Latvijā ir vairāki simti ziemas peldētāju, saukti par roņiem, kuri apvienojušies klubos un biedrībās, lai būtu ne tikai interesantāk veikt šo procesu, bet arī - drošāk.

Kāpēc vispār to dara? Iemesli ir dažādi, bet viens no visbiežāk dzirdētākajiem un pārbaudītākajiem ir veselības uzlabošana un organisma tonizēšana.

Latvijā, visvairāk Kurzemē un Zemgalē, ir dibinātas vairākas biedrības, kurās apvienojušies domubiedri un ziemas peldēšanas cienītāji, tie organizē pasākumus, paši piedalās dažāda mēroga pasākumos, kā arī sacensībās un ar savu aktivitāti popularizē šo rūdīšanās nodarbi.

Lai apzinātu ziemas peldētājus arī Vidzemē, sestdien, 10. februārī, Burtniekos notiks Ziemas peldēšanas seminārs. Tajā piedalīsies un ar savu pieredzi dalīsies arī pieredzējuši ziemas peldētāji no biedrības “Latvijas roņi”.
Plānotā programma:
Plkst. 11.00 - Teorētiskā daļa. Burtnieku novada multifunkcionālajā jauniešu iniciatīvu centrā, Burtniekos, Jaunatnes ielā 15.
Plkst. 12.00 - Praktiskā daļa.  Burtnieku ezerā pie kanāla.

Uz semināru tiek aicināti gan pieredzējuši ziemas peldētāji, kuri varēs padalīties arī ar saviem stāstiem un ieteikumiem, gan interesenti, kuri par ziemas peldēšanu ir vairākkārt domājuši, bet nav saņēmušies to uzsākt.
Lietuviešu ugunsdzēsējs un ultramaratonists Aids Ardzijausks pabeidzis Lietuvas valstiskuma atjaunošanas simtgadei veltīto 8000 kilometru skrējienu no Dakaras uz Viļņu un svētdien atgriezies savas valsts galvaspilsētā.

Garajā ceļā Ardzijausks devās 24.oktobrī, plānojot simts dienās cauri Senegālai, Mauritānijai, Rietumsahārai, Marokai, Gibraltāram, Spānijai, Francijai, Itālijai, Austrijai, Čehijai un Polijai sasniegt Lietuvu, kas 16.februārī svinēs savu simto dzimšanas dienu.

Lai gan laika apstākļi skrējēju nelutināja un ceļā viņš pieredzēja gan svelmīgu karstumu, gan smilšu vētras, gan spēcīgas lietusgāzes, tomēr Aidam paveicās gan pārcelties pāri Gibraltāram, iekams sākusies vētra, gan šķērsot vairākas kalnu pārejas Alpos, pirms tās tika slēgtas lavīnbīstamības dēļ.
Pie Viļņas robežas viņu sagaidīja un līdz Rātslaukumam pavadīja policijas ekipāža un skriešanas entuziasti, bet pie finiša arī ģimene un kolēģi ugunsdzēsēji.

Jautāts, kurš posms ceļā bijis grūtākais, Ardzijausks atbildējis, ka tādu nevar nosaukt. "Visi posmi bija grūti, atšķirīgi, interesanti un negaidīti," viņš atzinis, piebilstot, ka šāds skrējiens vairāk par fiziskajiem spēkiem pārbauda tieši psiholoģisko noturību.

Šis skrējiens bija viens no lielākajiem izaicinājumiem Ardzijauska biogrāfijā. Ik dienas viņš pieveica divas maratona distances - vienu sāka rīta agrumā, kamēr vēl nav iestājies liels karstums, otru vakarpusē, pēc pusdienām un četru piecu stundu diendusas.
Nakšņoja lielākoties teltī ceļmalā, bet, ja ceļā bija kāda apdzīvota vieta, atrada naktsmājas tur.
Ceļā Aidam daudz palīdzēja arī vietējie lietuvieši, kuri, jau iepriekš zinot viņa distanci, aicināja uz naktsmājām.

Ceļā viņu pavadīja fotogrāfs un ceļotājs Ģedmants Kropis, kas ne vienreiz vien fotografējis Dakāras ralliju, operators, žurnālists, ceļotājs, motociklists Aids Bubins, kas savulaik automobilī mērojis ceļu no Gambijas caur Dakaru līdz Parīzei, bet ar motociklu 12 dienās no Lisabonas sasniedzis Vladivostoku, un bijušais ugunsdzēsējs Sauļus Ališausks, kas pats no Parīzes līdz Dakarai ceļojis ar divriteni. Vīri iemūžināja viņa skrējienu, palīdzēja sadzīves darbos un veda automobilī visu skrējienam vajadzīgo - ūdens un pārtikas krājumus, drēbes un desmit pārus apavu, no kuriem gan noplēsti tikai seši.

Ardzijausks, kas otrdien, 6.februārī, svin savu 47.dzimšanas dienu, ir pieredzējis maratonskrējējs, kas ar skriešanu aizraujas kopš 1980.gada. Ugunsdzēsības dienestā viņš strādā kopš 1994.gada.

2012.gadā neatlaidīgais lietuvietis 24 dienās veica 1089 kilometrus garu skrējienu apkārt Lietuvai, 2013.gadā apskrēja apkārt Baltijas jūrai, 44 dienās pieveicot 3266 kilometrus, 2014.gadā Amerikas Savienotajās Valstīs noskrēja vairāk nekā 5000 kilometrus no Losandželosas līdz Ņujorkai.

Aida lielākais sapnis ir skriešus veikt ceļu apkārt visai zemeslodei, bet, mierinot ģimeni, viņš solījis jaunus lielus projektus nesākt agrāk par 2020.gadu.
6.februārī jau 15. gadu tiek atzīmēta Vispasaules Drošāka interneta diena, kuras laikā arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 rīko īpašu akciju "Drošāka interneta diena".

Akcijas laikā ikvienam ir iespēja zvanīt Uzticības tālruņa 116111 konsultantiem un uzdot jautājumus par interneta drošību, uzzināt, kur vērsties, ja konstatēti pārkāpumi internetā, vai arī saņemt psiholoģisko palīdzību un atbalstu. Konsultanti atbildēs uz jautājumiem, kas saistīti ar emocionālu pazemošanu internetā, saskarsmi ar pornogrāfiska satura materiāliem, seksuāla rakstura ziņu vai video saņemšanu, droša kontakta veidošanu sociālajos tīklos, kā arī citām būtiskām un aktuālām tēmām.

Uzticības tālrunis regulāri saņem gan bērnu, gan pieaugušo zvanus, kas saistīti ar interneta drošību, tajā skaitā, par emocionālu pazemošanu gan internetā, gan izmantojot mobilo tālruni, kā arī par jautājumiem, kas skar nelegālu un bērniem kaitīgu interneta saturu, un citiem jautājumiem.

Pērn Uzticības tālruņa 116111 konsultanti saņēma 841 zvanu par interneta drošības jautājumiem.

Akcijas laikā ir aicināti zvanīt ne tikai bērni, bet arī vecāki, pedagogi un citi izglītības iestāžu speciālisti.

Uzticības tālrunis bērniem un pusaudžiem strādā visu diennakti un ir bez maksas, zvanot no jebkuras telefona līnijas.

Tikmēr Kompānijas SplashData kārtējais ikgadējais populārāko paroļu tops parāda, ka tīmekļa lietotāju kaitīgie paradumi attiecībā uz personīgo datu drošību mainās ļoti lēni.
SplashData eksperti kopumā izvērtēja piecus miljonus atklātībā nonākušu paroļu un izvēlējās 100 visvairāk lietotās. No tām savukārt tika atsijātas drošākās un nedrošākās paroles.

Jau ceturto gadu pēc kārtas nedrošāko paroļu topa galvgalī atrodas «123456». Otro vietu tāpat kā pērn ieņem «password», 
Kā norāda SlashData speciālisti, aptuveni 10% lietotāju kaut reizi ir izmantojuši paroli no nedrošāko simbolu kombināciju TOP 25, bet 3% kaut reizi izmantojuši topa līderi – tātad paroli 12345.

Kompānija arīdzan vērš uzmanību, ka uz klaviatūras blakus esošu simbolu izmantošana vai o burta aizvietošana ar nulli (0) paroles nepadara drošākas. 
Jo labākas iedzīvotāju zināšanas par ekonomiku, jo lielāka izpratne par to, kā palielināt ienākumus, jo lielāka iespēja, ka iedzīvotāji un valsts kļūs turīgāki.
Latvijas Banka valsts simtgadē uzsāk izglītojošo programmu "No sprīdīšiem par saimniekiem", kuras mērķis ir uzlabot ikviena indivīda, kā arī sabiedrības kopumā izpratni par personīgo finanšu prasmīgu pārvaldīšanu un likumsakarībām, kas ietekmē tautsaimniecības un ienākumu kāpumu.

2017. gada novembrī tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" veiktais pētījums liecina, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata ekonomikas zināšanas par nepieciešamām, tai pašā laikā norādot, ka zināšanu un trūkst un pat gadījumos, kad tās ir, rīcība ne vienmēr atbilst vēlamajam modelim.

Divas trešdaļas (66%) aptaujāto uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji būtu vairāk jāizglīto par finanšu jautājumiem. Biežāk minētās situācijas, kurās noderētu vairāk zināšanu par ekonomiku, ir sava budžeta plānošana, sākot uzņēmējdarbību, kā arī aizņemoties naudu. Raksturojot Latvijas iedzīvotāju rīcību ar savām finansēm, 43% aptaujas dalībnieku pauda viedokli, ka lielākā daļa iedzīvotāju rīkojas spontāni un neapdomīgi ar savu naudu, neplāno ilgtermiņā.

Zināšanu vairošanai Latvijas Banka valsts simtgadē turpinās (un iesāks) vairākas paliekošas lietas:

• Jaunajam kompetenču modelim palīdzēsim izveidot jaunu ekonomikas mācību līdzekli skolām. Kopš 1998. gada, kad ar Latvijas Bankas līdzdalību iznāca pirmā ekonomikas mācību grāmata Latvijas skolām, pagājuši 20 gadi, un tagad laiks kam jaunam.
• Visos Latvijas reģionos klātienē ar uzņēmējiem, iedzīvotājiem, studentiem diskutēsim par to, kas ir turības atslēga, kā ražot ko vērtīgāku, pasaulei dārgāk pārdodamu.
• Atjaunots zināšanu centrs "Naudas pasaule", kuru mācību darbā īpaši iecienījuši skolēni un studenti.
• Aizsākam programmu "No sprīdīšiem par saimniekiem", kas domāta cilvēka un valsts dzīvi ietekmējošu ekonomikas patiesību atgādināšanai vienkāršā, atpazīstamā formā.


Programma "No sprīdīšiem par saimniekiem" domāta cilvēka un valsts dzīvi ietekmējošu ekonomikas patiesību atgādināšanai vienkāršā, atpazīstamā formā. Formulētas 10 patiesības, kuras jāzina ikvienam:
• Katrai naudai sava vērtība - nevis naudas daudzums, bet tās pirktspēja nosaka tās vērtību;
• Jāstrādā gudri - jo augstāks darba ražīgums, jo vairāk nopelna cilvēks un valsts;
• Viegli aizņemties, grūtāk atdot - aizņemoties jāvērtē spēja atdot gan aizņēmumu, gan procentus;
• Ko sēsi, to pļausi - naudas cenu nosaka risks, bet riska mēraukla ir aizņēmēja atbildīgums;
• Septiņreiz nomēri - pirms rīkoties ar naudu, jāuzklausa padomi un kritiski tie jāizvērtē;
• Nedzīvo vienai dienai - saimnieciska domāšana ir īstermiņa vēlmju samērošana ar ilgtermiņa iespējām;
• Kal ragavas vasarā - tautsaimniecības attīstība ir cikliska, sliktajiem laikiem jāgatavojas iepriekš;
• Pietaupi nebaltai dienai - katrā budžetā jāatvēl drošības riņķis neparedzētām situācijām;
• Ķēdē visi posmi svarīgi - ekonomikā visi ir savstarpēji saistīti, tāpēc naudas apritē nedrīkst būt pārrāvumi;
• Neseko pūlim - vienveida bara darbība ekonomikā rada burbuļus, kam lemts plīst.

Programmas atklāšanas pasākumā par katru no šīm patiesībām stāstīja kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks. Piemēram, inženieris, autosportists, "OSCar" automobiļu konstruktors Andris Dambis ar savu darbu elektrisko transportlīdzekļu izstrādē raksturoja patiesību "Neseko pūlim". "Manuprāt, ļoti būtiska lieta ir, ka labi izdarīt vai izveidot kaut ko jaunu un pelnošu var tad, ja tu izdari vai izdomā kaut ko tādu, kas nav bijis. Ja tu atrodi kaut ko jaunu, derīgu, vieglu un atšķirīgu, tad tā ir viena no pozīcijām, kā tu vari būt labāks par citiem," sacīja inženieris.

Raksturojot patiesību "Katrai naudai sava vērtība", filozofe Maija Kūle akcentēja, ka naudas vērtību parāda, ko un cik daudz par to var iegādāties. "Katrs cilvēks, kas lieto naudu, grib, lai tā būtu stabila, lai tā būtu nopietni ņemama, lai par to maiņas procesā var iegūt tikpat daudz vai pat vēl labākas preces nekā iepriekš," sacīja zinātniece.

10 ekonomikas patiesības , kuras jāzina ikvienam, atrodamas un tiks papildinātas ar cilvēku pieredzes stāstiem, testiem u.c. materiāliem Latvijas Bankas ekonomiskās izglītotības vietnē naudasskola.lv.
Turpmāk Latvijas pilsētās notiks kampaņas "Mazāk ir vairāk" aktivitātes, kurās jebkuram garāmgājējam būs iespēja piedalīties aizraujošā atkritumu šķirošanas spēlē un iegūt balvas.
Šādas aktivitātes ir daļa no projekta "Mazāk ir vairāk", un ar tām tiek aktualizēta sadzīves atkritumu apsaimniekošanas problēma, kā arī videi draudzīga, bezatkritumu dzīves stila popularizēšana.

Kampaņas laikā līdz 2.martam šādas akcijas katru piektdienu un sestdienu notiks vairākās Latvijas pilsētās.

Kampaņas "Mazāk ir vairāk" mērķis ir popularizēt "Zero waste" jeb bezatkritumu dzīves stilu.
Resursu aprites "Zero waste" koncepts radās pagājušā gadsimta 60. gados, un aicina raudzīties uz atkritumiem kā uz izmantojamiem resursiem.

Aktivitāšu laikā jebkurš garāmgājējs varēs uzzināt par to, kā iespējams samazināt atkritumu daudzumu ikdienā un kā pareizi šķirot atkritumus. 

Projekts tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu un tā mērķis ir samazināt atkritumu daudzumu ikdienā - katram iespēju robežās samazinot atkritumus: nepirkt lieku, nepirkt industriāli iepakotas preces, izmantot tās atkārtoti, efektīvi un pareizi uzglabāt un lietot pārtikas preces.
Otrs kampaņas akcents ir pareiza atkritumu šķirošana, tā ļaujot tos pārvērst par vērtīgām otrreizējām izejvielām un tādējādi taupīt gan dabas resursus, gan arī saudzēt vidi un ekoloģiju.

"Mazāk ir vairāk" aktivitātes:
2.februārī - Cēsīs, Gaujas ielā 29, veikalā TOP no plkst. 18:00 - 20:00
3.februārī - Ogrē, Mednieku ielā 21/23, veikalā TOP no plkst. 15:00 - 17:00
9.februārī - Tukumā, Eksporta ielā 6, veikalā TOP no plkst. 18:00 - 20:00
10.februārī - Rīgā, Kalnciema kvartālā no plkst. 10:00 - 16:00
16.februārī - Rīgā, Forum Cinemas no plkst. 17:00 - 21:00
17.februārī - Rīgā, Forum Cinemas no plkst. 15:00 - 19:00
23.februārī - Jūrmalā, Dzintaros, Jāņa Pliekšāna ielā 86, veikalā TOP no plkst.18:00 - 20:00
24.februārī - Rīgā, Izstādē "Skola 2018" no plkst.10:00 - 16:00
2.martā - Bauskā, Upmalas ielā 1, veikalā TOP no plkst.18:00 - 20:00
Deviņas Latvijas lielākās pašvaldības šogad īstenos projektu "No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības ielu stāsts", kura laikā pilsētās plānots organizēt dažādus sporta, kultūras un mākslas pasākumus, kas būs veltīti pilsētās esošajām Brīvības ielām un iedzīvotāju atmiņām par pēdējos simts gados piedzīvotajam.

Šādi pasākumi gada garumā norisināsies  - Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī.

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja pārstāvis Vladislavs Ivanovs pastāstīja, ka viņu pilsētā notiks trīs ar šo projektu saistītas aktivitātes.
17.aprīlī tiks organizēta izstāde, kurā Daugavpils novada iedzīvotājiem būs iespēja dalīties ar dažādiem vēsturiskiem priekšmetiem un atmiņām, kas saistīti ar viņu ģimenēm un to likteņstāstiem. Tā kā pilsētā Brīvības iela ir pilsētas nomalē, 4.maijā pilsētas vadība plāno dibināt "Brīvības skvēru", piešķirot skvēram pilsētas centrā šādu nosaukumu, bet 14.novembrī tiks organizēts Brīvības forums - "Sirdī daugavpilietis", kurā tiks cildināti pilsētas ievērojamākie cilvēki.

Jelgava Brīvības ielas stāstu projektā plāno iesaistīties organizējot fotoprojektu "Jelgavnieki simtgadei", kurā tiks iemūžināti 100 jelgavnieku un viņu ģimeņu stāsti par pēdējā gadsimtā piedzīvoto. Pasākumu organizācijā pašvaldība pastiprināti nolēmusi iesaistīt skolēnus, kuri, piemēram, veidos izstādi "Brīvības bulvāra stāsti". Izstādi skolēni veidos uzklausot un pēc tam digitālā veidā apkopojot cilvēkstāstus, pilsētas namu vēsturi, atmiņas un citas lietas.
Septembrī plānots organizēt "Nākotnes forumu", kurā norisināsies diskusijas "par brīvību šodien un rīt", tiks vadītas dažādas meistarklases, diskusijas un lekcijas, kā arī tiks organizēta izstāde, kurā varēs apskatīt dažādu dzimtu 100 gadu garumā glabātās relikvijas un notiks "Brīvības stafete".

Jēkabpils pārstāvji atklāja, ka akcijas pasākumi pilsētā sāksies maijā ar Tautas brīvības skrējienu Brīvības ielas garumā, turpināsies ar projektu "Brīvības ielas elpa un telpa", kura laikā tiks dokumentēti cilvēkus stāsti un atmiņas par pēdējo valsts simtgadi un izstādi "24x30", kura tiks izvietota laikmetīgās vēstures muzejā.
Tāpat pilsētas vadība plāno dot vārdu pilsētas centrālajam rotācijas aplim, nodēvējot to par "Brīvības apli", un gada noslēgumā organizēt Jēkabpils Brīvības forumu, kurā notiks sarunas un diskusijas ar iedvesmojošiem pilsētas un novada cilvēkiem.

Arī Jūrmalas, Liepājas, Ventspils un Valmieras pašvaldību pārstāvji pastāstīja, ka šī gada laikā tiks organizētas dažādas Brīvības un pirmās brīvvalsts laika tēmai veltītas izstādes, forumi un meistarklases.
Rēzeknes pilsēta esot viena no retajām, kurā Brīvības ielas vai laukuma neesot, jo viņu galvenā pilsētas iela tiek dēvēta par Atbrīvošanas aleju. Viņi šī projekta laikā plāno izveidot virtuālo muzeju, kur iedzīvotāji varēs iesūtīt savas atmiņas un fotogrāfijas elektroniski, plānots organizēt senlietu gadatirgu, kur varēs iegādāties 100 gadus vecas relikvijas, veidot videofilmu "Latvijas simtgades zīmes septiņos pakalnos", izgaismot pilsētas ēkas un objektus tematiskās krāsās un organizēt ekskursiju pa Atbrīvošanas aleju to papildinot ar dažādiem muzikāliem un izklaidējošiem priekšnesumiem.

Rīga Brīvības ielas pasākumus plānots koncentrēt vienā datumā - 4.maijā, kad dažādi kultūras, mūzikas, mākslas un sporta pasākumi norisināsies visas Brīvības ielas garumā - pie Dailes teātra un VEF Kultūras pils, Esplanādē un pie Brīvības pieminekļa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pastāstīja, ka finansējums projektu realizēšanai tiks atvēlēts gan no valsts, gan pašu pašvaldību budžeta. "No valsts puses šim pasākumam tiks piešķirti 20 000 eiro katrai pašvaldībai. Papildu finansējumu tad var nodrošināt pašvaldības pašas - cik nu kurai atļauj rocība," sacīja ministrs.
Viņš pauda, ka galvenais ieguvums no šīs akcijas būs paliekošā materiālu krātuve un informācija par pilsētām, cilvēkiem un notikumiem, kuras varēs ilgtermiņā izmantot dažādu projektu attīstībai, jo iniciatīvas ideja ir vērsta ne tikai uz kultūrvēsturisko mantojumu, bet arī uz ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, lai kopā ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, NVO un citiem sadarbības partneriem definētu redzējumu turpmākajai reģionu attīstībai.
"Ideja ir veikt investīcijas ilgtermiņa projektiem un izveidot tādu kā "ideju banku" - ko darīt nākamajos simts gados un, protams, apkopot jau paveikto un piedzīvoto," sacīja Gerhards.

Latvijā ir vairāk nekā 60 ielas un laukumi, kuriem dots "Brīvības" vārds.


Sestdien, 10.februārī, mākslas telpā Mala, Cēsīs, Lielā skolas ielā 4, notiks jau desmitais, cikla "Kasešu nakts" pasākums.

Pasākuma pirmajā daļā saruna - performance.
Šoreiz Kasešu naktī viesosies leģendārais latviešu multimākslinieks Roberts Gobziņš jeb Eastbam. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja uzzināt par to, kā savulaik Latvijā sākās un turpinājās diskotēku kultūra, kā arī noskaidrot sev interesējošus jautājumus.
Roberts Gobziņš savas radošās aktivitātes, gan kā diskotēku vadītājs, gan vokālais izpildītājs uzsāka pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās. Viņš ir viens no pirmajiem Latvijas māksliniekiem kurš gan savos, gan citu izpildītāju radītajos skaņdarbos sācis skaitīt paša sacerētus pantus jeb repojis.
Sadarbojies ar Hardiju Lediņu, grupu "Dzeltenie pastnieki" un daudziem citiem Latvijas un ārzemju māksliniekiem. 1987. gadā aizsācis Latvijas elektroniskās deju mūzikas kustību. Viens no viņa nozīmīgākajiem sasniegumiem ir sadarbība ar leģendāro DJ Westbam un viņa pārstāvēto vācu deju mūzikas izdevniecību "Low spirit recordings." Šīs sadarbības rezultātā 1989. gadā tika izdota vinila skaņuplate "AKA AKA". 1990. gada Mikofona dziesmu aptaujā plates titulskaņdarbs "AKA AKA" ieguva 4. vietu. Neskatoties uz to, ka skaņdarba tekstuālā daļa ir latviski, šis apstāklis nav traucējis tam iekļūt daudzās Eiropas elektroniskās mūzikas izlasēs. Skaņdarba milzīgie panākumi iedvesmoja daudzus tā laika Latvijas dīdžejus sākt pašiem radīt savu deju mūziku.

Mūsdienās Roberts Gobziņš, izmantojot savu milzīgo dīdžeja, mūziķa un pasākumu vadītāja pieredzi, aktīvi piedalās dažādos mākslas projektos. Pēdējā laikā, līdzīgi, kā astoņdesmitajos gados, savās performancēs mākslinieks atsācis izmantot lenšu magnetofonus. 2017. gadā sadarbībā ar DJ Westbam radīts skaņdarbs "3 Veidenbaumi".
Kasešu nakts apmeklētājiem būs unikāla iespēja satikt leģendāro mākslinieku, iesaistīties sarunā un iespējams iepazīties ar kādu no viņa lenšu trikiem.

Savukārt pasākuma otrajā daļā, kas sāksies pulksten 21:00, plānota kasešu diskotēka. 
Ņemot vērā iedzīvotāju pastiprinātu vēršanos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā saistībā ar augšējo elpceļu vīrusu saslimšanām, kas norit bez sarežģījumiem (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, galvassāpes), dienests atgādina, ka tā funkcija nav nodrošināt medicīnisku palīdzību šādās situācijās.
Gripas un citu akūtu respiratoru vīrusu saslimšanas gadījumā pacientam jāpaliek mājās un jau pirmajā saslimšanas dienā jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, lai uzsāktu ārstēšanos.

NMP dienesta direktore Liene Cipule uzsver: “Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde neveic ārstēšanu gripas vai saaukstēšanās gadījumā. Mūsu uzdevums ir sniegt palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās. Lielā daļā izsaukumu pacientiem ir bijusi vajadzīga ģimenes ārsta konsultācija. Akūtas augšējo elpceļu vīrusu saslimšanas, tajā skaitā gripa, 97% gadījumu ir ārstējamas ambulatori mājas apstākļos ģimenes ārsta uzraudzībā. Ārstēšanās ir jāuzsāk savlaicīgi, lai izvairītos no komplikācijām, kas var būt bīstamas veselībai un dzīvībai”.

Lai mazinātu komplikāciju risku un nepieciešamību ārstēties slimnīcā, nekavējoties telefoniski jāsazinās ar ģimenes ārstu, tiklīdz parādās slimības simptomi.
Ar ārstu jāpārrunā turpmākā ārstēšanās un mājas aptieciņas saturs. Tāpat jau laikus jāparūpējas, lai mājās būtu ziemas vīrusu sezonai nepieciešamie medikamenti arī situācijām, ja saslimšanas simptomi sākas vēlu vakarā vai nakts stundās.

Jāatgādina, ka gripas epidēmijas laikā valsts apmaksā ģimenes ārsta mājas vizīti pie gripas slimnieka un pacienta iemaksa ir 2,85 eiro. 

Vakaros un brīvdienās, kad ģimenes ārsts nestrādā, akūtas saslimšanas gadījumā palīdzību sniedz dežūrārsti (t.sk. izraksta medikamentu receptes, var lemt par mājas vizīti). Savukārt nakts stundās mediķa padomu var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darbdienās no plkst.17.00-8.00, svētkos un brīvdienās visu diennakti).

Noskaidrot sev tuvākos dežūrārstus un veselības aprūpes iestādes var Nacionālā veselības dienesta mājaslapā: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/kur-sanemt-medicinisko-palidzibu.
 
Februārī pacientu biedrība ParSirdi.lv  aicina Latvijas iedzīvotājus uz “Vislatvijas asinsspiediena mērīšanu”.
Akcijas ietvaros visā Latvijā vairāk nekā 200 aptiekās varēs bez maksas izmērīt asinsspiedienu, saņemt farmaceitu ieteikumus augsta asinsspiediena profilaksei un ārstēšanai, kā arī iegūt bezmaksas informatīvos materiālus. 
 
Inese Mauriņa, pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja:
“Tā kā augsts asinsspiediens ir viens no lielākajiem sirds un asinsvadu slimību draudiem un nāves cēloņiem – ik gadu pasaulē paaugstināta asinsspiediena dēļ mirst 9,4 miljonu cilvēku – svarīgi to ne tikai savlaicīgi atklāt, bet arī ārstēt, lai novērstu infarkta un insulta draudus. Arī Latvijas statistika nav iepriecinoša – epidemioloģiskā pētījuma dati* liecina, ka paaugstināts asinsspiediens ir 52,8% vīriešu un 41,8% sieviešu. Tāpēc akcijas mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību augsta asinsspiediena riskiem, veicināt pacientu zināšanas par augstu asinsspiedienu un tā ārstēšanas iespējām.”
 
Doc. Kārlis Trušinskis, Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrības prezidents:
“Hipertensija vairs nav tikai senioru problēma, tā skar arvien jaunākus cilvēkus. Līdzās tradicionālajiem riska faktoriem kā palielināts svars, smēķēšana, neveselīgs uzturs, vecums un iedzimtība, hipertensijas izplatību palielina mūsdienīgi riska faktori – “ekrāna laiks”, kas tiek pavadīts pie televizora, datora, planšetes vai veroties tālrunī, arvien pieaugošā steiga un stress, psihoemocionāla pārslodze, nenormētas darba stundas utml. Tāpēc šo akciju mēs lielā mērā gribētu veltīt tieši šiem steidzīgajiem cilvēkiem darbspējīgā vecumā, aicinot uz brīdi nolikt malā savus ikdienas pienākumus un iegriezties tuvējā aptiekā, lai izmērītu asinsspiedienu un saņemtu profesionālu konsultāciju, bet nepieciešamības gadījumā vērstos pie speciālista.” 

Kā atzīst kardiologs, prakse liecina, ka galvas smadzeņu insulti un miokarda jeb sirds infarkti pietiekami bieži skar jaunus cilvēkus, tāpēc ir tik svarīgi pārbaudīt vismaz šos pamatrādītājus – asinsspiedienu, pulsu un, pirmkārt, novērst tos riskus, ko iespējams ietekmēt. K.Trušinskis: “Veselīgs dzīvesveids, tai skaitā, veselīgs uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes, ir pamatu pamats ikvienam, lai saglabātu labu sirds veselību, tomēr tikpat svarīgi ir apzināties, ka mūsdienās hipertensijas ārstēšanai ir pieejama moderna medikamentoza terapija. Vienkārša un efektīva, bez īpašiem blakņu draudiem.”
 
Kas jāzina par asinsspiedienu:

Ideālam asinsspiedienam jebkurā vecumā vajadzētu būt 120/80 mmHg.
Par paaugstinātu asinsspiedienu tiek uzskatīts asinsspiediens virs 140/90 milimetriem dzīvsudraba staba (mmHg).
Slimību ar ilgstoši paaugstinātu asinsspiedienu sauc par hipertensiju. 
Augsta asinsspiediena biežākie simptomi: galvassāpes, reibonis, nervozitāte, sirdsklauves, sāpes sirds apvidū. Tomēr nereti paaugstināts asinsspiediens var neradīt nekādas sajūtas, un cilvēks par to uzzina, kad jau radušās kādas komplikācijas.
Neārstēts paaugstināts asinsspiediens var izraisīt insultu un miokarda infarktu.
Augsta asinsspiediena profilaksē būtiska loma ir veselīgam dzīvesveidam, tāpēc svarīgi ir veselīgi ēst, samazināt sāls patēriņu uzturā, regulāri fiziski kustēties, samazināt lieko svaru un atmest smēķēšanu.
 
Kur mērīt asinsspiedienu, uzzināsi lapā www.asins-spiediens.lv
 
Noslēdzoties 8. vides objektu festivālam "Ziemassvētku egļu ceļš", tika sveikti darbu autori, festivāla atbalstītāji un pasniegta arī festivāla apmeklētāju simpātijas balva, kuru saņēma objekts "Industrālis", ko sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju veidojis Nauris Martinsons.

"Festivālā "Ziemassvētku egļu ceļš" piedalījos jau otro gadu pēc kārtas un noteikti to darīšu arī turpmāk, jo ik gadu izdomāt jaunu, unikālu un, kas visnozīmīgāk, skatītājiem interesantu risinājumu it kā tik pierastās un visiem sirdij tuvās Ziemassvētku eglītes atveidošanā ir gan lielisks izaicinājums, lai sev pierādītu paša spēkus, gan iespēja sniegt ieguldījumu kopējā svētku brīnuma uzburšanā," stāsta objekta "Industrālis" veidotājs Nauris Martinsons.

Šogad vides objektu festivālu "Ziemassvētku egļu ceļš" iepazina ne tikai vietējie iedzīvotāji un ārvalstu tūristi, bet interesi par to izrādīja arī vairāki ārzemju mediji, savai mērķauditorijai ziņojot par Rīgā notiekošo, neparasto urbānās mākslas notikumu.

Rīgā notiekošais vides objektu festivāls "Ziemassvētku egļu ceļš" tika iekļauts izdevuma "Skyward" tūristu apskates objektu sadaļā "World Topics" kā viens no savdabīgākajiem un tūristu apskates vērtiem pasākumiem Eiropā. Izdevums "Skyward" ir Japānas aviokompānijas (Japan Airilines) žurnāls, kura mēneša tirāža ir 850 000 eksemplāri, un to lasa ap 4.7 miljoniem tūristu.
Savukārt itāļi par festivālu stāstīja žurnāla "IO DONNA" lasītājiem rubrikā "Es gribētu būt šeit". Festivāla objektus saviem skatītājiem rādīja arī vācu interneta televīzija "ZDF.de", rubrikā "Jaunumi", stāstot leģendu par Ziemassvētku egles dzimšanas vietu.

8. vides objektu festivālā iedzīvotāju vērtējumam profesionāli mākslinieki, radošo industriju pārstāvji un Latvijas Mākslas akadēmijas studenti eksponēja 41 vides dizaina objektu. Festivāla darbu autoru profesionalitāti novērtējis arī pašmāju specializētais izdevums "Latvijas Architektūra", publicējot saviem lasītājiem, jomas profesionāļiem - arhitektiem, dizaineriem un celtniecības speciālistiem informāciju par festivāla objektu "Egle".

Jau tuvākajā laikā tiks izsludināts nākamā vides objektu festivāla "Ziemassvētku egļu ceļš" projektu atlases konkurss, kura nolikums un saistītie dokumenti būs pieejami tīmekļa vietnēs www.eglufestivals.lv un www.kultura.riga.lv.
2.februārī, plkst. 18.00 Latgales vēstniecībā "Gors", Rēzeknē notiks vērienīgs Nacionālo bruņoto spēku orķestra koncerts, atzīmējot pirmā Latvijas armijas kara orķestra 99. gadskārtu.

Koncerta pirmajā daļā Nacionālo bruņoto spēku orķestris prezentēs savu jauno albumu "Latvijas kara orķestru marši 1918-1940", kas veltīts Latvijas simtgadei.

"Latvijas starpkaru perioda militārā mūzika ir maz pētīta, maz zināma un slēpj sevī daudz pārsteigumu. Vēlamies parādīt kara orķestru repertuāra daudzveidību, vispusību un kliedēt mītus par militāro mūziku kopumā. Kompaktdiska sagatavošanas procesā tika izzināts 9. Rēzeknes kājnieku pulka orķestra repertuārs, noskaidrojot, kas tika spēlēts šajā Latgales pilsētā. Gatavojot izdošanai vēsturiskos kara maršus, atklājām daudzus līdz šim nezināmus komponistus, to veikumu mūzikas laukā," norāda Nacionālo bruņoto spēku orķestra galvenais diriģents pulkvežleitnants Dainis Vuškāns.

Savukārt koncerta otrajā daļā muzicēs Nacionālo bruņoto spēku bigbends kapteiņa Aleksandra Kreišmaņa vadībā. Pulkvežleitnants D. Vuškāns akcentē, ka klausītājiem jaunajā bigbenda koncertprogrammā būs iespēja novērtēt, kā džeza valsi traktē norvēģu komponists Lars Eriks Gudims pretstatā somu džeza kompozīciju talantam Jukkam Linkola. Meklējot atšķirīgo, varēs izgaršot Amerikas džeza komponista Boba Mintzera daiļrades virsotnes latīņu dejās un bigbenda mūziķu unikālās improvizācijas.

Kopā ar Nacionālo bruņoto spēku bigbendu uzstāsies uzlecošā zvaigzne Evilena Protektore, kura izpildīs Ērika Ričarda, Reja Čārlza un citu komponistu kompozīcijas.

"Šāds divdaļīgs koncerts mūsu orķestrim un bigbendam ir kā radošā atskaite, kurā vienreiz gadā klausītājiem piedāvājam labāko un savdabīgāko orķestra radošajā izpausmē," uzsver pulkvežleitnants D. Vuškāns.

Turpinot Latvijas armijas tradīcijas, ieeja koncertā - bez maksas.
Bezmaksas ieejas kartes uz koncertu var izņemt Latgales vēstniecības "Gors" informācijas centrā.

Nacionālo bruņoto spēku orķestris izveidots 1991. gada decembrī ar toreizējā aizsardzības ministra Tālava Jundža un kultūras ministra Raimonda Paula gādību.
Orķestra galvenie uzdevumi ir Nacionālo bruņoto spēku ceremoniju muzikālais noformējums, augsti stāvošu ārvalstu amatpersonu valsts vizīšu nodrošināšana ar muzikālo noformējumu, vēstnieku akreditācijas ceremoniju muzikālais noformējums Rīgas pilī, ārvalstu kara kuģu sagaidīšanas un pavadīšanas ceremonijas.
Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju ikvienam autovadītājam piedāvā bezmaksas ziemas drošas braukšanas konsultācijas Rēzeknē.

Nodarbību vieta: Ančupānu kartodroms.

Nodarbību dalībniekiem tiks skaidroti drošas braukšanas pamati, veidota izpratne par bremzēšanas ceļa garumu, tā ietekmējošiem faktoriem ziemas apstākļos, par šķēršļu apbraukšanu un par to, kā izvairīties no sadursmes, ja bremzēšanas ceļš ir nepietiekams. Tāpat interesentiem individuāli tiks sniegts skaidrojums par auto riepu stāvokli un to izvēli atbilstoši ikdienas braukšanas stilam.

Grupu nodarbību laiki Rēzeknē:
• ceturtdien, 1.februārī, plkst. 10:00; 12:00; 14:00 un 16:00;
• piektdien, 2.februārī, plkst. 10:00; 12:00; 14:00 un 16:00;
• sestdien, 3.februārī, plkst. 10:00; 12:00; 14:00 un 16:00.

Nodarbību ilgums: viena stunda un 30 minūtes.
Pieteikšanās: nodarbībām, zvanot uz tālruņa numuru: 64623780 (darba dienās no plkst.9:00-17:00).

Nosacījumi: nodarbībā drīkst piedalīties jebkurš autovadītājs ar savu transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ziemas riepām, kuram ir derīga tehniskā apskate un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Vēlams uz nodarbību ierasties ērtos, braukšanai atbilstošos apavos un siltā apģērbā.

Gadījumā, ja kāds autovadītājs netiek uz iepriekš pieteiktu nodarbību, lūgums sniegt informāciju uz iepriekš norādīto tālruni, lai varētu operatīvi piedāvāt vietu citiem braukt gribētājiem
CSDD jau kopš 2015.gada piedāvā autovadītājiem bez maksas uzlabot savas braukšanas iemaņas ziemas apstākļos.
Divu gadu laikā šajās apmācībās piedalījušies vairāk nekā trīs tūkstoši autovadītāju.
Ziemīgos laika apstākļos nodarbības šogad tiek plānotas arī Valmierā, Rīgā Biķernieku trasē, kā arī Talsos.
VSIA "Latvijas Koncerti" aicina mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu audzēkņus piedalīties atlases konkursā, lai kļūtu par daļu no Latvijas Simtgades jauniešu orķestra sastāva.

Orķestris spēlēs diriģenta Aināra Rubiķa vadībā 24. jūlijā Dzintaru koncertzālē kopā ar pasaulslaveniem, Latvijā dzimušiem mūziķiem "Latvijas Koncertu" un Latvijas Televīzijas kopprojektā "Dzimuši Latvijā". Pieteikumu iesniegšanas termiņš līdz 16. februārim plkst. 12.00.

Projekta "Dzimuši Latvijā" ietvaros tiks izveidots unikāls Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris. Jaunie mūziķi varēs pilnveidot savas mākslinieciskās prasmes kopā ar pasaulslaveniem, Latvijā dzimušiem mūziķiem - Kristīni Opolais, Kseniju Sidorovu un Vinetu Sareiku. Katram no šiem māksliniekiem tiks piemeklēts kāds daudzsološs jaunais mūziķis, ar kuru kopā viņi sniegs priekšnesumu.

Atlases konkurss notiks Spīķeru koncertzālē 26. un 27. februārī. Konkursantu vecums no 13 līdz 19 gadiem. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapa pieejama Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā.

Pieteikums jāiesniedz elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi konkurss@latvijaskoncerti.lv, kā arī oriģinālā papīra formātā konkursa dienā 26. vai 27. februārī.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem katram cilvēkam ik dienu būtu jānoiet vismaz 10 000 soļu.
Lielākajai daļai šis skaitlis šķiet ārkārtīgi liels un mērķis - nesasniedzams. Tomēr ikdienā mēs nereti nepiefiksējam, ka pat ikdienišķas darbības palīdz mums šo mērķi sasniegt.

Lai izmērītu to, cik aktīvi mēs esam,  brīvdienās tirdzniecības parkā "Alfa" norisinājās īpaša aktivitāte, kurā TV raidījumu vadītājs un dziedātājs Roberto Meloni izaicināja veikala apmeklētājus izmērīt, cik soļus varam veikt un cik kalorijas sadedzināt, vienkārši iepērkoties pārtikas veikalā. Kā liecināja pārbaudījuma rezultāti, iepērkoties aptuveni 10 minūtes, tiek noieti vidēji 800 soļi.

"Mēs šodien pierādījām, ka fiziskās aktivitātes var veikt arī jautrā un izklaidējošā veidā. Cilvēku iegūtie rezultāti strādā kā motivācija un atgādinājums, ka sasniegt mērķus ir vienkāršāk, nekā sākotnēji šķiet, īpaši, ja ap roku ir treneris, kas pastāsta, cik jau esi paveicis un cik vēl palicis līdz tavam mērķim," stāsta pasākuma vadītājs Roberto Meloni.

Kopumā veikalā pavadītājās 120 aktīvajās minūtēs dalībnieki veica 11 378 soļus un sadedzināja 1050 kalorijas.

Lielākā daļa dalībnieku uzskatīja, ka ikdienā būt aktīvam un atrast laiku sportošanai ir sarežģīti un bieži vien arī dārgi, tāpēc viņi bija pārsteigti, ka vien pāris veikalā pavadītu minūšu laikā var sadedzināt kalorijas, kas skaita ziņā līdzvērtīgas paprāvam ābolam, un noiet teju puskilometru.

Šī noteikti nav pirmā reize, kad dzirdēts par soļu daudzumu, cik dienā vēlams mērot ar kājām. Un ne velti - tas ir svarīgi ne tikai tāpēc, lai veiktu regulāras fiziskās aktivitātes, bet arī, lai nostiprinātu veselību. Protams, desmit tūkstoši ir ieteicams, bet ne obligāts skaitlis, svarīgākais ir vadīties pēc labas pašsajūtas - tas ir svarīgākais rādītājs no visiem. Piemēram, aizvadītajā 2017.gadā cilvēki, kas ar ierīču palīdzību seko līdz saviem ikdienas rezultātiem, kopumā nogāja 45 000 000 000 000 jeb četrdesmit piecus triljonus soļu. Tāpat sasummētie 160 miljardi aktīvo minūšu ir līdzvērtīgi 4 000 dzīvēm, savukārt, atpūšoties no aktivitātēm, miegā pavadīts 41 miljards stundu.

Pirms diviem gadiem radās ideja izveidot Stāstu segu Latvijas simtgadei, izmantojot tekstilmozaīkas (patchwork) rokdarbu tehniku. Tekstilmozaīkas segas ir tradicionāls rokdarbu veids angliski runājošās zemēs.
Izmantojot tekstilmozaīkas tehniku, dažādi, nelieli auduma gabaliņi tiek sašūti kopā vienā segā.
Šādas segas nereti ieguva pat simbolisku nozīmi, un tika mantotas no paaudzes paaudzē, jo auduma gabaliņi bija ņemti no dažādos dzīves posmos svarīgām tekstīlijām - kāzu vai kristību kleitām, bērnu sedziņām, tautas tērpiem u. c., tādējādi atspoguļojot dzimtas dzīves notikumus daudzu gadu garumā. Segas sašūšanai bieži rīkoja talkas (quilting bees), kurās sievietes kopīgā darbā veidoja segu, vienlaikus stiprinot savstarpējās saites sarunās un dziesmās.

Stāstu segas  mērķis ir atklāt un veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu piederību Latvijai, ieguldot kopīgā rokdarbā gan savas domas par Latviju, gan arī darbu. Projekts devis iespēju latviešiem ārzemēs visās paaudzēs aktīvi līdzdarboties Latvijas simtgadē neatkarīgi no viņu dzīves vietas, vecuma un valodas spējām. 

Segas īstenošana notika vairākos posmos.
Projekta pirmajā posmā (09/2016-08/2017) muzeja darbinieki izsūtīja informāciju ārzemēs dzīvojošiem latviešiem - biedrībām, draudzēm, skolām, nometnēm, dažādām kopienām, Latvijas vēstniecībām u.c. Pēc noteiktiem parametriem sagatavotie tekstila darbiņi 15 x 15 cm lielumā visai drīz sāka nākt pa pastu no dažādām valstīm uz muzeja krātuvi Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Kopumā projekta ietvaros tika saņemti pavisam 1097 kvadrātiņi no visas pasaules!
No tiem 840 darbiņu gatavojušas sievietes, 257 - vīrieši dažādās vecuma grupās.

Stāstu segas gabaliņi uz Latviju atceļojuši gan no ASV - 564, gan Eiropas - 188, gan Kanādas - 183, gan Austrālijas - 117, gan Āfrikas - 12, gan Āzijas valstīm - 8.

Projekta otrajā posmā (09/2017-01/2018) visus atsūtītos tekstila darbiņus projekta darbinieki glīti un mākslinieciski noformēja vienā vērienīgā kompozīcijā.
Segas  salikšana notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas vestibilā 2017. gada 14. oktobrī,  atsūtītie darbiņi kopā tika salikti vairākās 7 1,5 m x 3 m lielās segās! 

Savukārt darinātāju pierakstītos stāstus un laba vēlējumus Latvijai dzimšanas dienā muzeja darbinieki pārrakstīja datorā.
Dati tika ievadīti multimedija prezentācijā, kura būs apskatāma līdz ar Stāstu segu. Ikviens segas skatītājs varēs datoros palielināt bildes un labāk apskatīt katru segas kvadrātiņu, kā arī iepazīt darinātāju stāstus.

Projekta trešajā posmā notiks Latvijas simtgades dāvanas - Stāstu segas - izstādīšana vairākās vietās Latvijā.

Stāstu segas izgatavošanas norisi var iepazīt Facebook lapā - www.facebook.com/stāstusega.
Tipiskākais emigrants ir 25-29 gadus vecs vīrietis no Latgales, kurš nav precējies, ir latviešu tautības un ir ieguvis vismaz vidējo izglītību, izanalizējusi Centrālā Statistikas pārvalde (CSP), apkopojot datus par laika posmu no 2014. līdz 2016. gadam.

Šajos gados migrācijas saldo ir stabilizējies un svārstījies no 8000 līdz 12 000. Krīzes laikā, piemēram, 2009. un 2010. gadā, iedzīvotāju skaits samazinājās par 35 000 gadā.
Vidēji dienā prom no Latvijas laikā no 2014. līdz 2016. gadam devās 55 Latvijas iedzīvotāji.
Viņu vidū 25 vīrieši, 22 sievietes un astoņi bērni. Visvairāk emigrēja cilvēki vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem.

Tāpat ir vērojams, ka salīdzinājumā ar citiem gadiem mazinās latviešu izcelsmes cilvēku izceļošana. Tiesa, tā vietā pieaug citu tautību Latvijas iedzīvotāju izceļošana. Reģionu ziņā visvairāk cilvēku izbrauc no Latgales, tomēr īpatsvara ziņā augstākais emigrācijas līmenis ir Kurzemē.

Statistikas pārvalde arī aplēsusi, ka gandrīz puse no pilngadīgajiem emigrantiem ir neprecēti. 
Tāpat ir pamanīts, ka šķirto personu īpatsvars 40-65 gadu vecu emigrantu vidū gandrīz divas reizes pārsniedz īpatsvaru visu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vidū. Vecāku emigrācija nereti ietekmē arī bērnu likteni.

Secināts, ja emigrē abi vecāki, tad 68,4% gadījumu bērni dodas kopā ar viņiem.
Ja emigrācijā dodas tikai māte, tad 52,4% bērni brauc līdzi. Toties, ja emigrācijā dodas tēvs, tad vairumā gadījumu – 83,1% - bērns paliek Latvijā.

Attiecībā uz izglītības līmeni aplēsts, ka emigrējušajiem iedzīvotājiem tas bija nedaudz zemāks kā pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
Tiesa, katram piektajam bija augstākā izglītība un gandrīz pusei no viņiem – vidējā izglītība. Kopumā izglītības līmenis ir faktors, kas liedz cilvēkiem sameklēt labāk apmaksātu darbu.
Par  aizvadītā gada skaistāko pastmarku "Latvijas pasta" un portāla "Delfi" rīkotajā aptaujā balsotāji atzinuši Latvijas putnu sērijas pastmarku, kas veltīta 2017.gada Latvijas putnam dzeltenajai cielavai.

Otro lielāko balsu skaitu - saņēmušas divas pastmarkas: "Latvijas pasta" 2017.gadā uzsāktās jaunās pastmarku sērijas "Latvijas autobūves vēsture - Motormuzeja unikālie eksponāti" pirmā pastmarka ar automašīnu "Krastin" un Latvijas dabas sērijas pastmarka "Āpsis".

2017.gadā "Latvijas pasts" izdeva 26 pastmarkas un divus pastmarku blokus par visdažādākajām Latvijai svarīgām personībām un notikumiem, to kopējai tirāžai sasniedzot 6,5 miljonus eksemplāru.
Sociālie mediji ir ne tikai veids, kā celt savu popularitāti, bet arī veids kā pelnīt. 

Sociālajā medijā  “Instagram” nereti slavenības par samaksu gatavas publicēt attēlus ar kādiem produktiem. To jau sapratušas firmas un uzņēmumi, kas cilvēkiem ar lielu sekotāju skaitu piedāvā produktus vai arī vēl labāk – produktus par samaksu arī reklamēt. 

To pētījis LTV raidījums  “Aizliegtais paņēmiens”.
Uzmanību „instagram”  piesaista šovmena Renāra Zeltiņa profils, kuram ir gandrīz 100 tūkstoši sekotāju. Viņš tajā publicējis virkni bilžu ar saldējumu, kas, spriežot pēc mirkļbirkas, ir konkrētas markas saldējums. Zeltiņam par šo reklāmu maksā, un, kā viņš atklāj pats, par vienu šādu bildi prasa 500 eiro. Viņš gan gatavs reklamēt, ja viņam pašam tas produkts garšos.

Savukārt mūziķim Markusam Rivam ir 148 tūkstoši sekotāju, un viņš apliecina interesi reklamēt produktu, bet viņa menedžere atklāj, ka Rivam jau esot līgums ar populāru dzērienu kompāniju.

Jāatzīmē, ka līdzīgi naudu ar sociālo tīklu starpniecību pelna ne tikai “zvaigznes”, bet arī dažādi pazīstamāki un mazāk pazīstami blogeri.
Kā norāda raidījums – tad piemēram, žurnāliste un blogere Una Ulme sociālajā tīklā “Facebook” kļuvusi par kādas firmas  tvaika ģeneratora gludekļa fani. “Ja produkts ir labs un strādā, tad es ar prieku par to arī kaut ko pastāstu.,” komentē Ulme.
Piedāvāto dzērienu viņa gatava testēt un veidot rakstu, par to prasot 300 eiro.
Visiem Dziesmu un deju svētku dalībniekiem no 1. līdz 13.februārim obligāti jāreģistrējas elektroniskā sistēmā, lapā dziesmusvetki.lv, pretējā gadījumā dalība svētkos ies secen. Reģistrēšanos palīdzēs nodrošināt novadu koordinatori.
Elektroniska reģistrācija dalībai svētkos notiek pirmo reizi, tā aizstāj līdz šim ierastās dalībnieku papīra anketas, kuru apstrāde prasīja daudz laika un pieļāva lielāku kļūdu iespēju.
Elektroniskajā sistēmā jāievada savi personas dati, fotogrāfija un kolektīva nosaukums, kas kalpos par pamatu elektroniskās dalībnieka kartes izdošanai.

To vajadzēs, piemēram, lai iekļūtu svētku norises vietās, brauktu sabiedriskajā transportā un saņemtu pusdienas. Dziesmu svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča uzsver, ka dati netiks izmantoti dalībnieku izsekošanai, bet gan palīdzēs rīkotājiem nodrošināt gludāku svētku organizāciju.

Dalībnieku elektroniska reģistrācija notiks www.dziesmusvetki.lv no 1. līdz 13. februārim (ieskaitot). Svētku rīkotāji aicina dalībniekus sagatavot nepieciešamo informāciju - fotogrāfiju augšuplādei (seja ir centrā, nav aizsegta, gaišs fons, skatiens vērsts kamerā, attēlā nav citu personu un/vai priekšmetu, 460 x 575 pix, 5 MB max, formāts “jpg”), e-pastu vai mobilā tālruņa numuru, kurš tiek lietots ikdienā. Dalībniekiem būs jānorāda visi kolektīvi, kuru sastāvā plāno piedalīties svētkos, kā arī jāatzīmē primārais kolektīvs, kura nosaukums tiks rakstīt uz dalībnieka kartes. Nepilngadīgo dalību svētkos ir jāreģistrē vecākam vai tā likumiskajam pārstāvim.
14. un 15. februārī dalībniekus Svētkiem sistēmā apstiprinās katra kolektīva vadītāji. 19. un 20. februārī gala apstiprinājumu sava novada kolektīviem sistēmā sniegs pašvaldību koordinatori. Savukārt, apstiprinājumu tam, vai reģistrētā persona kļūs par Svētku dalībnieku, katrs saņems pēc skašu rezultātu un to apkopošanas š.g.maijā.

Pavasarī svētkiem būs jāreģistrējas arī brīvprātīgajiem, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, tehniskajam personālam (reģistrēšanās laiks tiks izziņots atsevišķi).

Neskaidrību gadījumos no 1. līdz 13.februārim ikdienu no plkst.10.00 līdz 20.00 darbosies infotālruņi 26436135, 29331176, 29331187, kā arī epasts: dati@dziesmusvetki.lv.

Kā liecina jaunākie pētījumi Dziesmu un deju svētkos piedalās 30% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, Svētkos iesaistās un līdzdarbojas teju 45%. Svētku nedēļā Rīgā būs vairāk nekā 40 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta dziesmu un deju svētku tradīciju. Septiņās dienās dalībnieki piedalīsies vairāk nekā 64 pasākumos, kurus klātienē vēros liels skaits cilvēku.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam.
Phjončhanas 2018. gada Ziemas Olimpisko spēļu snovborda trases būvniecības darbi norit veiksmīgi un bez aizķeršanās.
Latviešu speciālisti no uzņēmuma We Build Parks (WBP) sadarbībā ar ilggadējo vācu partneri Schneestern Dienvidkorejā atrodas jau trešo nedēļu un vēsta par pozitīvo būvniecības procesu.

WBP grupas komanda no Baltic Snowpark Agency, nesot Latvijas vārdu plašajā pasaulē, šobrīd izbūvē slopestyle trasi šī gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm, kas notiks no 2018. gada 9. līdz 25. februārim. Darbi norit raiti, un milzīgo platformu aprises kļūst aizvien izteiktākas un papildinātas ar dažādām konstrukcijām.

Dienvidkorejā šobrīd atrodas BSA virzītājsspēks un uzņēmuma vadītājs Jānis Jansons ar komandas biedru Jāni Daļecki. Abi ir apmierināti ar apstākļiem, sniega daudzumu, temperatūru, kas svārstās no -5 līdz -20 grādiem. "Organizatori šogad ir labi pastrādājuši, sagatavojot mums pamatreljefu un nodrošinot ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām un sniega traktoriem. Sniegs ir pietiekami, viss ir saplānots un norit bez sarežģījumiem. Joprojām ir grūti aptvert, ka atrodamies šeit un ka šajā būvlaukumā norisināsies Olimpiskās spēles. Pirms pāris dienām saņēmām savu Olimpisko spēļu uniformu, kas tomēr rada realitātes sajūtu liek mums noticēt šim sapņu piepildījumam," vēsta Jānis Jansons.

BSA būvē unikālus projektus visā pasaulē, un Olimpiskās spēles, bez šaubām, var saukt par triumfu uzņēmuma profesionālajā darbībā. Ikdienā nākas pārstumt tūkstošiem m3 sniega, veidojot perfektas konstrukcijas ikvienam braucējam. Ar katru dienu Phjončhanas 2018 slopestyle trase kļūst arvien lielāka un iespaidīgāka. 
Dziesmu un deju svētki ir neatņemama Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa.
Tadēļ par godu šiem, latviešiem tik nozīmīgiem svētkiem, pazīstamā kūku meistare Liene Zemīte radījusi īpašu svētku kūkas recepti.
Tajā gardēde iekļāvusi tikai tradicionālas un Latvijas desertiem raksturīgas sastāvdaļas, kuras namamātes augstu vērtējušas no paaudzes paaudzē.

"Dziesmu un deju svētku kūka"
Sastāvdaļas

Pamatnei:
Milti kviešu- 150 g
Sviests- 100 g
Cukurs- 50 g
Apelsīnu miziņa - ½ apelsīna
Biskvītam:
Olas - 1 gb
Cukurs - 1 ēd.k.
Milti kviešu - 1 ēd.k.

Krēmam:
Biezpiens - 700 g
Saldais krējums - 150 g
Pūdercukurs - 200 g
Jogurts ķiršu - 300 g
Želatīns - 20 g
Ūdens- 80 g (želatīna uzbriedināšanai)
Ķiršu ievārījums - 150 g
Ķirši saldēti - 100 g

Pagatavošana
Pamatne:
Miltus sajauc ar mīkstu sviestu, cukuru, un sarīvētu apelsīnu miziņu, noliek uz pusstundu vēsumā. Tad uzsilda krāsni 180 grādos. Ņem kūkas formu, un pagatavoto pamatni vienmērīgi ieklāj formā. Cep kamēr zeltaini brūna (aptuveni 15 min).

Biskvīts:
Saputojot olas, piejauc cukuru un puto līdz stingrām putām, tad iesijā miltus, sajauc, lej kūkas formā un cep iepriekš sakarsētā krāsnī 170 grādos. Pārbauda gatavību ar koka kociņu, ja masa nepielīp, tad biskvīts ir gatavs.

Gatavo krēmu:
Aukstā ūdenī uzbriedina želatīnu.
Biezpienu sasmalcina līdz smalkai struktūrai. Tad puto saldo krējumu līdz vieglām putām. Pie sasmalcinātā biezpiena piejauc pūdercukuru, pielej jogurtu un visu kārtīgi sablendē, tad iecilā saputoto saldo krējumu. Želatīnu izkausē ūdens peldē un pielej pie biezpiena masas, strauji samaisa un biezpiena krēmu aptuveni pusi lej uz apceptās smilšu mīklas pamatnes, virsū liek biskvītu, uz tā liek ķiršu ievārījumu un sasmalcinātus saldētus ķiršus un pārlej ar atlikušo biezpiena krēmu. Krēmu izlīdzina un kūku liek ledusskapī sastingt.

Kad kūka gatava, to dekorē ar ogām, bezē cepumiņiem.
Latvijā vairāk nekā 30% autovadītāju regulāri pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu un samazina to tikai pirms fotoradariem, secināts Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB)   veiktajā aptaujā.
Un tikai maza daļa šoferu zina, ka fotoradari var kontrolēt ne tikai atļauto braukšanas ātrumu, bet arī konstatēt derīgas/nederīgas OCTA un tehniskās apskates.

2017.gadā par piedalīšanos ceļu satiksmē bez laicīgi veiktas auto tehniskās apskates fotoradari konstatējuši 6716 transportlīdzekļus, bet bez derīgas OCTA - 8428 spēkratus. Valsts policijas informācija liecina, ka pērn policijas ekipāžas noformējušas 6844 protokolus par tāda transportlīdzekļa vadīšanu, kam noteiktajā termiņā nav veikta tehniskā apskate, kā arī 8895 protokolus par transportlīdzekļa vadīšanu bez OCTA polises.

Pēc LTAB datiem, Latvijā kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz ceļiem ir apmēram 1,5%.

Tāpēc līdz 4.februārim LTAB sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju īsteno sociālu kampaņu, kuras  ietvaros tiek veikts plašs profilaktiskais darbs, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem.

Tāpat, lai precīzāk izvērtētu to autovadītāju īpatsvaru, kas ceļu satiksmē piedalās bez derīgas OCTA vai tehniskās apskates, kampaņas laikā stacionārie fotoradari pastiprināti kontrolē OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus.
Rīga pirmajā balsošanas nedēļā par titulu "Eiropas labākais galamērķis 2018.gadā" ierindojusies starp desmit vadošajiem galamērķiem.

Līdzās Rīgai nenoteiktā secībā starp desmit labākajiem galamērķiem minēta arī Atēnas Grieķijā, Hvaras sala Horvātijā, Vroclava Polijā, Milāna Itālijā, Bilbao Spānijā, Kolmāra Francijā, Budapešta Ungārijā, Brisele Beļģijā un Bohiņa Slovēnijā. Tāpat uz titulu pretendē Lisabona Portugālē, Vīne Austrijā, Londona Apvienotajā Karalistē, Prāga Čehijā, Parīze Francijā, Amsterdama Nīderlandē, Kotora Montenegro, Edinburga Skotijā, Berlīne Vācijā un Barselona Spānijā.

Eiropas labākais tūrisma galamērķis tiks noteikts balsojumā interneta vietnē "europeanbestdestinations.com", kas turpināsies līdz šā gada 8.februārim.
Balsošanā var piedalīties ikviens, balsojot reizi nedēļā no vienas ierīces.

Jau ziņots, ka iepriekš Eiropas labākā tūrisma galamērķa titulam Rīga tika nominēta 2015.gadā un toreiz ieguva piekto vietu 20 pilsētu konkurencē.

Eiropas labākais galamērķis tiek noteikts devīto gadu pēc kārtas. Pērn labākā tūrisma galamērķa titulu ieguva Portugāles pilsēta Porto.
Uz vairākiem Igaunijas ezeriem, tostarp Peipusa (Igaunijas pusē) atļauts gan kāpt uz ledus, gan uz tā braukt ar auto, liecina Igaunijas policijas informācija.

Tā kā šīs nedēļas otrajā pusē Baltijas reģionā iestāsies siltāks laiks, dodoties uz Peipusa ezeru, jāpārliecinās, vai situācija nav mainījusies un vai kāpt uz ledus ir droši. Informācija par atļauju kāpt uz Igaunijas ūdenstilpju ledus atrodama Igaunijas policijas mājaslapā.
Situācija Eiropā liecina, ka radikāli noskaņotas personas sev interesējošu informāciju aizvien vairāk iegūst no interneta brīvpieejas punktiem, tostarp arī bibliotēkās.
Analizējot drošības situāciju Eiropā un arī Latvijā, Drošības policija līdzīgas tendences novērojusi arī pie mums.

Tieši tāpēc Latvijas bibliotekāri tika iepazīstināti ar rekomendācijām, kā atpazīt personas, kuras interesējas par radikalizēšanos.Jautājums par bibliotekāru iesaistīšanos teroristu atpazīšanā, izraisījis plašas diskusijas sabiedrībā. 

Drošības Policijas priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus skaidro, ka ja persona, apmeklējot bibliotēku, kas šobrīd ir ne tikai grāmatu krātuve, bet arī zinātnes centrs, ir ģērbusies islāma tradīcijās, ja viņa savos uzskatos vai jautājumos pauž savu viedokli radikālāk, nekā tas ir pieņemts sabiedrībā, ja notiek kaut kāda informācijas meklēšana par tiem reliģiskiem virzieniem, kurus mēs atzīstam par radikāliem, vardarbīgiem, tas pazīmju kopums ir tas, par ko  aicinām ziņot Drošības policijai.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesore Agita Ābele izraudzīta par vienu no 52 daiļslidošanas tiesnešiem, kuri februārī gaidāmajās Ziemas olimpiskajās spēlēs  tiesās daiļslidošanas sacensības.
Līdz ar to pārstāve no Latvijas pirmo reizi vēsturē iekļauta olimpisko daiļslidošanas sacensību tiesnešu komandā.

Ābele ir vienīgā augstākās kategorijas Starptautiskās Slidošanas asociācijas tiesnese Latvijā individuālajos un pāru slidojumos.
Olimpiskajās spēlēs viņa tiesās četras disciplīnas - vīriešu un sieviešu slidojumus, kā arī vīriešu un sieviešu disciplīnas komandu slidojumos.

Zīmīgi, ka pēc 24 gadu pārtraukuma Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēs daiļslidotāji, uz Phjončhanas ledus meistarību demonstrējot Denisam Vasiļjevam un Diānai Ņikitinai.
Nākamnedēļ, 31.janvārī, apgrozībā laidīs Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltīto divu eiro piemiņas monētu.

Atzīmējot Baltijas valstu 100 gadu jubileju, Latvijas Banka, Lietuvas Banka un Igaunijas Banka izlaidušas divu eiro piemiņas monētu ar vienotu, iedzīvotāju interneta balsojumā izvēlētu valsts puses dizainu atgādinājumam par Baltijas nāciju apņēmību aizstāvēt savu neatkarību.
Kopīgajā Baltijas valstu piemiņas monētā pārtaps Lietuvas dizainera Justa Petruļa darbs - simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas valstu liktenis.
Triju valstu monētām ir vienāds, sabiedrības balsojumā izvēlēts valsts puses dizains, bet atšķiras tajā ietvertais valsts nosaukums. 

Šī ir pirmā kopīgā Baltijas valstu divu eiro piemiņas monēta. Tāpat kā citas divu eiro piemiņas monētas arī šīs tirāžas monētas būs derīgas norēķiniem visā eirozonā.

Katru gadu ikviena eirozonas valsts var izlaist divas divu eiro piemiņas monētas, kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem.
Papildus tam visas eiro zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu divu eiro monētu kādas kopējas Eiropas Savienības valstu tēmas ietvaros.
Piemiņas monētām ir tādas pašas iezīmes kā parastajām divu eiro apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku uz tām attēlots piemiņas motīvs.
Latvijā pirmā īpašā dizaina divu eiro piemiņas monēta, kuru Latvijas Banka laida apgrozībā 2014.gadā, veltīta Rīgai - uz monētas attēlota Vecrīgas panorāma.
Par šī gada dzīvnieku nosaukta vāvere. Un sestdienā, 27.janvārī,  no 11.00 līdz 16.00 Dabas muzejs apmeklēt ģimenes dienu  muzejā "Vāverīte, kuplastīte" un uzzināt vairāk par zvēru, kas ir šī gada dzīvnieks.

'Gada dzīvnieks - parastā vāvere - ir neliels grauzējs, kam raksturīga gara, kupla aste un ausis ar matu pušķīšiem galos.
Šis piemīlīgais kustonis ir sastopams skujkoku un jauktajos mežos, kā arī pilsētās - parkos un kapsētās.

Mūsu mežos vāveres ir sastopamas samērā bieži, un parasti šāda sastapšanās cilvēkiem sagādā prieku. Tomēr dažviet pasaulē ir citādi. Piemēram, dažos ASV apgabalos cilvēku attieksme pret vāverēm ir līdzīga mūsu attieksmei pret pelēm un žurkām. 
Kāpēc? Iemesls ir pavisam vienkāršs - to pārmērīgais skaits. Vāveru tur savairojies tik daudz, ka tās bariem vien skraida pa  dārzu, rakājas pa jūsu atkritumu spaini, lien  māju bēniņos un pat istabās, nodarot ne mazumu posta (vāveres tomēr ir grauzēji ar visām no tā izrietošajām sekām).

Vāveres zobi nemitīgi aug. Tās priekšzobi gada laikā izaug par apmēram 15 centimetriem, tomēr, pateicoties pastāvīgajai lietošanai un nodilumam, tie paliek īsi.
Iedomājieties, par kādu monstru pārvērstos vāvere, ja tās zobi netiktu pienācīgi lietoti tiem paredzētajam mērķim!

Vāveres savā starpā sazinās ar čiepstienu un šmaukstienu virknēm. Turklāt vāveres arī smejas, skaņas komunikāciju vāveres aktīvi papildina ar astes žestiem.

 Pateicoties vāverēm pasaulē ik gadu izaug tūkstošiem jaunu koku. Un tas ir tikai tāpēc, ka viņas ļoti bieži aizmirst, kur noslēpa savas zīles.
Valsts valodas centrs (VVC) ar jauno, šodien prezentēto  lietotni "Valodas draugs" aicina ne tikai nosodīt Valodas likuma pārkāpējus, bet arī uzslavēt labās prakses piemērus valodas lietošanā. 
 VVC galvenais mērķis ir būt nevis represīvai, bet gan atbalstošai iestādei. VVC regulāri publicēs ar lietotnes palīdzību saņemtos labos piemērus, lai motivētu arī citus uzņēmējus tos piemērot savās praksēs.

 VVC direktors Māris Baltiņš norādīja, ka lietotnes izstrādāšana izmaksāja 7018 eiro.
Baltiņš norādīja, ka, laikiem mainoties, mainās arī saziņas paradumi, tādēļ VVC vēlās dot moderno tehnoloģiju lietotājiem papildu rīku valodas pielietojuma un klātbūtnes uzlabošanai.

Lietotnes izveidi ierosinājusi Tieslietu ministrija, norādot, ka līdzīga tipa lietotnes jau patlaban izmanto Rīgas pašvaldības policija un Valsts vides dienests. Izmantojot lietotni, varēs ziņot ne tikai par iespējamiem valsts valodas pārkāpumiem, bet arī par labo valsts valodas lietojuma praksi.

Valsts valodas likuma pārkāpējus centrs vispirms konsultējot un sodot tikai tikai tad, ja pārkāpumi nav novērsti vai notiek atkārtoti.
Ziņu par nepareizi uzrakstītu izkārtni, sludinājumu vai citu nosaukumu tagad var nosūtīt, izmantojot mobilo lietotni “Valodas draugs”. Klāt var pievienojot fotogrāfiju vai īsu video.
Vienlaikus lietotne paskaidro, kas jāzina par valsts valodas lietošanu, kādos gadījumos var runāt par likuma pārkāpumiem un būtu jāziņo valodas inspektoriem.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā šodien atvēršanas svētkus piedzīvoja trīs vēsturiski izdevumi. Divi no tiem apkopo vēsturnieku pētījumus un lekciju tekstus, trešais ir līdz šim apjomīgākais darbs, kurā vienkopus publicēti mācītāja un mākslinieka Antona Georga Boses zīmējumi un 19. gadsimta vidzemnieku portreti.
 
Viens no rakstu krājumiem ir muzeja speciālistu zinātnisko rakstu krājums. “Mēs gribam nodemonstrēt, ka esam pētniecības iestāde,” norādīja muzeja direktors Arnis Radiņš.
“Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2014.-2016.” ir  pēc skaita 23. publikācija sērijā "Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti" (pirmā iznāca 1964. gadā), kurā publicē rakstus par Latvijas vēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju, numismātiku, mākslas vēsturi un muzeoloģiju, aptverot visus Latvijas vēstures posmus. Kārtējais krājums tapis uz 2014.-2016. gada LNVM zinātnisko lasījumu referātu pamata.
Šajā krājumā iekļauti vairāki raksti par numismātiku, kā arī pētījums par zobeniem, saktām un jauns skatījums uz Dzelzs laikmeta sākumu Latvijas teritorijā.

Otrs izdevums ir rakstu krājums – “Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120”, kas veltīts Latvijas vēsturē nozīmīgajai Latviešu etnogrāfiskajai izstādei 1896.gadā.
Kopumā šeit apkopots 17 autoru darbs par latviešu etnogrāfiju un mākslu, kā arī  tās vietu Eiropas kultūrvidē.

Nozīmīgu ieguldījumu mūsu vēsturē ir atstājis arī Ēveles mācītājs un mākslinieks Antons Georgs Bose. Trešdien tika prezentēts šobrīd apjomīgākais viņa zīmēto 19.gadsimta vidzemnieku portretu krājums, tajā iekļauti 209 darbi.  
Kaut arī visi trīs izdevumi ir profesionālu vēsturnieku pētījumi, autori uzsver, ka tie ir domāti plašam lasītāju lokam.
Par to arī liecināja atvēršanas pasākums, kurā publikas lielākā daļa bija vēstures cienītāji.  
Avots: portāls lsm.lv
 
Facebook Draugiem Twitter Instagram