No marta līdz augustam dažādās Latvijas pilsētās norisināsies  bērnu un ģimeņu sporta festivāls.

Pirmais festivāla posms norisināsies 18.martā Tukumā, kam sekos Dobeles posms 26.maijā, Rīgas posms 30.jūnijā, Auces posms 28.jūlijā, bet pēdējais posms un festivāla fināls norisināsies 18.augustā Ragaciema pludmalē.
Festivāls tiek rīkots, lai arvien vairāk ģimeņu iesaistītu sportiskās aktivitātēs un kopīgā laika pavadīšanā, tāpēc dalība visos posmos ir bez maksas.

Katrā no festivāla posmiem uz skatuves visas dienas garumā notiks dažāda formāta spēka sacensības sportistiem no dažādām valstīm un izaicinājumu rings, kurā būs gan dažādi paraugdemonstrējumi, gan arī iespēja vienam otru izaicināt uz draudzīgu sacensību.
Paralēli šīm aktivitātēm būs 16 līdz 24 atrakcijas bērniem, kuras tie veiks jauktā secībā, rezultātā skaitot punktus un nosakot katra posma labākos.

Par pasākumu vadītājiem izraudzītas sabiedrībā labi zināmas personas, turklāt pēdējā posma noslēgumā iecerēts salūts un svinības.

No 1.aprīļa atsāksies periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā būs jāmaksā. Būs pieejamas nedēļas, mēneša vai visa perioda caurlaides.

Pašvaldība vērš uzmanību, ka tiem, kuriem pienākas caurlaides maksas atvieglojums vai atbrīvojums, caurlaide jānoformē līdz 22.martam, lai tā būtu spēkā 1.aprīlī. Caurlaides personām, kurām ir tiesības uz nodevas atvieglojumu vai atbrīvojumu, tiek reģistrētas pēc pieteikuma apstiprināšanas un nodevas vai maksas pakalpojuma apmaksas, un tas notiek aptuveni piecu darba dienu laikā.

Pieredze rāda, ka lielākā daļa par caurlaides noformēšanu atceras marta beigās. Jo savlaicīgāk pieteikums tiks iesniegts, jo ātrāk tas tiks izskatīts un caurlaide noformēta. Lai caurlaide būtu spēkā jau 1.aprīlī, pieteikums caurlaidei jāiesniedz līdz 22.martam, un līdz 1.aprīlim jāsamaksā nodeva vai maksas pakalpojuma maksa. 
Nedēļas caurlaide šogad ir jaunums.

Kopš pagājušā gada Jūrmalā ieviesta elektroniska caurlaižu sistēma - ilgtermiņa caurlaides tiek noformētas un reģistrētas elektroniski, un ieviesta arī elektroniska caurlaižu kontroles sistēma. Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus no 1.aprīļa pārliecināties par to, vai transportlīdzeklim ir iegādāta vai spēkā esoša caurlaide - tā kā kontroli nodrošina elektroniskā sistēma, piefiksējot katra iebraukušā transportlīdzekļa numuru, izvairīties no soda 50 eiro apmērā nebūs iespējams.

Jūrmalā deklarētajām personām un nekustamā īpašuma īpašniekiem (fiziskām personām) caurlaides bez maksas un bez pieteikuma reģistrē informācijas sistēma visiem CSDD reģistrētajiem īpašumā, valdījumā un turējumā esošajiem transportlīdzekļiem.
Par automātiski reģistrētās caurlaides derīgumu transportlīdzekļa vadītājiem jāpārliecinās no 15. marta mājaslapā www.jurmala.lv, ievadot transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un reģistrācijas apliecības numuru vai autorizējoties www.epakalpojumi.jurmala.lv 
ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītājs Džefs Bezoss ierindojies žurnāla "Forbes" veidotā ikgadējā pasaules bagātāko cilvēku saraksta augšgalā, viņam apsteidzot datortehnoloģiju uzņēmuma "Microsoft" dibinātāju Bilu Geitsu.

Bezosa bagātība šogad novērtēta 112 miljardu dolāru (91 miljarda eiro) apmērā, kas ir par 39,2 miljardiem dolāru vairāk nekā pirms gada. "Forbes" norāda, ka Bezosa bagātība piedzīvojusi straujāko kāpumu viena gada laikā kopš 1987.gada, kad žurnāls sāka pasaulē turīgāko cilvēku saraksta veidošanu.
Otro vietu ar 90 miljardu dolāru bagātību ieņem Geitss, kurš kopš 1995.gada vien sesto reizi nav ierindojies "Forbes" saraksta augšgalā, bet trešajā vietā ir amerikāņu investors Vorens Bafets, kura bagātība veido 84 miljardus dolāru.

Tikmēr ceturtajā vietā nokļuvis Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, kura turība pieaugusi par 30,5 miljardiem dolāru un sasniegusi 72 miljardus dolāru, viņam arī pirmo reizi kopš 2012.gada kļūstot par Eiropas bagātāko cilvēku.
Pirmo "Forbes" saraksta sešinieku noslēdz sociālā tīkla "Facebook" dibinātājs un vadītājs Marks Cukerbergs (71 miljards dolāru) un Eiropas lielākā apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmuma "Inditex" dibinātājs Amansio Ortega (70 miljardi dolāru).

"Forbes" norāda, ka kopumā pasaulē ir 2208 miljardieri, kas ir visu laiku augstākais līmenis. Šo miljardieru kopējā bagātība gada laikā palielinājusies par 18% - līdz 9,1 triljonam dolāru, kas arī ir rekordaugsts līmenis.
"Forbes" sarakstā ir arī 259 jaunpienācēji, tostarp 89 no Ķīnas.
Nedēļas nogalē Phjončhanā startēs ziemas paralimpiskās spēles, kurās sešos sporta veidos piedalīsies gandrīz 600 atlēti no aptuveni 50 valstīm, bet ne no Latvijas. 

Vistuvāk dalībai ziemas paralimpiskajās spēlēs bija mūsu ratiņkērlinga pārstāvji, tomēr sāpīga neveiksme izšķirošajā spēlē liedza aizbraukt uz Phjončhanu. 

Tomēr Latvija saglabā cerības deleģēt kādu sportistu pēc četriem gadiem Pekinā, par pārliecināta Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidentei Daigai Dadzītei, stāstot, ka lielas  cerības, domājot par 2022. gada Pekinas paralimpiskajām spēlēm, tiek saistītas ar parabobsleju, kurā latvieši ir vieni no pirmatklājējiem un spējuši panākt tā attīstību pasaulē. 

Phjončhanas paralimpisko spēļu laikā Starptautiskā paralimpiskā komiteja lems par parabobsleja iekļaušanu paralimpisko spēļu programmā. Pašreizējais pasaules čempions parabobslejā ir latvietis Arturs Klots, bet 2016. gadā Alvis Brants un Klots pasaules čempionātā ieguva attiecīgi sudraba un bronzas godalgas. Viņiem ar padomu talkā nāk arī Latvijas bijušie bobslejisti.
Ja agrāk parabobslejā dalībnieku skaits knapi sasniedza desmit, tad tagad starptautiskajās sacensībās startē jau vairāk nekā 20 sportistu. 

Dadzīte uzskata, ka Latvija uz Pekinas paralimpiskajām spēlēm varētu deleģēt divus vai pat trīs parabobslejistus.

Taču citos sporta veidos līdz paralimpiskajām spēlēm vēl ļoti tāls ceļš ejams. 

Dadzīte   stāsta, ka esot uzsākts ceļš pretī stājkhokeja komandas izveidei. 
Bijuši gribētāji, kas mēģinājuši nodarboties ar distanču slēpošanu un biatlonu, taču centieni atduras pret finansēm. Latvijā ziemas ne vienmēr ir tādas, kā pēdējās divās nedēļās, bet kalnu slēpošanā potenciālos paralimpiešus kavē pielāgotu pacēlāju trūkums. Trenēties būtu jābrauc uz ārzemēm, bet tas ir dārgi. 

Tādējādi vismaz tuvāko četru gadu perspektīvā Latvijas paralimpiskajai kustībai atliek cerēt tikai uz ratiņkērlinga komandu un parabobsleja iekļaušanu spēļu programmā.
Sabiedrības iniciatīvu portālā Balsojam.lv 26. februārī ir uzsākta parakstu vākšanas kampaņa ar nosaukumu “Pārtika Latvijai”.
Iniciatīvā uzsver, ka pasaulē ir tendence, ka apmēram viena trešdaļa no pārtikas tiek izsviesta atkritumos. Faktiski 870 miljoni pasaulē cieš badu, kamēr citi joprojām izmet pārtiku miskastē. Latvijā gan izsviestās pārtikas apjoms nav tik liels, tomēr vienalga arī Latvijā dienā tiek izmests apmēram 20 tonnas pārtikas.

Latvijas tirgotāju asociācija ir aprēķinājusi, ka šīs 20 tonnas pārtikas, kas ikdienu Latvijā tiek izsviestas naudas izteiksmē ir mērāmas apmēram 85000 EUR, mēnesī tie ir vairāk nekā 2,5 miljoni EUR.
Ppašlaik lielveikali un dažādi ēdināšanas uzņēmumi daudz pārtikas ar tikko iztecējušu derīguma termiņu iznīcina. Lielākā daļa no pārtikas kam tūlīt, vai arī tikko ir beidzies derīguma termiņš ir lietojams uzturā. Tajā pašā laikā liela sabiedrības daļa dzīvo trūkumā, un vidēji katrai piektajai personai ir grūtības iegādāties pārtiku nepieciešamajā apjomā.
Faktiski personām ar zemiem ienākumiem lielākā daļa naudas tiek tērēta pārtikai līdz ar to cilvēki ar zemiem ienākumiem ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam.
Ar šo iniciatīvu tās iesniedzēji vēlas, lai pārtika, kam drīzumā beigtos derīguma termiņš nevis tiktu utilizēta/iznīcināta, bet gan tiktu nodota personām bez atlīdzības.

Lai iniciatīva nonāktu Saeimas dienaskārtībā ir nepieciešami 10000 parakstu.
CSDD veikusi Latvijā unikālu sociālo eksperimentu, ar slēpto kameru fiksējot kinomīļu reakcijas eksperimentāla seansa laikā.
Aicinot ikvienu aizdomāties un pārbaudīt savas prasmes, radīts arī virtuāls testa brauciens “Kurš stiprāks – tu vai nogurums?”.

Eksperiments  norisinājās sociālās kampaņas “Apstājies, pirms atslēdzies!” ietvaros ar mērķi uzskatāmi parādīt, ka nogurums attiecas uz ikvienu no mums, ne tikai autovadītājiem.

Skatītāji tika aicināti uz ekskluzīvu filmu “Ceļš”, kurā, kā izrādījās, 40 minūšu garumā tika rādīts tumšs un vienmuļš ceļš no Rīgas līdz Iecavai.

Seansa laikā skatītāji cīnījās ar nogurumu, knapi spējot noturēt vaļā acis un ik pa brīdim piedzīvojot sekundes miegu.
Aizmiegot kino, mēs tikai neredzam filmas beigas, bet, aizmiegot pie auto stūres, – tās tiešām ir beigas!

Par to, kas notika kinozālē, skaties te:



Tomēr aizmigšana kinoteātrī vai aizmigšana pie auto stūres ir divas nesalīdzināmas lietas.
Pēc seansa, kad skatītājiem tika izskaidrots eksperiments, viņi dalījās savā pieredzē cīņā ar nogurumu.

Savukārt, lai ikvienam būtu iespēja pārbaudīt savu spēju atpazīt un uzveikt miegainību, CSDD radījusi izglītojošu testu “Kurš stiprāks – tu vai nogurums?”.

Sākot testu, ir iespēja izvēlēties vienu no trim dažādiem maršrutiem: ar draugiem no festivāla, ar bērniem pie omes vai uz mājām no komandējuma. Katrā no tiem ir astoņi jautājumi, uz kuriem atbildot tiek saņemti punkti un izglītojošs komentārs. Pēc testa aizpildīšanas un punktu apkopojuma tiek paziņots rezultāts ar novērtējumu. Dodies nelielā testa braucienā vietnē www.neatsledzies.lv un noskaidro, vai māki ceļā atpazīt miegainības pazīmes un zini, kā rīkoties, lai neatslēgtos pie stūres!

Piedāvājam iespēju noskatīties arī eksperimentālo filmu “Ceļš” pilnā garumā, ko kino vēroja eksperimenta dalībnieki, nenojaušot, ka tiek filmēti:



Lai veicinātu sabiedrības izpratni, kā nekļūt par upuri krāpniekiem, 27. un 28. februārī visā Latvijā jau trīspadsmito reizi norisinājās Notāru dienas – ikviens iedzīvotājs 30 Latvijas pilsētās 106 notāru birojos saņēma bezmaksas juridiskās konsultācijas gan klātienē, gan attālināti.
Šogad vairāk nekā 2000 cilvēku izmantoja iespēju doties uz notāra konsultāciju un uzdot sev interesējošos jautājumus. Galvenokārt – vairāk nekā 89% gadījumu – Notāru dienu apmeklētājus interesēja konsultācijas saistībā ar viņu īpašumā esošu nekustamo īpašumu – dzīvokli, zemi vai māju, kā arī mantošanas tiesībām.

“Notāru sarunās ar iedzīvotājiem gūts apstiprinājums, ka nemainīgi visaktuālākie juridiskie jautājumi, kas interesē mūsu valsts iedzīvotājus, ir saistīti ar nekustamo īpašumu, tā iegādi, pārdošanu, dāvināšanu un ieķīlāšanu, tāpat arī aktuāli ir jautājumi par testamenta sastādīšanu un mantošanas tiesībām. Šogad novērojām arī to, ka daudzi iedzīvotāji pie notāriem vērsās ar problēmām, kas radušās ar agrāk izsniegtiem galvojumiem. Diemžēl Notāru dienās pārliecinājāmies arī par to, ka zināšanas par juridiskām niansēm cilvēkiem joprojām ir vājas. Tomēr mums ir prieks, ka tik liels cilvēku skaits vēršas pēc padoma. Šādās reizēs patiešām redzi, ka notārs ir cilvēkam tuvākais jurists, kurš neatsaka palīdzēt un sniegt skaidrojumu par šķietami nesaprotamām lietām,” norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Citas tēmas, par kurām interesējās Notāru dienu apmeklētāji, bija saistītas ar uztura, aizdevuma un īres līgumiem, laulību šķiršanu un arī reģistrāciju pie notāra, nodokļiem un nodevām, ģimenes, personiskajām un sociālajām tiesībām, nākotnes pilnvarojumu u.c. Bija arī jautājumi par darījumiem, kuros kā maksāšanas līdzeklis tiktu izmantota kāda no kriptovalūtām.

“Kopumā aizvadītās Notāru dienas un lielā iedzīvotāju interese par konsultāciju iepspējām liek secināt vismaz divas lietas,” stāsta Jānis Skrastiņš. “Pirmkārt, svarīgus darījumus, cik vien iespējams, vienmēr jācenšas veikt ar profesionāļa starpniecību, jo notārs pat vissarežģītākās juridiskās lietas spēs nokārtot no A līdz Z. Tomēr, ja cilvēks mēģinās tikt galā ar visu pats, jāatceras, ka nepieciešams uzzināt visu iespējamo par darījuma partneri, kā arī ļoti rūpīgi jāizpēta līgums, un to nedrīkst parakstīt, ja ir kaut mazākās šaubas vai neizpratne par kādu no līguma nosacījumiem.”

“Otrkārt,” turpina LZNP priekšsēdētājs, “gadījumi, par kuriem cilvēkiem nepieciešama juridiskā palīdzība, ir pavisam atšķirīgi, tieši tādēļ ir jāizvēlas uzticams padomdevējs. Nereti cilvēki, slēdzot līgumus vai pieņemot lēmums, konsultējas nevis ar profesionāli, bet gan kaimiņu, radinieku, draugu. Visbiežāk šāda padomdevēja kompetence ir apšaubāma, bet personiskā pieredzē balstīti padomi var nebūt derīgi citai situācijai, jo katrs gadījums ir ļoti individuāls, tādējādi dažādos līgumos un citos dokumentos tiek iekļauti nosacījumi, kas rada virkni risku.”

Viens no drošākajiem veidiem, kā izvairīties no liktenīgām kļūdām vai pat krāpniecības, ir konsultēšanās ar notāru. Turpmāk Latvijā tas būs iespējams arī digitāli, jo jau šogad gaidāmas vairākas interesantas pārmaiņas, kas saistītas ar notāra darbu digitālajā vidē.

Kā ierasts, vislielākā iedzīvotāju aktivitāte Notāru dienās bija Rīgā un Pierīgā, kur notāru birojos dažādos juridiskos jautājumos konsultācijas saņēma teju 900 cilvēku.
Liels apmeklētāju pieplūdums bija arī Rēzeknē, Daugavpilī, Ventspilī, Tukumā, Ogrē, Liepājā un Jelgavā. Piemēram, Rēzeknē divu dienu laikā bezmaksas juridisko palīdzību saņēma 123 cilvēki, bet Jelgavā – 117. Lai uzdotu savus jautājumus, izmantojot saziņas programmu Skype, pie notāriem šajās dienās vērsās ap 120 cilvēkiem.

Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gadā notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas ikvienam iedzīvotājam. Notāru dienas notiek jau kopš 2006. gada, un nu jau trīspadsmito gadu līdzās juridiskajām konsultācijām notāri priekšplānā izvirza sabiedrībai aktuālus jautājumus. 
Turpmāk bezdarbniekiem no reģioniem būs iespēja saņemt finanšu atbalstu reģionālajai mobilitātei nokļūšanai darba vietā vai dzīvesvietas īres izmaksu segšanai, uzsākot darbu arī Rīgā.

Cilvēkiem, kuriem neizdodas atrast darbu blakus savai dzīvesvietai, tiek sniegta palīdzība nokļūšanai līdz brīvajām darba vietām tuvākajos reģionos un pilsētās, kurās ir liels brīvo vakanču skaits.
Valdība grozīja noteikumus par šādiem pabalstiem, ļaujot saņemt tos arī tiem, kas sāk darbu Rīgā, kas līdz šim nebija paredzēts.


Jebkuram vieglā automobiļa vadītājam, kurš veic pasažieru komercpārvadājumus, tajā skaitā arī taksometru vadītājiem, līdz 31.maijam būs jāreģistrējas taksometru vadītāju reģistrā, ko uzturēs Autotransporta direkcija (ATD).
To paredz valdībā atbalstītie pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili noteikumi.
 
Ar valdībā apstiprinātajiem noteikumiem paredzēst ieviest kopbraukšanas jeb tā saukto "aplikācijas takšu" regulējumu atbilstoši pērn rudenī pieņemtajiem Autopārvadājumu likuma grozījumiem.

Noteikumi paredz ka līdztekus taksometru pakalpojumiem pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo transportlīdzekli varēs veikt ikviens komersants, kas būs saņēmis licenci ATD.
Tos varēs veikt ar transportlīdzekli, kurā ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas, un iedzīvotājiem pakalpojumu varēs piedāvāt, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistē speciāli izveidotā tīmekļvietnē vai mobilajā aplikācijā. Pasažieri par braucienu varēs norēķināties tikai bezskaidrā naudā.

Šie nosacījumi neattiecas uz taksometru pārvadājumiem – to licencēšanu turpmāk veiks deviņu republikas nozīmes pilsētu pašvaldības un plānošanas reģioni.

Patlaban pasažieru pārvadājumus ar taksometru drīkst veikt tikai tad, ja pārvadātājs ir saņēmis licenci, ko izsniedz pašvaldība.
Līdz šim izsniegtās licences taksometru pārvadājumiem būs spēkā līdz šā gada 30.jūnijam un licences kartītes – līdz 2019.gada 31.maijam, skaidro ATD.

Saskaņā ar noteikumiem  vieglo automobiļu vadītājiem (arī taksometru vadītājiem), kuri veic pasažieru pārvadājumus, saņemot atlīdzību par veikto pakalpojumu, turpmāk būs jāreģistrējas taksometru vadītāju reģistrā un jāsaņem apliecība.

Šai apliecībai pakalpojumu sniegšanas laikā būs jāatrodas transportlīdzeklī pasažierim redzamā vietā, jo tā apliecina transportlīdzekļa vadītāja tiesības veikt šāda veida pārvadājumus, un pasažierim būs iespēja par to pārliecināties, ievadot apliecības reģistrācijas numuru taksometru vadītāju reģistrā.
Šobrīd ir noteikts pārejas periods līdz  31. maijam.

No 1. jūnija vieglā auto vadītājs, tajā skaitā arī taksometra vadītājs, kurš nebūs reģistrējies taksometru vadītāju reģistrā un saņēmis apliecību, vairs nevarēs veikt pārvadājumus.

Lai vieglā automobiļa vadītājs, tajā skaitā arī taksometra vadītājs, varētu saņemt attiecīgo apliecību, jābūt derīgai B kategorijas vadītāja apliecībai un ir jābūt vismaz trīs gadu stāžam; pārkāpumu uzskaites punktu skaits nedrīkst sasniegt astoņus punktus; valsts valodas zināšanas nevar būt zemākas par B1 līmeni pirmajā pakāpē.

Tāpat vadītājam nedrīkst būt vadīšanas tiesību aizliegums, kas, piemēram, varētu uzrādīties gadījumā, ja ir beidzies autovadītāja apliecības derīguma termiņš, personas dati neatbilst datiem, kas norādīti autovadītāja apliecībā, vai nav nomaksāti sodi par ceļu satiksmes pārkāpumiem, skaidro direkcijā.
Uzreiz astoņas Vidzemes pašvaldības atjaunos un attīstīs deviņus kultūrvēsturiskā mantojuma objektus, radot vietu jauniem kultūras un tūrisma pakalpojumiem, vēsta Kultūras ministrija un par to raksta sabiedriskais medijs.
Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansēta projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros kultūrvēsturiskais mantojums būs atjaunots Siguldā, Valmierā, Cēsu novadā un citviet.

Paredzēts, ka kultūrvēsturiskais mantojums būs atjaunots Siguldas jaunajā pilī, kur renovēs tās unikālo 1930. gadu interjeru un telpu plānojumu. Tur arī būs izveidots informācijas punkts, kā arī nodrošināta iespēja uzkāpt skatu tornī, kurā vieta atradīsies arī mākslas darbu galerijai.

Tāpat Valmierā tiks konservēta un restaurēta viduslaiku pils un no jauna būvēts pils kultūrvides centrs. Savukārt Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcai tiks restaurēta un atjaunota torņa iekštelpa, lai padarītu torni pieejamāku un ļautu apmeklētājiem aplūkot tā zvanu un pulksteņa mehānismu.

Rubenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā būs atjaunota fasāde, rekonstruēti koka soli, lai ziemas laikā tos būtu iespējams apsildīt, bet baznīcas ieeja tiks pielāgota cilvēku ar kustību traucējumiem vajadzībām.

Savukārt Cēsu viduslaiku pils kompleksā tiks restaurētas un konservētas pils apdraudētās daļas un to autentiskās konstrukcijas. Tāpat būs labiekārtota dārza teritorija. Toties Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīcā projekta restaurācijas darbi ļaus uzlabot ēkas tehnisko stāvokli un apmeklētājiem atvērt baznīcas torni, kas pašlaik drošības apsvērumu dēļ ir slēgts.

Āraišu arheoloģiskajā parkā tiks izbūvēts jauns multifunkcionāls apmeklētāju centrs un Latvijas eksperimentālās arheoloģijas centrs, tā nodrošinot arī iespēju eksponēt arheoloģiskajos izrakumos atrastos unikālos oriģinālpriekšmetus.

Toties Ungurmuižas kompleksā būs izveidota apkures un siltumapgādes sistēmas divās muižas kompleksa ēkās – Kungu mājai un Vecajai skolas ēkai. Papildus tam – būs atjaunots vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis – Leduspagraba ēka.

Visbeidzot Ērģemes pilsdrupās plānots restaurēt pils Ziemeļu torni.
Turpmāk CSDD kases rindā varēs pieteikties arī attālināti.
Mobilajā aplikācijā ir izveidota jauna sadaļa “Pieteikties rindā!”, kurā varēs saņemt kārtas numuriņu un pieteikties kases rindā attālināti.
 
Paredzēts, ka, izvēloties sev vēlamo rindu, klientam taps zināms faktiskais rindas garums un aptuvenais gaidīšanas laiks.
Klientam būs zināms arī savs kārtas numurs, kuru viņam būs iespēja atcelt.

Sākotnējā šī iespēja būs pieejama tikai tehniskās apskates stacijā Rīgā, Antenas ielā 2, taču šis pakalpojums pakāpeniski tiks attīstīts un ieviests arī citās CSDD nodaļās un citiem pakalpojumiem.

Atzīmējot Līgatnes dabas taku izveidošanas 43 jubileju un atklājot jaunās, rekonstruētās takas, Dabas aizsardzības pārvalde 10. martā plkst. 12.00 aicina uz jautro ratu un ragavu stafeti “Pēdas sniegā”, lai kopīgi pavadītu dienu piedzīvojumos un izzinošās aktivitātēs.
 
Daudzi no Līgatnes dabas taku apmeklētājiem jau pamanījuši, ka meža takās pēdējā laikā notikušas un notiek dažādas pārmaiņas. Vairākās vietās ir pazuduši koka kāpņu posmi un to vietā nācis gluds taku segums. Piemēram, ģimenēm ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem nokļūšana no Informācijas centra līdz Dabas izglītības centram “Pauguri”, pūču, lāču, stirnu un mazo zvēriņu voljeriem kļuvusi vienkāršāka.

Līgatnes dabas takas ir viens no populārākajiem objektiem Gaujas Nacionālajā parkā.
Ik gadu to apmeklē vidēji 45-50 tūkstoši cilvēku.

Patlaban takās vērojamas dažādas savvaļas dzīvnieku sugas - aļņi, lapsas, lāči, stirnas, jenotsuņi, lūši, mežacūkas, vāveres un citi zīdītājdzīvnieki, kā arī putni – ūpji un pūces.

Baudot daudzveidīgu atpūtu dabā, ir iespēja uzkāpt 22 metrus augstajā skatu tornī, vērot neskartas dabas ainavas un klinšu un gravu ieskauto Gaujas senleju.
Teritorijā ierīkotas vairākas piknikam paredzētas vietas, sajūtu taka, kā arī fizisko aktivitāšu un rotaļu vieta bērniem. Apmeklējot dabas taku teritoriju, ieteicams pārgājieniem piemērots apģērbs un apavi.

Valsts policija pagaidām nav saņēmusi nevienu iesniegumu par iespējamām nelikumībām Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības procesā, bet likumsargi aicina iedzīvotājus neuzķerties uz viltotām Dziesmu svētku biļetēm, saka  Valsts policijas priekšnieka vietnieks Artis Velšs.
 
Diemžēl arī iepriekšējos svētkos  krāpnieki ir bijuši, un pārdošanā nonākušas viltotas biļetes,  norādīja Velšs.

Viņš arī uzsvēra: ja cilvēks tomēr nolemj riskēt, jādara viss, lai pārliecinātos par personas identitāti, un jāpiefiksē pārdevēja personas dati, lai to vajadzības gadījumā pēc tam varētu atrast.

Svētku rīkotāji arī aicina cilvēkus nepublicēt attēlus ar savām biļetēm sociālajos tīklos.
Biļetes svarīgākā sastāvdaļa ir svītru kods, kuru iegūstot no šādi publicētas biļetes, ir iespējams radīt viltotu biļeti, ar kuru pirmais apmeklētājs var iekļūt, bet atkārtoti nevar. Biļešu skeneri pie ieejas pārbauda, vai kods ir pareizs, bet lielās plūsmas dēļ ne vienmēr var konkrēto biļeti aplūkot.
Svētku rīkotāji vērš uzmanību uz to, ka pieredze liecina - viltotas tiek arī kasēs izdrukātās biļetes.

Latvijas pētnieki, kuri 10.februārī devās ekspedīcijā uz Antarktīdu, ir devuši par sevi ziņu. 
Komandas dalībnieki – Jānis Karušs, Kristaps Lamsters un Māris Krievāns, lai sasniegtu Ukrainai piederošo Vernadska polārstaciju, komanda ceļā pavadīja nedēļu.

Daba un laika apstākļi Antarktīdā ir skarbi, jo no rīta laiks ir labs un spīd saule, bet tad nepilnas pusstundas laikā viss mainās – sāk snigt slapjš sniegs, un vēja ātrums brāzmās sasniedz 15 metrus sekundē. Savukārt, ja vēja ātrums brāzmās pārsniedz 20 metrus sekundē, doties ārā no bāzes nav atļauts.

Rīts komandai sākas ap pulksten 7, lai jau pulksten 8.30 ar laivu dotos uz kādu no salām un veiktu pētījumus.
Katru dienu lauka pētījumi tiek veikti desmit līdz divpadsmit stundas.

Vernadska bāzē ir ļoti strikti drošības noteikumi – katru reizi pirms došanās ārā no bāzes ir jāziņo un jānorāda, cik stundas tiks pavadītas strādājot. Atrodoties ārā, pa rāciju katras divas stundas ir jāziņo, vai viss ir labi. Gadījumā, ja netiek saņemta atbilde, no bāzes tiek sūtīta laiva, lai pārliecinātos, ka nav noticis nekas ārkārtējs. Šie bāzes drošības noteikumi tiek ievēroti, lai visi būtu informēti par katra pētnieka atrašanās vietu, jo palīdzība no ārpasaules nevar ierasties dažu stundu laikā, kā tas ir ierasts Latvijā, šeit tas var aizņemt pat vairākas dienas.

Attieksme pret cilvēka drošību un veselību polārstacijā ir galvenais. Ārsts nepārtraukti seko līdzi katra ekspedīcijas dalībnieka veselībai. Gadījumā, ja ir radušās aizdomas kaut vai par saaukstēšanos, tiek veikta veselības pārbaude, nepieciešamības gadījumā piemeklējot piemērotāko ārstēšanas metodi.

Antarktīdā tiek saudzēta ne tikai cilvēku drošība un veselība, bet arī daba.
Pēc ierašanās bāzē norisinās instruktāža, kuras laikā tiek izskaidroti dažādi noteikumi, kā arī sniegta informācija par to, cik tuvu ir atļauts tuvoties dzīvniekiem, lai tos netraucētu. Ierobežojumi, uzturoties Antarktīdā, ir ļoti daudz, bet tie visi esot saprotami un pamatoti. Vide ir neskarta, un cilvēks tur ir ciemiņš.

Pašlaik ekspedīcijas dalībnieku pētījumi norit pēc sākotnējā plāna, bet, ņemot vērā Arktikas skarbumu, komanda katru dienu dara visu maksimāli iespējamo, lai pabeigtu galvenos pētījumus. Šogad polārās stacijas komandas nomaiņa notiks ar aizkavēšanos, un ģeologiem būs papildu laiks, lai pilnībā pabeigtu pētījumus.
Ņemot vērā, ka Antarktīdas kontinentam tuvojas ziema, laikapstākļi kļūs arvien sliktāki, kā arī samazināsies iespēja doties uz tālākajām salām.

Avots: lsm.lv
Stindzinošā aukstumā, 20 grādu salā, februāra pēdējā nedēļā noslēdzās trešais filmēšanas posms filmai "Dvēseļu putenis".
Tajā tika uzņemtas "Ziemassvētku kauju" un tām sekojošo "Janvāra kauju" ainas. Aukstuma dēļ tieši šis izrādījās sarežģītākais filmas uzņemšanas posms.
Skarbie laikapstākļi izaicināja gan komandas, gan tehniskā aprīkojuma izturību. Filmēšanā iesaistījās aptuveni trīssimt cilvēku liela komanda, ieskaitot divus simtus brīvprātīgos masu skatu dalībniekus, kuri varonīgi salā filmējās pat desmit un vairāk stundas no vietas.
Vairāk nekā divi simti brīvprātīgie masu skatu dalībnieki, kuri piedalījās "Ziemassvētku kauju" uzņemšanā, bija atbraukuši no teju visām Latvijas vietām. 

Lai ziemas kara ainu filmēšana noritētu veiksmīgi atbalstu sniedza Aizsardzības ministrija un Nacionālie Bruņotie spēki. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzsver: "Filma "Dvēseļu putenis" ir daļa no stāsta par latviešu tautas varonības garu, par ticību Latvijas valstij un tās esamībai, kā arī par latviešu karavīru, kurš ir gatavs atdot savu dzīvību par savu valsti. Tādēļ ir gluži likumsakarīgi, ka Aizsardzības ministrija un Nacionālie Bruņotie spēki sniedza atbalstu filmas tapšanā. Tā ir goda lieta un pat mūsu pienākums."

Lai iedzīvinātu strēlnieku piemiņas vietas un iedvesmotu komandu, filmas veidotājiem bija ļoti svarīgi kauju ainas uzņemt autentiskās cīņu vietās, piemēram, „Ziemassvētku kauju muzejā" Jelgavas novada Valgundes pagasta „Mangaļos", Tīreļu purvā un "Rīgas mežu" Ziemassvētku kauju piemiņas vietā.

"Dvēseļu puteņa" pirmizrāde paredzēta 2019. gada 11. novembrī. Lielāko daļu filmas izmaksu sedz valsts.

Filmas aktieru vidū ir vairāki Latvijā plaši zināmi profesionāļi. Galveno varoni filmā atveido sešpadsmit gadus vecais Oto Brantevics no Turlavas.

Filmas komandu veido 90 kino profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm.
2017. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 926 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Salīdzinot ar 2016. gadu, vidējā alga palielinājās par 67 eiro jeb 7,9 %, un tā pieauga visās jomās.
Visstraujāk darba samaksa auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, kas ietver juridiskos, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskos un arhitektūras pakalpojumus, konsultēšanas pakalpojumus komercdarbībā un vadībzinībās, zinātnisko darbību u.c. Straujāks kāpums bija centrālo biroju darbības, konsultēšanas komercdarbībā un vadībzinībās nozarē, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozarē, zinātnes nozarē.

2017. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 915 eiro, sabiedriskajā sektorā - 951 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, - 904 eiro.

Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, straujāk pieauga Vidzemes reģionā - par 9,5 %.
Pārējos reģionos pieaugums bija 8,0 - 8,4 % robežās. Rīgā, kur 2017. gadā bija vislielākā vidējā darba samaksa (1044 eiro), gada pieaugums bija viszemākais - 7,6 %.

Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā - 640 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē - 739 eiro, Kurzemē - 775, Zemgalē - 786, bet Pierīgas reģionā - 871eiro.
Sabiedrības iniciatīvu portālā balsojam.lv ir uzsākta parakstu vākšanas kampaņa par elektrības cenu samazināšanu. Kā parakstu vākšanas pieteicēja ir norādīta Vera Semjonova.

Šeit var iepazīties ar iniciatīvas tekstu:

“Ar šo iniciatīvu es vēlos samazināt maksu par elektroenerģiju. Elektrība ir stratēģiski svarīga ikvienā uzņēmumā un mājsaimniecībā. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem, elektroenerģijas rēķini kopš šā gada sākuma dēļ OIK izmaiņām ir palielinājušies par 40%-80%, dažkārt līdz pat 100%.

OIK, kaut arī sākotnēji bija domāts, kā atbalsta mehānisms zaļās un vietējās elektroenerģijas ražotājiem, tomēr kopš tā ieviešanas ir izraisījis virkni skandālu. Eksperti par OIK izsakās ne visai glaimojoši: “Diemžēl Latvijā OIK tika pārveidots par vienu no lielākajiem politiskās korupcijas perēkļiem, jo iegūt OIK licenci nozīmēja garantētu peļņu uz daudziem gadiem” Obligātā iepirkumu komponente OIK, tā vietā, lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību patiesībā tika izmantota, lai ekonomikas ministrijai pietuvināti uzņēmumi gūtu simtos miljonu mērāmu peļņu.

Otrkārt - Latvijā daudzām precēm un pakalpojumiem ir piemērots samazinātais vai vispār 0% PVN. Tomēr par elektroenerģiju, kas Latvijas visu iedzīvotāju dzīvēs ir viens no svarīgākajiem pakalpojumiem mēs maksājam pilno PVN likmi - 21%, kas jau tā ne visai lēto elektroenerģiju padara vēl vairāk, kā par piektdaļu dārgāku.

Treškārt - pilnīgs absurds ir arī maksāt par elektroenerģiju, kad tā netiek lietota. Šāda sistēma Latvijā pastāv no 2016. gada 1. augusta. Likumdošanā būtu nepieciešamas izmaiņas, kas noteiktu, ka ja elektroenerģija netiek lietota, tad par to nevajadzētu neko maksāt
Lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas es piedāvāju veikt vairākus pasākumus:
1) Atcelt PVN elektroenerģijai vispār - tas ļautu samazināt elektroenerģijas gala izmaksas par aptuveni piekto daļu.
2) Atcelt obligāto iepirkumu komponenti (OIK) jo faktiski OIK nav sasniegusi savus sākotnējos mērķus - veicināt Latvijas enerģētisko neatkarību.
3) Likumdošanā būtu nepieciešamas izmaiņas, kas noteiktu, ka ja elektroenerģija netiek lietota, tad par to nevajadzētu neko maksāt. Jo pašreizējais regulējums paredz, maksu par elektroenerģiju pat tad kad tā netiek lietota.
Elektroenerģija ir stratēģiski svarīga nozare Latvijā, un kaut nelielas tās cenas izmaiņas atstāj paliekošu iespaidu uz tautsaimniecību. Sabiedrība - gan fiziskās personas, gan uzņēmēji iegūs lētāku elektroenerģiju, kas labvēlīgi ietekmēs ekonomiku.”
Darījumos ar nekustamo īpašumu profesionāla nekustamā īpašuma aģenta palīdzība ir tikpat noderīga un šādu ekspertu padoms ir tikpat nozīmīgs un nepieciešams kā finanšu konsultantu palīdzība bankā.
Ar šādiem vārdiem pēc saņemtās konsultācijas no sertificētiem NĪ aģentiem atvadījās cilvēki, kas bija ieradušies uz tradicionālo Nekustamo īpašumu bezmaksas konsultāciju maratonu, kas notika 24. februārī.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA organizēja bezmaksas konsultāciju maratonu par jautājumiem, saistītiem ar nekustamo īpašumu. Tā laikā interesentiem bija iespēja saņemt konsultācijas no kompetentiem ekspertiem: sertificētiem nekustamo īpašumu (NĪ) aģentiem, kā arī no finanšu jomas profesionāļiem.

Cilvēki pārsvarā interesējās par iespējām iegādāties dzīvokļus, bija jautājumi par kredīta saņemšanu, izteikti liela interese bija par jaunajiem projektiem Rīgā Imantā un Purvciemā.
Cilvēkiem bija ļoti konkrēti jautājumi, tāpat cilvēkiem joprojām aktuāls jautājums ir kopīpašums. 

Jau trešo gadu LANĪDA organizē Nekustamo īpašumu bezmaksas konsultāciju maratonu. Tas tradicionāli notiek divreiz gadā: februārī un septembrī.

Latvijas Dabas fonda pētnieki secinājuši, ka ar raidītājiem aprīkotie lielie dumpji un mazie ērgļi sākuši atpakaļceļu uz ligzdošanas vietām Latvijā.

Šogad Dabas fonds seko līdzi septiņiem ar raidītājiem aprīkotiem lielajiem dumpjiem.
Latviju putni pameta pagājušā gada oktobrī un novembrī, un devās pārziemot uz dažādām vietām visā pasaulē. 

Šīs pārziemošanas sezonas lielāko atklājumu  pētniekiem sagādāja Kandavas novadā noķertais lielais dumpis, kas Latviju pameta oktobra beigās, šķērsoja Poliju un turpināja ceļu uz dienvidiem, vēlāk tas  nonāca Āfrikā, pārlidoja Sahāras tuksnesi un 19.novembrī sasniedza Nigēras upi Mali, kopumā nolidojot aptuveni 6800 kilometrus.
Šis ir pirmais zināmais gadījums, kad kāds no Latvijas lielajiem dumpjiem ir devies uz tik tālām ziemošanas vietām.

Pētnieki pērn sāka arī  projektu mazā ērgļa aizsardzībai, un tā laikā tika pavadīta pirmā mazo ērgļu ligzdu meklēšanas sezona, kuras rezultātā tika kartētas 110 līdz šim nezināmas mazo ērgļu ligzdas.
Uzskaites veicēji arī atklāja, ka desmit procenti no šīm ligzdām ir apdraudētas, jo atrodas izciršanai iezīmētos meža gabalos, vai arī to tiešā tuvumā.
Tāpat tika konstatētas vietas, kur, nerēķinoties ar šo aizsargājamo putnu klātbūtni, pēdējā gada laikā veikta mežizstrāde. Reģistrēti arī vairāki gadījumi, kad nocirstas ligzdas audzes, kā arī vienā gadījumā konstatēts nocirsts ligzdas koks.
Eiropā brīdina par masalu epidēmiju. Tā ir ļoti nopietna infekcijas slimība. Vienīgais veids, kā apturēt slimības izplatīšanos, ir vakcinācija.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir potēti pret masalām, tomēr gadās, ka vecāki izvēlas savus bērnus nevakcinēt. 
 
Pēdējais šīs slimības uzliesmojums Latvijā bija 2014.gadā. Taču kopš pērnā gada decembra atkal reģistrēti 14 jauni saslimšanas gadījumi. 

Masalas parasti sākas ar drudzi, acīs veidojas iekaisums, uz ķermeņa parādās izsitumi. Cilvēks ir infekciozs aptuveni 11 dienas, pēc tam slimības simptomi mazinās.
Tomēr vidēji smagos un ļoti smagos saslimšanas gadījumos atkopšanās var ilgt pat vairākus mēnešus.

No 1000 cilvēkiem, kas saslimuši ar masalām, viens līdz trīs nomirst. Tāpēc masalas nedrīkst uzskatīt par vieglu slimību.

Vakcinācija jāveic divas reizes – zīdaiņa vecumā un pēc tam, sasniedzot septiņu gadu vecumu. Potes apmaksā valsts. 
Šodien sākas gada ienākumu deklarāciju iesniegšana un personām, kurām gada ienākumu deklarācija jāsniedz obligāti, tās ir jāiesniedz laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam.

Savukārt iedzīvotāji, kuriem gada ienākumu deklarācijas iesniegšana nav obligāta, deklarāciju par pagājušo gadu var iesniegt jebkurā laikā līdz pat 2021.gada 16.jūnijam.

Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt iedzīvotāji, kuri neveic nekāda veida saimniecisko darbību un vēlas iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2017. gadu, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem un to nodokļa pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu. 

VID aicina ikvienu nodokļu maksātāju iesniegt deklarāciju elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

 24% iedzīvotāju šogad neplāno Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt gada ienākumu deklarāciju,  tā liecina   Finanšu institūta  veiktās aptaujas dati.
Nereti deklarācija netiek iesniegta maldīgu pieņēmumu, informācijas vai izpratnes trūkuma dēļ, piemēram, mazo algu saņēmēju atzīst, ka nav bijuši informēti par faktu, ka šogad nodokļa pārmaksu iespējams atgūt arī par diferencēto neapliekamo minimumu, lai gan tas attiecas tieši uz viņiem. Proti, jo mazāki ir personas ienākumi, jo lielāka ir atgūstamā nodokļu summa. 
Lai palīdzētu novērst traģiskas avārijas un glābtu cilvēku dzīvības, CSDD kampaņas “Apstājies, pirms atslēdzies!” laikā rosina pasaules lielākajā sabiedrības veidotajā satiksmes un navigācijas lietotnē "Waze" ieviest atgādinājumu – "laiks atpūtai". 
 
Pēc divu stundu nepārtraukta brauciena lietotne atgādinās par nepieciešamību apstāties vismaz desmit minūšu pauzei.
Savukārt, pārsniedzot četru stundu braucienu, "Waze" brīdinās, ka spēkrata vadītājam nepieciešama 20 minūšu spēka snauda.

Pašlaik par šo ideju ir uzsākts balsojums, kas pieejams "Waze" mājaslapā.

CSDD sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti un Miega slimību centru veiktajā pētījumā noskaidrots, ka katram astotajam autovadītājam Latvijā ir augsts iemigšanas risks, savukārt katrs trešais autovadītājs gada laikā pie auto stūres ir piedzīvojis sekundes miegu. Turklāt 40% šoferu, kuriem fiksēts augsts iemigšanas risks, uzskata, ka viņiem nav problēmu vadīt transportlīdzekli.

CSDD norāda - ja pie auto stūres sāk pārņemt nogurums, tad: 
Atrodi tuvāko drošo vietu, kur apstāties un izkustēties.
Uzliec modinātāju, lai tas skan pēc 20 minūtēm, un paguli spēka snaudu.
Svarīgi – ja guļot pārsniegsi 20 minūtes, sāksies dziļā miega fāze, pēc kuras jutīsies vēl vairāk neizgulējies.
Pirms spēka snaudas ieteicams iedzert kafiju – kofeīns sāks iedarbību tieši pēc 20 minūtēm.

Bet auto raidījums "zebra" atgādina, ka noguris cilvēks pie stūres ir daudz bīstamāks par dzērāju pie stūres. Turklāt trešo daļa smagu avāriju var norakstīt dēļ noguruma un iemigšanas pie stūres.

Kā pasažierim pamanīt, ka vadītājs kļūst miegains:

vadītājs neatminas, kā nobraucis pēdējos kilometrus, pēdējo ceļa posmu, jo viņš ir ieslīdzis “transā”;
mainās braukšanas stils, ar nokavēšanos tiek labotas “kļūdas” (uzbraukšana nomalei, nevajadzīgi manevri un stūres grozīšana);
autovadītājs nepamana kādu ceļa zīmi vai vietu, kur jānogriežas;
parādās vēlme paberzēt acis;
parādās žāvas pret paša gribu;
parādās sajūta, ka automašīnas salonā ir vēss, kaut arī temperatūra nav izmainījusies;
sākas knosīšanās autovadītāja sēdeklī, parādās nervozitāte;
auss kasīšana un radio staciju biežāka mainīšana;
zūd acu skatiena mundrums, ieurbjas kādā konkrētā punktā un nereaģē (tas ir pēdējais brīdis, kad ir jārīkojas).
Šī gada Sony Pasaules fotogrāfijas balvas žūrija godinājusi Latvijas fotogrāfa, Bauskas vidusskolēna Reiņa Stiķa darbu, kura attēls Reflections atzīts par vienu no 50 pasaulē labākajiem brīvās kategorijas konkursa uzlabotā attēla apakškategorijā.
Reinis Stiķis savā  attēlā notvēris skaistos Latvijas kviešu laukus Ceraukstē.

Reinis Stiķis ir no mazpilsētas Bauskas apvidū. Fotokamera Reinim pieder jau kopš četru gadu vecuma.

Pasaules fotogrāfijas organizācijas rīkotā Sony Pasaules fotogrāfijas balva ir pasaulē plašākais un daudzveidīgākais fotogrāfiju konkurss.

Tas savā 11. norises gadā pieredzējis rekordlielu iesniegumu skaitu - 320 000 iesniegtus attēlus no vairāk nekā 200 valstu un teritoriju fotogrāfiem - atlase ietver dažus no pasaules labākajiem fotoattēliem, kas uzņemti pagājušajā gada laikā.
Starptautiskais iesniegumu klāsts atspoguļo ļoti daudzveidīgas tēlu žanra, stila un tēmas izteiksmes konkursa 4 kategorijās: profesionālajā, brīvajā, jaunatnes un studentu.

Atlasē iekļuvušo un atzinību guvušo fotogrāfu darbi būs apskatāmi 2018.gada Sony Pasaules fotogrāfijas balvas izstādē Londonā no 20. aprīļa līdz 6. maijam. Brīvās kategorijas konkursa uzvarētāji tiks paziņoti 20. martā, bet pārējo kategoriju un profesionālā konkursa uzvarētāji tiks atklāti 2018. gada 19. aprīlī.

Visi atlasītie un atzinību saņēmušie darbi pieejami lejupielādei šeit

 1.martā Siguldas Pilsētas trasē norisināsies "Siguldas kauss 2018" kalnu slēpošanā un snovbordā, kas ir tradīcijām bagātākās un senākās kalnu slēpošanas sacensības Latvijā. Sacensības norisināsies līdz 4. martam.

„Siguldas kauss" var lepoties ar teju piecdesmit gadu senu vēsturi. Sacensības pirmo reizi pulcēja kalnu slēpotājus 1969.gadā, un kopš tā laika ir bijis populārs un apmeklēts ziemas sporta pasākums.

Šogad tiks gan ievērotas jau iemīļotas sacensību tradīcijas - nakts brauciens ar lapām, kalna karaļa un karalienes kronēšana un "Kišuro" balvas pasniegšana neveiksmīgākā kritiena īpašniekam, gan ieviestas jaunas - svinīga atklāšanas parāde, motociklu kalnā braukšanas šovs un gada lielākā "Apré-Ski" ballīte visiem dalībniekiem, viņu ģimenēm, draugiem, sadarbības partneriem un citiem interesentiem.

Ceturtdien sacensības uzsāks snovbordisti ar sacensībām milzu slalomā, savukārt kalnu slēpotāju sacensības ar kvalifikāciju milzu slalomā norisināsies 3. martā, kas arī noteiks vai sportists varēs piedalīties paralēlā slaloma sacensībās - 4.martā.
Šo sestdien un svētdien Madonas slēpošanas un biatlona trasē "Smeceres sils" otro gadu pēc kārtas norisināsies Latvijas Kamanu suņu sporta federācijas rīkotais pasaules kausa posms kamanu suņu sportā, kas vienlaicīgi būs arī Latvijas Ziemas čempionāts un Baltijas ziemas kauss.

Līdz ar to šajā nedēļas nogalē uz Madonu klātienē vērot šo interesanto un aizraujošo pasākumu "Latvian Winter Championships 2018" ir aicināts jebkurš interesents, informē organizatoru pārstāvis Ivars Bācis.

Uz Madonu atbrauks vairāk nekā 50 dalībnieki, līdzi ņemot ap 200 suņiem. Pārstāvētas būs sešas valstis, kuru vidū bez rīkotājvalsts Latvijas redzēsim arī kaimiņvalstis Krieviju un Baltkrievija, kā arī Poliju un Vāciju.
Ziemā kamanu suņu sportā ir mazāk kategoriju, tikai divas - skijorings ar suni, kur suns velk slēpotāju, un kamanu vilkšana ar 2, 4 vai vairāk suņiem. 
Distances garums visiem vienāds - 5km.

Tā kā iepriekšējo gadu skatītāju interesi izraisīja minipūlinga sacensības (nelielu attālumu 100 metrus suns velk smagumu), tad arī šoreiz šis interesantais minipūlings būs vērojams Smeceressilā.
Pasākuma organizatori ir parūpējušies par vēl vienu aizraujošu pasākumu - komandu stafetes disciplīnu, kur būs vērojams kopējs starts komandām.

Latvijas pārstāvji ir nopietni gatavojušies, lai iepriecinātus savus līdzjutējus. 
Paralēli kamanu sacensībām notiks arī vairākas ziemas aktivitātes mazākajiem pasākuma apmeklētājiem. 
Starptautiskajā reto slimību dienā, šodien -   "Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā" (BKUS) oficiāli darbu sāk Reto slimību koordinēšanas centrs.
Jaunais Reto slimību koordinēšanas centrs gada laikā varēs veikt vismaz 1000 ģenētiskos izmeklējumus, kas līdz šim Latvijā nav bijuši pieejami.

Centrs nodrošinās pakalpojumus gan bērniem, gan arī pieaugušajiem, tajā skaitā grūtniecēm, kuru vēl nedzimušajam bērnam konstatēta reta slimība.

Patlaban Reto slimību reģistrā atrodas 1481 pacients ar retas slimības kodu, bet speciālisti uzskata, ka Latvijā šo slimnieku skaits ir krietni lielāks. 

Retās slimības skar nelielu cilvēku skaitu un to specifiku nosaka šo slimību retā izplatība.
Eiropā par retajām slimībām tiek uzskatītas tādas, kas skar ne vairāk kā 1 no 2000 cilvēkiem. Viena diagnoze var skart tikai dažus cilvēkus, cita - daudz lielāku cilvēku skaitu.

Šobrīd identificētas vismaz 6000 retas slimības - lielākoties tās ir ar ģenētisku izcelsmi, turklāt vismaz 50% reto slimību skar bērnus. Daudzu reto slimību pazīmes var novērot jau uzreiz pēc piedzimšanas vai bērnībā.
Latvijas komanda Rīgas "Dinamo" vasarā tiks izslēgta no Kontinentālās hokeja līgas, savā autorraidījumā apgalvjis krievu žurnālists Aleksejs Ševčenko.
Tiesa, šai informācijai pagaidām nav oficiāla apstiprinājuma.
Tiek vēstīts, ka kopā ar Rīgas "Dinamo" līgu pametīs arī Slovākijas komanda Bratislavas "Slovan".

Jau ilgstoši zināms, ka nākamajā sezonā līgā paliks 24 komandas līdzšinējo 27 vietā. KHL izveidojusi savu rangu, pēc kura vājākās komandas varētu izslēgt no līgas. Tajā esot astoņi kritēriji, bet publiski situācija šajā rangā nav zināma

Tikmēr janvārī kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis, kurš ir arī KHL direktoru padomes loceklis apgalvoja, ka  Rīgas "Dinamo" KHL turpinās spēlēt arī 2017./2018.gada sezonā un nākotnes plāniem nav nekādu draudu.
«Dienas kārtībā šobrīd nav šāds jautājums. «Dinamo» nav starp trim klubiem, kuri varētu atstāt līgu. Komanda patlaban reitingā atrodas pa vidu,» sacīja Savickis, norādot uz reitingu, kurā vērtē komandas sportiskos rezultātus, kā arī līdzjutēju interesi, TV pieprasījumu un citus faktorus.
Starptautiskā futbola federācija (FIFA) vēlas panākt stingrākus nosacījumus, lai futbolisti pēc smadzeņu satricinājuma gūšanas nepaliktu laukumā un neturpinātu spēli. 
Tāpēc komandu ārstiem šovasar Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā būs pieeja video atkārtojumiem, lai spēles gaitā bez kavēšanās varētu izvērtēt futbolistu traumas, it īpaši smadzeņu satricinājumus, 
FIFA sagaida, ka spēles epizodēm video monitorā sekos katras komandas ārsta palīgs vai otrais ārsts. 

Pasaules kausa finālturnīrs futbolā  no 15.jūnija līdz 14.jūlijam risināsies Krievijā.
Šīs ir nozīmīgākās četrgades sacensības  futbolā.
Kaut arī no 1. marta transportlīdzekļus vairs nav obligāti jāaprīko ar ziemas riepām, CSDD aicina autovadītājus izvēlēties laika apstākļiem atbilstošas riepas, tādējādi rūpējoties gan par savu, gan pārējo satiksmes dalībnieku drošību.

Mesties mainīt riepas gan nevajadzētu – jo vēl ir ne tikai slideni ceļi, bet arī pavasaros melnais ledus.

Kā norāda auto nozares eksperti, tad glābt var tikai  veselais saprāts.
Un arī tikai tajos gadījumos, ja tāds  ir. Jo tiem, kas maina riepas 1.martā – pavisam noteikti saprāta neesot. 

Kā rāda CSDD veiktā transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa, arī ziemā daļa autovadītāju izvēlas braukt ar riepām, kuru protektora dziļums nepārsniedz vienu milimetru.
Šogad reidos kopā pārbaudīti jau 1300 vieglie automobiļi. Valsts policija noformējusi 51 protokolu par neatbilstošu riepu protektoru. Savukārt kāda automobiļa riepu protektora dziļums bija vien 0,9 milimetri.

Savukārt riepas ar radzēm drīkst izmantot tikai no 1. oktobra līdz 1. maijam.

CSDD iesaka neizmantot riepas, kas vecākas par pieciem, sešiem gadiem. Riepas ražošanas laiks norādīts uz katras riepas ārējās malas.
Piemēram, kvadrātā vai aplī redzami četri cipari - pirmie divi ir gada nedēļa, bet pēdējie divi - gads, kad riepa ražota.

Vasaras riepu gumijas sastāva specifika paredz to efektīvu lietošanu vien tad, kad ceļa seguma temperatūra tuvojās plus desmit grādu iedaļai.
Valsts policija plāno drīzumā testa režīmā plāno sākt izmantot speciāli aprīkotu netrafaretu automašīnu, kas ļautu kontrolēt tālruņa lietošanu pie stūres,  pastāstīja Valsts policijas pārstāvis  Normunds Krapsis.

Saskaņā ar satiksmes drošības plānu 2017.- 2020.gadam plānots iegādāties ierīces, kas veic automātisku transportlīdzekļu reģistrācijas numura zīmju nolasīšanu.
Ar šādām ierīcēm būs iespēja automātiski konstatēt, vai transportlīdzeklis ir meklēšanā, apdrošināts un vai tam izieta tehniskā apskate.

Krapsis pastāstīja, ka vismaz vienu netrafaretu policijas automašīnu plānots aprīkot ne tikai ar iepriekšminēto sistēmu, bet to papildināt ar automašīnas sānos ierīkotām foto un videokamerām. Tas papildus ļautu konstatēt, vai autovadītājs braukšanas laikā nelieto mobilo tālruni vai citas viedierīces.

"Vienkāršiem vārdiem runājot, sistēma darbosies šādi - satiksmes plūsmā policijas automašīnā iebūvētā sistēma automātiski nolasīs tuvumā esošo transportlīdzekļu numura zīmes, lai, savienojoties ar datu bāzēm, pārbaudītu, vai nav pārkāpumi. Papildus, ja kādā no tuvumā esošajām automašīnām vadītājs lietos tālruni, tad policijas automašīnas sānos ierīkotās kameras konstatēs šo pārkāpumu un automašīnas īpašniekam vēlāk tiks atsūtīts paziņojums par uzlikto sodu," stāstīja Krapsis.

Paziņojumā būs redzama fotogrāfija ar automašīnas numurzīmi un pašu pārkāpēju. Ja sistēma darbosies sekmīgi, tad tiks sludināts iepirkuma konkurss.

Mobilā tālruņa lietošana pie stūres ir pietiekami aktuāls pārkāpums, kas var noslēgties ar traģiskām sekām.
Pagājušajā gadā policijas darbinieki par šādu pārkāpumu noformējuši 3390 protokolus, bet vēl gadu iepriekš - 4120 protokolus.
Facebook Draugiem Twitter Instagram