Līdz šim nenovērtētais radio

10.07.2018

Nupat pētījumu kompānija "Kantar TNS" publicēja jaunākos radio auditorijas pētījumu datus, kuri zināmā mērā šokēja visu mediju nozari.

Pētījums atklāja, ka vidēji viena radio stacija Latvijā, iedzīvotāju vecuma grupā no 16 līdz 74 gadiem, sasniedz vairāk kā divas reizes lielāku auditorijas daļu, nekā tika uzskatīts līdz šim.

Ja pēc 2017. gada rudens datiem vidēji viena stacija spēja sasniegt 6.86% no visas mērķa auditorijas vecuma grupā no 16-74 gadiem, tad pēc jaunākajiem pētījuma datiem - viena stacija vidēji sasniedz 14.91% no minētās auditorijas. Tas nozīmē, ka vidējais radio klausītāju skaits nedēļā (Reach%) vienai radio stacijai Latvijā ir it kā pieaudzis par 117.34%!
Savukārt, nedēļā radio klausās 88% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas ir it kā 7,2% pieaugums pret iepriekšējo periodu 2017. gada rudenī. Šokam bija gan pozitīvais aspekts, jo beidzot tika atzīta radio lielā loma mediju tirgū, it sevišķi auditorijas sasniegšanā (uzrunāšanā), gan arī rūgta pēcgarša, jo pēc būtības jau nekas nav mainījies, radio Latvijā vienmēr tāds ir bijis, tikai līdz šim tam nebija oficiāla apstiprinājuma.

Iepriekšējos 23 gadus radio auditorijas pētījumiem izmantoja tā saukto "dienasgrāmatu metodi" un visbeidzot 2018. gadā "Kantar TNS" ieviesa jaunu metodoloģiju pārejot uz telefonu intervijām un aptaujām internetā. Jaunā aptaujas metodika nodrošina daudz lielāku respondentu loku, kas pēc būtības ļauj daudz objektīvāk un detalizētāk izpētīt radio klausīšanās paradumus un ļauj novērtēt arī mazo, nišas programmu vietu radio tirgū, tādējādi iegūstot daudz precīzākus un visaptverošākus datus gan par radio klausīšanās paradumiem, gan radio vietu mediju nozarē kopumā.

Pamatojoties uz līdzšinējiem mediju tirgus datiem, radio nozare, aiz televīzijas un interneta, ir tikusi uzskatīta kā trešais populārākais mediju kanāls. Jaunie dati atklāj, ka tas ir nepamatoti, jo, piemēram, atbilstoši "Kantar TNS" datiem, 2018. gada ziemas - pavasara periodā internetu regulāri izmantoja vidēji 80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas faktiski nozīmē, ka radio patēriņš ir lielāks nekā interneta patēriņš.
Arī salīdzinot lielāko radio grupu sasniegtās nedēļas auditorijas apjomu un populārāko interneta portālu sasniegtās nedēļas auditorijas, redzams, ka tikai viena interneta portālu grupa spēj konkurēt ar radio grupām. Radio un interneta patēriņa salīdzinājumā ļoti būtiski ir tas, ka radio nozares patēriņš balstās gandrīz 100% Latvijā veidotajā saturā (izņemot mūziku), ko nevar teikt par internetu.
Tas arī pierāda un apstiprina sabiedrības ieinteresētību un pieprasījumu pēc Latvijā veidotā satura, kas ir vienīgais instruments Latvijas mediju konkurencē ar globālajiem satura veidotājiem un izplatītājiem.

Iepriekš minēto, maldīgo priekšstatu rezultātā, radio nozare līdz šim ir tikusi neadekvāti zemi novērtēta gan no reklāmdevēju puses, gan arī kopējās Latvijas mediju telpas ietvaros, kuras atbalstam ir veidoti dažādi instrumenti un piešķirti līdzekļi satura veidošanai.

Latvija savā ziņā ir unikāla valsts Eiropas un pat pasaules kontekstā, jo Latvijā radio ir nozīmīgāks un efektīvāks medijs nekā vairumā citu valstu, un to šobrīd arī apstiprina reprezentatīvie "Kantar TNS" dati. Šiem jaunajiem apstākļiem ir jākalpo par pamatu attieksmes maiņai pret radio, jo ir acīm redzami, ka radio ir viena no retajām mediju platformām, kura ātri un efektīvi sasniedz lielu sabiedrības daļu, tādējādi nodrošinot gan reklāmdevēju intereses, gan arī apmierinot sabiedrības vajadzību pēc objektīvas un vispusīgas informācijas.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš 


Facebook Draugiem Twitter Instagram