Svētdien,  Āraišos notiks ziemas skriešanas un nūjošanas pasākumā Noskrienziemu.lv. Plašāk var izlasīt par šo pasākumu te.

Arī Radio TEV komanda piedalījās pirmajā noskrienziemu.lv  posmā – decembrī tas notika Sējā.

Svētdien Āraišos ikviens pats varēs izvēlēties distanci - tautas distance - 9,4 km. Sporta distance - 18,8 km un nūjošanas pārgājiens 9,4 km garumā ar laika limitu 3h.

Bet kā pareizi ģērbties skrienot ziemā? To portālam nra.lv skaidroja skriešanas eksperts Raimonds Soopargs.
Ar ko  skriešana ziema atšķiras?  Ir aukstāks un mitrāks, kas nozīmē, ka aktualizējas apģērba jautājums. Ir slidenāks, kas savukārt nozīmē, ka ir jāpadomā par apaviem. Un ir tumšāks, tātad – aktualizējas drošības jautājums. Šīs ir trīs galvenās tēmas.

«Atšķirībā no kalnu slēpotāja, kuram ir slodze, braucot no kalna lejā, un kurš daudz ilgāku laiku brauc kalnā augšā, kas nozīmē, ka apģērbam ir jānodrošina, lai būtu silti arī tad, kad viņš neko nedara, skrējējam slodze ir visu laiku, ziemā – pat diezgan vienmērīga. Un pareizs apģērbs ne tikai pasargā no saslimšanas, bet arī ļauj justies komfortabli visu treniņa laiku. Un nedrīkst būt tā, ka esi noskrējis stundu garu treniņu un tev ir auksti. Tas nozīmē, ka esi uzvilcis kaut ko par maz vai nepareizi,» apgalvo skriešanas ekipējuma eksperts.
Raimonds Soopargs skaidro, ka ziemā skrējējam jāģērbjas kā sīpoliņam – divās trijās kārtās. Pirmā ir termoveļa, kuras galvenais uzdevums, neskatoties uz vārdu «termo», ir novadīt sviedrus no ķermeņa. Protams, vairāk vai mazāk tā arī silda. Termoveļa mēdz būt plānāka un biezāka, bet – veikalā tā obligāti ir jāpielaiko. Jo labai termoveļai ir jābūt kā otrai ādai, tā nedrīkst nekur atkarāties, piemēram, saliecot elkoni, nedrīkst veidoties «kabatas». Jo tad tur uzkrājas sviedri un tā dēļ var sākt salt.
Otrā kārta ir džemperis, kas ir galvenais sildītājs.
Un trešā kārta ir jaka, kuras galvenais uzdevums ir aizsargāt no vēja un mitruma. Tās ir biezākas un plānākas, tāpat arī otrās kārtiņas ir biezākas un plānākas. Bet ir jāsaprot, ka džemperis kā virsējā kārta ir pilnīgi nederīgs, ja ārā ir slapjš un vējains. Jo, piemēram, flīsam mitrums un vējš viegli tiek cauri.

«Lai nesaslimtu un normāli justos, līdz apmēram mīnus 8 ºC pietiek ar silto termoveļu un labu jaku, kas aiztur vēju un mitrumu. Ja ir aukstāks, ģērbjamies trijās kārtās – pa vidu nāk vēl džemperis. Vai flīsa, vai ar pūciņu. Vēlams tāds, kas pieguļ ķermenim, jo tad tas labāk elpo. Savukārt ļoti aukstā laikā priekšroka dodama maisīgākām drēbēm – termoveļai, protams, jābūt piegulošai, bet džemperis var būt brīvāks, jo tad starp termoveļu un džemperi veidojas siltā gaisa slānītis. Jā, biezie džemperi drusku zaudē elastībā, skrējējs paliek drusku lācīgāks, bet, ja ārā ir ļoti auksts, ir vairāk jādomā par siltumu,» uzsver skriešanas speciālists.

«Katram apģērba gabalam ir savs uzdevums, un, pareizi tos kombinējot, vajadzētu labi justies jebkuros laika apstākļos,» uzskata Raimonds Soopargs. Viņš uzsver: ziemā ļoti svarīgs aksesuārs ir cepure, jo 70% siltuma izdalās caur galvas virsu. Skrējējs var būt ļoti pareizi ekipējies, bet, neuzvelkot cepuri, un ja ārā ir mīnusos, ķermeņa saražotais siltums un enerģija iziet ārā un visam ķermenim vienalga ir auksti.
«Cimdi – ļoti individuāli. Vienam salst vairāk, citam mazāk. Es jau piecos grādos mīnusā skrienu ar dūraiņiem, bet zinu tādus, kuri skrien ar plāniem pirkstaiņiem arī lielos mīnusos,» stāsta skriešanas eksperts. Viņš iesaka labu kombināciju: plānie pirkstaiņi kā siltuma izolators un virsū biezāki pirkstaiņi, kas aizsargā no vēja un mitruma.

Apaviem, protams, ir liela nozīme ne tikai ziemā, lai kājas neslīdētu, bet arī – lai kājas būtu stabilas, lai nestraumētu ceļu locītavas, gūžas, muguru.
«Ziemas skriešanas apaviem ir lielāks protektors, zolei mīkstāka gumija, apavu augšdaļā ir tehnoloģija, kas aizsargā no mitruma. Ja ir ledus, nav nekā labāka par naglenēm – tās rada vislabāko saķeri. Bet ir cilvēki, kuri vasarā un ziemā skrien ar vieniem un tiem pašiem apaviem. Protams, tad jārēķinās, ka slīdēs vairāk. Iespējams, viņi skrien lēnāk, uzmanīgāk vai atrod tādas vietas, kas ir labi notīrītas vai nokaisītas, un slīdamība nav pārāk aktuāla,» spriež Raimonds Soopargs.

Ko darīt, lai nesaltu kājas? «Jāvelk termozeķes. Ar vecmāmiņas adītajām zeķēm skriet nebūs komfortabli. Jā, protams, parastā vilna ir vislabākais siltuma izolators, bet, ja tā samirkst – vai no sviedriem, vai no sniega, tā par 60% zaudē savu siltuma spēju. Tāpēc vilnu sportā nekad nelieto. Nekad nelieto arī kokvilnu. Jā, tā ir ļoti patīkama ikdienā, bet kokvilna netiek galā ar lielu sviedru daudzumu, kas izdalās, piemēram, skrienot. Kokvilna sviedrus uzsūc, bet nevada projām. Tā tikai piesūcas ar mitrumu un kļūst smagāka. Tas ir slikti gan vasarā – jo tā rīvējas gar ādu un rodas noberzumi, gan ziemā – jo mitrums netiek aizvadīts, un cilvēks sāk salt,» skaidro skriešanas ekipējuma eksperts.

«Ļoti komfortabla temperatūra, lai aktīvi darbotos īsajā sporta formā, ir +18 ºC, līdz pat +26 ºC, kas ir robeža ar karstumu. Ja ir mazāk par +18 ºC, kas ir robeža starp siltu un vēsu, skrējējam jāsāk nosegt ceļi, tāpēc ir 3/4 bikses – ar tādām diezgan komfortabli skriet ir līdz +12 ºC. Kad kļūst vēsāks, velk garās plānās skrējēju bikses, un ar tām var skriet līdz +6 ºC, kas ķermenim ir jau robeža starp vēsu un aukstu laiku. Zem +6 ºC jau sāk salt augšstilbu muskuļi, bet treniņa laikā tiem ir jābūt zināmā siltumā. Tāpēc tad jāvelk ziemas bikses,» stāsta Raimonds Soopargs, norādot, ka ziemas biksēm ir divi varianti: vai ar mitrumu un vēju aizturošu tehnoloģiju priekšpusē (ja ir mazāk par 2 ºC, apakšā velk termoveļu), vai vienkāršas ziemas skriešanas bikses, kas ir mazliet biezākas un siltākas par vasaras biksēm. Nelielos mīnusos arī zem šīm biksēm velk vai nu termobikses, vai pa virsu virsšortus ar vēju un mitrumu aizturošām funkcijām. Virsšorti parasti ir garumā līdz celim, var būt arī polsterēti, un tie ļauj augšstilbu muskuļiem būt siltumā.

Ja skrējējs pareizi saģērbjas, var skriet arī lielos mīnusos. Raimonds Soopargs ir pamēģinājis arī 27 ºC. Tas esot diezgan ekstrēmi, bet 50 minūšu krosu noskriet varot mierīgi. «Skriet nevajadzētu, ja, zināmos mīnusos ieelpojot auksto gaisu, cilvēkam sāk degt plaušas. To uztrenēt nevar. Tad ir jābeidz skriešana ārā un jāskrien telpās pa skrejceliņu.»

«Par pareiza apģērba izvēles principiem ir jāsāk domāt, ja cilvēks skrien regulāri un daudz. Katram trenerim gan ir savs viedoklis, kur ir tā robeža starp maz un daudz. Es šo robežu esmu novilcis – 10 kilometri nedēļā. Tās ir trīs rīta rosmes pa trīsarpus kilometriem, kas, manuprāt, ir pietiekami daudz cilvēkam, kurš ar sportu daudz nedraudzējas vai arī pamatā nodarbojas ar citu sporta veidu,» uzskata Raimonds Soopargs.
Viņaprāt, ja cilvēks skrien līdz desmit kilometriem nedēļā, viņš par apģērbu var pārāk neiespringt, var vilkt arī kokvilnu – jo, neskrienot vairāk par trīsarpus kilometriem, baigi nesasvīst. Plus mīnus ērti apavi, un aiziet! «Tikko jūs skrienat vairāk un nopietnākā līmenī, ir jēga sākt saprast, kā ģērbties un ko vilkt kājās.»

Skriešanas eksperts atgādina par drošību.
• meitenēm, skrienot tumšā laikā, noteikti vajadzētu kādu informēt, pa kādu maršrutu jūs skriesiet un apmēram cik ilgi; visdrošāk būtu skriet divatā, trijatā
• būtu labi līdzi ņemt mobilo telefonu
• ir svarīgi ne tikai redzēt citus, bet arī citiem ir jāvar redzēt jūs, tāpēc skriešanas trasi vēlams izvēlēties apgaismotu; ja gribat skriet pa Mežaparku, kur tālais gals nav izgaismots, ļoti laba lieta ir pieres lukturis – rādot ceļa segumu, tas pasargās no traumām
• visi zina atstarotājus, ko apliek ap roku – ja mašīnas gaismas trāpa virsū, tie spīd; skrējējiem tagad ir arī tādi, kuros ir baterija un iestrādāti režīmi, kad atstarotājs vai nu mirgo, vai vienkārši spīd pat tad, ja neko nespīdina virsū
• ja skrienat gar ceļa malu, no drošības viedokļa ļoti labas ir atstarojošās vestes spilgtās krāsās
• nesen parādījies ir arī High Visibility jeb augstas redzamības apģērbs: jaka var izskatīties melna vai tumši zila, bet, kad tai virsū trāpa gaisma, parādās dažādi spīdīgi elementi un cilvēks izskatās kā Jaungada eglīte; tādi elementi ir iestrādāti arī apavos

Avots: nra.lv
Topošo autovadītāju apmācība un pārbaudes procesa teorētiskā un praktiskā sadaļa tiek nemitīgi pilnveidota. Kā viens no pēdējiem jaunumiem autovadītāju apmācībā būs video jautājumu ieviešana eksāmenos no šī  gada pavasara.

Tas mudināšot autovadītājus laikus prognozēt un atpazīt bīstamas satiksmes situācijas, kā arī attīstīšot prasmes rīkoties šādās situācijās. 
Video jautājumi pieejami ne tikai autoskolām un to audzēkņiem, bet ikvienam interesentam.

Video jautājumi tiks izmantoti arī dažādos CSDD izglītības projektos, kā arī sabiedrībai skaidrojot situācijas ceļu satiksmē.
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā atklāta unikāla izstāde, kas aptver plašu galda spēļu klāstu un atklāj to attīstības vēsturi.
Apskatāmas vairāk nekā 200 spēles, kas ir daļa no divu cēsnieku kopīgi veidotās kolekcijas.

Popularizējot galda spēļu kultūru, turpmāko pusgadu apmeklētājiem būs arī iespēja pašiem izspēlēt un tā iepazīt kādu sen aizmirstu vai atcerēties labi zināmu spēli. 

Vitrīnā izlikts arī aptuveni 2000 gadus vecs metamais kauliņš, kas atrasts Romas impērijas provincē, mūsdienās Serbijas teritorijā. Kolekcionējot galda spēles uzzināti daudz interesantu vēstures faktu.

Izstādē eksponētas 232 spēles, taču kopumā  kolekcijā to ir ap 500.
Tiek uzskatīts, ka tā ir lielākā vēsturisko galda spēļu kolekcija Baltijā.
Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko  nominēta prestižajai "Laureus" sporta balvai kategorijā 2017.gada lielākais atklājums jeb izlaušanās.

"Laureus" balvas tiek pasniegtas kopš 2000.gada.
Tās piešķir par izciliem sasniegumiem sportā, sportiskā gara un godīgu sacensību principu ievērošanu cilvēkiem, kuri kalpo par piemēru citiem un uzlabo sava sporta veida tēlu.

Balvas piešķir organizācijas "Laureus World Sports Academy" žūrija, kurā strādā 50 izcili bijušie sportisti un sportistes.

Pērn "Laureus" balvu kā lielākais atklājums saņēma par Pirmās formulas pasaules čempionu kļuvušais Niko Rosbergs, 

Kopš 2000.gada lielākā atklājuma balvu pa piecām reizēm saņēmuši golferi un F-1 braucēji, bet četras reizes tenisisti. Tieši tenisisti ir vēsturē visvairāk reižu nominēti šai balvai.

Balvu saņēmēji tiks nosaukti 27.februārī.
Arizonas ultramaratona organizatori diskvalificējuši vienu no skrējiena dalībniekiem Keliju Agnevu, kurš sacensību laikā slēpās tualetē. 

Agnevs bija izgudrojis taktiku – kā ātrāk tikt līdz finišam.
Katrā apļa beigās sportists devās uz starta līniju, 7 minūtes pavadīja biotualetē un atkal finišēja, pieskaitot sev lieko pusotru kilometru.

Pārkāpumu fiksēja viens no tiesnešiem, kurš pierakstīja rezultātus: ”Kad Kelijs pabeidza apli, viņš šķērsoja finiša līniju un apstājās. Viņš stāvēja, skatījās uz finiša monitoru un devās uz biotualeti. Kelijs biotualetē pavadīja 7 minūtes. Tad viņš iznāca ārā un šķērsoja finišu, pieskaitot sev apli, kuru nebija skrējis".

2014./15. gadā, ar 88,5 noskrietiem kilometriem, sportists kļuva par 48 stundu garā maratona uzvarētāju.

Pēc notikušā, Agnevam tikai piespriesta mūža diskvalifikācija un iepriekšējie viņa uzstādīti rezultāti tika anulēti.

Ultramaratons ”Across the Year” dalībnieki skrien uz laiku un par uzvarētāju tiek pasludināts tas, kurš spēj veikt pēc iespējas garāku distanci 24, 48, 72 stundu vai sešu dienu laikā.
 Līdz  1. februārim izglītības jomā strādājošie, vecāki, uzņēmēji un ikviens iedzīvotājs var ietekmēt - ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. 

Savu priekšlikumu un vērtējumu par jaunā mācību satura un pieejas apraksta projektu  var iesniegt interneta vietnē skola2030.lv sadaļā -  apspriešana.

Turpat iespējams iepazīties ar jau līdz šim izteiktajiem komentāriem.

Turpretī sabiedriskajai apspriešanai noslēdzoties un izglītības jomas ekspertiem izvērtējot visus priekšlikumus, pavasarī tiks iesniegtas pirmsskolas izglītības vadlīnijas, pamatizglītības standarts un vispārējās vidējās izglītības standarts.
Aizvadītās nedēļas nogalē 86 gadu vecumā mūžībā devusies ASV autosporta leģenda Dens Gernijs, kurš savulaik iesāka tradīciju sacensībās uz goda pjedestāla šļakstīties ar šampanieti.

Gernijs bija viens no izcilākajiem savas paaudzes autosportistiem, laika posmā no 1959. līdz 1970.gadam piedaloties 86 Pirmās formulas posmos, pārstāvot "Ferrari", "Porsche", BRM un "Brabham" komandas.
Gernijs uzvarēja  prestižajās Lemānas 24 stundu sacīkstēs.

Tieši Lemānā Gernijs bija tas, kurš apbalvošanas ceremonijā šampanieti nevis vienkārši iedzēra no pudeles, bet to izšļakstīja un uzlēja uz sava komandas biedra muguras, vēlāk šādai rīcībai kļūstot par neatņemamu autosporta un citu sacīkšu apbalvošanas ceremoniju sastāvdaļu.
Saeimā iesniegti portālā “Manabalss” savāktie paraksti par Kopdzīves likuma iniciatīvu.

Pašlaik, piemēram, partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā.
Nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā.

Kopdzīves likums paredz šis un citas problēmas.
Kopdzīves likuma projekts ir izstrādāts pēc Igaunijā pieņemtā Kopdzīves likuma parauga.

Tas paredz iespēju nelaulātiem pāriem iespēju pie notāra reģistrēt savu kopdzīvi, kas nodrošinās atbilstošas civilas un administratīvās tiesībās.
Atbilstoši 2014. gadā  pētījumu centra “SKDS” veiktajai aptaujai, 70% Latvijas iedzīvotāju kopdzīvi bez laulības uzskata par pieņemamu.
Tāpat arī viendzimuma ģimenēm, kuras ir daļa no mūsu sabiedrības, šobrīd nav nekāda valsts aizsardzības mehānisma. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka Kopdzīves likums Latvijā tiek pieņemts un ģimenes - aizsargātas, skaidroja iniciatīvas aizstāvji. .
Pirms diviem gadiem, Riodežaneiro olimpisko spēļu laikā tika prezentēti šī gada Ziemas olimpisko spēļu talismani.

Toreiz spēļu rīkotāji prezentējuši savus talismanus - balto tīģeri Sohrangu un Himalaju melno lāci Bandabi.
Abi dzīvnieki nāk no korejiešu mitoloģijas un ir cieši saistīti ar nācijas kultūru un folkloru.

Baltais tīģeris, kas būs olimpisko spēļu talismans, korejiešu kultūrā tiek uzskatīts par svēto sargu, bet viņa krāsa saistīta ar ziemas sportu un ledu. 
Tīģera vārdam "Soohrang" korejiešu valodā ir daudz nozīmju - "Sooho" nozīmē arī "aizsardzība", bet "rang" ir vārda "tīģeris" daļa, 
kā arī ar to apzīmē tradicionālo Gan-gvonas provinces mūziku, kur atrodas Phjončhanas pilsēta.

Himalaju melnais lācis ir Gan-gvonas provinces simboliskais dzīvnieks, kas iemieso "spēcīgu gribu un drosmi". 
Lāča vārds "Bandabi" ir saliktenis no "bandal"- "pusmēness", kāds redzams uz šo lāču krūtīm, un "bi", kas apzīmē spēļu svinēšanu.

Turpina palielināties pieprasījums ne tikai pēc augsti kvalificētiem strādniekiem – arvien vairāk trūkst arī zemākas kvalifikācijas darbinieku. Tāpēc ekonomisti neizslēdz, ka nākamo divu, trīs gadu laikā, piemēram, veikalu pārdevēju vidējā bruto alga varētu pieaugt līdz 1000 eiro.

Lai gan iepriekš vairāk tika runāts par problēmām atrast dažādu jomu speciālistus, tomēr šobrīd darbinieku trūkumu arvien asāk sāk izjust arī veikalnieki. Augot ekonomikai, attīstoties veikalu tīkliem un saasinoties konkurencei – strauji aug pieprasījums arī pēc pārdevējiem, novērojis “CV-online” vadītājs Latvijā Aivis Brodiņš.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka pārdevēji veikalos pēdējos gados bijusi izplatītākā profesija,  to vidējais atalgojums pērn sasniedza 660 eiro, tajā skaitā zemākais algu līmenis bijis pārtikas veikalu darbiniekiem. Tomēr eksperti prognozē, ka šī alga varētu augt.

Latvijas Bankas eksperti norāda paradoksālu situāciju, ka no vienas puses trūkst darbinieku, no otras – tūkstošiem cilvēku sēž bez darba. Tomēr viņi neizslēdz strauju algu kāpumu pārdevējiem, atgādinot, ka līdzīgi algu bumi bija vērojami treknajos laikos pirms desmit gadiem, piemēram, būvniecības jomā.

Kamēr Latvijā tirdzniecības veikalos nav redzama strauja tehnoloģiju iesaiste, par 1000 eiro algu pārdevējam būtu pārsteigts ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš gan cer, ka valstī kopumā nākamo trīs gadu laikā 1000 līdz 1500 eiro algu saņems par 50 000 vairāk cilvēku nekā tagad. Savukārt 2020. gadā, kad nodarbināto skaits varētu augt līdz 910 000, šādas algas saņems piektā daļa strādājošo.
Tas varētu atturēt cilvēkus no aizbraukšanas – vienu no būtiskiem iemesliem pašreizējam darbinieku trūkumam.
No nākamā gada Vides ministrija plāno aizliegt tirgotājiem izsniegt bezmaksas plastmasas maisiņus, izņemot ļoti plānus maisiņus, kas nepieciešami, lai iesaiņotu citādi neiepakotu preci, piemēram, gaļu vai miltus.

Iecere saistīta arī ar kopējām Eiropas Savienības nostādnēm, bet Latvijā šo cīņu ar maisiņu patēriņu sāka jau pirms vairākiem gadiem.
Savulaik, kad iepirkumu maisiņiem tika noteikts dabas resursu nodoklis, daudzi pauda neapmierinātību, un veikalu ķēdes nolēma šos maisiņus vairs neizsniegt bez maksas.
Lai arī pukojāmies, toreiz pusgada laikā kopējo maisiņu patēriņu mēs samazinājām par 42%, norādīja Vides ministrija.
Pašlaik daudzās lielveikalu ķēdēs ir pieejami bezmaksas plānie maisiņi, piemēram, augļiem.

Pavisam aizliegt bezmaksas maisiņus ministrija negrasās, tos aizvien varēs lietot, ja tie ir nepieciešami higiēnas nolūkos, lai preci vispār varētu paņemt.    

Tirgotāji jau domā, kā samazināt plastmasas maisiņu patēriņu, piemēram, aizstājot tos ar papīra maisiņiem.

Daži fakti par plastmasas maisiņiem:

*  Katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā patērē apmēram 190 vienreizējos plastmasas maisiņus, bet Dānijā – tikai 4. 
Viens Eiropas Savienības iedzīvotājs patērē apmēram 200 vienreizlietojamos iepirkuma plastmasas maisiņus gadā.
Kopā ES iedzīvotāji patērē 100 miljardus maisiņu gadā. Latvijas rādītāji ir tuvu ES vidējam līmenim.
Ir aprēķināts, ka Latvijā ik gadu tiek izmantoti 3000 tonnu plastmasas maisiņu - ar šādu apjomu iespējams noklāt 55 futbola laukumus.
Cīņā pret samilzušo piesārņojumu vairākās Āfrikas valstīs, piem., Ruandā, Eritrejā, plastmasas maisiņi ir aizliegti un par to ražošanu, ievešanu vai pārdošanu pienākas bargi naudas sodi.

* Lielākā daļa no zemeslodes plastmasas atkritumiem nonāk nevis drošos atkritumu pārstrādes poligonos, bet gan ūdenstilpēs, vēlāk – jūrā. Ar okeāna straumēm vieglie plastmasas atkritumi – galvenokārt pudeles, maisiņi, plēves un cita veida plastmasas iepakojums – tiek sanesti okeānos no visas pasaules un koncentrējas salu veidā 20 m dziļumā zem ūdens.
Lielākā plastmasas atkritumu sala izveidojusies Klusajā okeānā un aizņem tikpat lielu teritoriju kā trīs Pireneju pussalas.
Okeāna atkritumos 80% plastmasas nāk no upēm, bet 20% – no kuģiem. 
Plastmasa jūrā bioloģiski nesadalās, taču saules un mehānisku spēku iedarbē sabrūk sīkās daļiņās. 
5% no zilā vaļa svara ir plastmasa, ko tas saēdies kā planktonu.

* Lai arī plastmasas iepirkumu maisiņiem sadalīšanās process ilgst no 15 gadiem (īpaši plānie mazie maisiņi) līdz 1000 gadiem (īpaši biezi plastmasas maisiņi), tomēr arī sadalīšanās galaprodukti ir videi kaitīgi.
Rezultātā, lai arī maisiņus pēc šā perioda ar aci neredz, tomēr to paliekas turpina piesārņot augsni un ūdeņus sev apkārt.
Jau nākamās nedēļas nogalē, 19. un 20. janvārī ar Alūksnes pusē startēs 2018. gada Baltijas rallija sezona.

“Rally Alūksne 2018” gaidāma plaša pārstāvniecība no visām trim Baltijas valstīm, jo reizē šis būs Latvijas un Igaunijas rallija čempionātu pirmais posms, kā arī Latvijas un Lietuvas rallijsprinta čempionātu sezonas pirmās sacīkstes. Sportisti pieteikšanos turpinās līdz nedēļas beigām, taču jau šobrīd dalībnieku sarakstā atrodamas vairāk par 70 ekipāžām.

Skatītāji ar īpašu interesei noteikti gaida ukraiņu pilota Valērija Gorbana startu. Šis sportists iepriekšējos gadus regulāri startējis pasaules rallija čempionātā un Alūksnē ieradīsies ar attiecīga līmeņa auto – “Mini John Cooper Works WRC”. Viens no favorītiem varētu būt arī 2017. gada Eiropas čempions rallijā ERC2 klasē, Tibors Erdi juniors no Ungārijas, kurš startēs ar “Vorobjovs Racing” komandas apkalpotu “Mitsubishi Lancer Evo X”.
No spēcīgākajiem pašmāju braucējiem jāizceļ Jānis Vorobjovs, kurš pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal būs redzams pie aizmugurējās piedziņas “BMW M3” stūres, un Jānis Berķis, kurš otro sezonu sēdīsies pie jaudīgās “Ford Fiesta R5” stūres. Savulaik uz Eiropu mērķējušais Emīls Blūms būs redzams pie “Mitsubishi Lancer Evo IX” stūres, tāpat spēcīgs kandidāts uz augstākajām vietām solās būt Edijs Bergmanis, kurš arī brauks ar “Mitsubishi Lancer Evo IX”. Nevar nepieminēt arī tādus pilotus kā polis Roberts Kočiks (“Ford Fiesta Proto”), igaunis Ranno Bundsens (“Mitsubishi Lancer Evo VIII”), krievs Aleksandrs Gorelovs (“Mitsubishi Lancer Evo X”), kā arī pašmāju sportisti Gatis Vecvagars (“Mitsubishi Mirage”), Ronalds Baldiņš (“Mitsubishi Lancer Evo VIII”) un Mārtiņš Sesks (“Peugeot 208 R2”), kurš iesildīsies startam Eiropas čempionātā.

Pirms gada par Alūksnes rallija uzvarētāju kļuva soms Kalle Rovanpera, kurš šogad karjeru turpinās pasaules čempionātā WRC2 klasē un Latvijā vairs nestartēs. Otrais toreiz finišēja krievu pilots Nikolajs Grjazins, kurš šoreiz jauno rallija sezonu uzsāks nedēļu pēc sacensībām Alūksnē, kad izies uz starta Norvēģijas čempionāta pirmajā posmā.

Tikmēr “Rally Alūksne 2018” iesāksies ar diviem nakts ātrumposmiem piektdienas, 19. janvāra vakarā, savukārt sestdien, 20. janvārī gaidāmi vēl septiņi ātrumposmi. Kamēr laika ziņas sola salu, sportistiem un līdzjutējiem jācer, ka būs uzsnidzis arī sniegs.

Līdz ar janvāri AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Vijciema čiekurkaltē sācies intensīvais čiekuru žāvēšanas process, kuru aicināts vērot ikviens interesents.

Čiekuru žāvēšana ir laikietilpīgs un interesants process, kas sākas ar čiekuru nogādāšanu kaltes trešajā stāvā.
Pēc tam tos mēra ar īpašu iekārtu un ber ruļļos, kas veidoti no metāla stieņiem.
Smagos ruļļus nedēļu groza četras līdz astoņas reizes dienā un darbinieki regulāri pārbauda žāvēšanas temperatūru, kas nedrīkst pārsniegt 48 grādus. Izbirušās sēklas attīra no čiekuru piemaisījumiem, samitrina un spēcīgi berž, lai no tām atdalītos lidspārni.
Tad sēklas vēlreiz tiek žāvētas, līdz tiek iegūtas pilnībā tīras un smalkas sēkliņas jaunu stādu audzēšanai.

Vijciema čiekurkalte ir viena no vecākajām Latvijā, taču uz citu pasaules čiekurkalšu fona tā izceļas īpaši, jo ēkā saglabājušās oriģinālās žāvēšanas iekārtas, kas ir 100 gadus vecas un joprojām veic savas funkcijas. Objekts iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā, turklāt 2008. gadā tam piešķirts arī neparastā kultūras mantojuma statuss.

Čiekurkalte pārsteidz ne tikai ar tajā izmantotajām tehnoloģijām, bet arī tās bagātīgo vēsturi. Kad 19. gadsimtā Ziemeļvidzemes mežus postīja plaši ugunsgrēki, to atjaunošanai tika uzbūvēta čiekuru kalte. Tās uzdevums bija nodrošināt nepieciešamo sēklu apjomu postīto teritoriju atjaunošanai.
Čiekurkalte bez pārtraukumiem strādāja no tās atklāšanas 1895.gadā līdz pat 20.gadsimta 70.gadiem. Pēc gandrīz ceturtdaļgadsimtu ilgas dīkstāves Vijciema čiekurkalte savu darbu atsāka 1992.gadā.

Plānots, ka čiekuru žāvēšana noritēs līdz pat 15. martam.
Dodoties uz Vijciemu, iespējams izveidot plašāku pastaigu maršrutu, kurā bez čiekurkaltes apmeklējuma var doties arī uz Vijciema medību pili, mežniecību un Strenču kokaudzētavu.

Vēsturiskās ēkas apmeklējumu vēlams iepriekš saskaņot ar čiekurkaltes pārzini Ivaru Paleju (tālr. +371 26478620).
Noslēdzot vienu no Latvijas vērienīgākajiem kino projektiem, 17. janvārī plkst. 19.00 pirmizrādi vienlaikus visā Latvijā piedzīvos režisora Aigara Graubas filma – leģenda “Nameja gredzens”.  

“Mums katram ir sava leģenda par Nameja gredzenu – par brīvību, drosmi un izvēli cīnīties par to, kas svarīgs un svēts. Filma būs mūsu stāsts, mūsu leģenda par Zemgales karali Nameju – jaunu, cilvēcīgu, pat mūsdienīgu varoni. Šis stāsts par brīvību ir aktuāls gan Latvijas iedzīvotājiem, svinot mūsu valsts simtgadi, gan tajā sev svarīgas vērtības saskatīs kino cienītāji visā pasaulē,” stāsta filmas režisors Aigars Grauba. 

Andrejs Ēķis, “Nameja gredzens” producents: “Filma ir Latvijā tapis, unikāls projekts gan tās vēriena, gan kvalitātes un starptautiskās radošās komandas dēļ. “Nameja gredzena” stāstu iedzīvina aktieri no Baltijas valstīm, Skandināvijas un Lielbritānijas, katrs ieliekot savu sajūtu par latviešiem tik nozīmīgo leģendu. Mums ir svarīgi šo 13. gadsimta brīvības cīņu stāstu pastāstīt pēc iespējas plašāk un tālāk, tāpēc tas likumsakarīgi pārtapis filmā angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā. Tā ceram piesaistīt arī plašāku jauniešu auditoriju tepat, Latvijā. Būs arī pieejami filmas seansi ar tulkojumu latviešu valodā, tāpēc aicinām skatītājus kinoteātrī rūpīgi izvēlēties sev atbilstošāko seansu” .

Nameja lomu filmā atveido zviedru aktieris Edvīns Endre, kurš Latvijas skatītājiem pazīstams no seriāla "Vikingi".
Galvenajās lomās redzēsim arī lietuviešu uzlecošo zvaigzni Aisti Dirziuti un Džeimsu Blūru no Lielbritānijas. Tāpat arī filmā spēlē latviešu aktieri Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš, Dainis Grūbe, Lauris Dzelzītis, Ivo Martinsons, Elīna Vāne un citi. 

Filmas galvenais operators ir Valdis Celmiņš, bet tērpi tapuši mākslinieces Sandras Silas vadībā. “Nameja gredzena” oriģinālā skaņu celiņa autors ir komponists Rihards Zaļupe.


Rīgas Zooloģiskajā dārzā no  10. janvāra, atsāk darboties Karantīnas bloks - jeb pirmā vieta, kur nonāk konfiscētie un atsavinātie dzīvnieki.

Ceļš uz ēkas atjaunošanu sākās pirms 10 gadiem un šobrīd ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu ir noslēdzies. Karantīnas ēka paredzēta dzīvnieku īslaicīgai nošķiršanai no kolekcijas dzīvniekiem vai arī uz laiku, kamēr dzīvniekam atrod jaunas mājas. Katrā zooloģiskajā dārzā nepieciešama šāda atsevišķa vieta.

Atbilstoši “Dzīvnieku aizsardzības likuma” deleģējumam, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs pieņem un izvieto Dabas aizsardzības pārvaldes un citu institūciju konfiscētus vai atsavinātus dzīvniekus, kā arī apdraudēto sugu dzīvniekus, kurus DAP atzinusi par izņemamiem no dabas.
Vidēji gadā karantīnā tiek izvietoti aptuveni 100 dzīvnieku.

Daļa no tiem ir Zoodārza dzīvnieki, kuri no kolekcijas jānošķir slimības dēļ, daļa savvaļas dzīvnieku, kas nonākuši nelaimē, piemēram, roņi un eži, un vēl – konfiscētie eksotiskie mājdzīvnieki – pitoni, ķirzakas, makaki, šinšilas, fretkas un citi.

Pavasarī Karantīnas bloku noteikti izmantos jūras krastā izskaloto ronēnu uzņemšanai, kā arī dažādu savvaļas dzīvnieku un putnu izvietošanai.  9. janvāra, vakarpusē uz Zooloģisko dārzu nogādāts kāds ezītis, kuru suns esot “izrāvis” no ziemas miega.
Sporta kompleksā Lielvārdes ielā 141, Rīgā,  meistari aktīvi rosās, lai sagatavotu atklāto hokeja laukumu  KHL regulārā čempionāta spēlei starp Rīgas "Dinamo" un Minskas "Dinamo" komandām.

 Rīgas "Dinamo" 20. janvārī aizvadīs "Ziemas klasiskas" spēli zem klajas debess. 
Mačs risināsies pie Rīgas 84. vidusskolas, kas atrodas blakus tā sauktajam Pļavnieku "atkritumu kalnam".

Šajā sporta kompleksā tiks uzbūvētas skatītāju tribīnes 8500 skatītājiem, kā arī tiks izveidota spēles norisei nepieciešamā infrastruktūra. 
Tāpat teritorijā tiks izvietoti ekrāni, lai spēli varētu vērot arī tie, kuri netika pie vietas tribīnēs.
Dienvidkorejas šī gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs par snovborda trases būvniekiem ir izvēlēti speciālisti no latviešu uzņēmuma We Build Parks (WBP) sadarbībā ar ilggadējo vācu partneri Schneestern.
WBP grupas komanda no Baltic Snowpark Agency dodas ceļā 11. janvārī, uzsākot iespaidīgus snovparka būvniecības darbus.

Baltic Snowpark Agency grupa ir strauji augoša ziemas sportu nozarē, nesot Latvijas vārdu un izbūvējot sniega trases ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskos, globāla mēroga projektos. Lielākais sasniegums noteikti ir dalība šī gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas notiks no 2018. gada 9. līdz 25. februārim.  

Latviešu entuziasmu un profesionālo darbu Dienvidkorejas Olimpiskā komiteja novērtēja jau 2016. gadā.
BSA komanda piedalījās Pasaules kausa trases izbūvē, pārvarot sarežģītus laika apstākļus – vētras un pēkšņu apledojumu.
Tomēr trīs nedēļu darbs beidzās trīs stundas pirms oficiālajiem treniņiem. Gan Komitejas pārstāvji, gan atlēti no visas pasaules atzina, ka tā esot labākā trase kāda jebkad ir tikusi uzbūvēta, tāpēc piedāvāja slēgt sadarbības līgumu 2018. gada Olimpisko spēļu snovborda trases būvniecībai. 

BSA virzītājspēks un komandas motivācijas avots neapšaubāmi ir uzņēmuma vadītājs Jānis Jansons, kurš iespēju pierādīt latviešu konkurētspēju un darba kvalitāti Olimpisko spēļu būvniecības laukumā sauc par sapņu piepildījumu, kaut gan tas ir bijis vairāku gadu smags un mērķtiecīgs darbs: “Savu darbību sākām darot dažādus palīgdarbus Cēsīs, Žagarkalnā. Ar lielu enerģiju un darba sparu nu jau esam strādājuši pie pasaules nozīmīgākajiem pasākumiem. Olimpiskās spēles tos visus sasummē izcilā sasniegumā. Esam priecīgi pārstāvēt Cēsis un visu Latviju Korejā.”

Viena no pasaules lielākajiem tūrisma portāliem "TripAdvisor" britu versijas aptaujā Rīga ieņem otro vietu starp TOP10 Eiropas galamērķiem un septīto vietu pasaules desmitniekā.

Pirmo vietu pasaules reitingā ieņem Japānas sala Isigaki.
Otro vietu ieņem Kapaa pilsēta, kas atrodas Havaju salās, trešo - Nairobi pilsēta Kenijā, ceturto - Halifaksa Kanādā, bet piekto vietu ieņem Polijas pilsēta Gdaņska.
Pēc aptaujas datiem, sestā vieta pasaules topā pienākas Sanhosē pilsētai Kostarikā, septītā - Rīgai, astotā Rovinjai Horvātijā, devītā Nerhai Spānijā un desmitā - Kasablankai Marokā.

Eiropas TOP10 galamērķu vidū Rīgu apsteigusi Gdaņska, trešo vietu ieņem Rovinja, ceturto - Nerha, piekto - Katānija Itālijā, sesto - Zagreba Horvātijā, septītā vieta piešķirta Ļubļanai Slovēnijā, astotā - Kadisai Spānijā, devītā - Valletai Maltā, bet desmitnieku noslēdz Nirnberga Vācijā.
Latvijas bokseris Mairis Briedis Pasaules boksa supersērijas (WBSS) pusfinālā cīņā pret ukraini Oleksandru Usiku cīnīsies no aizsardzības, pārliecināts ir pats Ukrainas sportists.

Brieža un Usika cīņa Rīgā risināsies 27. janvārī. Šī boksa cīņa būs ievērības cienīga ar to, ka notiks titulu apvienošana. Briedis aizstāvēs savu Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu, kā arī centīsies iegūt Usika īpašumā esošo Pasaules Boksa organizācijas (WBO) jostu.

WBSS turnīrā bokseri cīnās par Muhameda Ali vārdā nosaukto čempionu titulu.
Usikam uzvara turnīrā ir svarīga arī tāpēc, ka viņš un Muhameds Ali ir dzimuši vienā datumā – 17. janvārī.
2020.gadā tiks slēgta kartinga trase, kurā savu karjeru sāka septiņkārtējais Pirmās formulas (F-1) pasaules čempions Mihaels Šūmahers, un tās vietā, visticamāk, atradīsies ogļu raktuves.

Netālu no Ķelnes esošajā trasē  divas  trešdaļas trases zemes piederēja Mihaelam Šūmaheram, bet tagad to nopircis uzņēmums, kurš tur plānojis uzsākt ogļu ieguves rūpniecību.

Pašlaik 49 gadus vecais Mihaels Šūmahers publiski nav redzēts kopš 2013.gada decembrī negadījumā Alpos guva nopietnas galvas traumas. Informācija par viņa veselības stāvokli publiski netiek sniegta.
Pirmie šogad dzimušie bērni vairākos novados jau saņēmuši biedrības "Nigestes amatniecības nams" veidotās "Simtgades bērnu" monētas.

Šodien Viesītes novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts pirmais 2018.gadā dzimušais Latvijas simtgades bērniņš - Mārtiņš Gabriels -, kurš saņēmis sudraba vērdiņu ozolkoka kastītē.
Šādu pat dāvanu saņēmuši arī Ķeguma novadā pirmā šogad dzimušā mazuļa Dveina vecāki.
Piemiņas dāvana pasniegta arī pirmā šī gada Madonas novada mazuļa - Jēkaba - ģimenei.

Projektā "Simtgades bērni", Latvijas simtgades gadā dāvinot īpašu monētu mazuļiem, iesaistījušās Neretas, Daugavpils, Viesītes, Tērvetes, Ķeguma, Madonas, Grobiņas, Ciblas, Jaunpils, Babītes un citu novadu un pilsētu pašvaldības.

Tāpat, pateicoties Amerikas Latviešu apvienības iesaistei, visi ASV 2018.gadā dzimušie latviešu bērni saņems īpašo "Simtgades bērni" dāvanu komplektu.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka biedrība "Nigestes amatniecības nams" reģistrēta pērn Madonas novadā. To vada Inguna Roga-Saulīte.
Par Latvijas gada ģeovietu atzīts Raunas Staburags, kas atrodas Vidzemē, Raunas pagastā.
Ainaviskais šūnakmens Raunas Staburags Raunas krastā ir ievērojams kā šobrīd lielākais avotu kaļķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies cilvēka nepārveidots. Daudzi citi Latvijā ir vai nu norakti, vai arī kā Daugavas Staburags atrodas ūdenskrātuves dzelmē.

Šūnakmens stāvajā Raunas senlejas nogāzē ir izgulsnējies pēcleduslaikmetā. Bez lielākā šūnakmens kupola tam blakus ir vēl virkne mazāku veidojumu. Nogāzē iegulošie plaisainie dolomīti, lodīšu smilšakmeņi un akmeņainās ledāja mālsmilts slāņi ir vieta, kur caurplūstošais ūdens bagātinās ar minerālvielām. Smilšakmens un dolomīta slāņi ir aplūkojami Raunas krastos augšpus un lejpus šūnakmens veidojumiem.

Kaļķakmens izgulsnēšanās notiek uz slapjumā augošajām sūnām un cita substrāta, veidojot irdenu, porainu iezi – šūnakmeni. Ūdens plūst pār nogāzi veidojot sīkus ūdenskritumiņus – augstāko līdz pat 3 metriem. Ziemā tie sasalst kā krāšņi ledus lāseņi.

Avotiem bagātā upes krasta nogāze ir nozīmīga kā dzīvotne, kur aug daudzveidīgas kaļķi un mitrumu mīlošas sūnu un lakstaugu sugas, un kādu brīdi ir mitusi no Daugavas Staburaga 1963. gadā pārstādītā puķīte Alpu kreimule.
Ģeoloģiskie veidojumi un ietverošais reljefs kopā ar apaugumu veido skaistu, neskartu un nedaudz intīmu ainavu – dabas krāšņumu, kas labi aplūkojams no Raunas pretējā, kreisā krasta, kur ir labiekārtota pieeja. Raunas Staburags atrodas plašākas aizsargājamas teritorijas, dabas lieguma, vidū.

Ziņots, ka Raunas Staburaga aizsardzībai šobrīd tiek izstrādāts īpašs plāns.
Pērn par gada ģeovietu bija atzīts Dzerkaļu kalns Latgalē.
Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" jau piekto gadu reizi izsludināja pieteikšanos apbalvojumam "Laiks Ziedonim".
Apbalvojums tiks pasniegts piecās nominācijās: zinātnē, novadpētniecībā, bērniem un jauniešiem, tautsaimniecībā un par dzīvi literatūrā. Pieteikšanās līdz 23. februārim apbalvojuma mājas lapā www.laiksziedonim.lv/apbalvojums.

Laureāti tiks paziņoti īpašā cildināšanas ceremonijā 3. maijā - Imanta Ziedoņa 85. dzimšanas dienā.

Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" apbalvojumu "Laiks Ziedonim" iedibinājis 2014. gadā, lai iedvesmotu, novērtētu un cildinātu jaunradi, kā arī dzejniekam I. Ziedonim svarīgās vērtības - izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatību, kas jau piekto gadu tiek meklētas ikviena pretendenta personībās. Tā ir iespēja ikvienam pamanīt un izcelt kādu savu novadnieku, darba devēju, kolēģi vai aktīvu jaunieti. Līdz šim apbalvojumu saņēmuši 20 laureāti no dažādiem Latvijas novadiem un disasporā dzīvojošie latvieši.

Laureātus atbalstīs mecenāti Boriss un Ināra Teterevi, nodrošinot katras nominācijas laureātam naudas balvu 3 000 eiro apmērā.

Apbalvojums zinātnē "Taureņu uzbrukums"
Nominācijā "Taureņu uzbrukums" apbalvojums tiks pasniegts zinātniekam ar doktora grādu, kurš ir vaduguns - viņš zina savu ceļu un nešaubīgi iet uz priekšu, izgaismojot ceļu citiem.

Apbalvojums Novadpētniecībā "Kedas"
Nominācijā "Kedas" 2018. gadā aicinām pieteikt dažādu radošo profesiju pārstāvjus. Tie ir cilvēki ar nerimstošu meklētāja jeb pētnieka garu, ar kādu zīmīgu un jau paveiktu darbu, kas pelnījis sabiedrības uzmanību un jau tagad ir uzskatāms par ieguldījumu Latvijas attīstībā un nākotnē.
Ar radošajām profesijām tiek saprastas gan radošās profesijas mākslā (mūzika, teātris, glezniecība u.tml.), gan arī radošās industrijas jomās (arhitektūra, interjers, lietu dizains u.tml.).

Apbalvojums Tautsaimniecībā "Zemi es mācos"
Nominācijā "Zemi es mācos" apbalvojums 2018. gadā cildinās Latvijas cilvēkus - gudrības tālākteicējus - meistarus, amatniekus, biznesa eņģeļus, kuri nodod tālāk savas zināšanas un prasmes.

Apbalvojums nominācijā Bērni un jaunieši "Rabarbers"
Nominācijā "Rabarbers" šogad aicinām pieteikties cilvēku - bāka!, kas rāda gaismu un parāda virzienu. Balstoties uz "Laiks Ziedonim" vērtībām, meklējam cilvēku, kurš rada jauniešos interesi, nostiprina stāju, iekur degsmi un rada jaunos rabarberus.

Apbalvojums nominācijā Dzīve literatūrā "Bize"
Nominācijā "Bize" 2018. gadā meklēs savdabīgākos, aizrautīgākos un izteiksmīgākos stāstniekus, kas ar saviem stāstiem iedzīvina un valodā uztur savam novadam, pagastam, tieši tai vietai un videi raksturīgo. Kur senvārdi, vietvārdi, dialekti, izloksnes un intonācijas ir kā greznas rotas, kas mirdz pie ikdienas valodas bieži vien pieticīgā svārka.


Tagad ikvienam bezmaksas lejupielādei pieejama jauna, Latvijā izveidota dronu pilotēšanas aplikācija "Drone Pilot".
Aplikācija ērtā un visiem saprotamā veidā atainos dronu pacelšanās un nolaišanās iespējas, gaisa telpas ierobežojumus un citus dronu pilotēšanas rīkus.

Latvijā un citur pasaulē novērojama ļoti strauja bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošana gan personīgām, gan profesionālām vajadzībām.
Tā kā līdz šim bija gandrīz neiespējami uzzināt, kur ar dronu atļauts pacelties, tagad ar aplikācijas palīdzību īsā laika posmā iespējams uzzināt, vai drona pilotēšana izvēlētajā vietā ir atļauta, kā arī citus gaisa telpā spēkā esošos ierobežojumus. Jaunais tehnoloģiskais risinājums ir veidots tā, lai tas būtu saprotams ikvienam šīs aplikācijas lietotājam.

Aplikācija ir izveidota tā, lai ne tikai sniegtu informāciju par gaisa telpas pieejamību un ierobežojumiem, bet arī darbotos kā palīgrīks ikvienam drona pilotam.
"Drone Pilot" aplikācija piedāvā tādas iespējas, kā reālā laika lidojumu apskati un ātru drona lidojumu attēlojumu kartē, lidojumu vēstures pieprasīšanu un apskati, gudros paziņojumus un satiksmes trauksmju ziņojumu saņemšanu. Nākotnē plānots pievienot arī tādas funkcijas kā lidojuma apdrošināšanu, laika prognozes u.c.. Tāpat jāņem vērā, ka iespēja apskatīt lietotājam nepieciešamos gaisa telpas regulējumus, pagaidām pieejama tikai Latvijas robežās.

Nav svarīgi, vai drons tiek pilotēts profesionāli, vai hobija līmenī - spēkā ir regulējumi un noteikumi, kurus jāievēro, lai neapdraudētu gaisa telpu, tās drošumu un drošību.
Vēsturiskais 107 kilometru skrējiensoļojums Rīga-Valmiera 2018.gadā risināsies 10.reizi, kā arī atzīmēs piekto gadskārtu kopš teiksmām apvītā skrējiena atjaunošanas. Trešās atmodas laikā no 1989. līdz 1993.gadam Mildas sveiciena nodošana Sīmanim risinājās vasarā, tāpēc valsts simtgadē plānota atgriešanās ziedu mēnesī pie zaļās versijas, kādu pēdējo četru skrējienu dalībnieki nav piedzīvojuši. 

Skrējiensoļojumam izvēlētā nakts no 22. uz 23.jūniju būs maksimāli tuvu joprojām nepārspētā trases rekorda uzstādīšanas datumam – 1992.gada 20.jūnijam, kurā leģendārais Georgs Jermolajevs 49 gadu vecumā 107 kilometrus pieveica astoņās stundās (08:01:38). Arī 75 gadu vecumā nenogurdināmais rekordists būs viens no dalībniekiem skrējienā no Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim Valmierā.

Latvijas garākais skrējiens jubilejas reizē būs īpašs ne tikai ar norisi vienā no gada īsākajām naktīm un tai sekojošo Līgo dienu, bet arī pavisam tuvajiem simtgades Dziesmu un deju svētkiem, kuri pulcēs latviešus no visas pasaules, līdzīgi kā tas bija Trešajā atmodā, kad Rīga-Valmiera aizsākās 1989.gadā kā nevainīgas derības, bet noslēdzās ar “Pasaules latviešu Trīszvaigžņu spēlēm” 1993.gadā, kas vēlākajos gados pārtapa Prezidenta balvā vieglatlētikā. Simboliski, taču Rīga-Valmiera distancē atļauts arī soļot, un tas nav tikai tāpēc, ka Vidzemes lielākā pilsēta Latvijai devusi pirmo olimpisko medaļnieku Jāni Daliņu. Arī pašreizējais valsts labākais soļotājs Arnis Rumbenieks dzimis Valmierā.
Arī jubilejas reizē Rīga-Valmiera skrējiensoļojumā būs ierobežots dalībnieku skaits, un 107 vietas skrējēji biedrības “Sportlat” reģistrācijas sistēmā sāks aizpildīt no 1.janvāra.

Skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki un brīvprātīgie palīgi ceturto reizi vāks ziedojumus kāda Vidzemes bērna ar kustību traucējumiem veselības uzlabošanai. Šoreiz līdzekļi tiks novirzīti piecgadīgajai Kristai Spirģei, kurai staigāšanas iespējas ir ierobežotas.

Dzīvespriecīgā Krista piecu gadu vecumā spiesta pārvietoties rāpus, reizēm viņa staigāšanai izmanto palīgierīci – staiguli. Abi vecākie brāļi ir aizrāvušies ar futbolu un kopā ar mammu piedalījušies Rīgas maratona sešu kilometru skrējienos.
Kristas uzvara ir piecelšanās kājās no tupus stāvokļa. Meitene piedzima ļoti sīciņa grūtniecības 27.nedēļā un svēra 969 gramus. Pavadot divus mēnešus slimnīcā, tika noskaidrots, ka Kristai ir cerebrālā trieka ar spastisku paraparēzi.

Jaunpiebalgā dzīvojošā daudzbērnu ģimene pirms diviem gadiem zaudēja tēti. Taču Spirģu ģimenei paveicies ar vecvecākiem, kuri iesaistījušies rūpēs par bērniem. Ar labdarības fonda “Ziedot.lv” starpniecību Krista bija viens no tiem bērniem, kuri guvuši atbalstu muzikālajā projektā “#MĒSarMESA”.
Gata Irbes (Gacho) albums “Mesa” finansiāli palīdzēja deviņiem bērniem veikt terapijas kursu rehabilitācijas centrā “Poga”. Starp šiem bērniem pērn bija ne tikai Krista Spirģe, bet arī Lāsma Zukure, kurai skrējēju sabiedrība palīdzēja šogad.

Nodarbībās Krista bija tik mērķtiecīga, ka rezultāti neizpalika un saglabāja mammas ticību, ka reiz meita staigās savām kājām. Ja skrējējs pusmūžā, sācis kustēties, priecājas par savu progresu pēc pirmajiem treniņiem, tad mazās Kristas panākumu starpā pēc pirmā četru nedēļu kursa 2016.gadā bija spēja stabili sēdēt un piecelties kājās.
Šī gada rudenī Krista pabija Čehijā, kur tika veikta kāju muskuļu pagarināšanas operācija, kas būs jāveic atkārtoti, kamēr meitene augs un stiepsies garumā. Pēcoperācijas atlabšanas periodā mazā vidzemniece gatavojas jaunam ārstniecības kursam rehabilitācijas centrā “Poga”.

Krista ar mammu Rīgā ieradīsies janvārī, un abas ir gatavas ilgstošam, pacietīgam darbam ar savām kājām un vispārējo ķermeņa muskulatūru gluži kā skrējēji, kuri gatavojas savām sacensībām. Centra “Poga” speciālisti vēl no pirmā rehabilitācijas cikla atceras Kristu un apbrīno viņas milzu atdevi nodarbībās.

Par Kristas darbaspējām un pozitīvo attieksmi pret dzīvi pārliecinājās arī skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera rīkotāju komanda, apciemojot enerģisko piecgadnieci un mammu Bērzkroga bērnudārzā. Meitene piekrita kļūt par gaidāmā pasākuma sargeņģeli.

Te meklē visu par leģendārajiem Rīga - Valmiera 107 kilometriem. 
Līdz 2.februārim darba devēji - uzņēmumi, organizācijas un iestādes var pieteikties dalībai  ikgadējai karjeras izglītības programmai "Ēnu diena".
Pasākums šogad norisināsies 14.februārī.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt savas vakances tiešsaistes karjeras izglītības biržā skolu jauniešiem "www.enudiena.lv". 

No 16.janvāra pieteikšanos piedāvātajām vakancēm sāks arī skolēni, potenciālie ēnotāji, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 9.februārim. Darba devēji ir aicināti nekavēties ar pieteikumiem - jo agrāk vakance ir publicēta portālā, jo lielākas izredzes tai ir sapulcināt lielāku skolēnu pieteikumu skaitu, kas nodrošina darba devējam plašākas atlases iespējas.

Šogad organizatori īpaši vēlas izcelt profesiju iespējas "StartUp" uzņēmumos jeb jaunuzņēmumos. 

Pagājušajā gadā Ēnu dienā piedalījās 1313 ēnu devēji, kuri kopumā piedāvāja 7861 vakanci, kas bija par 25% vairāk nekā 2016.gadā. 

 Pērn pieprasītākās profesijas bija programmētājs, ārsts, radio diktors  fotogrāfs, ārsta palīgs, fizioterapeits, ugunsdzēsējs, jurists, gaisa kuģa stjuarts, mākslinieks. 

Savukārt lielākie ēnu devēji iepriekšējā gadā bija Jelgavas pilsētas pašvaldība, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
Kā sniegt palīdzību, ja bērns ir aizrijies; kā rīkoties, ja satiec nomaldījušos bērnu; kā zināt, vai bērns cieš no vardarbības – šie ir tikai daži no tematiem, par kuriem vairāk var uzzināt Labklājības ministrijas padomu žurnālā „Bērnam Droša Bērnība”.
Žurnālu vecāki bez maksas var gan saņemt drukātā formātā, gan lasīt elektroniski. 

Latvijā arvien ir ļoti augsti bērnu traumatisma rādītāji, tāpēc gada nogalē Labklājības ministrija vecākiem izdevusi izglītojošu padomu žurnālu „Bērnam Droša Bērnība”. To ir iespējams bez maksas lasīt internetā www.mammamuntetiem.lv.

Žurnāla tapšanā iesaistījušies izcili savas jomas speciālisti – bērnu ārsti, reanimatologi, psihologi, juristi u.c. –, aicinot vecākus pašizglītoties par dažnedažādiem ar bērnu audzināšanu saistītiem jautājumiem, to skaitā par to, kā novērst bērna traumatisma riskus. 

Intervijā žurnālam „Bērnam Droša Bērnība” Latvijā pazīstamais bērnu ārsts, reanimatologs Pēteris Kļava uzsver, ka ikvienam pieaugušajam, kurš plāno ģimenes pieaugumu vai jau ir kļuvis par vecāku, ir jāizpilda noteikti mājasdarbi. „Viens no tiem – izglītojies! Uzzini, kas var notikt ar tavu bērnu, ja viņš iet pie rokas, ja atrodas ciemos, pie jūras, uz kuģa, virtuvē, vannas istabā u.c. To vecāku, kas ir intuitīvi viedi un inteliģenti izglītoti, bērniem problēmas gandrīz nekad negadās. ,” uzsver bērnu ārsts, reanimatologs Pēteris Kļava. 
lgstošā siltā laika ietekmē Latvijā turpina ziedēt vai no jauna izplaukušas dažādas puķes, sākta kļavu sulu tecināšana un novēroti gājputni, tostarp dzērves, liecina iedzīvotāju ziņojumi sociālajos tīklos.
Laikraksts "Kurzemes Vārds" vēsta, ka janvāra sākumā Kurzemē turpina ziedēt vasarai un rudenim raksturīgās rozes, arī viengadīgās puķes - lauvmutītes un kliņģerītes. Zied arī prīmulas un ziemai piederīgās sniega rozes jeb ziemziedes.

Dabas vērotājs Vilis Bukšs Viļakas apkaimē gadumijā manījis gan ziedošas zilās vizbulītes un baltos vizbuļus, gan izplaukušus pūpolus.
Mežos joprojām atrodamas arī gailenes.

Vietām sākta kļavu sulu tecināšana. 2017.gadā kļavu sulu masveida tecināšana sākās februārī, bet tradicionāli tas notiek martā.
Ja zeme nav sasalusi un laiks ir silts, kļavu sulas var tecināt jebkurā ziemas mēnesī. Pavasarī kļavu sulu laiks parasti sākas mēnesi pirms bērzu sulām.

Portālā "dabasdati.lv" cilvēki dalījušies dažādu gājputnu novērojumos, tostarp Ventspils, Saldus, Brocēnu un Apes novadā manītas dzērves. Daudzviet valstī pārziemo zosis, pīles un gulbji, kā arī ķīvītes, slokas, garkakļi, baltvēderi un citi putni, kas parasti pārziemo siltajās zemēs.
Šogad Latvijā darbu sāks 11 diabēta pacientu apmācības kabineti, kuros bez maksas varēs iegūt zināšanas, kā pareizi lietot zāles, injicēt insulīnu, ko ēst un ko neēst un atbildes uz citiem pacientiem svarīgiem jautājumiem. Atsevišķas slimnīcas jau kabinetus par šogad valsts piešķirto finansējumu izveidojušas, savukārt vēl citas bažījas, vai ar šo naudu pietiks, lai piesaistītu darbiniekus.

Pēc Veselības ministrijas aplēsēm Latvijā vajadzētu vismaz 27 diabēta pacientu apmācības kabinetus.

Diabēts ir saistīts ar paaugstinātu cukura līmeni, kas īpaši šīs slimības gadījumā ir svārstīgs, un tas ir atkarīgs no uztura.
Pēc Veselības ministrijas aplēsēm, viens šajā kabinetā strādājošs cilvēks saņems 675 eiro pirms nodokļu nomaksas. 
VM vēsta, ka diabēta pacientu apmācības kabineti sāks strādāt janvāra un februāra laikā.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir apkopojusi piecas svarīgākās lietas, kas jāņem vērā, norakstot transportlīdzekli.
  
Ja automobilis ir nolietots un to nav paredzēts izmantot ceļu satiksmē, CSDD atgādina, ka šāds transportlīdzeklis ir jānodod sertificētā transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumā, kurš to norakstīs CSDD reģistrā. Informācija par apstrādes uzņēmumiem ir atrodama CSDD mājaslapā.

Pēc automobiļa nodošanas apstrādes uzņēmumā transportlīdzekļa īpašnieks saņems likvidācijas sertifikātu. 

Transportlīdzekļa norakstīšana CSDD ir bez maksas, un, norakstot transportlīdzekli, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis nav jāmaksā. Prakse rāda, ka apstrādes uzņēmums, pieņemot norakstīšanai transportlīdzekli, automobiļa īpašniekam pat samaksā vairāk kā metāllūžņu vērtību.

Ar norakstītu transportlīdzekli piedalīties ceļu satiksmē aizliegts, un aizliegts to turpmāk reģistrēt kā transportlīdzekli.

Ja īpašumā reģistrētais, bet nolietotais transportlīdzeklis netiek norakstīts, tas nākotnē var radīt sarežģījumus nodokļu piemērošanā un, iespējams, kādu nepieciešamu pabalstu saņemšanā.
Facebook Draugiem Twitter Instagram