Vēlas radiostacijām likt spēlēt 20% latviešu mūziku

5.06.2018.

Pienākums nodrošināt radio programmās vismaz 20% latvieša mūzikas samazinās radio programmu patēriņu un Latvijas informatīvo telpu, informē Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš, komentējot izskatīšanai Saeimā iesniegto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu projektu, kas paredz pienākumu visām radio stacijām savās programmās vismaz 20% apjomā spēlēt latviešu mūziku.

"Lai arī sākotnēji varētu šķist, ka minētie likuma grozījumi veicinās latviešu mūzikas pieprasījumu, Latvijas Raidorganizāciju asociācija uzskata, ka tieši pretēji, tie samazinās radio patēriņu, attiecīgi radio veiktos autortiesību un nodokļu maksājumus, un šādi apstākļi nesekmēs latviešu mūzikas atpazīstamību un pieprasījuma pieaugumu. Vēl bīstamāk, samazinoties Latvijā veidoto radio programmu patēriņam, pastāv reālas bažas, ka samazināsies Latvijas informatīvā telpa, kas nebūtu pieļaujami esošā "informatīvā kara" apstākļos," uzsvēra Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors.

Radio stacijas "Radio Skonto" valdes locekle Baiba Ābele norādīja, ka gan pasaules, gan Latvijas radio stacijās spēlēto dziesmu saraksti veidoti profesionāli, regulāros pētījumos izzinot klausītāju muzikālās vajadzības. "Mēs vairs nevaram būt skolotāji, nevaram mācīt, kas ir jāklausās. Radio konkurē ar visām iespējamajām digitālajām platformām. Ja mēs neatskaņosim to, ko klausītājs vēlas dzirdēt, viņi sev vēlamo muzikālo saturu atradīs citur. Tie laiki, kad radio varēja spēlēt visu, kas kādam likās "pareizi", ir beigušies," sacīja Ābele.

Kā uzsvēra Latvijas Raidorganizāciju asociācijas valdes loceklis un radio stacijas "Radio SWH" komercdirektors Filips Rubenis, ja nebūtu globālas konkurences un šie grozījumi attiektos uz visās tehnoloģiskajās platformās pieejamo muzikālo plūsmu, tad par to pozitīvo ietekmi vēl varētu diskutēt. "Tā kā tas nedz juridiski, nedz tehniski nav iespējams, piedāvātā likumdošanas iniciatīva nesasniegs tās noteiktos mērķus, tikai sagraus radio nozari un nekāds atbalsts latviešu mūzikai nesanāks. Mēs esam par kvalitatīvu un klausītāju pieprasītu saturu, bet to nevar izveidot ar šādiem ierobežojumiem," skaidroja Rubenis.

Viņš papildināja, ka Latvijas Raidorganizāciju asociācija saredz būtisku risku Latvijas informatīvās telpas samazinājumam. Lielākā daļa radio programmu veido ziņas un informē par notikumiem Latvijā un ārzemēs. "Klausītājiem, aizmigrējot uz digitālajām platformām, šis Latvijā veidotais informatīvais saturs nebūs pieejams, līdz ar to jau tā šaurā Latvijas informatīvā telpa, kļūs vēl šaurāka," sacīja Rubenis.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija uzskata, ka latviešu mūzikai ir ļoti būtiska vieta latviskajā kultūras telpā un ir jāmeklē veidi, kā atbalstīt un stimulēt tās attīstību, kā arī konkurētspējas palielināšanos, bet konkrētais priekšlikums ne tikai nav latviešu mūziķu interesēs, bet arī draud sagraut radio nozari un būtiski sašaurināt Latvijas informatīvo telpu. Tāpēc Latvijas Raidorganizāciju asociācija aicina Saeimas deputātus nevirzīt iesniegtos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un uzsākt diskusiju par reāliem atbalsta mehānismiem latviešu mūzikas attīstībai un konkurētspējas palielināšanai.

Valdības koalīcijas politiķi iesnieguši Saeimā likuma grozījumus, kas paredz noteikt, ka radiostacijās vismaz 20% no fonogrammām jāraida latviski.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt latviešu mūzikas īpatsvaru elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās. Politiķi norāda, ka latviešu mūzikas pieejamība apkārtējā vidē ir nozīmīgs un pozitīvs priekšnosacījums valsts nacionālās identitātes un valsts atpazīstamības veidošanā. Likumā tiek rosināts noteikt, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 20% no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas. No minētajām fonogrammām ne mazāk kā puse ir jāizmanto radio no plkst.7 līdz plkst.20.

Fonogrammas latviešu valodā paredzēts definēt kā fonogrammas vai muzikālus darbus, kas ir izpildīti latviešu valodā vai arī atspoguļo latviešu kultūras mantojumu, neatkarīgi no tā, kas ir fonogrammas autors vai izpildītājs. Tāpat par fonogrammām latviešu valodā tiks definēta Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu komponēta vai izpildīta mūzika latviešu valodā. Kā jaunrades fonogrammas plānots definēt fonogrammas vai muzikālus darbus, kas ierakstīti un publicēti Latvijā trīs gadu laikā no to fiksācijas brīža. No fonogrammas mūzikas autora, vārdu autora, producenta, ierakstu kompānijas un/vai izpildītāja vismaz diviem no minētajiem būs jābūt piederīgiem Latvijai.
Politiķi atsaucas uz to, ka līdzīgas kvotas konkrētām valodām ir noteiktas Francijā, Vācijā, Austrijā, Polijā, Igaunijā un Kanādā. Saeima par likuma grozījumu nodošanu komisijām lems 7.jūnijā.



Facebook Draugiem Twitter Instagram