Trūkst fizikas skolotāju

4.07.2018.

Latvijā ir vērojama ļoti niecīga interese apgūt fizikas skolotāja profesiju un šogad Latvijas Universitāti (LU) absolvē tikai viena jaunā fizikas skolotāja, līdz ar to tuvākajos gados sagaidāms arvien izteiktāks šo speciālistu deficīts, raksta "Latvijas Avīze".

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, skolas atkal aktīvi meklē fizikas skolotājus. Vietnē "e-skola.lv", ko pārsvarā izmanto Rīgas skolas, ievietoti 24 skolu sludinājumi, kuros tiek meklēts fizikas skolotājs.

Laikraksts atzīmē, ka skolām nav pamata cerēt, ka augstskolu absolventi - jaunie fizikas un dabaszinātņu skolotāji - aizpildīs šīs vakances, jo augstskolas ik gadu absolvē tikai daži jaunie fizikas skolotāji. Piemēram, LU ir pat divas studiju programmas, kurās var kļūt par vidējās izglītības fizikas skolotājiem, taču vienā no tām šogad nebūs neviena absolventa, bet otrā programmā absolvente būs tikai viena, kura darbu šovasar nemeklēs, jo jau vairākus gadus strādā par skolotāju.

Kaut kļūt par fizikas skolotāju var vairākās augstskolās un lielākoties pieejamas studijas par valsts budžeta līdzekļiem, šobrīd par fizikas skolotājiem studē vien daži un tie paši bieži vien jau ir skolotāji, kuri vēlas iegūt papildkvalifikāciju.

Liepājas Universitātes pārstāve Simona Laiviniece pastāstījusi, ka 2014.gadā universitāte akreditēja studiju programmu "Pamatskolas skolotājs", kuru absolvējot var iegūt tiesības strādāt par fizikas skolotāju, taču šādu studiju novirzienu neviens neizvēlējās. Studiju programmā "Matemātika, fizika un datorzinātnes" iespējams iegūt kvalifikāciju "fizikas un informātikas un programmēšanas skolotājs", taču jau divus gadus šajā programmā neviens nav uzņemts, jo trūkst interesentu. Tikai maģistra studiju programmā "Vispārējās izglītības skolotājs", kur arī var kļūt par fizikas skolotāju, pēdējo gadu laikā bijuši četri absolventi un ir studenti arī tagad, taču studijas šādā programmā pārsvarā interesējot praktizējošus skolotājus.

Arī Daugavpils Universitātē attiecīgajās studiju programmās ir maz absolventu - pa vienam vai diviem gadā bakalaura un maģistra studiju programmās "Fizika". Tāda pati situācija arī studiju programmā "Izglītība" apakšvirzienā "matemātikas un fizikas skolotājs". Piemēram, šogad tajā būs tikai viens absolvents. Kopumā studiju apakšvirzienā šobrīd ir trīs studenti. Dati liecina, ka, piemēram, par bioloģijas un ķīmijas skolotāju vēlas kļūt salīdzinoši vairāk -13 studenti.

LU Starpfakultāšu studiju programmā "Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs" šogad nebūs neviena absolventa, kas vēlētos mācīt fiziku. Pērn LU pabeidza četri jaunie fizikas skolotāji, no kuriem arī visi strādā izvēlētajā profesijā, 2016. un 2015. gadā bija pa vienam šādam absolventam un viņi arī šobrīd ir fizikas skolotāji. Paredzams, ka nākamgad studijas pabeigs divi jaunie fizikas skolotāji, kuri jau strādā kādā skolā. LU maģistra programmā "Vidējās izglītības skolotājs" šogad ir tikai viena absolvente, pērn nebija neviena, bet 2016.gadā bija trīs absolventi.

Niecīgais topošo fizikas skolotāju skaits ir satraucošs, jo dati liecina, ka lielākā daļa fizikas skolotāju Latvijā ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, atzīmē laikraksts.
Tāpēc paredzams, ka nākotnē šī mācību priekšmeta pedagogu trūkums kļūs vēl asāks.
Fizikas skolotāji ir "uz izķeršanu" - esot skolas, kuras mēģina "pārpirkt" citu skolu skolotājus, gan piedāvājot lielāku samaksu par to pašu darba apjomu, gan sniedzot iespēju nopelnīt vairāk, piemēram, vadot kādu pulciņu. Dažas pašvaldības trūkstošos pedagogus pievilina, piedāvājot dienesta dzīvokli.

Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja Ludmila Belogrudova uzskata, ka valstī nav domāts par to, kā nodrošināt jauno skolotāju sagatavošanu pietiekamā skaitā. Fizikas skolotāju asociācija savulaik iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai priekšlikumu gādāt par to, lai visās fizikas pedagogu studiju programmās būtu pieejamas valsts apmaksātas studijas, tādējādi tiktu atbalstīta vēlme kļūt par pedagogu.

Tikmēr ministrijas pārstāve Inta Bērziņa domā, ka kopumā dabaszinātņu un matemātikas skolotāji tiekot sagatavoti pietiekamā skaitā. Problēma esot tā, ka puse nedodas strādāt uz skolām, par ko gan laikraksta savāktie dati neliecinot. Ministrija uzskata, ka daudz darīts, lai jauniešus ieinteresētu par dabaszinātnēm, un to apliecinot arī tas, ka pamazām aug to skolēnu skaits, kuri izvēlas kārtot centralizētos eksāmenus fizikā, ķīmijā un bioloģijā.


Facebook Draugiem Twitter Instagram