Plūdi izgaismo trūkumus meteoroloģisko brīdinājumu sistēmā

29.08.2017

Postošās lietavas Latgalē spilgti izgaismojušas nepilnības brīdinājumu sistēmā, ko uztur Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Lai gan tika izplatīts brīdinājums par ļoti stipru lietu, tikai retais varēja nojaust, kādu postu tas nesīs labības laukiem un ceļiem.
Tas varētu likt paplašināt meteorologu iespējas brīdināt par nestandarta situācijām un postījumiem, ko pašreizējā sistēma neparedz.
Pašlaik noteikumi paredz brīdināt par plūdiem tikai upju krastos vai jūras piekrastē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards Latvijas Radio atzina, ka līdz šim nav bijis tādu precedentu, ka lietavas tik lielā mērā appludinātu laukus.

Uz jautājumu, vai lielo lietavu radītais posts Latgalē ārpus šīm teritorijām neliek domāt par izmaiņām brīdināšanas sistēmā, ministrs gan atbildēja izvairīgi: „Pašreizējā kārtība ir lietota pietiekami ilgi un pierādījusi savu efektivitāti. Ja mēs atceramies, ka bija brīdinājumi par krusu, sarkanais brīdinājums, kas bija… Es domāju, visiem šī informācija bija pieejama, arī sabiedriskajos medijos. Nu, šie patiešām ir neparedzēti dabas apstākļi. Meteoroloģija ne vienmēr to spēj noprognozēt.”

Uz norādi, ka sinoptiķi gan prognozēja lielas lietavas, viņš atbildēja: „Bet neviens neprognozēja, ka būs neiztīrītas notekas, caurtekas un meliorācijas sistēmas.”

„Skaidrs, ka meliorācijas sistēmas šobrīd ir diezgan sliktā stāvoklī, bet tas ūdens daudzums, kas nogāzās virs Latgales pagājušajā nedēļā, jebkurā gadījumā būtu radījis postījumus. Tik lielu ūdens daudzumu nevar novadīt pat vislabākās sistēmas,” saka LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis.

Viņš arī norāda, ka situācija Latgalē izgaismo trūkumus normatīvajos aktos, kas pašlaik nedod iespēju brīdināt par šādiem plūdiem: „Šāda brīdinājumu kategorija, ka applūst lauki no stiprām lietavām, vienkārši nepastāv. Un šajā situācijā ūdens līmenis upēs ceļas tikai divas, trīs, Dubnas gadījumā sasniedzot maksimumu pat tikai piecas dienas pēc lietavām un tikai tad applūst upju krasti. Bet pirms tam ūdens jau ir bijis citur – laukos, māju pagalmos, kur tas radījis plūdus. Un par šādu situāciju ne hidrologiem, ne meteorologiem nav iespēju brīdināt.”

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa atzīst, ka situācija Latgalē pierāda – jāuzlabo sadarbība ar ugunsdzēsējiem, ceļu uzturētājiem un arī lauksaimniekiem, ar kuriem meteorologi līdz šim nav sadarbojušies.
Sarunas par vajadzību uzlabot esošo brīdinājumu kritēriju sistēmu sākušās jau gada sākumā, un viens no jautājumiem ir arī visaugstākā – sarkanā – brīdinājuma ieviešana par ļoti stipru lietu. „Šobrīd mums ir tikai dzeltenā līmeņa brīdinājums, kad situācija nav ikdienišķa, bet potenciāli augsti draudi nepastāv.
Tad ir oranžā līmeņa brīdinājums, kas pasaka, ka situācija potenciāli kļūst bīstama, bet sarkanā līmeņa brīdinājuma nav. Otrs, par ko esam daudz runājuši, ka līdz ar kritēriju ieviešanu, ka ir gaidāms ļoti stiprs lietus, pasakot vārdos vai norādot intensitāti milimetros, papildus nākamajā rindkopā varētu norādīt potenciālos riskus, kas iedzīvotājiem būtu jāņem vērā,” saka Krūmiņa.

Eksperts Toms Bricis secina, ka pašlaik meteorologiem ir sasietas rokas arī attiecībā uz dažādiem citiem brīdinājumiem.
Piemēram, noteikumi neparedz oficiāli brīdināt, piemēram, par salu jūnijā, kas posta laukus un dārzus, vai apledojumu, kas plānāks par sešiem milimetriem.
Viņš aicina atļaut sinoptiķiem un meteorologiem arī izplatīt informāciju par iespējami bīstamām dabas parādībām, pat ja tās nav iekļautas oficiālo brīdinājumu kategorijās.


Facebook Draugiem Twitter Instagram