Ko darīt ar iršiem

28.08.2017

Tuvojoties rudenim, apkārt vairāk sāk spietot sirseņi. Izrādās, vainīgs ne tikai rudens, bet arī tas, ka izcērtot mežus un iznīcinot vecu koku dobumus, cilvēki sirseņiem, sauktiem arī par iršiem, atņem pierastās ligzdošanas vietas.
Tāpēc lidoņi arvien biežāk iekārtojas cilvēku mājokļos – bēniņos vai saimniecības ēkās, galvenokārt koka mājās, jo sirseņi sev ligzdu būvē no trūdošas koksnes – to sairdina ar spēcīgajiem žokļiem, saslapina ar siekalām un ražo papīru. Iršu pūznis atgādina milzīgu kamolu (tas var sasniegt pat 60 centimetrus diametrā!), kas satīts no brūnpelēkām papīra strēmelēm.

– Pūznim varētu uzliet karstu ūdeni, jo tā iespējams izšķīdināt sirseņu mājvietu, kas darināta no papīram līdzīgas masas. Taču šādai akcijai ir divi mīnusi – var saniknot kaimiņus un tie traucētājam var mesties virsū, kā arī, bagātīgi lejot ūdeni, radīt kaitējumu mājas sienām, – skaidro Latvijas Dabas muzeja entomologs Jānis Dreimanis.
Viņš spriež, ka konkrētajā gadījumā sirseņu eju varētu aizsist ar tapu vai kā citādi noblīvēt, taču tūdaļ piemetina, ka koka tapa tiem nav šķērslis, pēc kāda laika ar saviem žokļiem būs to sagrauzuši vai arī ierīkos skreju citā vietā.

Ja, paraujot nost dēļus, var ieraudzīt pūzni, tam var uzpūst kādu no lapseņu un iršu apkarošanai paredzētajiem insekticīdiem.
Ja pūznis ir viegli pieejams, to var iedabūt maisā un nogremdēt ūdens tilpē. Pie šiem darbiem entomologs iesaka ķerties vakarā, kad sirseņi ir mierīgāki.

Pavisam drīz – septembra beigās, oktobra sākumā – sirseņi aizies bojā paši, dzīva paliks tikai apaugļotā mātīte, saukta par karalieni. Tā meklēs slēptuvi zem nokaltušas mizas, zemsedzē, bēniņu čukurā vai citur, kur ērtāk pārziemot, pārējiem sirseņiem (tēviņiem, strādniecēm, neapaugļotajām mātītēm) šāds instinkts nepiemīt, – stāsta entomologs.
Maija sākumā karaliene pamostas. Atradusi piemērotu vietu, viena pati būvē ligzdas pamatus – 40 – 50 šūniņu, kurās iedēj pa vienai oliņai. Pēc 4 – 5 dienām izšķiļas mazi kāpuriņi. Drīz tie iekūņojas, no kūniņām izšķiļas pirmās strādnieces – neapaugļotās irsenes. Tās turpina pūžņa būvi. Jauno ligzdu irši parasti veido tajā pašā vietā, bet nekad vecajā pūznī, zina teikt kukaiņu speciālists. 

Protams, sirseņu pūžņa likvidēšanas akciju var uzticēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistiem, jo tiem ir gan nepieciešamais ekipējums, gan zināšanas un iemaņas, kā to darīt. Jāzvana 112, jāizstāsta, kas par problēmu, un tad dežurējošais darbinieks savienos ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta reģionālo nodaļu. Glābēji aizvāc tikai tos pūžņus, kuri tik tiešām apdraud cilvēkus.
Var sazināties arī ar kādu no grauzēju un insektu iznīcināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz profesionālu palīdzību. maksa par šādu pakalpojumu svārstās ap 35 eiro. 

Pašu spēkiem noņemot pūzni:

• jābūt piemērotam apģērbam, lai pēc iespējas mazāk būtu atsegtas ķermeņa daļas, kur sirsenis vai lapsene var iedzelt. Ieteicams uzģērbt kreklu ar garām piedurknēm un vairākus džemperus, tāpat vairākas garās bikses, noteikti jāuzvelk zeķes, cimdi un cepure (ideāli, ja tā ir bitenieka galvassega ar sietu);
• jāievēro, ka sirseņu un lapseņu spieti ir dzīvībai bīstami, tāpēc, ja ir šaubas par saviem spēkiem, jāmeklē speciālistu palīdzība. Nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt pūzni, ja ir paaugstināta jutība pret lapseņu un sirseņu dzēlieniem;
• pie pūžņa iznīdēšanas nevajadzētu ķerties klāt, ja sirseņu māja atrodas tik augstu, ka tai var piekļūt tikai pa trepēm. Iesācējam tad kāpelēšana, pūžņa apstrāde un sirseņu atgaiņāšana var izrādīties pārāk smags uzdevums;
• salīdzinājumā ar lapsenēm un sirseņiem bites ir mazāk agresīvas, turklāt – ļoti noderīgas, tāpēc to pūžņus nevajadzētu iznīcināt, bet gan pārnest uz citu vietu.
Avots: la.lv



Facebook Draugiem Twitter Instagram