Biļetes uz    Dziesmu un  Deju svētku pasākumiem iedzīvotāji varēs iegādāties no 3.marta, liecina paziņojums Dziesmusvētku interneta vietnē.

Vienā pirkumā pircējam uz katru pasākumu būs iespējams nopirkt ne vairāk kā četras biļetes. Bērni līdz septiņu gadu vecumam, ja viņiem nebūs nepieciešama atsevišķa sēdvieta, pasākumus varēs apmeklēt bez maksas. Arī visiem Svētku dalībniekiem, uzrādot dalībnieka karti, būs iespēja bez maksas vērot noslēguma koncertu Mežaparka Lielajā estrādē.

Gaidāmajā svētku programmā iekļauti 63 pasākumi, no kuriem divas trešdaļas būs apmeklējami bez maksas. Latvijas Nacionālais kultūras cents aicinās pašvaldības izvērtēt iespēju pilsētu laukumos un kultūras centros organizēt Dziesmusvētku koncertu publisku skatīšanos, sagādājot svētkus saviem iedzīvotājiem. Tāpat daudzus svētku notikumus translēs Latvijas Televīzija, bet sabiedrisko mēdiju interneta platformās tie būs skatāmi arī ārpus Latvijas.

Dziesmu un  Deju svētki notiks Rīgā no  30.jūnija līdz 8.jūlijam. Kārtējie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.
Jaungada svinības bijušas tik krāšņas, ka no rīta, dodoties uz virtuvi pēc nu jau pērnā gada salātiem, attapies, ka pazudušas divas taburetes? 
Lai gan no ziemas ne miņas, bet vakaros vairs nav pie kā sildīties, jo nozudusi arī metāla krāsniņa?
Vai varbūt naktīs nevari aizmigt, jo prātu nodarbina doma - kur palikuši mani aizkari? 
Tā savā Facebook lapā raksta Valsts policija.

Ielūkojies Valsts policijas mājas lapas sadaļā "Atrastās mantas", varbūt arī tava nozaudētā manta atradīsies šeit: http://ej.uz/atrastas_mantas
Vai arī spied un skaties te. 
Tuvākajā laikā atkritumu tvertnēs nonāks svētku eglītes.
Priekšā gan vēl pareizticīgo Ziemassvētki. 
Taču bija cilvēki, kuri jau pirms svētkiem iedomājās par mūžzaļo kociņu bezjēdzīgo izciršanu un izmēģināja jaunumu Latvijā - eglīšu nomu.

Eglīšu nomas pārstāvji  norāda, ka viņiem nebija pat nojausmas vai Latvijā cilvēkus interesēs eglīšu saglabāšana nākamajiem svētkiem. Taču esot izrādījies, ka svētku atbildīgu svinētāju skaits ir ievērojams.

Arī tie, kuri iegādājās nozāģētās eglītes var paspēt tām piešķirt otro dzīvi. 
Biedrība “Eglīšu debesis” aicina neizmest svētku eglītes, bet gan jau šodien pieteikt tās ceļam uz Eglīšu debesīm.

Atšķirībā no atkritumos izmestajām eglītēm , eglīšu debesīs nonākušie kociņi tiks pārstrādāti kurināmajā un  katra aizvesta eglīte palīdzēs piepildīt mērķi – uzcelt multi funkcionālo sporta laukumu – Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā “Ziemeļi”, kur šobrīd dzīvo 72 bez vecāku gādības palikuši bērni vecumā no 2-18 gadiem. Organizācija “Eglīšu debesis”  atgādina, ka viņi apmaiņā pret ziedojumu kopš šodienas  ir gatavi atbraukt pie klienta pēc eglītes. 

Skaties plašāk informāciju Eglīšu debesu mājas lapā. 
Bijušais ASV prezidents Baraks Obama  savā Facebook profilā publicējis nu jau tradicionālo mīļāko dziesmu sarakstu.

Starp Obamas favorītiem, kā allaž, ir vairāki hiphopa ieraksti, īpaši viņš izceļ repera Kendrika Lamāra ierakstus, arī repera Jay-Z, neosoula mūziķa Frenka Oušena  un repera «Chance the Rapper» ierakstus.
Blakus urbānajai mūzikai atrodami arī īru kvarteta «U2», «The National» un pat bijušā «One Direction» dalībnieka Harija Stailza skaņdarbi.

«Savas prezidentūras laikā iesāku tradīciju - savu iecienītāko grāmatu un mūzikas ierakstu saraksta publicēšanu,» viņš raksta. «Tas bija jauks veids, kā reflektēt par aizgājušo gadu, darbiem, kas spējuši rezonēt. Tagad, kad man ir vairāk brīva laika, vēlos atkal dalīties ar savām iecienītākajām grāmatām un ierakstiem.»

No jaunajiem māksliniekiem viņš izceļ R&B dziedātāju Solanu Imani Rovu, kas plašāk pazīstama kā SZA. Īpaši viņam tuva bijusi dziesma «Broken Clocks».

Lūk, Obamas saraksts:

The best books I read in 2017:

The Power by Naomi Alderman
Grant by Ron Chernow
Evicted: Poverty and Profit in the American City by Matthew Desmond 
Janesville: An American Story by Amy Goldstein
Exit West by Mohsin Hamid 
Five-Carat Soul by James McBride 
Anything Is Possible by Elizabeth Strout
Dying: A Memoir by Cory Taylor
A Gentleman in Moscow by Amor Towles
Sing, Unburied, Sing by Jesmyn Ward
*Bonus for hoops fans: Coach Wooden and Me by Kareem Abdul-Jabbar and Basketball (and Other Things) by Shea Serrano

My favorite songs of 2017:

Mi Gente by J Balvin & Willy William 
Havana by Camila Cabello (feat. Young Thug)
Blessed by Daniel Caesar 
The Joke by Brandi Carlile
First World Problems by Chance The Rapper (feat. Daniel Caesar)
Rise Up by Andra Day
Wild Thoughts by DJ Khaled (feat. Rihanna and Bryson Tiller)
Family Feud by Jay-Z (feat. Beyoncé)
Humble by Kendrick Lamar
La Dame et Ses Valises by Les Amazones d’Afrique (feat. Nneka)
Unforgettable by French Montana (feat. Swae Lee)
The System Only Dreams in Total Darkness by The National
Chanel by Frank Ocean 
Feel It Still by Portugal. The Man
Butterfly Effect by Travis Scott
Matter of Time by Sharon Jones & the Dap-Kings
Little Bit by Mavis Staples
Millionaire by Chris Stapleton
Sign of the Times by Harry Styles 
Broken Clocks by SZA
Ordinary Love (Extraordinary Mix) by U2
*Bonus: Born in the U.S.A. by Bruce Springsteen (not out yet, but the blues version in his Broadway show is the best!)
Augstskolās un koledžās ir sākusies ziemas uzņemšana. 30 augstākās izglītības iestādes vai to filiāles gan Rīgā, gan reģionos kopumā piedāvā iegūt izglītību 187 programmās.
Uzsākt studijas tagad var gan profesionālajās, gan akadēmiskajās programmās, koledžā vai doktorantūrā.

Tradicionāli visvairāk programmu ir sociālajās zinātnēs – ekonomikā, uzņēmējdarbībā, biznesa vadībā, tirgzinībās, grāmatvedībā, finansēs, tiesību zinātnēs, taču arvien populārākas ziemas uzņemšanā kļūst studiju programmas citās nozarēs: inženierzinātnēs un tehnoloģijās, teoloģijā un pat medicīnā.

Protams, augstskolas un koledžas piedāvā iespēju studēt galvenokārt par maksu, taču reflektantiem pieejamas arī valsts budžeta apmaksātas vietas. Piemēram, Latvijas Universitātē šoziem pirmo reizi tiek uzņemti studenti pilnīgi jaunajā programmā ”Industriālās inženierijas vadība”. Tajā ir paredzētas 15 valsts budžeta finansētas vietas.

Studiju sākums paredzēts pavasarī. Bet dokumentu pieņemšanas termiņi katrai augstskolai ir atšķirīgi.
Latvijas Pasts bojātā veidā saņēmis gandrīz 160 avioceļā piegādātu pasta sūtījumu no Nīderlandes, starp kuriem ir arī tranzīta sūtījumi no Kanādas.
Daļa sūtījumu ir pilnībā samirkuši un atsevišķi no tiem šā iemesla dēļ pat izjukuši

Sūtījumi Latvijas Pastā tiek pārpakoti, lai tos varētu piegādāt identificējamajiem adresātiem, un īpaši marķēti, informējot par saņemšanu bojātā veidā. 

Tā kā daļa bojāto sūtījumu ir eksprespasta sūtījumi, to izsūtītājiem iespējams pretendēt uz starptautiskajos normatīvajos aktos noteikto kompensāciju. Lai izteiktu savas pretenzijas par sūtījuma nekvalitatīvu piegādi, saņēmējam par bojātā veidā saņemto sūtījumu jāinformē tā izsūtītājs, kam savukārt jāvēršas attiecīgi Kanādas vai Nīderlandes pasta uzņēmumā. No savas puses Latvijas Pasts jau informējis abu valstu pasta operatorus par konkrētajiem bojātā veidā saņemtajiem pasta sūtījumiem.
 
Latvijas Pasta Kvalitātes vadības daļas vadītāja Gunita Mazīte skaidro: “Klientiem, saņemot bojātos sūtījumus, ir tiesības no tiem atteikties un vērsties ar pretenziju pie izsūtītāja. Ja sūtījumu piegādā Latvijas Pasta Eksprespasta kurjers, atteikšanās no tā ar attiecīgu aktu jānoformē, sūtījumu saņemot, bet, ja sūtījums tiek saņemts pasta nodaļā, atteikšanās ar aktu jānoformē uz vietas pasta nodaļā.” 

Ņemot vērā, ka atsevišķi sūtījumu saņēmēji bojātā iepakojuma dēļ nav nosakāmi, Latvijas Pasts aicina adresātus vērsties pie izsūtītāja, ja sūtījums no Kanādas un Nīderlandes nav saņemts mēneša laikā kopš tā izsūtīšanas dienas.
Jautājumu gadījumā klienti aicināti sazināties ar Latvijas Pasta klientu servisa speciālistiem: tālrunis 67008001, 27008001; e-pasts: info@pasts.lv.

Bojāto sūtījumu attēli apskatāmi te

                          
Zviedrijas pilsētā Jēvlē  ir noticis īsts Ziemassvētku brīnums - gada nogalē izdevies nosargāt ikgadējo tradicionālo rotājumu - salmu āzi, kas iepriekšējos gados ticis nosvilināts.

Jāatgādina, ka, piemēram, pērn salmu āzis , spītējot nožogojumam un klāt esošiem apsargiem, nosvilināts vien dažas stundas pēc uzstādīšanas.

Jēvles āža vēsture aizsākās 1966. gadā, kad kāds vietējais iedzīvotājs nāca klajā ar ideju pilsētas centrā novietot milzīgu, tradicionālā zviedru Ziemassvētku salmu āža versiju. Taču teju katru gadu tas arī cietis no huligānu vai asprāšu rokas - vairāk nekā 50 gadu laikā tas likvidēts 35 reizes, ieskaitot gadījumus, kad to ar liesmojošām bultām apšaudījis piparkūku vīriņš.
Citkārt āzi mēģināts nozagt ar helikoptera palīdzību. Tomēr visbiežāk tam pielaista uguns.

Vismaz šoreiz šī nelāgā tradīcija ir apturēta un salmu āzis ir noturējies savā vietā jau vairāk nekā trīs nedēļas.
Bezpeļņas organizācija šoreiz parūpējusies par vairākiem brīvprātīgajiem darbiniekiem, kuri nosargājuši āzi, tāpat ap 13 metrus augsto un vairāk nekā trīs tonnas smago svētku rotājumu uzstādīts žogs un nodrošināta video novērošana.

Salmu āža Twitter kontā, protams, lasāmas priecīgi un asprātīgi vārdi, piemēram, par to, ka āzis pa ilgiem laikiem no drošas distances vērojis arī jaungada uguņošanu.
Par 2018.gada Latvijas putnu kļuvusi pļavu tilbīte.

Pļavu tilbīte izvēlēta par gada putnu, jo tā ir suga, kas kādreiz bija visai bieži sastopama visā Latvijā, kur ir zālāji, bet mūsdienās to ir ļoti grūti atrast.
To skaits pat arvien turpina samazināties. Salīdzinot ar 2000.gadu sākumu, pļavu tilbīšu izplatīšanās varētu būt samazinājusies pat uz pusi.

Putnam raksturīgas sarkanas garas kājas un sarkans knābis ar melnīgu galu. Tas ir bridējputns, kas ar garo knābi ūdenī meklē barību. Pļavu tilbīte ir nedaudz lielāka par  meža strazdu. Kopā ar pļavu tilbīti mitras vietas labprāt apdzīvo arī citi pļavu bridējputni – ķīvīte, mērkaziņa, gugatnis un melnā puskuitala un, kā arī dziedātājputni – pļavu čipste, dzeltenā cielava un lukstu čakstīte.
No citām tilbītēm pļavu tilbīti atšķir melodiskais svilpiens.

Latvijas Ornotoloģijas biedrība aicina iedzīvotājus ziņot par pļavu tilbīti portālā Dabasdati.lv, lai apzinātu atlikušās šīs sugas atradnes.
Biedrība gada putnus izvēlas jau vairāk nekā 20 gadus.
Par 2017.gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējās dzelteno cielavu (Motacilla flava), bet 2016.gadā par gada putnu kļuva dižraibais dzenis (Dendrocopos major). 

Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015).
Visa nākamā gada garumā taps režisores Dzintras Gekas filma „Katra diena simtgadē”, kas īsās epizodēs atspoguļos katru nākamā gada dienu. Pie filmas strādās divas kino grupas un Latvijas reģionālās televīzijas, bet tās veidošanā aicināts iesaistīties arī ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Jau no 1.janvāra cilvēki var iesūtīt savus uzņemtos video, kuros fiksēts kāds viņiem pašiem, viņu ģimenei vai Latvijai nozīmīgs notikums.
Dzintras Gekas filmā savukārt iecerēts aptvert visu Latvijas 100.jubilejas gadu, katrai dienai atvēlot 15 sekundes.

Plašāk par projektu var uzzināt  mājaslapā www.dodkadrulatvijai.lv, no 1.janvāra ikviens to varēs izmantot, lai nosūtītu savus uzņemtos video. To garumam jābūt apjomā no 15 sekundēm līdz minūtei.

Akcija turpināsies līdz 2018.gada 31.decembrim, bet Dzintras Gekas filmas „Katra diena simtgadē” paredzēta 2019. gada martā.
 
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, rūpējoties par Latvijas valstspiederīgajiem, kuri plāno apmeklēt 2018. gada ziemas olimpiskās (09.02.-25.02.) un paraolimpiskās spēles (09.03.-18.03.) Phjončhanā, ir sagatavojis noderīgu informāciju un ieteikumus, kas jāņem vērā pirms došanās uz Korejas Republiku.
 
IECEĻOŠANA KOREJAS REPUBLIKĀ
 
Latvijas pilsoņiem, lai ieceļotu Korejas Republikā (turpmāk – Koreja), vīza nav nepieciešama. Ieceļot un izceļot no valsts iespējams līdz pases derīguma termiņa beigām.   
Latvijas nepilsoņiem, lai ieceļotu Korejā ir nepieciešama vīza. Tā kā vīzas saņemšanai ir nepieciešams laiks, lūdzam vīzu pieprasījumus Korejas vēstniecībā Zviedrijas Karalistē, iesniegt savlaicīgi, pirms tam dokumentus elektroniski iesūtot pārbaudei Korejas vēstniecībā Latvijā. Par visiem jautājumiem, kas saistīti ar ieceļošanu Korejā, lūdzam sazināties ar Korejas vēstniecību Latvijā.
 
Korejas vēstniecības Zviedrijā kontaktinformācija:
Adrese: Laboratoriegatan 10, Box 27237, 102 53 Stokholma, Zviedrija
Tālrunis: +46-8 545 894 00
Fakss: +46-8 660 28 18
E-pasts: koremb.sweden@mofat.go.kr 
Mājas lapa: http://swe.mofa.go.kr/english/eu/swe/main/index.jsp
 
Korejas vēstniecības Latvijā  kontaktinformācija:
Adrese: J. Alunāna iela 2, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: +371 673 242 74
Fakss:  +371 678 091 90
E-pasts: koremb.lv@mofa.go.kr
Mājas lapa: http://swe.mofa.go.kr/english/eu/swe/main/index.jsp 
 
PIRMS DOŠANĀS UZ ĀRVALSTĪM IR SVARĪGI:
-      - apdrošināt veselību un dzīvību;
-      - reģistrēties Konsulārajā reģistrā;
-      - iepazīties ar ceļojumu brīdinājumu par Koreju;
-       - viedtālrunī lejupielādēt Ārlietu ministrijas mobilo lietotni “Ceļo droši”
 
DZĪVĪBAS UN VESELĪBAS APDROŠINĀŠANA
Atgādinām, ka, ceļojot uz ārvalstīm, jāiegādājas veselības un dzīvības apdrošināšanas polise, kas segtu arī repatriācijas izdevumus personas smagas saslimšanas vai nāves gadījumā.
Iesakām informēt jūsu radiniekus vai draugus par apdrošināšanas kompāniju, kurā esat apdrošinājies, norādot arī apdrošināšanas polises numuru un derīguma termiņu.
Informāciju par savu ceļojumu apdrošināšanu varat atstāt arī Konsulārajā reģistrā.
 
KĀ RĪKOTIES, JA ZUDUSI PASE
Gadījumā, ja persona Korejā ir nozaudējusi pasi, pase ir nozagta vai kļuvusi nederīga ceļošanai, aicinām sazināties ar Latvijas vēstniecību Korejā, Seulā (tālr.: +82 2 2022 3800; +82 10 9373 0986 - ārkārtas gadījumiem) vai Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu ārkārtas situācijām, tālr. +371 26 33 77 11. Ārlietu ministrija jums palīdzēs noformēt pagaidu dokumentu – atgriešanās apliecību. Lūdzam ņemt vērā, ka ar šo dokumentu iespējams vienīgi atgriezties Latvijā, bet ne turpināt ceļu uz citu izvēlēto galamērķi.
Ja pase zudusi kādā ārvalstī, kurā nav Latvijas vēstniecības, ES pilsoņiem pagaidu ceļošanas dokumenta saņemšanai ir tiesības vērsties jebkuras ES dalībvalsts vēstniecībā vai konsulātā. Arī šajā gadījumā aicinām vispirms sazināties ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu ārkārtas situācijām pa tālr. +371 26 33 77 11, kurš palīdzēs sazināties ar attiecīgās ES valsts pārstāvniecību.
 
KĀ RĪKOTIES, JA NOZAGTA NAUDA
Ja persona palikusi bez iztikas līdzekļiem, aicinām izmantot ātro naudas pārvedumu sistēmu pakalpojumus Western Union (piedāvā Latvijas Pasts), MoneyGram (piedāvā PrivatBank) u.c.). Ja tas nav iespējams, aicinām sazināties ar Latvijas vēstniecību vai zvanīt pa tālruni ārkārtas situācijām: +371 26 33 77 11, vai rakstīt uz e-pastu: palidziba@mfa.gov.lv, lai konsultētos par citām iespējām saņemt finanšu līdzekļus.
 
KĀDOS GADĪJUMOS LATVIJAS VĒSTNIECĪBA VAR PALĪDZĒT:
·         - ja jums ārvalstīs nozagts vai nozaudēts ceļošanas dokuments - izsniegt atgriešanās apliecību;
·         - ja esat ārvalstīs palicis bez naudas – palīdzēt sazināties ar radiniekiem vai draugiem, kas jums varētu sniegt finansiālu palīdzību;
·         - ja noticis nelaimes gadījums - informēt par to jūsu tuviniekus, sniegt padomu un palīdzību formalitāšu kārtošanā minētā sakarā;
·         - ja esat aizturēts vai apcietināts – sazināties ar jums, lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas jūsu tiesības un likumiskās intereses.
·          
 
KĀDOS GADĪJUMOS LATVIJAS VĒSTNIECĪBA NEVAR PALĪDZĒT:
·         - iejaukties tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbībā, ja ārvalstī esat izdarījis likumpārkāpumu;
·         - sniegt juridisku konsultāciju;
·         - panākt labākus ārstēšanās apstākļus slimnīcā vai ieslodzījuma apstākļus cietumā nekā vietējiem iedzīvotājiem;
·         - apmaksāt jūsu rēķinus par viesnīcu, jurista pakalpojumiem, medicīnisko palīdzību vai segt jebkurus citus rēķinus;
·         - kārtot nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar tūrisma organizāciju, aviosabiedrību, banku vai citu iestāžu darbības jautājumiem;
·         - sameklēt jums apmešanās vietu.
 
 
Latvijas vēstniecība Korejā
Adrese: 29, Hannam-daero 36-gil, Yongsan-gu, Seula, 04417, Korejas Republika
Tālrunis: +82 2 2022 3800; +82 10 9373 0986 (ārkārtas gadījumiem)
E-pasts: embassy.seoul@mfa.gov.lv
Darba laiks: 9.00-17.00 (pirmdiena - piektdiena). Vēstniecības apmeklējumu lūdzam pieteikt telefoniski vai nosūtot vēstniecībai e-pasta vēstuli
Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments Rīgā
Adrese: Elizabetes iela 57, Rīga LV-1050
Tālrunis: 8000 5905 – bezmaksas informatīvs tālrunis ceļotājiem (Latvijā)
+371 67 015 905 – zvaniem no ārvalstīm
+371 26 33 77 11 – ārkārtas situāciju diennakts dežūrtālrunis (nāves gadījumi, smagas saslimšanas, katastrofas u.tml.)
Fakss: +371 67 828 274
E-pasts: palidziba@mfa.gov.lv (24/7)
 
ĀRKĀRTAS DIENESTU TĀLRUŅI KOREJĀ
 
Medicīniskā palīdzība (Ambulance, Medical Emergencies)                            Tālr.: 119, 1339
Ugunsdzēsēji (Fire Departement)                                                                    Tālr.: 119
Policija (Police department)                                                                             Tālr.: 112
Korejas tūrisma informācija, palīdzība ar tulkošanu (Korea Travel Hotline)  Tālr.: 1330

FRĀZES ĀRKĀRTAS SITUĀCIJĀM
 
Latviešu valodā - Korejiešu valodā
Man ir noticis nelaimes gadījums
저는 사고를 당했어요 (Čo- nin sago-ril tanghesojo.)

Šī ir ārkārtas situācija
긴급 상황이에요 (Kingib sangvang-iejo.)

Nepieciešama ātrā palīdzība
구급차가 필요해요 (Kugibčha –ga pirjohejo.)

Man nepieciešams ārsts
의사가 필요해요 (Uisa-ga pirjohejo.)

Lūdzu, izsauciet policiju!                         
경찰을 불러 주세요 (Kjongčhar-il pulro- čusejo.)

Ļoti slims (-a)
저는 많이 아파요 (Čo-nin mani apajo.)

Bez samaņas
의식을 잃었어요 (Uisik-il irosojo.)

Kur ir tuvākā slimnīca?
가장 가까운 병원이 어디예요? (Kadžan kakaun pjongvon-i odi-jejo?)

Vai tuvumā ir aptieka?
이 근처에 약국이 있나요? (I  kinčo-e jakguk-i inajo?)

Piezvaniet ugunsdzēsējiem
소방관을 불러 주세요 (Sobangkvan-il pulro-čusejo.)

Esmu iekļuvis autoavārijā
저는 교통 사고를 당했어요 (Čo-nin khothong   sago-ril tanghesojo.)

Esmu aplaupīts
저는 강도당했어요 (Čo-nin kangdotanghesojo.)

Palīdziet!
도와주세요! (Tovačusejo!)

Esmu apmaldījies
길을 잃었어요 (Kir-il irosojo.)
   
 
NODERĪGAS SAITES
 
Phjončhanas olimpisko spēļu mājas lapa - apskatāma šeit
Informācija par transportu olimpisko spēļu laikā - apskatāma šeit
Tūrisma informācija ceļotājiem Korejā - apskatāma šeit
 
Lai pierādītu, ka Latvijas sporta līdzjutēji ir labākie pasaulē, ārlietu ministrija lūdz ievērot un cienīt Korejas Republikas likumus un tradīcijas!
Uz "2017.gada vārda" titulu pretendē vārdi "trampisms", "bikiņš", un "vizītvietne", informēja Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības pārstāvji.

Ar vārdu "bikiņš" daži iedzīvotāji mēdzot aizvietot vārdu "bikini", bet ar "vizītvietni" - sociālā tīkla "profilu".
Kopas pārstāvji skaidroja, ka "gada nevārda" pretendenti lielākoties saistīti ar daudzajiem anglismiem, piemēram, "kapkūka", "patronēt", "raritāte", "remigranti" un "ābolu koks", kā arī rusismiem - "dienas garumā", "pamainīt", "[lai radio] labi klausās".

Šī gada "spārnotā teiciena" kategorijā kandidatūrai izvirzīti izteikumi "sarunu festivāls "Rīdzene"", "Latvijā top elfu vienība cīņai ar Krievijas interneta troļļiem", "džipu sociāldemokrātija", "cilvēki Stacijas laukumā bauda Aišu", "esmu tajos darbiņos, ministros un tā tālāk".

Tāpat iedzīvotāji savus pieteikumus var iesūtīt papildu kategorijā "gada savārstījums" - nesakarīgākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2017.gadā, piemēram, "mobilitātes pakotnes ceļu maksas priekšlikumi", "publiskās personas iestāžu augstākā līmeņa vadītāji vai privāto tiesību juridiskās personas valdes vai padomes locekļi", "demonstrēt mugurkaulu", "kompetencēs balstīta izglītība", "Par ko vēlēsi, ar to dzīvosi!" u.c.

Vārdus kategorijās "gada vārds", "gada nevārds", "gada savārstījums" un "gada spārnotais teiciens" var iesūtīti visa gada garumā.

Līdz 19.janvārim iedzīvotāji vēl var pieteikt arī citus vārdus, sūtot tos uz e-pastu "gadavards@inbox.lv" vai pa pastu Rīgas Latviešu biedrībai ar norādi "Gada vārds".
Grants autoceļiem ilgstoši nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ daudzviet Latvijā uz brauktuvēm sācies šķīdonis.
Tādēļ uzņēmums «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) ievieš transporta masas ierobežojumus, liedzot pārvietoties braucamajiem, kas smagāki par 10 tonnām.
Tādi liegumi ieviesti 157 grants autoceļu posmos, bet gandrīz simtā no tiem smagā tehnika nedrīkst braukt visu gadu.

Visvairāk īslaicīgie masas ierobežojumi uz vairāk nekā 60 grants ceļu posmiem ir ieviesti Dagdas, Limbažu, Aizkraukles, Kuldīgas un Saldus apkārtnēs. Latgalē un daļā Vidzemes grants autoceļi apledo, taču, turpinoties atkusnim, arī tur var iestāties šķīdonis.
 
Īslaicīgie transporta masas ierobežojumi sakarā ar šķīdoni tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas. Aktuālā informācija par ieviestajiem ierobežojumiem pieejama LVC mājaslapā.

To var aplūkot arī šeit
 
Sākot ar 2018. gadu gaidāmas vairākas izmaiņas sociālajā jomā, informē Labklājības ministrija.


2018. gadā pārrēķinās pensijas

Nākamgad pārrēķinās vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī piešķirtās izdienas pensijas, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā.
Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus.
Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara.
Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2018. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2018. gada septembrim.

Izmaiņas dažādu pabalstu saņemšanā


Tiesības uz slimības pabalstu būs cilvēkiem, kuriem būs noteikts kvalifikācijas periods, proti – sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā vai 6 mēnešus pēdējos 24 mēnešos. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
Ja darbnespēja būs iestājusies nodarbinātības periodā, slimības pabalstu izmaksās 30 kalendārās dienas pēc tam, kad cilvēks zaudējis darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu.
Vecāku pabalsta saņēmējiem, kuriem kalendārajā mēnesī ir ienākumi kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, pabalstu par visu šo kalendāro mēnesi izmaksās 30% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.
Tiek palielināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (VSAOI) par 1 procentpunktu – attiecīgi palielinot par 0,5 procentpunktiem VSAOI likmi darba ņēmējam un par 0,5 procentpunktiem darba devējam. VSAOI likme tiek palielināta, jo tiek ieviesta veselības apdrošināšana. Tādējādi darba ņēmēji tiks pakļauti arī veselības apdrošināšanai, kas nozīmē, ka šiem darba ņēmējiem būs tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus.

Izmaiņas VSAOI veikšanas kārtībā pašnodarbinātajiem ar ienākumu mēnesī līdz minimālajai algai un ar ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu:

pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem būs jāveic VSAOI 5% (pensiju apdrošināšanai). Ja pašnodarbinātā ienākums visa kalendāra gada laikā nesasniedz 50 eiro, tad VSAOI 5% apmērā var neveikt;
pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī sasniedz un pārsniedz minimālās algas apmēru, no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru, būs jāveic VSAOI vispārējā apmērā (2018. gadā VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam 32,15% un persona ir pakļauta pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai) un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, būs jāveic VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai);
pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas un, kuru ienākums mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, VSAOI (2018. gadā VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam 32,15%) būs jāveic no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru.
VSAOI būs jāveic kā līdz šim – par iepriekšējo ceturksni līdz sekojošā mēneša 15.datumam. Savukārt no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, VSAOI 5% apmērā būs jāaprēķina par visu kalendāra gadu (visa gada ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas un visa gada izdevumu, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, starpība) un jāveic VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai) par iepriekšējo gadu līdz kārtējā gada 15.aprīlim.

Izmaiņas autoratlīdzību izmaksātājiem un saņēmējiem:

autoratlīdzības izmaksātājam no saviem līdzekļiem no autoratlīdzības (bruto) 5% apmērā būs jāveic VSAOI (pensiju apdrošināšanai par autoratlīdzības saņēmēju). Autoratlīdzības izmaksātājam 5% VSAOI maksājums nav jāpiemēro par autoratlīdzības saņēmēju, kuram noteikta I vai II grupas invaliditāte, ir piešķirta vecuma pensija, pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, kā arī par autortiesību mantiniekiem un citu autortiesību pārņēmējiem;
ja autoratlīdzības saņēmējs paralēli ir darba ņēmējs un alga viņam pie viena vai vairākiem darba devējiem kopā sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, tad no autoratlīdzības kā pašnodarbinātajam VSAOI nav jāveic (neatkarīgi no saņemtā autoratlīdzības apmēra);
ja autoratlīdzības saņēmējs paralēli ir darba ņēmējs, bet alga viņam pie viena vai vairākiem darba devējiem kopā nesasniedz minimālās algas apmēru, tad no autoratlīdzības, ja to ienākums mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, ir jāveic VSAOI kā pašnodarbinātajam.

Izmaiņas VSAOI objektā profesionālajiem sportistiem
Ja profesionālā sportista alga būs mazāka par divām minimālajām mēneša algām, tad sportista darba devējam par saviem līdzekļiem būs pienākums veikt VSAOI starpību.

No valsts budžeta uzsāks finansēt divus jaunus psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus
No nākamā gada finansēs psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar onkoloģisku slimību un to ģimenes locekļiem.

Mainīsies pabalsti audžuģimenēm

Pabalsts audžuģimenei bērna uzturam līdz sešu (ieskaitot) gadu vecumam būs 215 eiro, bet bērnam vecumā no septiņiem līdz 17 (ieskaitot) gadiem – 258 eiro (līdz šim – attiecīgi 95 un 114 eiro).
Atlīdzība audžuģimenei par pienākumu pildīšanu būs atkarīga no aprūpē esošo bērnu skaita. Par vienu audžuģimenē ievietoto bērnu atlīdzības apmērs mēnesī būs vienāds ar bērna kopšanas pabalsta apmēru personai, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam, jeb 171 eiro. Ja audžuģimenē ievietoti divi bērni, atlīdzības apmērs būs 222 eiro, bet ja trīs un vairāk bērnu – 274 eiro (līdz šim – 113,83 eiro neatkarīgi no audžuģimenē esošo bērnu skaita). Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods. Proti, VSAA no 2018. gada 1. janvāra pārrēķinās atlīdzības apmēru, un starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz 31. jūlijam.
Tāpat tiks veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas (pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu) par personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un nav sociāli apdrošinātas (piemēram, nav darba ņēmēji vai pašnodarbinātie).
No nākamā gada palielinās atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi sociāli apdrošinātām personām, kuras aprūpē bērnu līdz 8 gadu vecumam, – atlīdzības apmērs būs 70% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Pārējiem saņēmējiem atlīdzību maksās esošajā apmērā – 171 eiro. Ja adoptētājs aprūpēs vienlaikus vairākus bērnus, par nākamo piešķirs piemaksu 171 eiro apmērā.

Kas sagaida ģimenes

Arī nākamgad ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē būs 11,38 eiro, par otro bērnu – 22,76 eiro, par trešo bērnu – 34,14 eiro, bet par ceturto un nākamajiem bērniem – 50,07 eiro mēnesī.
No 2018. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalstu maksās līdz bērna 20 (šobrīd – līdz 19) gadu vecuma sasniegšanai, kamēr mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Tāpat no nākamā gada 1. janvāra pabalstu maksās arī par bērnu, kas atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju. Lai VSAA varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods, proti, VSAA no 2018. gada 1. janvāra pārrēķinās pabalsta apmēru un starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim.
Līdz gada beigām (31. decembrim) tiks nodrošināta valsts mērķdotācija piemaksai pie mēnešalgas tiem sociālajiem darbiniekiem, kuri ir darba attiecībās ar attiecīgo pašvaldības domi vai sociālo dienestu un kuri strādā ar ģimenēm un bērniem pašvaldību sociālajos dienestos.
No 2018. gada 1. marta tiks nodrošināta lielāka finansiālā atbalsta sniegšanu ģimenēm, kurās ir ne mazāk, kā divi bērni, un papildus esošajai ģimenes valsts pabalsta sistēmai darbosies jauns atbalsta mehānisms – piemaksa. Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecumam audzināšanu apmērs par diviem bērniem būs 10 eiro mēnesī, par trīs bērniem – 66 eiro mēnesī. Par katru nākamo bērnu piemaksas apmērs būs par 50 eiro mēnesī lielāks nekā par iepriekšējo kopējo audzināmo bērnu skaitu ģimenē. Tas nozīmē, ka par četriem bērniem piemaksa būs 116 eiro mēnesī; par pieciem bērniem – 166 eiro mēnesī; par sešiem bērniem – 216 eiro mēnesī; par septiņiem bērniem – 266 eiro mēnesī u.tml. Lai VSAA varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods. Proti, VSAA aprēķinās piemaksas apmēru par periodu no 2018. gada 1. marta un izmaksās to ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim.


No 2018. gada 1. aprīļa stāsies spēkā Sociālā uzņēmuma likums, kura mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi.

No 2018. gada 1. jūlija paaugstinās piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, līdz 1,5 eiro (līdzšinējo viena eiro vietā) cilvēkiem, kuriem līdz 1995. gada beigām bija sasniegts vecuma pensijai nepieciešamais vecums un piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija.

Tāpat tiks ieviestas specializētās audžuģimenes (īpaši sagatavotas audžuģimenes konkrētu bērnu grupu aprūpei) un reģionālie atbalsta centri ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzējiem.

No 2018. gada 1. oktobra vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu pensiju indeksācijā piemēros lielāku daļu (līdzšinējo – 50% vietā) no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem: 60%, ja apdrošināšanas stāžs no 30 līdz 39 gadiem un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos, vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos, savukārt 70%, ja apdrošināšanas stāžs ir 40 un vairāk gadu.
Lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus, no jaunā gada tiek atjaunots pirms vairākiem gadiem likvidētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis laimestiem.

Katru gadu arvien vairāk cilvēku piedalās dažādās loterijās un nereti arī laimē.  No jaunā gada laimestu ieguvējiem būs jādalās ar valsti, – laimestiem tiek piemērots 23% ienākuma nodoklis. 
Arnis Vērzemnieks, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas pārstāvis saka, ka tas ir liels absurds.

Spēļu biznesa nozares pārstāvis atgādina, ka šāds nodoklis no laimestiem jau savulaik tika iekasēts, taču eksperti secināja, ka nodoklis neatbilst definīcijai, nevienā valstī tāds neesot un tāpēc pirms vairākiem gadiem, tas tika atcelts.

IIN tiek uzlikts ienākumiem un laimestu nevar uzskatīt par ienākumu. Ienākums ir kaut kas tāds, ko mērķtiecīgi darām, lai iegūtu ienākumus. Laimests – tā ir nejaušība.

Likums paredz, ka nodoklis būs jāmaksā iegūstot laimestu, kas ir lielāks par 3 000 eiro. Dati jāiesniedz arī Valsts ieņēmumu dienestā.

Ja laimesti gada laikā būs vairāki tie summējas un virs 55 000 nodokļa, likme jau būs 34%.
Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, piemērojot laimestiem nodokli, valsts budžetā ieplūstu papildu 12 līdz 15 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka ik gadu Latvijā iedzīvotāji laimē aptuveni 60 miljonus eiro.
Lielākā daļa suņu ļoti baidās no petaržu radītajiem trokšņiem, un Jaungada naktī četrkājaino draugu vieta ir mājās, nevis pagalmā, sētā un vēl jo vairāk – 11. novembra krastmalā, atgādina dzīvnieku patversmēs.
Par to raksta sabiedriskais medijs. 
 
Dzīvnieku patversmju pieredze rāda, ka jaunā gada pirmajās dienās tās tiek pārpludinātas ar noklīdušiem suņiem, kuri savus saimniekus pametuši izbailēs no petaržu radītajiem trokšņiem.
Tāpat jāpasargā arī tie suņi, kas dzīvo sētā, piesieti vai nepiesieti pie ķēdes – tam nav nozīmes. Stresa apstākļos sēta nebūs šķērslis un, bēgot no trokšņiem, suns pametīs savu ierasto teritoriju. 

Diemžēl mēdz būt arī tā,  ka jaungada naktī aizmukušie suņi mājās tā arī nepārnāk, arī patversmēs to nevar atrast. Ir gadījumi, kad viņi tajā skrējienā šķērso ūdenstilpes un ir ar traģiskām sekām, kad viņi ielūst un aiziet bojā. Viņi  neredz mašīnas, viņi nefiksē briesmas. 

Patversmes  mudina Jaungada pirmajās dienās cilvēkus, kuri pamana skrienam sabijušos suni, sniegt tam pagaidu pajumti un meklēt saimnieku. 

Brīnišķīgs rīks ir dzivniekupolicija.lv, kur ievieto sludinājumu, bildīti un tādā veidā ļoti daudzi dzīvnieki ātri atgriežas mājās pie saviem saimniekiem.

Drošības labad būtu ieteicams dzīvniekam uz kakla siksnas, kaut vai ar marķieri, uzrakstīt īpašnieka telefona numuru.
Šādā veidā līdzcilvēki suņa noklīšanas gadījumā ātri varēs sazināties ar saimnieku. Vēl jāatceras, ka no šī gada visiem suņiem ir obligāti jābūt čipotiem un čipam ir jābūt reģistrētam, lai, dzīvniekam nokļūstot patversmē, varētu noskaidrot tā īpašnieku.
Liela daļa eglīšu, ko cilvēki iegādājas vai paši nocērt uz svētkiem, pavisam drīz jau savu dzīvi noslēdz atkritumu tvertnē.
Jautājums, vai tā izrīkoties ar reiz dzīvojošu un elpojošu kociņu ir labi, var pabojāt svētku noskaņu ģimenē. Tomēr ir arī risinājumi, kas Ziemassvētkus padara dabai draudzīgākus.

Lai nebūtu jāposta un jācērt īstās eglītes, daudzi izvēlas plastmasas eglītes vai eglītes podiņos, ko vēlāk var iestādīt savā dārzā. Tomēr vairums izstādāmo eglīšu ne vienmēr ieaugās. 

Nupat daži uzņēmumi piedāvā Latvijas iedzīvotājiem ko jaunu – iespēju eglītes iznomāt. 
Līdz šim savas mājas uz svētkiem tā atradušas apmēram simt eglītes, bet vēl piecsimt tās gaida.

Cilvēki izvēlas eglīti, ved to mājās, bet, kad svētki beigušies, līdz janvāra vidum to atdod. 
Citur Eiropā svētkus ar nomātu eglīti sagaidot jau ilgstoši.
Tuvojoties Jaungada brīvdienām, Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām iedzīvotājiem.
 
Medicīniska rakstura padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos visu diennakti varēs saņemt, zvanot uz valsts Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Pa šo tālruni pieredzējuši mediķi sniegs medicīniskus ieteikumus iedzīvotājiem, kuriem ir nepieciešams ģimenes ārsta padoms, bet sūdzības par veselības stāvokli parādījušās ārpus ģimenes ārsta darba laika.

Ar tālruņa speciālistiem iedzīvotāji ir aicināti sazināties arī gadījumos, kad ir šaubas, vai palīdzība nepieciešama steidzamā kārtā vai arī to var saņemt pēc svētkiem, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē.

Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences ietvaros. Par vizīti pie dežūrārsta jāveic pacienta iemaksa 1,42 eiro apmērā.

Traumu, piemēram, apdegumu, lūzumu, mežģījumu vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos.

Savukārt neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, palīdzību sniedz slimnīcu uzņemšanas nodaļas.
Ja tiek plānots patstāvīgi doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, pirms došanās, ja tas ir iespējams, ieteicams ar slimnīcu sazināties par palīdzības saņemšanas iespējām atbilstoši pacienta veselības stāvoklim.
Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu, savukārt citās var vērsties, ja gūti ķermeņa apdegumi. Jāņem vērā, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās netiek sniegta valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav neatliekami un kuros bijusi nepieciešama plānveida pakalpojuma saņemšana, atgādina NVD.

Dežūrārstu darba grafiks svētku brīvdienās un informācija par citām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ir pieejama NVD mājaslapā.
Romas iedzīvotāji ir sašutuši par 48 000 eiro iztērēšanu no pašvaldības naudas par Ziemassvētku egli, kas vairāk līdzinās pudeļu birstei, nevis svētku galvenajai rotai.

Patērētāju tiesību asociācija lūgusi reģionālo revīzijas palātu veikt izmeklēšanu par iespējamo valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

Asociācija uzskata Venēcijas laukumā uzstādīto egli par apkaunojumu Romas iedzīvotājiem un tūristiem un pieprasījusi to nekavējoties aizvākt.
Taču avoti Romas mērijā ziņo, ka pilsēta neplāno egli demontēt un nožēlojām paskata kociņš paliks Venēcijas laukumā vismaz līdz Ziemassvētkiem.

Romai arī pagājušajā gadā neveicās ar Ziemassvētku egli, kas tika iedēvēta par neglītāko pasaulē.
Tomēr mērija aizstāvēja šo eglīti, sakot, ka to līdz ar rotājumiem pilsēta saņēmusi kā ziedojumu, ļaujot dekorēšanai paredzēto naudu atvēlēt citiem projektiem, kas nes Romas iedzīvotājiem lielāku labumu.
Arī šogad egli pilsēta saņēma kā ziedojumu, taču tās atvešana no valsts ziemeļiem un uzstādīšana esot izmaksājusi 48 000 eiro.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) ar slēpto kameru uzņemtajā video konstatēts, ka Rīgā gājēju pārejas pie zaļā signāla šķērsojuši 63% gājēju, kamēr 37% atļaujošo signālu nesagaidīja.

Šogad ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir audzis, turklāt 35% no šogad bojā gājušajiem ir gājēji. 
Lai arī pierasts uzskatīt, ka negadījumos visbiežāk vainojams nepareizi izvēlēts braukšanas ātrums vai braukšana reibumā, tomēr viens no iemesliem ir arī steiga un neuzmanība uz ceļa, kas izraisa negadījumus.

CSDD aicina nākamās divās nedēļās gan autobraucējus, gan kājāmgājējus svētku steigā pievērst lielāku uzmanību arī ceļu satiksmei, lai svētku gaidīšanas laiks nebūtu nepatīkamiem notikumiem aizēnots.

Steigu apliecina arī ar slēpto kameru izveidotais video materiāls. 
CSDD aicina autovadītājus būt īpaši uzmanīgiem lielveikalu, svētku tirdziņu un citu sabiedrisku vietu tuvumā, bet gājējiem būt disciplinētākiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Šodien, 21.decembrī plkst.18.27 būs ziemas saulgrieži.
Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts - īsāka. 

Ziemas saulgriežos, līdzīgi kā vasaras saulgriežos – Jāņos, notiek kārtējā gaismas un tumsas cīņa.

Astronomiskais pavasaris sāksies 2018.gada 20.martā, kad diena jau būs kļuvusi garāka par nakti.

Veselības ministre Anda Čakša  pārliecināta, ka cilvēku skaits, kas 2019.gadā nebūs apdrošināti un nesaņems pilno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu paketi, būs ļoti mazs.
Čakša sacīja, ka par veselības apdrošināšanu pēdējā laikā izskanēja daudz mītu.

Ārstu pārstāvji iepriekš norādīja, ka bez apdrošināšanas varētu palikt 300 000 iedzīvotāju.
Čakša pauda pārliecību, ka šis skaits nebūs tik liels un kopumā veselības apdrošināšanas likums ir ļoti labvēlīgs iedzīvotājiem un arī dod sajūtu, ka ir sasaiste ar nodokļu nomaksu.
Ministre arī sacīja, ka viņai nav zināmi ārstu iebildumu iemesli pret veselības apdrošināšanas likumu.
 
Jau ziņots, ka no 2019.gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus saņems visi sociālā nodokļa maksātāji, kā arī vairākas valsts apdrošinātās grupas, bet pārējiem būtu jāmaksā noteikta summa mēnesī.

Ikvienam neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra būs pieejams minimālais pakalpojumu grozs - neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Savukārt apdrošinātajiem cilvēkiem būs pieejams pilns valsts apmaksāto pakalpojumu grozs.
Apdrošināti būs visi sociālā nodokļa maksātāji. 

Cilvēkiem, kas nemaksā sociālo nodokli un kurus neapdrošina valsts, būs iespēja saņemt apdrošināšanu, maksājot nākamgad 1% no gada minimālās algas, 3% no minimālās algas 2019.gadā, un 5% no minimālās algas - 2020.gadā.
Šī brīvprātīga apdrošināšanas iemaksa būs jāsamaksā reizi gadā, gada sākumā. 
Pie plānotā minimālās algas apmēra - 430 eiro - tuvākajos trīs gados veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas gadā būtu attiecīgi
2018. gadā - 51,6 eiro,
2019. gadā - 154,8 eiro, 
2020.gadā - 258 eiro.

Bet vairākas iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts: 
Bērnus līdz 18 gadiem
Bāreņus un bez vecāku gādības palikušos līdz 24 gadiem
Personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, piedalās Eiropas brīvprātīgā darba, interešu izglītības vai jauniešu mobilitātes programmās vai ir pilna laika studējošie
Bezdarbniekus, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā
Orgānu donorus
Černobiļas AES katastrofā cietušos un likvidatorus 
Personas, kuras saņem atlīdzību par  bērna aprūpi pirmsadopcijas periodā
Personas, kuras kopj bērnu invalīdu 
Vienu no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem
Personas aprūpes centros un sociālās rehabilitācijas institūcijās 
Personas, kas saņem sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā
Pilngadīgos, kuri saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus  
Personas, kuras saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu
Personas, kurām ir noteikta I, II vai III grupas invaliditāte
Pensionārus, izdienas vai speciālo valsts pensiju saņēmējus 
Politiski represētos un nacionālās pretošanās kustības dalībniekus
Tradicionālo reliģisko organizāciju mūkus un mūķenes, kas dzīvo klosteros
Personas, kuras ir cietušas no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, cilvēktirdzniecības upurus 
Personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu

Avots: lsm.lv
Lai radītu svētku noskaņu mūsu pasažieriem, pa Latviju kursē "Pasažieru vilciena" Ziemassvētku sveiciena vagons.

Īpašais vagons brauc visos elektrovilciena maršrutos, vienas dienas laikā sveiciens var sasniegt Aizkraukles, Jelgavas, tāpat Skultes un Tukuma pasažierus. 

Ikviens, kurš nokļuvis šajā Ziemassvētku vagonā, lai vairotu priecīgos mirkļus, ir aicināts noskaitīt dzejoli un nodziedāt dziesmu pie izgreznotās egles, iemūžināt savu sveicienu un dalīties ar to sociālajos tīklos, pievienojot atzīmi @PasazieruVilciens facebook.com un @PVilciens twitter.com.

Skaisto baltegli dāvina Nacionālais Botāniskais dārzs Salaspilī, kurā vasara mājo visu gadu - oranžērijā arī decembrī zaļo un zied silto zemju augi. 
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 rīkos tradicionālo Ziemassvētku akciju "Uzticies... Tevi dzirdēs un sapratīs”, lai īpaši atbalstītu tos, kuri svētku laikā ir jūtas vientuļi un problēmu nomākti.

Akcija norisināsies no 23. līdz 29. decembrim.

Speciālistu  pieredze liecina, ka daļa cilvēku tieši Ziemassvētku laikā īpaši asi izjūt savas problēmas - vientulību, nesaprašanos ar citiem cilvēkiem, atstumtību. Šī iemesla dēļ iespēja pārrunāt savas sajūtas un saņemt atbalstu ir īpaši būtiska. 

Pēc VBTAI  paustā, šādas akcijas uzticības tālruņa speciālisti rīko regulāri jau pēdējos deviņus gadus, un interese par tām ir augsta.

Uzticības tālrunis 116111 ir diennakts bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona.
Sagaidot Ziemassvētkus un skolēnu ziemas brīvlaiku, glābēji atgādina par drošības pasākumiem, ko svarīgi ievērot gan svētkos, gan ikdienā.

Īpaša rūpība jāpievērš svecēm un svētkos lietotai pirotehnikai:
• pirotehniku ieteicams pirkt sertificētā veikalā - jo augstāka kvalitāte, jo drošāka pirotehnika;
• jebkādas pirotehnikas lietošana pieļaujama tikai saskaņā ar lietošanas instrukcijā minētajiem norādījumiem. Ar tiem būtu jāiepazīstas jau veikalā, neskaidrību gadījumā konsultējoties ar speciālistu;
• bērniem, kas jaunāki par 14 gadiem, nedrīkst pārdot pat brīnumsvecītes, arī plaukšķenes, galda dzirksteļu strūklakas un sērkociņus;
• raķešu šaušana parasti rada troksni, kā arī, nepareizi izšautas, tās var apdraudēt tuvumā esošos cilvēkus vai viņu īpašumu. Tādēļ pirms pirotehnikas lietošanas vienmēr ir jāpārliecinās, ka visi drošības riski ir novērsti;
• saimnieki aicināti parūpēties par mājdzīvniekiem - nelietot pirotehniku to tuvumā, kā arī nodrošināt, ka dzīvnieks izbīļa dēļ neaizmūk no mājām.

Laikā, kad diennaktī ir vairāk tumsas nekā gaismas, svarīgi parūpēties, lai esam redzami citiem satiksmes dalībniekiem:
• diennakts tumšajā laikā apģērbam jābūt ar atstarojošiem elementiem;
• pārvietojoties pa ielām, kurās nav trotuāru un apgaismojuma, gājējiem ir jāvalkā atstarojošās vestes vai apģērbi ar iestrādātiem atstarojošiem elementiem.

Domājot par bērnu drošību, svarīgi atcerēties:
• bērni vecumā no astoņiem līdz 16 gadiem bez vecāku vai citu pilngadīgu personu klātbūtnes publiskās vietās drīkst uzturēties līdz plkst. 22.00;
• vecākiem neatstāt bērnus bez uzraudzības, kontrolēt bērnu darbības gan mājās, gan citviet, sekot līdzi, ar ko bērni kopā pavada laiku;
• bērni ir jāmāca neatvērt mājokļa durvis nepazīstamiem cilvēkiem.

Svētkos nereti aktīvāki kļūst garnadži. “Galvenā problēma ir līdzcilvēku vienaldzība, jo tādējādi tiek izlaupīti mājokļi un pat nodarīti miesas bojājumi,” uzsver Armands Miķelsons. Ir svarīgi pazīt savus kaimiņus, veidot ar tiem draudzīgas attiecības.
Pie kaimiņu durvīm vai īpašumā, pamanot aizdomīgas personas, vispirms ir jāzvana Valsts policijai pa tālruni 110 vai pa bezmaksas atbalsta tālruni 8484. Pēc tam būtu jāpiezvana kaimiņiem. Nekādā gadījumā nav vēlams iejaukties un pašiem mēģināt ļaundarus aizturēt.

Lai pasargātu īpašumu un mantu:
• jāpadomā par mantas drošību, atrodoties sabiedriskā vietā, neatstāt to bez uzraudzības;
• neatstāt neaizslēgtas mājokļa durvis;
• ejot gulēt, pārliecināties, ka logi un durvis ir aizvērti un aizslēgti;
• telefonus, naudas makus, dokumentus un citas vērtīgas lietas neglabāt mājas priekšnamā, koridorā un citās viegli pieejamās vietās.

Tāpat aicinām:
• nesēsties pie automašīnas stūres alkohola reibumā un neļaut to darīt citiem;
• neprovocēt konfliktsituācijas ar agresīvi noskaņotiem cilvēkiem;
• kontrolēt savu patērēto alkohola apjomu;
• nepaiet garām, bet piezvanīt pašvaldības policijai pa tālruni 8484 vai nepieciešamības gadījumā ātrajai medicīniskajai palīdzībai pa tālruni 113, ja uz ielas pamanīts gulošs vai bezpalīdzīgā stāvoklī esošs cilvēks.

Svarīgi atcerēties, ka šobrīd atrasties uz ledus vēl nav droši! Ledus kārta uz ūdenstilpēm veidojas, taču mainīgie laikapstākļi neveicina vienmērīgi biezas ledus kārtas uzsalšanu. 
Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.
Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā.

Lielākoties PTAC tiek saņemtas sūdzības par to, ka interneta veikali pienācīgi nepilda savas līgumsaistības, proti, nepiegādā pasūtītās preces, nenodrošina preču piegādi apsolītajā termiņā, kā arī neatmaksā patērētāju veikto pirkuma summu gadījumos, kad patērētāji izmanto atteikuma tiesības vai izbeidz noslēgto līgumu tādēļ, ka pasūtītās preces nav piegādātas. Patērētāju sūdzībās minētais norāda uz to, ka virkne interneta veikalu nedarbojas godīgi, tai skaitā, maldinot patērētājus par piedāvāto preču pieejamību, cenu un citiem līguma noteikumiem.

Ņemot vērā sūdzību skaita pieaugumu, PTAC ir izstrādājis padomus, kurus ievērojot patērētājam būtu vieglāk “neiekrist" uz negodīgām interneta vietnēm.

10 PADOMI, KĀ IZVAIRĪTIES NO NEGODĪGIEM INTERNETA VEIKALIEM

1. Interneta veikalā ir norādīts pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, faktiskā adrese, ja tā atšķiras no juridiskās, kontakttālrunis, e-pasta adrese ātrai saziņai.

2. Interneta veikalā skaidri un saprotami ir sniegta informācija par preces vai pakalpojuma galvenajām īpašībām un tās cenu. Patērētājiem piedāvāto preču un pakalpojumu cenām jābūt norādītām ar iekļautiem nodokļiem.

3. Informāciju par pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju drošības nolūkos vērts salīdzināt ar uzņēmumu reģistra datiem, piemēram, izmantojot Lursoft datubāzi - www.lursoft.lv, pievēršot uzmanību, vai nav aktuāls maksātnespējas process vai likvidācijas process.

4. Pirms pirkumu veikšanas sazināties ar internetveikalu, lai pārliecinātos, ka tiek nodrošinātas atbilstošas saziņas iespējas un pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir reāli sasniedzams. Jāpievērš uzmanība, vai uz vēstulēm atbild interneta veikala pārstāvis, nevis tiek nosūtīta automātiska atbilde no datora.

5. Ir sniegta informācija par līguma noteikumiem, tai skaitā preces vai pakalpojuma pasūtījuma veikšanas, pirkuma apmaksas kārtību, preču piegādi un termiņiem, pakalpojuma sniegšanu, kā arī atteikuma tiesību izmantošanu.

6. Iesakām iepazīties ar citu patērētāju atsauksmēm par konkrēto interneta veikalu dažādos atsauksmju portālos.

7. Interneta veikala tehniskās drošības līmenis - par to var liecināt, piemēram, interneta adresē izmantotais https:// protokols, pārlūkprogrammas adreses laukā norādītais atslēgas simbols, uzraksts Secured by vai tamlīdzīgas norādes vai apliecinājumi.

8. Pirms pasūtījuma veikšanas aicinām apskatīt PTAC izveidoto Aizdomīgo vietņu sarakstu (http://www.ptac.gov.lv/lv/content/aizdomigo-interneta-vietnu-saraksts), kurā apkopotas interneta vietnes, kurās konstatēti iespējami pārkāpumi, un Melno sarakstu (http://www.ptac.gov.lv/lv/content/melnais-saraksts), kurā iekļauti komersanti, kuri labprātīgi nav izpildījuši Patērētāju Strīdu risināšanas komisijas uzliktos lēmumus.

9. Pirms pasūtījumu veikšanas patērētājiem iespēju robežās būtu lietderīgi izvērtēt attiecīgās preces vai pakalpojuma cenu piedāvājumus citu pārdevēju vai pakalpojumu interneta veikalos, taču īpaši uzmanīgi ir jāvērtē piedāvājumi, kuros norādīta izteikti vai citādā veidā šķietami pārmērīgi zema cena.

10. Izvērtējot dažādus akciju, izpārdošanu vai līdzīga veida pazeminātas cenas speciālos piedāvājumus, būtu ieteicams pievērst uzmanību tam, kāds ir attiecīgā speciālā piedāvājuma saturs, vai tajā skaidri ir norādīts, uz kādām precēm vai pakalpojumiem piedāvājums attiecas, kāds ir tā spēkā esamības termiņš, vai ir norādīta un ir pietiekoši ticama attiecīgās preces vai pakalpojuma sākotnējā cena, kāds ir piemērotās atlaides apmērs un / vai cena pēc atlaides piemērošanas.

Patērētājiem būtu vērts atcerēties, ka distances līguma noslēgšanas gadījumā, normatīvie akti paredz patērētāja atteikuma tiesības, kuras izmantojamas 14 dienu laikā no preces piegādes dienas vai pakalpojumu līgumu gadījumā 14 dienas no līguma noslēgšanas dienas.

Atgādinām, ka pasūtītās preces būtu ieteicams lietot tikai to īpašību, rakstura un darbības noskaidrošanai, proti, tādā pašā apmērā, kā to iespējams izdarīt parastā veikalā. Ja prece lietota vairāk, nekā tas minēts iepriekš, patērētājs atteikuma tiesības nezaudē, bet viņam jārēķinās, ka pārdevējs, vēršoties tiesā, varētu pieprasīt kompensāciju par preces vērtības samazinājumu.

 PTAC turpinās sekot interneta veikalos publicēto piedāvājumu informācijai un reklāmai, nepieļaujot un prasot novērst pārkāpumus, kuri saistīti ar patērētāju maldināšanu par preču un pakalpojumu cenām.
Plānots, ka 2018.gada 15.septembrī Tukuma novada Irlavas Studentkalna estrādē, sadarbojoties Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC) un Tukuma novada pašvaldībai, notiks Latvijas virsdiriģentu svētki, kas turpmāk būs kā tradicionāls pasākums pēc Dziesmu un deju svētkiem un tajā tiks aicināti piedalīties visi dziesmu svētku virsdiriģenti un viņu kori, kā arī visi Tukuma apriņķa kori.

Irlava šim pasākumam izvēlēta, godinot pirmo Latviešu Dziesmu svētku 1873.gadā virsdiriģentu Jāni Bētiņu, kurš ilgus gadus mācījies un strādājis Irlavas skolotāju seminārā.

Vispārējie latviešu Dziesmu un  Deju svētki norisināsies 2018.gadā Latvijas valsts simtgades svinību zīmē. 
Dažādojot zivju krājumu Alūksnes ezerā, Alūksnes novada pašvaldības aģentūra "ALJA" šomēnes ielaidusi trīs tonnas varavīksnes foreļu.

Ezerā ielaistas varavīksnes foreles triploīdu forma - bezdzimuma zivis. Līdz ar to tās nevairojas un visu uzmanību velta, lai barotos un pieņemtos svarā, kas ir būtiski makšķerniekiem.
Kopumā ezerā plānots ielaist septiņas tonnas foreļu.

Zivju ielaišanai ezerā laiks pirms ledus veidošanās, kad makšķerēšana no laivas vairs nenotiek, bet zemledus zveja vēl nav sākusies, izvēlēts mērķtiecīgi, lai zivis varētu aklimatizēties un pierast pie jaunās dzīves telpas.
Foreles galvenokārt ir kukaiņēdāji un to dzīves vide, līdzīgi kā sīgām, lielākoties ir virsējos ūdenstilpnes slāņos, līdz ar to tās nekonkurēs par barību ar citām zivju sugām, kuras savukārt pārsvarā uzturas dziļākos ūdeņos.

Ezerā ielaisto zivju svars ir no 900 līdz 1100 gramiem, tās makšķerniekiem jau būs iespējams noķert. Lomā makšķernieks drīkst paturēt divas foreles dienā, neatkarīgi no to izmēra.
Šo zivju makšķerēšanai gan nepieciešams iegādāties speciālo licenci. 

Kā norāda pašvaldība, tad būs ļoti svarīga sadarbība ar makšķerniekiem, kuru lomos foreles nonāks, lai varētu apzināt, cik daudz to tiek noķerts.

Makšķernieki, kuri noķēruši foreles, aicināti nosūtīt lomu attēlus pašvaldības aģentūrai "ALJA”" e-pastā "alja@aluksne.lv" vai lietotnē "WhatsApp" 26141741, lai varētu vērtēt zivju vizuālo stāvokli un novērot to barošanās paradumus.
Pelni, kas koģenerācijas stacijās rodas kā blakusprodukts pēc enerģētiskās šķeldas dedzināšanas, varētu atgriezties atpakaļ mežos kā ievērojami lētāks materiāls ceļu būvniecībai, rosina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki. Pelnu izmantošana tiek pētīta sadarbībā ar a/s "Latvijas valsts meži" un SIA "Fortum Latvia".

Mežu autoceļu būvniecībai parasti izmanto granti, dolomīta šķembas, par saistvielu kalpo cements vai neveldzētie kaļķi, taču RTU veikts pētījums apliecina, ka biokurināmā vieglos pelnus varētu izmantot kā alternatīvu. To izmantošana mežu ceļu būvniecībā būtu ekonomiski izdevīga, jo šobrīd pelni nemaksā neko un siltumenerģijas ražotāji tos deponē atkritumu izgāztuvēs.

"Pelni dod ievērojamu mehānisko īpašību uzlabojumu ceļiem. Izmantojot šo materiālu, mēs varam palēnināt meža ceļu bojāšanos un pagarināt šo ceļu mūžu," saka RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs. Viņš ir viens no autoriem pētījumam par pelnu izmantošanu mežu autoceļos. Ar pelniem sajaukta grants vai dolomīta šķembas ir piemērotas mežu ceļa virskārtas izveidei, stāsta V. Haritonovs. Savukārt asfaltētos ceļos pelnus varētu lietot apakšējos nesaistītajos konstruktīvajos slāņos.

A/s "Latvijas valsts meži" enerģētiskās šķeldas pārdošana vietējā un eksporta tirgos ir viens no uzņēmuma darbības veidiem. Atbildīgi izturoties pret saviem klientiem un dabas resursiem, uzņēmums apsver iespēju pelnus no klientiem pieņemt atpakaļ. Līdz ar to ir būtiski atrast lietderīgas un efektīvas pelnu pielietošanas iespējas, tiek pētītas arī citi risinājumi pelnu izmantošanai.

Arī elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmuma "Fortum Latvia" mērķis ir atrast Latvijas tautsaimniecībā lietderīgu pelnu pielietojumu un samazināt atkritumu poligonos noglabājamo ražošanas blakusproduktu daudzumu, vienlaicīgi samazinot arī ietekmi uz vidi. Uzņēmums par iespējām lietderīgi izmantot pelnus, kas rodas Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijas darbības rezultātā, interesējas kopš tās būvniecības laika.

Pētījums turpinās, patlaban tiek vērtēta iespēja būvēt eksperimentālu ceļu.
No 2018. gada 1.marta piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecumam audzināšanu apmērs par diviem bērniem ir 10 eiro mēnesī, par trīs bērniem ir 66 eiro mēnesī, bet par katru nākamo bērnu - par 50 eiro lielāks. Ja, piemēram, ģimenē būs četri bērni, piemaksa būs 116 eiro mēnesī, ja pieci - 166 eiro utt.

Vienlaikus saskaņā ar izmaiņām Valsts sociālo pabalstu likumā no 2018. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalstu maksās līdz bērna 20 (šobrīd - līdz 19) gadu vecuma sasniegšanai, kamēr mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā.

Tāpat no nākamā gada 1. janvāra pabalstu maksās arī par bērnu, kas atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju.

No 20.-23.decembrim Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā no plkst. 10:00 līdz 18:00 notiks Ziemassvētku senioru un personu ar invaliditāti labdarības gadatirgus.

Tajā piedalīsies vairāk nekā simts amatnieku no visiem Latvijas reģioniem. Par tradīciju kļuvušo Ziemassvētku labdarības pasākumu rīko Latvijas Pensionāru federācija un Pensionāru iespēju centrs.

"Gadatirgū var ieraudzīt preces gan sirdij, gan praktiskām vajadzībām. Gadatirgus rīkotājiem un atbalstītājiem grību novēlēt vairāk apmēklētāju, bet mums visiem gaišus un sirsnīgus Ziemassvētkus un Jauno gadu. Lai miers virs zemes un visiem laba veselība!” – tā pēc gadatirgus apmēklēšanas apsveica tā dalībniekus un visus Latvijas cilvēkus Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone.

Labdarības tirdziņi un citi pasākumi tiek organizēti ar nolūku popularizēt veco ļaužu ieguldījumu Latvijas sabiedrībā, mainot priekšstatu par viņiem kā tikai pasīviem sociālās palīdzības saņēmējiem.
To laikā vecākās paaudzes pārstāvjiem un personām ar invaliditāti tiek nodrošināta iespēja piedāvāt plašākai publikai pašu rokām darinātus izstrādājumus, kā arī apmainīties ar to izgatavošanas pieredzi.
Facebook Draugiem Twitter Instagram