Līdz 30.maijam iedzīvotāji var pieteikties novērot 3. jūnija pirmajā  gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, iesaistoties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) projektā "Brīvprātīgie novērotāji".

Dalībai projektā var pieteikties Latvijas iedzīvotāji no 16 gadu vecuma. 

Iedzīvotājiem, kuri pieteiksies dalībai projektā, vēlēšanu iecirknī būs iespēja novērot gan balsošanas norisi, gan balsu skaitīšanu.

Tiesības pilnvarot novērotājus pašvaldību vēlēšanās ir arī partijām, partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām. 

Projektu "Brīvprātīgie novērotāji" CVK īsteno kopš 2010.gada Saeimas vēlēšanām, un projekta mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par vēlēšanām un vēlēšanu novērošanu, kā arī sekmēt vēlēšanu procesa caurspīdīgumu.
Plānots, ka pilsoņiem, kuriem nav pases, bet ir identifikācijas karte jeb personas apliecība, būs jāizņem personalizēta vēlētāju apliecība, lai varētu piedalītos nākamā gada Saeimas vēlēšanās.

Atzīmes par pilsoņa dalību parlamenta vēlēšanās tiek veiktas pasē, savukārt tiem, kam šī dokumenta nav, bet ir Id karte jeb personas apliecība, balsošanai tiks izsniegtas vēlētāju apliecības.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde prognozē, ka nākamo Saeimas vēlēšanu laikā, apmēram 60 000 pilsoņu nebūs pases, bet būs identifikācijas karte.

Personām vēlētāju apliecības saņemšanai būs jāpiesakās līdz 2018.gada 13.septembrim, savukārt Saeimas vēlēšanas notiks nākamā gada oktobra sākumā.

Fonds "1836" aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties Latvijas simtgades dāvanas projektā "Aplido, apceļo, apmīļo Latviju!", kura mērķis ir izveidot "1836" ceļu, informēja fonda pārstāvji.

Šogad plānots veikt 19 izpētes gājienus.
Katru nedēļas nogali līdz 24.septembrim ikviens interesents ir aicināts piedalīties šajos gājienos.

Aktuālā informācija par projektu, gājienu plāniem un pieteikšanos gājieniem pieejama "1836.lv" mājaslapā un tas ir šeit.

"Šogad plānojam kopā mērot apmēram 760 kilometrus garu ceļu. Tāpat šogad turpināsim darbu pie ceļveža un ceļa tapšanai veltītās dokumentālās filmas veidošanas," par projekta attīstības gaitu  Radio Tev ēterā stāstīja viens no projekta  organizatoriem Enriko Plivčs.

Iknedēļas gājieni sākas 13. un 14.maijā.
Par godu valsts simtgadei izveidota Latvijas ūdens dižvietu karte, akas veidota kā nelieli stāsti, kas raksturo vietu. 

Tā ir iespēja uzzināt vairāk par Latvijas daudzajām upēm un ezeriem, tās dzīvniekiem un augiem, atklāt senos ūdens tirdzniecības ceļus, dalīties ar labākajām ūdens sporta un makšķerēšanas vietām, kā arī atpazīt ūdens vietas no grāmatām un filmām, piemēram, filmas "Ezera sonāte", kas ir 1975.gada vasarā filmēta pie Zvirgzdu ezera.

Kartē ūdens vietas var iepazīt pēc vairākām kategorijām.

Sadaļā "Ūdens ikonas" stāstīts par vietām, kas kļuvušas leģendāras, piemēram, no filmām un grāmatām. 
Kategorijā "Ūdens stāsti" vietu apraksti balstās uz to teiksmām un leģendām, "Senču takās" ir aprakstīta vietu vēsture, bet kategorijā "Piedzīvojumos" iekļautie apraksti ir domāti gan laivotājiem, gan citiem aktīvās atpūtas cienītājiem. Savukārt kategorija "Daba" ļauj labāk iepazīt ūdens dzīvniekus un augus, bet sadaļa "Aizej tur, nezin kur" veidota sadarbībā ar "geocaching", kas ļauj meklēt galamērķus pēc dotajām koordinātēm.

Pašlaik kartē ir pievienotas 62 ūdens dižvietas, tomēr ikviens iedzīvotājs ir aicināts turpināt pievienot, viņaprāt, labākās vietas, jo projekta mērķis ir Latvijas simtgadei izveidot dāvanu - karti ar 100 vietām, ar kurām valsts iedzīvotāji lepojas.

Dižvietu karte skatāma šeit.
Latvijā ir 2256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, un vismaz 12 500 upes, kuru kopējais garums ir tikpat liels, cik zemeslodes ekvators.
Valdība šodien  pēc ilgām diskusijām tomēr panāca vienošanos par nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2020.gadam, iekļaujot programmā arī partijas “Vienotība” iepriekš izvirzītās prasības, bet sola turpināt diskusijas par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, par veselības aprūpi.

Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis norādīja, ka pamatnostādnēs paredzētie pasākumi būs dārgi un to rezultātā nevienlīdzības mazināšana nebūs efektīva. Kopumā šobrīd šādu reformu īstenot nav droši - stāvam uz plāna ledus, jo Latvijai nav izveidots ekonomiskais drošības spilvens.

Tomēr premjers Māris Kučinskis norādīja, ka neko nedarīt arī nevar un reforma ir jāīsteno. Kā norādīja premjers Māris Kučinksi, tad pamatnostādnes ir tikai pirmais solis reformas ieviešanā, jo pēc tam vēl būs jāsagatavo likumu grozījumi, kuru pieņemšanai būs vajadzīgs Saeimas atbalsts.

Arī socioloģijas doktore Baiba Bela šorīt sabiedriskajam medijam teica, ka pašreizējais nodokļu reformas piedāvājums nemazinās sociālo nevienlīdzību un nabadzīgākajiem iedzīvotāju slāņiem nepalīdzēs.
Viņa  norādīja, ka  - tikko cels akcīzes nodokli degvielai, tas ietekmēs visas pārtikas cenas, un daži eiro, ko iegūs nabadzīgākie iedzīvotāji, “izkusīs kā sniegs”. Bet joprojām labi varēs dzīvot lielo algu  - virs 1500 eiro saņēmēji. 

Kā skaidro portāls lsm.lv, tad paredzētās reformas skars gan darba ņēmējus, gan darba devējus:

Nodokļu reforma paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogu, lielajām algām saglabājot šā brīža likmi, kā arī neaplikt ar nodokli peļņu, kas atstāta uzņēmuma rīcībā. Plānots arī palielināt neapliekamo minimumu un minimālo algu. Lai sabalansētu budžetu, iecerēts palielināt akcīzes nodokļus, taču nevarēs izvairīties arī no budžeta deficīta pieauguma.

Reforma paredz ieviest divas IIN pamatlikmes, kura pašreiz ir 23%:
20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā;
23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā.

Būtiski iecerēts paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz:
250 eiro mēnesī ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī,
ienākumiem no 440 līdz 1 000 eiro mēnesī (2019.gadā) neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazinās, sasniedzot 0 ienākumiem virs 1 000 eiro mēnesī.

Paaugstināt paredzēts:
atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī,
neapliekamo minimumu pensionāriem no 235 eiro uz 250 eiro mēnesī 2018.gadā, uz 270 eiro mēnesī 2019.gadā un uz 300 eiro mēnesī 2020.gadā,
minimālo mēneša darba algu varētu palielināt no 380 eiro uz 430 eiro.

Plānots arī reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļu (UIN) sistēmu, nosakot, ka:
UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu (pašreiz likme ir 15%, ko piemēro ar nodokli apliekamajam ienākumam) – piemērojot 20% likmi,
mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju apgrozījuma slieksni varētu samazināt līdz 40 000 eiro gadā pašreizējo 100 000 eiro gadā,
mikrouzņēmumu nodokļa dividendes tiek apliktas ar 20% IIN likmi.

Pieaugs arī akcīzes likmes:
iecerēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes automātiem un spēļu galdiem un noteikt IIN no izložu un azartspēļu laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro,
likmes varētu pieaugt arī tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, arī alum.

Paredzams, ka nodokļu reformu rezultātā Latvijā samazināsies ēnu ekonomikas apjoms par apmēram 1% gadā, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 60 miljoni eiro.
Šogad pēc Lielās Talkas, kas notika 22.aprīlī, no oficiālajām talkas vietām izvestas vairāk nekā 2099 tonnas atkritumu, liecina Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas dati.

Savākto atkritumu apjoms bijis lielāks nekā iepriekšējos gadus, taču arī talkas vietu un talkotāju skaits bijis lielāks nekā pērn, tādēļ kopējie aprēķini liecina, ka atkritumu daudzums uz vienu talkas vietu ir samazinājies.

Šogad Lielās Talkas ietvaros tika sakoptas gandrīz 2000 vietas Latvijā un arī Eiropā, kur mīt latviešu diaspora.
Kopumā talkā piedalījušies vismaz 200 000 cilvēku, kas ir jauns talkošanas aktivitātes rekords.
Daudzas talkas šogad bijušas masveidīgas un tajās piedalījušies simtiem cilvēku vienuviet, un kā stāsta talkotāji, pēc aktīvas strādāšanas talkotāji vienojas arī kopīgā atpūtā, tādējādi Lielajai Talkai ir arī sociāla nozīme iedzīvotāju satuvināšanā.

Šogad lielā talka norisinājusies arī daudzviet Eiropā – lai palīdzētu Latvijas “zaļajam vēstījumam” izskanēt tālu aiz tās robežām un atbalsoties arī katra ārpus Latvijas mītoša latvieša domās un darbos, Eiropas Latviešu apvienības aicinājumam piedalīties Latvijas Lielajā Talkā šogad atsaukušās latviešu kopienas visā Eiropā – no Reikjavīkas līdz pat Gērnsijai. Šajās talkās diasporas latvieši aprūpēja Latvijai un latviešiem svarīgas vietas visā Eiropā un aicināja arī citus savu mītnes zemju iedzīvotājus ķerties pie grābekļiem, lai visi kopīgi veidotu tādu Eiropu, kuras saimē Latvija var lepni iesoļot savā otrajā simtgadē.

Šobrīd no Eiropas Savienības valstu tiražētajām eiro monētām popularitāti guvušas mazo valstu apgrozībā laistās piemiņas 2 eiro monētas, kā arī centi. 

Kolekcionāru vidū izteikts pieprasījums esot pēc 2004. gadā par godu Vatikāna 75 gadu jubilejai ieviestajai monētai.
Tās tirāžas apjoms bija 100 000 monētas, savukārt tirgus cena sasniedz pat 300 eiro, portālam Skaties.lv pastāstīja  kolekcionārs Madis Gerbaševskis.

Visi mēģina savākt tieši mazo valstu monētu komplektus, jo tā kā valstis pašas par sevi mazas, arī monētu tirāža ir bijusi maza – tādēļ arī augsts pieprasījums. 

Par vienu no dārgākajām monētām tiek uzskatīta Greisai Kellijai veltītā 2 eiro monēta. Lai gan interneta portālos šīs monētas nosauktā cena svārstās no 600 līdz 1000 eiro, kolekcionārs  min, ka cena nav atbilstoša un tās patiesā vērtība lēšama vēl lielāka – līdz pat 1400 eiro.
Kolekcionāru kāroto valstu eiro monētu vidū esot arī Sanmarīno un Monako.

Kolekcionāri gan uzsver, – iespējamība, ka retās monētas kādam pēc iepirkšanās veikalā pēkšņi parādīsies maciņā, ir visai zema, jo tirāža ir bijusi diezgan zema, līdz ar to retās monētas vairums kolekcionāri jau ir iekļāvuši savās kolekcijās un tās vairs neatrodas apgrozībā. Iegūt retu eiro monētu pēc iepirkšanās veikalā ir tikpat iespējami, cik uz ielas atrast 1000 eiro mētājamies. 

Kolekcionāru vidū palielinājusies arī 2 eiro piemiņas monētas “Latvijas brūnā” komplekta cena. Komplekta cena ar “gotiņas” 2 eiro monētu sasniedz vismaz 100 eiro.
27.aprīlī NASA un Eiropas Kosmosa aģentūras zonde Cassini veica pirmo lidojumu spraugā starp Saturna gredzeniem un gigantiskās planētas atmosfēras augšējiem slāņiem.
Tā bija lieliska iespēja no salīdzinoši neliela attāluma pirmo reizi novērot Saturna atmosfēras parādības un mākoņu dinamiku.

Iegūtos attēlus speciālisti un entuziasti apvienojuši animācijā , ko var aplūkot NASA lapā. 

Bet zonde  Cassini ir sākusi savas misijas pēdējo posmu, kurš, ja viss noritēs atbilstoši plānam, noslēgsies ar zondes pašiznīcināšanos šā gada 15.septembrī, tai ielidojot Saturna atmosfērā.

Līdz tam Cassini veiks vēl 20 lidojumus starp gredzeniem un atmosfēras augšējiem slāņiem. Tā zinātnieki cer uzzināt, cik, piemēram, gara ir diena  uz Saturna. Bet pašiznīcināšanās ir svarīga, lai nejauši nenogādātu uz Saturna pavadoņiem mikroorganismus, kuri varētu atrasties uz zondes.

Cassini no Zemes startēja 1997.gada 15.oktobrī un tās primārais uzdevums bija veikt Saturna un tā lielākā pavadoņa Titāna izpēti, jo zinātniekiem šķita, ka uz tā var eksistēt dzīvība. 
Nodarbinātības valsts aģentūra aicina darba devējus apmācīt uzņēmumam nepieciešamos speciālistus, piedaloties pasākumā "Apmācība pie darba devēja", 
 bezdarbnieka praktiskā apmācība ilgst sešus mēnešus - darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju, kuras apmērs ir līdz 50% no izmaksām, kas nepieciešamas jauna darbinieka apmācībai.
 
Pieteikumus vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējiem savā NVA filiālē jāiesniedz līdz 23.maijam.

Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas.
 
Pasākumā "Apmācība pie darba devēja" NVA plāno iesaistīt 224 bezdarbniekus.
Mārupes ledus hallē 21. maijā plkst. 17 notiks Latvijas zvaigžņu spēle kopā ar hokeja leģendām ar mērķi atbalstīt bērnus, kuri spēlē hokeju.

Spēles mērķis ir savākt ziedojumus inventāra iegādei bērniem, lai viņiem būtu iespēja pēc iespējas labāk pagūt individuālās tehnikas pamatus un attīstīt hokeja spēles meistarību.  
Projekts tapis sadarbībā ar Rodrigo Laviņa sporta studiju un hojkeja skolu ICE Academy. 

Jau trešo sezonu savu bērnības sapni īsteno mūziķis, grupas “Jumprava” solists Aigars Grāvers, kurš kopā ar hokeja komandu "L&L" jau kļuvis par Amatieru hokeja līgas čempionu.
Šogad komandai pievienojās arī dziedātāja un “Izklausies redzēts” 2. sezonas uzvarētāja Dināra Rudāne. Labdarības hokeja spēles iniciatore un organizatore ir hokeja komandas "L&L" trenere Inguna Lukašēviča, kas abiem mūziķiem aicinājusi pievienoties sabiedrībā zināmas personības labdarības mērķim.

Hokeja spēlē būs iespējams redzēt, cik veikli uz ledus ir dziedātāji Atis Ieviņš, Aija Andrejeva, Jeny May, TV un radio sejas, kā arī  Latvijas čempions kikboksā Jānis Ziediņš un aktieris Emīls Kivlenieks.
Arī TV dīva Jana Duļevska jau kādu laiku apmeklē hokeja treniņus, kurus sākusi dēvēt par “ledus aerobiku” un beidzot hokeja formā kāps uz ledus kopā ar savu dzīvesbiedru Rodrigo Laviņu. Uz ledus spēkiem mērosies arī dziedātāji Andris Kivičs, Varis Vētra, Normunds Pauniņš un citi. 

Kopā ar sabiedrībā pazīstamajām personībām spēlē piedalīsies arī Latvijas hokeja zvaigznes Normunds Sējējs, Georgijs Pujacs, Edgars Lūsiņš, Miķelis Rēdlihs, Jānis Sprukts, kā arī Latvijas Hokeja federācijas viceprezidents Viesturs Koziols. 

Kāds būs spēles komandu sastāvs, pasākuma organizatori tur noslēpumā. 
9.maijā, Rīgā un daudzās citās Latvijas pilsētās ar vērienīgiem pasākumiem tiks atzīmēta Eiropas diena, kas plaši tiek svinēta visā Eiropā un tiek dēvēta arī par Eiropas Savienības (ES) dzimšanas dienu.

Latvijā dažādas aktivitātes kā piemēram, Mobilā zināšanu ekspreša un Eiropas lietu ekspertu viesošanās skolās, notiek jau no marta, tomēr visvairāk pasākumu norisināsies tieši 9.maijā.

No plkst.8 ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts kārtot Eiropas eksāmenu - aizraujošu testu internetā, lai pārbaudītu savas zināšanas ar Eiropu saistītos jautājumos. Zināšanu pārbaude veidota tā, lai savu erudīciju Eiropas lietās varētu pārbaudīt dažādu vecumu cilvēki - gan skolēni, gan studenti, gan tie, kam skolas sols jau sen aiz muguras.

Eiropas eksāmenu ikviens var kārtot līdz pat plkst. 21 vietnē www.esmaja.lv/eiropas_eksamens.  Vai vari apmeklēt šo lapu un aizpildī testu.

Eiropas eksāmens notiek jau ceturto gadu, un ik gadu eksāmena kārtotāju skaits pieaug. Šogad tiek lēsts, ka eksāmenu kārtos ap 15 000 interesentu.

Savukārt plkst.11 pie ES mājas notiks akcija, kuras laikā debesīs tiks palaisti 600 laba vēlējumi ES tās 60. gadadienā.

Visā Latvijā durvis vērs daudzas organizācijas un uzņēmumi, piedaloties Eiropai veltītā Atvērto durvju dienā. Atvērto durvju dienas mērķis ir parādīt sadarbību starp dalībvalstīm, ES ieguldījumus gan vides, gan cilvēkresursu attīstībā Latvijā. Kopumā 44 organizācijas – Ārlietu ministrija (ĀM), Saeima, ES māja, ES dalībvalstu un Eiropas Austrumu partnerības valstu vēstniecības, ES fondu finansētie projekti – uzņems gandrīz 1000 dalībniekus, pārsvarā skolēnus no dažādiem Latvijas novadiem.

Tikmēr ĀM no plkst. 12 līdz 16 apmeklētājus ar informatīvajiem stendiem - "Iepazīsti Eiropu" gaidīs ārvalstu vēstniecības. ĀM Konsulārais departaments informēs, kā Eiropā ceļot droši, bet pie ministrijas ēkas būs skatāma Dundagas vidusskolas skolēnu zīmējumu izstāde "Mēs Eiropai". Tāpat dienas gaitā tiks apbalvoti arī videokonkursa "Eiropas Savienība manā reģionā" dalībnieki un būs aplūkojami arī viņu radītie darbi. Savukārt ĀM arhīvs interesentiem izstādē sarūpējis iespēju aplūkot nozīmīgus dokumentus, kas saistīti ar ES.

Plkst. 13.30 ĀM aicina interesentus uz diskusiju par "Eiropas Savienības nākotnes attīstības ceļiem: Latvijas skatījums", kurā piedalīsies EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa–Lukaševica, kā arī Iveta Reinholde un Mihails Potapovs no Latvijas Universitātes. Savukārt pie Valdības nama plkst. 11.30 pulcēsies Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ministri un Latvijā apbalvotie Eiropas gada cilvēki, lai stāstītu savus stāstus par to, ko viņiem nozīmē brīvība, un fotografētos ar savu brīvības simbolu.

Arī Saeima ir sarūpējusi iespēju ikvienam rīdziniekam un pilsētas viesim labāk iepazīt Eiropu, un pie Saeimas nama Eiropas diena tiks atzīmēta no plkst.13 līdz 16. Notiks interaktīvas un iesaistošas aktivitātes par un ap ES tēmu, kopā ar Saeimas deputātiem un darbiniekiem radošās darbnīcas apmeklētājiem būs iespēja oriģinālā veidā nofotografēties, pārbaudīt savas zināšanas par ES, kārtojot Eiropas eksāmenu, izteikt viedokli un parunāties ar klāt esošajiem Saeimas deputātiem un radoši izpausties, atklājot savu redzējumu par Eiropas nākotni.

Tikmēr Mobilais zināšanu ekspresis, īpaši aprīkots autobuss, kas kopš marta beigām būs viesojies vairāk nekā 30 Latvijas novados, Eiropas dienā jau tradicionāli dosies uz Jelgavu, kur ik gadu notiek vērienīga Eiropas dienas svinēšana. Autobusā pieejamas interaktīvas un izglītojošas aktivitātes, kas spēļu, konkursu, rēbusu veidā lielus un mazus iepazīstina ar ES valstīm un to kultūru daudzveidību.

Visbeidzot, no 9. maija ES mājā būs apskatāma Romas līgumu 60. gadadienai veltīta ceļojošā izstāde "Romas līgumu mantojums mūsdienu Eiropai". Izstāde līdz pat decembrim apceļos visu Latviju un tiks izstādīta arī Saldū, Ventspilī, Kuldīgā, Jēkabpilī, Madonā, Daugavpilī, Rēzeknē, Cēsīs un Valmierā.
Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā šonedēļ  sāksies skolēnu elektroniskā reģistrācija darbam  vasaras brīvlaikā.

Šī programma paredzēta personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Kopumā nodarbināt varēs piecus tūkstošus skolēnu dažādās profesijās.
Vakancēm reģistrēties varēs līdz pat 17.augustam. Skolēnu reģistrācija šogad tiks sākta pakāpeniski – katram valsts reģionam ir noteikts savs reģistrācijas sākuma datums.

Šodien, 8.maijā reģistrācija   plkst.15,  būs tikai Latgales reģionā. Pārējie reģioni sāks reģistrēšanos vēlāk: rīt  – Zemgales reģionā, parīt  – Kurzemes reģionā, ceturtdien  – Vidzemes reģionā un  piektdien  Rīgas reģionā.

Tuvojoties skolēnu vasaras brīvlaikam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā no 1.jūnija līdz 31.augustam, informēja VID pārstāvji.

VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās.

Attiecībā uz izglītojamo līdz 19 gadu vecumam, kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā, vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski.
Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 175 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots minimālais neapliekamais minimums 60 eiro mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.

Savukārt tiem vecākiem, kuru izglītojamie bērni līdz 19 gadu vecumam paralēli mācībām strādā mācību gada laikā, jāņem vērā, ka bērna atrašanās vecāka apgādībā tiek pārtraukta automātiski, tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Savukārt pēc tam, kad skolēns pārtraucis strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.

Skolēni, kuri nolēmuši sākt darba gaitas, var saņemt algas nodokļa grāmatiņu. To var izdarīt klātienē, vēršoties VID ar iesniegumu algas nodokļa grāmatiņas piešķiršanai, vai elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Skolēniem, kuri strādās vasaras mēnešos un maksās nodokļus vispārējā režīmā, algas nodokļa grāmatiņā jāatzīmē galvenā ienākuma gūšanas vieta, proti, jāatzīmē attiecīgo darba devēju, pie kura bērns strādās, un bērna gūtajiem ienākumiem darba devējs būs tiesīgs piemērot minimālo neapliekamo minimumu 60 eiro mēnesī.

Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski, bet visas darbības, kas saistītas ar apgādības noformēšanu, ir veicamas elektroniski, izmantojot VID EDS, algas nodokļa grāmatiņas sadaļā "Apgādājamie" nospiežot izvēli "Pievienot apgādībā esošu personu".

Nodokļu nomaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu maksāšanas režīms ir skolēna darba devējam - vai tas ir vispārējais nodokļu maksāšanas režīms, vai darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, vai darba devējs ir lauksaimnieks.

Vispārējā nodokļu maksāšanas režīma gadījumā, skolēnam sākot strādāt, darba devējs no algas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 23% un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 34,09%, 10,5% darba ņēmēja sociālo iemaksu daļu darba devējs ietur no skolēna algas, savukārt 23,59% sociālo iemaksu daļu darba devējs maksā no saviem līdzekļiem. Sociālās iemaksas neveic, ja skolēns ir jaunāks par 15 gadiem.

Skolēnam, kurš ir nodarbināts vasaras mēnešos, ir tiesības algai piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu 60 eiro apmērā, ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta darba devējam. Piemēram, ja saņemamā atlīdzība ir 400 eiro, un ir piemērots neapliekamais minimums 60 eiro, skolēns pēc nodokļu nomaksas saņem 289,46 eiro.

Tāpat skolēnam ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, kas izveidojas no aprēķinātā diferencētā neapliekamā minimuma un darba vietā piemērotā minimālā neapliekamā minimuma starpības.

Tāpēc VID atgādina, ka VID mājaslapā ir pieejams algas kalkulators, ar kura palīdzību ir iespējams aprēķināt darba algas apmēru pēc nodokļu nomaksas, un diferencētā minimuma aprēķina kalkulators piemērojamā neapliekamā minimuma aprēķināšanai.

Ja skolēns vasarā strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, tad darba devējs no skolēna ienākuma neietur sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet tie veido daļu no mikrouzņēmumu nodokļa, ko darba devējs maksā no sava saimnieciskās darbības apgrozījuma.

Laika periodā, kamēr skolēns ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieks, viņš nevar atrasties vecāku apgādībā, kas nozīmē, ka vecāku gūtajam ienākumam nevar tikt piemērots atvieglojums par apgādībā esošu personu 175 eiro apmērā. Tiklīdz skolēns sāks darba attiecības mikrouzņēmumā, apgādība tiks automātiski pārtraukta.

Ja skolēns vasarā saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu, strādājot lauku darbos - augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā - gūtajam sezonas laukstrādnieka ienākumam tiek piemērota nodokļa likme 15%, bet ne mazāka kā 70 centi katrā nodarbinātības dienā. Piemēram, ja kopējā saņemamā atlīdzība par mēnesi ir 400 eiro un nevienā no dienām tā nav mazāka par 4,7 eiro, ienākums, ko saņems skolēns pēc laukstrādnieku ienākuma nodokļa nomaksas, būs 340 eiro.

Tikmēr vecāki saglabā tiesības piemērot atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu 175 eiro apmērā, ja bērns ir jaunāks par 18 gadiem un saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu, kā arī, ja bērns ir vecumā no 18 līdz 19 gadiem, mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, bet vasaras brīvlaikā saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu.
3.jūnijā gaidāmo metāloperu “Kurbads. Ķēves dēls” ar grupas Skyforger dalību iesildīs viduslaiku ietekmē radītas rokmūzikas apvienība “Obscurus Orbis”, kas iekarojusi popularitāti ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā.

“Kurbads. Ķēves dēls” būs multimediāla metālopera, kas Limbažu Lielezera amfiteātrī tiks rādīta tkai vienu reizi, tā iekļauts Latvijas simtgades svinību 2017. gada programmā un ir pirmā šāda mēroga latviešu pasakas par Kurbadu interpretācija.

Senās mūzikas grupa “Obscurus Orbis” dibināta 2007. gadā, tās dalībnieki iepazinušies, braukājot pa dažādiem ar viduslaiku tematiku saistītiem pasākumiem. Apvienība savos priekšnesumos rekonstruē viduslaiku gaisotni, izmantojot visskaļākās dūdas, taurītes, stīgu instrumentus un dažādas bungas, grupas repertuārā ir viduslaiku melodijas no visas Eiropas.

Grupu "Obscurus Orbis" vieno vēlme rekonstruēt viduslaiku gaisotni ar šī laika mūzikas un mūzikas instrumentu skaņu izraisītām vibrācijam, kas ļauj klausītājam izjust viduslaiku pasaules būtību, vedot tos sev līdzi uz laikiem, kad vīri bija drosmīgi buņinieki, sievietes – skaistas princeses un zeme vēl bija plakana. 


Gaidot Latvijas simtgadi, tautas klases maratonu skrējējs, 28 gadus vecais arhitekts Dins Vecāns dosies izturības skrējienā apkārt Latvijai.

Projektā “Apskrien Latviju” skrējējs aicina pievienoties arī iedzīvotājus pierobežas novados un kādus distances posmus mērot kopā. Ik dienu plānots noskriet 100 kilometru posmu un iepazīt Latvijas tālākās vietas, kā arī iedrošināt iedzīvotājus īstenot savus kvēlākos mērķus.

Dins Vecāns tautas sporta līmenī ir skrējis ne mazums maratonu, tostarp 28 dienu maratonu, kur arī dažādās valstīs ik dienu bijis jānoskrien garākas distances. Tiesa gan, distances bijušas uz pusi īsākas par šo Latvijas izturības skrējienu.

Šajā valsts svētku mēnesī Dins apņēmies apskriet Latviju 18 dienās. Savu izturības skrējienu viņš novēlējis Latvijai nākamajā dzimšanas dienā jeb simtgadē, tāpēc katrā dienā noskriet plānots 100 kilometru distanci.
Kopumā ceļš caurvīs 43 Latvijas novadus pierobežā.

Dina mērķis ir arī skrējiena laikā pabūt kopā ar savas valsts iedzīvotājiem Latvijas tālākajos punktos.
Katrā novadā tiks izveidoti kontrolpunkti, kā arī iepriekš izziņoti aptuveni laiki un vieta, cikos un kur iedzīvotāji var pievienoties.

Skrējiena posmu veidošanā arī īpaša uzmanība pievērsta tam, lai dalībniekiem ceļš būtu interesants. Latvijas tālākie punkti un augstākā bāka, zvejnieku ciemati, dažādi neparasti objekti, piemēram, Sapņu trepes vai Velna ala. Tas iecerēts, lai ļautu katram pašam pārliecināties un novērtēt to, cik skaista un daudzveidīga ir Latvijas daba.

“Ja tā ir nedēļas nogale, arī ģimenes var pievienoties, gan ar velosipēdiem, gan skrienot kaut vai 50 metrus vai pāris kilometrus kopā. Katru dienu maksimāli cenšamies ieplānot, lai ceļā būtu arī vairāk apskates objektu. Protams, tas ir arī svarīgs apkārtējo atbalsts, jo vienam to paveikt nav vienkārši,” saka skrējējs.

Dins Vecāns savu 18 dienu skrējienu sāks 18.maijā pie Brīvības pieminekļa pulksten 7 no rīta un arī finišs pagaidām ieplānots turpat Rīgas sirdī 4.jūnijā ap pulksten 22.

Par izturības skrējienu, kas apmīļos Latviju, komanda arī veidos dokumentālu videostāstu.

Avots: sabiedriskie mediji
Brīvdienu laika iedzīvotāji medicīnisko palīdzību varēs saņemt pa tālruni un pie dežūrārstiem,  informēja Nacionālajā veselības dienestā.

Medicīniska rakstura padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos visu diennakti varēs saņemt, zvanot uz valsts Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Pa šo tālruni pieredzējuši mediķi sniegs medicīniskus ieteikumus iedzīvotājiem, kuriem ir nepieciešams ģimenes ārsta padoms, bet sūdzības par veselības stāvokli ir parādījušās ārpus ģimenes ārsta darba laika.
Svētku brīvdienās tālruņa mediķi būs pieejami visu diennakti.

Visbiežāk tālruņa mediķi zvanītājiem sniedz ieteikumus saistībā ar saaukstēšanos, drudzi, vemšanu, nelielām sadzīves traumām, sāpēm ausīs, kaklā vai vēderā.

Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences ietvaros.
Par vizīti pie dežūrārsta jāveic pacienta iemaksa 1,42 eiro apmērā.

Traumu vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos.
Savukārt neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, palīdzību sniedz slimnīcu uzņemšanas nodaļas.

Ja tiek plānots patstāvīgi doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, pirms došanās ieteicams ar slimnīcu sazināties par palīdzības saņemšanas iespējām atbilstoši pacienta veselības stāvoklim. Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu, savukārt citās var vērsties, ja gūti ķermeņa apdegumi.
Jāņem vērā, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās netiek sniegta valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav neatliekami un kuros bijusi nepieciešama plānveida pakalpojuma saņemšana.

Dežūrārstu darba grafiks svētku brīvdienās un informācija par citām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ir pieejama NVD mājas lapā  "Kur saņemt medicīnisko palīdzību?".
Liepājā Neatkarības atjaunošanas dienai veltīto militāro parādi bija ieradušies vērot vairāk nekā pusotrs tūkstotis liepājnieku un tās laikā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis paziņoja, ka nākamgad 4.maija militārā parāde notiks Madonā.

Militārā parāde ir viens no visplašāk apmeklētajiem pasākumiem gan 18.novembrī Rīgā, gan gadu no gada 4.maijā kādā citā Latvijas novadā un pilsētā, uzrunājot klātesošos, sacīja Bergmanis. Tāpēc ministrs pasniedza Latvijas karogu Madonas novada domei, jo tieši Madona būs tā pilsēta, kurā Nacionālo bruņoto spēku dienu svinēs nākamgad.

Lai iepazīstinātu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem arī tos iedzīvotājus, kuriem nav iespēju apmeklēt tradicionālo valsts svētku parādi 18.novembrī Rīgā, pirms vairākiem gadiem aizsardzības nozare aizsāka jaunu tradīciju - valsts Neatkarības atjaunošanas dienā, 4.maijā, kādā no Latvijas novadiem organizēt Nacionālo bruņoto spēku dienu.
No nākamās nedēļas līdz 1.jūnijam Latvijas Televīzijas ēterā tiks pārraidīta bezmaksas politiskā aģitācija.

Atbilstoši   likumam, bezmaksas politiskā aģitācija pienākas 23 deputātu kandidātu sarakstiem, kuros ietilpst visi tie, kas ir reģistrēti Rīgas domes vēlēšanām, kā arī tie, kuri iesniegti vismaz piecu republikas pilsētu, novada domju vēlēšanām.

Katram deputātu kandidātu sarakstam atvēlēts likumā noteiktais raidlaiks - četras reizes ar ētera laiku piecu minūšu garumā.

Bezmaksas politisko aģitāciju raidījumus paredzēts pārraidīt no 9.maija līdz 1.jūnijam plkst.16.30.
Kembridžas hercogienes Keitas tērpu izvēlei seko līdzi teju visā pasaulē, taču izrādās, ka arī viņas meita princese Šarlote diktē bērnu modes noteikumus.

Vakar mazā princese Šarlote nosvinēja dzimšanas dienu.
Neilgi pirms viņas jubilejas Bekingemas pils pārstāvji publicēja oficiālo fotogrāfiju, kurā Šarlote bija tērpusies dzeltenas krāsas jaciņā ar zilām aitiņām.

Ārvalstu mediji ziņo, ka zīmola «John Lewis» dzeltenās krāsa jaciņa, kurā Šarlote redzama oficiālajā attēlā, esot pilnībā izpārdota. Uzņēmums vēsta, ka šī jaka tika izpārdota neilgi pēc tam, kad princeses fotogrāfija tika publicēta internetā.

«Jown Lewis» mājaslapā tā bija nopērkama par 10 sterliņu mārciņām (apmēram 11 eiro). Tāpat neilgi pēc tam dzeltenā jaciņa tika pārdota arī «eBay» vietnē, kur tās cena sasniegusi jau 18 sterliņu mārciņas (apmēram 21 eiro), ziņo Lielbritānijas medijs «The Independent».

Tomēr šī nav pirmā reize, kad  arī citi vecāki savus bērnus sāka ģērbt tieši tā, kā ģērbjas mazā princese,    Pagājušajā gadā, kad arī tika publicētas princeses oficiālās jubilejas fotogrāfijas, ātri vien tika izpārdota arī zīmola «Olivier Baby & Kids» kašmira jaciņa.

Arī brīdī, kad piedzima Šarlotes brālis princis Džordž, tauta vēlējās uzvilkt saviem bērniem mugurā to, kas bija Džordžam. 
Rīgā No  17. maija  esošie tramvaju maršruti - 4.  un 6. tramvajs - tiks apvienoti vienotā bezpārsēšanās maršrutā Imanta-Jugla.
Maršruta garums būs 18 kilometri un pa to kursēs tramvajs ar numuru 1.

Pa līniju sastrēgumstundās kursēs 29 tramvaju sastāvi. Laiks ceļā no Juglas līdz Imantai prognozēts 65 minūtes.

Mēneša biļetes līnijām 4. un 6. būs derīgas jaunajā maršrutā līdz biļešu derīguma termiņa beigām.
Pagājušajās brīvdienās Rīgas Zooloģiskā dārzā apmeklētāji tik ļoti pārbarojuši nesen dzimušu jēru, ka tas nomira, pastāstīja Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns, piebilstot, ka jēriņiņš bija piedzimis vien pirms dažām dienām un tam šajā vecumā būtu jāēd tikai mātes piens.

Nožogojumā, kur atradās dzīvnieks, tika sabāzts pārāk daudz maizes. 

Šādas problēmas zoodārzā gan nav biežas, bet pēdējā laikā tās kļūst aizvien vairāk. 

Lai gan zoodārzā ir brīdinājuma zīmes ar aicinājumu nebarot dzīvniekus, tomēr tas ne vienmēr tiek ievērots. 

Tāpēc zoodārzs lūdz: nekādā gadījumā nebarot dzīvniekus, pat ja tie diedelē barību.

Atzīmējot Ugunsdzēsēju un glābēju dienu un ugunsdzēsības Latvijā 152.gadadienu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jau sesto gadu pēc kārtas 17.maijā rīkos Atvēro durvju dienu visās VUGD daļās un posteņos, kā arī Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas Praktisko mācību nodaļā. 

Atvērto durvju dienas ietvaros 17.maijā no plkst. 10.00 līdz 19.00 VUGD aicina ikvienu interesentu nākt ciemos pie ugunsdzēsējiem glābējiem visā Latvijā!
Šajā dienā mazos un lielos apmeklētājus iepazīstinās ar ugunsdzēsēju glābēju ikdienu, izrādīs ugunsdzēsēju depo un parādīs VUGD tehniku, kā arī ļaus izmēģināt un pielaikot ugunsdzēsēju aizsargtērpu, sniegs atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem, atgādinās par drošību un pastāstīs par iespējām nākotnē kļūt par ugunsdzēsēju glābēju.

Jau šobrīd ļoti daudz izglītības iestādes ir pieteikušas savu apmeklējumu, tāpēc aicinām visus interesentus savlaicīgi pieteikties, sazinoties ar  VUGD daļu un posteņu kontaktpersonām.

Sarakstu skati šeit un piesakies!
Ozolu stādīšana ap Latvijas robežu atklās simtgadi un apliecinās mūsu vienotību.
Lai ozoli apskauj un ieskauj Latviju. Lai tie stājas visapkārt kā sardzē.
Lai mēs ozolus iestādām tā, ka tie sakņojas ne tikai zemē, bet arī sirdīs.
Tad kā ozoli būs mūsu vīri. Tad ozolu staltumā augs mūsu dēli.
Tad pēc vēlreiz simt gadiem jau varēsim Jāņu vainagus vīt.
Lai līdzi ozoliem aug mūsu spēks. Lai līdzi ozoliem sakuplo mūsu dzimtas. Lai līdzi ozoliem Latvija tiecas augšup. Lai sargā Latviju mūsu mīlestības un uzticības spēks.
/dzejniece Māra Zālīte/

4. maijā ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts piedalīties akcijā „Apskauj Latviju”, kurā satiksies cilvēku rokas un gara spēks, stādot simtgades ozolus, svinot mūsu brīvību un atklājot Latvijas valsts simtgadi.
Akcija ir vērsta uz Latvijas tautas vienotības un piederības sajūtas spēcināšanu un paredz simbolisku rīcību: ozolu stādīšanu Latvijas robežpilsētās, pagastos vai pierobežas teritorijās, veidojot ap Latvijas robežu simbolisku garīguma sardzi.  

Akcijas ietvaros 4.maijā pie Latvijas robežas esošo 45 pašvaldību teritorijās no plkst.9.00 noteiktā laika secībā visas dienas garumā  par godu Latvijas valsts simtgadei tiks stādīti 100 Latvijas valsts simtgadei veltīti ozoli, kam būs pievienota īpaša norāde, kas apliecinās, ka tas ir Latvijas simtgades ozols. 

Akcija  sāksies vienlaicīgi no četriem Latvijas vistālākajiem ģeogrāfiskiem punktiem, kuros jau 1998. gadā tēlnieks Vilnis Titāns izvietoja simboliskas akmens zīmes par godu Latvijas valsts pastāvēšanas 80. gadadienai: 
-  Latvijas tālākais ziemeļu punkts. "Baltās naktis" – Ipiķos;
-  Latvijas tālākais austrumu punkts "Austras koks"  - Pasienē;
-  Latvijas tālākais dienvidu punkts "Saules puķe"  - Demenē;
-  Latvijas tālākais rietumu punkts "Zaļais stars" - Bernātos. 

No šiem punktiem un vēl papildus no Carnikavas, Bauskas un Ventspils sāksies speciālo akcijas autobusu maršruti ap Latviju, iebraucot katrā no 45 pašvaldībām.
Minētās 45 pašvaldības organizē ozolu stādīšanai un simtgades atklāšanai veltītu svinīgu pasākumu pie katra no 100 ozoliem, kurā svinīgā ceremonijā Mazpulkiem, Jaunsargiem, tiks nodots pienākums rūpēties par iestādītajiem ozoliem.

Plašāka informācija par akcijas norises vietām un interaktīvā 100 ozolu karte :  www.lv100.lv

Latvijas bobsleja un skeletona federācija aicina jaunos talantus uz nākamo sportistu atlasi, kas notiks nākamsestdien, 13.maijā.
Šoreiz testi tiks aizvadīti Murjāņu Sporta Ģimnāzijas manēžā.

Tiek aicināti spēcīgi, ātri un sevis apliecinot griboši jaunieši, vēlams no 17 līdz 26 gadu vecumam, augumā no metrs 70.  
Atlases testu programmā būs 30 m skrējiens gaitā, tāllēkšana no vietas un bobsleja trenažiera stumšana.
Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, kurš no amata atkāpās pēc tam, kad vairākums britu viņa iniciētajā referendumā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, ir iegādājies dizaina šķūni , vēsta raidsabiedrība BBC. 

Dizaineru veidotais īpašais šķūnis Kameronam izmaksāja aptuveni 29 500 eiro.

Labiekārtots šķūnis ar malkas krāsni uzstādīts Kamerona īpašuma dārzā, un viņš plāno tajā pavadīt laiku, ko veltīs grāmatas uzrakstīšanai.
Kamerons ir parakstījis līgumu par autobiogrāfijas izdošanu, gaidāms, ka tā nāks klajā nākamgad.  

Kamerons jokojis, ka šķūņa dēļ ģimenē jau sākušies strīdi – bērni gribot tajā iekārtot sev “štābiņu”.
Pieaugot dienas garumam un saules staru krišanas leņķim, palielinās arī ultravioletā radiācija, tādēļ pat vēsā laikā jāievēro piesardzība, atgādina speciālisti.

Maija sākumā saule spīd tikpat spoži kā augusta sākumā, turklāt jāņem vērā, ka nenosauļota āda ir jutīgāka pret ultravioleto starojumu.

Sagaidāms, ka ultravioletās radiācijas indekss šonedēļ brīžiem sasniegs piekto līmeni - līdz šim augstāko atzīmi šajā gadā.

Lai izvairītos no apdegumiem, kas ir galvenais riska faktors ādas ļaundabīgo audzēju attīstībā, uzsākot sauļošanās sezonu, sākumā saulē drīkst atrasties tikai pavisam neilgu laiku, vēlāk sauļošanās ilgumu var palielināt.

No saules stariem visvairāk jāuzmanās cilvēkiem ar gaišu ādu un blondiem vai rudiem matiem, kuriem uz ādas ir daudz vasaras raibumu. 

Pret ultravioleto radiāciju jāsargā ne tikai āda, bet arī acis. Jāņem vērā, ka saulesbrilles, kam nav aizsargfiltra, nodara vairāk ļauna nekā laba, jo tumsā acs zīlīte paplašinās un tajā iekļūst vairāk kaitīgā starojuma. Pie optikas speciālistiem var pārbaudīt, vai saulesbrilles aizsargā pret ultravioleto radiāciju.

Vienlaikus jāatceras, ka saules starojums mērenās devās cilvēka organismam ir vajadzīgs. Tas aktivizē vielmaiņas procesus un stimulē imūno sistēmu. Ultravioleto staru ietekmē ādā veidojas cilvēkam nepieciešamais D vitamīns, kas uzlabo kaulu struktūru.

Latvijā visintensīvākais saules starojums ir jūnijā un jūlija pirmajā pusē.
Daļai autoīpašnieku  šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novērojusi ziņu  aģentūra LETA.
Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Kompānijas  "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Linda Upeniece  norādīja, ka iemesli straujākam cenu kāpumam ir vairāki, tostarp gadu no gadu OCTA tirgū Latvijā ir novērota tendence, kad izmaksāto atlīdzību pieaugums ir straujāks, nekā  parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums. Tāpat  arī autoservisu pakalpojumu izmaksu sadārdzinājums ir lielāks.

Savukārt risku apdrošinātāja "InterRisk Vienna Insurance Group" Transportlīdzekļu departamenta vadītāja Ilona Vuškāne atzīmēja - ņemot vērā, ka OCTA tirgus cieš zaudējumus jau vairākus gadus, jūtams prēmiju pieaugums 2017.gadā būs visos transportlīdzekļu segmentos un visiem transportlīdzekļu īpašniekiem.

Apdrošinātāja "Ergo" Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš norādīja, ka OCTA apdrošināšanas polišu cenas nosaka vairāku riska faktoru kopums, kur papildu "Bonus-Malus" sistēmai tiek ņemta vērā gan apdrošināšanas vēsture un negadījumu statistika, gan arī klienta lojalitāte un sadarbības ilgums, kā arī vadītāja braukšanas stils.
"Jo agresīvāks braukšanas stils, jo statistiski vairāk gadījumos cilvēks iekļūst ceļu satiksmes negadījumos, kā rezultātā viņam arī būs lielāka OCTA polises cena," viņš sacīja, piebilstot, ka
OCTA cenas var svārstīties no pārdesmit eiro līdz vairākiem simtiem vai pat tūkstošiem gadā, piemērām, starptautisko kravu pārvadātājiem.

"Piemēram, vieglā auto apdrošināšana būs lētāka, nekā kravas auto vai mikroautobusam. Savukārt jaunākam vadītājam ar mazāku braukšanas pieredzi jārēķinās, ka polises cena var būt augstāka. Arī auto reģistrācijas vietai ir būtiska nozīme, jo apdrošinātājs ņem vērā, ka satiksmes intensitāte lielpilsētā būs lielāka nekā reģionos un attiecīgi arī iespēja iekļūt ceļu satiksmes negadījumā būs lielāka," minēja Heniņš. 
Vakar Latvijas jahta "Spaniel"  sāk dalību transatlantiskajā regatē "Rendez-Vous 2017 Tall Ships Regatta", kas veltīta Kanādas 150.dzimšanas dienai.

Dalība regatē  ilgs četrus mēnešus, sākusies Portug;alē -  tā  noslēgsies 3.septembrī, kad regates dalībnieki finišēs Havrā, Francijā.

"Spaniel" regatē plāno noburāt 7000 jūras jūdzes, divas reizes šķērsojot Atlantijas okeānu. Komanda ceļojuma gaitā piestās sešās valstīs -  Portugālē,  Spānijā,  Bermudu salās,  ASV, vairākās ostās Kanādā un visbeidzot finišēs  Francijā. 
Regates kulminācija ir gaidāma Kvebekā 18.-23.jūlijā, kur uz Kanādas 150 gadus svinībām ieradīsies apmēram 40 buru kuģi un jahtas ar vairāk nekā 3000 burātājiem no Eiropas un Amerikas.

Ceļā komanda dosies īpašos Latvijas valsts simtgades burāšanas "tautas tērpos" un Kanādā nogādās sveicienu dzimšanas dienā un aicinās uz Latvijas valsts simtgades svinībām. 

"Ceļojums pāri Atlantijas okeānam simboliski vēsta jahtas "Spaniel" komandas redzējumu par Latviju kā uzņēmīgu, drosmīgu, dinamisku, radošu, iedvesmojošu un pasaulē atpazīstamu jūras valsti," norāda Latvijas Burāšanas mācību asociācijā. Tāpat "Spaniel" komanda vēlas atgādināt, ka Latvijas krastus 498 kilometru garumā apskalo Baltijas jūra, kurai visos laikos ir bijusi īpaša nozīme mūsu valsts attīstībā.

Pēc atgriešanās Latvijā jahtas "Spaniel" komanda plāno pulcēt Latvijas jūras piekrastes pašvaldību jauniešus deviņos tematiskos pasākumos, stāstot par regatē piedzīvoto un aicinot kopīgiem spēkiem domāt par Baltijas jūras piekrastes attīstību.
No 1.maija visā Latvijā noteikts meža ugunsnedrošais periods,  informēja Valsts meža dienesta (VMD) pārstāvji.

Ugunsnedrošajā periodā, uzturoties mežā, visiem iedzīvotājiem ir jāievēro ugunsdrošības prasības. 

Uzturoties mežos un purvos ir aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus.
Tāpat aizliegts kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas. 

Meža izstrādātājiem ir jāievēro prasība, ka cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar VMD mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.
Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. 
Arvien lielāku popularitāti randiņu sarunāšanā pasaulē gūst mobilā aplikācija Tinder, kuru cilvēki izmanto, lai atrastu savu otro pusīti. 

“Tinder” darbiniekiem tagad pašiem atbildīgs uzdevums – viņi apņēmušies palīdzēt atrast savu “īsto un vienīgo” ārkārtīgi retajam baltajam degunradzim no Kenijas – viņu sauc Sudāns. 

Dzīvnieka uzraugi norāda, ka viņš jau ilgu laiku alkst pēc mīlestības un partneres atrašanas.
Sugas saglabāšanai ir nepieciešama kāda balto degunradžu dāma, tomēr viņas uzmeklēšana plašajā pasaulē rada lielas grūtības.

Sudāns ir pēdējais baltais ziemeļu degunradzis un ne visas atbilstošās daiļā dzimuma īpašnieces ir piemērotas viņam.

Pie darba ķērušies “Tinder” pārstāvji – Sudānam aplikācijā izveidots profils un degunradža saucienu pēc palīdzības varēs redzēt visās pasaules valstīs un tas tiks pārtulkots 40 valodās.
Tagad jāgaida, kādas ieinteresētas mātītes ziņa.
Saeima šodien  otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, paredzot, ka jaunajām automašīnām līdz četru gadu vecumam tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem.
Savukārt, sasniedzot četru gadu vecumu, turpmākās tehniskās apskates šādām automašīnām būs jāveic katru gadu.
Likuma grozījumi sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados.
Facebook Draugiem Twitter Instagram