Latvijā aktīvi attīstās sociālā uzņēmējdarbība

8.05.2018.

Šobrīd Latvijā aktīvi attīstās sociālā uzņēmējdarbība.
Tā kļūst par modernu un ilgtspējīgu sektoru, ko sekmē divi nozīmīgi fakti:

- Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā ir pieņemts Sociālā uzņēmuma likums (stājās spēkā šī gada 1.aprīlī.), kura mērķis ir veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā – gan sociālās atstumtības riska nodarbinātības, gan kopējās sabiedrības dzīves kvalitātes paaugstināšanas kontekstā.

- līdz pat 2022.gadam sociālajiem uzņēmumiem ir pieejams Labklājības ministrijas un ALTUM grantu finansējums 12 miljonu EUR apmērā. Pieteikties programmai var gan esošie, gan jaunie sociālie uzņēmumi, un tā ir laba iespēja saņemt atbalstu savas biznesa idejas uzsākšanai un attīstīšanai.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija  jeb LSUA apvieno daudz kolosālu biedru – biedrības un SIA, kas veic darbus sabiedrības labumam un mēģina mūsu pasauli padarīt gaišāku. 

Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai, nevis gūt maksimālu peļņu uzņēmuma īpašniekiem.
Sociālās uzņēmējdarbības veidi, formāti, preces, pakalpojumi var būt ļoti dažādi, sociālie uzņēmumi var būt gan lieli, gan mazi, gan starptautiski, gan lokāli, taču tos visus vieno vēlme radīt augstu sociālo pievienoto vērtību, izmantojot biznesa metodes. 

Sociālo uzņēmējdarbību definēt nav viegli - ne Eiropā, ne pasaulē nepastāv vienotas definīcijas vai vienotas izpratnes par sociālās uzņēmējdarbības precīzām robežām, bet divi galvenie kritēriji tomēr ir un paliek 1) uzņēmējdarbība 2) ar sociālu mērķi.

Pirmais, kurš jebkad definēja sociālo uzņēmējdarbību, bija Muhammads Yunus, sociālais uzņēmējs no Bangladešas, Grameen Bankas dibinātājs un Nobela miera prēmijas laureāts. Viņš forumulēja septiņus sociālās uzņēmējdarbības principus, kuru ir pamatā lielākajai daļai šobrīd Eiropā un pasaulē izmantoto sociālās uzņēmējdarbība definīciju:

Biznesa mērķis ir nevis maksimāli nopelnīt, bet novērst/risināt nabadzību vai kādu citu sociālu problēmu.
Finansiāla un ekonomiska ilgtspēja.
Investori saņem atpakaļ tikai savu ieguldījumu, bez procentiem.
Kad investīcijas ir atmaksātas, uzņēmuma peļņa tiek izmantota tālākai attīstībai un sociālās problēmas risināšanai.
Atbildīga attieksme pret vidi.
Darbaspēks saņem darba tirgum atbilstošu atalgojumu un labākus darba apstākļus.
...un dara darbu ar prieku!

Kas NAV sociālā uzņēmējdarbība?

Sociālā uzņēmējdarbība NAV tradicionālo uzņēmumu sociālā korporatīvās atbildības aktivitātes. Piemēram, bankas īstenota izglītības programma nav sociālā uzņēmējdarbība, ja vien, protams, tā netiek īstenota un veikta atsevišķa, nodalīta, finansiāli un saturiski neatkarīga uzņēmuma veidā.
Sociālā uzņēmējdarbība NAV labdarība, kad kaut kas tiek kādam atdots vai dots bez maksas, par brīvu.
Sociālā uzņēmējdarbība NAV valsts un pašvaldības sociālās palīdzības aktivitātes.

16.maijā Rīgā notiks ikgadējais, nozīmīgākais sociālās uzņēmējdarbības nozares pasākums – Sociālās uzņēmējdarbības forums 2018.
Vairāk par to var lasīt šeit 


Facebook Draugiem Twitter Instagram