Ceļu policija plāno vērienīgu tehnisko palīglīdzekļu modernizāciju, lai izķertu iespējami daudz satiksmes noteikumu pārkāpēju.

Iecerēts iegādāties modernas narkotiku testa ierīces.
Modernizētās ierīces ir izmērā lielākas par iepriekšējām, tās ir sarežģītākas un modernākas.
Iespējams, ka policijas aparatūra izskatīsies līdzīga tai, ko nesen ieviesuši Īrijas likumsargi. Tas ir viens no modernākajiem aparātiem, kas ātri atpazīst, kādas narkotikas lietotas, pat  nomierinošie medikamenti , uzrādās, paņemot siekalu paraugus. 

Policijai padomā vēl viens tehnoloģisks jaunums, ar kuru ķers šoferus, kas runā pa mobilo telefonu  – 360 grādu kamera. Pagaidām tā uzstādīta tikai vienā netrafarētajā likumsargu auto, rezultāti ir ražīgi – pārkāpumus izdevies fiksēt teju uz visām kameras pusēm.  
Pārkāpumu protokoli tikšot sastādīti automātiski un nosūtīti auto īpašniekiem - maksimāli samazinot to, ka inspektoram jāapstādina mašīna, un jāveic darbības, sastādot protokolu. Līdzīgu sistēmu izmanto Somijas sistēmas. Mašīna braukā, fiksē pārkāpējus!

Līdz ar pārkāpēju ķeršanas automatizēšanu, arvien vairāk darba varētu būt juristiem. Jau testa attēlos redzams, ka daži uzņēmumi ir izplūduši un nav īsti skaidrs – vai šoferis tiešām tur pie auss telefonu, vai vienkārši saķēris vaigu. 

Nākotnē plānots ar policijas kameru uzstādīšanu cīnīties arī pret pārkāpējiem, kas brauc pie sarkanās gaismas.
Vairāki Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki no darba brīvajā laikā dosies ekspedīcijā apkārt Latvijai, braucienu dāvājot mūsu valstij simtgadē.
Ugunsdzēsēji - glābēji ekspedīcijā dosies ar pašu atjaunotajiem  80to gadu “bobikiem”. 

Atjaunojot mašīnas, lielākās problēmas bijušas ar detaļām, jo šiem spēkratiem veikalā tās ir ļoti grūti atrast.

Apbraukt  apkārt valstij un iezīmēt kontūru kartē plāno sešu cilvēku komanda. 

Maršruta kopējais garums ir vairāk nekā 2000 kilometru un glābēji to centīsies paveikt septiņu dienu laikā, startējot 28.aprīlī. 
Līdz 31.decembrim   Valmieras un tuvākās apkaimes mammām ir iespēja saņemt vienu PEPmammas vai dūlas atbalsta konsultāciju bez maksas. 

Konsultācijas tiek piedāvāta jau pirmajās dienās pēc mazuļa piedzimšanas vēl atrodoties slimnīcā dzemdību nodaļā, kā arī pirmo nedēļu laikā mājās. 
Paredzamais konsultācijas ilgums apmēram 2 stundas, kuru laikā jaunā māmiņa varēs dalīties savās sajūtās un emocijās, kā arī uzdot aktuālos jautājumos jebkurā ar bērniņu saistītā aspektā.

Kas ir PEPmamma?
PEP- pirmā emocionāla palīdzība. Tā ir īpaši apmācīta sieviete, mamma, kas sniedz ģimenei atbalstu pēc bērniņa piedzimšanas līdz 3 gadu vecumam, konsultē attīstības jautājumos, krūts barošanā, rūpējas par mammas emocionālo labsajūtu, lai mamma varētu sniegt pilnvērtīgu aprūpi mazulim. Palīdz mammai saprast bērniņa emocionālo pasauli. 

Kas ir dūla? 
Dūla sniedz nemedicīnisku emocionālu, informatīvu un nepieciešamības gadījumā arī fizisku atbalstu jaunajiem vecākiem gaidību laikā, dzemdībās un arī pēcdzemdību periodā. 
Dažas dūlas piedāvā arī praktisku atbalstu, piemēram, pusdienu pagatavošanu vai lielākā bērna pieskatīšanu, lai jaunā māmiņa varētu visu savu uzmanību veltīt jaundzimušajam.

Pieteikt konsultāciju var e-pastā purinu.skola@inbox.lv vai pa telefonu 26525359
Valsts asinsdonoru centrs šodien atklāj jauno Donoru pieņemšanas vietu Merķeļa ielā 11, Rīgā, kur turpmāk donorus pieņems katru darba dienu.

Projekts uzsākts 2016. gada rudenī, lai veicinātu donoru aktivitāti un piesaistītu jaunus donorus, kā arī, lai gadījumos, kad tehnisku iemeslu dēļ netiek nodrošināti izbraukumi, nodrošinātu pietiekamu donoru plūsmu un vienkāršotu pieejamību asins donoriem pilsētas centrā.

Stacionārā donoru pieņemšanas vieta donoru pieņemšanu nodrošinās katru darba dienu: pirmdienās, ceturtdienās no pulksten 08.00 līdz 18.30, otrdienās, trešdienās no pulksten 08.00 līdz 16.30, bet piektdienās no pulksten 8.00 līdz 14.30.

 20., 21. un 22.aprīlī CSDD Biķernieku trasē organizē drošas moto braukšanas konsultācijas.

Uz nodarbībām tiek aicināti pieteikties visi motobraucēji, kas pirms motosezonas sākuma vēlas uzlabot un atkārtot savas motobraukšanas prasmes. Nodarbības notiks drošas motobraukšanas instruktoru pavadībā, kā arī lekciju veidā sniegs konsultācijas par motobraukšanas pamatprincipiem. Braucēji varēs apgūt optimālas trajektoriju izvēles dažādu konfigurāciju līkumos un citiem braukšanas elementiem.

Sakarā ar to, ka pasākuma galvenais mērķis ir veicināt labāku izprast tieši personīgā motocikla uzvedību, pasākuma dalībnieki tiek aicināti piedalīties ar savu motociklu neatkarīgi no tā tipa vai jaudas.
Atgādinot par to, ka sezona jāuzsāk ne tikai ar labām braukšanas prasmēm, bet arī ar atbilstošā tehniskā stāvoklī esošu tehniku, pirms došanās trasē visiem motocikliem tiks veikta tehniskā kontrole. Tehniskās kontroles laikā dalībnieki individuāli tiks informēti par viņu motocikla tehnisko stāvokli un lietām, kurām, iespējams, būtu jāpievērš uzmanība.

Latvijā pirmoreiz tika īstenots unikāls pētījums «Food Symphony», kura rezultātā bija iespējams uzzināt mūzikas ietekmi uz ēdiena uztveri.

Projekts tika realizēts ar sabiedrībā zināmu personību - gardēžu un mūzikas lietpratēju – līdzdalību, izmantojot speciālas mērierīces, kuras tāpat tiek izmantotas dažādu neiromārketinga procesu pētniecībā, nosakot katra dalībnieka reakciju uz ēdienu dažādu skaņdarbu pavadījumā.

Projekta autori pētījuma komandā apvienoja tādus pieredzējušus speciālistus kā mūzikas zinātnieku,  komponistu,  šefpavāru un neiromārketinga ekspertu, lai noskaidrotu, kāda mūzika pilnveido ēdiena baudīšanas procesu, un rezultātā radītu astoņu kārtu vakariņu ēdienkarti ar katram ēdienam īpaši pieskaņotu mūzikas skaņdarbu. 

Pētījumā piedalījās arī sabiedrībā zināmas personības, kuras orientējas gan mūzikas, gan gastronomijas nozarēs.
Pētījuma laikā tika vērtētas dalībnieku emocijas un fiksētas reakcijas caur sejas ekspresijām, sirdsdarbību un ādas radītiem impulsiem, tāpat tika veiktas subjektīvās aptaujas un fiksētas brīvprātīgo dalībnieku sajūtas pirms un pēc pētījuma. 

dalībnieki daloties iespaidos minēja, ka, pat neapzināti fonā dzirdot skaņas un vibrācijas, tiek radīta saikne ar tajā brīdī notiekošo. Turklāt Latvijā restorānos bieži skan ēdiena un noskaņas baudīšanai nepiemērota mūzika.

Eksperti stāsta, ka  “multisensora mijiedarbība starp mūzikas un ēdiena uztveri darbojas divos virzienos, un, kā novērojām mērījumos, cilvēka organisms īpaši reaģē uz saldu un treknu ēdienu, ievērojami paaugstinot fona mūzikas kopējo novērtējumu, savukārt ēdiens ar lielu dārzeņu saturu tiek uztverts mazāk emocionāli, attiecīgi samazinot fona skaņdarbu svarīgumu.”
Kraukšķīgs un dūmots zivju ēdiens tika vērtēts augstāk kombinācijā ar džeza  ģitāru skaņu un benda radīto mūziku.
Savukārt, deserta neskaitāmās garšas nianses izbaudīt pilnvērtīgāk palīdzējis klasiskās orķestra mūzikas pavadījums ar izteiktu vokālu melodiju.
Neiromarketinga eksperts uzsver, ka šīs konkrētās mūzikas un deserta kombinācija sinerģiski palielina gandarījuma sajūtu - tas lieliski parādās sejas ekspresijas analīzē, tādējādi apstiprinot pētījuma empīriskos rezultātus, ka ēdiena uztvere un emocijas var tikt dažādi ietekmētas ar fona mūziku. 
Pieredze rāda, ka ir gadījumi, kad klienti ar lieliem parādiem bankā izvairās meklēt risinājumus un dodas uz ārzemēm, lai gan patiesībā problēmas ir iespējams atrisināt – bezmaksas konsultāciju un mediācijas centrā (KMC) nepilna gada laikā sniegts atbalsts jau 429 klientiem.

Tāpēc iedzīvotāji, īpaši ārzemēs dzīvojošie, kuriem ir palikušas nesakārtotas kredītsaistības, aicināti sazināties ar KMC, kas var palīdzēt sakārtot ieilgušas un sarežģītas finanšu problēmas.
 
“Aiz katra cilvēka ir savs stāsts un izvēles iemesli, tomēr ir skumīgi dzirdēt, ka situācijās, kad atalgojums ir pārāk zems vai vispār nav iespējas gūt ienākumus, iedzīvotāji to patur pie sevis, ignorē bankas aicinājums uz tikšanos, kā rezultātā problēma samilzt un kļūst šķietami neatrisināma. Diemžēl pieredze rāda, ka nereti tiek pieņemti pārsteidzīgi lēmumi, kas vēlāk rada negatīvas sekas. Daudzas ilgtermiņa problēmas varētu novērst, ja pirms izvēles izdarīšanas pakonsultētos ar profesionāļiem. Konsultāciju un mediācijas centra mērķis ir palīdzēt grūtībās nonākušajiem klientiem atgriezties aktīvajā ekonomikā – saņemt oficiālu algu un maksāt nodokļus,” stāsta KMC speciāliste Diāna Kvedere.

Konsultāciju un mediācijas centra kontakti
Tel. +371 27335508
e-pasts: info@kmc.org.lv 
www.kmc.org.lv 

KMC apkopotie dati parāda, ka galvotāji ir tie, kuri visbiežāk vēršas pēc palīdzības centrā, jo dažādu iemeslu dēļ ir kļuvuši atbildīgi par aizņēmēja kredītsaistībām. Savukārt pašiem kredītņēmējiem finanšu problēmas visbiežāk izraisa ienākumu samazinājums vai bezdarbs, tam seko kredītņēmēja vai viņa ģimenes locekļa slimība, trauma, kā arī laulības šķiršana un bijušā partnera nevēlēšanās iesaistīties kredītsaistību izpildē.
Tāpat salīdzinoši izplatīta problēma ir ātrie kredīti, kas kļuvuši tik lieli, ka traucē norēķināties, piemēram, par hipotekāro kredītu. 

Par KMC
KMC pakalpojumi jebkuras bankas klientam pieejami bez maksas. Katra situācija tiek izvērtēta individuāli un vienkāršākos gadījumos konsultants nodrošina neitrālu situācijas novērtējumu, sniedz padomus tās atrisināšanai un palīdz sazināties atjaunot komunikāciju ar banku. Savukārt sarežģītākos gadījumos tiek piesaistīts sertificēts mediators jeb sarunu vedējs, kas darbojas kā starpnieks starp klientu un banku, lai palīdzētu atrast abām pusēm pieņemamu risinājumu. 
Ūdenskrituma vai kalnu ainavas notveršana bildē tā, lai tā radītu klātesamības sajūtu, ir viens no lielākajiem fotogrāfu izaicinājumiem.
Labā ziņa – dabasskatu tveršanai obligāti nav nepieciešams profesionāls foto aprīkojums – to apstiprina  fotogrāfs Andri Barbanu, kurš pastāsta, kā spilgtus kadrus uzņemt arī pelēkajā laikā, pie tam ar viedtālruni.

Atrodi centrālo objektu!
Lai fotogrāfija izceltos citu vidū, pievērstu uzmanību un vēstītu kādu stāstu, ir svarīgi tajā fokusēties uz kādu no ainavā redzamajiem objektiem. Tā var būt gan kalna smaile, baznīcas tornis, vientuļš koks vai klinšu veidots siluets, gan arī kāds abstraktāks objekts, piemēram, gaismas stari. “Svarīgi atcerēties, ka šim objektam obligāti nav jāatrodas bildes centrā. Tieši pretēji – nofokusēts fotogrāfijas sānos, tas piešķirs tai papildu odziņu,” stāsta fotogrāfs Andris Barbans.

Visa pamatā – divu trešdaļu likums!
Kad objekts ir atrasts, nākamais noteikums veiksmīgas ainavas radīšanai ir divu trešdaļu likuma ievērošana – kas paredz to, ka priekšplānam un bildes centrālajam objektam proporcionāli jāaizņem lielākā foto daļa, savukārt debesīm tikai trešdaļa. Šo likumu ievērojot, bildē redzamā ainava acīm pavērsies plašāka un dzīvīgāka. Savukārt izteiksmīgiem mākoņu vai ziemeļblāzmas kadriem ieteicams izmantot šo principu apgrieztā veidā.

Gaismu pakārto sev, nevis otrādāk!
“Tiek uzskatīts, ka labākais diennakts laiks foto uzņemšanai jeb fotogrāfu “zelta stundas” ir saulriets un saullēkts, jo tad saules gaisma ir vissiltākā un ēnas visizteiksmīgākās,” stāsta Andris. Tas gan nenozīmē, ka kvalitatīvus fotouzņēmumus nevar uzņemt pēc krēslas iestāšanās. Jaunās viedtālruņu kameras spēj uztvert vairāk gaismas un tai ir gaismas caurlaidīgs objektīvs, kas nozīmē to, ka arī nepietiekamas gaismas apstākļos ikviens varēs iemūžināt izteiksmīgu bildi, piemēram, ar naksnīgu pilsētu vai tumsā mirgojošu bāku.
Izvērtē – horizontālu vai vertikālu novietojumu!
Tas, kā labāk ķert ceļojuma laikā ieraudzīto dabas brīnumu, atkarīgs no konkrētā dabas objekta platuma vai garuma. “Horizontālas bildes izcels tos objektus, kuru apskatīšanai dzīvē galva jāgroza pa labi un pa kreisi, respektīvi tie ir plati, piemēram, liels ezers vai tālumā esoša pilsēta, savukārt, ja esi nostājies pie kalna, kura virsotnes ieraudzīšanai jāpaceļ galva, fotografēšanai izmanto vertikālo formātu,” uzskatāmu piemēru sniedz fotogrāfs.

Atceries par panorāmu!
Brīdī, kad pārgājiena, ceļojuma vai dabas ekspedīcijas laikā pavērusies neaprakstāma ainava, un tās burvību fiziski nevar notvert vienā kadrā, izmanto telefonā iebūvēto Panorāmas fotogrāfijas funkciju. Daudzi mēdz aizmirst, bet arī uz Panorāmas fotogrāfiju attiecas divu trešdaļu likums.

Neaizmirsti par pēdējo punktu uz “i”!
Fotogrāfs ir pārliecināts, ka foto var uzskatīt par pabeigtu tad, ja noslīpētas visas tās detaļas, piemēram, nogrieztas liekās malas vai paspilgtinātas krāsas. Bilžu, kas uzņemtas ar viedtālruni, krāsu apstrādei Andris iesaka izmantot aplikācijas Snapseed un VSCO, savukārt perspektīvas koriģēšanai SKRWT. Tie, kuri bildi vēlas pielāgot jau fotografēšanas brīdī, var izmantot viedtālrunī iebūvēto Pro režīmu, kas ļauj regulēt baltās krāsas balansu, kā arī slēdža ātrumu.

Tie, kuri piedzīvojuši nepatīkamo situāciju ar telefona pazušanu vai zādzību, noteikti ieguvuši vērtīgu atziņu par to, cik svarīga ir personīgo datu aizsardzība. Informācijas nokļūšana nepareizajās rokās var radīt ne vien iekšēju trauksmi, bet arī finansiālus zaudējumus, tāpēc ir vienkārši padomi, ko katrs var veikt priekšlaikus savu datu aizsardzībai.

1. Bloķē sava telefona ekrānu
Tāpat kā izejot no mājas vai izkāpjot no auto mēs to vienmēr aizslēdzam, arī telefonā pirmais drošības priekšnosacījums ir ekrāna bloķēšanas funkcijas aktivizēšana. Līdzās jau ierastajai parolei, figūrai, PIN kodam un pirkstu nospiedumu skenerim, nu tiek piedāvāti vēl drošāki risinājumi telefona bloķēšanai. Jaunajos viedtālruņos iebūvētas arī tādas biometriskās autentificēšanas iespējas kā sejas atpazīšana un acs varavīksnenes skeneris.

2. Parūpējies par saziņas iespējām
Lai telefona pazušanas gadījumā tā atradējam nebūtu jālauza galva par to, kā sazināties ar tā īpašnieku, viedtālruņa uzstādījumi ļauj uz bloķēta ekrāna saglabāt ziņojumu ar īpašnieka vārdu vai par to, kam zvanīt vai rakstīt ierīces atrašanas gadījumā. Šī pavisam vienkāršā, bet mazāk zināmā un izmantotā funkcija var būtiski atvieglot gan atradēja rūpes, gan ierīces īpašnieka uztraukumus.

3. Dublē savus datus
Telefons jau sen vairs nav tikai saziņas ierīce – tas glabā gan darba informāciju, gan privātas bildes no dzimšanas dienas svinībām vai ceļojuma. Tāpēc, lai līdz ar telefona pazušanu, nebūtu jāviļas par zaudētajiem iemūžinātajiem mirkļiem vai jāuztraucas par svarīgas biznesa informācijas iespējamu pazušanu, atliek savā telefonā iestatīt saglabātās informācijas automātisku dublēšanu mākonī, piemēram, Google Drive vai citviet. To izdarot, arī rūpes par līdz ar telefonu pazudušajiem kalendāra ierakstiem un kontaktu sarakstu būs liekas.

4. Nodrošini dubultaizsardzību privātajai informācijai
Ja telefonā glabā datus, ko paredzēts skatīt tikai divām acīm, visdrošāk izmantot jaunajos  viedtālruņos pieejamo Secure Folder jeb drošo mapi. Tajā var nošķirt darba un privātos failus, kā arī glabāt īpaši sensitīvu informāciju, kurai piekļūt varēs vien ar paroli. Ja svešiniekam būs izdevies iekļūt telefonā, tad šajā drošajā mapē saglabātais saturs viņam paliks nepieejams.

5. Lejuplādē aplikāciju telefona atrašanai
“Kamēr vienā reizē gadās pazaudēt lietussargu vai aizmirst cimdus, nākamajā tas var būt arī telefons,” saka eksperti un tādēļ aicina telefonā lejuplādēt lietotni Find My Mobile. Ja telefonu gadījies pazaudēt telpā, to varēs ātri atrast, jo no datora uz šo aplikāciju savā telefonā būs iespēja nosūtīt uzdevumu sākt atskaņot skaļu signālu. Savukārt, ja šķiet, ka telefons vairs nav tuvumā, tad caur datoru būs iespēja redzēt tā atrašanās vietu – turklāt arī tad, ja GPS būs izslēgts. Tāpat ar šīs lietotnes palīdzību vari attālināti iegūt telefonā saglabāto informāciju, izdzēst to no ierīces, nobloķēt ekrānu vai veikt citas darbības.
No 1. aprīļa visā Eiropā oficiāli sāks darboties e-zvanu sistēma, lai palīdzētu glābšanas dienestiem operatīvāk nokļūt ceļu satiksmes avāriju vietās. Sistēmas testi liecina, ka šādā veidā glābēju ierašanās laiku iespējams samazināt pat uz pusi.
Eiropas Savienības prasības nosaka, ka no 2018.gada visām jaunāko modeļu automašīnām būs jābūt aprīkotām ar šādu sistēmu.

Ja persona nonāk ceļu satiksmes negadījumā, jaunāko automašīnu aprīkojums pats spēj padot signālu uz glābšanas dienesta telefona numuru 112. Latvijā sistēma testa režīmā darbojas jau vairākus mēnešus un saņemti arī pirmie e-zvani.
Vienā gadījumā bija notikusi avārija, bet cilvēkiem VUGD un mediķu palīdzību nevajadzēja, vajadzēja izsaukt tikai policiju, lai konstatētu avārijas faktu. Otrā gadījumā cilvēki paši bija manuāli nospieduši mašīnā e-zvana sistēmas pogu, vienkārši pārbaudot savā jaunajā auto, kas tas ir.

'Izmantojot eCall [e-zvanu], neatliekamās palīdzības dienestu reaģēšanas laiks lauku rajonos samazināsies par aptuveni 50%, bet pilsētu teritorijās par 40%, tādējādi samazinot bojāgājušo skaitu līdz aptuveni 1500 cilvēku dzīvībām gadā. Saskaņā ar regulējumu sistēma darbojas, izmantojot Eiropas neatliekamās palīdzības numuru 112 un darbojas pāri robežām.
Lursoft apkopotā informācija liecina, ka 2017.gadā reģistrēti 10210 jauni uzņēmumi, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada.

Tuvojoties 1.aprīlim, “Lursoft” apkopojis aizvadītajā gadā reģistrētos uzņēmumus ar interesantākajiem nosaukumiem.

Kādu mērķu vadīti komersanti izvēlējušies savu rūpalu nosaukt tieši šādā vārdā, lai paliek katra paša ziņā, taču viens gan ir skaidrs – nosaukums paliks atmiņā un, ja ne aicinās iegādāties konkrētā uzņēmuma pakalpojumus un preces, tad vismaz radīs pārējo sejās smaidu.

Kādam jābūt uzņēmuma nosaukumam? Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai.
Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA “Traktordakteris”, SIA “Latvijas alus paradīze”, kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA “Aizvest paku”, SIA “Žogu valstība” vai arī SIA “Labakais Tehnologiju Sakartotajs” Daugavpils novadā.

Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta.  Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA “Pupsiks”, SIA “Jaukie cilvēki”, SIA “Ko gribu, to daru”, SIA “Turpinājums sekos” vai arī SIA “Čau Tēti”?

Iespējams, šogad atzīmējamās Latvijas simtgades ietekmē, 2017.gadā reģistrēti arī vairāki uzņēmumi, kas tā vien vedina domāt par svētkiem un ballītēm – SIA “Sauļuka ballišu studija”, SIA “Latvijai simts” un SIA “Ballējam neguļam”.
Īsta balle nav iedomājama arī bez bagātīgi klāta galda, par ko vienisprātis ir arī jaunie uzņēmēji, saviem pagājušajā gadā reģistrētajiem uzņēmumiem izvēloties tādus nosaukumus, kas jau tos izlasot vien liek iztēloties gardus ēdienus un našķus. Piemēram, SIA “Kopā garšīgāk”, SIA “Jums garšos”, SIA “Ābolmaize ģimenei”, SIA “Mmm-Saldumiņš”, SIA “Ēdienkūre”, SIA “Bismarka Brokastis” vai SIA “Restorāns kastē”, kas gan, tā arī nesagaidot savas darbības pirmo gadu, jau likvidēts.

Ja runājam par svētkiem, tad pirms tam obligāti jāuzpoš svinību vieta, par ko padomājuši arī jaunie uzņēmēji, 2017.gadā reģistrējot uzņēmumus SIA “Tīri logi”, SIA “Pedantiskā Slota” un SIA “Sakopts īpašums”.

Mēs lepojamies ar savām saknēm un savu valsti, par ko var pārliecināties, arī iepazīstoties ar pagājušajā gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem. Ir pavisam skaidrs, ka Balvos reģistrētajai reklāmas aģentūrai SIA “We Are From Latvia” ārvalstu sadarbības partneri un klienti pat nevaicās, no kurienes nāk pakalpojumu sniedzējs, jo atbilde jau būs atrodama tā nosaukumā. Savukārt Krāslavas novadā reģistrētais viesu izmitināšanas nozarē strādājošais SIA “Pazust Latgalē” jau ar nosaukumu vien aicina dažas dienas veltīt Latgales izpētei.

Runājot par tūrismu un Latvijas apceļošanu, daudzi šī gada sākumā noteikti devās uz Pāvilostu, lai paši savām acīm redzētu, kāda gan izskatās par kuģi nodēvētā māja. Kamēr lielākajai daļai iedzīvotāju šāda veida būve bija atklājums, mājas – kuģa tēmu uzņēmuma nosaukumā jau pērnā gada vasarā pamanījušies apspēlēt jaunie uzņēmēji, savam rūpalam dodot nosaukumu SIA “Peldmaja”. Kā liecina “Lursoft” atrodamā informācija, uzņēmuma pamatdarbība saistīta ar viesu izmitināšanu viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās.

Uzņēmēji pagājušajā gadā ir bijuši izdomas bagāti, tāpēc viens gan ir skaidrs – ar 2017.gadu nekas nebeidzas, un arī šogad mēs vēl dzirdēsim par uzņēmēju radošo pieeju nosaukumu izvēlei. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ arī uzņēmēja Raimonda Kosmane pagājušā gada februārī reģistrējusi uzņēmumu SIA “Turpinājums sekos”.

2017.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantie nosaukumi

Janvāris
• SAVE MY DAY, SIA (Rīga)
• ANNAS PANNAS, SIA (Jēkabpils)
• Sauļuka ballišu studija, SIA (Jūrmala)
• AUTOSERVISS PĒDĒJĀ CERĪBA, SIA (Priekules novads)
• Spēka Māja, SIA (Durbes novads)
• SAULAINAIS ZĪDA CEĻŠ, SIA (Priekuļu novads)
• ĒDIENKŪRE, IK (Dundagas novads)
• Asumiņš, SIA (Jaunjelgavas novads)
• Veselīgie projekti, IK (Rīga)
• Bismarka Brokastis, SIA (Rīga)
• Love me, IK (Liepāja)
• PINOKIO, SIA (Rīga)
• Traktordakteris, SIA (Jaunpils novads)
• ZVĒRU DĀRZS, SIA (Valmiera)
• Instruktoru paradīze, SIA (Ķekavas novads)
• Matu pagrabs, SIA (Priekuļu novads)
• Dārzeņu pasts, SIA (Rīga)
• Prieka ķēķis, SIA (Gulbenes novads)

Februāris
• Dizaina mednieks, SIA (Siguldas novads)
• Rīgas skatiens, IK (Rīga)
• AKTĪVĀ LATVIJA, SIA (Stopiņu novads)
• KOPĀ JAUTRĀK, SIA (Rīga)
• Turpinājums sekos, SIA (Rīga)
• Saulainais smaids, SIA (Rīga)
• Lieliskais gadsimts, SIA (Jūrmala)
• Zeme Debesīs, IK (Jūrmala)
• Pērļu Medības, SIA (Rīga)
• Jūsu kalpi, SIA (Rīga)
• ŠOKOLĀDES ANGEL, SIA (Rīga)
• Labais Rūķis, SIA (Rīga)

Marts
• Ko mākslinieki tev nestāsta, SIA (Rīga)
• Grēcinieku ezītis, SIA (Ogres novads)
• Konditoru noma, SIA (Rīga)
• Vīru virtuve, SIA (Vecumnieku novads)
• AUKSTUMA AĢENTS, SIA (Mārupes novads)
• TIKS TEV un MAN, SIA (Bauskas novads)
• Sapņu kariete, SIA (Jūrmala)
• Talantu skola, SIA(Rīga)

Aprīlis
• Auto Paradise, SIA (Rīga)
• Restorāns kastē, SIA (Liepāja)
• Ministri, SIA (Rīga)
• Žogu valstība, SIA (Rīga)
• Art of life, SIA (Rīga)
• IEEJ, SIA (Kuldīgas novads)
• Tīri logi, SIA (Rīga)
• ĪSTAIS VIRZIENS, SIA (Ozolnieku novads)
• Smaržeklis, SIA (Rīga)
• Reklāmas vētra, SIA (Ķekavas novads)
• Milu Tevi, SIA (Inčukalna novads)
• ROYAL MARK, SIA (Rīga)

Maijs
• Kopā garšīgāk,SIA (Krustpils novads)
• Darba Skudra, SIA (Mārupes novads)
• Limpene, SIA (Rīga)
• Latvijai simts, SIA (Engures novads)
• Mmm-Saldumiņš, SIA (Ventspils novads)
• Bezgalīgā paralēle, SIA (Ikšķiles novads)
• IetaupiNaudu, SIA (Rīga)
• ZELTA RUNA, SIA (Daugavpils)
• 3 zaķi, SIA (Rīga)
• Tukuma Smukausis, SIA (Tukuma novads)
• Pupsiks, SIA (Jēkabpils)
• KRĀSU VIRPULIS, IK (Lubānas novads)

Jūnijs
• Krāsainās Pērles, SIA (Rīga)
• Salčuks, SIA (Talsu novads)
• Zemes un debesu maģija, SIA (Rēzeknes novads)
• Latvijas alus paradīze, SIA (Rīga)
• Peldmaja, SIA (Rīga)
• Sešdesmit stāvvietas, SIA (Rīga)
• Aizvedīs un Atvedīs, IK (Kuldīgas novads)
• Good day, SIA (Saldus novads)
• Laiks braukt, SIA (Dobeles novads)
• Aizvest paku, SIA (Rīga)

Jūlijs
• Skaistuma Templis, IK (Balvu novads)
• Mazs un stilīgs, SIA (Limbažu novads)
• Saldās odziņas, IK (Rīga)
• Ezītis miglā, SIA (Rīga)
• BALLĒJAM NEGUĻAM, SIA (Alūksnes novads)
• Bagāta osta, SIA (Rīga)
• Jaukie cilvēki, SIA (Rīga)
• BARDAKS HOLDING, SIA (Rīga)
• IT Supermaster, SIA (Rīga)
• TIPVEIDA EKSELENCE, SIA (Rīga)

Augusts
• SENIORU NEATKARĪBA, SIA (Rīga)
• Vaniļas debesis, SIA (Lielvārdes novads)
• 2reiz2ir5, SIA (Rīga)
• Skaņu bārs, SIA (Ogres novads)
• Ģimenes sirds, SIA (Siguldas novads)
• Paldies, SIA (Rīga)
• Stundu darbnīca, SIA (Rīga)
• Ienācēji, IK (Saldas novads)
• LABIE KOKI konstruē, SIA (Babītes novads)
• Viedais ūdens, SIA (Ventspils)
• GURU BĀRS, SIA (Rēzeknes novads)
• LABA DZĪVE, IK (Jelgava)
• Pedantiskā Slota, SIA (Siguldas novads)
• Sakopts īpašums, SIA (Krimuldas novads)
• Dabas pēddziņi, SIA (Tukuma novads)
• Dzērveņu Rītausma, SIA (Rīga)
• Labi pakalpojumi, SIA (Dundagas novads)

Septembris
• Daiya Vu : nu ir ziepes, IK (Rīga)
• Ko gribu, to daru, SIA (Rīga)
• SVĒTĪTĀS ZVAIGZNĪTES, IK (Rīga)
• Radīti Kultūrai, SIA (Bauskas novads)
• 1, 2, 3 – Sākam, SIA (Pārgaujas novads)
• Kaķeņbolmāsters, SIA (Salacgrīvas novads)
• Zaļie Rūķīši, SIA(Liepāja)
• Labi Nodomi, IK (Jūrmala)
• Ābolmaize ģimenei, SIA (Rīga)
• Jums garšos, SIA(Grobiņas novads)
• RAIBAIS RUNCIS, SIA (Saldus novads)
• PASAKAINAS LIETAS, IK (Vecpiebalgas novads)

Oktobris
• We Are From Latvia, SIA (Balvu novads)
• Pazust Latgalē, SIA(Krāslavas novads)
• Ciklabadzīve, SIA (Rīga)
• KUNGU GARĀŽA, SIA (Ķekavas novads)
• MANA ĒRA, SIA (Rīga)
• USMAS GARŠA, SIA (Talsu novads)
• Cerību balss, SIA (Priekules novads)
• Boldžas kafija, SIA (Rīga)

Novembris
• Palīgs grāmatvedim, SIA (Salacgrīvas novads)
• Čau Tēti, SIA (Liepāja)
• Jautrās bumbas, SIA (Rīga)
• LAIKA NAV, IK (Rīga)
• Lapsa mākoņos, SIA (Olaines novads)
• TU VARI VAIRĀK, SIA (Rīga)
• VIENREIZĒJS VAKARS, SIA (Rīga)
• Irēna + Sofija, IK (Rēzekne)
• Viss priekš Jums, IK (Jūrmala)
• Ar Smaidu, SIA (Rīga)

Decembris
• Zāles uz mājām, SIA (Alūksnes novads)
• KOKI STAIGĀ, SIA (Siguldas novads)
• Ziedu pavēlnieks, SIA (Rīga)
• Naudas barons, SIA (Rīga)
• Labakais Tehnologiju Sakartotajs, SIA (Daugavpils novads)
• Matemātiskais Svārsts, SIA (Valmiera)
• Uzņēmēja draugs, SIA (Rīga)
• TRUE STORY, SIA (Rīga)
Atzīmējot ūdens dienu un atgādinot iedzīvotājiem par ūdeni kā mūsu zemes vērtīgāko resursu,  iedzīvotājus aicina piedalīties Latvijas ūdens dižvietu topa izveidē, speciālā balsojumā nosakot visvērtīgākās Latvijai ūdens vietas.

Kopā ar ekspertiem ir atlasītas 20 vietas no dažādiem Latvijas reģioniem.
Balsot par vērtīgāko ūdens dižvietu var ikviens līdz 22. aprīlim vietnē www.mangalidizvietas.lv.
Projekta mērķis ir aicināt Latvijas iedzīvotājus apzināties, cik daudz vērtīgu ūdens vietu ir Latvijā un novērtēt mūsu vērtīgos ūdens resursus.

Kas ir Latvijas dižākās no dižvietām?
Vējiņu pazemes ezeri Straupē, Sv.Meinarda sala Daugavas vidū, Lubāns, Ventas rumba, Ērgļu klintis vai citas vietas? Ikviens var nobalsot par viņuprāt vērtīgākajām vietām. Tālāk tiks izveidots speciāls tops un pie 5 dižākajām vietās tiks uzstādītas speciālas norādes.

Godinot mūsu ūdens resursus, pērn tika sākts projekts “Mangaļi dižvietas”, kura mērķis ir līdz Latvijas simtgadei izveidot Latvijai dāvanu – unikālu karti jeb dižceļvedi ar vismaz 100 dižvietām.
Tās ir vietas ar stāstiem par labākajām Latvijas ūdens dižvietām, kas saistītas ar Latvijas upēm, ezeriem, strautiem un avotiem. Tās ir vietas, kas vislabāk raksturos Latviju, apvītas ar leģendām un stāstiem un iedvesmos iedzīvotājus vairāk novērtēt mūsu ūdeni. Karte vienlaikus būs labs palīgs Latvijas apceļošanai un iepazīšanai.

Projekta mērķis ir veicināt ne tikai iedzīvotāju vēlmi apceļot Latviju, bet arī patriotismu, pierādot, ka, lai gan Latvija teritorijas ziņā ir maza valsts, tomēr tā var būt arī savā jomā lielvalsts.
Lai gan mūsu dzīlēs nav atklāti vērtīgi naftas urbumi, tomēr mūsu dzīles ir bagātas ar ūdeni. Tāpēc droši varam apgalvot, ka Latvija ir ūdens lielvalsts.
Pēc ziņām par neticami milzīgo atkritumu salu Klusajā okeānām, kāds ātrās ēdināšanas restorāns  nolēmis rīkoties.
Proti, viņi iecerējuši atteikties no plastmasas dzērienu salmiņiem. Sākumā tas notiks 1300 ēstuvēs Lielbritānijā, kur iecerēts eksperimentēt ar citu materiālu ''caurulītem'', atrodot klientiem tīkamāko.

Uzņēmums norāda, ka viņi cenšas pakāpeniski atteikties no plastmas jau 10 gadus un atvadas no salmiņiem būtu līdz šim lielākais solis.

Ņemot vērā, ka britu salās ātrās ēdināšanas iestādi  vismaz reizi gadā apmeklē 90% iedzīvotāju, ik dienas apkalpojot 3,7 miljonus klientu, dzērieniem tiek izmantoti apmēram 8,5 miljardi salmiņu un vairums no tiem pārstrādāti netiek.

Sākot pārejas procesu, dažos restorānos vēl paliks arī plastmasas salmiņi, tomēr tos klientiem būs īpaši jāpalūdz pie kases.
Visticamāk, ka šī stratēģija nonāks arī pārējā pasaulē - tostarp, Latvijā.
Briežu novājēšanas slimības dēļ, kas ir konstatēta Norvēģijas ziemeļos, Latvijas iedzīvotājiem nevajadzētu patērēt no turienes ievesto gaļu.
Savukārt to, vai slimība “atnāks” līdz Latvijai, rādīs laiks – par to stāsta sabiedriskais medijs.
 Pārtikas un veterinārā dienests norāda, ka visvairāk satraukumu rada tas, ka briežu novājēšanas slimība ir maz izpētīta.
Šeit  būtiskākais ir tas, ka Āfrikas cūku mēra vīruss nav bīstams cilvēkam. Bet, kas attiecas uz hronisko novājēšanas slimību, kas ir briežveidīgo dzimtas dzīvniekiem, tad šeit nav zināms, vai patērējot slima dzīvnieka produkciju pārtikā, cilvēks arī nevar šo slimību iegūt vai kādus simptomus,” norāda  PVD, akcentējot, ka no Norvēģijas ievestu ziemeļbriežu gaļu nevajadzētu ēst.
Vistu selekcionāri aicina atsaukties lauku sētas, kur mīt pašmāju senākā un izturīgākā šķirne – cukurvistiņas, kas Latvijā palicis liels retums un praktiski ir izzudušas.
Šobrīd noris meklēšanas darbi visā Latvijā.
Ir apzināti entuziasti, kā arī putnkopji ar pieredzi, kas gatavi uzņemties šķirnes pavairošanas darbu.
Kā ziņo telekompānija LNT, tad entuziasti īstās cukurvistiņas ir atraduši Limbažu novadā,  vēl Jēkabpils un Talsu pusē. 
Bet ir vajadzīgas vēl cukurvistiņas. 
Tāpēc entuziasti un selekcionāri cer uz cilvēku atsaucību. Ja jūsu lauku sētā mīt vistas šādā izskatā, sazinieties Sīkdzīvnieku audzētāju biedrību ”Trusis un citi”.
Latvijā darbu sākusi ar kamerām aprīkota netrafarēta Valsts policijas automašīna, kura fiksē mobilā telefona lietošanu pie stūres. 
Automašīna ir aprīkota ar foto un video kamerām, kas gan fiksē šofera rīcību pie stūres, gan nolasa transporta līdzekļa reģistrācijas numura zīmi. 

Sistēma darbojas līdzīgi kā fotoradari - pārkāpuma gadījumā šoferim tiks paziņots par sodu.

Fotokameras var fiksēt jebkuru pārkāpumu, piemēram, to, vai automašīnas vadītājs ir piesprādzējies, tomēr mobilā telefona lietošana pie stūres pašlaik ir satraucošākais pārkāpums.

Tikmēr Satiksmes ministrija rosina vairāk nekā sešas reizes palielināt maksimālo sodu par tālruņa lietošanu pie stūres. Šobrīd par to pienākas brīdinājums vai 15 eiro naudas sods, taču ministrija vēlas soda apmēru noteikt  līdz pat 100 eiro.
Par to paredzēts diskutēt Saeimas Juridiskajā komisijā aprīlī. 

Pagājušajā gadā par tālruņa lietošanu pie stūres autovadītāji sodīti gandrīz 3400 reižu.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis nākamnedēļ darba vizītē apmeklēs ASV, kur tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un Franciju, kur tiksies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu,  informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Savukārt darba vizītes ASV noslēgumā Valsts prezidents apmeklēs Latvijas simtgadei veltīto Nacionālās Basketbola līgas spēli starp "New York Knicks" un "Milwaukee Buck".

Dažas no NBA komandu mājas spēlēm tiek veltītas kādam īpašam tematam, mača laikā skatītājus iesaistot dažādos ar to saistītos pasākumos.
Un tā kā Knick komandā spēlē latvietis Kristaps Porziņģis un Latvija šogad svin savu 100gadi, tad šī spēle būs veltīta šim notikumam.
Lieldienu brīvdienas ir laiks, kad tiek paveikti pirmie dārza darbi, atklāta grila sezona, bet citviet vēl tiek izbaudīti ziemas prieki!
Lai šos pavasara svētkus neizbojātu dažādi nelaimes gadījumi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus neaizmirst par savu un apkārtējo cilvēku drošību gan svinot svētkus iekštelpās, gan atpūšoties brīvā dabā. 

Šobrīd meteorologu prognozes liecina, ka Lieldienās Latvijā laiks būs vēss, bet mainīgs – vietām saulains, bet citviet gaidāms sniegs. VUGD iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka iedzīvotāji arī šādos laikapstākļos atrod veidus, kā aizdedzināt kūlu.
VUGD atgādina, ka pērnās zāles dedzināšana nav veids kā sakopt savus īpašumus – kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods. Tās dedzināšana ne tikai apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, bet arī nodara būtisku kaitējumu dabai. Pie tam, ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. VUGD atgādina, ka dedzinot pērno zāli, zeme nepaliek auglīgāka un kūlas dedzināšana nav senlatviešu tradīcija, kā arī tas nav veids kā cīnīties ar ērcēm!

Noteikti brīvdienās meteorologu prognozētie ne pārāk pavasarīgie laikapstākļi neatturēs cilvēkus uzsākt grila sezonu.
Aicinām iedzīvotājus, kurinot grilus, būt uzmanīgiem un neaizmirst, ka dārzu un privātmāju pagalmos grils ir jānovieto uz stabilas virsmas un drošā attālumā no ēkām, tā, lai uzpūšot stiprākam vējam, dzirksteles nevarētu izraisīt ugunsgrēku. Iekurinot grilu ir jāizmanto tikai tie degšķidrumi, kuri ir paredzēti šim mērķim, nevis piemēram, benzīns vai acetons, jo, tam uzliesmojot, cilvēks var gūt smagus apdegumus.
Pirms grila aizdedzināšanas, kurināmais jāaplej ar degšķidrumu, jāpagaida, kamēr tas sasūksies un tikai tad uzmanīgi jāaizdedzina. Līdztekus VUGD aicina grila iededzināšanu neuzticēt bērniem, jo, pat pieaugušo klātbūtnē, viņiem to darīt var būt bīstami.

Ja svētku brīvdienās ir vēlme iekurināt ugunskuru, tad atgādinām, ka pirms tam noteikti ir jāpainteresējas par to, kādi konkrētajā novadā ir saistošie noteikumi attiecībā uz ugunskuru kurināšanu, jo ne visos novados tas ir atļauts un dažviet par to var tikt piemērots sods. VUGD atgādina, ka vietās, kur atļauts kurināt ugunskurus, vispirms ir jāizvēlas tāda vieta, kurai tuvumā nav sausā zāle vai koki, kas var aizdegties. Ugunskura vietu jāsagatavo un jāierobežo aprokot tam apkārt zemi vai apliekot akmeņus.
Pirms došanās prom jāatceras, ka ugunskurs ir jānodzēš, piemēram, ar līdzpaņemtu ūdens pudeli, lai, uzpūšot stiprākam vējam, tas neuzliesmotu no jauna. Nededziniet plastmasas izstrādājumus un riepas, jo tie sadegot rada indīgus dūmus un apkārtējie var saindēties ar degšanas produktiem. 

Brīvdienās atpūšoties ārpus mājas vai iekštelpās, vienmēr jāatceras par bērnu drošību un nedrīkst viņus atstāt bez uzraudzības. Piemēram, ugunskuri vai piemājas ūdenskrātuves var radīt bērnam īpašu vilinājumu, kas var beigties ar traģiskām sekām – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, viņam no ugunskura var aizdegties drēbes vai arī viņš var iekrist ūdenī. 

Ja tomēr mainīgie un neparedzamie laikapstākļi brīvdienas liks pavadīt iekštelpās, VUGD atgādina, ka bez pieskatīšanas atstāts olu krāsošanas katliņš vai ēdiens uz plīts, tāpat arī bez uzraudzības atstāta svece telpās var izraisīt ugunsnelaimi.

VUGD iesaka uzstādīt dūmu detektorus dzīvojamās telpās, jo tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā laicīgi pamanīt iespējamo ugunsnelaimi un no briesmām pasargāt sevi un līdzcilvēkus.

Atgādinām, ka, ja tomēr pavasara brīvdienu laikā ir notikusi nelaime un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nevilcinieties un nekavējoties zvaniet uz tālruni 112!
Nacionālie bruņotie spēki šovasar plāno uzņemt pirmos 50 brīvprātīgos, kuri, piedaloties speciālā piecu nedēļu kursā, varēs kļūt par rezerves karavīriem. Kursa laikā Latvijas pilsoņi kopumā kompensācijās saņems 962 eiro.

Aizsardzības ministrijas sagatavotie un pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonis, kas ir sasniedzis pilngadību un nav sasniedzis dienestam rezervē noteikto maksimālo vecumu, ja viņš atbilst likumā noteiktajām prasībām, varēs pieteikties dienestam NBS rezervē un apgūt noteiktu apmācības kursu. Pēc šī kursa sekmīgas pabeigšanas viņu ieskaitīs NBS rezervē rezerves karavīra statusā.

Paredzēts, ka militārās apmācības kursam varēs pieteikties līdz 1.jūlijam.
Pilotprojektā plānots pieņemt līdz 50 apmācāmos. Kurss norisināsies no 28.jūlija līdz 2.septembrim. Apmācība paredzētas divās daļās - lielāko daļu laika Latvijas pilsoņi uzturēsies Alūksnes Kājnieku skolā, bet atlikušajā laikā paredzēta dalība vērienīgās mācībās "Namejs 2018" Ādažos.

Kursā paredzētās tēmas būs identiskas ar citiem armijas pamatapmācības kursiem - tiks iekļautas ieroču apmācība, lauku kaujas iemaņas, topogrāfija un orientēšanās, sakaru apmācība, pirmās palīdzības sniegšana.

Ņemot vērā, ka kursā varēs pieteikties agrāk netiesāti Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 50 gadiem, tad slodze un intensitāte tikšot atbilstoši vecumam pielāgota, lai gan pirms iestāšanās paredzētas medicīniskās pārbaudes.
Speciāli fiziskās prasības iestājpārbaudījumi nav paredzēti, taču jau kursa laikā personām būs jāskrien kross, jāveic vēdera preses vingrinājums, kā arī tā sauktā "pumpēšanās" jeb roku iztaisnošana un saliekšana balstā guļus. Tāpat paredzēti pārgājieni.

Prasības paredz, ka kursam varēs pieteikties pilsoņi, kuriem ir vismaz pamatizglītība, valsts valodas zināšanas, rezerves karavīram atbilstoša veselība. Pieteikšanās gan būs liegta personām, kuras atrodas Iekšlietu ministrijas vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes dienestā. Šāda prasība izvirzīta, jo krīzes gadījumā šīs personas veiks uzdevumus savos dienestos.

Pēc apmācību noslēguma persona nodos karavīra zvērestu un tiks ieskaitīts rezerves karavīru sastāvā.
Tas nozīmē, ka reizi četros gados rezerves karavīru var iesaukt uz pāris nedēļu ilgām apmācībām iemaņu atjaunošanai. Personas pēc kursa beigšanas pēc vēlēšanas var iestāties Zemessardzē vai profesionālajā dienestā.

Vasarā paredzētais militārās apmācības kurss kalpos kā pilotprojekts arī nākotnē, lai izvērtētu programmas pielāgošanu turpmākajos gados.
Mērķis ir papildināt NBS rezervi ar augsti motivētiem un militāri apmācītiem pilsoņiem, kuri neredz sevi profesionālajā militārā dienestā vai arī neizvēlas dienestu Zemessardzē.


Vai svētku brīvdienas darba devējam ir jākompensē? Kas notiek, ja tomēr oficiālajās brīvdienās ir jāstrādā? Uz šādiem jautājumiem atbildējis Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba aizsardzības konsultants Kaspars Rācenājs.
 
Vidēji mēnesī ir 22 darba dienas. Ja cilvēks strādā pa astoņām stundām piecas dienas nedēļā, tad mēnesī šādi tiek nostrādātas 176 stundas.
Martā aina ir nedaudz citādāka, jo 30. datums ir noteikts kā oficiāla brīvdiena. Savukārt 29. marts ir pirmssvētku diena, kas nozīmē - neatkarīgi no tā, vai tā ir valsts iestāde vai privāts uzņēmums, normāla laika darbiniekiem darba diena ir jāsaīsina par vienu stundu. Rezultātā martā cilvēkam 176 stundu vietā jānostrādā tikai 167.

Vai šāds darba stundu samazinājums kaut kā ietekmē atalgojumu?

Kaspars Rācenājs skaidro, ka darbiniekam, kuram ir noteikts normālais darba laiks un, piemēram, fiksēta alga 500 eiro mēnesī, ir  tiesības saņemt šos 500 eiro mēnesī par visu nostrādāto darbu laiku.

Bet ja darbiniekam oficiālajās brīvdienās tomēr ir jāstrādā, darba devējam tas ir jākompensē.
Proti, ja, piemēram, darba alga noteikta 10 eiro stundā, tad par 8 stundu darbu oficiālajā brīvdienā pienākas nevis 80 eiro, bet 160.

“Otrs variants, ka šī diena tiek kompensēta ar atpūtu citā nedēļas dienā,” stāsta Kaspars Rācenājs.
Tas nozīmē, ka darbinieks nevis saņem dubultu atalgojumu, bet kopā ar darba devēju vienojas par kādu citu brīvu dienu, kas tiek apmaksāta no darba devēja puses.
Pilnveidojot valsts atbalsta veidus ģimenēm ar bērniem, jo īpaši darba un ģimenes dzīves elastīgākai savienošanai, ir jābūt plaši pieejamai skaidrai informācijai par jau esošām iespējām un atbalsta veidiem.

Demogrāfisko lietu centra (DLC) nozares ekspertu un pētnieku komanda kārtējā sēdē skatīja priekšlikumus darba un ģimenes dzīves saskaņošanas uzlabošanai strādājošiem vecākiem.

Visplašākajā spektrā tika vērtētas dažādas problēmas un vajadzības, kā arī meklēti iespējamie risinājumi gan dažādos ģimenes dzīves periodos, gan no dažādiem skatupunktiem - darba devēja, darba ņēmēja, arī nestandarta laika strādājošo un sabiedrības kopumā.

DLC vadītājs Imants Parādnieks skaidro, ka  lielai sabiedrības daļai (t.sk. vecāku organizāciju pārstāvjiem, darba devēju organizāciju ekspertiem, kā arī daudziem ģimenes ārstiem, kas izsniedz slimības lapas) nav bijusi zināma pilnīga informācija par valsts atbalstu bērna slimošanas gadījumā, ļaujot saņemt darbnespējas lapu arī strādājošiem vecvecākiem.
šāda iespēja pastāv jau kopš 2001.gada.


Pēc DLC iniciatīvas drīzumā tiks vērtētas un valdībā pārrunātas vēl vairākas iespējas paplašināt atbalsta veidus strādājošajiem vecākiem bērna slimības gadījumos:
iespēju darbnespējas lapu noformēt vecākiem uz maiņām;
vairāku darbavietu gadījumā iespēju darbnespējas lapu izmantot tikai vienā no darba vietām;
iespēju vecākam turpināt strādāt (tādējādi veikt arī sociālās iemaksas) un saņemt valsts apmaksātu profesionālu bērna aprūpi mājās.

DLC izveidots pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas 2016. gada aprīlī ar mērķi īstenot vienu no M. Kučinska valdības definētajām prioritātēm - Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. DLC rekomendāciju rezultātā valdība ir uzsākusi īstenot un iekļāvusi 2017. un 2018. gada (un vidēja termiņa) valsts budžetā jau vairākus pasākumus ģimeņu ar bērniem finansiālās situācijas uzlabošanai.
Sestdien  pie Valmieras Kultūras centra,  no plkst. 12:00 līdz 15:00 norisināsies bezmaksas ugunsdzēsības apmācības, kuru laikā ikvienam iedzīvotājam būs iespēja uzzināt būtiskāko informāciju par ugunsdrošību dzīvojamās ēkās, iegūt informatīvo ugunsdzēsības materiālu savam mājoklim, kā arī izmēģināt roku uguns dzēšanā ar ugunsdzēsības aparātu. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka 2017.gadā Latvijā tika reģistrēti 8714 ugunsgrēki, no kuriem 2587 tika dzēsti dzīvojamās mājās. Par savu  rīcību ugunsgrēka situācijā ir pārliecināti ap 28% iedzīvotāju, bet 62% aptaujāto vien teorētiski zina, ko darīt, bet praktisku iemaņu, kā rīkoties šādās situācijas, nav.

Vairāk nekā 80% aptaujāto nav saskārušies ar ugunsgrēka vai stipra piedūmojuma situāciju. Šī iemesla dēļ speciālisti vēlas  vērst uzmanību praktisku ugunsdzēsības apmācību nozīmībai.
Katru gadu Latvijā tiek paplašināts dažādu praktisko ieguvumu klāsts, ko var saņemt daudzbērnu ģimenes, tomēr samērā maz ir zināms, kā šīs ģimenes jūtas novērtētas sabiedrībā.
Pozitīva un atbalstoša apkārtējo attieksme pret uzņēmīgiem vecākiem ir ne mazāk būtiska, lai Latvijā veidotos arvien vairāk stipru ģimeņu.
Tāpēc  Latvijas Goda ģimeņu projekta īstenotāji vēlas pirmo reizi novērtēt, kā daudzbērnu ģimenes jūtas Latvijā šodien, kas motivē vecākus veidot lielas ģimenes un kāda ir šo ģimeņu ikdiena.

Līdz 31. martam daudzbērnu ģimeņu vecāki tiek aicināti aizpildīt aptaujas anketu, kas palīdzēs veidot labāku izpratni par galvenajiem ieguvumiem no kuplas ģimenes pašu vecāku vērtējumā, kā arī novērtēt, kas ir aktuālie izaicinājumi apkārtējo atbalstā un attieksmē, ar ko jāsastopas ikdienā.


Aptaujas anketa pieejama šeit

Aptaujas aizpildīšana aizņems aptuveni 10 minūtes.
Visas sniegtās atbildes ir anonīmas un tiks izmantotas tikai apkopotā veidā, uzsver tās organizatori.
Rīgas Zooloģiskajam nākotnē ir jāpiedāvā cilvēkiem interesantas nelielu dzīvnieku ekspozīcijas, jo tieši pie tādām apmeklētāji parasti pavada visvairāk laika, intervijā LNT  sacīja zoodārza jaunais vadītājs Ingmārs Līdaka.

Viņš atzina, ka zooloģiskā dārza ekspozīcijas vērtību cilvēki lielākoties mēra pie šīs ekspozīcijas pavadītajā laikā.
“Cilvēks pieiet un paskatās uz sumbru – milzīgu dzīvnieku – tikpat ilgi, cik uz nelielu vardīti,” skaidroja Līdaka. Līdz ar to, pēc viņa teiktā, tieši nelieli dzīvnieki, kuriem var nodrošināt labus apstākļus, ir Rīgas Zooloģiskā dārza nākotne.

Ņemot vērā minēto, zoodārzā tuvākajā laikā ir plānots iekārtot jaunu ekspozīciju – divus lielus akvārijus, kuros dzīvos dažādi vienkārši dīķa biosistēmas iemītnieki – gan mazās zivtiņas un dēles, gan dīķmalas kukaiņi un gliemeži.

Līdz ar to interesenti beidzot varēs labāk izzināt dīķa pasauli – redzēt, piemēram, kā dēle medī kurkuli. “Cilvēks pie šī akvārija pavadīs daudz minūšu. Un tā ir mūsu nākotne – nevis sumbri, bet nelieli dzīvnieki – surikati un rāpuļu sugas, kuras var tiešām turēt labos apstākļos,” akcentēja Līdaka.

Kopumā, pēc viņa teiktā, Rīgas zoodārza pašreizējais stāvoklis ir normāls un tam nav vajadzīga revolūcija, bet evolūcija. Tuvākās nākotnes lielākais izaicinājums esot 1,7 hektārus plašās “Āfrikas savannas” būvniecība, jo nekas tamlīdzīgs Latvijā iepriekš neesot ticis darīts.

Kā ziņots, Līdaka par Rīgas Zooloģiskā dārza vadītāju kļuva, uzvarot amata konkursā, kurā kopumā bija pieteikušies 14 pretendenti. Iepriekš Līdaka bija Saeimas un Rīgas domes deputāts, bet pirms tam – strādāja zoodārzā dažādos amatos kopš 1989.gada.
Iepriekšējais Rīgas Zooloģiskā dārza vadītājs Rolands Greiziņš amatu atstāja pērn novembrī.
Zemkopības ministrija atgādina, ka augļu, ogu un dārzeņu, tai skaitā kartupeļu audzētāji var darbiniekiem piemērot īpašo sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, tādējādi nozīmīgi samazinot darbaspēka nodokļu slogu. To nosaka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Šo atviegloto nodokļa režīmu var izmantot tāds darba devējs (lauksaimnieks), kurš īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecības zemi izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai un kārtējā gadā to ir pieteicis vienotajam platības maksājumam.

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu var piemērot sezonas laukstrādniekam (darba ņēmējam), kas tiek nodarbināts no 1. aprīļa līdz 30. novembrim un strādā sezonas rakstura darbos - augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā.

Maksimālais nodarbināšanas termiņš, kurā sezonas laukstrādniekam var piemērot šo īpašo ienākuma nodokļa režīmu, nevar pārsniegt 65 nostrādātās dienas (periodā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim), un sezonas laukstrādnieka maksimālie ienākumi nevar pārsniegt 3000 eiro.
Ja tiek pārsniegts kāds no šiem ierobežojumiem, ar sezonas laukstrādnieku (darba ņēmēju) var slēgt darba līgumu un darbaspēka nodokļus maksāt vispārējā kārtībā.

Sezonas laukstrādnieka ienākuma nodoklis ir 15 procenti no laukstrādnieka nopelnītā atalgojuma, bet ne mazāk par 0,70 eiro par katru nostrādāto dienu. Sezonas laukstrādnieks (darba ņēmējs) kļūst sociāli apdrošināts pensijai, ja pie viena vai vairākiem darba devējiem nopelnītais ienākums mēnesī pārsniedz 70 eiro.

Darba devējam (lauksaimniekam), kurš nodarbina sezonas laukstrādniekus, ziņojums par nodarbinātajām personām, viņu ienākumiem un aprēķināto ienākuma nodokli Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāsniedz vienu reizi mēnesī.

Darba devējiem (lauksaimniekiem), kas nodarbina sezonas laukstrādniekus, jāizmanto Lauku atbalsta dienesta (LAD) informācijas sistēma, tajā reģistrējot sezonas laukstrādniekus, ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. LAD informācijas sistēma automātiski aprēķina sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. Nākamajā dienā pēc nodarbināšanas mēneša pēdējās dienas LAD informācijas sistēma ļauj darba devējiem iegūt visus mēneša laikā LAD informācijas sistēmā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru apkopotā veidā iesniegšanai VID.

Savukārt Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumi Nr.166 “Noteikumi par Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas nodrošināšanai" noteic, ka uzņēmējam piekļuve LAD informācijas sistēmai ir tad, ja darba devējs (lauksaimnieks), kurš nodarbina sezonas laukstrādniekus, ir vienotā platības maksājuma pieteikumā norādījis vismaz vienu no noteikumu pielikumā minētajiem kultūraugu kodiem.
Latvijas Simtgades jauniešu orķestris, kas tika izveidots atlases konkursā, 24. martā diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā ir sācis mēģinājumus - meistarklases unikālam koncertam "Dzimuši Latvijā".

Koncerts notiks 24. jūlijā Dzintaru koncertzālē, kur orķestris uzstāsies kopā ar pasaulslaveniem, Latvijā dzimušiem mūziķiem - Kristīni Opolais, Kseniju Sidorovu, Vinetu Sareiku. Katrs no šiem māksliniekiem sniegs priekšnesumu kopā ar daudzsološu jauno mūziķi - Kalvi Kalniņu, Miku Akotu un Daniilu Bulajevu.

Latvijas Simtgades jauniešu orķestra sastāvā spēlēs 70 jaunie mūziķi 13 līdz 19 gadu vecumā.
Meistarklases notiks reizi mēnesī nedēļas nogalēs.
Orķestra mūziķus grupu darbos profesionāli pilnveidos koncertmeistari, kuri kopā ar jaunajiem māksliniekiem spēlēs koncertā.

24. jūlija koncerta "Dzimuši Latvijā" programmā dzirdēsim Astora Pjacollas "Adios Nonino", Dmitrija Šostakoviča "Valsi", Volfganga Amadeja Mocarta "La ci darem" no operas "Dons Žuāns", Morisa Ravēla "Čigānieti" un citus skaņdarbus. Pie diriģenta pults stāsies Ainārs Rubiķis.

Vēl draudzīgāka slimnīca bērniem un viņu ģimenēm – ar šādu vadmotīvu Bērnu slimnīca izveidojusi Vecāku padomi, kurā jau šobrīd darbojas septiņas mazo pacientu mammas, un tiek aicināti pievienoties arī citi aktīvi un ieinteresēti bērnu vecāki. 

Divi galvenie Vecāku padomes uzdevumi 2018.gadā būs:

1. Atbalsta datu bāzes “Ģimene ģimenei” izveide un koordinēšana. Bērnu slimnīcas pacientu spektrs ir ļoti plašs – sākot no vieglām saslimšanām līdz pat ļoti smagām diagnozēm. Hronisko pacientu vecāki bieži izjūt nepieciešamību sazināties un dalīties pieredzē un zināšanās. Taču ne vienmēr vecāki zina, kur šo atbalsta plecu meklēt, tāpēc turpmāk Vecāku padome uzņemsies koordinatora lomu, lai šos cilvēkus savestu kopā.

2. Pārstāvēt vecāku un bērnu viedokli lēmumos, kas skar mazos pacientus un viņu ģimenes Bērnu slimnīcā. Praktiski tas nozīmē, ka pirms lēmumu pieņemšanas Bērnu slimnīcas pārstāvji prezentēs un izskaidros Vecāku padomei plānotās aktivitātes, uzklausot ieteikumus. Savukārt Vecāku padomes pārstāvji ar šo informāciju dalīsies tālāk Vecāku padomes 
Facebook lapā: facebook.com/bkusvecakupadome/.

Vecāku padomi šobrīd pārstāv septiņas mammas.
Katra no mammām pārstāv konkrētu profilu, kurā viņu bērniem bijusi ilgstoša pieredze: onkoloģija, ķirurģija, rehabilitācija, tehniskie palīglīdzekļi, paliatīvā aprūpe, parenterālā barošana, ambulatorie pakalpojumi un garīga rakstura traucējumi.

Ļoti noderīgi būtu Vecāku padomē uzņemt vēl tādus vecākus, kuru bērniem bijusi ilgstoša pieredze ar kardioloģiju, retām slimībām, neiroloģiju un citiem profiliem.

Hronisko pacientu mammas un tēti, kas vēlas sniegt vai saņemt atbalstu, var sazināties ar Vecāku padomes pārstāvi Eviju Žentiņu, rakstot uz vecaku.padome@bkus.lv vai zvanot 29224599.

Vecāku padomes tikšanās notiek reizi mēnesī.
Ja vēlies aktīvi iesaistīties Vecāku padomē, sazinies ar padomes pārstāvjiem, rakstot uz vecaku.padome@bkus.lv.
Jau piektdien astoņkārtējais olimpiskais čempions sprinteris Useins Bolts no Jamaikas dosies uz Dortmundi, lai atrādītos Bundeslīgas futbola komandai Dortmundes “Borussia”.
Sprintera karjeru Bolts noslēdza pērn un šobrīd nopietni domā par pievēršanos profesionālajam futbolam, tādas runas izskanēja jau agrāk un tagad tās pārvēršas par realitāti.

Tiesa, Bolts nekad nav slēpis, ka viņa paša iecienītākais futbola klubs ir Mančestras "United" no Anglijas, tomēr ar Dortmundes vienību sadarbība ir viņa sponsoram "Puma", kas esot noorganizējis atrādīšanos bundeslīgas komandā.

"Viens no maniem lielākajiem sapņiem ir noslēgt līgumu ar Mančestras "United". Ja būšu Dortmundes komandai pietiekami piemērots, es cītīgi trenēšos," kaujinieciski noskaņots ir Bolts.
Neraugoties uz ikgadējām Dabas aizsardzības pārvaldes kampaņām ar aicinājumu netuvoties no jūras izskalotiem ronēniem, šopavasar sociālos tīklus atkal pārpludina attēli ar cilvēkiem, kas krastā esošajiem ronēniem pievērsuši pārlieku lielu uzmanību, tos aiztiekot, bakstot, fotogrāfējot un citādi traucējot.

Dabas aizsardzības pārvalde ir aicinājusi Ventspils Pašvaldības policiju veikt papildus patruļas gar jūras piekrasti, kur uzturas jaunie ronēni. 

Ja krastā atrasts ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu, taču ja ronēns ir ievainots, tad ir jāzvana Dabas aizsardzības pārvaldei -  29198590.

Speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Lai palīdzētu novērtēt roņu mazuļu stāvokli, visbiežāk apmeklētajās Latvijas piekrastes teritorijās tiek izvietoti arī informatīvi plakāti.

Šajā periodā, pastaigājoties pa pludmali, ļoti būtiski pieskatīt arī savus četrkājainos draugus. Tie nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Tādēļ pastaigu laikā savus mīluļus ieteicams vest pavadā.

Cilvēkam vajag vitamīnus, bet visvairāk cilvēkam vajag ūdeni. Ūdens ir kā vitamīns, pauž  kādas jaunas iniciatīvas autori, kas nodibinājuši biedrību «Ū vitamīns». Biedrība  rūpēsies, lai visiem tik nepieciešamais dzeramais ūdens būtu pieejams visur un bez maksas.

Ūdens ir resurss, kam ir jābūt pieejamam bez maksas vairāku iemeslu dēļ, uzsver biedrībā.
Pirmkārt, par to cilvēki vienreiz jau ir samaksājuši ar saviem nodokļiem.
Otrkārt, ir svarīgi samazināt atkritumu, īpaši plastmasas daudzumu, kas neizbēgami rodas no ūdens pudeļu iegādes.
Treškārt, ūdens ir pamatvajadzība, tāpēc tam sabiedriskās vietās ir jābūt pieejamam arī bez maksas.

«Ū vitamīns» informatīvas uzlīmes un plakāti izcels tās labās vietas, kur jau šobrīd ūdeni pasniedz bez maksas. 
Visu «Ū vitamīns» domubiedru – kafejnīcu, restorānu un sabiedrisku vietu adreses visā Latvijā ir apkopotas mājaslapā www.udensparbrivu.lv , turklāt ikviens ir aicināts ieteikt arī tās vietas, kas mājaslapā vēl nav publicētas.
Facebook Draugiem Twitter Instagram