Trešdien, 21.februārī Rīgā notiks starptautiskā YouTube projekta Meallions show kārtējās epizodes filmēšana, kur piedalīties aicināti visi interesenti.
Ja vēlaties savām acīm ieraudzīt, kā top pasaules mēroga realitātes šovs un pavadīt dienu radošā kompānijā, tad šis ir pasākums tieši Jums!

Filmēšana norisināsies no plkst.12 līdz plkst.15 Rīga, Maskavas iela 196, kur jau vairākas nedēļas norit dažādu valstu pārtikas uzņēmēju konkurss, tā uzvarētājs saņems 100 000 dolāru lielu naudas balvu.
Pašlaik ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja ņemt dalību realitātes šovā, kas nonāks pie miljoniem skatītāju visā pasaulē.
Šova viesiem būs iespēja ielūkoties filmēšanas procesā, kā arī degustēt produktus un vērot šova dalībnieku gatavošanos kārtējam konkursa uzdevumam.

Par projektu Meallions show:
Februārī un martā Rīgā notiks food-uzņēmējiem veltītā YouTube realitātes šova pirmās sezonas filmēšana. Šova balvu fonds ir 100 000 ASV dolāru. Meallions show piedalīsies jaunie uzņēmēji no visas pasaules, kurus apvieno inovatīvu pārtikas produktu idejas un apņemšanās iekļūt ar tiem globālajos pasaules tirgos.
5 nedēļu laikā 15 dalībnieki no Francijas, Lielbritānijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas un citām valstīm dzīvos Rīgas House of the Meallions - speciāli projekta vajadzībām aprīkotā mājā-studijā, sacentīsies uzņēmējdarbības prasmēs, mēģinās iekļūt finālā, lai cīnītos par galveno balvu un piedāvātu savu produktu pasaules tirgū.
Rīgā tiks filmētas pirmās deviņas šova epizodes, pēdējo trīs epizožu filmēšana notiks Ņujorkā, Londonā un Singapūrā.
Pirmās sezonas fināla cīņa notiks Singapūras ielu tirgos - dalībnieki veiks sava produkta izmēģinājuma tirdzniecību (tirgus testus).
Šovs tiks demonstrēts oficiālajā YouTube kanālā, paredzams, ka to noskatīsies 4 miljoni liela skatītāju auditorija.
Pirmā epizode nāks klajā 22. februārī.

Iedzīvotāji pārāk vieglprātīgi izturas pret elementārām ugunsdrošības prasībām, informē nekustamo īpašumu apsaimniekotāji. 

Piemēram,  pagrabos tiek glabātas neskaitāmas personiskās lietas, tostarp viegli uzliesmojoši materiāli, taču nav ventilācijas, ēkās nav ugunsdrošības sistēmas, nav veiktas arī ugunsdrošības pārbaudes, teritorijā mašīnas novietotas tā, ka ugunsgrēka gadījumā glābšanas dienesti ēkai nevarēs operatīvi piekļūt.
Uz šiem jautājumiem vairākkārt norādījuši arī glābēji. 

Tuvāko dažu gadu laikā pilnībā sāks darboties jaunie ugunsdrošības noteikumi.
Uz dzīvokļu īpašniekiem attiecas trīs būtiskākie darbi: iespējama tvaika nosūcēju pārslēgšana un ventilācijas pārbūve, ja nosūcēju var pievienot tikai dabīgās ventilācijas šahtai; dūmu detektora pieslēgšana; elektroinstalācijas un kontaktu pārbaude ar termokameru. 

Ugunsgrēku statistika liecina, ka bojājumi elektroinstalācijā ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kuru dēļ izceļas ugunsnelaimes.
Elektroinstalācijas pārbaude ir pilnīgi jauna prasība, kas veicama reizi desmit gados. Īpaši būtiski tas ir sērijveida namiem un vēl vecākām ēkām, kur vadi vairs nav nekādi jaunie. 

Savukārt dūmu detektori, kuri jau šobrīd ir obligāti gan Lietuvā, gan Igaunijā, ir viens no visvienkāršākajiem veidiem, kā pasargāt sevi un savu mājokli. Latvijā tiem visos dzīvokļos jābūt no 2020.gada 1.janvāra, taču būtu ieteicams detektorus sākt lietot jau tagad.
Iesniegumu par laulības noslēgšanu dzimtsarakstu nodaļā varēs iesniegt arī elektroniski, ja iesniegums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu.
To paredz izmaiņas Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, ko otrdien, 20.februārī, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Šobrīd saskaņā ar likumu personas, kuras vēlas noslēgt laulību, personīgi iesniedz dzimtsarakstu iestādei noteikta parauga abu parakstītu kopīgu iesniegumu.

Personām, kas vēlēsies noslēgt laulību, būs iespēja iesniegumu iesniegt uzreiz izvēlētajā dzimtsarakstu nodaļā. Līdz šim personām bija jāvēršas jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, lai saņemtu izziņu par laulības reģistrācijai nepieciešamo dokumentu pārbaudi, ko vēlāk iesniegt dzimtsarakstu nodaļā, kurā plānots noslēgt laulību.

Jaunā kārtība atvieglos iesnieguma iesniegšanu, to nepastarpināti iesniedzot jau konkrētajā nodaļā, kurā vēlēsies reģistrēt laulību, atzīmē likumprojekta autori.
Līdz ar to iesniegumu personas varēs iesniegt jebkurā sev izdevīgā laikā.

Plānots, ka likuma izmaiņas attieksies tikai uz personām, par kurām ziņas ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.
Ja norādītā informācija Iedzīvotāju reģistrā un iesniegumā nesakritīs, personām būs jāvēršas dzimtsarakstu nodaļā un personīgi jāuzrāda pretrunu izskaidrošanai nepieciešamie dokumenti, teikts likumprojekta anotācijā.
Likuma grozījumi trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimā.
Studija “VFS Films”, kas kopš dibināšanas 1997. gadā bija pazīstama kā Vides Filmu studija, nupat nosvinējusi 20 gadu jubileju un piedāvā noskatīties tiešsaistē šajos gados uzņemtās filmas – sekojot studijas Facebook lapai, katru pirmdienu līdz pavasarim varēs iegūt saiti uz kādu no studijas agrīnajām filmām, kas septiņas dienas būs pieejama bez maksas.

Studijas profilā katru pirmdienu tiks publicēta saite uz kādu no studijas agrīnajām filmām, un to septiņas dienas varēs skatīties bez maksas. 

Pirmajā nedēļā ievietotā filma liecina par studijas VFS Films plašajiem starptautiskajiem sakariem un divām valstīm, ar ko šie sakari ir visciešākie – Lietuvu un Gruziju. Lietuviešu dokumentālā kino vidējās paaudzes klasiķis Audrius Stonis veidojis vairākas VFS Films producētas filmas, viņš šobrīd kopā ar producentu Uldi Cekuli un režisori Kristīni Briedi strādā arī pie Latvijas Simtgades filmas Laika tilti, bet VFS Films jubilejas kontekstā un pieminot februāra sākumā pāragri aizgājušo talantīgo lietuviešu operatoru Audriusu Kemeži (1973-2018), Vimeo platformā ievietota Stoņa režisētā dokumentālā filma Ramins (2011) – poētisks stāsts par gruzīnu brīvās cīņas veterānu un viņa cīņu ar pēdējo, visgrūtāk pieveicamo pretinieku – vientulību (links uz filmu - https://vimeo.com/30162045) 

Pirmdien, 19. februārī, VFS Films piedāvās saiti uz nākamo filmu – režisores Lailas Pakalniņas dokumentālo komēdiju Sniegs (2012), kas apspēlē latviešu kaislību uz kalnu slēpošanu, lai gan augstākais kalns Latvijā sasniedz nieka 300 metrus virs jūras līmeņa un sniega Latvijas ziemās vairs tikpat kā nav. Šīs filmas esenci vēl skaidrāk pauž angliskais nosaukums Snow Crazy... 

1997. gadā dibinātā studija VFS Films ir neatkarīga, aktīva un starptautiski novērtēta filmu un TV raidījumu producēšanas kompānija, kuras sākotnējais fokuss uz dabas un vides filmām gadu gaitā izvērties par profesionālu prasmi stāstīt vizuāli izcilus un saturā bagātus stāstus par cilvēkiem, vēsturi un sabiedrību. Studijas nelielais kodols piesaista dažādus kinovides profesionāļus uz atsevišķiem darbiem, attīsta nopietnu starptautisku sadarbību un veido filmas, kas regulāri piedalās nozīmīgākajos pasaules dokumentālā kino festivālos. 
Jaunākajā  laimes indeksā secināts, ka 60% Latvijas iedzīvotāju jūtas laimīgi.
Lai arī tas ir labs rādītājs, tomēr joprojām novērojams vispārējās laimes sajūtas kritums.

Salīdzinājumam 2016. un 2015. gadā šis rādītājs attiecīgi sasniedza 63% un pat 70%. Vienlaikus saglabājas tendence, ka cilvēku laimes sajūta ģimenē ir augstāka. Ievērojami audzis iedzīvotāju skaits, kas savā ģimenē jūtas ļoti laimīgi, uzrādot vēsturiski augstāko rezultātu - 18%, tostarp laimīgākās ir ģimenes ar bērniem.

Laimes sajūtu veicina ciešās ģimenes attiecības, un, jo kuplāka ģimene, jo laimīgāki jūtas Latvijas iedzīvotāji, liecina jaunākā laimes indeksa dati. Laimi ģimenē atraduši 73% cilvēku, un vislaimīgākie ir jauni cilvēki, precētie pāri, cilvēki ar bērniem un tie, kuri dzīvo lielās ģimenēs - četri vai pieci cilvēki zem viena jumta.

Tāpat vērojams līdz šim zemākais laimīgo vīriešu īpatsvars - tikai 56%.

Vērtējot laimes sajūtu kopumā, starp laimīgajiem visbiežāk ir gados jauni cilvēki, precētie pāri, iedzīvotāji ar augstāko izglītību un publiskajā sektorā strādājošie.

Savukārt visretāk laimīgi ir sociāli mazāk aizsargātie - seniori un bez darba palikušie. Turklāt laimes sajūtas trūkums bieži vien saistīts ar vientulību un neveiksmēm privātajā dzīvē.

Interesanti, ka, apskatot reģionālo ainu, kopējā laimes sajūta iedzīvotāju vidū visaugstāk vērtēta Rīgā un Latgalē, tikmēr zemākie laimes rādītāji vērojami Vidzemē, kur laimīgi jūtas 58% iedzīvotāju. Bet visaugstākais nelaimīgo īpatsvars ir Zemgalē, kur tādi jūtas 15% iedzīvotāju.

Saskaņā ar CSDD pētījumu sabiedrība hroniski neizguļas, tādēļ cilvēki aizvien biežāk riskē iemigt pie auto stūres.
Pasaules satiksmes eksperti uzskata, ka nogurums ir viens no trim bīstamākajiem slepkavām uz ceļa.
Kā atpazīt nogurumu un kā ar to cīnīties? Tāpēc CSDD pirmo reizi Latvijā rīko satiksmes drošības kampaņu pret nogurumu pie auto stūres "Apstājies, pirms atslēdzies!", vēršot sabiedrības uzmanību neapzinātam riskam - nogurumam. Nākamnedēļ tiks sniegti plašāki skaidrojumu par šo kampaņu. 
Ik mēnesi  aptuveni 250 autovadītāju pamet notikuma vietu pēc satiksmes negadījuma izraisīšanas.

Sodi par šādu pārkāpumu ir ļoti bargi, no 70 līdz 700 eiro vai “tiesību” atņemšana no trīs mēnešiem līdz diviem gadiem.

Tikmēr Rīgas reģionā notikuma vietu pērn bija pametuši 3 200 autovadītāju, no tiem 60% izdevās sameklēt. Galvaspilsētā ir ļoti attīstīta videonovērošanas sistēma.

Par šādu tendenci pamest notikuma vietu nobažījušies ir eksperti, kas to skaidro ar nespēju uzņemties atbildību. 
Uuzbraucot cilvēkam un aizmūkot, autovadītājs neapzinās, ka sāksies sirdsapziņas pārmetumi, stāsta sociālais psihologs Ivars Austers, kurš ir pētījis autovadītāju uzvedību.

Katru gadu vairāki autovadītāji, kuri ir uzbraukuši gājējam vai saskrāpējuši citu auto un pametuši notikuma vietu, paši pēc laika ierodas policijā.
Skaidrojums  - viņi nespēja sadzīvot ar ļoti lielu vainas sajūtu.

Ja ir gadījies izdarīt pat ļoti nelielu bojājumu svešai automašīnai un tās īpašnieks nav bijis klāt, atstāt viņam zīmīti ar savu kontaktinformāciju, pēc policijas domām, nav pareiza rīcība.
Uz negadījuma vietu noteikti jāizsauc policijas darbinieki. Jo pretējā gadījumā tas tiks uzskatīts par negadījuma vietas pamešanu.
Aptuveni 2% no visiem transportlīdzekļiem, kas pārvietojas pa Latvijas ceļiem, satiksmē piedalās bez  OCTA polises  un ar neizietu tehnisko apskati – tas ir lielāks skaits bezatbildīgo šoferu nekā tika domāts.
Šāda aina atklājusies pēc Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja un CSDD veiktās kampaņas.

To, vai automašīnas izgājušas tehnisko apskati un iegādājušās OCTA, kampaņas laikā pārbaudīja divos veidos. Uz laiku pārprogrammējot stacionāros radarus, kas fiksēja ne tikai braukšanas ātrumu, bet arī šo dokumentu esamību, kā arī pastiprināti patrulējot uz ceļiem. 

Kampaņas laikā tika pārbaudīti 16 000 spēkratu, 9500 šoferīšu saņēma sodus par viena vai otra dokumenta neesamību.
Sods par braukšanu bez tehniskās apskates un derīgas OCTA ir līdz 120 eiro, kā arī 2 soda punkti par katru no pārkāpumiem.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) veiktā aptauja par pārtikas kvalitātes zīmēm Latvijā rāda, ka pārtikas kvalitātes zīmēm uzmanību pievērš 75% patērētāju.

Latvijas iedzīvotāju vidū atpazīstamākās kvalitātes zīmes ir Zaļā un Bordo karotīte – Zaļo karotīti atpazīst 90% patērētāju, bet Bordo karotīti – 54%.
Pēc tam seko tādas zīmes kā Latvijas Ekoprodukts un Zaļā Ekolapiņa. 

Gan atpazīstamības, gan patērētāju uzticēšanās ziņā līderpozīcijas pieder Zaļajai karotītei – tai kopumā uzticas 59% patērētāju, savukārt Bordo karotītei – 28%.
Citām pārtikas kvalitātes zīmēm uzticamības līmenis ir zemāks. 

Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 113 uzņēmumu 464 produktam, bet Bordo karotīte – 42 uzņēmumu 237 produktiem. 
27. un 28. februārī jau 13. reizi visā Latvjiā norisināsies Notāru dienas.
To laikā ikvienam interesentam ir iespēja apmeklēt notāra bezmaksas konsultāciju un iegūt atbildes uz sev interesējošajiem juridiskiem jautājumiem.

Šogad Notāru dienās īpaša uzmanība tiks pievērsta gan sabiedrības informēšanai par to, kā sevi pasargāt no krāpniekiem, gan arī tam, kā nekļūt par upuri iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Zvērinātu notāru pieredze rāda, ka mūsdienās noziegumu forma un saturs mainās.
Ja pirms 10 – 15 gadiem mēs itin droši varējām runāt par to, ka visbiežāk par krāpnieku upuriem kļūst seniori un vientuļi cilvēki, kuriem ar juridiskām shēmām izkrāpa īpašumus vai finanšu līdzekļus, tad šodien situācija ir kardināli mainījusies. Neviens vairs nav pasargāts un var kļūt par upuri, tādēļ ikvienam no mums ir jābūt sevišķi uzmanīgam. 

Šā gada notāru dienas ir īpašas arī tāpēc, ka drīzumā tiks atklāts notāru digitālais portāls.
“Par šo jauninājumu esam īpaši gandarīti. Turpmāk ikvienam notāra pakalpojumi būs pieejami arī attālināti; arī tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dažādu iemeslu dēļ atrodas ārpus Latvijas,” norāda Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs.

Bezmaksas notāru kosultācijas notiks 27. un 28. februārī no 10.00 – 16.00 notāru birojos klātienē.
Turklāt, uzdot jautājumus notāram varēs arī attālināti, izmantojot Skype (lietotājvārds: Notaru dienas). 
Ja esi jaunietis vecumā no 15 līdz 29 gadiem, pašlaik nemācies, nestrādā algotu darbu, neapgūsti arodu pie amata meistara un neesi reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, piesakies atbalstam projektā “PROTI un DARI!”. 

Eiropas Sociālā fonda finansētais projekts ir unikāls ar to, ka katram projektā iesaistītam jaunietim tiek sniegts individuāls, tieši viņam domāts atbalsts.
Balstoties uz jaunieša prasmēm, interesēm, iespējamiem attīstības virzieniem un vajadzībām, jaunietim tiek izstrādāta individuālo pasākumu programma, piedāvājot piemērotus atbalsta pasākumus, kas var ietvert tādas aktivitātes kā neformālās un ikdienas mācīšanās, speciālistu konsultācijas (psihologs, karjeras konsultants u. c., izņemot ārstniecības personālu), dalība pasākumos (nometnes, semināri, sporta aktivitātes, kultūras pasākumi), brīvprātīgais darbs, iesaiste nevalstisko organizāciju un jauniešu centru aktivitātēs, pasākumos un projektos, profesijas specifikas iepazīšana, tai skaitā vizītes uzņēmumos, lai izvēlētos iegūt profesionālo kvalifikāciju vai apgūt arodu pie amata meistara, iesaiste vietējās sabiedriskajās aktivitātēs, specifiski pasākumi mērķa grupas jauniešiem ar invaliditāti.

Katrs jaunietis, īstenojot savu individuālu pasākumu programmu, var tikt iesaistīts projektā līdz 9 mēnešiem.

Ikvienu jaunieti, kas vēlas saņemt individuālu atbalstu un piedalīties projektā “PROTI un DARI!”, aicina griezties savā pašvaldībā.

Katru jaunieti ikdienas gaitās atbalstīs programmas vadītāji un mentori – izglītības un jaunatnes lietu speciālisti, jauniešu biedrību pārstāvji, dažādu izglītības iestāžu darbinieki, karjeras konsultanti un citu jomu un nozaru pārstāvji un speciālisti. Tas nozīmē, ka katrs jaunietis varēs ne tikai līdzdarboties ar interesantiem un daudzveidīgiem cilvēkiem, bet arī pārņemt pieredzi un sev vērtīgas zināšanas turpmākajiem dzīves panākumiem. 

Projekta mērķis ir attīstīt mērķa grupas jauniešu prasmes un veicināt viņu iesaisti izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, Nodarbinātības valsts aģentūras vai Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos Jauniešu garantijas projektu pasākumos vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.
Ziemeļamerikā līdz pat 30 % cilvēku vecuma grupā no 18 līdz 54 gadiem cietuši no veselības problēmām saistībā ar trauksmi un stresu. To piedzīvo puse studentu un strādājošo. Trauksmes mocīti, cilvēki trīs līdz piecas reizes biežāk apmeklē ārstu, un viņiem ir sešas reizes lielāka iespējamība nokļūt slimnīcā ar psihiskiem traucējumiem nekā tiem, kuriem trauksme nav novērota.

Sekas – 65% amerikāņu katru dienu lieto medikamentus un 43% uzlabo garastāvokli ar recepšu zālēm.
Otrs izplatītākais veids, kā cīnīties pret trauksmi, ir psihologa vai psihiatra apmeklēšana.

Un trauksme ir viena no izplatītākajām garīgās veselības problēmām Rietumu pasaulē. Bieži tai pievienojas grūti ārstējamas panikas lēkmes, bailes un pārmērīga raizēšanās.
Kanādiešu neirobiologi atklājuši, ka ir skaņdarbi, kas šos simptomus mazina labāk nekā medikamenti.
Citas iedarbīgas stratēģijas trauksmes sindroma kontrolei ietver meditāciju, masāžu un jogu.

Zinātnieki arī atklājuši, ka trauksmes mazināšanai ļoti labi noder arī mūzikas terapija.
Neirobiologi pat atraduši mūziku, kas nodrošina klausītājiem labāku relaksāciju nekā citi skaņdarbi un pat samazina trauksmi par 65 %. Šī apbrīnojamā skaņdarba nosaukums ir “Weightless”, un to izpilda grupa “Marconi Union”.
Ārsti atzinuši, ka šī dziesma var samazināt asinsspiedienu, padarīt lēnāku sirds ritmu un novērst stresu.

Novērtē, vai tā tiešām ir!

Tehnoloģiju straujās attīstības rezultātā tās ir kļuvušas ne vien par neaizvietojamu saziņas rīku, bet arī par uzticamu palīgu gan darba, gan privātajā dzīvē.
Jāatzīst, ka viedtālrunis ir izmainījis veidu, kā komunicējam ar sev tuvajiem un pat to, kā būvējam attiecības ar apkārtējiem.
Saskaņā ar  pētījumu, liela daļa cilvēku mūsdienās savu sociālo dzīvi nevar iedomāties bez telefona, un tendences liecina, ka telefons indivīda sociālās dzīves veidošanā ieņems arvien lielāku lomu arī nākotnē.

Pētījums veikts 12 Eiropas valstīs, kura ietvaros tika noskaidroti cilvēku viedtālruņu lietošanas paradumi.
Pētījuma gaitā tika noskaidrota nozīmīgā loma, ko ieņem viedtālrunis moderna cilvēka dzīvē. 84% no respondentiem atzina, ka viedtālruni izmanto saziņai ar sev tuvajiem. Savukārt 78% cilvēku īpaši izcēla telefona nozīmīgumu brīžos, kad tuvinieki dodas prom uz ilgāku laiku.

Veiktā pētījuma dati atklāj, ka 45% respondentu, sazinoties ar tuvajiem telefoniski, saka "Es tevi mīlu", savukārt 11% respondentu telefoniski atgādina tuviniekiem, ka ilgojas pēc viņiem.

To, ka tālrunim ir īpaša nozīme mūsdienu cilvēka dzīvē, apstiprina ne tikai pētījums, bet arī profesionāļi, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem. Psiholoģijas un kognitīvi biheiviorālās terapijas centra "Intellego" psiholoģe Katrīna Žaltkovska stāsta, ka cilvēkam uz visu tehnoloģiju attīstību jāskatās no diviem skatu punktiem.
"No vienas puses tās mums palīdz izveidot, uzturēt un uzlabot attiecības, jo tālrunis ir tas resurss, kas mums šobrīd palīdz sazināties ar apkārtējiem cilvēkiem. No otras puses skatoties, attiecības, kas veidotas ar tehnoloģiju starpniecību krietni atšķiras no tām, kas ir starp cilvēkiem klātienē," atzīst speciāliste.
Pēc Katrīnas Žaltkovskas domām, viedtālruņu plašo iespēju dēļ attiecības izveidot mūsdienās noteikti ir iespējams ātrāk un vienkāršāk. Arī kādreiz cilvēki satikās caur kopīgām interesēm un nodarbēm taču šobrīd tehnoloģijas dod mums iespēju ātrāk atrast cilvēkus, ar kuriem sakrīt intereses.

Tāpat psiholoģe atzīst, ka diemžēl mūsdienās situācija, kad kāds tuvinieks devies dzīvot uz kādu citu tuvāku vai tālāku valsti nav retums, un tehnoloģijas palīdz mums jebkurā vietā un laikā sazināties ar tiem, kas nav blakus. Lai gan ilgtermiņā saziņa telefoniski nespēj sniegt tikpat augstu attiecību kvalitāti kā tikšanās klātienē, īstermiņā tā palīdz nepazaudēt kontaktu un būt lietas kursā par otra cilvēka dzīvi.
"Lielākais risks tad, kad kāds tuvinieks dodas prom, ir neizpratne par to, ka dzīve "iet uz priekšu" un mainās gan tam, kurš paliek, gan aizbraucējam. Atgriežoties un satiekoties pēc kāda laika, var rasties maldīga sajūta, ka satiekamies tur pat un tādi paši, kā šķīrāmies, bet tā nav. Katram pa vidu ir bijušas savas ikdienas rūpes, notikumi, pieredzes, tāpēc ir nozīmīgi izmantot telefona sniegtās iespējas un ikdienā padalīties savos iespaidos un izjūtās ar sev tuvajiem," stāsta speciāliste.

Taču psiholoģe atgādina, ka, lai cik tālu attīstītos tehnoloģijas, tās vienmēr strādās par labu cilvēkam tad, ja viņš pats tās izmantos gudri, kā arī spēs attiecības uzturēt arī reālajā dzīvē.
"Cilvēkam ir jāprot tehnoloģijas izmantot pareizi, lai tās darbotos viņa labā, līdzīgi kā ar uguni – ja uguni izmantojam pareizi un ierobežojam to, tā nāk mums par labu, bet brīdī, kad to vairs nekontrolējam, tā var mūs apdraudēt," piebilst Katrīna Žaltkovska.
CSDD apkopotā statistika liecina, ka bojā gājušo gājēju skaits  vēl aizvien ir augsts.
2017.gadā uz Latvijas ceļiem bojā gāja 51, bet ievainoti 889 gājēji. 

Tādēļ arī šogad CSDD sadarbībā ar Latvijas Samariešu apvienību gājējiem dāvinās košas un drošas gaismu atstarojošas vestes, jo viens no galvenajiem traģēdiju iemesliem vēl aizvien ir tas, ka gājējs tumsā ir neredzams. 
Pēc Valsts policijas datiem 65% no traģēdijām notiek diennakts tumšajā laikā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi katru nedēļu dodas vairākos izsaukumos, lai sniegtu palīdzību satiksmes negadījumos cietušiem gājējiem.
Traumas visbiežāk ir ļoti smagas un dzīvībai bīstamas – galvas traumas, iekšējo orgānu bojājumi, komplicēti kaulu lūzumi, mugurkaula bojājumi, kas prasa ilgstošu un sarežģītu ārstēšanu vai rada invaliditāti, atstājot sekas uz visu turpmāko dzīvi. Kā norāda mediķi – sadursmē ar auto, gājējs nekad neuzvarēs.  

Daudzos gadījumos tieši gājēja piesardzība uz ceļa un savai drošībai veltīts mirklis, uzvelkot gaismu atstarojošu vesti, būs izšķirošs.

Lai arī ik gadu pie cilvēkiem nonāk vairāki tūkstoši gaismu atstarojošo vestu, tomēr vēl aizvien ir gadījumi, kad cilvēki aizmirst uzvilkt vesti vai to lieto nepareizi. Piemēram, reģionālo reidu laikā kāda sieviete atzinās, ka viņai veste ir, bet tā tiek nēsāta rokassomiņā. Savukārt cits gājējs uzvelk vesti, bet tai pa virsu uzliek mugursomu. 

Pirmais gājēju drošības reģionālais reids notiks 15. februārī. plkst. 17:30, Valmierā, vēlāk reidi plānoti arī citviet.


Polijā smēķējošiem darbiniekiem varētu nākties strādāt ilgāk, lai atstrādātu laiku, kuru viņi pavadījuši smēķēšanas pauzēs.
Šādus noteikumus ierosinājusi valdības izveidota komisija, kas izstrādā labojumus Darba kodeksā.
Ierosinātos grozījumus Darba kodeksā komisija publiskos marta vidū.

Polija arī  janvārī pieņēma likumu, kas paredz pakāpeniski aizliegt tirdzniecību svētdienās vairumā Polijas tirdzniecības vietu.
Sākot no 1.marta, tirdzniecība būs aizliegta divas svētdienas mēnesī, bet jau 2020.gadā tirdzniecība  būs atļauta vienīgi septiņas svētdienas gadā.

Aizliegums neattieksies uz tīmekļa veikaliem, benzīntankiem, lidostām, maiznīcām, aptiekām un puķu veikaliem.
Gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam ir kāds tuvāks vai tālāks radinieks vai mīļš cilvēks, kurš kādu apsvērumu dēļ dzīvo ārzemēs. 

Vairākus gadus lolotā projektā ikviens no viņiem tika aicināts izstāstīt savu dzīves stāstu vai sajūtu par Latviju – uz maza auduma gabaliņa.
No tiem tapusi simtgades dāvana - “Stāstu sega Latvijai”, kas apceļos Latvijas pilsētas. 

Desmit metru gara un trīs metrus augstā  “Stāstu sega Latvijai” vēstī 1100 ārzemēs esošu tautiešu dzīvesstāstus, domas un jūtas par Latviju.
Te atrodami gan Otrā pasaules kara trimdas stāsti, gan mīlasstāsti, kas aizveduši uz citām zemēm, un sirsnīgas vēstules dzimtajai pusei.
Jo katram auduma kvadrātiņam līdzi atceļojis arī rakstisks stāsts, ko ikviens apmeklētājs varēs izlasīt digitālā formā. 

Alūksnes muzejā sega viesosies līdz 3. martam. Kopumā aicinājumam izstādīt segu šobrīd atsaukušās 10  pašvaldības, un nākošā pieturvieta būs Madona.
Pirms četriem gadiem pēc pašvaldības iniciatīvas Siguldas pilsētas vidusskolā tika uzsākta unikāla programma - izveidota pirmā sporta klase, kurā papildus vispārējai izglītībai skolēniem mācību stundu ietvaros tiek nodrošinātas daudzveidīgas sportiskās aktivitātes, kā arī interešu izglītības un ārpusstundu aktivitātes.

Šajā mācību gadā sporta klases programmu apgūst jau vairāk nekā 100 skolēnu no 1. līdz 4.klasei.
Viens no sporta klases idejas iniciatoriem, skeletona treneris un bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda" direktors Dainis Dukurs uzskata, ka sporta klase ir viena no iespējām, kā Siguldas novadā mērķtiecīgi veidot nākamos olimpiešus.

Sporta klases skolēniem katra diena sākas ar sporta stundu, savukārt pēc mācību stundām, atbilstoši sezonai, bērni trīs reizes nedēļā apmeklē vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbības - vieglatlētiku, slēpošanu, peldēšanu vai citas.
Interešu izglītības nodarbību vadīšanai tiek pieaicināti profesionāli sportisti, vasaras brīvlaikā sporta klases audzēkņi piedalās sporta nometnēs, bet sporta veidus skolēni iepazīst apmeklējot dažādas sacensības.

"Sporta klase nodrošina skolēniem iespēju apgūt ne tikai zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, kas nepieciešams personības izaugsmei, bet arī veido vispusīgi attīstītu, fiziski spēcīgu un veselīgu jauno novada iedzīvotāju paaudzi. Ņemot vērā Siguldā pieejamo sporta infrastruktūru - bobsleja un kamaniņu trasi, mūsdienīgo sporta centru, kā arī sporta tradīcijas, šeit ir radīti visi priekšnosacījumi jaunai profesionālo sportistu paaudzei, kas nākotnē varētu papildināt Latvijas olimpisko medaļu skaitu," pauž Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa, norādot, ka arī vecāku interese par iespēju bērniem apmeklēt Siguldas pilsētas vidusskolas sporta klasi ar katru gadu pieaug.

Lai izvērtētu sporta klases ieguvumus, regulāri tiek vērtēti skolēnu sasniegumi, mācību rezultāti un veselības stāvoklis, kas apliecina, ka sporta klašu audzēkņi līdztekus sportiskajiem sasniegumiem, uzrāda labas un teicamas sekmes mācībās, retāk slimo, ir daudz disciplinētāki un organizētāki.

Ikdienas sporta nodarbības rosina skolēnus būt aktīviem - vairāk nekā 80% no sporta klases audzēkņiem, papildus ikdienas sporta aktivitātēm, ir jau izvēlējušies kādu no sporta veidiem attīstīt profesionālā ievirzē, uzsākot mācības Siguldas Sporta skolā.
Janvāra beigās un februārī CSDD sadarbībā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju piedāvāja autovadītājiem Rīgā un reģionos uzlabot savas braukšanas iemaņas ziemas apstākļos.
Šogad bezmaksas konsultācijas Rīgā, Biķernieku trasē, kā arī Rēzeknē un Valmierā apmeklēja vairāk nekā 600 autovadītāju.

Drošas braukšanas speciālisti nodarbību dalībniekiem skaidro drošas braukšanas pamatprincipus, bremzēšanas ceļa garumu ziemas apstākļos, par šķēršļu apbraukšanu un par to, kā censties izvairīties no sadursmes, ja bremzēšanas ceļš ir nepietiekams. Tāpat interesentiem tiek sniegti skaidrojumi par auto riepu stāvokli, to izvēli atbilstoši ikdienas braukšanas stilam.

Braukšanas apmācībās piedalās kā vīrieši, tā arī sievietes. Būtiski, ka tās ir iecienījuši autovadītāji, kuru stāžs ir ap 10 gadiem.
"Šķiet, ka tieši tie šoferi, kuri ir kaut ko pieredzējuši uz ceļa, saprot, ka braukšanas prasmes ir jāpilnveido regulāri. Mācīties nekad nevar būt par daudz!" uzsver Biķernieku trases drošas braukšanas eksperts un konsultāciju vadītājs Normunds Lagzdiņš.

Konsultāciju laikā tika veikts arī pētījums par reālo automobiļu riepu stāvokli.
"Kopumā autovadītāji ar katru gadu kļūst zinošāki kā braukšanas prasmju ziņā, tā arī ziemas riepu lietošanas jomā. Ja uzsākot apmācības 2015. gadā katram septītajam auto ziemas riepas neatbilda noteiktajām prasībām, tad šogad tikai katrai 15 automašīnai riepu protektora dziļums bija četri un mazāk milimetri.", skaidro Lagzdiņš.

Šogad viens no konsultāciju dalībniekiem, lai pārliecinātos par savas automašīnas vadāmības un bremzēšanas kraso atšķirību uz slidena seguma, pēc pirmās konsultācijas iegādājās jaunas ziemas riepas. "Liels bija viņa pārsteigums par to, cik stabili auto ar jaunā riepām turējās uz ledus!" komentēja CSDD pārstāvis.

CSDD jau kopš 2015.gada piedāvā autovadītājiem bez maksas uzlabot savas braukšanas iemaņas ziemas apstākļos. Četru gadu laikā šajās apmācībās piedalījušies vairāk nekā trīs tūkstoši autovadītāju.

Atkarībā no laika apstākļiem, braukšanas konsultācijas tiks piedāvātas arī turpmāk.
Seko līdzi informācijai: www.bksb.lv un www.csdd.lv, kā arī sociālajos tīklos. 
Mūsdienās iepazīšanās portāli ir kļuvuši par vienu no populārākajiem veidiem kā iepazīties ar jauniem cilvēkiem un atrast savu otro pusīti.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem, reģistrējoties tiešsaistes iepazīšanas portālos, un rūpīgi iepazīties ar portāla lietošanas noteikumiem, lai nenāktos pārmaksāt un prieku par otrās pusītes atrašanu neaizēnotu pārlieku lielais rēķins.

Lielākajā daļā iepazīšanās portālu ir iespējams par maksu iegādāties papildus iespējas un uzlabot savu profilu.
PTAC atgādina, ka, izmantojot maksas pakalpojumus tiešsaistes iepazīšanās platformās, patērētājiem ir tiesības atteikties no pakalpojuma 14 dienu laikā. Šajā laikā pakalpojuma sniedzējam ir jāatgriež patērētāja samaksātā nauda, taču ne vienmēr tas notiek pilnā apmērā.
Piemēram, ja patērētājs ir izmantojis platformu, lai sazinātos un apskatītu citu lietotāju profilus, pakalpojuma sniedzējs argumentē, ka iepazīšanās vietne ir sākta lietot un pakalpojuma sniedzējam ir tiesības saņemt samaksu par sniegto pakalpojumu. Pakalpojuma maksa bieži vien sasniedz 50% no abonementa maksas, dažos gadījumos pat vairāk. Pakalpojuma sniedzēji šos cenrāžus pamato ar apgalvojumu, ka šāda tipa pakalpojumā svarīgākais ir iegūto kontaktu skaits nevis platformā pavadītais laiks.

Savukārt brīdī, kad esat izlēmis pārtraukt iepazīšanās portāla lietošanu, aicinām patērētājus rūpīgi izlasīt noteikumus par atteikšanos no abonementa. Parasti tie ir norādīti abonementa noteikumu beigās un maza izmēra tekstā.

Profila dzēšana var arī nenozīmēt automātisku abonementa izbeigšanu. Dažādiem pakalpojumu sniedzējiem atšķiras kārtība kādā tiek pagarināts platformas lietošanas abonements. Piemēram, dažas platformas pagarina abonementu automātiski, bet citas informē patērētāju pirms abonementa pagarināšanas. Neuzmanīgāks lietotājs var šādas nianses nepamanīt un uzskatīt, ka tiešsaistes iepazīšanās platformas lietošanu ir pārtraucis, lai gan joprojām turpinās platformas abonements un pieaug pakalpojuma rēķins. 

Šogad viena no PTAC prioritārajām uzraudzības jomām ir iepazīšanās portāli, kuru pārbaužu rezultāti būs zināmi pēc vairākiem mēnešiem.

Padomi iepazīšanas portālu lietošanā:

o Uzmanīgi izlasi visus nosacījumus (līguma noteikumus) un pārliecinies, ka tie atbilst Tavām interesēm;
o Ja īsi pēc reģistrēšanās saproti, ka iepazīšanās platforma neatbilst tavām vajadzībām, pārstāj to lietot un rakstiski lūdz pārtraukt līgumu, neaizmirsti saglabāt kopiju. Tas var palīdzēt samazināt vai atcelt kompensācijas maksas. Painteresējies iepriekš par to, cik liela kompensācija būs nepieciešama;
o Ja līguma noteikumi šķiet neskaidri vai netaisnīgi, vērsieties pie pakalpojuma sniedzēja. Atgādinām, ka līgumā iekļautie netaisnīgie līguma noteikumi nebūs spēkā;
o Īpašu uzmanību pievērsiet līguma noteikumiem par personas datu apstrādi;
o Pirms maksas pakalpojuma iegādāšanās noskaidro, par kādu lietošanas periodu tiks veikta samaksa un atzīmējiet kalendārā šī perioda beigu datumu.
Lai gan visu mīlētāju svētki, Valentīndiena, tiek atzīmēta tikai vienu reizi gadā, mīlestību var un vajag svinēt katru dienu.
Un tam var palīdzēt arī mobilie risinājumi. 

Personiskākai saziņai, veikt mīļas un romantiskas privātas sarunas, nekad-nevienam-nerādāmi-foto un video u.tml. - tam derēs saziņas aplikācija "Between".
To īpaši novērtēs pāri, kuri vēlas dalīties it visā. Tā ļauj sūtīt teksta, audio un video ziņas, fotogrāfijas. Papildu romantisku noskaņu šīm ziņām var piešķirt ar aplikācijā iestrādātām emocijzīmēm, kā arī kustīgām GIF pašbildēm jeb selfijiem. Savukārt kalendārs ļaus ērti piefiksēt tikai jums abiem nozīmīgus datumus un notikumus, piemēram, randiņus, iepazīšanās gadadienas, tuvinieku un draugu jubilejas u.c.
Aplikācijas pamata versija ir bez maksas.

Skanīgi palīgi romantiskas noskaņas veicināšanai ir sveces, ziedi, šokolāde un arī mūzika. 
Lai arī kāda būtu iecerētā romantiskā vakara programma, neatņemama tā sastāvdaļa būs mūzika, kuras ritmos ļauties kaislīgām dejām vai sarunām divvientulībā. Izveido telefonā jūsu abu iecienītāko vai pasaulē populārāko romantisko dziesmu listi, bet par lielisku skaņu parūpēsies inovatīvā bezvadu "Luminus" viedlampa vai LED spuldze "PlayBulb", kurās iebūvēti skaļruņi. Tās nodrošinās telpā īpašu noskaņu, jo ierīces pieejamas dažādās formās, tostarp sirds, zaķa, vienradža u.c., turklāt tās maina krāsu.

Pastāv uzskats, ka fotogrāfija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā tās iemūžināt gan ikdienā, gan svētkos. Tāpēc tie, kuri ikdienā daudz fotografē ar telefonu, novērtēs portatīvo drukāšanas ierīču priekšrocības, jo tās nodrošina iespēju jebkurā vietā un laikā izdrukāt no viedtālruņa fotogrāfijas, ar kurām papildināt atmiņu albūmu un ne tikai. Piemēram, drukāšanas ierīce "Prynt" paredzēta īpaši "iPhone" viedtālruņiem. Tā ir viegli lietojama - ierīces vadība notiek, izmantojot ekskluzīvu aplikāciju, kas ļauj ne tikai izdrukāt fotogrāfijas, bet arī dalīties ar tām sociālajos tīklos.

Ja Valentīndienā gribas ne tikai romantiku, jautrus brīžus noteikti sagādās mobilā aplikācija "Love Quizz", kurā apkopotas izklaidējošas, īpaši pāriem veltītas aptaujas, kas jums ļaus iepazīt vienam otru vēl pamatīgāk.
Starp citu - neraugoties uz aptauju rezultātiem, ir vērts atcerēties vispārzināmo patiesību, ka pretpoli pievelkas!
Aplikācija ir bezmaksas. 

Mobilajā aplikācijā "Love Quotes" apkopotas vairāk nekā 1000 pasaulē populāras atziņas par mīlestību, ko var "aizlienēt", lai atzītos kādam jūtās, bet īstie vārdi nenāk prātā.
Tāpat atradīsi tajā iedvesmojošas frāzes, ar kurām novēlēt savai otrajai pusītei lielisku dienu un ne tikai. Aplikācijā ir ērti orientēties, jo visas atziņas, novēlējumi utt. apkopoti pēc tēmām. Atliek izvēlēties to, kurš uzrunā vairāk gan saturiski, gan vizuāli un nosūtīt adresātam sociālajos tīklos vai kādā no saziņas aplikācijām.
Aplikācija pieejama bez maksas.

Pēdējā laikā Eiropas Komisija arvien lielāku uzmanību pievērš pārtikas zudumiem.
EK pieņēmusi jaunu ekonomikas paketi, kas palīdzētu Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem izmantot Eiropas pārtikas resursus ilgtspējīgā veidā.

Šobrīd aptuveni 70% no pārtikas atkritumiem rodas mājsaimniecībā un tirdzniecībā, atlikušie 30% - ražošanā un pārstrādē.

Izveidota ES platforma pārtikas produktu zudumu un pārtikas atkritumu jomā, lai samazinātos to daudzums. Tās uzdevums ir atbalstīt visus tirgus dalībniekus un patērētājus ar labās prakses piemēriem un noteikt pasākumus pārtikas izšķērdēšanas novēršanai. Šie uzdevumi ir daļa no ANO ilgtspējīgā patēriņa un ražošanas plāna.
Tas paredz gan samazināt resursu izmantošanu, gan veikt izmaiņas tehnoloģijās un dzīves veidā, lai mazinātu ietekmi uz vidi.

Dažādi pētījumi rāda, ka no saražotās pārtikas vismaz 1/3, bet atsevišķās valstīs pat līdz ½ netiek patērēta. Tā, piemēram, 20112. gadā bija saražoti uz vienu ES iedzīvotāju 865 kg pārtikas, no kuriem 20% tika izmesti atkritumos.
No zudumiem 10% rodas primārā ražošanā (pie zemniekiem), 20% ražošanā un pārstrādē, 5% tirdzniecībā, 12% ēdināšanā un 53% mājsaimniecībās.
Kā redzams, vislielākie zudumi ir ražošanā un mājsaimniecībās, kas dod 73% no atkritumiem.
Kopumā pārtikas atkritumi rada 143 miljardus eiro lielus zaudējumus.

Eiropas Savienības dalībvalstis, t.sk. Latvija, 2015.gada septembrī ir noteikusi ilgtspējīgas attīstības mērķus, kuri rezultātā līdz 2030.gadam uz pusi jāsamazina pārtikas atkritumi uz vienu iedzīvotāju tirdzniecībā un patēriņā, kā arī pārtikas ražošanā un piegādē.

Viena no problēmām, ko konstatēja EK, ka preču marķējums ir pārāk mazs vai tas ir uzdrukāts neskaidri.
Līdz ar to patērētāji nesaņem precīzu informāciju par preces derīguma termiņiem un bieži vien atver preci pēc tās derīguma termiņa beigām, kad tā vairs nav lietojama.
Tāpat daudziem produktiem nav norādīts, cik ilgi tos var lietot pēc atvēršanas (52 - 93% no produktu veidiem), kā arī nav norādīta ieteicamā glabāšanas temperatūra un vieta.

Dažādiem produktiem ir atšķirīgs lietošanas laiks pēc to atvēršanas. Vislabāk šajā ziņā ar norādi par laiku ir marķētas sulas - 91%, vissliktāk jogurti - 1%.
Tāpat ļoti zems marķējuma procents ar norādi par tiem produktiem, kas jāizlieto uzreiz. Glabāšanas temperatūra vislabāk norādīta piena produktiem un zivīm, vissliktāk - maizei, augļiem un mērcēm.

Neprecīza datuma norāde ietekmē arī tirgotājus, kuriem sarežģītāk ir uzraudzīt produktu derīguma termiņus. Lielie tirgotāji pārbauda arī norādīto termiņu atbilstību ražotāju norādēm. Līdz pat 10% šādu testu norāda atšķirības. Tirgotāji arī vēlētos saņemt piegādes tiklīdz produkts ir gatavs, un lai tas lieki neuzkavētos pie ražotāja.

Latvijas Tirgotāju asociācija  uzskata, ka būtisks atkritumu daudzuma palielināšanās faktors ir aizliegums atgriezt neizpārdotos produktus piegādātājam. Šos liegums palielina pārtikas atkritumus atsevišķās produktu grupās pat līdz 50%.
No 1. marta Jūrmalas pilsētā tiks ieviesta jauna pieeja sadzīves atkritumu apsaimniekošanā - maksa par sadzīves atkritumiem tiks aprēķināta atbilstoši to svaram, nevis apjomam kubikmetros.

Šobrīd visā Latvijā sadzīves atkritumu maksa tiek noteikta, balstoties uz atkritumu apjomu kubikmetros, savukārt atkritumu apsaimniekotāji, nododot atkritumus apglabāšanas laukumos, norēķinās atbilstoši svaram.
Jūrmala būs pirmā pilsēta Latvijā, kur atkritumu konteineri pirms savākšanas tiks svērti, un jūrmalnieki - gan privātmāju, gan daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, uzņēmumi un iestādes - arī norēķināsies par izvesto atkritumu svaru, nevis tilpumu.
Šāda pieeja mudinās sabiedrību aktīvāk šķirot atkritumus.

Jūrmalā visā pilsētā ir pieejami vairāk nekā 130 atkritumu šķirošanas punkti, kuros bez maksas var atbrīvoties no papīra, plastmasas un stikla atkritumiem, - šķirotie atkritumi tiek nogādāti otrreizējai pārstrādei. Pludmales sezonā sešās vietās izvietoti konteineri dalītajiem atkritumiem - plastmasai un stiklam, tā ka iedzīvotājiem ir iespēja šķirot atkritumus un atbrīvoties no tiem bez maksas, tikai jāmaina sava attieksme, ikdienas rīcība.

Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanai  ir iegādātas sešas jaunas specializētas automašīnas - atkritumu vedējus, kas ir aprīkoti ar svaru sistēmu konteineru svēršanai. Kopš pērnā gada rudens visi konteineri Jūrmalas pilsētā ir aprīkoti ar elektronisku identifikācijas iekārtu jeb čipu. Tajā ir iestrādāts individuāls, konkrētam līgumam piesaistīts, kods. Konteiners pirms iztukšošanas un pēc tās tiek automātiski nosvērts. Datus par savu konteineru svaru klienti varēs redzēt rēķinā.
Svēršanas rezultāti būs pieejami arī atkritumu izvešanas brīdī - specializēto automašīnu vadītāji tos varēs redzēt planšetē.
Atkritumu vedēju automašīnas tiks pārbaudītas un nodotas apkopei vienu reizi mēnesī, savukārt svaru ikdienas darbība tiks pārbaudīta katras darba dienas sākumā.
Saeimā Ēnu dienā, 14.februārī, viesosies vairāk nekā 170 skolēnu, lai klātienē iepazītu parlamenta darba ikdienu.

Skolēni Ēnu dienā varēs sekot Saeimas priekšsēdētājas, Saeimas Prezidija locekļu un deputātu darbam.
Jaunieši varēs iepazīt Saeimas darbu, "ēnojot" arī parlamenta juristus, tulkus, sabiedrisko attiecību speciālistus un komisiju konsultantus, kā arī citus darbiniekus.
Jaunieši varēs apskatīt arī Saeimas nama telpas, apmeklēt komisiju sēdes un redzēt citus parlamenta plānotos pasākumus, tostarp Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Džona Berkova  vizīti Saeimas namā.

Parlaments "ēnām" savas durvis vērs jau desmito reizi.
Saeima ir viena no populārākajām "ēnošanas" vietām mūsu valstī, un šo iespēju pēdējos gados izmantojuši jau vairāk nekā 2000 skolēnu no visas Latvijas.

Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.-12.klašu skolēniem, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darbavietu un 4–6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu.
Ēnu dienas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavotos darba tirgum.
Šobrīd Rīgā top vērienīga Latvijas muzeju kopēja izstāde, kuras veidošanā iesaistījušies vairāk nekā 60 Latvijas muzeji.

Uz Rīgu no  muzejiem ir atvesti teju 1500 priekšmeti, kas raksturo Latvijas vēsturi simts gadu gaitā. 
Izstādē varēs aplūkot dažādus sadzīves priekšmetus, rotaļllietas, mūzikalos instrumentus, mēbeles un apģērbus no dažādām desmitgadēm.

Priekšmeti ir ļoti dažādi gan gabarītos, gan arī unikalitātes ziņā.
Sākot ar tādiem priekšmetiem, kā padomju laikā deficīta ziepēm, kas arī būs viena no tēmām – “Deficīts”, kas raksturo Latviju noteiktā laika posmā.
Viens no unikālajiem topošās izstādes eksponātiem ir Brīvības pieminekļa galvas modelis no bronzas samazinātā izmērā. Tiek uzskatīts, ka 1935. gadā tika izveidoti tikai trīs eksemplāri. 

Ja 90. gadu sadaļā būs apskatāmi daudziem pazīstamie pirmie mobilie telefoni un videokameras, tad valsts neatkarības pasludināšanas periodā tiks eksponēts kāds patiesi vienreizējs priekšmets.

Izstādes “Latvijas gadsimts” atklāšana notiks 3. maijā, savukārt apmeklētājiem tā būs apskatāma no 4. maija.
Izstāde Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās būs skatāma līdz pat 2021. gadam.
2017. gadā Autotransporta direkcija veikusi 1355 pārbaudes reģionālo maršrutu autobusos, kas ir par 16% vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu.
Savukārt, salīdzinot ar 2015. gadu, kontroļu apjoms pieaudzis pat par vairāk nekā 100%.
Pārkāpumi tika konstatēti aptuveni 16% gadījumu, un izplatītākie bija biļešu tirdzniecības pārkāpumi, piemēram, biļetes neizsniegšana pasažierim.  Plānots, ka kontroļu apjomu Autotransporta direkcija palielinās arī šogad.

Pagājušajā gadā kopumā tika konstatēti 213 pārkāpumu gadījumi - autobusā atradās pasažieri bez braucienam derīgas biļetes; pieturvieta, kas norādīta biļetē, neatbilst tai, ko autobusa vadītājam nosaucis pasažieris, norādot sava brauciena galamērķi; pasažierim, kurš samaksājis par braucienu, nepamatoti izsniegta nulles vērtības biļete.
Tāpat tika konstatēts, ka atsevišķi pārvadātāji nav izpildījuši reisus, nav uzstādījuši kustības sarakstus pieturvietās, kā arī nevar uzrādīt dokumentus, kuriem brauciena laikā jāatrodas autobusā, piemēram, licences kartīti vai apliecinājumu.

Kā ziņots, lai izskaustu negodprātīgus pasažieru autobusu šoferus, kuri mēdz paņemt no pasažiera naudu, neizsniedzot pretī biļeti, ATD šogad plāno pastiprināt biļešu kontroli un paplašināt videonovērošanas pieejamību autobusos.
Šobrīd jau vairākos novados sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek nodrošināti ar transportlīdzekļiem, kuros ierīkota videonovērošana, kas fiksē autobusa vadītāja sēdvietu. Plānots, ka turpmākajos konkursos tā tiks noteikta kā obligāta prasība, lai būtiski samazinātu biļešu tirdzniecības pārkāpumus.
Tikmēr līdz 2019.gadam plānots ieviest bezskaidras naudas norēķinus vismaz 50% sabiedrisko transportlīdzekļu 

Ņemot vērā, ka ikviena maršruta un reisa pieprasījums tiek vērtēts pēc izsniegto biļešu skaita, Autotransporta direkcija aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un ņemt biļetes par braucienu sabiedriskajā transportā!
Tāpat pasažieri tiek aicināti rūpīgi pārbaudīt izsniegtajā biļetē norādīto informāciju par gala pieturvietu.
Ja pasažieri konstatē gadījumus, kad autovadītājs nav rīkojies godprātīgi attiecībā uz biļešu izsniegšanu, aicinām informēt mūs, rakstot uz e-pasta adresi info@atd.lv, sociālajā tīklā Twitter un Facebook vai zvanot pa tālruni 67280485.
27.februārī plkst.18.00 Daugavpils Vienības nama koncertzālē notiks Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestra koncerts "Ar maršu pa dzīvi".

Sagaidot Latvijas Republikas simtgadi, Nacionālo bruņoto spēku orķestris sagatavojis īpašu dāvanu valstij nozīmīgajā jubilejā.
Nacionālo bruņoto spēku orķestra skaņu ierakstu studijā pirmo reizi ierakstīts un izdots Latvijas kara orķestru maršu albums ar kompozīcijām, kuras tapušas no 1918. līdz 1940. gadam. Ierakstītais albums ir pirmais nopietnais ieskats Latvijas armijas mūzikas tradīcijās. 

Gatavojot izdošanai vēsturiskos kara maršus, tika atklāti daudzi līdz šim nezināmi komponisti, to veikums mūzikas laukā, tāpēc klausītāju gaida ne viens vien pārsteigums. 

NBS štāba orķestra jaunās koncertprogrammas koncerti plānoti Latvijas pilsētās, kurās līdz 1940. gadam bija dislocēti Latvijas armijas kara orķestri.
Nākamie koncerti notiks šā gada 1. martā  Rīgas Latviešu biedrības namā un   10. aprīlī Jēkabpils tautas namā.

Ieeja koncertā - bez maksas.
Janvārī, salīdzinot ar pērnā gada decembri, patēriņa cenas nemainījās.
Tādējādi gada inflācija bija 2.0%.
Preču cenu izaugsme turpināja palēnināties, un gada laikā preču cenas auga par 1.5%.

Kāpumu galvenokārt piebremzēja lēnāks pārtikas cenu pieaugums, kas saistāms ar pasaules pārtikas cenu tendencēm, kā arī PVN samazinājumu Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem.
Pakalpojumu cenu izaugsme savukārt paātrinājās līdz 3.3%. To galvenokārt noteica ar mājokli saistītu pakalpojumu, piemēram, atkritumu izvešanas, kā arī veselības pakalpojumu sadārdzināšanās.

Kas šogad būs starmešu gaismā?
Pirmkārt, pārtikas un naftas cenas. Straujā pasaules ekonomikas izaugsme un tam sekojošais pieprasījuma pieaugums varētu būt pamats turpmākam pasaules pārtikas cenu kāpumam. Gaidāms, ka arī naftas cena šogad kopumā būs augstāka nekā pērn. Uzmanības centrā būs arī pakalpojumu cenas, kuras, kā rāda kaimiņu pieredze, līdz ar brangu minimālās algas kāpumu (+13%) un turpmāku darba tirgus silšanu varētu augt straujāk. Tāpat jāseko līdzi nodokļu izmaiņām. Cenas uz augšu spiedīs akcīzes kāpums, bet nedaudz pieturēs PVN samazinājums dārzeņiem.

Gadam sākoties, Centrālā statistikas pārvalde pārskatījusi dažādu preču un pakalpojumu īpatsvarus mājsaimniecību patēriņa grozā.
Lūk, trīs tendences, kas liecina, ka iedzīvotāju labklājība uzlabojas:

• Pakalpojumu īpatsvars patēriņa grozā pieaug, bet preču - samazinās. Ienākumiem augot, iedzīvotāji var atļauties vairāk līdzekļu tērēt dažādiem pakalpojumiem. Šobrīd pakalpojumi veido 29.4% no patēriņa groza Latvijā (salīdzinājumam - eirozonā vidēji tie ir aptuveni 44%). Jāmin gan, ka daļēji tas saistīts ar straujāku pakalpojumu cenu izaugsmi, salīdzinot ar precēm.
• Pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu īpatsvars patēriņa grozā turpināja samazināties. Par spīti pērnā gada pārtikas cenu kāpumam 6% apmērā (pēc vairāku gadu cenu samazināšanās), pārtikas īpatsvars patēriņa grozā samazinājās. Līdzīgs stāsts iezīmējas komunālo un mājokļa pakalpojumu pusē. Pērn cenas augušas par 2%, taču īpatsvars samazinājies.
• Lielākais pieaugums patēriņa grozā bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem un apģērbam. Tērējot mazāk pārtikai un dzīvesvietas uzturēšanai, tas paver iespējas tērēt vairāk labsajūtai/izklaidei. Restorānu pakalpojumi pērn iedzīvotājiem izmaksājuši par nedaudz vairāk nekā 2% dārgāk, taču apģērbs bijis par procentu lētāks.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, rūpējoties par Latvijas valstspiederīgajiem, kuri plāno apmeklēt 2018. gada ziemas olimpiskās (09.02.-25.02.) un paraolimpiskās spēles (09.03.-18.03.) Phjončhanā, ir sagatavojis noderīgu informāciju un ieteikumus, kas jāņem vērā pirms došanās uz Korejas Republiku.
 
IECEĻOŠANA KOREJAS REPUBLIKĀ
 
Latvijas pilsoņiem, lai ieceļotu Korejas Republikā (turpmāk – Koreja), vīza nav nepieciešama. Ieceļot un izceļot no valsts iespējams līdz pases derīguma termiņa beigām.   
Latvijas nepilsoņiem, lai ieceļotu Korejā ir nepieciešama vīza. Tā kā vīzas saņemšanai ir nepieciešams laiks, lūdzam vīzu pieprasījumus Korejas vēstniecībā Zviedrijas Karalistē, iesniegt savlaicīgi, pirms tam dokumentus elektroniski iesūtot pārbaudei Korejas vēstniecībā Latvijā. Par visiem jautājumiem, kas saistīti ar ieceļošanu Korejā, lūdzam sazināties ar Korejas vēstniecību Latvijā.
 
Korejas vēstniecības Zviedrijā kontaktinformācija:
Adrese: Laboratoriegatan 10, Box 27237, 102 53 Stokholma, Zviedrija
Tālrunis: +46-8 545 894 00
Fakss: +46-8 660 28 18
E-pasts: koremb.sweden@mofat.go.kr 
Mājas lapa: http://swe.mofa.go.kr/english/eu/swe/main/index.jsp
 
Korejas vēstniecības Latvijā  kontaktinformācija:
Adrese: J. Alunāna iela 2, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: +371 673 242 74
Fakss:  +371 678 091 90
E-pasts: koremb.lv@mofa.go.kr
Mājas lapa: http://swe.mofa.go.kr/english/eu/swe/main/index.jsp 
 
PIRMS DOŠANĀS UZ ĀRVALSTĪM IR SVARĪGI:
-      - apdrošināt veselību un dzīvību;
-      - reģistrēties Konsulārajā reģistrā;
-      - iepazīties ar ceļojumu brīdinājumu par Koreju;
-       - viedtālrunī lejupielādēt Ārlietu ministrijas mobilo lietotni “Ceļo droši”
 
DZĪVĪBAS UN VESELĪBAS APDROŠINĀŠANA
Atgādinām, ka, ceļojot uz ārvalstīm, jāiegādājas veselības un dzīvības apdrošināšanas polise, kas segtu arī repatriācijas izdevumus personas smagas saslimšanas vai nāves gadījumā.
Iesakām informēt jūsu radiniekus vai draugus par apdrošināšanas kompāniju, kurā esat apdrošinājies, norādot arī apdrošināšanas polises numuru un derīguma termiņu.
Informāciju par savu ceļojumu apdrošināšanu varat atstāt arī Konsulārajā reģistrā.
 
KĀ RĪKOTIES, JA ZUDUSI PASE
Gadījumā, ja persona Korejā ir nozaudējusi pasi, pase ir nozagta vai kļuvusi nederīga ceļošanai, aicinām sazināties ar Latvijas vēstniecību Korejā, Seulā (tālr.: +82 2 2022 3800; +82 10 9373 0986 - ārkārtas gadījumiem) vai Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu ārkārtas situācijām, tālr. +371 26 33 77 11. Ārlietu ministrija jums palīdzēs noformēt pagaidu dokumentu – atgriešanās apliecību. Lūdzam ņemt vērā, ka ar šo dokumentu iespējams vienīgi atgriezties Latvijā, bet ne turpināt ceļu uz citu izvēlēto galamērķi.
Ja pase zudusi kādā ārvalstī, kurā nav Latvijas vēstniecības, ES pilsoņiem pagaidu ceļošanas dokumenta saņemšanai ir tiesības vērsties jebkuras ES dalībvalsts vēstniecībā vai konsulātā. Arī šajā gadījumā aicinām vispirms sazināties ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu ārkārtas situācijām pa tālr. +371 26 33 77 11, kurš palīdzēs sazināties ar attiecīgās ES valsts pārstāvniecību.
 
KĀ RĪKOTIES, JA NOZAGTA NAUDA
Ja persona palikusi bez iztikas līdzekļiem, aicinām izmantot ātro naudas pārvedumu sistēmu pakalpojumus Western Union (piedāvā Latvijas Pasts), MoneyGram (piedāvā PrivatBank) u.c.). Ja tas nav iespējams, aicinām sazināties ar Latvijas vēstniecību vai zvanīt pa tālruni ārkārtas situācijām: +371 26 33 77 11, vai rakstīt uz e-pastu: palidziba@mfa.gov.lv, lai konsultētos par citām iespējām saņemt finanšu līdzekļus.
 
KĀDOS GADĪJUMOS LATVIJAS VĒSTNIECĪBA VAR PALĪDZĒT:
·         - ja jums ārvalstīs nozagts vai nozaudēts ceļošanas dokuments - izsniegt atgriešanās apliecību;
·         - ja esat ārvalstīs palicis bez naudas – palīdzēt sazināties ar radiniekiem vai draugiem, kas jums varētu sniegt finansiālu palīdzību;
·         - ja noticis nelaimes gadījums - informēt par to jūsu tuviniekus, sniegt padomu un palīdzību formalitāšu kārtošanā minētā sakarā;
·         - ja esat aizturēts vai apcietināts – sazināties ar jums, lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas jūsu tiesības un likumiskās intereses.
·          
 
KĀDOS GADĪJUMOS LATVIJAS VĒSTNIECĪBA NEVAR PALĪDZĒT:
·         - iejaukties tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbībā, ja ārvalstī esat izdarījis likumpārkāpumu;
·         - sniegt juridisku konsultāciju;
·         - panākt labākus ārstēšanās apstākļus slimnīcā vai ieslodzījuma apstākļus cietumā nekā vietējiem iedzīvotājiem;
·         - apmaksāt jūsu rēķinus par viesnīcu, jurista pakalpojumiem, medicīnisko palīdzību vai segt jebkurus citus rēķinus;
·         - kārtot nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar tūrisma organizāciju, aviosabiedrību, banku vai citu iestāžu darbības jautājumiem;
·         - sameklēt jums apmešanās vietu.
 
 
Latvijas vēstniecība Korejā
Adrese: 29, Hannam-daero 36-gil, Yongsan-gu, Seula, 04417, Korejas Republika
Tālrunis: +82 2 2022 3800; +82 10 9373 0986 (ārkārtas gadījumiem)
E-pasts: embassy.seoul@mfa.gov.lv
Darba laiks: 9.00-17.00 (pirmdiena - piektdiena). Vēstniecības apmeklējumu lūdzam pieteikt telefoniski vai nosūtot vēstniecībai e-pasta vēstuli
Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments Rīgā
Adrese: Elizabetes iela 57, Rīga LV-1050
Tālrunis: 8000 5905 – bezmaksas informatīvs tālrunis ceļotājiem (Latvijā)
+371 67 015 905 – zvaniem no ārvalstīm
+371 26 33 77 11 – ārkārtas situāciju diennakts dežūrtālrunis (nāves gadījumi, smagas saslimšanas, katastrofas u.tml.)
Fakss: +371 67 828 274
E-pasts: palidziba@mfa.gov.lv (24/7)
 
ĀRKĀRTAS DIENESTU TĀLRUŅI KOREJĀ
 
Medicīniskā palīdzība (Ambulance, Medical Emergencies)                            Tālr.: 119, 1339
Ugunsdzēsēji (Fire Departement)                                                                    Tālr.: 119
Policija (Police department)                                                                             Tālr.: 112
Korejas tūrisma informācija, palīdzība ar tulkošanu (Korea Travel Hotline)     Tālr.: 1330

FRĀZES ĀRKĀRTAS SITUĀCIJĀM
 
Latviešu valodā - Korejiešu valodā
Man ir noticis nelaimes gadījums
저는 사고를 당했어요 (Čo- nin sago-ril tanghesojo.)

Šī ir ārkārtas situācija
긴급 상황이에요 (Kingib sangvang-iejo.)

Nepieciešama ātrā palīdzība
구급차가 필요해요 (Kugibčha –ga pirjohejo.)

Man nepieciešams ārsts
의사가 필요해요 (Uisa-ga pirjohejo.)

Lūdzu, izsauciet policiju!                         
경찰을 불러 주세요 (Kjongčhar-il pulro- čusejo.)

Ļoti slims (-a)
저는 많이 아파요 (Čo-nin mani apajo.)

Bez samaņas
의식을 잃었어요 (Uisik-il irosojo.)

Kur ir tuvākā slimnīca?
가장 가까운 병원이 어디예요? (Kadžan kakaun pjongvon-i odi-jejo?)

Vai tuvumā ir aptieka?
이 근처에 약국이 있나요? (I  kinčo-e jakguk-i inajo?)

Piezvaniet ugunsdzēsējiem
소방관을 불러 주세요 (Sobangkvan-il pulro-čusejo.)

Esmu iekļuvis autoavārijā
저는 교통 사고를 당했어요 (Čo-nin khothong   sago-ril tanghesojo.)

Esmu aplaupīts
저는 강도당했어요 (Čo-nin kangdotanghesojo.)

Palīdziet!
도와주세요! (Tovačusejo!)

Esmu apmaldījies
길을 잃었어요 (Kir-il irosojo.)

Lai pierādītu, ka Latvijas sporta līdzjutēji ir labākie pasaulē, ārlietu ministrija lūdz ievērot un cienīt Korejas Republikas likumus un tradīcijas!

NODERĪGAS SAITES
 
Phjončhanas olimpisko spēļu mājas lapa -  apskatāma šeit
Informācija par transportu olimpisko spēļu laikā - apskatāma šeit
Tūrisma informācija ceļotājiem Korejā - apskatāma šeit
Korejas Iekšlietu un drošības ministrijas informācija ārzemniekiem - apskatāma šeit


   
Valsts asinsdonoru centrs (VADC)  23. janvārī pārtrauca mobilā autobusa izbraukumus. Toties speciālisti dosies uz vairākām Latvijas vietām, cerot uz donoru atsaucību. Februāra izbraukuma grafiku skati zemāk.
Bet VADC aicina uzņēmumus aktīvi iesaistīties asins krājuma papildināšanā, organizējot Donoru dienas savā uzņēmumā.

Lai izbraukums būtu veiksmīgs, iepriekš būtu ieteicams apzināt tos darbiniekus, kuri vēlas ziedot asinis. Ieteicams, lai potenciālo donoru skaits pārsniegtu trīsdesmit.
Ja uzņēmums ir mazāks un potenciālo donoru skaits neliels, var uzaicināt pievienoties vēl citus, iespējams, Donoru dienas akcijā vēlēsies iesaistīties Jūsu sadarbības partneri vai biroju kompleksā esošie uzņēmumi.

Asins ziedošana uzņēmumā ir ne tikai sociāli atbildīgs darbs, bet arī lieliska iespēja saliedēt kolektīvu, iedrošināt citus paveikt labu darbu, kā arī iespēja saņemt papildus brīvdienu. Izbraukumu savā darbavietā var organizēt, zvanot VADC izbraukumu projektu vadītājai Sabīnai Teicānei: tālr. 67471474; mob. 29475216.

Jāņem vērā, ka asinis var ziedot 18 līdz 65 gadus veci, veseli cilvēki. Svaram jābūt ne mazākam par 50 kilogramiem. Pirms asins nodošanas speciālisti iesaka lietot veselīgu uzturu, kā arī daudz šķidruma.
Asins nodošanas dienā un dienu pirms nav ieteicams ēst treknus ēdienus un lietot alkoholu. Pirms procedūras nedrīkst smēķēt! Noteiktu laika periodu asinis nedrīkst ziedot arī personas, kuras apmeklējušas valstis ar pastāvīga saslimšanas riska faktoru, šo valstu karti var aplūkot šeit.
Būtisks priekšnosacījums: neēdis cilvēks nedrīkst ziedot asinis, tādēļ dienā, kad iecerēts ziedot asinis, noteikti brokastīs jāietur vismaz viegla maltīte.

VADC februāra izbraukumu grafiks telpās: 

07.02.2018. 
Jaunpils vidusskola, Jaunpils pagasts, Jaunpils novads, no 10:00 līdz 13:00; 
Latvijas Dabas muzejs, K. Barona iela 4, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, no 10:00 līdz 14:00; 

08.02.2018. 
Smiltenes kultūras un sporta centrs, Gaujas iela 1, Smiltene, no 10:00 līdz 13:00; 
BA “Turība”, Graudu iela 68, Rīga, no 11:00 līdz 15:00; 
Kārsavas kultūras nams, Vienības 49c, Kārsava, no 09:00 līdz 12:00; 

09.02.2018. 
Rīgas dome, Rātslaukums 1, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 

12.02.2018. 
Aizkraukles kultūras nams, Spīdolas iela 1, Aizkraukle, no 10:00 līdz 14:00; 

13.02.2018. 
Siguldas slimnīca, Lakstīgalas iela 13, Sigulda, no 09:00 līdz 13:00; 
LU Dabaszinātņu fakultāte, Jelgavas iela 1, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Ilūkstes kultūras nams, Brīvības 12, Ilūkstes pagasts, no 09:00 līdz 12:00; 

14.02.2018. 
LU Fizikas un matemātikas fakultāte, Zeļļu iela 25, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Rīgas Ekonomikas augstskola, Strēlnieku 4A, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Rugāju novada dome, Kurmenes 48, Rugāju novads, no 09:00 līdz 12:00; 

15.02.2018. 
SIA “Mūkusalas Biznesa Centrs”, Dēļu iela 7C, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Madonas mūzikas skola, Blaumaņa iela 16, Madona, no 09:00 līdz 13:00; 

19.02.2018. 
Talsi, Kareivju iela 7, Talsi, no 10:00 līdz 14:00; 
Dzemdību nams, Miera iela 45, Rīga, no 10:00 līdz 13:00; 

20.02.2018. 
Banku augstskola, Kr. Valdemāra iela 161, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Gulbenes Sarkanā Krusta komiteja, Dzirnvau iela 7a, Gulbene, no 09:00 līdz 13:00; 

21.02.2018.         
LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Aspazijas bulvāris 5, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Antonijas iela 1, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Krāslavas Pašvaldības iestādes sociālais dienests, Grāfu Plāteru 6, Krāslava, no 09:00 līdz 12:00; 

22.02.2018.         
LU Humanitāro zinātņu fakultāte, Visvalža iela 4a, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Vārkavas novada dome, Skolas iela 5, Vecvārkava, no 09:00 līdz 12:00; 

26.02.2018. 
Kuldīga, Pilsētas laukums 4, Kuldīga, no 10:00 līdz 13:00; 

27.02.2018. 
Latvijas Universitāte, Raiņa bulvāris 19, Rīga, no 11:00 līdz 15:00; 
Lubānas veselības un sociālās aprūpes centrs, Oskara Kalpaka 12, Lubāna, no 09:00 līdz 12:00; 

28.02.2018. 
Cēsu Pieaugušo izglītības centrs, Raunas iela 4, Cēsis, no 10:00 līdz 14:00; 
Dubnas kultūras nams, Nākotnes 1A, Dubna, no 09:00 līdz 12:00; 
LLU Veterinārā fakultāte, K. Helmaņa iela 8, Jelgava, no 10:00 līdz 14:00. 

Facebook Draugiem Twitter Instagram