Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 no šodienas  līdz 30. maijam rīko informatīvo akciju “Pārtrauc klusēšanu!” - ar mērķi - vērst sabiedrības uzmanību uz seksuālo vardarbību un tās atklāšanu, aicinot cietušos, ģimenes locekļus un līdzcilvēkus zvanīt uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 un ziņot par notikušo.

Katru gadu Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunī tiek saņemti zvani no bērniem, kas cietuši no seksuālās vardarbības, bet baidās par to runāt ar līdzcilvēkiem - šie bērni sastopas ne tikai ar bailēm par savu drošību un dzīvību, bet arī dziļu vainas un kauna sajūtu par notikušo. 

Šī gada 4 mēnešos  uzticības tālrunī 116111 saņemti 60 zvani par seksuālo vardarbību, kas vērsta pret bērnu. Zvanītāji stāstījuši gan par vienaudžu un draugu, gan vecāku un citu pieaugušo seksuālo vardarbību. Lai gan saņemto zvanu skaits ir salīdzinoši nav liels, tas skaidri norāda, ka seksuālā vardarbība pret bērnu Latvijā pastāv un tā ir ļoti būtiska problēma.

Uzticības tālrunis 116111 strādā visu diennakti un ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par iebraukšanas maksas atcelšanu Jūrmalā, kā arī šādas maksas noteikšanas aizliegumu citviet Latvijā.

Kā iniciatīvas pieteicējs norādīts Valērijs Makrekovs, kurš iniciatīvā pauž pārliecību, ka Latvijas teritorija pieder valsts tautai, nevis atsevišķām pašvaldībām.

Viņš uzskata, ka arī, piemēram, Siguldai un Cēsīm varētu rast pamatojumu ieviest iebraukšanas maksu, pašvaldībām atrodoties Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kam sekotu arī Saulkrasti, Ventspils. "Kur mēs galu galā nonāksim?" nobažījies iniciatīvas autors.
Šogad daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem "Attīstības finanšu institūcija "Altum""  grantos jeb dāvinājumos plāno piešķirt aptuveni 12 miljonus eiro,  kas ļautu  atjaunošanas darbus uzsākt aptuveni 60 daudzdzīvokļu mājās visā Latvijā un siltumenerģijas patēriņš pēc darbu pabeigšanas tajās samazināsies vidēji par 50% gadā.

Līdz gada beigām "Altum" plāno izsniegt grantus aptuveni 100 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai par kopējo summu 12 miljoni eiro.

Kopš 2016.gada  Latvijā darbojas daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas valsts atbalsta programma.
Tā tiek īstenota ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, kas līdz 2022. gadam būs pieejams 166 miljonu eiro apmērā, savukārt piesaistot banku finansējumu tas sasniedz pat 300 miljonus eiro.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) bažījas par Zemkopības ministrijas priekšlikumu atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus, uzskatot, ka tas var kaitēt vairāku putnu, tostarp melno dzilnu un melno stārķu ligzdām, tā stāsta LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

LOB bažas ir saistītas ar Zemkopības ministrijas sabiedriskajā apspriešanā nonākušajiem grozījumiem noteikumos "Par koku ciršanu mežā". Ķeris skaidro, ka tie ietver galvenās cirtes caurmēra samazināšanu, proti, atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus, un kailciršu atļaušanu piejūras priežu mežos, kur tās līdz šim bija aizliegtas.

Lai melnā dzilna izkaltu dobumu, tai nepieciešams koks vismaz 38 centimetru diametrā, taču plānotie grozījumi paredz tādu priežu izciršanu, kuras sasniegušas vien 30 centimetru diametru, skaidro Ķerus. Tāpat melnajam stārķim ligzdas būvēšanai ir nepieciešami resni koki ar stipriem zariem. Vidējais koka diametrs, kādā melnais stārķis būvē ligzdu, ir 56 centimetru priedes, 46 centimetru bērzi un 45 centimetru egles, bet plānotie grozījumi paredz šos kokus atļaut nocirst jau tad, kad tie ir sasnieguši attiecīgi 30, 25 un 26 centimetrus diametrā, norāda LOB vadītājs.

Pēc viņa paustā, pamatojot grozījumu veikšanu, tikuši analizēti tikai privātie meži, bet likuma grozījumi ietekmēs arī valsts mežu apsaimniekošanu.

Pēc viņa domām, ietekmi uz valsts mežiem Zemkopības ministrija nav vērtējusi, taču, samazinot kritērijus mežu ciršanai, nākamajos desmit gados palielināsies mežizstrādes apjomi, pieaugs kailciršu platības un, ņemot vērā arī pašreizējo mežizstrādes atļautu putnu ligzdošanas laikā, bojā ies vēl lielāks putnu ligzdu skaits.
Ķerus arī atgādināja, ka LOB ir uzsākusi parakstu vākšanu, lai panāktu mežizstrādes pārtraukumu no aprīļa līdz jūnijam.

Tikmēr Zemkopības ministrijā norāda, ka tā ir izstrādājusi grozījumus, balstoties uz Saeimas lēmumu "Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu".

Ministrijas ziņojumā minēts, ka ir nepieciešams izmainīt galvenās cirtes caurmēru, ievērtējot Igaunijā noteikto galvenās cirtes caurmēru un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā.
Atbilstoši Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumiem par galvenās cirtes parametru noteikšanu, izmainot galvenās cirtes caurmēru, meža kapitālvērtību iespējams palielināt par 440 000 000 eiro, pie nosacījuma, ja tiek veikta mērķtiecīga meža atjaunošana ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu.
Izmaiņu rezultātā palielināsies ikgadējais tīro ienākumu gūšanas potenciāls par 12 000 000 eiro, norāda ministrijā.
Pēc tam, kad visi Latvijas mobilo sakaru operatori paziņojuši par savu pakalpojumu cenu celšanu, to klientiem nevajag uzreiz piekrist izmaiņām, bet sarunā ar operatoru jāmēģina atrast sev izdevīgāks variants, sacīja nozari uzraugošo institūciju pārstāvji.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktora vietnieks Andrejs Dombrovskis sacīja,  ka ņemot vērā tirgus situāciju, parasti tiek rasta iespēja piemērot klientam individualizētu plānu, bet, ja arī tas nesanāk, vienmēr ir iespēja mainīt pakalpojumu sniedzēju," pauda SPRK pārstāvis.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa aicināja operatoru klientus būt aktīviem un paust savu neapmierinātību.
"PTAC par jauno situāciju saņēmis ļoti daudz sūdzību, un tās galvenokārt ir no cilvēkiem, kam pēc jauninājumiem nav nepieciešamības, tie ir tie, kas nebrauc uz ārzemēm vai nelieto mobilos datus, tie ir pensionāri, cilvēki ar zemākiem ienākumiem," sacīja Vītoliņa.

Jau vēstīja, ka pirms viesabonēšanas piemaksu atcelšanas Eiropas Savienībā šā gada 15.jūnijā, visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori savos pakalpojumos paplašināja saziņas iespējas Eiropā vienlaikus ceļot šo pakalpojumu cenas.
Holivudas filmu studija "Universal" paziņojusi par plāniem veidot mūzikla "Mamma Mia!" turpinājumu.

"Mamma Mia!", kas uz ekrāniem nonāca 2008.gadā, nopelnīja 546 miljonus eiro, bet turpinājuma "Here We Go!" nonākšana uz lielajiem ekrāniem plānota nākamā gada  jūlijā.

Filmā izmantotas populārās zviedru grupas "ABBA" dziesmas, vēstot stāstu par kādu jaunu meiteni vārdā Sofija Šeridana, kas reiz sapņo uzzināt sava īstā tēva vārdu. Savu kāzu priekšvakarā viņa uzaicina uz svinībām trīs vīriešus, kuriem bijusi nozīmīga loma viņas mātes Donnas dzīvē tieši pirms 20 gadiem, cenšoties noskaidrot, kurš no viņiem ir viņas bioloģiskais tēvs.

Donnas lomu filmā atveidoja Merila Strīpa, Sofija bija Amanda Seifrīda, bet potenciālo meitenes tēvu lomās iejutās Kolins Fērts, Pīrss Brosnans un Stellans Skašgords.

"Universal" sagaida, ka jaunajā filmā piedalīsies arī pirmās filmas galveno lomu atveidotāji, kā arī tajā tiks izpildītas "ABBA" dziesmas, kas neizskanēja pirmajā filmā -  "Mamma Mia!".
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā ieviesta biometrijas datu sistēma, kas turpmāk vajadzības gadījumā ļaus noskaidrot pacienta personību pēc pirkstu nospiedumiem.

Noskenējot pirksta nospiedumu, ar jaunieviesto sistēmu iespējams noskaidrot pacienta vārdu, uzvārdu un personas kodu. Sistēma cilvēku identificē, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datus, un ir izveidota saskaņā ar datu drošības prasībām.

Iespēja noskaidrot pacienta personību, noskenējot pirksta nospiedumu, var palīdzēt ļoti daudzās situācijās, bet viena no būtiskākajām ir, ka tagad varēs ātri uzzināt vārdu un uzvārdu pacientiem, kuri ir bezsamaņā vai cieš no akūta atmiņas zuduma, bet slimnīcā nonākuši bez personu apliecinoša dokumenta, proti, tie ir pacienti, kuri guvuši smagas traumas, arī sirmgalvji, kuriem ir nopietni atmiņas traucējumi.
Iekšlietu ministrija ir precizējusi sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas ļaus valstij liegt potenciālajiem kaujiniekiem, teroristiem un nacionālās drošības apdraudētājiem atstāt Latviju. Grozījumu pamatmērķis ir nepieļaut situācijas, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos.

Un turpmāk, ja būs šaubas, ka kāda persona var iesaistīties bruņotos konfliktos ārvalstīs, tad  Iekšlietu ministrs varēs pieņemt lēmumu par aizliegumu izceļot no Latvijas uz noteiktu laiku līdz vienam gadam, ja valsts drošības iestādes būs sniegušas  attiecīgu informāciju.
Likuma grozījumi  stāsies spēkā 1.septembrī.
Nepilnas nedēļas laikā uz jaunatklātajiem  avio reisiem Rīga  - Liepāja  pārdotas vairāk nekā 1200 biļetes, intervijā LNT  teica satiksmes ministrs Uldis Augulis, norādot, ka tādejādi Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" jaunā reisa rezultāti ir labāki nekā sākotnēji kompānija bija plānojusi.

Augulis atgādināja, ka lidojumi plānoti tikai vasaras sezonā līdz oktobrim, jo Liepājas lidostā pagaidām ziemas sezonā reisus nav iespējams apkalpot.

Savukārt uz jautājumu, vai nākotnē ir plānoti reisi arī uz Ventspili un Daugavpili, Auglis bija skeptisks. Ne Ventspils, ne Daugavpils lidostas pagaidām tehniski nav gatavas regulārajiem reisiem.
Rīgā, Lielirbes ielas un Ulmaņa gatves krustojumā, šodien no plkst.16 līdz 19 notiks motociklistu kopienas "Freeriders.lv" akcija "Par cieņu uz ceļa!".

Akcija notiks piekto gadu pēc kārtas un tās laikā motociklisti izdalīs citiem ceļu satiksmes dalībniekiem bezmaksas automašīnu gaisa atsvaidzinātājus ar akcijas saukli.
Akcijas galvenais mērķis ir pievērst autovadītāju uzmanību tam, ka līdz ar motociklu sezonas sākšanos uz ielām arvien biežāk sāk parādīties motociklisti, par kuriem aukstajos mēnešos daudzi jau ir paspējuši aizmirst, norāda akcijas rīkotāji.

Kopā ar salona atsvaidzinātāju izdalīšanu, motociklisti novēlēs autovadītājiem labu noskaņojumu un laimīgu ceļu.
Pēc akcijas organizatoru domām, iedarbība uz cilvēkiem, izmantojot patīkamas emocijas, rada labāku efektu, nekā aicinājums pavēles formā "Skaties divreiz!" un tamlīdzīgi. 

Akcijai nav nekādu reklāmas mērķu, turklāt līdzekļi pasākuma īstenošanai ir savākti tikai pašas kopienas "Freeriders.lv" spēkiem.
Dzīvnieku draugi noskaidrojuši, ka pasaulē garākais kaķis mīt Austrālijā, viņu sauc Omārs, viņš ir ruds, 14 kilogramus smags un  mīluļa garums ir 120 centimetri.

Trīs gadus vecajam mājas mīlulim nepatīk cilvēku uzmanība un lielāko daļu laika tas pavada vienatnē. Savukārt kaķa saimniece vēsta, ka lielākās rūpes sagādā krāšņā kažoka regulāra ķemmēšana.

Dzīvnieka neparasto izmēru ievēroja vietējā televīzijas kanāla žurnālisti, un patlaban tiek veiktas nepieciešamās formalitātes, lai dzīvnieku pieminētu Ginesa rekordu grāmatā.
Ar mērķi piesaistīt cilvēkus sporta pasākumiem un aktīvam dzīvesveidam, popularizēt skirtuļslidošanu, skeitbordingu un dažādus citus pārvietošanās veidus, Rīgā  jau otro reizi Brīvības ielas braucamajā daļā noritēs Nakts brauciens.

Sestdien plkst.23 notiks skrituļotāju nakts brauciens pa Brīvības ielu, kura laikā būs ierobežota satiksme un mainīsies sabiedriskā transporta maršruti.

Brīvības ielas nakts braucienā  var piedalīties cilvēki ar skrituļslidām, skrejriteņiem vai skrituļdēļiem. Distance paredzēta no tirdzniecības parka "Alfa" līdz VEF Kultūras pilij un atpakaļ.

Tiem, kam nebūs savu personīgo skrituļslidu, būs iespēja tās noīrēt starta vietā.
Iznomāt varēs skrituļslidas, ķiveres un aizsargus, longbordus un skrejriteņus. Tomēr jārēķinās, ka inventāra daudzums var būt ierobežots.
Inventāra noma pie tirdzniecības parka "Alfa" sāksies jau no plkst.16.

Lai brauciens būtu pozitīvāks, ap 5000 metru garajā maršrutā būs uzstādīti muzikālie punkti. Braucējiem netiks kontrolēts laiks vai ātrums, tādējādi uzsverot, ka iela ir draudzīga visiem.

Autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, izmaiņas būs arī sabiedriskā transporta maršrutos.
Latvijas hokeja izlase pēc dalības pasaules čempionātā Rīgā atgriezīsies šovakar plkst.21.50 ar reisu no Frankfurtes.

Projekta “Mangaļi ūdens dižvietas” ietvaros sestdien, 20.maijā notiks projekta atklāšanas ekspedīcijas “Diena ar ūdens dižvietām”, kurās ikviens ir aicināts apmeklēt dižvietas Latvijā, kas izvēlētas par Latvijas ūdens vēstnesēm.
Šajā dienā būs iespēja gidu pavadībā doties uz Vējiņu pazemes ezeriem Straupē, ar laivu nokļūt Sv.Meinarda salā Daugavas vidū Ikšķilē, apceļot Lubānu un uz dienu iejusties dabas pētnieka lomā, kā arī labāk iepazīt Ventas rumbu un Alekšupītes ūdenskritumu vai Gauju pie Ērgļu klintīm.
Visi pasākumi šajā dienā ir bezmaksas.
 
Šīs un vēl daudzas citas ūdens dižvietas ir atrodamas unikālā kartē ( tā atrodas šeit), ko kopā ar iedzīvotājiem ir izveidojis dabīgais minerālūdens “Mangaļi”.
Šīs ir vietas ar stāstiem par labākajām Latvijas ūdens dižvietām, kas saistītas ar Latvijas upēm, ezeriem, strautiem un avotiem.
Tās ir vietas, kas vislabāk raksturos Latviju, apvītas ar leģendām un stāstiem un iedvesmos iedzīvotājus vairāk novērtēt mūsu ūdeni. Karte vienlaikus būs labs palīgs Latvijas apceļošanai un iepazīšanai.
 
Godinot mūsu ūdens resursus, dabīgais minerālūdens “Mangaļi” uzsācis jaunu projektu “Mangaļi dižvietas” un aicina iedzīvotājus iesūtīt savus stāstus par labākajām ūdens vietām, lai līdz Latvijas simtgadei kopīgi izveidotu tai dāvanu – unikālu karti jeb dižceļvedi ar vismaz 100 dižvietām.
Kartē šobrīd ir pievienotas 62 ūdens dižvietas.
"Lattelecom" un Latvijas Televīzija ieguvusi tiesības nākamos sešus gadus pārraidīt pasaules čempionātu hokejā.

Kanāla TV3 lēmums nepretendēt uz pasaules čempionāta hokejā translēšanas tiesību ieguvi nākamajiem sešiem gadiem pieņemts finansiālu apsvērumu dēļ.
TV3  sporta pārraides uzskata par būtisku sava satura sastāvdaļu, tostarp arī ikgadējo pasaules čempionātu hokejā.  Tomēr lēmums par pasaules hokeja čempionāta translāciju tiesību ieguvi ir balstīts finansiālos apsvērumos, un šajā gadījumā licences cena pārsniedz biznesa atdevi, MTG grupā, kurā ietilpst TV3.
 
Kanāls turpina nodrošināt pasaules līmeņa un vietējā mēroga sporta notikumu tiešraides, tostarp sieviešu un vīriešu basketbola valstsvienību sacensības, Anglijas premjerlīgu, Pirmās formulas sacīkstes, UEFA Čempionu līgu, UEFA Eiropas līgu, Anglijas un Vācijas kausa izcīņu futbolā, ULEB Eirolīgu, Dimanta līgu vieglatlētikā, "MotoGP" un citus sporta notikumus.
Tiesības uz pasaules čempionāta spēļu pārraidīšanu Latvijā MTG grupai piederēja kopš 1999.gada.
Nedēļas nogalē notikušā Rīgas maratona uzvarētājs kenijietis  - Džozefs Kjengo Munivoki skriešanā nopelnīto naudu izmanto, lai pabarotu savu ģimeni un samaksātu par savu brāļu izglītību.
Sportists Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" pastāstīja, ka ģimene par viņa panākumiem uzzinās tikai pēc skrējēja atgriešanās mājās – jo ģimene internetu nelieto, tāpēc arī par uzvaru uzzinās, kad skrējējs atgriezīsies mājās. 

Skrējējs ir no astoņu bērnu ģimenes, un viņu tēvs nomiris, kamēr Munivoki vēl bija jauns. Pēc tēva nāves jauneklis pievērsies skriešanai, lai nopelnītu iztiku ģimenei. 

Elites maratonistu menedžeris Valters Abmairs paskaidroja, ka Āfrikas sportisti nereti jau pirms sacensībām lūdz naudu avansā, lai varētu iegādāties kādu īpašumu vai ko citu, kas tajā brīdī ienācis prātā.
„Āfrikas austrumu piekrastē aizraujas ar skriešanu, viņi to uztver kā daļu savas karjeras. Skriešana viņiem sākas jau agrā bērnībā,” stāstīja Abmairs. Nereti skolēni ir spiesti skriet uz skolu, jo tas ir vienīgais veids kā tur nokļūt, arī viņu fizioloģija ir piemērota skriešanai, paskaidroja menedžeris.

Munivoki finiša līniju šķērsoja pēc divām stundām,12 minūtēm un 14 sekundēm.
Mūsu skrējējs Valērijs Žolnerovičs uzstādīja jaunu Latvijas rekordu maratonā. 
 Žolnerovičs laboja sev piederējušo Latvijas rekordu, finišējot pēc divām stundām, 14 minūtēm un 23 sekundēm.
Savu līdz šim labāko rezultātu Žolnerovičs uzlaboja par 10 sekundēm, un no vietas uz goda pjedestāla viņu vēl šķīra 10 sekundes. 

Sieviešu grupā uzvarēja Etiopijas skrējēja Bekeleša Dada Bedada - ar finišu pēc divām stundām, 31 minūtes un 22 sekundēm. 
.Latvijas čempiones titulu izcīnīja 6.vietā finišējusī Anita Kažemāka ar rezultātu divas stundas, 48 minūtes un 49 sekundes.
3. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, un katrs vēlētājs ir reģistrēts noteiktā iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai 90 dienas pirms vēlēšanu dienas.
Vēl šodien vēlētāji var izmantot iespēju iecirkni mainīt. 

Pašvaldību vēlēšanās iecirkni var mainīt:
uz jebkuru citu iecirkni savas pašvaldības robežās;
uz jebkuru citu iecirkni pašvaldībā, kur vēlētājam pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

Visātrāk un ērtāk vēlēšanu iecirkni iespējams nomainīt elektroniski Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā www.pmlp.gov.lv, kur pakalpojums būs pieejams šodien līdz plkst. 24.00.

No rītdienas, 17.maija, iecirkņa maiņa vairs nebūs iespējama, un katram vēlētājam vēlēšanu laikā būs jābalso tajā iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir iekļauts. 

Pašvaldību vēlēšanu dienā, 3. jūnijā, iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00.
Savukārt trīs dienas iepriekš būs iespēja nobalsot dažas stundas dienā.
Vecāku aptauja liecina, ka vecumā līdz trīs gadiem ekrānierīces lieto 73,1% bērnu, visbiežāk pie ekrāniem pavadot 1-3 stundas.

Ekrānierīču lietošanas ilgums aug līdz ar bērnu vecumu, un pusaudžu vecumā 18,6% savā brīvajā laikā izmanto ekrānierīces vairāk kā 5 stundas dienā.

Eksperti atgādina, ka ekrānos pavadītais laiks var negatīvi ietekmēt bērna attīstību un nozīmīgu prasmju apgūšanu.

Kā norāda neiroloģe Sandra Vestermane, bērns pirmajos dzīves gados iemācās tikai to, ko pats pieredz realitātē. Vecumā līdz trīs gadiem bērna smadzenēs visintensīvāk attīstās uztveres, valodas, kustību prasmes, kā arī stresa apstrādes, sevis nomierināšanas, impulsu kontroles  spējas, savukārt, apmēram 4-5 gadu vecumā galvenā apgūstamā prasme ir mijiedarbība ar citiem cilvēkiem, spēja pielāgoties sabiedrībai.

Ja bērns neapgūst noteiktas prasmes atbilstošajā vecumā, vēlāk viņš var nespēt šo laiku atgūt.  Un kā norāda neiroloģe – tad pie ekrāniem  šī prasmes un maņas nav iespējams apgūt.
 Bērnu filmiņas un spēles tiek veidotas tā, lai bērnus “ievilktu” un tajās tiktu pavadīts pēc iespējas ilgāks laiks, kas rada risku patiešām palaist garām būtiskus attīstības posmus,  skaidro neiroloģe.

Ar ekrāniem vecāki mēdz ātri risināt tūlītējas vajadzības – iegūt brīvu laiku vai nomierināt bērnu, kaut ko no bērna panākt. Taču rezultātā ar laiku rodas lielākas problēmas – vecākiem kļūst arvien grūtāk kontrolēt bērna lietoto ekrānierīču saturu un radīto ietekmi.

Lai aicinātu ģimenes vairāk domāt par būšanu kopā ārpus ekrāniem, “Centrs Dardedze” un  “Latvijas valsts meži” kopīgā kampaņā aicina ģimenes šo sestdien  pavadīt veselu dienu pie dabas, bez ekrānierīcēm. 

Informācija par atpūtas vietām pieejama vietnē www.mammadaba.lv vai arī skaties te.
Piedāvājot daudzveidīgas norises, rekordliels iestāžu skaits - 172 Latvijas muzeji un citas organizācijas – šo sestdien  -  bez maksas vērs apmeklētājiem durvis Muzeju naktī. 

Šogad nakts pasākumi Latvijas muzejos notiks jau 13. reizi.

Šā gada Muzeju nakts tēma ir “Laiks,” kas apskatīta dažādos griezumos, apmeklētājiem liks ne tikai domāt par laiku, bet arī skaitīt un vizualizēt to.
Daudzās vietās apmeklētāji no jauna varēs iepazīt arī šī gada īpašo gaviļnieku Eduardu Veidenbaumu, kuram aprit 150 gadi.

Tāpat kā pērn -  arī šogad aktīvākais reģions Muzeju naktī solās būt Vidzeme, vidzemnieki un reģiona viesi Muzeju  naktī varēs apmeklēt pasākumus 39 vietās, savukārt Rīgā nakts pasākumi notiks 67 vietās.

Aizvadītajos gados cilvēku iesaiste Muzeju nakts pasākumos ir nostabilizējusies, sasniedzot vidēji 250 tūkstošus apmeklējumu.

Šeit var uzzināt par pasākumiem.   
Labdarības akcijā “Dalies un samīļo” trūcīgu māmiņu jaundzimušo pūriņiem saziedots vairāk nekā 500 kg lietu, informē “Māmiņu Kluba” vadītāja Baltijas valstīs Sandija Salaka.

Latvijā dzemdību nodaļās nonāk mātes, kurām nav sarūpēta mazuļa pūriņa.
Vidēji gadā Rīgas pilsētas dzemdību namā nonāk 200 grūtnieces bez pūriņa. Tās parasti ir trūcīgas māmiņas, sievietes krīzes situācijās.

Dzemdību nodaļām dažkārt nav nepieciešamo lietu, ko piedāvāt jaunajai mātei mazuļa aprūpes nodrošināšanai, tāpēc labdarības pūriņš, kas sastāv no zīdaiņu drēbītēm, aprūpes piederumiem, autiņbiksītēm un siltas sedziņas, ir liels atbalsts.

Ziedojumu vākšana akcija turpināsies līdz 28. maijam.
Lietas mazuļiem iespējams ziedot tirdzniecības centrā “Spice Home” tam īpaši paredzētā labdarības kastē.

Speciālās labdarības pūriņu kastes saņems trūcīgās jaundzimušo māmiņas dzemdību nodaļās visā Latvijā. Vecāki tiek aicināti dalīties ar savu mazuļu lietām – drēbēm, sedziņām, zeķītēm, krūts ēdināšanas piederumiem, dvieļiem, autiņbiksītēm, higiēnas lietām un rotaļlietām, kas bērna pirmajos dzīves mēnešos der tikai neilgu laiku, bet var būt ļoti noderīgas kā ziedojums trūcīgām māmiņām.

Līdzīgas akcijas Skandināvijas valstīs tiek atbalstītas no valsts puses. Piemēram, Somijā jaundzimušo pūriņu kastes ir populārs atbalsta veids, ko sniedz valsts jaunajiem vecākiem.
Rīt Latvijā atzīmē Mātes dienu.

Latvijā Mātes dienu sāka atzīmēt pagājušā gadsimta 20. gados. Un lai gan 8. marta Sieviešu diena šo svētku popularitāti bija nomākusi, pēdējos gados šie svētki atdzimuši ar jaunu sparu.

Pērn Latvijā māmiņām piedzima vairāk kā 21 tūkst bērnu un nedaudz vairāk kā 9300 – savām mammām bija pirmie bērni. 

Pērn Latvijā mātes vidējais vecums, pirmajam bērnam piedzimstot, bija 28 gadi. Un Latvijā valda līdzīga tendence kā pasaulē – bērni sāk dzimt vēlāk, kas skaidrojams ar jauno vecāku vēlmi vispirms iegūt izglītību, paceļot un veidot uzkrājumus, un par bērnu domāt vēlāk.

Vecākā zināmā māmiņa dzīvo Rumānijā – viņai meitiņa piedzima 76 gadu vecumā.

Ja sievietēm bērnu laišanu pasaulē tomēr pagaidām vēl regulē bioloģijas likumi, tad kļūt par jauno tēti vīrietis teorētiski var jebkurā vecumā. Tā par jauno tēvu kļuvis 97 gadu vecs indietis , kura sieva 50 gadu vecumā laida pasaulē dēlu.
Savukārt  pasaules kuplākā ģimene - Dagāru ģimene, dzīvo ASV. Ģimenē aug 29 pašu radīti bērni. 

Vēl kāds  interesants fakts liecina, ka maijā dzimušie mazuļi ir vidēji par 200 gramiem smagāki nekā citos gada mēnešos pasaulē nākušie bērni.

Latvijā Izpētīts, ka Mātes dienā populārākā dāvana ir buča, ziedi  un apsveikuma kartītes. Kā nākamā dāvana māmiņai seko  - vakariņas un  dāvanu kartes.
Tempa turētāji sacensībās vairāk domā par citu skrējēju rezultātiem un labsajūtu, par to  raksta portāls lsm.

Tempa turētāji ir īpaši skrējēji, kas maratonu skrien konkrētā tempā. 

Viņus parasti var atpazīt pēc spilgtiem krekliem uz kuriem uzdrukāts vēlamais maratona vai pusmaratona  noskriešanas laiks un tāpat viņus mēdz rotāt baloni – lai tempa turētāji pūlī būtu pamanāmi.
Tāpēc, ja kāds grib distanci noskriet šādā pašā laikā, tad tik ir jāskrien līdzi.

Tempa turētāju uzdevumu ir  uzmundrināšana, ūdens glāzīšu padošanu distancē un  padomu došana -  ja nepieciešams. Ja tempa turētāji redz, ka kāds var skriet ātrāk, tad viņi iedrošina to arī darīt. Tiesa, gadās arī pretējas situācijas.
“Mēs varam pateikt: “Varbūt piebremzē! Šodien nebūs tava diena!”.

Skrējēja un trenere Anita Kažemāka atgādina, ko darīt, ja sacensībās vai maratonos sākas kādas problēmas, piemēram, dūrieni vēderā. 
Anita iesaka vai nu apstāties un kārtīgi izelpoties, vai nu pāriet soļos, vai arī skriet, samazinot tempu.
Tādās reizēs ir jāiedzer ūdens. Tāpat ir jāskrien uzmanīgi pa bruģi, kārtīgi jāsasien apavi un jādzer ūdens, kad vien iespējams.
Amatas novada Māļos latvieši īstenojuši pasaulē pirmo cilvēka lidojumu ar dronu lielā augstumā un lēcienu no tā, informēja uzņēmuma "Aerones" pārstāvis Jānis Putrāms.

"Aerones" radītais 28 motoru drons pacēlis izpletņlēcēju Ingu Augstkalnu 330 metru augstumā, no kurienes tika veikts plānots lēciens un piezemēšanās ar izpletni.

"Emocijas ir fantastiskas. Gan jūtot, cik viegli un ātri drons cēla, gan tāpēc, ka Latvija sevi pierāda tehnoloģiju inovācijās.  Aizraujošā laikā dzīvojam," emocijas pēc lēciena paudis projekta idejas autors Augstkalns.

Lēciens tika veikts Māļos, Amatas novadā, sadarbojoties ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", kura 120 m augstais komunikāciju tornis tika izmantots kā platforma lēcējam.
Lai mazinātu potenciālos riskus, drons uzņēma lēcēju no 120 m augstā torņa un pēc tam pacēlās lēcienam paredzētajā augstumā. 

Idejas realizētāji atklāj, ka gatavošanās ilgusi sešus mēnešus, kuru laikā tika palielināta drona celtspēja līdz 200 kilogramiem un veikta virkne testu, ieskaitot lidojumus ar lēcēju virs upes Daugavas.

26.maijā Rīgā sesto gadu norisināsies "Strādā jebkur!" diena, kuras mērķis ir popularizēt elastīgu darba stilu, skaidrot tā priekšrocības un elastīga darba organizēšanas principus.

Mērķis ir parādīt, ka elastīgs darbs nav domāts tikai IT nozares pārstāvjiem.
Izmantot šādas darba formas priekšrocības var gandrīz ikvienā nozarē un ikvienā profesijā. Tā ir mūsdienu darba vides tendence, ko arvien biežāk pieprasa paši darbinieki.

Uzzināt vairāk un pieteikties dalībai pasākumā var vietnē "stradajebkur.lv".
Pulcējot uz sarkanā paklāja pasaulslavenus aktierus un režisorus, starptautiskais Kannu kino festivāls nākamnedēļ atzīmēs 70.gadskāru.

Jubilejas festivāla ietvaros 11 dienu laikā no 17. līdz 28.maijam tiks izrādītas 49 filmas no 29 valstīm.
19 no šīm filmām sacentīsies par festivāla galveno balvu "Zelta palmas zaru".
Kannu kinofestivāla žūriju šogad vadīs spāņu režisors Pedro Almodovars.

Festivāla oficiālajā programmā iekļautas arī divas Latvijā uzņemtas un valsts līdzfinansētas filmas - Sergeja Lozņicas spēlfilma "Lēnprātīgā" ("A Gentle Creature") un slovāku režisora Georga Kristofa pilnmetrāžas debija "Out". Abas filmas tapušas, piedaloties studijas "Film Angels Productions" komandai un piesaistītajam līdzfinansējumam.

Latvijai ir saistība ar vēl vienu Kannu oficiālā konkursa lenti - režisora Andreja Zvjaginceva spēlfilmu "Ņeļubovj" ("Loveless"), kurā tēlo Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs.
Ceļu remontdarbu sezona jau ir sākusies, kopumā šogad plāno noasfaltēt 1100 kilometrus ceļu.

 “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange pastāstīja, ka šobrīd darbi jau norisinās pie Daugavpils virzienā uz Medumiem, Ventspils šosejā trijos posmos, tāpat uzsākti darbi uz Liepājas šosejas virzienā uz Lietuvas robežu no Rucavas, uz Valmieras apvedceļa, uz reģionālajiem ceļiem virzienā uz Neretu, Vecpiebalgas ceļa un citur.
Ceļu remontu karti var apskatīt mājaslapā lvceli.lv.

127 miljoni eiro no šogad ceļu remontiem atvēlētās naudas piešķirti no Eiropas Savienības fondiem.
Savukārt no valsts budžeta atvēlēti 159 miljoni eiro. Šajos ciparos nav ierēķināti bedrīšu lāpīšanas izdevumi.

Tomēr ar šo naudas summu ir par maz. Ir aprēķināts - lai pilnībā rekonstruētu Latvijā esošo ceļu sistēmu, būtu nepieciešami 4 miljardi eiro.

Rēķinot uz vienu kilometru, Lietuva ceļiem ik gadu atvēl trīs reiz vairāk nekā Latvija, savukārt Igaunija - divas reizes vairāk.

Savukārt biedrībā “Auto asociācija” norāda, ka Latvijā arī spēkrati ir jāremontē biežāk nekā daudzās citās Eiropas valstīs.
“Jo ceļš ir nelīdzenāks, jo automobiļa piekare saņem vairāk triecienu, vairāk nolietojas amortizatori, bukses. Arī bremžu kluči vai bremžu uzlikas, kas tieši ir saistīti ar ceļu netīrību. Tas nav saistīts ar bedrēm, bet cik ceļi ir putekļaini, cik tur daudz smiltis ir virsū,” skaidro Biedrības “Auto asociācija” valdes loceklis Ingus Rūtiņš.
Slimnīcā nogādāts  jau otrais pacients, kurš saindējies ar murķeļiem jeb bisītēm.
Šīs  pirmās pavasara sēnes ir indīgas, un ēšanai tās jāprot pagatavot.
Taču iesācēji šīs pavasara vēstneses viegli var sajaukt ar lāčpurniem, kuri nav indīgi.

Šīs sēnes kļūst par ēdamām tikai tad, kad tās ir pareizi pagatavotas – bisītes jāmērcē aukstā ūdenī, tad ilgi jāvāra. To nezinot, saindēties var diezgan ātri.

Saindējoties ar murķeļiem  ir sliktu dūša, vemšanu, diskomfortu vēderā, vēlāk var parādīties  arī nelieli nervu sistēmas darbības traucējumi, kas var izpausties kā galvassāpes un reiboņi, bet smagākos gadījumos var parādīties arī nopietni aknu un nieru darbības traucējumi.

Abi cilvēki, kuri saindējās -  murķeļus jeb bisītes  iegādājās tirgū, kur patlaban tās tiek  piedāvātas plašā sortimentā.

Pārdevēji  atzīst, ka   šīs sēnes pērk tikai tie, kuri zina, kā šīs pavasara sēnes pagatavot, tostarp restorāni.

Tomēr tiem, kuri lāčpurnus no bisītēm atšķirt nevar, speciālisti iesaka pavasara sēnes uzturā nelietot un sagaidīt gailenes, kas parādīsies jau pēc mēneša. 
Psihologs Ričards Stīvenss izpētījis lamāšanās ietekmi uz fiziskajām aktivitātēm, secinot, ka lamu vārdu atkārtošana palīdz izturēt lielāku slodzi.

Pētījumam Stīvensu iedvesmoja viņa draugs, kurš pirms pāris gadiem devās labdarības braucienā ar velosipēdiem pa Eiropu, lai savāktu naudu mobilajai ķīmijterapijas komandai Lielbritānijā.
Braucot ar velosipēdu pāri Pirenejiem, viņš secināja, ka to vieglāk darīt, skaļi lamājoties.

Stīvenss  pētījumos secināja, ka lamāšanās palīdz cilvēkiem vieglāk paciest sāpes, jo lamāšanās acīmredzot izraisa ķermenī akūtu stresa reakciju.
Uz ielām redzamo Latvijas karogu krāsa nereti mēdz atšķirties no likumā noteiktās. To pamanījusi gan Valsts heraldikas komisija, gan iedzīvotāji, kas komisijai sūdzējušies.
Tādēļ komisija rosinājusi noteikt stingrākas prasības karoga materiālam, lai Latvijas karoga karmīnsarkanā krāsa savu specifisko toni nezaudētu dažādos laika apstākļos.
Iecerēts, ka jaunās prasības varētu stāties spēkā līdz ar nākamā gada sākumu.

Nosacījumus varētu ieviest karoga auduma blīvumam, gaisa caurlaidībai, krāsas noturīgumam un ugunsdrošumam. 

Stingrākas prasības karoga audumam attieksies nevis uz karoga lietotājiem, bet gan tirgotājiem un izgatavotājiem.

Tiem būs aizliegts laist tirgū Latvijas valsts karogus un karoga vimpeļus, kas neatbildīs auduma un krāsas nosacījumiem.
To uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas varēs aizliegt nekvalitatīvo karogu pārdošanu. 
No 2020.gada septembra Latvijas veikalos vairs nevarēs tirgot stipru alu plastmasas pudelēs, kuru tilpums ir lielāks par puslitru, bet alu, kas nav stiprāks par 5,8%, nevarēs pārdot pudelēs, kuru tilpums ir lielāks par vienu litru.

To paredz Saeima šodien galīgajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Savulaik šo  likumu atvēra, lai cīnītos ar – lēto stipro alu divu litru plastmasas pudelēs.
Stipru alu visbiežāk pērk personas, kas lieto alkoholu pārmērīgi,  bet sidru – jaunieši, tāpēc Saeima plānoja ierobežojumus.  

Pēdējo četru gadu laikā reģistrētā alkohola patēriņš bijis robežās no 9,9 līdz 10,2 litriem absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju.
Kopš 2009.gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriena veids ir alus.
Facebook Draugiem Twitter Instagram