No otrdienas zibmaksājumu infrastruktūra ieviesta Eiropas mērogā.

Zibmaksājumi ir naudas pārskaitījumi 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, 365 dienas gadā, ieskaitot svētku dienas, izpildot banku klientu maksājumus dažu sekunžu laikā. Līdz šim maksājumi starp bankām Eiropā notika tikai darbadienās un naudas pārskaitījuma veikšanai bija nepieciešamas vairākas stundas.

Eiropas līmeņa risinājums ir saslēgts ar Latvijas Bankas Latvijā 2017.augustā ieviesto zibmaksājumu infrastruktūru. Tādējādi no otrdienas iespējami zibmaksājumi starp bankas "Citadele" klientiem un to Eiropas banku klientiem, kuras pievienojušās minētajai RT1 sistēmai, tajā skaitā "ABN AMRO", "Bankia", "Erste", "Intesa Sanpaolo", "Raiffeisen", SEB un "UniCredit".

"Tā ir būtiska inovācija, jo līdz šim naudas pārskaitījumiem starp dažādām eirozonas valstīm bija nepieciešams diezgan ilgs laiks, turklāt nebija iespējams tos veikt brīvdienās un svētku dienās. Tagad maksājums, piemēram, starp Vāciju un Latviju varēs notikt dažu sekunžu laikā," sacīja Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.
Viņš atzīmēja, ka Latvijā zibmaksājumi pamazām kļūst iespējami arī starp bankas "Citadele" un "SEB bankas" klientiem. "Sava nauda vairs nebūs jāgaida stundām ilgi, darījumi varēs notikt zibenīgi jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā," piebilda Ozols.

Komisijas maksa par zibmaksājumu izmantošanu būs tāda pati kā parastajam maksājumam, jo vēlamies, lai klienti izmantotu šīs jaunās sistēmas priekšrocības un ātru starpbanku pārskaitījumu ērtumu.

Pēc infrastruktūras un funkcionalitātes testu pabeigšanas šo pakalpojumu 2018.gada sākumā Latvijā plāno piedāvāt arī "Swedbank".

Zinātnieki pirmo reizi atklājuši asteroīdu, kas uz mūsu Saules sistēmu atlidojis no tālā kosmosa.
Patlaban debess ķermeni novēro astronomi Vācijā, Čīlē un citās pasaules valstīs, jo tas jau tuvākajā laikā atstās mūsu Saules sistēmu.
Aaprēķini liecina, ka tas ceļojis pa visumu miljoniem gadu, un Zemes tuvumā nonācis nejauši.
Zinātnieki arī informē, ka asteroīds ir tumšs, garens akmens objekts ar augstu metāla saturu. 
Debess ķermeņa forma atgādina raķeti, tomēr zinātnieki pagaidām noliedz iespēju, ka tas ir saprātīgu būtņu mākslīgi izgatavots objekts.  
No šodienas papildus stacionārajiem fotoradariem tiks uzsākta ceļu satiksmes uzraudzība ar 12 jaunajiem pārvietojamajiem fotoradariem.

Jaunie radari darbosies visā Latvijas teritorijā. 
Valsts policija atgādina, ka tāpat kā līdz šim Valsts policijas mājaslapā tiks publicētas tās vietas, kur būs izvietoti jaunie fotoradari.
To atrašanās vietas policijas mājaslapā tiks norādītas, taču nebūs zināms tas, kurā dienā norādītajās vietās tie atradīsies.
Nedēļas nogalē radošās apvienības “Skudras metropole" komanda Gundegas Skudriņas vadībā piedalījās starptautiskā pasākumu un dzīvo notikumu festivālā “Bea World Festival 2017" Portugālē, no kurienes atgriezās ar sudraba godalgu kultūras pasākumu kategorijā.
Latvijas radošie prāti konkursam bija pieteikuši projektu - gastronomisko performanci “Latvian Senses".
Šis pasākums festivālu  rīkotāju nozarē ir kā "Oskara" balva kino industrijā.

“Bea World Festival" ir iniciatīva, kas atzīst un veicina izcilību notikumos un dzīvajā komunikācijā visā pasaulē, jau 11 gadus pasniedzot šo apbalvojumu kādam no Eiropas notikumiem 23 dažādās kategorijās, piešķirot arī specbalvas. Iniciatīvas mērķis ir veicināt lielu un mazu notikumu popularizēšanu, parādot to dažādību un organizatoru radošo izdomu. “

Radošā apvienība “Skudras metropole" starptautiskajai žūrijai prezentēja gastronomisko performanci “Latvian Senses", kas tapusi sadarbībā ar Live Riga, iepazīstinot ar Rīgas - Gaujas reģionu kā Eiropas Gastronomiskā tūrisma galamērķi. Šajā performancē dalībniekiem bija iespēja novērtēt Latvijas dabas bagātību - mežus, laukus, Gauju, aizstājot ierastās vakariņas ar interaktīvu un izglītojošu darbošanos, izbaudot aktivitāti ar dažādām maņām.

Radošā apvienība "Skudras metropole" organizē gan korporatīvus pasākumus, gan arī gastronomiskas performances. Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja izbaudīt performanču ciklu "Gadalaiki", kas notika dažādās Latvijas vietās vasarā, rudenī, ziemā un pavasarī, kā arī “Kafejnīcas ar noteikumiem" .

 CSDD teorētiskajā eksāmenā ieviesīs nebijušu jaunumu - video jautājumus, kas būs pietuvināti reālām dzīves situācijām uz ceļa.
Video jautājumi eksāmenā tiks iekļauti no  1.marta, savukārt CSDD piedāvā interesentiem ar tiem iepazīties un izmēģināt jau šobrīd.

Satiksmes situācijas  attēlošana video formātā  - teorētiskajā eksāmenā ir jaunievedums vadītāju sagatavošanā, un Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas to ieviesīs.
Video jautājumos attēlotās situācijas ir reālistiskas, ar kurām ikdienā var sastapties jebkurš autovadītājs, un sniegto atbilžu vērtēšanas pamatā ir kompetences vērtēšanas principi, kas jau vairākus gadus ir ieviesti un sekmīgi darbojas vadīšanas eksāmenos.

Paredzēts, ka katrā eksāmenā tiks ieviesti trīs video jautājumi par šādām tēmām: ceļš un laikapstākļi, bīstamību paredzēšana ceļu satiksmē, kā arī satiksmes kultūra. 

Video jautājumi būs pieejami ne tikai autoskolām un to audzēkņiem, bet arī pārējai sabiedrībai. 
Teorētiskā eksāmena cena un ilgums nemainīsies, kā arī netiks pagarināts mācību laiks.
Video jautājumi tiks izmantoti arī dažādos CSDD izglītības projektos, kā arī sabiedrībai skaidrojot situācijas ceļu satiksmē.


Sagaidot Latvijas 99. dzimšanas dienu un sākot atskaiti līdz valsts simtgadei,  dots starts skanīgam projektam, kurā aicināts iesaistīties katrs, kuram tuva mūzika un latviešu dziesmas.

Interaktīvajā mūzikas platformā izdziedam100.lv  Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja gada garumā uzzināt par gadsimta vērtīgākajām dziesmām un atstāt vēsturisku liecību - savas balss skanējumu, kas kopā ar platformu simtgadē tiks dāvāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhīvam.

Lai pievienotos garākajai kopdziedāšanai, nepieciešama tikai pieeja internetam - iedziedāt var vietnē izdziedam100.lv vai mobilajā lietotnē Izdziedam 100. Dziesmas vari meklēt, atrast un dziedāt šeit.

Visu nākamo gadu katru mēnesi interesentiem tiks piedāvātas 20 jaunas izdziedamas dziesmas, kā arī vairākas klausāmas dziesmas, kas raksturos kādu no Latvijas vēstures desmitgadēm.
Papildus nozīmīgu notikumu un svētku kontekstā platformai tiks pievienotas īpašas dziesmu izlases, piemēram, mums visiem zināmas Ziemassvētku melodijas.
Gada garumā vietnes saturs sasniegs vairāk nekā 200 nozīmīgu skaņdarbu.

Projekta  mērķis ir ambiciozs - uzstādīt rekordu ar visvairāk vienuviet digitāli iedziedātajām latviešu dziesmām, kas kopā veidotu garāko kopdziesmu pasaulē. Piedalīties var gan individuāli, ierakstot savu balsi, gan dziedot kopā ar draugiem vai, piemēram, kori. Katram iedziedātajam ierakstam ir redzams tā izpildītājs, kas ļauj veikumu novērtēt arī citiem. 


Šogad gaismas festivāls Staro Rīga  priecēs savus skatītājus no 17. līdz 20. novembrim un gaismas instalācijas būs apskatāmas no plkst.17.00 – 23.00.
Festivāls turpina tradīciju sveikt Latviju dzimšanas dienā, vairojot gaismu un dzīvespriecīgu kopības sajūtu, izgaismojot Rīgas ielas un ēkas, parkus, laukumus un pagalmus.
10.gaismas festivāls “Staro Rīga 2017” iezīmē gaismas ceļu uz Latvijas simtgadi un šī gada tēma ir “ Uz zvaigznēm”.

Līdzās pamatprogrammai, iedzīvotājus priecēs starptautiskā programma, kurā ar saviem darbiem piedalīsies mākslinieki no dažādām pasaules valstīm, kā arī festivāla apmeklētājiem jau labi pazīstamā līdzdalības programma "Rīgas karnevāls", kurā ar gaismas objektiem pilsētvidē piedalīsies dažādi uzņēmumi, institūcijas un privātuzņēmēji.

Tā kā festivāls ir viens no Latvijas valsts simtgades pasākumiem, tad vairāki objekti akcentēs valstiskās vērtības un patriotisko noskaņu. Sākot no 18.novembra vakara Brīvības piemineklis izgaismosies īpašā gaismas uzvedumā, bet Saeimas un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izveidotais projekts, ikvienam dos iespēju iejusties Brīvības pieminekļa tēlā un uz mirkli savās rokās turēt Latvijas brīvību simbolizējošās zvaigznes.

Jēkaba laukumā tiks izvietota "Laika ādere", kas būs kā gaismas sveiciens Latvijas iedzīvotājiem valsts simtgadē ļaujot iziet caur 4.dimensiju, bet Vērmanes dārzā atradīsies vides mākslas instalācija "Simbioze", kas radīs pagātnes, tagadnes un nākotnes mijiedarbību. Savukārt vides gaismas objekts "Ugunskurs" Brīvības bulvāra alejā plānots kā apliecinājums, kas vieno un liek atcerēties, pieminēt un īpaši iezīmēt Latvijas simtgadi.

Tāpat, uz Rīgas Doma būs vērojama interaktīva multimediāla projekcija "Per aspera ad astra", kas ir veltījums Reformācijas 500 gadu jubilejai, bet uz renovētās VEF kultūras pils fasādes būs projekcijas, kas atgādinās par rūpnīcas VEF gadsimtu.

Vairākas video projekcijas būs aplūkojamas arī Kultūras pilī "Ziemeļblāzma" un uz "Joker" kluba fasādes. "Vēsturisko ēku "Trīs Brāļi" pagalmā ikviens varēs piedalīties "Lāzeru simfonijas" atskaņojumā, Teātra mājas "Zirgu pasts" pagalmā gūt 3D pieredzi sapņu pasaulē, savukārt video projekcijas Mākslas muzeja "Rīgas birža" iekšpagalmā aicinās telpā, kas nav atrodama fiziskās pasaules laukā.

Festivāla starptautiskajā programmā ir iekļauti divi objekti no festivāla LUX Helsinki, veltot tos Somijai, kas atzīmē savu simtgadi jau šī gada decembra sākumā. Uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas fasādes būs redzama video projekcija ar ūdenskritumu kaskādi, kas stāsta par senu, sāmu tradīcijās balstītu uzskatu, saskaņā ar kuru daba un cilvēks ir vienlīdzīgi.

Savukārt Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā varēs redzēt materializētus tēlus no iepriekšējiem laikiem.

Starptautisko gaismas objektu programmā būs apskatāmi vēl vairāki interesanti gaismas stāsti - instalācija "Pikseļu mākonis" Esplanādē, "Bvindi gaismas maskas" Kronvalda parkā un citi.

Gaismas objektu karte meklējama šeit
Pārtikas uzņēmumos stāsta, ka  situācija ir kritiska. Ražošanas cehos dažviet pietrūkst pat 20% no strādniekiem.
Līdz šim valdībā apspriestie risinājumi trūkstošā darbaspēka ievešanai no ārvalstīm attiecas tikai atsevišķām augstu kvalificētām profesijām, kas situāciju uzņēmumos neatrisina. 

Darbaroku trūkums licis vairākos uzņēmumos  daļēji ieviest tehnoloģijas .

Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka vidēji viņu pārstāvētajiem uzņēmumiem trūkst 10% darbinieku. Viņa uzsver, ka risinājumus, ko uzņēmumi izvēlas šobrīd, par ilglaicīgiem nevar saukt. “Ved ar autobusiem no laukiem cilvēkus uz darbu un tamlīdzīgi."

Darba devēji cer, ka valdība atvieglos nosacījumus, ar kuriem var ievest darbiniekus no ārvalstīm.
Ekonomikas ministrija (EM) jau ir izstrādājusi sarakstu ar profesijām, kurām varētu noteikumus atvieglot.
Taču šobrīd tajā ir tikai augsti kvalificētas profesijas, kā programmētājs, cietvielu fiziķis vai ķirurgs. Pārtikas uzņēmumos nepieciešamo operatoru, vārītāju un pakotāju sarakstā nav.
KHL vadība decembrī varētu lemt par Rīgas "Dinamo" nākotni sacensībās, piektdien Maskavā žurnālistiem pavēstījis, rīdzinieku valdes loceklis Zigmārs Priede.

Rīgas "Dinamo" komanda jau kopš 2014.gada nav sasniegusi sacensību izslēgšanas turnīru, turklāt šosezon ir pārliecinoši vājākā sacensībās.

Šosezon KHL spēlē 27 vienības, bet no nākamās sezonas to skaitu plānots samazināt līdz 24.
KHL vēlas 2019./20.gada sezonā pievienot klāt vēl divas ārzemju vienības un 2020./21.gada sezonā - vēl divas. Šo vienību vietā pēc katras sezonas plānots atskaitīt pa divām komandām, ņemot vērā to finansiālos rādītājus un sasniegtos rezultātus.

Rezultāti radījuši spekulācijas, ka Rīgas "Dinamo" varētu būt starp komandām, kas nākamajā sezonā vairs nespēlēs līgā.
Nākamgad februārī Ziemas olimpiskajās spēlēs  pirmo reizi ziemas olimpisko spēļu vēsturē dalībvalstu vidū būs Nigērija, kas sacensībām pieteiks sieviešu bobsleja ekipāžu.
Iepriekš neviena Āfrikas valsts olimpiskajās spēlēs nav startējusi bobslejā. 

Iegūt nepieciešamos līdzekļus tehnikai un gatavošanās procesam nigērietēm palīdzēja pūļa finansēšanas kampaņa, kurā dziedošās un dejojošās sportistes savāca vairāk nekā 75 000 dolāru (64 000 eiro). 
Nigērija Dienvidkorejā , iespējams, būs pārstāvēta arī skeletonā.
Ceļu policijā pašlaik daudzviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, "balstoties uz modernas valsts principiem",  pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē.
Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā.
Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. 

Iemesli, kāpēc ceļu policisti izvēlējušies pamest dienestu, ir vairāki un tam nav viena skaidrojuma, uzskata policijas priekšnieks.
Pirms valsts svētkiem strauji pieaudzis pieprasījums pēc Latvijas karogiem un suvenīriem karoga krāsās.
Aptaujātie karogu ražotāji un tirgotāji saka, ka ik gadu tas palielinās vidēji par 10-15%.
Pērk ne tikai karogus, lentītes karoga krāsās vai piespraudes, bet arī citus suvenīrus.

Šā gada tendence – svētku vakaram Latvijas iedzīvotāji iegādājas ne tikai galdautus, bet arī svinīgus akcentus – lentes un salvetes karoga krāsās un citas lietas. 

Tikpat labi aug pieprasījums arī Latvijas lielākajos lielveikalu tīklos. Lielveikalos pieprasīta Latvijas simbolika, ko var izmantot automašīnās.
Piemēram, karodziņi, kurus iestiprina spēkratu durvīs vai arī lentītes, kas piesien pie spoguļa.

Karodziņi automašīnām pārdošanas apjomi pieauguši trīs reizes salīdzinājumā ar valsts svētkiem pērn.
Pagājušogad viena no populārākajām precēm bija dažādas šalles, cepures, cimdi ar nacionālajiem rakstiem.

Veikalnieki prognozē, ka preces ar valsts simboliku būs ļoti pieprasītas arī šajā nedēļas nogalē.
Bet vislielākā pircēju interese par produkciju karoga krāsās, visticamāk, būs nākamgad, kad Latvija svinēs savu simtgadi.
Par godu valsts svētkiem, trīs Biznesa augstskolas “Turība” studenti sarūpējuši svētkus Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” iedzīvotājiem, sarīkojot sirsnīgu pasākumu ar fotogrāfijām, muzikāliem priekšnesumiem un pansionāta iedzīvotāju stāstiem, kas pārvērsti audiovizuālā izstādē. 

Dienu pirms Lāčplēša dienas, patriotiskās noskaņās 14 drosmīgākie aprūpes centra iedzīvotāji sapulcējās uz pasākumu centra lielajā zālē, kurā studenti viņiem bija sarūpējuši fotosesiju un sarunas par Latviju ar gardām uzkodām un karstajiem  dzērieniem. 

Savukārt, šodien, 16. novembrī laipni aicināti novērtēt fotosesijas un sarunu gala iznākumu audiovizālā izstādē, bija visi aprūpes centra iedzīvotāji.
Pasākumā uzstājās šobrīd Latvijā populārākā dziedāšanas šova X Faktors mākslinieki Aivo Oskis un Edgars Kreilis, kā arī aprūpes centra iedzīvotāju ar pašsacerētu patriotisku dzejoli par Latviju. 

Pasākuma organizētāji stāsta, ka ideja radusies nejauši, bijusi sajūta, ka šoreiz ar labo darbu jāiepriecina vecie cilvēki: ”Ja bērni ir mūsu nākotne, tad vecie cilvēki ir mūsu pamats, un tikai uz spēcīgiem pamatiem var būvēt māju jeb nākotni,” tā par pasākuma pamatmērķi izsakās pasākuma organizētāji. 

Audiovizuālo izstādi iespējams apskatīt labdarības pasākuma Facebook lapā “Mūsu saknes – Latvija” vai arī aplūko to šeit.

Labdarības pasākumu atbalsta:
Biznesa augstskola “Turība”, LIDO, CIDO, Hanzas Maiznīca, Hotel Jurmala Spa, Kurzemes gaļsaimnieks, Starptautiskā kosmetoloģijas koledža.

Informatīvais atbalstītājs: Radio TEV
Augustā tika atkllāta  Nacionālā kino centra programma  "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" .

Programmā kopumā iekļautas 16 pilnmetrāžas filmas. Līdz šim pirmizrādi piedzīvojušas filmas "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" un dokumentālā filma "Ievainotais jātnieks", savukārt ar filmas "Astoņas zvaigznes" pirmizrādi 18.novembrī tiks noslēgts programmas šī gada pirmizrāžu kalendārs. 

Pārējo 13 filmu izrādīšana uz kino ekrāniem plānota visa 2018.gada garumā.

Filma "Astoņas zvaigznes" ir par  latviešu strēlniekiem. "Pirmais Daugavgrīvas, otrais Rīgas, trešais Kurzemes, ceturtais Vidzemes, piektais Zemgales, sestais Tukuma, septītais Bauskas un astotais Valmieras latviešu strēlnieku pulki - tā ir Latvija vēl pirms Latvijas," teikts filmas aprakstā.

Filma "Astoņas zvaigznes" skatītājiem var dot iedvesmu rīcībai dzīves neskaidrajās situācijās un šodienas sarežģītajos apstākļos, pauda tās režisors Askolds Saulītis.

Viņš skaidroja, ka mūsdienās, tāpat kā jebkurā citā laikā, cilvēki jūtas apmulsuši, jo ir dažādi procesi, kas rada neziņu kā rīkoties.
"Vieglāk ir skriet līdzi kādam lozungam. Bet vēsturiskajos notikumos, kas nemaz nav tik seni, un saistās ar mūsu valsti, var atrast iedvesmu no tā, kā rīkojušies latvieši pirms 50 vai 100 gadiem. Varbūt tur var rast atbildi uz jautājumu, kā rīkoties šodienas sarežģītajos apstākļos," sacīja Saulītis.

Viņaprāt arī jaunieši, kuriem ir interese par savu dzīvesvietu un tās neatkarības iegūšanu, noteikti apmeklēs filmas seansus.
"Mēs rēķinājām, ka Pirmajā pasaules karā tika mobilizēti ap 30 000 iedzīvotāju, līdz ar ko katrā otrajā vai trešajā ģimenē noteikti ir kāds, kurš bija strēlniekos, Pirmajā pasaules karā vai Krievijas pilsoņu karā, Sarkanajos strēlniekos, vai arī Otrajā pasaules kara leģionā," norādīja režisors.

Režisors arī atklāja, ka filma "Astoņas zvaigznes" ir daļa no plānotas triloģijas.
"Pie filmas "Astoņas zvaigznes" idejas tika sākts darbs pēc 2009.gada filmas "Bermontiāde".
Hronoloģiski sanāk, ka strēlnieki ir pirms tam, tādēļ radošā komanda saprata, ka jātaisa triloģija, kas saistīta ar Latvijas valsts proklamēšanu.
Šī ir otrā filma - latviešu strēlnieku stāsts, nākamais būtiskais ir neatkarības karš," norādīja Saulītis.


Latvijas Onkoloģijas centrā  11 gadus vecam zēnam veiksmīgi izoperēts fibrolamelārs aknu vēzis, kas bērniem ir sastopams ārkārtīgi reti, informēja slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.
Šāds audzējs Austrumu slimnīcā bērnam izoperēts pirmo reizi.

Vidēji pasaulē ik gadu ir vien 0,7 šādi gadījumi uz miljonu bērnu. Tā iemesli joprojām nav skaidri.

Pēc Lietiņas paustā, vecāki zēnu vairākkārt bija veduši pie ģimenes ārstes, ikreiz sūdzoties par ilgstoši paaugstinātu temperatūru. Sākotnēji ārste to saistīja ar novājinātu imūnsistēmu un dažādām bērnu vidū izplatītām vīrusinfekcijām, bet pēc kārtējā apmeklējuma tomēr nosūtīja zēnu uz padziļinātai izmeklēšanai uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.
Tur, veicot datortomogrāfiju, zēnam tika konstatēts apjomīgs veidojums aknās, kas diametrā bija sasniedzis 12 centimetrus. 

Slimnīcā norāda, ka aknu vēzi iespējams izārstēt tikai ķirurģiski. 
Kopš operācijas pagājusi nedēļa, un pacients patlaban jūtas labi. Pirms pāris dienām zēns no intensīvās terapijas nodaļas jau pārcelts uz parasto palātu.
No 20.novembra ceļošanai vairs nebūs derīgas Latvijas pilsoņu pases, kurām derīguma termiņš ir 50 gadi.
Tās pases, kas izdotas laikā no 2002.gada 1.jūlija līdz 2007.gada 19.novembrim ar derīguma termiņu 50 gadi, un Latvijas nepilsoņu pases, kas izdotas laikā no 1997.gada 10.aprīļa līdz 2007. gada 19. novembrim ar derīguma termiņu 50 gadi.

Līdz šim personām ar šāda veida pasēm bija iespēja ceļot uz Šengenas zonas valstīm, taču ar 20.novembri ceļojumu veikšanai turpmāk būs nepieciešams saņemt jaunu personu apliecinošu dokumentu.
Pases ar 50 gadu termiņu joprojām varēs lietot personas identificēšanai Latvijas teritorijā. Visas pārējās Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pases ir derīgas gan ceļošanai, gan dzīvošanai Latvijā līdz to derīguma termiņa beigām.

Pilsonības un migrācijas pārvalde atgādina, ka pirms došanās ceļojumā, ir īpaši svarīgi savlaicīgi pārliecināties, vai pase būs derīga visu ceļojuma laiku.
Vērīgiem jābūt tiem iedzīvotājiem, kuru pases atlikušais derīguma termiņš tuvojas beigām, jo citas valstis parasti nosaka specifiskas ieceļošanas prasības - lai pase būtu derīga vēl vismaz trīs vai citos gadījumos pat sešus mēnešus pēc plānotā ceļojuma beigu datuma. 

16.novembrī plkst. 17:00 – 20:00  Galerijā Centrs,  norisināsies sociālais eksperiments “Ieskaties acīs”, kas norisinās vispasaules The World’s Biggest Eye Contact Experiment iniciatīvas ietvaros.
Sociālā eksperimenta ietvaros ikvienam būs iespēja nodibināt acu kontaktu ar svešu, tikko sastaptu cilvēku vienas minūtes garumā.

Sociālā eksperimenta mērķis ir aicināt cilvēkus apstāties ikdienas dzīves skrējienā un ziedot tikai vienu minūti sava laika, lai ieskatītos acīs otram cilvēkam, sajūtot cilvēcisku piederību un beznosacījumu vienotību ar saviem līdzcilvēkiem.
K
Kampaņas mērķis ir spēt ikdienas skrējienā apstāties un ieskatīties līdzcilvēkam acīs, lai sajustu, ka otrs arī ir cilvēks – katrs atšķirīgs, ar savu iekšējo pasauli un vērtībām. Ieskaties acīs organizatori norāda, ka tikai cilvēku pašu ziņā ir mainīt pasauli, ar cieņpilnu attieksmi vienam pret otru novēršot konfliktus pret kultūru un viedokļu dažādību.

Šogad sociālā eksperimenta laiks izvēlēts neatkarīgi no pasaulē notiekošās kampaņas The World’s Biggest Eye Contact Experiment, kas 23.septembrī vienlaikus norisinājās 156 pasaules pilsētās. Kampaņa Ieskaties acīs Latvijā norisināsies jau trešo reizi.
Draudzīgā aicinājuma fonds par labāko ģimnāziju Latvijā šogad kārtējo reizi atzinis Rīgas Valsts 1. ģimnāziju.

Vidusskolu grupā labākos rezultātus uzrādīja Daugavpils Krievu licejs-vidusskola.
No lauku skolām apbalvos Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskolu.
Savukārt pie balvas specializēto skolu grupā tiks Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola.
Tikmēr kategorijā “Izaugsme” balva tiks pasniegta Rīgas vispārizglītojošajai privātajai vidusskolai “Evrika”.

Par sasniegumiem vairākos mācību priekšmetos apbalvos Valkas Jāņa Cimzes ģimnāziju, Rīgas Centra humanitāro vidusskolu, Salienas vidusskolu un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolu.

Šogad konkursā tika nominēta 51 skola četrās nominācijās – ģimnāzijas, pilsētu vidusskolas, lauku vidusskolas un specializētās skolas, tajā skaitā tehnikumi, arodvidusskolas un mūzikas skolas.
Pēdējo gadu rezultāti rāda patīkamus pārsteigumus, ka reitinga augšgalā ir ne tikai lielo pilsētu mācību iestādes, bet arvien vairāk tajā parādās arī nelielas skolas no Latvijas reģioniem.

Reitingā pēc skolēnu gūtajiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos vērtē piecus mācību priekšmetus – latviešu valodu, matemātiku, angļu valodu, dabas zinības (bioloģija, fizika, ķīmija), vēsturi un skolas kopvērtējumā, kā arī skolu izaugsmi gan mācību priekšmetos, gan kopvērtējumā.
ASV interneta tirdzniecības gigants "Amazon" iegādājies tiesības ekranizēt televīzijā britu rakstnieka Dž.R.R.Tolkīna romānu troloģiju  "Gredzenu pavēlnieks" un plāno uzņemt seriālu.

Seriāls būs priekšstāsts un vēstīs par notikumiem pirms "Gredzenu pavēlnieka" pirmajā grāmatā aprakstītajiem piedzīvojumiem, paziņoja "Amazon". 

""Gredzenu pavēlnieks" ir kultūras fenomens, kas pārņēmis vairāku fanu paaudžu iztēli," norādīja "Amazon " pārstāvji.

"Gredzenu pavēlnieka" triloģiju uz lielajiem ekrāniem iedzīvināja jaunzēlandiešu režisors Pīters Džeksons. Filmu  "Gredzena brālība",  "Divi torņi" un  "Karaļa atgriešanās" ienākumi pasaulē sasniedza gandrīz sešus miljardus dolāru un tās ieguva 17 "Oskarus".
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbinieki,   atklājuši projektu „Gadsimta albums”.  Ikvienam ir iespēja piedalīties tā tapšanā, iesūtot savas ģimenes vai uzņēmuma fotogrāfiju no jebkura laika posma Latvijas pēdējo simt gadu vēsturē.

Iesūtītajai fotogrāfijai nav jābūt muzejiskam retumam, bet personīgai un īpašai. 
Tā var būt arī vienkārša ģimenes fotogrāfija pie jaunsaimniecības vai padomju laika bērnudārza izlaiduma fotogrāfija, kas saistās ar kādām īpašām atmiņām.

Lai attēls nonāktu kopīgajā „Gadsimta albumā”, tas jāiesūta elektroniski tīmekļa vietnē „latvijasgadsimts.lv”, izvēloties laika nogriezni, kad foto uzņemts un pievienojot tā aprakstu. 
Amerikāņu žurnāls "People" par 2017.gada pasaulē seksīgāko vīrieti atzinis kantrimūzikas zvaigzni Bleiku Šeltonu.

"Es esmu bijis neglīts visu savu mūžu. Ja es varu būt seksīgs vienu gadu, man tas der," komentējot "People" izvēli, otrdien sacīja 41 gadus vecais mūziķis.
Šeltons ar mēreniem panākumiem darbojās kantrimūzikas jomā aptuveni desmit gadus, līdz iemantoja lielu popularitāti 2011.gadā, strādājot par tiesnesi un mentoru telekanāla NBC talantu šovā "The Voice".
Viņa jaunākais albums "Texoma Shore" tika izlaists šomēnes.

Viņš sacīja, ka mēģina uzturēt sevi labā formā un ēst veselīgi, bet atzina, ka uzkodas ir viņa vājība.
Šeltons agrāk bija precējies ar kantrimūzikas dziedātāju Mirandu Lamberti un pašreiz satiekas ar popmūzikas dziedātāju Gvenu Stefani.

Iepriekšējos gados šis gods ticis aktieriem Dveinam Džonsonam, Bredam Pitam, Džordžam Klūnijam, Džonijam Depam, Harisonam Fordam, Raienam Reinoldsam un britu futbola zvaigznei Deividam Bekhemam.
"Visseksīgākā vīrieša" titulu "People" pirmoreiz piešķīra 1985.gadā, kad to saņēma toreiz 29 gadus vecais Mels Gibsons.
Latvijas valsts svētku pasākumi aplūkojam šeit.

No nākamā gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums būs atkarīgs no personas ienākumiem un to aprēķinās Valsts ieņēmumu dienests (VID), ņemot vērā cilvēka algu par iepriekšējo pusgadu. Mazākajām algām līdz 440 eiro mēnesī (“uz papīra”) ar nodokli neapliks 200 eiro, savukārt algām, kas pārsniedz 1000, neapliekamo minimumu nepiemēros vispār.

To paredz 14.novembrī, valdības pieņemtie noteikumi par IIN atvieglojumiem un neapliekamo minimumu. 

Noteikumi arī nosaka, ka nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu 2018.gadā būs 200 eiro mēnesī; 2019.gadā – 230 eiro mēnesī, savukārt 2020.gadā – 250 eiro mēnesī. Pašlaik atvieglojumi par apgādājamo ir 175 eiro mēnesī.

Pašlaik minimālais mēneša neapliekamais minimums ir 60 eiro, bet no nākamā gada tas būs atkarīgs no ienākumiem, un to prognozēs VID reizi pusgadā, ņemot vērā personas algu no 1. janvāra līdz 31.jūlijam un no 1.augusta līdz 31.decembrim. 
Maksimālais neapliekamais minimums katru gadu pieaugs, 2020.gadā sasniedzot 250 eiro.
Nākamgad to pilnā apmērā piemēros algām zem 440 eiro mēnesī.
Savukārt algām virs 440 eiro mēnesī neapliekamo minimumu aprēķinās pēc valdības noteikumos apstiprinātās formulas, un tas proporcionāli samazināsies, pieaugot algai, bet ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī 2018.gadā neapliekamo minimumu nepiemēros.  2020.gadā neapliekamo minimumu nepiemēros algām, kas pārsniedz 1200 eiro.
 
17.decembrī plkst. 19.00 jau otro reizi Rīgas Domā izskanēs viens no Ziemassvētku un adventes laika iemīļotākajiem skaņdarbiem - fragmenti no Georga Frīdriha Hendeļa oratorijas "Mesija", diriģenta Inta Teterovska vadībā, mūziķiem Eviju Martinsoni (soprāns), Lauru Grecku (alts), Raiti Grigali (basbaritons) un Mārtiņu Zvīguli (tenors), koriem "Balsis" un "Fortius", kā arī baroka orķestri "Collegium Musicum Riga" (diriģents Māris Kupčs).

Ikviens skatītājs tiks aicināts piedalīties kopdziedāšanā, ņemot talkā īpaši sagatavotu nošu materiālu, kas pieejams mājas lapā - singalong.lv.

Kora "Balsis" dziedātāji, kuri šajā projektā piedalīsies atkārtoti, saka: "Līdz pat pagājušā gada rudenim nebijām dzirdējuši par pasaulē pazīstamās kustības "Sing Along" pasākumiem, kas ir ikgadēja, iecienīta un ierasta prakse. Šis ir notikums, ko nu jau gaidām ar nepacietību un kuru gribas atkārtot. "Sing Along" sniedz tādu neparastu kopības un vienotības sajūtu starp tiem, kas uz skatuves, un tiem, kas sēž klausītāju rindās."

Kopīgajā Hendeļa "Mesija" dziedājumā Rīgas Domā var piedalīties ikviens, ne tikai tie, kuri dzied koros, bet arī tie, kuriem dziedāšana ir hobijs, jābūt vienīgi vienam no šo balsu grupu dalībniekiem: soprāns, alts, tenors vai bass. Ikviens, kurš nolems piedalīties šajā pasākumā, var sekot līdzi informācijai mājas lapā un sociālajos tīklos, jo pasākuma organizatori paredzējuši arī vairākus mēģinājumus.

Nemainīgi lielu popularitāti oratorija "Mesija" bauda angliski runājošajās zemēs - Lielbritānijā, ASV, Kanādā un Austrālijā, Sing along kustības gaitā Ziemassvētku laikā pulcējot daudzus simtus dalībnieku.
Interneta vietnē www.singalong.lv pieejamas gan notis, gan arī īpaši balsu apmācību video, lai katrs individuāli sev vēlamajā laikā var apgūt materiālu un dziedāt kopīgajā koncertā 17. decembrī. Kopā tiks izdziedātas piecas daļas no skaņdarba, koncertam ilgstot aptuveni 1,5 h.

"Sing Along" ir kopdziedāšanas projekts Latvijā, kas pirmo pasākumu organizēja 2016. gada decembrī, kad izpildīja G.F. Hendeļa oratoriju "Mesija" pulcējot vairāk kā 250 līdzi dziedātājus un ap 500 klausītājus, savukārt 2017. gada pavasarī jau dziedāt gribētāji apvienojās Latvijas komponistu darbus izpildīšanai.
Kopdziedāšanas tradīcija Eiropā iesakņojusies jau vairākus gadu desmitus un savā ziņā nav sveša arī Latvijai - koru kustības dalībnieki labprāt iesaistās dažādos sadziedāšanās pasākumos (spilgti piemēri ir Dziesmu svētku izskaņa vai tematiskie lielkoncerti).

Scratch Messiah, People’s Messiah, Come Sing Messiah, Sing along Messiah - ar šādiem nosaukumiem pasaulē tiek dēvēta kopdziedāšanas jeb sing along kustību.
Šie pasākumi parasti notiek baznīcās vai koncertzālēs, ikviens klausītājs, pat bez īpašas iepriekšējas sagatavotības ir aicināts ņemt līdzi notis un kļūt par kora dalībnieku, dziedot kopā ar profesionāliem solistiem un orķestra mūziķiem. 
Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka visi jaunie spēkrati obligāti jāaprīko ar vadītāja atbalsta sistēmām. Tā ir automātiska bremzēšana, ātruma pielāgošana, gājēju atpazīšana un citas lietas.

Katru gadu uz Eiropas ceļiem tiek nogalināti vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku. Aptuveni 90% nelaimes gadījumu izraisa cilvēku pieļautas kļūdas.
Daudzus no tiem varētu novērst, izmantojot sistēmas, kas bīstamās situācijās sniedz atbalstu autovadītājam. Šodien ar tām tiek aprīkoti augstākā segmenta auto modeļi.
Ņemot vērā to sniegto ieguvumu, deputāti vēlas panākt obligātu uzstādīšanu visos jaunajos auto.

Šīs sistēmas spēj automātiski bremzēt, pamanīt gājējus un riteņbraucējus un izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu. Tāpat jaunās tehnoloģijas palīdz ievērot braukšanas joslu.
Ņemot vērā acīmredzamos ieguvumus, deputāti vēlas, lai šādas palīgierīces būtu obligātas visās jaunajās automašīnās.
10.novembrī uzsākta akcija #ApturiViltusZiņas, kurā Latvijas uzņēmumi, kas izvieto reklāmas internetā, tiek aicināti pārtraukt savu reklāmu izvietošanu viltus ziņu portālos.

Viltus ziņu lapas paliek arvien nekaunīgākas.
Tiek publicēti raksti ar tādiem virsrakstiem, kā: "Instagram" īpašnieks katram lietotājam izmaksās 300 eiro sāpju naudu un "Aivaram jāatbrīvo veikala telpas līdz novembrim, tāpēc viņš visiem atdod jaunākos tālruņu modeļus".

Šīs ziņas ir nepatiesas - to mērķis ir piesaistīt lasītāju uzmanību, lai iegūtu mājaslapu apmeklējumus, jo katru reizi, kad viltus ziņu lapa tiek atvērta, tās īpašnieks gūst peļņu par tajā ievietotajām reklāmām.

Akcijas ietvaros reklāmdevēji tiek aicināti iekļaut atsevišķas mājaslapas savu reklāmu aprites "melnajā sarakstā", lai izslēgtu reklāmu rādīšanu šajās lapās.
Akcijas mērķis ir panākt, lai viltus ziņu lapu uzturēšana kļūtu finansiāli neizdevīga, ar cerību, ka tas varētu veicināt šo mājaslapu slēgšanu.

Akcijas pirmajā dienā uzrunāti vairāk kā 20 reklāmdevēji, no kuriem pirmie jau ir atsaukušies aicinājumam.

Akcijas mājaslapas adrese ir http://labojam.lv/viltus
Latviju varētu dēvēt par lielvalsti pēc izaudzētā rudzu apmēra uz vienu iedzīvotāju, diskusijā "Vai Latvija ir rudzu lielvalsts?" šodien sacīja Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja vietnieks Gints Lanka.

Viņš pastāstīja, ka visvairāk rudzu - 101 kilogramu uz vienu iedzīvotāju - 2016.gadā izaudzēja dāņi. Latvija šajā ziņā ierindojas otrajā vietā un 2016.gadā uz vienu iedzīvotāju Latvijā tika izaudzēts apmēram 72 kilogramu rudzu, kamēr trešajā vietā ierindojās Polija. 

Pēc Lankas teiktā, saskaņāar "Eurostat" datiem lielākās platības ar rudziem pēdējos gados ieņem Polija ar gandrīz 800 000 hektāriem rudzu, lielas platības audzē arī dāņi, turki un austrieši. Latvija šajā ziņā ierindojas sestajā vietā.

Latvijā vairāk jādomā par rudzu maizes popularizēšanu bērnu un jauniešu vidū, lai saglabātu tās audzēšanas un ēšanas tradīcijas nākotnē, uzsvēra Latvijas Maiznieku biedrībā (LMB).
LMB valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs teica, ka rudzu audzēšanas un rudzu ēšanas kultūru Latvijā ir būtiski saglabāt nākamajām paaudzēm.

Kā zināms, rudzu platības Latvijā samazinās. Lai tas nenotiktu, jāveicina rudzu maizes atpazīstamība bērnu un jauniešu vidū. Maiznīcas jau šobrīd organizē ekskursijas, lai bērni redzētu, kā rudzu maize top un šāda prakse ir jāturpina. Tāpat rudzu audzēšanas stabilizēšanas nolūkā vairāk jādomā par rudzu maizes popularizēšanu, sabiedrības izglītošanu. Jālūko, kādā veidā vēl lietot rudzus, izņemot rudzu maizes ražošanu, lai rudzu audzēšana būtu zemniekiem izdevīga.

Lai sekmētu rudzu maizes patēriņu, Latvijā jārīko dažādi izglītojoši pasākumi, svētki un semināri jaunatnei, jādodas pie bērniem uz bērnudārziem un jārunā publiskajā telpā ar jaunajām ģimenēm, jo tieši jaunās ģimenes biežāk izvēlas ēst veselīgi.

Ekspertu diskusijas "Vai Latvija ir rudzu lielvalsts" mērķis bija noskaidrot, kā saglabāt un veicināt rudzu audzēšanas un rudzu maižu ēšanas tradīcijas valstī. Diskusija tika rīkota Latvijas simtgades ietvaros, ņemot vērā, ka rudzi un rupjmaize ir Latvijas kultūras mantojums un nacionālais lepnums.
Gada tumšākajā, līdz ar to ceļu satiksmē bīstamākajā laikā, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sāk informatīvi izglītojošu kampaņu par gājēju drošību pilsētā “REDZI – PAREDZI!”
Kampaņas mērķis ir pievērst autovadītāju uzmanību potenciāla riska situācijām pilsētās un iepazīstināt vadītājus un gājējus ar bīstamu situāciju priekšvēstnešiem.

Kampaņas pamatā ir pieredzējušu autovadītāju atziņas par drošāku braukšanu, jo līdz ar pieredzi veidojas teju vai sestā maņa – redzot noteiktus apstākļus, spēt paredzēt riskantas situācijas. Profesionāli taksometru vadītāji, preču piegādātāji un autoskolu instruktori – cilvēki, kas lielāko dienas daļu pavada pie auto stūres*, dalās atziņās par situācijām, kad jābrauc īpaši uzmanīgi, un par gājēju (ne)paredzamo uzvedību uz ielas:
1. Gājējs, kurš klausās mūziku austiņās, var būt ceļu satiksmei bīstams – viņš ir “izslēdzis” vienu no savām maņām – daļēji novērsis uzmanību no ceļa un nedzird tuvojošās briesmas. 
2. Sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā jārēķinās, ka gājēji, pamanot transporta tuvošanos, mēdz mainīt iešanas virzienu vai pat strauji šķērsot ielu. Cenšoties paspēt uz transportu, cilvēki var kļūt neuzmanīgi vai rīkoties neparedzami.
3. Sastrēgumu laikā gājēji, kas šķērso ielu tam neparedzētās vietās, mēdz pēkšņi starp automašīnām iziet uz braucamās daļas, pietam diennakts tumšajā laikā to īpaši grūti pamanīt pretimbraucošo auto gaismu dēļ.
4. Tirgu, iepirkšanās centru un kultūras iestāžu tuvumā gājēji var pēkšņi doties pretējā virzienā vai nepamanīt tuvojošos auto, jo, nesot iepirkumu maisiņus vai domājot par citām lietām, uzmanība ceļam tiek pievērsta mazāk.
5. Gājēji reizēm pārsteidzīgi iziet uz braucamās daļas, nerēķinoties ar bremzēšanas ceļa garumu, īpaši aktuāla šī problēma ir rudenī un ziemā, kad ielas ir slidenas. Tādēļ pieredzējuši vadītāji ievēro laikapstākļiem atbilstošu ātrumu.
6. Īpaši Rīgas un citu pilsētu centrā jāuzmanās krustojumos, kur satiksmi regulē luksofori, jo steidzīgākie gājēji šķērso ielu arī tad, kad zaļais signāls vēl nav iededzies vai ir nupat izdzisis.
7. Tumšās un ēnainās ielās jāizvērtē katra pamanītā kustība, jo tumšas krāsas apģērbā bez atstarotājiem gājēji ir ļoti grūti pamanāmi pat pilsētā, kur ieslēgts ielu apgaismojums.
Šī gada desmit mēnešos bojā gājuši 33, bet ievainoti 722 gājēji. Lai gan statistika pamazām uzlabojas, ceļu satiksmes negadījumos cietušo gājēju skaits joprojām ir liels. Pēc CSDD apkopotās informācijas īpaši daudz (88%) ceļu satiksmes negadījumos cietušie gājēji reģistrēti pilsētās un apdzīvotās vietās. Pietam ievērojams skaits bojāgājušo reģistrēts tieši diennakts tumšajās stundās.
11. novembra svinības reģionos

*Valmierā
11.11. 13:00 Pateicības rakstu pasniegšana 1991.gada barikāžu dalībniekiem. Valmieras muzejā.
11.11. 15:00 Aizlūgums par Brīvības cīņās kritušajiem. Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā.
11.11. 15:00 Kino "Melānijas hronika". Biļešu cena: 1,50 EUR. Brenguļu sākumskolas lielajā zālē.
11.11. 16:00 Lāpu gājiens no Rātslaukuma uz Centra kapiem. Plkst. 16.30 Piemiņas brīdis Valmieras Centra kapos.
11.11. 16:00 Radošās darbnīcas bērniem. Brenguļu bibliotēkā. Ieeja bez maksas.
11.11. 16:00 Tilta izgaismošana Brenguļos. Pie Brenguļu alus dārza.
11.11. 16:00 Tilta izgaismošana. Trikātā.
11.11. 17:00 Lāčplēša dienai veltīts koncerts. Ieeja bez maksas. Trikātas kultūras namā.
11.11. 18:00 Tautas deju ansambļa ”Gauja” koncerts ”Gaismu Latvijai”. Biļešu cena: 3-5 EUR. Valmieras Kultūras centrā.
11.11. 18:00 Tiltiņa izgaismošana. Mūrmuižas centrā. 
11.11. 19:00 Normunds Rutulis "Vēl viens laimīgs rīts. Cits Rutulis". Biļešu cena: 15 EUR. Dikļu pilī.
11.11. 20:00 Lielā rudens balle. Spēlēs Rumbas kvartets no Kuldīgas. Biļešu cena: 8 EUR. Valmieras pagasta kultūras namā.

*Limbažos
12:00 Piemiņas brīdis Skultes evaņģēliski luteriskā baznīcā
14:00 Filma “Ievainotais jātnieks” Limbažu kultūras namā (Par tēlnieku, Brīvības pieminekļa autoru Kārli Zāli, kuram 2018. gadā atzīmēsim 130. jubileju)
Lāčplēša diena Limbažu pilsētā, no 16.00 sveču iedegšana
No svecītēm veidosim latvju spēka zīmēs. Lūdzu, ņemiet līdzi arī savas svecītes (ar vāciņu)! Sākums - 16:00, Vidrižu sporta laukumā
Lāčplēša dienai veltīts pasākums, sākums 16:45, pie Viļķenes kultūras nama
Atklāsim Zemessardzes (ZS) 27.kājnieku bataljona Veterānu apvienības priekšnieka Jāņa Bahmaņa kolekcijas izstādi “Ar sauli karogā”, sākums 18:30, Limbažu kultūras namā. Koncerts kopā ar Limbažu kultūras nama kolektīviem. Pēc koncerta tiksimies ar vīriem, kuri zina ko nozīme vārdi - “Gods kalpot Latvijai!”.

*Alūksne
11. novembrī Lāčplēša dienai veltīti pasākumi:
10.00 – 14.00 Militārās tehnikas un ieroču izstāde laukumā pie Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas, Dārza ielā 11
12.00 Ziedu nolikšana pie Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru kapiem
12.30 Piemiņas brīdis Alūksnes Garnizona kapos
13.30 Dievkalpojums Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā
14.15 Alūksnes skolu jaunatne pulcējas pie Bībeles muzeja 
14.30 Piemiņas brīdis pie Alūksnes Jaunās pils. Militārās sporta spēles “Lāčplēša stafete 2017” uzvarētāju apbalvošana
~16.00 Lāpu gājiens uz 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekli
~16.30 Svētbrīdis pie 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa. Pēc svinīgā pasākuma pie pieminekļa notiks Alūksnes novada jaunsargu kandidātu svinīgā solījuma došana.

*Salacgrīvā
14:00 Lāčplēša dienai veltīts sarīkojums Liepupē
16:00 Lāčplēša diena - lāpu gājiens Salacgrīvā
18:00 Lāčplēša dienas atceres pasākums Svētciemā

*Madonā
Lāčplēša dienai veltīts koncerts „Iededzies par Latviju”, 15:00 - 16:30 Ļaudona
Lāčplēša dienas pasākumi Madonā, 15:00 - 19:00 Madona; Madonas pilsētas kultūras nams un Poruka iela
Lāčplēša dienai veltīts koncerts un gaismas ceļš Kalsnavā,  16:00 - 19:00
Lāčplēša dienai – 98, Barkava, Barkavas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca, Barkavas kapi, no 16.00 – 18.00

*Smiltenē
Lāčplēša diena Smiltenē, 18:00 - 20:00
Palsmanes kultūras namā Valsts svētku koncerts “Roku, rokā – visi kopā!”, 19:00 - 21:00 Palsmanes kultūras nams
Variņu tautas namā Valsts svētku koncerts “Es gribu dzīvot Latvijā”, 19:00 - 23:00 Variņu tautas nams
Birzuļu tautas namā koncerts “Latvijai 99” ar radošo apvienību “Krelles” no Naukšēniem, 20:00 - 23:00 Birzuļu tautas nams

*Valkā
Kausa "Lāčplēša šahs" izcīņas finālsacensības, Valkas novada BJSS, no 11.00
 Lāčplēša dienai veltīts Svētbrīdis, 19.00 Valkas-Lugažu ev.lut.baznīcā
Lāčplēša dienai veltīts lāpu gājiens, No Valkas-Lugažu ev.lut.baznīcas 19.30
Valkas novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru astoņu piemiņas tēlu atklāšana, Valka, Meža kapi, 20.30
Lāpu gājiens uz Aumeistaru kapiem, Pulcēšanās pie autobusa pieturas "Lielaiskrogs", 18.00

*Jēkabpils
Pilsētā 11.novembrī no pulksten 11:00 līdz 15:30 pie Jēkabpils Tautas nama varēs aplūkot NATO valstu bruņutehniku un militāro ekipējumu. 
Pulksten 13:00 Tautas nama Baltajā zālē būs lekcija “Profesija – karavīrs”
 pulksten 17:00 Kļavu ielā pie Kena parkā sāksies pulcēšanās tradicionālajam lāpu gājienam, kas sāksies pulksten 17:30 un vedīs uz pieminekli “Kritušiem par Tēviju”. Pie pieminekļa pēc gājiena notiks piemiņas brīdis.
Jēkabpils novadā: 
    10.novembrī pl.14:00 Tadenavas klubā notiks Lāčplēša dienai veltīts pasākums “Godinot Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus”. 
    10.novembrī pl.17:00 būs lāpu gājiens no Rubenes pagasta pārvaldes līdz kultūras namam. Pulksten 17:30 pie Rubenes kultūras nama būs svinīgs brīdis un Daugavpils ugunsteātra gaismas programma, savukārt pulksten 18:00 kultūras namā notiks Jēkabpils novada Atzinības rakstu pasniegšana un novada jauktā kora “Putni” koncerts. 
    11.novembrī pl.16:00 Kalna pagasta “Dūjās” koncertēs brāļi Aigars un Atis Noviki, pēc koncerta pl.17:00 būs lāpu gājiens no “Dūjām” uz Aleksandra Grīna piemiņas vietu, savukārt 17:20 pie Doktorāta tiks iedegtas svecītes. 
    11.novembrī pl.19:00 Leimaņos būs Lāčplēša dienai un Valsts svētkiem veltīts sarīkojums. 
Krustpils novadā: 
    9.novembrī pl.12:00 Mežāres kultūras namā Jēkabpils Vēstures muzejs piedāvā interaktīvu programmu, veltītu Lāčplēša dienai. 
    11.novembrī pulksten 18:00 lāpu gājiens sāksies pie Vīpes kluba, savukārt no Variešu centra uz Midzeņkalnu lāpu gājienā iedzīvotāji aicināti doties 10.novembrī pulksten 17:00. 
    12.novembrī pulksten 12:00 pie Vecās Sūnu pamatskolas norisināsies Lāčplēša dienai veltīts skrējiens.

*Ventspils
Plkst. 15:00 Pārventas bibliotēkā skanēs latviešu laikmetīgās kora mūzikas skaņdarbi un Jēkaba Jančevska oratorija “No letu zemes”, ko izpildīs Kamerkoris “Ventspils”, Ventspils Kamerorķestris, multiinstrumentālists Aleksandrs Maijers, teicēja - Zane Jančevska. Diriģents Aigars Meri. Pasākumu organizē Biedrība "Kamerkoris Ventspils". Ieeja koncertā bez maksas.
Plkst. 18:00 Rātslaukumā notiks svinīga jauno zemessargu uzņemšana Zemessardzes 46. kājnieku bataljonā. Ceremonijas laikā Ventspils pilsētas un Ventspils novada jaunieši – zemessargu kandidāti – tiks uzņemti Zemessardzē un ieskaitīti Zemessardzes 46. kājnieku bataljona rindās.
Plkst. 18:30 Lāpu gājiens no Rātslaukuma līdz Meža kapiem.
Maršruts: Rātslaukums – Annas iela – Kuldīgas iela – Ganību iela – Lielais prospekts – Saules iela – Aizsaules iela – Meža kapi. Piedalās zemessargu, robežsargu, jaunsargu vienības, kā arī visi klātesošie. Lāpas gājienam nodrošinās tirdzniecības centrs “Tobago”
Plkst. 19:00 Piemiņas brīdis Ventspils Meža kapos pie Baltā krusta, piedalās metālpūšamo instrumentu ansamblis „Ventspils Brass”
Plkst. 20:00 Latviešu tautas ornamenta ugunszīmes „Ceļš” veidošana karavīru piemiņai Reņķa dārzā kopā ar folkloras kopu „Laipa”, ikviens ir aicināts piedalīties ar savu līdzpaņemto svecīti.

*Lielvārde
Lāčplēša ausis 2017, 10.00 Jumpravas vidusskola, Jumprava. 11.novembrī, Jumpravas vidusskolas sporta zālē, Jumpravā pulcēsies Lielvārdes un apkārtējo novadu spēcīgākās sievietes un vīrieši, lai pārbaudītu savus spēkus sporta sacensībās "Lāčplēša ausis 2017".
Svecīšu iedegšana, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, 16.00 Jumpravas centrā
Svecīšu iedegšana, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, 16.30 Pie Lēdmanes pamatskolas Plkst. 17.00 brauciens uz Lāčplēša dienai veltīto lāpu gājienu un svinīgo pasākumu Lielvārdē.
Lāčplēša dienai veltīts piemiņas brīdis, plkst. 17.30 Lielvārdes centra laukumā Lāčplēša dienai veltīts piemiņas brīdis.
Koncerts AR LIESMIŅU SIRDĪ, 19.00 Kultūras nams “Lielvārde“

*Kandava
Lāčplēša dienai veltīts lāpu gājiens Zantē, Zantes Kultūras nams, 18.00
Lāčplēša dienai veltīta balle, Kandavas Kultūras nams 21.00
15.00 Kandavas novada muzejā saruna ar vēsturnieku Andri Tomašūnu, fragmenti no 1930.gada kinofilmas “Lāčplēsis”.
17.00 pulcēšanās pie muzeja lāpu gājienam

*Bauska
Lāčplēša dienas pasākumi Bauskā
Lāčplēša dienā Bauskā:
11.11.plkst. 17.00 piemiņas brīdis pie pieminekļa "Par Latvijas brīvību kritušiem";
plkst. 18.30 Bauskas Kultūras centrā Latvijas simtgadei veltītā filma "Ievainotais jātnieks". Ieeja bez maksas.

*Sigulda
Siguldas pilsētā
Lāpu gājiens Lāčplēša dienā tradicionāli norisināsies arī Siguldas pilsētā. Šogad tas sāksies plkst.18.00 un virzīsies no Svētku laukuma līdz dzelzceļa stacijas laukumam, kur, noslēdzoties gājienam, notiks svinīgs pasākums un piemiņas svecīšu aizdegšana.
Allažu pagasts
No plkst.15.00 Allažos būs iespēja vērot Zemessardzes 19.bataljona tehnikas un ekipējuma demonstrējumus un pēc tam doties lāpu gājienā. Pie pagasta pārvaldes ēkas notiks svinīgs pasākums, kuru noslēgs svētku salūts. Pēc tam ikviens tiek aicināts uz balli kopā ar grupu „Baltie lāči”

*Aizpute
Plkst. 18.00 – Lāpu gājiens uz Misiņkalna kapsētu (pulcēšanās laukumā pie Aizputes KN).
Aizputes KN – Upes iela – Misiņkalns – Liepājas iela – Aizputes KN. Piemiņas brīdis un ziedu nolikšana Lāčplēša Kara ordeņu kavalieru atdusas vietās.
Plkst. 19.00 kultūras namā notiks pasākums "Dziesmu dance". Uzstāsis Zane Jančevska, Lauma Bērza, Ēriks Zeps, Ansis Jansons.

*Dundaga
Dundagā
Plkst. 15.00 Režisores un producentes Ilonas Brūveres dokumentālā spēlfilma «Ievainotais jātnieks».
Plkst. 17.00 lāpu gājiens no Dundagas vidusskolas.
Plkst. 17.20 piemiņas brīdis laukumā pie pils.

*Vīdalē
Plkst. 16.00 projekta «Vīdalnieki Latvijas simtgadei» noslēguma pasākums — Latvijas karoga pacelšana.
Svecīšu iedegšana. Ugunskura un karsta tēja.

*Kolkā
Plkst. 18.00 Lāpu gājiens. Pulcēšanās pie «Delfīniem».
Plkst. 18.20 Piemiņas brīdis pie Kolkas tautas nama.
Plkst. 19.00 Režisores un producentes Ilonas Brūveres dokumentālā spēlfilma «Ievainotais jātnieks».

*Liepāja
Lāčplēša dienas koncerts un lāpu gājiens, 17.00 Jāņa Čakstes laukums
Izrāde "Lāčradzis", 10.11. Liepājas Leļļu teātris

*Cēsis
III Latvijas Orķestru asociācijas festivāla noslēguma koncerts “Svētki ar orķestri”, 14.00 Vidzemes koncertzālē "Cēsis"
Plkst.18.00 pie Skolnieku rotas pieminekļa sāksies svinīgais brīdis ar Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāna Rozenberga uzrunu un pūtēju orķestra "Cēsis" priekšnesumu. Pēc tā sāksies lāpu gājiens, kas vedīs uz Lejas kapiem, kur plkst.18.30 notiks piemiņas brīdis.
Pēc tam plkst.19.00 ikviens aicināts ar svecītēm izveidot mirdzošu Latvijas kontūru uz kāpnēm Cēsu Pils parkā. Viduslaiku pils mūrus izgaismos multimediāla projekcija “Latvija esam mēs paši”.

*Tukums
16:30 Stāšanās lāpu gājienam Lielajā ielā pie Tukuma 1.pamatskolas.
16:45 Svinīgs brīdis topošā Z.A.Meierovica pieminekļa atklāšanas vietā - vecpilsētas skvērā pie Lielās – Jaunās ielas krustojuma.
17:00 Militārā parāde un lāpu gājiens uz Meža kapiem (Gājiens: Lielā – Pasta – Meža – Melnezera iela).
Ap 17:30 Piemiņas brīdis pie pieminekļa I Pasaules karā kritušajiem.
10. novembrī no plkst. 10.00 līdz 21.00 Rimi veikalos lielākajās Latvijas pilsētās jau ceturto reizi norisināsies labdarības akcija, aicinot piepildīt pārtikas paku.
Veikala apmeklētāji tiks aicināti līdzās saviem ikdienas pirkumiem iegādāties arī papildu produktus, lai palīdzētu kādai trūkumā nonākušai ģimenei ar bērniem, pensionāram vai invalīdam ar ienākumiem zem iztikas minimuma. 

Pārtikas pakā ieteicams likt produktus ar ilgu derīguma termiņu, piemēram, miežu putraimus, mannu, auzu pārslas, makaronus, miltus, eļļu, gaļas vai zivju konservus, cukuru, rīsus, margarīnu, vistas buljonu vai zirņus. Tāpat mazākie pārtikas paku saņēmēji priecāsies par kādu gardumu ar ilgu uzglabāšanas termiņu. 

Pārtikas banka Paēdušai Latvijai palīdz Latvijas ģimenēm ar bērniem, senioriem un invalīdiem, kuri dažādu apstākļu dēļ ir nonākuši trūkumā, taču nekādus sociālos pabalstus nesaņem.
Ikdienā pārtikas pakas tiek komplektētas no uzņēmumu ziedojumiem un ziedojumu kastītēs savāktajiem līdzekļiem.
Savukārt divreiz gadā ikviens Latvijas iedzīvotājs var tieši iesaistīties un līdzās saviem ikdienas pirkumiem ar pārtikas paku palīdzēt līdzcilvēkiem. Izvēloties ilgstoši lietojamus produktus, ikvienam ir iespēja sniegt atbalstu tiem līdzcilvēkiem, kuriem ikdienā trūkst pārtikas, saka pārtikas bankas Paēdušai Latvijai vadītāja Agita Kraukle.
Facebook Draugiem Twitter Instagram