Vidēji Latvijā viens pieaugušais ģimenē patērē 100 litrus ūdens dienā - 15 litri ūdens tiek patērēti dzeramajā ūdenī un ēdiena gatavošanā, 14 litri ūdens tiek patērēti mājas uzkopšanas darbiem, 12 litrus patērē mūsu veļas mašīnas, 20 litrus patērējam personīgajai higiēnai un duša, savukārt neticami liels patēriņš - 35 litri - tiek noskaloti tualetes podā. 
Neviena cita slimība valstī nenodara tik lielus zaudējumus ekonomikai un labklājībai kā gripa, norāda Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis.

Gripas  epidēmijas sākumu ir grūti prognozēt, taču parasti gripas slimojošo skaits sāk pieaugt decembrī, kas nozīmē, ka janvāra pēdējā nedēļā varētu tikt sasniegta gripas epidēmijas kulminācija, tomēr ar nosacījumu, ka viss notiek kā ierasts.

Latvijā epidēmijas laikā ar gripu slimo 5 līdz 15 procenti iedzīvotāju.

Gripas  vīrusi nepārtraukti mainās un to mainīgās dabas dēļ cilvēki ar gripu slimo katru gadu, tāpēc arī katru gadu tiek izstrādāta jauna gripas vakcīna un pret to jāvakcinējas atkārtoti.

Gripas pazīmes parasti parādās 48 līdz 72 stundās pēc inficēšanās.

Slimībai raksturīgs pēkšņs sākums un tādas pazīmes kā drudzis, nespēks, stipras galvassāpes, rīkles iekaisums, kas izraisa stipras sāpes, aizlikts deguns, sauss klepus, «kaulu laušanas» sajūta un sāpes acu ābolos.
Parkošanās ir starp populārākajām situācijām, kurās visbiežāk tiek saskādēts paša vai citam piederošs transportlīdzeklis – tā liecina apdrošināšanas   statistika. 

Lai uzlabotu autovadītāju prasmes  automašīnu novietošanā, kā arī samazinātu negadījumu skaitu, kuru cēlonis ir nepietiekamas iemaņas mašīnas novietošanā stāvēšanai, jau vairākus gadus tiek īstenots sociāls projekts -  ParkoSkola.
Projekta ietvaros notiek regulāras auto novietošanas bezmaksas apmācības – pusstundu ilgs individuāls treniņš  instruktora vadībā.

Arī 14% “ParkoSkolas” dalībnieku atzīst, ka viņiem ir gadījies iekļūt negadījumā, novietojot automašīnu stāvvietā. 
Kopumā vairāk nekā puse jeb 60% “ParkoSkolas” dalībnieku Latvijas autovadītāju parkošanās prasmes vērtē kā nepietiekamas.

Trešdaļa "ParkoSkolas" dalībnieku atzīst, ka vislielākās grūtības viņiem sagādā paralēlā auto novietošana, un tam seko perpendikulārais auto novietošanas manevrs. 

Salīdzinoši bieži sadursmes, novietojot auto stāvēšanai vai izbraucot no stāvvietas, notiek arī tirdzniecības centru autostāvvietās, degvielas uzpildes stacijās, un plaši apmeklētu pasākumu norises vietās. 

Daudzi autovadītāji nezina, ka situācijā, kad notiek divu automašīnu sadursme, vienlaikus transportlīdzekļiem braucot atpakaļgaitā, abi iesaistītie ir gan vainīgie, gan cietušie. To dēvē par dalīto vainu, un tās gadījumā iespējams saņemt vien daļu no OCTA zaudējumu atlīdzības.

Starp tipiskiem parkošanās negadījumiem ir arī uzbraukšana dažādiem objektiem – stabam, apmalei vai nožogojumam. Šādās situācijās, kad bojājumus transportlīdzeklim nav nodarījusi cita persona jeb citas personas vadīts transportlīdzeklis, zaudējumi var tikt atlīdzināti tikai tad, ja saskādētā auto īpašniekam ir  KASKO polise. 

Nodarbību laiki un vietas tiek izsludinātas ParkoSkola Facebook lapā. 
Gatavojoties valsts simtgadei, klubi un izklaides vietas visā Latvijā un ārvalstīs aicināti piedalīties akcijā „Simtgades klubu nakts” - 18. novembra vakarā atskaņot pašmāju mūziku. 

Šogad „Simtgades klubu nakts” vēstnese ir latviešu repere Viņa jeb īstajā vārdā Zelma Jēgere.

Izklaides vietas, kas piedalīsies „Simtgades klubu naktī”, saņems īpašas piederības zīmes.
Klubiem māksliniece Sabīne Moore izveidojusi instalāciju, iedvesmojoties no dažādiem Latviju raksturojošiem tēliem un simboliem.

Izklaides vietas, kas vēlas piedalīties „Simtgades klubu naktī”, aicinātas sazināties ar Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komiteju -  (tel.nr. 27580011, e-pasts akokarliscekulis@gmail.com).

Pērn akcijā piedalījās vairāki desmiti izklaides vietu visā Latvijā un ārvalstīs.
„Simtgades klubu nakts” ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.
Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē.
Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts.

Ārstniecības personas izvēlas apdrošināties brīvprātīgi; atlīdzības visbiežāk izmaksā par nekvalitatīviem zobārstniecības pakalpojumiem
Lai gan ārstniecības personām PCTA apdrošināšana Latvijā vairs nav obligāta, pieprasījums pēc tās ir saglabājies augsts. Vēl vairāk – ārstniecības personas pašas var noteikt vēlamos atbildības limitus par dzīvībai un veselībai nodarītajiem zaudējumiem, kā arī morālo kaitējumu. Visbiežāk šī apdrošināšana ietver  zaudējumu atlīdzināšanu par nekvalitatīvi veiktiem zobārstniecības pakalpojumiem.

Grāmatveži izvēlas desmit reizes lielāku atbildību
No šī gada jūlija PCTA apdrošināšana ir obligāta arī ārpakalpojuma grāmatvežiem. Lai gan likumā “Par grāmatvedību” noteiktais minimālais atbildības limits ir 3000 eiro, pieredze liecina, ka grāmatveži pret apdrošināšanas iegādi izturas īpaši uzmanīgi, izvēloties ievērojami lielākus atbildības limitus. Visbiežāk atlīdzības tiek izmaksātas par sodiem saistībā ar nodokļu maksājumiem, skaidras naudas nedeklarēšanu un kļūdaini veiktiem maksājumiem.

IT nozarē atbildības limiti sasniedz miljonus eiro
Vietējie IT speciālisti darba tirgū ir ļoti pieprasīti, turklāt 90% gadījumu viņi nodrošina programmēšanas pakalpojumus starptautiskajiem uzņēmumiem. Latvijā IT nozarē PCTA apdrošināšana nav obligāta, tādējādi to lielākoties iegādājas tie, kuriem tā nepieciešama atbilstoši noslēgtajam līgumam ar ārvalstu pasūtītāju. Jāvērš uzmanība, ka atbildības limiti kopumā šajā nozarē ir ļoti augsti – sākot no viena miljona eiro.

Būvspeciālistiem izmaksātā vidējā atlīdzība sasniedz teju 20 tūkstošus eiro
Atšķirībā no IT nozares, būvspeciālistiem PCTA apdrošināšana Latvijā ir obligāta. 
Visbiežāk zaudējumi radīti saistītībā ar projektu  tehnisko neatbilstību būvniecības normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos minētajām prasībām, kā arī ugunsdrošības prasību neievērošanas un neprecīzu rasējumu dēļ. 
Darba drošības speciālisti visbiežāk kļūdās vides risku novērtēšanā 

Arī darba drošības speciālistiem profesionālās atbildības apdrošināšana noteikta kā obligāta – minimālais atbildības limits kompetentam speciālistam darba aizsardzības jautājumos ir 14230 eiro, bet institūcijai – 28458 eiro. Šīs profesijas pārstāvjiem apdrošināšana atlīdzinās par speciālista kļūdām piemērotos sodus.

Juristiem un zvērinātiem advokātiem aprošināšana ir brīvprātīga, zvērinātiem tiesu izpidītājiem – obligāta

Šīs ir tikai dažas no šobrīd Latvijā populārākajām jomām un profesijām, kurās šobrīd vērojama pieprasījuma palielināšanās pēc profesionālās atbildības apdrošināšanas. 
Noslēdzoties pašmāju vietvārdu iemūžināšanas akcijai “Vietvārdu talka”, Vietvārdu dienā, piektdien, 20. oktobrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies akcijas noslēguma pasākums, lai iepazīstinātu ar talkas “ražu” un suminātu čaklākos talciniekus un vietvārdiem bagātākos novadus. 

Kopš pirmās vietvārdu talkas, ko aizsāka valodnieks Jānis Endzelīns, pagājuši jau simts gadu.

Pēdējās desmitgadēs vietvārdu vākšana pierimusi, un daudzi mazie vietvārdi – piemājas pļavu, lauku, mežu un citu ģeogrāfisku objektu nosaukumi, kuru mūžs bieži vien nepārsniedz pusgadsimta slieksni, līdz ar saviem stāstiem draud izzust un tapt aizmirsti, tā arī nerodot iespēju tikt pierakstītiem.

Tāpēc UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar citiem partneriem aicināja Latvijas iedzīvotājus uz kopīgu “Vietvārdu talku”, kur ikviens tika aicināts apzināt, pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietējos vietvārdus – īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu, piemēram, Zilais kalns, Velna grava, Čurkstupīte utt., kas tiek lietoti patlaban vai ir lietoti agrāk. 


 

Sākot no šodienas konkursam "Supernova" pieteiktās dziesmas jau no pirmās atlases kārtas varēs vērtēt jebkurš mūzikas entuziasts. Konkursa dziesmas tikai ar to nosaukumiem ir publicētas projekta mājaslapā klausītāji vērtējumu var izteikt, spiežot ikonu "Patīk" vai "Nepatīk" pie katras dziesmas.

Vērtēšana notiks līdz 29.oktobra pusnaktij, un šo vērtējumu konkursa atlases žūrija ņems vērā, izvēloties māksliniekus konkursa pusfināliem. 

Šogad pirmo gadu pieteikt varēja tikai gatavas dziesmas ar jau konkrēti zināmiem izpildītājiem. Potenciālo dalībnieku vidū ir gan jau pieredzējuši skatuves mākslinieki, gan jaunas, sevi jau pieteikušas grupas. 

Lai pierādītu, ka Helsinku lidosta ir viena no labākajām lidostām Eiropā, turklāt ir pilnīgi atbilstoša, lai tajā teju vai dzīvotu, Helsinku lidosta, sadarbībā ar Somijas lidsabiedrību Finavia, izveidojusi akciju #LIFEINHEL, kuras laikā ķīnietis Raians Žu 30 dienas fiziski dzīvos lidostā. Žu ir atpazīstama personība, Ķīnas aktieris un slavenība.

Akcija ir kaut kas pa vidu starp realitātes TV, spēļu šovu un sociālo mediju kampaņu. Notikuma galvenais varonis Žu katru dienu pavadīs lidostā, izbaudot lidostas piedāvājumu, kā arī izaicinājumus šāda veida dzīvesstilam.
Visu notikušo translēs sociālajos tīklos.
Pēc ilgstošām lietavām visā Latvijas teritorijā ir pasliktinājies grants autoceļu stāvoklis.

Pārmitrinātā grants segā strauji veidojas defekti: bedres, iesēdumi, ceļi kļūst dubļaini un zaudē savu nestspēju. Kamēr grants ceļš nav apžuvis, bedrīšu veidošanos nav iespējams uzreiz novērst, jo, uzbraucot ar smago tehniku un greiderējot pārmitrināto, nestspēju zaudējušo ceļu, situāciju var tikai pasliktināt un pilnīgi sabojāt ceļu.

Grants segumu greiderē tikai tad, kad tas ir apžuvis.

Nepieciešamības gadījumā uz pārmitrinātajiem grants autoceļiem tiek ieviesti masas ierobežojumi – liegta satiksme transportam, kas smagāks par 10 tonnām.
No šodienas, 18.oktobra līdz pirmdienai, 23.oktobrim posmā Ādaži-Alūksne-Ādaži notiks NBS un sabiedroto tehnikas, tai skaitā bruņutehnikas, pārvietošanās.

Tuvojoties militārās tehnikas kolonnai, bruņotie spēki aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un netraucēt kolonnu kustību, piemēram, mēģinot to apdzīt.

Tehnikas pārvietošanās notiek starptautisko militāro mācību "Sudraba bulta 2017" laikā, kas Ādažu poligonā, Apes, Gulbenes un Alūksnes novados norisināsies līdz 29.oktobrim.
24. oktobrī  Modes muzejs, kas atrodas Rīgā, Grēcinieku ielā 24, svinēs gada jubileju, atklājot izstādi «Dior», kas veltīta modes nama «Christian Dior» vēsturei un slavenās „New Look” kolekcijas septiņdesmitgadei.

Kristiāna Diora 1947. gadā piedāvātais romantiskais un nostalģiskais siluets noteica toni visai 50. gadu modei un joprojām turpina iedvesmot un ietekmēt ne tikai tērpu radītājus, bet arī valkātājus. Daudziem tieši Diors joprojām asociējas ar Parīzes izsmalcinātību un modes augstākajām virsotnēm.

Izstāde «Dior» ir jau trešā muzeja izstāde, kas veidota sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu. 

Šī gada laikā desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju un Rīgas viesu apmeklējuši divas muzeja veidotās izstādes.
To ietvaros rīkotās tematiskās lekcijas ļāvušas iepazīt brīnišķīgus lektorus un izzināt modes vēsturi, bet radošās darbnīcas un meistarklases devušas iespēju no klausītājiem un skatītājiem kļūt par darītājiem un pašiem pamēģināt ko jaunu. 

Izstāde «Dior» Modes muzejā būs apskatāma sešus mēnešus, līdz 2018. gada aprīļa beigām.
Eksponātus no Aleksandra Vasiļjeva unikālās kolekcijas – tā ir viena no trim lielākajām privātajām tērpu un aksesuāru kolekcijām pasaulē un ietver vairāk nekā 60 tūkstošus priekšmetu – papildinās unikāli video un audiomateriāli. Izstādes laikā notiks arī lekcijas, kas ļaus uzzināt vairāk par Kristiānu Dioru un viņa vadīto modes namu.

Plašāka informācija par Modes muzeja pasākumiem atrodama mājaslapā fashionmuseumriga.lv.
Trešdien, 18.oktobrī, plānots atklāt monumentālo Latvijas karoga mastu uz AB dambja.

Uz AB dambja uzstādītais karoga masts ir 60 metrus augsts, bet Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 reiz desmit metrus.
Projekta īstenošana ilga vairāk nekā trīs gadus, un tās laikā pēc iedzīvotāju balsojuma ir izvēlēta atbilstošākā karoga masta atrašanās vieta. Tāpat veikti grunts izpētes darbi, izstrādāts un saskaņots projekts, kā arī īstenoti karoga masta celtniecības un montāžas darbi.

"Latvijas karogs" ir ilgtermiņa projekts, kurā līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018.gadā ir iecerēts izvietot monumentālus valsts karogus gan Rīgā, gan Latvijas novados.

Līdz šim monumentālie Latvijas karogu masti ir izbūvēti Ogrē, Smiltenē, Valkā un Limbažos un to uzstādīšana vēl tiek plānota Siguldā, Alūksnē, Liepājā un Valmierā.

Novados karoga mastu izbūve realizē gan par ziedotāju, gan pašvaldību līdzekļiem. Rīgā projekts ir realizēts par privātiem ziedojumiem.
Iedzīvotāji vieglprātīgi attiecas pret iespēju mazināt vēža slimības ielaistās stadijas, kad palīdzība bieži ir mazefektīva, aģentūrai LETA pauda bijusī veselības ministre un  ginekoloģijas ārste Ingrīda Circene.

Viņa informēja, ka katru gadu tiek atklāti apmēram 11 000 vēža saslimšanas gadījumu, un sieviešu vecuma grupā 35-64 gadi biežākā onkoloģiskā saslimšana ir piena dziedzera vēzis.
Šī diagnoze ir arī galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis attiecīgajā vecuma grupā.

Circene norādīja, ka tas lielā mērā ir jautājums par pašu cilvēku attieksmi pret savu veselību, un tā Latvijā ir vieglprātīga.
Piemēram, tikai 30% sieviešu atsaucas aicinājumam bez maksas apmeklēt valsts apmaksātos onkoloģiskos izmeklējumus, kā arī joprojām ap 35% krūts vēža gadījumu tiek atklāti 3-4.stadijā.

Circene atgādināja, ka krūts vēzis attīstās krūts audos un pirmajās stadijās visbiežāk nekādu sevišķu simptomu nav, tādēļ krūšu kontrole jāveic mērķtiecīgi, pirms radušās jebkādas sūdzības.
Viņa uzsver, ka izmeklējumu mērķis ir pēc iespējas ātrāk konstatēt izmaiņas ķermenī.

Ja sieviete veidojumu atrod nejauši, tad tā izmēri visdrīzāk ir jau 3-3,5 centimetri vai vairāk. Ja sieviete regulāri katru mēnesi veic pašizmeklēšanu, veidojumus var konstatēt jau ap 2 centimetriem diametrā. Savukārt, lai veidojumus atrastu vēl ātrāk, tiek veikta mamogrāfija. Veicot pirmreizēju nejaušu mamogrāfiju, veidojuma izmērs vidēji ir ap 1,5 centimetriem, bet, veicot to pašu izmeklējumu kā ikgadēju skrīningu, veidojumu var atrast jau, sākot no centimetra diametra.

Circene atgādina, ka katrai sievietei būtiski ievērot vairākus svarīgākos principus. Krūšu pašizmeklēšanu ir vērts sākt jau no 20 gadu vecuma, un tā jāveic regulāri - reizi mēnesī.
Savukārt, ja tiek konstatētas jebkādas audu blīvuma izmaiņas, iespējami veidojumi, izdalījumi no krūts gala, ādas vai krūts gala izmaiņas, tajā pašā dienā ir jāpiesakās vizītei pie ārsta, un šo gājienu uz klīniku nekādu iemeslu dēļ nedrīkst atcelt, arī tad, ja konstatētās pazīmes pēkšņi pazudušas, piebilda ārste.

Viņa norādīja, ka sievietēm 35-40 gados vēlams veikt pirmo mamogrāfiju, bet 40-50 gadu vecumā mamogrāfiju vēlams veikt katru otro gadu. "Nevajag ignorēt no Nacionālais veselības dienesta saņemto uzaicinājuma vēstuli uz mamogrāfijas veikšanu. To organizē un apmaksā valsts katru gadu sievietēm, kurām šajā gadā paliek 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66 un 68 gadi. Vizīti mamogrāfijas veikšanai ieteicams pieteikt jau tajā dienā, kad uzaicinājuma vēstule saņemta, jo papīriem ir tieksme pazust, bet to, kas nav acu priekšā, var viegli aizmirst," skaidroja Circene.

Savukārt tām sievietēm, kuras ir saskārušās ar diagnozi krūts vēzis, viņa aicina atbildīgi izturēties pret ārstēšanas procesu, precīzi pildīt sava ārstējošā ārsta norādījumus, noteikti izmantot palīdzību, tostarop psiholoģisko atbalstu, ko piedāvā nevalstiskās organizācijas, kā arī akli nesekot dažādiem mītiem.

Bijusī veselības ministre norādīja, ka neizglītotība un dažādi maldi diemžēl joprojām ir izplatīti sabiedrībā, un tieši smagu slimību diagnozes gadījumos tas var novest pie traģiska rezultāta vai būtiski apgrūtināt ārstniecības procesu. Taču tādā situācijā ir svarīgi, ka pacients kritiski izvērtē informāciju, ko viņš saņem.
Mēneša beigās, 29.oktobrī, Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 29.oktobrī, plkst.4 jeb naktī no sestdienas uz svētdienu, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.
Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2018.gada 25.martā.


Tūlīt pat atkal klāt akcija, kuras laikā pie dator daktera varēs nest savus datorus, planšetes, mobilos, glaudāmos telefonus un citas viedierīces – lai novērtētu to veselību.

Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" 25.oktobrī organizēs bezmaksas mobilo ierīču pārbaudes pie "datorologa",  tas ir IT drošības speciālists, kurš var diagnosticēt un, iespējams, novērst e-slimības un ļaunas programmas jeb vīrusus  datorā vai viedierīcē.

Datorologs var  arī sniegt konsultācijas, kā pasargāt turpmāk savu ierīci.
Speciālists  neskatās vai ierīcē ir legālas vai nelegālas programmas.  
 
"Datorologs" pieņems no plkst.10 līdz plkst.16 Raiņa bulvārī 29, Rīgā.

Pirms "datorologa" apmeklējuma var  apmeklēt portālu "esidross.lv", lai noskaidrotu, vai datora IP adrese nav inficēto adrešu sarakstā. Ja datora IP adrese ir inficēta, tad ekrānā parādīsies sarkans brīdinājums.

Tāpat, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju datoru un mobilo tehnoloģiju lietošanas paradumus, izstrādāts droša interneta lietošanas pamatzināšanu testu, kurā interaktīvā veidā tehnoloģiju lietotāji tiek informēti par biežāk pieļautajām kļūdām digitālajā vidē.

Testa autori starp biežākajām kiberdrošības kļūdām atzīmējuši darbu ar sensitīviem datiem, izmantojot publiskos Wi-Fi tīklus, nepietiekami drošu paroļu izveidi, nesekošanu līdzi tīmekļa vietņu autentiskumam, kā arī kaitīgu paziņojumu un e-pastu atvēršanu.

Tests pieejams šajā lapā
No šodienas līdz 22.oktobrim norisināsies labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" rīkotā akcija "Labo darbu nedēļa", kuras laikā iedzīvotāji tiek aicināti sniegt atbalstu līdzcilvēkiem, dzīvniekiem vai sabiedrībai, kā arī vairot palīdzēšanas kultūru Latvijā.
Iedzīvotāji aicināti veikt tādus darbiņus, kuru sniegšanai nav nepieciešams liels finansiālais ieguldījums.
Tā var būt palīdzība kādam pensionāram mājas darbos vai vienkārša aprunāšanās, daudzdzīvokļu piemājas teritorijas sakopšana, rūpes par dabu, dzīvniekiem un citi darbi. 

Pērn akcijas aicinājumam atsaucās vairāk nekā 18 050 cilvēku no Latvijas, kā arī emigrējušie latvieši, paveicot 429 labos darbus. 

Akcijas laikā darbojas interaktīva mājaslapa "Labodarbunedela.palidzesim.lv" ar Latvijas karti, kurā ikvienam dalībniekam ir iespēja atzīmēt savu plānoto un paveikto labo darbu.
Līdz 29.oktobrim Ādažu poligonā, Apes, Gulbenes un Alūksnes novados norisināsies starptautiskās militārās mācības "Sudraba bulta 2017", kurās piedalīsies vairāk nekā 3500 karavīru, no Albānijas, ASV, Igaunijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lielbritānijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas.
Mācībās piedalīsies aptuveni 200 zemessargu un 30 rezerves karavīru, lai pilnveidotu un uzturētu zemessargu un rezerves karavīru zināšanas un iemaņas.

Savukārt no 18.līdz 23.oktobrim mācības "Sudraba bulta 2017" būs redzamas arī ārpus Ādažu poligona - Apes, Gulbenes, Alūksnes novados, kur bataljona līmeņa vienības, pārvietojoties ar bruņutehniku, veiks mācību uzdevumus ar zemju īpašniekiem saskaņotās teritorijās.

Ministrijā vērsa iedzīvotāju uzmanību, ka no 18.līdz 23.oktobrim posmā Ādaži-Alūksne-Ādaži notiks NBS un sabiedroto tehnikas, tai skaitā bruņutehnikas, pārvietošanās.
Militārās tehnikas kolonnas pavada Militārā policija vai Pārvietošanas koordinācijas centrs. Tuvojoties militārās tehnikas kolonnai, bruņotie spēki aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un netraucēt kolonnu kustību, piemēram, mēģinot to apdzīt.

NBS lūdz iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām mācībām, īslaicīgi radītajiem trokšņiem, militārās aviācijas gaisa kuģu pārlidojumiem un iespējamiem satiksmes kustības īslaicīgiem apgrūtinājumiem, kas var rasties sakarā ar pastiprinātu militārās tehnikas pārvietošanos pa autoceļiem.

Bruņotie spēki uzsver, ka Latvijas gaisa telpā militāro gaisa kuģu lidojumi notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumam.
Iespēju robežās operatīvā informācija par to ir pieejama bruņoto spēku "Twitter" profilā "@Latvijas_armija".
“Google” izziņojusi īpašas bezvadu austiņas “Pixel Buds” ar iebūvētu “Google Assistant” digitālo balss asistentu.
Austiņām ir mikrofons un skārienjutīga virsma, kuru piespiežot var “izsaukt tulku”.
Interesanti, ka tās spēj tulkot 40 pasaules valodās, turklāt tulkošana tiek veikta reālā laikā.
Pagaidām gan uz jaunumu jāskatās ar aizdomām, jo ne viens vien ražotājs jau centies dažādās ierīcēs piedāvāt reāla laika tulkošanas rīkus.
Arī cena “Pixel Buds” ir ievērojama – 179 eiro.

Kanādā Vankūveras 2010.gada ziemas olimpisko spēļu trasē notiek treniņbraucieni pirms jaunās sezonas.
Kanādas bobslejista Kristofera Springa pilotētais četrinieks vakar laboja absolūto ātruma rekordu, sasniedzot, ātrums 154,5 kilometri stundā, kas ir lielākais, kas jebkad sasniegts bobslejā, skeletonā vai kamaniņu sportā.
Tomēr jāņem vērā, ka šie ir treniņi, nevis oficiālās sacensības.

Interesanti, ka par pirmo pilotu, kurš bobsleja trasē pārsniedza 150 kilometrus stundā, 2009.gadā kļuva Jānis Miņins, startējot četrinieku sacensībās Pasaules kausa posmā. 

Olimpiskā sezona Pasaules kausa izcīņā bobslejistiem sāksies pēc mēneša Soltleiksitijas trasē, ASV. Bet sezonas kulminācija būs februārī, kad Phjončhanā notiks 2018.gada Ziemas olimpiskās spēles.

Te redzams kalendārs, kas noderēs arī tiem, kas seko latviešu sportistiem






 "Instagram" Kristofera  Springa  ievietots  attēls ar treniņbraucienu rezultātiem.
Ļoti resnu bērnu skaits pasaulē sasniedzis 124 miljonus, paziņojusi Pasaules Veselības organizācija.

Pēdējo 40 gadu laikā ļoti resnu bērnu skaits ir palielinājies desmit reizes.

Turīgākajās valstīs pēdējo gadu laikā bērnu aptaukošanās ir apstājusies, taču tādās valstīs kā Ķīna un Indija turpina pieņemties spēkā.

Organizācija norāda, ka bērniem vajadzētu pavadīt mazāk laika dažādu ekrānu priekšā un vairāk sportot.

Problēmas darbā, ģimenē vai kur citur – iemeslu, kāpēc cilvēks var piedzīvot stresu ir gana daudz... Tomēr Baltijas valstīs veiktās aptaujas mērķis bija noskaidrot konkrētus stresa cēloņus šajās valstīs un saprast, kādas metodes tiek izmantotas, lai mazinātu stresa radītos simptomus.

Lai gan 80,2 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka stress negatīvi ietekmē viņu dzīves kvalitāti, gandrīz katrs ceturtais nedara neko tā mazināšanai. Tāpat liela daļa iedzīvotāju saskaras ar stresa izraisītām miega problēmām. Kā atzīst eksperti, viens no veidiem, kā efektīvi mazināt stresu, ir fizisko aktivitāšu veikšana, sabalansētas diētas ievērošana, kā arī dažādu magniju saturošu produktu lietošana, tam uz organismu iedarbojoties nomierinoši un atslābinoši.

Kā liecina aptauja vairāk nekā katrs trešais Latvijas iedzīvotājs  izjūt stresu vismaz vairākas reizes nedēļā, 14,9 procenti katru dienu, bet 21,3 procenti vairākas reizes nedēļā. Tas ir augstākais rezultāts Baltijā.

Biežākais stresa avots visās Baltijas valstīs ir pārslodze darbā un attiecības ar kolēģiem. Lielu daļu stresa nereti izraisa finansiālā situācija  un attiecības ar ģimeni un bērniem.
13. Oktobrī, tiek atzīmēta “No bra day” jeb diena bez krūštura.

Šīs dienas vēsture ir neskaidra, bet kopš 2011. gada tā ieguvusi ievērību visā pasaulē.  Tās galvenais uzdevums ir  izpratnes veicināšana par krūts vēža skrīninga nozīmi, krūts vēža simptomu atpazīšanu un regulārām pārbaudēm cīņā pret vēzi, mudinot sievietes 13. oktobrī atstāt krūšturus mājās.

Oktobris starptautiski tiek atzīmēts kā Krūts veselības mēnesis ar mērķi informēt un izglītot sabiedrību par krūts vēzi no dažādiem skatu punktiem. Šajā mēnesī pie apģērba tiek nēsāta Rozā lentīte , kas ir simbols cīņai pret krūts vēzi. 
Rīt sievietes aicinātas 24 stundas atstāt mājās krūšturi, lai atbalstītu tās sievietes, kurās vēža rezultātā ir zaudējušas krūtis. Tāpat šajā dienā iesaka pieteikties un doties pie ārsta, lai pārbaudītu savu krūšu veselību.

Tāpat lietojot tēmturi #nobraday sievietes visā pasaulē 13.oktobrī tiek aicinātas paust savu atbalstu krūts vēža skartajām sievietēm un aicināt uz pārbaudēm citas sievietes. 
Lattelecom darbu sācis pirmais uzņēmuma klientu atbalsta robots Anete, kas ar sabiedrības līdzdalību un sarunām mācās virtuāli sniegt palīdzību latviešu valodā.
Aneti radīja Lattelecom darbinieki iekšējā inovāciju programmā, sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumu Tilde.

Pirmajā dienā jau vairāk nekā 300 cilvēki sarunājušies ar jauno palīgu, uzdodot vairāk nekā 4000 jautājumu. Sarunu biedri gan pārbaudīja Anetes spēju atbildēt uz jautājumiem par Lattelecom, gan centās pārliecināties par tās atjautību.

Chatbots darbojas Facebook vidē un nepārtraukti turpina pilnveidoties ar kontrolētās mašīnmācīšanās palīdzību.
Tas nozīmē, ka Anete mācās no klientu uzdotajiem jautājumiem, lai spētu atbildēt arvien precīzāk un daudzveidīgāk.

“Visā pasaulē arvien vairāk manuālu darbu automatizē, pielietojot robotus, kas izmanto mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Pērn šajā nozarē vien tika investēti 40 miljardi dolāru. Arī Lattelecom jau vairākus gadus izmēģina spēkus šajā jomā, tai skaitā klientu servisa virzienā. Anete ir pirmais, bet noteikti ne pēdējais solis mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta jomā, kur turpināsim izstrādāt jaunus risinājumus,” saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

“Kā liecina pētījumi, līdz 2020. gadam 80% pasaules uzņēmumu komunikācijā ar klientiem izmantos sarunu robotus. Tas būtiski paaugstina klientu servisa standartus, jo tie darbojas divdesmit četras stundas diennaktī, atbild nekavējoties, personalizē katru sarunu, un ir spējīgi iegaumēt milzīgu informācijas apjomu. Klientam tas nozīmē ātras un precīzas atbildes sev ērtā vidē un laikā. Ar šo soli arī mēs uzsākam sarunu robota attīstību, lai esošajiem klientu servisa darbiniekiem ilgtermiņā atbrīvotu laiku personiskākai, emocionālākai komunikācijai ar klientiem,” stāsta Lattelecom Korporatīvās attīstības direktors Krists Avots. 

Ar Aneti vari sarakstīties te
Tikai vēl 5 dienas ikviens  var nobalsot vietnē www.ainavudargumi.lv par favorītobjektiem jeb smukākajām ainavām.
2017. gada nogalē un 2018. gada sākumā par 50 nozīmīgākajām ainavām tiks apkopota papildus informācija, lai atspoguļotu ainavas mainību vairāku desmitu gadu griezumā – gan vēsturisku fotogrāfiju, gan atmiņu stāstu veidā. Savukārt Latvijas jubilejas gadā šie ainavu dārgumi tiks iemūžināti, pieaicinot profesionālus fotogrāfus.

Katrā reģionā notiks izstāde un diskusija, kurās runās par to, kādu Latviju vēlamies redzēt nākamajās simtgadēs un kas jādara, lai vēlamo mērķi sasniegtu.

Ainavu dārgumi ir vietas un teritorijas Latvijas laukos, ciemos un pilsētās, ko uzskatām par īpašām reģiona un Latvijas vērtībām, neatkarīgi no to pašreizējā aizsardzības statusa un diženuma.
Tās ir ainavas, kas spēj apstādināt ikdienas steigu, kuras vēlamies piedzīvot atkārtoti un kas satur īpašu vēstījumu, kuru vēlamies ierakstīt Latvijas vēsturē un nodot bērniem un mazbērniem.
Piemēram, Pērses upes ieteka Daugavā, Mākoņkalns Rēzeknes novadā, Graudu iela Liepājas pilsētā vai Kaltenes jūrmala un ciems.
Ainavu dārgums var būt arī pašlaik fiziski neredzama vieta, piemēram, Staburags, vai arī Likteņdārzs, kas tikai top, par kuru katram var būt savs stāsts.

Sociālajā tīklā Facebook kāda sieviete - Kristine Liepina veltījusi pārmetošus vārdus NATO karavīriem Latvijā, stāstot, ka runājusi ar kādu taksometra vadītāju, kurš viņai stāstījis, ka šie karavīri  nemaz nedzīvo ne Ādažos, ne kazarmās, ne poligonos,  bet  mitinoties Rīgas  viesnīcās un apmeklē    kafejnīcas. Sieviete sašutusi raksta, ka tas tiekot apmaksāts no nodokļu maksātāju naudas.

Minētās dāmas ierakstu facebook pamanīja arī Nacionālie bruņotie spēki un lūdza sievietei pirms izteikt tendenciozus apgalvojumus, noskaidrot faktus, kas juridiski neatbilst reālajiem faktiem.

Kā skaidro Nacionālie bruņotie spēki, tad  Ādažu bāzē kopš jūnija pastāvīgi uzturas un dzīvo aptuveni 1200 sabiedroto spēku karavīri, kuriem  nav pastāvīgi jāuzturas   kazarmās vai poligonā, ierakumos. Ikvienam karavīram ir no dienesta brīvais laiks, ko viņš var pavadīt pēc saviem ieskatiem – doties baudīt zelta rudeni Siguldā, vai ekskursijā uz Rīgu, tai skaitā arī izmantot taksometru pakalpojumus, apmeklēt restorānus, kafejnīcas un  un citus apskates objektus visā Latvijas teritorijā.
Tāpat kā skaidro bruņotie spēki – karavīru  dienesta atalgojums un uzturēšanās Latvijā,  tiek segta no NATO vai konkrētās Kanādas vadītās kaujas grupas dalībvalsts aizsardzības budžeta.

Tomēr bruņotie spēki atgādina ikvienam, ka ja kāda  rīcībā ir argumentēta informācija, ka kāds no sabiedroto spēku karavīriem ir pārkāpis sabiedrībā pieņemtās normas , tad cilvēks ir aicināts  ar konkrētiem faktiem jebkurā brīdī vērsties Latvijas Aizsardzības ministrijā.
Uzņēmums "Latvijas pasts" sācis gadskārtējo konkursu "Mans pastnieks", lai jau septīto reizi katrā Latvijas reģionā noteiktu un godinātu to pastnieku un pasta nodaļas operatoru, kuru klienti atzinuši par uzticamāko, izpalīdzīgāko un zinošāko.

Konkursa anketas aizpildīšanai un nosūtīšanai "Latvijas pastam" ar jau apmaksātu piegādi ir ievietotas visos bezmaksas laikrakstu un žurnālu abonēšanas katalogos 2018.gadam, kas oktobrī piegādāti tiem klientiem, kas kādu no preses izdevumiem ar pasta starpniecību abonējuši pēdējo trīs gadu laikā.
Aizpildītas anketas līdz 2018.gada 31.janvārim jāievieto jebkurā "Latvijas pasta" vēstuļu kastītē vai jānodod pasta nodaļā – anketas nosūtīšana ir apmaksāta.
Anketu iespējams aizpildīt un iesniegt arī tiešsaistē vietnē "anketa.pasts.lv".

Latvijas Pastā strādā vairāk nekā 1400 pastnieku un gandrīz 1200 pasta nodaļu darbinieku - pateicoties šiem uzņēmuma darbiniekiem, klienti tiek apkalpoti vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietās visā Latvijā. Latvijas Pasts aicina ar anketas starpniecību novērtēt pasta darba profesionāļu atbildību, rūpes un izpalīdzību un pateikt viņiem paldies par pašaizliedzīgo un labo darbu.

Labākais 2017.gada pastnieks un pasta nodaļas operators konkursa Mans Pastnieks ietvaros tiks noskaidrots katrā Latvijas reģionā - Rīgā, Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē. Iedzīvotāju vērtējumā labākie pastnieki un pasta operatori saņems vērtīgas balvas 100 eiro vērtībā no Latvijas Pasta.
28. oktobrī, visā Latvijā notiks Leģendu nakts.
Šogad 31 pils un muižas ļaudis zālēs, torņos, pagrabos, pagalmos un parkos uzņems viesus, lai dalītos ar ticamiem un neticamiem stāstiem, klasiskām un mūsdienīgām melodijām, izrādēm, pašmāju gardumiem un aicinātu līdzdarboties radošās aktivitātēs.
Šogad līdz ar Leģendu nakti noslēgsies arī asociācijas organizētā, ilgi gaidītā akcija “Apceļosim Latvijas pilis un muižas”.  Ceļotāji, kuri būs apmeklējuši vismaz piecus akcijas objektus piedalīsies piļu un muižu dāvāto balvu izlozē, bet aktīvākie 50 apceļotāji saņems ielūgumu uz noslēguma balli Jaunpils pilī  25.novembrī.
Katrā Latvijas reģionā Leģendu naktī ciemos aicinās pat vairākās pilīs un muižās.

Visvairāk – 11, muižās un pilīs apmeklētājus gaidīs un izklaidēs Zemgales pusē.

Abgunstes muižā tās saimnieki vedinās kopā ar rīkstnieku Agri Miku apzināt 7 tuvumā esošās svētvietas un apskatīt muižas keramikas simpozija darbus – gaismekļus. Darbnīcu vadītāja būs parūpējusies par radošām nodarbēm muižas pagrabos, kā arī būs pankūkas ar siltu tēju.
Berķenes muižā pirmo reizi notiks leģendārā muižas pārvaldnieka Jāņa Burkevica dienasgrāmatu lasījumi par dzīvi Berķenes muižā no 1892.-1896.gadam. Viesi tiks cienāti ar karstu zupu, muižas sieriem un plūškoka ziedu tēju.
Elejas muižas parkā un Tējas namiņā būs baudāmas aristokrātiskas izpriecas – ilūzijas un burvju triki, muzikāli priekšnesumi un uguns šovs. To papildinās izzinoša ekskursija Elejas parkā.
Jaunpils pilī tās saime aicinās atrasties starp pasaulēm, piedaloties sarunās ar Akvelīnu Līvmani, izstādes “Sarunas starp pasaulēm” autorēm Ievu Zāgmani un Līvu Bužu, dodoties ekskursijās un atklājot savu radošuma pasauli katrā pašā, kā arī laižoties deju solī ballē ar grupu “Zvaigžņu lietus”.
Lielplatones muižā tiks izspēlētas Šēnverderes muižas leģendas teatrālā deju uzvedumā “Reiz Šēnverderes muižā”. Muižas zālēs būs iespēja satikt vešerieni, apmeklēt Rozālijas buduāru un Krievzemes kņazienes Olgas atpūtas telpu. Uz kāršu spēli viesus aicinās pats barons un tā augstdzimušie draugi.
Lielvircavas muižā vispirms visi būs laipni gaidīti uz 18. gs. luteriskās draudzes sprediķi (oriģināla lasījumu) un ērģeļmūzikas koncertu Lielvircavas baznīcā. Pašā Lielvircavas muižā pēc plkst. 22.00 notiks „Vēlās tējas” baudīšana ar vieglām uzkodām, apskatot Valda Karpušenkova veco gludekļu privātkolekcijas izstādi un klausoties muižas stāstos.
Vēsturiski tematiskā ekskursijā apmeklētāji varēs doties Liepupes muižas Kungu mājā, iepazīstot vēsturiskās ekspozīcijas un baudot kino. Mazākajiem Liepupes muižas viesiem būs iespēja darboties meistarklasēs muižas mājīgajā virtuvē Leģendārās Guvernantes uzraudzībā.
Staļģenes muižā notiks apslēptās mantas meklēšana lāpu gaismā muižas parkā un vakarēšana kopā ar folkloras kopu „Liepāre” – mīklu minēšana, dziedāšana, nostāsti un radošās darbnīcas.
Tajā paša laikā, Vecauces pils ļaudis lūkosies Līvbērzes amatierteātra izrādē – D. Butrima “Kaislīgie rododendri”, degustēs smalkas pastētes, sierus, vīnus un citus labumus no muižas krājumiem, kā arī muižkundzes pavadībā izrādīs Vecauces pili.
Grāfa Kaliostro viesošanās laikā Vilces muižā būs skatāma Brīvmūrnieku izstāde, lekcija, izrāde "Kaliostro Vilcē" un pagraba burvestības - fizikas un ķīmijas eksperimenti.
Zaļajā (Zaļenieku) muižā apmeklētāji varēs doties ekskursijās ar pārsteigumiem muižas pagrabos, klausīties vokālā ansambļa “Zaļā krūze” koncertu pils zālē un baudīt siltu tēju pie ugunskura parkā.

Bagātīgs piedāvājums Leģendu nakts ceļotājus gaida arī Vidzemē.

Tur apskatāmas 10 pilis un muižas. No tām visagrāk vārtus vērs Bīriņu pilī, kuras pagalmā jau no plkst. 10:00 būs iespējams apskatīt renovēto Ūdenstorni ar atjaunotiem vēja spārniem un zem stikla grīdas eksponēto 18. gs. ķieģeļu mūra aku torņa pamatnē. Leģendu mednieku spēlē, kas norisināsies parkā, varēs izsekot vēstures stāstus, atrodot kodus un atverot slēdzenes.
Cesvaines pilī tās mūks Augusts viesus iepazīstinās ar Cesvaines pils leģendām, aicinās doties orientēties ar lāpām un baudīt siltu grūbu zupu.
Savukārt, Cēsu Jaunajā pilī apmeklētāji varēs izjust brīdi pirms 19.gs. galma balles – mūzikas baudīšana, deju un danču virpulis, smaržu nianšu atklāšana, tērpu aksesuāru gatavošana, kafija un kūciņas, kā arī kas maģiski noslēpumains un pārsteidzošs.
Dikļu pilī aicinās iepazīt un izbaudīt pils romantiku sveču un iekurtu kamīnu atmosfērā, klausoties nostāstos par pils saimniekiem un iedzīvotājiem, kā arī aplūkojot grezno kamīnu kolekciju un Atmodas laika mākslinieku gleznu kolekciju muižas labā gariņa Šarlotes pavadībā.
Jērcēnmuižas ļaudis viesus iepazīstinās ar muižu ekskursijās, aicinās uz muzikālu tikšanos ar dziesminieku Kārli Kazāku un čellisti Undīni Balodi un nodosies saviesīgām sarunām pie tējas.
Kokmuižas pilī apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt romantisku un garšīgu vakaru muižas viesistabā, dzirdēt dažādu laiku senās Kokmuižas leģendas un vērot mākslinieka Vitālija Jermolajeva mirdzošo gleznu teātri izstādē “Inner Light”.
Stāmerienas pilī ikviens aicināts doties ekskursijā sveču gaismā no pils pagraba līdz bēniņiem.
Ungurmuižā muzicēs Evita Zālīte un Ivars Hermanis krievu romanču vakarā “Zvaigznes debesīs...”, kā arī vakara gaitā būs klausāmi stāstījumi par muižas vēsturi un tās saimniekiem.
Veselavas muižā notiks “Klaunu parāde galmā”, kuras ietvaros būs ēnu teātris “Viltus mīla”, akustiskās mūzikas koncerts, dziedājumi, klauna triki, foto izstādes, nakts pastaiga muižas dārzā, senlietu kambara apmeklējums, ekskursija gida pavadībā, foto salons, ēšanas prieki un kafija, balle ar grupu "Apvedceļš".
Zvārtavas pilī apmeklētājiem būs iespēja iepazīt pili, klausīties stāstos par tās vēsturi un apskatīt izstādītās ekspozīcijas, kā arī piedalīties mākslinieku radošajās darbnīcās.

Kurzemes pusē ciemiņus gaidīs 7 muižās un 1 pilī.

Viena no muižām ir Apriķu muiža, kurā varēs apskatīt muižas vēsturisko ēku, klausīties pagrabu “pastāstus”, izbaudīt muižas ķēķa noskaņas un radoši darboties muižas bēniņos.
Rudens noskaņās Dundagas pilī būs Lielandele pils pagalmā. Tur notiks seno amatu prasmju izrādīšana, danči, rotaļas un spēles, bet pils Lielajā zālē kokļu ansambļa ,,Kārta" un vijolnieces L. Melderes-Šestakovas koncerts.
Uz Dzērves muižu Cīravas pagastā aicināts ikviens, kurš vēlas piedzīvot jautrus brīžus, piedaloties orientēšanās spēlē sveču gaismā ar pārsteigumiem un klausoties spoku, blēņu stāstos.
Padures muižā būs jūtams starpkaru periods vietējā akordeonista Viļa spēlē, svinga deju ritmos, rokdarbu meistarklasēs un vietējo amatieru spēles ainā no Jāņa Lejiņa lugas “Nebrauc tik dikti” 1930.gads.
Šlokenbekas muižas zālēs apmeklētāji tiks aicināti uz dokumentālo kinožurnālu seansiem par Milzkalnes ciemu un Šlokenbekas muižu, radošajām darbnīcām, degustāciju Kandžas laboratorijā un muzikālu teātra izrādi “Salidojums”, pēc kuras būs iespēja ballēties līdz pusnaktij.
Kūku mīļi īpaši gaidīti būs Vadakstes muižā, kur no plkst. 17:00 būs kūku meistarklases, izstāde, degustācijas un noslēgumā koncerts.
Ventas upes krastā būs apskatāma 19. gadsimta arhitektūras pērle – Skrundas muiža, bet Ventspils Livonijas ordeņa pilī būs klausāmas džeza leģendas ar Laimi Rācenāju.
Latgalē ciemos gaidīs Krustpils pils un Arendoles muiža
Krustpils pilī, kur tās gidi vedīs ekskursijā sveču gaismā, un Arendoles muižā, kurā no plkst. 18.00 notiks ceļojošā mūzikas un mākslas festivāla “Vadātājs” 2017. gada sezonas noslēgums. Tajā piedalīsies etīžu teātris “Nerten”, multiinstrumentālists Oskars Jansons ar grupu „Jūk”, indie mūzikas grupa „Sigma”, kā arī Artūrs Punte un Semjons Haņins no tekstgrupas „Orbīta”.
 

Ceļotāji ir aicināti pievērst uzmanību pasākumu norises laikiem un ieejas maksām, jo ir gan maksas, gan bezmaksas pasākumi.
Vairāk informācija par Leģendu nakts norisi un pasākumu programmas pieejamas Latvijas Piļu un muižas asociācijas interneta vietnes pilis.lv sadaļā “Notikumi” (kalendārā),kā arī piļu, muižu interneta vietnēs un sociālajos tīklos.

Leģendu nakts ir Latvijas Piļu un muižu asociācijas organizēta un tās biedru rīkota ikgadēja akcija ar mērķi popularizēt Latvijas piļu un muižu unikālo kultūras mantojumu, veicināt vietējo tūrismu un pagarināt tūrisma sezonu. Ik gadu akcijā iesaistās apmēram 30 Latvijas pilis un muižas.
Bigbank jau ceturto gadu pēc kārtas izsludina labdarības kampaņu #laiBigbankZiedo.
Tās laikā ikviens sociālo tīklu lietotājs ir aicināts dalīties ar selfijiem, kuros tie ir redzami kopā ar saviem mājdzīvniekiem un pievienot tēmturi  #laiBigbankZiedo.
Par katru publicēto selfiju banka ziedos 1,00 eiro dzīvnieku patversmei “Labās mājas”.  

Jau ikgadējas labdarības kampaņas ietvaros Bigbank ar sociālo tīklu lietotāju atbalstu novirza līdzekļus Juglas dzīvnieku patversmei “Labās mājas”. Šogad līdzekļi tiks iztērēti telpu apkurināšanai ziemas mēnešos, lai ikviens patversmē esošais mājdzīvnieks varētu gada aukstāko laiku pavadīt siltumā.
Kampaņa turpināsies līdz brīdim, kad būs savākta maksimālā ziedojuma summa – 4000 eiro.

Labdarības kampaņas #laiBigbankZiedo mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par dzīvnieku labturības jautājumiem. Bigbank aicina atbalstīt kampaņu ne vien informatīvi, bet arī pašiem līdzdarboties patversmes dzīvē, ziedojot tai ļoti nepieciešamos līdzekļus dzīvnieku uzturēšanai.

Šogad par kampaņas dalībniekiem, veidojot selfijus ar saviem mīluļiem, jau ir kļuvušas tādas Latvijā pazīstamas personas kā Aina Poiša, Samanta Tīna, Rūta Dūduma, Anete Ozoliņa, Olga Rajecka, Liene Greifāne un Andris Bulis.

Vairāk par pasākumu var izlasīt šeit
Jau divpadsmito gadu pēc kārtas ar spēkavīru palīdzību Rīgas Zooloģiskajā dārzā tiks svērti raženākie Latvijā izaugušie ķirbji „Latvijas lielākā ķirbja čempionātā”. Čempionāta organizētāji, veikalu tīkls „Maxima Latvija”, aicina pieteikties ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kuram šosezon izdevies savā dārzā izaudzēt varena izmēra ķirbi. Pieteikties čempionātam iespējams līdz 20. oktobrim.
 
Lai piedalītos konkursā, dalībniekiem jānomēra sava ķirbja apkārtmērs gan horizontāli, gan vertikāli.
Šie dati kopā ar ķirbja atrašanās vietu un savu tālruņa numuru jānorāda pieteikuma anketā.
Tāpat konkursam pieteikties iespējams arī zvanot pa bezmaksas tālruni 80002020 vai rakstot uz e-pasta adresi info@maxima.lv ar norādi „Pieteikums konkursam „Latvijas lielākā ķirbja čempionāts””. 
 
Lai arī slapjā un vēsā laika dēļ, apstākļi ķirbju audzēšanai šogad nav bijuši pārlieku labvēlīgi, Latvijas ķirbju audzētāju ģimenes katru gadu pierāda, ka varena ķirbja izaudzēšanai savā dārziņā ir nepieciešamas rūpes un pacietība un laika apstākļi nav noteicošais. Aizvadītajā gadā tika uzstādīts rekords – par uzvarētāju kļuva 404 kg smagais ķirbis no Kurmāles pagasta, Kuldīgas novadā, arī šogad čempionāta dalībniekiem ir visas iespējas šo rekordu pārspēt.
 
Divpadsmitais „Latvijas lielākā ķirbja čempionāts” norisināsies 26. oktobrī plkst. 11.00 Rīgas Zooloģiskajā dārzā.
Iespējams, ka tieši oža ir lielā mērā atbildīga par to, ka veidojas liekais svars.

Pie šāda secinājuma nonākuši Kalifornijas Universitātes pētnieki, veicot eksperimentu ar pelēm: ēdot treknu barību, peles, kurām uz laiku bija atņemta spēja saost, saglabāja normālu svaru, bet peles, kurām visas maņas darbojās normāli, ar tāda paša daudzuma un uzturvērtības barību pieņēmās svarā divkārtīgi. Tika novērots arī, ka vēl tuklākas kļuva peles, kurām smaržas sajūta bija īpaši attīstīta. 

Šis pētījums ļauj izdarīt pieņēmumu, ka ožai ir liela loma vielmaiņas procesos: ja ēdienu nespējam saost, organisms uzņemtās kalorijas drīzāk “nodedzinās”, nevis uzkrās. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram