Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, vienlaikus apzinoties to kā nopietnu problēmu. Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem.
Tādējādi, lai pievērstu mobilā telefona “nozombēto” autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāk satiksmes drošības kampaņu “Izkāp no telefona!”.

“Bieži viedierīču lietošana rezultējas kā kontroles zaudēšana pār spēkrata stūri, dreifēšana jeb peldēšana starp joslām, ātruma pārsniegšana vai tieši otrādi - pārlieku lēna braukšana un neiekļaušanās plūsmā,” stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, uzsverot, ka mobilā telefona “nozombētie” šoferi pie stūres rada lielu bīstamību un pakļauj riskam ne tikai sevi un līdzbraucējus, bet arī pārējos satiksmes dalībniekus.

Satiksmes drošības eksperti Latvijā un pasaulē uzsver, ka ar mobilā telefona lietošanu pie stūres ir saistīti aptuveni 20-30% no visām avārijām.

Risinot samilzušo mobilo telefonu lietošanas pie stūres problēmu, Valsts policija šobrīd īsteno arī papildu autovadītāju kontroles aktivitātes. Drīzumā uz valsts ceļiem darbu sāks netrafarētās policijas automašīnas, kas būs aprīkotas ar 360 grādu kamerām. Ja kādā no tuvumā esošajām automašīnām vadītājs lietos tālruni, tad sānos ierīkotās kameras konstatēs šo pārkāpumu, un automašīnas īpašniekam vēlāk tiks atsūtīts paziņojums par uzlikto sodu.

Turklāt sods par telefona lietošanu pie stūres šogad ticis palielināts līdz 25-100 eiro. Tas gan joprojām ir būtiski mazāks nekā citās Eiropas valstīs - piemēram, Spānijā, Dānijā, Somijā un Lielbritānijā sods par šādu pārkāpumu ir ap 200 eiro, bet Nīderlandē - pat 420 eiro.

Nākamgad plānots izstrādāt īpašu mobilo aplikāciju, to ielādējot telefonā, braukšanas laikā cilvēks varēs bloķēt visas telefona funkcijas, izņemot ienākošo zvanu saņemšanu – jāteic gan, ka jau tagad līdzīgas  aplikācijas var lejuplādēt.  
Pasaulē vadošā Kanādas ceļojumu lapa flightnetwork.com Slīteres Nacionālā parka Kolkas raga pludmali iekļāvusi 2018. gada pasaules neskartāko pludmaļu TOP 50. Viena no neparastākajām Latvijas pludmalēm ierindota augstajā 20. vietā.

Portāla flightnetwork.com pārstāvji neskartāko pludmaļu sarakstu veidojuši, izmantojot un izvērtējot vairāk nekā 1000 visas pasaules ceļojumu jomas žurnālistu, blogeru un aģentūru pieredzi un zināšanas. “Šī sadarbība mums ļāvusi izveidot pilnvērtīgu resursu tiem ceļotājiem, kuri vēlas pieredzēt pirmatnējo pludmaļu dziedējošo ūdeņu un elpu aizraujošu saullēktu burvību,” uzsver TOPa veidotāji.

“Kolkas raga pludmales iekļaušana tik prestižā sarakstā ļauj izcelt tās unikalitāti pasaules kontekstā. Nodrošinot izskaloto koku atstāšanu pludmalē, mēs cīnāmies ar intensīvo krasta noskalošanas procesu, jo pludmalē esošie koki kalpo, kā viļņlauži un samazina viļņu bangu triecienu spēku. Sākotnēji, pirms aptuveni 10 gadiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, gan apmeklētājiem bija grūti pieņemt šo lēmumu, jo Latvijas sabiedrībā valdīja uzskats, ka pludmale jāatbrīvo, un izskalotie koki rada nesakoptības sajūtu,” Kolkas pludmales unikalitāti skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.

Saraksta veidotāji stāsta, ka dažas sarakstā iekļautās vietas, piemēram, Seišelu salas, Havaju salas, Indonēzija, Mikronēzija un Fidži tūristiem varētu nebūt pārsteigums, savukārt citas, piemēram, Omāna, Īrija, Jemena un Namībija varētu būt kas jauns un nedzirdēts. Domājams, ka arī Kolkas raga pludmale “pieskaitāma” otrajai grupai. Jāuzsver, ka Latvijas pludmale ir vienīgā starp Baltijas jūras līča pludmalēm, kas iekļauta šajā TOPā.

“Iekļūšana TOPā veicinās ne vien Slīteres Nacionālā parka, bet visas Latvijas atpazīstamību pasaulē, mudinot nākamajā gadā tūkstošiem dabas tūristu apsvērt Latviju kā sava ceļojuma galamērķi. Tieši tādēļ aicinu nenovērtēt par zemu Latvijas dabu un cienīt dabas saglabāšanas intereses, kas veicina ne vien vispārēju sabiedrības veselību, bet arī ekonomiku, kā arī palīdz pielāgoties klimata izmaiņām,” pauž Dace Sāmīte.

Slīteres Nacionālajā parkā ietilpst 30 km gara Baltijas jūras un Rīgas līča piekraste, tostarp Kolkas raga pludmale. Cilvēku darbība Kurzemes piekrasti pārveidojusi maz, jo Padomju Savienības laikā šeit bija militārā robežas zona jeb dzelzs priekškars, kas nepieļāva teritorijas saimniecisku attīstību, tādejādi dodot iespēju saglabāties dabas daudzveidībai.

Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts, bet Kolkasrags ir izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē.

Tā ir vieta, kur vērojama divu «jūru» - atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča - viļņu saduršanās.
Jūra ap Kolkasraga sēkli ir neskaitāmu kuģu bojāejas vieta. Sēkļa galā uz mākslīgas salas atrodas Kolkas bāka. No Kolkasraga pludmales ir vienreizēja iespēja jūrā vērot gan saullēktu, gan saulrietu.
Pavasara migrācijas laikā šeit ir ievērojama caurceļojošo gājputnu koncentrēšanās un atpūtas vieta.
25. decembrī no plkst. 15:00 Skaņākalna dabas parkā, Mazsalacā, iedegsies gaismiņas pasākumā “Sveču mežs Skaņajā kalnā”.

Parkā pie Sapņu trepēm pārsteigs gaismu šovs “Noskaņu mežs”, dodoties tālāk pa taciņām no plkst. 16:00 Rūķu takā “Čučumuižas rūķi” aicinās bērnus un vecākus uz Ziemassvētku ieskandināšanu.

Savukārt pie Skaņākalna klints no plkst. 17:00 apmeklētājus priecēs Ziemassvētku noskaņas koncerts kopā ar Normundu Rutuli un bērnu vokālo grupu “Dzeguzīte”. Pasākumu vadīs Ziemassvētku rūķis, mazsalacietis Kaspars Kārkliņš.

Pirms “Sveču meža Skaņajā kalnā” no plkst. 13:00 līdz 15:00 būs atvērts Mazsalacas novada muzejs Valtenberģu muižā, Parka ielā 31, Mazsalacā.

Skaņākalna dabas parks atrodas Salacas ielejā ar smilšakmens atsegumiem un daudzām alām tās krastos. Parks stiepjas aptuveni 3 km garumā. Izstaigājot parku līdz Skaņākalna klintij, kur dzirdama unikālā atbalss, un dodoties atpakaļ, ir jānoiet vairāk nekā seši kilometri, tāpēc jāģērbjas silti un ērti. 
No 2019.gada maija Rīgā eksperimentālā kārtā varētu slēgt automašīnu satiksmi Krišjāņa Barona ielā, preses pārstāvjiem sacīja Rīgas domes mērs Nils Ušakovs.

Viņš skaidroja, ka šāda iecere radusies sadarbībā ar dāņu arhitekta un pilsētplānotāja Jana Gēla biroja pārstāvjiem. Tas gan būšot tikai pilsētplānošanas eksperiments, kura laikā tiks izvērtēta iedzīvotāju reakcija uz šādu aizliegumu.

Līdz ar to Krišjāņa Barona iela būs atvēlēta tikai sabiedriskajam transportam, kā arī velosipēdistiem un gājējiem.

Pašvaldība kopā ar pilsētplānotājiem iecerējusi "vairākus eksperimentus", ar kuriem sabiedrība plašāk tiks iepazīstināta februārī. Komentējot, vai viens no šādiem eksperimentiem varētu būt iebraukšanas maksas ieviešana pilsētas centrā, Ušakovs sacīja, ka pamatā plānotas tehniska rakstura izmaiņas, kas saistītas, piemēram, ar papildus velojoslu ieviešanu, kā arī ielu slēgšanu privātajam transportam.

Galvenokārt izstrādātās izmaiņas būšot saistītas ar satiksmes reorganizāciju, kas veicinātu mašīnu skaita samazināšanos centrā.

Arī Ušakovs piebilda, ka, kolīdz no marta tiks pilnībā pārtraukta ogļu pārkraušana pilsētas centrā, "ļoti liels Daugavas krasta gabals tiks atbrīvots citām aktivitātēm" un pilsētai būs jālemj par šīs teritorijas nākotni.

Dāņu pilsētplānotāji Rīgā pirmo reizi strādāja jau pirms 15 gadiem, izstrādājot ieteikumus pilsētvides uzlabošanai, taču pārlieku daudz arhitektu ieteikumi līdz šim nav ņemti vērā.

Privātpersonu dati tiek aizsargāti valsts un starptautiskā līmenī, bet arī pašiem datu īpašniekiem, citiem vārdiem – mums visiem, būtu jādomā par savu datu drošību. Īpaši vērīgiem jābūt, izmantojot viedtālruni, kur dati nereti ir tieši savienoti ar “mākoni”. Te ierastākās kļūdas, kas padara personas datus viegli pieejamus.

Telefona aizslēgšana bez paroles
Cilvēki nereti atstāj telefonu neaizslēgtu vai brīvi atbloķējamu. Ieteicams telefonu aizslēgt, piemēram, ar PIN kodu, acs varavīksnenes skeneri, sejas atpazīšanas funkciju vai pirkstu nospiedumu lasītāju, lai liegtu pieeju nevēlamai informācijas noplūdei. Ja telefonā ir nepieciešams uzglabāt īpaši svarīgu informāciju, to var ievietot telefonos esošajā Secure Folder, kas ar vēl vienu paroli nodrošinās dubultu informācijas aizsardzību.

Nepareiza programmu lietošana
Ikkatrs viedtālruņa lietotājs ir lejupielādējis lietotnes, kas prasa pieeju personas datiem vai citām lietotnēm, kur ir atrodama sensitīva informācija. Šāda informācija tiek pieprasīta, lai lietotājs pilnībā varētu izmantot lietotnes piedāvātās iespējas. Tomēr pirms datu ievadīšanas ieteicams pārbaudīt, kādiem nolūkiem un kāda informācija lietotnei ir nepieciešama.
Tās lietotnes, kas vairs netiek izmantotas, ieteicams izdzēst pavisam. Savukārt citas programmas un funkcijas, kas nav nepārtraukti nepieciešamas, piemēram, Bluetooth, labāk būtu izslēgt.

Pavirša attieksme pret informācijas izplatīšanu
Īpaši vērīgiem jābūt ar informācijas un bilžu izplatīšanu sociālajos tīklos. Nedomājot par savu drošību, nereti internetā tiek ievietotas bildes ar atsauci uz savu atrašanās vietu vai, piemēram, autovadītāja apliecības bilde, kas atklāj personīgu informāciju. Speciālisti rekomendē iegādāties telefonu, kam jau ir integrētas drošības platformas, lai novērstu nevēlamu personīgas informācijas izplatīšanos. 

Operētājsistēmas neatjaunošana
Operētājsistēmu atjauninājumi tiek sūtīti, lai laikus novērstu iespējamās kļūdas vai draudus. Ieteicams atjaunināt viedtālruni, tiklīdz atnāk ziņa, ka tas ir iespējams. Uzturot viedtālruņu programmas svaigumu, ir iespējams savlaicīgi parūpēties par savu datu drošību.

Publiski pieejamais WiFi un datu drošība
Lai arī publiski pieejamais internets ir bez maksas un ļauj ietaupīt mobilo internetu, tas līdzi nes arī riskus. Pieslēdzoties publiskajam WiFi, no viedtālruņa izsūtītā informācija kļūst viegli pieejama jebkuram citam lietotājam, kas ir pieslēdzies pie tā paša tīkla.

Neiziešana no profiliem
Telefonos ir opcija autorizēties un saglabāt pieslēgtu sociālo mediju vai citu lietotņu, piemēram, Facebook, YouTube vai Netflix profilu.  Lai veicinātu personīgo datu drošību, ieteicams no profila izlogoties pēc katras tā lietošanas reizes.

Ir svarīgi iegādāties ierīces tikai oficiālajās tirdzniecības vietās un uzticamos interneta veikalos, jo no privātpersonām, interneta sludinājumos vai uz ielas pirktas ierīces var būt ne vien nekvalitatīvas un nedrošas, bet arī apdraudēt personas datu drošību.
Klāt ir gada pēdējais mēnesis, kad, kā ikkatru gadu teju katrā mājā, birojā vai tirdzniecības zālē mirdzēs skaistās svecīšu liesmas.

Diemžēl Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika nav tik gaiša kā svecīšu gaisma, jo ik gadu šajā laikā tieši no bez uzraudzības atstātas iedegtas sveces izceļas vairāki ugunsgrēki. Sagaidot pirmo adventes svētdienu, VUGD atgādina vairākus drošības padomus, lai no mazas svecītes neizceltos liels ugunsgrēks.

Pagājušajā gadā Adventes laikā ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 23 ugunsgrēkus, kuri izcēlās degošas svecītes adventes vainagā dēļ vai Ziemassvētku eglītē, vai arī ugunsgrēks bija izcēlies no bez uzraudzības atstātām degošām svecēm.
Dzīvojamās telpās dzēsti 11 ugunsgrēki, virtuvē trīs, bet tirdzniecības telpā – divi. 2017.gadā šādos ugunsgrēkos cieta seši cilvēki, bet seši tika izglābti. Savukārt šogad līdz novembra beigām reģistrēti jau 10 šādi ugunsgrēki, kas izcēlušies bez uzraudzības atstātu sveču dēļ, un vienā no tiem ir cietis viens cilvēks.

Lielākoties adventes vainagi sastāv no degtspējīgiem materiāliem un tie, līdzīgi kā telpās novietotas Ziemassvētku eglītes, viegli aizdegas no bez uzraudzības atstātas sveces liesmas.

Lai degoša svece neizraisītu ugunsgrēku, VUGD aicina ievērot drošības padomus:

• pirms sveces aizdegšanas, tā jāatbrīvo no visa veida iepakojuma un, ja klāt ir pievienota lietošanas instrukcija, tā jāizlasa;
• sveces stabili jānovieto uz nedegošas virsmas;
• degoša svece rada augstu temperatūru, tāpēc vienmēr pārliecinieties, ka svece atrodas drošā attālumā no degtspējīgiem priekšmetiem un lietām: audumiem, mēbelēm, aizkariem u.c;
• nenovietojiet sveces citu siltuma avotu tuvumā, piemēram, uz televizoriem, radiatoriem, iekurtām krāsnīm vai kamīniem;
• nepieļaujiet liesmas nonākšanu tiešā saskarē ar dekoratīvajām sveču aplikācijām, svečturiem, stiklu, jo karstuma ietekmē tie var saplīst;
• uzmaniet, lai svece atrastos bērniem un mājdzīvniekiem nepieejamā vietā;
• neatstājiet degošas sveces bez uzraudzības, pat ne uz īsu brīdi un, dodoties prom vai pirms gulētiešanas, pārliecinieties, ka sveces ir nodzēstas;
• neievietojiet sveces adventes vainagā tieši uz degtspējīgiem priekšmetiem, bet iestrādājiet vainagā stabilus un nedegošus sveču turētājus;
• atcerieties, ka dekoratīvās želejveida sveces ar dažādiem dekorējumiem nav paredzētas dedzināšanai;
• atcerieties, ka svecītes dedzināt eglītē ir ļoti bīstami un no tām viegli var uzliesmot pati egle vai tās dekorācijas.

Lai Adventes laiks paietu mierīgi un neizceltos ugunsnelaime, VUGD aicina iedzīvotājus adventes vainagos sveces neizmantot vai arī tās nededzināt.

Gadījumā, ja svētku dekorācijām, piemēram, Ziemassvētku egles vai mājas rotāšanai izvēlaties elektriskos rotājumus/virtenes, atcerieties, ka:

• pirms elektrisko rotājumu/virteņu lietošanas rūpīgi izlasiet instrukciju un aplūkojiet marķējumu uz virteņu iepakojuma. Ja ieraudzīsiet tādu apzīmējumu kā mājiņa ar klāt pievienotu paskaidrojumu angļu valodā “for outdoor use”, tas nozīmē, ka šis rotājums būs piemērots eglītes greznošanai pagalmā vai mājas fasādei;
• iekštelpām paredzētās virtenes nedrīkst lietot ārpus mājas, jo spuldzītes neizturēs gaisa temperatūru un sabojāsies;
• ja izmantojat jau lietotas elektrisko spuldzīšu virtenes, pārliecinieties, vai tās nav bojātas.

Jauno mobilo cilvēku meklēšanas lietotni "Bezvests.lv" līdz šim lejupielādējuši aptuveni 1000 iedzīvotāju,  preses konferencē pavēstīja lietotnes izstrādātāju SIA "Chill labs" pārstāvis Vjačeslavs Kreidikovs.

Šodien biedrība "Bezvests.lv" prezentēja mobilo lietotni, kas izstrādāta ar mērķi informēt par pazudušiem cilvēkiem, kā arī koordinēt pazudušo meklēšanu.

Programmas darbības būtība ir tā, ka, lejupielādējot to savā viedierīcē, ikviens iedzīvotājs var apskatīt to cilvēku sarakstu, kas patlaban izsludināti meklēšanā. Programmā iespējams apskatīt gan pazudušā fotogrāfijas, gan īpašās pazīmes.

Katrs lietotājs var izvēlēties rādiusu, par kuru viņš vēlas saņemt informāciju. Piemēram, ja izvēle būs 40 kilometri, tad, ja šajā rādiusā pazudīs kāds cilvēks, lietotājs tiks par to informēts.

Pirmā lietotnes daļa ir informatīva, un tajā pieejams pazudušo personu saraksts, ar kuru ikviens lietotnes izmantotājs var iepazīties jebkurā laikā.

Otra daļa lietotnes ir slēgta un pieejama tikai "Bezvests.lv" brīvprātīgajiem un glābējiem. Šajā sadaļā var apskatīt līdz šim veikto maršrutu meklēšanas procesā. Tāpat tur var pievienot kādu atrastu, iespējams, pazudušā cilvēka mantu, piemēram, apavus, apģērbus vai somas, ko pēc tam dodas pārbaudīt atbildīgie dienesti.

Tā kā meklētāji bieži vien ir vairāki, šo noieto karti var redzēt arī koordinators, kurš tad var meklētājus nosūtīt uz nostūriem, kur neviens vēl nav bijis, vai vietām, kuras vajag pārmeklēt vēlreiz. Katram meklētājam tiek piešķirta sava krāsa, kas iezīmē tieši viņa noieto maršrutu.

Arī "Bezvests.lv" dibinātājs un vadītājs Aleksandrs Faminiskis uzsvēra, ka viens no lielākajiem programmas ieguvumiem ir iespēja redzēt, kuras teritorijas nav pārmeklētas. Tas ļauj cilvēkus sūtīt uz vietām, kur neviens nav bijis, tādā veidā novēršot situāciju, ka pārmeklētas tiek vienas un tās pašas teritorijas.
Līdz šim lietotne izmantota jau 13 reālos cilvēku pazušanas gadījumos, un trijos no tiem tā ir palīdzējusi pazudušo atrast.

Biedrība "Bezvests.lv" darbojas jau deviņus gadus un patlaban tajā ir 180 brīvprātīgo.

Ziemas riepas Latvijā obligātas no 1.decembra līdz 1.martam.

Novembra beigās CSDD sadarbībā ar Valsts policiju rīkoja reidu un no 60 pārbaudītajām automašīnām ar ziemas riepām nebija aprīkotas 10, kaut gan novembra beigās laika apstākļi bija tādi, kas prasīja ziemas riepas.
Tas nozīmē, ka diemžēl ir vēl daļa autovadītāju, kas neapzinājās situācijas nopietnību un gatavi riskēt ar savu un citu cilvēku drošību.

Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka vieglo auto ziemas riepu minimālais protektora dziļums ir 4 mm. Jāņem vērā, ka vienam auto nedrīkst vienlaikus būt radžotas un neradžotas riepas.

Tāpat uzmanība jāpievērš arī riepu vecumam – nav ieteicams izmantot riepas, kas vecākas par pieciem, sešiem gadiem, jo, braucot gan nodilst protektors, gan laika gaitā riepu gumija zaudē savas īpašības.

Kur meklēt un kā noteikt riepas ražošanas gadu? 

Uz riepas sānu malas meklējiet apzīmējumu DOT (Department of Transportation), aiz kura ~ 10 burtu un ciparu kombinācijā norādīts riepas identifikācijas numurs. Tālāk ovālā rāmītī atrodama vajadzīgā 4 ciparu kombinācija, kas saīsinātā formā norāda riepas ražošanas laiku. Pirmie divi cipari parāda ražošanas nedēļu, bet otrie - pēdējos divus ciparus no ražošanas gada.

Riepa nav pārtikas produkts, tāpēc nekur uz riepas neatradīsiet derīguma termiņu, tikai ražošanas gadu. Nebūs arī tā, ka gadu "vecu" riepu var saukt par vecu. Šeit ir jāņem vērā vairāki apstākļi:

* loģistika. Kamēr riepa no rūpnīcas nonāk līdz izplatītājam var paiet sākot no dažām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem.
* riepu uzglabāšana. Ja riepas tiek glabātas sausā, vēsā noliktavā un pareizi izvietotas, tās spēs saglabāt savas labās īpašības vairākus gadus pēc ražošanas. Un attiecīgi otrādi.
Atbilstoši  standartiem, pareizi uzglabātas, kvalitatīvas Eiropas riepas atbilst jaunu riepu specifikācijai 1 - 5 gadus no ražošanas brīža. Savukārt riepas kalpošanas ilgums var sasniegt 10 gadus. 
Visai bieži brīdī, kad sākas sarunas par motocikliem un motoklubiem, prātā nāk slavenais seriāls “Anarhijas dēli”, kas ļāva izprast, cik liela nozīme ir motociklistu brālībai, lojalitātei un problēmām ar likumu normu ievērošanu. Tiesa, zinātāji min, ka populārais seriāls ir romantizēta versija par motoklubu ikdienu. Kā ir patiesībā?

Nenoliedzami, cilvēkiem patīk spilgtas personības un tēli, kas spēj izaicināt sabiedrību un dzīvo uz labā un ļaunā robežas. Tieši tādēļ režisors Kurts Saters, kurš pats ikdienā labprāt pārvietojas ar motociklu un vizuāli līdzinās rūdītam motofanam - ir izveidojis jaunu seriālu “Mayans M.C”. Seriālā, kas skatāms no 3.decembra, atklājas notikumi pēc “Anarhijas dēlu” galvenā varoņa Džeksona Tellera nāves.

Kāpēc cilvēki pievienojas motoklubiem?
Brālība, identitāte - šķiet, tas var būt galvenais mērķis. Nav viegli kļūt par kluba uzšuves īpašnieku. Veste ar kluba uzšuvi ir sasniegumu simbols, kas atklāj visu par valkātāja attiecībām ar to. Ir cilvēki, kas iestāšanās procesu motoklubā salīdzina ar militāro apmācību, proti, indivīds tiek salauzts, lai tiktu pārveidots par kolektīva daļu, lai domātu par citiem, nevis citiem un saprastu, kā cilvēka rīcība vai bezdarbība ietekmē komandu un organizāciju. Šāds process ir ilgs un paņem daudz emocionālo, fizisko un garīgo spēku. Tādēļ kluba brālība ir kas vairāk nekā tikai uzšuves valkāšana, tā ir savstarpēja mīlestība, cieņa un atbalsts.

Lielāko daļu laika motoklubu ierindas biedri, kurus dēvē arī par “uzšuvju īpašniekiem”, viesojas viens pie otra, satiekas klubā vai kādā kafejnīcā, lai runātu par motocikliem. Viņi dodas garos motobraucienos, apstājoties vien degvielas uzpildes stacijās. Tas notiek neatkarīgi no laika apstākļiem, kuri reizēm spēj mazināt pat visdedzīgāko braucēju entuziasmu. Motociklistiem ir sava žestu valoda, kas arī palīdz uz ceļa pārvietoties lielām grupām. Kad motokluba biedri nav kopā, viņi vienkārši strādā, pavada laiku ar ģimenēm, kaut arī tikpat labi var teikt, ka lielākā daļa ģimeņu locekļu pavada laiku kopā ar klubu.

Latvijā motoklubi sāka veidoties 90.gados. Pirmais bija “Vēja brāļu ordenis”, kam sekoja “Hermejs” un “Free Hawks”. Drīz vien tika nodibināta arī Latvijas Motoklubu asociācija, kas koordinē visu vietējo motoklubu darbību.

Vai visi motociklistu klubi (motoklubi) ir saistīti ar bandām un nelikumīgām darbībām?
Motoklubi ir izveidojušies no cilvēku mīlestības pret motocikliem, braukšanu, sacensībām un militāro dienestu. Savukārt motorizētās bandas radās pavisam citu iemeslu dēļ, bet sākotnēji lielā mērā to dalībnieki, piemēram, ASV bija neapmierināti ar etniskajiem emigrantiem, kas bija apmetušies uz dzīvi iekšpilsētās. ASV motociklistu asociācija ir pārliecināta, ka 99% motoklubu biedru ir likumpaklausīgi pilsoņi un tikai viens procents darbojas klubos, kas ir “ārpus likuma”.

Kaut arī motoklubus raksturo stingra hierarhija un struktūra ar skaidrām atbildības līnijām, to darbība ir ļoti demokrātiska. Virsnieki tiek demokrātiski ievēlēti un ieņem amatus tik ilgi, kamēr viņu darbība atbilst kluba dalībnieku prasībām. Savukārt bandas ir autokrātiskas, kur līderi iegūst varu ar savu harizmu un spēju piedāvāt nelikumīgas peļņas iegūšanas iespējas nevis dēļ savām organizatoriskajām spējām.

Pēc darbības mehānismiem motoklubi būtībā neatšķiras no jebkuras citas sabiedriskas organizācijas. Darbojas valde, ir vēlētas amatpersonas. Notiek stundām garas sapulces, komitejas rūpējas par loteriju biļetēm, pasākumiem, kuriem ir jāpiesaista personāls, pēc tam viss jāsakopj. Kādam ir jāremontē kluba telpas, pagalmā jāpļauj zāle, jāiztīra labierīcības.

Piemēram, sekretāra pienākums ir glabāt sapulču protokolus, sekot komiteju un priekšsēdētāja darbam, iecerētajiem un plānotajiem darbiem. Kasieris ir atbildīgs par naudas plūsmām, piemēram, biedru naudas iekasēšanu, viņš apmaksā rēķinus un plāno finanses nākotnei. Visi dokumenti tiek apstiprināti dalībnieku sapulcēs. Ir smieklīgi domāt, ka bandas dara tāpat.

Labdarība - lielākā atšķirība starp godīgu motoklubu un ielu bandu.
Labdarība ir motoklubu darbības dzinējspēks. No vienas puses, tiek uzskatīts, ka motoklubi atbalsta labdarību, vien cenšoties uzspodrināt savu ne visai pozitīvo tēlu apkārtējo acīs. Taču, iespējams, patiesībā klubu biedri jūtas pilntiesīgi vietējās kopienas locekļi.

Viņu ģimenes saskaras ar tām pašām problēmām, slimībām, par kurām rūpējas labdarības organizācijas. Tādēļ klubi atbalsta cīņu pret vēzi, pret badu, nabadzību, bērnu slimībām. Tiek atbalstītas arī veterānu invalīdu biedrības. Proti, ja vietējās kopienas loceklim ir kādas likumīgas vajadzības un motoklubs spēj palīdzēt, tad tas arī tiek darīts. Ir zināms, ka tieši labdarības pasākumi ir tie, kas daļai aizrautīgu braucēju liek pievienoties motoklubiem.

Ārpus likuma (outlaws) esošie motoklubi - drauds sabiedriskai drošībai.
ASV tieslietu ministrija par “ārpus likuma esošām motociklistu bandām” dēvē “organizācijas, kuru dalībnieki izmanto savus motoklubus kā kriminālo darījumu kanālus”. Patiesībā tie ir motoklubi, kas pārstāv t.s. “ārpus likuma” subkultūru, kuras pirmie aizmetņi radās Ziemeļamerikā uzreiz pēc Otrā pasaules kara beigām. Šo motoklubu biedri brauca ar “Harley Davidson” vai čoperiem, svinēja brīvību un noliedza masu kultūru.

ASV Federālās izmeklēšanas birojs (FIB) un Kanādas Kriminālizlūkošanas dienests vairākus motoklubus - “Hells Angels”, “Pagans”, “Outlaws”, “Bandidos”, arī “Mongols” un “Vagos” - klasificē kā ārpuslikuma esošas motociklistu bandas.
FIB uzskata, ka tās gūst peļņu no narkotiku, zagtu preču tirdzniecības, izspiešanas. Tiesa, slaveno motociklistu bandu ziedu laiki ir palikuši pagātnē, jo tiesībsargājošās iestādes ir krietni papluinījušas vairākos kontinentos un valstīs darbojošos klubus - bandas.

Taču tās ir neatņemama motoklubu vēstures sastāvdaļa.
Piemēram, 1936.gadā dibinātā “Outlaws motorcycle club” biedri bija pirmie, kas sāka lietot uzšuves. Bet “Mongols” 2000.gadu sākumā bija patentējis savu logotipu, kurā ietverts arī vārds “Mongols” (mongoļi) “San Serif” saimes fontā. ASV valdība autortiesības uz to atguva vien pēc dažiem gadiem.

Starp citu, pirms seriāla “Anarhijas dēli” uzņemšanas režisors Kurts Saters pavadījis kādu laiku Ziemeļkalifornijā kopā ar kāda “ārpus likuma” motokluba biedriem. Un pats vēl tagad intervijās presei atzīst, ka “pastāv divi Kurti Sateri - viens ir ārpuslikuma nemiernieks, kam patīk iepazīt pasauli, bet otrs jutīgs, domājošs Kurts”. Savukārt viņa līdzautors seriālā “Mayans D.C.” Eldžins Džeimss reiz bijis daudznacionālas ielu bandas FSU biedrs.

Mēneša Ķēriens!
Marta Ritova - Es Tev Teikšu


Ja pirms mēneša rakstīju, ka septembris mums šogad tāds silts padevies, tad novembra sākumā par gaisa temperatūru nevar sūdzēties. Tāpat oktobris ir bijis gana ienesīgs mūzikas lauciņā.

Šoreiz par “Mēneša Ķēriens” dziesmu varu teikt, ka, jā, tā ir rudenīgos toņos, taču tik dzidru muzikālo pavadījumu sen neesmu dzirdējis. Dāmas un kungi, Oktobra mēneša ķēriens ir Martas Ritovas jaunākā dziesma “Es Tev Teikšu”. Marta ilgu laiku uz Latvijas mūzikas skatuves nebija rādījusies, bet tā jau saka, ka no mūzikas nekur neaizmukt. Vēlme muzicēt Martai nav zudusi un viņa ir gatava atkal priecēt mūs ar romantiskiem skaņdarbiem.

Par tehnisko pusi runājot, jāsaka, ka dziesmas tapšanā liels nopelns ir grupas "Triana Park" basģitāristam Kasparam Ērglim, kurš noslīpējis gabalu līdz “milenei”, vēl jo vairāk - abi
spriežot par turpmāku sadarbību.

To,kā Martai tagad dzīvē veicas un ko viņa stāsta par dziesmu “Es Tev Teikšu”, klausies intervijā zemāk:
Līdz decembrim,
R.
____________________________________________________________________________________________________________________



Mūsdienu interneta laikmetā satura veidotāji nereti izvēlas iet vieglāko ceļu un sociālajos tīklos publicēt internetā atrodamu saturu, tādējādi pārkāpjot autortiesības. Aptauja liecina*, ka tikai 38% Latvijas jauniešu ievēro autortiesības un vienmēr norāda avotu.
Laikā, kad dažādi autortiesību pārkāpumu noteikšanas rīki kļūst arvien gudrāki, Samsung Skola nākotnei ir apkopojusi ieteikumus, ko vērts ievērot ne tikai slaveniem blogeriem, vlogeriem un Instagram zvaigznēm.

Vairākums, proti 83% jauniešu, nepatiktu, ka viņu veidotu saturu (foto, video, tekstu), kāds izmantotu bez atļaujas un atsauces, tajā pašā laikā tikai 38% aptaujāto atzinuši, ka paši ievēro autortiesības un vienmēr norāda avotu, izmantojot internetā atrastas teksta daļas vai attēlus.

“Iespēja kopēt un ielīmēt saturu no vienas lapas uz otru interneta laikmetā ir tik vienkārša, ka cilvēki dzīvo pārliecībā, ka internetā un sociālajos tīklos pieejamais publiskais saturs nevienam nepieder, to var brīvi izmantot, pārveidot un uzdot par savu. Tomēr ikviena fotogrāfija, video, un mūzikas kompozīcija ir kāda radīta, un no brīža, kad tā ir izveidota, gan saturu, gan tās autoru aizsargā autortiesības. Tās ļauj autoram noteikt, vai, kādā veidā un bez maksas jeb par atlīdzību citi var izmantot viņa darbu. Visbiežāk autortiesības tiek pārkāptas, pārpublicējot darbu un nenorādot tā autoru,” saka Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Lai palīdzētu nepārkāpt autortiesības, lūk,  sešas patiesības, kas jāievēro ikvienam, kurš internetā publicē saturu.

1. Autortiesības dzimst radot. Dušā dungota melodija uz autortiesībām nepretendēs, bet, ja izveidotais ir saglabāts datorā vai pierakstīts, darbu un tā radītāju aizsargā autortiesības. Tas nekur nav jāreģistrē, tāpat nav jānorāda, ka autortiesības tiek aizsargātas.

2. Nekopē, radi pats. Drošākais veids, kā autortiesības nepārkāpt, ir vienmēr radīt pašam savu saturu. Ja vēlies būt Instagram blogeris, publicē tikai savas fotogrāfijas. Derēs gan selfiji, gan profesionālās fotosesijās tapušas fotogrāfijas.

3. Iepazīsties ar noteikumiem. Tiešsaistē augšupielādējot savu saturu, iepazīsties ar konkrētās vietnes autortiesību noteikumiem. Daudzu vietņu lietošanas politika pieprasa, lai augšupielādētā satura autortiesības tiktu nodotas vietnei.

4. Neizmanto nezināmas izcelsmes saturu. Ja, veidojot orģinālsaturu bez internetā atrodamiem materiāliem neiztikt, noskaidro izmantojamā darba izcelsmi un autoru. Nekad neizmanto nezināmas izcelsmes materiālus pat tad, ja citi šo pašu saturu izmanto bez atsauces.

5. Ar atsauci dažreiz nepietiek. Bez atļaujas vai, ja norādīts, samaksas, darbu izmantot nedrīkst. Pat radot privātu saturu un neplānojot gūt finansiālu labumu, ir jāsaņem ar autortiesībām aizsargāta darba autora rakstiska atļauja. Tomēr likums nosaka vairākus izņēmumus, kad autora piekrišana un atlīdzība nav nepieciešama, piemēram, darbus izmantojot mācību procesā (Autortiesību likums, 19. pants).

6. Izmanto legālas satura vietnes. Internetā ir pieejami attēli, video un mūzika, kuru autori neiebilst pret to izmantošanu. Fotogrāfijas un video ir iespējams atrast speciālās vietnēs jeb fotobankās, gan par nelielu samaksu (piemēram, Adobe StocK, Depositphotos, Shutterstock), gan bezmaksas (Pexels, Pixabay, Foodiesfeed, Reshot, Unsplash u.c.). Bet bezatlīdzības mūzika pieejama, piemēram, YouTube, Free Stock Music vai Purple Planet.

“Par laimi piesavināties cita radītu autordarbu neviena nepamanītam kļūst arvien grūtāk. Pat, ja autoram otrā pasaules malā nebūs ne mazākās jausmas, ka kāds viņa darbu uzdod par savu, sociālo tīklu vietnes ik dienu turpina pilnveidot autortiesību pārkāpumu noteikšanas sistēmas. Piemēram, video koplietošanas vietne Youtube izmanto sarežģītus algoritmus, kas skenē katru augšupielādēto materiālu, analizējot izmantoto mūziku, video un attēlus. Pateicoties satura pārpilnībai internetā, arī Google var kļūt par vienkāršu, bet efektīvu plaģiātu atpazīšanas rīku. Ja pārkāpēju izdodas pieķert, var ne tikai krist kaunā, bet arī šķirties no palielas naudas summas,” saka M. Katkovska.

Tiešsaiste un sociālie tīkli ir labs veids, kā izplatīt informāciju un dalīties ar zināšanām, bet, daloties ar saturu, diemžēl ne vienmēr izvērtējam, kur informācija iegūta un vai nepārkāpjam kāda cita autortiesības. Zināšanu trūkums, kā arī neprasme aizsargāt paša radīto, veicina praksi saturu izmantot bez autora atļaujas. Taču nevienam nepatiktu, ja kāds mūsu veidoto uzdotu par savu. 

info: Egle Tamelīte; Skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā; Tālr.: + 370 9414575
Gada Eiropas Cilvēks Latvijā tituls nu jau 21 gadu pēc kārtas tiek piešķirts cilvēkam, kurš ar saviem darbiem šajā gadā ir devis vislielāko ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanai Eiropā un Eiropas kopējo vērtību integrēšanai Latvijā.

Titula ieguvējs tiek noskaidrots sabiedrības balsojumā, ko tradicionāli organizē biedrība Eiropas Kustība Latvijā.

Balsojumā katru gadu piedalās vairāk nekā 10 000 balsotāju, tādējādi pasakot paldies tam cilvēkam, kurš darījis vairāk, nekā to prasa darba pienākumi.
Balsot var šajā vietnē: http://ejuz.lv/gadacilveks10

Kandidātus titulam aicināja izvirzīt 2018. rudenī. Kandidāti ar lielāko balsu skaitu veido pretendentu TOP 10 (minēti alfabētiskā secībā pēc vārda pirmā burta). TOP 10 redzami gan sabiedriski aktīvi cilvēki, uzņēmēji, kultūras un politikas jomas pārstāvji. Izvirzot kandidātus, balsotāji ir pamatojuši, kāpēc tieši šim cilvēkam jākļūst par 2018. GADA EIROPAS CILVĒKU LATVIJĀ.

Andris Vanags, AS “Sakret Holdings” padomes priekšsēdētājs. “Kritiski un analītiski domājošs, vienmēr pilns ticības, ka izdosies!” “Iedvesmo, izglīto un rāda piemēru nozarei kopumā!” “Zaļā domāšana, ilgtermiņš, attīstība – tie ir Andra karogi, nevis sava kabata un ātra peļņa, negodīgi cīnoties ar konkurentiem. Goda vīrs!”

Baiba Rubess, uzņēmēja, Latvenergo padomes locekle, Kokneses fonda padomes locekle. “Par ieguldījumu, enerģiju un pārliecību ar Rail Baltic projektu liekot pamatus patiesai Baltijas sadarbībai, Latvijas pilnvērtīgai iekļaušanai Eiropas transporta un ekonomikas asinsritē.” “Par principiālu stāju, aizstāvot labas korporatīvās pārvaldības principus un iestājoties pret interešu konfliktu riskiem, tā veidojot eiropeisku, tiesisku pārvaldības un uzņēmējdarbības kultūru Latvijā. Guvusi visaugstāko atzinību svarīgākajos Eiropas līmeņa uzņēmējos un arī Eiropas Komisijā.”

Egils Levits, jurists, politologs, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis. “Personība, kura REDZ. Egils Levits ar savu pilsonisko stāju daudziem palīdz atšķirt svarīgo no nesvarīgā, palīdz saredzēt notikumus Eiropas kontekstā.” “E. Levits šogad īpaši svarīgu darbu veicis, mudinot cilvēkus piedalīties vēlēšanās, kā arī atgādinot par tiesiskuma nozīmi valdības veidošanā.”

Elīna Pinto, Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle. “Lielisks cilvēks - aktīvi darbojas, aizstāvot gan diasporas intereses, gan Eiropas vērtību iedzīvināšanu un saglabāšanu Latvijā. Veicina Latvijas vārda un latviešu sasniegumu popularizēšanu Eiropas valstīs. Tikko pieņemtais diasporas likums nebūtu bez Elīnas nenogurstošās un prasmīgās rīcības.” “Cilvēks, kurš zina ko dara, nebaidās izteikt savu viedokli un pamato to. Paldies par ilgstošo un nesavtīgo darbu Latvijas interešu labā!”

Ilze Juhansone, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietniece. “Ilzi Juhansoni raksturo gudrība, zināšanas, pieredze un reizē vienkāršība. Latvija var lepoties ar to, ka otrā augstākā Eiropas Savienības ierēdne ir latviete.” “Cilvēks ar sirdi īstajā vietā, kas strādājot svarīgos amatos nav zaudējusi saiti ar savu valsti. Nav dzisusi arī sirdsdegsme par spēcīgu, gudru un aktīvu Latvijas politiku. Ceru, ka Ilze kādreiz būs Latvijas ministru prezidente!”

Inguna Grietiņa-Dārziņa, Eiropas Latviešu apvienības prezidija locekle, Latviešu biedrības Īrijā valdes priekšsēdētāja, kora eLVē vadītāja. “Skaisti un neatlaidīgi ceļ un nes Latvijas vārdu Eiropā, rīkojot apjomīga mēroga kultūras pasākumus dažādās Eiropas pilsētās ar tūkstošiem skatītāju un dalībnieku. Inguna Grietiņa-Dārziņa uzsāka kultūras svētku kustības tradīciju Īrijā, to turpināja Lielbritānijā, tagad arī Igaunijā. 2015. gadā organizēja Eiropas latviešu kultūras svētkus Beļģijā, 2019. gadā organizēs jau otros Eiropas kultūras svētkus. Nerunājot nemaz par devumu šī gada Dziesmu svētkos un 100 gades svinībās” “Paldies par nepārspējamu dzīvesprieku un enerģiju!” “Cilvēks, kuras vārds komentārus neprasa, kora "eLVē" diriģente, fantastisks cilvēks un īsta Latvijas patriote. Viņa godam nes Dzimtenes vārdu tālu Eiropā un pasaulē! Inguna šo titulu ir pelnījusi!”

Jolanta Bogustova, Eiropas Parlamenta biroja Latvijā sabiedrisko attiecību pārstāve. “Aktīva un aizrautīga Eiropas cīnītāja vislabākajā šī vārda nozīmē.” “Kopīgi ar kolēģiem iekustinājusi vairāk nekā 70 skolas Latvijā (Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas), iedvesmojot un izglītojot jauniešus un plašu sabiedrību. Radoši, mērķtiecīgi un enerģiski pilnveido sabiedrības izpratni par līdzdalības nozīmi ikdienā un svarīgos lēmumu pieņemšanas brīžos.” “Degsme, kas mudina celties un darīt.”

Maija Kūle, filozofe, Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle. “Gadiem ilgi, uzrunājot politiķus un sabiedrību kopumā, ir popularizējusi Eiropas vērtības Latvijā gan intervijās, gan viedokļrakstos un monogrāfijās "Eirodzīve" (2006), "Jābūtības Vārdi. Etīdes par zināšanām un vērtībām mūsdienu Latvijā". “M. Kūle nesusi Latvijas vārdu pasaulē, būdama ilggadēja Pasaules Filozofijas biedrību federācijas direktoru padomes locekle. Savā dzīvē sasniegdama un saturiski piepildīdama daudzus vadošus amatus zinātnē, idejās, domās un darbos M. Kūle iemieso eiropeiskajām vērtībām atbilstošu, līdztiesību apliecinošu sievietes būtību.”

Nora Ikstena, rakstniece. “Nora Ikstena šogad ir spoži parādījusi Latviju kā kultūrnāciju Eiropā un visā pasaulē. Izpārdotās grāmatas veikalos un panākumi Londonas grāmatu tirgū ar grāmatu «Mātes piens»/«Soviet Milk» - kurš cits Latvijas rakstnieks to jebkad ir piedzīvojis.” “Nora Ikstena popularizē latviešu literatūru Eiropā un pasaulē. Paldies viņai par to, jo mēs neesam tikai lētā darba spēka valsts!”

Valts Ernštreits, valodnieks, lībiešu kultūras aktīvists, dzejnieks. “Valts Latvijas vārdu nes Eiropā tieši tajās valstīs, kas ir mūsu svarīgākie sadarbības partneri – Igaunijā, Somijā, Norvēģijā un citur, gūstot šo valstu augstākos apbalvojumus.” “Valts Ernštreits ir mums visiem parādījis Latvijas kultūru pamatus, uzskatāmi pierādot, ka Lībiešu valoda ir ietekmējusi visu Latviju no Nīcas līdz Zilupei.” “Entuziasts, zinātnieks, izcils cilvēks, kas gāž tiešām neizsakāmi lielu un Latvijas vēsturei un kultūrai nozīmīgu vezumu!”

Aicinām balsot par 2018. GADA EIROPAS CILVĒKU LATVIJĀ http://ejuz.lv/gadacilveks10 , vai sūtīt kandidāta vārdu un īsu balsojuma pamatojumu uz info@eiropaskustiba.lv.

Aicinām balsot ne tikai par TOP10 kandidātiem, bet izvirzīt arī jaunus.
Balsojums noslēgsies 2018. gada 19.decembrī.

Info: Liene Valdmane; Eiropas Kustības Latvijā, ģenerālsekretāre; mob. tālr: 22144144
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa "Sakoptākais mežs" žūrija ir izvērtējusi visus konkursam pieteiktos īpašumus un izvirzījusi trīs finālistus.

Šie finālisti ir saimniecības "Dīķenieki" īpašnieks Grigorijs Rozentāls no Alsungas novada, saimniecības "Skudras" īpašnieks Madars Kalniņš no Naukšēnu novada un saimniecības "Skudrukalni" īpašnieks Artis Taurmanis no Alūksnes novada.

Konkursa pirmās vietas un balvas "Par ilgtspējīgu saimniekošanu" ieguvējs tiks nosaukts meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" apbalvošanas ceremonijas laikā 14. decembrī kultūras centrā "Siguldas devons" Pils ielā 10, Siguldā.

"Jau vairākus gadus mēs varam lepoties ar veiksmīgiem un aizrautīgiem meža saimniekiem, kas ne tikai ir kļuvuši par dabas draugiem un iekopuši savus meža īpašumus, bet arī iedvesmo citus piedalīties konkursā, rādot priekšzīmi saviem kolēģiem un jaunajai paaudzei, kā rūpēties par savu zemi. Esam bijuši tuvākos un tālākos Latvijas nostūros, lai apraudzītu saimnieku darba augļus un uzklausītu ieceres, kas saimniekiem nebūt neļauj apstāties pie sasniegtā, bet gan uzstādīt tālejošus mērķus, lai cītīgi darbotos arī turpmāk. Katra pieliktā darba roka ir zelta vērtē, jo ieguldītās pūles ir nenovērtējams pienesums, lai kopīgi veidotu tīrāku, sakoptāku Latviju," norāda LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Jāuzsver, ka visos meža īpašumos nozīmīga loma ir paaudžu tradīcijām, kas ir liela vērtība šodien. Saimnieki iet pa jau stabili iemītajām senču takām - čakli kopj savu zemi un māca to darīt savām atvasēm.

"Šī iezīme piemīt arī izvēlētajā saimniecībā "Dīķenieki" - īpašnieks zemi apsaimnieko piektajā paaudzē un paredz to nodot savam dēlam. Īpašumā jau aug bērzi, dižskābarži, priedes un egles. Savukārt meža īpašumā "Skudras" saimnieks aizraujas ar ainavas veidošanu, kā arī pievērš lielu uzmanību meliorācijas grāvju attīrīšanai un izkopšanai. Lai nodrošinātu mežam vajadzīgo mitrumu un nepieciešamos apstākļus, tiek domāts par efektīvākajiem veidiem, kā novadīt lieko ūdeni, nebaidoties apsaimniekošanā ieviest arī jaunākās tehnoloģijas, un šie risinājumi tiek arī pielietoti praksē. Turpretim saimniecības "Skudrukalni" īpašnieks, kurš apsaimnieko 200 hektāru zemes, galvenokārt rūpējas par priežu un egļu audzēm, kas ir gan fiziski, gan morāli smags darbs, jo nākas arī atbrīvoties no paša stādītajiem kokiem, lai veidotu veselīgu un stipru priežu audzi. Prieks, ka meža īpašnieks audzē priedi, neskatoties uz lielajām pārnadžu populācijām, kas nereti attur to darīt citus mežsaimniekus. Kopumā konkursa dalībnieki apstiprināja, ka ieguldītais darbs ir nesis rezultātus, kam ir arī pievienotā vērtība, jo tie veido stabilu nākamo paaudžu mantojumu," uzsver Arnis Muižnieks.

Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Tāpat tika lūgtas arī vietējās pašvaldības atsauksmes par konkrēto meža īpašumu.

Konkursa mērķis ir apzināt labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) organizētajā konkursā “Gada sporta skolotājs 2018” noskaidroti trīs nominanti - Aiva Aišpure (Bauskas sākumskola), Sarmīte Gobiņa (Gulbenes sākumskola) un Pēteris Krastiņš (Salas vidusskola).
Savukārt konkursa uzvarētājs - izcilākais Latvijas sporta skolotājs 2018. gadā - tiks nosaukts “Latvijas Gada balvas sportā 2018” apbalvošanas ceremonijā 21. decembrī.

“Gada sporta skolotājs 2018” trīs nominanti tika noteikti, konkursa vērtēšanas komisijai klātienē vērojot sešu finālistu vadītās sporta stundas Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā.
Tika vērtētas skolotāju iemaņas izmantot daudzveidīgas mācību metodes un līdzekļus, māka kvalitatīvi demonstrēt vai iesaistīt skolēnus vingrinājumu demonstrēšanā, kā arī prasme nodrošināt atgriezenisko saiti stundā. Tāpat liela vērība tika pievērsta emocionālajam fonam mācību stundās, drošības noteikumu prasību ievērošanai un citiem kritērijiem.

Bauskas sākumskolas sporta skolotāja Aiva Aišpure tiek raksturota kā radoša un atbildīga pedagoģe, kura darbā izmanto inovatīvu un atraktīvu pieeju. Ar lielu aizrautību un sirdsdegsmi skolotāja prot ieinteresēt un motivēt bērnus sportot, attīsta viņos pašiniciatīvu un sportisko azartu, ļauj noticēt katra iekšējam potenciālam. Aivas audzēkņi uzrāda augstus rezultātus sporta sacensībās, ar prieku apmeklē skolotājas vadītās sporta stundas, jo tās ir interesantas un aizraujošas. Skolotāja kopā ar 4. klašu skolēniem piedalās Latvijas Olimpiskās komitejas projektā “Sporto visa klase”. A. Aišpure arī aktīvi iesaistījusies projektā Skola2030, kur veiksmīgi aprobē jauno sporta standartu, izrāda pašiniciatīvu mūsdienīgu mācību metožu pielietošanā sportā. Skolotāja labprāt dalās savā pieredzē un vada atklātās sporta stundas gan novada kolēģiem, gan skolas ciemiņiem no citām Latvijas skolām.

Gulbenes sākumskolas sporta skolotāja Sarmīte Gobiņa ar savu stāju un izturēšanos ir paraugs skolēniem un kolēģiem. Skolotāja ir stingra un prasīga, bet vienmēr taisnīga un ar labu humora izjūtu. Skolotājai piemīt izcilas pārliecināšanas un organizatora spējas, viņa spēj mobilizēt un iedvesmot jauniešus iecerētā mērķa sasniegšanai. Uz S. Gobiņas sporta stundām skolēni nāk ar prieku. Mācību procesā uzsvars ir uz to, lai skolēni saprastu, katra mācāmā sporta veida elementa pielietojumu reālajā dzīvē. Skolotājas sagatavotās komandas ļoti veiksmīgi startē pilsētas un novada sacensībās, mērojoties spēkiem un uzvarot pat vecāku skolēnu komandas.

Salas vidusskolas sporta skolotājs Pēteris Krastiņš ir atsaucīgs, iniciatīvas bagāts pedagogs, kurš savus tiešos pienākumus veic apzinīgi un profesionāli. Skolotājs ir ieinteresēts savas zināšanas regulāri papildināt un tās prot pielietot praktiskajā darbā. Gan mācību stundās, gan ārpusstundu nodarbībās P. Krastiņš nodrošina pozitīvu un atbalstošu saskarsmi skolēnu zināšanu un dzīves prasmju apguvei un attieksmju veidošanai. P. Krastiņa audzēkņi visās klašu grupās gūst pieredzi un sasniegumus, piedaloties dažāda mēroga sacensībās Jēkabpils pilsētas un starpnovadu lielo skolu grupā, piemēram, telpu futbolā, basketbolā, krosā, volejbolā, militarizēto šķēršļu joslas pārvarēšanas stafetē Latgales novadā, kā arī Latvijas mēroga orientēšanās sacensībās.

Konkursa “Gada sporta skolotājs 2018” vērtēšanas komisijā šogad ir gan IZM pārstāvji, gan pieredzes bagāti sporta pedagogi, sportisti un nozares speciālisti, tostarp, Latvijas vieglatlēte Anita Siliņa, sporta žurnālists Dāvids Ernštreits, Lattelcom Rīgas maratona organizators Aigars Nords, Liepājas Sporta spēļu skolas direktora vietniece Evita Auniņa. Konkursa pirmajā kārtā vērtēšanas komisija izvērtēja pretendentu sagatavotos pieteikumus, kuru šogad bija īpaši daudz - 28. Seši dalībnieki ar lielāko punktu skaitu tika izvirzīti konkursa otrajai kārtai.

Konkursa mērķis ir popularizēt sporta skolotāja nozīmi veselīgas un fiziski aktīvas jaunās paaudzes izglītošanas procesā, kā arī celt profesijas prestižu plašākas sabiedrības acīs.
Latvija Universitātes pētnieki izveidojuši brīvpieejas vietni www.water.lv par Baltijas jūras stāvokli - tā apkopo meteoroloģiskos datus par jūras stāvokli un prognozēm. 
Rudenī iedzīvotāji kartēs var aplūkot vējuzplūdus, sekot vētrām un viļņiem, ziemās uzzināt par ledus izplatību, bet vasarās izvēlēties piemērotāko peldvietu.
 
Tajā pieejama informācija par straumēm, viļņiem, ūdenslīmeni, temperatūru, sāļumu un ledu. 
Jūras stāvokļa kartes bieži nepieciešamas arī aktīvo sporta veidu cienītājiem, piemēram, kaitsportistiem jeb pūķotājiem, kam svarīgi zināt vēja stiprumu dažādās vietās jūrā. Tāpat makšķernieki varēs uzzināt ledus biezumu jūrā. 

Jūras stāvokļu prognožu mājas lapā water.lv vēl pieejama informācija arī par ūdens temperatūru un ledus biezumu Latvijas ezeros.
Jau pirmdien, 26.novembrī  pēc sešu mēnešu lidojuma un teju pusmiljarda kilometru pārvarēšanas, uz Marsa piezemēsies NASA izpētes robots "InSight".
 
"InSight" jeb "Ieskats" ir pirmais amerikāņu robots, kas apmeklēs Sarkano planētu kopš 2012.gadā tur nolaidies "Curiosity".

Turklāt, atšķirībā no priekšgājējā, kas nu jau vairāk nekā piecus gadus pēta Marsa virsmu, "Insight" uzbūvēts, lai ieskatītos, kas atrodas zem tās.

Pēc apstākļu izpētes un pārbaužu veikšanas robotam ar savu gandrīz divus metrus garo roku būs jāizņem līdzpaņemtie instrumenti un jānovieto tie uz planētas virsmas. Tad tas beidzot varēs ķerties pie darba, izmantojot Saules enerģiju.

Zinātnieki  mērīs karstumu, kas nāk no Marsa kodola. Un noskaidros, vai šis kodols ir šķidrs vai ciets, un kā Marss ir veidojies. Tas palīdzēs daudz uzzināt arī par to, kā veidojušās citas planētas, tostarp Zeme.
Iniciatīva par brīvību no spēļu atkarības “Spēles brīvība”, kuras ietvaros izveidots īpašs atbalsta tālrunis spēļu atkarīgajiem un līdzatkarīgajiem, pirmajā darbības mēnesī sniegusi palīdzību teju 50 cilvēkiem, kas ir rekordliels zvanītāju skaits konkrētas problēmas risināšanai.
Savukārt mājas lapu www.spelesbriviba.lv mēneša laikā apmeklējuši vairāk nekā 3000 cilvēki, kuri aktīvi izmanto testu sadaļas sava atkarības vai līdzatkarības riska noteikšanai. Kā rāda pieejamie tālruņa darbības dati, zvanītāji lielākoties bijuši atkarīgie no azartspēlēm, un šo telefona konsultāciju tematika pierāda, ka iedzīvotājiem pietrūkst psiholoģiska atbalsta un praktiskas informācijas par to, kur spēļu atkarīgie var saņemt palīdzību.

“Latvijā līdz šim nav ieviesta sistemātiska bezmaksas atbalsta programma azartspēļu atkarīgajiem, līdz ar to var uzskatīt, ka šāda iniciatīva ir unikāla, jo piedāvā anonīmu palīdzību konkrēti šai cilvēku grupai un jau šobrīd sniedz reālu pienesumu atkarības problēmas mazināšanā. Zinot, cik grūti atkarīgajām personām ir atzīt savu slimību un spert pirmo soli, lai meklētu palīdzību, esmu gandarīta, ka tālruņa pirmajā darbības mēnesī esam snieguši konsultācijas jau 42 cilvēkiem. Šis skaits var nešķist liels, tomēr fakts, ka vismaz 42 cilvēki saņēmuši speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus turpmākai rīcībai, ir labs iesākums iniciatīvai un problēmas aktualizēšanai sabiedrībā. Telefona sarunu laikā noskaidrojies, ka vairumam azartspēlmaņu ir tieksme uz pataloģisku spēli, tāpēc ceram, ka pieredzēsim atkārtotas sarunas ar atkarības skartajiem cilvēkiem, tādējādi sniedzot kvalitatīvu palīdzību, ne tikai krīzes risinājumu”, stāsta biedrības “Esi brīvs” vadītāja Dace Caica.

Apkopotie atbalsta tālruņa dati liecina, ka ar spēļu atkarību vienādā mērā saskaras abu dzimumu pārstāvji – starp zvanītājiem ir bijuši 22 vīrieši un 20 sievietes -, no kuriem 28 ir bijuši spēļu atkarīgie, bet 14 līdzatkarīgie. Visiem zvanītājiem bijusi iespēja garākai telefonsarunai ar biedrības “Esi brīvs” sagatavotiem psihoterapijas speciālistiem, kuri strādājuši ar zvanītāju iekšējiem konfliktiem, uzklausījuši, atbalstījuši un dalījušies ar ieteikumiem, kur meklēt nopietnāku palīdzību spēļu atkarības vai līdzatkarības ārstēšanai.
“Ņemot vērā, ka lielākoties zvanītāji vērsušies pie terapeitiem, sākotnēji lūdzot tikai praktiskus padomus, kā cīnīties ar spēļu atkarību, taču sarunas gaitā nereti ļāvuši pieskarties emocionāli jūtīgiem tematiem savā dzīvē,  apstiprinās fakts, ka spēlmaņiem un viņu tuviniekiem nepieciešams profesionāļu atbalsts un skaidrojums par slimības gaitu, lai pārstātu dzīvot noliegumā, kaunā par notiekošo viņu dzīvē un sāktu izmantot gan maksas, gan bezmaksas iespējas, kas tiek piedāvātas atkarības skartajiem cilvēkiem”, uzsver Dace Caica.

Anonīmie Spēlmaņi
Līdzīgi kā alkohola problēmas skartajiem, arī spēlmaņiem ir pieejamas anonīmas sadraudzības grupas visā Latvijā, kurās iespējams dalīties savā pieredzē ar citiem cilvēkiem, kuru skārusi azartspēļu atkarība. Kā uzsver Anonīmo Spēlmaņu programmas organizatori, lai iestātos grupā, nav nepieciešams maksāt ne iestāšanās, ne dalības maksu – vienīgais nosacījums ir vēlme pārtraukt spēlēšanu. Šīs grupas ir neatkarīgas. Galvenais darbības veids ir grupu sapulces, kurās saskaņā ar 12 soļu un 12 tradīciju programmu iztirzā grupas biedru problēmas un piedāvā savstarpēju palīdzību. Grupas pulcējas vakaros un nedēļas nogalēs. Katrai grupai ir tikai viens pamatmērķis-palīdzēt citiem atkarīgajiem atbrīvoties no viņu ciešanām. Ideja sastāv no trim spektiem, kas balsta cits citu: atveseļošanās, vienotība un kalpošana. Grupas nav saistītas ar reliģiskām konfesijām, ne politiskām partijām vai iestādēm, līdz ar to tās ir brīvi pieejamas ikvienam cilvēkam ar jebkādiem ideoloģiskajiem uzskatiem. Anonīmo spēlmaņu grupas ir pieejamas Rīgā, Valmierā, Kuldīgā un Liepājā, kā arī cilvēkiem no visas Latvijas ir iespējama komunicēt ar grupu organizatoriem internetā. Vairāk informācijas iespējams noskaidrot Anonīmo Spēlmaņu mājas lapā: www.as.org.lv. 

Psihoterapija
Gan atkarīgajām gan arī līdzatkarīgajām personām ir ieteicams vērsties pie psihoterapeita, ar kuru kopā meklēt sakni šī brīža pārdzīvojumiem, izstrādāt plānu atkarības vai līdzatkarības ārstēšanai. Atveseļošanās pamatā ir problēmas ieraudzīšana, atzīšana, jaunu uzvedības stereotipu veidošana, pakāpeniska atbildības un dzīves jēgas izjūtas atgūšana un atgriešanās savā dzīvē. Jāņem vērā, ka kopā ar psihoterapeitu nāksies kopā pavadīt ilgāku laiku, runājot par visbūtiskākajiem dzīves jautājumiem, tādēļ ir vērts ieguldīt laiku u n pūles, lai atrastu psihoterapeitu, ar kuru indivīds patiešām vēlas un spēj sastrādāties. Interneta mājas lapās www.psihoterapija.lv un www.arstipsihoterapeiti.lv  pieejams sertificēto psihoterapijas speciālistu un ārstu psihoterapeitu reģistrs, kur iespējams atrast sev izdevīgā vietā praktizējošus terapeitus. 

Minesotas programma 
Šī programma (28 dienu stacionāra psihoterapeitiska programma atkarības slimniekiem no 18 gadu vecuma) pamatojas uz ASV un citu attīstīto valstu pēdējo 70 gadu pieredzi atkarīgo pacientu ārstēšanā un pašlaik, praktiski jebkurā pasaules valstī, pacientiem tāda veida palīdzība tiek piedāvāta. Latvijas Republikā Minesotas 12 soļu programma funkcionē no 1990. gada. Valstī ar šīs programmas palīdzību ir aktivizējusies AA, AN, ALANON (anonīmo alkoholiķu, anonīmo narkomānu, anonīmo azartspēlētaju un ģimenes atbalsta grupas). Lai iestātos programmā, nepieciešams nosūtījums no narkologa. Pirms ārstēšanās uzsākšanas nepieciešama konsultācija ar programmas speciālistiem – telefoniski vai klātienē. Programmas ietvaros atkarīgais mācās izdarīt brīvprātīgu, apzinātu izvēli par labu atturībai no azartspēlēm un citām atkarībām. Tās laikā tiek ietekmētas visas galvenās cilvēka funkcijas – fiziskā, psiholoģiskā, sociālā un garīgā -, un programmas efektivitāte ir atkarīga no pacienta motivācijas, atklātības, spējas uzticēties, kā arī no turpmākā darba ar psihoterapeitu pēc tam. Jāņem vērā, ka iestāšanās Minesotas programmā paredz nolikt malā ikdienas lietas un būt gatavam mēnesi garai intensīvai ārstēšanai stacionārā. Plašāka informācija: www.rpnc.lv.  

Atbalsta grupas līdzatkarīgajiem
Līdzatkarības gadījumā būtiski ir cilvēkam apzināties, ka viņš nevar ietekmēt otra cilvēka atkarību, bet var cīnīties mēģināt izprast savu attieksmi pret to, pārstāt tolerēt un mācīties dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Arī līdzatkarīgajām personām ir pieejamas atbalsta grupas visā Latvijā, kurās iespējams tikties un sarunāties ar līdzīgā situācijā nonākušiem cilvēkiem un, risināt līdzatkarības radītās psiholoģiskās problēmas. Vairāk par atbalsta iespējām var uzzināt Rīgas domes Labklājības departamenta izveidotajā mājas lapā: www.veseligsridzinieks.lv.  
 
Sociālās iniciatīvas ”Spēles brīvība” mājaslapā www.spelesbriviba.lv atrodama biedrības “Esi brīvs” sagatavotā informācija par atkarības un līdzatkarības riskiem un norādes uz efektīvākajiem risinājumiem, kā arī speciālistu izstrādāts tests pieaugušajiem, kas ļaus izprast azartspēļu atkarības vai līdzatkarības apmēru.

Iniciatīvas ietvaros ar atbalsta tālruņa starpniecību biedrības “Esi brīvs” psihoterapijas speciālisti sniedz konsultācijas spēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem.

Telefona līnijas darbību nodrošina krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, kas sociāli nozīmīgos jautājumos krīzes konsultācijas sniedz jau 19 gadus. Azartspēļu atkarības gadījumos konsultāciju tālrunis 29323202 darbojas no pirmdienas līdz sestdienai laikā no plkst. 12.00 līdz 20.00. 
Ja negadījums nav smags un iesaistītās puses spēj vienoties par notikušā apstākļiem, pietiek vien aizpildīt saskaņoto paziņojumu. Ja vien tāds ir līdzi.

Latvijā gadā notiek vairāk nekā 20 000 ceļu satiksmes negadījumi. Aptuveni 3800 no tiem ir ar cietušajiem jeb tādi, kuros ir vajadzīga policijas klātbūtne. Lai gan ne visos pārējos 17 000 negadījumu ir iespējams sastādīt saskaņoto paziņojumu, lielā daļā tas ir iespējams.

Reģistrēt nelielus ceļu satiksmes negadījumus, neiesaistot policiju, turpmāk varēs arī bez saskaņotā paziņojuma automašīnas cimdu nodalījumā. Ja vien abiem avārijā iesaistītajiem būs viedtālrunis, kurā ielādēta mobilā lietotne "LTAB OCTA", negadījuma apstākļus varēs fiksēt arī elektroniski.

Tā iecerēts atvieglot dzīvi ne vien autovadītājiem, bet arī ceļu policistiem. dati liecina, ka saskaņotais paziņojums līdzi automašīnā ir tikai katram otrajam autovadītājam.
Tas nozīmē, ka pārējiem arī pēc nenozīmīgiem satiksmes negadījumiem jāsauc policija, kuras vienīgā funkcija šādos gadījumos nereti ir atvest saskaņoto paziņojumu.

Mobilā aplikācija "LTAB OCTA" ir bezmaksas, tajā var reģistrēties gan ar elektronisko parakstu, gan caur internetbanku. 
Ievērojamu jubileju šajās dienās atzīmē Starptautiskā Kosmosa stacija (SKS).

Tieši pirms divdesmit gadiem, 1998. gada 20. novembrī, no Baikonuras kosmodroma palaista nesējraķete “Proton”, kas nogādāja orbītā pirmo SKS dienesta moduli “Zarja”.
 
Vēlāk decembrī kosmosa staciju apmeklēja Krievijas kosmonauts Sergejs Krikaļovs un amerikāņu astronauts Roberts Kabana, bet jau pēc diviem gadiem SKS ieradās pirmās ilglaicīgas ekspedīcijas ekipāža.
Starptautiskā Kosmosa stacija visupirms kalpo par zvaigžņu laboratoriju.

Šajos gados tajā īstenoti tūkstošiem zinātnisko eksperimentu unikālos apstākļos, ko rada mikrogravitācija, vakuums un kosmiskais starojums. SKS strādājuši pārstāvji no 18 valstīm, tostarp Krievijas, ASV, Kanādas, Japānas un Eiropas Kosmosa aģentūras.

Izplatījumā stacija pārvietojas ar ātrumu aptuveni astoņi kilometri sekundē. Tā apgriežas ap Zemi katru pusotru stundu, aptuveni 16 reizes dienā.
SKS var saskatīt no zemes ar neapbruņotu aci (jāzin tikai, kur meklēt) un tas ir lielākais cilvēka radītais objekts, kas jebkad ir pacelts orbītā.

Savas pastāvēšanas laikā SKS ir veicis vairāk kā 138 tūkstoš orbītas jeb apriņķojumus apkārt zemeslodei. Šajā laikā SKS ir veikusi aptuveni 6 miljardus kilometru.
SKS apkalpē ietilpst seši cilvēki. Kopš 2000. gada 31. oktobra nav pagājusi neviena diena, kad uz SKS neatrastos kaut viens cilvēks.

Sākotnēji SKS bija plānots izmantot vien 15 gadus. 2014. gadā tās ekspluatācijas termiņš tika pagarināts līdz 2020. gadam un vēlāk līdz 2024. gadam.
Gadu garumā stacijai tika pievienots arvien vairāk moduļu, šobrīd tajā ir vairākas dzīvojamās istabas, divas vannas istabas, sporta zāle un laboratorijas un patlaban tā ir garāka par simt metriem un sver vairāk nekā 400 tonnu.
Nākamgad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tāpēc loģisks ir jautājums -  ko manā labā dara Eiropa.

Nupat atklāta jauna interneta vietne, kurā atrodami uzskatāmi piemēri ES paveiktajam iedzīvotāju dzīves uzlabošanā.
To var apmeklēt šeit lai lasītu par to, ko Latvija ieguvusi.

Vietne ir viegli uztverama , tajā ir ātra un ērta informācijas atlase pēc reģiona, profesijas, nozares.

 68% eiropiešu uzskata, ka viņu valsts ir ieguvusi no dalības ES. Neskatoties uz to, līdz šim bijis maz mēģinājumu uzskaitīt ES sniegtos ieguvumus cilvēkiem visās dalībvalstīs. Pirms nākamā gada maijā paredzētajām Eiropas vēlēšanām šī vietne iepazīstinās ar pozitīvajām izmaiņām, ko radījusi ES.

Interaktīvā un visās ES valodās pieejamā lapa “Ko manā labā dara Eiropa”, kurā atrodamo informāciju apkopojis Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, piedāvā simtiem viegli uztveramu vienas lappuses piemēru par ES radītajām pozitīvajām pārmaiņām cilvēku dzīvē. Lietotāji lapā var atrast ar savu reģionu, profesiju vai hobiju saistītus piemērus.

Vietnē pieejami apmēram 1800 vienas lappuses materiālu, ar kuriem iepazīties, dalīties vai lejupielādēt kā PDF datnes.
Tie sadalīti divās daļās.
Pirmajā daļā - “Manā reģionā” - lapas apmeklētāji var izvēlēties interesējošo reģionu un uzzināt par ES ieguldījumu pilsētās un reģionos. Šī sadaļa aptver vairāk nekā 1400 apkaimju visā ES.
Otrajā sadaļā - “Manā dzīvē” - lietotāji var iepazīties ar kādu no 400 vienas lappuses materiāliem, kuros skaidrota Eiropas ietekme uz ģimeni, veselības aprūpi, hobijiem, ceļošanu vai drošību. Kā Eiropa atbalsta desmitiem dažādu profesiju nodarbinātus cilvēkus? Kā Eiropa palīdzējusi cilvēkiem, kuri aizraujas ar sportu? Šajā sadaļā pieejama arī virkne aplāžu (podcasts) aizvien augošā skaitā valodu.

Tos papildinās lapas trešā sadaļa - izsmeļošāki ES politikas virzienu apskati. Tie iztirzās pašreizējā Parlamenta sasaukuma paveikto, kā arī analizēs nākotnē veicamos darbus, īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotāju viedoklim par ES svarīgākajiem uzdevumiem.

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienu, Rīgā paredzēta plaša svētku programma.
 
Svētdien, 18. novembrī, svētku pasākumi galvaspilsētā sāksies ar Latvijas rīta ieskandināšanu Brīvības laukumā un Dzegužkalnā, kam sekos ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Domā.
Pēc tā iedzīvotāji gaidīti pie Brīvības pieminekļa, kur varēs vērot goda sardzi „Brīvības sardzē”.
Pusdienlaikā no plkst. 12.45 pie pieminekļa būs ziedu nolikšanas ceremonija, bet plkst. 18.45 sāksies svinīgs muzikāls notikums „18.11.” – multimediāls stāsts par brīvību, kurā galvenais „stāstnieks” ir Brīvības piemineklis.
Plkst. 20.00 valsts dzimšanas dienā visus uzrunās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Svētku dienā ikviens gaidīts Daugavmalā, kur laukumā pie Rīgas Pasažieru ostas varēs apskatīt Latvijas un sabiedroto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstādi, bet 11. novembra krastmalā vērot Nacionālo bruņoto spēku parādi. Plkst. 20.10 krastmalā sāksies koncerts „Daugav’ abas malas” ar pūtēju orķestra „Rīga” piedalīšanos un galvaspilsētas vīru koru uzstāšanos.
Plkst. 21.00 jau tradicionāli valsts svētkos iedzīvotāji aicināti vienoties kopīgā Latvijas valsts himnas „Dievs, svētī Latviju!” dziedāšanā, kam sekos gaismas uzvedums „Saules mūžs” - viens no valsts simtgades kulminācijas pasākumiem.
Tas būs vizuāli muzikāls stāsts sešās daļās par Latvijas valsti no idejas par tās veidošanu līdz šodienai un noslēgsies ar apliecinājumu Latvijas nākotnei, ticību Latvijas tautai un ikkatram iedzīvotājam.

Pēc gaismas uzveduma no plkst. 21.20 krastmalā simtgades labākās dziesmas spēlēs Latvijas radiostaciju dīdžeji, arī RADIO TEV DJ Rūdolfs Švēde kāps uz skatuves ar īpaši izraudzītām dziesmām šim pasākumam. 

Līdztekus šiem pasākumiem Rīgā būs iespēja apskatīt vairākas izstādes un apmeklēt daudzveidīgus koncertus, kas skanēs kultūras centros, koncertzālēs un dievnamos.

Rīgas Kongresu namā gan svētku dienā, gan arī 19. novembrī klausītāji gaidīti koncertā „Būsim lieli līdzi Saulei!”, kurā muzicēs Rīgas mūzikas skolu apvienotais simfoniskais orķestris diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā, koris „Sōla” un solisti Annija Putniņa, Daumants Kalniņš un Rihards Mačanovskis.
Rīgas Latviešu biedrības namā būs koncerts „Dievs, svētī Latviju!” ar Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas audzēkņu piedalīšanos, bet Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā skanēs koncerts „100 gadi kopā”.
Dižkoncertā „100 vīri Latvijai!”, kas notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā, apvienosies koru dziedātāji gan no Latvijas, gan ārvalstīm.
"Arēnā Rīga" notiks multimediāla deju izrāde „Abas malas”, kuru izdejos vairāk nekā 450 baleta, laikmetīgās un tautas deju dejotāji, bet svētku dienas izskaņā Latvijas Nacionālajā teātrī būs koncertuzvedums „Dzimšanas dienas nakts”.
  
Kultūras centrā „Iļģuciems” klausītāji gaidīti koncertā „Ar dziesmu simtgades ceļā”, bet Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” skanēs koncerts „Simts vēlējumi”. Latviešu komponistu skaņdarbi būs dzirdami koncertā „Dziesmas Latvijai”, kas notiks kultūras centrā „Mazā ģilde”. Arī VEF Kultūras pilī koncertā „Gaismas domas” varēs dzirdēt iedzīvotāju iepriekš izvēlētos Latvijas komponistu skaņdarbus, kurus atskaņos pianists Reinis Zariņš.

Rīgas Sv. Pētera baznīcā skanēs komponista Mārtiņa Brauna svīta „Daugava”, bet īsi pēc gaismas uzveduma gan šajā dievnamā, gan Rīgas Domā un citās baznīcās būs dzirdami kamermūzikas koncerti. 

Rīgā svētku dienā būs skatāmas arī vairākas izstādes.
Sv. Pētera baznīcā pirms koncertiem būs iespēja apskatīt multimediālu izstādi „Latvijas varonis - no senatnes tagadnē”, savukārt Rīgas Kongresu namā tiks eksponēti Rīgas mākslas skolu audzēkņu darbi.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā vēsturnieka vadībā varēs skatīt izstādi „Latvijas gadsimts”, kā arī iesaistīties fotoakcijā, bet laukumā pie tirdzniecības centra „Origo” būs apskatāma izstāde „Rīga 100 gados”.
 
Valsts svētkos iedzīvotājiem būs iespēja apmeklēt arī gaismas festivālu „Staro Rīga 2018”, kas notiks no 16. līdz 19. novembrim, tā tēma šogad ir „Augšām cēlās Gaismas pils”. 
Festivāla trijās programmās būs skatāmi vairāk nekā 40 gaismas objekti, kā arī gaismas parāde četrās Rīgas apkaimēs.
Vairāki svētku pasākumi Rīgā sāksies jau sestdien, 17. novembrī, turpināsies svētku dienā un arī pirmdien, 19. novembrī.

Svētku pasākumu detalizēta programma publicēta tīmekļa vietnēs www.kultura.riga.lv, www.lv100.lv/18novembris, vai arī spied šeit un lasi vairāk
No 19. līdz 30. novembrim Rīgā notiks Pasaules čempiones titulmačs starptautiskajā simtlauciņu dambretē.

Mačā tiksies vairākkārtējā pasaules čempione Zoja Golubeva (Latvija) un 2016. gada pasaules čempione Natalia Sadovska (Polija). Šāda mēroga notikums dambretes sportā Latvijā ir liels gods.

Titulmačā par 2018. gada čempiones titulu cīnīsies latviete Zoja Golubeva un poliete Natālija Sadovska.

Zoja Golubeva (dzim. 1967.gadā) ir viena no augstāk vērtētākajām dambretes spēlētājām pasaulē. Pēc 2017. gada pasaules čempionāta, Golubeva Pasaules čempiones titulu ir izcīnījusi sešpadsmit reizes.
Vērā ņemamus rezultātus līdz šim ir sniegusi arī viņas pretiniece, dambretes lielmeistare Natālija Sadovska (dzim. 1991. gadā). Sadovska ir izcīnijusi čempiones titulu Pasaules čempiones titulmačā 2016, uzvarēja Pasaules kausa cīņā 2016 un 2017. gadā, kā arī kļuvusi par Polijas čempioni starp vīriešiem 2018. gadā. Šobrīd pasaules reitingā Natālija ieņem 2.vietu (2245), bet Zoja ir 3.vietā (2233).

Pasaules čempiones titulmačs norisināsies pēc Pasaules Dambretes federācijas (FMJD) noteikumiem. 
Mača norises gaitai būs iespējams vērot klātienē viesnīcā Kempinski, Aspazijas bulvārī 22.

Iespēja būt valstij, kurā tiek aizvadīti pasaules mēroga mači, liecina, ka dambretes sportam arī pie mums izdodas strauji attīstīties un ka Latvija var pretendēt uz nozīmīgu turnīrorganizator valsts lomu arī turpmāk.
2017. gadā 79 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas.
Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes. Visbiežākais pārvietošanās iemesls bija darbs (34 %), kā arī iepirkšanās (24 %) un atpūta (20 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Par mobiliem uzskata tos iedzīvotājus, kas aptaujas dienā vismaz vienu reizi pārvietojās ārpus savas mājvietas. 2017. gadā 79 % Latvijas iedzīvotāju bija mobili.

19 % iedzīvotāju aptaujas dienā palika mājās, jo bija saslimuši vai slikti jutās (26 %), nebija vajadzības iziet ārpus mājas vai bija jāveic mājas darbi (25 %), bija brīvdiena skolā vai darbā (21 %), kustības liedza invaliditāte vai vecuma nespēja (18 %), traucēja laikapstākļi (10 %). 2 % iedzīvotāju aptaujas dienā pārvietojās ārpus Latvijas teritorijas.

Lielāko pārvietošanās skaitu dienā pēc transporta veida veica vieglo automobiļu vadītāji un pasažieri, kā arī iedzīvotāji, kas pārvietojas ar velosipēdu.
Vidēji dienā Latvijas iedzīvotāji visilgāko laiku pavadīja braucienos ar vilcienu (79 min.), vidēji dienā veicot 47 km.

Vidējais cilvēku skaits automobilī brauciena laikā Latvijā bija 1,9 cilvēks, urbānajās zonās šis rādītājs bija zemāks (1,6). Cilvēku skaits automobilī būtiski atšķiras darbdienās (1,7) un brīvdienās un svētku dienās (2,5).

Latvijas iedzīvotāji dienā vidēji noiet 2,7 kilometrus.

Aptaujas uzdevums bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju pārvietošanās paradumus un mobilitāti un šos datus varēs izmantot gan reģionālās, gan transporta politikas plānošanā. 
18. novembra saullēktā, plkst. 8.11, ikviens aicināts pievienoties Latvijas rīta ieskandināšanai īpašos pasākumos visā Latvijā - Alsungā, Kolkā, Turaidā, Gaiziņkalnā, Mežotnes pilskalnā, Rāznas ezera krastā un Rīgā - pie Brīvības pieminekļa un Dzegužkalnā.

Ieskandināšanai aicināts pievienoties ikviens arī savās mājās un pagalmos vai kādā īpašā un sirdij tuvā vietā kopā ar ģimeni, draugiem un kaimiņiem, lai iesāktu Latvijas 100. dzimšanas dienu ar gaišām domām un svētku noskaņojumu, dabā vai pie svētku brokastu galda.

Mēs dzīvojam brīvā, ar mīlestību veidotā, spēka vārdiem ieskautā, savu senču izsapņotā zemē ar mantojumā atstātu vēlējumu: "Dievs, svētī Latviju!". Dot svētību savai zemei ir arī mūsu pašu spēkos, katru jaunu dienu sākot ar labām domām un darbiem. Tāpēc visi Latvijas ļaudis 18. novembra saullēktā, plkst. 8.11, ir aicināti vienoties kopīgā rituālā - sagaidīt sauli austam un, paceļot Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, nodziedāt mūsu visstiprāko dziesmu "Dievs, svētī Latviju!"

Vidzemnieki sauli sveikt aicināti, pakāpjoties kalnā. Turaidā, Dainu kalnā kopā ar Siguldas folkloras kopu "Senleja", Lēdurgas folkloras kopu "Putni", Vidrižu folkloras kopu "Delve" un Rīgas folkloras kopu "Abra" ikviens aicināts piedalīties īpašā visas paaudzes vienojošā spēka rituālā, kurā tiks daudzināta sētuve, grauds un maize; tiks dziedātas tautasdziesmas un, uguni dedzot, sniegta simboliska palīdzība saulei spoži kāpt debesu kalnā.

Vidzemes augstienes augstākais punkts Gaiziņkalns priecē ar stāvām, gravu greznotām nogāzēm un elpu aizraujošiem skatiem. Tāpēc, saulei lecot, ikviens Gaiziņkalnā aicinās stiprināt sevi garā un dziedāt spēka dziesmas kopā ar Madonas novada folkloras kopām "Vērtumnieki", "Libe", "Madava", "Vesetnieki" un Ērgļu novada tautas mūzikas kopu "Pulgosnieši". Īpašā mastā tiks pacelts Latvijas valsts karogs.

Zemgalē, Mežotnes pilskalna augstākajā senpilsētas punktā, vietā, kur atradās zemgaļu Upmales galvenā pils, pa gaismas ceļu goda vietā tiks pacelts Latvijas valsts karogs. Rītu dziesmām pieskandinās Rundāles novada sieviešu koris "Runda" un Bauskas novada folkloras kopa “Laukam pāri".

Latgalē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā, Rāznas ezera krastā saullēkts tiks sagaidīts, dziedot latgaliešu tautas dziesmu “Gaismeņa ausa, sauleite lēca". Kora "Ezerzeme" un Kaunatas vidusskolas kora dziesmām skanot, mastā tiks pacelts Latvijas valsts karogs. Latvijas simtgades rītam svētījumu dos Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīcas priesteris. Kā īpašs veltījums izskanēs Kaunatas vidusskolas bērnu novēlējumi un sapņi par nākotni un deju kolektīvu "Rasa", "Kaunata", "Juris" un "Kūzuls" horeogrāfa Ilmāra Dreļa vadībā īpaši veidota deja. Pasākuma izskaņā visi klātesošie rakstainiem cimdiem rokās vīs Goda viju Latvijai.

Kurzemē, Līvu krastā, mūžam mainīgais Kolkasrags ir vieta, kur satiekas saullēkts ar saulrietu. Te tikties aicināti lieli un mazi Dižjūras (Baltijas jūras) un Mazjūras (Rīgas jūras līča) ļaudis. Godā tiks celts gan Latvijas valsts karogs, gan lībiešu karogs. Līdzās Latvijas valsts himnai skanēs arī lībiešu himna. Kolkas lībiešu ansamblis "Laula" un tradicionālās dziedāšanas kopa "Burdons" no Rīgas aicinās visus klātesošos rotaļās sveikt Sauli, veikt Uguns un Spēka rituālus un veltīt latviešu un lībiešu dziesmas Jūras mātei.
Alsungā, Suitu novada centrā, skanēs suitu valoda un dziesmas. Tiks dziedāts, ziņģēts, saukts, vilkts, locīts un muzicēts kopā ar Alsungas etnogrāfiskā ansambļa "Suitu sievas", folkloras kopu "Suitu vīri", "Suitiņi" un "Suitu dūdenieki" dalībniekiem gaismām pildītā Alsungas pils pagalmā.

Rīgā, pie Latvijas brīvības simbola - Brīvības pieminekļa, uz Latvijas rīta ieskandināšanu aicina bērnu vokālais ansamblis "Dzeguzīte", postfolka grupa "Dārdi", grupa “ImantaDimanta", folkloras kopa “Grodi", ielu skrituļslidotāju apvienība “Therolling" un lietuviešu mākslinieks Tadas Surkis.

Savukārt galvaspilsētas augstākajā dabīgajā pakalnā Dzegužkalnā tautas tradīciju kopēji Krūmiņu ģimene un Latvijas 3x3 kustības dalībnieki aicina iesaistīties daudzināšanas rituālā, godinot Latviju, latviešu tautas stiprās saknes un tautas kopību, lai mēs būtu vienoti tagadnē un nākotnē.

Ceturtdien, 15.novembrī, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks kopā ar SIA „Rīgas meži” pārstāvjiem un žurnālistiem dosies uz SIA „Rīgas meži” Tīreļu mežniecību, lai izraudzītos krāšņākās Rīgas Ziemassvētku egles.

Pasākuma laikā tiks izvēlētas trīs Ziemassvētku egles: viena no tām tiks novietota Doma laukumā, otra - 11.novembra krastmalā (pie Akmens tilta), bet trešā - Rātslaukumā.

Šāds Ziemassvētku egļu izraudzīšanās pasākums Rīgai piederošajos mežos tradicionāli norisinās katru gadu, un uz to vienmēr tiek pieaicināti viesi. Šogad – Latvijas simtgades gadā – Rīgas lielās ziemassvētku egles tiks meklētas vēsturiski ļoti nozīmīgā vietā, kur pirms 102 gadiem norisinājās Ziemassvētku kaujas.

Katru gadu šo vēsturisko vietu apmeklē vairāki tūkstoši skolēnu, ārzemju tūristu un vēstures entuziastu. Ar notikumiem, kas šeit risinājās pirms vairāk kā simts gadiem, visbiežāk viņus iepazīstina biedrības “Latviešu strēlnieki Ķemeru purvos” dalībnieki.

Latvijas valsts svētku mēnesī - 14. novembrī Latvijas Sporta muzejā durvis vērusi jauna izstāde ”Latvijas Olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA.”, kas veltīta mūsu valsts un sporta simtgadei.

Atklājot Olimpiešu Goda zāli, vienlaicīgi tika atzīmēta Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) atjaunošanas 30 gadadiena. 1988.gada 19.novembris ir un paliks neaizmirstams datums - Latvija atgriezās pasaules Olimpiskajā kustībā un startēja Olimpiskajās spēlēs - „dižākajās no visām spēlēm”.

“Esam lepni par 100 gados sasniegto - Olimpisko, pasaules un Eiropas čempionu uzvarām”, atklājot Olimpiešu Goda zāli atzina LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. “Vairāk kā 600 Olimpieši dažādos vēstures posmos vasaras un ziemas Olimpiskajās spēlēs, pārstāvot gan savu tautu, gan savu valsti, izcīnījuši 94 Olimpiskās medaļas - zelta, sudraba un bronzas. Ar šo izstādi, kuras veidošanā piedalījusies visa mūsu sporta sabiedrība, arī Starptautiskā Olimpiskā komiteja, gribam godināt mūsu Olimpiešus no tālās Stokholmas līdz mūsdienu spēlēm Riodežanairo un Phjončhanai.”

Satversmes sapulces prezidenta Jāņa Čakstes novēlējums tālajā 1920.gada 19.septembrī, atklājot pirmo Latvijas Olimpiādi, bija „Lai Latvijā Olimpiskās cīņas kļūtu par visas tautas svētkiem, tāpat kā tas bija senajā Grieķijā”.

Apsveikuma vārdus video uzrunā teica arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs: “Man ir tas gods un privilēģija jūs ikvienu sveikt Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas 30 gadadienā. Jūs atzīmējat svarīgu pagrieziena punktu Olimpiskajā kustībā Latvijā. Dārgie atlēti, jūsu sniegums Olimpiskajās spēlēs ir iezīmējusi Latviju pasaules sporta kartē. Paldies ikvienam par milzīgo ieguldījumu sporta popularizēšanā Latvijā. Jūs veicināt Olimpiskās vērtības - draudzību, cieņu un izcilību jūsu valstī un ārpus tā robežām. Paldies jums, ka esat uzticams biedrs Olimpiskajai ģimenei. Šī gadadiena ir nozīmīgs notikums ne tikai jums, bet visai Olimpiskajai kustībai. Tāpēc man ir tas gods, Starptautiskās Olimpiskās komitejas un visas Olimpiskās kustības vārdā - novēlēt jums priekpilnas svinības.”
Godinot Latvijas valsts simtgadi, notiks kopš valsts neatkarības atjaunošanas iespaidīgākā kuģu vizīte Latvijā. Nacionālie bruņotie spēki aicina rīdziniekus un pilsētas viesus 17.un 18.novembrī klātienē apskatīt Latvijas un citu NATO dalībvalstu Jūras spēku kuģus.

18 sabiedroto valstu Jūras spēku kuģi, tostarp arī NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas kuģi, būs apskatāmi Rīgas Pasažieru termināļa piestātnē 17.novembrī no plkst.13:00 līdz 17:00 un 18.novembrī no plkst.12:00 līdz 20:00.

Apskatei būs pieejami ne tikai NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) kuģi, bet arī Lielbritānijas kuģis HMS “Westminster”, Latvijas Jūras spēku štāba un apgādes kuģis A – 53 “Virsaitis”, mīnu kuģi M-08 “Rūsiņš” un “M-06 “Tālivaldis”, patruļkuģis P-08 “Jelgava”, kā arī Igaunijas, Lietuvas, Dānijas, Vācijas, Norvēģijas, Polijas un Zviedrijas Jūras spēku kuģi.

Ikdienā grupas kuģi piedalās apmācībā, veic manevrēšanas vingrinājumus, kuģošanas treniņu, kā arī piedalās militārajās mācībās, kurās iznīcina mīnas. NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas pakārtotie uzdevumi ir jūras situācijas apzināšana un patrulēšana, kuras laikā NATO klātbūtne tiek demonstrēta gan jūrā, gan krastā, kā arī ostu vizīšu laikā.
Pēdējo divu gadu laikā Latvijā īpaši strauji pieaudzis mobilā interneta patēriņš, sasniedzot 6,7 GB uz vienu pieslēgumu. Tas ierindo Latviju ceturtajā vietā starp tehnoloģiski attīstītākajām valstīm pasaulē.
Lielāko datu apjomu iespējams patērēt, skatoties video saturu, klausoties mūziku, kā arī tiešsaistē spēlējot spēles.
Krietni mazāk interneta tiek izlietots, pārlūkojot sociālos tīklus, veicot balss zvanus internetā, izmantojot ģeolokācijas lietotnes, piemēram, Waze, un e-pastu pārlūkošana.

Lūk, lietas kuras tērē mobilos datus.

1. Filmu un labas kvalitātes video skatīšanās
Augstākās kvalitātes video straumēšana ir viens no lielākajiem iespējamajiem datu patēriņa avotiem viedtālrunī. Iemīļota seriāla skatīšanās stundas garumā lietotnē TV Play Premium var iztērēt līdz pat 500 MB interneta. Turklāt video kvalitāte, kādā seriāls vai filma ir skatīta, būtiski ietekmē datu apjomu – jo labāka kvalitāte, jo vairāk mobilo datu tiks izlietoti. Piemēram, ja tālruņa uzstādījumos video atskaņošanas kvalitāte atzīmēta kā zema, tad, patērējot 1 GB mobilā interneta, varēs skatīties video līdz pat 4h, kamēr izcilā kvalitātē šāds datu apjoms tiks sasniegts jau pēc stundas.

2. Spēles tiešsaistē
Ja brīvo laiku lietotājs pavada spēlējot spēles savā viedierīcē, tad var rēķināties ar līdz pat 300MB/ h lielu datu patēriņu. Protams, šis datu patēriņš ir atkarīgs no spēles veida. Piemēram, ja, izmantojot 4G mobilo internetu, tiks spēlēta spēle Counter-Strike: Global Offensive, var atvadīties no 250 MB/h. Taču ir arī tiešsaistes spēles, kuru datu patēriņš ir zemāks pat par sociālā tīkla Facebook apmeklēšanu, piemēram, spēlējot World of Warcraft, tiks patērēti tikai 10MB/h, gadījumā, ja plašajā spēlē būsi viens lietotājs.

3. Mūzikas klausīšanās viedtālrunī
Straumēšana vietnē Spotify ir kļuvusi par vienu no populārākajiem veidiem kā klausīties mūziku. Šogad Spotify abonementu skaits ir audzis līdz 83 miljoniem lietotāju visā pasaulē, taču arī šai legālajai mūzikas straumēšanas vietnei ir liels mobilo datu patēriņš – pat 115MB/h, turklāt tas ir atkarīgs no audio kvalitātes, ko iespējams pamainīt savā viedtālrunī. Ja klausītājs izmanto Spotify Premium, tad, lejupielādējot dziesmas savā tālrunī, ir jārēķinās arī ar patērētiem papildu datiem.

4. Sociālo tīklu aplūkošana
Vai esi sevi vairākkārt pieķēris katru brīvu brīdi skatot laika joslu Facebook vai arī draugu un slavenību ievietoto saturu Instagram? Ja atbilde ir jā, tad šāda sociālo tīklu pārlūkošana var iztērēt līdz pat 100MB datu stundas laikā. Galvenais iemesls - aplikācijas iestatījumos ir uzstādīts, ka laika joslā video tiek atskaņoti automātiski.

5. Aktivitātes, kas patērē nedaudz interneta
Nav noslēpums, ka gandrīz katrs navigācijas lietotājs kādreiz ir aizdomājies, cik daudz mobilo datu tā patērē, un, iespējams, pat izvairījies no šo aplikāciju lietošanas. Patiesībā tas, ka navigācija patērē daudz datu, ir mīts. Piemēram, Waze stundas laikā patērē vien 10MB, kas ir 4x mazāk nekā 10 minūšu ilgs video zvans. Savukārt vismazāk datu patērē e-pasta pārlūkošana – vien 0,03MB.

Ziņa sagatavota, izmantojot vadošā mobilo sakaru operatora “Tele2” apkopotos datus
Grupa “Refleksija” sadarbībā ar Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienību piedāvā dziesmu “Karavīrs”.

Dziesma vēstī par vīriem, kuri gatavi aizstāvēt visu, kas uz šīs zemes svēts. “Karavīrs” iemieso ilgas pēc neatkarības un sapņus par to. Iniciatīva radīt šo dziesmu kā dāvanu Latvijas simtgadē nākusi no NBS SUV.

Grupas “Refleksija” solists un dziesmas vārdu autors Arturs Gruzdiņš teic: “Saņemot piedāvājumu radīt kopīgu dziesmu no Speciālo uzdevumu vienības, mēs jutāmies ļoti, ļoti pagodināti. Tie ir cilvēki, kuri stāv sardzē par mūsu Latviju un mums ir liels gods nu saukt viņus par saviem draugiem. Arī mums pašiem ir sajūta, ka atgriežamies pie savām saknēm, jo grupa “Refleksija” sākās ar dziesmu “Patriots” tieši pirms trim gadiem, 18.novembrī. Šī patriotiskā tēma mums ir ļoti, ļoti tuva un nozīmīga.”

“Idejas pamatā galvenā vēlme bija radīt dāvanu Latvijai. Par speciālo operāciju karavīriem un viņu darbiem parasti netiek publiski runāts. Tāpēc vēlējāmies radīt patriotisku un motivējošu videoklipu ar labu dziesmu, kurā iekļauta virkne mums būtisku tēlu un vērtību. Šis ir uzskatāms piemērs visaptverošai valsts aizsardzībai, kur katrs Latvijas iedzīvotājs var piedalīties mūsu gara un spēju stiprināšanā ar to, kas ir viņa stiprā puse. Arturu un citus grupas māksliniekus var minēt kā teicamu paraugu nesavtīgam atbalstam dāvanas tapšanā,” stāsta Speciālo uzdevumu vienības komandieris komandleitnants Staņislavs Leimanis.

Noskaties dziesmas video šeit
Laikā no 11.  līdz 18. novembrim, svinot valsts simtgadi, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (turpmāk - LVRTC) tornī Zaķusalā un vēl 20 torņos visā valstī tiks pacelti Latvijas karogi.
Zaķusalas tornim 18.novembrī būs arī īpaša rota - tajā plīvos visu laiku lielākais Latvijas karogs. Mūsu valsts simbols Latvijas augstākajos torņos ir LVRTC sveiciens valsts iedzīvotājiem Latvijas simtgadē.

Godinot valsts simtgadi, 18. novembrī Zaķusalas televīzijas tornī tiks pacelts 800 kvadrātmetru liels karogs.
Teju divu basketbola laukumu izmēram pielīdzināmais karogs atradīsies starp torņa trīs balstiem. Ja laikapstākļi to atļaus, karogs tiks svinīgi pacelts pulksten 8.00 no rīta, kļūstot par Latvijas simtgades svētku lielāko karogu.

20x40m plašais karogs darināts Latvijā no īpaši izturīga, tomēr salīdzinoši viegla materiāla.
Zem torņa centrālās daļas ir izveidota īpaša konstrukcija, kas karogu pacels 80m augstumā. Tā kā karoga izmērs to padara par iespaidīgu buru, karogs vertikālā veidā tiks stiprināts tikai pie vienas malas un brīvi plīvos starp torņa balstiem. TV torņa apmeklētājiem unikālo, valsts simtgades svētku lielāko karogu būs iespēja aplūkot un uz tā fona nofotografēties tikai vienu dienu - 18. novembrī.

Jau astoto reizi Zaķusalas TV torņa karoga mastā, kas ir augstākais karoga masts Eiropas Savienībā, tiks pacelts arī 3x6m liels Latvijas karogs. Kopš 2014.gada nogales tas tiek pacelts divas reizes gadā 4.maijā un 18.novembrī.

“Septiņdesmitajos gados, projektējot Rīgas TV un radio torni, tajā tika paredzēts karoga masts. Nebrīves gados pēc torņa uzcelšanas karogs TV tornī tā arī netika pacelts, jo LVRTC darbinieki to atteicās darīt, sakot, ja nav sarkanbaltsarkanais, nebūs nekāds. Tāpat svešas varas karogi nav plīvojuši arī Cesvaines tornī, kura spice ir arī augstākais punkts Baltijā. Karogs ir skaistākā svētku rota un jo augstāk plīvo mūsu karogi, jo lepnāk par Latviju ir paceltas mūsu galvas!” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Karogi Latvijas augstākajos torņos - Valmierā, Cesvainē, Daugavpilī, Rēzeknē, kā arī Dundagā, Tukumā, Sabilē, Ēdolē, Dunalkā, Siguldā, Ulbrokā, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī, Viļānos, Preiļos, Līvānos, Viesītē, Jelgavā tiks pacelti laikā no 11.līdz 15.novembrim un plīvos līdz pat 20.novembrim.

Tā kā līdz šim šajos torņos karogi nav plīvojuši, torņos izveidoti speciāli karoga masti, kā arī apgaismojums diennakts tumšajam laikam. LVRTC aicina iedzīvotājus fotografēt karogus torņos un ievietot tos sociālajos tīklos ar mirkļbirku #karogstornī.

Facebook Draugiem Twitter Instagram