Kas ir - jaunais pamatizglītības standarts

11.10.2018

Valdības gaiteņos ceļu sāk jaunais, kompetencēs balstītais pamatizglītības standarts. Ilgi gaidītajā modernajā saturā uzsvaru plānots likt uz septiņām prasmēm, kas jāattīsta, beidzot 9.klasi, tādām kā matemātika, valoda, veselība un citām. 

 
Tas, ka mācību saturs Latvijas skolās ir novecojis un neatbilst mūsdienu prasībām, pamudinājis politikas veidotājus izstrādāt kompetencēs balstīto izglītības standartu. Tomēr vēl vasaras sākumā vērienīgās izglītības satura reformas gandrīz vai tika izgāztas. Saeimas atbildīgā komisija ilgi nevarēja rast kompromisus vairākos būtiskos jautājumos, un tādējādi nebija iespējams veikt nepieciešamos grozījumus likumā, kas uzdotu Izglītības ministrijai izstrādāt jauno standartu. Tagad tas ir izdarīts, un saturs ar šodienu sāk savu ceļu valdībā.

Skolām nebūs jāstrādā pēc viena grafika un vieniem sasniedzamajiem rezultātiem. Katru gadu skolas drīkstēs veidot pašas savu mācību plānu, tai skaitā skolas pašas veidos grafikus, kurā nedēļā vai mēnesī vairāk pasniegt, piemēram, matemātiku, kurā – valodas, tā mazinot nemitīgo mētāšanos no viena mācību priekšmeta uz citu.

Tāpat jaunajā saturā pamatizglītībā uzsvars likts uz septiņām prasmēm, kas jāattīsta – valodu, sociālo un kultūras izpratni, pašizpausmi mākslā, dabaszinātnēm un matemātiku, tehnoloģijām, veselību un fiziskām aktivitātēm.

Mainīsies arī vērtēšanas forma. Samazinot standartizētu izvēles un atbilžu testu izmantošana, kur ir jāatbild "jā" vai "nē", "pareizi" vai "nepareizi".
Tas nozīmē, ka no 2023.gada, kad kompetenču saturs būs ieviests visās klašu grupās, 9. un 12.klašu beidzēji kārtos arī jaunos eksāmenus, kuros plānots novērtēt, kas skolēnam īpaši padodas, bet ar ko sokas grūtāk.
11.oktobrī  plašākai sabiedrībai prezentētais mācību saturs gan vēl var mainīties, jo tuvāko divu nedēļu laikā savus priekšlikumus var iesniegt pārējās ministrijas un sociālie partneri.
Avots: lsm.lv


Facebook Draugiem Twitter Instagram