Sestdien, 24. martā, plkst.20.30 - 21.30 tiks atzīmēta ikgadējā "Zemes stunda", kurā ikviens pasaules iedzīvotājs ir aicināts izslēgt gaismu, tādējādi "simboliski pievienojoties planētai Zeme".

Šogad "Zemes stunda" pasaulē ir veltīta dabas daudzveidībai un centieniem meklēt risinājumus - ko un kā darīt situācijā, kad dabas daudzveidība visā pasaulē pēdējās desmitgadēs dramatiski samazinās.

Pasaules dabas fonda pārstāve Sarmīte Kolāte stāsta, ka mērķis nav ietaupīt elektrību. Tas šādā pasākumā nav iespējams. Gaismas izslēgšana ir tikpat simboliska kā svecīšu aizdedzināšana Lāčplēša dienā. Skaidrs, ka svecītes iedegšanai nav praktiskas jēgas – tāpēc nepalielināsies aizsardzības budžets vai profesionālās armijas skaitliskais sastāvs. Tomēr tas liek mums domāt par to, kāpēc mums vispār ir sava valsts un ko darīt, lai tā turpinātos. Līdzīgi arī "Zemes stundā". Nav nozīmes izslēgto elektroierīču skaitam, svarīga ir cilvēku apzināta nepieciešamība dzīvot videi draudzīgi, stāsta  Kolāte.

Izslēdzot gaismu, ikvienam ir iespēja pateikt, ka:

•    Vides problēmu risināšana ir svarīga, lai mēs paši un mūsu bērni varētu dzīvot tīrā vidē;
•    Valstij un pašvaldībām jāapzinās vides aizsardzības nozīmīgums - no vispārīgas fona sarunas tai jākļūst par nopietnu politiskās dienas kārtības jautājumu;
•    Ir jābūt gatavam kā pašam finansiāli atbalstīt videi draudzīgas izvēles, tā pieprasīt no valsts, lai sabiedriskais finansējums tiek izlietots arī vides problēmu risināšanai;
•    Ikviens no mums var kaut ko darīt, lai mūsu vienīgajām mājām - Zemei -  būtu vairāk spēka. Darīšana nav tikai viena Zemes stunda" ik gadu. Tās ir ikdienišķas izvēles visa gada garumā.

Fonds aicina cilvēkus pievienoties "Zemes stundai" veltītajiem pasākumiem visā Latvijā, vai arī noorganizēt to pašam, reģistrējot pasākumu šim nolūkam veltītajā vietnē "www.earthhour.org". Vietnē arī ir iespējams iepazīties, kur Latvijā un visā pasaulē jau ieplānotas dažādas "Zemes stundas" aktivitātes.
Krodera fonds turpina tradīciju pulcēt kopā visas Latvijas teātra ļaudis un pirmdien, 19. martā plkst. 19.00 jau ceturto reizi Valmieras drāmas teātrī pasniegs Krodera balvu. 

Šajā gadā Krodera pirmdiena uzņem apgriezienus un, pateicoties jauno aktieru un labvēļu iniciatīvai, dienas pirmajā pusē Valmieras olimpiskajā centrā notiks atraktīva Krodera kausa izcīņa basketbolā, kurā piedalīsies dažādu Latvijas teātra aktieru un Valmieras domes komandas.
Uzvarētāja svinīgā apbalvošana notiks vakarā Krodera balvas pasniegšanas laikā.

Balvu iniciējis un pasniegs „Krodera fonds”, kas dibināts, lai saglabātu ievērojamā režisora piemiņu un veicinātu radošu viņa mākslas un dzīves skatījuma attīstību latviešu teātrī.

Pagaidām balvu saņēmušas izcilas sievietes – aktrises Indra Briķe, Guna Zariņa un māksliniece Monika Pormale.

Pirmās Krodera balvas ieguvēja Indra Briķe, kas šo balvu pēc saņemšanas novērtēja kā augstāko sava mūža atzinību, ar to arī deva emocionālāko apzīmējumu balvas nozīmībai.
Tradicionāli, arī šī gada pasākumu atraktīvi un asprātīgi vadīs un izvirzītos noslēpumainos nominantus vakara gaitā “aprunās” aktieri Artūrs Skrastiņš un Vilis Daudziņš.

Uz Krodera balvu pretendē kāds no vienpadsmitiem nominantiem, kurus balvas pasniedzēji – Krodera fonda valde turēs noslēpumā līdz 19. marta vakaram. Katrs nominants saņems unikālu Viļa Daudziņa veidotu nozīmīti, bet „Krodera balva” gada izaicinošākajam izcilniekam būs mākslinieka Aivara Vilipsōna veidotā statuete – mets topošajam Krodera piemineklim Valmierā, kā arī naudas balva. 

Atšķirībā no „Spēlmaņu nakts”, kas fiksē sezonas augstāko kvalitāti, Krodera balvas mērķis ir izcelt esošās situācijas pārvērtēšanu, skatpunkta maiņu, izraušanos no ierastiem, lai arī pareiziem un stabiliem priekšstatiem, aptverot visus izrādes radīšanā un tālākā eksistencē iesaistītos – gan teorētiķus un aizskatuves darbiniekus, gan uz skatuves redzamos. 
Šodien AS "Rīgas Dzirnavnieks" direktore Anita Skudra pasniedza pirmajai zemnieku saimniecībai "Klidziņa" Jelgavas novadā jaunās selekcionētās auzu šķirnes "Herkuless Baltic" sēklas.
Pēc savām unikālajām īpašībām un piemērotības mūsu klimatiskjaiem apstākļiem to var dēvēt par auzu "dižšķirni", kas radīta vairāku gadu garumā, gatavojoties Latvijas simtgadei.

Tās selekcionēšanu veica izcilais somu labības audzēšanas centrs "Boreal", kas jau daudzus gadus ir specializējies labību šķirņu selekcionēšanā tieši ziemeļu reģioniem, gūstot atzīstamus rezultātus Skandināvijā.

"Rīgas Dzirnavnieks" pirms četriem gadiem uzsāka speciālu auzu audzēšanas programmu Latvijā, lai veicinātu zemnieku interesi audzēt auzas pārtikas ražošanai, kurām būtu augsti kvalitātes rādītāji. Jaunā šķirne ir daļa no programmas.

Latvijas zemniekiem ir augsts potenciāls auzu audzēšanā, ko nosaka gan piemēroti klimatiskie apstākļi, gan arī pēdējos gados zemnieku mērķtiecīgs darbs labas kvalitātes auzu kultivēšanā. Tā turpinot, Latvija jau tuvākajos gados var iemantot reputāciju starp pasaules spēlētājiem kā ļoti augstas kvalitātes auzu audzētājs, līdzīgi kā tas šobrīd ir ar kviešiem. Jāmin, ka vēl pirms pāris gadiem Latvijā auzas galvenokārt audzēja lopbarībai.

Anita Skudra, AS "Rīgas Dzirnavnieks" direktore: "Mūsu mērķis ir panākt, lai nākotnē visa "Herkuless" pārslu produkcija tiek ražota tikai no jaunās šķirnes auzām. Tas ir ambiciozs mērķis, bet ļoti svarīgs, lai Latvija labības pasaulē kļūtu par vienu no līderēm augstās auzu kvalitātes dēļ. Latviju jau šobrīd atpazīst pēc tās kviešiem, nākamais solis - lai to novērtē arī pēc auzām. Jaunai šķirnei devām nosaukumu "Herkuless" par godu Latvijas lepnumam - auzu pārslām, ar kurām ir uzaugušas jau vairākas paaudzes Latvijā. Savukārt "Baltic", jo mūsu mērķis ir nākotnē šo šķirni arī piedāvāt Lietuvas un Igaunijas zemniekiem."

Šobrīd ir noslēdzies jaunās šķirnes audzēšana laboratoriskajos apstākļos. Pirmo gadu tās pavairošana ar mērķi iegūt jau sēklas plašai audzēšanai notiks uz lauka pie pirmajiem zemniekiem. Iegūtā raža netiks vēl izmantota ražošanā, bet gan kā sēklas materiāls. Aprēķināts, ka būs nepieciešami aptuveni 3 - 5 gadi, līdz kamēr pirmās jaunās šķirnes auzas nonāks ražošanā un tās varēs nogaršot patērētāji.

Jaunā auzu šķirne "Herkuless Baltic" veidota, lai vislabāk atbilstu mūsu mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un vienlaikus nodrošinātu augstus kvalitātes rādītājus, kas ir svarīgi pārtikas ražošanā. Jau pirmie laboratorisko testu rezultāti parāda, ka jaunās šķirnes graudiem ir augstāks proteīns - 666 kg/ha. Tām ir raksturīga lielāka tilpummasa - parasti auzu tilpummasa no lauka ir robežās no 480-520g/l, bet jaunajai auzu šķirnei ap 540g/l, kas nodrošina labākus ražas apjomus zemniekiem, kā arī tām ir mazāka plēkšņainība un mazāks grauda apvalks. Tomēr viena no izcilākajām jaunās šķirnes īpašībām ir tās augstais beta glikāna īpatsvars salīdzinājumā ar citām šķirnēm. Savukārt zemnieki atzinīgi novērtē labības izturīgos stublājus, kas samazinātu riskus kulšanas procesā.

Pirmās jaunās šķirnes auzas tika uzdāvinātas arī vairākām Eko programmas skolām, kas izpētes nolūkos audzēs tās pie skolas un veiks novērojumus. Skolu dalība auzu programmā jau notiek trešo gadu ar mērķi veicināt bērnu zināšanas un interesi par labību.

Par ieguldījumu auzu audzēšanā šodien pasākumā tika sveikti arī līdzšinējās auzu programmas dalībnieki - zemnieku saimniecības no dažādiem Latvijas reģioniem. Pērn programmas ietvaros tika apsēti aptuveni 3200 ha sējumu ar pārtikas ražošanai piemērotiem graudiem.

Lai pievērstu uzmanību neizgulēšanās problēmai, CSDD sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) desmit dienu garumā veica miegainības mērījuma eksperimentu, kurā piedalījās piecas sabiedrībā zināmas personas. 

“Diemžēl liela daļa cilvēku mūsdienās, cenšoties paveikt un paspēt pēc iespējas vairāk, ir tiktāl pieraduši pie hroniskas neizgulēšanās, ka ir aizmirsuši, kāda ir sajūta būt mundram. Eksperimenta dalībniekiem bija iespēja padomāt, vai ir vērts ko mainīt savā dzīvesveidā, lai labāk izgulētos sekmīgāk, justos mundrāki un būtu darbspējīgāki katru dienu, kā arī lai neapdraudētu sevi un citus ceļu satiksmes dalībniekus, sēžoties pie auto stūres nogurumā,” stāsta mērījumu veicējs RSU Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras asociētais profesors Leons Blumfelds. 

Eksperimentā piedalījās producente un radošās apvienības “Skudras Metropole” vadītāja Gundega Skudriņa, dziedātāja un tekstu autore Marta Kukarane, aktieri Gints Andžāns un Lauris Dzelzītis, kā arī 2017. gada Latvijas labākais vieglatlēts Elvijs Misāns.

Pēc mērījumiem, kas tika veikti ar īpašas aparatūras palīdzību, dalībnieki saņēma individuālos ieteikumus miega higiēnas pilnveidošanai.  

“Miegainību desmit dienās var samazināt tikai tie, kuru vienīgā problēma ir nepietiekamais laiks, ko viņi velta miegam. Ja izgulēties neļauj miega higiēnas principu neievērošana, vajadzīgs ilgāks laika periods, lai pakāpeniski kaut ko mainītu savā dzīvesstilā. Tomēr ar desmit dienām noteikti pietiek, lai uzsāktu nelielus uzlabojumus vēl labāka izgulēšanās rezultāta sasniegšanai un ikdienas mundrumam, vai vismaz ļautu aizdomāties par neizgulēšanās problēmas nopietnību un miega higiēnas svarīgumu,” skaidro L.Blumfelds, atgādinot, ka miegs ir tikpat nepieciešams kā gaiss, ūdens un ēdiens.

Pēc desmit dienām dalībniekiem bija iespēja veikt atkārtotu mērījumu, lai pārliecinātos, vai pēc ieteikumu ņemšanas vērā rezultāti uzlabojušies.

“Lai būtu labā formā, man kā sportistam labs miegs un uzturs ir svarīgs pamatnoteikums. Ar lielu interesi piedalījos eksperimentā, lai uzzinātu, ko es vēl varētu darīt savas miega kvalitātes uzlabošanai. Saņemtos individuālos ieteikumus noteikti ņemšu vērā, cenšoties tos ieviest savā ikdienas režīmā,” stāsta E. Misāns.

Savukārt Gundega Skudriņa atzīst: “Tā kā vienmēr esmu miega badā, ironizējot mēdzu stāstīt, ka manas mājas ir mašīnā, jo n-tās reizes esmu stājusies ceļa malā 15–20 minūtes nosnausties. Pie Siguldas mani bieži var manīt. Ar saviem dvīņiem un darba stresu absolūti nejūtos pārsteigta! Tomēr būs, ko mācīties pašai, kā arī aicinu ikvienu atpazīt miegainību un laikus apstāties.” 

Lūk, daži ieteikumi pilnvērtīgākam miegam:

• Katru dienu doties gulēt un celties aptuveni vienā un tajā pašā laikā, arī brīvdienās. 
• Fiziska aktivitāte dienas laikā uzlabos miegu, bet smaga slodze dažas stundas pirms gulētiešanas traucēs iemigt. 
• Vismaz četras stundas pirms gulētiešanas nevajadzētu lietot kofeīnu saturošus dzērienus un stipru tēju.
• Pirms gulētiešanas izvairīties no spilgtas gaismas – ne tikai telpas apgaismojuma, bet arī no televizora, datora vai viedierīces ekrāna. 
• Dienas gaisma dienas pirmajā pusē palīdzēs uzlabot miegu, tādējādi ieteicams vismaz stundu dienā uzturēties ārpus telpām vai transportlīdzekļa.
• Guļamistabai vajadzētu būt nedaudz vēsākai nekā citām istabām, kā arī klusai un pietiekami tumšai. Tajā nevajadzētu ēst, skatīties televizoru, strādāt vai lasīt.
• Ja dienā nāk miegs, situāciju var glābt spēka snauda. Lai miegains autovadītājs tiktu līdz galamērķim, tā ir vienīgais pareizais risinājums. Tomēr ikdienā no gulēšanas dienas laikā vajadzētu atturēties, īpaši pēc plkst. 15.00, jo tas izjauks normālu nakts miegu!
Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, kurā uzturas jaunieši vecumā no 14 līdz 21 gadam, 2019. gada laikā plānots izveidot futbola laukumu.
Idejas iniciators ir Latvijas Futbola Federācijas prezidenta amata kandidāts Kaspars Gorkšs, bet tās īstenošanai nepieciešams gan Tieslietu ministrijas, gan Cēsu pašvaldības un UEFA Fonda atbalsts. 

Tas paredz jauna mākslīgā seguma futbola laukuma izveidi, pielāgojot arī tā uzturēšanai nepieciešamo infrastruktūru. Tādējādi ieslodzītajiem ne tikai tiek dota iespēja socializēties un nodarboties ar sportu, bet arī būs iespēja apgūt prasmes, kas saistītas ar šādu infrastruktūras objektu uzturēšanu, kas jauniešiem palīdzēs integrēties sabiedrībā un darba vidē pēc iestādes pamešanas.
 
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: “Šis ir lielisks piemērs, kā mūsu sabiedrības izcilākās personības spēj palīdzēt tiem, kuriem dzīves sākuma posms bijis smags. Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādē uzturas gados jauni vīrieši, kuriem dzīve vēl pat nav īsti sākusies. Socializēšanās un dažādas aktivitātes ieslodzījuma vietā ir svarīgs posms ieslodzīto resocializācijas procesa ietvaros, jo recidīva gadījumu īpatsvars mūsu valstī diemžēl ir ļoti augsts. Šo iniciatīvu atbalstīsim un ceram, ka tā kalpos kā labs un motivējošs sabiedrības iesaistes piemērs arī citiem.”
 
Ideja par futbola laukuma izveidi LFF prezidenta amata kandidātam Kasparam Gorkšam radusies pēc vairākkārtējas viesošanās pie Cēsu Audzināšanas iestādes jauniešiem. Reizi nedēļā pie jaunajiem vīriešiem devies futbola treneris, ik pa brīdim uzaicinot arī slavenus sportistus.
Redzot, ar kādu degsmi puikas nododas futbola spēlei neatbilstošos apstākļos, K. Gorkšam radusies doma par kārtīga futbola laukuma izveidi.
 
Kaspars Gorkšs: “Ciemojoties Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, varēju novērot, ka jauno čaļu gaidītākais notikums dienā ir tieši futbola nodarbības. Viņi ļoti lepojas ar saviem sasniegumiem sportā, viņu istabas rotā diplomi no dažādiem sporta sasniegumiem. Ja pirmajā reizē viņi bija kūtri un ne visi gribēja piedalīties, tad ar katru reizi spēlēt gribētāju skaits palielinājās un aizvien vairāk ieslodzīto iesaistījās  futbola spēlēšanā. Esmu informēts, ka LR Tieslietu ministrija jau īsteno vairākus Eiropas Sociālā Fonda projektus, kuri paver iespēju Latvijai pārņemt mūsdienīgu, Eiropas standartiem atbilstošu praksi darbā ar esošajiem un bijušajiem ieslodzītajiem. Viena no privilēģijām, mācoties UEFA mācību programmās, ir papildu iespēju apzināšana, kas palīdzētu piesaistīt finanses dažādiem ar futbolu saistītiem sociāliem projektiem. Futbols jau sen ir pārstājis būt tikai sporta veids, tikai spēle. Futbols ir lielisks veids, kā pievērst uzmanību un risināt aktuālas mūsdienu problēmas. Futbols - tā ir saskarsme, darbs komandā, komunikācija. Lietas, kuras var ļoti noderēt bijušajiem ieslodzītajiem integrācijai sabiedrībā un darba tirgū. Ja futbols palīdzētu kaut vienam no viņiem nostāties uz pareizā ceļa, tas ir to vērts.”
 
Šobrīd projekts paredz mākslīgā seguma futbola laukuma izveidi 2019. gada laikā. Lai to paveiktu, “K. Gorkša fonds futbolam” sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Cēsu pašvaldību 2018. gada augustā plāno iesniegt projektu finansējuma iegūšanai no UEFA Fonda, kura viens no darbības mērķiem ir dažādu sociāli nozīmīgu projektu īstenošana ar bijušo futbolistu līdzdalību. 
Lielākā daļa jeb 467 no 486 cilvēkiem saņēmusi iepriekš nopirktās, bet īpašumā neiegūtās biļetes uz Dziesmu un Deju svētkiem,  informēja svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.

Viņa skaidroja, ka līdz 9.martam biļešu tirgotājs SIA "Biļešu paradīze" pārskaitīja naudu atpakaļ visiem tiem klientiem, kuri svētku pasākumu biļetes iegādājās, bet tā arī savā īpašumā neieguva. 467 no 486 cilvēkiem līdz šim izmantojuši iespēju atkārtoti nopirkt savas izvēlētās biļetes, bet, pēc "Biļešu paradīzes" paustā, atlikušie 19 cilvēki neatbild uzņēmuma aicinājumam veikt atkārtotu pirkumu.

Līdz ar to, arī svētku rīkotāji aicina šos 19 cilvēkus atsaukties uz "Biļešu paradīzes" izsūtīto aicinājumu veikt atkārtotu naudas pārskaitījumu par izvēlētajām biļetēm.

Kā ziņots, 3.martā tika sākta vasarā gaidāmo Dziesmu un deju svētku maksas pasākumu biļešu tirdzniecība, un biļetes uz galvenajiem koncertiem tika izķertas pāris stundu laikā. Vairākās vietās Rīgā un citviet Latvijā bija izveidojušās garas rindas pēc šīm biļetēm. Pircēji tika apkalpoti lēni, un arī uz biļetes iegādi internetā nācās gaidīt vairākas stundas, turklāt daudzos gadījumos arī pēc ilgās gaidīšanas kāroto biļeti iegādāties neizdevās.

Svētku rīkotāji saņēmuši biļešu pircēju sūdzības par to, ka, veicot pirkumu interneta veikalā, ir noņemta nauda no bankas konta, bet biļetes nav atnākušas e-pastā un nav atrodamas pircēja profilā "Biļešu paradīzes" mājaslapas sadaļā "Jūsu izdarītie pirkumi".
"Biļešu paradīzes" līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, un solīja, ka šī problēma tiks atrisināta.

Šī gada gripa Latvijā pārsteigusi pat pieredzējušus vīrusu pētniekus.
Cilvēki daudz vairāk slimo ar B tipa gripu, nevis A tipa, kā tas notiek parasti.

Tāpat saslimušo skaits nav pārāk liels, kas vedina domāt, ka epidēmija šādi, lēzeni, Latvijā ilgs līdz pat aprīļa vidum.

Parasti gripas laikā saslimšana ar citiem vīrusiem mazinās, bet šogad – tieši otrādi. Līdz ar gripu uzvaras gājienu turpina arī dažādi augšējo elpceļu vīrusi.
Gripa Latvijā līdz šim apstiprināta 770 cilvēkiem. A tipa gripa  - 334, B tipa gripa – 436. Tas pārsteidz pat infektologus.

“Tā nekad nav bijis! Ir skaidrs, ka gripa ieilgs visa marta garumā un vēl aprīļa pirmajās nedēļās būs,” saka  Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste Baiba Rozentāle.

Gripas pazīmes  ir augsta temperatūra, sajūta, ka lauž kaulus, sāp acu āboli, bet pēc divām, trim dienām pievienojas arī sauss klepus. Gripas zāles ir recepšu medikaments, tāpēc noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta. Tāpat jālieto C vitamīns un jādzer šķidrums, vislabāk silta tēja vai ūdens.
Gripu var izārstēt nedēļas laikā.

Gripas epidēmijas laikā ģimenes ārsta mājas vizītes apmaksā valsts, pacientam ir jāmaksā  līdzmaksājums tikai 2.85 eiro, arī gadījumos, ja cilvēks ir izsaucis ārstu uz mājām, bet ārsts nekonstatē gripu.
Lai apzinātu farmaceitisko vielu klātbūtni Baltijas jūrā, konstatētu to izcelsmes avotus un ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) piedalīsies Eiropas Savienības finansētajā projektā "No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi".

Baltijas jūras krastos dzīvo aptuveni 85 miljoni iedzīvotāju, kuriem lietojot medikamentus, tajos esošās farmaceitiskās vielas no organisma tiek izvadītas un nonāk apkārtējā vidē.

Tas ir jauna veida piesārņojums, kura negatīvā ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību ir zināma, tomēr detalizēti pētījumi, uz kuru pamata varētu izstrādāt konkrētu rīcībpolitiku vides aizsardzības jomā, lai piesārņojumu novērstu, pagaidām nav veikti.

Projektā, kas ilgs līdz 2020.gada septembrim, Latviju projektā pārstāv LVĢMC un Latvijas Hidroekoloģijas institūts.

Saskaņā ar pētījumiem, ūdenī visbiežāk tiek konstatētas farmaceitiskās vielas no pretiekaisuma un pretsāpju, sirds un asinsvadu sistēmas, kā arī centrālās nervu sistēmas medikamentiem. 

Liela daļa iedzīvotāju joprojām nezina, ko darīt ar neizmantotām zālēm, kurām beidzies derīguma termiņš. Tāpēc bieži vien tās izmet atkritumos vai izmet kanalizācijā, neaizdomājoties par to, cik lielu kaitējumu nodara videi.
Eksperti analizējot farmaceitisko atlikumu izplatību apkārtējā vidē, konkrētāk notekūdeņos nonākušās vielas, atklāj, ka to nav maz, bet visbīstamākās atrastās esot antibiotikas.
Zinātniskā institūta “Bior” norāda, ka zāles, kam beidzies derīguma termiņš nedrīkst mest ārā.
Speciālisti norāda, ka zāļu noskalošana kanalizācijā var izraisīt ne vien draudus cilvēkiem, bet arī jūras organismiem, zivīm un arī dzīvniekiem. 
Baltijas valstīs Latvijas pircēji visaktīvāk pārņem veselīga uztura paradumus.
93 % pircēju apgalvo, ka viņi iegādājas veselīgus produktus, kas ir visaugstākais rādītājs Baltijas valstīs. Pēc starptautiskā tirgus izpētes uzņēmuma Nielsen apkopotajiem datiem visaktīvāk savu izvēli maina mājsaimniecības ar bērniem.

18 % Latvijas patērētāju, kuriem ir bērni, apgalvo, ka pagājušajā gadā viņi iegādājušies veselīgāku pārtiku.
Tikmēr no pircējiem, kuri dzīvo vieni, to darīja tikai 6 % gadījumu. 

Pircēju paradumu pētījumu rezultāti liecina, ka veselīgāks dzīvesveids nav tikai kaut kāds Facebook, Instagram vai kādos citos populāros sociālajos tīklos apspriežams temats. Gluži pretēji, tas ir reālās dzīves aspekts, kas skar tūkstošiem mājsaimniecību mūsu valstī. Tam ir potenciāls ne tikai saglabāties, bet arī fundamentāli mainīt ģimeņu uztura paradumus.

Tomēr joprojām ir ļaužu grupa, kuri vienkārši pērk ikdienai nepieciešamos produktus, neraizējoties par to sastāvu. Igaunijā šādu patērētāju īpatsvars ir 17 %, Lietuvā un Latvijā ‒ 16 %.

Latvijas patērētāji pievērš uzmanību produkta etiķetēs norādītajai informācijai. Patērētāji uzskata, ka uz etiķetēm norādītā informācija ir pārāk sarežģīta.
Tādējādi jebkura iniciatīva izvietot veselīgākos produktus īpašos  plauktos vai jeb kā izcelt, lai tie atšķirtos no pārējiem produktiem, ir apsveicama un var palīdzēt mainīt patērētāju uztura  paradumus un izvēlēties atbilstošus pārtikas produktus.
Valsts darba inspekcija (VDI) pievienojas ceļu satiksmes drošības kampaņai "Apstājies, pirms atslēdzies!", un aicina gan darba devējus, gan darbiniekus izvērtēt slodzes samazināšanu un darba organizācijas uzlabošanu, lai nebūtu jāstrādā ārpus noteiktā darba laika.

Pārslodze var novest pie hroniska miega trūkuma, kas var izraisīt ne tikai aizmigšanu pie auto stūres, bet arī tieši ietekmē paveikto darbu un tā kvalitāti.

VDI veiktā darba vietā notikušo nelaimes gadījumu analīze liecina, ka 33% nelaimes gadījumu viens no cēloņiem bijis darbinieku uzmanības trūkums. Noguruma dēļ zūd koncertēšanās spējas, kā rezultātā cieš ne tikai pats, bet arī kolēģi, sadarbības partneri un klienti.

Ekkerti norāda, ka starp galvenajiem noguruma cēloņiem darba vietās minams slikti sabalansēts maiņu grafiks, darbs naktīs, īpaši vairāk nekā divas nakts maiņas pēc kārtas, virsstundas, tāpat arī bieži komandējumi ar pārlidojumiem, mainot laika zonas.

Inspekcijas direktors Renārs Lūsis aicina kritiski izvērtēt gan savas, gan sava darbinieka spējas ilgtermiņā tikt galā ar palielinātu slodzi. 
VDI aicina darba devējus iepazīties ar dažādiem informatīvajiem materiāliem par stresa samazināšanas iespējām un veselīgu darba vidi mājaslapā "www.stradavesels.lv".
No 19.līdz 27.martam jau ceturto gadu Rīgā notiks pasākumi, kas veltīti Tuberkulozes (TB) izplatības ierobežošanas dienai, kas visā pasaulē tiek atzīmēta 24. martā.
Šo pasākumu laikā iedzīvotājiem bez maksas tiks piedāvātas speciālista konsultācijas par TB un plaušu veselību, kā arī būs iespēja veikt krēpu testa izmeklējumus.

TB ir ārstējama slimība, tomēr tā ir viena no desmit bīstamākajām infekcijas slimībām pasaulē, kas ik gadu paņem vairāk nekā 1,5 miljonu cilvēku dzīvību.

2015. gadā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģiona birojs pieņēma Rīcības Plānu tuberkulozes ierobežošanai, kas ir saistošs visām dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvija. Plāns paredz līdz 2025. gadam, salīdzinot ar 2015. gadu: par 75 % samazināt TB izraisītās nāves, par 50 % samazināt jaunatklāto TB gadījumu skaitu un pilnībā novērst katastrofiskās izmaksas indivīdiem un ģimenēm, kurus skārusi TB.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2017. gadā ar TB pirmreizēji saslimuši 483 cilvēki, tikmēr 2016. gadā jauno saslimušo gadījumu skaits bija 560.
Latvijā ar katru gadu saslimstība ar TB pakāpeniski samazinās, tomēr joprojām esam PVO Eiropas Reģiona augstas saslimstības prioritātes 18 valstu grupā un speciālisti atzīst – priekšā vēl daudz izaicinājumu, lai pietuvotos PVO noteiktajiem kritērijiem.

Latvijā TB diagnostika un ārstēšana ir valsts apmaksāta, bet mediķi atzīst – šī komplicētā slimība nes sev līdzi daudzus pārbaudījumus gan pacientiem, gan viņu ģimenēm ārstēšanās laikā. 
Inficēties ar TB var ieelpojot baciļus, kurus izplata ar plaušu TB slims cilvēks klepojot, šķaudot, dziedot, smejoties vai runājot.
Šie baciļi var saglabāties gaisā nevēdinātās telpās pat vairākas stundas. Aptuveni 90 % gadījumu ieelpojot TB baciļus cilvēka organisms ir spējīgs ar tiem cīnīties un novērst baciļu attīstību TB slimībā.
Baciļi paliek cilvēka organismā neaktīvi un šādu stāvokli sauc par latentu TB infekciju. TB slimība attīstās aptuveni 10 % gadījumu. TB slimības attīstība ir cieši saistīta ar novājinātu imunitāti – blakus saslimšanām, neveselīgu dzīvesveidu, ilgstošu stresu, neatbilstošu uzturu, smēķēšanu, narkotiku lietošanu, pārmērīgu alkohola lietošanu, un citiem faktoriem.

Visbiežāk sastopamie TB simptomi ir klepus, kas nepāriet 2-3 nedēļas, ar vai bez krēpām, svīšana naktīs, nepamatots svara zudums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpas trūkums, sāpes krūtīs, apetītes zudums, pastāvīgs nogurums un nespēks.

Lai veicinātu sabiedrības informētību par TB, kā arī atgādināt par veidiem, kā stiprināt plaušu veselību, septiņas dienas Latvijas Sarkanā Krusta Veselības istabās tiks nodrošinātas speciālista konsultācijas.
Pēc nepieciešamības būs iespēja veikt izmeklējumu krēpu izmeklējuma testu.
Akcijas laikā līdz 3.aprīlim darbosies Latvijas Tuberkulozes fonda informatīvais tālrunis 26626161, uz kuru zvanot darba dienās, no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00, būs iespēja saņemt informāciju par Pasaules Tuberkulozes dienai veltīto pasākumu precīziem norises laikiem un vietām.
Piektdien, 16.martā, Pārgaujas novada Stalbes Tautas namā ikgadējo "Meža dienu" laikā notiks bezmaksas seminārs par meža nozares aktualitātēm,   informēja Valsts meža dienesta (VMD) mežzinis un mežsaimniecības demonstrējumu teritorijas "Pūpoli" pārvaldnieks Raimonds Mežaks.

Seminārā plānots apskatīt meža un zemes īpašniekus interesējošas aktuālas tēmas.
Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) Ziemeļvidzemes nodaļas vecākais mežsaimniecības konsultants Andris Vīrs un mežkopis Māris Zariņš dalīsies ar jaunāko informāciju, kas saistīta ar Eiropas Savienības atbalstu meža īpašniekiem.

Pēdējā laikā Latvijas teritorijā izplatās ozolu kalšanas slimība - par šo problēmu un par aktuāliem meža karantīnas organismiem pastāstīs Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.

Savukārt Valsts zemes dienesta (VZD) funkcijas atklās VZD Vidzemes reģionālās nodaļas pakalpojumu kvalitātes vadītāja Ingūna Janīte, kadastra procesa vadītāja Inta Klāsone un Cēsu biroja vadītāja Elga Liparte.

Pēdējā laikā atsevišķiem kokmateriāliem paaugstinājušās iepirkuma cenas. Par to, kā cenas veidojas un kādi faktori tās ietekmē, stāstīs SIA "BSW Latvia" koksnes iepirkumu daļas vadītājs Juris Menniks. Semināra pirmo daļu noslēgs VMD Ziemeļvidzemes virsmežniecības virsmežzines vietnieks Raivo Rudzītis. Semināra otrajā daļā paredzēts demonstrēt filmu.

Pasākums sāksies plkst.13. 
Piektā apbalvojuma “Laiks Ziedonim” laureātu cildināšanas ceremonija 3. maijā plkst. 19 notiks koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā.

Jau piekto gadu top Latvijas kultūras vidē nozīmīgs pasākums – apbalvojuma “Laiks Ziedonim” cildināšanas ceremonija, kas, kā ierasts, notiks Imanta Ziedoņa 85. dzimšanas dienā, 3. maijā. Katru gadu ceremonija notiek citā Latvijas vietā, šoreiz aicinot uz satikšanos Kurzemē.

“Liepāja pēc savas dabas un enerģētikas šodien ir ļoti “ziedoniska”, radoša, uzlādējoša – sava veida ikdienības izvējošanās galamērķis. Liepāja ir vieta, kur aizbraukt un atrast jaunu spēku. Līdzīgi kā Kurzemes daba, lauki un cilvēki savulaik iedvesmoja Ziedoni un dižkoku atbrīvotāju grupas dalībniekus, tā šobrīd Liepāja kā pilsēta ar savām vērtībām, vidi un norisēm turpina iedvesmot. Ziedonis tāpat kā Liepāja ir tādi nepieradināti, nesamāksloti, nepiepulēti, bet spilgti un iekustinoši lielumi,” uzsver I. Ziedoņa fonda “Viegli” padomes priekšsēdētāja Žanete Grende.

Mūziķa, režisora un scenārista Goran Gora veidotajā apbalvojuma ceremonijā skatītāji nokļūs ciešā saiknē ar Kurzemes dabu. “Katra “Laiks Ziedonim” ceremonija ir kā atsevišķs stāsts, kuru cenšamies izstāstīt, vienlaikus cildinot fantastiskas personības. Tā kā ceremonijas norises vieta ir Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”, mūsu fokuss šogad būs šī Latvijas reģiona daba, Liepājas pilsētas šarms, kā arī dažāda veida muzikālie pārsteigumi. Lai īstenotu šo ideju, jau janvārī devāmies ekspedīcijās, kurās tikāmies ar vietējiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem un māksliniekiem. Viņi ir kļuvuši par Liepājas un Kurzemes vēstniekiem apbalvojuma “Laiks Ziedonim” ceremonijas organizēšanā. Ekspedīcijas rezultātu ikviens varēs baudīt apbalvojuma “Laiks Ziedonim” cildināšanas ceremonijā,” stāsta Goran Gora.
Līdz ar pavasarīga laika iestāšanos jūras piekrastē sāk parādīties pirmie šī gada roņu mazuļi, un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un pievērst uzmanību – vai piekrastē sastaptais ir veselīgs, savvaļā izdzīvot spējīgs ronēns, vai tomēr tam nepieciešama palīdzība.
 
Dabas aizsardzības pārvalde jau saņēmusi ziņas par pirmajiem piekrastē redzētajiem roņu mazuļiem.
DAP uzsver, ka palīdzība nepieciešama tikai novārgušajiem ronēniem. Šādā gadījumā lūgums zvanīt pārvaldei pa tālruni 29198590.

Iedzīvotājiem pašiem pludmalē atrastos ronēnus nav ļauts glābt. Atrastu mirušu roņu gadījumā savukārt jāinformē vietējā pašvaldība, jo beigto dzīvnieku savākšana ietilpst pašvaldību funkcijās.

Bieži vien liedagā guļošs, vientuļš ronēns cilvēkos raisa līdzjūtību un vēlmi dažādos veidos palīdzēt, taču jāatceras, ka ne vienmēr šāds ronēns ir bezpalīdzīgs. Iespējams, viņš izlīdis no ūdens sasildīties un pagulēt, tādēļ pirmais un būtiskākais priekšnosacījums, atrodot roņu mazuli, ir novērtēt situāciju.

Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu.
Savukārt, ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana Dabas aizsardzības pārvaldei.
Speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Lai palīdzētu novērtēt roņu mazuļu stāvokli, visbiežāk apmeklētajās Rīgas jūras līča piekrastes teritorijās būs izvietoti arī informatīvi plakāti.

Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Martā un aprīlī pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, līdz Latvijas pludmalei tie nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.

Salīdzinot ar citiem  gadiem, kad ziema bija samērā silta, šogad prognozējams, ka ronēni drīzāk Rīgas jūras līča piekrasti varētu sasniegt uz ledus gabaliem. Roņu mazuļiem, kas pāragri atdalījušies no mātes un kuriem pašiem jāspēj sameklēt barību, iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukaudu slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ vēl jo būtiskāk, ieraugot pludmalē mazu ronēnu ar pūkas atliekām, to nedzīt atpakaļ ūdenī – visticamāk, tas piekrastē sildās un uzkrāj spēkus.

Roņu eksperti arī norāda, ka šajā periodā, pastaigājoties pa pludmali, ļoti būtiski pieskatīt savus četrkājainos draugus, kuri nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Tādēļ pastaigu laikā savus mīluļus ieteicams vest pavadā.
No 27.marta līdz 17.aprīlim Valmieras iedzīvotāji, kuri vēlas atmest smēķēšanu, aicināti apmeklēt atbalsta grupu smēķēšanas atmešanai.

Kopskaitā paredzētas četras nodarbības.
Pirmā – informatīvā nodarbība – notiks otrdien, 27.martā plkst.18:00–19:30 Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” telpās.
Visi interesenti tiks gaidīti uz 90 minūšu garu informatīvu nodarbību, kurā varēs iepazīties ar grupas vadītāju un uzzināt vairāk informācijas par grupu norisi.

Pārējās trīs atbalsta grupas nodarbības plānotas vienu reizi nedēļā (otrdienās).

Nodarbības vadīs kvalificēts psihologs Krišjānis Zaremba, kurš smēķēšanas atmešanas atbalsta grupas vada pēc īpaši izstrādātas programmas.
Uz nodarbībām aicinām ikvienu, kurš vēlas atmest smēķēšanu, ir saņēmis veselības aprūpes speciālista rekomendācijas un ir motivēts to darīt.

Nodarbību laikā dalībniekiem speciālista vadībā būs iespēja saņemt palīdzību, kā arī apgūt jaunas iemaņas, kā veiksmīgi pārvarēt vēlmi atsākt smēķēšanu pēc atbalsta grupas nodarbību noslēguma.

Dalība grupās – bez maksas. Informācija par grupas dalībniekiem tiks saglabāta konfidenciāla.

Pieteikšanās -  atbalsts.atmesanai@gmail.com, norādot vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, “Valmieras grupa”. Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar organizatoriem, zvanot pa tālruni 26180109.

Turpmāk vairs sociālajos tīklos nevarēs reģistrēties kad vien ienāk prātā.
Ministru kabinets nolēmis, ka bērniem līdz 13 gadu vecumam reģistrācija sociālajos tīklos būs tikai ar vecāku atļauju. Iepriekš bija plānots vecuma slieksni noteikt – 16 gadu vecumu, bet ministri izlēma, ka no trīspadsmit gadu vecums ir pietiekams, lai jaunietis sociālos tīklus varētu lietot bez vecāku ziņas.

Taču līdz 13 gadu vecumam reģistrējoties būs jāsaņem vecāku atļauja.
Vecuma slieksni  vēl jāapstiprina Saeimas deputātiem.

“Facebook”, “Draugiem.lv”, “Twitter”, “Instagram” un visos pārējos sociālajos tīklos no 25. maija vecuma ierobežojumam būs likuma spēks ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā.
Līdz šim ES vecuma slieksnis reģistrējoties bija tikai atsevišķos portālos un drīzāk kā formalitāte.

Viesturs Šeļmanovs-Plešs, kas ir “Drossinternets.lv” pārstāvis norāda, ka sarežģītākais ir uzzināt sociālo tīklu lietotāju patieso vecumu un izstrādāt veidu, kā droši saņemt jaunāko lietotāju vecāku atļauju.

“Facebook”, “Draugiem.lv”, “Twitter”, “Instagram” un visiem pārējiem sociālo tīklu īpašniekiem būs jāievēro jaunais likums. Sociālo portālu vadības ir pamatoti nobažījušās, jo sodi par likuma pārkāpumu ir mērāmi desmitos miljonu eiro.

Veids, kā pārliecināties par lietotāja vecumu, ir jāizdomā pašiem sociālo tīklu uzturētājiem.
Pasaulē populārākā sociālā tīkla ''Facebook'' lietošanas noteikumi jau šobrīd nosaka, ka reģistrēties drīkst tikai no 13 gadu vecuma. Šobrīd gan nekas netraucē par savu vecumu melot, tādēļ ''Facebook'' paļaujas uz citiem lietotājiem, ka tie ziņos par bērnu atvērtiem kontiem, lai tos varētu dzēst.

Pašmāju sociālie tīkli tajos ļauj reģistrēties bez vecuma ierobežojuma. 
Lai rosinātu sabiedrības izpratni par savām tiesībām,  līdz 16. martam vairāk nekā 100 zvērināti advokāti Advokatūras dienās iedzīvotājiem visā Latvijā sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas, īpašu uzmanību veltot cietušo tiesību skaidrošanai.
 
Latvijas likumdevējs ir paredzējis noziedzīgā nodarījumā cietušajam iespēju pretendēt valsts atbalstam brīdī, kad ir noteikts cietušā statuss. Tomēr pieredze rāda, ka nereti pati persona neapzinās, ka varētu tikt atzīta par cietušo ne vien fizisku pāridarījumu un nopietnu noziegumu rezultātā, bet arī citās dzīves situācijās – vardarbība internetā, satiksmes negadījumi, mantiski zaudējumi, pazemošana, autortiesību pārkāpumi – visos šajos gadījumos otrā pusē ir kāds cietušais, norāda Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs un zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs. “

Aizvadītā gada sniegto konsultāciju statistika rāda, ka lielākoties iedzīvotāji pēc palīdzības vēršas vardarbības gadījumos (74% no sniegto konsultāciju apjoma), tikmēr konsultācijas citās situācijās sniegtas salīdzinoši maz – par huligānismu 7%, ceļu satiksmes negadījumiem 3%, krāpšanu 2%, zādzībām 1%.
 
Šis būs devītais Advokatūras dienu gads.
Kā vienmēr jo īpaši aicināti konsultācijas izmantot iedzīvotāji, kuri līdz šim atlikuši vēršanos pie advokāta materiālu apstākļu vai citu ierobežojumu dēļ. Tāpat padomu varēs saņemt ne tikai cietušo tiesību, bet arī īres un mājokļa tiesību, apsaimniekošanas, ģimenes, mantojuma tiesību, parādsaistību, darba tiesisko attiecību un citās jomās, atbilstoši advokāta specializācijai.
 
Visvairāk advokātu šajā nedēļā būs Rīgā, kā arī bezmaksas konsultācijas tiks nodrošinātas reģionos, piemēram, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Smiltenē, Jēkabpilī un citviet. Lai palīdzētu atrast advokātu sev tuvākajā vietā, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas mājaslapā izveidota konsultāciju meklēšanas funkcija.
Mājaslapā www.advokatura.lv iedzīvotāji aicināti ielūkoties atkārtoti, ņemot vērā, ka arī advokāti konsultāciju sniegšanai vēl turpina pieteikties un aktuālais advokātu saraksts tiek pastāvīgi atjaunots.
Turpinoties atkusnim, tuvākajās dienās uz grants autoceļiem visā valsts teritorijā var iestāties šķīdonis – pārmitrināts grants segums zaudēs nestspēju un braukšanas apstākļi pasliktināsies.
Lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti, uz tiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām.  
 
Patlaban transporta masas ierobežojumi jau ir ieviesti uz atsevišķiem autoceļiem Kurzemē. 
Situāciju var noskaidrot, zvanot pa diennakts bezmaksas tālruni 80005555.
Tāpat  informācija par ieviestajiem ierobežojumiem ir ievietota VAS Latvijas Valsts ceļi mājaslapā: https://lvceli.lv/informacija-un-dati/#masas-ierobezojumi. 
  
Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti.
 
Transporta masas ierobežojumi tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas.
Uzlabot grants ceļa stāvokli var tikai tad, kad tas ir apžuvis un atguvis nestspēju.  
 
Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas.
Šo satiksmes ierobežojumu ievērošanu pastiprināti kontrolē LVC reģionālo nodaļu speciālisti sadarbībā ar Valsts policiju.
Šķīdonī bez ierobežojumiem atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus.
 
Sinoptiķi sola, ka šonedēļ sniega sega lielākajā daļā Latvijas nokusīs. Laikam kļūstot siltākam, mājās atgriežas arī putni, kuri ziemu pavadījuši siltākās zemēs. Latvijā jau redzēti daži putni,  dzērves, ķīvītes, bet masveida putnu migrāciju ornitologi prognozē pēc nedēļas vai divām, tā LTV stāsta ornitologi. 
 
Putni, kas ziemu ir pavadījuši siltajās zemēs, nu jau ir uzsākuši savu ceļu atpakaļ uz savām mājām Latviju. 
Ja kļūs siltāk, plašāku putnu migrāciju piedzīvosim tuvāko nedēļu laikā.

Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko prognozē, ka pēc nedēļas, divām būs īsā laikā ļoti masveidīga migrācija gan sugu ziņā, gan skaita ziņā.

Tie putni, kuri ziemo Āfrikā, Latviju varētu atgriezties ātrākais marta beigās, tomēr lielāko daļu redzēsim vien aprīli vai pat maija  sākumā. 

Tiem, kuriem nav laika doties pastaigās un pašiem ar savām acīm vērot putnu migrāciju, tiek piedāvāta aizraujoša iespēja sekot līdzi vairākiem putniem interneta tiešraidēs. Latvijas Dabas fondā stāsta, ka šobrīd aktīvas ir trīs kameras, vēlāk būs vairāk.
Pērn tiešraides kamerām bijuši 8 miljoni skatījumu no vairāk nekā 100 dažādām valstīm.  

No 12. līdz 16.aprīlim strādājošie vecumā no 25 gadiem var pieteikties Eiropas Savienības (ES) atbalstītajā pieaugušo izglītības programmā, lai paaugstinātu savas profesionālās prasmes un spēju konkurēt darba tirgū.

Šī ir jau otrā pieteikšanas kārtā šajā projektā, un kopumā programma darbosies līdz 2022.gadam.

Valsts izglītības attīstības aģentūras Pieaugušo izglītības pārvaldības nodaļas vadītājs Ingus Zitmanis pastāstīja, ka šajā kārtā mācībām var pieteikties 12 dažādās nozarēs 68 izglītības iestādēs visā Latvijā, mācības sāksies jūnijā, bet mācību ilgums ir ļoti dažāds, atkarībā no programmas.

ES fondu atbalstītajā programmā dalībniekiem būs jāsedz 10% no mācību maksas, šī maksa arī atšķiras atkarībā no programmas ilguma un specifikas. Savukārt mācības bez maksas ir personām ar maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusu.

Zitmanis aicināja iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt piedāvājumu un “neķert un negrābt” pirmo, kas pagadās, jo mācīties ES atbalstītajā programmā varēs tikai vienu reizi. Aģentūras pārstāvis aicināja sameklēt to, kas tiešam cilvēkam var būt noderīgs, un, ja tādas programmas tagad nav, pagaidīt, jo būs arī nākamās kārtas.

Programma domāta, lai cilvēki varētu pārkvalificēties un iegūt papildu prasmes. Tā paredzēta strādājošajiem un pašnodarbinātajiem, lai cilvēki saglabātu savu vietu darba tirgū un pakāptos labākā pozīcijā.

Mācībām varēs pieteikties strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem ar nepabeigtu vai pabeigtu izglītību - pamatizglītību, vispārējo vidējo, profesionālo vai augstāko izglītību atkarībā no izvēlētajām mācībām un tajās nepieciešamajām priekšzināšanām.

Pieteikties var šeit vai mājas lapā macibaspieaugusajiem.lv
Somijā konstatēts pirmais briežu hroniskās novājēšanas slimības gadījums. Slimība atklāta mirušam alnim Kainū provincē, netālu no Krievijas robežas.

Briežu hroniskās novājēšanas slimība ir lēni progresējoša, hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem.
Slimība attīstās lēni - dzīvnieks novājē, mainās tā uzvedība - novērojami kustību traucējumi, organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās, siekalošanās un zobu griešana. Rezultātā dzīvnieks iet bojā.

Pārtikas un veterinārais dienests šogad plāno laboratoriskai izmeklēšanai nosūtīt 1000 nomedītu savvaļas aļņu, staltbriežu un stirnu paraugus, kā arī 205 paraugus, kas ņemti no briežu dārzos mītošiem nobeigušiem vai nomedītiem staltbriežiem un dambriežiem.
Līdzīga monitoringa programma šogad tiks īstenota arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

PVD aicina medniekus ievērot biodrošības pasākumus, līdzīgi kā pie Āfrikas cūku mēra - jāmaina apavi, apģērbs pēc medībām, jāievēro personīgā higiēna.
Turklāt nevajadzētu ievest briežu dzimtas dzīvnieku gaļu, subproduktus vai trofejas no valstīm, kurās briežu hroniskās novājēšanas slimība konstatēta (Norvēģijas, ASV, Kanādas).

Ja ir radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar briežu hroniskās novājēšanas slimību, par to jāziņo PVD.
Krievijā 18.martā paredzētās prezidenta vēlēšanas notiks bez Eiropas Parlamenta novērotāju līdzdalības, paziņojuši EP demokrātijas atbalsta grupas līdzpriekšsēdētāji Deivids Makalisters un Linda Makavana.
"Eiropas Parlaments nenovēros šo vēlēšanu procesu un attiecīgi nekomentēs ne šo procesu, ne rezultātus, kuri tiks pasludināti pēc tam," teikts viņu paziņojumā.

Neviens EP deputāts nav saņēmis mandātu novērot vai komentēt vēlēšanu procesu EP vārdā. Tajā pat laikā, ja atsevišķi EP deputāti tomēr izlems novērot šīs vēlēšanas, tad viņi to darīs pēc savas iniciatīvas.

Vairākos Krievijas reģionos sākusies pirmstermiņa balsošana par prezidenta amata kandidātiem.
Taču lielāka iedzīvotāju daļa pie vēlēšanu urnām dosies 18.martā.

Krievijas mediju pārstāvji informē, ka pirmstermiņa balsošana tiek rīkota mazapdzīvotos un no centra attālākos valsts reģionos.  Atbalstu prezidenta kandidātam jau pašlaik var paust arī kuģu apkalpes locekļi un arktiskajos apgabalos izveidoto pētniecības staciju darbinieki.

Tikmēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka visvairāk balsu vēlēšanās saņems līdzšinējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins, iegūstot ceturto prezidentūras termiņu un palikšanu Kremlī līdz 2024.gadam. 
 Otrajā vietā ir komunistu kandidāts Pāvels Grudiņins.
Līdz šim iedzīvotāji e-veselības sistēmā norādījuši informāciju par 8300 kontaktpersonām, ar kurām ārstniecības personas var sazināties neatliekamā gadījumā, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) rīcībā esošajie dati.
Kā skaidroja NVD pārstāve Agnese Jasenoviča, norādītais personu skaits ir aptuveni trīs reizes lielāks nekā iepriekšējā gada vasarā, kad iedzīvotāji tika aicināti norādīt šo informāciju e-veselībā.

Pēc NVD datiem, visbiežāk jeb 30% gadījumu iedzīvotāji kā kontaktpersonu norādījuši savu dzīvesbiedru - sievu vai vīru. Bieži tikusi norādīta arī mātes kontaktinformācija, tajā skaitā saziņai neatliekamos gadījumos, kas saistīti ar nepilngadīgajiem bērniem - kopumā 23% gadījumu.
Nedaudz retāk jeb 15% gadījumu iedzīvotāji atzīmējuši savas atvases - meitu vai dēlu. Tāpat cilvēki kā savu kontaktpersonu mēdz norādīt civilsievu, civilvīru, māsu, brāli, citu radinieku, draugu, kaimiņu vai kolēģi.

NVD uzsver, ka kontaktpersonas informācijas pieejamība ir svarīga, ja iedzīvotājs ir nokļuvis slimnīcā ar zaudētām saziņas spējām, atmiņas zudumu, atrodoties traucētas apziņas vai bezsamaņas stāvoklī.
Nepieciešamības gadījumā ārstniecības personas var operatīvi sazināties ar pacienta tuviniekiem, lai informētu par pacienta atrašanās vietu, veselības stāvokli vai precizētu informāciju, kas ir svarīga savlaicīgas un pacientam piemērotākās ārstēšanas nodrošināšanai.

Iedzīvotāji, kuri kontaktpersonas informāciju e-veselībā vēl nav norādījuši, tiek mudināti to izdarīt.
Latvijā pārliecinošs vairums aptaujāto daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju jeb 72% nav saņēmuši ugunsdrošības instrukciju ēkai, kurā tie dzīvo, liecina apdrošinātāju dati.

Šo situāciju apstiprina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati.
2017.gada vasarā izlases kārtā veiktās daudzdzīvokļu ēku ugunsdrošības pārbaudes, kurās vairāk nekā puse pārbaudīto dzīvojamo māju iedzīvotāju nav bijuši iepazīstināti ar dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukciju. Turklāt vismaz trešdaļai no pārbaudītajām ēkām nav izstrādāta dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukcija vai ir nepieciešama tās pārstrāde.

Vispārliecinātākie par sava mājokļa ugunsdrošību ir Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji (76%), kā arī gados jaunāki cilvēki (74%).
Tostarp aptaujātie vecumā no 20 līdz 34 gadiem biežāk nekā citi aptaujātie norādījuši, ka nedara neko, lai pasargātu mājokli no ugunsnelaimēm.

Aptaujā noskaidrots, ka pastāv atšķirība starp teorētiskām zināšanām un reālu spēju rīkoties ugunsgrēka situācijā.
Vairums (56%) respondentu apgalvojuši, ka zina, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, taču par savām reālajām spējām rīkoties ārkārtas situācijā, ja ēkā, kurā dzīvo, ir izcēlies ugunsgrēks, pārliecināti bijuši 25% daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka 2017.gadā Latvijā reģistrēti 8714 ugunsgrēki, no kuriem 2587 dzēsti dzīvojamās mājās, tomēr ik gadu vidēji apmēram 1400 ugunsgrēku izceļas tieši daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās un dzīvokļos, kur visbiežāk degšana konstatēta virtuvēs, dzīvojamās telpās vai guļamistabās, ēku kāpņu telpās, kā arī dūmvados vai atkritumu tvertnēs.
"Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem ir pienākums rūpēties ne tikai par sava dzīvokļa ugunsdrošību, bet arī par ugunsdrošības prasību ievērošanu dzīvojamās mājas koplietošanas telpās. Būtiski ir parūpēties par evakuācijas izeju, pagrabu un bēniņu kārtības uzturēšana, lai tajos netiktu aizkrauti ar degtspējīgiem priekšmetiem, kā arī jāveic elektroinstalācijas pārbaude," norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.

No šodienas  ir atklāts "Mājokļa drošības mēnesis 2018", kura mērķis šogad ir vērst iedzīvotāju uzmanību ugunsdrošības riskiem daudzdzīvokļu ēkās un rīcībai ugunsnelaimes situācijā.

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (turpmāk-VTUA) atgādina, lai piedalītos ceļu satiksmē, t.sk., arī pirms pavasara darbu uzsākšanas, traktortehnika un tās piekabes jāsagatavo un jāuzrāda ikgadējai tehniskajai apskatei (turpmāk - tehniskā apskate).

Traktortehnikas īpašniekus (vadītājus) VTUA aicina, pirms tehniskās apskates, iepazīties ar tuvākās tehniskās uzraudzības reģiona nodaļas biroja klientu pieņemšanas laikiem un tehniskās apskates izbraukuma grafiku.
Tehniskā apskate, ārpus birojam piegulošās teritorijas, tiek veikta iespējami tuvu traktortehnikas atrašanās vietai (pēc iepriekš saplānota izbraukuma grafika) vai individuāli vienojoties ar inspektoru (izsaukums).

Ar tehniskās apskates izbraukuma grafiku var iepazīties VTUA tīmekļa vietnē http://www.vtua.gov.lv/lv/tehniskas_apskates vai novada pašvaldībā.
VTUA izziņotajā traktortehnikas tehniskās apskates izbraukuma grafika vietā var ierasties jebkura traktortehnikas vienība tehniskās apskates veikšanai.

Uz apskates brīdi traktortehnikai vai tās piekabei ir jābūt derīgai īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) polisei, bet pirms tehniskās apskates veikšanas traktortehnikas vai tās piekabes īpašnieks (vadītājs) VTUA inspektoram uzrāda traktortehnikas vai tās piekabes derīgu reģistrācijas apliecību un attiecīgās kategorijas derīgu traktortehnikas vadītāja apliecību, kā arī veic apmaksu par tehnisko apskati un transportu.

VTUA lauksaimniekus arī aicina savlaicīgi pieteikties augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudēm, jo līdzīgi kā ar tehniskajām apskatēm, pārbaudes tiek veiktas visā Latvijas teritorijā.

VTUA arī atgādina, lai traktortehnikas piekabei tiktu veikta ikgadējā valsts tehniskā apskate tā jāuzrāda sakabē ar traktortehniku!

Tehniskā apskate tiek veikta ar mērķi nodrošināt cilvēku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgas traktortehnikas un tās piekabju piedalīšanos ceļu satiksmē. 
Britu mūzikas žurnāls NME, kas vairākās paaudzēs veidojis lasītāju muzikālo gaumi, vairs neiznāks drukātā versijā, pavēstījuši tā izdevēji.
Izdevniecība "Time Inc. UK" norādīja, ka "koncentrēs investīcijas, lai turpinātu paplašināt NME digitālo auditoriju".

Žurnāla drukātais izdevums, kas iznāca reizi nedēļā, pie lasītājiem pēdējo reizi nokļūs piektdien.

Ar nosaukumu "New Musical Express" 1952.gadā dibinātais žurnāls kļuva par būtisku lasāmvielu mūzikas faniem un bija iecienīta platforma mūziķiem "Bītlu mānijas", progresīvā roka, pankroka, indīroka un citās muzikālajās ērās.

Ziņas par iecienītā žurnāla drukātās versijas pārtraukšanu izraisījusi fanu un mūziķu nostalģiju.
Šo sestdien, 10. martā, tirdzniecības centrā Domina Shopping norisināsies līdz šim vērienīgākais skolēnu mācību uzņēmumu tirgošanās pasākums “Cits Bazārs”, kas notiek Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) projekta “Inovāciju motivācijas programma” ietvaros un ko rīko organizācija Junior Achievement Latvija (JA Latvija).

Šoreiz tirgosies rekordliels uzņēmumu skaits, un nedēļas nogalē interesenti varēs apskatīt un iegādāties vairāk nekā 270 skolēnu uzņēmumu pašu radītos produktus.

Starp produktiem, kurus jaunie uzņēmēji pircējiem piedāvās šogad — multifunkcionāli pledi, kas atgrūž ūdeni, pasargā no vēja un absorbē siltumu, automatizētas augu laistīšanas sistēmas, kraukšķīgi dārzeņu un augļu čipsi bez konservantiem un e-vielām, video CV filmēšanas pakalpojumi darba meklētājiem, USB lādētāji ar saules bateriju, izglītojošas galda spēles un daudz kas cits.

“Cits Bazārs” ir izcila testa vide, kurā jaunieši var attīstīt savu potenciālu — radīt, plānot, rēķināt, sadarboties, pārdot un komunicēt ar īstu pircēju. Katrs no dalībniekiem ir smagi strādājis, lai parādītu un prezentētu savu produktu klientiem, tāpēc aicinu atbalstīt jauniešus, apmeklēt šo pasākumu un, iespējams, arī kaut ko iegādāties,” saka Junior Achievement Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Apmeklētāji jauniešu radītās preces varēs ieraudzīt un iegādāties astoņās preču kategorijās — “Pakalpojumi, izklaide”, “Apģērbi, aksesuāri”, “Skaistumkopšana, bižutērija”, “Pārtika, preces virtuvei”, “Elektropreces, gaismas objekti”, “Suvenīri, dāvanas, sezonas preces”, “Spēles, preces bērniem”, “Interjera preces”. 

Latvijas Miega apnojas speciālistu asociācija pievienojas Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīkotajai kampaņai pret nogurumu pie auto stūres “Apstājies, pirms atslēdzies!” un atzinīgi vērtē uzsākto sabiedrības informēšanu.

Atsaucoties uz publiski izskanējušo aicinājumu izglītot sabiedrību par noguruma cēloņiem un riskiem, asociācija vērš uzmanību, ka nogurums var būt arī nopietnas slimības – obstruktīvās miega apnojas (OMA) – simptoms!
OMA ir elpošanas traucējumi miegā.
Miega apnojas smagām formām ir samērā uzkrītoša simptomātika un pazīmes, kas līdzcilvēkiem ļauj tās viegli pamanīt, lai sirgstošo brīdinātu.
Naktī visbiežāk tā ir stipra un skaļa krākšana, pauzes elpošanā, arī nemierīgs miegs, īpaši smagos gadījumos – nakts laikā pat bieža urinācija. Pie vizuālajām pazīmēm jāmin liekais svars, vīriešiem kakla apkārtmērs visbiežāk var būt virs 42 cm, savukārt sievietēm – virs 39 cm. Sejas skeleta īpatnības – mazs apakšžoklis, lielas rīkles mandeles.
Turklāt tas ir mīts, ka ar šo slimību var sastapties tikai gados vecāki cilvēki.

OMA bieži pavada arī raksturīgas saslimšanas, kas ir sekas regulārai smakšanai – paaugstināts asinsspiediens, citas sirds un asinsvadu slimības, paaugstināts cukura līmenis asinīs vai 2. tipa diabēts. Diennakts gaišajā laikā šie pacienti cieš no miegainības, kas pastiprinās, pieaugot miega apnojas smaguma pakāpei.
Diemžēl starp OMA pacientiem ir ievērojami paaugstināta mirstība ar infarktiem un insultiem. Tomēr jāuzsver, ka OMA ir iespēja apārstēt – miegainība izzūd un mazinās pāragras nāves risks.

OMA visā pasaulē ir atzīta par slimību, kas saistīta ar līdz pat sešām reizēm lielāku ceļu satiksmes negadījumu iespējamību miegainības dēļ. Šo iemeslu dēļ slimībai ārsti un ceļu satiksmes drošības uzraudzītāji pievērš īpašu uzmanību.
Jāatzīmē, ka  1.janvārī spēkā stājās stingrāki medicīnisko izziņu izsniegšanas noteikumi. Turpmāk ārstu komisijai vai ģimenes ārstam veselības pārbaudes kartē ir jāatzīmē, vai konkrētajam cilvēkam ir OMA simptomi un ja ir, tad kādi. 
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicina atsaukties vecākus, kuru atvases skolas gaitas sākušas sešu gadu vecumā.

Šādu aicinājumu IZM publicējusi sociālajā tīklā "Twitter". Uz to atsaukušies vairāki vecāki, kuru bērni pirmajā klasē devās sešu gadu vecumā. Tāpat atsauksmes raksta arī cilvēki, kuri pazīstot bērnus, kas šajā vecumā sākuši skolas gaitas.

"Twitter" lietotāju atsauksmes par sešgadnieku sūtīšanu skolā ir dažādas - vecāki, kuri norādījuši, ka viņu bērni sākuši iet skolā sešu gadu vecumā, nenovēro īpašas problēmas, taču tie, kuri stāsta par kādiem pazīstamajiem bērniem, norāda, ka ideja par sešgadnieku sūtīšanu pirmajā klasē neesot laba.

Kāds "Twitter" lietotājs savukārt pauda neizpratni, ka ministrija šādu aptauju veic tikai tagad, kad reformas pieteikums jau ir izteikts.

Vakar, izskatot IZM priekšlikumu par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, Ministru kabineta komiteja  lēma diskusijas par minēto jautājumu turpināt pēc divām nedēļām.

Vienlaikus Saeimā šodien iesniegti sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savāktie 10 000 parakstu par esošā skolas gaitu sākšanas vecuma saglabāšanu, tas ir no 7 gadu vecuma. 
Gaisa temperatūrai Latvijā pakāpeniski paaugstinoties virs nulles, reģionālie un vietēji autoceļi, kuru uzturēšanas klase pieļauj piebraukta sniega kārtu, dienas laikā kūstot, bet naktī piesalstot, var kļūt slideni, norādīja "Latvijas autoceļu uzturētāja" (LAU) pārstāvji.

LAU atzīmēja, ka pēc lielā sala laiks kļūst arvien siltāks un nedēļas nogalē daļā Latvijas tiek prognozēta metereoloģiskā pavasara iestāšanās.
Gaisa temperatūrai arvien biežāk paaugstinoties virs nulles, kā arī saules iedarbībā uz sniegotajiem un sasalušajiem autoceļiem, kuru uzturēšanas klase pieļauj piebraukta sniega kārtu, var veidoties atkala un tie kļūs slideni.
 
Šajos laika apstākļos pa grants ceļiem ir jābrauc piesardzīgi, sevišķi stāvos kāpumos un pagriezienos, jo saķere var būt zema.
Lai uzlabotu braukšanas drošību, LAU veic C un D uzturēšanas klasei paredzētos darbus - rievo vai kaisa ar smilts un sāls maisījumu bīstamos ceļu posmus - krustojumus, pagriezienus, kāpumus. Kaisīšana vai rievu izveide uzlabo mašīnas riepu saķeri ar segumu.
 
Pēc nepieciešamības tiek veikta arī avārijas bedru aizpildīšana, jo, sākoties ilgstošam atkusnim, uz asfalta ceļiem var veidoties bedres. Intensīvās satiksmes apstākļos dienas laikā neliela bedre var pārvērsties avārijas bedrē.
 
Par slideniem ceļu posmiem vai avārijas bedrēm uz valsts autoceļiem aicinām informēt Satiksmes informācijas centru, zvanot pa diennakts bezmaksas tālruni 8000 5555.

Facebook Draugiem Twitter Instagram