Ar mērķi atbalstīt no spēlēm atkarīgos un līdzatkarīgos cilvēkus Latvijā 18. oktobrī atklāta iniciatīva “Spēles brīvība”. T

ās ietvaros kampaņas mājas lapā www.spelesbriviba.lv iespējams veikt speciālistu izstrādātu testu atkarības un līdzatkarības riska noteikšanai, kā arī saņemt profesionālu psihoterapijas speciālistu konsultācijas, zvanot uz atbalsta tālruni 29323202.

Lai palīdzētu cilvēkiem, kuri saskārušies ar spēļu atkarību visplašākajā nozīmē, sākot no spēlēm spēļu zālēs, izlozēm, dalību izlozēs un loterijās, likmju izdarīšana totalizatoros, līdz pat datorspēlēm, spēlēm mobilajos telefonos un planšetēs, kā arī citiem spēļu veidiem, kas rada atkarību, kopīgā iniciatīvā spēkus apvienojušas biedrība “Esi Brīvs”, krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, kā arī kampaņas iniciators un finansiālais atbalstītājs spēļu biznesa uzņēmums “Alfor”.

“Ne katrs, kurš atpūšas, spēlējot kādu spēli – vai tā būtu loterija, datorspēle vai spēļu automāti, saucams par atkarīgo. Taču ir cilvēki, kas nespēj kontrolēt savu spēli, nespēj apstāties un, atkarībai progresējot, funkcionēt kā pilnvērtīgi sabiedrības locekļi. Šādiem cilvēkiem cenšās palīdzēt tuvinieki un draugi, taču visbiežāk ar līdzcilvēku atbalstu nepietiek. Tieši tāpēc esam radījuši atbalsta sistēmu kā pašiem atkarīgajiem, tā līdzatkarīgajiem,” stāsta biedrības “Esi brīvs” vadītāja Dace Caica.

“Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” vairāku gadu garumā ir pārliecinājušies, ka atbalsta tālrunis var kalpot kā pirmais solis palīdzības meklēšanā, jo cilvēki, kuri sākotnēji apzinās savu problēmu, nereti nezina, kur vērsties pēc padoma, kā arī kaunas par to runāt. Anonimitāti garantējošs atbalsta tālrunis ir iespēja mazināt šo barjeru, saņemt emocionālu atbalstu un praktiskus padomus problēmas risināšanai,” par atbalsta tālruni stāsta krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” direktore Zane Avotiņa.

Iniciatīvas mājaslapā www.spēlesbriviba.lv pieejama biedrības “Esi brīvs” sagatavotā informācija par atkarības un līdzatkarības riskiem, speciālistu izstrādāti testi ļaus novērtēt problēmas apmērus, kā arī norādīs uz efektīvākajiem risinājumiem.

Savukārt konsultācijas pa atbalsta tālruni iniciatīvas “Spēles brīvība” ietvaros sniegs īpaši sagatavoti biedrības “Esi brīvs” psihoterapijas speciālisti. 
Konsultāciju tālrunis 29323202 atkarības skartajiem un to tuviniekiem darbojas no pirmdienas līdz sestdienai laikā no plkst. 12.00 - 20.00.
Jau desmito gadu labdarības organizācijas Palīdzēsim.lv rīkotajā akcijā “Labo darbu nedēļa” – labo darbu veikšanā aicināti aktīvi iesaistīties gan paši mazākie, gan jau pieredzējuši labo darbu veicēji, mudinot aizdomāties par katru vissīkāko darbiņu, kas citu spēj padarīt priecīgāku un atvieglo ikdienas dzīvi, kas otram nozīmē tik daudz, bet Tev pašam tik pāris mirkļu palīdzīgas rokas sniegšanas un gandarījumu par padarīto.

Labo darbu nedēļā” pastiprināta uzmanība tiek pievērsta palīdzībai, kuras sniegšanai nav nepieciešams liels finansiālais ieguldījums. Tā var būt palīdzība kādam vientuļam cilvēkam vai vienkārša aprunāšanās, pat smaids un labs vārds kādam var nozīmēt tik daudz.

Par vēl veicamajiem un jau paveiktajiem darbiem var uzzināt šajā lapā
Šī gada aprīlī darbu uzsāka Pusaudžu resursu centrs (PRC), ko ir izveidojis Bērnu slimnīcas fonds kopā ar nozares speciālistiem Latvijā un kura ietvaros tiek realizēta pirmā profilakses tipa ambulatorā atbalsta programma pusaudžiem, kuriem konstatēta atkarību izraisošu vielu kaitējoši pārmērīga lietošana vai atkarīgas uzvedības traucējumi.

Pirmajā pusgadā programmas ietvaros atbalstu ir saņēmuši jau vairāk nekā 40 jaunieši!
Līdzšinējā PRC darbā esam secinājuši, ka daļai jauniešu un viņu vecāku šķērslis saņemt palīdzību ir negatīva iepriekšēja pieredze, kā arī stigma, kas saistīta ar garīgo veselību. Lai iedrošinātu jauniešus vērsties pēc atbalsta, Bērnu slimnīcas fonds uzsāk sociālu kampaņu “Ir Ok, ja dažreiz nav Ok!” ar mērķi savlaicīgi sniegt pusaudžiem nepieciešamo palīdzību.

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, aptuveni 20% jauniešu saskaras ar garīgās veselības problēmām, un Eiropā 40% hronisko saslimšanu ir saistītas ar garīgās veselības problēmām. Lielākā daļa garīgās veselības problēmu aizsākas tieši jauniešu vecuma posmā.

Lai gan nevienam palīdzību neatsaka, naudas pakalpojuma turpināšanai pagaidām pietiek vien līdz šī gada beigām. Nākamam gadam būtu nepieciešami aptuveni 100 000 eiro.
Pagaidām resursu centrs darbojas vien Rīgā. Speciālisti cer, ka nākotnē varētu izveidot centra atsevišķas filiāles reģionos, Daugavpilī, Valmierā un citviet. Tam gan būtu nepieciešami vēl vairāki desmiti tūkstoši eiro.
Zinātnieki turpina mūsdienu svētku izpēti – jau veiktas vairākas aptaujas, apzinot dažādas svinību prakses. 

15. oktobrī Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Latviešu folkloras krātuve uzsāk nākamo posmu – padziļinātas tiešsaistes aptaujas par atsevišķām kalendāro paradumu tēmām.

Izvērstā aptaujā “Svētki un svinēšana” vēlas noskaidrot galveno par individuāliem svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā. Svinēšana ir prieks vai pienākums? Vai svētkos ievērojam tradīcijas, vai drīzāk otrādi – esam radoši un liekam lietā izdomu?

Šobrīd pētniekiem ir vairāk ziņu par to, kā kādreiz tika svinēts latviešu zemnieku sētā, mazāk apzināti mūsdienu svinēšanas paradumi. Kāda ir svētku loma mūsu dzīvē? Kāda vieta tiem atvēlēta sabiedrības vērtību sistēmā un laika izkārtojumā?

Aptauju iespējams aizpildīt jaunajā LU LFMI sabiedrības iesaistes platformā: jauta.garamantas.lv  vai arī spied šeit

Projekta mērķis ir izstrādāt virtuālu pētniecības un sabiedrības iesaistes laboratoriju un informācijas analīzes rīkus pētījumu veikšanai digitālajās humanitārajās zinātnēs, iesaistīt sabiedrību kopīgu zināšanu radīšanā un padarīt publiski brīvi pieejamu, ērti lietojamu apjomīgu kultūras datu kopumu pētniecībai un vispārējai izziņai.
Valdības gaiteņos ceļu sāk jaunais, kompetencēs balstītais pamatizglītības standarts. Ilgi gaidītajā modernajā saturā uzsvaru plānots likt uz septiņām prasmēm, kas jāattīsta, beidzot 9.klasi, tādām kā matemātika, valoda, veselība un citām. 

 
Tas, ka mācību saturs Latvijas skolās ir novecojis un neatbilst mūsdienu prasībām, pamudinājis politikas veidotājus izstrādāt kompetencēs balstīto izglītības standartu. Tomēr vēl vasaras sākumā vērienīgās izglītības satura reformas gandrīz vai tika izgāztas. Saeimas atbildīgā komisija ilgi nevarēja rast kompromisus vairākos būtiskos jautājumos, un tādējādi nebija iespējams veikt nepieciešamos grozījumus likumā, kas uzdotu Izglītības ministrijai izstrādāt jauno standartu. Tagad tas ir izdarīts, un saturs ar šodienu sāk savu ceļu valdībā.

Skolām nebūs jāstrādā pēc viena grafika un vieniem sasniedzamajiem rezultātiem. Katru gadu skolas drīkstēs veidot pašas savu mācību plānu, tai skaitā skolas pašas veidos grafikus, kurā nedēļā vai mēnesī vairāk pasniegt, piemēram, matemātiku, kurā – valodas, tā mazinot nemitīgo mētāšanos no viena mācību priekšmeta uz citu.

Tāpat jaunajā saturā pamatizglītībā uzsvars likts uz septiņām prasmēm, kas jāattīsta – valodu, sociālo un kultūras izpratni, pašizpausmi mākslā, dabaszinātnēm un matemātiku, tehnoloģijām, veselību un fiziskām aktivitātēm.

Mainīsies arī vērtēšanas forma. Samazinot standartizētu izvēles un atbilžu testu izmantošana, kur ir jāatbild "jā" vai "nē", "pareizi" vai "nepareizi".
Tas nozīmē, ka no 2023.gada, kad kompetenču saturs būs ieviests visās klašu grupās, 9. un 12.klašu beidzēji kārtos arī jaunos eksāmenus, kuros plānots novērtēt, kas skolēnam īpaši padodas, bet ar ko sokas grūtāk.
11.oktobrī  plašākai sabiedrībai prezentētais mācību saturs gan vēl var mainīties, jo tuvāko divu nedēļu laikā savus priekšlikumus var iesniegt pārējās ministrijas un sociālie partneri.
Avots: lsm.lv
Katru gadu 15. oktobrī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā Baltā spieķa diena. Tā ir diena, kad par sevi atgādina cilvēki ar redzes invaliditāti, kas ir viena no smagākajām invaliditātes formām, jo būtiski ierobežo cilvēka pārvietošanās un vizuālās informācijas ieguves iespējas.

Lai mazinātu pārvietošanās grūtības, līdzās baltajam spieķim neredzīgo cilvēku ikdienā ienāk suņi-pavadoņi. Diemžēl, ne vienmēr sabiedrisko vietu apmeklētāji saprot, kāpēc pa veikalu, bibliotēku vai poliklīniku “pastaigājas” suns, piedevām liels un bez uzpurņa.

Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrības “Redzi mani” biedri ar saviem suņiem-pavadoņiem un atbalstītājiem 15.oktobrī dosies uz lielveikalu “Galleria Rīga”, lai kliedētu neskaidrību un veicinātu sapratni pret cilvēkiem, kurus ved speciāli apmācītie suņi.

Tiek uzskatīts, ka baltā spieķa pirmsākumi ir meklējami ne tik sen – 20. gadsimta sākumā. Bristoles (Lielbritānija) mākslinieks James Biggs cieta negadījumā un zaudēja redzi, kā rezultātā viņš bija spiests pielāgoties pavisam jaunai, tumsas ieskautai pasaulei.
Apzinoties, ka braucošie transportlīdzekļi viņam ir kļuvuši bīstami, mākslinieks savu pastaigu spieķi nokrāsoja baltu, lai kļūtu pamanāmāks. Baltais spieķis kā neredzīgu un vājredzīgu cilvēku simbols lielāku atpazīstamību sabiedrībā guva tikai pēc 10 gadiem, par ko lielā mērā ir jāpateicas BBC radio pārraidei.
Baltā spieķa pirmsākumi aizsākās Eiropā un tālāk piedzīvoja attīstību ASV, kur 1964. gadā pēc organizāciju neatlaidīgiem pūliņiem tika panākts, ka neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem ir tiesības būt neatkarīgiem, kā arī ar likumu 15. oktobris noteikts kā Baltā spieķa diena, kas tiek atzīmēta arī pie mums – Latvijā.  
Latvijā ir uzsākts dialogs ar iedzīvotājiem par Eiropas nākotni, ko ierosināja Francijas prezidents Emanuels Makrons, aicinot tieši un nepastarpināti uzklausīt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājus un apmainīties viedokļiem par Eiropas nākotnes modeli.

Ārlietu ministrija aicina ikvienu piedalīties šajās diskusijās visā Latvijā tiešsaistes platformā un klātienē.

Izteikt viedokli par Eiropas nākotni ikviens ir aicināts gan publiskās diskusijās, gan Eiropas dialoga forumā – digitālā tiešsaistes platformā interneta portālā Manabalss.lv. Forumā būs iespējams paust redzējumu un priekšlikumus nākotnes Eiropai. Dialoga forums turpinās darboties līdz oktobra beigām.

Klātienes publiskās diskusijas notiks Latvijas reģionos un Rīgā.
Vairākas no tām organizēs Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar citām nevalstiskajām organizācijām. Ārlietu ministrija ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā organizēs reģionālas diskusijas Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā un Valmierā.
Savukārt ES informācijas punktu koordinatori organizēs diskusijas Rēzeknes, Jēkabpils, Valmieras, Kuldīgas un Rīgas bibliotēkās.
Pēc ilgstošām debatēm un sabiedrības aktīvas iesaistes Saeima ir apstiprinājusi grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas nozīmē, ka otrajā pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus varēs mantot.
Tā ir lieliska ziņa visiem pensiju otrā līmeņa krājējiem - šobrīd tieir jau teju 1,28 miljoni. Šī ir arī laba ziņa nodokļu maksātājiem - iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā. Tā sakot, pie manas ģimenes reiz atgriežas kapitāls, ko pats esmu krājis.

Jāuzsver - katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmkārt, mums būs iespējams atstāt uzkrāto kapitālu valsts pensiju budžetā, un šādā gadījumā uzkrājums tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Tātad palielināsies tā naudas summa, ko apgādnieka zaudējuma gadījumā saņem tuvinieki (apgādājamie). 
Otrkārt, mēs varēsim savu uzkrāto kapitālu pievienot kāda cita otrā pensiju līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka kāds no mūsu ģimenes locekļiem vai tuviem cilvēkiem, sasniedzot pensijas vecumu, saņems lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais.
Treškārt, mēs varēsim izvēlēties savu uzkrāto kapitālu nodot mantojumā parastajā mantošanas kārtībā, ko regulē Civillikums.

Tas, kādā veidā par savu izvēli mums būs jāpaziņo, kā arī citas likuma grozījumu piemērošanas nianses vēl atsevišķi noteiks valdība.

Paredzēts, ka mums būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, katra no iespējām varētu būt izdevīgāka.

Otrajā pensiju līmenī uzkrātie līdzekļi (atšķirībā no obligātajām iemaksām pensiju pirmā līmenī) ir uzskatāmi par katra cilvēka paša uzkrātu īpašumu, tāpēc iespēja to mantot ir godīga.
Turklāt likuma izmaiņas varētu būt vēl viens arguments pelēkajā zonā strādājošajiem apsvērt savas iespējas un “aplokšņu algu” saņēmējiem apdomāties, jo tie savai nākotnes pensijai nekrāj un līdz ar to - nekādu atbalstu savām ģimenēm nenodrošina.
Priekšlaicīgas nāves gadījumā, papildus zaudējuma sāpēm, finansiāls slogs parasti gulstas uz palicējiem. Mantojot aizgājēja pensiju, pārējiem ģimenes locekļiem ir iespējams atvieglot vismaz šo - kaut tobrīd šķietami nebūtisko - ikdienas daļu.
Lai stiprinātu esošās un radītu jaunas putras ēšanas tradīcijas, Starptautiskajā Putras dienā 10. oktobrī Latvijas šefpavāri kopā ar skolēniem Rīgas centrā vērs vaļā Simtgades putras vēstniecību, kurā ikviens varēs nogaršot izcilākos putras ēdienus.

Putras vēstniecība darbosies no plkst.15.00 - 17.00 Vecrīgā, Kaļķu ielas sākumā (pie Meirovica bulvāra) iepretim viesnīcai "Roma". 

Putras diena kopā ar restorāniem notiek par godu Starptautiskajai Putras dienai, kas visā pasaulē tiek svinēta 10.oktobrī. Šogad tā tiek veltīta Latvijas simtgadei un putras tradīcijām kā kultūras mantojumam.  Nogaršot putras ēdienus varēs ikviens interesents. 

Putras dienas svinēšana ieskandinās Putras mēnesi, kurā jau tradicionāli notiek dažādi pasākumi izglītošanai par graudaugu lomu mūsu uzturā. Putras dienas un Putras mēneša mērķis ir radīt jaunas putras ēšanas tradīcijas un popularizēt putras kā mūsdienīgu ēdienu, vienlaikus atgādinot par senajām putras ēšanas tradīcijām Latvijā un  
kultūras mantojumu.

Graudaugi ir viena no svarīgākajām produktu grupām, tāpēc ir svarīgi, lai iedzīvotāji Latvijā daudz biežāk ēstu graudaugu, tostarp pilngraudu, ēdienus, it īpaši veselīgās putras.
Šogad oktobrī Putras diena un Putras mēnesis Latvijā tiek svinēts ar daudzām aktivitātēm skolās. Oktobrī skolās notiks Vislatvijas Putras programma, kuras ietvaros bērniem būs iespēja piedalīties Putras stundā, kas veltīta tēmai "Simtgades putra". Skolu ēdnīcas  iesaistīties Putras mēnesī ar speciāli pagatavotām putrām skolēniem.
Valsts ieņēmum dienests (VID) aicina ikvienu jaunieti vecumā no 16 - 19 gadiem pieteikties video īsfilmu konkursā “Es - nodOKļu vlogeris!”.

Lai pieteiktos konkursā, ir jāizveido 3 cilvēku komanda, līdz 19.oktobrim jāatsūta mums pieteikuma anketa, jānofilmē video par nodokļu tēmu un līdz šī gada 19.novembrim tas jāiesūta Valsts ieņēmumu dienestam. Labāko video autori saņems dažādas balvas, un šie video tiks arī izmantoti kā izglītojošie reklāmas materiāli sociālajos tīklos un dažādos jauniešu pasākumos.

Konkursa mērķis ir veicināt skolēnu izpratni par nodokļu maksāšanas svarīgumu un godīgu nodokļu saistību izpildi. Konkursa uzdevums - attīstīt skolēnu radošās un interpretācijas spējas, rosināt audzēkņu iztēli, fantāziju, radošo darbību, attēlojot savas zināšanas un izpratni par nodokļiem videoformātā.

Konkursa nolikums un cita noderīga informācija par konkursa nosacījumiem pieejama VID tīmekļa vietnē www.vid.gov.lv sadaļā “Videokonkurss”.
Bobsleja un kamaniņu trasē „Sigulda”, kurā 2026.gadā, iespējams, sadarbībā ar Zviedrijas pilsētu Stokholmu, notiks renes sporta veidu olimpiskās spēles, uzsākta trases braucamās daļas saldēšana, ko veic augsti kvalificēti un pasaulē novērtēti Latvijas speciālisti.

Jau decembra sākumā Siguldā risināsies Pasaules kausa izcīņa skeletonā un divniekiem bobslejā, kad ne tikai novadniekiem, bet arī Siguldas viesiem būs iespēja vērot elites sportistu nobraucienus, cīņas sparu un emocijas, atbalstot savējos.

Trases lielāko daļu jau klāj ledus un 8.oktobrī tiks uzsākti pirmie bobsleja divnieku un skeletona treniņi, kurus aizvadīs sportisti no Latvijas.
Pēc tam treniņus uz ledus bobsleja un kamaniņu trasē „Sigulda” uzsāks Austrijas junioru izlases sportisti, Amerikas Savienoto Valstu juniori un pieaugušie, kā arī sportisti no Ukrainas un Rumānijas.

Bobsleja un kamaniņu trasē „Sigulda” šajā sezonā norisināsies gan Pasaules kausa, gan Eiropas čempionāti renes sporta veidos.
Šīs sezonas Pasaules kausa izcīņas 1.posms skeletonā un bobslejā divniekiem notiks no 7. līdz 9.decembrim, kad sportisti aizvadīs uzreiz divus posmus.
Savukārt 2019.gadā Siguldā norisināsies Eiropas kausa posms skeletonā – starptautiskās sacensības notiks no 21. līdz 27.janvārim, bet Pasaules kauss kamaniņu sportā notiks no 11. līdz 13.janvārim. Latvijas čempionāts kamaniņu sportā Siguldā tiks organizēts 3.martā.

Jau ziņots, ka Sigulda ir pieņēmusi izaicinājumu kopā ar Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu 2026.gadā nodrošināt Ziemas olimpisko spēļu norisi.
Patlaban zināms, ka Turcijas pilsēta Erzuruma svītrota no kandidātu saraksta, kurā šobrīd palikuši vairs tikai trīs kandidāti, kuri pretendē uz 2026.gada olimpisko spēļu organizēšanu: Itālijas pilsēta Milāna un Kortīna d’Ampeco, Kanādas pilsēta Kalgari un Zviedrijas pilsēta Stokholma sadarbībā ar Siguldu.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja kandidātus oficiāli apstiprinās 9.oktobrī un plānots, ka 2026.gada Ziemas olimpisko spēļu norises vieta tiks oficiāli paziņota 2019.gada otrajā pusē.

Tikmēr Sigulda un Stokholma turpina gatavošanos lielajam izaicinājumam – 1.oktobrī Zviedrijas Olimpiskās komitejas pārstāvji Rīgā tikās ar Latvijas Olimpiskās komitejas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Siguldas novada pašvaldības un bobsleja un kamaniņu trases „Sigulda” pārstāvjiem, lai pārrunātu Stokholmas pieteikuma progresu, kā arī vienotos par iesaistīto partneru pienākumiem, kas galvenokārt saistīti ar garantiju sniegšanu attiecībā uz spēļu norisi gan Zviedrijā, gan Latvijā.
Tāpat Siguldas novada pašvaldība turpina uzsākto zemes iegādes procesu olimpiskā ciemata būvniecībai renes sporta veidu sportistiem, savukārt bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”, pamatojoties uz saņemto inženieru atzinumu par iespēju veikt virāžu pārbūvi bobsleja četrinieku sacensību piemērošanai, tādā veidā palielinot trasē notiekošo sacensību skaitu, kā arī kvalificēšanos olimpisko spēļu norisei, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju virza tālāk trases pārbūves jautājumus.
Vēl līdz 11.oktobrim ikviens var pieteikt sava dārza raženākās ogas “Latvijas lielākā ķirbja čempionātam”.
Desmit finālistus 26.oktobrī jau trīspadsmito reizi Rīgas Zooloģiskajā dārzā uz svariem liks spēkavīri, lai noskaidrotu šī gada rekordistu.

Apkopojot iepriekšējo gadu pieteikumus, redzams, ka šobrīd vadībā pēc pieteikto ķirbju skaita ir kurzemnieki. Pēdējo četru gadu laikā ir pieteikti vairāki desmiti ķirbju no Skrundas, Nīcas, Grobiņas, Kuldīgas un Ventspils novadiem. Arī šobrīd lielākā Latvijas ķirbja gods ir kurzemniekiem, ko 2016. gadā ieguva 404 kg smagajam ķirbis no Kurmāles pagasta, Kuldīgas novadā. 

Lielākos ķirbjus konkursam var pieteikt, izmērot ķirbju apkārtmēru gan horizonātli, gan vertikāli, un nosūtot šos datus kopā ar ķirbja atrašanās vietu un savu kontaktinformāciju.

Konkursam var pieteikties, rakstot uz e-pasta adresi info@maxima.lv ar norādi „Pieteikums konkursam „Latvijas lielākā ķirbja čempionāts”” vai zvanot pa bezmaksas tālruni 80002020 (katru darba dienu no plkst. 8.00 līdz 22.00). Par iekļūšanu finālā visus pretendentus organizatori informēs personīgi sazinoties. 
Lai Latvijas ratiņkērlinga izlase veiksmīgāk sagatavotos pasaules čempionātam novembra vidū, viņi startēs “Riga Wheelchair International” turnīrā Rīgā, kurā no 8. līdz 10.oktobrim piedalīsies četru valstu izlases.

Tā kā ratiņkērlingā turnīru ir maz, tad šī gada sākumā Krievijas un Igaunijas pārstāvju izteiktā vēlme rīkot Baltijas līgu ratiņkērlingā realizējās. Kopumā Baltijas līgā paredzēti četri posmi. Pirmais jau notika Somijā, kurā uzvarēja Igaunijas izlase, bet mūsu komanda nepiedalījās.
Otrais posms tūlīt pat tiks aizvadīts Rīgā, trešais decembra vidū notiks Sočos, Krievijā, bet janvārī komandas dosies uz pēdējo posmu Igaunijā. No ziemas paralimpiskajiem sporta veidiem, šāda veida turnīrs Latvijā tiek rīkots pirmo reizi.

Baltijas līgas formāta izveidi noteica izmaksas, jo komandām ir viegli izbraukāt uz turnīriem. Tā kā turnīrā piedalās tikai četras komandas, tad pietiek ar divu celiņu halli un turnīra ilgums ir ne vairāk kā trīs dienas, kurās ir garantētas sešas spēles.

Otrajā posmā “Riga Wheelchair International” piedalīsies Latvijas, Somijas, Igaunijas un Krievijas izlases, turklāt Krievijas izlase ir 2015., 2016.gada pasaules čempioni, bet 2017.gadā iekļuva pasaules čempionāta finālā.

Turnīrs tiks izspēlēts pēc divu apļa turnīra sistēmas.
Par “Riga Wheelchair International” sacensību uzvarētāju kļūs tā komanda, kura pēc diviem apļiem būs izcīnījusi visvairāk punktus. Ja komandām būs vienāds punktu skaits, tad skatīsies savstarpējās spēles un LSD metienu summu.

Spēļu rezultāti: http://worldcurl.com/events.php?view=Scores&eventid=5535
Spēļu tiešraides: https://www.youtube.com/channel/UC5Q1I_SEGgQ-jCNJmQDnSfg
Nākotnes cerību kausu motokrosā jeb “Coupe de l'Avenir'' - neformāli dēvē par bērnu un jauniešu Nācijām jeb gada nozīmīgākās junioru motokrosa komandu sacensības pasaulē, šogad norisinājās 6./7. oktobrī, Beļģijā.
Latvijas izlases 9 sportisti kopvērtējumā izcīnīja uzvaru 13 valstu konkurencē, no katras bērni un jaunieši 3 vecuma grupās.

Šajās sacensībās apbalvojumus izcīnīja gan individuāli, gan kopvērtējumā. MX65 klasē uzvaru kopvērtējumā izcīnīja Jānis Mārtiņš Reišulis (SK Elkšņi), Markuss Ozoliņš (Kalsnavas MB) trešais, savukārt komandu kopvērtējumā savā vecuma grupā kopā ar Tomasu Šaicānu (Salacas Kauss) izcīnīja pirmo vietu 13 valstu konkurencē. Otrajā vietā Somijas valsts izlase, bet trešajā vietā Igaunijas izlases sportisti. Puiši jau sestdien, pēc pirmajiem treniņiem savā starpā nolēma, ka viņiem nav konkurentu un pie šīs pārliecības turējās, lai gan treneri ik pa laikam bija nobažījušies, vai tāda pašpārliecinātība nenāks kopā ar neuzmanību un kļūdām.

MX85 klasē individuāli labāko sniegumu rādīja Edvards Bidzāns (MX Moduls), kas 39 sportistu konkurencē izcīnīja 2.vietu. Savukārt kopā ar Kārli Albertu Reišuli (Rodeo) un Aleksi Araidu (Rodeo) kāpa uz goda pjedestāla trešā pakāpiena, piekāpās Vācijas un Beļģijas izlasēm.

Latvijas Junioru izlases vadītājs, Fīlips Kempelis: "Šis bija mans klusais mērķis jau trešo sezonu, jo katrs izlases vadītājs, veidojot komandu, sapņo par uzvaru. Uz papīra mūsu izlase neizskatījās spēcīgākie, bet Nāciju princips tieši tādēļ ir tik interesants, ka ir daudz un dažādi pavērsieni. MX65 klases sportisti ir tie, kas ar lieliskajiem rezultātiem sniedza lielāko ieguldījumu uzvarā, jo visos braucienos bija stabili starp līderiem. Prieks arī par MX85 klases labākajiem Latvijas braucējiem – Edvardu un Kārli, šodien visi pārliecinājāmies, cik ļoti var redzēt, ka puišiem jau ir starptautisku sacensību pieredze un nebaidās no sportistu masas startā, spēj adaptēties trasei un cīnās. Kā jau paredzēju Coupe komandai bija visgrūtāk, bet lepojos, ka pēc katra brauciena vecākie sportisti nāca pie jaunākajiem un stāstīja par izmaiņām trasē, brīdināja par bedrēm vai līkumiem. Šī izlase darbojās kā pirms sacensībām jau biju lūdzis – kā viens vesels, kas viens otram palīdz un sadarbojas.”

Latvijas "Coupe" komandas sastāvs - MX125 klases sportists līdz 17 gadu vecumam – Ralfs Edgars Ozoliņš (Salacas kauss), MX2 klasē cīnījās Rainers Žuks (ASRT) un Open klasē (sportists līdz 21 gadu vecumam) – Niks Niklāvs Sūna (Kristera Serģa motoklubs). Šiem jauniešiem kopā izdevās sasniegt 9.vietu 13 komandu konkurencē – citu valstu sportisti bija pieredzes bagātāki, bet latviešiem uzdevums bija uzkrāt pieredzi, sajust konkurenci.

Sacensībās bija spēcīgs treneru sastāvs, kas vairākas dienas nenogurstoši strādāja ar visiem sportistiem, meklējot labākos risinājumus, uzmundrinot un atbalstot: Arnis Kalniņš, Roberts Justs, Dāvis Ivanovs un Gints Filipsons. Katram no sportistiem bija savs mehāniķis un tie arī savstarpēji sadarbojās, lai sportistiem nebūtu tehnisku problēmu.
No šodienas līdz nedēļas beigām, 14. oktobrim, Rīgā notiks Rudens Rīgas restorānu nedēļa, kurā īpašu trīs kārtu maltīti piedāvās 52 Rīgas restorāni un kafejnīcas. Restorānu sagatavotās ēdienkartes iespējams apskatīt portālā www.LiveRiga.com.

Rīgas restorānu nedēļa, kas ir nu jau par spēcīgu tradīciju kļuvušais pasākums, ir domāta ne vien izsmalcinātiem gardēžiem, bet ikvienam rīdziniekam un pilsētas viesim. Tā ir lieliska iespēja ieturēt pilnvērtīgu trīs kārtu maltīti ar uzkodu, pamatēdienu un desertu par divām fiksētām un ievērojami samazinātām cenām.

Rīgas Restorānu nedēļā piedalās 52 pilsētas restorāni ar īpaši izstrādātu ēdienkarti, kuras pamatā ir sezonālas, Latvijā audzētas izejvielas. Šoreiz šefpavāri īpašu uzmanību veltījuši desertiem, kas tapuši par godu valsts svētkiem – kādi tie būs, tā ir katra garšu meistara interpretācija.

Rudens Rīgas restorānu nedēļas piedāvājums restorānos ir pieejams, veicot iepriekšēju galdiņa rezervāciju izvēlētajā restorānā.

Lai apsveiktu rīdziniekus un pilsētas viesus Latvijas Valsts simtgadē, izveidots nebijis pilsētvides objekts – divas 4 metrus augstas rokas, kas ir lielākā dabā apskatāmā un aptaustāmā roku skulptūra Latvijā. Roku pirkti simboliski rāda Latvijas abreviatūru “LV”, un par to modeli kļuva  – bokseris Mairis Briedis.

Latvijas simtgadei veltītās skulptūras izveidei izmantota trīsdimensiju (3D) skanēšanas tehnoloģija, kas ļāvusi iegūt sportista roku virtuālu modeli. Tas palielināts 20 reizes, pa slāņiem izfrēzēts un salīmēts, un tad tēlnieks piešķīris vides objektam dzīvīgumu, to rūpīgi slīpējot.

Lai nodrošinātu objekta ilgmūžību, tas pārklāts ar plastikāta slāni.
Veidojot objektu, liela uzmanība pievērsta ne tikai roku proporcijām, formai un fiksētai pozai, bet arī anatomiskām detaļām. Tādējādi izdevies maksimāli precīzi atainot rokas, kas, no vienas puses, latviešu sportistam atnesušas panākumus un pasaules slavu, bet no otras puses - simbolizē spēku un to, ka Latvijas iedzīvotāji ir darītāju tauta.

Objekta mākslinieciskais autors ir talantīgais pašmāju arhitekts Didzis Jaunzems, kurš regulāri veido urbānus vides objektus un scenogrāfijas dažāda mēroga pasākumos.  Savukārt roku tehniskā izveide notikusi mākslinieki Arņa Vataša vadībā, kurš plašāku atpazīstamību ieguvis, veidojot dekorācijas vēsturiskai filmai “Namejas gredzens”.

Skulptūra ir apskatāma tirdzniecības centra Domina Shopping skvērā pie C ieejas iepretim Zemitāna tiltam līdz šī gada pirmajai Adventei, kad tās vietu ieņems Ziemassvētku egle.
Visu aktuālo informāciju var atrast Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā  - cvk.lv - vai spied šeit

Tāpat darbojas uzziņu tālrunis par vēlēšanām 67049999.

Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi vēlētājiem būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00.

Balsošanas dokumenti 13.Saeimas vēlēšanās ir:
1)     derīga Latvijas pilsoņa pase,
2)     derīga Latvijas pilsoņa personas apliecība (eID) kopā ar vēlētāja apliecību.

Saeimas vēlēšanās netiek lietoti iepriekš izveidoti vēlētāju saraksti. Vēlēšanu dienā vēlētājs drīkst doties balsot uz jebkuru vēlēšanu iecirkni, bet, lai nebūtu iespēja nobalsot vairākkārt, vēlētāja pasē iespiež spiedogu par dalību vēlēšanās.

Kad nepieciešama vēlētāja apliecība?
Vēlētāja apliecība nepieciešama tikai tiem vēlētājiem, kuriem nav Latvijas pilsoņa pases, bet ir Latvijas pilsoņa personas apliecība.
Vēlētāju apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās varēs saņemt līdz 6. oktobrim tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta personas apliecība.
Vēlētāja apliecības izsniedz bez maksas. 

Kur ziņot par vēlēšanu pārkāpumiem.

Ja kāds prettiesiskā veidā vēlas ietekmēt Jūsu balsojumu, zvaniet Valsts policijai pa tālruni 110 vai nododiet Jūsu rīcībā esošo informāciju Drošības policijai pa tālruni 67208964 vai e-pastu dpdd@dp.gov.lv.

Par pamanītajiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, tai skaitā, iespējamo slēpto aģitāciju, jāinformē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, sūtot e-pastu knab@knab.gov.lv vai zvanot uz tālruni 80002070.

Par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem vidē (nav noņemti reklāmas plakāti) jāinformē pašvaldības policija vai Valsts policija pa tālruni 110 vai e-pastu ovb@riga.vp.gov.lv.

Par aģitācijas pārkāpumiem vēlēšanu iecirkņos vai 50 m no iecirkņa ieejas jāinformē attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai jāzvana uz Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni 67049999.
Regulāri, bet īpaši, atsākoties skolai, no vecākiem un pedagogiem tiek saņemti lūgumi palīdzēt atrisināt situācijas, kurās kāds bērns tiek pazemots, intervijā  raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Viņa minēja piemēru par lietotnē "WhatsApp" izveidotu grupu, kur tiek apcelts kāds konkrēts bērns, vai izveidoti viltus "Instagram" konti, kur mēģināts kādu pazemot.
Katkovska aicināja atcerēties, ka ļoti bieži pazemojuma mēģinājumi interneta vidē mijas ar tādiem reālajā dzīvē, piemēram, klasē.
Viņa aicināja vecākus noskaidrot, kur noticis pazemojums, kā tas izpaudies. Ja tas noticis skolā vai saistīts ar to, tad noteikti ir jāiesaista pedagogi.

Ja pazemojošas darbības notiek interneta vidē, par tām var ziņot konkrētās lietotnes uzturētājiem, bet var arī lūgt Drošāka interneta centra palīdzību, kas palīdzēs izdzēst konkrētos kontus, fotogrāfijas u.c.

Psiholoģe Gunita Kleinberga uzsvēra, ka, pazemojot citus, jaunietis, visticamāk, vienkārši vēlas izcelties. Iespējams, ir pamanījis, ka, to darot, viņš saņem vairāk uzmanības.
Psiholoģe aicināja vecākus pievērst uzmanību savu bērnu uzvedībai.

Apceltie bērni, ienākot vecākiem, var sākt slēpt telefonus vai aizvērt datorus, var kļūt ļoti dusmīgi, saņemot kādu ziņu, var sākt "atdalīties" un vairāk laika pavadīt vienatnē un tamlīdzīgi, stāstīja Kleinberga.
Mobilo sakaru operators "Bite Latvija", sadarbojoties ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Valsts policiju (VP) un Latvijas Drošāka interneta centru, sāk iniciatīvu "Iekod pirkstā!", lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī mazinātu kibermobingu jeb emocionālo pazemošanu internetā bērnu un pusaudžu vidū.

Kampaņas mērķis ir veicināt cieņpilnas attiecības starp lietotājiem, bet īpaši starp dažādu vecumu bērniem. "Piemēram, lai nepateiktu ko lieku vai aizvainojošu reālajā dzīvē, mums bieži nākas "iekost mēlē". Lai nepateiktu ko lieku vai aizvainojošu virtuālajā dzīvē, mums nākas "iekost pirktā" - tajā pašā, ar kuru spiežam "sūtīt" vai "apstiprināt" pogu," norādīja Buls.

Tāpat kibermobinga aktualitāti apstiprina arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra dati - pērn šī centra uzticības tālrunis ir saņēmis 841 zvanu par jautājumiem, kas saistīti ar drošību internetā. Katrs piektais no tiem bija par kibermobingu.

Jautājumus, kā labāk rīkoties kibermobinga situācijās, kā arī palīdzības lūgumus atrisināt šādas situācijas, regulāri saņem arī Latvijas Drošāka interneta centrs.
Tā vadītāja Maija Katkovska norādīja, ka ik nedēļu tiek reģistrēti divi līdz trīs kibermobinga gadījumi, kuru risināšanā tiek iesaistīta konkrētā sociālā tīkla administrācija un pat Valsts policija.
Kibermobinga raksturīgākā izpausme ir nežēlīgi, personu aizskaroši teksti, foto, video, kas mērķtiecīgi tiek izplatīti digitālajā vidē, piemēram, sociālajos tīklos vai dažādās savstarpējās saziņas vietņu grupās, parādot upuri divdomīgās un neērtās situācijās.
Pats upuris nereti tiek izslēgts no konkrētas sarakstes, kamēr citi tajā turpina viņu pazemot.

"Bite Latvija" iniciatīvai veiktā aptaujā secināts, tieši kibermobinga izpausmes formas ir lieta, kas, domājot par šo tēmu, uztrauc lielāko daļu jeb 84% aptaujāto vecāku. Tostarp 80% satrauc arī bērnu un pusaudžu vidū valdošais uzskats, ka virtuālā vidē iespējams darīt visu, nesaņemot par to sodu. Savukārt katrs otrais ir noraizējies par sabiedrības, jo īpaši vecāku un pedagogu, vienaldzīgo attieksmi kibermobinga situācijās, uzskatot, ka tā ir normāla bērnu un pusaudžu savstarpējo attiecību izpausme (56%), un sabiedrības nepietiekamās zināšanas par kibermobingu (49%).

Eksperti ir vienisprātis - kibermobinga izplatību veicina arī tas, kā šodien savā starpā komunicējam. Bērni vecumā no astoņiem līdz 16 gadiem ir dēvējami par digitālo paaudzi, kurai ir ierobežota pieredzes komunikācijā ārpus virtuālās vides.

Kibermobingu, atšķirībā no citām vardarbības formām bērnu un pusaudžu vidū, var izvērst 24 stundas diennaktī. Tāpēc ir svarīgi preventīvi strādāt ar visām vardarbības ciklā iekļautajām pusēm.

Iniciatīvas "Iekod pirkstā!" laikā Latvijas skolās tiks organizēta Kiberdiena, kuru veidos izglītojošas kibermobinga tēmai veltītas aktivitātes gan skolēniem, gan viņu vecākiem un pedagogiem. Ekspertu komanda, kuru veido psihologi, Valsts policijas pārstāvji, tehnoloģiju speciālisti, Rīgas improvizācijas teātra aktieri un kibersargi, skaidros, kas ir kibermobings, kā tas izpaužas, kā rīkoties, ja bērns ir emocionālās pazemošanas internetā upuris vai agresors, kā arī - kā lietot internetu un mobilās ierīces atbildīgi u.tml.
Kopumā balvai vairākās kategorijās tika pieteiktas 58 filmas. Starptautiskās filmu kritiķu asociācijas "FIPRESCI" Latvijas nodaļas pārstāve Zane Balčus norādīja, ka pieteikto filmu savstarpējās konkurences latiņa šogad bija augsta. Pieteikto darbu vidū ir arī daudzas filmas, kas veidotas bez valsts līdzfinansējuma.

"Lielā Kristapa" balva šogad norisināsies no 7.novembra līdz 13.novembrim, valsts svētku laikā, kinoteātrī "Splendid Palace". 
Balvas laureātus noteiks starptautiska žūrija, kas darbosies festivāla laikā.
"Lielā Kristapa" nedēļas kulminācija būs svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija, kas notiks 12.novembrī, un tajā tiks apbalvotas labākās filmas un kino jomas profesionāļi 23 kategorijās. Atsevišķā konkursā tiks noteikta arī labākā studentu filma.

Tradicionāli tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu kinomākslā, kā arī īpašās žūrijas un atbalstītāju balvas. “Lielo Kristapu” par mūža ieguldījumu kino mākslā šogad saņems Ābrams Kleckins un Miks Savisko.

Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja Ieva Romanova uzsvēra, ka, tieši pateicoties Savisko un Kleckinam, pagājušā gadsimta 70.gados savu apzīmējumu ieguvusi Rīgas poētiskā dokumentālā kino skola. Augstu vērtējams arī abu ieguldījums kino izglītībā, norādīja Romanova: “Viņi ir tie kungi, kuri 70.gados noformulēja 60.gados izveidoto jaunā dokumentālā kino vilni, kas tika nosaukts par Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu. Tas ir milzīgs darbs – to saprast, izpētīt un noformulēt. Mēs atceramies arī Mika Savisko daudzos raidījumus “Kino un mēs”. Abi kungi ir arī daudzu filmu scenāriju autori, devuši lielu ieguldījumu jaunatnes audzināšanā, Ābrams Kleckins ir arī ilggadējs pasniedzējs Latvijas Universitātē un scenārija autors, piemēram, filmai “Vai viegli būt jaunam?”.”

Līderi nomināciju skaita ziņā ir filmas “Homo novus”, “Tēvs Nakts” un “Bille”. 

"Lielā Kristapa" balvu rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kultūras centru un Kultūras ministriju.
Balva dibināta 1977.gadā, bet kopš 2014.gada tā atkal tiek pasniegta katru gadu.

Pagājušajā gadā par labāko spēlfilmu tika atzīta Viestura Kairiša "Melānijas hronika", par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu - Uģa Oltes un Mortena Trovika "Atbrīvošanas diena", balvu kā labākā dokumentālā īsfilma ieguva Andreja Verhoustinska kinolente "Lidija", savukārt labākās animācijas filmas titulu ieguva Edmunda Jansona "Bize un Neguļa".
Trīs dienas – 3., 4. un 5.oktobrī, – vēlētājiem ir iespēja nodot savu balsi glabāšanā.
To varēs darīt ne visur, bet gan 58 vēlēšanu iecirkņos 37 pašvaldībās.
 
Balsi glabāšanā varēs nodot trešdien no 17.00 līdz 20.00, ceturtdien – no pulksten 9.00 līdz 12.00 un piektdien – no pulksten 10.00 līdz 16.00.

Nodot balsi glabāšanā var tikai vienu reizi. Vēlētājs, kurš nodevis balsi glabāšanā, drīkst balsot atkārtoti vēlēšanu dienā, taču tikai tajā pašā iecirknī, kur nodevis balsi glabāšanā. Šādā gadījumā iecirkņa komisija balsotāju sarakstā anulēs ierakstu par balss nodošanu glabāšanā.

Pērn pašvaldību vēlēšanās iepriekš nobalsojuši vairāk nekā 167 000 vēlētāju, kas ir 11% no kopējā skaita.

Vēlēšanu iecirkņu adreses, kur iespējams nodot balsi glabāšanā, var noskaidrot Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapāwww.cvk.lv vai pa tālruni 67049999.
Puse Latvijas iedzīvotāju uzticas informācijai, ja tā izskanējusi kādā no medijiem.
Taču tikai 40% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas. Vienlaicīgi 83% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka mediji un to saturs ievērojami ietekmē sabiedrības uzskatus.

Lai vairotu izpratni par medijpratību un veicinātu spēju kritiski izvērtēt informāciju, kas parādās sociālajos tīklos, Valsts kanceleja, Kultūras un Iekšlietu ministrijas rīkos kampaņu "Medijs nav Komēdijs".
Kampaņa notiks pēc vēlēšanām. 
Valsts asinsdonoru centrs (VADC) lūdz atsaukties vairāku asinsgrupu donorus. Krājumā samazinājušās 0 rēzus pozitīvās un negatīvās, A rēzus negatīvās, kā arī AB rēzus negatīvās asinis. 

Asinis iespējams ziedot jebkurā asinsdonoru pieņemšanas vietā un VADC izbraukumos.

Valsts asinsdonoru centra izbraukumus un ziedošanas vietas var aplūkot mājaslapā www.donors.lv. 

Aicinām asins donorus sekot līdzi jaunākajai informācijai VADC mājaslapā vai sazināties, zvanot 80000003. 
Latvijas iedzīvotāji ik gadu pārmaksā teju 25 miljonus eiro par zālēm, kurām ir pieejama lētāka alternatīva ar līdzvērtīgu terapeitisko efektivitāti, norāda  Nacionālā veselības dienesta (NVD) Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta.

Viņa  uzsvēra, ka gadījumos, ja ārsts receptē nav atzīmējis, ka medikamentu nedrīkst aizvietot, tad farmaceita uzdevums ir piedāvāt lētākās zāles.

Tomēr joprojām liela daļa iedzīvotāju izvēlas nevis lētākos medikamentus, bet oriģinālos, kas ir krietni dārgāki, sacīja Botka, uzsverot, ka abu efektivitāte ir līdzvērtīga.

Starpība starp lētāko un iegādāto medikamentu ir jāsedz pašam pacientam, atgādināja NVD pārstāve, to nosaucot par "brīvprātīgo līdzmaksājumu".

No 1.oktobra 83 kompensējamo zāļu A saraksta medikamentiem ir samazinātas cenas. Tiek lēsts, ka pacientu kopējais ietaupījums būs 2,5 miljoni eiro.
Pēc NVD pārstāves paustā, nākamais šo zāļu cenu samazinājums ir gaidāms 2019.gada 1.septembrī, kas nozīmē, ka jau nākamgad šiem medikamentiem cena būs par 40% mazāka.
1.oktobrī, stājas spēkā jaunie pensiju indeksi un pensiju pieaugums daļai pensionāru būs lielāks nekā citus gadus. Pensijas pieauguma apjoms būs atkarīgs no darba stāža.
Jo stāžs lielāks, jo jūtamāks arī pensijas pieaugums.
Tāpat celta arī indeksējamā summa no 349 līdz 382 eiro. 

Ja pensija nesasniedz 382 eiro, to indeksē pilnā apmērā. Ja pārsniedz, tiek indeksēta tikai šī daļa. Ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, tad ir zemākais indekss, kā arī šis zemākais indekss tiek pielietots apgādnieka zaudējuma pensijas, invaliditātes pensijas un izdienas pensijās.
Izņēmumi, kuriem neatkarīgi no pensijas lieluma, indeksē visu pensiju, ir politiski represētie, pirmās grupas invalīdi un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki.
Lielākais indekss pienākas cilvēkiem, kuru darba stāžs ir virs 40 gadiem. 

Labklājības ministrija norāda, ka pensijas indeksācijas rezultātā pieaugs vidēji par astoņiem līdz 23 eiro. 
Tuvojoties Starptautiskajai brīvprātīgo dienai, iedzīvotāji aicināti aktīvi iesaistīties un izteikt savu viedokli par aizvadītā gada veiksmīgākajām nevalstiskajām organizācijām (NVO) un brīvprātīgā darba veicējiem. Kandidātus jāpiesaka līdz 26. oktobrim.

Lai suminātu veiksmīgākās nevalstiskās organizācijas un brīvprātīgā darba veicējus, iedzīvotāju viedoklis ir ļoti nozīmīgs. Lai kādu virzītu godināšanas pasākumam, svarīgi ir atzinīgie vārdi par labajiem darbiem, ko konkrētais cilvēks vai organizācija veikusi līdzcilvēku un sabiedrības labā.

Pieteikuma forma pieejama tīmekļa vietnē www.brivpratigie.lv, sadaļā "Gada brīvprātīgais 2018".
Šeit interesenti var iepazīties arī ar godināšanas pasākuma nolikumu.

Šogad ikvienam ir iespēja izvirzīt godināšanai ne tikai brīvprātīgos un nevalstiskās organizācijas, bet arī brīvprātīgajiem draudzīgāko pašvaldību.
Pēc pavadītas siltas un saulainas vasaras, laiks strauji ir kļuvis vēsāks, un kā liecina pieredze, katru gadu, sākoties aukstam laikam, pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures lietošanu – netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanu. Tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), sākoties apkures sezonai, aicina iedzīvotājus iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un uzstādīt dūmu detektorus!


Kā liecina VUGD apkopotā informācija, 2017.gadā tika reģistrēti 1053 ugunsgrēki, bet šogad reģistrēti 323 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Apmēram puse no šiem ugunsgrēkiem izceļas nepareizas apkures ierīču lietošanas dēļ. 

Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos pērn gāja bojā 14 cilvēki, bet cieta 69 cilvēki. Savukārt šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau 10 cilvēki, bet cietis – 31. Ugunsgrēkus, kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts īpašums, var novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu un apsekojot apkures ierīču tehnisko stāvokli.
Ugunsdzēsēji glābēji 2018.gadā jau 457 reizes devās uz izsaukumiem, kuros dūmvados dega sodrēji un katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 500 šādu izsaukumu.

Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.

VUGD atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši.

Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novembrim). Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra vēl vismaz vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz nākamā gada 1.martam). Līdzās tam reizi piecos gados jāveic arī visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt sertificēts speciālists. 

Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tās tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude. 

Ekspluatējot mehāniskās ventilācijas sistēmas, uz gaisa vadu iekšējām sienām notiek putekļu un tauku daļiņu nosēšanās. Šo putekļu un tauku aplikumi gaisa vadu iekšpusē traucē sistēmas darbībai, neļaujot caurplūst nepieciešamajam gaisa daudzumam. Aizsērējušie gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā ar gaisa plūsmu uguns liesmas var ātri izplatīties. Lai to novērstu, ventilācijas sistēmas, kas nosūc degtspējīgās gāzes, tvaikus vai putekļus, aprīko ar aizsargierīcēm un ekspluatācijas laikā jāpārbauda un jāattīra ne retāk kā reizi piecos gados, bet, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi trijos gados.

Ja pirms apkures sezonas mājoklī veikti remonta darbi, pārliecinieties, vai telpās un bēniņos attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par 10 cm, savukārt attālums no dūmvada nav mazāks par 30 cm, bet no dūmeņa tīrīšanas lūkas – nav mazāks par 20 cm.

Ja jums ir malkas plīts, tad jāatceras, ka tā laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas. 

Lai samazinātu iespēju ciest vai iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina ierīkot dūmu detektorus, kā arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus, kas mājokļa iemītniekus ar skaļu signālu brīdinās par draudošajām briesmām. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas tieši nakts laikā, kad mājas iemītnieki guļ. 

No 2017.gada 1.septembra objektā, kurā ir gāzes aparāts, kura jauda ir lielāka par 50kW, vai tas atrodas pagrabā vai cokolstāvā, jāuzstāda par gāzes noplūdi signalizējošs detektors. Savukārt no 2020.gada 1.janvāra visas dzīvojamās ēkas un dzīvokļi ir jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem.

VUGD aicina neatlikt rūpes par savu drošību uz nākamo apkures sezonu un iztīrīt skursteni, kā arī paaicināt sertificētu speciālistu pārbaudīt apkures ierīču un iekārtu tehnisko stāvokli.
Pretkorupcijas organizācija "Sabiedrība par atklātību - Delna" uzsāka kampaņu "Ej vēlēt vai turpini vēlēties". Kampaņas mērķis ir veicināt līdzdalību 6. oktobrī gaidāmajās 13.Saeimas vēlēšanās un aicināt sabiedrību rūpīgi vērtēt politiskās partijas un kandidātus savos vēlēšanu apgabalos.

Delna turpina tradīciju pirms vēlēšanām publiskot informāciju par deputātu kandidātu reputāciju datu bāzē "Deputāti uz delnas" (www.deputatiuzdelnas.lv) un analizēt partiju piedāvājumu korupcijas mazināšanai.
Datu bāzē iespējams uzzināt kandidāta politisko pieredzi, partiju maiņu, informāciju par interešu konfliktiem, ētikas pārkāpumiem un kriminālpārkāpumiem. Informācija pieejama par vairāk nekā 100 deputātu kandidātiem - partiju līderiem un kandidātiem, kuri strādājuši 12. Saeimā.

Kampaņas ietvaros Delna publicējusi video, kuros septiņu partiju kandidāti vecumā līdz 29 gadiem dalās ieteikumos, kā vērtēt partiju piedāvājumu un kāpēc balsot.

Mājas lapa ir bezpartejisks informācijas avots vēlētājiem, žurnālistiem un citiem interesentiem.

Interneta vietnes "Deputāti uz delnas" vēsture aizsākās 2010. gadā pirms 10. Saeimas vēlēšanām, kad Delna izveidoja datu bāzi ar deputātu kandidātu reputācijas aprakstiem - Kandidatiuzdelnas.lv. Delna veidojusi kandidātu datu bāzi arī pirms 11. un 12. Saeimas vēlēšanām, kā arī pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Delna neaicina balsot par konkrētu partiju vai kandidātu. 
1. oktobrī, saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, Latvijā notiks pensiju indeksācija. Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šogad pensiju indeksācijā ir būtisks jaunums. No oktobra vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu pensiju indeksācijā piemēros lielāku daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.
Līdz šim, veicot indeksāciju, tika ņemts vērā faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija un puse no reālā iemaksu algu summas pieauguma, bet no šī gada oktobra cilvēkiem ar darba stāžu no 30 līdz 39 gadiem un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos, vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos, vecuma pensijas indeksēs ar patēriņa cenu indeksu un jau 60 procentiem no algu summas reālā pieauguma. Ja darba stāžs cilvēkam ir 40 un vairāk gadu, tad pensiju indeksēs ar patēriņa cenu indeksu un 70 procentiem no iemaksu algu summas reālā pieauguma. Tātad - jo lielāks būs pensionāra darba stāžs, jo lielāka būs viņa pensijas indeksācija oktobrī.

“Šī ir iespēja palīdzēt vismazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, kaut nedaudz uzlabojot šo pensionāru labklājību un dzīves kvalitāti. Jo šie cilvēki ir nostrādājuši ilgus mūža gadus, bet atpūtā devās, kad jaunā pensiju sistēma vēl tikai veidojās. Šiem senioriem pensija ir par gandrīz par trešdaļu mazāka nekā tiem, kas darba gaitas beidza vēlāk. Valstij viņiem ir jānāk pretim. Tam kalpo arī no 1. jūlija paaugstinātās piemaksas pie pensijas apmērs par vienu darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembri,” uzsvēra labklājības ministrs Jānis Reirs.

1. oktobrī tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 382 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 382 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 382 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 382 eiro.
Izņēmums ir politiski represētās personas, personas ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensionāriem pašiem nekas jādara nav - pensiju indeksāciju nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un tā notiek automātiski. Savu pensijas apmēru cilvēks var uzzināt portālā www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā VSAA nodaļā (http://www.vsaa.lv/lv/kontakti/kontaktinformacija).

Pensiju indeksācija attiecas uz visiem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kuriem tās ir piešķirtas vai pārrēķinātas līdz konkrētā gada 30. septembrim.
Biedrība Zaļā brīvība projekta "Ar cieņu par pārtiku" ietvaros organizē seminārus darbavietās par pārtikas atkritumu mazināšanas tematiku.
Tāpēc aicinātas ieinteresētās darbavietas - iestādes, uzņēmumus, organizācijas - sazināties un pieteikties uz šo bezmaksas iespēju.

Semināros interaktīvā un neformālā veidā pārtikas atkritumu mazināšanu aplūkosim no mājsaimniecību, darbavietu un likumdošanas skatupunktiem Latvijā, Eiropā un pasaulē, to sasaistīsim ar videi un klimatam draudzīgu ēdināšanu kafijas pauzēs un citās maltītēs, un Zaļo iepirkumu. Īpaši aicināti pieteikties dalībnieki no Latvijas reģioniem.

Latvijā vidēji tiek izmests vairāk nekā 100 kg pārtikas produktu uz vienu iedzīvotāju gadā. 38 % no šiem atkritumiem rodas mājsaimniecībās. Citā pētījumā konstatēts, ka Latvijā vidēji viena mājsaimniecība gadā izmet lietošanai derīgu pārtiku €475 vērtībā.

Pārtikas izmešana atkritumos nozīmē arī to, ka citi resursi, piemēram, ūdens, auglīga zeme, enerģija un darbaspēks, kas tika izmantoti pārtikas ražošanā, tiek nevajadzīgi izniekoti. Bagāto valstu, tai skaitā arī Latvijas patērētāji katru gadu izmet atkritumos tik daudz pārtikas, cik saražo visā Subsahāras Āfrikas reģionā. Eiropas Savienībā un ASV patērētāji katru gadu izšķērdē aptuveni 95-115 kg pārtikas uz vienu iedzīvotāju. Taču pasaules nabadzīgākajos reģionos patērētāju radītais pārtikas atkritumu daudzums ir tikai aptuveni 10 kg uz vienu iedzīvotāju.

Liela daļa šo pārtikas produktu joprojām būtu bijuši derīgi lietošanai uzturā.
Tas ir īpaši satraucoši, jo 2017.gadā aptuveni 821 miljonam cilvēku jeb katram devītajam pasaules iedzīvotājam nebija pieejams pietiekams pārtikas daudzums.

Lai paēdinātu visus pasaules iedzīvotājus, līdz 2050.gadam saražotās pārtikas apjoms būtu jāpalielina par 60%. Šis daudzums būtu liels slogs planētai, jo dabas resursi, ieskaitot ūdeni, lauksaimniecībā apstrādājamo zemi un augšanai nepieciešamos minerālus, ir ierobežoti un atjaunojas daudz lēnāk, nekā tiek patērēti. Tāpēc risinājums bada novēršanai būtu jāmeklē nevis palielinot pārtikas ražošanu, bet gan samazinot pārtikas atkritumu daudzumu.

Ceļš uz atbildīgu pārtikas patēriņu un pārtikas atkritumu mazināšanu sākas jau šodien, un jūsu darbavieta var kļūt par vienu no 20 semināru vietām Latvijā. Semināri ilgst aptuveni 1.5 - 2 stundas. 
Jautā, ierosini, piesakies: inga@zalabriviba.lv un valters@zalabriviba.lv
Facebook Draugiem Twitter Instagram