2.februārī, plkst. 18.00 Latgales vēstniecībā "Gors", Rēzeknē notiks vērienīgs Nacionālo bruņoto spēku orķestra koncerts, atzīmējot pirmā Latvijas armijas kara orķestra 99. gadskārtu.

Koncerta pirmajā daļā Nacionālo bruņoto spēku orķestris prezentēs savu jauno albumu "Latvijas kara orķestru marši 1918-1940", kas veltīts Latvijas simtgadei.

"Latvijas starpkaru perioda militārā mūzika ir maz pētīta, maz zināma un slēpj sevī daudz pārsteigumu. Vēlamies parādīt kara orķestru repertuāra daudzveidību, vispusību un kliedēt mītus par militāro mūziku kopumā. Kompaktdiska sagatavošanas procesā tika izzināts 9. Rēzeknes kājnieku pulka orķestra repertuārs, noskaidrojot, kas tika spēlēts šajā Latgales pilsētā. Gatavojot izdošanai vēsturiskos kara maršus, atklājām daudzus līdz šim nezināmus komponistus, to veikumu mūzikas laukā," norāda Nacionālo bruņoto spēku orķestra galvenais diriģents pulkvežleitnants Dainis Vuškāns.

Savukārt koncerta otrajā daļā muzicēs Nacionālo bruņoto spēku bigbends kapteiņa Aleksandra Kreišmaņa vadībā. Pulkvežleitnants D. Vuškāns akcentē, ka klausītājiem jaunajā bigbenda koncertprogrammā būs iespēja novērtēt, kā džeza valsi traktē norvēģu komponists Lars Eriks Gudims pretstatā somu džeza kompozīciju talantam Jukkam Linkola. Meklējot atšķirīgo, varēs izgaršot Amerikas džeza komponista Boba Mintzera daiļrades virsotnes latīņu dejās un bigbenda mūziķu unikālās improvizācijas.

Kopā ar Nacionālo bruņoto spēku bigbendu uzstāsies uzlecošā zvaigzne Evilena Protektore, kura izpildīs Ērika Ričarda, Reja Čārlza un citu komponistu kompozīcijas.

"Šāds divdaļīgs koncerts mūsu orķestrim un bigbendam ir kā radošā atskaite, kurā vienreiz gadā klausītājiem piedāvājam labāko un savdabīgāko orķestra radošajā izpausmē," uzsver pulkvežleitnants D. Vuškāns.

Turpinot Latvijas armijas tradīcijas, ieeja koncertā - bez maksas.
Bezmaksas ieejas kartes uz koncertu var izņemt Latgales vēstniecības "Gors" informācijas centrā.

Nacionālo bruņoto spēku orķestris izveidots 1991. gada decembrī ar toreizējā aizsardzības ministra Tālava Jundža un kultūras ministra Raimonda Paula gādību.
Orķestra galvenie uzdevumi ir Nacionālo bruņoto spēku ceremoniju muzikālais noformējums, augsti stāvošu ārvalstu amatpersonu valsts vizīšu nodrošināšana ar muzikālo noformējumu, vēstnieku akreditācijas ceremoniju muzikālais noformējums Rīgas pilī, ārvalstu kara kuģu sagaidīšanas un pavadīšanas ceremonijas.
Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju ikvienam autovadītājam piedāvā bezmaksas ziemas drošas braukšanas konsultācijas Rēzeknē.

Nodarbību vieta: Ančupānu kartodroms.

Nodarbību dalībniekiem tiks skaidroti drošas braukšanas pamati, veidota izpratne par bremzēšanas ceļa garumu, tā ietekmējošiem faktoriem ziemas apstākļos, par šķēršļu apbraukšanu un par to, kā izvairīties no sadursmes, ja bremzēšanas ceļš ir nepietiekams. Tāpat interesentiem individuāli tiks sniegts skaidrojums par auto riepu stāvokli un to izvēli atbilstoši ikdienas braukšanas stilam.

Grupu nodarbību laiki Rēzeknē:
• ceturtdien, 1.februārī, plkst. 10:00; 12:00; 14:00 un 16:00;
• piektdien, 2.februārī, plkst. 10:00; 12:00; 14:00 un 16:00;
• sestdien, 3.februārī, plkst. 10:00; 12:00; 14:00 un 16:00.

Nodarbību ilgums: viena stunda un 30 minūtes.
Pieteikšanās: nodarbībām, zvanot uz tālruņa numuru: 64623780 (darba dienās no plkst.9:00-17:00).

Nosacījumi: nodarbībā drīkst piedalīties jebkurš autovadītājs ar savu transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ziemas riepām, kuram ir derīga tehniskā apskate un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Vēlams uz nodarbību ierasties ērtos, braukšanai atbilstošos apavos un siltā apģērbā.

Gadījumā, ja kāds autovadītājs netiek uz iepriekš pieteiktu nodarbību, lūgums sniegt informāciju uz iepriekš norādīto tālruni, lai varētu operatīvi piedāvāt vietu citiem braukt gribētājiem
CSDD jau kopš 2015.gada piedāvā autovadītājiem bez maksas uzlabot savas braukšanas iemaņas ziemas apstākļos.
Divu gadu laikā šajās apmācībās piedalījušies vairāk nekā trīs tūkstoši autovadītāju.
Ziemīgos laika apstākļos nodarbības šogad tiek plānotas arī Valmierā, Rīgā Biķernieku trasē, kā arī Talsos.
VSIA "Latvijas Koncerti" aicina mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu audzēkņus piedalīties atlases konkursā, lai kļūtu par daļu no Latvijas Simtgades jauniešu orķestra sastāva.

Orķestris spēlēs diriģenta Aināra Rubiķa vadībā 24. jūlijā Dzintaru koncertzālē kopā ar pasaulslaveniem, Latvijā dzimušiem mūziķiem "Latvijas Koncertu" un Latvijas Televīzijas kopprojektā "Dzimuši Latvijā". Pieteikumu iesniegšanas termiņš līdz 16. februārim plkst. 12.00.

Projekta "Dzimuši Latvijā" ietvaros tiks izveidots unikāls Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris. Jaunie mūziķi varēs pilnveidot savas mākslinieciskās prasmes kopā ar pasaulslaveniem, Latvijā dzimušiem mūziķiem - Kristīni Opolais, Kseniju Sidorovu un Vinetu Sareiku. Katram no šiem māksliniekiem tiks piemeklēts kāds daudzsološs jaunais mūziķis, ar kuru kopā viņi sniegs priekšnesumu.

Atlases konkurss notiks Spīķeru koncertzālē 26. un 27. februārī. Konkursantu vecums no 13 līdz 19 gadiem. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapa pieejama Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā.

Pieteikums jāiesniedz elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi konkurss@latvijaskoncerti.lv, kā arī oriģinālā papīra formātā konkursa dienā 26. vai 27. februārī.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem katram cilvēkam ik dienu būtu jānoiet vismaz 10 000 soļu.
Lielākajai daļai šis skaitlis šķiet ārkārtīgi liels un mērķis - nesasniedzams. Tomēr ikdienā mēs nereti nepiefiksējam, ka pat ikdienišķas darbības palīdz mums šo mērķi sasniegt.

Lai izmērītu to, cik aktīvi mēs esam,  brīvdienās tirdzniecības parkā "Alfa" norisinājās īpaša aktivitāte, kurā TV raidījumu vadītājs un dziedātājs Roberto Meloni izaicināja veikala apmeklētājus izmērīt, cik soļus varam veikt un cik kalorijas sadedzināt, vienkārši iepērkoties pārtikas veikalā. Kā liecināja pārbaudījuma rezultāti, iepērkoties aptuveni 10 minūtes, tiek noieti vidēji 800 soļi.

"Mēs šodien pierādījām, ka fiziskās aktivitātes var veikt arī jautrā un izklaidējošā veidā. Cilvēku iegūtie rezultāti strādā kā motivācija un atgādinājums, ka sasniegt mērķus ir vienkāršāk, nekā sākotnēji šķiet, īpaši, ja ap roku ir treneris, kas pastāsta, cik jau esi paveicis un cik vēl palicis līdz tavam mērķim," stāsta pasākuma vadītājs Roberto Meloni.

Kopumā veikalā pavadītājās 120 aktīvajās minūtēs dalībnieki veica 11 378 soļus un sadedzināja 1050 kalorijas.

Lielākā daļa dalībnieku uzskatīja, ka ikdienā būt aktīvam un atrast laiku sportošanai ir sarežģīti un bieži vien arī dārgi, tāpēc viņi bija pārsteigti, ka vien pāris veikalā pavadītu minūšu laikā var sadedzināt kalorijas, kas skaita ziņā līdzvērtīgas paprāvam ābolam, un noiet teju puskilometru.

Šī noteikti nav pirmā reize, kad dzirdēts par soļu daudzumu, cik dienā vēlams mērot ar kājām. Un ne velti - tas ir svarīgi ne tikai tāpēc, lai veiktu regulāras fiziskās aktivitātes, bet arī, lai nostiprinātu veselību. Protams, desmit tūkstoši ir ieteicams, bet ne obligāts skaitlis, svarīgākais ir vadīties pēc labas pašsajūtas - tas ir svarīgākais rādītājs no visiem. Piemēram, aizvadītajā 2017.gadā cilvēki, kas ar ierīču palīdzību seko līdz saviem ikdienas rezultātiem, kopumā nogāja 45 000 000 000 000 jeb četrdesmit piecus triljonus soļu. Tāpat sasummētie 160 miljardi aktīvo minūšu ir līdzvērtīgi 4 000 dzīvēm, savukārt, atpūšoties no aktivitātēm, miegā pavadīts 41 miljards stundu.

Pirms diviem gadiem radās ideja izveidot Stāstu segu Latvijas simtgadei, izmantojot tekstilmozaīkas (patchwork) rokdarbu tehniku. Tekstilmozaīkas segas ir tradicionāls rokdarbu veids angliski runājošās zemēs.
Izmantojot tekstilmozaīkas tehniku, dažādi, nelieli auduma gabaliņi tiek sašūti kopā vienā segā.
Šādas segas nereti ieguva pat simbolisku nozīmi, un tika mantotas no paaudzes paaudzē, jo auduma gabaliņi bija ņemti no dažādos dzīves posmos svarīgām tekstīlijām - kāzu vai kristību kleitām, bērnu sedziņām, tautas tērpiem u. c., tādējādi atspoguļojot dzimtas dzīves notikumus daudzu gadu garumā. Segas sašūšanai bieži rīkoja talkas (quilting bees), kurās sievietes kopīgā darbā veidoja segu, vienlaikus stiprinot savstarpējās saites sarunās un dziesmās.

Stāstu segas  mērķis ir atklāt un veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu piederību Latvijai, ieguldot kopīgā rokdarbā gan savas domas par Latviju, gan arī darbu. Projekts devis iespēju latviešiem ārzemēs visās paaudzēs aktīvi līdzdarboties Latvijas simtgadē neatkarīgi no viņu dzīves vietas, vecuma un valodas spējām. 

Segas īstenošana notika vairākos posmos.
Projekta pirmajā posmā (09/2016-08/2017) muzeja darbinieki izsūtīja informāciju ārzemēs dzīvojošiem latviešiem - biedrībām, draudzēm, skolām, nometnēm, dažādām kopienām, Latvijas vēstniecībām u.c. Pēc noteiktiem parametriem sagatavotie tekstila darbiņi 15 x 15 cm lielumā visai drīz sāka nākt pa pastu no dažādām valstīm uz muzeja krātuvi Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Kopumā projekta ietvaros tika saņemti pavisam 1097 kvadrātiņi no visas pasaules!
No tiem 840 darbiņu gatavojušas sievietes, 257 - vīrieši dažādās vecuma grupās.

Stāstu segas gabaliņi uz Latviju atceļojuši gan no ASV - 564, gan Eiropas - 188, gan Kanādas - 183, gan Austrālijas - 117, gan Āfrikas - 12, gan Āzijas valstīm - 8.

Projekta otrajā posmā (09/2017-01/2018) visus atsūtītos tekstila darbiņus projekta darbinieki glīti un mākslinieciski noformēja vienā vērienīgā kompozīcijā.
Segas  salikšana notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas vestibilā 2017. gada 14. oktobrī,  atsūtītie darbiņi kopā tika salikti vairākās 7 1,5 m x 3 m lielās segās! 

Savukārt darinātāju pierakstītos stāstus un laba vēlējumus Latvijai dzimšanas dienā muzeja darbinieki pārrakstīja datorā.
Dati tika ievadīti multimedija prezentācijā, kura būs apskatāma līdz ar Stāstu segu. Ikviens segas skatītājs varēs datoros palielināt bildes un labāk apskatīt katru segas kvadrātiņu, kā arī iepazīt darinātāju stāstus.

Projekta trešajā posmā notiks Latvijas simtgades dāvanas - Stāstu segas - izstādīšana vairākās vietās Latvijā.

Stāstu segas izgatavošanas norisi var iepazīt Facebook lapā - www.facebook.com/stāstusega.
Tipiskākais emigrants ir 25-29 gadus vecs vīrietis no Latgales, kurš nav precējies, ir latviešu tautības un ir ieguvis vismaz vidējo izglītību, izanalizējusi Centrālā Statistikas pārvalde (CSP), apkopojot datus par laika posmu no 2014. līdz 2016. gadam.

Šajos gados migrācijas saldo ir stabilizējies un svārstījies no 8000 līdz 12 000. Krīzes laikā, piemēram, 2009. un 2010. gadā, iedzīvotāju skaits samazinājās par 35 000 gadā.
Vidēji dienā prom no Latvijas laikā no 2014. līdz 2016. gadam devās 55 Latvijas iedzīvotāji.
Viņu vidū 25 vīrieši, 22 sievietes un astoņi bērni. Visvairāk emigrēja cilvēki vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem.

Tāpat ir vērojams, ka salīdzinājumā ar citiem gadiem mazinās latviešu izcelsmes cilvēku izceļošana. Tiesa, tā vietā pieaug citu tautību Latvijas iedzīvotāju izceļošana. Reģionu ziņā visvairāk cilvēku izbrauc no Latgales, tomēr īpatsvara ziņā augstākais emigrācijas līmenis ir Kurzemē.

Statistikas pārvalde arī aplēsusi, ka gandrīz puse no pilngadīgajiem emigrantiem ir neprecēti. 
Tāpat ir pamanīts, ka šķirto personu īpatsvars 40-65 gadu vecu emigrantu vidū gandrīz divas reizes pārsniedz īpatsvaru visu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vidū. Vecāku emigrācija nereti ietekmē arī bērnu likteni.

Secināts, ja emigrē abi vecāki, tad 68,4% gadījumu bērni dodas kopā ar viņiem.
Ja emigrācijā dodas tikai māte, tad 52,4% bērni brauc līdzi. Toties, ja emigrācijā dodas tēvs, tad vairumā gadījumu – 83,1% - bērns paliek Latvijā.

Attiecībā uz izglītības līmeni aplēsts, ka emigrējušajiem iedzīvotājiem tas bija nedaudz zemāks kā pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
Tiesa, katram piektajam bija augstākā izglītība un gandrīz pusei no viņiem – vidējā izglītība. Kopumā izglītības līmenis ir faktors, kas liedz cilvēkiem sameklēt labāk apmaksātu darbu.
Par  aizvadītā gada skaistāko pastmarku "Latvijas pasta" un portāla "Delfi" rīkotajā aptaujā balsotāji atzinuši Latvijas putnu sērijas pastmarku, kas veltīta 2017.gada Latvijas putnam dzeltenajai cielavai.

Otro lielāko balsu skaitu - saņēmušas divas pastmarkas: "Latvijas pasta" 2017.gadā uzsāktās jaunās pastmarku sērijas "Latvijas autobūves vēsture - Motormuzeja unikālie eksponāti" pirmā pastmarka ar automašīnu "Krastin" un Latvijas dabas sērijas pastmarka "Āpsis".

2017.gadā "Latvijas pasts" izdeva 26 pastmarkas un divus pastmarku blokus par visdažādākajām Latvijai svarīgām personībām un notikumiem, to kopējai tirāžai sasniedzot 6,5 miljonus eksemplāru.
Sociālie mediji ir ne tikai veids, kā celt savu popularitāti, bet arī veids kā pelnīt. 

Sociālajā medijā  “Instagram” nereti slavenības par samaksu gatavas publicēt attēlus ar kādiem produktiem. To jau sapratušas firmas un uzņēmumi, kas cilvēkiem ar lielu sekotāju skaitu piedāvā produktus vai arī vēl labāk – produktus par samaksu arī reklamēt. 

To pētījis LTV raidījums  “Aizliegtais paņēmiens”.
Uzmanību „instagram”  piesaista šovmena Renāra Zeltiņa profils, kuram ir gandrīz 100 tūkstoši sekotāju. Viņš tajā publicējis virkni bilžu ar saldējumu, kas, spriežot pēc mirkļbirkas, ir konkrētas markas saldējums. Zeltiņam par šo reklāmu maksā, un, kā viņš atklāj pats, par vienu šādu bildi prasa 500 eiro. Viņš gan gatavs reklamēt, ja viņam pašam tas produkts garšos.

Savukārt mūziķim Markusam Rivam ir 148 tūkstoši sekotāju, un viņš apliecina interesi reklamēt produktu, bet viņa menedžere atklāj, ka Rivam jau esot līgums ar populāru dzērienu kompāniju.

Jāatzīmē, ka līdzīgi naudu ar sociālo tīklu starpniecību pelna ne tikai “zvaigznes”, bet arī dažādi pazīstamāki un mazāk pazīstami blogeri.
Kā norāda raidījums – tad piemēram, žurnāliste un blogere Una Ulme sociālajā tīklā “Facebook” kļuvusi par kādas firmas  tvaika ģeneratora gludekļa fani. “Ja produkts ir labs un strādā, tad es ar prieku par to arī kaut ko pastāstu.,” komentē Ulme.
Piedāvāto dzērienu viņa gatava testēt un veidot rakstu, par to prasot 300 eiro.
Visiem Dziesmu un deju svētku dalībniekiem no 1. līdz 13.februārim obligāti jāreģistrējas elektroniskā sistēmā, lapā dziesmusvetki.lv, pretējā gadījumā dalība svētkos ies secen. Reģistrēšanos palīdzēs nodrošināt novadu koordinatori.
Elektroniska reģistrācija dalībai svētkos notiek pirmo reizi, tā aizstāj līdz šim ierastās dalībnieku papīra anketas, kuru apstrāde prasīja daudz laika un pieļāva lielāku kļūdu iespēju.
Elektroniskajā sistēmā jāievada savi personas dati, fotogrāfija un kolektīva nosaukums, kas kalpos par pamatu elektroniskās dalībnieka kartes izdošanai.

To vajadzēs, piemēram, lai iekļūtu svētku norises vietās, brauktu sabiedriskajā transportā un saņemtu pusdienas. Dziesmu svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča uzsver, ka dati netiks izmantoti dalībnieku izsekošanai, bet gan palīdzēs rīkotājiem nodrošināt gludāku svētku organizāciju.

Dalībnieku elektroniska reģistrācija notiks www.dziesmusvetki.lv no 1. līdz 13. februārim (ieskaitot). Svētku rīkotāji aicina dalībniekus sagatavot nepieciešamo informāciju - fotogrāfiju augšuplādei (seja ir centrā, nav aizsegta, gaišs fons, skatiens vērsts kamerā, attēlā nav citu personu un/vai priekšmetu, 460 x 575 pix, 5 MB max, formāts “jpg”), e-pastu vai mobilā tālruņa numuru, kurš tiek lietots ikdienā. Dalībniekiem būs jānorāda visi kolektīvi, kuru sastāvā plāno piedalīties svētkos, kā arī jāatzīmē primārais kolektīvs, kura nosaukums tiks rakstīt uz dalībnieka kartes. Nepilngadīgo dalību svētkos ir jāreģistrē vecākam vai tā likumiskajam pārstāvim.
14. un 15. februārī dalībniekus Svētkiem sistēmā apstiprinās katra kolektīva vadītāji. 19. un 20. februārī gala apstiprinājumu sava novada kolektīviem sistēmā sniegs pašvaldību koordinatori. Savukārt, apstiprinājumu tam, vai reģistrētā persona kļūs par Svētku dalībnieku, katrs saņems pēc skašu rezultātu un to apkopošanas š.g.maijā.

Pavasarī svētkiem būs jāreģistrējas arī brīvprātīgajiem, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, tehniskajam personālam (reģistrēšanās laiks tiks izziņots atsevišķi).

Neskaidrību gadījumos no 1. līdz 13.februārim ikdienu no plkst.10.00 līdz 20.00 darbosies infotālruņi 26436135, 29331176, 29331187, kā arī epasts: dati@dziesmusvetki.lv.

Kā liecina jaunākie pētījumi Dziesmu un deju svētkos piedalās 30% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, Svētkos iesaistās un līdzdarbojas teju 45%. Svētku nedēļā Rīgā būs vairāk nekā 40 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta dziesmu un deju svētku tradīciju. Septiņās dienās dalībnieki piedalīsies vairāk nekā 64 pasākumos, kurus klātienē vēros liels skaits cilvēku.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam.
Phjončhanas 2018. gada Ziemas Olimpisko spēļu snovborda trases būvniecības darbi norit veiksmīgi un bez aizķeršanās.
Latviešu speciālisti no uzņēmuma We Build Parks (WBP) sadarbībā ar ilggadējo vācu partneri Schneestern Dienvidkorejā atrodas jau trešo nedēļu un vēsta par pozitīvo būvniecības procesu.

WBP grupas komanda no Baltic Snowpark Agency, nesot Latvijas vārdu plašajā pasaulē, šobrīd izbūvē slopestyle trasi šī gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm, kas notiks no 2018. gada 9. līdz 25. februārim. Darbi norit raiti, un milzīgo platformu aprises kļūst aizvien izteiktākas un papildinātas ar dažādām konstrukcijām.

Dienvidkorejā šobrīd atrodas BSA virzītājsspēks un uzņēmuma vadītājs Jānis Jansons ar komandas biedru Jāni Daļecki. Abi ir apmierināti ar apstākļiem, sniega daudzumu, temperatūru, kas svārstās no -5 līdz -20 grādiem. "Organizatori šogad ir labi pastrādājuši, sagatavojot mums pamatreljefu un nodrošinot ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām un sniega traktoriem. Sniegs ir pietiekami, viss ir saplānots un norit bez sarežģījumiem. Joprojām ir grūti aptvert, ka atrodamies šeit un ka šajā būvlaukumā norisināsies Olimpiskās spēles. Pirms pāris dienām saņēmām savu Olimpisko spēļu uniformu, kas tomēr rada realitātes sajūtu liek mums noticēt šim sapņu piepildījumam," vēsta Jānis Jansons.

BSA būvē unikālus projektus visā pasaulē, un Olimpiskās spēles, bez šaubām, var saukt par triumfu uzņēmuma profesionālajā darbībā. Ikdienā nākas pārstumt tūkstošiem m3 sniega, veidojot perfektas konstrukcijas ikvienam braucējam. Ar katru dienu Phjončhanas 2018 slopestyle trase kļūst arvien lielāka un iespaidīgāka. 
Dziesmu un deju svētki ir neatņemama Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa.
Tadēļ par godu šiem, latviešiem tik nozīmīgiem svētkiem, pazīstamā kūku meistare Liene Zemīte radījusi īpašu svētku kūkas recepti.
Tajā gardēde iekļāvusi tikai tradicionālas un Latvijas desertiem raksturīgas sastāvdaļas, kuras namamātes augstu vērtējušas no paaudzes paaudzē.

"Dziesmu un deju svētku kūka"
Sastāvdaļas

Pamatnei:
Milti kviešu- 150 g
Sviests- 100 g
Cukurs- 50 g
Apelsīnu miziņa - ½ apelsīna
Biskvītam:
Olas - 1 gb
Cukurs - 1 ēd.k.
Milti kviešu - 1 ēd.k.

Krēmam:
Biezpiens - 700 g
Saldais krējums - 150 g
Pūdercukurs - 200 g
Jogurts ķiršu - 300 g
Želatīns - 20 g
Ūdens- 80 g (želatīna uzbriedināšanai)
Ķiršu ievārījums - 150 g
Ķirši saldēti - 100 g

Pagatavošana
Pamatne:
Miltus sajauc ar mīkstu sviestu, cukuru, un sarīvētu apelsīnu miziņu, noliek uz pusstundu vēsumā. Tad uzsilda krāsni 180 grādos. Ņem kūkas formu, un pagatavoto pamatni vienmērīgi ieklāj formā. Cep kamēr zeltaini brūna (aptuveni 15 min).

Biskvīts:
Saputojot olas, piejauc cukuru un puto līdz stingrām putām, tad iesijā miltus, sajauc, lej kūkas formā un cep iepriekš sakarsētā krāsnī 170 grādos. Pārbauda gatavību ar koka kociņu, ja masa nepielīp, tad biskvīts ir gatavs.

Gatavo krēmu:
Aukstā ūdenī uzbriedina želatīnu.
Biezpienu sasmalcina līdz smalkai struktūrai. Tad puto saldo krējumu līdz vieglām putām. Pie sasmalcinātā biezpiena piejauc pūdercukuru, pielej jogurtu un visu kārtīgi sablendē, tad iecilā saputoto saldo krējumu. Želatīnu izkausē ūdens peldē un pielej pie biezpiena masas, strauji samaisa un biezpiena krēmu aptuveni pusi lej uz apceptās smilšu mīklas pamatnes, virsū liek biskvītu, uz tā liek ķiršu ievārījumu un sasmalcinātus saldētus ķiršus un pārlej ar atlikušo biezpiena krēmu. Krēmu izlīdzina un kūku liek ledusskapī sastingt.

Kad kūka gatava, to dekorē ar ogām, bezē cepumiņiem.
Latvijā vairāk nekā 30% autovadītāju regulāri pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu un samazina to tikai pirms fotoradariem, secināts Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB)   veiktajā aptaujā.
Un tikai maza daļa šoferu zina, ka fotoradari var kontrolēt ne tikai atļauto braukšanas ātrumu, bet arī konstatēt derīgas/nederīgas OCTA un tehniskās apskates.

2017.gadā par piedalīšanos ceļu satiksmē bez laicīgi veiktas auto tehniskās apskates fotoradari konstatējuši 6716 transportlīdzekļus, bet bez derīgas OCTA - 8428 spēkratus. Valsts policijas informācija liecina, ka pērn policijas ekipāžas noformējušas 6844 protokolus par tāda transportlīdzekļa vadīšanu, kam noteiktajā termiņā nav veikta tehniskā apskate, kā arī 8895 protokolus par transportlīdzekļa vadīšanu bez OCTA polises.

Pēc LTAB datiem, Latvijā kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz ceļiem ir apmēram 1,5%.

Tāpēc līdz 4.februārim LTAB sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju īsteno sociālu kampaņu, kuras  ietvaros tiek veikts plašs profilaktiskais darbs, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem.

Tāpat, lai precīzāk izvērtētu to autovadītāju īpatsvaru, kas ceļu satiksmē piedalās bez derīgas OCTA vai tehniskās apskates, kampaņas laikā stacionārie fotoradari pastiprināti kontrolē OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus.
Rīga pirmajā balsošanas nedēļā par titulu "Eiropas labākais galamērķis 2018.gadā" ierindojusies starp desmit vadošajiem galamērķiem.

Līdzās Rīgai nenoteiktā secībā starp desmit labākajiem galamērķiem minēta arī Atēnas Grieķijā, Hvaras sala Horvātijā, Vroclava Polijā, Milāna Itālijā, Bilbao Spānijā, Kolmāra Francijā, Budapešta Ungārijā, Brisele Beļģijā un Bohiņa Slovēnijā. Tāpat uz titulu pretendē Lisabona Portugālē, Vīne Austrijā, Londona Apvienotajā Karalistē, Prāga Čehijā, Parīze Francijā, Amsterdama Nīderlandē, Kotora Montenegro, Edinburga Skotijā, Berlīne Vācijā un Barselona Spānijā.

Eiropas labākais tūrisma galamērķis tiks noteikts balsojumā interneta vietnē "europeanbestdestinations.com", kas turpināsies līdz šā gada 8.februārim.
Balsošanā var piedalīties ikviens, balsojot reizi nedēļā no vienas ierīces.

Jau ziņots, ka iepriekš Eiropas labākā tūrisma galamērķa titulam Rīga tika nominēta 2015.gadā un toreiz ieguva piekto vietu 20 pilsētu konkurencē.

Eiropas labākais galamērķis tiek noteikts devīto gadu pēc kārtas. Pērn labākā tūrisma galamērķa titulu ieguva Portugāles pilsēta Porto.
Uz vairākiem Igaunijas ezeriem, tostarp Peipusa (Igaunijas pusē) atļauts gan kāpt uz ledus, gan uz tā braukt ar auto, liecina Igaunijas policijas informācija.

Tā kā šīs nedēļas otrajā pusē Baltijas reģionā iestāsies siltāks laiks, dodoties uz Peipusa ezeru, jāpārliecinās, vai situācija nav mainījusies un vai kāpt uz ledus ir droši. Informācija par atļauju kāpt uz Igaunijas ūdenstilpju ledus atrodama Igaunijas policijas mājaslapā.
Situācija Eiropā liecina, ka radikāli noskaņotas personas sev interesējošu informāciju aizvien vairāk iegūst no interneta brīvpieejas punktiem, tostarp arī bibliotēkās.
Analizējot drošības situāciju Eiropā un arī Latvijā, Drošības policija līdzīgas tendences novērojusi arī pie mums.

Tieši tāpēc Latvijas bibliotekāri tika iepazīstināti ar rekomendācijām, kā atpazīt personas, kuras interesējas par radikalizēšanos.Jautājums par bibliotekāru iesaistīšanos teroristu atpazīšanā, izraisījis plašas diskusijas sabiedrībā. 

Drošības Policijas priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus skaidro, ka ja persona, apmeklējot bibliotēku, kas šobrīd ir ne tikai grāmatu krātuve, bet arī zinātnes centrs, ir ģērbusies islāma tradīcijās, ja viņa savos uzskatos vai jautājumos pauž savu viedokli radikālāk, nekā tas ir pieņemts sabiedrībā, ja notiek kaut kāda informācijas meklēšana par tiem reliģiskiem virzieniem, kurus mēs atzīstam par radikāliem, vardarbīgiem, tas pazīmju kopums ir tas, par ko  aicinām ziņot Drošības policijai.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesore Agita Ābele izraudzīta par vienu no 52 daiļslidošanas tiesnešiem, kuri februārī gaidāmajās Ziemas olimpiskajās spēlēs  tiesās daiļslidošanas sacensības.
Līdz ar to pārstāve no Latvijas pirmo reizi vēsturē iekļauta olimpisko daiļslidošanas sacensību tiesnešu komandā.

Ābele ir vienīgā augstākās kategorijas Starptautiskās Slidošanas asociācijas tiesnese Latvijā individuālajos un pāru slidojumos.
Olimpiskajās spēlēs viņa tiesās četras disciplīnas - vīriešu un sieviešu slidojumus, kā arī vīriešu un sieviešu disciplīnas komandu slidojumos.

Zīmīgi, ka pēc 24 gadu pārtraukuma Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēs daiļslidotāji, uz Phjončhanas ledus meistarību demonstrējot Denisam Vasiļjevam un Diānai Ņikitinai.
Nākamnedēļ, 31.janvārī, apgrozībā laidīs Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltīto divu eiro piemiņas monētu.

Atzīmējot Baltijas valstu 100 gadu jubileju, Latvijas Banka, Lietuvas Banka un Igaunijas Banka izlaidušas divu eiro piemiņas monētu ar vienotu, iedzīvotāju interneta balsojumā izvēlētu valsts puses dizainu atgādinājumam par Baltijas nāciju apņēmību aizstāvēt savu neatkarību.
Kopīgajā Baltijas valstu piemiņas monētā pārtaps Lietuvas dizainera Justa Petruļa darbs - simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas valstu liktenis.
Triju valstu monētām ir vienāds, sabiedrības balsojumā izvēlēts valsts puses dizains, bet atšķiras tajā ietvertais valsts nosaukums. 

Šī ir pirmā kopīgā Baltijas valstu divu eiro piemiņas monēta. Tāpat kā citas divu eiro piemiņas monētas arī šīs tirāžas monētas būs derīgas norēķiniem visā eirozonā.

Katru gadu ikviena eirozonas valsts var izlaist divas divu eiro piemiņas monētas, kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem.
Papildus tam visas eiro zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu divu eiro monētu kādas kopējas Eiropas Savienības valstu tēmas ietvaros.
Piemiņas monētām ir tādas pašas iezīmes kā parastajām divu eiro apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku uz tām attēlots piemiņas motīvs.
Latvijā pirmā īpašā dizaina divu eiro piemiņas monēta, kuru Latvijas Banka laida apgrozībā 2014.gadā, veltīta Rīgai - uz monētas attēlota Vecrīgas panorāma.
Par šī gada dzīvnieku nosaukta vāvere. Un sestdienā, 27.janvārī,  no 11.00 līdz 16.00 Dabas muzejs apmeklēt ģimenes dienu  muzejā "Vāverīte, kuplastīte" un uzzināt vairāk par zvēru, kas ir šī gada dzīvnieks.

'Gada dzīvnieks - parastā vāvere - ir neliels grauzējs, kam raksturīga gara, kupla aste un ausis ar matu pušķīšiem galos.
Šis piemīlīgais kustonis ir sastopams skujkoku un jauktajos mežos, kā arī pilsētās - parkos un kapsētās.

Mūsu mežos vāveres ir sastopamas samērā bieži, un parasti šāda sastapšanās cilvēkiem sagādā prieku. Tomēr dažviet pasaulē ir citādi. Piemēram, dažos ASV apgabalos cilvēku attieksme pret vāverēm ir līdzīga mūsu attieksmei pret pelēm un žurkām. 
Kāpēc? Iemesls ir pavisam vienkāršs - to pārmērīgais skaits. Vāveru tur savairojies tik daudz, ka tās bariem vien skraida pa  dārzu, rakājas pa jūsu atkritumu spaini, lien  māju bēniņos un pat istabās, nodarot ne mazumu posta (vāveres tomēr ir grauzēji ar visām no tā izrietošajām sekām).

Vāveres zobi nemitīgi aug. Tās priekšzobi gada laikā izaug par apmēram 15 centimetriem, tomēr, pateicoties pastāvīgajai lietošanai un nodilumam, tie paliek īsi.
Iedomājieties, par kādu monstru pārvērstos vāvere, ja tās zobi netiktu pienācīgi lietoti tiem paredzētajam mērķim!

Vāveres savā starpā sazinās ar čiepstienu un šmaukstienu virknēm. Turklāt vāveres arī smejas, skaņas komunikāciju vāveres aktīvi papildina ar astes žestiem.

 Pateicoties vāverēm pasaulē ik gadu izaug tūkstošiem jaunu koku. Un tas ir tikai tāpēc, ka viņas ļoti bieži aizmirst, kur noslēpa savas zīles.
Valsts valodas centrs (VVC) ar jauno, šodien prezentēto  lietotni "Valodas draugs" aicina ne tikai nosodīt Valodas likuma pārkāpējus, bet arī uzslavēt labās prakses piemērus valodas lietošanā. 
 VVC galvenais mērķis ir būt nevis represīvai, bet gan atbalstošai iestādei. VVC regulāri publicēs ar lietotnes palīdzību saņemtos labos piemērus, lai motivētu arī citus uzņēmējus tos piemērot savās praksēs.

 VVC direktors Māris Baltiņš norādīja, ka lietotnes izstrādāšana izmaksāja 7018 eiro.
Baltiņš norādīja, ka, laikiem mainoties, mainās arī saziņas paradumi, tādēļ VVC vēlās dot moderno tehnoloģiju lietotājiem papildu rīku valodas pielietojuma un klātbūtnes uzlabošanai.

Lietotnes izveidi ierosinājusi Tieslietu ministrija, norādot, ka līdzīga tipa lietotnes jau patlaban izmanto Rīgas pašvaldības policija un Valsts vides dienests. Izmantojot lietotni, varēs ziņot ne tikai par iespējamiem valsts valodas pārkāpumiem, bet arī par labo valsts valodas lietojuma praksi.

Valsts valodas likuma pārkāpējus centrs vispirms konsultējot un sodot tikai tikai tad, ja pārkāpumi nav novērsti vai notiek atkārtoti.
Ziņu par nepareizi uzrakstītu izkārtni, sludinājumu vai citu nosaukumu tagad var nosūtīt, izmantojot mobilo lietotni “Valodas draugs”. Klāt var pievienojot fotogrāfiju vai īsu video.
Vienlaikus lietotne paskaidro, kas jāzina par valsts valodas lietošanu, kādos gadījumos var runāt par likuma pārkāpumiem un būtu jāziņo valodas inspektoriem.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā šodien atvēršanas svētkus piedzīvoja trīs vēsturiski izdevumi. Divi no tiem apkopo vēsturnieku pētījumus un lekciju tekstus, trešais ir līdz šim apjomīgākais darbs, kurā vienkopus publicēti mācītāja un mākslinieka Antona Georga Boses zīmējumi un 19. gadsimta vidzemnieku portreti.
 
Viens no rakstu krājumiem ir muzeja speciālistu zinātnisko rakstu krājums. “Mēs gribam nodemonstrēt, ka esam pētniecības iestāde,” norādīja muzeja direktors Arnis Radiņš.
“Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2014.-2016.” ir  pēc skaita 23. publikācija sērijā "Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti" (pirmā iznāca 1964. gadā), kurā publicē rakstus par Latvijas vēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju, numismātiku, mākslas vēsturi un muzeoloģiju, aptverot visus Latvijas vēstures posmus. Kārtējais krājums tapis uz 2014.-2016. gada LNVM zinātnisko lasījumu referātu pamata.
Šajā krājumā iekļauti vairāki raksti par numismātiku, kā arī pētījums par zobeniem, saktām un jauns skatījums uz Dzelzs laikmeta sākumu Latvijas teritorijā.

Otrs izdevums ir rakstu krājums – “Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120”, kas veltīts Latvijas vēsturē nozīmīgajai Latviešu etnogrāfiskajai izstādei 1896.gadā.
Kopumā šeit apkopots 17 autoru darbs par latviešu etnogrāfiju un mākslu, kā arī  tās vietu Eiropas kultūrvidē.

Nozīmīgu ieguldījumu mūsu vēsturē ir atstājis arī Ēveles mācītājs un mākslinieks Antons Georgs Bose. Trešdien tika prezentēts šobrīd apjomīgākais viņa zīmēto 19.gadsimta vidzemnieku portretu krājums, tajā iekļauti 209 darbi.  
Kaut arī visi trīs izdevumi ir profesionālu vēsturnieku pētījumi, autori uzsver, ka tie ir domāti plašam lasītāju lokam.
Par to arī liecināja atvēršanas pasākums, kurā publikas lielākā daļa bija vēstures cienītāji.  
Avots: portāls lsm.lv
 
Šonedēļ Latvijas skolās sākas "Draudzīgā aicinājuma" nedēļa. Tradīcija, kas iedibināta pirms vairāk nekā 80 gadiem, aicina ikvienu atcerēties savu skolu un dāvināt tai grāmatas.

Vakar grāmatas Madonas pilsētas vidusskolai dāvināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Šajā skolā viņš savulaik mācījies un vēlāk strādājis par skolotāju. 
Līdz ar prezidentu aicinājumam dāvināt grāmatas skolai atsaukušies virkne absolventu, kas Madonas vidusskolu ar lepnumu sauc par savējo.

Draudzīgais aicinājums ir 1935. gada 28. janvārī K. Ulmaņa iedibināta akcija, aicinājums dāvināt grāmatas savām bijušajām skolām.
Pirmajā akcijas norises gadā skolas saņēma 1,7 miljonu grāmatu un tūkstošiem gleznu.
Iepriekšējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis 1994.gadā atjaunoja prezidenta Kārļa Ulmaņa sākto tradīciju 28.janvārī dāvināt skolām grāmatas. 

Akcija turpinās, un ikviens tiek aicināts dāvināt grāmatas savai skolai.
Grāmatu lasīšanu kā hobiju min arvien mazāk skolēnu, jo galvu un rokas nodarbina datori un mobilie telefoni.
Zelta Avenes balva  ir amerikāņu publicista Džona Vilsona 1980. gadā dibināta antibalva, kas atzīmē gada sliktāko filmu, aktieru sliktākās lomas, scenāriju, režiju, kinodziesmu. 
Tā tika izveidota kā Amerikas Kinoakadēmijas balvas  “Oskars” pretstats un to parasti pasniedz dienu pirms “Oskaru” balvu ceremonijas.

"Uzvarētājiem" tiek pasniegtas golfa bumbiņas lieluma avenes, kas nopūstas ar zelta krāsu. To vērtība ir aptuveni pieci dolāri (4,6 eiro).
"Zelta avenes" balvu izvēlas komisija apmēram 900 dalībnieku sastāvā. Par tās dalībnieku var kļūt ikviens, un lētākā gada maksa ir 37 eiro.

Holivudas kino antibalvas "Zelta avene" nominantu vidū šogad ar deviņām nominācijām dominē filma "Transformeri: Pēdējais bruņinieks".
"Transformeru" franšīzes piektā kinolente izvirzīta sliktākās filmas, sliktākās jaunās ekranizācijas, plaģiāta vai turpinājuma, sliktākā scenārija un sliktākā ekrāna pāra kategorijās.

Uz sliktākās filmas "aveni" pretendē arī filma "Pludmales patruļa", - "Emodži filma" - "Mūmija" un "Tumsa piecdesmit nokrāsās".

"Zelta aveņu" laureāti tiks pasludināti 3.martā - dienu pirms "Oskara" balvas pasniegšanas.

Interesanti, ka savulaik Sandra Buloka vinnēja Zelta aveni nominācijā - sliktākā aktrise, nākošajā dienā viņai piešķīra "Oskaru" nominācijā - labākā aktrise.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina iedzīvotājus neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju "DNP Fatburner", jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Paziņojumu  Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā ievietojusi Apvienotā Karaliste, kurā jau konstatēti astoņi "DNP Fatburner" izraisīti nāves gadījumi. Eksperti ir konstatējuši, ka šī produkta sastāvā atrodama ļoti toksiska viela - dinitrofenols jeb DNP, kas Pirmā pasaules kara laikā tika izmantota kā sprāgstviela, bet vēlāk lauksaimniecībā - kā pesticīdi.

 "DNP Fatburner" pircējiem tiek piedāvāts kā tievēšanas līdzeklis - "tauku dedzinātājs", un tas īpaši tiek ieteikts personām, kuras nodarbojas ar kultūrismu.
Lai izskaustu negodprātīgus pasažieru autobusu šoferus, kuri mēdz paņemt no pasažiera naudu, neizsniedzot pretī biļeti, Autotransporta direkcija (ATD) šogad plāno pastiprināt biļešu kontroli un paplašināt videonovērošanas pieejamību autobusos.

Salīdzinot ar 2015.gadu, biļešu kontrole jau pērn bijusi divreiz lielāka.
Vēl viens no viediem, kā cīnīties ar negodprātīgiem šoferiem, ir bezskaidras naudas norēķinu iespējas ieviešana autobusos.

ATD arī aicina pasažierus pieprasīt šoferiem biļešu izsniegšanu. Tas ir būtiski ne tikai tāpēc, ka tādējādi negodprātīgi šoferi vairs nevarēs krāpties, bet arī tāpēc, ka no pasažieriem izsniegtajām biļetēm, kas ir reģistrētas kā pārdotas, veidojas kopējā reisu statistika, kas savukārt ir viens no faktoriem, kas tiek ņemts vērā plānojot izmaiņas maršrutos.

Līdz 2019.gadam plānots ieviest bezskaidras naudas norēķinus vismaz 50% sabiedrisko transportlīdzekļu. 
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (LTAB) ikvienam autovadītājam piedāvā bezmaksas drošas ziemas braukšanas konsultācijas.
Šobrīd tiek izsludināta pieteikšanās konsultācijām Biķernieku trasē, Rīgā. Pieteikties var, zvanot uz tālruni 20777222 (darba dienās no plkst.9:00-17:00).
 
Nodarbību dalībniekiem tiks skaidroti drošas braukšanas pamati, veidota izpratne par bremzēšanas ceļa garumu, tā ietekmējošiem faktoriem ziemas apstākļos, par šķēršļu apbraukšanu un par to, kā izvairīties no sadursmes, ja bremzēšanas ceļš ir nepietiekams. Tāpat interesentiem individuāli tiks sniegts skaidrojums par auto riepu stāvokli un to izvēli atbilstoši ikdienas braukšanas stilam.
 
Šobrīd plānotie grupu nodarbību laiki Rīgā - Biķernieku trasē:
 Otrdien, 23.janvārī, plkst. 12:00, 14:00, 16:00 un 18:00
Trešdien, 24.janvārī, plkst. 12:00, 14:00, 16:00 un 18:00
Ceturtdien, 25.janvārī, plkst. 12:00, 14:00, 16:00 un 18:00
 
CSDD jau kopš 2015.gada piedāvā autovadītājiem bez maksas uzlabot savas braukšanas iemaņas ziemas apstākļos. Divu gadu laikā šajās apmācībās piedalījušies vairāk nekā trīs  tūkstoši autovadītāju.
 
Nosacījumi: nodarbībā drīkst piedalīties jebkurš autovadītājs ar savu transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ziemas riepām, kuram ir derīga tehniskā apskate un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Vēlams uz nodarbību ierasties ērtos, braukšanai atbilstošos apavos un siltā apģērbā.
 
Gadījumā, ja kāds autovadītājs netiek uz iepriekš pieteiktu nodarbību, lūgums sniegt informāciju uz iepriekš norādīto tālruni, lai varētu operatīvi piedāvāt vietu citiem braukt gribētājiem.
 
Visa informācija par drošas braukšanas apmācībām tiks sniegta  www.bksb.lv un  www.csdd.lv kā arī sociālajos tīklos:  www.facebook.com/BikerniekuTrase, www.twitter.com/TraseBikernieki,  https://www.facebook.com/csddlatvia/ , https://twitter.com/CSDD_LV
 
Ceturtdien, plkst. 17.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkā (LNB), telpā pie bibliotēkas ieejas iepretim LNB Ziedotāju sienai tiks atklāta īpaša filmas-leģendas “Nameja gredzens” tērpu izstāde, ko radījusi pieredzes bagātā kostīmu māksliniece Sandra Sila.

Šāda ekspozīcija ir neparasts notikums, jo filmai kopumā radīti vairāk nekā 300 tērpu komplektu, kuru darināšanā piedalījušies daudzi Latvijas amatnieki, kā arī rotu un butaforiju mākslinieki. Izstādē tuvplānā varēs ieraudzīt krāšņākos no tiem. Tā apskatāma līdz 25. februārim. Ieeja bez maksas.

Filma “Nameja gredzens” stāsta par 13. gadsimta leģendu, kur pēc Zemgales valdnieka Viestura nāves par karali kļūst jaunais Namejs. Viņa uzdevums ir nosargāt savu zemi un tautu pret krustnešu tīkojumiem.
Nameja lomu filmā atveido zviedru aktieris Edvīns Endre, kurš Latvijas skatītājiem pazīstams no seriāla “Vikingi”.
Galvenajās lomās redzēsim arī lietuviešu uzlecošo zvaigzni Aisti Dirziuti un Džeimsu Blūru no Lielbritānijas.
Tāpat arī filmā spēlē latviešu aktieri Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš, Dainis Grūbe, Lauris Dzelzītis, Ivo Martinsons, Elīna Vāne un citi.
Stūra mājā aplūkojamā izstāde "Izstaigā Stūra māju" apmeklētājiem tiks slēgta 30.septembrī, liecina Stūra mājas pārstāvju ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Ierakstā tiek skaidrots, ka ēka apmeklētājiem tiks slēgta, jo apsaimniekotājs VAS "Valsts nekustāmie īpašumi" (VNĪ) veiks remontdarbus. Atjaunotās ekspozīcijas atklāšanas datums nav zināms.

VNĪ, lemjot par Stūra mājas jeb Tetera nama nākotni, rosina to dalīt divās daļās - Stūra mājas daļā saglabājot vēstures liecības un piemiņu par politiski represētajiem un Latvijas vēstures drūmo periodu, bet atlikušajā Tetera nama daļā atjaunojot iepriekšējo spozmi un dzīvību.
Izskatot šo scenāriju, VNĪ ņēma vērā gan arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas un kultūrvēsturiskās izpētes rezultātus, gan ētiskos aspektus.

Stūra māja plašākai publikai pirmo reizi tika atvērta 2014.gada maijā, un tajā bija skatāms Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts "Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014".
Tas ar piecām tematiskajām izstādēm, ekskursijām gida pavadībā, konferencēm, diskusijām, koncertiem, semināriem bijis viens no vērienīgākajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumiem. Neilgi pēc ēkas atvēršanas tā izpelnījās lielu interesi apmeklētāju vidū - tika izpirktas visas biļetes un pie Stūra mājas veidojās dzīvā rinda. Arī vēlāk Stūra mājas izstādes bija plaši apmeklētas.
Stūra māju saglabāt aicinājusi Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.
Simtgades atklāšanas pasākumā Latvijas augstākās amatpersonas un bijušie valsts prezidenti šodien Latvijas Nacionālā bibliotēkas (LNB) projektā “Tautas grāmatu plaukts” pasniedza savu dāvinājumu - sev īpašu grāmatu ar novēlējuma ierakstu.
Sev nozīmīgas grāmatas "tautas grāmatu plauktam" uzdāvinājušas arī valsts augstākās amatpersonas.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis „Tautas grāmatu plauktam” dāvināja grāmatu „Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā”, bet premjers Māris Kučinskis - Stārastes pasaku grāmatu ar vēstījumu, ka Latvijas valsts arī kādreiz bija iedomājama tikai pasakā, bet daudzi tai ticēja un tas piepildījies, tāpēc vienmēr jāturpina ticēt pasakām.

Grāmatas dāvināja arī bijušies Latvijas prezidenti. 
Guntis Ulmanis „Tautas grāmatu plauktam” uzdāvināja Aleksandra Čaka „Mūžības skartos”, Vaira Vīķe-Freiberga – Māras Zālītes romāna “Pieci pirksti” anglisko tulkojumu, Valdis Zatlers - Viktora Kaminska grāmatu „Latvija”.
savukārt kultūras ministre Dace Melbārde - UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas izdoto grāmatu „Mācīšanās ir zelts”.

Dāvinātās grāmatas paliks ne tikai "Tautas grāmatu plauktā" lasītāju apskatei, tajās ierakstītie vēlējumi būs pieejami digitālā formā, veidojot sava veida vēsturisku simtgades liecību par vēlējumiem Latvijas cilvēkiem valstiskuma lielajā gadskārtā.

LNB "Tautas grāmatu plauktu" Latvijas valsts simtgadē aicināts bagātināt ikviens.
Lai piedalītos dāvinājumā, ir jāizvēlas viena īpaša grāmata, tās titullapā jāieraksta vēstījums, kāpēc dāvinātājs šo grāmatu ir izraudzījies. Izvēlēto grāmatu var pasniegt gan LNB, gan jebkurai citai publiskajai bibliotēkai, pievienojot dāvinājuma veidlapu, kas pieejama tautasgramatuplaukts.lv.
Bibliotekārs dāvinātājam izsniedz īpašu apliecinājumu par grāmatas dāvinājumu "Tautas grāmatu plauktam".


Visvairāk mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons 2017" nomināciju saņem dziedātājs Dons, Intars Busulis un grupa "Instrumenti".

Dons, Busulis un grupa "Instrumenti" nominēti trīs kategorijās, savukārt mākslinieki "Viņa", "Labvēlīgais tips", Carnival Youth", "Iļģi", "Mesa", "Prāta vētra", Auļi un Tautumeitas" un "Ozols un Tehnikums" katrs ieguvuši divas nominācijas.

Šogad nominācijā "Tautas vai pasaules mūzikas albums" uz balvu pretendē mākslinieka Kārļa Kazāka albums "Dzirdi balsis", "Auļi un Tautumeitas" albums "Lai māsiņa rotājās!", Staņislava Judina un Asnates Rancānes albums "OP.2, grupas "Zari" albums "Sazaroti" un grupas "Iļģi" ieraksts "Tur kur mīti".

Kategorijā "Bērnu mūzikas albums" nominēts grupas "Knīpas un Knauķi" albums "Ar vilciņu Rīgā braucu", dažādu izpildītāju albums "Sveika, rotaļlietu kaste", "Dzeguzītes un draugu" albums "Kur dzīvo laime", un grupas "Zeltābele" ieraksts "Skaitāmpantiņu dziesmiņas".

Uz balvu nominācijā "Pop mūzikas albums" pretendē Lindas Leen albums "Digital Church", grupas "Labvēlīgais tips" albums "Kaste", Raimonda Paula un dažādu izpildītāju albums "Kad tu ej pie bitēm ", Intara Busuļa un Abonementa orķestra albums "Nākamā pietura" un grupas "Astro'n'out" albums "Urda".

Nominācijā "Hip hopa mūzikas albums" nominēts projekta "Mesa" albums "II", Anša albums "Balzams", izpildītāja "Eda vārdi" albums "Īstas acis", mākslinieces "Viņa" albums "Acis", kā arī repera Ozola un grupas "Tehnikums" sadarbības projekts "Semestris".

Nominācijā "Akadēmiskās mūzikas albums" uz balvu pretendē "Trio Art-i-Shock" albums "Art-i-Shock", Latvijas Radio kora albums "Daba un dvēsele ", Lūcijas Garūtas albums "Klaviermūzika", Jauniešu kora "Kamēr" albums "Pelēcis. Plakidis. Kamēr…", kā arī Latvijas Radio kora albums "Rakstītāja".

Uz balvu par alternatīvās vai indie pop mūzikas albumu pretendē Sniedze Prauliņa ar albumu "Inkrustācija", ansambļa "Manta" albums "Karaliene Anna", grupas "Spāre" albums "Masa", "Sattelites LV" albums "Varavīksnes galā" un grupas "Carnival Youth" ieraksts "VIenā vilcienā".

Nominācijā "Džeza vai blūza mūzikas albums" uz balvu pretendē grupas "Very Cool People" albums "Heya Some Kind of Fish! We Don’t Know The Name Of This Fish In English, But In Latvian It Is Vimbas", grupas "S&T Syndicate" albums "Interaction", Gerhard Orniga un Toma Rudzinska kvarteta albums "Locomotion", Daumanta Kalniņa albums "Sirds prieks" un Dāvja Jurkas kvarteta albums "Strings attached".

Nominācijā "Elektroniskās vai deju mūzikas albums" nominēts grupas "Ryga" albums "Catch Her Groove", "Bandmaster" albums "Stay Awake", grupas "Oriole" albums "The Mushroom Music Vol.4", "Brimstone" ieraksts "Trapezium" un dažādu izpildītāju veidotais albums "Veidenbaums. Vaidi un gaidi".

Jaunajā kategorijā "Instrumentālās vai starpžanru mūzikas albums" nominēts grupas "Dagamba", albums "#LudvigVanRammstein", Jāņa Lūsēna, Evijas Mundeciemas, Harija Gūtmaņa, Karīnas Mazūras un Māra Ziemeļa albums "Aiz", Aivara Hermaņa un Ērika Upenieka albums "Bague Duo", Zinta Žvārta albums "Gadalaiki. Rudens Saksofons" un dažādu izpildītāju albums "Jānis Rozentāls. Bez vārdiem".

Nominācijā "Roka vai metāla mūzikas albums" uz balvu pretendē grupas "Oghre" albums "Gana", grupas "Relicseed" albums "Ideoloģija", grupas eschatos" albums "Maere", grupas "Art Of Keeping Secrets" albums "Master and Servant", kā arī "Frailty" albums "Ways of the Dead".

Vienlaikus "Zelta mikrofonu" kategorijā "Šlāgera vai kantrī mūzikas albums" varētu saņemt Viktors Tilčiks par albumu "Mazā pasaule", Andris Daņiļenko par albumu "Meitenei ar sārtām lūpām", grupa "Normunds Jakušonoks un Tipa orķestris" par albumu "Notikums", Gunārs Meijers par albumu "Saki man", kā arī grupa "Galaktika" par albumu "Sirds vēl tic".

Kategorijā "Debija" nominēta māksliniece "Viņa" ar dziesmu Elpo", Reinis Kapone ar dziesmu "Katafalks", grupa "himnas" ar albumu "Manuskripts", grupa Sudden Lights" ar albumu "Priekšpilsētas", kā arī mākslinieks Kriss Noa ar albumu "What About Tomorrow".

Nomināciju "Koncertieraksts" saņēmusi grupa "Auļi un Tautumeitas" par ierakstu "Lai māsiņa rotājas", ieraksts "No zobena saule lēca", Dona koncerts, "Tepat", grupas "Iļģi" koncerts "Spēlēju. Dancoju. Dejoju" un metālopera "Kurbads. Ķēves dēls".

Nominācijā "Labākā dziesma" uz balvu pretendē "The Sound Poets" dziesma "Joprojām", Intara Busuļa "Nākamā pietura - depo", Dona dziesma "Pa ceļam", grupas "Prāta vētra" ieraksts "Tevis dēļ" un grupas "Instrumenti" dziesma "Visa par daudz".

"Zelta mikrofonam" kategorijā "Videoklips" nominēti izpildītāji "Alaska Dreamers" par videoklipu "About You", grupas "The Bad Tones" video "Hot Headed Woman", Elizabetes Balčus video "Tourist", muzikālās apvienības "Ozols & Tehnikums" video "Tu vari tēlot", kā arī grupas "Instrumenti" video dziesmai "Visa par daudz".

Vienlaikus tika izvirzītas desmit dziesmas tautas balsojuma balvai jeb "Alfas gada dziesmai". Nomināciju saņēma grupas "Musiqq" dziesma "Atbalss", grupas "Labvēlīgais tips" dziesma "Frāzes", "Mesa", Renāra Kaupera un Arstarulsmirusa kopdarbs "Vēl augstāk", grupas "Carnival Youth" dziesma "Kilometriem tālu", Aijas Andrejevas un "Alex" kopdarbs "Mēs pārejam uz tu", Busuļa "Nākamā pietura - depo", Dona "Pa ceļam", grupas "Instrumenti" dziesma "Visa par daudz" un grupas "Bermudu divstūris" dziesma "Zaudējam brāli"

Radio hīts tiks paziņots tikai balvu pasniegšanas ceremonijā 27.februārī Dailes teātrī, savukārt kandidātus kategorijā "Gada albums" žūrija vērtēs līdz februāra vidum.

27.februārī Dailes teātrī ceremonijā "Zelta mikrofons" 22.reizi apbalvos gada labākos mūziķus un mūzikas nozarē iesaistītos 17 kategorijās. Šogad balvai iesniegti 309 pieteikumi, kas ir par 43 ierakstiem vairāk nekā pērn.
Šajā gadā ceļa remontdarbi plānoti 152 valsts autoceļu objektos, no tiem 26 būs finansēti no Eiropas Savienības (ES) fondiem, bet 126 – no valsts budžeta. Kopumā dažādu veidu darbi plānoti 1200 kilometros.
2018. gadā no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 183 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 124 miljoni eiro.

Lielākie būvdarbi 2018. gadā notiks šādos autoceļu posmos:
- Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) 54,60.-72,78., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Liepāja–Lietuvas robeža (Rucava) (A11) km 50,547.-58,997., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Rīga–Sigulda–Igaunijas rob. (A2) (Veclaicene) km 88,10.-95,20.;
- Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) km 2,147.-8,02., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Krāslava–Preiļi–Madona posmā Kastīre–Preiļi (P62) km 44,15.-57,54., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Augšlīgatne–Skrīveri (P32) km 47,20.-60,29., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Augšlīgatne–Skrīveri (P32) km 61,27.-72,27.;
- Ventspils (Leči)–Grobiņa posmā Labrags–Vērgale (P111) km 43,20.-63.;
- Valmiera–Cēsis–Drabeši (P20) km 29,63.-39,73., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Kārsava–Ludza–Ezernieki (P49) km 16,79.-25,29.
 
VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) turpina strādāt, lai piesaistītu līdzekļus no alternatīvajiem finansējuma avotiem. Turpināsies darbs pie Ķekavas apvedceļa projekta realizācijas, kas tiek īstenots pēc privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa. Jau ir iegādāti 75 procenti no projekta realizācijai nepieciešamajām zemēm un  šogad ir plānots izsludināt partnerības iepirkumu.

Šogad valsts autoceļu tīklā plānoti vēsturiski apjomīgākie grants autoceļu remontdarbi, tiem ir novirzīti 34,8 miljoni eiro. Salīdzinājumam – 2017. gadā vietējo ceļu sakārtošanai bija atvēlēts 9,1 miljons eiro.
 
Prioritāri tiks sakārtoti vietējie autoceļi, uz kuriem ir lielākā satiksmes intensitāte, vairāk brauc kravas transports un kurus izmanto lielāks skaits cilvēku. 
 
No 20 081 km valsts ceļu 11 110 kilometri ir ar šķembu un grants segumu, t.sk. 855 km ir reģionālie valsts ceļi un 10 202 km vietējas nozīmes ceļi, kā arī 53 km ir blakusceļi.
 
2017. gada dati liecina, ka 9,2 procenti grants autoceļu bija labā tehniskā stāvoklī, 48,4 procenti – apmierinošā, bet 42,3 procenti – sliktā.
Facebook Draugiem Twitter Instagram