"Mēs esam nākotnes zoodārzs" – stāstot par plaša projekta ieceri veidot pasaulē pirmo "purvāriju" – Latgales zooloģisko dārzu raksturo tā vadītājs Mihails Pupiņš.
Okeanāriju ir daudz, akvāriju ir daudz pasaulē, bet "purvāriju" nav," tā Latgales reģionālajai TV stāsta Latgales zoodārza vadītājs Mihails Pupiņš.
Viņš cer, ka purvu Daugavpils centrā var izveidot pieejamu apmeklētājiem. Vairākkārt projekta īstenošanai saņemts atteikums no Eiropas Savienības fondiem. Šobrīd tiek veikti uzlabojumi, lai finansējumu varētu piesaistīt.
Arī tas, ka pašā pilsētas centrā atrodas neskarta purva teritorija, Eiropā ir retums. Lai arī ideja par šāda veida dabas parku radusies jau pirms 30 gadiem, finansējums tam – gan neveiksmīgi – meklēts pēdējo gadu laikā.

Virs purva Daugavpils centrā pie Latgales zoodārza lido kaijas, taču tā iekšienē mīt vēl daudzi citi no cilvēku acīm noslēpušies dzīvnieki, rāpuļi, abinieki un kukaiņi. Lai apmeklētājiem būtu skatāma un izzināma arī šī vieta, zoodārza vadītājs tiekas ar projektētāju un pārrunā ideju par pasaulē pirmā purva parka jeb "purvārija" izveidi.
Iecerēts, ka šeit taps ēka – milzīga ozola veidolā putnu vērošanai un dažādi citi dabai pietuvināti objekti.

Šobrīd rit dokumentu sakārtošana un gūta arī zaļā gaisma un atbalsts no pašvaldības puses. Tomēr tik liela mēroga projektu īstenošanai traucē arī pieredzes trūkums. Pasaulē ir simtiem dažādu zoodārzu un asociāciju, taču lielākoties tās idejas noskata cita no citas un saskaras ar grūtībām profesionālas darba komandas izveidē.

Līdztekus pasaulē pirmā “purvārija” izveidei pagalmā iepretim zoodārza ēkai paredzēts izbūvēt atpūtas laukumu ģimenēm ar bērniem, tropu jeb džungļu pili, kā arī trušu pilsētiņu, kur mazos dzīvnieciņus varēs gan paturēt rokās, gan pabarot.
Startam jeb pirmajai kārtai nepieciešami līdzekļi vismaz viena miljona eiro apmērā. Iecerēts, ka, sakārtojot birokrātiska rakstura jautājumus, to beidzot izdosies gūt.
22. jūnijā plkst. 24:00 no Brīvības pieminekļa Rīgā startēs 150 skrējiensoļojuma “Rīga – Valmiera” dalībnieki, mērojot 107 km distanci līdz Sv.Sīmaņa baznīcai Valmierā. Dalībnieku vidū būs arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. 

Naktī no 22. uz 23. jūniju plkst. 24:00 dalībnieki startēs Rīgā, pie Brīvības pieminekļa. 23.jūnijā plkst. 7:00 laukumā pie Sv.Sīmaņa baznīcas darbu sāks finiša zona, sagaidot sportistus Valmierā. Plkst. 9:00 plānota ziedu ceremonija ātrākajiem dalībniekiem vīriešu konkurencē, plkst. 12:00 – ziedu ceremonija ātrākajām dalībniecēm sieviešu konkurencē. Plkst. 14:00 – apbalvošana.

Līdzjutēji aicināti sagaidīt skrējējus Valmierā. Ātrākais dalībnieks finiša lenti varētu pārraut jau ap plkst. 8:00. Finišētājus un atbalstītājus Valmierā priecēs arī solisti no vokālās studijas "Notiņas", Valmieras Viestura vidusskolas vokāli instrumentālais ansamblis "The Saviors", kā arī ar nelielu akustisko koncertu pēc apbalvošanas ceremonijas uzstāsies grupa “Riga Reggae”.

Skrējiensoļojums “Rīga – Valmiera” ir garākais ultramaratons Latvijā un labdarības skriešanas sacensības. Šogad 107 kilometrus garā skrējiena dalībnieki un brīvprātīgie palīgi līdzekļus vāc piecgadīgai vidzemniecei Kristai.
Viņa ir skrējiensoļojuma sargeņģelis, pieskatot katra domas un palīdzot vājuma brīžos, kad vienā no īsākajām gada naktīm dalībnieki uz šosejas “izkāps” ārpus ierastās komforta zonas.

Vēsturiskais skrējiens, kam ir arī sava loma Latvijas neatkarības atgūšanā, risinājās 1989.-1993. gados, tika atjaunots 2014. gadā. Ultramaratona pamatvērtības kopš 1989. gada nav mainījušās – starts pusnaktī pie Brīvības pieminekļa un finišs pie Sv.Sīmaņa baznīcas. Nemainīgs palicis arī uzraksts “Brīvību Latvijai” pie dalībnieku numuriem.

Par kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta veida Rīgā ieviešanu jāturpina diskutēt, kā arī jāveic padziļināta izpēte, kuri maršruti varētu būt pieprasīti, vai un kā iespējams savienot attiecīgos reisus ar citiem sabiedriskā transporta veidiem,  diskusijā par pasažieru kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta Rīgā iespējām secināja tās dalībnieki.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Andris Ločmanis norādīja, ka kuģu satiksme kā sabiedriskā transporta veids Rīgā varētu būt tikai kā papildinājums esošajai sabiedriskā transporta plūsmai. Viņaprāt, nebūtu jāveido gari lineāri maršruti pa Daugavu, jo pēc tādiem nav pietiekami liela pieprasījuma.

Viņš pastāstīja, ka patlaban Rīgā ir dažādi kuģi, kas pamatā apkalpo tūristus un nepilda sabiedriskā transporta funkcijas. Lai gan Ķekavas pašvaldības plānošanas dokumentos minēta kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta ieviešana līdz Rīgas centram, ir bažas, vai tas būtu tehniski iespējams. Tāpat diskusijas esot par to, vai ir iespējams nodrošināt tādu kuģu kā sabiedriskā transporta intensitāti, lai cilvēkiem tā būtu ērta. Teorētiski būtu iespējams izveidot sabiedriskā ūdenstransporta ceļu Katlakalns-Doles sala vai kooperatīvs "Ziedonis"-Krastmala, taču ļoti daudzi cilvēki, kas pārvietojas pa šiem maršrutiem, ir pakārtojuši savu dzīvi autotransportam, un diez vai mainīs savus ieradumus, skaidroja Rīgas domes pārstāvis.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Lucavsala tiek attīstīta kā publiskā telpa, tur notiek salīdzinoši daudz pasākumu, tāpēc būtu vērts apdomāt papildu sabiedriskā ūdens transporta nodrošināšanu turp no Rīgas centra. Piemēram, ieviešot maršrutu centrs-Nacionālā bibliotēka-Mūkusalas iela-Zaķusala-Lucavsala. Pie Nacionālās bibliotēkas, Mūkusalas ielā un Lucavsalā arī esot vietas, kur varētu piestāt kuģīši. Šāda reisa izveidei varētu būt gan pamatojums, gan arī pieprasījums pēc tā, jo iedzīvotājiem pieejamāka kļūtu liela teritorija, kas patlaban pakārtota tikai sauszemes sabiedriskā transporta satiksmei. Vēl viens iespējamais maršruts esot Daugavgrīva-Bolderāja-Vecmīlgrāvis-Mangaļsala.

Ločmanis piebilda - lai sabiedriskais ūdenstransports Rīgā kursētu, būtiski priekšnosacījumi ir tā kursēšanas biežums, kursēšanas ilgums, maršruts, cik pieejams šāds transports iedzīvotājiem ir no cenas viedokļa un savienojumi ar citiem sabiedriskā transporta veidiem, piemēram, cik tuvu ir sabiedriskā transporta pietura.

Arhitekts, pilsētplānotājs Egons Bērziņš norādīja, ka mazās flotes uzturēšana Rīgā būtu ārkārtīgi svarīga. Taču, apsverot sabiedriskā ūdenstransporta izveidi, būtu jāņem vērā privāto uzņēmēju pieredze, kādēļ sabiedriskais ūdenstransports Rīgā vēl nav attīstījies.

"Mangaļsalas iedzīvotāju biedrības" valdes locekle Ramona Innusa-Gredzena teica, ka Mangaļsalas iedzīvotājus interesē iespējas ar ūdenstransorta palīdzību pārvietoties pa maršrutu Vecmīlgrāvis-Mangaļsala-Bolderāja un sevišķi nepieciešams būtu ūdenstransports tieši no Vecmīlgrāvja līdz Bolderājai, kur ar sabiedrisko transportu nokļūt ir neērti un ilgi.

Arī "Bolderājas grupas" pārstāve Sandra Jakušonoka uzsvēra, ka Bolderājai būtu nepieciešama labāka savienojamība ar Vecmīlgrāvi, kas ir vēsturiski vienotas teritoriālās vienības, jo pietiekami daudz iedzīvotāju brauc turp un atpakaļ uz kapiem. Bolderājā arī ir iespējamas sabiedriskā transporta - pasažieru kuģu pieturvietas - jahtu eliņš vai Muitas māja.

Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš norādīja, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas galvaspilsēta neizmanto ūdensceļus sabiedriskā sabiedrības pārvietošanās vajadzībām. Lai to attīstītu, būtu jātiek skaidrībā, ar kādu mērķi konkrēto ūdens sabiedriskā transporta maršrutu veidot un kāda ir infrastruktūras savienojamība ar citiem transporta veidiem, kas ir viens no būtiskākajiem aspektiem ūdens sabiedriskā transporta ieviešanā.

Rīgas pilsētas Izpilddirektors Juris Radzevičs norādīja, ka sabiedriskais ūdenstransports Rīgā ir derīgs, bet nav nepieciešams. Pēc tā trūkst pieprasījuma, jo sabiedriskajam ūdenstransportam nav savienojuma ar iedzīvotājus interesējošajiem apmeklējamajiem objektiem. Ja varētu ūdenstransportu savienot, piemēram, ar velosipēdu satiksmi, tā izveidei būtu jēga. Taču pagaidām trūkstošā pieprasījuma pēc pasažieru kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta veida izveides nav gana liela pieprasījuma, tāpēc tajā nav iespējams investēt Rīgas nodokļu maksātāju naudu. Viņa ieskatā, lai noformētos pieprasījums, pakāpeniski jāturpina attīstīt pilsēta.

"Rīgas satiksmes" pārstāvis norādīja, ka ikdienā ceļu no Bolderājas līdz Vecmīlgrāvim mēro mazāk nekā 100 cilvēki dienā, kas ir niecīgs skaits. Vienlaikus viņš atzina, ka pasažierus, kuri izmanto sabiedrisko transportu, interesē tā ātrums, pieejamība un regularitāte, un jautājums, vai sabiedriskais ūdenstransports to var nodrošināt.

SIA "River Cruises" pārstāvji norādīja, ka maršruts Vacmīlgrāvis-Bolderāja potenciālajiem pasažieriem ir interesants, bet nav pietiekami pieprasīts. Šāda reisa ieviešana ir iespējama, taču trūkst pietiekami lielas pasažieru plūsmas, lai būtu ekonomiski izdevīgi to nodrošināt. Tāpat jāņem vērā, ka šāda ūdenstransporta biļetes cena noteikti būtu augstāka par diviem eiro, jo kuģa uzturēšanas izmaksas nav mazas.

Diskusijas beigās klātesošie nolēma, ka būtu jāturpina apspriest kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta ieviešanas iespējas Rīgā, taču jāveic padziļināta izpēte šajā kontekstā. Rīgas pilsētas plānotāji apņēmās kuģu satiksmi iekļaut pārskatāmā Rīgas pilsētas attīstības plānā nākotnē.
Viņa Svētības Dalailamas mācību ietvaros, kas no 16. līdz 18. jūnijam notiks Rīgā, dalībniekus uzrunās Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūtā Dalailamas Ētikas un vērtību centra vadītājs Tenzins Prijadarši, kā arī pasaulslavenais amerikāņu profesors un Tibetas nama dibinātājs Ņujorkā Roberts Tūrmans, kas nolasīs lekciju "Vieduma aspekti sutrā un tantrā".

Pirmajā mācību dienā, 16. jūnijā, dalībniekus uzrunās arī budistu mūks Tenzins Prijadarši, kas uzstāsies ar sarunu "Tā es vienreiz dzirdēju...", kuras laikā pastāstīs par sūtru lomu budismā. Tāpat Tenzins Prijadarši novadīs meditāciju.
Savukārt otrajā mācību dienā, 17. jūnijā, notiks tikšanās ar amerikāņu profesoru Robertu Tūrmanu, kurš veltījis visu savu dzīvi Tibetas garīgā un kultūras mantojuma izpētei un saglabāšanai.

Tenzins Prijadarši nāk no Indijas valstsvīru un domātāju ģimenes. Viņš vienlaicīgi ieguva gan laicīgo, gan tradicionālo izglītību budismā, mācoties lielisku skolotāju vadībā. Agrā vecumā viņš iepazinās ar Māti Terēzi Kalkutā un daudz uzzināja par cilvēka dabu un līdzcietību, vērojot, kā viņa palīdz nabagiem. Tā aizsākās viņa interese par starpreliģiju dialogu, un jau 1997. gadā viņš pārstāvēja budisma tradīciju tikšanās laikā ar Romas pāvestu Jānis Pāvilu II. Pēc tam viņš piedalījās sarunās ar arhibīskapu Desmondu Tutu, Romas pāvestu Benediktu XVI, Gjalvangu Karmapu un citiem reliģiskajiem līderiem.
Tenzins Prijadarši lasa lekcijas par budisma filozofiju un sociāli-politiskiem jautājumiem dažādās pasaules valstīs, tai skaitā ASV Humanitāro un eksakto zinātņu akadēmijā, kā arī dažādās mācību iestādēs. Viņš aktīvi piedalās dialogā starp budisma zinātniekiem-filozofiem un modernās neirozinātnes pārstāvjiem.

Roberts Tūrmans ir Kolumbijas universitātes indo-tibetiešu budoloģisko pētījumu nodaļas profesors un Amerikāņu Budoloģijas institūta prezidents. Roberts Tūrmans ir radījis lieliskus tulkojumus, kā arī ir daudzu publikāciju autors. To skaitā "Tsonkapas zelta vārdi: prāts un apgaismība Tibetas filozofijā", "Tibetas mirušo grāmata", "Bezgalīgā dzīve", "Dusmas" un dižpārdoklis "Iekšējā revolūcija: dzīve, brīvība un patiesās laimes meklējums". Profesors ir lielisks orators, kā lekcijas visā pasaulē apmeklē milzīgs skaits klausītāju. Kopā ar aktieri Ričardu Gīru un komponistu Filipu Glassu viņš izveidoja pasaulslaveno Tibetas namu Ņujorkā. Žurnāls "Time" ir iekļāvis viņu 25 ASV ietekmīgāko cilvēku sarakstā.

Programma Rīgā noslēgsies 18. jūnijā ar fusion-funk-reggae grupas “SunSay”, kuras dibinātājs ir Andrejs Zaporožecs, muzikālo dāvinājumu. Tibetas budisma tradīcijā mācības un iesvētības bieži tiek noslēgtas ar muzikālu dāvinājumu kā pateicību par iespēju noklausīties mācības par līdzcietību un mīlestību, kuru pamatā ir izpratne par visu lietu ciešo savstarpējo saikni. 
Saeimas deputāti atbalstīja valsts aizsardzības mācību kā obligātu mācību priekšmetu pakāpenisku iekļaušanu  izglītības saturā. 

Ideja ir  no 2018./2019.mācību gada aizsardzības mācību piedāvāt kā pilotprojektu, no 2020. līdz 2024.gadam - kā piedāvājamās izvēles priekšmetu, savukārt no 2024.gada iekļaut izglītības saturā kā obligātu mācību priekšmetu. 

Aizsardzības ministrijas piedāvātais modelis paredz, ka, beidzot vidusskolu, jaunietim, kurš apguvis šo mācību, piedāvātu parakstīt līgumu, lai kļūtu par rezerves karavīru.
Tas gan nozīmē arī saistības, proti, jaunieti varēs iesaukt uz rezerves karavīru apmācībām.
Tajā pašā laikā ministrija rosina izveidot arī bonusu sistēmu šādiem vidusskolu beidzējiem, proti, iestāšanos bez konkursa Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un budžeta vietas valsts augstskolās. Jaunietis no kļūšanas par rezerves karavīru varēs arī atteikties.

Valsts aizsardzības mācība paredzēta četros blokos - valstiskā audzināšana, Dzīves skola, fiziskā sagatavotība un vislielākā uzmanība paredzēta militārajam blokam. Militārajā blokā paredzēta Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas pirmā līmeņa pamatapmācības programmas pasniegšana.
Latvijas Televīzijas pagalmā šovasar atkal ir bišu drava, un bišu rosībai tiešraidē var sekot līdz ikviens interesents sabiedrisko mediju portālā LSM. Bites, 12 saimes  atvedis Andis Titorenko, kurš saka, ka pēc nedēļas ziedēs liepas un bitēm būs darbiņš.

Pērn dravā uz LTV terases sanesto nektāru biškopju profesionāļi aizklātā balsojumā atzina par garšīgāko liepziedu medu.
Analīzes uzrādīja, ka arī galvaspilsētā ievākts medus var būt kvalitatīvs.


7.jūnijā, visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā Drošas dzelzceļa šķērsošanas diena.

Cilvēki dzelzceļa negadījumos galvenokārt iekļūst savas neuzmanības, pārdrošas rīcības un elementāru drošības noteikumu neievērošanas dēļ, kā rezultātā ik gadu Latvijā uz dzelzceļa sliedēm iet bojā vai tiek ievainoti vairāki desmiti cilvēku.
Tādēļ VAS “Latvijas Dzelzceļš”, Valsts Policija un AS “Pasažieru vilciens” atgādina drošas dzelzceļa šķērsošanas noteikumus un uzsver, ka dzelzceļu drīkst šķērsot tikai tam paredzētajās vietās, ievērojot drošības principus un pārliecinoties, ka netuvojas vilciens.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa ir notikuši 10 negadījumi, kuros bojā gājuši septiņi cilvēki, bet traumēti - trīs. Pērn dzelzceļa satiksmē Latvijā kopumā reģistrēti 30 negadījumi, kuros cieta 32 cilvēki - no tiem 23 gāja bojā.

Kā liecina Valsts policijas apkopotā informācija, kopš šī gada sākuma sastādīti 129 administratīvā pārkāpuma protokoli par dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšanu. Tikmēr pērn kopumā fiksēti 448 pārkāpumi, bet iepriekšējos gados pārkāpumu skaits sasniedzis pat 800.

Vilciena sastāvs nespēj nobremzēt vai apstāties tik ātri kā auto, kā arī nevar apbraukt šķērsli, tādēļ, lai izvairītos no sadursmes, vilciena mašīnists ir spiests strauji bremzēt, tomēr ne vienmēr iespējams to sekmīgi izdarīt.
Pērn vilciena mašīnisti bijuši spiesti strauji bremzēt 96 reizes un no negadījuma tas ļāva izvairīties 66 gadījumos.

Jāatzīmē, ka kravas vilciena svars var sasniegt 6 000 tonnu, bet pasažieru vilciena - ap 1 000 tonnu. Vilciena ātrums ir 80 - 120 km/h, bet bremzēšanas ceļš - no 200 m līdz pat 1 km, kas nozīmē, ka visbiežāk vilciena un cilvēka vai auto sadursmes sekas ir traģiskas un letālas.

LDz ik gadu īsteno drošības kampaņas sabiedrības informēšanai un izglītošanai, lai samazinātu negadījumu skaitu uz dzelzceļa un pievērst sabiedrības uzmanību drošības jautājumiem.

Vairāk informācijas par drošību dzelzceļa tuvumā: http://dzirdiredzidzivo.lv/
19. jūnijā lielākais asteroīds Vesta nonāks opozīcijā, pietuvojoties Zemei līdz 170,6 miljoniem kilometru, maksimumā sasniedzot aptuveni piektā zvaigžņlieluma spožumu (salīdzinājumam: Zeme atrodas vidēji 150 miljonu kilometru attālumā no Saules).

Jau tagad tumšās nakts debesīs to iespējams saskatīt pat ar neapbruņotu aci.
Nākamā reize, kad Vesta pietuvosies tik tuvu Zemei, būs pēc 2040. gada.
Iespēja mēģināt ieraudzīt Vestu ar neapbruņotu aci būs šogad no 5. jūnija līdz 16. jūlijam, bet maksimālo spožumu tā sasniegs tieši opozīcijas laikā 19. jūnijā.

Asteroīds Vesta ir otrs lielākais objekts asteroīdu joslā starp Marsu un Jupiteru, nākamais pēc nepilnus 1000 km lielās pundurplanētas Cereras.
Vesta nosaukta par godu romiešu jaunavas dievietei. Tās vidējais izmērs ir apmēram 525 km. Interesanti, ka tās virsmas gaismas atstarošanas koeficients ir 43%, kas ir daudz lielāks nekā, piemēram, Mēnesim (12%).
Ja Vestas virsma būtu tāda kā Mēness, to no Zemes ar neapbruņotu aci vispār nekad nebūtu iespējams novērot.

Šogad jūnijā Vestu būs iespējams sameklēt debesīs kā vāju 5,3 zvaigžņlieluma spīdekli. Ap pusnakti tā atradīsies debess dienvidaustrumos-dienvidos apmēram 11 grādus virs horizonta. To atrast varētu palīdzēt spožais Saturns, kas atradīsies apmēram 7,5 grādus pa kreisi uz dienvidaustrumiem no Vestas. Ņemot vērā, ka jūnijā debesis Latvijā vasaras saulgriežu periodā ir gaišas, Vestas labākai novērošanai ieteicams izmantot nelielu tālskati vai teleskopu.

Tiek uzskatīts, ka pirms nepilniem miljards gadiem Vesta piedzīvoja vairākas lielas kosmiskas sadursmes ar citiem asteroīdiem, pazaudējot apmēram 1% no savas masas. Par to liecina uz tās atklātie svaigie meteorītu krāteri, kuru diametrs ir salīdzināms pat ar pašas Vestas izmēriem. Šajās kosmiskajās sadursmēs tās ieži tika izsviesti kosmosā dažādos virzienos. Neliela daļa no šiem akmeņiem nonāca arī Zemes tuvumā un meteorītu veidā nokrita uz Zemes.
NASA Down kosmiskais aparāts, kas no 2011. gada 17. jūlija līdz 2012. gada 5. septembrim apstiprināja šo hipotēzi. Tagad vairāki meteorīti, kuru izcelsme ir Vestas grupas asteroīdi, ir apskatāmi arī Latvijā Mazajā meteorītu muzejā.

30. jūnijā Mazajā meteorītu muzejā, Nīcgales ielā 3a, Rīgā tiks organizēti ANO Asteroīdu dienas pasākumi. Dienas laikā notiks diskusijas arī par asteroīda Vesta izcelsmes meteorītiem.
Asteroīdu diena ir globāla kustība, kuras mērķis ir izzināt asteroīdus un mazinātu to bīstamo ietekmi uz Zemi. Plašāka informācija angļu valodā mājaslapā www.asteroidday.org.

Papildu informācija par Mazo meteorītu muzeju ir atrodama interneta vietnē www.meteoriti.lv/Muzejs. Ierašanās muzejā tikai ar iepriekšēju rezervāciju.
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra aicina ikvienu Latvijas jaunieti, kuram 1. jūlijā būs 18 gadi, izmantot Eiropas Savienības iniciatīvu DiscoverEU.
Tā ļaus aptuveni 15 000 jauniešiem visā Eiropā saņemt ceļošanas pasi un apceļot Eiropu jau šovasar, laika posmā no 9. jūlija līdz 30. septembrim.

Šī Eiropas Savienības iniciatīva piedāvā jauniešiem baudīt pārvietošanās brīvību, labāk izprast Eiropas daudzveidību, iepazīt Eiropas kultūras bagātību, iegūt jaunus draugus un galu galā – iepazīt arī sevi.

Pamatā ceļošana notiks ar vilcienu. Bet ceļošanas karte ļaus izmantot arī citus transporta līdzekļus, tostarp autobusus un prāmjus.
Ar lidmašīnu būs atļauts lidot izņēmuma gadījumos un tad, ja nav pieejami citi transporta līdzekļi. Tas dos iespēju piedalīties iniciatīvā arī jauniešiem, kuri dzīvo attālos reģionos vai uz salas.

Kas var pieteikties ceļojumam?
- Jaunieši, kuri 2018. gada 1. jūlijā būs tieši 18 gadu veci (dzimuši laikā no 1999. gada 2. jūlija līdz 2000. gada 1. jūlijam, ieskaitot);
- Jaunieši, kuri ir vienas no 28 ES dalībvalstu pilsoņi.

Lai pieteiktos, jauniešiem jābūt gataviem uz šādiem nosacījumiem:
- tiešsaistes pieteikuma veidlapā norādīt personas apliecības vai pases numuru;
- ceļojumu sākt vienā no 28 ES dalībvalstīm;
- ceļojuma sākumam jānorit laikā no 2018. gada 9. jūlija līdz 30. septembrim;
- ceļojuma garums - vismaz viena, bet ne vairāk kā četras valstis ES;
- jākļūst par DiscoverEU sūtni.

Pieteikumi var būt individuāli vai kolektīvi (personu grupa, kurā ir ne vairāk kā 5 personas). Grupai jāizvēlas savas grupas vadītājs.

Kad un kā pieteikties?
Ieinteresētie jaunieši var pieteikties tiešsaistē no 12. jūnija pulksten 12.00 (CET) līdz 26. jūnija pulksten 12.00 (CET). 
Pēc atlases dalībniekiem ir jādodas ceļā laikā no 2018. gada 9. jūlija līdz 30. septembrim.
Tiešsaistes pieteikšanās DiscoverEU norisināsies http://europa.eu/youth/discovereu_lv.

Pienākums nodrošināt radio programmās vismaz 20% latvieša mūzikas samazinās radio programmu patēriņu un Latvijas informatīvo telpu, informē Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš, komentējot izskatīšanai Saeimā iesniegto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu projektu, kas paredz pienākumu visām radio stacijām savās programmās vismaz 20% apjomā spēlēt latviešu mūziku.

"Lai arī sākotnēji varētu šķist, ka minētie likuma grozījumi veicinās latviešu mūzikas pieprasījumu, Latvijas Raidorganizāciju asociācija uzskata, ka tieši pretēji, tie samazinās radio patēriņu, attiecīgi radio veiktos autortiesību un nodokļu maksājumus, un šādi apstākļi nesekmēs latviešu mūzikas atpazīstamību un pieprasījuma pieaugumu. Vēl bīstamāk, samazinoties Latvijā veidoto radio programmu patēriņam, pastāv reālas bažas, ka samazināsies Latvijas informatīvā telpa, kas nebūtu pieļaujami esošā "informatīvā kara" apstākļos," uzsvēra Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors.

Radio stacijas "Radio Skonto" valdes locekle Baiba Ābele norādīja, ka gan pasaules, gan Latvijas radio stacijās spēlēto dziesmu saraksti veidoti profesionāli, regulāros pētījumos izzinot klausītāju muzikālās vajadzības. "Mēs vairs nevaram būt skolotāji, nevaram mācīt, kas ir jāklausās. Radio konkurē ar visām iespējamajām digitālajām platformām. Ja mēs neatskaņosim to, ko klausītājs vēlas dzirdēt, viņi sev vēlamo muzikālo saturu atradīs citur. Tie laiki, kad radio varēja spēlēt visu, kas kādam likās "pareizi", ir beigušies," sacīja Ābele.

Kā uzsvēra Latvijas Raidorganizāciju asociācijas valdes loceklis un radio stacijas "Radio SWH" komercdirektors Filips Rubenis, ja nebūtu globālas konkurences un šie grozījumi attiektos uz visās tehnoloģiskajās platformās pieejamo muzikālo plūsmu, tad par to pozitīvo ietekmi vēl varētu diskutēt. "Tā kā tas nedz juridiski, nedz tehniski nav iespējams, piedāvātā likumdošanas iniciatīva nesasniegs tās noteiktos mērķus, tikai sagraus radio nozari un nekāds atbalsts latviešu mūzikai nesanāks. Mēs esam par kvalitatīvu un klausītāju pieprasītu saturu, bet to nevar izveidot ar šādiem ierobežojumiem," skaidroja Rubenis.

Viņš papildināja, ka Latvijas Raidorganizāciju asociācija saredz būtisku risku Latvijas informatīvās telpas samazinājumam. Lielākā daļa radio programmu veido ziņas un informē par notikumiem Latvijā un ārzemēs. "Klausītājiem, aizmigrējot uz digitālajām platformām, šis Latvijā veidotais informatīvais saturs nebūs pieejams, līdz ar to jau tā šaurā Latvijas informatīvā telpa, kļūs vēl šaurāka," sacīja Rubenis.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija uzskata, ka latviešu mūzikai ir ļoti būtiska vieta latviskajā kultūras telpā un ir jāmeklē veidi, kā atbalstīt un stimulēt tās attīstību, kā arī konkurētspējas palielināšanos, bet konkrētais priekšlikums ne tikai nav latviešu mūziķu interesēs, bet arī draud sagraut radio nozari un būtiski sašaurināt Latvijas informatīvo telpu. Tāpēc Latvijas Raidorganizāciju asociācija aicina Saeimas deputātus nevirzīt iesniegtos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un uzsākt diskusiju par reāliem atbalsta mehānismiem latviešu mūzikas attīstībai un konkurētspējas palielināšanai.

Valdības koalīcijas politiķi iesnieguši Saeimā likuma grozījumus, kas paredz noteikt, ka radiostacijās vismaz 20% no fonogrammām jāraida latviski.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt latviešu mūzikas īpatsvaru elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās. Politiķi norāda, ka latviešu mūzikas pieejamība apkārtējā vidē ir nozīmīgs un pozitīvs priekšnosacījums valsts nacionālās identitātes un valsts atpazīstamības veidošanā. Likumā tiek rosināts noteikt, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 20% no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas. No minētajām fonogrammām ne mazāk kā puse ir jāizmanto radio no plkst.7 līdz plkst.20.

Fonogrammas latviešu valodā paredzēts definēt kā fonogrammas vai muzikālus darbus, kas ir izpildīti latviešu valodā vai arī atspoguļo latviešu kultūras mantojumu, neatkarīgi no tā, kas ir fonogrammas autors vai izpildītājs. Tāpat par fonogrammām latviešu valodā tiks definēta Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu komponēta vai izpildīta mūzika latviešu valodā. Kā jaunrades fonogrammas plānots definēt fonogrammas vai muzikālus darbus, kas ierakstīti un publicēti Latvijā trīs gadu laikā no to fiksācijas brīža. No fonogrammas mūzikas autora, vārdu autora, producenta, ierakstu kompānijas un/vai izpildītāja vismaz diviem no minētajiem būs jābūt piederīgiem Latvijai.
Politiķi atsaucas uz to, ka līdzīgas kvotas konkrētām valodām ir noteiktas Francijā, Vācijā, Austrijā, Polijā, Igaunijā un Kanādā. Saeima par likuma grozījumu nodošanu komisijām lems 7.jūnijā.

Lai vairotu jauniešu zināšanas par ES piedāvātajām iespējām, Latvijā 30. maijā ar īsfilmu vakaru tika uzsākta informatīva kampaņa #EUandME. Tā vienlaikus norisināsies visās 28 dalībvalstīs un ilgs nākamos 18 mēnešus.

Kampaņa jauniešus informēs par mobilitāti, ilgtspēju, iemaņu un prasmju nozīmi darba tirgū, uzņēmējdarbību, digitālajiem risinājumiem un tiesībām. Kampaņas veidotāji sarūpējuši gan praktisku informāciju, gan interesantus faktus par konkrētajām tēmām.

Kampaņa stāsta par ļoti praktiskām lietām, kas jauniešiem būtu jāzina, un kuru pielietojums praksē palīdzētu uzlabot dzīves kvalitāti.
Piemēram, vairāk un viegli saprotamā veidā varēs uzzināt par preču atgriešanas iespējām, dažādu maksājumu veikšanu, ceļošanu starp ES valstīm, garantiju saņemšanu attiecībā uz preci vai pakalpojumu, studiju, darba un prakses iespējām, kompensāciju saņemšanu gadījumos, ja kavējas vai tiek atcelti lidojumi, vai netiek ievērotas patērētāja tiesības.

Jauniešiem aktuālie temati – mobilitāte, digitālās iespējas, jaunuzņēmumu veidošana, jaunatnes darba un prakses iespējas, kā arī vides jautājumi apspēlēti arī piecās īsfilmās, kuras uzņēmuši Eiropā pazīstami režisori. Īsfilmas stāsta par 17 līdz 35 gadus vecu jauniešu jeb laikā ap gadsimtu miju dzimušo iespējām ES.

Īsfilmas oriģinālvalodās ar latviešu valodas titriem var skatīties te.

Par godu Latvijas simtgadei fonds „1836” veido tūrisma maršrutu apkārt Latvijai, kas vijas aptuveni 1836 kilometru garumā, aptverot visu Latvijas teritoriju pa sauszemes robežu.
Šis maršruts jeb „1836 ceļš” tiks dāvāts Latvijai un tās iedzīvotājiem valsts simtgadē.

21.jūnijā uz „1836 ceļa” notiks akcija „Izgaismo Latviju”.
Fonds „1836” un Imanta Ziedoņa muzejs aicina pieteikties un kļūt par vienu no 1836 brīvprātīgajiem, kas 21.jūnijā palīdzēs Latvijai kļūt par pirmo valsti pasaulē, kuras iedzīvotāji valsts simtgadei par godu apgājuši apkārt savai valstij un izgaismojuši tās robežu ar ugunskuriem.

Brīvprātīgie būs akcijas organizatoru palīgi, kuri uzņemsies atbildību par vienu noteiktu kilometru Latvijas pierobežā, un tādējādi būs garants tam, ka savai valstij apkārt 21.jūnija vakarā noiesim.
Taču akcijā piedalīties aicināts ikviens Latvijas iedzīvotājs vai viesis, noejot savu, paša izvēlētu, sirdskilometru jebkurā „1836 ceļa” posmā Latvijas pierobežā.

Pēc tam dalībnieki un brīvprātīgie aicināti pievienoties pierobežas novadu organizētajiem ugunskuriem, kur tiks dziedātas spēka dziesmas Latvijai un plkst.22, vienlaikus visā Latvijā, mūsu valsts himna. Vietnē www.izgaismolatviju.lv var izpētīt 1836 ceļa maršrutu un pieteikties par atbildīgo vienam no 1836 ceļa kilometriem. 

Akcija „Izgaismo Latviju” 21.jūnijā notiks visā Latvijā: gan Rīgā, gan 43 Latvijas pierobežas pašvaldībās. Rīgā organizētās ugunskuru vietas atradīsies Rīgas Brīvostas teritorijā un pie viesnīcas „Islande Hotel”. Informāciju par pašvaldību organizēto ugunskuru vietām un plānotajiem pasākumiem sniegs pašas pašvaldības, kā arī informācija apkopotā veidā pēc 10.jūnija būs vietnē www.izgaismolatviju.lv


Par akciju „Izgaismo Latviju”

Akcija „Izgaismo Latviju” ir viens no oficiālajiem Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem, kuru organizē fonds „1836” un Imanta Ziedoņa muzejs ar bankas BlueOrange atbalstu un 43 pierobežas novadu pašvaldību aktīvu līdzdalību. Pēdējo divu gadu laikā iezīmēta 1836 kilometrus garā ceļa infrastruktūra, apzinātas atpūtas vietas un naktsmītnes gājējiem vai braucējiem, kuri nākotnē vēlēsies mērot kādu šī ceļa daļu.

2015. gadā fonds „1836” uzsāka projektu „Aplido, apceļo, apmīļo Latviju!”, kuras mērķis ir kopā ar pašvaldībām, tūrisma informācijas centriem un citiem interesentiem izveidot tūrisma ceļu „1836”, ko apkārt Latvijai pierobežā var mērot gājēji, velosipēdisti, motociklisti un autobraucēji. Pēdējo trīs gadu laikā fonds kopā ar tūkstošiem interesentu devušies pārgājienos, lai izzinātu pierobežu, iespējas to apceļot, ir apzinātas iespējamās naktsmītnes, atpūtas vietas, un daudzviet jaunais tūrisma maršruts jau iezīmēts ar „1836 ceļa” stabiem.

Kā notiks akcija?

Līdz plkst.18:20 - akcijas dalībnieku pulcēšanās pašu izvēlētajā vietā uz „1836 ceļa”
18:36 - sākas gājiens apkārt Latvijai
20:00 – 21:30 - ugunskuru iedegšana
21:30 – pie visiem ugunskuriem pierobežā kopīgi tiek dziedātas spēka dziesmas Latvijai
22:00 – valsts himnas dziedāšanas vienlaikus visā Latvijā.
Vakara turpinājums pie ugunskuriem, atbilstoši pašvaldību veidotajai programmai
No 2018. gada 1. jūnija pāriem, kuri vēlēsies laulāties dzimtsarakstu nodaļā, būs iespēja iesniegumu par laulības noslēgšanu iesniegt arī elektroniski, tādējādi atvieglojot iesniegumu iesniegšanas kārtību un veicinot ātrāku, ērtāku saziņu starp dzimtsarakstu nodaļu un pāri, kurš vēlas laulāties.

Iesniegums jāaizpilda abām personām, jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu (iesnieguma veidlapa būs pieejama Tieslietu ministrijas mājaslapā). Aizpildot iesniegumu un to parakstot, iesniegums jānosūta uz dzimtsarakstu nodaļas e-pastu, kurā pāris vēlēsies noslēgt laulību.

Saņemot iesniegumu elektroniski, dzimtsarakstu nodaļas darbinieks uz e-pastu, no kura iesniegums saņemts, apstiprinās tā saņemšanu, pēc tam pārbaudīs, vai iesniegums ir korekti aizpildīts, vai ir norādīta visa nepieciešamā informācija, vai tas ir parakstīts ar abu personu elektroniskajiem parakstiem un laika zīmogu, ir samaksāta valsts nodeva par laulības reģistrāciju.

Ja iesniegums nebūs korekti aizpildīts, nebūs samaksāta valsts nodeva, iesniedzējiem tiks lūgts noteiktā termiņā novērst trūkumus.
Ja trūkumi netiks novērsti un precizēto iesniegumu dzimtsarakstu nodaļa nesaņems vai arī netiks samaksāta valsts nodeva – iesniegums netiks uzskatīts par iesniegtu.

Bet, ja iesniegums būs korekti aizpildīts, valsts nodeva samaksāta un konstatētie trūkumi noteiktajā laika periodā novērsti – dzimtsarakstu nodaļas darbinieks salīdzinās iesniegumā norādītās ziņas ar Iedzīvotāju reģistrā pieejamām ziņām. Ja iesniegumā norādītās ziņas neatbildīs Iedzīvotāju reģistrā pieejamajai informācijai, pārim tiks lūgts sazināties ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai precizētu ziņas Iedzīvotāju reģistrā. Pēc ziņu precizēšanas iesniegums tiks pieņemts.

Savukārt, ja sniegtās ziņas nebūs pretrunā ar Iedzīvotāju reģistrā pieejamo informāciju, iesniegums tiks pieņemts, sniedzot iespēju pārim vienoties ar dzimtsarakstu nodaļas darbinieku par laulības noslēgšanai vēlamo dienu un laiku, kā arī citām niansēm.
No 2018. gada 1. jūnija vieglā transportlīdzekļa vadītāji, tajā skaitā arī taksometru vadītāji, kuri nebūs reģistrējušies Taksometru vadītāju reģistrā, nedrīkstēs nodrošināt pasažieru komercpārvadājumus.
Tāpat komersantiem, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, ir jābūt saņemtai licencei un licences kartītei. Šobrīd Taksometru vadītāju reģistrā reģistrēti 2328 autovadītāji, savukārt licences par pasažieru komercpārvadājumu veikšanu ar vieglo automobili izsniegtas 82 komersantiem.

Pēc piereģistrēšanās Taksometru vadītāju reģistrā uz autovadītāja norādīto adresi tiek nosūtīta reģistrācijas apliecība. Tai pakalpojumu sniegšanas laikā jāatrodas transportlīdzeklī redzamā vietā, lai pasažieris brauciena laikā var pārliecināties par to, ka autovadītājs ir tiesīgs sniegt šāda veida pakalpojumu. Autovadītāja reģistrācija tiek apstiprināta uz trim gadiem.

Komersantiem, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili līdz četrām pasažieru sēdvietām, ir jāsaņem licence un licences kartīte Autotransporta direkcijā.
Šādi pārvadātāji iedzīvotājiem pakalpojumu var piedāvāt, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistē speciāli izveidotā tīmekļvietnē vai mobilajā aplikācijā. Pasažieri par braucienu var norēķināties tikai bezskaidrā naudā. Licence komersantam tiek izsniegta uz četriem gadiem.
Vīrusu un saaukstēšanās sezonai atkāpjoties, ir īstais laiks, lai veiktu revīziju savā mājas aptieciņā. Tas ļaus ne vien ieviest tajā kārtību, bet arī pārbaudīt, vai tajā nav kādu zāļu, kurām ir beidzies derīguma termiņš vai kuras vairs nelietojat.

Jā, arī zālēm ir derīguma termiņš. Uz to iepakojuma ir redzama atzīme “derīgs līdz” un datums. Ja norādīts tikai mēnesis un gads, tad zāles var lietot līdz attiecīgā mēneša pēdējam datumam.

Lietot zāles, kurām ir beidzies derīguma termiņš, ir bīstami, jo tajās esošās aktīvās un palīgvielas var noārdīties, un neviens nezina, kādi procesi varēja notikt medikamentā pēc glabāšanas termiņa beigām. Tāpēc šādas zāles ir jāiznīcina. Tas pats jādara ar zālēm, kuras vairāk nelietojat.

Agrāk vecos medikamentus ieteica nolaist podā, lai tie nejauši nenonāktu bērnu rokās, taču tagad to stingri neiesaka.
Turklāt kopā ar sadzīves atkritumiem izmestie medikamenti piesārņo apkārtējo vidi. Ja zālēm beidzies termiņš vai arī kāda iemesla dēļ pārstājāt tās lietot, varat tās nogādāt aptiekā vai vietējā bīstamo atkritumu nodošanas punktā. Abos gadījumos zāles pieņem bez maksas, tā informē veselības jomas eksperti. 

Aptiekā var nodot vien tās zāles, kurām ir beidzies derīguma termiņš.
Turklāt jāatceras, ka aptiekām nav pienākuma pieņemt atpakaļ uztura bagātinātājus, dabīgos preparātus un medicīniskās iekārtas. Tāpat aptiekas nepieņem izlietotās šļirces.

Vēlams, lai aptiekā nododamas zāles būtu oriģinālajā iepakojumā. Tabletes nav ieteicams izņemt no burciņām un blisteriem. Ja vēlaties medikamentus nodot bīstamo atkritumu pieņemšanas punktā vai sadzīves atkritumu stacijā, vispirms jāpārliecinās, vai šis zāles tur pieņems. Parasti šādu informācijau var atrast atkritumu apsaimniekotāju mājaslapā.

Pēdējā laikā apkārtējā vidē, galvenokārt ūdeņos, arvien biežāk atrod zāļu “pēdas”. Lai gan to koncentrācija ir daudz zemāka par parasto piesārņojošo vielu saturu, ilgtermiņā tie var kļūt par iemeslu veselības problēmu. Medikamenti satur aktīvās vielas, kuru ietekme uz vidi vēl ir maz izpētīta. Lai gan vairākums zāļu vidē ātri noārdās, to pastāvīga nonākšana apkārtējā vidē var novest pie to pārāk augstas koncentrācijas. Zāles var tiešā veidā ietekmēt ūdens organismus. Piemēram, hormonālie preparāti var kļūt par iemeslu abinieku un zivju dzimuma maiņai, kā rezultātā tie var pārstāt vairoties. Dažas zāles nenoārdās un var nonākt dzeramajā ūdenī.

Zāles var novest pie virsējo un gruntsūdeņu piesārņojuma.
Piemēram, slimnīcu notekūdeņos esošais dažādu preparātu palieku maisījums ar antibiotikām, kuras var atrast arī pilsētu notekūdeņu attīrīšanas stacijās, laika gaitā mikroorganismus var padarīt izturīgus pret antibiotikām, un šo slimību ārstēšanas gaitā antibiotikas var izrādīties bezspēcīgas.
 9. jūnijā no plkst.14.00 līdz 17.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Pludmales lasītavā (Lucavsalas sporta un atpūtas parkā) ikviens interesents ir laipni aicināts piedalīties Vispasaules publiskās adīšanas akcijā, kas šajā datumā norisinās visā pasaulē.

Publisko adīšanas dienu jeb World Wide Knit in Public Day pasaulē atzīmē kopš 2005. gada.
Lai gan adīšana ir nodarbe, ko parasti veic vienatnē, kad, koncentrējoties tikai uz adījumu, var atslēgties no ikdienas problēmām, tomēr vienu reizi gadā ikviens adītājs aicināts iziet ārā no savas ierastās adīšanas vides un atrast sev līdzīgos Vispasaules Publiskās adīšanas pasākumā.
Varbūt tieši šajā pasākumā jūs satiksiet savus kaimiņus vai attālus paziņas, par kuriem nemaz nenojautāt, ka viņi ada.

Vairāk par publisko adīšanas dienu lasāms adītāju mājaslapā: https://www.wwkipday.com/

Piektdien, 1. jūnijā, plkst. 12.00 Lucavsalas sporta un atpūtas parkā oficiāli atklās Rīgas Centrālās bibliotēkas Pludmales lasītavas jauno sezonu.

Lasītava Lucavsalā darbosies līdz 31. augustam.
Pludmales lasītavas pakalpojumi Lucavsalas atpūtniekiem tiek piedāvāti jau trešo gadu. Salīdzinot ar pirmo gadu, lasītavas apmeklētāju un izsniegumu skaits pagājušajā gadā bija vismaz trīskāršojies.

Lasītavai sagādātas ap 600 izklaidējoša un izzinoša satura grāmatas no bibliotēkas dāvinājumu un dubletu krājuma, kā arī tematiski daudzveidīgs 2018. gada un iepriekšējo gadu žurnālu klāsts.

Lasītavas darbdienās strādās no plkst. 12.00 līdz plkst.17.00, bet brīvdienās un svētku dienās no plkst. 11.00 līdz plkst.18.00.

Lasītavas lietošanas noteikumi paredz, ka, atstājot pludmali, paņemtās grāmatas un žurnāli jāatstāj plauktā, lai nākamajā dienā neizlasītos izdevumus varētu paņemt atkal.
Lai 2019.gada vasarā varētu uzsākt čeku spēli, ir jāizstrādā moderns, kvalitatīvs un drošs tehniskais risinājums čeku apstrādei un uzvarētāja noteikšanai.
Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis “Čeku spēles'' tehniskās specifikācijas projektu un aicina ar to iepazīties ikvienu potenciālo izstrādātāju, uzdodot interesējošos jautājumus un izsakot priekšlikumus un komentārus.

Jautājumi un komentāri tiek gaidīti līdz 11.jūnijam uz e-pasta adresi Liena.Jakuska@vid.gov.lv vai zvanot VID Finanšu pārvaldes Iepirkumu daļas vadītāja vietniecei Lienai Jakuškai uz tālruni 67120211.

Savukārt 12.jūnijā plkst.10.00  VID ēkā Talejas ielā 1, Rīgā notiks ieinteresēto piegādātāju apspriede, kurā varēs piedalīties visas ieinteresētās personas.

“Čeku spēles'' tehniskās specifikācijas projekts ir pieejams VID tīmekļa vietnes sadaļā “Par VID/Publiskie iepirkumi/Tehnisko specifikāciju projekti publiskai izskatīšanai un ierosinājumu sniegšanai''.

Čeku spēles mērķis ir veicināt godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, apkarot nodokļu krāpniecību un mudināt pircējus no saimnieciskās darbības veicējiem un komersantiem pieprasīt čekus un kvītis.

Saskaņā ar sagatavoto likumprojektu izlozēs plānots izmantot čekus ar darījuma vērtību virs 5 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Loterijas dalībniekiem būs jāreģistrē darījumu apliecinošu dokumentu interneta vietnē, aizpildot reģistrācijas formu un norādot darījuma, čeka un tirdzniecības vietas informāciju 
Tāpat būs jānorāda arī loterijas dalībnieka mobilā tālruņa numurs, lai ar viņu varētu sazināties.

Čeku spēli organizēs nedēļas un mēneša izlozēs. Nedēļas izlozes laikā varēs laimēt 10 naudas balvas - katru 200 eiro vērtībā, bet mēneša izlozē - 3000 eiro. 
Spēles uzvarētājus noteiks, izmantojot gadījuma skaitļu ģeneratoru. Pirmā čeku spēles izloze varētu notikt ne vēlāk kā 2019. gada jūlijā.
Ar piektdienu, 1.jūniju, Latvija kļūs par vienu no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur, rūpējoties par iedzīvotāju veselību, pārtikas produktos būs noteikti ierobežojumi transtaukskābju daudzumam, jo no šīs dienas stājas spēkā to reglamentējošie Ministru kabineta noteikumi.

Ierobežojumi noteikti ar mērķi uzlabot Latvijas iedzīvotāju uztura paradumus un tādējādi ilgtermiņā uzlabot sabiedrības veselības rādītājus.
Lietojot transtaukskābes ikdienas uzturā, tās negatīvi ietekmē cilvēka veselību un izraisa sirds un asinsvadu slimības, vēzi, diabētu, kā arī veicina aptaukošanos. Dažādi klīniskie pētījumi pierāda, ka transtaukskābes paaugstina holesterīna līmeni asinīs vairāk kā piesātinātie tauki un transtaukskābju lietošana uzturā palielina saslimšanas risku ar sirds un asinsvadu saslimšanām vairāk kā jebkura cita uzturviela.

Transtaukskābju maksimāli pieļaujamās normas attiecas gan uz pašmāju, gan importētajiem pārtikas produktiem, kā arī uz sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu piedāvājumu.

Noteikumos noteiktās prasības piemēro pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir transtaukskābes, kas radušās pārtikas ražošanos tehnoloģiskajos procesos (hidrogenējot eļļas; spiežot eļļas augstā temperatūrā; pārtikas produktus cepot un karsējot eļļās; cepot un grilējot taukus saturošus pārtikas produktus), bet tās nepiemēro dzīvnieku izcelsmes taukiem, kuru sastāvā transtaukskābes radušās dabiski un nav pievienotas pārtikas ražošanas procesos.

Noteiktais maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums ir līdzīgs Austrijā atļautajam - tur šādas normas ir spēkā kopš 2009.gada.

Arī Latvijā maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt 2g uz 100g (2%) no kopējā tauku daudzuma. Tāpat noteiktas atsevišķas prasības pārtikas produktiem ar samazinātu tauku daudzumu.
Pārtikas produktos, kuros kopējais tauku daudzums ir mazāks par 3%, transtaukskābju daudzums nedrīkstēs pārsniegt 10g uz 100g kopējā tauku daudzuma (jeb līdz 0.3%); savukārt pārtikas produktos, kuros kopējais tauku daudzums ir no 3% līdz 20%, tas nedrīkstēs pārsniegt 4g uz 100g kopējā tauku daudzuma (jeb līdz 0.8%).

Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi ieceri palielināt vairākus sodus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
Paredzēts, ka sods pieaugs, piemēram, par telefona lietošanu pie stūres, pagrieziena nerādīšanu, drošības jostas nelietošanu, bērnu vešanu bez sēdeklīša.
 
Paredzēts, ka sods par telefona lietošanu pie stūres būs 25 līdz 100 eiro. Pašlaik pārkāpumu soda ar brīdinājumu vai summu līdz 15 eiro.
Valsts policija stāsta, ka pērn par telefona lietošanu pie stūres sastādīti 3390 protokoli, bet ar jaunajām ekipāžām, kuras speciāli aprīkotas šāda pārkāpuma atklāšanai, sodīto skaits varētu pieaugt pat desmit reizes.

Likuma grozījumi paredz paaugstināt sodus arī par pagriezienu nerādīšanu, kas būtu no 15 līdz 30 eiro. Pašlaik, līdzīgi kā par telefona lietošanu pie stūres, pagrieziena nerādīšanu soda ar brīdinājumu vai summu līdz 15 eiro.

Likuma grozījumos paredzēts arī konkrētāk raksturot agresīvu braukšanu, sodu paredzot līdzšinējā apmērā no 70 līdz 280 eiro.
Par likumprojekta grozījumiem Saeimai vēl jālemj otrajā un trešajā lasījumā.
 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina studentus, īpaši topošos politologus un sociologus, kļūt par brīvprātīgajiem biroja palīgiem pirmsvēlēšanu laikā.
Studentiem priekšvēlēšanu periodā un vēlēšanu dienā būs jāvēro, vai netiek pārkāpti aģitācijas noteikumi. Brīvprātīgajiem jābūt ar apolitisku attieksmi un interesi par valsts pārvaldi, politiskajiem procesiem.

Brīvprātīgā uzdevums būs pamanīt priekšvēlēšanu aģitāciju internetā un ielās, sabiedriskajos pasākumos un citās vietās, to izvērtēt un iespējamu pārkāpumu gadījumā, izmantojot mobilo aplikāciju  “Ziņo KNAB!”,  informēt biroju.

Aplikācija būs pieejama ne tikai studentiem, bet visiem sabiedrības locekļiem. KNAB saņemtās ziņas izvērtēs un pārbaudīs, vai likums ir pārkāpts. 

KNAB uzsver, ka ir  svarīgi priekšvēlēšanu periodā no 9.jūnija līdz 5.oktobrim, kā arī vēlēšanu dienā 6.oktobrī nodrošināt priekšvēlēšanu aģitācijas un vēlēšanu godīgu norisi. 
29. un 30.jūnijā, norisināsies ceturtais sarunu festivāls "Lampa", kurā šogad paredzēti vairāk nekā 270 pasākumi. 
 
Festivālā paredzētas sarunas par uzticēšanos un citām Latvijai un pasaulei nozīmīgām tēmām latviešu, angļu un krievu valodās, tikšanās ar politisko partiju līderiem, praktiskas darbnīcas un mākslinieciskas performances. 

Festivālā notiks seminārs par evolucionāro domāšanu un varēs kopīgi zīmēt nākotnes līdera portretu, savukārt Valsts policijas izmeklētāju paraugdemonstrējumos varēs uzzināt par personīgo un datu drošību internetā. 
Notiks diskusijas par ekonomikas nākotnes prognozēm un uzticēšanos starp Austrumiem un Rietumiem.
Ekonomiski aktīvajiem būs iespēja pašiem izveidot pašvaldības budžetu, diskutēt par publisko iepirkumu lietderību un izmeklēt finanšu noziegumus. Tāpat notiks diskusijas par izglītību un jauniešiem, kā arī politiku.

Sarunu festivāla "Lampa" programma skatāma te
 
 
Nākamajā vasarā, internetā reģistrējot čekus, kvītis vai biļetes par pakalpojumiem un pirkumiem, varēs piedalīties valsts rīkotā loterijā.
Balvās būs iespējams saņemt 200 – 3000 eiro, plānotas tiek gan nedēļas, gan mēneša balvas. Ar čeku loteriju plāno apkarot nodokļu nemaksāšanu un papildināt budžetu.

Loterijā piedalīsies VID lapā reģistrētie čeki par pirkumu vismaz 5 eiro vērtībā (bez PVN). Ar vienu čeku var piedalīties gan nedēļas, gan mēneša izlozē. Turklāt laimestus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliks.
Laimestus izmaksās VID.
Čeku loterijas organizēšanā Valsts ieņēmumu dienests plāno iesaistīt arī ārpakalpojumu sniedzējus.
„Ārpakalpojums sevī ietver programmatūras izstrādi, skaitļu ģeneratora izstrādi un mājaslapas vietnes izstrādi. Visu pārējo veiks Valsts ieņēmumu dienests. Viss, sākot ar čeku pārbaudi un beidzot ar laimestiem, gulsies uz mūsu pleciem. Tādējādi informāciju, kuru mēs saņemsim spēles laikā, mēs analizēsim un izmantosim nodokļu kontrolēs,” norādīja VID.

Čeku loterija plānota kā pilotprojekts līdz 2021.gada janvārim; pēc tam vērtēs, vai joprojām ir interese.
Likumu par čeku loteriju atbalstīja valdība, tas vēl jāpieņem Saeimā.

Šādas čeku loterijas notiek arī citās valstīs, piemēram, Lietuvā četru mēnešu laikā iesniegti vairāk nekā 700 tūkstoši čeku. Kaimiņvalstī lemts reizi mēnesī piešķirt uzvarētājam naudas balvu 5000 eiro vērtībā.
Portugālē līdzīgas loterijas pirmā kārta bija orientēta uz nozarēm, kur daudzi uzņēmumi darbojas “pelēkās ekonomikas” sfērā, – autoservisu, skaistumkopšanas salonu, un frizētavu, kā arī viesmīlības un restorānu biznesā.

Vairāk nekā puse jeb 59% vecāku kļūdaini uzskata, ka bērns ar skatu pretēji braukšanas virzienam jāpārvadā tikai pirmajā dzīves gadā, lai gan bērns obligāti jāpārvadā ar skatu pretēji braukšanas virzienam līdz 15 mēnešu vecumam, aptaujā secinājusi Latvijas Automoto biedrībā (LAMB).

LAMB norāda, ka bērns obligāti jāpārvadā ar skatu pretēji braukšanas virzienam līdz 15 mēnešu vecumam, taču speciālisti šo pozīciju iesaka saglabāt līdz pat trīs gadu vecumam un ilgāk.

Kā uzsver biedrības pārstāvji, jāņem vērā, ka zīdaiņa galva sver gandrīz trešdaļu no viņa kopējās ķermeņa masas un viņa kakla cīpslas un muskuļi nav pilnībā izveidojušies. Tādējādi, ja notiek frontāla sadursme vai strauja bremzēšana, viņa kakls nespēj noturēt galvu, kas tiek spēcīgi triekta uz priekšu, bērnam sēžot ar skatu braukšanas virzienā.

Tāpat lielākā daļa jeb 63% vecāku autosēdeklīšu integrētās drošības jostas nostiprina pārāk vaļīgi, bet 13% aptaujāto vispār nepievērš uzmanību jostu stingrībai. Tikai 24% vecāku ir informēti par to, cik cieši jānostiprina jostas.
LAMB norāda, ka autosēdeklīša integrētās jostas jānostiprina stingri, maksimāli tuvu bērna ķermenim. Vienkāršākais veids, kā pārliecināties par to, ka mazais piesprādzēts pietiekami stingri, ir viena pirksta tests. Proti, ja zem autosēdekļa jostiņām plecu daļā nevar pabāzt vairāk par vienu pieauguša cilvēka pirkstu, var droši doties ceļā. Tāpat svarīgi, lai autosēdeklīša integrētās jostas bērnam būtu pozicionētas uz pleciem, pēc iespējas tuvāk kaklam un nebūtu noslīdējušas zem plecu līnijas.

Aptauja liecina, ka 76% vecāku regulāri bērnu piesprādzē nepareizi, tam mugurā atstājot virsdrēbes. 21% šādi rīkojas reizi pa reizei, bet tikai 3% pirms bērna piesprādzēšanas autosēdeklītī vienmēr novelk biezās virsdrēbes. Taču pareizi būtu aukstā laikā bērnu piesprādzēt, novelkot viņam biezās, pufīgās drēbes, lai drošības jostas nostiprinātu maksimāli tuvu bērna ķermenim. Lai bērns, piesprādzēts bez virsdrēbēm, nenosaltu, pāri drošības jostām jāuzsedz silta sega vai virsjaka.

LAMB arī atgādina, ka, lietojot 0.grupas sēdeklīšus, jāpievērš uzmanību uzlīmei sānos, kurā parādīts, kā ražotājs paredzējis novietot krēsliņa rokturi braukšanas laikā. Sprādzējot bērnu uz paliktņa, auto drošības jostu jābalsta uz augšstilbiem un pleciem, nevis pāri vēderam un kaklam, lai netraumētu bērnu. Jāiztaisno drošības jostas, jo tās nedrīkst būt savērpušās. Tāpat, novietojot atmugurisko bērna krēsliņu uz priekšējā sēdekļa, jāatslēdz auto gaisa spilvenu. Bērnu krēsliņu jāizvēlas atbilstoši bērna svaram un augumam. Savukārt, iegādājoties bērna sēdeklīti, jāpievērš uzmanību tam piemēroto/apstiprināto automašīnu sarakstam.

Tāpat nevajadzētu lietot vecākus bērnu sēdeklīšus par ECE R44,03, R44,04 vai R129 standarta sēdeklīšiem, kā arī sēdeklīšus, kuriem beidzies ražotāja noteiktais derīguma termiņš. Tāpat nevajadzētu lietot bērnu sēdeklīšus, kas bijuši bojāti vai cietuši avārijā. Pirms pirkšanas jāizmēģina sēdeklīti savā automašīnā. Nedrīkst pārvadāt bērnu, turot viņu klēpī, kā arī bērnu sēdeklīti jāizmanto vienmēr neatkarīgi no tā, cik garš ceļš veicams. Vienmēr rūpīgi jāievēro tā lietošanas instrukciju, kā arī jāatceras auto sēdeklīti/paliktni izmantot tik ilgi, kamēr bērns sasniedz 150 centimetru augumu, kas vidēji notiek 12 gadu vecumā!

LAMB 21.maijā atklāja informatīvu kampaņu "150&12 Mazulis drošībā!", kuras galvenais mērķis ir mudināt vecākus, pārvadājot bērnus, lietot bērnu autosēdeklīšus un darīt to pareizi.
Vienam no pasaulē slavenākajiem un sarežģītākajiem rallijreidiem - Dakaras rallijam (kas ilgus gadus bija pazīstams kā rallijs „Parīze - Dakāra”) - šogad aprit 40 gadi. Šis notikums kļuvis tikpat leģendārs kā cilvēki un transporta līdzekļi, kas tajā piedalās.

Ideja par šādu ralliju, kas tiek rīkots no 1978. gada, pieder Francijas motobraucējam Tjerī Sabīnam, kurš reiz apmaldījās tuksnesī, bet pēc trim dienām viņu atrada vietējie iedzīvotāji. Šis bīstamais piedzīvojums iedvesmoja sportistu izveidot maršrutu pasaulē slavenākajam, bīstamākajam un aizraujošākajam rallijam, kura posmi vijas cauri tveicīgām smiltīm, kāpām, akmeņiem un solončakiem.

Šo 40 gadu laikā, kad norisinājies rallijs, vadošie ražotāji visā pasaulē sacenšas īpaši izstrādātu transportlīdzekļu, aprīkojuma un aizsardzības līdzekļu ieviešanā, motivējot sportistus jauniem izaicinājumiem.

Interesanti fakti par Dakaras ralliju:

Sākot no paša pirmā rallija, finišu veiksmīgi sasnieguši vairāk nekā 13 000 dalībnieku.

Līdz 2009. gadam sacīkstes noslēdzās vai sākās Senegālas galvaspilsētā Dakarā. Kopš 2009. gada rallijreids norisinās Dienvidamerikā.

Neskatoties uz ievērojamo dalības maksu, katru gadu uz Dakaras rallija starta iziet vismaz 400 transportlīdzekļi.

Sacīkstes dalībnieki ik dienas patērē 1,5 tonnas ēdiena, līdz 12 000 litru ūdens un 15 000 litru degvielas.

Uzvarētāji nesaņem nekādas balvas, tikai beduīna statueti. Prēmijas piešķir komandu sponsori.

Viens no nepatīkamākajiem šķēršļiem ir „feš-feš”, kas ir smalkas un ļoti biezas smiltis, kurās transportlīdzekļi bieži vien „norokas”.

1982. gadā Lielbritānijas premjerministres Mārgaritas Tečeres dēls Marks Tečers kopā ar savu stūrmani un mehāniķi uz sešām dienām pazuda. Pēc vērienīgas meklēšanas viņus atrada 50 kilometru attālumā no trases. Tečers, stūrmanis un mehāniķis nebija cietuši.

Braucējiem aizliegts izmantot jebkāda formāta - papīra vai elektroniskas - kartes. Izmantot drīkst tikai ceļa grāmatu ar svarīgākajām trases sekcijām un GPS, kas izseko viņu atrašanās vietu.

Francūzis Huberts Oriols kļuva par pirmo, kurš spēja uzvarēt rallijā “Parīze - Dakara” ar BMW markas motociklu.
Viņš uzvarēja 1981. un 1983. gadā ar BMW R80 G/S. Pēc Huberta tādu pašu panākumu ar BMW markas motociklu spēja atkārtot Gastons Rajē, kurš uzvarēja 1984. un 1985.gadā. Gastons startēja ar BMW GS980R. Vēlāk 1999. un 2000. gadā ar BMW F650RR triumfēja Rišārs Saints.

Dīvains gadījums fiksēts 1988. gadā, kad pārliecinoši uz uzvaru automobiļu klasē ejošais somu braucējs Āri Vatanens šo sasniegumu izlaida no rokām, jo viņa automašīna tika nozagta no servisa laukuma.

Pirmo ralliju „Parīze - Dakara” atspoguļoja 20 korespondenti no 13 dažādiem medijiem.
Šobrīd rallijam veltīti raidījumi tiek translēti 190 pasaules valstīs, bet visu pārdoto Dakaras rallija televīzijas pārraižu tiesību vērtība 2015. gadā veidoja 420 miljonus dolāru.

Vāciete Juta Klainšmite 2001. gadā izcīnīja uzvaru automobiļu klasē, pierādot to, ka arī daiļā dzimuma pārstāves var tikt pie panākumiem pasaulē prestižākajā rallijā. Līdz pat šodienai viņa ir vienīgā sieviete, kas guvusi uzvaru Dakaras rallijā.

Vecākais rallija dalībnieks, kurš stūrēja kravas automašīnu, bijis 72 gadus vecs japānis, bet jaunākais - 18 gadus vecs sportists no Argentīnas, kurš sacentās ar kvadraciklu.
Sestdien, 26.maijā, no plkst. 12.00 līdz 20.40 Rīgas Ziepniekkalna daudzdzīvokļu māju pagalmā, Ozolciema ielā 22 k-2, notiks sarunu festivāla “Lampa” iesildīšanās pasākums, kurā visi interesenti aicināti iekustināt prātu pirms paša festivāla, kas norisināsies Cēsīs no 29. jūnija līdz 30. jūnijam.

Pasākuma mērķis ir parādīt iedzīvotājiem, ka tieši visi kopā mēs veidojam mūsu sabiedrību.

“Pagājušajā gadā sarunu festivāla “Lampa” iesildīšana notika Rīgā, Purvciemā, un šogad vēlējāmies iet Daugavas otrā krastā. Kāpēc lai daudzdzīvokļu mājas pagalmā nevarētu notikt jēgpilnas sarunas? Mēs vēlamies aiziet pie jebkura Latvijas iedzīvotāja un aicināt uz tiešu un nepastarpinātu sarunu klātienē,” stāsta festivāla “Lampa” organizatore Ieva Morica.

Festivāla programma un visa aktuālā informācija pieejama mājaslapā festivalslampa.lv
Pirmdien, 28.maijā no plkst. 9.30 līdz 9.45, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu to darbību un dzirdamību.

Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir tikai kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude.

VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu klientus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos panika. 

Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai  raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (atkarībā no sirēnas izvietojuma augstuma, teritoriālās apbūves īpatnībām, pilsētas ikdienas trokšņiem, gaisa mitruma un vēja stipruma).
Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa, vai arī pastāv to draudi. VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tās izdzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību.

Trauksmes sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā.
Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks 2019.gada 25.maijā,  informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Gatavojoties EP vēlēšanām, CVK šonedēļ ir iesniegusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai divus priekšlikumus EP vēlēšanu kārtības pilnveidošanai.
CVK rosina ieviest vēlētāju reģistrēšanu tiešsaistē Latvijas teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos iepriekšējās balsošanas dienās. Tādējādi iepriekšējā balsošanā būtu iespējams balsot jebkurā iecirknī, kur tehniski iespējams nodrošināt tiešsaistes datu apmaiņu ar Vēlētāju reģistru.

Tāpat CVK rosina ārvalstīs paredzēt iespēju veidot klātienes vēlēšanu iecirkņus Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās vai citās balsošanai piemērotās telpās. Tādējādi vēlētājiem, kuri EP vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, būtu iespēja vēlēšanu dienā balsot vēlēšanu iecirkņos, ne tikai pa pastu, kā tas ir šobrīd, skaidro CVK.

Cimdars vērsa uzmanību, ka Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas ir jāievēl astoņi deputāti. Lai piedalītos vēlēšanās, vēlētājam vēlēšanu dienā jābūt vismaz 18 gadus vecam.

Savukārt vēlētāju uzskaitei EP vēlēšanās lieto iepriekš izveidotus vēlētāju sarakstus. Katrs vēlētājs ir reģistrēts noteiktā iecirknī, kurā jābalso vēlēšanu dienā. Sākotnēji vēlētāji tiek iekļauti reģistrētajai dzīvesvietai atbilstošajā iecirknī, bet līdz 18.dienai pirms vēlēšanām iecirkni var mainīt. Latvijas pilsoņi Vēlētāju reģistrā tiek iekļauti automātiski, bet citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un vēlēsies izmantot savas balsstiesības Latvijā, līdz 30.dienai pirms vēlēšanām jāreģistrējas CVK.


Nākamās EP vēlēšanas notiks cīņā par 705 EP vietām tagadējās 751 vietā, jo līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES saruks arī vietu skaits asamblejā.

Jau vēstīts, ka vien 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir ieinteresēti gaidāmajās EP vēlēšanās, kas ir zemākais rādītājs Baltijas valstīs, liecina publicētā Eirobarometra aptauja.
Iepriekšējas EP vēlēšanās 2014.gada maijā piedalījās tikai 30,24% Latvijas iedzīvotāju. 
Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula neko neaizliedz, bet gan nodrošina katram lielākas iespējas kontrolēt savus datus, norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
Jaunais datu aizsardzības regulējums stāsies spēkā piektdien, 25.maijā, un tas būs jāievēro visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

"Tas īsais secinājums par regulu kopumā ir tāds - regula neko mums neaizliedz.
Vienkārši regula ikvienam dod daudz plašākas tiesības, savukārt tiem, kas apstrādā datus, regula uzliek ievērojami vairāk pienākumus," saka ministrs.

Regulu apstiprināja pirms diviem gadiem. Tās mērķis ir noteikt dalībvalstīs vienotus principus datu aizsardzībā, lai atvieglotu darbu starptautiskajiem uzņēmumiem, kā arī nodrošinātu iedzīvotājiem iespējas aizsargāt savu informāciju.
Viens no galvenajiem regulas principiem ir, ka uzņēmējam jāspēj paskaidrot, kādam mērķim tas ievācis cilvēku datus. Savukārt personām ir nepārprotami jādod piekrišana savu datu apstrādei.

Regula paredz katram tiesības piekļūt saviem datiem, tos labot vai dzēst. Tomēr regulas teksts ir vispārīgs, dodot iespējas dažādiem pārpratumiem. Tādēļ radušies mīti, piemēram, ka turpmāk nedrīkstēs fotografēt publiskus pasākumus vai skolu izlaidumus.
Datu valsts inspekcijas pārstāvis Lauris Linabergs stāsta - regula neattiecas uz privātām vajadzībām.
Tātad vecāki drīkstēs fotografēt skolas pasākumus, kā arī ievietot bildes sociālajos medijos.
Cita situācija iestātos, ja ar fotogrāfiju kāds vēlētos nopelnīt. 

Regulas piemērošana un noteikumu uzraudzības kārtība Latvijā gan vēl nav pilnībā skaidra, jo Saeimā nav pieņemts jaunais Personas datu apstrādes likums. 
Avots: lsm.lv

24. un 25.maijā - Eiropas Kultūras mantojuma gada ietvaros Latvijas pilīs un muižās pirmo reizi notiks Atvērto durvju dienas, ikvienam interesantam ļaujot iepazīt vēsturiskās ēkas no jauna un vēl neiepazīta skatu punkta. Šajās dienās gandrīz 40 pilīs un muižās apmeklētājiem ieeja būs bez maksas, un daudzviet tiks piedāvāta speciāli izveidota pasākumu programma.

Pasākuma iniciators ir Eiropas Vēsturisko Ēku Asociācija, kas ar saukli - “Mūsu māja, jūsu mantojums” aicina apmeklēt un iepazīt unikālo kultūras mantojumu.
Iniciatīvai ir pievienojusies arī Latvijas Piļu un muižu asociācija un Latvijas Privāto vēsturisko ēku asociācija, kas aicina ikvienu interesentu un īpaši jauniešus izmantot vēl nebijušu iespēju.

“Latvijas un Eiropas pilis un muižas ir unikāla vieta, kur satiekas vēsture, kultūra un māksla. Ceru, ka šogad aizsāktā tradīcija turpināsies, un Atvērtās durvju dienas Latvijas pilīs un muižās kļūs par ikgadēju notikumu,” informē Latvijas Privāto vēsturisko ēku asociācijas pārstāve Egita Karlsone.

Atvērto durvju dienu laikā apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar gandrīz 40 Latvijas vēsturiskajām ēkām, to nozīmīgo pagātnes lomu un plašajām izmantošanas iespējām mūsdienās. 
Pasākuma programma pieejama: www.pilis.lv un www.lpvea.lv

Atvērto durvju dienās piedalīsies 37 pilis un muižas no visas Latvijas:
Alūksnes Jaunā pils, Beļavas muiža, Berķenes muiža, Blankenfeldes muiža, Cēsu pils komplekss, Dikļu Pils, Dundagas pils, Durbes pils, Dzērbenes pilsmuiža, Hiršenhof, Jaunauces pils, Jaunmoku pils, Jelgavas pils, Jērcēnmuiža, Kazdangas pils, Krāslavas muiža, Kokmuižas pils komplekss, Lielplatones muiža, Litenes muiža, Lizuma muiža, Lūznavas muiža, Nēķena muiža, Padures muiža, Preiļu muižas komplekss un parks, Smuku muiža, Spāres muiža, Stāmerienas pils, Ungurmuiža, Vadakstes muiža, Varakļānu muižas pils, Vecauces pils, Vecpiebalgas muiža, Veselavas muiža, Vilces muiža, Virkas muiža, Zaļā (Zaļenieku) muiža, Zvārtavas pils.
Facebook Draugiem Twitter Instagram