Par spīti tam, ka krāna ūdens kvalitāti Latvijā uzrauga un eksperti atzīst, ka to var droši dzert, liela daļa iedzīvotāju joprojām to vāra, vai arī dod priekšroku fasētam dzeramajam ūdenim. 
Veselības inspekcijas pārbaužu rezultāti gan liecina, ka krāna ūdens kvalitāte ir laba.

Šobrīd katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ikdienā dzer fasēto ūdeni, tā liecina aptaujas. Tas atstāj ietekmi uz vidi.
Latvijā dzeramā ūdens cena ļoti atšķiras. Tas var maksāt apmēram 1 eiro par kubikmetru vai 1 eiro par litru. 

Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas pārstāvji cilvēku paradumus skaidro ar sabiedrībā valdošiem stereotipiem. Lai tos kliedētu, šobrīd sākta skaidrojoša kampaņa ”Ū vitamīns”.

No virszemes – Rīgas HES ūdens krātuves – ūdens daļēji tiek piegādāts tikai Rīgā. Tā attīrīšanai tiek izmantota ozonēšana. Visur citur Latvijā ūdens tiek ņemts no pazemes.

Tomēr, ūdens cietība, garša un smarža var atšķirties, atkarībā no dažādu mikroelementu klātbūtnes. Latvijas ūdenim ir raksturīgs paaugstināts dzelzs, kalcija, kālija, nātrija saturs. Bet ekspertu vērtējumā, veidojot kaļķa nogulsnes, tas vairāk kaitē veļas mašīnām un tējkannām, nevis cilvēkam.

Lietuvā parakstīta skolēna “Kultūras pases” koncepcija, kas paredz, ka skolēni kalendārā gada laikā kultūras un izglītojošu pasākumu apmeklēšanai varēs izmantot 15 eiro.
No septembra līdz decembrim kultūras pase piecu eiro vērtībā paredzēta visiem sākumskolu audzēkņiem, bet no jaunā gada – pilnīgi visiem skolēniem.

Jau šomēnes tiks izsludināta “Kultūras pases” pakalpojumu pieteikumu atlase, ko rīkos Kultūras ministrijas ekspertu grupa.
Piedāvājumā tiks iekļautas izglītojošas programmas, izrādes, koncerti un izstādes. Piedāvāt šos pakalpojumus varēs gan valsts institūcijas, gan nevalstiskās organizācijas, un eksperti šos piedāvājumus saskaņā ar noteiktiem kritērijiem sakārtos atbilstoši vecuma grupām, priekšroku dodot inovatīviem un interaktīviem projektiem, kas veicinātu skolēnu kultūras apvāršņa paplašināšanos un kultūras pieredzes daudzveidību.

Piedāvājums tiks publicēts internetā, lai skolas un klases no tā varētu izvēlēties sev vajadzīgāko.

Veidojot koncepciju, lietuvieši ņēmuši vērā Latvijas, Vācijas, Islandes un citu valstu pieredzi, bet summa noteikta, ņemot vērā Lietuvas ekonomisko situāciju. Lēsts, ka par 15 eiro gada laikā skolēni varēs izraudzīties vidēji četrus kultūras vai mākslas pasākumus.

Kā norāda Kultūras ministrija, ar pašvaldībām panākta vienošanās, ka tās savu iespēju robežās segs transporta izdevumus nokļūšanai uz kultūras pasākumiem.

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību Eiropas Savienībā (ES), tāpēc Eiropas Komisija (EK) nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES  notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Lai noskaidrotu ES dalībvalstu iedzīvotāju viedokli un novērtētu nepieciešamību veikt  izmaiņas pastāvošajā kārtībā, EK aicina ikvienu līdz 16. augustam piedalīties aptaujā.

Aptaujas anketa pieejama EK interneta vietnē tas ir šeit

Pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienas gaisma būtu ilgāk. Pāreja uz vasaras laiku notiek pavasarī, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu; savukārt vasaras laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji tiek pagriezti stundu atpakaļ.

Ideja par vasaras laiku pirmo reizi radās 18. gadsimta beigās.
Taču regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika ieviesta 20. gadsimta 60. un 70. gados. Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1981. gada 1. aprīli, pieskaņojoties lielai daļai pasaules valstu, ieviesa regulāru pāreju uz vasaras laiku.

No 1996. gada ES dalībvalstīs noteikta vienota vasaras laika skaitīšana – no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Kopējais ES tirgus, transporta tīkli un telekomunikācijas vairs neļauj kaut vienai dalībvalstij skaitīt laiku atšķirīgi no pārējām.

Latvijas Romas katoļu baznīca līdz 22.jūlijam aicina pieteikties brīvprātīgos, kuri gatavi palīdzēt pāvesta vizītes laikā Rīgā, aģentūru LETA informē baznīcas pārstāvji.Rīgā pāvesta vizītes norises vietās pie Rīgas pils, Brīvības pieminekļa, Doma laukumā, Rīgas Domā un Rīgas Sv.Jēkaba katedrālē kopā būs nepieciešami 160 brīvprātīgie. Viņu pienākumos ietilps palīdzēt pārraudzīt sabiedrisko kārtību un parādīt ceļu, kā arī sniegt nepieciešamo informāciju garāmgājējiem, tūristiem un citiem interesentiem.Pieteikties par brīvprātīgo Rīgā var ikviens vidusskolēns, students vai pieaugušais, kurš šim uzdevumam varēs veltīt laiku 7.septembrī, kad būs sagatavošanās tikšanās, kā arī 24.septembrī no plkst.7 līdz pēcpusdienai.Tiem, kuri pieteiksies par brīvprātīgajiem Rīgā, ir jārēķinās ar to, ka, visticamāk, nevarēs paspēt aizbraukt un piedalīties pāvesta Franciska svinētajā dievkalpojumā Aglonā.Brīvprātīgie, kuri vēlas palīdzēt pāvesta vizītes laikā Rīgā, ir aicināti pieteikties pie Rīgas katoļu draudžu prāvestiem, aizpildīt un atsūtīt brīvprātīgo veidlapas līdz 22.jūlijam. Savukārt tie, kas vēlas būt brīvprātīgie Rīgā no citām Latvijas pilsētām un apdzīvotām vietām, aicināti rakstīt uz e-pastu "riga.brivpratigais@gmail.com."Kā ziņots, pāvests Francisks 22.-25.septembrī apmeklēs Baltijas valstis un 24.septembrī viesosies Latvijā.Dienas pirmajā pusē viņam ir plānota tikšanās ar valsts prezidentu un valsts augstākajām amatpersonām, sabiedrības pārstāvjiem Rīgas pilī, pēc tam sekos ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa, ekumenisks dievkalpojums Rīgas Domā un Rīgas Sv.Jēkaba katedrāles apmeklējums.Dienas otrajā pusē viņš dosies uz Aglonu, kur svinēs svēto misi.24.septembri valdība pasludinājusi par oficiālo brīvdienu un vizītes nodrošināšanai no valsts budžeta piešķirti 806 202 eiro.

Lai esošo resursu ietvaros efektīvāk nodrošinātu savu pamatfunkciju – neatliekamās palīdzības sniegšanu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā, vienlaikus saglabājot esošo brigāžu skaitu un izvietojumu.
 
NMPD direktore Liene Cipule uzsver: “Mūsu mērķis ir sakārtot savu darbu tā, lai varam ātrāk ierasties un labāk reaģēt tajos brīžos, kad iedzīvotājiem visvairāk nepieciešama neatliekamā palīdzība. 80% no visiem izsaukumiem saņemam dienas laikā, taču tieši dienā ir visgrūtāk nokomplektēt brigādes un operativitāte ir zemāka. Mūsu uzdevums ir stiprināt brigāžu darbu dienas laikā, lai varam savlaicīgi ierasties pie pacientiem un reaģēt uz visiem izsaukumiem.”
 
Dienestā pavisam ir 188 brigādes. Dienā šīs brigādes izpilda teju tūkstoti izsaukumu, bet naktī izsaukumu ir četras reizes mazāk (vidēji 240). Taču atalgojuma sistēma, kas paredz par darbu naktīs 75% piemaksu, vairāk motivē personālu darbam nakts stundās, nevis dienā, kad izsaukumu ir ievērojami vairāk un pacientiem brigāžu palīdzība vajadzīga biežāk. 
 
Plānotās izmaiņas paredz līdz gada beigām pārveidot 18 esošās diennakts brigādes par dienas brigādēm, tādējādi nodrošinot principu – jo vairāk izsaukumu, jo vairāk brigāžu.  Šīs izmaiņas, pirmkārt, ļaus veiksmīgāk nokomplektēt brigādes darbam dienas laikā, tā nodrošinot savlaicīgu palīdzību pacientiem. Otrkārt, izmaiņas ļaus palielināt brigāžu personāla atalgojumu par darbu dienas laikā, lai motivētu darbiniekus strādāt tad, kad  izsaukumu ir visvairāk. 
 
NMPD uzsver – darba organizācijas izmaiņas nekādi nemaina neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu iedzīvotājiem. Arī turpmāk dienests jebkurā diennakts stundā reaģēs uz visiem izsaukumiem kā līdz šim.

Ja nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, iedzīvotājiem jāzvana uz ārkārtas tālruni 113. Dispečeri īpašā datorprogrammā redz visas mediķu brigādes un nekavējoties nosūta tuvāko brīvo. Situācijās, ja vietējā brigāde ir aizņemta vai aizvedusi pacientu uz slimnīcu, izsaukumā tiek nosūtīta cita brigāde, kura tajā brīdī atrodas vistuvāk. 
 
NMPD atgādina - uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana nekavējoties, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja neelpo vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi, ir gūta smaga trauma, ir stipra asiņošana, ir pēkšņa, dzīvību apdraudoša saslimšana (infarkts, insults u.c.) u.c. kritiskas situācijas.
 
Vienlaikus NMPD aicina iedzīvotājus stiprināt sadarbību ar savu ģimenes ārstu, bet ja vienkāršāku saslimšanu gadījumos ārsta padoms nepieciešams vakaros vai nakts stundās – zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Kā rāda NMPD dati – tajos novados, kur iedzīvotājiem ir laba sadarbība ar ģimenes ārstiem, tiek reģistrēti arī mazāk izsaukumu. Iedzīvotāji savlaicīgi ar ģimenes ārsta palīdzību risina veselības jautājumus un rūpējas par profilaksi, līdz ar to retāk nonāk situācijās, kad nepieciešama neatliekamā palīdzība.