Par Latvijas gada ģeovietu atzīts Raunas Staburags

10.01.2018

Par Latvijas gada ģeovietu atzīts Raunas Staburags, kas atrodas Vidzemē, Raunas pagastā.
Ainaviskais šūnakmens Raunas Staburags Raunas krastā ir ievērojams kā šobrīd lielākais avotu kaļķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies cilvēka nepārveidots. Daudzi citi Latvijā ir vai nu norakti, vai arī kā Daugavas Staburags atrodas ūdenskrātuves dzelmē.

Šūnakmens stāvajā Raunas senlejas nogāzē ir izgulsnējies pēcleduslaikmetā. Bez lielākā šūnakmens kupola tam blakus ir vēl virkne mazāku veidojumu. Nogāzē iegulošie plaisainie dolomīti, lodīšu smilšakmeņi un akmeņainās ledāja mālsmilts slāņi ir vieta, kur caurplūstošais ūdens bagātinās ar minerālvielām. Smilšakmens un dolomīta slāņi ir aplūkojami Raunas krastos augšpus un lejpus šūnakmens veidojumiem.

Kaļķakmens izgulsnēšanās notiek uz slapjumā augošajām sūnām un cita substrāta, veidojot irdenu, porainu iezi – šūnakmeni. Ūdens plūst pār nogāzi veidojot sīkus ūdenskritumiņus – augstāko līdz pat 3 metriem. Ziemā tie sasalst kā krāšņi ledus lāseņi.

Avotiem bagātā upes krasta nogāze ir nozīmīga kā dzīvotne, kur aug daudzveidīgas kaļķi un mitrumu mīlošas sūnu un lakstaugu sugas, un kādu brīdi ir mitusi no Daugavas Staburaga 1963. gadā pārstādītā puķīte Alpu kreimule.
Ģeoloģiskie veidojumi un ietverošais reljefs kopā ar apaugumu veido skaistu, neskartu un nedaudz intīmu ainavu – dabas krāšņumu, kas labi aplūkojams no Raunas pretējā, kreisā krasta, kur ir labiekārtota pieeja. Raunas Staburags atrodas plašākas aizsargājamas teritorijas, dabas lieguma, vidū.

Ziņots, ka Raunas Staburaga aizsardzībai šobrīd tiek izstrādāts īpašs plāns.
Pērn par gada ģeovietu bija atzīts Dzerkaļu kalns Latgalē.


Facebook Draugiem Twitter Instagram