Ko inflācija stāsta par mūsu paradumiem

9.02.2018.

Janvārī, salīdzinot ar pērnā gada decembri, patēriņa cenas nemainījās.
Tādējādi gada inflācija bija 2.0%.
Preču cenu izaugsme turpināja palēnināties, un gada laikā preču cenas auga par 1.5%.

Kāpumu galvenokārt piebremzēja lēnāks pārtikas cenu pieaugums, kas saistāms ar pasaules pārtikas cenu tendencēm, kā arī PVN samazinājumu Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem.
Pakalpojumu cenu izaugsme savukārt paātrinājās līdz 3.3%. To galvenokārt noteica ar mājokli saistītu pakalpojumu, piemēram, atkritumu izvešanas, kā arī veselības pakalpojumu sadārdzināšanās.

Kas šogad būs starmešu gaismā?
Pirmkārt, pārtikas un naftas cenas. Straujā pasaules ekonomikas izaugsme un tam sekojošais pieprasījuma pieaugums varētu būt pamats turpmākam pasaules pārtikas cenu kāpumam. Gaidāms, ka arī naftas cena šogad kopumā būs augstāka nekā pērn. Uzmanības centrā būs arī pakalpojumu cenas, kuras, kā rāda kaimiņu pieredze, līdz ar brangu minimālās algas kāpumu (+13%) un turpmāku darba tirgus silšanu varētu augt straujāk. Tāpat jāseko līdzi nodokļu izmaiņām. Cenas uz augšu spiedīs akcīzes kāpums, bet nedaudz pieturēs PVN samazinājums dārzeņiem.

Gadam sākoties, Centrālā statistikas pārvalde pārskatījusi dažādu preču un pakalpojumu īpatsvarus mājsaimniecību patēriņa grozā.
Lūk, trīs tendences, kas liecina, ka iedzīvotāju labklājība uzlabojas:

• Pakalpojumu īpatsvars patēriņa grozā pieaug, bet preču - samazinās. Ienākumiem augot, iedzīvotāji var atļauties vairāk līdzekļu tērēt dažādiem pakalpojumiem. Šobrīd pakalpojumi veido 29.4% no patēriņa groza Latvijā (salīdzinājumam - eirozonā vidēji tie ir aptuveni 44%). Jāmin gan, ka daļēji tas saistīts ar straujāku pakalpojumu cenu izaugsmi, salīdzinot ar precēm.
• Pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu īpatsvars patēriņa grozā turpināja samazināties. Par spīti pērnā gada pārtikas cenu kāpumam 6% apmērā (pēc vairāku gadu cenu samazināšanās), pārtikas īpatsvars patēriņa grozā samazinājās. Līdzīgs stāsts iezīmējas komunālo un mājokļa pakalpojumu pusē. Pērn cenas augušas par 2%, taču īpatsvars samazinājies.
• Lielākais pieaugums patēriņa grozā bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem un apģērbam. Tērējot mazāk pārtikai un dzīvesvietas uzturēšanai, tas paver iespējas tērēt vairāk labsajūtai/izklaidei. Restorānu pakalpojumi pērn iedzīvotājiem izmaksājuši par nedaudz vairāk nekā 2% dārgāk, taču apģērbs bijis par procentu lētāks.


Facebook Draugiem Twitter Instagram