Nākamgad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tāpēc loģisks ir jautājums -  ko manā labā dara Eiropa.

Nupat atklāta jauna interneta vietne, kurā atrodami uzskatāmi piemēri ES paveiktajam iedzīvotāju dzīves uzlabošanā.
To var apmeklēt šeit lai lasītu par to, ko Latvija ieguvusi.

Vietne ir viegli uztverama , tajā ir ātra un ērta informācijas atlase pēc reģiona, profesijas, nozares.

 68% eiropiešu uzskata, ka viņu valsts ir ieguvusi no dalības ES. Neskatoties uz to, līdz šim bijis maz mēģinājumu uzskaitīt ES sniegtos ieguvumus cilvēkiem visās dalībvalstīs. Pirms nākamā gada maijā paredzētajām Eiropas vēlēšanām šī vietne iepazīstinās ar pozitīvajām izmaiņām, ko radījusi ES.

Interaktīvā un visās ES valodās pieejamā lapa “Ko manā labā dara Eiropa”, kurā atrodamo informāciju apkopojis Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, piedāvā simtiem viegli uztveramu vienas lappuses piemēru par ES radītajām pozitīvajām pārmaiņām cilvēku dzīvē. Lietotāji lapā var atrast ar savu reģionu, profesiju vai hobiju saistītus piemērus.

Vietnē pieejami apmēram 1800 vienas lappuses materiālu, ar kuriem iepazīties, dalīties vai lejupielādēt kā PDF datnes.
Tie sadalīti divās daļās.
Pirmajā daļā - “Manā reģionā” - lapas apmeklētāji var izvēlēties interesējošo reģionu un uzzināt par ES ieguldījumu pilsētās un reģionos. Šī sadaļa aptver vairāk nekā 1400 apkaimju visā ES.
Otrajā sadaļā - “Manā dzīvē” - lietotāji var iepazīties ar kādu no 400 vienas lappuses materiāliem, kuros skaidrota Eiropas ietekme uz ģimeni, veselības aprūpi, hobijiem, ceļošanu vai drošību. Kā Eiropa atbalsta desmitiem dažādu profesiju nodarbinātus cilvēkus? Kā Eiropa palīdzējusi cilvēkiem, kuri aizraujas ar sportu? Šajā sadaļā pieejama arī virkne aplāžu (podcasts) aizvien augošā skaitā valodu.

Tos papildinās lapas trešā sadaļa - izsmeļošāki ES politikas virzienu apskati. Tie iztirzās pašreizējā Parlamenta sasaukuma paveikto, kā arī analizēs nākotnē veicamos darbus, īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotāju viedoklim par ES svarīgākajiem uzdevumiem.

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienu, Rīgā paredzēta plaša svētku programma.
 
Svētdien, 18. novembrī, svētku pasākumi galvaspilsētā sāksies ar Latvijas rīta ieskandināšanu Brīvības laukumā un Dzegužkalnā, kam sekos ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Domā.
Pēc tā iedzīvotāji gaidīti pie Brīvības pieminekļa, kur varēs vērot goda sardzi „Brīvības sardzē”.
Pusdienlaikā no plkst. 12.45 pie pieminekļa būs ziedu nolikšanas ceremonija, bet plkst. 18.45 sāksies svinīgs muzikāls notikums „18.11.” – multimediāls stāsts par brīvību, kurā galvenais „stāstnieks” ir Brīvības piemineklis.
Plkst. 20.00 valsts dzimšanas dienā visus uzrunās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Svētku dienā ikviens gaidīts Daugavmalā, kur laukumā pie Rīgas Pasažieru ostas varēs apskatīt Latvijas un sabiedroto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstādi, bet 11. novembra krastmalā vērot Nacionālo bruņoto spēku parādi. Plkst. 20.10 krastmalā sāksies koncerts „Daugav’ abas malas” ar pūtēju orķestra „Rīga” piedalīšanos un galvaspilsētas vīru koru uzstāšanos.
Plkst. 21.00 jau tradicionāli valsts svētkos iedzīvotāji aicināti vienoties kopīgā Latvijas valsts himnas „Dievs, svētī Latviju!” dziedāšanā, kam sekos gaismas uzvedums „Saules mūžs” - viens no valsts simtgades kulminācijas pasākumiem.
Tas būs vizuāli muzikāls stāsts sešās daļās par Latvijas valsti no idejas par tās veidošanu līdz šodienai un noslēgsies ar apliecinājumu Latvijas nākotnei, ticību Latvijas tautai un ikkatram iedzīvotājam.

Pēc gaismas uzveduma no plkst. 21.20 krastmalā simtgades labākās dziesmas spēlēs Latvijas radiostaciju dīdžeji, arī RADIO TEV DJ Rūdolfs Švēde kāps uz skatuves ar īpaši izraudzītām dziesmām šim pasākumam. 

Līdztekus šiem pasākumiem Rīgā būs iespēja apskatīt vairākas izstādes un apmeklēt daudzveidīgus koncertus, kas skanēs kultūras centros, koncertzālēs un dievnamos.

Rīgas Kongresu namā gan svētku dienā, gan arī 19. novembrī klausītāji gaidīti koncertā „Būsim lieli līdzi Saulei!”, kurā muzicēs Rīgas mūzikas skolu apvienotais simfoniskais orķestris diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā, koris „Sōla” un solisti Annija Putniņa, Daumants Kalniņš un Rihards Mačanovskis.
Rīgas Latviešu biedrības namā būs koncerts „Dievs, svētī Latviju!” ar Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas audzēkņu piedalīšanos, bet Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā skanēs koncerts „100 gadi kopā”.
Dižkoncertā „100 vīri Latvijai!”, kas notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā, apvienosies koru dziedātāji gan no Latvijas, gan ārvalstīm.
"Arēnā Rīga" notiks multimediāla deju izrāde „Abas malas”, kuru izdejos vairāk nekā 450 baleta, laikmetīgās un tautas deju dejotāji, bet svētku dienas izskaņā Latvijas Nacionālajā teātrī būs koncertuzvedums „Dzimšanas dienas nakts”.
  
Kultūras centrā „Iļģuciems” klausītāji gaidīti koncertā „Ar dziesmu simtgades ceļā”, bet Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” skanēs koncerts „Simts vēlējumi”. Latviešu komponistu skaņdarbi būs dzirdami koncertā „Dziesmas Latvijai”, kas notiks kultūras centrā „Mazā ģilde”. Arī VEF Kultūras pilī koncertā „Gaismas domas” varēs dzirdēt iedzīvotāju iepriekš izvēlētos Latvijas komponistu skaņdarbus, kurus atskaņos pianists Reinis Zariņš.

Rīgas Sv. Pētera baznīcā skanēs komponista Mārtiņa Brauna svīta „Daugava”, bet īsi pēc gaismas uzveduma gan šajā dievnamā, gan Rīgas Domā un citās baznīcās būs dzirdami kamermūzikas koncerti. 

Rīgā svētku dienā būs skatāmas arī vairākas izstādes.
Sv. Pētera baznīcā pirms koncertiem būs iespēja apskatīt multimediālu izstādi „Latvijas varonis - no senatnes tagadnē”, savukārt Rīgas Kongresu namā tiks eksponēti Rīgas mākslas skolu audzēkņu darbi.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā vēsturnieka vadībā varēs skatīt izstādi „Latvijas gadsimts”, kā arī iesaistīties fotoakcijā, bet laukumā pie tirdzniecības centra „Origo” būs apskatāma izstāde „Rīga 100 gados”.
 
Valsts svētkos iedzīvotājiem būs iespēja apmeklēt arī gaismas festivālu „Staro Rīga 2018”, kas notiks no 16. līdz 19. novembrim, tā tēma šogad ir „Augšām cēlās Gaismas pils”. 
Festivāla trijās programmās būs skatāmi vairāk nekā 40 gaismas objekti, kā arī gaismas parāde četrās Rīgas apkaimēs.
Vairāki svētku pasākumi Rīgā sāksies jau sestdien, 17. novembrī, turpināsies svētku dienā un arī pirmdien, 19. novembrī.

Svētku pasākumu detalizēta programma publicēta tīmekļa vietnēs www.kultura.riga.lv, www.lv100.lv/18novembris, vai arī spied šeit un lasi vairāk

No 19. līdz 30. novembrim Rīgā notiks Pasaules čempiones titulmačs starptautiskajā simtlauciņu dambretē.

Mačā tiksies vairākkārtējā pasaules čempione Zoja Golubeva (Latvija) un 2016. gada pasaules čempione Natalia Sadovska (Polija). Šāda mēroga notikums dambretes sportā Latvijā ir liels gods.

Titulmačā par 2018. gada čempiones titulu cīnīsies latviete Zoja Golubeva un poliete Natālija Sadovska.

Zoja Golubeva (dzim. 1967.gadā) ir viena no augstāk vērtētākajām dambretes spēlētājām pasaulē. Pēc 2017. gada pasaules čempionāta, Golubeva Pasaules čempiones titulu ir izcīnījusi sešpadsmit reizes.
Vērā ņemamus rezultātus līdz šim ir sniegusi arī viņas pretiniece, dambretes lielmeistare Natālija Sadovska (dzim. 1991. gadā). Sadovska ir izcīnijusi čempiones titulu Pasaules čempiones titulmačā 2016, uzvarēja Pasaules kausa cīņā 2016 un 2017. gadā, kā arī kļuvusi par Polijas čempioni starp vīriešiem 2018. gadā. Šobrīd pasaules reitingā Natālija ieņem 2.vietu (2245), bet Zoja ir 3.vietā (2233).

Pasaules čempiones titulmačs norisināsies pēc Pasaules Dambretes federācijas (FMJD) noteikumiem. 
Mača norises gaitai būs iespējams vērot klātienē viesnīcā Kempinski, Aspazijas bulvārī 22.

Iespēja būt valstij, kurā tiek aizvadīti pasaules mēroga mači, liecina, ka dambretes sportam arī pie mums izdodas strauji attīstīties un ka Latvija var pretendēt uz nozīmīgu turnīrorganizator valsts lomu arī turpmāk.

2017. gadā 79 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas.
Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes. Visbiežākais pārvietošanās iemesls bija darbs (34 %), kā arī iepirkšanās (24 %) un atpūta (20 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Par mobiliem uzskata tos iedzīvotājus, kas aptaujas dienā vismaz vienu reizi pārvietojās ārpus savas mājvietas. 2017. gadā 79 % Latvijas iedzīvotāju bija mobili.

19 % iedzīvotāju aptaujas dienā palika mājās, jo bija saslimuši vai slikti jutās (26 %), nebija vajadzības iziet ārpus mājas vai bija jāveic mājas darbi (25 %), bija brīvdiena skolā vai darbā (21 %), kustības liedza invaliditāte vai vecuma nespēja (18 %), traucēja laikapstākļi (10 %). 2 % iedzīvotāju aptaujas dienā pārvietojās ārpus Latvijas teritorijas.

Lielāko pārvietošanās skaitu dienā pēc transporta veida veica vieglo automobiļu vadītāji un pasažieri, kā arī iedzīvotāji, kas pārvietojas ar velosipēdu.
Vidēji dienā Latvijas iedzīvotāji visilgāko laiku pavadīja braucienos ar vilcienu (79 min.), vidēji dienā veicot 47 km.

Vidējais cilvēku skaits automobilī brauciena laikā Latvijā bija 1,9 cilvēks, urbānajās zonās šis rādītājs bija zemāks (1,6). Cilvēku skaits automobilī būtiski atšķiras darbdienās (1,7) un brīvdienās un svētku dienās (2,5).

Latvijas iedzīvotāji dienā vidēji noiet 2,7 kilometrus.

Aptaujas uzdevums bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju pārvietošanās paradumus un mobilitāti un šos datus varēs izmantot gan reģionālās, gan transporta politikas plānošanā. 

18. novembra saullēktā, plkst. 8.11, ikviens aicināts pievienoties Latvijas rīta ieskandināšanai īpašos pasākumos visā Latvijā - Alsungā, Kolkā, Turaidā, Gaiziņkalnā, Mežotnes pilskalnā, Rāznas ezera krastā un Rīgā - pie Brīvības pieminekļa un Dzegužkalnā.

Ieskandināšanai aicināts pievienoties ikviens arī savās mājās un pagalmos vai kādā īpašā un sirdij tuvā vietā kopā ar ģimeni, draugiem un kaimiņiem, lai iesāktu Latvijas 100. dzimšanas dienu ar gaišām domām un svētku noskaņojumu, dabā vai pie svētku brokastu galda.

Mēs dzīvojam brīvā, ar mīlestību veidotā, spēka vārdiem ieskautā, savu senču izsapņotā zemē ar mantojumā atstātu vēlējumu: "Dievs, svētī Latviju!". Dot svētību savai zemei ir arī mūsu pašu spēkos, katru jaunu dienu sākot ar labām domām un darbiem. Tāpēc visi Latvijas ļaudis 18. novembra saullēktā, plkst. 8.11, ir aicināti vienoties kopīgā rituālā - sagaidīt sauli austam un, paceļot Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, nodziedāt mūsu visstiprāko dziesmu "Dievs, svētī Latviju!"

Vidzemnieki sauli sveikt aicināti, pakāpjoties kalnā. Turaidā, Dainu kalnā kopā ar Siguldas folkloras kopu "Senleja", Lēdurgas folkloras kopu "Putni", Vidrižu folkloras kopu "Delve" un Rīgas folkloras kopu "Abra" ikviens aicināts piedalīties īpašā visas paaudzes vienojošā spēka rituālā, kurā tiks daudzināta sētuve, grauds un maize; tiks dziedātas tautasdziesmas un, uguni dedzot, sniegta simboliska palīdzība saulei spoži kāpt debesu kalnā.

Vidzemes augstienes augstākais punkts Gaiziņkalns priecē ar stāvām, gravu greznotām nogāzēm un elpu aizraujošiem skatiem. Tāpēc, saulei lecot, ikviens Gaiziņkalnā aicinās stiprināt sevi garā un dziedāt spēka dziesmas kopā ar Madonas novada folkloras kopām "Vērtumnieki", "Libe", "Madava", "Vesetnieki" un Ērgļu novada tautas mūzikas kopu "Pulgosnieši". Īpašā mastā tiks pacelts Latvijas valsts karogs.

Zemgalē, Mežotnes pilskalna augstākajā senpilsētas punktā, vietā, kur atradās zemgaļu Upmales galvenā pils, pa gaismas ceļu goda vietā tiks pacelts Latvijas valsts karogs. Rītu dziesmām pieskandinās Rundāles novada sieviešu koris "Runda" un Bauskas novada folkloras kopa “Laukam pāri".

Latgalē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā, Rāznas ezera krastā saullēkts tiks sagaidīts, dziedot latgaliešu tautas dziesmu “Gaismeņa ausa, sauleite lēca". Kora "Ezerzeme" un Kaunatas vidusskolas kora dziesmām skanot, mastā tiks pacelts Latvijas valsts karogs. Latvijas simtgades rītam svētījumu dos Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīcas priesteris. Kā īpašs veltījums izskanēs Kaunatas vidusskolas bērnu novēlējumi un sapņi par nākotni un deju kolektīvu "Rasa", "Kaunata", "Juris" un "Kūzuls" horeogrāfa Ilmāra Dreļa vadībā īpaši veidota deja. Pasākuma izskaņā visi klātesošie rakstainiem cimdiem rokās vīs Goda viju Latvijai.

Kurzemē, Līvu krastā, mūžam mainīgais Kolkasrags ir vieta, kur satiekas saullēkts ar saulrietu. Te tikties aicināti lieli un mazi Dižjūras (Baltijas jūras) un Mazjūras (Rīgas jūras līča) ļaudis. Godā tiks celts gan Latvijas valsts karogs, gan lībiešu karogs. Līdzās Latvijas valsts himnai skanēs arī lībiešu himna. Kolkas lībiešu ansamblis "Laula" un tradicionālās dziedāšanas kopa "Burdons" no Rīgas aicinās visus klātesošos rotaļās sveikt Sauli, veikt Uguns un Spēka rituālus un veltīt latviešu un lībiešu dziesmas Jūras mātei.
Alsungā, Suitu novada centrā, skanēs suitu valoda un dziesmas. Tiks dziedāts, ziņģēts, saukts, vilkts, locīts un muzicēts kopā ar Alsungas etnogrāfiskā ansambļa "Suitu sievas", folkloras kopu "Suitu vīri", "Suitiņi" un "Suitu dūdenieki" dalībniekiem gaismām pildītā Alsungas pils pagalmā.

Rīgā, pie Latvijas brīvības simbola - Brīvības pieminekļa, uz Latvijas rīta ieskandināšanu aicina bērnu vokālais ansamblis "Dzeguzīte", postfolka grupa "Dārdi", grupa “ImantaDimanta", folkloras kopa “Grodi", ielu skrituļslidotāju apvienība “Therolling" un lietuviešu mākslinieks Tadas Surkis.

Savukārt galvaspilsētas augstākajā dabīgajā pakalnā Dzegužkalnā tautas tradīciju kopēji Krūmiņu ģimene un Latvijas 3x3 kustības dalībnieki aicina iesaistīties daudzināšanas rituālā, godinot Latviju, latviešu tautas stiprās saknes un tautas kopību, lai mēs būtu vienoti tagadnē un nākotnē.