Saeimas šodien galīgajā lasījumā pieņēma nodokļu reformas likumus, paredzot virkni būtisku izmaiņu, kas tiks īstenotas no nākamā gada.

Deputāti šos likumus sāka vērtēt ceturtdien, bet darbu noslēdza nākamajā dienā. Kopumā Saeimas pieņēmusi 12 ar reformu saistītus likumus, izvērtējot vairāk nekā 300 priekšlikumus. Šos ierosinājumus iepriekš vērtēja arī valdība, un bieži vien deputāti piekrita Ministru kabineta viedoklim, taču dažos jautājumos atbalstīja arī konceptuālas izmaiņas. Daļa priekšlikumu, kas neattiecoties uz reformu, ir atlikti uz nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas laiku, kad tie tikšot izvērtēti pamatīgāk.

Kopumā deputātu darbs Saeimas sēdēs ar šiem likumiem virzījās samērā raiti - gan ceturtdien, gan piektdien sēdes ar pārtraukumiem ilga ap četrām stundām.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrunā parlamentam pateicās par sapratni un atbalstu, to, ka šīs vairāk nekā pusgadu ilgais darbs pie reformas iegūst jaunu vērtību.
Tagad svarīgs uzdevums ir efektīvi izmantot šos rīkus, lai ekonomika augtu, uzlabotos iedzīvotāju labklājība, piebilda premjers. Viņš arī pateicās opozīcijai, kas iesniedza pragmatiskus priekšlikumus, kā arī valdības sociālajiem partneriem. Kučinskis akcentēja, ka pieņemtā reforma ir kompromiss. Pateicības vārdus teica arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), uzsverot, ka citu būtisku izmaiņu nodokļu reformā drīzumā nebūšot, jo šajā jomā ir būtiska stabilitāte.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) uzsvēra, ka šis ir pirmais solis nodokļu reformas pilnveidošanas virzienā, bet tas ir ļoti nozīmīgs. Tālāk būs svarīgs darbs, ieviešot šīs jaunas normas dzīvē.

Apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Būtiski grozījumi veikti arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Likuma grozījumi nosaka, ka sociālās iemaksas tiek palielinātas par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs.

Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksās obligātās iemaksas 5% apmērā no šīs autoratlīdzības tās saņēmēja pensiju apdrošināšanai.

Nākamgad minimālo algu palielinās līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā.
Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 eiro - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī.

No nākamā gada tiks ieviests lielāks IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu - no līdzšinējiem 175 eiro nākamgad to paaugstinās uz 200 eiro mēnesī. 2019.gadā nodokļa atvieglojums būs 230 eiro, bet 2020.gadā to paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī.

Iedzīvotājiem kopējo attaisnoto izdevumu apmēru par medicīnas, izglītības pakalpojumiem un ziedojumiem turpmāk ierobežos līdz 600 eiro gadā par katru ģimenes locekli, taču ne vairāk kā 50% apmērā no maksātāja gada apliekamā ienākuma. Patlaban no valsts var atgūt IIN līdz 215 eiro gadā par izglītības un medicīnas pakalpojumiem, savukārt par zobārstniecību un plānotajām operācijām - pilnā apmērā. Savukārt attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem un dzīvības apdrošināšanas prēmijām atgūtās summas limits varēs būt līdz 10% no gada apliekamā minimuma, bet ne vairāk par 4000 eiro gadā.

Nākamgad mainīsies IIN likme arī patentmaksām - tā būs no 50 līdz 100 eiro mēnesī iepriekšējo 43 līdz 100 eiro vietā. Savukārt samazināto patentmaksu no nākamā gada 1.janvāra varēs maksāt arī pirmās un otrās grupas invalīdi.

Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms. Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.

Ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" kompensēs nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam. kā rezultātā, piemēram, degvielas litrs sadārdzināsies par 4 līdz 5 centiem.

Grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem uzņēmumiem paredz saglabāt vienotu nodokļa likmi 15% apmērā no apgrozījuma, bet maksimālo apgrozījumu samazināt no līdzšinējiem 100 000 uz 40 000 eiro gadā. Izmaiņas arī paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieks no 2019.gada 1.janvāra drīkstēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

Vienlaikus izmaiņas paredz samazināt gada apgrozījuma slieksni no līdzšinējiem 50 000 līdz 40 000 eiro gadā, līdz kuram uzņēmējam atļauts nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam. Tāpat tiks samazināts PVN darījumu atšifrēšanas slieksnis no līdzšinējiem 1430 līdz 150 eiro.

Savukārt reversais PVN no 2018.gada tiks piemērots arī būvmateriālu, metālizstrādājumu, sadzīves tehnikas un spēļu konsoļu piegādēm, tādējādi paplašinot to nozaru loku, kurām piemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību.

Kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiks ieviests pienākums reizi gadā VID sniegt informāciju par klientiem fiziskajām personām, kuru konta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedza 15 000 eiro.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz 2018 gada 1.janvārī ieviest diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Patlaban IIN noteikts 23% apmērā, tomēr ar likuma grozījumiem paredzēts no nākamā gada ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro būs 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Nodokļa likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Ienākuma izmaksātājs, no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 1667 eiro mēnesī ieturēs nodokli 23% apmērā, bet ja šie ienākumi pārsniegs 55 000 eiro taksācijas gadā, piemēram, taksācijas gada ienākumi ir 65 000 eiro, IIN no taksācijas gada ienākuma tiks aprēķināts un maksāts rezumējošā kārtībā.

Vienota IIN likme 20% apmērā tiek noteikta arī kapitāla ienākumam, t.sk., ienākumam no kapitāla pieauguma. Iepriekš tie bija 10% un 15%. Tomēr, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu gadījumos, ja maksātājs gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, piemēros IIN likmi 15% apmērā.

IIN likme mainīsies arī patentmaksām, nosakot, ka patentmaksa ir no 50 eiro līdz 100 eiro mēnesī iepriekšējo 43 eiro līdz 100 eiro mēnesī vietā.

Likuma grozījumi arī paredz aplikt ar IIN izložu un azartspēļu laimestus, ja laimesta vērtība pārsniedz 3000 eiro, izņemot momentloterijas "Simtgades loterija", preču un pakalpojumu loteriju laimestus.

Tāpat, lai saņemtu IIN atvieglojumus attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, likuma grozījumos tiek pagarināts dzīvības apdrošināšanas līguma periods no pieciem uz desmit gadiem.

Likumā arī precizēts neapliekamā ienākuma apmērs darba devēja piešķirtajam bēru pabalstam - no 213,43 eiro līdz 250 eiro un darba devēja dāvanām taksācijas perioda laikā - no 14,23 eiro līdz 15 eiro.

Turpmāk arī tiks noteikts gan procentuāls - 50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma, gan summārs ierobežojums - 600 eiro gadā par maksātāju un katru maksātāja ģimenes locekli - kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām un bērnu interešu izglītībai.

Likuma grozījumi arī paredz, ka sākot ar 2018.gada 1.janvāri, samazināto patentmaksu - 17 eiro gadā vai deviņi eiro pusgadā - būs tiesīga maksāt arī persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīta par personu ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti.

Pensionāra neapliekamais minimums tiek paaugstināts nākamgad līdz 250 eiro mēnesī, 2019.gadā - līdz 270 eiro mēnesī un sākot no 2020.gada - līdz 300 eiro mēnesī.
IIN maksātāju ērtākai lietošanai, kapitāla pieauguma deklarācijas iesniegšanas termiņa noteikšanai noteiktais ienākumu no kapitāla aktīvu atsavināšanas apmērs ir noapaļots līdz apaļiem skaitļiem - 1000 eiro. Tāpat tiks mainīti kapitāla pieauguma deklarācijas iesniegšanas termiņi.

Grozījumi likumā paredz, ka tad, ja maksātāja kopējais kapitāla pieauguma ienākums ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, tas deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma sniedz līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam. Savukārt, ja maksātāja kopējais kapitāla pieauguma ienākums ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro, tad deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma sniedz par taksācijas gadu līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārim.
 Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, paredzot virkni izmaiņu mikrozuzņēmumu regulējumā, salīdzinot ar esošajiem noteikumiem.

Grozījumi MUM likumā paredz ar nākamo gadu MUN likmi noteikt 15% apmērā un maksimālo mikrouzņēmuma apgrozījumu noteikt 40 000 eiro apmērā.

Grozījumi likumā paredz saglabāt vienkāršotu MUN maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.

Tāpat likuma grozījumos noteikta maksimālā darba alga līdz 720 eiro mēnesī vienam darbiniekam.

Grozījumos arī paredzēts, ka aplikt ar nodokļiem vispārējā kārtībā varēs tos darbiniekus, kuru kopējie ienākumi no mikrouzņēmumiem pārsniegs 10 800 eiro taksācijas gadā.

Likuma grozījumi arī paredz, ka no MUN maksātāja valsts budžetā iemaksātā MUN 80% tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Turklāt darbiniekiem būs jādod tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, šo informāciju ietverot darba līgumā.

Likuma grozījumi paredz, ka fiziskā persona vienlaicīgi varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, kas paredz ar nākamo gadu ieviest pilnīgi jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumu, kā arī paredz UIN atvieglojumus ziedojumiem.
Likumam bija  iesniegti 112 priekšlikumi.

Likums paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību.

Likums arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Arī pārējai peļņai, kura tiek novirzīta tādu izdevumu segšanai, kas nenodrošina turpmāku uzņēmuma attīstību, tiks piemērota 20% UIN likme.

Salīdzinot ar līdzšinējo regulējumu, kur taksācijas periods ir gads, jaunajā likumā būs noteikts, ka taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis. Ņemot vērā, ka vairāki ar UIN apliekamie objekti tiek vērtēti pret pirmstaksācijas pārskata gada rādītājiem, un tie tiek vērtēti kopumā par visu pārskata gadu, tad atsevišķi ar UIN apliekamie objekti jāietver tikai pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā.

Vienlaikus jaunais UIN modelis neparedz avansa maksājumu veikšanu, izņemot pārejas posmā par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam, kas ievērojami uzlabos uzņēmumu naudas plūsmu.

Lai pēc iespējas novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu plānošanu, likumā iestrādāta norma attiecībā uz nodokļu bāzes samazināšanas pasākumu novēršanu.

Attiecībā uz ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām, likums paredz, ka nodokļu maksātājs, kas ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, ir tiesīgs pārskata gadā izvēlēties vienu no trim atvieglojumiem.

Pirmais variants paredz neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem.

Otrs variants paredz neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi.

Trešais variants paredz samazināt taksācijas periodā aprēķināto UIN, kas aprēķināts par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm, par 75% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātās UIN summas par aprēķinātajām dividendēm.
Gada laikā neto alga jeb tie ienākumi, ko strādājošais saņem „uz rokas”, auguši teju par 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 

Tiesa, vidējās algas apmērs valstī reālos skaitļos joprojām nav nekāds lielais – tikai 675 eiro mēnesī.
Turklāt vidējo algas līmeni uz augšu ceļ Rīgas rādītāji – tur vidēji samaksa par darbu  martā sasniedza 761 eiro mēnesī „uz rokas”, kamēr Latgalē oficiālā vidējā alga knapi aizvelk līdz 461 eiro. 

Latgalē vidējās algas lielums ir zemākais valstī un tas sasniedz tikai 60% no galvaspilsētā strādājošā vidējā atalgojuma.

Lai arī vienmēr starp reģioniem un Rīgu ir bijušas atšķirības atalgojuma līmenī, proti, Rīgā tas vienmēr ir bijis augstāks, tomēr pēdējā laika tendence liecina, ka diemžēl plaisa starp strādājošajiem Kurzemē, kā arī Latgalē, pēdējos gados ir tikai augusi. 

Pretēja situācija ir vērojama Zemgalē un Vidzemē.
Šajos reģionos atalgojuma pieauguma temps ir bijis straujāks nekā Rīgā un tas ļāvis atalgojuma plaisu ar galvaspilsētu tomēr mazināt. 

Protams, ka, vētījot algas apmērus, netiek ņemts vērā nelegāli saņemtās jeb tā saucamās „aplokšņu” algas, kas realitātē, visdrīzāk, privātajā sektorā strādājošo ienākumus palielina. 
Taču jebkurā gadījumā pēdējo gadu tendence ir viennozīmīga – algas apmērs stabili aug, turklāt visā valstī. 
Tie, kas vairāk nekā divas stundas dienā atrodas pie auto stūres, pamatīgi riskē ar savu smadzeņu veselību un var saskarties ar sava intelekta līmeņa strauju sarukšanu, vēsta izdevums «The Sunday Times».

Pētnieki noskaidrojuši, ka iemesls, kāpēc auto ilgstoša vadīšana negatīvi ietekmē cilvēka smadzenes, ir tāds, ka garos pārbraucienos smadzenes kļūst mazāk aktīvas un ilgtermiņā ievērojami zaudē savas veiktspējas kvalitāti.

Piecu gadu laikā tika izanalizēti vairāk nekā pusmiljons Lielbritānijas iedzīvotāju vecuma kategorijā no 37 līdz 73 gadiem. 93 tūkstoši no tiem pie auto stūres dienā pavadīja divas vai trīs stundas.

Rezultātā atklājās, ka indivīdiem, kas pie auto stūres pavada ilgāk par divām stundām, intelekta līmenis piecu gadu laikā pazeminājās ievērojami ātrāk nekā tiem, kas auto vada retāk vai nevada vispār.
Trešdien, 2.augustā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Latvijas Institūts sāks iniciatīvu "Baltijas simtgades ceļā!".

23.augustā, lai sagādātu pārsteigumu Latvijas kaimiņiem to simtgadē, uz Igaunijas, Lietuvas un Somijas galvaspilsētām no Rīgas svinīgā "Baltijas ceļā" dosies trīs kūkas. Kūku ceļojums pa vēsturisko Baltijas ceļa maršrutu tiks iemūžināts video, kas vēlāk pārtaps neparastā apsveikumā Latvijas kaimiņu tautām viņu valstu simtgadēs.

Lai kopīgi radītu šo video sveicienu, ikviens tiek aicināts iesaistīties "Baltijas simtgades ceļā!", bet kūku pieturas punktu saraksts un pieteikšanās forma būs pieejama no 2.augusta mājaslapā "www.baltijassimtgadescels.lv" .

23.augustā latvieši nostājās plecu pie pleca ar lietuviešiem un igauņiem Baltijas ceļā, lai iestātos par neatkarību. Pateicoties šai spējai apvienoties, nākamgad šīm valstīm ir iespēja svinēt savu valstu simtgades. 
Sākusies pieteikšanās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) organizētajam Cēsu “Tehniskās apskates nakts” pasākumam.
Pierakstīties var CSDD e-pakalpojumos (e.csdd.lv) vai arī autovadītājiem ierodoties CSDD klientu apkalpošanas centros.

Sestdien, 5.augustā, Cēsīs tehniskās apskates stacijā  (Magoņu ielā 25) notiks šī gada pirmais “Tehniskās apskates nakts” pasākums. 

CSDD piedāvās autovadītājiem bez maksas pārbaudīt sava auto tehnisko stāvokli, kā arī pievērst uzmanību tā nozīmei ceļu satiksmē ikdienā. 

Tiem autovadītājiem, kuri netiks uz Cēsu “Tehniskās apskates nakts” pasākumu, būs iespēja pierakstīties uz bezmaksas auto diagnostiku arī citās Latvijas pilsētās – Rēzeknē (12.augustā), Tukumā (19.augustā), Rīgā (26.augustā), kā arī, ņemot vērā cilvēku lielo interesi par pasākumu iepriekšējos gados, CSDD 2.septembrī izsludinājusi papildu tehniskās aspaktes nakti tikko atvērtajā un modernajā Siguldas tehniskās apskates stacijā.
Šodien dienas otrajā pusē paredzēts mainīt satiksmes organizāciju zem pārvada pār Vidzemes šoseju pie pagrieziena uz Cēsīm.

Līdz šim satiksme zem pārvada tika organizēta pa vienu joslu ar luksoforiem. Turpmāk satiksme Veclaicenes virzienā zem pārvada būs nepārtraukta bez luksoforiem, bet spēkā paliek gabarītu ierobežojumi - platums 3,25 metri un augstums 4,3 metri.
Savukārt satiksme Rīgas virzienā būs novirzīta pa pārvada nobrauktuvēm bez luksoforiem un bez gabarītu ierobežojumiem.

Autovadītāji aicināti rūpīgi sekot ceļa zīmju norādēm, jo, no Veclaicenes puses braucot Rīgas virzienā, uz nobrauktuvēm vairs nebūs galvenā ceļa priekšrocības.

Aktuālā informācija par satiksmes apgrūtinājumiem valsts autoceļu tīklā un uzziņas ir pieejamas pa diennakts bezmaksas tālruni 80005555, mājaslapā "lvceli.lv", kā arī lietotnē "Waze".
Vasarā divkāršojas gadījumu skaits, kad ceļojumu laikā ģimenes piedzīvo sarežģījumus, bērnu veselības un nelaimes gadījumu dēļ.
Apdrošinātāji  vērš uzmanību, ka piekto daļu visu ceļojumu atlīdzību veido tieši saslimšanas un nelaimes gadījumi ar bērniem, tādēļ aicina jau laikus padomāt par iespējamiem riskiem un rīcību problēmsituācijās attiecīgā valstī. 

Statistika liecina, ka visbiežāk ceļojumos saslimst bērni no diviem līdz četriem gadiem. Paši mazākie ceļotāji nav tik izturīgi pret slimībām un daudz spēcīgāk reaģē uz atšķirīgiem klimatiskiem apstākļiem. 
Otra bērnu vecuma grupa, kas visvairāk cieš ceļojumos, ir pirmsskolas vecuma bērni (5-6 gadi). Viņi ir īpaši aktīvi un vēlas būt patstāvīgi, tāpēc visbiežāk raksturīgas traumas un savainojumi.
 
Pēc  datiem, gandrīz puse visu bērnu saslimšanas gadījumu ārzemju atvaļinājumos tiek fiksēta Turcijā.
Slimības katrā valstī var atšķirties. 

Novērots, ka , piemēram,  novērojuši, ka Taizemē tiek fiksēti pērtiķu kodumi, Sarkanajā jūrā bieži gadās medūzu izraisīti apdegumi. 

Īpaša diagnoze ceļojumu laikā ir vējbakas. Lidsabiedrības var neuzņemt lidmašīnās ar šo slimību saslimušos. Ceļojuma apdrošināšana šādos gadījumos ir ļoti būtiska, jo, atbilstoši polisei, sedz izdevumus.
7 no 10 Latvijas iedzīvotājiem apgalvo, ka atpazīst populārākos graudaugus – auzas, rudzus, kviešus un miežus, tomēr praksē zināšanas nedaudz atpaliek no pašvērtējuma, secināts  nesen veiktajā aptaujā.
Visbiežāk rudzi tiek jaukti ar kviešiem, savukārt vislabāk tiek atpazītas auzas.
 
Pārbaudot zināšanas praksē, pārliecinošākais rezultāts ir auzām – 8 no 10 respondentiem tās attēlā atpazinuši pareizi. Savukārt rudzu un miežu vārpas vizuāli atpazīst uz pusi mazāk iedzīvotāju – vien 4 no 10, bet kviešus – tikai trešdaļa. Visticamāk, tas skaidrojams ar to, ka auzas atšķiras no klasiskās graudaugu formas, proti, tām ir nevis vārpa, bet skara.
 
“Latvijā ievērojamos daudzumos nav ne naftas, ne gāzes, toties ir auglīgas zemes. Graudaugu sējumi aizņem nedaudz vairāk nekā pusi no Latvijas aramzemes, un pavisam drīz gaidāms aktīvs ražas novākšanas laiks. Īpaši darbīgs tas būs Zemgalē, kuru ne velti dēvē par Latvijas maizes klēti. Aicinām šo brīdi izmantot, lai kopā ar ģimeni vai draugiem dotos uz laukiem un klātienē novērtētu Latvijas “zeltu” – labību. Pārvērtiet ražas laiku par lielisku izglītojošu aktivitāti, lai atkārtotu vai no jauna uzzinātu, kas vērtīgs aug mūsu pašu zemē,” iesaka  aptaujas rīkotāji. 
 
Kā izrādās, vislabākās iemaņas dažādu graudaugu atpazīšanā ir jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kā arī iedzīvotājiem virs 55 gadiem.
 
45% aptaujāto ir piesardzīgāki un norāda, ka graudaugus atpazīst vien daļēji, kamēr 29% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka dažādos graudaugos neorientējas vispār.
 
Augstāk savas zināšanas vērtē lauku reģionu iedzīvotāji, no kuriem teju puse norāda, ka labi atpazīst graudaugus.

Jautāti, no kā tiek ražoti dažādi graudaugu produkti, piemēram, manna, grūbas, kuskuss un bulgurs, iedzīvotāji viszinošākie bija par tradicionālo mannu – 62% norādījuši pareizi, ka tā top no kviešiem. Savukārt vien puse aptaujāto zina, ka grūbas patiesībā ir slīpēti miežu graudi.
 
Vēl samērā mazpazīstami ir Latvijā nesen ienākušie kuskuss (smalkas kviešu miltu pērlītes) un bulgurs (kviešu putraimi), kuri abi pārsvarā top no cietajiem jeb durum kviešiem. Attiecīgi vien 29% iedzīvotāju zina, ka kuskuss ir kviešu produkts, savukārt 21% – ka arī bulguru gatavo no kviešu graudiem.  
Kaut arī patlaban Latvijā aktīvā reproduktīvā vecumā esošu sieviešu skaits samazinās, ģimenes top kuplākas.

Labklājības ministrijas pārstāve norādīja, ka šāda tendence, izsakot prognozes sekmīgas dzimstības veicināšanas un ekonomiskās stabilitātes apstākļos, nozīmētu, ka kopējam jaundzimušo skaitam, visticamāk, nevajadzētu būtiski samazināties.

Pēc ministrijas datiem, patlaban vērojams pakāpenisks dzimstības intensitātes pieaugums, proti, vidējais bērnu skaits vienai sievietei, kuram, lai notiktu dabiska paaudžu nomaiņa, attīstītās valstīs būtu jābūt statistiski ap 2,1-2,2 bērnu uz vienu sievieti. Latvijā vidējais bērnu skaits uz sievieti nepārtraukti palielinājies līdz 1,74 2016. gadā, kas Eiropas kontekstā ir viens augstākajiem rādītājiem.

Pastāvīgi  pieaug arī bērnu skaits ģimenē, piemēram, 2006.gadā 52% no visām ģimenēm bija ar vienu bērnu, bet 2016.gadā vairs tikai 41%. Pārējās ģimenēs bija divi un vairāk bērnu. Turklāt palielinājies arī ģimeņu īpatsvars, kurās 2016.gadā dzimušie bērni ir trešie un nākamie, proti, tādas ir 20% no visām ģimenēm.
Lai cilvēks ar ierobežotām kustības spējām varētu braukt ar vilcienu  ,  viņam 48 stundas iepriekš ir jāpiesaka mobilais pacēlājs  -  Tieši tik daudz laika ir nepieciešams, lai sagatavotu   pacēlāju un divus pavadošos darbiniekus– par to vēsta telekompānija LNT. 

Šāda iespēja Latvijā pastāv kopš 2011. gada un darbosies tik ilgi, kamēr visus vecos vilcienus nenomainīs jauni zemās grīdas vilcieni.

Ik gadu mobilais pacēlājs tiek izmantots aptuveni 150 reizes.
Tas ir pieejams bezmaksas deviņās lielākajās stacijās – Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī, kā arī atpūtnieku iecienītajos Dubultos, Vaivaros un Saulkrastos.

”Latvijas dzelzceļš” skaidro, ka jaunus pacēlājus iegādāties neplāno, jo kad būs iepirkti zemās grīdas vilcieni, tie vairs nebūs nepieciešami.
Lielbritānijas valdība šodien  paziņoja, ka no 2040.gada aizliegs valstī pārdot jaunus ar benzīna un dīzeļdzinējiem aprīkotus automobiļus un mikroautobusus, tādējādi cenšoties samazināt gaisa piesārņojumu.

Benzīna un dīzeļdzinēju automašīnu, kā arī mikroautobusu tirdzniecības aizliegums ir līdzīgs Francijas valdības ierosinājumam.

Tikmēr vides aizsardzības grupa "ClientEarth" brīdina, ka veselības problēmas, ko izraisa nelikumīgs gaisa piesārņojums, novērojamas jau tagad, tāpēc nepieciešama steidzama rīcība.
Jau 45. reizi pēc kārtas pasauli priecēs Pirelli erotiskais kalendārs.
Varētu pat teikt – jubilejas izdevums.
Taču, 2018. gada riepu firmas kalendārs šoreiz pārspēs pats sevi! Galvenokārt ar modeļu izvēli!

Nākamā gada Pirelli kalendārs būs ieturēts pasakas “Alise brīnumzemē” motīvos. 
Un kalendārā būs tikai un vienīgi tumšādaini modeļi. 
Tas nav viss! Pirmo reizi visu četrdesmit piecu gadu laikā Pirelli kalendārā būs vīrieši. Cik nu erotiski, cik nē, bet vīrieši. 
Šodien uz Nacionālās bibliotēkas ēkas jumta būs snaiperi – taču tikai tāpēc, ka te šodien notiks  Filmēšana mākslas filmai “Uzbrukums”, kas stāsta par OMON vienības kaujinieku uzbrukumu Latvijas Iekšlietu ministrijai 1991.gada janvārī.

Snaiperi pa jumtu lodās no 16 līdz 22 un no  8 vakarā  filmēšanas vajadzībām tiks izmantoti arī šaušanai līdzīgi trokšņu efekti.

Filmas veidotāji  aicina cilvēkus nesatraukties.
Sociālo tīklu caurlūkošana, lai izvērtētu potenciālo darbinieku, ir arvien augošāka tendence personāla atlases speciālistu un darba devēju ikdienā.
.
Skaidrību palīdz ieviest arī sociālie tīkli, piemēram, Facebook, LinkedIn, Odnoklassniki.ru.
«Sociālajos tīklos redzamais, tostarp bildes, dod priekšstatu par cilvēku, un citreiz tur redzamais un atrodamais «iegriež» kandidātam,» stāsta darba devēji.
Informācija tiek meklēta arī plašajā google.lv meklētājprogrammā. 

Bet ne tikai sociālo  tīklu bildes un informācija tiek vērtēta, ir arī uzņēmumi, kas   personāla atlasē ietver arī numeroloģijas, astroloģijas elementus, piemēram, priekšroku dodot kādam konkrētas horoskopa zīmes pārstāvim. 

Šobrīd  lielākais izaicinājums ir saistīts ar jau esošajiem darbiniekiem - viņu iesaisti, noturēšanu, motivēšanu, veidojot saliedētu komandu. Tas neesot vienkārši, jo visiem neder viens motivēšanas instruments - kas vienam der, otram ne. 
AS "Latvijas pasts" saņēmusi 63 bojātus pasta sūtījumu maisus no Apvienotās Karalistes, kas piegādāti ar aviosatiksmi, pavēstīja uzņēmuma pārstāve Gundega Vārpa.

Viņa norādīja, ka maisos ievietotie sūtījumi ir samirkuši, daļa no tiem mitruma dēļ izjukuši, tāpēc ne visiem sūtījumiem iespējams noteikt adresātu.

Starptautiskajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā "Latvijas pasts" noformējis attiecīgu aktu, kas tiks iesniegts Apvienotās Karalistes pasta operatoram "Royal Mail". Patlaban sūtījumi tiek pārpakoti, lai tos varētu piegādāt identificējamajiem adresātiem - katrs bojātais sūtījums tiks marķēts ar norādi par saņemšanu bojātā veidā un informatīvu vēstuli no "Latvijas pasta".
Bojātie maisi saņemti ar avioreisiem pirmdienas, 24.jūlija, vakarā. Katrā no 63 maisiem ievietoti vairāki desmiti sūtījumu - visi sūtījumi ir samirkuši, daļa no tiem mitruma iespaidā pat pilnībā izjukuši, neļaujot noteikt adresātu, kam sūtījums bijis paredzēts.

"Klientiem, saņemot bojātos sūtījumus, ir tiesības no tiem atteikties un vērsties ar pretenziju pie izsūtītāja. Ja sūtījums tiek saņemts pasta nodaļā, atteikšanās no tā ar attiecīgu aktu jānoformē turpat uz vietas, bet, ja sūtījums ievietots klienta pastkastītē, tad, ņemot līdzi attiecīgo tam pievienoto vēstuli, aktu sastādīt jāatnāk uz nodaļu," skaidroja uzņēmuma Kvalitātes vadības daļas vadītāja Gunita Mazīte

Ņemot vērā, ka atsevišķi sūtījumu saņēmēji bojātā iepakojuma dēļ nav nosakāmi, "Latvijas pasts" aicina adresātus vērsties pie izsūtītāja, ja sūtījums no Apvienotās Karalistes netiek saņemts mēneša laikā kopš tā izsūtīšanas dienas, kas bijusi 24.jūlijs.

"Latvijas pastā" sūtījumi no ārvalstīm nereti tiek saņemti bojātā veidā, taču tradicionāli tas notiek rudens un pavasara sezonā.
Tiesa gan, tik liela apmēra sūtījumu saņemšana bojātā veidā ir retums.

Par visiem neskaidrajiem jautājumiem klienti aicināti sazināties ar "Latvijas pasta" klientu servisu: tālrunis 67008001, 27008001; e-pasts: "info@pasts.lv".
Kādai sievietei, iespējams, ārzemnieku grupa pēc iepazīšanās sociālajos tīklos izkrāpusi vairāk nekā 300 000 eiro, informēja Valsts policija, kur vērsās kāda sieviete, kura likumsargiem pastāstīja, ka, izmantojot populāru sociālo tīklu iepazīšanās vietni, virtuālā vidē sākusi saraksti ar kādu vīrieti, kura nolūks it kā bijis izveidot nopietnas attiecības.
Vīrietis uzdevies par ASV pilsoni, kurš atrodoties miera misijā Afganistānā.

Pašā iepazīšanās sākumā bijusi ļoti draudzīga un sirsnīga sarakste, kas ar interneta tulkotāja palīdzību norisinājusies gan latviešu, gan krievu valodā. Ar laiku abas personas turpinājušas saraksti, izmantojot e-pastu un mobilo telefonu saziņas aplikācijas.

Brīdī, kad vīrietis jau iemantojis cietušās sievietes uzticību, kādā sarakstē viņš minējis, ka vēlas doties atvaļinājumā uz Latviju, tikai tam esot zināmi šķēršļi. Vīrietis stāstījis, ka tiek slēgta nodaļa, kurā glabājas viņam piederošās mantas - vairākas koka kastes, kas satur dokumentus, dārglietas, apbalvojumu medaļas un aptuveni 20 miljonus eiro skaidras naudas. Minētās mantas, sarunu biedrs vēlējies nosūtīt sievietei kā viņa uzticības personai, jo citu tuvinieku viņam neesot, taču arī ar to radušies sarežģījumi. Vīrietis minēja, ka mantu pārsūtīšana, izmantojot diplomātisko pakalpojumu pastu, esot ļoti dārga.
Ilgstošas sarakstes rezultātā ar nolūku palīdzēt minētajam vīrietim atrisināt radušos situāciju, sieviete esot veikusi vairākus atsevišķus naudas paskaitījumus - kopā vairāk nekā 300 000 eiro. Šī rīcība sievietei sagādājusi vilšanos un lielus zaudējumus.

Patlaban Valsts policija veic pārbaudi par minēto gadījumu. Esot pamatotas aizdomas, ka šādu naudas izkrāpšanas shēmu īsteno organizēta personu grupa no ārvalstīm un šādi noziegumi ir veikti ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un nebūt pārlieku uzticīgiem sociālajos tīklos iepazīstoties ar svešiniekiem.
Žurnāla KLUBS redakcija saņēmusi  signālus, ka redakcijas vārdā uzdarbojas krāpnieki, kuri vēršas pie meitenēm ar aicinājumu iesūtīt savus fotoattēlus un video.

Kā savos soctīkos raksta žurnāls Klubs – tad redakcijai ir informācija, ka šādi fiktīvi aicinājumi tiek izsūtīti no Zanes Pertnikas-Gromovas Facebook profila, kas, pēc žurnāla redakcijas  ziņām, ir ticis uzlauzts.

Žurnāla KLUBS redakcija informē, ka tā nevienu personu nav pilnvarojusi darboties par starpnieku fotomodeļu piesaistīšanai.
Informācija par visām žurnāla KLUBS rīkotajām  aktivitātēm tiek publicēta tikai žurnālā, izdevniecības interneta vietnē, kā arī žurnāla oficiālajos profilos sociālajos tīklos.
Pagājušajā nedēļā noslēdzās skaistāko Vidzemes ainavu pieteikšana Latvijas ainavu dārgumu krātuvei, un saņemto pieteikumu skaits apliecina – Vidzemē netrūkst vietu, ar kurām lepoties. No 928 pieteiktajām Latvijas ainavām visvairāk - 333 pieteikumi saņemti tieši Vidzemes plānošanas reģionā (salīdzinājumam, 193 pieteikumi iesniegti Latgales reģionā, 139 – Zemgales reģionā, 133 – Rīgas reģionā, 130 – Kurzemes reģionā).
 
Vidzemē ainavas pieteiktas no visiem reģiona novadiem, izņemot Varakļānu novada. Iedzīvotāji visbiežāk izcēluši dabas skaistumu Mazsalacas novadā,  Alūksnes novadā (katrā no tiem vairāk kā 40 pieteikumu) un Burtnieku novadā (vairāk kā 30 pieteikumi).
 
Pēc pieteikumu apkopošanas, tiks veikts rūpīgs darbs, lai pieteiktās Vidzemes ainavas grupētu un no visām atlasītu 30 vērtīgākās, kuras tad arī tiks virzītas uz nākamo konkursa kārtu.
 
Ainavu atlase notiks ņemot vērā arī VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030 minētajām ainaviski vērtīgajām teritorijām, kurās koncentrējas senās kultūrainavas, unikāli dabas pieminekļi, bioloģiskā daudzveidība; kurās sastopams labi saglabājies vēsturiskais apdzīvojums – sētu puduri, kā arī vietas, kas veidojušās mijiedarbojoties dabai un cilvēkam, kļūstot par Vidzemei raksturīgu un unikālu objektu.
 
Augusta vidū starts tiks dots elektroniskajai balsošanai, kuras laikā katrs balsotājs vietnē www.ainavudargumi.lv varēs paust savu viedokli, izvēloties skaistākās Latvijas ainavas. Jāatzīmē, ka no katra reģiona ikviens varēs nobalsot ne vairāk kā par 10 ainavām. Vērtēšanā piedalīsies arī īpaši izveidota Ainavu ekspertu padome, arī tās locekļi vērtēs visas pieteiktās ainavas, izvirzot savus favorītus.
 
Balsošana noslēgsies 15.oktobrī, tiks apkopoti gan sabiedrības balsojuma rezultāti, gan ekspertu padomes vērtējums, izvirzot no katra reģiona 10 ainavu dārgumus, kuri tiks iekļauti Latvijas Nacionālās bibliotēkas dārgumu krātuvē. Par katru no šiem dārgumiem tiks vākta informācija (gan vēsturiskas fotogrāfijas, gan atmiņstāsti), lai atspoguļotu ainavas mainību vairāku desmitu gadu griezumā. Salīdzinājumam ainavu dārgumi tiks iemūžināti, pieaicinot profesionālus fotogrāfus, tādējādi nododot pilnvērtīgas liecības arī nākamajām paaudzēm. 
 
Plānots, ka katra reģiona 10 ainavu dārgumi būs zināmi jau novembra vidū.
 
Vidzemes plānošanas reģions izsaka lielu pateicību ikvienam vērīgajam iedzīvotājam, kurš pamanījis dabas unikalitāti sev blakus, sazīmējot skatus, kas raksturīgi vien Vidzemes pusei.
Latvijas lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” kopā ar sadarbības partneriem Igaunijā un Norvēģijā izstrādājusi rokasgrāmatu lauku mazajiem uzņēmējiem “Kā atvērt lauku labumu veikalu”. 

Rokasgrāmata sniedz visaptverošu pārskatu par jomām, kas nozīmīgas, atverot savu veikalu - sākot no likumdošanas formalitātēm līdz tādām „viltībām” kā aromātu un apgaismojuma nozīme veikala telpās.
Rokasgrāmatā ir apkopotas norādes uz detalizētākiem informācijas avotiem un veiksmīgu mazo uzņēmēju pieredzes stāsti. Izstrādātajai rokasgrāmatai ir kopīga struktūra, taču saturu katrs projekta partneris veidojis pats, ņemot vērā uzņēmēju situāciju un mācību vajadzības savā valstī.
 
Saite uz rokasgrāmatu: http://www.celotajs.lv/cont/prof/proj/Nordplus/Rokasgramata_veikalam.pdf
 
Latvijas Automoto biedrība aicina autovadītājus ziņot atbildīgajām iestādēm par aizaugušām ceļa zīmēm.

Kā vēsta biedrība, tad Rīgā un citur Latvijā daudzviet koki un krūmi ir noseguši informatīvas zīmes, kas vēsta par kustības virzienu caur pilsētu, it īpaši šajā mitrajā un straujai augšanai labvēlīgajā vasarā. Pirms slikti redzamām ceļa zīmēm autovadītājs ir spiests samazināt ātrumu, lai censtos tās saskatīt, tomēr, ja neizdodas, seko maldīšanās pa pilsētu, meklējot pareizo virzienu.

Ja ir aizaugušas tādas ceļa zīmes kā "dodiet ceļu" un "iebraukt aizliegts" vai citas aizlieguma un brīdinājuma zīmes, autovadītājs, iespējams, to nepamanīs, un var notikt smags satiksmes negadījums.

Latvijas Automoto biedrība  aicina autovadītājus rakstīt un ziņot par aizaugušām ceļa zīmēm, aicinot tās atbrīvot no koku un krūmu zariem un lapām.

Biedrība rosina rakstīt un, ja iespējams, sūtīt arī attēlus AS "Latvijas Valsts ceļi" (lvceli@lvceli.lv), galvaspilsētā Rīgas domes Satiksmes departamentam (sd@riga.lv), citur Latvijā savām pašvaldībām. Var rakstīt arī LAMB (lamb@lamb.lv), kas attiecīgo informāciju tālāk nodos atbildīgajām institūcijām.
Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri paredzēt pienākumu kredītiestādēm reizi gadā sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem.

Kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikts reizi gadā sniegt informāciju par  fiziskajām personām, kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedza 15 tūkstošus eiro.

Ar likuma grozījumiem arī noteikts VID pienākums publicēt informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāks.

Tāpat VID būs jānodrošina publiski pieejama informācija par nodokļu maksātājiem, kuri ir administratīvi sodīti par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu.
Patlaban, lai iedzīvotājs nonāktu jaunajā veselības aprūpes sistēmā, varētu tikt piedāvāti divi varianti, šodien pēc diskusijas par Veselības aprūpes finansēšanas likumu  teica veselības ministre Anda Čakša.

Viņa norādīja, ka viens no variantiem ir "binārā sistēma", proti, vienkārši nodalīt nodokļu maksātājus no nemaksātājiem, bet otrs variants - noteikt nodokļu apmēra slieksni, no kura iedzīvotājs nonāk jaunajā sistēma un saņem pilno pakalpojumu grozu.
Čakša norādīja, ka šodien diskusija bijusi ļoti konstruktīva, taču joprojām nav skaidrs, kāda summa būs jāiemaksā iedzīvotājiem, kuri neveic sociālās iemaksas.
Ministri Latvijā ir atvērti digitālajiem izaicinājumiem un labprāt ikdienā izmanto telefonā pieejamās aplikācijas gan darbam, gan brīvajam laikam. Starp biežāk nosauktajām ir lietotnes saziņai – WhatsApp un e-pasts, kā arī ar autobraukšanu saistītās – Mobilly, Circle K, Waze un Taxify, liecina aptaujas dati. 
 
Zemkopības ministram Jānim Dūklavam aplikācijas ļauj ietaupīt laiku. To vidū ir gan Smart-ID, kas palīdz ātri un ērti veikt maksājumus internetbankā, Waze, lai izvairītos no sastrēgumiem un plānotu braucienus, kā arī WhatsApp un Kalendārs saziņai ar kolēģiem un dienaskārtības plānošanai.
 
Finanšu ministre Danas Reiznieces-Ozolas telefonā   lieto   Twitter un E-klase, ko viņa izmanto, lai sazinātos ar sabiedrību un sekotu savu bērnu mācību gaitām. Finanšu ministrei ir arī hobijs – šahs, tāpēc iecienītāko aplikāciju vidū ir arī Chess24.
 
Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs pats izmanto un  iesaka  elektronisko grāmatu lasītāju iBook, kā arī degvielas uzpildes stacijas Circle K aplikāciju, kur  ērti atrast tuvāko vietu, kur uzpumpēt velosipēdam riepas.
 
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis iesaka izmēģināt iScanner, kas ir ērts risinājums laikrakstu rakstu saglabāšanai, lai izlasītu tos kādā brīvā brīdī, kad paša laikraksta pie rokas vairs nav. 
 
Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde  iesaka izmēģināt erudīcijas spēli Kas kas ko?, tā palīdzēs iemācīties daudz jauna par valodu, etnogrāfiju, vēsturi, ģeogrāfiju, literatūru un sportu. Viņas mobilajā telefonā atrodama arī aplikācija Duolingo, kas ministrei palīdz apgūt franču valodu. Tāpat  kultūras ministre iesaka iepazīties ar aplikāciju Sēnes Latvijā, kas palīdzēs atpazīt ēdamās sēnes un droši izbaudīt meža veltes.
 
Braucot pa latvijas autoceļiem, ceļmalās vasaras sezonā sastopami dažādi pārdevēji – gan tādi, kas pārdod paša lasītus ziedus, gan ogu un dārzeņu, gan sēņu tirgotāji, gan tādi, kas pārdod garāmbraucējiem adījumus vai ko citu.

Taču  ne tuvu ne visi uzskaita savus ienākumus un izdevumus, lai pārliecinātos, ka nodoklis viņiem nav jāmaksā, kā to pieprasa Valsts ieņēmumu dienests. 

Kā stāsta sabiedriskā medija aptaujātie tirgotāji – sevišķi tie, kuri rūpīgi visu pieraksta – tad  pat labas ražas gados trīs tūkstošus eiro viņam neesot izdevies nopelnīt, jo prece parasti tiek tirgota vien dažus mēnešus gadā.

Un jā - robeža  3 000 eiro  ir noteikta tiem, kas pārdod pašu izaudzētos vai pašrocīgi salasītos labumus.
Ja ienākumi no dārzeņu, sēņu, ogu, buntīšu pārdošanas pārsniedz 3 000 eiro, tad jāreģistrē saimnieciskā darbība un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Vairāki tirgū sastaptie ogotāji un sēņotāji atzina, ka par šādu prasību neesot pat dzirdējuši.
  
Saskaņā ar noteikumiem dārza un mežā velšu tirgotājiem pašiem ir jāuzskaita, cik daudz viņi pārdod.
Šādu grāmatvedību ir diezgan grūti pārbaudīt.
Taču kā norāda VID – tad dienesta prioritāte esot lielas PVN nemaksāšanas shēmas, nevis sēņotāji vai ogotāji.
Tāpēc lielā mērā nodokļu nomaksa esot pašu dabas velšu tirgotāju godaprāta jautājums.
Vai valsts pārvaldes iestādes darbojas cilvēka un sabiedrības interesēs? Vai iestāžu darbinieki ir pieklājīgi un pretimnākoši?

Viena no tiesībsarga funkcijām ir pārliecināties, vai valsts pārvalde ievēro labas pārvaldības principu, proti, vai valsts pārvalde rīkojas tiesiski un lietderīgi, vai ir atklāta pret sabiedrību un veicina personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu. Šo jautājumu izzināšanā ļoti būtisks ir visas sabiedrības viedoklis.

Lai noskaidrotu ikviena iedzīvotāja pieredzi saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm, tiesībsargs aicina piedalīties aptaujā par labas pārvaldības principu ievērošanu. Tiesībsargs norāda, ka aptauja ir anonīma, tās mērķis ir noskaidrot un apkopot labās prakses piemērus, kā arī lietas, kas dažādu iestāžu darbā būtu uzlabojamas.

Aptaujas anketa pieejama elektroniski: http://ej.uz/labaparvaldiba

Papildu informācija par labas pārvaldības principu: http://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/cilvektiesibas/laba-parvaldiba/labas-parvaldibas-princips
 
Latvijā vienīgā indīgā čūska ir odze.
Kā raksta portāls lsm.lv, tad Latvijā ik vasaru slimnīcā nonāk vairāki desmiti odžu sakostu cilvēku.

ja cilvēku sakodis zalktis, tad uztraukumam nav pamata, jo zalktis var vienīgi radīt lokālu bojājumu, taču zalktim nav indes. Bet bieži vien cilvēks satraukumā nav sapratis kāda čūska viņam iekodusi.

 Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsts Roberts Stašinskis saka, ja odze labu laiku nav ēdusi, nav savu indi izlaidusi, tad mūsu organismā sakošanas rezultātā visa šī inde, kas ir sakrājusies, arī nokļūs. Ja viņa pirms neilga brīža ir paēdusi, viņa ir apgūlusies saulīte un mēs viņu esam iztraucējuši, - ja tanī brīdī odze ir iekodusi, viņai indes rezerves nav atjaunojušās, un mums pastāv liela iespēja, ka būs tā saucamais sausais kodiens.

Visbiežāk pēc čūskas koduma ķermenī būs redzamas divu zobu pēdas. Pēc odzes koduma inde pa visu cilvēka ķermeni izplatās lēnām. Pēc laika parasti parādās pamatīgs pampums.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā stāsta, ka ātrās palīdzības mediķu uzdevums ir nepalielināt asinsrites ātrumu, tas ir nekustināt sakosto vietu.
Cilvēks pēc kodiena nedrīkst brūci durt, sūkt, griezt, piededzināt, jo indi tā ārā nevar dabūt, tikai var vēl dziļāk to iedabūt organismā. Tāpat nedrīkst likt žņaugu. 

Parasti čūska iekož kājā. Ja tas gadās mežā, tad ceļam līdz automašīnai vai palīdzībai jānorit pēc iespējas mierīgāk, mazāk kustinot sakosto vietu. Labi, ja kāds var palīdzēt pārvietoties.

Pēc čūskas koduma ieteicams zvanīt 113 vai, ja iespējams, pašam doties uz medicīnas iestādi.
Ja čūska iekodusi bērnam, vēršanās pēc mediķu palīdzības ir obligāta. Ja cietušajam pēc koduma sākas alerģiska  reakcija – smakšana, jāveic atdzīvināšanas pasākumi.

Kļūdas, ko cilvēki mēdz pieļaut pēc čūskas koduma ir:

kustina, kasa koduma vietu;
nelūdz mediķu palīdzību;
iekšķīgi lieto alkoholu;
lieto žņaugu;
mēģina izgriezt vai izsūkt indi no koduma vietas.

Pareiza rīcība ir:

vēršanās pēc palīdzības pie mediķiem;
koduma vietas nekustināšana;
koduma vietas atvēsināšana ar ledu vai aukstiem priekšmetiem;
ja sākas alerģiska reakcija – smakšana, jāveic atdzīvināšanas pasākumi.
CSDD Rīgas Motormuzejā šodien finišēja autoekspedīcijas “Lao Cai-Rīga” dalībnieki ar “Mercedes Benz” ugunsdzēsēju automašīnu.

Jūnija sākumā uz Vjetnamu devās seši autoekspedīcijas “Lao Cai-Rīga” dalībnieki, kuru mērķis bija no Vjetnamas atgādāt atpakaļ uz Latviju pirms vairāk nekā septiņiem gadiem tur pamesto autoekspedīcijas “Rīga-Melburna” mašīnu – ekspedīcijas vajadzībām pārbūvēto “Mercedes Benz” ugunsdzēsēju automašīnu.

Ekspedīcija ir izdevusies, jo uzdevums ir izpildīts un ugunsdzēsēju automašīna ir nokļuvusi atpakaļ Latvijā.
Facebook Draugiem Twitter Instagram