Pēdējos gados uzturs paliek daudzveidīgāks – ēdienkartē bez kartupeļiem un griķiem parādās arī amarants, godži ogas, bulgurs, kvinoja un citi produkti, kas savukārt tiek lietoti citās zemēs.

 Uzņēmuma „Gusts Apinis” īpašnieki Amatas novada Skujenes pagastā pirmie Baltijas valstīs ir uzsākuši kvinojas  kultūras audzēšanu.
Šobrīd augstās uzturvērtības dēļ kvinoja pasaulē kļūst arvien populārāka. Tā satur ļoti labas olbaltumvielas, ko iesaka lietot arī tiem cilvēkiem, kas gaļu nelieto, vai arī cilvēkiem, kuriem vajadzīgs labs kvalitatīvs olbaltumvielu uzturs – bērniem, sportistiem. 

Kvinoja Skujenes pagastā   aug ceturto gadu,  un šogad gan saimniekiem bažas sagādā vēsā vasara, kas pat jau ierastajām kultūrām nav pa prātam. Un kad kvinoja zied, tad tā košumā varot sacensties ar ziedošajiem rapša laukiem. 
 "Latvijas valsts meži" (LVM)  šogad  plāno iegādāties vairāk nekā 2000 hektāru meža zemes,  zemes iegādes mērķis ir mežsaimnieciskā darbība. 

Iegādājoties meža zemi, LVM cenšas aizstāt tās platības, kas tiek izņemtas no tautsaimniecības aprites dabas aizsardzībai - mikroliegumiem, biotopiem. 

Vērtējot, kādu zemi iegādāties, LVM raugās, vai attiecīgajam zemes gabalam nav kādu ierobežojumu mežsaimnieciskai darbībai.
Tāpat kompānija iegādājas zemes, kuras piekļaujas LVM meža masīviem, lai būtu iespējams optimizēt uzņēmuma saimniecisko darbību.
Vērtēta tiek arī cena, kādu par noskatīto meža zemi piedāvā tās īpašnieks. 
Latvijā  6.–8. septembrī norisināsies pirmās Baltijas operatoru sacensības, kurās aicināti pieteikties visi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas smagās tehnikas operatori. Tā būs iespēja ne tikai sacensties, bet arī satikt nozares speciālistus no Baltijas valstīm un dalīties pieredzē.

“Ar sacensībām organizatori  vēlas lauzt stereotipus par klasisko traktorista tēlu un parādīt, ka tehnikas operators – tā ir nopietna profesija, kur nepieciešamas gan zināšanas, gan kvalifikācija, gan talants.

Industriālās tehnikas operatoru sacensībās dalībniekiem ir  jāstartē ar viņiem līdz šim maz pazīstamiem vai pat nepazīstamiem tehnikas modeļiem – tādiem, kurus viņi izmēģina pirmo reizi mūžā. Šī iemesla dēļ stāsts ir tieši par talantu, par vīriem, kam tehnika ir aizraušanās, azarts un dzīvesveids.
Pasākums Baltijas valstu līmenī norit pirmo reizi.

Sacensību laikā triju dienu garumā, kamēr operatori mērosies spēkiem, būs iespēja izklaidēties arī ģimenēm un līdzjutējiem. Par mazākajiem rūpēsies bērnu izklaides centrs, bet lielākajiem būs dažādas stafetes un izglītojošas programmas. Pasākums ir iespēja visai ģimenei būt kopā un iepazīt ģimenes stiprā dzimuma darbu.

Dalībnieku pieteikšanās sacensībām norit elektroniski no 10. jūlija līdz 15. augustam mājaslapā www.avesco-cat.lv. Sacensībām atļauts pieteikties jebkuras markas un veida industriālās tehnikas operatoriem, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu, strādā Baltijas reģionā reģistrētā industriālās nozares uzņēmumā un ir ieguvuši traktortehnikas vadītāja apliecību.

Šā gada Eiromelanomas dienu laikā prezentētā mobilā lietotne "We Care, Be Aware" līdz šim Latvijā palīdzējusi laikus atklāt jau 18 melanomas gadījumus,  informēja Starptautiskā Viroterapijas centra pārstāvji, kas šo aplikāciju izveidojuši un plāno to attīstīt. 

Pacienti pēc mobilās lietotnes izmantošanas saņēma brīdinājumu vērsties pie ārsta-onkologa, lai veiktu klātienes pārbaudi.
Klātienes pārbaudes apstiprināja aizdomas un pacienti tika nosūtīti uz ķirurģiju un histoloģijas veikšanu.
Starptautiskais Viroterapijas centrs atgādina, ka melanoma ir visbīstamākais ādas vēža veids, kuru iespējams ārstēt tikai tad, ja tā ir atklāta laikus.

Mobilo melanomas skrīningu "We Care, Be Aware" var veikt ikviens, kurš izmanto viedtālruni vai citu viedierīci.

Lietotnes izstrādātāji aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem un palīdzēt veikt mobilo skrīningu saviem tuviniekiem, kuri ikdienā nelieto viedtālruņus, kā arī lūgt līdzcilvēku palīdzību, lai veiktu mobilo skrīninga testu tādās grūti aizsniedzamās ķermeņa vietās kā mugura, pleci, utt.

Mobilo lietotni "We Care, Be Aware" iespējams lejuplādēt vietnēs "Google Play" un "Apple App Store", kur tā ir pieejama un izmantojama bez maksas.

Vairāk informācijas par melanomu un tās skrīningam veltīto aplikāciju iespējams iegūt interneta vietnē "melanoma.lv".
Dabas pētnieks, dižkoku meklēšanas entuziasts Arnis Bērziņš, atsaucoties uz Latvijas valsts simtgades akcijas LV100 Dižošanās aicinājumu, valstij dāvina datus par vairāk nekā 2000 kokiem.

Dati iesniegti par 2048 kokiem. No tiem 554 reģistrēti kā dižkoki, 1422 kā potenciāli dižkoki, 72 kā eksotiski, īpatnēji un memoriāli koki.
Dati ir par kokiem Rīgā, Ādažu, Carnikavas, Saulkrastu, Sējas, Garkalnes, Stopiņu un Ropažu novados.

Bērziņš pēc izglītības ir biologs, līdz 1997. gadam strādājis Nacionālajā botāniskajā dārzā, kur interese par dižkokiem padziļinājusies.
Taču pirmo dižkoku – 3 metru priedi – Bērziņš atklājis un reģistrējis pirms 35 gadiem, kas arī uzskatāms par pirmo atspēriena punktu dižkoku meklēšanā.

Latvijā jau šobrīd ir saskaitīti vairāk nekā 8000 dižkoku, taču speciālisti lēš, ka tā ir vien ceturtā daļa no visiem Latvijas dižkokiem.

Tādēļ, gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un DAP ir uzsākusi iniciatīvu LV100 Dižošanās. Tās ietvaros ikvienu aicina doties dabā un atrast vēl neapzinātos dižkokus, kā arī ar īpaša testa palīdzību noskaidrot savai personībai visatbilstošāko dižkoku.

Informācija, kā meklēt un kartēt dižkokus, pieejama tīmekļa vietnē dizosanas.lv100.lv.

Digitālajā kartē ievietotos datus par atrastajiem kokiem pārbaudīs un norādītos kokus dabā apsekos DAP speciālisti.
NASA paziņojusi, ka plāno kosmosā nosūtīt kapsulu, kuras mērķis būs novirzīt no kursa asteroīdu, kas 2022. gadā lidos garām zemei.

Lai arī misija, kas nosaukta par «DART», ir tikai izmēģinājums, un asteroīds, kas tuvojas Zemei, briesmas nerada, tomēr iegūtie rezultāti un secinājumi palīdzēs izstrādāt rīcības plānu gadījumā, ja Zemi kādreiz tiešām apdraudēs asteroīds.
«Misija «DART» ir pirmais mēģinājums ietekmēt asteroīda lidojuma trajektoriju, lai novērstu tā sadursmi ar Zemi. 

Ledusskapja izmēra kapsulas ātrums, ar kādu tā trauksies pretī asteroīdam, būs deviņas reizes lielāks nekā izšautai lodei.
Plānots, ka spēks, ar kādu tā ietrieksies asteroīdā, būs tik liels, ka sadursme būs redzama no Zemes.
Tomēr, pat ar tik lielu ātrumu ietriecoties asteroīdā, ir grūti paredzēt, vai trieciens būs pietiekami liels, lai novirzītu asteroīdu no kursa.

Zināms, ka mazāka izmēra asteroīdi Zemei garām lido katru dienu, tomēr tie ir tik nelieli, ka uzreiz sadeg Zemes atmosfērā, tomēr NASA regulāri novēro kosmisko telpu, lai varētu laicīgi paredzēt briesmas, ko nākotnē radītu lielāka izmēra asteroīdi.
Ministru kabinets akceptēja Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likuma izmaiņas, kas paredz saglabāt esošo nodokļa likmi 15% apmērā un samazināt pieļaujamā gada apgrozījuma slieksni līdz 40 000 eiro gadā.

Lai arī MUN režīms līdz šim vērtēts visai pretrunīgi, Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā to saglabāt.
Iepriekš apgrozījuma slieksni šādam nodokļa režīmam bija paredzēts samazināt no 100 000 eiro līdz 50 000 eiro, taču valdība lēma, ka tas uzņēmumiem ar ne vairāk kā pieciem strādājošajiem būs 40 000 eiro.

Paredzēts saglabāt vienkāršotu maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmērā no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglos administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, teikts likumprojekta anotācijā.

EM ar likuma izmaiņām rosināja palielināt strādājošā maksimālo darba algu līdz 900 eiro mēnesī, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu. Taču valdība lēma mikrouzņēmumā strādājošā maksimālo darba algu atstāt pašreizējā līmenī – 720 eiro mēnesī. 

Pašlaik saskaņā ar likumu mikrouzņēmuma nodokli sadala:  

Uzņēmumiem:
0,1% - uzņēmējdarbības riska valsts nodeva
65% - sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksās
30% - iedzīvotāju ienākuma nodoklis
4,9% — uzņēmumu ienākuma nodoklis

Fiziskām personām:
65% - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
35% - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.

MUN likuma grozījumi tāpat paredz, ka no MUN maksātāja valsts budžetā iemaksātā nodokļa 80% jānovirza valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Pašlaik šim mērķim jānovirza 65%.
Turklāt, darbiniekam ir jādod tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Šo informāciju jāietver darba līgumā.

EM skaidro, ka režīmu turpmāk varēs izmantot ne tikai esošie MUN maksātāji, bet arī saimnieciskās darbības veicēji, kuri atbildīs noteiktajiem principiem. Kopā to varētu izmantot ap 27 000 esoši MUN maksātāji, kuros nodarbināti ap 68 000 darbinieku.

Visā valstī aktīvi norisinās ceļu būvdarbi, vietām tie ir jau pabeigti, taču nereti vēl uz mēnesi vai ilgāk  tiek saglabāti ātruma ierobežojumi – 50  un 70 km/h. Šie ierobežojumi ir pamatoti un autovadītājiem lūgums būt pacietīgiem un pašu drošībai tos ievērot.

Lai atjaunotu ceļa virskārtu, Latvijā bieži izmanto virsmas pastiprināšanu ar bitumena emulsijas un sīkšķembu maisījumu.
Uz ceļa segas uzklāj bitumena emulsiju un virs tās – dažus centimetrus biezu šķembu kārtu. Lai bitumena emulsija pilnībā sasaistītos ar šķembām, ir nepieciešams laiks.

Kamēr emulsijas sasaiste ar šķembām nav noslēgusies, automašīnu riteņi nepielipušās šķembas var uzraut gaisā un tās var sabojāt sava vai citu transportlīdzekļu stiklus. Tādēļ šajos posmos nosaka ātruma ierobežojumu  Uz šādiem ceļiem vēlams arī palielināt distanci starp automašīnām.

Šādos posmos regulāri veic saķeres mērījumus, tiklīdz tā atbilst normai, ātruma ierobežojumi tiek noņemti.

Aktuāla informācija par satiksmes ierobežojumiem autoceļu tīklā ir pieejama arī aplikācijā Waze.
No Tallinas televīzijas torņa, kas rīt  svinēs savu 37.dzimšanas dienu, šonedēļ trīs dienu laikā nolēks 70 izpletņlēcēji no visas pasaules.

Lēcieni notiks no skatu platformas, kas atrodas torņa 22.stāvā, 175 metru augstumā.

Tā dēvētais beisdžampings - lēcieni ar izpletni no ēkām, ceļamkrāniem, tiltiem vai klintīm - ir nopietns un bīstams sporta veids, kas atšķiras no parastās izpletņlēkšanas, jo lēcieni notiek nevis no aptuveni četru kilometru augstuma, kā tas ir lidmašīnas gadījumā, bet no pāris simtu  metru augstuma, tādēļ tie atļauti tikai ārkārtīgi pieredzējušiem izpletņlēcējiem.

Pasaulē, nerēķinot Tallinu, lēcienus ar izpletni var vērot tikai no Kualalumpuras televīzijas torņa Malaizijā.
Šodien ikgadējā vēršu skrējiena festivāla  ceturtajā dienā Spānijas   Pamplonā ievainojumus guvuši divi cilvēki, kas nogādāti slimnīcā, bet viņu ievainojumi nav smagi.

Vēršu skrējieni Pamplonā notiek kopš 1911.gada.
Katru rītu plkst.8 seši cīņu vērši tiek izlaisti brīvībā senās pilsētas centra ielās. Viņi skrien uz arēnu, kur vakarā tiek nogalināti vēršu cīņā un vēlāk servēti pilsētas restorānos. Drosminieki skrien līdzās vēršiem, apbruņojušies ar sarullētām avīzēm, tomēr daudzi dalībnieki pārkāpj noteikumus un pieskaras dzīvniekiem ar rokām.

Tiek uzskatīts, ka vēršu skrējieni aizsākušies XVI gadsimtā. Pasākums kļuva slavens, pateicoties Ernesta Hemingveja 1926.gada romānam "Un saule lec", un tagad uz pilsētu, kurā dzīvo ap 200 000 cilvēku, ik gadu dodas simtiem tūkstošu apmeklētāju no visas pasaules.
Turklāt vēl vairāki miljoni cilvēku pie televīzijas ekrāniem ik gadu vēro atklāšanas ceremoniju un ikrīta vēršu skrējienus.
Bīstamie skrējieni vidēji ilgst nepilnas četras minūtes. 

Kopš  vēršu skrējienu  atklāšanas, šo gadu laikā  dzīvību  tajos zaudējuši 15 cilvēki. 
Šodien sāksies kampaņa "Mana jūra", kuras laikā ekspedīcija dosies ceļā no Nidas līdz Ainažiem, lai aktualizētu jūras piesārņojošo atkritumu problemātiku.

Kampaņa "Mana jūra" notiek kopš 2012.gada un tās atpazīstamākā iniciatīva ir zaļā ekspedīcija , kurā katru vasaru tiek mērots vairāk nekā 500 kilometrus garš ceļš gar Latvijas jūras piekrasti.
Ekspedīcijas laikā tiek veikts jūras piesārņojošo atkritumu monitorings un citas izpētes, dalībniekiem ir iespēja iepazīt Latvijas piekrastes dabas daudzveidību, kā arī uzzināt vairāk par vides problēmām tiekoties ar vides ekspertiem un aktīvistiem kopīgās nodarbībās vai lekcijās.

Atšķirībā no iepriekšējiem pieciem gadiem šoreiz ekspedīcijā dodas salīdzinoši neliela cilvēku grupa, jo šī gada darāmo darbu apjoms ir tik liels, ka talkā aicināti paši izturīgākie kampaņas un aktivitāšu veterāni.
Sestajā kampaņas gadā sāktas arī jaunas iniciatīvas, īpaši uzsverot darbu ar datiem un pašvaldību uzrunāšanu.
Tiek apzināti cilvēki, kuriem interesē piekrastes lietas, īpaši piesārņojuma problēma.
Šī gada kampaņas galvenie uzdevumi ir risinājumu meklēšana piekrastes aizsardzībai un attīrīšanai no jūru piesārņojošajiem atkritumiem, veidojot ciešu sadarbību ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem. 

Šogad   kampaņa "Mana jūra" par labāko ilgtspējīgo projektu vides un enerģētikas jomā saņēmusi starptautisko "Energy Globe" nacionālo balvu.

Latvijas armija šodien svin 98.izveidošanas dienu, un šodien notiek  akcija "Esmu zemessargs", kurā zemessargi  aicināti iespēju robežās ierasties darba vietā lauka formas tērpos, demonstrējot, cik daudz Latvijā ir zemessargu – un ar fotogrāfijām dalītie sociālajos tīklos.

Tāpat Aizsardzības ministrija un ministrs Raimonds Bergmanis personīgi  aicina ikvienu valsts iedzīvotāju piedalīties armijas dibināšanas gadadienai veltītajā akcijā "Pasveicini karavīru!",  un ikviens, kuram radinieks, draugs, kaimiņš vai cits pazīstams cilvēks ir karavīrs vai zemessargs, aicināts  iepriecināt viņu armijas dzimšanas dienā ar sirsnīgu sveicienu.

Tie var būt labi vārdi īsziņā, telefona zvans, sociālā tīkla profilā ievietots sveiciens, sen neredzēta cilvēka apciemojums vai jebkurš cits patīkams pārsteigums.
Ja cilvēks nepazīst nevienu karavīru personīgi, tad var apsveikt Latvijas armiju sociālajos tīklos.

Latvijas armija sastāv gan no karavīriem, gan jaunsargiem, gan zemessargiem un citām struktūrām. Taču aizvien armijas rindās tiek gaidīti papildspēki.
Lai tos vairotu, ik pa laikam izskan ierosinājums – ieviest obligāto  militāro dienestu.

Taču kā šoīt intervijā medijiem  stāstīja  Raimonds Bergmanis, tad obligātā militārā dienesta ieviešana šobrīd nav reāla, jo nav nedz atbilstošu finanšu resursu, nedz infrastruktūras. Viņš paskaidroja, ka nav, piemēram, instruktoru, kas apmācītu jaunos karavīrus. Tāpat ir jautājums, cik daudz cilvēkiem veselība atļautu dienēt. Identisku viedokli  pauda Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš. 
Tikmēr  Zemessardzes štāba priekšnieks pulkvežleitnants Ervīns Kopeika stāstīja, ka šogad dienestam Zemessardzē pieteikušies nepilni 500 cilvēki – un tas esot  ļoti labs rādītājs. 
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija negrasās atkāpties no savas prasības - palielināt kapitācijas naudas apjomu un pagaidām streiku pārtraukt neplāno, norādīja asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.

Vakar vakarā asociācija saņēmusi vēstuli no Kučinska ar viņa piedāvājumu ģimenes ārstiem situācijas uzlabošanai. Veide skaidroja, ka esot panākts kompromiss par pieslēgšanos e-veselības sistēmai, reformas īstenošanu. Taču vienošanās par kapitācijas naudas pieaugumu aizvien nav panākta.

Veide atzina, ka kapitācijas naudas palielināšana ir prasība, no kuras ģimenes ārsti negrasās atteikties, taču līdz šim premjera piedāvājumā ir tikai punkts par atalgojuma daļas palielināšanu atbilstoši reformas plānam.

Arī Latvija Lauku ģimenes ārstu asociācija, izvērtējot Kučinska piedāvājumu, secināja, ka tas ir ļoti nekonkrēts, tādēļ pagaidām tam piekrist nevar. 

Ministru prezidents  ir pārsteigts par tik krasu ģimenes ārstu nostāju un nevēlēšanos pārtraukt savu protesta akciju, ņemot vērā, cik "konstruktīvā un labvēlīgā gaisotnē" vakar norisinājās sarunas.

Premjeram arī rodoties iespaids, ka laikā, kad gan ārsti, gan sabiedrība ir ieinteresēti pilnvērtīgā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atjaunošanā, varētu būt atsevišķas personas, kas ieinteresētas šī haosa turpināšanā.

Runājot par iespējamo tikšanos ar ģimenes ārstiem, tiek norādīts, ka pašlaik vēl tiek apsvērts, kādā veidā turpināt dialogu ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju.
Rīgā uz AB dambja uzstādīts monumentālā Latvijas karoga 60 metrus augstais karoga masts, paceļot tajā arī Latvijas karogu.

Eksperti līdz objekta nodošanai ekspluatācijai pārbaudīs karoga pacelšanas mehānismu, tā funkcionalitāti, kā arī karoga ekspluatāciju dažādos laikapstākļos. Tieši tāpēc šobrīd lielizmēra Latvijas karogs ne vienmēr būs pacelts un periodiski to no 60 metru augstā karoga masta nolaidīs lejā.

Karoga masts, kura svars pārsniedz 14 tonnas, ir balstīts uz sešiem 24 metru dziļumā līdz dolomīta slānim ieurbtiem dzelzsbetona pāļiem. 

Projekta "Latvijas karogs" ietvaros līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018.gadā iecerēts izvietot vairākus monumentālos karogus 20 metru augstumā, bet Rīgā 60 m augstais masts būs visgarākais.

Monumentālie karogi jau uzbūvēti Smiltenē, Ogrē un Valkā, savukārt to uzstādīšana vēl tiek plānota Siguldā, Alūksnē, Limbažos, Liepājā un Valmierā. 
No šodienas līdz 11.jūlijam notiks studētgribētāju pieteikšanās studijām 12 Latvijas augstskolās, liecina informācija portālā "Latvija.lv".

No šodienas pieteikties studijām var Banku augstskolā, Daugavpils Universitātē, Ekonomikas un kultūras augstskolā, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, Latvijas Universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Liepājas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā.

Elektroniski studijām interesenti varēja sākt pieteikties jau pagājušajā nedēļā, taču no šodienas studētgribētājiem jādodas uz augstskolām, lai apstiprinātu savus pieteikumus, jo elektroniskā pieteikšanās nenozīmē, ka pieteikšanās ir pilnībā pabeigta. Reflektantam noteikti ir jāierodas personiski apstiprināt pieteikumu un uzrādīt nepieciešamos dokumentus jebkurā no uzņemšanas punktiem.

Konkurss vienotajā uzņemšanā norisināsies divās kārtās. Pirmās kārtas rezultāti tiks paziņoti 14.jūlijā pēc plkst.15, otrās kārtas rezultāti - 18.jūlijā pēc plkst.17. Konkursa rezultāti tiks paziņoti e-pakalpojumā "Elektroniskā pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās", kā arī īsziņu un elektroniskās vēstules veidā.

Pēc konkursa pirmās kārtas rezultātu uzzināšanas reflektantam jāizlemj, vai viņš vēlas turpināt piedalīties konkursā uz pieteikumā norādītajām studiju programmām vai nevēlas pretendēt uz studijām nevienā no studiju programmām. Konkursa pirmajā kārtā studiju vietu reflektants iegūs tādā gadījumā, ja šī studiju vieta konkursa rezultātā tiks apstiprināta viņa pirmajā prioritātē.
Personas no 1.jūlija var lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas, savukārt jaundzimušajiem personas kods bez dzimšanas datuma norādīšanas tiks piešķirts automātiski, ziņo  Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Atbilstoši Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem no 1.jūlija persona ir tiesīga vienu reizi mainīt personas kodu, ja personai bija piešķirts personas kods, kas satur dzimšanas datumu. Personas koda maiņa ir bez maksas.

Ciparu kombināciju personas kodam izvēlēties nav iespējams un pēc personas koda maiņas iedzīvotāji vairs nevarēs pārdomāt un atgūt iepriekšējo personas kodu, jo Iedzīvotāju reģistrā to ģenerē automātiski vienu reizi.

Personas kodu, kurā ir dzimšanas datums, var mainīt visā personas dzīves laikā.

Pēc personas koda maiņas līdzšinējā pase vai personas apliecība kļūs lietošanai nederīga. Personas pienākums būs 30 dienu laikā iesniegt dokumentus jauna personu apliecinoša dokumenta saņemšanai, par ko maksājama valsts nodeva. Tāpat būs nepieciešams mainīt visus dokumentus, kuros norādīts personai Latvijā piešķirtais personas kods, piemēram, transportlīdzekļa vadītāja apliecība, studenta, invalīda vai pensionāra apliecība un elektroniskais paraksts.

Mainot personai piešķirto personas kodu, netiek iegūta jauna identitāte, jo iepriekšējais personas kods Iedzīvotāju reģistrā tiek saglabāts vēsturiskajos ierakstos.
Darba devēji topošajiem studentiem iesaka studēt Rīgas Tehniskajā universitātē , bet kā ieteiktāko studiju programmu šogad min Latvijas Universitātes datorzinātņu programmu, secināts sestajā Latvijas Darba devēju konfederācijas  un portāla "Prakse.lv" darba devēju aptaujā.

RTU seko, LU, Latvijas Lauksaimniecības universitāte , biznesa augstskola "Turība" un Banku augstskola. Starp darba devēju ieteiktajām profesionālajām izglītības iestādēm un koledžām pirmo vietu ieņem Rīgas Valsts tehnikums, kam seko Rīgas Tehniskā koledža , trešo vietu ieņem Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums, tai seko Rīgas Juridiskā koledža, Rīgas Celtniecības koledža, Alberta koledža un Latvijas Kultūras koledža.

Darba devēji augstāko novērtējumu devuši LU studiju programmai "Datorzinātnes", kam seko RTU studiju programma "Datorsistēmas", Rīgas Ekonomikas augstskolas programma "Ekonomika un vadzinības", Banku augstkolas studiju programma "Finanses" un RTU studiju programma "Būvniecība".

Šogad darba devēju biežāk minēto profesiju lokā ir IKT nozares specialitātes, topa līderpozīcijās izvirzot programmētāja profesiju. Tam seko dažādas uzņēmuma darbības atbalsta profesijas, kā piemēram, mārketings, finanses un grāmatvedība. Topa veidotāji uzsver, ka tieši šajās jomās ir sarežģīti atrast zinošus un kvalificētus speciālistus. Tāpat topā akcentētas arī tādas profesijas, kā piemēram, loģistika, medicīna, metālapstrāde, elektronika un pārtikas ražošanu saistītas profesijas.
Ģimenes ārstu streiks paredzēts, sākot no pirmdienas, 3. jūlija plkst. 12, taču tas nenozīmē, ka visām ārstu praksēm durvis būs ciet. Pacientiem jārēķinās, ka streika laikā tiks pārtraukts ģimenes ārstu darbs un tāpēc netiks sniegti valsts apmaksātie ģimenes ārsta pakalpojumi.

Streika laikā ģimenes ārstu prakses vietas, kurās strādā māsa vai ārsta palīgs , būs atvērtas, nodrošinot  pieejamību, sniedzot konsultācijas savas kompetences ietvaros – bez ģimenes ārsta iesaistes. Pacientiem būs nodrošināta arī pieeja medikamentiem, kā arī jaundzimušajiem un maziem bērniem būs pieejama nepieciešamā un plānotā vakcinācija. Ja vecākiem būs nepieciešama ārsta zīme bērnu nosūtīšanai uz nometni, arī to varēs saņemt pie dežūrārstiem. Medicīnisko palīdzību iespējams saņemt, zvanot pa ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, vēršoties pie dežūrārstiem, dodoties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem, vēršoties slimnīcu uzņemšanas nodaļās, kā arī dzīvībai kritiskos gadījumos zvanot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 113.

Šobrīd ģimenes ārsti sagaida, ka valdība vienosies par streika prasību izpildi. Tad ģimenes ārsti atsāks valsts apmaksāto ģimenes ārsta darbu.

Ģimenes ārstu streika laikā Nacionālā veselības dienesta  mājaslapā darbosies īpaša interaktīva karte par primārās veselības aprūpes saņemšanas iespējām pacientiem. Veselības ministrijā sola interaktīvo karti pastāvīgi papildināt atbilstoši jaunākajai informācijai. Ministrija arī sagaida, ka rezidenti tiks novirzīti uz slimnīcu uzņemšanas nodaļām ģimenes ārstu streika laikā.
Hakeri vakar izvērsuši kārtējo globālo kiberuzbrukumu, kurā līdz šim īpaši smagi cietusi Ukraina.

Sākotnēji uzbrukumam bija pakļauti Ukrainas un Krievijas uzņēmumi, bet pēc tam tas sāka izplatīties arī Rietumeiropā, bet vēl pēc vairākām stundām sasniedza ASV.  Arī Lietuva ziņo par atsevišķiem gadījumiem, kuros datorus skāris izplatītais izspiedējvīruss, taču amatpersonas pagaidām neatklāj cietušos uzņēmumu nosaukumus.

Latvijā cietušas vidēja lieluma veikalu ķēdes, tomēr kiberuzbrukuma upuru skaits Latvijā nav liels un satraukumam nevajadzētu būt.

Saskaņā ar ekspertu atzinumu vakar uzbrukumā tiek izmantots izspiedējvīruss "Petya", kas bloķē lietotāju datorus, pieprasot pārskaitīt 300 ASV dolārus, konvertējot tos virtuālajā valūtā "bitcoin".
No šodienas vienotajā valsts un pašvaldību portālā "www.Latvija.lv" sākas elektroniskā pieteikšanās studijām augstskolās.

E-pakalpojums sniedz iespēju reflektantiem pieteikties studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām. Konkurss vienotajā uzņemšanā norisināsies divās kārtās, un pirmajai no tām pieteikumus varēs iesniegt līdz 11.jūlijam. Neatkarīgi no izvēlēto augstskolu,studiju programmu un prioritāšu skaita reģistrācijas maksa ir vienreizēja - 30 eiro. Savukārt, piesakoties klātienē, reģistrācijas maksa katrā augstskolā ir 30 eiro.

Tomēr pēc elektroniskās pieteikšanās, reflektantiem noteikti personiski jāierodas jebkurā no uzņemšanas punktiem apstiprināt pieteikumus un uzrādīt nepieciešamos dokumentus, jo skolu beigšanas diplomi netiek reģistrēti e-vidē. 
Šodien  “Latvijas Gada motocikls 2017” apbalvošanas ceremonija notika jau ceturto reizi tirdzniecības centrā “Mols”, kurā paziņoja uzvarētājus no BMW, Harley Davidson, Yamaha, KTM, Can Am, Honda,Mash, Royal Enfield, SWM pārstāvniecībām,  pasniedzot juverielmākslinieka Oļega Auzera veidoto ceļojošo balvu un gleznotājas Allas Dzevaltovskas gleznu “Vilks”.
 
Balsojumā bija pārstāvēti 14 šī gada spēkrati.
 
Balsošanas rezultāti kategorijās:
 “Latvijas gada motocikls 2017”:
1. vieta - YAMAHA Tracer 700
2. vieta - KTM 1290 Adventure S
3. vieta - BMW R 1200 GS
 
Tautas balsojums:
1. vieta - HONDA REBEL 500
2. vieta - BMW R NINET SCRAMBLER
3. vieta - MASH TT40
 
Arnis Blodons, “Latvijas Gada Motocikls 2017” organizētājs:
“Šogad izstādē apskatāmi motocikli katrs no savas nišas, tāpēc arī konkursā “Latvijas gada motocikls 2017” varēja balsot par sev tīkamāko, neizdalot tos pēc kāda noteikta segmenta, kā tas bija citus gadus. Šogad konkursa “Latvijas Gada Motocikls” žūrija nav mainījusies. Uzskatu, ka mūsu speciālisti ir pietiekoši profesionāli un ļoti veiksmīgi tiek galā ar uzdevumu izvērtēt konkursa laureātus. Pirmās vietas ieguvējs Yamaha Tracer 700 atspoguļo saprātīgu balansu starp cenu, kvalitāti un praktisku pielietojumu. Ir pārvarēts “Rolls Royce” sindroms - jo dārgāk, jo labāk. Lai arī otrā un trešā vieta tikai ar viena , divu punktu starpību atpaliek, apliecinot modes un pirkšanas paradumu tendenci Latvijā.”
 
Oskars Irbītis, “Latvijas gada motocikls 2017” padomes priekšsēdētajs:
“Šī gada konkurss bija liels izaicinājums žūrijai – tik dažādi motocikli, dažādiem ceļiem un auditorijai. Žūrijai nebija viegli tos izvērtēt, par ko liecina arī balsojuma rezultāti. Nebija viena izteikta līdera un rezultāti mainījās ar katru nākamo balsotāju gan žūrijas balsojumā, gan tautas balsojumā. Šogad tauta izvēlas retrostila motociklus, bet žūrija vairāk skatās uz tehnoloģiskākiem braucamrīkiem. 2017 gadā mēs ieraudzījām, cik dažāds ir moto tirgus arī tādā nelielā valstī kā Latvija. Gada uzvarētājs noteikti atbilst Latvijas situācijai – gan cenas, gan iespēju ziņā. Man ir patiess prieks par žūrijas profesionālo darbu un vērtējuma pamatotību.”
 
Pagājušajā, 2016. Gadā, pēc žūrijas balsojuma galveno balvu “t/c Mols Latvijas Gada motocikls 2016”  saņēma Honda CRF 1000 Africa Twin , 2.vieta Yamaha XSR 900, 3.vieta BMW R1200RS.
Tautas balsojumā uzvarēja HONDA CRF 100 Africa Twin.
 
Ceturtdien tiks svinēta Cēsu kauju 98. gadadiena.
Pieminot šo spilgto varonības un uzdrīkstēšanās posmu mūsu tautas vēsturē, 22. jūnijā plkst. 15 visi aicināti nolikt ziedus pie Uzvaras pieminekļa Vienības laukumā, bet pēcāk iejusties teju 100 gadus senajos militārās uzvaras notikumos palīdzēs Cēsu kauju rekonstrukcija.

Rekonstrukciju Pirtsupītes gravā pretī Cēsu Pils parkam veidos kauju klubs "Latviešu karavīrs".
Tajā piedalīsies vairāk nekā 50 dalībnieku, un tā ilgs aptuveni 20 minūtes.
Kā stāsta idejas autors un rekonstrukcijas organizētājs Renārs Sproģis, šogad kauju laikā tiks izmantots vairāk pirotehnikas, kas rekonstrukciju padarīs skatītājiem krāšņāku.

Tajā tiks izspēlētas liktenīgās 1919. gada jūnija Cēsu kaujas, kad Ziemeļlatvijas brigāde, igauņu sabiedrotie un Cēsu — Valmieras Skolnieku rota, kurā lielākā daļa karotāju bija vietējo ģimnāziju audzēkņi, tātad nepilngadīgie, spīdoši sakāva vācu ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadīto dzelzsdivīziju.

Viena no pirmajām krimināllietām, kuru pret cēsniekiem ierosināja čekas Cēsu apriņķa daļa, bija saistīta ar Cēsu brāļu kapos kritušo brīvības cīnītāju pieminēšanu. 1940. gada 18. novembra vakarā trīs cēsnieces, māsas 24 gadus vecā Austra un 22 gadus vecā Velta Ēvelītes kopā ar Veltas draudzeni 22 gadus veco Vilhelmīni Šķerbergu, zem mēteļiem paslēpušas sarkanbaltsarkanām lentām rotātus ziedu pušķus, devās uz Lejas kapiem, lai pie Brāļu kapu pieminekļa noliktu ziedus par Latvijas brīvību kritušajiem kareivjiem. Viņas bija uzaugušas Latvijā, kur kritušo brīvības cīnītāju piemiņa bija svēta un jo cieši savijusies ar mūsu valsts dzimšanas dienu.
Par šo vienkāršo, patriotisko rīcību čekas Cēsu apriņķa daļas darbinieki meitenes arestēja, turēja apcietinājumā Cēsu cietumā, pret viņām ierosināja krimināllietu. Meitenes tika sodītas ar trīs gadiem labošanas darbu lēģeros Karagandā. Viņu krimināllieta tika izbeigta tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 11. jūnijā.


Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās, kas notika 1919. gadā no 19. līdz 23. jūnijam. Kaujās cīnījās Ziemeļlatviju savā kontrolē pārņēmušās Igaunijas armijas vienības un Latvijas Pagaidu valdībai uzticīgie Ziemeļlatvijas brigādes spēki no vienas puses un Niedras valdībai pakļautā Landesvēra (Latvijas zemessardzes) un no vācu algotņu veidotās dzelzsdivīzijas daļas no otras puses.
Avots: aprinkis.lv
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Līgo svētkos un arī karstajā laikā aicina iedzīvotājus iepirkties tikai drošās tirdzniecības vietās, kā arī pievērst uzmanību pārtikas produktu uzglabāšanas apstākļiem un marķējumam, it īpaši - derīguma termiņam.

PVD iesaka  "ratiņtirgotājiem" un citām aizdomīgām tirdzniecības vietām iet garām ar līkumu, kā arī neiegādāties nezināmas izcelsmes un apšaubāmas kvalitātes pārtikas produktus.  Arī mājās pārtikas produktus jāuzglabā atbilstošā temperatūrā.

Tāpat PVD uzsvēra, ka pircējiem ir jāsaglabā arī pirkuma čeki, lai nepieciešamības gadījumā pierādītu pirkuma faktu. Par novērotiem pārkāpumiem pārtikas tirdzniecības vietās jāinformē PVD, zvanot uz uzticības tālruņa automātisko atbildētāju 67027402.

Šodien visas dienas garumā internetā notiks Latvijā pirmais Jāņu digitālais gadatirgus.

Gadatirgus  notiek "Swedbank" projekta "Meistars 21.gadsimtā" ietvaros, aicinot Latvijas amatniekiem kļūt par meistariem arī digitālajā vidē. 
Gadatirgus virtuālos apmeklētājus gaidīs līdz pat pusnaktij. 

Jāņu digitālo gadatirgu varēs apmeklēt "http://bit.ly/DigitalaisGadatirgus".

Digitālajā gadatirgū varēs atrast visu nepieciešamo līgošanai. 
Nākamgad, kad Latvijas valsts svinēs savu simtgadi, Rīgas Latviešu biedrība (RLB) atzīmēs 150 gadu jubileju, pastāstīja RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis.

RLB ir vecākā latviešu organizācija pasaulē.
Šā gada februārī RLB rindās darbojās 408 biedri, viņu skaitā desmit Goda biedri - Vaira Vīķe-Freiberga, Guntis Ulmanis, Jānis Stradiņš, Andris Kolbergs, Ēriks Hānbergs, Viktors Hausmanis, Raimonds Pauls, Gunārs Birkerts, Pēteris Vasks un Jānis Streičs.

RLB darbība tika pārtraukta 1940.gadā, sākoties padomju okupācijai.
Biedrība tika atjaunota 1989. gada 14. janvārī, kad tika arī atjaunotas tās īpašuma tiesības uz namu Rīgā, Merķeļa ielā 13.
RLB vēsture ir plaša un daudzveidīga, tā pelnījusi nopietnu izpēti, uzsver Gailītis.

"Misiņa bibliotēkā glabājas 74 kastes, kurās ir RLB arhīvs - runasvīru dokumenti, finanšu atskaites. Tie rāda dažādu lēmumu pieņemšanas mehānismus, ļauj analizēt naudas plūsmas. Ar RLB vēsturi un darbību saistītas lietas un dokumenti ir atrodami arī vairākos citos muzejos un arhīvos. Ja šie dokumenti netiek rūpīgi izpētīti, viss par RLB teiktais ir tikai tādas vispārīgas "filozofiskas pārdomas"," uzskata Gailītis.
RLB vēlas sagaidīt jubileju, izdodot dokumentu un fotogrāfiju apkopojumu trijos sējumos - katru par 50 RLB darbības gadiem. Lai to izdarītu, tiek meklēts sponsors. Ja sponsoru neizdosies atrast, RLB vēsturisko dokumentu krājums tik un tā tiks izdots, bet varbūt tikai vienā sējumā, pastāstīja Gailītis
RLB ir uzrunājusi Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un viņš ir piekritis kļūt par RLB 150 gadu jubilejas patronu. 

RLB 150 gadu jubileja tiks svinēta 2018.gada oktobrī, un gadu iepriekš - šā gada oktobrī - ar svinību programmu tiks iepazīstināti žurnālisti un sabiedrība.

Igaunijā līdzīga biedrība ir trīs gadus vecāka, tāpēc RLB varēšot ņemt par paraugu šo to no viņu 150.gadadienas svinībām, kurās piedalījās plaša RLB delegācija.

No šodienas līdz 25.jūnijam tiek rīkota akcija "Tauriņu vērošanas izaicinājums", kura laikā interesenti var sacensties par vislielāko reģistrēto tauriņu novērojumu skaitu.
Pērn akcijā rekords bija 43 novērotas tauriņu sugas Amatas novadā.

Lai novērojums tiktu ieskaitīts, tas jāreģistrē portālā "Dabasdati.lv" un tam jāpievieno fotoattēls.

Rezultāti tiks apkopoti divās galvenajās kategorijās - visvairāk redzētās sugas viena novada teritorijā un visvairāk redzētās sugas visos novados kopā.

Programmas apkopotie dati liecina, ka līdz šī mēneša sākumam 50 un vairāk tauriņu sugas ir novērotas 64 Latvijas novados.
Aizsāktā novērojumu projekta mērķis ir panākt, lai līdz 2018.gadam šis novēroto tauriņu sugu skaita slieksnis tiktu pārsniegts visos Latvijas novados.
Kopš 5. jūnija būtiskas izmaiņas galvaspilsētā Rīgā piedzīvojusi tramvaju satiksme – ir ieviests jauns tramvaja maršruts – Imanta-Jugla, mainīts 11. tramvaja maršruts pilsētas centrā.
Vairākos citos maršrutos būtiski mainīti kustības saraksti, stāsta sabiedriskais medijs, un piebilst, ka  uz pieturvietās izvietotajām sabiedriskā transporta kartēm paļauties vairs nevajadzētu – tur šīs izmaiņas vēl nav redzamas. 

Jaunas, patiesajai situācijai atbilstošas sabiedriskā transporta kartes pieturvietās varētu parādīties pēc dažiem mēnešiem, tikmēr  informāciju par pieturvietām aicina meklēt „Rīgas Satiksmes” mājaslapā.

Salīdzinājumā ar daudzām citām „Rīgas Satiksmes” izdevumu pozīcijām, izdevumi par jaunu sabiedriskā transporta karšu izgatavošanu un novecojušo karšu nomaiņu ir niecīgi – tas izmaksājot vien aptuveni divarpus tūkstošus eiro. 
Pēdējā pus gadsimta laikā visbiežāk Jāņu naktī lijis Talsu apkaimē, bet no retāk - Bauskā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Gandrīz pusē no pēdējo 50 gadu Jāņiem Talsu apkaimē lijis, bet no lielajām Latvijas pilsētām visretāk lietus Jāņu naktī novērots Bauskā - tikai 23 procentos gadījumu. Aptuveni tikpat reti līst Latgales dienvidaustrumos - Baltkrievijas pierobežā.

Savukārt Jāņu diena biežāk sausa ir Baltijas jūras piekrastē un Vidzemes ziemeļrietumos, kur pēdējo 50 gadu laikā lijis tikai 27-32 procentos gadījumu. Visbiežāk Jāņu dienā līst Vidzemes augstienē, kā arī Rīgā - Zosēnos un Skrīveros biežāk nekā 50 procentu lietainu Jāņu dienu, arī galvaspilsētā aizvadītā pus gadsimta laikā 52 procenti Jāņu dienu bijis ar lietu.

Lietainākā Jāņu nakts bija 1997. gadā, kad vidēji nolija 11,7 milimetri nokrišņu, pēdējos piecos gados lietainākos Jāņus aizvadījām 2015. gadā, kad vidēji Latvijā nolija 6,9 milimetri, bet Skrīveru novērojumu stacijā vien nolija 19,5 milimetri. Tai pat laikā pēdējo 51 gadu periodā 10 reizes Jāņu nakts Latvijā ir pavadīta bez nokrišņiem, pēdējoreiz pagājušajā gadā.

Kopš 1961. gada siltākā Jāņu diennakts bija pagājušā gadā, kad vidējā 24. jūnija gaisa temperatūra bija pat +22 grādi, savukārt vēsākā Līgo diena - 1977. gada 23. jūnijā, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra nepārsniedza +9,6 grādus. Visaukstākā Jāņu nakts bija 1992. gadā, kad vidēji Latvijā minimālā gaisa temperatūra bija +3,1 grādi, Zosēnos pat tikai +0,7 grādi, kā arī daudzviet bija novērojama salna, savukārt vissiltākā Jāņu nakts bija 2013. gadā ar vidējo minimālo gaisa temperatūru +16,9 grādi, Rīgā nepazeminoties zem +20,5 grādiem. Kopumā 16 meteoroloģisko novērojumu stacijās tā bija siltākā Jāņu nakts pēdējo 56 gadu laikā.
Avots: lsm.lv
Trešdien no rīta būs vasaras saulgrieži, un trešdiena būs gada garākā diena, savukārt nakts no otrdienas uz trešdienu būs gada īsākā nakts.
Vasaras saulgriežus mēdz atzīmēt gan kā vasaras vidu, gan kā astronomiskās vasaras sākumu.
Vasaras saulgriežu brīdis būs treštdien  plkst.7.24, 
Tiesībsargs birojs aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā par labas pārvaldības praksi valsts un pašvaldību iestādēs.

Lai noskaidrotu ikviena iedzīvotāja pieredzi saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm, tiesībsargs aicina piedalīties aptaujā par labas pārvaldības principu ievērošanu. 

Aptaujas anketa pieejama elektroniski šeit: http://ej.uz/labaparvaldiba
Facebook Draugiem Twitter Instagram