Ierobežos plastmasas maisiņus

11.01.2018

No nākamā gada Vides ministrija plāno aizliegt tirgotājiem izsniegt bezmaksas plastmasas maisiņus, izņemot ļoti plānus maisiņus, kas nepieciešami, lai iesaiņotu citādi neiepakotu preci, piemēram, gaļu vai miltus.

Iecere saistīta arī ar kopējām Eiropas Savienības nostādnēm, bet Latvijā šo cīņu ar maisiņu patēriņu sāka jau pirms vairākiem gadiem.
Savulaik, kad iepirkumu maisiņiem tika noteikts dabas resursu nodoklis, daudzi pauda neapmierinātību, un veikalu ķēdes nolēma šos maisiņus vairs neizsniegt bez maksas.
Lai arī pukojāmies, toreiz pusgada laikā kopējo maisiņu patēriņu mēs samazinājām par 42%, norādīja Vides ministrija.
Pašlaik daudzās lielveikalu ķēdēs ir pieejami bezmaksas plānie maisiņi, piemēram, augļiem.

Pavisam aizliegt bezmaksas maisiņus ministrija negrasās, tos aizvien varēs lietot, ja tie ir nepieciešami higiēnas nolūkos, lai preci vispār varētu paņemt.    

Tirgotāji jau domā, kā samazināt plastmasas maisiņu patēriņu, piemēram, aizstājot tos ar papīra maisiņiem.

Daži fakti par plastmasas maisiņiem:

*  Katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā patērē apmēram 190 vienreizējos plastmasas maisiņus, bet Dānijā – tikai 4. 
Viens Eiropas Savienības iedzīvotājs patērē apmēram 200 vienreizlietojamos iepirkuma plastmasas maisiņus gadā.
Kopā ES iedzīvotāji patērē 100 miljardus maisiņu gadā. Latvijas rādītāji ir tuvu ES vidējam līmenim.
Ir aprēķināts, ka Latvijā ik gadu tiek izmantoti 3000 tonnu plastmasas maisiņu - ar šādu apjomu iespējams noklāt 55 futbola laukumus.
Cīņā pret samilzušo piesārņojumu vairākās Āfrikas valstīs, piem., Ruandā, Eritrejā, plastmasas maisiņi ir aizliegti un par to ražošanu, ievešanu vai pārdošanu pienākas bargi naudas sodi.

* Lielākā daļa no zemeslodes plastmasas atkritumiem nonāk nevis drošos atkritumu pārstrādes poligonos, bet gan ūdenstilpēs, vēlāk – jūrā. Ar okeāna straumēm vieglie plastmasas atkritumi – galvenokārt pudeles, maisiņi, plēves un cita veida plastmasas iepakojums – tiek sanesti okeānos no visas pasaules un koncentrējas salu veidā 20 m dziļumā zem ūdens.
Lielākā plastmasas atkritumu sala izveidojusies Klusajā okeānā un aizņem tikpat lielu teritoriju kā trīs Pireneju pussalas.
Okeāna atkritumos 80% plastmasas nāk no upēm, bet 20% – no kuģiem. 
Plastmasa jūrā bioloģiski nesadalās, taču saules un mehānisku spēku iedarbē sabrūk sīkās daļiņās. 
5% no zilā vaļa svara ir plastmasa, ko tas saēdies kā planktonu.

* Lai arī plastmasas iepirkumu maisiņiem sadalīšanās process ilgst no 15 gadiem (īpaši plānie mazie maisiņi) līdz 1000 gadiem (īpaši biezi plastmasas maisiņi), tomēr arī sadalīšanās galaprodukti ir videi kaitīgi.
Rezultātā, lai arī maisiņus pēc šā perioda ar aci neredz, tomēr to paliekas turpina piesārņot augsni un ūdeņus sev apkārt.


Facebook Draugiem Twitter Instagram