Latgaliešu sabiedriskās organizācijas aicina Latgales vispārizglītojošo, profesionālo un augstāko izglītības iestāžu mācībspēkus piektdien, 27. aprīlī, nodarbības un lekcijas novadīt latgaliešu valodā.

Jau otro gadu, lai iedrošinātu skolotājus lietot latgaliešu rakstu valodu arī izglītības procesā, šajā dienā sabiedrībā zināmi cilvēki dosies uz skolām, lai uzrunātu skolēnus novadmācībā.
Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja pārstāve Ilga Šuplinska stāsta, ka simtgades kongresā viens no rezolūcijas punktiem noteica 27.aprīli piedāvāt Latvijas valdībai apstiprināt kā vienu no svētku un atceres dienām - Latgales dienu, atgādina Latgaliešu kultūras biedrības  pārstāve.

"Tad arī radās ideja, ka neatkarīgi no valdības lēmuma nepieciešams iedibināt Latgales dienas tradīciju. Tieši tāpēc 27.aprīlī aicinājums vadīt mācību stundas latgaliski vai arī pēc iespējas šajā dienā runāt dažādās publiskās vietās latgaliski, ir solis pretī tam, ka latgaliešu valoda nav tikai mājas un, kā kādu laiku tas bija, baznīcas valoda, bet tā ir valoda, kas parādās publiskā telpā,” stāsta Šuplinska.

Pērn mācību stundas latgaliski notikušas 41 mācību iestādē.

Ar 27.aprīli Valsts meža dienests nosaka meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā.
Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā.

Meža ugunsnedrošajā laikposmā visiem iedzīvotājiem ir jāievēro ugunsdrošības prasības.
Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, ir noteikti daži aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību.

Uzturoties mežos un purvos aizliegts :

- nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
- kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;;
- atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
- dedzināt atkritumus;
- braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
- veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta mežniecību, nedrīkst veikt jebkādu dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas darba veicējus.

Meža izstrādātājiem ir jāievēro prasība, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai, nepieciešamības gadījumā, meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekiem ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā, meža īpašnieka pienākums ir veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību.

Jau nedēļas nogalē ar vērienīgu pasākumu tiks atklāta motosezona, un motoentuziasti jau aktīvi uzsākuši gatavošanos.
To apliecina arī apdrošināšanas dati: šogad līdz aprīļa vidum, salīdzinot ar identisku periodu pērn, par 42% pieaudzis OCTA apdrošināto mopēdu un motorolleru skaits.

Līdz ar mototransportlīdzekļu popularitāti diemžēl aug arī negadījumu statistika.

Dati liecina, ka visbiežāk atlīdzības tiek pieteiktas par gadījumiem, kad mopēda vai motorollera vadītājs nav paguvis laikus nobremzēt un ietriecies priekšā braucošajā transportlīdzeklī. Tāpat nereti blīvā satiksmē motorizēto transportlīdzekļu vadītāji, starp joslām apsteidzot citus tās dalībniekus, ar spoguļiem saskrāpē automašīnas. Savukārt trešo biežāko atlīdzību pieteikumu iemeslu iezīmē negadījumi, kas izraisīti brīdī, kad mopēda vai motorollera vadītājs, neievērojot priekšā braucošā spēkrata pagrieziena rādītāja signālu, veic apdzīšanu.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas šī gada janvāra datiem kopumā Latvijā ir vairāk nekā 30 tūkstoši mopēdu un apmēram 22 tūkstoši motociklu un triciklu.

Pērn reģistrēti 347 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem, kuros iesaistīti motocikli (62%) un mopēdi (38%). Kopumā pagājušajā gadā ievainoti 354 motociklu un mopēdu vadītāji, kā arī pasažieri, 50 cilvēki smagi ievainoti, bet septiņi – gājuši bojā. Visbiežāk negadījumi notiek aktīvās motosezonas laikā – no marta līdz oktobrim. 

Uz ikgadējo motosezonas atklāšanas pasākumu, kas norisināsies jau šīs nedēļas nogalē, 28.aprīlī, dosies vairāki tūkstoši motoentuziastu. Braucēji ar ilggadēju stāžu mototransportlīdzekļu vadītājiem regulāri vērš uzmanību drošības ievērošanai, vienlaikus atgādinot par sevi arī citiem satiksmes dalībniekiem.

“Ja neesi braucis visu sezonu, tad pēc ziemas, pat ja esi profesionālis, iemaņas un zināšanas ir jāatsvaidzina. Nevajadzētu uzsākt braukšanu ar strauju gāzes roktura pavēršanu. Ir jābūt uzmanīgam un jāatceras – tevi neviens neredz! Ja brauksi ar šādu domu, tad pastāv teju 100% iespējamība, ka būsi pasargāts. Tāpat jāieņem arī atbilstoša braukšanas pozīcija uz ceļa – jebkura strauja kustība, manevrs vai pagrieziena neparādīšana ir bīstama. Riskantas situācijas parasti sākas ar vārdiem “skaties, kā es māku!”,” uzsver Arnis Blodons, Latvijas Motoklubu asociācijas sekretārs, norādot, ka drošības pasākumu ievērošanai jābūt pirmajā vietā.

OCTA apdrošināšanas polise ir obligāta gan motociklu, gan mopēdu un motorolleru vadītājiem. Par braukšanu bez tās tiek piemērots sods – mopēdu un motorolleru īpašniekiem (fiziskām personām) no 30 līdz 55 EUR un divi soda punkti. Savukārt motociklu īpašniekiem (fiziskām personām) – no 85 līdz 120 EUR un divi soda punkti.

Ceturtdien, 26.aprīlī plkst. 10.00 Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, pie Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas plāksnes notiks Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas pasākums.

26. aprīlī aprit 32 gadi, kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās cilvēki no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un citām valstīm - kopskaitā 800 000 cilvēku.

No Latvijas avārijas seku likvidēšanā piedalījās vairāk kā 6000 Latvijas iedzīvotāju. Radiācija ir dziļi ietekmējusi un pasliktinājusi šo cilvēku veselību un no viņiem vairāk kā 3000 ir kļuvuši invalīdi, vairāk kā 1,5 tūkstotis cilvēku ir miruši un pārējie zaudējuši darbaspējas.

Valsts svētkos, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, Nacionālais Kino centrs jau tradicionāli rīko 4. maija Latvijas filmu maratonu kinoteātrī “Splendid Palace” - bezmaksas seansus abās kinozālēs visas dienas garumā un brīvdabas seansu kinoteātra priekšpagalmā vakara noslēgumā.
Šāgada akcents - Nacionālā Kino centra programma “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” un citu jaunāko filmu pirmizrādes.

Informācija par Latvijas filmu maratona programmu un atsevišķām filmām - www.nkc.gov.lv