Ikdienas virtuālajā saziņā  Latvijā visvairāk tiek izmantota emocijzīme - smejošā seja ar atvērtu muti un apaļām acīm. Tam seko gaisa skūpstu sūtošā sejiņa un emodži jeb smaidiņš ar prieka asarām.

Smaidīgo seju ar atvērto muti, baltajiem zobiem un apaļajām acīm saziņā ievērojami biežāk izmanto tieši vīrieši.
Savukārt daiļā dzimuma pārstāves  biežāk izrāda savas emocijas ar gaisa skūpsta un prieka asaru smaidiņa palīdzību.

Virtuālās emocijzīmju enciklopēdijas emojipedia.org veidotāji izpētījuši, ka sešu gadu laikā kopš emocijzīmju ienākšanas saziņā to oficiālais skaits no 471 pieaudzis līdz 2666 un tiek prognozēts, ka šis skaits turpinās pieaugt. Turklāt, lai šī emocijzīmju lietošana turpmāk būtu personīgāka, dažos viedtelefonos, uzņemot pašbildi, iespējams izveidot personalizētas emocijzīmes, kuras izskatīties tieši tāpat kā telefona īpašnieks.

Interesanti, ka Latvijā visbiežāk lietoto smaidiņu vidū ir tikai pozitīvās emocijzīmes. 

Salīdzinājumam – pasaulē, tostarp sociālajos tīklos Facebook un Twitter, populārākā emocijzīme ir smejošā sejiņa ar prieka asarām, kas Latvijā ir trešā visbiežāk izmantotā emocijzīme.
Līdz šim franču valodā nebija vispārpieņemta apzīmējuma franču skūpstam, taču tagad tas labots.
Vārds «galocher», kas apzīmē skūpstīšanos ar mēli, ir viens no vārdiem, kas pirmoreiz iekļauts franču valodas vārdnīcā.

Francijai ir kaislīgas valsts slava. No tās nācis sekssimbols Bridžita Bardo, romantiskais fotogrāfs Robērs Duano un pat bēdīgi slavenais bijušais Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektors Dominiks Štrauss-Kāns. Taču tikai tagad frančiem būs oficiāls apzīmējums populārajam skūpsta veidam.

Uzskata, ka franču skūpstu uz angļu valodā runājošajām zemēm atveduši karavīri, kuri pēc Pirmā pasaules kara atgriezās mājās. Tolaik francūžus uzskatīja par seksuāli ļoti brīvu tautu.

Valodnieki  norādīja, ka vārds «galocher» franču žargonā izmantots jau sen, bet tagad beidzot iemantojis oficiālu statusu. Īpaša apzīmējuma trūkums gan «neatturēja mūs no tā darīšanas», par franču skūpstu saka valodas speciālisti.
Lai gan tradicionālos reklāmas banerus Latvijā izmanto biežāk, atdeve interaktīvajām kampaņām ir krietni augstāka. Noskaidrots, ka visvairāk klikšķu uz reklāmām Latvijā izdara lietotāji vecuma grupā no 55 līdz 69 gadiem, kā arī lietotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Vispopulārākā ierīce, kurā sastopamas reklāmas kampaņas, joprojām ir dators, liecina interneta pētījumu uzņēmuma "Gemius" jaunākais pētījums.

Kā vēsta pārskats par 2017.gada otro pusi, Latvijas  reklāmas klikšķu skaitu uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm ir 0,66% un tas nozīmē, ka vidēji uz katriem parādītajiem 1000 reklāmas baneriem tiek izdarīti 6,6 jeb 7 klikšķi.
Savukārt visbiežāk klikšķus uz reklāmām veic Ukrainā (1,12% jeb aptuveni 11 klikšķi uz 1000 baneriem), Turcijā (1,04% jeb aptuveni 10 klikšķi) un Lietuvā (1,03% jeb aptuveni 10 klikšķi).
Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem pārskatiem, klikšķu skaits Latvijā samazinās.

Saskaņā ar pētījumu, Latvijā skaitliski vairāk klikšķinātāju ir sievietes (53%). Visvairāk klikšķu uz reklāmām Latvijā izdara lietotāji vecuma grupā no 55 līdz 69 gadiem (28%), kā arī lietotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem (23%), taču visretāk klikšķus uz reklāmām veic jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem (13%).
Savukārt visbiežāk klikšķus uz reklāmām veic Latvijas iedzīvotāji ar vidējo izglītību (55%), bet visretāk - ar sākumskolas vai zemāku izglītītību (9%).

Vispopulārākās ierīces, kurā sastopamas reklāmas kampaņas, ir datori ar 74%, kam seko mobilie telefoni ar 21% un planšetdatori ar 5%. Visvairāk klikšķu tika veikti no mobilajām ierīcēm un datoriem.


Nākotnē klimata pārmaiņu ietekmē ceļu būvdarbu sezona būs garāka, taču prognozējams lielāks nokrišņu daudzums un augstāka to intensitāte, šodien ikgadējā ceļu nozares konferencē sacīja meteorologs Toms Bricis.

Pēc viņa teiktā, vidējais nokrišņu daudzums Latvijā palielinās. Līdz ar to nākotnē situācijas, kad nokrišņu daudzums pārsniedz 500 milimetrus, būs arvien vairāk.
“Pēdējos desmit gadus Rīgā nav bijis vismaz vienas dienas, kad nebūtu spēcīgu nokrišņu, kas ielas applūdinātu un atstātu paliekošas sekas,” sacīja eksperts.
Klimata pārmaiņu ietekmē nākotnē būs arī īsāks sala periods, kā arī biežākas gaisa temperatūras svārstības ap nulli.

Bricis vērsa klātesošo uzmanību tam, ka gaisa temperatūra paaugstinās un klimata pārmaiņu ietekmē kļūst siltāks. Ziemas kļūst siltākas, pavasari kopumā pēdējos gados, ja neskatot šogadu, iestājas agrāk un siltāki.

Vienlaikus Brcis atzina, ka meteorologiem pagaidām neizskaidrojams fenomens ir tas, ka jūnijs kļūst aukstāks.
Tas gan neietekmē ceļu būves jomu, jo būvdarbi var notikt – to veikšanai vajag vismaz +5 grādus.
Turpretī jūlijā un augustā pēdējos gados ir raksturīgi karstuma viļņi, pēc rudens pienāk ziema, kurā ir spēcīga sala periodi.

Pēc Briča teiktā, nākotnē fundamentāli būtiski klimata pārmaiņu salīdzinājumā ar esošo situāciju nebūs, taču gaisa temperatūras svārstības būs lielākas. Īsāki būs ilgāka sala periodi, kad nav atkušņu. Taču periods ar temperatūras svārstībām kļūs garāks. Kurzemes pusē sala nākotnē var nebūt vispār.

Lai arī veselīga dzīvesveida jomā ir vērojamas pozitīvas izmaiņas - arvien vairāk cilvēku interesējas par to, ko un kā darīt savas veselības un labsajūtas uzlabošanai -, kopējie rādītāji joprojām atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji par maz kustas, ir mazaktīvi un piekopj neveselīgas ēšanas ieradumus.

Kā palīdzēt sev pievērsties veselīgākam dzīvesveidam un mainīt esošo situāciju - par to diskusijā sprieda savu jomu speciālisti un eksperti.

Svētku ēdiens ir domāts svētkiem!
Kā savā praksē novērojusi uztura speciāliste Liene Sondore, cilvēki arvien vairāk interesējas par veselīgu dzīvesveidu, cenšas ēst vairāk dārzeņu un domāt par to, kā uzlabot savu ēdienkarti, tomēr kopējā situācija aizvien atklāj būtiskas problēmas - joprojām ēdam par daudz sāļus un žāvētus produktus, kas Latvijā ir tik iecienīti. Viņa atzīst, ka noteiktos daudzumos tos ēst būtu pieļaujams, bet, ja tas notiek katru dienu vai pat vairākas reizes dienā, tas ir par daudz. Tāpat izteikta problēma ir saldumi - pacientu dienasgrāmatas uzrāda - kārumi tiek ēsti katru dienu, stāsta L.Sondore, uzsverot, ka mums ir jāsaprot - svētku ēdiens ir domāts svētkiem! Ikdienas ēdienam ir jābūt vienkāršam, gardam, enerģiju nesošam, bet kūciņu vai citu kārumu var apēst nedēļas nogalē vai kādā īpašā reizē.
Tāpat L. Sondore norāda uz pētījumiem, kas atklāj, ka 70-90% dažādu saslimšanu senioru gados izraisa ilgstošā laika posmā nepareizi izvēlēts uzturs. Tādēļ viņa iesaka izvērtēt savu ēdienkarti un meklēt sev piemērotus un pieejamus risinājumus, kā to uzlabot, kā arī vērsties pēc padoma pie speciālistiem.

Ieradumu maiņa.
Viens no ielu vingrošanas un crossfit pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis atzīst: “Mana galvenā veselīga dzīvesveida tēze ir vairāk kustēties un mazāk ēst. Manuprāt, šajā teikumā ir pateikts visbūtiskākais. Mēs varam uzreiz padomāt par sevi - vai ir tā, ka mēs vairāk kustamies un mazāk ēdam, vai tomēr otrādi?” Vienlaikus K.Zlidnis uzsver, ka visiem nav jākļūst par sportistiem - vienkāršas ikdienas aktivitātes ir tās, kas būs noderīgas ikvienam. Katram ir iespēja padarīt savu ikdienu aktīvāku, vajag tikai izvērtēt, ko un kā Jūs varat darīt. Jāsāk ar mazumiņu, lēnām mainot ikdienas ieradumus un pieradinot ķermeni pie kustēšanās. Jāsaprot, kādas ir Jūsu iespējas, - vai ir iespēja iziet regulārās pastaigās, varbūt ir sporta klubs ērtā vietā netālu no mājām vai darba. Motivēt var daudzi apstākļi - jauna sporta tērpa iegāde, laba kompānija, piemēram, sportojot ar draugiem vai ģimeni, mūzika, dažādas akcijas. Tomēr vislabāk ir apzināti saprast, kādēļ kustība ir svarīga. Daba mums parāda priekšā, cik svarīgi ir kustēties, - bērni ir ļoti aktīvi, kustīgi, taču ar laiku mēs aizmirstam šo kustību prieku un nezinām, kā to atgūt. Tas mums ir jāatrod no jauna!

Kā iesākt?
 Bieži, pieņemot lēmumu pievērsties veselīgākam dzīvesveidam, sākotnēji motivācijas netrūkst, tomēr problēmas sagādā tas, ka patiesībā īsti nezinām, ar ko iesākt un kas būtu piemērots tieši mums, tādēļ no aprīļa Benu Aptiekās piedāvājam veikt ķermeņa sastāva pārbaudes, kurās tiks noteikts ne vien svars, bet arī ķermeņa masas indeksu (ķermeņa masas un auguma samērs), ķermeņa tauku masas procentuālā attiecība pret ķermeņa kopējo masu, ūdens procentuālais saturs ķermenī, ķermeņa muskuļu masa, kaulu masa, ķermeņa bioloģiskais vecums un viscerālo tauku daudzums. Turklāt tauku un muskuļu daudzumu var noteikt gan visam ķermenim, gan katrai rokai un kājai atsevišķi. Papildus rezultātiem, veicot pārbaudi, saņemsiet arī Jums piemērotus uztura un fizisko aktivitāšu padomus no speciālistiem - Lienes Sondores un Kaspara Zlidņa.
Šī pārbaude ir ļoti labs stimuls tiem, kas vēlas dzīvot veselīgāk, kaut ko mainīt savā dzīvesveidā. Zinot šos datus par savu ķermeni, kas papildināti ar padomiem no jomas speciālistiem un ieteikumiem, var daudz labāk saprast, ar ko sākt un kas būs piemērots tieši Jums. Tas ir labs sākums, lai mainītu savu dzīvesveidu.

Ūdens nozīme uzturā.
Šad un tad mums sāp galva, parādās asins spiediena svārstības vai vēdera aizcietējumi - lietas, kuras mēs ikdienā nesaistām ar izdzertā ūdens daudzumu, taču iemesls var būt tieši šāds, skaidro L.Sondore. Vispārējais ieteikums ir izdzert vismaz 1,5 l šķidruma dienā, dzerot tad, kad gribas. Daudzi cilvēki ikdienā to aizmirst. Protams, ja ir kādas saslimšanas, piemēram, kardioloģiskas, vienmēr šādos jautājumos ir jākonsultējas ar savu ārstu.
Standarta formula ir dzert 30-35 ml šķidruma uz vienu kilogramu ķermeņa masas - tā mēs katrs varam izrēķināt, cik šķidruma dienā mums ir nepieciešams. Protams, katra situācija var būt individuāla un šī formula nenozīmē to, ka cilvēkam ar lielu svaru jādzer 5-6 l dienā. Ir cilvēki, kas saka: “Man negaršo ūdens, es dzeru limonādi!” Taču jāsaprot, ka ikviens saldināts dzēriens ir papildu cukurs, ko uzņemam. Labāk varam ūdenim pievienot citrona šķēli vai zaļumus, iesaka uztura speciāliste.

Trīs ēdieni ēdienreizē - vai nav par daudz?
Abi speciālisti novērojuši - daudziem par ikdienu kļuvuši komplekso pusdienu piedāvājumi ar trīs ēdieniem. Taču šāds komplekts sēdoša darba darītājiem ikdienai var būt par lielu. Tādēļ, pirms iegādāties šādu piedāvājumu, izvērtējiet, vai šajā dienā būsiet pietiekami aktīvi, vai pietiks laika arī kādām fiziskajām aktivitātēm? Ja nē, labs risinājums ir šādu piedāvājumu sadalīt uz diviem vai vienu no ēdieniem paņemt līdzi vakariņām, vai vienkārši izvēlēties vieglāku maltīti.

Mūžīgais jautājums par ēšanu pēc sešiem vakarā.
Uztura speciāliste atzīst - kopumā aizliegums ēst pēc sešiem vakarā ir mīts, jo patiesībā ieteikums ir neēst 2 stundas pirms miega, attiecīgi šis ieteikums ir jāpielāgo dzīves ritmam, jāatrod sava formula. Svarīgi ir, ko tieši ēdat pēc sešiem un cik daudz? Kā arī - cik daudz kustaties?
Arī K.Zlidnis uzsver - svarīgi ir mūsu individuālie ieradumi. Vakaros ļoti daudz laika mēdzam veltīt televīzijas seriāliem un ziņām, jūtamies tik noguruši pēc darba dienas, kas pavadīta sēdošā darbā, ka nejūtamies pietiekami enerģiski, lai izkustētos. Tomēr ķermenis ir jāradina pie kustības - kaut vai vakara pastaiga ar suni var būt ļoti labs risinājums, kā pavadīt vakaru veselīgāk.


Ķermeņa sastāva pārbaudes tiek veiktas ar speciāliem svariem vairākās aptiekās Rīgā, kā arī Jelgavā, Salaspilī, Liepājā, Aizkrauklē un Cēsīs. 
Latvijā un Lietuvā pēta, kā mazo hidroelektrostaciju (HES) radītās ūdens līmeņa svārstības ietekmē upēs dzīvojošās zivis, informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMA) pārstāvis Oskars Vizbulis.

Projektā “Ecoflow” piedalās LVĢMC, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR un Lietuvas Enerģētikas Institūts.

Tiek pētītas divu pārrobežu upju baseinu - Ventas un Lielupes - ekosistēmas.
Kā informēja Vizbulis, Ventas un Lielupes upju baseinu apgabalos ierīkotas 104 mazās HES. Latvijā tādu ir 88, bet Lietuvā - 16.

Pavisam Latvijā ir 146 mazās hidroelektrostacijas, kas uzbūvētas uz upēm un saražo aptuveni 2%-3% no kopējā hidroelektrostacijās saražotā enerģijas daudzuma.

Jauna Eiropas Savienības prasība ūdens apsaimniekošanas jomā paredz izstrādāt uz pētījumiem balstītus vidi saudzējošākus noteikumus, kas liktu mazo HES īpašniekiem atbildīgāk izturēties pret ūdens noteces svārstībām jūtīgo zivju sugām.
Līdz ar to turpmāk, ražojot elektrību, mazo HES īpašniekiem būs jāņem vērā, ka nedrīkstēs strauji mainīt ūdens caurplūdumu, kas upē dzīvojošajām zivīm rada tā dēvēto straumes ātruma izmaiņu radīto stresu.

Piemēram, 2017. gada vasarā, veicot mērījumus, vienā no pētāmajām upēm tika novērots, ka 30 minūšu laikā, pēc tam, kad tika uzsākta elektrības ražošana mazajā HES, upes ūdens līmenis divas reizes pārsniedza sākotnējo līmeni. Rezultātā palielinās krastu izskalošanās, ūdens temperatūras atšķirības augšpus/lejpus HES un attiecīgi arī ietekme uz zivīm.
Piemēram, strauji samazinoties ūdens līmenim, samazinās zivīm pieejamo biotopu platības, zivis ir spiestas patverties dziļākajās upes dzelmēs.

Projekta ilgums ir 2 gadi un tas noslēgsies 2019.gada martā.
Sūdzības ir salīdzinoši ierasta lieta klientu atbalsta centra darbinieku ikdienā. 

Spēja profesionāli atbildēt uz tām ir ne tikai izaicinājums, bet nereti arī radošs uzdevums, un viens no Latvijas  starptautiskā biznesa procesu ārpakalpojumu sniedzējiem "Runway ", kas apkalpo dažādus ārvalstu uzņēmumus, šajā ziņā ir saņēmis pelnītu uzmanību no pasaules mediju giganta “BBC news.

Arvien biežāk klienti ar klientu servisa centru izvēlas sazināties ne tikai telefoniski, bet arī lietojot citus kanālus, piemēram, e-pastu, čatu vai sociālos tīklos (Facebook vai Twitter). 

Tā pavisam nesen, pavasarī, "Runway" apkalpošanas centra darbinieki Spānijas ofisā uz  avio pasažiera sūdzību, kas tika uzrakstīta dzejā un publicēta Facebook kontā, arī savu atbildi par papildu maksas piemērošanu saistībā ar vārda maiņu biļetē sniedza poēmas formā. 

Pasažieris  sociālajā tīklā Facebook dzejoļa formā publicēja sūdzību par piemēroto 120 eiro papildu samaksu vārda maiņai biļetē. 
Aviolīnija, kuru apkalpo "Runway ", piekrita pasažierim atcelt piemēroto papildu maksājumu un sniedza atbildi poēmas formā. 
Varžū skaits Latvijā sarūk, tāpēc Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts aicina skaitīt vardes un ziņot par to pārvietošanās vai atrašanās vietu, tādējādi uzlabojot gan zinātnieku, gan sabiedrības zināšanas par šiem abiniekiem.

Biologs un melno stārķu pētnieks Māris Strazds, kurš ir šīs idejas autors, norāda, ka skaitīšana ļaus novērtēt, “cik ātri stāvoklis pasliktinās, vai gadījumā, ja notiek brīnumi un lietas sāk vērsties uz labo pusi, cik ātri un vai tas notiek”. Turklāt vardes ir svarīgas arī stārķu dzīves ritējumā.

Ziņas ir jāsūta uz epastu: skaitamvardes@gmail.com

Strazds norāda, ka aicināts ir jebkurš cilvēks, kurš tuvākā mēneša laikā pārvietojas Latvijā starp jebkuru punktu A un punktu B - pa ceļam skaitīt sastaptās vardes (kas šķērso ceļu). Svarīgi ir uzskaitīt ne tikai tos ceļa posmus, kur vardes ir atrodamas, bet arī tos, kur šo dzīvnieku nav.
 Nav svarīgi, vai ceļu veicat vienu reizi, vai regulāri, vajag ziņot par visiem braucieniem! teikts institūta norādēs.

Institūts norāda, ka var reģistrēt gan dzīvās, gan sabrauktās vardes. 
XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programma – bezmaksas pasākumi

30. jūnijs
10.00 Koru konkursa fināls “Dziesmu kari” Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Bezmaksas pasākums.
Latvijas labāko amatierkoru finālsacensības norisināsies jaukto, vīru, sieviešu, kā arī senioru koru kategorijās. Dalībnieku sniegumu vērtēs starptautiska žūrija. Tradicionāli ”Dziesmu karu” rezultāti tiek paziņoti uzreiz pēc sacensībām, klātesot visiem dalībniekiem un raisot neaizmirstamas emocijas.


1. jūlijs – 8. jūlijs
Amata meistaru darinājumu gadatirgus, meistarklases Vērmanes dārzā, Esplanādē. 
Vērmanes dārzā un Esplanādē visu Dziesmu un deju svētku nedēļu darbosies gadatirgus, kur ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties ar Latvijas novadu amatnieku darinājumiem un arī iegādāties tos, kā arī izbaudīt plašu koncertu programmu.
2., 3. jūlijā – Latviešu amatierteātru izrādes Vērmanes dārzā
2. jūlijā – Senioru koru koncerts ”Margodama saule lēca” Esplanādē
5. jūlijā – Tautu diena ”Rīta ausma” Vērmanes dārzā
6. jūlijā – Kapelu maratons Vērmanes dārzā un pūtēju orķestru Dižkoncerts Esplanādē
7. jūlijā – Folkloras diena ”Novadu sasaukšanās” Vērmanes dārzā, bērnu folkloras kopu koncerts ”Roku rokā ritinām” Esplanādē.


1. jūlijs
8.30 Dziesmu un deju svētku karoga cildināšana Rīgas Latviešu biedrības namā. 
10.00 Virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana Dziesmu svētku parkā. 
14.00 Svētku gājiens no Brīvības pieminekļa uz Brīvības ielu, uz Stabu ielu. 
21.00 Atklāšanas pasākums svētku dalībniekiem Svētku kvartālā – Skonto stadionā. Pasākums tikai svētku dalībniekiem.

2. jūlijs
11.00 Pasaules latviešu diena. Konference ”Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība” Rīgas Latviešu biedrības namā. 
11.00 Vokālo ansambļu konkurss RKTMC “Mazā ģilde”. 
12.00 Latviešu amatierteātru izrādes – Ādolfa Alunāna lugu iestudējumi Vērmanes dārzā. 
18.00 Pasaules latviešu diena. Ārvalstu latviešu māksliniecisko kolektīvu koncerts ”Cilvēks. Mūža ritums” Rīgas Latviešu biedrības namā. 

3. jūlijs
14.00 Mūzikls ”Brīnumputns” VEF Kultūras pilī. 
19.00 Mūzikls ”Brīnumputns” VEF Kultūras pilī. 
12.00 Latviešu amatierteātru izrādes – Ādolfa Alunāna lugu iestudējumi Vērmanes dārzā. 

4. jūlijs
19.00 Pūtēju orķestru koncerti baznīcās: Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca, Rīgas Jēzus baznīca, Rīgas Lutera baznīca (Torņakalna baznīca), Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca. 
19.00 Mazākumtautību kolektīvu garīgās mūzikas koncerts Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. 

5. jūlijs
12.00 Tautu diena “Rīta ausma” Vērmanes dārzā. .
12.00 Latvijas amatierteātru izrādes Dailes teātra Mazajā zālē un Kamerzālē. 

6. jūlijs
12.00 Kapelu maratons Vērmanes dārzā. 
17.00 Pūtēju orķestru Dižkoncerts Esplanādē. 
22.00 Kokļu mūzikas nakts koncerts ”Skaņu raksti” Rīgas Domā. 

7. jūlijs
11.00 Folkloras diena ”Novadu sasaukšanās” Vērmanes dārzā. 
11.00 Vokālo ansambļu ielu koncerti Vecrīgas ielās. 
12.00 Bērnu folkloras kopu koncerts ”Roku rokā ritinām” Esplanādē. 
Vispieprasītākās bezrecepšu zāles pēc starptautiskā nosaukuma Latvijā pērn tāpat kā iepriekšējos gados bija acetilsalicilskābe, ko sabiedrība labāk zina kā aspirīnu, un pretsāpju zāles – ibuprofēns, ko satur virkne zināmu un mazāk zināmu pretsāpju medikamentu.
Pērn aspirīna  patēriņš bija 67,02 devas uz 1000 iedzīvotājiem. 

Trešajā vietā pēc pieprasījuma ir ksilometazolīna hidrohlorīds - aktīvā viela, ko satur deguna pilieni. 

Savukārt recepšu zāļu sarakstā pieprasītākās zāles ir D3 vitamīns un medikamenti, kas satur aktīvo vielu holesterīna līmeņa samazināšanai.

Straujāk palielinoties ārvalstu ražotāju zāļu realizācijai, pērn nedaudz samazinājās Latvijas ražotāju tirgus daļa.
Visvairāk pārdotās Latvijas ražotāju zāles  pēdējo piecu gadu laikā bija meldoniju saturošas zāles.

Dati, pētījumi un dažādas aptaujas rāda, ka latvijas iedzīvotāji par daudz dzer zāles, taču to varētu arī nedarīt, ja cilvēki vairāk ieguldītu savā veselībā – būtu aktīvāki, mazāk pīpētu un dzertu  un vairāk domātu par to, ko bāž mutē. 
No  1.novembra Latvijā varēs reģistrēt vieglos pasažieru automobiļus, kuriem stūre atrodas labajā pusē.

Tāpat kā līdz šim šādām automašīnām būs jāīsteno virkne tehnisko un drošības prasību, taču stūres atrašanās puse nebūs jāmaina. 

Ceļu satiksmes likums patlaban noteic, ka Latvijā ir aizliegts reģistrēt mehāniskos transportlīdzekļus, kas pēc konstrukcijas ir paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi, izņemot atsevišķas specializētās automašīnas, vēsturiskos spēkratus un automašīnas, kas ievestas no ārzemēm uz laiku.

Auto eksperti gan komentēja – doma par daudziem šādiem auto uz Latvijas ceļiem nedaudz biedē.
Šī gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn,  samazinājies atlīdzību pieteikumu, kas saistīti ar automašīnu bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ, skaits, liecina apdrošinātāju dati.

Pavasaris tradicionāli autobraucējiem saistās ar “bedru sezonu” jeb laiku, kad līdz ar biežo temperatūru maiņu ievērojami pasliktinās ceļa seguma kvalitāte. Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, gan atkušņu, gan nokrišņu kopējais daudzums Latvijā bijis ievērojami mazāks, kas, domājams, skaidro pozitīvo tendenci.

Lielākoties  pieteikto atlīdzību saistībā ar nekvalitatīvu ceļa segumu ir par automobiļa ritošās daļas, kas ir viena no svarīgākajām sistēmām automašīnā, bojājumiem.

Apdrošinātāji aicina autovadītājus būt piesardzīgiem un atbildīgiem, jo īpaši patlaban, kad sākusies pavasara “bedru sezona”, – regulāri novērtēt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli, kā arī tā atbilstību sezonai un laikapstākļiem, rūpīgi izvērtēt braukšanas ātrumu atbilstoši ceļa kvalitātei, kā arī ievērot katrā ceļa posmā norādīto ātruma ierobežojuma zīmi.

Savukārt biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” aicina iedzīvotājus ziņot par bedrēm uz ceļiem navigācijas lietotnē “Waze” vai sociālajos tīklos – “Twitter” un “Facebook”.
Piektdien, 13.aprīlī, sanāks 8.Jauniešu Saeima, un tās dienaskārtības centrālais jautājums būs Latvijas nākotnes veidošana.
100 Jauniešu Saeimā ievēlētie deputāti pulcēsies Saeimas namā, lai nozaru komisijās apspriestu deklarāciju projektus par latviskās identitātes stiprināšanu Latvijā un pasaulē, jauniešu kritiskās domāšanas veicināšanu mediju vidē, vispusīgu jauniešu izglītību, kā arī jauniešu iesaisti valsts attīstīšanā.

Dalībnieki par šīm tēmām diskutēs arī no parlamenta tribīnes Jauniešu Saeimas sēdēs, lai pieņemtu deklarācijas.

13.aprīlī parlamentā jaunieši strādās četrās nozaru komisijās. Te plašāk var lasīt par šīm komisijām

Jauniešu Saeimas sēdēm ikviens interesents varēs sekot līdzi tiešsaistē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv.

Kandidēt Jauniešu Saeimā varēja ikviens jaunietis vecumā no 15 līdz 20 gadiem, virtuālajās vēlēšanās piesakot savu ideju.
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa vērš interneta lietotāju uzmanību dažādu interneta vietņu un pārlūku vārdā rīkotām iespējamām viltus akcijām, kurās interneta lietotāji aicināti piedalīties neeksistējošās loterijās, lai laimētu vērtīgas balvas – jaunākos viedtālruņus, datorus un citas vērtīgas lietas, informē Valsts policija.

Loterijas būtība – atbildot pareizi uz četriem jautājumiem, tiek izlozēti vairāki pareizo atbilžu autori, kuri savā īpašumā it kā saņems kādu vērtīgu balvu.
Tomēr, lai laimestu saņemtu, personām ir jāsniedz savi personīgie un bankas kartes dati. Šāds aicinājums rada aizdomas, ka tādā veidā tiek izkrāpti fizisko personu dati.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas pieredze liecina, ka šādi krāpnieciskie gadījumi nav retums.
Piemēram, šobrīd aktualizējušās šāda veida loterijas, kuras it kā rīko “Firefox” un “Google”, tomēr, kā noskaidrots, minētie resursi šādas akcijas publiskajā interneta tīklā nav organizējuši.

Tāpēc policija aicina interneta lietotājus būt uzmanīgiem un rūpīgi izvērtēt savas darbības tīmeklī, lai nekļūtu par krāpnieku upuriem.
Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). 
 
Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās.
 
Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski.
 
Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 200 eiro  mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.
 
Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni (izglītojamie līdz 19.g.v.) paralēli mācībām strādā mācību gada laikā jāņem vērā, ka bērna atrašanās vecāka apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Savukārt pēc tam, kad skolēns pārtraucis strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.
 

Skolēni, kuri nolēmuši sākt darba gaitas, var saņemt algas nodokļa grāmatiņu. Iesniegumu algas nodokļu grāmatiņas piešķiršanai var iesniegt elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) vai klātienē – jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā.
Skolēniem, kuri strādās vasaras mēnešos un maksās nodokļus vispārējā režīmā, algas nodokļa grāmatiņā jāatzīmē galvenā ienākuma gūšanas vieta (t.i., jāatzīmē attiecīgo darba devēju pie kura bērns strādās). Tad darba devējs būs tiesīgs gūtajiem ienākumiem (algai) piemērot VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu (šāda informācija darba devējam būs pieejama  VID EDS ).
 
Vecākiem jāatgādina, ka algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski un visas darbības, kas saistītas ar apgādības noformēšanu, ir veicamas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) – algas nodokļa grāmatiņas sadaļā “Apgādājamie” nospiežot izvēli “Pievienot apgādībā esošu personu”.
 
 

 
Šodien 3 Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vecāku mājā atklāja Latvijā pirmo profilakses tipa ambulatoru atbalsta programmu pusaudžiem, kuriem konstatēta atkarību izraisošu vielu kaitējoši pārmērīga lietošana vai atkarīgas uzvedības traucējumi.

Atkarību izraisošo vielu lietošana un atkarība ir viens no lielākajiem veselības riskiem pusaudžu populācijā.
Mūsdienās tam pievienojas arī atkarība no informācijas tehnoloģijām, tostarp interneta un mobilajiem telefoniem, kā arī procesiem, piemēram azartspēlēm, ēšana un citiem.

Pētījumi apliecinot, ka atkarīga uzvedība pusaudža vecumā ievērojami palielina dažādu slimību, garīgo traucējumu, traumatisma un pat nāves riskus, bet ilgtermiņā rada būtisku papildus slogu veselības, labklājības un tieslietu sistēmām. 
Līdz  rudenim uz Via Baltica šosejas tiks uzstādīts mūsdienīgs elektronisks ceļa aprīkojums -  tiks uzstādītas 13 mainīgas informācijas ceļa zīmes un modernizēti 10 esošie luksofori, lai gaismas tiktu pārslēgtas atbilstoši reālai satiksmes situācijai.  

Elektroniskās ceļazīmes nebūs uz balta fona, kā tas ir ierasts, un tajās attēlotā informācija būs mainīga, proti, apledojuma gadījumā zīmes informēs par slidenu ceļu, taču citā brīdī tās ziņos par stipru sānvēju vai maksimālā ātruma izmaiņām. Šīm ceļazīmēm būs tāds pats spēks kā ierastajām.

Šis būs pirmais tik apjomīgs projekts Latvijas valsts autoceļu tīklā. No autovadītājiem jau ilgāku laiku esam saņēmuši pieprasījumus pēc pamanāmām un efektīvām brīdinošām ceļa zīmēm. Tie ceļu lietotāji, kas ir braukuši pa autoceļiem citās Eiropas valstīs, arī bieži atsaucās uz līdzīgu sistēmu efektivitāti, ” stāsta  Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs.

Piektdien,  Rīgas Stradiņa universitātē norisināsies ceturtā Latvijas Reto slimību konference, kurā galvenokārt tiks apskatītas retās slimības, kurām ir iespējama ārstēšana, kā arī aktuāli klīniskie gadījumi no universitātes klīniku ārstu pieredzes.

Latvijas ārstu interese par Reto slimību asociācijas rīkotajām konferencēm ir liela, jo katrā no tām piedalās aptuveni 500 dažādu specialitāšu ārstu no visas Latvijas.
Tēmas ir sarežģītas un mediķu vidū joprojām pastāv zināmas bailes no retajām slimībām, tāpēc izglītojoši pasākumi un dalīšanās pieredzē ir īpaši svarīga.

Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas vadītājs Andris Skride norāda, ka reto slimību diagnostika Latvijā pamazām uzlabojas. 
Tomēr lielākā problēma, ar ko nākas saskarties reto slimību gadījumā Latvijā vēl aizvien ir pacientiem nepieciešamais finansējums. Tāpat nepietiekami tiek apmaksāts arī to mediķu darbs, kuri strādā ar retajām slimībām.

Retās slimības pirmie simptomi var parādīties jebkurā cilvēka dzīves posmā no dzimšanas līdz sirmam vecumam.
Pasaulē kopumā ir ap 8000 reto slimību, no tām Latvijā reģistrētas ap 580 slimībām. 
Vakar nebijis notikums  populārā video platformā ”YouTube”, tur vairākiem kanāliem uzbrukuši hakeri. 
Tostarp kānālam "Vevo", kas  ir ”YouTube” kanāls, kur daudzi populāri mūziķi izvēlas pirmo reizi publicēt savu dziesmu videoklipus.

Hakeru mērķis bijis visā pasaulē populārā puertorikāņu mūziķu Luisa Fonsi un ”Daddy Yankee” sacerētā dziesma ”Despacito”, kuru hakeri ir  izdzēsa.
Zem izdzēstā ”Despacito” videoklipa hakeri, atstājuši arī vēstījumu – “Free Palestine” jeb ” Brīva Palestīna”.

Dziesmas videoklips ”YouTube” kopā bija noskatīts piecus miljardus reižu, kas to padara par populārāko video.

Bet nu mākslinieka menedžments visu sariktējis kā bija un "Despasito" var atkal klausīties ”YouTube”.

Uzbrukumā cietuši arī citu pasaulslaveni mākslinieki – Selēna Gomeza, Dreiks, Šakira, Teilora Svifta, un citi. 

Latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā arī turpmāk nebūtu iekļaujami tādi vārdi kā Pāvels, Martins, Aleksa, Elīze, Keita un Andželika, skaidroja Valsts valodas centrā (VVC).
Centrā norādīja, ka nepastāv un nekad nav pastāvējis dalījums oficiālajā un neoficiālajā kalendārvārdu sarakstā, toties ir latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksts un paplašinātais vārdadienu saraksts, kurā ievietoti gandrīz visi ierosinātie personvārdi.

Ir virkne kritēriju, pēc kuriem pēdējos desmit gadus vadās Kalendārvārdu ekspertu komisija, iesakot jaunus personvārdus iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā.

Viens no tiem ir vārda cilme – kalendārvārduizvēlē priekšroka dodama baltu (latviskas vai lietuviskas) cilmes personvārdiem, piemēram, Daivis, Ritums, Audra un Ģedimins, kā arī latviešu kultūrā pazīstamiem senģermāņu cilmes vārdiem, piemēram, Ferdinands, Gerhards un Gothards, kuri iepriekš bijuši iekļauti latviešu kalendāros, vai citiem tradicionāliem, daudzām tautām raksturīgiem klasisko valodu (latīņu, grieķu, senebreju u. c.) vārdiem, piemēram, Dominika, Džemma un Odeta.

Vēl viens kritērijs ir vārda nozīme, ja to iespējams noteikt.
Komisijā uzsvēra, ka ir jāizvairās no vārdiem ar negatīvu vai pārprotamu nozīmi, piemēram, Kails, Stīvs, Alcis. Izvēloties vārdus, tāpat vērtējama vārda labskanība jeb eifonija – daudzu dzirdei patīkams skanējums. Šis kritērijs cita starpā paredz izvairīties no grūti izrunājamiem vārdiem, piemēram, ar latviešu valodas skaņu sistēmai neraksturīgiem šņāceņu un spraudzeņu savienojumiem.

Komisijā vērtē arī vārda lietojuma stabilitāti – ir svarīgi, lai attiecīgais personvārds konkrētajā formā būtu lietots jau izsenis. Arī vārda tradicionalitātei un atbilstībai latviskajai vārddošanas tradīcijai ir nozīme.

Savukārt attiecīgā vārda nesēju skaits VVC komisijas ieskatā ir tikai papildkritērijs – optimālais vārda nesēju skaits ir vismaz 25, tomēr atsevišķos gadījumos, ja vārds pilnībā atbilst visiem kritērijiem, to var ieteikt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā arī ar mazāku nesēju skaitu.

Kalendārvārdu ekspertu komisijas ieskatā, arī turpmāk latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā nav iekļaujami personvārdi, kuriem šajā sarakstā jau ir kāds latviskajai vārddošanas tradīcijai vairāk atbilstošs analogs vai kuri uzskatāmi par kāda personvārda formas variantiem.
Kā piemērus VVC minēja tādus vārdus kā Pāvels, Martins, Aleksa, Elīze, Keita un Andželika/Anželika, skaidrojot, ka latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā attiecīgi ir Pāvils, Mārtiņš, Aleksandra, Elīza, Kate/Katrīne/Katrīna un Angelika.
VVC skaidroja, ka tādēļ šādos gadījumos vārda varianta nesēju skaits nevar būt ne galvenais, ne izšķirošais kritērijs.

VVC uzsvēra, ka iepriekšminēto vārdu nesējiem ir iespēja svinēt vārdadienu gan tajā dienā, kad vārds ierakstīts paplašinātajā vārdadienu sarakstā, gan 22. maijā – visu neparasto vārdu dienā. Centrā norādīja, ka paplašinātais vārdadienu saraksts tiek regulāri aktualizēts un papildināts.

Iepriekšējās Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēdēs no latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksta nav svītrots neviens personvārds, kuram pašlaik Latvijā nav neviena nesēja, piemēram, Ārvalda. Šādi personvārdi arī turpmāk saglabājami latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā kā latviskajai vārddošanas tradīcijai atbilstoši un tādēļ ieteicami, norādīja VVC.

Tā kā ekspertu komisijas lēmumi nav uzskatāmi ne par administratīviem aktiem, ne par iestādes faktisko rīcību publisko tiesību jomā, tie nav ne apstrīdami, ne pārsūdzami.
VVC Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēde paredzēta 11. aprīlī.
Tajā plānots izskatīt jautājumu par jaunu personvārdu izvēli iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā.
Šodien Rīgā notika pirmais akcijas “100 km Latvijas simtgadei” skrējiens, kurā ikviens skriešanas vai nūjošanas entuziasts var piedalīties bez maksas.

Kopumā akcija notiks 11 posmos līdz 9.oktobrim.
Skrējieni notiks pa Rīgas tiltiem, Lucavsalu un AB dambi un tas ir viens no Latvijas simtgades Rīgas programmas pasākumiem. Šoreiz starts un finišs bija AB dambī.

Piedaloties vismaz desmit sacensību posmos un katru reizi veicot desmit kilometru distanci, iedzīvotājiem ir iespēja noskriet vai nosoļot savus 100 kilometrus par godu Latvijas simtgadei.

Finanšu ministrija sagatavojusi priekšlikumus Čeku spēles organizēšanai, kas paredz pirmo spēli rīkot 2019. gada augustā.

 Čeku spēles mērķis ir veicināt nodokļu saistību brīvprātīgu izpildi, aicinot iedzīvotājus pieprasīt no saimnieciskās darbības veicējiem un komersantiem darījumu apliecinošu dokumentu, kā arī mazināt ēnu ekonomiku valstī. Plānots, ka no čeku izlozes nodokļu ieņēmumi pieaugs par 3 miljoniem eiro.

Saskaņā ar sagatavoto likumprojektu izlozēs plānots izmantot čekus ar vērtību virs 5 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Čeki spēlei tiks reģistrēti, izmantojot mobilās aplikācijas vai citus digitālos risinājumus. Čeku spēli organizēs Valsts ieņēmumu dienests.

Loterijas dalībniekiem būs jāreģistrē darījumu apliecinošu dokumentu interneta vietnē, aizpildot reģistrācijas formu un norādot darījuma, čeka un tirdzniecības vietas informāciju. Tāpat būs jānorāda arī loterijas dalībnieka mobilā tālruņa numurs, lai ar viņu varētu sazināties.

Čeku spēli organizēs nedēļas un mēneša izlozēs.
Nedēļas izloze laikā varēs laimēt 10 naudas balvas – katru 200 eiro vērtībā.
Mēneša izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 3000 eiro vērtībā.

Plānots, ka izlozes uzvarētāja noteikšanai tiks atlasīti 70% no čekiem un darījumu apliecinošām kvītīm par sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas Republikas teritorijā. Savukārt 30% atlasīs no čekiem un darījumu apliecinošām kvītīm, kas izsniegtas par iegādātajām precēm publiskajās tirdzniecības vietās Latvijas Republikā.

Lai izstrādātu nepieciešamo IT sistēmu, šā gada valsts budžetā ir paredzēts finansējums 200 000 eiro apmērā.
Līdzīgas čeku loterijas notiek arī citās valstīs.
Privātajos pensiju fondos jeb 3.pensiju līmenī iemaksas veic vien 4-5% ekonomisko aktīvo Latvijas iedzīvotāju,  prezentējot jaunāko Pensiju fondu apskatu, sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas Finanšu instrumentu tirgus un ieguldījumu pakalpojumu komitejas līdzpriekšsēdētāja  Kristīne Lomanovska.

Kaut arī pērn kopējais pensiju – gan valsts fondēto jeb 2.pensiju līmeņa, gan 3.pensiju līmeņa ienesīgums uzskatāms par veiksmīgu, privāto pensiju fondu ienesīgums nebija tik liels, kāds tas bija 2.pensiju līmenim.
Kopumā pērn kopējās iemaksas 2.pensiju līmenī bija 424 miljoni eiro, bet peļņa - 90 miljoni eiro. Savukārt 3.pensiju līmenī kopējās iemaksas pērn bija 77 miljoni eiro, bet peļņa - 11 miljoni eiro.

Viņa uzsvēra, ka patlaban līdzekļus uzkrājumiem privātajos pensiju fondos lielākoties novirza iedzīvotāji vecumā pēc 40 gadiem, tādēļ, Lomanovskas ieskatā, būtu svarīgi domāt par pensiju uzkrājumu veikšanu jau laicīgāk.
Viņa arī atzīmēja, ka tikai 6% darba devēju Latvijā veic iemaksas pensiju fondos par saviem darbiniekiem. Līdz ar to viņa skaidroja, ka būtu svarīgi ņemt piemēru no tādām labklājības valstīm kā Lielbritānija, kurā tiek īstenota "auto-enrollment" programma, mudinot darba ņēmējus pašiem iesaistīties pensiju uzkrāšanā.
       

Fizisko personu datu aizsardzības likums ikvienam iedzīvotājam ļauj divas reizes gadā bez maksas uzzināt, kādu informāciju valsts iestādes par viņu ir vākušas. 
Netiek atklātas ziņas, kuras saistītas ar policijas vai citas izmeklējošās iestādes darbībām.

Taču pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis to amatpersonu skaits, kuras sodītas par darbam pieejamo datu bāžu izmantošanu personīgām vajadzībām – par to stāsta sabiedriskais  medijs. 

Visbiežāk KNAB redzeslokā nonāk Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas. Šīm divām institūcijām ir pieeja ļoti plašai informācijai.
Šogad sodītas jau sešas amatpersonas, kuras ziņkārības apmierināšanai lūrējušas informācijas krātuvēs.

Policijā un Valsts ieņēmumu dienestā saka – pārsvarā meklē informāciju par sevi vai saviem tuvajiem.
Daži gadījumi liecina, ka  piemēram, kāda VID darbiniece 27 reizes divu gadu laikā labojusi datus par sevi, bet kādā personiskā civilstrīdā iesaistīts  policists darbā pieejamās informācijas datos  meklējis informāciju  par konflikta otru pusi.

Mēdzot būt arī neuzmanības kļūdas, rakstot, piemēram, viena cilvēka personas kodu, samisējas cipari un izlec informācija par citu cilvēku.

Katrs cilvēks divas reizes gadā var prasīt, kas par viņu savākts jebkurā personas datu apstrādes sistēmā.
Maija beigās, kad spēkā būs jaunā datu uzraudzības regula, informāciju varēs prasīt kaut katru dienu.
Ar iesniegumu var vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. 
Nacionālā vēstures muzeja filiālē Dauderi šajās dienās norisinās Simtgades seriāla "Sarkanais mežs" filmēšana. 

Daudzsēriju filma vēstīs par Nacionālo partizānu cīņu pret padomju okupāciju 20. gadsimta 40. gadu nogalē un 50. gadu sākumā.

Dauderos  tika filmēta epizode seriāla astotajai sērijai – balle pie vēstnieka Zariņa, kuru atveido Nacionālā teātra aktieris Uldis Dumpis. Viņa kundzes lomā Aurēlija Anužīte. Dauderi seriālā būs viņa Londonas rezidence. Balle filmā tika rīkota par godu Cēsu kauju atceres dienai. 

Seriāla notikumi risinās 1949. gadā. Padomju Savienība ir okupējusi Baltijas valstis. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mežos slēpjas nacionālie partizāni, kuri cer uz Rietumu pasaules atbalstu cīņā par Baltijas valstu brīvību. Laiks iet, bet palīdzība kavējas. 

Seriālam  "Sarkanais mežs" paredzētas deviņas sērijas.
Lietuvā iecerēts šovasar atvērt tūristiem Baltijas valstīs augstāko dzelzceļa tiltu pār gleznaino Dubīsas upes ieleju Raseiņu rajonā.

42 metrus augstais un 599 metrus garais Līduvēnu tilts, kas tiek stingri apsargāts, varētu kļūt par augstāko skatu platformu Lietuvā.
Tas ir sešus metrus augstāks par Lietuvas augstāko skatu torni   un gandrīz divreiz garāks par slaveno galotņu taku.

Pasažieru vilcieni pār šo tiltu nekursē, pa to pārvietojas tikai kravas sastāvi ceļā no Radvilišķiem uz Paģēģiem.
Tiltstiek apsargāts visu diennakti. Kad tas tiks atklāts gājējiem, apsargiem būs jāgādā arī par viņu drošību.

Dzelzceļa uzņēmums apsver arī iespēju ar laiku paredzēt tūristiem īpašu braucienu vilcienā pāri tiltam.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē reģistrēti jau vairāki gadījumi, kad neatļautās vietās tiek veikti bezpilota gaisa kuģu lidojumi. Piemēram, bija gadījums, kad kāds vīrietis veica bezpilota lidaparāta lidojumus virs militāra objekta.
Vīrietis skaidroja, ka aiz neuzmanības veicis lidojumu, testējot iegādāto dronu.

Par šāda veida lidojumiem, saskaņā ar 114.1 pantu par “Gaisa kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu”, tiek uzlikts naudas sods fiziskām personām no 150 līdz 700 eiro, taču juridiskām no 700 līdz 3000 eiro.
Policija norāda, ka bezpilota lidaparātu īpašniekiem vērīgi jāiepazīstas ar Ministru Kabineta noteikumiem. Pirms šo lidaparātu izmantošanas, vajadzētu ne tikai iepazīties ar lietošanas instrukciju, bet arī noteikumiem. Personas, kuras pārkāpj šos normatīvus, tiek sauktas pie likumā noteiktās atbildības. 

Jāpiemin, ka ar šī gada 1.janvāri stājas spēkā punkts, ja bezpilota lidaparāta kopējā pacelšanās masa pārsniedz 1,5 kilogramus, tā īpašniekam būs jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība pret zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi.

Ar kārtību, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, var iepazīties šajā vietnē.
Tāpat šeit vēl par dronu  pilotēšanu un izmantošanu.

Vēl ikvienam dronu pilotam pieejama Latvijā radīta aplikācija  ‘Drone Pilot’.
Aplikācija ērti un saprotami parāda dronu pacelšanās un nolaišanās iespējas, gaisa telpas ierobežojumus un piedāvā izmantot citus dronu pilotēšanas rīkus.

Līdz šim bija gandrīz neiespējami uzzināt, kur ar dronu atļauts pacelties. Tagad ar aplikācijas palīdzību īsā laika posmā iespējams noteikt, vai drona pilotēšana izvēlētajā vietā ir atļauta, kā arī citus gaisa telpā spēkā esošos ierobežojumus.
Reālā laikā var apskatīt lidojumus un iegūt drona lidojumu attēlojumu kartē, pieprasīt lidojumu vēsturi un to apskatīt, kā arī saņemt gudros paziņojumus un satiksmes trauksmju ziņojumus.
Jaunais tehnoloģiskais risinājums ir veidots tā, lai būtu saprotams ikvienam šīs aplikācijas lietotājam.

Valsts ieņēmumu dienests informatīvā kampaņā “Uzzini. Izproti. Pajautā VID.” skaidros šī brīža aktuālākos jautājumus, kas darba ņēmējiem un darba devējiem radušies kopš 2018.gada 1.janvāra, kad spēkā stājās jaunā nodokļu reforma.
 
Jau pērnā gada nogalē un šī gada pirmajos mēnešos VID regulāri rīkoja bezmaksas seminārus grāmatvežiem, uzņēmumu finansistiem, saimnieciskās darbības veicējiem un citiem interesentiem, kuros skaidroja, kā piemērot nodokļu reformas ietvaros mainītās tiesību aktu normas. Kopumā notikuši 118 semināri, kuru laikā informēti vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku.
 
Nereti cilvēkiem grūti vērtēt nodokļu reformu kā kompleksu pasākumu kopumu, kas jāskata kontekstā ar dažādiem pabalstiem un atvieglojumiem, kuri konkrētajai personai jau pienākas.
Šī gada pirmajos mēnešos VID jau ir saņēmis vairākus simtus jautājumu gan no uzņēmējiem un darba ņēmējiem, gan arī grāmatvežiem un nozares ekspertiem. Galvenokārt tie ir saistīti ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu, iedzīvotāju ienākumu nodokļu likmēm, reverso pievienotās vērtības nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli.
 
“No 2018.gada Latvijā sākusi darboties jaunā nodokļu reforma, kas lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir palielinājusi ienākumu līmeni. Kā jau visām pārmaiņām, arī nodokļu reformas gadījumā ir nepieciešams laiks, lai cilvēki tai pielāgotos un labāk to izprastu. Mūsu uzdevums šajā situācijā ir pēc iespējas saprotamāk un operatīvāk sniegt sabiedrībai skaidrojumus par to, kā šīs izmaiņas reālajā dzīvē ietekmēs cilvēku personīgos ienākumus un nodokļu maksājumus, lai vēlāk nerastos nepatīkami pārsteigumi,” atzīst VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.
 
Tāpēc, turpinot uzsākto, VID apkopojis un izvērtējis visus līdz šim saņemtos jautājumus. Kampaņas ietvaros medijos tiks publicēti skaidrojoši materiāli par dažādām praktiskām dzīves situācijām, tādejādi kliedējot radušās neskaidrības. VID informatīvā kampaņa turpināsies visu aprīli. 
 
Daļai Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošana jau kļuvusi par ierastu ikdienas darbību, savukārt tikko šķirot sākušajiem parasti rodas dažādi jautājumi.
Tad lieti noderēs padomi, ko tieši un kā drīkst mest šķirojamos konteineros, lai izvairītos no populārākajām kļūdām.

Visbiežāk neizpratni un jautājumus rada dažādu veidu plastmasas un stikla izstrādājumu šķirošana, kā arī atkritumu sagatavošana izmešanai konteinerā.

Dažas pieļautās kļūdas un skaidrojumi, kas palīdzēs šķirošanas procesā:

Šķiroto atkritumu konteinerā iemests netīrs iepakojums.
Galvenais priekšnosacījums, lai atkritumus varētu pārstrādāt – tiem jābūt tīriem. Slapjš, netīrs papīrs vai trauki ar ēdiena pārpalikumiem pārstrādei nederēs. Iepakojumi ar pārtikas paliekām ne vien rada nepatīkamu smaku, bet var arī sabojāt visu konteinera saturu. Netīrs, taukains vai samircis papīrs pārstrādes procesā var ietekmēt jaunā produkta kvalitāti – pārstrādātais papīrs var kļūt pleķains vai pat caurs.

Atkritumi netiek saplacināti.
Saplacinot šķirotos atkritumus, tiek ieekonomēta vieta mājās un konteinerā, līdz ar to konteiners var tikt iztukšots retāk, netiek pārvadāts gaiss un tādējādi tiek nodarīts mazāks kaitējums videi. Piemēram, vienas nesaplacinātas dzēriena pudeles vietā var uzglabāt četras saplacinātas – atkritumus no mājām uz konteineru varēs nest četras reizes retāk.

Atkritumi iepakoti necaurspīdīgā maisā.
Ja dalītās vākšanas konteinerā izmests aizsiets, necaurspīdīgs maiss, veicot pirmspārbaudi, atkritumu savācējs nevar pārliecināties par tā saturu. Lai izvairītos no šādiem pārpratumiem, vislabāk šķirotos atkritumus izmest caurspīdīgā, vaļējā maisā vai sakrāt lielā somā, pie konteineriem sašķirot, bet somu izmantot atkārtoti.

Stikla konteinerā iemesti saplēsti trauki vai smaržu pudelītes.
Stikla konteinerā drīkst mest stikla pudeles, burkas bez vāciņiem, mēbeļu un fotorāmīšu stiklu, bet nedrīkst – traukus, logu stiklus vai smaržu pudelītes, jo tiem tiek pievienotas piedevas, kas padara stiklu izturīgāku un dzidrāku, bet pārstrāde ir apgrūtināta.

Papīra konteinerā - sulas un piena pakas.
Šķirojot papīru, galvenais atcerēties, ka pārstrādei nav derīgs laminēts papīrs un lielākā daļa dzērienu iepakojumu, jo tie parasti ir kompozītmateriāli, kas pārstrādes procesā nav izmantojami. Dzērienu paku korķīšus un iestrādātās plastmasas daļas ieteicams atdalīt un izmest plastmasai paredzētajā konteinerā. Savukārt par skavām nav jāuztraucas – tās tiks atdalītas pārstrādes gaitā.

Kopā ar skārdenēm izmesta folija.
Plastmasai paredzētajos konteineros drīkst izmest arī skārdenes, konservu kārbas, burku vāciņus, atslēgas un citus metāla izstrādājumus, bet nedrīkst – foliju, kas diemžēl nav pārstrādājams materiāls. Tāpat kā folija, arī lielākā daļa čipsu paku nav pārstrādājamas.

Plastmasas konteinerā iemesta rotaļlieta.
Rotaļlietas un citus sadzīves priekšmetus bieži vien nav iespējams izmantot atkārtotai pārstrādei. Lai saprastu, vai plastmasas izstrādājums tiek pieņemts pārstrādei, ieteicams noskaidrot plastmasas materiāla veidu, – tas norādīts uz iepakojuma ar īpašu marķējumu – no bultiņām veidotā trijstūrī ietverts cipars, zem kura var būt arī materiāla nosaukuma apzīmējums*. Visbiežāk pārstrādei pieņem 1 (PET), 2 (HDPE) un 4 (LDPE) apzīmējuma materiālus. Pārstrādāt iespējams arī citus plastmasas veidus – 3 (PVC), 5 (PP), 6 (PS), 7 (OTHER) – par to pieņemšanu ieteicams jautāt savam apsaimniekotājam.

Vairāk par šķirojamiem atkritumiem un atkritumu šķirošanas punktiem – skiroviegli.lv.
 
*Plastmasas materiāla veidi:
1 – PET (polietilēntereftalātu) – dzērienu pudeles, pārtikas kastītes u.c.
2 – HDPE (augsta blīvuma polietilēnu) – sadzīves ķīmijas iepakojums, šampūna pudelītes, jogurta trauciņi u.c.
3 – PVC (polivinilhlorīdu) – santehnikas caurules, celtniecības materiāli u.c.
4 – LDPE (zema blīvuma polietilēnu) – ietinamā plēve, maisiņi, transportēšanas iepakojumi u.c.
5 – PP (polipropilēnu) – saimniecības preces, plastmasas trauki u.c.
6 – PS (polistirolu) – plastmasas olu kastītes, vienreizlietojamie pārtikas trauki u.c.
7 – OTHER (citus plastmasas veidus) – kompozītmateriāli, kas sastāv no vairākiem iepriekšminētiem plastmasas veidiem.
Ar šo gadu ir ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvā likme un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais neapliekamais minimums.
Tas ir nesis pozitīvas izmaiņas darba ņēmēju maciņos, jo ļauj saņemt lielāku atalgojumu uzreiz, negaidot brīdi, kad tiek iesniegta gada ienākumu deklarācija, lai atgūtu nodokļos pārmaksāto naudu. 

Viena no grupām, kurām jābūt uzmanīgām, ir  personas, kas  gūst algota darba ienākumus un vienlaikus saņem pensijas vai autoratlīdzības. Proti, šīm personām ir ļoti rūpīgi jāskatās, cik lieli ir viņu kopējie ikmēneša ienākumi, jo īpaši, ja tie ir lielāki par 1667 eiro mēnesī.

Piemēram, Anna strādā algotu darbu, kur viņa saņem algu 1667 eiro, un viņas algai tiek piemērota 20% IIN likme (ar nosacījumu, ka šī darbavieta algas nodokļu grāmatiņā  ir atzīmēta kā galvenā ienākumu gūšanas vieta). Anna papildus sniedz arī fotogrāfa pakalpojumus un par to saņem autoratlīdzības ienākumu 300 eiro mēnesī, kuram arī tiek piemērota 20% IIN likme. 
Rezultātā gada beigās, saskaitot visus Annas ienākumus, kopā sanāk 23 604 eiro. Jaunā kārtība paredz, ka ienākumiem virs 20 004 eiro ir jāpiemēro 23% IIN likme, bet Annai visa gada garumā tiek piemērota samazinātā 20% IIN likme. Tas nozīmē, ka Annai samazinātās IIN likmes dēļ valsts kasē ir jāpiemaksā iztrūkstošie 3% no 3604 eiro, kas ir 108 eiro.

Līdzīga situācija, kad valsts kasē ir jāpiemaksā nodokļu starpība, darbiniekiem var rasties ar VID prognozētā neapliekamā minimuma piemērošanu.
VID, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju par personas iepriekš saņemtajiem ienākumiem, divas reizes gadā prognozē katram individuāli turpmāk piemērojamo neapliekamā minimuma apmēru. Proti, algām līdz 440 eiro (pirms nodokļu nomaksas) VID prognozēto neapliekamo minimumu gada laikā piemēro pilnā apmērā jeb 200 eiro. Savukārt ienākumiem no 440 līdz 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums, pieaugot algai, samazināsies, bet ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī tas netiks piemērots. Jāņem vērā, ka tā ir prognoze un ka atsevišķos gadījumos, ja ienākumi ir mainīgi, var rasties situācija, kad VID prognozētais neapliekamais minimums ir noteikts lielāks. Tādējādi, gadam noslēdzoties, personai var nākties piemaksāt trūkstošo IIN.

Kā no šīm situācijām izvairīties?

Visos gadījumos, kad ieņēmumi pēdējā pusgada laikā ir palielinājušies, ieteicams konsultēties ar darba devēju. Viena no iespējām ir piemērot ienākumiem nevis 20%, bet gan 23% IIN likmi, kā arī lūgt darba devēju nepiemērot prognozēto neapliekamo minimumu. Ja gada beigās izrādīsies, ka darba ņēmējs nodokļos ir samaksājis vairāk, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, valsts šo naudu atmaksās.
Savam nodokļa maksātāja statusam un nomaksātajiem nodokļiem ikviens darba ņēmējs var sekot līdzi elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), sadaļā “Pārskati”.
Arī VID prognozēto neapliekamo minimumu jebkura persona var redzēt, reģistrējoties savā VID EDS kontā.
Sākumlapā parādās sadaļa "Algas nodokļa grāmatiņa". Atverot šo sadaļu, būs redzams ieraksts "Prognozētais mēneša neapliekamais minimums". Ja tur parādās "0", VID prognozēto neapliekamo minimumu darba devējs nepiemēros, bet ja parādās kāda cita vērtība – tā arī būs personai piemērojamais prognozētais mēneša neapliekamais minimums.

Info no  Valsts ieņēmumu dienesta. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram