Kas jāzina motociklistu klubiem

3.12.2018.

Visai bieži brīdī, kad sākas sarunas par motocikliem un motoklubiem, prātā nāk slavenais seriāls “Anarhijas dēli”, kas ļāva izprast, cik liela nozīme ir motociklistu brālībai, lojalitātei un problēmām ar likumu normu ievērošanu. Tiesa, zinātāji min, ka populārais seriāls ir romantizēta versija par motoklubu ikdienu. Kā ir patiesībā?

Nenoliedzami, cilvēkiem patīk spilgtas personības un tēli, kas spēj izaicināt sabiedrību un dzīvo uz labā un ļaunā robežas. Tieši tādēļ režisors Kurts Saters, kurš pats ikdienā labprāt pārvietojas ar motociklu un vizuāli līdzinās rūdītam motofanam - ir izveidojis jaunu seriālu “Mayans M.C”. Seriālā, kas skatāms no 3.decembra, atklājas notikumi pēc “Anarhijas dēlu” galvenā varoņa Džeksona Tellera nāves.

Kāpēc cilvēki pievienojas motoklubiem?
Brālība, identitāte - šķiet, tas var būt galvenais mērķis. Nav viegli kļūt par kluba uzšuves īpašnieku. Veste ar kluba uzšuvi ir sasniegumu simbols, kas atklāj visu par valkātāja attiecībām ar to. Ir cilvēki, kas iestāšanās procesu motoklubā salīdzina ar militāro apmācību, proti, indivīds tiek salauzts, lai tiktu pārveidots par kolektīva daļu, lai domātu par citiem, nevis citiem un saprastu, kā cilvēka rīcība vai bezdarbība ietekmē komandu un organizāciju. Šāds process ir ilgs un paņem daudz emocionālo, fizisko un garīgo spēku. Tādēļ kluba brālība ir kas vairāk nekā tikai uzšuves valkāšana, tā ir savstarpēja mīlestība, cieņa un atbalsts.

Lielāko daļu laika motoklubu ierindas biedri, kurus dēvē arī par “uzšuvju īpašniekiem”, viesojas viens pie otra, satiekas klubā vai kādā kafejnīcā, lai runātu par motocikliem. Viņi dodas garos motobraucienos, apstājoties vien degvielas uzpildes stacijās. Tas notiek neatkarīgi no laika apstākļiem, kuri reizēm spēj mazināt pat visdedzīgāko braucēju entuziasmu. Motociklistiem ir sava žestu valoda, kas arī palīdz uz ceļa pārvietoties lielām grupām. Kad motokluba biedri nav kopā, viņi vienkārši strādā, pavada laiku ar ģimenēm, kaut arī tikpat labi var teikt, ka lielākā daļa ģimeņu locekļu pavada laiku kopā ar klubu.

Latvijā motoklubi sāka veidoties 90.gados. Pirmais bija “Vēja brāļu ordenis”, kam sekoja “Hermejs” un “Free Hawks”. Drīz vien tika nodibināta arī Latvijas Motoklubu asociācija, kas koordinē visu vietējo motoklubu darbību.

Vai visi motociklistu klubi (motoklubi) ir saistīti ar bandām un nelikumīgām darbībām?
Motoklubi ir izveidojušies no cilvēku mīlestības pret motocikliem, braukšanu, sacensībām un militāro dienestu. Savukārt motorizētās bandas radās pavisam citu iemeslu dēļ, bet sākotnēji lielā mērā to dalībnieki, piemēram, ASV bija neapmierināti ar etniskajiem emigrantiem, kas bija apmetušies uz dzīvi iekšpilsētās. ASV motociklistu asociācija ir pārliecināta, ka 99% motoklubu biedru ir likumpaklausīgi pilsoņi un tikai viens procents darbojas klubos, kas ir “ārpus likuma”.

Kaut arī motoklubus raksturo stingra hierarhija un struktūra ar skaidrām atbildības līnijām, to darbība ir ļoti demokrātiska. Virsnieki tiek demokrātiski ievēlēti un ieņem amatus tik ilgi, kamēr viņu darbība atbilst kluba dalībnieku prasībām. Savukārt bandas ir autokrātiskas, kur līderi iegūst varu ar savu harizmu un spēju piedāvāt nelikumīgas peļņas iegūšanas iespējas nevis dēļ savām organizatoriskajām spējām.

Pēc darbības mehānismiem motoklubi būtībā neatšķiras no jebkuras citas sabiedriskas organizācijas. Darbojas valde, ir vēlētas amatpersonas. Notiek stundām garas sapulces, komitejas rūpējas par loteriju biļetēm, pasākumiem, kuriem ir jāpiesaista personāls, pēc tam viss jāsakopj. Kādam ir jāremontē kluba telpas, pagalmā jāpļauj zāle, jāiztīra labierīcības.

Piemēram, sekretāra pienākums ir glabāt sapulču protokolus, sekot komiteju un priekšsēdētāja darbam, iecerētajiem un plānotajiem darbiem. Kasieris ir atbildīgs par naudas plūsmām, piemēram, biedru naudas iekasēšanu, viņš apmaksā rēķinus un plāno finanses nākotnei. Visi dokumenti tiek apstiprināti dalībnieku sapulcēs. Ir smieklīgi domāt, ka bandas dara tāpat.

Labdarība - lielākā atšķirība starp godīgu motoklubu un ielu bandu.
Labdarība ir motoklubu darbības dzinējspēks. No vienas puses, tiek uzskatīts, ka motoklubi atbalsta labdarību, vien cenšoties uzspodrināt savu ne visai pozitīvo tēlu apkārtējo acīs. Taču, iespējams, patiesībā klubu biedri jūtas pilntiesīgi vietējās kopienas locekļi.

Viņu ģimenes saskaras ar tām pašām problēmām, slimībām, par kurām rūpējas labdarības organizācijas. Tādēļ klubi atbalsta cīņu pret vēzi, pret badu, nabadzību, bērnu slimībām. Tiek atbalstītas arī veterānu invalīdu biedrības. Proti, ja vietējās kopienas loceklim ir kādas likumīgas vajadzības un motoklubs spēj palīdzēt, tad tas arī tiek darīts. Ir zināms, ka tieši labdarības pasākumi ir tie, kas daļai aizrautīgu braucēju liek pievienoties motoklubiem.

Ārpus likuma (outlaws) esošie motoklubi - drauds sabiedriskai drošībai.
ASV tieslietu ministrija par “ārpus likuma esošām motociklistu bandām” dēvē “organizācijas, kuru dalībnieki izmanto savus motoklubus kā kriminālo darījumu kanālus”. Patiesībā tie ir motoklubi, kas pārstāv t.s. “ārpus likuma” subkultūru, kuras pirmie aizmetņi radās Ziemeļamerikā uzreiz pēc Otrā pasaules kara beigām. Šo motoklubu biedri brauca ar “Harley Davidson” vai čoperiem, svinēja brīvību un noliedza masu kultūru.

ASV Federālās izmeklēšanas birojs (FIB) un Kanādas Kriminālizlūkošanas dienests vairākus motoklubus - “Hells Angels”, “Pagans”, “Outlaws”, “Bandidos”, arī “Mongols” un “Vagos” - klasificē kā ārpuslikuma esošas motociklistu bandas.
FIB uzskata, ka tās gūst peļņu no narkotiku, zagtu preču tirdzniecības, izspiešanas. Tiesa, slaveno motociklistu bandu ziedu laiki ir palikuši pagātnē, jo tiesībsargājošās iestādes ir krietni papluinījušas vairākos kontinentos un valstīs darbojošos klubus - bandas.

Taču tās ir neatņemama motoklubu vēstures sastāvdaļa.
Piemēram, 1936.gadā dibinātā “Outlaws motorcycle club” biedri bija pirmie, kas sāka lietot uzšuves. Bet “Mongols” 2000.gadu sākumā bija patentējis savu logotipu, kurā ietverts arī vārds “Mongols” (mongoļi) “San Serif” saimes fontā. ASV valdība autortiesības uz to atguva vien pēc dažiem gadiem.

Starp citu, pirms seriāla “Anarhijas dēli” uzņemšanas režisors Kurts Saters pavadījis kādu laiku Ziemeļkalifornijā kopā ar kāda “ārpus likuma” motokluba biedriem. Un pats vēl tagad intervijās presei atzīst, ka “pastāv divi Kurti Sateri - viens ir ārpuslikuma nemiernieks, kam patīk iepazīt pasauli, bet otrs jutīgs, domājošs Kurts”. Savukārt viņa līdzautors seriālā “Mayans D.C.” Eldžins Džeimss reiz bijis daudznacionālas ielu bandas FSU biedrs.



Facebook Draugiem Twitter Instagram