Pabeigta Cēsu sporta stadiona būvniecības pirmā kārta, un no 14.decembra tas būs pieejams iedzīvotājiem.
Stadiona atklāšanas ceremonija pārcelta uz pavasari, kad sāksies vasaras sporta sezona. Sportotājiem stadions būs atvērts katru dienu no plkst.07.00 līdz plkst.22.00. 

Stadiona būvniecības pirmajā kārtā izveidoti seši skriešanas celiņi pa esošo 400 metru apli, kā arī astoņi celiņi 100 metru taisnē. Celiņus klāj gumijas granulu segums. Futbola laukums ar Latvijas Futbola federācijas atbalstu ieguvis jaunu sintētisko segumu, kas kalpos ilgāk un būs vieglāk kopjams nekā zāles segums. Izveidoti vieglatlētikas sektori, kuros varēs trenēties augstlēkšanā, kārtslēkšanā, tāllēkšanā, trīssoļlēkšanā un lodes grūšanā. Tāpat izveidots āra trenažieru laukums un aktīvās attīstības laukums bērniem. Vēl stadionā izveidots pludmales volejbola sektors, kurā atrodas trīs treniņu laukumi un viens sacensību laukums.

Papildus projektā sākotnēji iecerētajiem darbiem pārbūvēta arī ietve uz Valmieras ielas gar stadionu, kā arī stadionā izveidots multifunkcionāls sporta spēļu laukums, kas piemērots basketbola, volejbola un tenisa spēlēm. 
Ziemas periodā atkarībā no laikapstākļiem aktīvai izmantošanai būs pieejams āra trenažieru laukums, aktīvās attīstības laukums bērniem, kā arī skriešanas celiņi. Pludmales volejbola, futbola un multispēļu laukumi tiks atvērti pavasarī. 

Auto satiksmei pie stadiona izveidota jauna iebrauktuve no Valmieras ielas, likvidējot iepriekšējo stadiona iebrauktuvi gar degvielas uzpildes staciju. Jaunās iebrauktuves galā izveidota stāvvieta 23 automašīnām, taču lielāko stadiona apmeklētāju auto plūsmu plānots novietot Smilšu laukumā. Saglabātas vēsturiskās gājēju ieejas no Uzvaras bulvāra un Valmieras un Dzintara ielu krustojuma, ko papildina jaunizveidotas gājēju ieejas no Jāņa Poruka un Valmieras ielu krustojuma puses un no Noliktavas ielas puses.

Kā atzīst Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs: “Veiktie darbi ir bijuši gana sarežģīti un stadionā pēc pārbūves redzamās pārmaiņas ir fundamentālas. Es ticu, ka stadiona infrastruktūra – uzstādītais apgaismojums, futbola laukuma un skrejceļu segumi – dos iespēju to izmantot ne tikai vasarā, bet siltākās ziemās pat visa gada garumā. Stadiona pārbūve bija iedzīvotājiem svarīgs un vajadzīgs projekts, kā to liecināja iedzīvotāju aptaujas vairāku gadu garumā. Mēs ceram, ka jaunais stadions dos jaunas attīstības iespējas Cēsu pilsētas sporta skolas audzēkņiem, kļūs par gan nacionāla, gan starptautiska mēroga sacensību vietu, kā arī dos iespēju Cēsu novada iedzīvotājiem pievērsties veselīgam dzīvesveidam.”

Kā ziņots, stadiona pirmās kārtas būvniecības izmaksas ir 2,8 miljoni eiro, kam piesaistīts 1,9 miljonu eiro valsts budžeta līdzfinansējums. Būvniecības otrajā kārtā paredzēts izbūvēt skatītāju tribīnes, kā arī divas būves stadiona aprīkojuma glabāšanai un ģērbtuvju telpām.

Stadions kalpos arī kā dažādu valsts sektoru treniņu bāze, kurā fizisko sagatavotību varēs uzlabot gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu depo darbinieki, gan Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas mācībspēks un audzēkņi, kā arī Cēsu 27.kājnieku bataljona zemessargi.

Stadiona būvniecība veikta tā, lai tas atbilstu starptautiskajām vieglatlētikas stadiona prasībām.
Lidsabiedrība "airBaltic" pirmdien sāk pieteikumu pieņemšanas procesu Pilotu akadēmijā kandidātiem bez iepriekšējām zināšanām.

Atlasi izturējušie kandidāti kļūs par lidsabiedrības profesionālās pilotu apmācības programmas studentiem tās pirmajā klasē un pēc programmas absolvēšanas, aptuveni divu gadu laikā, kļūs par "airBaltic" pilotiem.

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss norādīja, ka nākamajos piecos gados "airBaltic" plāno darbā pieņemt vairāk nekā 1000 augsti izglītotu profesionāļu.

"airBaltic" lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis atzīmēja, ka interesenti tiek aicināti apmeklēt pirmo Pilotu akadēmijas "Atvērto durvju" pasākumu 19.decembrī plkst.12 "airBaltic Training" telpās.
Šajā pasākumā visiem apmeklētājiem būs iespēja iegūt informāciju par "airBaltic" Pilotu akadēmiju un tās programmu, konsultēties ar "airBaltic" Pilotu akadēmijas pārstāvjiem un aizpildīt pieteikuma anketu.
Pieteikšanās process pirmajam akadēmiskajam gadam noslēgsies 2018.gada 8.janvārī. "airBaltic" Pilotu akadēmija plāno sākt pirmo akadēmisko gadu 2018.gada martā ar teorētiskās apmācības kursiem. Sākotnēji "airBaltic" iecerējusi izglītot 20 pilotus gadā.

"airBaltic" investēs vairāk nekā piecus miljonus eiro Pilotu akadēmijā, kurā bez priekšzināšanām par attiecīgo jomu kandidāti varēs iegūt nepieciešamo sertifikāciju darbam par komercpilotu. Akadēmija tiks veidota uz esošās "airBaltic" mācību organizācijas bāzes. Aviokompānija iecerējusi, ka mācību lidojumi varētu notikt Liepājas lidostā, kur arī būtu gaidāmas investīcijas atbalsta infrastruktūrā, piemēram, angāros.

Nākamgad Dienvidkorejā notiks Ziemas Olimpiskās spēles, vēl pēc 4 gadiem - 2022 gadā tās notiks Pekinā.
Tikmēr vairākas valstis jau aktivizējušās cīņā par iespēju uzņemt 2026. gada ziemas olimpiskās spēles.
Visticamāk, tās notiks Eiropā, un šajā kontekstā tiek pieminēts arī Latvijas vārds.

Siguldas bobsleja un kamaniņu trase ir viena no nozīmīgākajām Latvijas sporta būvēm.
Šeit noris arī starptautiska līmeņa sacensības. Tagad Siguldas pilsētai un trasei pavērusies unikāla iespēja uzņemt 25  ziemas olimpiskās spēles.

Viena no potenciālajām 2026. gada ziemas olimpisko spēļu mājvietām ir Stokholma. Tās gatavību uzņemt ziemas lielāko sporta forumu apgrūtina bobsleja un kamaniņu trases neesamība. Ņemot vērā  tradīciju trūkumu ledus renes sporta veidos, zviedri kā partnerus, kur rīkot sacensības šajos sporta veidos, iesākumā uzrunāja Lillehammeri, kur jau atrodas nepieciešamā sporta būve. Tomēr norvēģi referendumā nobalsojuši par savas kandidatūras atsaukšanu 2026. gada spēļu rīkošanā, līdz ar to neparedzot iespēju sadarboties ar zviedriem.
Stokholmai nākamā tuvākā trase atrodas Latvijā.

Tāpēc Zviedrijas Olimpiskā komiteja oktobrī oficiāli uzrunāja Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), lai tieši Siguldas trasē rīkotu daļu sacensību.
Siguldas bobsleja trases direktors Dainis Dukurs  atzina, ka tā ir unikāla iespēja, jo atsevišķi nekad neviena  pilsēta Latvijā nevarētu pretendēt sarīkot olimpiskās spēles.

Šobrīd ir vienošanās, ka janvāra vidū zviedri ieradīsies Latvijā, lai apsekotu Siguldas trasi, tiktos ar pilsētas domi, iesaistītajām federācijām, LOK un valdību.

Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics lēš, ka nākamajos astoņos gados nepieciešams uzlabot sportistu izmitināšanas iespējas. Ja Latvijas valsts būs gatava atbalstīt olimpisko projektu, Sigulda pievienosies, sacīja pašvaldības vadītājs.
Sestdien  Līgatnes dabas takās plkst.18 notiks pasākums "Satiec zvērus tumsā", kura laikā varēs iepazīt dabas takās mītošos dzīvniekus tumsā un piedalīties radošajās darbnīcās.
Gida pavadībā pārgājiena laikā varēs iepazīt tos meža iemītniekus, kuri tumsā neguļ - pūces, lūšus, meža cūkas.

Pašlaik dabas un dzīvnieku iepazīšanai tumsā ir īpaši labvēlīgs laiks. Turklāt koki un krūmi ir nometuši lapas, atsedzot daudz slēpņu un ļaujot mums vieglāk ieraudzīt dzīvniekus.

Pārgājiens sāksies pie Līgatnes dabas taku Informācijas centra. Līdzi jāņem lukturītis un jāsaģērbjas piemēroti laika apstākļiem un pastaigai dabā.
"Muskuļu veselības dienās" iespēju bez maksas veikt muskuļu veselības pārbaudes izmantojuši gandrīz 400 cilvēki, turklāt 60 no tiem ārsti konstatēja muskuļu veselības problēmas,  informēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.
"Muskuļu veselības dienas" slimnīcā norisinājās trīs dienas. To mērķis bija informēt sabiedrību par dažādām muskuļu slimībām, kā arī apzināt pacientus ar šādām kaitēm.

"Muskuļu slimības ir ļoti dažādas un grūti atpazīstamas. Daudzi cilvēki pat nenojauš, ka viņiem ir kāda no šīm slimībām, tās izraisītos simptomus, piemēram, muskuļu sāpes, vājumu vai elpas trūkumu, kļūdaini saistot ar nepietiekamu fizisko sagatavotību vai ko citu. Daļa muskuļu slimību nav ārstējamas, taču vairāku slimību gadījumā pieejama efektīva terapija, kas ne vien palīdz mazināt apgrūtinošos simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti, bet var pat izglābt dzīvību," skaidroja Austrumu slimnīcas neiroloģe docente Viktorija Ķēniņa.

"Muskuļu veselības dienās" ikviens varēja bez maksas veikt dinamometriju jeb muskuļu spēka testu un spirometriju jeb elpošanas rādītāju testu. Ja testu rezultāti liecināja par iespējamām muskuļu veselības problēmām, bija iespēja nodot asins paraugu analīzei, kurā iespējams atklāt Pompes slimību. Asinis izmeklēšanai nodeva 60 cilvēki, un katrs no viņiem jau pēc dažām nedēļām tiks personīgi informēts par rezultātu.

Lietiņa skaidroja, ka Pompes slimība ir reta ģenētiska slimība, kas izraisa progresējošu muskuļu vājumu un var sākt izpausties jebkurā vecumā.
Pompes slimība ir viena no tā dēvētajām lizosomālās uzkrāšanās slimībām, kas saistītas ar traucējumiem šūnas ķermenīšu lizosomu darbībā.
Lizosomu galvenā funkcija ir dažādu barības vielu šķelšana, bet Pompes slimības gadījumā ir traucēta lizosomu spēja šķelt glikogēnu, kas glabājas muskuļos un aknās kā ogļhidrātu rezerves enerģijas ražošanai. Uzkrājoties pārmērīgā daudzumā, glikogēns pakāpeniski bojā muskuļu šūnas.

Ķēniņa uzsvēra, ka Pompes slimnieks ar rokām var izdarīt visu, ko vajag, bet pacelt tās augšā, piemēram, lai piekārtu aizkarus, ir ļoti grūti. "Pēdas kustas labi, bet, lai no krēsla pieceltos, vajag krietni piepūlēties, atsperties, tāpat - kāpšana pa kāpnēm sagādā grūtības. Bieži vien cilvēks domā: "Tāds es vienkārši esmu - ne tik stiprs, ne tik sportisks kā citi." Tāpēc samierinās ar elpas trūkumu pat pie nelielas fiziskas slodzes, iemācās sadzīvot ar muskuļu sāpēm. Diemžēl šī slimība progresē, arvien vairāk novājinot muskuļus, tai skaitā elpošanas, kas var novest pie invaliditātes un priekšlaicīgas nāves. Pompes slimību ir iespējams apturēt, kā arī panākt tās regresu," skaidroja neiroloģe.

Nodot asinis bezmaksas analīzei uz Pompes slimību Austrumu slimnīcā iespējams arī turpmāk.
Ja ir aizdomas par Pompes slimību, konsultēties ar speciālistu un pieteikties analīzei iespējams, zvanot pa tālruni 26644919.
Par  Latvijas dāvinātāju ieradumiem kāda interneta veikala pārstāvis atklāj , ka Ziemassvētku dāvanas visbiežāk ir lietas cenu robežās no 15 līdz 20 eiro, taču reizēm gadās arī dārgas un lielas sadzīves elektronikas preces un sezonai neatbilstošas lietas, piemēram, zāles pļāvējs.

 Dāvanu  topā Ziemassvētkos aizvien esot telefoni, arī smaržas un datortehnika.

Dāvina arī dažāda veida mazo sadzīves tehniku , piemēram, skuvekļus. Reizēm cilvēki iepērk sev kaut ko iztrūkstošu, piemēram, izdomā uzdāvināt sev ledusskapi. Tomēr lielā sadzīves tehnika svētku laikā tiek pirkta salīdzinoši reti.

Vēl jāpiemin, ka Latvijā tikai 2% internetu lietotāju iepirkumiem tiešsaistē izmanto viedtālruni vai planšetdatoru, 92% šim nolūkam izmanto datoru.Tikmēr  ASV viedtālruni kāroto lietu iegādei internetā izmanto 62% lietotāju. 

Zinātnieki Islandē rūpīgi pēta vienu no valsts bīstamākajiem vulkāniem Ēraifajēkitla, jo pastāv bažas, ka jau drīzumā varētu notikt tā izvirdums. 
Taču prognozes par iespējamiem izvirduma postījumiem apgrūtina vēsturisko datu trūkums par šo vulkānu.

Ēraifajēkitla pēdējās aktivitātes  fiksētas 18.gadsimtā. Pēdējo mēnešu laikā tajā fiksēta satraucoša seismiskā aktivitāte, kas liecina par to, ka vulkāns ir “pamodies”. Zinātnieki, ņemot vērā pēdējos mērījumus, izsludinājuši dzelteno trauksmi.

Satraukumam ir nopietns pamats – vulkāna  izvirduma postījumu potenciāls ir milzīgs. Mērījumi liecina, ka sliktākā scenārija gadījumā vulkāna izvirdums ir bīstamāks pat par Vezuva izvirdumu, kas reiz iznīcināja Pompeju.

Islandē lielāki vai mazāki vulkānu izvirdumi notiek vidēji reizi piecos gados.
Pēdējais bija 2010.gadā, kad uz nedēļu tika paralizēta gaisa satiksme visā Eiropā. Gadījumā, ja notiks arī Ēraifajēkitla  izvirdums, tad arī jārēķinās ar plašiem gaisa satiksmes ierobežojumiem, kā arī neparedzamām sekām vietējiem iedzīvotājiem.
Lietuvas valdība spērusi pirmos soļus, lai runātu ar Eiropas Komisiju  par direktīvas par vasaras laiku pārskatīšanu, vakar paziņojis Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Lietuva savu pozīciju vasaras laika jautājumā varētu izstrādāt jau šomēnes.

Skvernelis norādīja, ka lietuvieši nejūtas īpaši labi, kad nākas pagriezt pulksteņa rādītājus. Jāpiebilst, ka ģeogrāfiski Lietuvas rietumdaļa ietilpst pirmajā laika joslā, bet pārējā valsts teritorija – otrajā, kas īpaši apgrūtina pāreju uz vasaras laiku.
Skvernelis atzina, ka tām dalībvalstīm, kas dzīvo klimatiski labvēlīgākos apstākļos , nav aktuāla šāda tēma. Sabiedriskās  domas aptauja liecina, ka lielākā daļa Lietuvas iedzīvotāju neatbalsta pulksteņa rādītāju pārgriešanu divreiz gadā. 

Arī Somija vēlas uzsākt plašāku diskusiju par vasaras laiku.
Neapoles picas pagatavošana iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Aicinājumu pasludināt īpašo picas izgatavošanas prasmju kopumu par UNESCO nemateriālo mantojumu veicināja aptuveni divi miljoni parakstu, kas atbalstīja Neapoles pieteikumu, savukārt parakstītājus, ļoti iespējams, iekārdināja solījums saņemt bezmaksas picu.

Neapoles pica ir kas vairāk par  paradumu pamest gaisā mīklas pamatni, lai tā “bagātinātos ar skābekli”. Laika gaitā picas gatavošana kļuvusi par iecienītu sociālu rituālu, kurš ietver dziesmas un stāstus, kā arī gluži neticamu picas sastāvdaļu un nosaukumu daudzveidību.
Neapoles pilsēta tiek uzskatīta par picas pirmdzimšanas vietu.
Lai pastiprinātu cīņu pret ēnu ekonomiku auto tirdzniecībā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un CSDD šodien  vienojās par ciešāku savstarpējo sadarbību.

VID  atzīmēja, ka tiks pastiprināta cīņa pret Latvijā ievesto automašīnu nelegālo tirdzniecību, kas rada ievērojamus zaudējumus.
 VID šogad ir veicis 132 pārbaudes, 128 lietotu auto tirdzniecības vietās, no kurām 98 gadījumos konstatēti pārkāpumi, par ko kopumā noteikti sodi 95 000 eiro apmērā. Novembra mēnesī pārbaudes veiktas 24 auto tirdzniecības vietās. Pārkāpumi konstatēti visās šajās vietās.

VID darbinieki esot veikuši arī eksperimentu, izliekoties par potenciāliem auto pircējiem, lai atklātu iespējamu krāpnieku. VID darbiniekiem izdevās viņu pieķert, jo konkrētais auto pārdevējs, vēloties slēgt fiktīvu darījumu par auto iegādi, bija sagatavojis viltotus dokumentus. Konkrētajam likumpārkāpējam piemērots sods 350 eiro apmērā un pārdodamās automašīnas konfiskācija.

Kā liecina VID informācija, dažādās auto pārdošanas shēmās likumpārkāpēji iesaista arī savus draugus, radus un paziņas, uz kuru vārdiem tiek piereģistrētas Latvijā ievestas automašīnas, tādējādi radot iespaidu, ka automašīnas pārdošana tiktu veikta legāli, jo fiziskas personas Latvijā drīkst tirgot tikai reģistrētas automašīnas. Izmantojot šādu pieeju, likumpārkāpējiem ir iespējams realizēt lielu skaitu automašīnu.
šodien izziņoti visi LTV autoru un izpildītāju konkursa „Supernova 2018” dalībnieku vārdi.
Konkursa ceturtajā sezonā piedalīsies 21 dalībnieks, konkursam būs trīs pusfināli un viens fināls.
Kā ierasts, „Supernova” notiks februārī un konkursa uzvarētājs balvā saņems iespēju piedalīties lielākajā pasaules popmūzikas notikumā – Starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā, kas šogad notiks Portugālē.

Šogad konkursā piedalīsies pieci solisti, astoņas solistes un astoņas grupas vai vokālās grupas.
Kā autore konkursā atgriezusies pirmā gada uzvarētāja Aminata, viņa sarakstījusi dziesmu „What I Had With You” un uzticējusi to izpildīt Ed Rallidae, dziesmas producents atkal ir Kaspars Ansons – šis duets ir viens no pieredzes bagātākajiem autora – producenta duetiem Latvijā, abi vienīgie divas reizes pēc kārtas pārstāvējuši Latviju lielajā Eirovīzijā un atnesuši Latvijai vietu finālā.

"Supernovas 2018" fakti:

Viens no dalībniekiem, Markus Riva, nav izlaidis nevienu „Supernovas” sezonu un piedalās jau ceturto reizi.
Otro reizi uz „Supernovas” skatuves kāps Edgars Kreilis, DVINES, Lauris Valters, Ed Rallidae, Sabīne Geiba grupas „Hypnotic” sastāvā, Monta, kura iepriekš piedalījusies „Supernovā” kā grupas „My Radiant You” bekvokāliste, un Katrine Lukins.
Šogad konkursā piedalās arī viena dalībniece ar dziesmu latviešu valodā – MADARA, dziesma „Esamība”.
Viens no konkursantiem – Ritvars – nekad nav kāpis uz tik lielas skatuves, savukārt, grupas „In My Head” soliste Evija Smagare jau koncertējusi kopā ar grupu „Prāta vētra”, piedaloties grupas koncerttūrē „Vēl viena klusā daba”.
Viena konkursa dalībniece dzīvo ASV un šobrīd pastiprināti apgūst latviešu valodu - Laura Rizzotto ir dzimusi Brazīlijā, viņas tēvs ir latvietis, bet māte portugāļu izcelsmes.
Grupa „Kris & Oz” trīs gadus konkursam pieteikusi dziesmas, un tikai šogad žūrija viņus pamanīja un uzaicināja uz noklausīšanos.
Akadēmiski visizglītotākā dalībniece ir pianiste un dziedātāja Katrīna Gupalo.
Vienīgā grupa, kura konkursam jebkad  iesniegusi dziesmu bez piedziedājuma, ir šī gada dalībnieki "Sudden Lights".
Grupa „Rahu The Fool” nespēlē īstus mūzikas instrumentus, viņi saka, ka atdzīvina „jug band” mūzikas sajūtas jeb nabadzīgo mūziķu džezu, tāpēc spēlēšanai izmanto sadzīves priekšmetus un pašdarinātus instrumentus.
Vienīgā dziesma,  kas konkursā izskanēs spāņu valodā, būs dziedātājas Jenny May izpildītā „Soledad”.
Vienīgā dziesma regeja ritmos - kolektīva „Riga Reggae” dziesma „STOP THE WAR U2”.
Viena no pieredzes bagātākajām dalībniecēm ir Liene Greifāne.
Agnese Stengrevics ir vienīgā dalībniece, kurai abi vecāki ir mūziķi (tēvs Helvijs Stengrevics, māte Laine Ligere Stengrevica), viņa konkursam savu dziesmu „You Are My World” iesniedza pati pirmā.
Mūziķe MIONIA pirms vairākiem gadiem modeles karjeru nomainīja pret mūziku un savā mūziķes karjerā jau piedzīvojusi arī Eiropas koncerttūri, iesildot ukraiņu izcelsmes pianistu Ļubomiru Meļņiku viņa tūrē pirms gada.

„Supernova 2018” dalībnieki – solistes

Agnese Stengrevics “You Are My World”. Dziesmas autori: Helvijs Stengrevics, Agnese Stengrevics
Liene Greifāne “Walk the Talk”. Dziesmas autori: Liene Greifāne, Ylva Persson, Linda Persson 
MIONIA “You”. Dziesmas autori: Maija Līcīte
Laura Rizzotto “Funny Girl”. Dziesmas autori: Laura Rizzotto
MADARA “Esamība”. Dziesmas autori: Madara Fogelmane
Katrine Lukins “Running Red Lights”. Dziesmas autori: Katrine Lukins, Andris Lūkins, Kaspars Ansons
Monta “1000 Roses”. Dziesmas autori: Monta Ķimene
Jenny May “Soledad”. Dziesmas autori: Maija Stuģe, Martin Karl Hägglund,Martin Björn Hanzén,  Tim Erik Åström, Michael Javier Hernan Barraza Alfaro

„Supernova 2018” dalībnieki – solisti

Markus Riva “This Time”. Dziesmas autori: Markus Riva, Kaspars Ansons, Edgars Krastiņš, Quincy Thompson
Edgars Kreilis “Younger Days”. Dziesmas autori: Edgars Kreilis, Kaspars Ansons
Ritvars “Who’s Counting?”. Dziesmas autori: Rihards Lībietis, Mārcis Vasiļevskis, Toms Lisments, Kristīne Pleša, Erna Daugaviete, Toms Kursītis, Mārtiņš Miļevskis, Dāvis Bindemanis, Sabīne Žuga
Lauris Valters “Lovers Bliss”. Dziesmas autors: Lauris Valters, Reinis Briģis
Ed Rallidae “What I Had With You”. Dziesmas autori: Aminata Savadogo, Kaspars Ansons

„Supernova 2018” dalībnieki – grupas

In My Head “Sunset”. Dziesmas autori: Evija Smagare, Armands Varslavāns, Rūdolfs Iļķēns
DVINES “More than meets the eye”. Dziesmas autori: DVINES, Pēteris Pāšs, Andris Strazds, Kaspars Ansons
Hypnotic “Pray”. Dziesmas autori: Sabīne Geiba, Beatrise Heislere, Ruslans Kuksinovičs
Sudden Lights “Just Fine”. Dziesmas autori: Andrejs Reinis Zitmanis, Kārlis Matīss Zitmanis, Mārtiņš Matīss Zemītis, Kārlis Vārtiņš
Kris & Oz “Morning Flight”. Dziesmas autori: Artūrs Osipovs, Kristīne Morina, Kristīne Sisējeva, Aleksandrs Solovjovs
Rahu the Fool “Oh, Longriver”. Dziesmas autori: Pēteris Narubins, Rahu the Fool
Riga Reggae “STOP THE WAR U2”. Dziesmas autori: Horens Stalbe, Vladimirs Eglītis, Mārtiņš Burkevics, Renarts Braufmanis
Katrīna Gupalo & the Black Birds “Intoxicating Caramel”. Dziesmas autori: Katrīna Gupalo
Labklājības ministrija, kas iniciējusi kampaņu "Maziem mirkļiem ir liela nozīme" aicina visas Latvijas ģimenes, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, un citas organizācijas, kā arī uzņēmumus  svētdien 10.decembrī piedalīties akcijā, iedibinot jaunu tradīciju - svētdienu, mudinot vecākus veltīt kaut pavisam nedaudz vairāk laika kopā ar saviem bērniem. Akcijas ietvaros aicinām dalīties ar saviem īpašajiem fotomirkļiem akcijas Facebook lapā.

Akcijas "Maziem mirkļiem ir liela nozīme" aktivitātes var veikt dažādi, piemēram, kopīgi pagatavojot pusdienas, sarīkojot spēļu pēcpusdienu, aizbraucot uz tuvāko pastaigu taku, parku vai dodoties pastaigā gar jūru. Ikvienam kopīgi pavadītam mirklim ir nozīme.

Kampaņas  ietvaros ir izstrādāts arī informatīvais materiāls, kurā apkopotas tūkstoš idejas, kā kvalitatīvi pavadīt laiku ar bērniem. 
Teju vai neatņemama katru Ziemassvētku sastāvdaļa ir "Viens pats mājās" filmu maratona vērošana.

Viesnīca "The Plaza" Ņujorkā, kurā Kevins bija apmeties un piedzīvoja pāris no filmas raksturīgākajiem brīžiem, piedāvā īpašu akciju - "Dzīvo kā Kevins", piedāvājumā iekļaujot dažādus filmas motīvus. 

Viesnīcas foajē izveidota interaktīva foto būdiņa, kur ikviens var tikt pie bildes ar filmas galvenajiem varoņiem vai ikoniskākajiem skatiem - piemēram, ar abiem "lipīgajiem bandītiem", Centrālparkā ar baložiem un citiem. Tāpat viesnīcās restorānā tiks servētas dažādas bērnu ēdienkartes versijas - tādas, kādas ēda Kevins.

Par 750 eiro, iespējams nakšņot viesnīcā, kur pieejami visi "Viens pats mājās" DVD diski, īpaša mugursoma , kā arī dārgais un bagātīgais saldējums.

Ja  vēlies, lai visai pilsētai cauri tev pakaļ dzenas divi ne pārāk gudri bandīti - tas gan būs jānoorganizē pašam!
Šodien aprit simts gadi kopš Somijas neatkarības pasludināšanas, bet svinības par godu šim notikumam sākās jau vakar ar īpašu sēdi parlamentā, svētku kafijas pauzēm darbavietās un patriotisku sadziedāšanos karaokes bāros.

Par godu Somijas neatkarības deklarācijas pieņemšanai ieplānoti daudz un dažādi pasākumi.

Sveicot somus lielajā jubilejā, arī citur pasaulē, ievērojamākie objekti tiks izgaismoti Somijas karoga zili-baltajās krāsās. Šajā akcijā plāno piedalīties aptuveni 30 citas valstis, izgaismojot 50 pasaulslavenus objektus.
Starp izgaismojamajiem objektiem ir tādas vietas kā Kristus Pestītāja statuja Riodežaneiro un Niagāras ūdenskritums Kanādā.

Latvijā Somijas simtgadei veltītajā gaismas akcijā zili-baltā krāsā tiks izgaismots Rīgas rātsnams, kā arī Rīgas un Jelgavas dzelzceļa tilti pār Daugavu un Lielupi.
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs pazīst vai zina kādu ģimeni, kurā notiek vardarbība, šodien Labklājības ministrijas kampaņas "Sitieni starp kaimiņiem un savējiem skar arī tevi" atklāšanā norādīja speciālisti, sakot, ka  liela daļa cilvēku uzskata, ka vardarbība ir ģimenes problēma, kurā nedrīkst jaukties, jo pati ģimene ar to tiks galā.
Šī iemesla dēļ svarīgi likt sabiedrībai saprast, ka ikviens vēlas dzīvot drošā sabiedrībā, un tāpēc svarīgi iejaukties.

Aptauju rezultāti rāda, ka vismaz 100 sievietes dienā cieš no partnera vardarbības, taču, domājot par visiem vardarbības veidiem, ne tikai fizisko, bet arī seksuālo un psiholoģisko, gadījumu noteikti ir krietni vairāk.
To pierādīja arī pagājušajā mēnesī Vērmanes dārzā veiktais eksperiments. 50 garāmgājēji redzēja speciāli sarīkotu konfliktu, un tikai astoņi iesaistījās.

Latvija ir viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir īpaši izplatīta. 
Lai mazinātu sabiedrības iecietību pret vardarbību, šodien sākta sociālā kampaņa, aicinot līdzcilvēkus neignorēt vardarbību pret sievieti vai vardarbību ģimenē sev līdzās - pie kaimiņiem vai paziņu lokā.

Ja situācija ir kritiska, noteikti jāsauc policija. Turklāt cietušie var saņemt plaša veida psiholoģisko un sociālo palīdzību.


Kompānija “Facebook” izveidojusi īpašu bezmaksas lietotni bērniem - “Messenger Kids” - populārajā sociālās saziņas vietnē, lai aizsargātu mazgadīgo personu tiesības.

“Facebook” pārstāvji ziņo, ka jaunā lietotne domāta bērniem līdz 13 gadu vecumam.
Viņi tajā varēs uzaicināt draugus vai sazināties ar citām personām tikai ar vecāku atļauju un palīdzību.
Tāpat pieaugušie varēs dzēst ziņas no lietotnes, kā arī kontrolēt savu atvašu rīcību tīmeklī.

“Facebook” jauno projektu atzinīgi vērtē psihologi un bērnu tiesību aizstāvji.
Tā ne vien ļaus pasargāt bērnus no noziedzniekiem, bet arī veicinās viņu komunikāciju ar vecākiem. 
20. novembrī video straumēšanas vietnē "YouTube" pirmoreiz skatītājiem tika nodots pavisam jauns mūzikas šovs „Best.Cover.Ever.”, kurā dalībnieki no visas pasaules sacenšas, lai kāptu uz vienas skatuves ar starptautiska līmeņa mūzikas industrijas zvaigznēm. Šovā piedalās arī grupa no Latvijas  "Double Faced Eels".

Šovu vada ar „Grammy” balvām godalgotais hiphopa mākslinieks Ludakriss (Ludacris), un katrā sērijā pie viņa viesojas cita mūzikas industrijas zvaigzne (Demija Lovato, Keitija Perija, Džeisons Derulo, Čārlijs Pūts, Bībija Reksa u.c.). Tāpat katrā šova sērijā par iespēju uzstāties ar konkrēto zvaigzni sacenšas divi dalībnieki, kuri katrs izpilda kādas zināmas konkrētā mākslinieka dziesmas kaverversiju.
Pēc zvaigznes un Ludakrisa vērtējuma labākais dalībnieks saņem vienreizēju balvu — iespēju sadarboties ar konkrētās sērijas zvaigzni un izpildīt kopīgu dziesmu īpašā, vienreizējā apdarē.

Katrai šova sērijai pieteicās tūkstošiem dalībnieku no visas pasaules, un vieni no veiksminiekiem, kuri tika uzaicināti piedalīties Losandželosā filmētajā šovā ir pašmāju grupa „Double Faced Eels”, kas šovā pārstāv ne tikai Latviju, bet ir arī vienīgie finālisti no Eiropas.

To, kā grupai veiksies šovā, varēs vērot 14. decembrī, kad „Best.Cover.Ever.” sērijā latvieši izpildīs kādas Bībijas Reksas (Bebe Rexha) dziesmas kaverversiju.
Bībija Reksa ir albāņu izcelsmes amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore, kas plašāku atpazīstamību ieguva, pateicoties dziesmai „Me, Myself and I” ar hiphopa mākslinieku „G-Eazy”, Deivida Getas „Hey Mama” un Mārtina Gariksa „In the Name of Love”.

Visas šova sērijas var noskatīties video straumēšanas vietnē "YouTube", „Best.Cover.Ever.” kanālā.
„Best.Cover.Ever.” ir pirmais šāda veida šovs, kas bez papildu maksas un jebkādiem ierobežojumiem tiek prezentēts visā pasaulē vienlaicīgi.
Uz Latvijas 2017.gada labākā sportista balvu pretendē basketbolists Kristaps Porziņģis, skeletonists Martins Dukurs, biatlonists Andrejs Rastorgujevs, bokseris Mairis Briedis un smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs, savukārt dāmām par trofeju spēkosies tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova, kā arī septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, svarcēlāja Rebeka Koha un cīkstone Anastasija Grigorjeva.

Pērn par labākajiem tika nosaukti Nacionālās basketbola asociācijas zvaigzne Kristaps Porziņģis un Ikauniece-Admidiņa.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējos NBA laukumos, kā arī bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu. Savukārt Martins Dukurs šogad izcīnīja Pasaules kausu un triumfēja planētas meistarsacīkstēs, Briedis izcīnīja Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu un iekļuva Boksa supersērijas pusfinālā, Rastorgujevs pirmo reizi karjerā kāpa uz goda pjedestālā Pasaules kausa posmos, kamēr Rumjancevs izcīnīja bronzas medaļu pasaules čempionātā.

No dāmām visskaļākos panākumus guva Ostapenko, kura triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa "French Open" izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA "International" turnīrā, kamēr Sevastova uzvarēja Maljorkas WTA "International" turnīrā un rangā sasniedza savu rekordaugsto 15.vietu.
Savukārt Koha šogad izcīnīja bronzas medaļu pasaules čempionātā, sudrabu Eiropas meistarsacīkstēs, kā arī triumfēja Eiropas junioru čempionātā. Tikmēr Ikauniece-Admidiņa laboja Latvijas rekordu septiņcīņā, bet traumas dēļ viņai pasaules čempionāts beidzās jau pirmajā disciplīnā, kamēr Grigorjeva izcīnīja pasaules čempionāta bronzu, bet Eiropas meistarsacīkstēs guva sudraba godalgu.

Tikmēr tehniskajos sporta veidos uz balvu pretendē šī gada pasaules čempions motokrosā MX2 klasē Pauls Jonass, Eiropas vicečempions rallijkrosā "Super 1600" klasē Artis Baumanis un Eiropas čempions spīdvejā Andžejs Ļebedevs.

Uz gada labākā trenera balvu pretendē Latvijas vīriešu basketbola izlases stūrmanis Ainars Bagatskis, skeletonistu treneris Dainis Dukurs un bobsleja komandas vadītājs Sandis Prūsis.

Savukārt balvai par Latvijas labāko komandu sporta spēļu veidos pretendē Latvijas vīriešu un sieviešu basketbola izlases, kā arī vīriešu hokeja valstsvienība.

Kā labākās komandas individuālajos sporta veidos izvirzīti bobsleja divnieks Oskars Ķibermanis/Matīss Miknis, bobsleja četrinieks Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens/Arvis Vilkaste/Jānis Strenga, kā arī pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs/Jānis Šmēdiņš.

Uz gada uzlecošās zvaigznes godu pretendē kalnu riteņbraucējs Mārtiņš Blūms, vieglatlēte Gunta Latiševa-Čudare un daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs.

Savukārt gada notikuma balvai izvirzītas Latvijas un Lietuvas basketbola izlašu pārbaudes spēle "Arēnā Rīga", Eiropas čempionāts pludmales volejbolā un pasaules čempionāta posms rallijkrosā.

Tikmēr uz gada notikumu tautas sportā pretendē "Lattelecom" Rīgas maratons, Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiāde, kā arī skriešanas seriāls "Stirnu buks".

Savukārt Latvijas Paralimpiskās komitejas speciālbalvai izvirzīti Diāna Dadzīte, Aigars Apinis, Dmitrijs Silovs un Rihards Snikus.

Balvu par mūža ieguldījumu saņems velomehāniķis Arkādijs Svece, kurš velosportā aizvadījis vairāk nekā 60 gadus, palīdzot sportistiem sešās olimpiskajās spēlēs.
Latvijas Gada balvu sportā pasniegšanas ceremonija notiks 21.decembrī, kinoteātra "Splendid Palace" telpās.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šoreiz ceremoniju varēs vērot tiešraidē, nevis ierakstā ar nobīdi. Ceremoniju pārraidīs Latvijas Televīzija.

Kā ierasts, portālā "Delfi.lv" līdzjutēji varēs balsot par saviem favorītiem, bet pasākuma laikā trim atlikušajiem pretendentiem uz balvu balsošana sāksies no jauna.
Pretendentus šajās nominācijās izvirzīja sporta žurnālisti un federācijas, Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvji un citi nozares eksperti.

Papildu šīm nominācijām 21.decembrī tiks pasniegta balva Gada sporta skolotājam, kuru noteiks Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija. Tāpat tiks pasniegta Latvijas Televīzijas speciālbalva paraugs sportā un balva sporta žurnālistam.
54% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem nav zināms, ka lietotās mobilās ierīces iespējams nodot pārstrādei, liecina mobilo ierīču servisa centra "MTTC Latvija" veiktā aptauja.
Turklāt aptaujātie atzina, ka nekad nav nodevuši ne tikai mobilos telefonus, bet arī nevienu citu ierīci speciālajos to pieņemšanas punktos.

 64% respondentu nemaz nezina, vai un kur šādi lietoto ierīču pieņemšanas punkti atrodas.
Galvenie iemesli, kādēļ cilvēki vecos mobilos telefonus nenodod to pieņemšanas punktos ir informācijas trūkums par to, kur tos iespējams nodot, un doma, ka telefons kādreiz tomēr vēl var noderēt.

Aptaujas laikā secināts, ka Latvijas mājsaimniecības glabā kaudzēm lietotas mobilās ierīces, kas vairs netiek izmantotas saziņai - divās no trim mājsaimniecībām ir vismaz viens vai divi mobilie telefoni, kas vairs netiek izmantoti, bet pārējiem šo ierīču skaits ir vēl lielāks.

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, piemēram, datori, televizori, ledusskapji un mobilie tālruņi, ir viena no visstraujāk augošajām atkritumu plūsmām Eiropas Savienībā. Prognozes liecina, ka 2020.gadā tās būs jau 12 miljoni tonnas. Tas nozīmē, ka tikpat strauji pieaugs arī otrreiz neizmantotie zelta, dzelzs un citi vērtīgi resursi, kas ir telefonos, tāpat arī kaitīgās vielas, kas, netiekot atbilstoši pārstrādātas, nonāk dabā un nodara kaitējumu ne tikai apkārtējai videi, bet arī cilvēkiem.

Nevajadzīgās mobilās ierīces iespējams nodot jebkurā "MTTC Latvija" pieņemšanas punktā.
Šī gada sākumā Aizsardzības ministrija paziņoja par pastāvīgas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības Latgalē veidošanu.
Pirmajos mēnešos interese par iespēju dienēt Latgalē bija liela, taču pilnībā rotu nokomplektēt joprojām nav izdevies, jo ir ļoti augstas fiziskās sagatavotības un veselības prasības.
Vienībai nepieciešamie profesionālā dienesta karavīri pārsvarā tiek rekrutēti no reģionā dzīvojošajiem, tā ir iespēja Latgales iedzīvotājiem dienēt tuvāk mājām.

Karavīru atlase un apmācības aizņem pusgadu. Šajā laikā daļa pieteikušos kandidātu atsijājas. Kāds nespēj izpildīt fiziskos normatīvus, kāda veselības stāvoklis neatbilst vērtēšanas kritērijiem. Neliela daļa kandidātu nav izgājuši psiholoģiskos testus.
Interese par dienestu Latgalē joprojām pastāv, un tai ir viļņveida raksturs, pamanījis kaujas atbalsta rotas komandieris Ervīns Mukāns:
“Šobrīd mēs sagaidīsim nākošo vilni, kas būs nākošais pavasaris, vasara, kad jaunieši pabeigs vidusskolas vai augstskolas un sāks domāt, vai strādāt Latvijā, vai braukt uz ārzemēm, vai stāties armijā.”

Kā skaidro Ervīns Mukāns, pšlaik viss kaujas atbalsta rotas sastāvs bāzējas Daugavpilī, bet pēc tam vadi tiks izvietoti arī Rēzeknē un Preiļos.

Pastāvīgās Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības Latgalē komplektēšanu Aizsardzības ministrija plāno pabeigt līdz nākamā gada 30. oktobrim. taču joprojām interesenti var pieteikties dienestam Latgalē. 
Šogad tāpat kā iepriekšējos gados Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja doties uz valsts AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotajiem mežiem un pārnest mājās savu Ziemassvētku eglīti.

Kompānijā atgādināja, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir atļauts personiskajām vajadzībām nocirst tikai vienu eglīti. 

LVM norāda, ka drīkst cirst tādu eglīti, kas valsts mežos aug ceļa vai grāvja malā, uz stigām, zem elektrolīnijām vai pieaugušā mežā zem lieliem kokiem, bet tās nedrīkst cirst jaunaudzēs un jaunā jauktu koku mežā, jo tur koki ir īpaši stādīti un kopti. 

Vēl eglītes aizliegts cirst publiskajos dabas parkos un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atzīmētas ar ozollapas attēlu uz zaļa fona. Valsts mežā eglīti nedrīkst cirst jaunaudzēs neatkarīgi no tā, vai tās ir priežu, egļu vai melnalkšņu jaunaudzes. 

Eglītei  augstumā nedrīkst pārsniegt trīs metrus, turpretī eglītes celma caurmēram jābūt mazākam par 12 centimetriem. 
Kompānijā arī uzsver, ka izvēlēto eglīti ir jānozāģē līdz ar zemi, jo egle augs kroplīga, nocērtot tikai galotni.

Eglīti ilgāk var saglabāt zaļu, iestiprinot to egles kājā, kurai apakšā ir trauks ar ūdeni, un regulāri pārbaudot, vai ūdens traukā nav iztvaikojis.
Tāpat pirms likšanas ūdenī egles stumbru būtu jāatbrīvo no mizas un mazliet jāiezāģē tajā, lai koks labāk uzsūktu mitrumu.
Ūdenim var pievienot glicerīnu, aspirīna tableti un pāris karotes cukura, kas baros koku. Lai egle ilgāk izskatītos labi, to var ievietot traukā ar mitrām smiltīm.

LVM aicina iedzīvotājus pēc svētku aizvadīšanas nenomest egli pa roku galam, jo arī pēc svētkiem tā var būt noderīga.
Ar egļu zariem var apsegt rozes, bet nobirusi egle vasarā būs labs balsts puķuzirnīšiem.
Arī pilsētā par eglīti var parūpēties kā nākas, piemēram, augumā garākās egles var sagarināt un piedāvāt cilvēkiem, kuri savus mājokļus apsilda ar malku.
Ceturtdien, 6.decembrī, Rātslaukumā tiks atklāts vides mākslas objekts "Egle", līdz ar ko tiks atklāts arī 8.vides objektu festivālu "Ziemassvētku egļu ceļš".

Vides mākslas objekts "Egle" tapis kā "Rietumu bankas labdarības fonda" rīkotā konkursa uzvarētāja projekts un tā mērķis ir veicināt Rīgas, kā Ziemassvētku egles rašanās vietas atpazīstamību rīdzinieku un pilsētas viesu vidū.

Festivāls "Ziemassvētku egļu ceļš" izpelnījies gan pašmāju, gan ārvalstu iedzīvotāju interesi un atzinību.
Par to liecina vairāku ārvalstu preses izdevumu un tūrismu ceļvežu veidotāju interese iepazīstināt savu mērķauditoriju ar Rīgā svētku laikā izvietotajiem festivāla objektiem un festivāla iekļaušana izdevuma "Skyward" tūristu apskates objektu sadaļā "Word Topics", kā arī itāļu žurnālā "IO Donna", kurā apkopota informācija par pasaulē vispārsteidzošākajām Ziemassvētku eglēm.
 
Šogad festivālā būs apskatāms kopumā 41 mākslinieku, radošo industriju pārstāvju un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu veidots vides objekts.
Festivāla laikā Rīgā būs redzami gan šogad, gan iepriekšējos gados tapušie darbi.

Festivāls norisināsies no 8.decembra līdz 14.janvārim.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) projektā "Sporto visa klase" otro gadu pēc kārtas tiks veikts divus mēnešus ilgs fizisko aktivitāšu eksperiments, kura ietvaros noskaidros, cik daudz laika miegam velta bērni Latvijā un kā miega kvalitāti ietekmē skolēnu fiziskās aktivitātes.

Lai noskaidrotu, vai Latvijas skolēni guļ pietiekami, vai miegs ir kvalitatīvs un kā to ietekmē fiziskās aktivitātes, LOK  veiks īpašu eksperimentu. 
Tā laikā ar  sporta viedaproču palīdzību tiks fiksēti eksperimentu dalībnieku nostaigātie soļi un fizisko aktivitāšu intensitātes minūtes, kā arī miegā pavadītais laiks un kvalitāte. Sporto visa klase eksperimentā piedalās Valmieras Pārgaujas sākumskolas 6.klašu skolēni.

Kā norāda Pasaules Veselības organizācijas mediķi, kvalitatīvs miegs ir viens no būtiskākajiem bērna attīstību un augšanu ietekmējošajiem faktoriem. Diemžēl mūsdienu dinamiskajā vidē miegam arvien mazāk stundas velta ne tikai pieaugušie, bet arī bērni, radot nopietnus riskus jaunās paaudzes veselībai. 

LOK iniciatīva "Sporto visa klase" notiek jau ceturto gadu un tā piesaistījusi 5240 dalībnieku no 233 klasēm visā Latvijā.
Valmieras Pārgaujas sākumskola ir viena no šī projekta aktīvākajām mācību iestādēm, tādēļ eksperimenta dalībnieki tika izraudzīti no šīs skolas.
Ir sācies balsojums par titulam Gada Eiropas cilvēks Latvijā desmit izvirzītajiem pretendentiem.
Tituls ik gadu tiek piešķirts cilvēkam, kurš ar saviem darbiem devis vislielāko ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanai Eiropā un Eiropas kopējo vērtību integrēšanai Latvijā.
Titula ieguvējs tiek noskaidrots sabiedrības balsojumā.

Balsot šogad var par kādu no 10 pretendentiem:

Aļona Ostapenko, tenisa zvaigzne;
Andris Bērziņš, "TechHub Riga" līdzdibinātājs un vadītājs;
Artis Pabriks, Eiropas Parlamenta deputāts;
Ineta Ziemele, Satversmes tiesas priekšsēdētāja;
Ivars Ījabs, Latvijas Universitātes asociētais profesors;
Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs;
Jānis Skutelis, TV raidījuma vadītājs, improvizators;
Krista Burāne, režisore, dramaturģe un starpdisciplināru mākslas projektu autore;
Martins Dukurs, olimpiskais čempions skeletonā;
Sanita Jemberga, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re: Baltica" izpilddirektore un redaktore.

Eiropas Kustība Latvijā aicina balsot par Gada Eiropas cilvēka Latvijā interneta vietnē "http://ejuz.lv/eiropascilveks", vai sūtīt kandidāta vārdu un īsu balsojuma pamatojumu uz e-pastu "info@eiropaskustiba.lv".
Tāpat organizācijā aicina balsot ne tikai par desmit izvirzītajiem kandidātiem, bet izvirzīt arī jaunus.

Balsojums noslēgsies 27.decembrī, kad tiks godināts titula ieguvējs.
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem ziemā palīdz dzīvniekiem vai putniem, atklāj novembrī veiktā aptauja. Tostarp salīdzinoši visbiežāk iedzīvotāji ziemā baro piemājas putnus .

Kopumā aktīvākie palīgi dzīvnieku un putnu pārziemošanai ir iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 60 gadiem, sievietes, iedzīvotāji no vismaz četru cilvēku ģimenēm, Zemgales reģionā, kā arī lauku teritorijā dzīvojošie.

Jāatzīmē, ka salīdzinoši biežāk uz mežu barību meža dzīvniekiem nes ģimenēs, kurās runā latviešu valodā, savukārt ģimenēs, kurās runā citā valodā, biežāk baro klaiņojošus kaķus un suņus.

Piemājas putnus biežāk nekā citās vecumgrupās baro iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 60 gadiem.

Reģionālā griezumā vērojams, ka vidzemnieki biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji nes uz mežu barību meža dzīvniekiem, Zemgales iedzīvotāji biežāk baro piemājas putnus, kamēr iedzīvotāji Latgalē biežāk baro klaiņojošus kaķus un suņus. Uz pārējo reģionu fona rīdzinieki ir salīdzinoši kūtrākie dzīvnieku un putnu pārziemošanas atbalstītāji.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) no 7. līdz 9.decembrim norisināsies Muskuļu veselības dienas, kuru laikā ikviens varēs bez maksas veikt muskuļu veselības pārbaudes un iegūt izsmeļošu informāciju par dažādām muskuļu slimībām.

Muskuļu slimības ir ļoti dažādas un grūti atpazīstamas. Daudzi cilvēki pat nenojauš, ka viņiem ir kāda no šīm slimībām, tās izraisītos simptomus, piemēram, muskuļu sāpes, vājumu vai elpas trūkumu, kļūdaini saistot ar nepietiekamu fizisko sagatavotību vai ko citu.
Daļa muskuļu slimību nav ārstējamas, taču vairāku slimību gadījumā pieejama efektīva terapija, kas ne vien palīdz mazināt apgrūtinošos simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti, bet var pat izglābt dzīvību, skaidroja RAKUS neiroloģe docente Viktorija Ķēniņa.

Docente norāda, ka viena no šādām kaitēm ir Pompes slimība.
Tā ir reta ģenētiska slimība, kas izraisa progresējošu muskuļu vājumu un var sākt izpausties jebkurā vecumā.
Pompes slimība ir viena no tā dēvētajām lizosomālās uzkrāšanās slimībām, kas saistītas ar traucējumiem šūnas ķermenīšu lizosomu darbībā. Lizosomu galvenā funkcija ir dažādu barības vielu šķelšana, bet Pompes slimības gadījumā ir traucēta lizosomu spēja šķelt glikogēnu, kas glabājas muskuļos un aknās kā ogļhidrātu rezerves enerģijas ražošanai. Uzkrājoties pārmērīgā daudzumā, glikogēns pakāpeniski bojā muskuļu šūnas.

Šī slimība var izpausties jau zīdaiņa vecumā, bet var arī nemanāmi noritēt gadiem un pieteikt sevi tikai pusaudža gados vai jau pieaugušā vecumā. Zīdaiņiem Pompes slimība izpaužas vissmagāk, skarot arī ķermeņa svarīgāko muskuli - sirdi. Jaundzimušais parasti cieš no sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem, slikti pieņemas svarā un muskuļu vājuma dēļ ir traucēta bērniņa fiziskā attīstība.
Savukārt pusaudžiem un pieaugušajiem ar Pompes slimību raksturīgas biežas muskuļu sāpes, grūtības elpot pat pēc nelielas fiziskās slodzes un muskuļu vājums, kas parasti ir īpaši izteikts plecu un iegurņa joslā.
"Ar rokām cilvēks var izdarīt visu, ko vajag, bet pacelt tās augšā, piemēram, lai piekārtu aizkarus, ir ļoti grūti. Pēdas kustas labi, bet, lai no krēsla pieceltos, vajag krietni piepūlēties, atsperties, tāpat - kāpšana pa kāpnēm sagādā grūtības," skaidro Ķēniņa.

"Bieži vien cilvēks domā: tāds es vienkārši esmu - ne tik stiprs, ne tik sportisks kā citi. Tāpēc samierinās ar elpas trūkumu pat pie nelielas fiziskas slodzes, iemācās sadzīvot ar muskuļu sāpēm. Diemžēl šī slimība progresē, arvien vairāk novājinot muskuļus, tai skaitā elpošanas, kas var novest pie invaliditātes un priekšlaicīgas nāves," uzsver docente.

Sākumā elpošanas grūtības ir pie minimālas fiziskas slodzes, bet, slimībai progresējot, aizdusa sāk mocīt arī miera stāvoklī.
Pienāk brīdis, kad elpošanas traucējumi kļūst tik smagi, ka pacients nonāk slimnīcā pie mākslīgās elpošanas aparāta vai mirst. Diemžēl arī ne visi ārsti ir pietiekami labi informēti par šo slimību, tāpēc pacients bieži vien paliek bez diagnozes. Viņa medicīniskajā kartē tiek ierakstīts vien "nezināmas izcelsmes progresējoši elpošanas traucējumi", stāsta RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs asociētais profesors Guntis Karelis.
Pompes slimību ir iespējams apturēt, kā arī panākt tās regresu. Lizosomu darbības traucējumu iemesls ir noteikta enzīma trūkums, tāpēc Pompes slimību ārstē ar enzīmu aizstājošo terapiju, proti, pacientam trūkstošo enzīmu regulāri ievadot intravenozi.

Pacientiem ar muskuļu slimībām bieži ir grūtības dzīvot aktīvu dzīvi un iekļauties darba tirgū, slimībai progresējot, viņi visbiežāk kļūst piekalti gultai. Muskuļu veselības dienu mērķis ir informēt sabiedrību par Pompes slimību un citām muskuļu kaitēm, kā arī apzināt pacientus ar šādām slimībām, lai palīdzētu atbrīvoties no mokošajiem simptomiem un sniegtu iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Muskuļu veselības dienās norisināsies RAKUS stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" poliklīnikas 1.stāvā, un tās apmeklēt aicināts ikviens. Katru dienu notiks speciālistu lekcijas par dažādām muskuļu slimībām, kā arī muskuļu veselības veicināšanu, un ikvienam būs iespēja noskatīties īsfilmu par Pompes slimību.

Muskuļu veselības dienās ikviens varēs bez maksas veikt muskuļu spēka testu jeb dinamometriju un elpošanas testu jeb spirometriju.
Ja testu rezultāti norādīs uz iespējamām muskuļu veselības problēmām, bez maksas būs iespēja veikt arī speciālu asinsanalīzi, ko izmanto Pompes slimības atklāšanai. Pacientiem ar Pompes slimību ir paaugstināts fermenta kreatīnfosfokināzes līmenis, kas norāda uz muskuļu sabrukšanas procesiem.

Muskuļu veselības dienās būs iespēja saņemt neirologa konsultāciju.

Ja problēmas ar muskuļiem ir cilvēkam, kuram ir grūtības pašam ierasties uz konsultāciju, nākt un konsultēties par viņa veselību var arī tuvinieki.
Lai palīdzētu iedzīvotājiem izprast, kā rīkoties ar vardarbību saistītā situācijā un sniegtu juridisku atbalstu,  29.novembrī notiks akcija "Pajautā juristam", kuras laikā interesenti, zvanot uz noziegumos cietušo atbalsta tālruni 116006, varēs saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas no kvalificētiem juristiem.

Savas konsultācijas piedāvās Rīgas Stradiņa universitātes juridiskās fakultātes lektore Linda Reise, vairāku desmitu Zolitūdes traģēdijā cietušo pārstāve traģēdijas krimināllietā Jevgenija Tverjanoviča-Bore, zvērināta advokāte Daina Saulīte, zvērināta advokāte Inga Lauce, zvērināta advokāte Rita Oļhova un zvērināta advokāte Mārīte Kozlovska.

Juristu konsultācijas tiks piedāvātas par tēmām, kas saistītas ar vardarbību ģimenē, pagaidu aizsardzības pret vardarbību nodrošināšanu vardarbībā cietušam personām, ģimenes tiesību jautājumiem, piemēram, laulību šķiršana, bērnu aprūpes, apgādības un saskarsmes tiesības, uzturlīdzekļi, ģimenes maksātnespēja un tās risināšanas iespēja.

Profesionālam padomam un atbalstam ir īpaša loma vardarbīgas situācijas risināšanā.
Dažkārt šāda veida atbalsts ir trūkstošais posms, lai sieviete justos gatava un droša rīkoties un pārraut vardarbības apli.
Šī akcija ir lieliska iespēja saņemt profesionālu konsultāciju situācijas risināšanā, lai pasargātu ne vien sevi, bet arī savus līdzcilvēkus. Ikviens, kas dzīvo vardarbīgās attiecībās, ir aicināts izmantot šo iespēju un uzsākt ceļu uz dzīvi bez vardarbības, pauda labklājības ministrs Jānis Reirs.

Savukārt biedrības "Skalbes" direktore Zane Avotiņa norādīja, ka ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi, akcija "Pajautā juristam" norisinās atkārtoti.
Iepriekšējās akcijas ietvaros pamatā tika sniegtas konsultācijas par vardarbības jautājumiem, kur lielākais zvanītāju pārsvars bija cietušās sievietes. Ikdienā strādājot ar vardarbībā cietušajām sievietēm, novērots, ka bieži tieši juridiska rakstura neskaidrības un informācijas trūkums par tiesībām un likumisku aizsardzību bijis par iemeslu tam, ka cietušās nespēj pārtraukt vardarbīgās attiecības.
Tāpēc izmantot šo akciju, lai uzzinātu sev interesējošus jautājumus tiek aicināti cilvēki, kas gan paši ir cietuši, gan tie, kas vēlas palīdzēt cietušajiem, bet nepietiek informācijas, lai sniegtu precīzu padomu.
Par šā gada "Mis Visums" ("Miss Universe")  Lasvegasā kronēta "Mis Dienvidāfrika" Demija Lī Nela-Pītersa.

22 gadus vecā baltādainā modele Nela-Pītersa ir otrā Dienvidāfrikas Republikas pārstāve, kas ieguvusi titulu "Mis Visums" pēc Mārgaretas Gārdineres, kas šajā skaistumkonkursā uzvarēja 1978.gadā.

Nela-Pītersa augstskola Dienvidāfrikā ieguvusi bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā un strādā par modeli.
Jaunās "Mis Visums" hobiji ir pastaigas ar viņas abiem Jorkšīras terjeriem Bendži un Baksteru un grāmatu lasīšana.

Par "Mis Visums 2017" kroni sacentās pretendentes no 92 valstīm un teritorijām.
Ceturtdien, 30.novembrī, no plkst. 14.00 līdz 14.15, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir tikai kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude.
VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu klientus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos panika. Gadījumā, ja  trauksmes sirēnu pārbaudes laikā tās nedzirdat, nesatraucieties, jo ārkārtas situācijās tiks izmantoti arī citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana pa skaļruņiem.

Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai  raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (atkarībā no sirēnas izvietojuma augstuma, teritoriālās apbūves īpatnībām, pilsētas ikdienas trokšņiem, gaisa mitruma un vēja stipruma).

Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa, vai arī pastāv to draudi.

VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tās izdzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību. 
Baznīcas kalendārs, pēc kura rēķina adventes svētdienas, šogad samulsinājis ne vienu vien. 

Pierasts, ka adventes laiku lielākoties sāk atzīmēt jau novembra beigās, taču šogad pirmā adventes svētdiena gaidāma šosvētfien – 3.decembrī. 
Savukārt 24.decembrī piedzīvosim retu situāciju, kad vienā dienā kristīgā Baznīca atzīmēs gan ceturto adventes svētdienu, gan Ziemassvētku svētvakaru.
 
Advents vai advente, no latīņu vārda „adventus” – atnākšana, ir laiks, kad kristīgā Baznīca gatavojas Ziemassvētkiem – Jēzus Kristus atnākšanai cilvēka veidolā. Saskaņā ar Baznīcas liturģisko tradīciju, par pirmo adventes svētdienu nosaka ceturto svētdienu pirms Ziemassvētkiem.

Un tāpēc - pirmajai adventes svētdienai „iekrītot” 3.decembrī, veidojas neparasta situācija: ceturtā advente tiek atzīmēta 24.decembrī – tajā pašā dienā, kad Ziemassvētku svētvakars. Iepriekšējo reizi tā bija 2006.gadā.

Tāpat tiek diskutēts - kā tad būtu pareizi teikt – „advents” vai „advente”. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija šo terminu apstiprinājusi sieviešu dzimtē, norādot, ka praksē to lieto arī vīriešu dzimtē, tomēr
vienotai lietošanai pareizrakstības vārdnīcās tiek ieteikta sieviešu dzimtes forma, tātad – „advente”.
Bet attiecībā uz to, vai šis vārds rakstāms ar lielo vai mazo burtu, vienas un nepārprotamas atbildes nav, norāda Latviešu valodas aģentūra.  Aģentūra iesaka rakstību ar mazo burtu.
Facebook Draugiem Twitter Instagram