Starptautiskā Kosmosa stacija svin jubileju

20.11.2018

Ievērojamu jubileju šajās dienās atzīmē Starptautiskā Kosmosa stacija (SKS).

Tieši pirms divdesmit gadiem, 1998. gada 20. novembrī, no Baikonuras kosmodroma palaista nesējraķete “Proton”, kas nogādāja orbītā pirmo SKS dienesta moduli “Zarja”.
 
Vēlāk decembrī kosmosa staciju apmeklēja Krievijas kosmonauts Sergejs Krikaļovs un amerikāņu astronauts Roberts Kabana, bet jau pēc diviem gadiem SKS ieradās pirmās ilglaicīgas ekspedīcijas ekipāža.
Starptautiskā Kosmosa stacija visupirms kalpo par zvaigžņu laboratoriju.

Šajos gados tajā īstenoti tūkstošiem zinātnisko eksperimentu unikālos apstākļos, ko rada mikrogravitācija, vakuums un kosmiskais starojums. SKS strādājuši pārstāvji no 18 valstīm, tostarp Krievijas, ASV, Kanādas, Japānas un Eiropas Kosmosa aģentūras.

Izplatījumā stacija pārvietojas ar ātrumu aptuveni astoņi kilometri sekundē. Tā apgriežas ap Zemi katru pusotru stundu, aptuveni 16 reizes dienā.
SKS var saskatīt no zemes ar neapbruņotu aci (jāzin tikai, kur meklēt) un tas ir lielākais cilvēka radītais objekts, kas jebkad ir pacelts orbītā.

Savas pastāvēšanas laikā SKS ir veicis vairāk kā 138 tūkstoš orbītas jeb apriņķojumus apkārt zemeslodei. Šajā laikā SKS ir veikusi aptuveni 6 miljardus kilometru.
SKS apkalpē ietilpst seši cilvēki. Kopš 2000. gada 31. oktobra nav pagājusi neviena diena, kad uz SKS neatrastos kaut viens cilvēks.

Sākotnēji SKS bija plānots izmantot vien 15 gadus. 2014. gadā tās ekspluatācijas termiņš tika pagarināts līdz 2020. gadam un vēlāk līdz 2024. gadam.
Gadu garumā stacijai tika pievienots arvien vairāk moduļu, šobrīd tajā ir vairākas dzīvojamās istabas, divas vannas istabas, sporta zāle un laboratorijas un patlaban tā ir garāka par simt metriem un sver vairāk nekā 400 tonnu.


Facebook Draugiem Twitter Instagram