Vakar notikušajās Ņujorkas mēra vēlēšanās vismaz viens vēlētājs savu balsi nodevis par Ņujorkas basketbola komandas "Knicks" spēlētāju latvieti Kristapu Porziņģi.

Kaut arī līdzšinējam mēram Bilam de Blāzio jau bija vairāki konkurenti , kāds Ņujorkas iedzīvotājs nolēmis rīkoties neordināri un biļetena ailē, kurā katrs vēlētājs var ierakstīt pats savu kandidātu, ierakstījis latviešu basketbolista vārdu.

Ar šo balsi gan nebija gana,   De Blāzio tika ievēlēts atkārtoti un kļuva par pirmo Demokrātu partijas politiķi 32 gadu laikā, kas atkārtoti ievēlēts par ASV lielākās pilsētas mēru.
Šogad Latvijas Neredzīgo bibliotēka Rīgā Juglas ielā 14 uz laiku tiek pārcelta uz citām telpām Strazdumuižas ielā 80.
Lielie darbi padarīti, atlikusi pēdējā Braila raksta un palielinātās drukas grāmatu krājuma daļa, ko nepieciešams pārvietot.

Latvijas Neredzīgo bibliotēkā ir vienīgais nacionālais Braila raksta grāmatu krājums, tāpēc bibliotēkas pārstāvji aicina patriotu nedēļas otrdienā, 14. novembrī, plkst. 11.00 piedalīties "Grāmatu draugu ķēdē”, lai bibliotēka varētu noslēgt krājuma pārcelšanu un pēc iespējas ātrākā laikā atsākt mērķauditorijas apkalpošanu.
Braila raksta grāmatu draugu ķēdē nepieciešami ne mazāk kā 300 brīvprātīgie.
 
Bibliotēka dibināta 1962. gadā un kopš tā laika ir izveidojies plašs pielāgotās literatūras klāsts ar vairāk nekā 150 000 vienībām. Lielākā daļa no tām, sakarā ar telpu maiņu un pamatojoties uz sadarbības līgumu ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), ir jau pārceltas uz LNB krātuvi Silakrogā.
Atlikusī daļa uzglabāsies jaunajās telpās Strazdumuižas ielā 80. Starp tām ir arī (retās) Braila raksta grāmatas, kas izdotas 19. gs. 
Šī krājuma daļa nekur citur Latvijā nav uzkrāta, tāpēc jo īpaši svarīgi ir tās saglabāšana nākošajām paaudzēm.

Grāmatu krājuma pārcelšanai uz jaunajām telpām bibliotēka 14. novembrī plkst. 11.00 organizēs Braila raksta grāmatu ķēdi, kas palīdzēs no rokas rokā nodot gan seno, gan mūsdienu Braila raksta grāmatu krājumu.
Ķēdes garums ir vairāk nekā 300 metru, tāpēc ērtākai grāmatu padošanai bibliotēkai nepieciešams piesaistīt vismaz 300 palīgus.

Pirmā grāmata, ar ko sāksies ķēde būs pirmā ar roku Braila rakstā pārrakstītā grāmata — Augusts Deglavs “Pastarā diena. Stāsts iz tautas dzīves”, kas latviešu valodā izdota 1899. gadā. Tas tiks darīts, godinot latviešu valodas Braila raksta alfabētu, kam šogad aprit 95 gadi.

Sīkāka informācija par Grāmatu ķēdi varat saņemt sazinoties ar “ķēdes” koordinatori Guntu Biti tel. 67522131, mob.t. 29137112, e-pasts gunta.bite@neredzigobiblioteka.lv.
 “Latvijas pasts” sadarbībā ar Latvijas Tenisa savienību izdevis latvijas tenisistei Aļonai Ostapenko veltītu pastmarku. 
Jaunā pastmarka izdota kā īpašs bloks, un tas ilustrēts ar Ostapenko triumfa brīdi, turot rokās 2017.gada French Open čempionāta vienspēļu turnīra uzvaras kausu, kā arī tenisistes 2017.gada lielāko panākumu aprakstu. Līdz ar pastmarku bloka izdota arī speciāla aploksne.

ē gūtiem panākumiem saistītu oficiālu pastmarku izdošana pasaulē nav ierasta prakse, un arī Latvijā šāda pastmarka izdota pirmoreiz. Ostapenko, komentējot viņai veltītās pastmarkas izdošanu Latvijā, uzsver, ka ir ļoti priecīga par šo faktu: “Es apzinos, ka tas ir liels un unikāls pagodinājums – pašai sava pastmarka.”


Parlamentā šodien svinīgi atzīmē 95. gadadienu kopš pirmās Saeimas sanākšanas.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece parlamenta ēkā atklāja izstādi “Pirmajai Saeimai – 95”.

Izstādē var uzzināt par pirmās Saeimas ievēlēšanu, tās sastāvu, darba īpatnībām. Īpašu interesi izraisa izstādē apskatāmie parlamentam adresētie iedzīvotāju lūgumi, Saeimas rēķini, tālaika deputātu algu saraksti un citi materiāli.

Par godu 95.gadskārtai kopš Saeimas sanākšanas Mūrniece uz parlamentu bija aicinājusi visus atjaunotās Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājus, kā arī Satversmes tiesas tiesnešus un valsts pamatlikuma komentētājus. Pasākumā piedalījās arī Prezidija locekļi un Saeimas deputāti.

Pirmās Saeimas pilnvaru termiņš bija trīs gadi.  Kopumā pirmais Saeimas sasaukums pieņēma 319 likumus.

Mūrniece arī pauda gandarījumu, ka valsts svētku mēnesī pastāvīga vieta Saeimas Balsošanas zālē rasta gleznai "Tautas veidots Latvijas karogs", kuru pagājušā gada 18.novembrī īpašā mākslas performancē pie Saeimas nama veidoja mūsu valsts iedzīvotāji. Gleznā Latvijas ļaudis ielikuši savas domas, cerības un enerģiju, tāpēc tā ir patiesi simboliska, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Festivālā "Staro Rīga" varēs apskatīt 35 gaismas objektus un instalācijas, kas būs veltīti ne vien Latvijas, bet arī Somijas valsts simtgadei.
"Staro Rīga" šogad notiks jau desmito reizi un festivāla pamatprogrammas nosaukums ir "Uz zvaigznēm".

Tā kā festivāls ir viens no Latvijas valsts simtgades pasākumiem, tad vairāki objekti akcentēs valstiskās vērtības un patriotisko noskaņu. Sākot no 18.novembra vakara Brīvības piemineklis izgaismosies īpašā gaismas uzvedumā, bet Saeimas un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izveidotais projekts, ikvienam dos iespēju iejusties Brīvības pieminekļa tēlā un uz mirkli savās rokās turēt Latvijas brīvību simbolizējošās zvaigznes.

Jēkaba laukumā tiks izvietota "Laika ādere", kas būs kā gaismas sveiciens Latvijas iedzīvotājiem valsts simtgadē ļaujot iziet caur  4.dimensiju, Vērmanes dārzā atradīsies vides mākslas instalācija "Simbioze", kas radīs pagātnes, tagadnes un nākotnes mijiedarbību.
Savukārt vides gaismas objekts "Ugunskurs" Brīvības bulvāra alejā plānots kā apliecinājums, kas vieno un liek atcerēties, pieminēt un īpaši iezīmēt Latvijas simtgadi.
Tāpat, uz Rīgas Doma būs vērojama interaktīva multimediāla projekcija "Per aspera ad astra", kas ir veltījums Reformācijas 500 gadu jubilejai, bet uz renovētās VEF kultūras pils fasādes būs projekcijas, kas atgādinās par rūpnīcas VEF gadsimtu.

Vairākas video projekcijas būs aplūkojamas arī Kultūras pilī "Ziemeļblāzma" un uz "Joker" kluba fasādes.
"Vēsturisko ēku "Trīs Brāļi" pagalmā ikviens varēs piedalīties "Lāzeru simfonijas" atskaņojumā, Teātra mājas "Zirgu pasts" pagalmā gūt 3D pieredzi sapņu pasaulē, savukārt video projekcijas Mākslas muzeja "Rīgas birža" iekšpagalmā aicinās telpā, kas nav atrodama fiziskās pasaules laukā.

Festivāla starptautiskajā programmā ir iekļauti divi objekti no festivāla LUX Helsinki, veltot tos Somijai, kas atzīmē savu simtgadi jau šī gada decembra sākumā.
Uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas fasādes būs redzama video projekcija ar ūdenskritumu kaskādi, kas stāsta par senu, sāmu tradīcijās balstītu uzskatu, saskaņā ar kuru daba un cilvēks ir vienlīdzīgi.
Savukārt Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā varēs redzēt materializētus tēlus no iepriekšējiem laikiem.
Starptautisko gaismas objektu programmā būs apskatāmi vēl vairāki interesanti gaismas stāsti - instalācija "Pikseļu mākonis" Esplanādē, "Bvindi gaismas maskas" Kronvalda parkā un citi.

Festivāls norisināsies no 17. līdz 20.novembrim - katru dienu no plkst.17 līdz 23.
Atzīmējot uzvaru pār Bermonta karaspēku, šodien Kara muzejā Aizsardzības ministrija sāks akciju "Uzdāvini lentīti", kurā ikviens aicināts salocīt sarkanbaltsarkano lentīti sev un tuviniekiem.
Akcija norisināsies līdz sestdienai, 11.novembrim.

Akcijas dalībnieki aicināti iemūžināt lentīšu locīšanu un dāvināšanu fotogrāfijās vai video, lai dalītos ar tiem sociālajos tīklos ar mirkļbirku #uzdavinilentiti un kopīgi vairotu svētku noskaņu.

11.novembrī sarkanbaltsarkanās lentītes tiks dalītas militārās parādes laikā pie Brīvības pieminekļa un vakarā pie Latvijas Kara muzeja.

Arī šogad ministrija sarūpējusi vairāk nekā 71 000 lentīšu, kuras tiks locītas gan Rīgā, gan reģionos.

Aizsardzības ministrija atgādina, ka lentītes novembrī nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot stilizētu burtu V, kas simbolizē uzvaru, jo novembrī tiek atzīmēta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.

Tikmēr aptauja liecina, ka  85% respondentu pie apģērba nēsā piespraustu sarkanbaltsarkano lentīti, savukārt 8% – arī ikdienā. Kopumā vērtējot, patriotiskākie aptaujas dalībnieki ir no Vidzemes, bet ikdienā visvairāk to izrāda stiprā dzimuma pārstāvji. 

Lentīšu nēsāšanas tradīciju aizsākusi Latvijas Neatkarīgā televīzija 2007.gadā, pieminot 1919.gada 11.novembri, kad tika izcīnīta izšķiroša uzvara pār Bermonta karaspēku.
Savukārt pēc vienošanās ar LNT vadību šo zīmi kā Lāčplēša dienas simbolu 2008.gadā sāka izmantot Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki.
Valsts policija šodien rīkos izglītojošu akciju, pievēršot šoferu uzmanību braukšanas joslu pareizai izvēlei.

Policija norāda, ka sabiedrībā neesot vienotas izpratnes par to, kā pareizi jābrauc pa brauktuvi, kas sadalīta divās vai trīs braukšanas joslās vienā virzienā, tādēļ policija visas dienas garumā organizēs izglītojošu akciju, kuras laikā vērsīs autovadītāju uzmanību šai problēmai.

Noteikumi nosaka, ka ārpus apdzīvotām vietām jābrauc iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Ja braukšanai vienā virzienā ir divas vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai tad, ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas, kā arī lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.

Apdzīvotās  vietās, ja vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt arī tad lai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa.

Kā uzsver policija diemžēl bieži vien autovadītāji ignorē minētās prasības, tādējādi traucējot vienmērīgu plūsmu un radot konflikta situācijas uz ceļa. Likumsargi cer, ka problēmas aktualizēšana un sabiedrības izglītošana vairāk veicinās šīs ceļu satiksmes noteikumu prasības ievērošanu.
Kas tik kosmosā nenotiek un ko tik tur nevar redzēt. Un arī sadzirdēt.
NASA apkopojusi kosmosa skaņas, kuras  ļauj paklausīties, kā, piemēram, skan vētra uz Jupitera.

Šīs un citas skaņas klausies te
Pilsētā dzīvojošo suņu iespējas kārtīgi izskrieties ir ierobežotas, un, lai arī suņus uzturētu labā formā, Latvijā parādījies jaunievedums – suņu fitnesa centrs – par to raksta sabiedriskais medijs.  

Suņu fitnesa centrā ir  skrejceliņi, šķēršļu josla, līdzsvara trenažieris, spoguļsiena.
Viss kā cilvēku sporta zālē, tikai mazāks, jo paredzēts suņiem.
Latvijas Suņu fitnesa centra izveidotājas atzīst, ka joprojām reizēm iznāk sastapties ar visai skeptisku attieksmi.

Tomēr suņiem fitness varot palīdzēt ātrāk atgūt veselību kāju un mugurkaulu savainojumu gadījumos. Šobrīd gan lielāko daļu klientu veido izstāžu suņi. 

Vēl fitnesa centrā iegriežas suņi, kuri cīnās ar lieko svaru.
Un arī ļoti aizņemtu cilvēku suņi. Tiek apgalvots, ka treniņš fitnesa zālē ļauj taupīt laiku, jo esot efektīvāks nekā trīs stundu gara pastaiga.
Bez tam suns trenējoties ne tikai fiziski, bet arī intelektuāli.
Tiesa, pilnībā aizstāt pastaigas ar fitnesu nevajadzētu, norāda speciālisti.  Arī slodzi sunim, uzsākot sportista gaitas, vajag kāpināt pakāpeniski.
Lai veicinātu vecākus pavadīt vairāk laika kopā ar bērniem, Labklājības ministrijas (LM) iniciētajā projektā "Maziem mirkļiem ir liela nozīme" izstrādāts informatīvais materiāls, kurā apkopotas 1000 idejas, kā kvalitatīvi pavadīt laiku ar bērniem.

Informatīvajā materiālā idejas ir strukturētas atbilstoši bērnu vecumam. Katrai vecuma grupai e-bukletā ir piedāvātas aktivitātes gan telpās, gan ārā, gan arī idejas, kā īsināt laiku interesanti un saturiski piepildīti, braucot sabiedriskajā transportā vai auto.
Tāpat informatīvajā materiālā ir iekļauti arī dažādi jautājumi, mudinot bērnus izzināt atbildes un diskutēt, rosinot radoši kopā pavadīt laiku.

Labklājības ministrs Jānis Reirs norāda, ka ikviens mirklis, kuru jēgpilni iespējams pavadīt kopā ar bērniem, ir ieguldījums bērnos un viņu nākotnē. 
LM informē, ka kampaņas laikā novembrī notiek arī informatīvi semināri Latvijas pašvaldībās.
Līdz 4.decembrim norisinās mūzikas ierakstu iesniegšana gada balvai "Zelta Mikrofons".

Vērtēšanai tiek pieņemti visi ieraksti, kas izdoti laika posmā no 2016.gada 2.decembra līdz 2017.gada 1.decembrim.
Iesniegto albumu sadalījumu pa mūzikas žanriem veiks žūrija komisija. Ierakstus var iesniegt četrām nominācijām - "Labākais mūzikas video klips", "Labākais koncertieraksts video", "Labākā debija" un "Labākā dziesma".

Tāpat tiks pasniegta tradicionālā balva par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā, kā arī, apkopojot Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības datus, tiks noteikts radiostacijās visvairāk atskaņotais ieraksts jeb "radiohits".
Katrai nominācijai izvirzītie ieraksti tiks paziņoti 2018.gada 17.janvārī, bet balvu pasniegšanas ceremonija notiks  27.februārī Dailes teātrī.
Šogad mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons" tiks pasniegta jau 22.reizi. 

Ja tiks slēgta Cēsu klīnikas Dzemdību nodaļa, grūtniecēm no Cēsīm tuvākās slimnīcas ir Valmierā un Siguldā.
Internetā pieejamā informācija liecina, ka no Cēsīm līdz Vidzemes slimnīcai īsākais ceļš prasītu 32 minūtes, kamēr no Cēsīm līdz Siguldas slimnīcai tas būtu 39 minūtes ilgs.
Kā  skaidroja Vidzemes slimnīcas pārstāve Benita Brila, iespēja, ka pilnībā varētu tikt slēgta Cēsu klīnikas Dzemdību nodaļa, nenozīmē, ka grūtniecēm no Cēsīm būs jādzemdē Vidzemes slimnīcā. Vietas izvēle, kur laist pasaulē bērnu, ir katras pašas sievietes ziņā.

Taujājot par to, vai arī Vidzemes slimnīca saskaras ar speciālistu trūkumu, Brila atzīst, ka ir grūtības, taču nevienai nodaļai nepastāv slēgšanas risks.
Šobrīd Vidzemes slimnīcā apmācības kursu iziet 23 rezidenti, no kuriem daļa varētu palikt strādāt Valmierā. Slimnīca daļai studentu arī palīdz ar rezidentūras maksas segšanu, ar nosacījumu, ka tie pēc tam kādu laiku strādās Valmierā.

Jau vēstīts, ka uz nenoteiktu laiku būs slēgta Cēsu klīnikas Dzemdību nodaļa.

Aptuveni divu mēnešu laikā Cēsu klīnika varētu pārskatīt tai pieejamās iespējas un lemt par to, vai saglabāt Dzemdību nodaļu. Cēsīs dzemdību nodaļai jau ilgstoši ir grūtības atrast ārstus, kas būtu gatavi strādāt gan ambulatori, gan stacionāri, jo šādu speciālistu nemaz nav tik daudz.
Uz Dzemdību nodaļas slēgšanas laiku, tās speciālisti piesaistīti citām klīnikas ārstniecības nodaļām.
10.novembrī  Valmieras muzeja izstāžu namā atklās izstādi "Mana tautastērpa ceļš".

Izstādē būs skatāmi tautastērpi – arheoloģiskie, etnogrāfiskie, to rekonstrukcijas, atdarinājumi, interpretācijas. Būs izstādīti vairāk kā 90 cilvēku latviešu tautastērpi. Apmeklētājiem būs iespēja aplūkot bijušās valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un viņas vīra Imanta Freiberga, kultūras ministres Daces Melbārdes, grafiķes Dagnijas Pārupes, horeogrāfa Jāņa Ērgļa, viesturietes Baibas Sipenieces-Gavares, dziedātāju Ances Krauzes un Renāra Kaupera, horeogrāfa Agra Daņiļeviča, diriģenta Inta Teterovska un citu personību tautastērpus.

Tērpus pasūtījuši, pirkuši vai darinājuši paši izstādes dalībnieki, tādējādi tajos parādot savu personību.
Būs iespēja arī uzzināt katra tērpa tapšanas stāstu vai notikumu, kas ar to saistīts. Izstādi papildinās arī interaktīva spēle ar iespēju izvēlēties arheoloģiskus vai etnogrāfiskus tērpus, kā arī uzzināt vairāk par tautastērpiem Vidzemes novados. Būs muzejpedagoģiskā programma skolēniem, kā arī fotogrāfa Raivo Sarelainena bilžu stāsti.

Tāpat izstādē par tautastērpiem savu redzējumu sniegs mākslinieks Valdis Celms, skaidrojot gan par zīmēm, gan latvisko pasaules skatījumu, cilvēka vietu pasaulē. Arī viņš ar dzīvesbiedri Guntu Celmu piedāvās apmeklētājiem apskatei savus tautastērpus.

Ekspozīcija būs skatāma līdz 2018.gada 6.janvārim.
Nedēļas nogalē Rīgas Centrāltirgū notiks Latvijas Televīzijas raidījuma "Sirmais. Kulta ēdieni" rīkotā paneļdiskusija par ēdiena lomu sabiedrības integrācijas procesā.

Pasākuma laikā skanēs arī pasaules mūzika, būs iespēja baudīt dažādu tautu, tostarp franču, portugāļu, amerikāņu, lietuviešu un britu ēdienus, iesaistīties kafijas meistarklasē un diskusijās ar citiem apmeklētājiem.

Pasākums Rīgas Centrāltirgus tukšajā Gastronomijas paviljonā notiks sestdien, 4.novembrī, no plkst.11 līdz plkst.16.
Publiskā diskusija paredzēta no plkst.13 līdz plkst.14.
Savukārt diskusijai veltītā jautājumu un atbilžu sekcija plānota no plkst.14 līdz plkst.14.30.

Paneļdiskusijā piedalīsies pavārs, raidījuma "Sirmais. Kulta ēdieni" vadītājs Mārtiņš Sirmais, kultūras antropoloģijas doktorante ar specializāciju Japānas kultūrā Ieva Puzo un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Filozofijas zinātņu doktors Ivars Bērziņš.
Tāpat diskusijā piedalīsies vēsturniece, kultūras vēstures un psiholoģijas pasniedzēja, Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja Jeļena Matjakubova, sociālantropoloģe Ieva Raubiško un kroga "Muklājs" īpašnieks Visvaldis Dreiska.

Ikviens pasākuma apmeklētājs diskusijas dalībniekiem varēs uzdot sev interesējošos jautājumus.
Tāpat to būs iespējams izdarīt arī raidījuma "Sirmais. Kulta ēdieni" sociālā tīkla Facebook" lapā, kur diskusiju varēs vērot tiešraidē.
Ieeja pasākumā ir bezmaksas.
Latvijas Galvassāpju biedrība sociālās kampaņas "Migrēna Help" laikā rīkos bezmaksas konsultācijas par galvassāpēm.

Kampaņa šogad norisināsies Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Jūrmalā.
Konsultācijām jāpiesakās līdz 30.novembrim, zvanot pa tālruņa numuru 26 575 884 katru darba dienu laikā no plkst.13 līdz 16, izņemot ceturtdienas.
Speciālisti konsultācijas sniegs visu novembri.

"Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka migrēna ir trešā biežākā slimība (aiz zobu kariesa un saspringuma galvassāpēm) un tā skar vidēji katru septīto cilvēku pasaulē. Pasaules Veselības organizācija migrēnu ar smagām lēkmēm vērtē kā smagu nespēju radošu slimību, kas salīdzināma ar demenci, paralīzi un psihozi. Kampaņas mērķis ir iedrošināt "migrēnas cilvēku" meklēt palīdzību, lai ar speciālistu apspriestu galvassāpju diagnostikas un ārstēšanas iespējas," skaidroja Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja Aija Freimane.

Amerikas Savienoto Valstu Centrālās Izmeklēšanas pārvalde ievietojusi bumbas sprādzienam līdzīgu dokumentu, kas varētu norādīt, ka Hitlers izdzīvojis Otro Pasaules karu. 

Dokumentā kāds slepenais aģents ziņojis no kāda Hitlera biedra dzirdēto, ka slavenais karavadonis ir dzīvs. Pie tam šis cilvēks apgalvo, ka  Ādolfs Hitler vairāk kā 10 gadus pēc Otrā Pasaules kara beigām bija ne tikai dzīvs, bet arī slēpies Dienvidamerikā. 

Centrālās Izmeklēšanas pārvaldes dokuments liecina, ka Hitlers pieņēmis segvārdu Ādolfs Šritelmajors (Adolf Schrittelmayo), pie tam dokuments papildināts arī ar fotogrāfiju, kurā viens no redzamajiem vīriešiem ir acīmredzami līdzīgs nacistu līderim, kurš pēc vispārpieņemtiem uzskatiem 1945.gada 30.aprīlī savā bunkurā Berlīnē izdarīja pašnāvību, cenšoties izvairīties no nokļūšanas Sarkanās Armijas gūstā. Fotogrāfija datēta 1955.gada 29.septembrī.

Gadiem ilgi bijušas dažādas   teorijas par to, ka Hitlers ir dzīvs, pie tam devies bēgļu gaitās.
Savukārt Padomju Savienība un Krievijas Federācija gadiem ilgi stāstīja par viņu rīcībā esošajām diktatora un viņa dzīves biedres Evas Braun mirstīgajām atliekām, kuras tika steidzīgi kremētas.
Liela izgāšanās šim apgalvojumam sekoja 2009.gadā, kad Amerikāņu zinātnieks saņēma atļauju izmeklēt Hitlera galvaskausu, atklājot, ka tas ir sievietes galvaskauss, turklāt nāve iestājusies cilvēkam vecumā no  20 – 40, nevis 56 gados kāds bija ziņotais Ādolfa Hitlera miršanas vecums. 

Nupat publicētā dokumenta atklāšana vēl vairāk veicinās jaunu konspirācijas teoriju attīstību. 
Latvijas autovadītāji aicināti sniegt arī savu artavu valsts autoceļu tīkla uzturēšanā, aktīvi informējot atbildīgos dienestus par situāciju uz ceļiem.

Efektīvākais veids, kā to darīt, ir zvanīt uz bezmaksas tālruni 8000 5555. Atbildīgo dienestu informēšana sociālajos tīklos ir laikietilpīgāka.

Vienlaikus Latvijas autoceļu uzturētāji saka, ka  ziemas sezonai viss gatavs - tehnika ir darba kārtība, nepieciešami materiāli sagādāti noliktavās visā Latvijā.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis pastāstīja, ka autoceļu uzturēšanai ziemas sezonā budžetā paredzēti apmēram 30 miljoni eiro, kas ir aptuveni tikpat, cik iepriekšējā sezonā.
Ministrs arī aicināja autovadītājus laikus jau padomāt par ziemas riepām. Lai gan tām obligāti jābūt no 1.decembra, ieteicams par sava spēkrata aprīkojumu domāt jau tagad.
Taujāts, vai nav plānots pašreizējo regulējumu mainīt un prasību pēc ziemas riepām noteikt agrāk, Augulis sacīja, ka patlaban tas nav paredzēts. 

Savukārt autoskolas "Drošās braukšanas skola" vadītājs Jānis Vanks atgādināja, ka ziemas sezonā autovadītājiem jārēķinās ar ilgāku laiku ceļā, jāpadomā par redzamību tumšajā laikā, kā arī arī jāpārliecinās par sava spēkrata kopējo tehnisko stāvokli.
Pēc viņa teiktā, rudenī autovadītājiem jābūt pat uzmanīgākiem nekā ziemā. Ierasti ziemā šoferi ir sagatavojušies sarežģītākai braukšanai, taču pārejas laikā rudenī arī mēdz būt grūtības - melnais ledus, ūdens, kritušas lapas.
Vienlaikus viņš aicināja būt uzmanīgiem attiecībā pret gājējiem, kuri nereti ir vieglprātīgi un nav padomājuši par atstarojušu apģērbu vai elementiem.
Par veģetāriešiem sevi uzskata 3 procenti Latvijas iedzīvotāju, kas ir zemākais rādītājs šajā tūkstošgadē.

Tikmēr 2000.gadā sevi par veģetārieti uzskatīja katrs desmitais iedzīvotājs.

Tie, kuri vēlas izmēģināt veģetāro dzīvesstilu līdz trešdienai var paspēt pieņemt izaicinājumu vietnē neapedzemeslodi.lv", izvēloties kādu no trim līmeņiem - trīs dienas nedēļā ēst veģetāri, visu novembri ēst veģetāri vai visu novembri ēst vegāniski. Izaicinājuma dalībnieki katru novembra dienu saņems e-pastu ar padomiem, faktiem un receptēm, iegūs zināšanas par uztura ietekmi uz vidi, kā arī iemācīsies to samazināt.
Brauciens sabiedriskajā transportā uz un no darba nereti mēdz asociēties ar neērtībām un zaudētu laiku, kas labprātāk tiktu veltīts citām lietām – ģimenei, draugiem vai atpūtai.
Taču patiesībā ir vairāki veidi kā neizbēgamās minūtes ceļā – un nav svarīgi, vai tās ir desmit, vai piecdesmit – neizniekot, bet gan veltīt personiskai izaugsmei.

“Piespiedu” laiks ceļā var būt labs brīdis, kad pārdomāt un sakārtot ikdienā iekrājušos sīkumus, piemēram, iztīrīt savu e-pasta pastkastīti, atjaunot darāmo lietu sarakstu, izlasīt iepriekš saglabātus rakstus un citus darbus. Piemēram, ērtā un populārā lietotne Pocket ļauj piefiksēt interesantu saturu – rakstus, video vai attēlus, lai tiem pievērstos vēlāk, kaut vai sēžot vilciena vai tramvaja krēslā.


Paplašināt redzesloku noteikti palīdzēs arī grāmatas – turklāt šobrīd ir pieejams īpaši plašs audio grāmatu un blogu klāsts, kas ļauj ne tikai atbrīvot vietu somā, bet arī atpūtināt acis no datora un telefona ekrāna. Izmēģini Stitcher, kas piedāvā vairāk nekā 40 tūkstošus dažādu radio pārraižu un blogu, vai Audible, kur atradīsi vairāk nekā 180 tūkstošus audio grāmatu un cita veida ierakstu. Tev atliks vien izvēlēties tēmu! Turklāt audio grāmatas noderēs ne tikai sabiedriskā transporta pasažieriem, bet arī tiem, kas uz darbu dodas ar savu auto.

Uztver braucienu kā brīdi, kad vari nedomāt par darba vai ikdienas rūpēm – atpūtini prātu, meditējot  ar Headspace aplikāciju. Pavēro cilvēkus sev apkārt – noteikti atradīsi svaigas idejas, tāpēc jau laikus izveido savā viedtālrunī īpašu piezīmju sadaļu, kurā saglabāt visas prātā ienākušās domas. 

Lai arī tas var būt mazliet sarežģītāk, ir vērts apdomāt, vai ceļā uz un no darba ir iespējams doties kopā ar kādu kolēģi, paziņu vai draugu, kas dzīvo netālu.
Tas pavērs durvis jauniem iespaidiem un zināšanām, turklāt arī vienkārša pļāpāšana par dzīvi var uzlabot noskaņojumu.

Internetā pieejams plašs izglītojošu aplikāciju klāsts – sākot ar lietotnēm, kas ļauj iepazīt jaunu valodu līdz pat tādām, kas paredzētas loģiskās domāšanas un kognitīvo spēju veicināšanai, piemēram, Peak vai Lumosity.

Ja attālums un laikapstākļi to ļauj, sabiedrisko transportu var mēģināt vismaz pāris reizes mēnesī iemainīt pret velosipēdu vai garāku pastaigu.
Tas šo šķietami bezjēdzīgo dienas daļu ceļā pārvērtīs nelielā treniņā, turklāt ļaus ietaupīt līdzekļus un ne vienmēr aizņems vairāk laika.
Latvijas bobsleja komanda pirms Phjončhanas olimpiskajām spēlēm no vāciešiem iegādājusies prototipu kamanām, kas šogad uzvarēja pasaules čempionātā gan divniekos, gan četriniekos, to šodien preses konferencē atklāja Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis.
Tāpat Latvija uzskata, ka ir ļoti tuvu, lai jau 2018./19.gada sezonā Siguldas trasē notiktu Pasaules kausa posms bobslejā divniekiem un skeletonā.

Latvijas izlase ieguvusi identiskus četriniekus ar kuriem iepriekšējā sezonā sacensībās startēja vācieši Frančesko Frīdrihs un Johaness Lohners, izcīnot pirmo un trešo vietu pasaules čempionātā, kā arī prototipu divniekam ar kuru pērn Frīdrihs pavasarī kļuva par pasaules čempionu. Katrs no abiem četriniekiem maksāja 100 000 eiro.
Ekmanis uzsvēra, ka pirms šīs sezonas Latvijas komanda tehnikas ziņā izlīdzinājusies ar spēcīgākajām komandām.


"Paldies valdībai par sagādātajām trim jaunajām rotaļlietām," bobsleja izlases treneris Sandis Prūsis teica par jaunajiem bobiem. "Bijām divu nedēļu treniņnometnē Norvēģijā. Notestējām jaunos bobus, ir arī pirmās atziņas. Kaut ko konkrētāk gan varēsim pateikt sezonas laikā. Ziemeļamerikā neko jaunu pamēģināt neizdosies, Eiropā gan eksperimentēsim un eksperimenti turpināsies līdz pat olimpiskajām spēlēm."

"Šī četrgade paskrēja ļoti ātri. Vēl nesen svinējām iepriekšējo Olimpiādi, bet tagad gatavošanās process jau ir tuvu noslēguma fāzei," teica Prūsis, atzīstot, ka viss cerētais šovasar nav izdevies. Latvijas komanda uz posmiem Ziemeļamerikā sūtīs trīs divniekus, bet tikai divas četrinieku ekipāžas. "Korekcijas ieviesa traumas un junioru četrinieks brauks Eiropas kausā. Kopumā gan tas nemaina noskaņojumu un atbildību."
Prūsis saka, ka pēdējā brīdī traumas guvuši stūmēji Arvis Vilkaste un Kaspars Brezinskis, kuriem bija plānota došanās uz Ziemeļamerikā gaidāmajiem sezonas pirmajiem trijiem Pasaules kausa etapiem.

Atlases noteikumi nosaka, ka divniekos un četriniekos ar trim ekipāžām Phjončhanas olimpiskajās spēlēs piedalīsies pa trim labākajām nācijām.
Mērķis ir divniekos tikt ar trim ekipāžām, bet četriniekos vismaz ar divām. 

"Esam nopietni kandidāti, lai jau nākamgad rīkotu Pasaules kausa posmu. Gaidām starptautiskās federācijas atzinumu," teica LBSF prezidents Jānis Kols.
Latvija uz posma rīkošanu tiecas jau vairākus gadus, bet līdz šim nav izdevies spert noslēdzošo soli. Pirmoreiz Latvija cerēja, ka sacensības izdosies noorganizēt vēl pagājušajā sezonā, bet pirms šīs sezonas kalendāra izziņošanas jau par to vairs skaļi netika runāts.
"Augstākajā līmenī viss ir apsolīts, taču tam nepieciešams arī papīrs. Ja etaps būs, tad sezonas pirmās sacensības, lai komandas var atbraukt un vēl aizvadīt treniņnometni," tagad saka Ekmanis.
"Sponsori arī šogad kopumā palikuši nemainīgi. Uzsāktas sarunas par sadarbības turpināšanu, tomēr tās ietekmē valdības lēmums par nodokļu izmaiņām. Vēl viss nav skaidrs, bet, ja tiks pieņemts skarbākais lēmums, no kamanām pazudīs daudz uzrakstu, kas būtu sāpīgs trieciens visiem," pauda Kols.


Jāatgādina, ka pagājušajā sezonā bobsleja pilota Oskara Ķibermaņa ekipāža izcīnīja ceturto vietu pasaules čempionāta divnieku sacensībās, kamēr Oskars Melbārdis ar stūmējiem palika soli aiz goda pjedestāla četriniekos. Tāpat gan Melbārža, gan Ķibermaņa ekipāžas vairākkārt kāpa uz goda pjedestāla Pasaules kausa sacensībās.

Savukārt skeletonā pērn Martins Dukurs astoto gadu pēc kārtas ieguva Pasaules kausu, kā arī piekto reizi kļuva par pasaules čempionu.

Vasarā gan skeletona nometne nav iztikusi bez veselības problēmām, smagāko traumu gūstot Leldei Priedulēnai, kura pārrāvusi ceļgala krusteniskās saites, tomēr izlēmusi netaisīt operāciju, lai varētu startēt olimpiskajās spēlēs.
Katrs neizmantotais donors nozīmē vairāku cilvēku nāvi, preses konferencē par orgānu transplantācijas jautājumiem sacīja Latvijas Transplantācijas centra vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Jušinskis.

Viņš norādīja, ka iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas neziedot orgānus, ir dažādi.
Latvijas normatīvi ļauj ziedot mirušā cilvēka orgānu, ja viņš nav noteicis aizliegumu savu orgānu tālākai izmantošanai, tomēr nereti cilvēka nāves gadījumā, viņa tuviniekiem ir grūti pieņemt šo lēmumu.

Pēc Jušinska paustā, sabiedrība neizprot transplantācijas lielo nozīmi, turklāt cilvēki mēdz neziedot orgānus reliģisku apsvērumu dēļ. "Galvenā problēma ir informācijas un intereses trūkums. Kamēr tas cilvēku neskar, viņš par to nedomā," piebilda transplantologs.

Viņš norādīja, ka patlaban Latvijā notiek tādu orgānu kā nieru un sirds transplantācijas, tomēr šādu operāciju skaits varētu būt krietni lielāks, ja vairāk cilvēku izvēlētos izmantot iespēju ziedot vai atļaut ziedot savus orgānus.

Jurškinskis informēja, ka Latvijā gada laikā vidēji notiek apmēram 70 nieru transplantācijas, kā arī divas līdz četras sirds transplantācijas. Patlaban nieru transplantāciju gaida 54 cilvēki, bet sirds transplantāciju - astoņi.

Savukārt laiks, kas cilvēkam jāpavada rindā, lai varētu saņemt orgānu transplantāciju, ir atkarīgs no donora un recipienta jeb cilvēka, kuram orgāns tiek pārstādīts, saderības. Daļa pacientu jaunu orgānu saņem nedēļu laikā, tomēr ir pacienti, kuri rindā gaida līdz pat diviem gadiem.

Transplantologs norādīja, ka viens cilvēks pēc nāves var glābt vairāku cilvēku dzīvības, tostarp nesen medicīnas sabiedrības redzeslokā nonāca gadījums, kurā kāda meitene Lielbritānijā izglāba astoņu cilvēku dzīvības, jo ziedoja savus orgānus.

Pēc Jurškinska paustā, cilvēka dzīves ilgums pēc transplantācijas atkarīgs no donora vecuma, turklāt ļoti daudz atkarīgs arī no paša pacienta, proti, cik ļoti viņš novērtē "donora dāvanu".
Jurškinska pieredzē ir pacienti, kuri pēc transplantācijas nodzīvo pat vairāk nekā 20 gadus, turklāt transplantāciju vienam cilvēkam var veikt vairākas reizes, kas nozīmē vēl ilgāku nodzīvoto gadu skaitu.

Lai pateiktu "jā" savu savu orgānu izmantošanai pēc nāves, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) jāiesniedz iesniegums, skaidroja Jurškinskis. Šī informācija dažu minūšu laikā tiek ievietota reģistrā, kuram piekļūst tikai ļoti ierobežots cilvēku skaits, tāpēc tas, ka cilvēks ir donors, nekādā veidā neietekmēs viņa ārstēšanu vai ko citu, sacīja Jušinskis.
Pēc viņa paustā, būtu labi, ja katram, kurš dodas reģistrēt automašīnu CSDD, būtu pieejama informācija par to, ka pastāv iespēja piekrist orgānu ziedošanai, iespējams, pat iespēja šo iesniegumu aizpildīt un iesniegt jau direkcijā. Informācijai par šo iespēju būtu jābūt vismaz pieejamai un redzamai PMLP.

Šodien Stradiņa slimnīcā norisinās starptautiskā projekta "Seeding Life" noslēguma pasākums. Projekta laikā astoņu cilvēku komanda no Stradiņa slimnīcas apguva Spānijas partneru sagatavoto mācību programmu par transplantācijas un donācijas jautājumiem. Sagatavotie speciālisti vēlāk iegūtās zināšanas nodeva Latvijas medicīnas iestāžu darbiniekiem Rīgā un reģionos.

Kā liecina Transplantācijas centra informācija, katrai nieres transplantācijas operācijai ir vajadzīgi divi dalībnieki - donors un recipients.
Nieres transplantācijas no dzīva donora gadījumā nieres donors var būt pacienta radinieks, taču nieres transplantāciju var veikt, izmantojot arī dzīva neradnieciska donora nieri.
Par nieres donoru var kļūt rīcības spējīga persona, kas vecāka par 18 gadiem.

Kā skaidro centrā, no dzīva donora var iegūt vienu nieri, daļu aknas, daļu aizkuņģa dziedzera un daļu no tievajām zarnām, savukārt no miruša donora pēc smadzeņu nāves konstatācijas var iegūt visus transplantējamos orgānus, bet pēc stabilas sirdsdarbības apstāšanās - galvenokārt tikai nieres, jo citus orgānus var iegūt tikai retos gadījumos.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir vienīgā slimnīca Latvijā, kas nodrošina transplantoloģiju.
2015.gada laikā tika veiktas 77 nieres transplantācijas, tostarp 11, izmantojot dzīvo radniecīgo donoru nieres.
Kopumā kopš 1973.gada 15.aprīļa, kad tika veikta pirmā transplantācija Latvijā, līdz 2014.gada beigām pavisam veiktas 1860 nieres transplantācijas un 48 no tām, izmantojot dzīva donora nieri.
Latvijas lielākā ķirbja čempionātā par lielāko atzīts 161,5 kilogramus smags ķirbis, ko izaudzējusi Gundega Neimane Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.

Otro vietu ieguva Gatis Badovskis, kura audzētais ķirbis bija 160,5 kilogramus smags, savukārt trešo vietu ieguva Daina Badovska ar 157,5 kilogramus smago dārza ogu.
Šogad konkursam pieteiktie dižķirbji auguši Skrundā, Kuldīgā, Nīcā, Ādažos, Salaspilī kā arī citās Latvijas pilsētās un novados.

Pēc uzvarētāju paziņošanas un apbalvošanas ar ķirbi kā kārumu launagā mielojās degunlāču ģimene.
Latvijas lielākā ķirbja čempionāts notika divpadsmito reizi.
Tikai trešdaļa jeb 28% iedzīvotāju Latvijā atzīst, ka paroles maina reizi trijos mēnešos, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas veiktajā pētījumā.

"alīdzinājumā ar pērn veikto aptauju šogad par 7% ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas izvēlas atšķirīgas paroles saviem sociālajiem kontiem. Domājot par savu datu drošību, interneta lietotājiem būtu jāizmanto vismaz trīs atšķirīgas paroles, lai piekļūtu savam bankas kontam, profilam sociālajos tīklos, e-pastam vai citām vietnēm, sacīja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Pētījuma dati liecina, ka trīs izplatītākie piesardzības pasākumi personīgo datu drošībai Latvijā ir - paroles vai PIN koda neizpaušana (81%), e-pastu nevēršana vaļā no svešiem sūtītājiem (65%), atšķirīgas paroles sociālo tīklu kontiem un interneta bankai (56%).

Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību personīgo datu drošībai, asociācija sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju "Cert.lv" ir izveidojusi interaktīvu digitālo testu "Cik grūts medījums tu esi krāpniekiem?". Tajā ikviens var novērtēt savu prasmju un zināšanu līmeni par personīgo datu drošību, kā arī iegūt noderīgus ieteikumus.

Testu iespējams nokārtot te

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus.
Ar laba servisa kustību Valsts kanceleja jau trešo gadu aicina iedzīvotājus novērtēt lielisku klientu apkalpošanu un balsot par atsaucīgiem valsts iestāžu darbiniekiem. To var izdarīt vēl līdz 12.novembrim.

Balsot par labākajiem klientu apkalpošanas speciālistiem iespējams interneta vietnē "Mazaksslogs.gov.lv" un mobilajā lietotnē "Futbols".

Katru gadu Klientu apkalpošanas goda balva tiek pasniegta trīs visatzinīgāk novērtētajiem valsts pārvaldes darbiniekiem, kuri izceļas citu vidū ar lieliskām klientu apkalpošanas prasmēm, kā arī visvairāk novērtētajai valsts iestādei. 


Lietuviešu ugunsdzēsējs Aids Ardzijausks vakar  sāk 8000 kilometru skrējienu no Dakaras uz Viļņu, veltot to Lietuvas simtgadei.

Viņš iecerējis mērot 3448 kilometru garu ceļu cauri Āfrikai  un vēl 4537 kilometru cauri Eiropai, un mājās atgriezties tieši 2018. gada 16. februārī, kad  Lietuvas valsts svinēs savu simto dzimšanas dienu.

46 gadus vecais Viļņas apriņķa Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks Ardzijausks ir pieredzējis maratonskrējējs, kas ar skriešanu aizrāvies kopš 1980. gada. 

2012. gadā neatlaidīgais lietuvietis 24 dienās veica 1089 kilometrus garu skrējienu apkārt Lietuvai, 2013. gadā apskrēja apkārt Baltijas jūrai, 44 dienās pieveicot 3266 kilometrus, 2014. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs noskrēja vairāk nekā 5000 kilometrus no Losandželosas līdz Ņujorkai.

Sabiedrību par Ardzijauska skrējienu informēs viņa septiņpadsmit gadus vecā meita Gabija Barbora, bet ģimene Ziemassvētkos cer ar viņu tikties Spānijā.
Ko darīt ar bojātu vai netīru naudu, vai tādu, ko pašam gadījies izmazgāt veļas mašīnā. Ir risinājums. 

Visdrošāk bojātās banknotes, ja tās pretī neņem veikalnieki, nest uz Latvijas Bankas kasi. Ja naudaszīme būs īsta, to bez maksas apmainīs pret jaunu eiro naudaszīmi, turklāt tas attiecas arī uz bojātām latu banknotēm un monētām. Citu valstu bojātas naudaszīmes Latvijas Banka nemaina – tās jāmaina attiecīgajā valstī.

Bojātas eiro banknotes Latvijas Bankā apmainīs tad, ja tās atbilst noteiktiem kritērijiem, proti, banknošu atlikušais lielums pārsniedz 50 procentus no veselas banknotes lieluma. 

Savukārt banknotes, kuru atlikušais lielums ir 50 procenti vai mazāks, maina vienīgi tad, ja cilvēks var pierādīt, ka iztrūkstošās daļas ir iznīcinātas.
Piemēram, uz banku atnesot apdegušas banknotes, no kurām saglabājusies tikai trešdaļa, ja līdzi ir izziņa no Valsts ugunsdzēsības un drošības dienesta par mājās notikušu ugunsgrēku.

Tāpat banka maina arī saplēstas un salīmētas banknotes, bet arī tām jābūt vismaz 51% no banknotes lieluma. Piemēram, ja banknote pārplēsta uz pusēm, to var pārlīmēt ar caurspīdīgu līmlenti un droši nest uz banku. Savukārt gadījumos, ja banknote saplēsta vairākās daļās, salīmēta, bet kādas daļas tomēr trūkst, bankas speciālists vērtēs, vai banknotes maiņa atbilst noteikumiem.

Latvijas Banka maina arī bojātas eiro monētas, ja tās ir nolietojušās vai cietušas kādā negadījumā.

Visas bojātās eiro banknotes un apgrozības monētas izņem no apgrozības un iznīcina. Tās aizstāj ar jaunu un tīru naudu.

Būtiski zināt, ka nacionālā banka nemaina tīši bojātu naudu. Piemēram, ja naudu būs sagrauzis suns vai tā būs izmazgāta veļas mašīnā, ar naudaszīmju apmaiņu problēmu neradīsies.
Savukārt, ja gribēsiet apmainīt tīši bojātu naudu, apmaiņu atteiks.

Papīra nauda uzskatāma par tīši bojātu, ja tai apzināti izgriezti atsevišķi elementi vai fragmenti, ir bojāti drošības elementi vai uz naudas ir uzkrītoši uzraksti un reklāmas utt. Banknotes, kas ir bojātas pavisam nedaudz (piemēram, uz tām ir piezīmes, skaitļi vai īsi teikumi), netiek uzskatītas par tīši bojātām, un to nominālvērtība tiek atlīdzināta.

Līdzīgi noteikumi ir arī par monētām.
Par tīši bojātām monētām uzskatāmas, piemēram, monētas, kam ir atdalīts centrs un ārējā daļa, ja monētai izurbts caurums, tā ir krāsota vai pārklāta ar citu materiālu.
Apmainīt pret derīgu monētu nevarēs arī tādu, kas apzināti pārveidota par suvenīra izstrādājumu vai rotaslietu (piemēram, laminēta, ar krāsu vai citu materiālu pārklāta monēta, par kulonu, krellēm, aproču pogu ar izurbtiem caurumiem pārveidota monēta).

Topošā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienība Latgalē gandrīz jau ir nokomplektēta, pastāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
Ministrs gan vērsa uzmanību, ka šīs apakšvienības izveidošanā galvenais izaicinājums būs apakšvienības infrastruktūras izveidošana.

Šobrīd nokomplektēti 136 karavīri no nepieciešamajiem 150. NBS plāno, ka līdz gada beigām izdosies sasniegt maksimālo apmēru.
Apakšvienības komplektēšana turpinās, tāpēc Daugavpils, Rēzeknes, Preiļu un tuvāko novadu iedzīvotāji aicināti pieteikties dienestam tajā. 

Te pieejama sīkāka informācija interesentiem .
Pēdējo trīs gadu laikā populārākie jaundzimušo rīdzinieku vārdi zēniem ir Roberts, Aleksandrs, Artjoms, Gustavs un Kārlis, bet meitenēm - Sofija, Anna, Emīlija, Marta un Alise,  informēja Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Jauno vecāku lēmums par to, kādu vārdu likt bērnam ir ļoti individuāls un personīgs, tomēr neapšaubāmi ir vērojama vārdu mode, norādīja CSP.

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, CSP izpētījusi vārdu popularitāti kopš 1918.gada, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datus par atbilstošajā gadā dzimušo vārdiem.

Šāds interaktīvs rīks - 100 populārākie personvārdi 100 gados - ir kopēja CSP un PMLP dāvana Latvijas valsts simtgadē. 
Te ikviens var izpētīt sava vārda popularitāti dažādos laikos. 

Vārdus var izpētīt šeit.

CSP informēja, ka Rīgā vārdu mode mainās ātrāk nekā pārējā Latvijā, jo galvaspilsētas iedzīvotāji vairāk ietekmējas no kultūrvēsturiskām un politiskām izmaiņām.

Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē Jānis bija vispopulārākais zēnu vārds līdz pat 2000.gadam, bet rīdzinieku zēnu vārdu topā Jānis zaudēja pirmo vietu jau 1950.gadā, noslīdot līdz 3.vietai un nākamo 15 gadu laikā zaudējot vēl pieciem vārdiem. No 1970.gada Jāņa popularitāte atkal aug, 1990.gadā arī Rīgā izvirzoties līderos, bet nākamajos gados Jānis strauji zaudē savas pozīcijas, nokrītot līdz 20.vietai 2005. gadā un līdzīgā vietā ir arī šobrīd.
Visilgstošākā ir Aleksandra popularitāte. Jau pirmās brīvvalsts laikā tas bija 3.-6.vietā tolaik Rīgā dzimušajiem zēniem, bet kopš 1950.gada tas ir ilgstoši bijis pirmajā vietā, ik pa laikam atkāpjoties uz otro pozīciju. Arī šobrīd Aleksandrs ir otrs populārākais jaundzimušo rīdzinieku vārds.

Kopš 1918.gada Rīgas populārāko vārdu sarakstu nav pametuši jau pieminētie Jānis, Aleksandrs, Kārlis un Roberts, kā arī Viktors, Andrejs, Vladislavs, Aleksejs, Vladimirs, Eduards, Ēriks, Edgars un Artūrs.

CSP informēja, ka 30.gados nacionālpatriotisma iespaidā Rīgā bijuši populāri vārdi Imants un Laimonis, kā arī Gunārs, Harijs un Ojārs. Tie visi pēc 1945.gada kļūst arvien mazāk populāri un šobrīd vairs nav atrodami vīriešu vārdu pirmajā simtniekā. 60. un 70.gados bija populāri, bet šobrīd no topa izkrituši vārdi Igors, Sergejs, Oļegs, Māris, Andris un Juris.
Meiteņu vārdiem raksturīga lielāka mainība. Rīgā ir tikai viens vārds - Anna, kas visus 100 gadus nav izkritis no pirmā simtnieka. 1920.gadā Anna bija trešajā vietā, 60.gados nokrita līdz 57.vietai topā, bet 1990.gadā tas sasniedza pat pirmo vietu. Kopš 1995.gada Anna ir otrs populārākais meiteņu vārds Rīgā.

CSP norādīja, ka meiteņu vārdiem raksturīgi, ka to mode atgriežas pēc vienas vai vairākām paaudzēm. Paula ir vienīgais vārds no šī brīža Rīgas meiteņu vārdu pirmā desmitnieka, kas Latvijā kļuva populārs pēc 1990.gada. Anastasija, kas šobrīd ir devītajā vietā, 20. un 30.gados nebija īpaši populārs vārds Rīgā, toties bija 15.vietā Latgalē.

No šobrīd pirmajā desmitniekā esošiem meiteņu vārdiem pārējie septiņi - Sofija, Anna, Emīlija, Marta, Alise, Viktorija un Marija arī 20. un 30.gados ir bijuši populārāko simtniekā Rīgā, bet vēl populārāki tie bija Latgalē. Elizabete no pašreiz populārākā pirmā desmitnieka savukārt ir vienīgais, kas 20. un 30.gados bijis simtniekā tikai Rīgā, bet ne Latvijas reģionos.

20. un 30.gados Rīgā bez jau minētajiem vārdiem populāri bija: Velta, Mirdza, Aina, Biruta, Vera, Ausma, Rasma, Dzidra, Lidija un Skaidrīte. Bet šie vecmāmiņu vārdi vismaz pagaidām nav sagaidījuši savu atgriešanos modē, informēja CSP.

60. un 70.gados Rīgas meiteņu vārdu pirmajā pieciniekā dominēja Irina, Ludmila, Svetlana, Olga, Tatjana, Jeļena un Nataļja, kuri izkrita no 100 populārāko vārdu saraksta ap 1995.gadu. Tiem seko latvietēm rīdziniecēm ap šo laiku populārie vārdi Inese, Ilze, Ilona, Iveta un Dace.

80.gadu beigās un 90.gados topa meiteņu vārdi Rīgā bija lielākoties tādi, kas der gan latviešu, gan citu tautību ģimenēm - Kristīne, Jūlija, Anastasija, Viktorija, Elīna, Laura, Jekaterina, Diāna un Katrīna.
Smaržu pasaulei vienmēr ir bijusi sava mode, kuras pamatā dabā atrodami aromāti, bet daži smaržu meistari meklē arvien jaunas smaržas.

Tā, piemēram, japāņu modes mavericks Comme des Garcons radījis vairākas dīvainas smaržās,vienā jūtams betona, gumijas un dedzinošās darvas aromāts, savukārt otras  aicina izbaudīt "putekļu smaržu uz karstas spuldzes, siltu fotokopētāju toneri, tosteri, svaigi metinātu alumīniju, pildspalvas tinti un salātu sulu" vienā smaržu pūtienā.

Tikmēr kāds precēts pāris no ASV piedāvā smaržas ar nosaukumu "Degošā vīriešu frizētava. Tāpat Amerikā radītas smaržas, kas "smaržo, kā nozieguma vietā" un tādas, kas ļaus smaržot pēc sushi.
Zināms, ka daudziem cilvēkiem doma vien par nonākšanu tuvumā zirneklim vai čūskai liek bailēs notrīsēt. Tomēr, kāpēc šīs bailes pārņem pat urbānā vidē dzīvojošus cilvēkus, kuri ar indīgiem zirnekļiem vai čūskām nekad nav sastapušies un, visticamāk, nekad arī nesastapsies?

Zinātnieki jaunā pētījumā pierādījuši, ka šīs bailes ir balstītas nevis uz indivīda pieredzi, bet gan ir iedzimtas, lasāms tvnet.

Izpētīts, ka pat zīdaiņi, ieraugot zirnekļa vai čūskas attēlu, bailēs un riebumā novēršas, tāpēc zinātnieki skaidro, ka šī reakcija ir radusies evolūcijas ceļā, lai cilvēks netuvotos potenciāli bīstamiem dzīvniekiem.

Bailes no zirnekļiem jeb arahnofobija cilvēkam var attīstīties pat līdz tādiem apmēriem, ka tā sāk ietekmēt cilvēka spēju normāli funkcionēt sabiedrībā. Piemēram, eksistē cilvēki, kuri nespēj ieiet telpā, pirms tajā nav iegājis kāds cits un apstiprinājis, ka tur neslēpjas zirnekļi.

Attīstītajās valstīs no arahnofobijas vai bailēm no čūskām cieš aptuveni pieci procenti tās iedzīvotāju.
Facebook Draugiem Twitter Instagram