Aļona Ostapenko vakar  Parīzē kļuva par pirmo Latvijas tenisisti, kura sasniegusi "Grand Slam" turnīra pusfinālu. Un vakar par viņu rakstīja pasaules lielākie sporta mediji.
Ostapenko nevienā “Grand Slam” turnīrā nebija izdevies tikt tālāk par trešo kārtu. "Ostapenko ir jaunākā “French Open” pusfināliste 10 gadu laikā. 

Jāatgādina, ka pasaules 47. rakete 19 gadus vecā  Ostapenko, kura nekad nav izcīnījusi titulu WTA turnīros, svētdien sasniedza karjeras pirmo “Grand Slam” ceturtdaļfinālu un tas jau bija notikums. 

Un “French Open” pusfināls notiks rīt, 8.jūnijā – un tieši rīt  Ostapenko savā 20.dzimšanas dienā spēlēs ”Grand Slam” turnīra pusfinālā.
Spēles tiešraide no Parīzes arī LTV7.
 
Pasaules tenisā nav nekā nozīmīgāka par ”Grand Slam” turnīriem un ”French Open” ir pats lielākais uz māla seguma.
Līdz šim vienspēlēs neviena Latvijas tenisiste kādā no četriem pasaulē lielākajiem turnīriem nebija tikusi tik tālu, pirms trim gadiem Parīzē vīriešu vienspēlēs to spēja Ernests Gulbis.

CSDD Biķernieku trases apkārtnē esošajā mežā atklāta trase velosipēdistiem, piedāvājot aktīvās atpūtas cienītājiem braukt ar divriteni pa speciāli marķētu meža trasi.

Velotrases izveidē tika ņemts vērā, ka, pēc "Latvijas faktu" veiktā pētījuma rezultātiem, tuvākā mikrorajona, Mežciema, iedzīvotāji ir aktīvi sportotāji un labprāt dodas to darīt arī uz tuvumā esošo Biķernieku trasi.
Pētījums atklāj, ka Biķernieku trase un tās komplekss ir uzskatāms par nozīmīgu aktīvās atpūtas vietu vietējiem apkārtnes iedzīvotajiem.

Ieeja trasē ir no Šmerļa ielas puses; pie trases var piebraukt ar auto un turpat to atstāt stāvvietā.
CSDD atgādina, ka līdzīga meža taka ir izveidota arī tiem, kuriem sirdij tuvāka skriešana.
Apkopojot datus par laika posmu no 2014.gada līdz 2016.gadam,  «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) izveidojuši jaunāko Latvijas autoceļu melno punktu karti, kurā atrodas 99 punkti, š

Par melno punktu tiek uzskatīta vieta, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā notikuši vismaz astoņi satiksmes negadījumi vai gājuši bojā vismaz trīs cilvēki.

Vislielākais melno punktu skaits ir Pierīgā, kur ir visintensīvākā satiksme, savukārt visnāvējošākais punkts atrodas Tallinas šosejas 41.kilometrā.

Kā norādīja LVC pārstāvji, vēsturiski lielākais melno punktu skaits bija pirmskrīzes laikā - 174.
Tāpat, salīdzinot ar iepriekšējo trīs gadu periodu, redzams, ka melno punktu lokācija mainās - 41 punkts, kas bija «melns» 2011.-2013.gada periodā, tāds vairs nav.

Melno punktu kartes tiek veidotas ik pēc trīs gadiem, un tiek ņemtas vērā, plānojot satiksmes drošības uzlabošanas darbus valsts autoceļu tīklā.
Ar jauno melno punktu karti var iepazīties te   

Kruīza kuģis "Celebrity Silhouette"  šodien piestāja Rīgas ostā, tas ir 15 stāvu ēkas augstumā un vairāk nekā 300 metru garš. Tas ir lielākais kuģis, kāds jebkad iebraucis kādā no Latvijas ostām. Tik lieli nav bijuši pat kravas kuģi.
Savu izmēru un iegrimes dēļ jūras un okeānu laineris pietauvojās nevis pasažieru ostā Rīgas centrā, bet gan piestātnē Krievu salā. 
Kuģis ir devies kruīzā pa Baltijas jūru. Tas izbrauca no Stokholmas un piestās arī Tallinā un Helsinkos. Laineris var uzņemt 2886 pasažierus, un par viesu labsajūtu gādā 1250 apkalpes locekļi. Apkalpe ir starptautiska. Uz lainera strādā 55 tautību cilvēki. 
Un tas ir aprīkots ar pasaulē jaunākajām tehnoloģijām.

Milzīgais laineris izceļas ar greznu interjeru. Uz kuģa ir teātris ar 1000 skatītāju vietām, vairāki peldbaseini, restorāni dažādām gaumēm un saloni. 
Pašlaik kuģis jau devies prom no Rīgas. Bet šajā sezonā "Celebrity Silhouette" plāno Rīgā ienākt vēl četras reizes.
Kopumā šogad ostai pieteikti  80 dažādu kruīza kuģi, un kruīzu pasažieru skaits varētu sasniegt 90 000, kas ir par 25% vairāk nekā pērn.

Lai aplūkotu bildes, spied te
Terorisma risku mazināšanai valdība šodien atbalstīja grozījumus noteikumos, kas paredz aizliegt fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus.

Kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.
Šādi objekti, piemēram, ir hidroelektrostacijas un valdības nams.

Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecina, ka personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu, apsardzes režīmu un citu ar objekta fizisko drošību saistītu informāciju. 
Šīs nedēļas nogalē Cēsīs atkal uzziedēs Gaujas tilts.
Tā  ir  cēsnieces Daces Zaharovas ideja - tiltu izrotāt ar ziediem jeb puķu kastēm. 

Dace, dzīvojot blakus tiltam, un novērojusi, ka Cēsu Gaujas tilts ir daudzu cilvēku tikšanās vieta, arī jaunlaulāto pieturas punkts. 
Tā radusies ideja, Gaujas tiltu izrotāt ziediem.  

Tādēļ jau 7 gadu ikviens tiek aicināts ar savu sarūpēto puķu stādu nākt un to iestādīt pie margām piestiprinātajās kastēs. 

Tikšanās vieta šo svētdien, sešos vakarā uz Cēsu Gaujas tilta. 
Kā saka Dace – nevajag zaļos pirkstiņus, bet vajag zaļo sirsniņu – tad viss augs!
Vai Tu zini ko nozīmē – sezonāli pārtikas produkti?
Tie ir tādi augļi un dārzeņi, kas aug konkrētajā brīdī tavā zemē.

Latvijā patlaban tie ir dažādi zaļumi, redīsi, loki, garšaugi, ko lieliski var kombinēt ar sieru, gaļu, dārzeņiem.

Ko dod sezonālie pārtikas produkti?
Pirmkārt – tas ir lētāk, otrkārt – veselīgāk – jo vitamīni un uzturvērtības netiek zaudētas, jo produkts netiek pārvadāts un neskaitāmas reizes pārkrauts un fasēts.

Visizdevīgāk un labāk sezonālos pārtikas produktus ir pirkt tirgos vai no zemnieku saimniecībām, tā var iegūt labāku cenu un arī dažādību.

Un mēs labi zinām, ka svaigā melone, ko mēs varam iegādāties janvārī, sniedz maz  vērtīgas enerģijas mūsu organismam – jo tā ir ceļojusi dienām, nedēļām, kamēr beidzot nonākusi  veikala plauktā. Un bieži vien šāda ceļošana nozīmē arī to, ka auglis vai dārzeni, ko pērkam – nesezonā -  ir tici novākts pirms ražas laika., kas ir svarīgs process, lai auglis spētu sasniegt savas uzturvērtības maksimumu.

Līdzīgi var palūkoties arī no otras puses – tā sauktos importa augļus vēlams pirkt tad, kad konkrētajā zemē tiem ir sezona, jo tad ir lielāka iespējamība, ka dabūsim garšīgāku produktu.
Piemēram – Marokā februārī ir zemeņu laiks, bet Grieķijā vēl nav.
Ja februārī Latvijas lielveikalos ir  zemenes gan no Marokas, gan Grieķijas tad labāk izvēlēties Marokas.
Līdzīgi ir ar citiem augļiem, un to augšanas sezonālās kartes katrā zemē – to visu var atrast internetā.  
Izdzīvošanas realitātes šovā   «Krievijas bada spēles»  cietis  dobelnieks Raimonds Millers, kurš vēlējās projektā pārstāvēt Latviju.

Šī projekta organizētājs miljardieris Jevgeņijs Pjatkovskis atklāja, ka viss esot veiksmīgs mārketinga eksperiments.

Pateicoties publicitātei par šovu visā pasaulē, viņš savai mājaslapai piesaistījis necerēti daudz apmeklētāju (lapu aplūkoja ap 2 miljoniem cilvēku) un pierādījis, ka iespējams realizēt reklāmas kampaņu, neinvestējot ne kapeikas. 
Par šo projektu rakstīja arī tādi zināmi mediji kā «Guardian», «The Sun», «Dailymail» u.c..

Realitātes šovs  par izdzīvošanu ekstremālos apstākļos solīja arī pieklājīgu balvu -  1,6 miljonus eiro.
Šī summa būtu sadalīta uz visiem 30 dalībniekiem un piešķirta katram par attiecīgi pavadīto laiku šovā. 
Paužot neapmierinātību ar vēlēšanu rezultātiem Rīgā, vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki sociālo tīklu vietnēs paziņojuši par pārdeklarēšanos uz citām pašvaldībām.
Galvenais arguments – neuzticēšanās samaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļu izlietojumam.

Ziņots, ka saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Rīgā balsu vairākumu ieguvis valdošais spēks “Saskaņa”/”Gods kalpot Rīgai” - tas ieguvis 50,82% balsu, saglabājot vairākumu, tomēr iegūstot mazāk mandātu nekā tam bija.

Viens no pirmajiem mikroblogošanas vietnē “Twitter” par savu lēmumu paziņoja Jānis Polis, kura bijis svarīgi nobalsot Rīgā, taču jaunievēlētajai varai viņš vairs negrib uzticēt savu nopelnīto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Arī politiķis Jānis Iesalnieks tviterī jau paziņojis, ka izdeklarējies no Rīgas.
Tāpat rīkojusies rakstniece Dace Rukšāne, norādot, ka, tuvojoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām viņa atkal “iedeklarēsies” Rīgā, taču tagad negrasās maksāt nodokļus Ušakovam. 

Pašvaldība saņem  80% no samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Taču, lai kurā datumā notiktu pārdeklarēšanās, vērā tiek ņemti tie dati, kas fiksēti 1.janvārī. Tas nozīmē, ka, pārdeklarējoties tagad, iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz gada beigām saņems iepriekšējā pašvaldība.
Lietuvā un Polijā dislocētie NATO karavīri šomēnes kopīgās mācībās vingrināsies aizstāvēt tā dēvēto Suvalku koridoru, pa kuru krīzes gadījumā sabiedroto spēki varētu doties palīgā Baltijas valstīm.

Par Suvalku koridoru tiek dēvēts aptuveni 100 kilometrus plats Lietuvas un Polijas robežas posms - šaurākā vieta starp Krievijas Kaļiņingradas apgabalu ziemeļrietumos un Baltkrieviju austrumos.
Kara gadījumā šīs teritorijas ieņemšana bloķētu sabiedrotajiem sauszemes ceļu uz Baltijas valstīm.

Mācības, kurās būs iesaistīti aptuveni pusotra tūkstoša lietuviešu, poļu, britu un amerikāņu karavīru līdz ar smago tehniku un helikopteriem, norisināsies no 17. līdz 19.jūnijam mācību "Geležinis vilkas" ("Dzelzs vilks") ietvaros, kas savukārt būs daļa no starptautiskajām mācībām "Saber Strike".

Šāda operācija notiks pirmo reizi. Viens no  mērķiem ir noslīpēt iemaņas, kas vajadzīgas, lai sabiedrotie varētu ierasties Lietuvā. 
Latvijas Banka trešdien rīko ekspertu sarunu "Zibmaksājumi - jauna ēra Latvijas banku, uzņēmumu un iedzīvotāju norēķinos", kurā Latvijas Bankas un komercbanku eksperti, kā arī uzņēmēji spriedīs par moderno norēķinu ienākšanu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienā.

Diskusijas dalībnieki spriedīs, cik gatavi esam zibmaksājumu ieviešanai, kādus pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem piedāvās kredītiestādes un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji, izmantojot Latvijas Bankas un Eiropas līmeņa ātro maksājumu infrastruktūru.
Plānots runāt, kādas tendences vērojamas globālajā maksājumu tirgū un kādas ir Latvijas sekmes šajā jomā.
Tiks spriests, ko moderno norēķinu jomā gaida uzņēmēji un iedzīvotāji un kā jaunā norēķinu ēra atvieglos dzīvi pašiem uzņēmumiem, darbojoties Latvijā un starptautiski, to klientiem, darbiniekiem.

Diskusija tiks pārraidīta arī tiešraidē - interneta vietnē "bank.lv".

Latvijas Banka šovasar ieviesīs ātros maksājumus jeb zibmaksājumus, kuru svarīgākā īpašība - nauda jebkurā diennakts laikā nekavējoties nonāk saņēmēja kontā, arī ja tas ir citas kredītiestādes klients, un šie līdzekļi ir uzreiz izmantojami.
Novembrī šāda maksājumu infrastruktūra būs izveidota visas Eiropas mērogā, un ērtības maksātājiem būs atkarīgas no kredītiestāžu gatavības izmantot šo maksājumu infrastruktūru un piedāvātajiem gala risinājumiem.
Šodien Rīgā sākas  siltumtrases izbūves darbi Brīvības ielā posmos, līdz ar to plānots  būtiski ierobežot satiksmi vairākos posmos.

Būvdarbi tiks veikti brauktuves vidusdaļā, līdz ar to transportlīdzekļiem tiks nodrošināta viena satiksmes josla katrā virzienā. 

Tāpat gājējiem, velobraucējiem un transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka šī gada būvdarbu sezonā būs apgrūtināta pārvietošanās Rīgas centra maģistrālajās ielās, informē  Satiksmes departaments.
Latvijā līdz 15.jūnijam notiek vērienīgas, starptautiskās militārās mācības "Saber Strike 2017" .
Mācības pamatā notiek  Ādažu poligonā, bet no 9.līdz 14.jūnijam mācību norise plānota arī ārpus poligona - Amatas, Mālpils, Ogres, Ropažu, Salaspils un Stopiņu novados, kur bataljona līmeņa vienības, pārvietojoties ar bruņutehniku, veiks mācību uzdevumus ar zemju īpašniekiem saskaņotās teritorijās.
Latvijā ligzdo gandrīz puse no visiem Eiropas mazajiem ērgļiem un gandrīz piektā daļa no visas pasaules populācijas.

Taču kopš 2000.gada šo aizsargājamo putnu skaits Latvijā sarucis par vismaz 15%.  
Latvijas Dabas fonds kopā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību un sadarbības partneriem sākuši īstenot vērienīgu projektu mazā ērgļa aizsardzībai, lai 4 gadu laikā nostiprināt mazā ērgļa pozīcijas pie mums. 

Nozīmīga daļa no projekta darbiem notiks Madonas un Lubānas novados – Kujas dabas parkā un Lubāna mitrājā.

Projekta aktivitātēs ar interesi iesaistījušies gan ornitologi un dabas aizsardzības speciālisti, gan putnu vērotāji no visas Latvijas.

Mazā ērgļa dzīvesvietas izzūd,  intensīvas  lauksaimniecības un mežsaimniecības rezultātā.
Kā otrs faktors tiek minēts arī putna barības - abinieku un peļveidīgo grauzēju samazinājums, ko iespējams ietekmēt dabai draudzīgas saimniekošanas veidā.
Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde šonedēļ izmēģinājuma režīmā divas dienas atjaunos dokumentu kontroli uz Eiropas Savienības iekšējās robežas ar Latviju, lai pārbaudītu savu dienestu darba iespējas, kā arī sadarbību ar kolēģiem Latvijā.

Mācībās, kas sāksies rīt, galvenā uzmanība tiks pievērsta loģistikas un resursu plānošanas jautājumiem.

Otrdien un trešdien uz Igaunijas un Latvijas sauszemes robežas uz laiku tiks atvērti robežkontroles punkti Valgā, Meizakilā, Vastsē-Rozā, Murati un Iklā.
Turklāt uz pierobežas reģioniem tiks nosūtītas papildu patruļas, kuras izlases kārtībā pārbaudīs transportlīdzekļus un dokumentus, apkopos informāciju par personu pārvietošanos.

6.jūnijā un 7.jūnijā visiem, kas šķērsos Igaunijas un Latvijas robežu, ir jābūt gataviem iespējamām dokumentu un transportlīdzekļu pārbaudēm, neviens no ceļiem, kas šķērso abu valstu robežu, šajās dienās netiks slēgts.

Pēc pievienošanās Šengenas zonai 2007.gadā Igaunija divas reizes uz laiku ir atjaunojusi robežkontroli uz tās iekšējās robežas.
Pirmo reizi tas notika 2010.gadā, kad Igaunijā norisinājās NATO ārlietu ministru sanāksme, bet otro reizi - 2014.gadā toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes Tallinā laikā.
Pirmajai jaunievēlētās domes sēdei jānotiek ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas.
Jaunievēlētos pašvaldības deputātus uz pirmo domes sēdi uzaicina attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.

Centrālā vēlēšanu komisija svētdien līdz pusdienas laikam bija saņēmusi visu 119 pašvaldību vēlēšanu iecirkņu provizoriskos rezultātus, un tie ir publicēti  Centrālās vēlēšanu  komisijas  mājas lapā - tas ir šeit.
Vietnē var iepazīties arī ar kandidātu sarakstu saņemto deputātu vietu skaitu katrā pašvaldībā, bet sadaļā “Ievēlētie deputāti” pieejams provizoriskais pašvaldību domēs ievēlēto deputātu saraksts. 

Latvijas pašvaldībās visvairāk būs pārstāvēta nacionālā apvienība, kā arī Zaļo un zemnieku savienība  un Latvijas Zemnieku savienība. 
Tikmēr pašreizējam Rīgas domes vadošajam politiskajam spēkam "Saskaņa"/"Gods kalpot Rīgai" pašvaldību vēlēšanās izdevies iegūt vairākumu balsu, vienlaikus tas galvaspilsētas domē ir zaudējis septiņus mandātus, iegūstot 32 deputātu vietas. 
Rīgas domē ievēlēti politiskie spēki no vēl četriem sarakstiem – tiem kopā dabūjot 28 deputātu vietas. 

Tāpat dažādās pašvaldībās kopumā ievēlēti seši pašreizējie Saeimas deputāti, Liepājā  ievēlēts  Valērijs Agešins, Jūrmalā  iekļuva Ņikita Ņikiforovs. Daugavpī ievēlēti Andrejs Elksniņš un  Rihards Eigims. 
Bet Rīgas domē ievēlēts Vilnis Ķirsis un  Mārtiņš Bondars. 

Šogad pašvaldību vēlēšanās balsotāju aktivitāte bijusi otra zemākā pēdējo pašvaldību vēlēšanu laikā, tomēr lielāka kā pirms 4 gadiem – pie urnām devās 50,56% balstiesīgo.
Visaugstākā vēlētāju aktivitāte bija Saulkrastu novadā. Savukārt viszemākā aktivitāte ir bijusi Rundāles novadā, kas bija vienīgais novads, kurā reģistrēts tikai vienas partijas kandidātu saraksts. 
Pēc Nacionālās basketbola asociācijas sezonas mājās atgriezies Kristaps Porziņģis un pirmoreiz mūžā piedalījās pašvaldību  vēlēšanās, taču izvēles grūtības 21 gadu vecajam sportistam nav radušās. 

Porziņģis apliecināja uzticību un novēlēja panākumus pašreizējam futbola kluba "Liepāja/Mogo" prezidentam Mārim Verpakovskim.
Pašvaldību vēlēšanās Verpakovskis bija iekļauts Liepājas partijas sarakstā,un tur viņš tika iekļauts ar sev ierasto devīto numuru gluži kā futbola komandā.
Ar devīto numuru Verpakovskis savulaik spēlēja gan Latvijas valstsvienībā, gan noslēdza karjeru klubu līmenī.

Vēl vairāki mākslinieki un sportisti nākamos 4 gadus izvēlējušies saistīt ar vietvarām - visticamāk, hokejists Miķelis Rēdlihs būs Ozolnieku novada domes deputāts, savukārt basketboliste Anete Jēkabsone - Žogota varētu kļūt par Rīgas domes deputāti. Tāpat Rīgā domē iekļuvusi  kādreizējā televīzijas žurnāliste Regīna Ločmele-Luņova, kura gan savulaik ir paguvusi pabūt arī Saeimas deputātes amatā, režisors un kādreizējas Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, kā arī dzejniece un skolotāja Iveta Ratinīka,  operdziedātāja Evita Zālīte-Grosa un dzejniece Eva Mārtuža.

Jūrmalā par deputāti no  ievēlēta kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Tikmēr Ērgļu novada domes vēlēšanās veiksmīgi startēja televīzijas raidījumu vadītājs Māris Olte.

Latvijas pašvaldībās visvairāk būs pārstāvēta nacionālā apvienība ""Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" , kā arī Zaļo un zemnieku savienība  un Latvijas Zemnieku savienība.

 
Šodien no plkst.18 ceturto gadu Latvijas kristīgās baznīcas vienosies kultūras notikumā "Baznīcu nakts".
Visi pasākumi pieejami šeit.

Baznīcu nakts kā notikums aicina atklāt kristīgā mantojuma - baznīcu glabāto mākslas un kultūras vērtību, un garīgās pieredzes skaistumu un dažādību. Notikumam piesakās un tas tiek īstenots atšķirīgu konfesiju dievnamos, bet vienlaikus - ideja par baznīcas atvērtību un aicinājumu uz tikšanos - pauž vienojošas vērtības.

Kultūras notikums „Baznīcu nakts” Latvijā notiek kopš 2014.gada, pulcējot vairāk nekā 190 dievnamus visā Latvijā. 2016. gadā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 26 tūkstoši cilvēku.
Baznīcu nakts ideja līdz Latvijai atceļoja no Austrijas, kur pirms nedaudz vairāk kā 10 gadiem notika pirmais šāds Kristīgās baznīcas konfesiju un draudžu kopīgi rīkots ekumēnisks notikums.
Drīz pēc tam pasākums notika arī Čehijā un Slovākijā. Kopš 2012. gada Baznīcu nakts notiek arī Tartu, Igaunijā.
Atbilstoši meteorologu prognozei pēcpusdienā Rīgā, Pierīgā un Vidzemē gaidāms brāzmains vējš līdz 20 metriem sekundē.

Par kritušiem koku zariem un citiem šķēršļiem uz valsts ceļiem autovadītāji aicināti ziņot, zvanot uz diennakts bezmaksas informācijas tālruni 80005555.

Aktuālā informācija par satiksmes apgrūtinājumiem  valsts autoceļu tīklā pieejama  arī lietotnē "Waze".
Šodien pasaulē atzīmē  Starptautisko Drošas dzelzceļa šķērsošanas dienu, kad vairāk nekā 40 valstīs ar dažādu izglītojošu pasākumu palīdzību tiek veicināta iedzīvotāju izpratne par dzelzceļa drošību – un Latvijā atklās sociālo kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu "Atmet telefonu un dzīvo!".

Pērn Latvijā reģistrēti 28 negadījumi dzelzceļa satiksmē, kas notikuši galvenokārt cilvēku neuzmanības dēļ, tostarp nereti - saistībā ar dažādu mobilo tehnoloģiju lietošanu dzelzceļa tuvumā.

Akcijas ietvaros veikts arī pētījums par Latvijas iedzīvotāju uzvedību dzelzceļa tuvumā – un tas parāda, ka piemēram, ļoti daudz jauniešu lieto mobilās ierīces, šķērsojot sliedes.
Tāpat novērojot vairākas  pārbrauktuves, "Latvijas Dzelzceļš"  fotografējot, kā cilvēki tās šķērso, pārliecinājās, ka daudzi nenoņem austiņas, turpina runāt pa telefonu un vispār neskatās, vai netuvojas vilciens.
 
Vēl atgādināšu, ka vakar sākās kampaņa arī autovadītājiem  -  "Neraksti pie stūres!", ar mērķi mazināt mobilo telefonu lietošanu, vadot automašīnu.
CSDD dati rāda, ka vairāk kā 43% autovadītāju mierīgi savieno braukšanu ar mobilā telefona lietošanu – pie tam ne tikai runājot pa to, bet arī rakstot īsās ziņas un sērfojot internetā. 
Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt iecirknī,  var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā.
To vēlams izdarīt līdz sestdienas plkst. 12., taču jāņem vērā, ka šajā gadījumā vēlēšanu komisija izbrauks pie vēlētāja, ja varēs paspēt ierasties vēlētāja atrašanās vietā līdz balsošanas beigām, pulksten 22.00.
Šo iespēju var izmantot, ja vēlētājs vēlēšanu dienā atradīsies sava iecirkņa teritorijā.

ai pieteiktu balsošanu dzīvesvietā, jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda:
- vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods,
- adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai, ēkas ārdurvju kods, ja tāds ir, un kontakttālrunis.

Iesniegums jānogādā iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts. Iesniegumu iecirknī drīkst nogādāt jebkura vēlētāja uzticības persona.
Vēlētāja uzticības persona iesniegumu vēlētāja vārdā var aizpildīt arī uz vietas vēlēšanu iecirknī.

Nobalsot, uzturoties ārvalstīs, pašvaldību vēlēšanās nav iespējams.

Pārējā informācija par vēlēšanām atrodama Centrālās Vēlēšanu Komisijas mājas lapā.
Pēdējo 100 gadu laikā, vērtējot atsevišķus gadus, populārāko zēnu vārdu topa 1.vietā ir bijuši tikai trīs vārdi - Jānis, Daniels un Roberts, savukārt meiteņu vārdu mode ir mainījusies biežāk un topa augšgalā ir pabijuši desmit vārdi - Anna, Dzintra, Valentīna, Tatjana, Svetlana, Jeļena, Kristīne, Laura, Anastasija un Sofija,  informēja Centrālās statistikas pārvalde (CSP).

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, CSP izpētījusi vārdu popularitāti 100 gadu griezumā.
Vari lasīt info tālāk, bet vari arī skatīties karti, dari to šeit.

CSP izpētījusi, ka visilgstošākā bijusi Jāņa popularitāte - šis vārds Latvijā dzimušajiem zēniem visbiežāk dots no 1918. līdz pat 2000.gadam, savukārt ap 2005.gadu līderpozīcijās izvirzījās Daniels, bet pēdējā desmitgadē dzimušajiem zēniem vispopulārākais vārds ir Roberts.
Vārds Roberts bijis populārs jau Latvijas pirmās republikas laikā, it sevišķi Vidzemē, vēlāk vārds popularitāti nedaudz zaudēja, tomēr nekad nav izkritis no 100 populārāko zēnu vārdu saraksta.

Jānis un Roberts nav vienīgie ilgdzīvotāji Latvijas vīriešu 100 populārāko personvārdu topā. Kopš 1918.gada topu nav pametuši arī tādi vārdi kā Pēteris, Aleksandrs, Andrejs, Vladimirs, Kārlis, Eduards, Artūrs, Ēriks, Edgars, Mārtiņš, Vladislavs un Aleksejs. Tomēr īpaši jāatzīmē tieši Jānis, Aleksandrs un Andrejs, kas ir bijuši 100 populārāko personvārdu topā visos laika periodos un visos reģionos.

Vienlaikus daži pirmās brīvvalsts laikā jauno vecāku iecienīti zēnu vārdi zaudējuši popularitāti un pagaidām populārāko vārdu simtniekā nav atgriezušies, piemēram, Arvīds, Jāzeps un Arnolds, savukārt vārds Kārlis, kuram bija līdzīga popularitāte un līdzīgs tās kritums, patlaban atgriezies topa 5.vietā.

Kā skaidro CSP, līdz pat Otrā pasaules kara beigām vispopulārākais meiteņu vārds Latvijā bija Anna. Kopš 1990.gada Anna atkal ir topa pieciniekā.

20.gadsimta 40.gadu beigās Latvijā vispopulārākais meiteņu vārds bija Dzintra, taču šī vārda popularitāte bija īsa, jo ap 1970.gadu tas pameta topu un pagaidām uz neatgriešanos. Savukārt ap 1950.gadu Latvijā meiteņu personvārdu topa 1.vietā nokļuva vārds Valentīna.

CSP ir izpētījusi, ka no 50.gadu vidus līdz 1975.gadam meiteņu vārdu topa 1.vietā secīgi bija Tatjana, Svetlana un Jeļena. Šo vārdu popularitāti lielā mērā noteica no citām PSRS republikām iebraukušie iedzīvotāji, jo Vidzemē, kur iebraucēju īpatsvars bija zemāks nekā citos reģionos, šajā periodā 1.vietā bija citi vārdi, piemēram, Anita, Inese un Inga.
Turpmākajos desmit gados jeb no 1980. līdz 1995.gadam vispopulārākais meiteņu vārds Latvijā bija Kristīne, bet kopš 1995.gada topa 1.vietā bijusi Laura, Anastasija un Sofija.

CSP norāda, ka daudzi no patlaban populāriem meiteņu vārdiem, piemēram, Sofija, Emīlija, Marta, Alise, Katrīna un Elza ir bijuši populāri pirmās brīvvalsts laikā. Lai gan 20. un 30.gados tikpat populāri vārdi bija Milda, Alma, Tekla, Zelma un Herta, tomēr tie zaudējuši savu popularitāti ap 1935.-1940.gadu un pagaidām nav atgriezušies jaundzimušo meiteņu vārdu modē.

Savukārt vārdi, kas bija populārāko desmitniekā ap 1930.-1935.gadu, piemēram, Velta, Dzidra, Mirdza, Biruta, Ausma un Aina izkrita no 100 populārāko vārdu topa no 1955.gada līdz 1965.gadam un pagaidām nav atgriezušies topā.
Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā veselības darba grupa piedāvās koalīcijai lemt par vienu no diviem veselības nozares finansēšanas avotiem - obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām, paralēli par par vienu procentpunktu ceļot pievienotās vērtības nodokli (PVN), vai arī ieviest obligāto veselības apdrošināšanu ar fiksētu vai diferencētu ikmēneša maksājumu.

Kučinskis pēc darba grupas sēdes žurnālistus informēja, ka šodien diskusijas notika par četriem priekšlikumiem. Lai arī galīga vienošanās netika panākta, darba grupa lēma izskatīšanai koalīcijā piedāvāt divus priekšlikumus - Latvijas Bankas ideju ieviest katram iedzīvotājam fiksētu vai diferencētu maksājumu par obligāto veselības apdrošināšanu vai arī Kučinska priekšlikums obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām, paralēli ceļot PVN par vienu procentpunktu - līdz 22%.

Kučinskis sacīja, ka viņa piedāvātajā variantā tie iedzīvotāji, kas maksā sociālās iemaksas saņems medicīnas pakalpojumus 75% apmērā no pakalpojumu groza, kurā ietverti tādi pakalpojumi kā ģimenes ārsts, specifiskās saslimšanas, piemēram, onkoloģija, kā arī ātrā medicīniskā palīdzība u.c.
Premjera piedāvājums paredz, ka tādējādi veselības nozare papildus iegūtu aptuveni 80 miljonus eiro. 
Viņš gan atturējās prognozēt, vai šis priekšlikums gūs atbalstu koalīcijā.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēc darba grupas sēdes žurnālistiem sacīja, ka, ieviešot obligātās veselības apdrošināšanas modeli, augtu medicīnas pakalpoju klāsts Latvijas iedzīvotājiem.
Rimšēvičs skaidroja, ka Latvijas Bankas piedāvājums paredz obligātu maksājumu visiem iedzīvotājiem, piemēram, 20 eiro apmērā, bet summu arī varētu diferencēt atkarībā no ienākumu līmeņa. Savukārt tiem, kas nevarēs atļauties iegādāties polisi, palīdzēs valsts vai pašvaldība.
Latvijas Bankas prezidents bija skeptisks par priekšlikumu celt PVN, jo tas viņa ieskatā ir "lielākais bezspēcības apliecinājums".
Pirktāko preču vidū pērn bija AS "Dobeles dzirnavnieka" kviešu milti "Ekstra" un mācītāja Jura Rubeņa grāmata "Viņš un viņa", informēja pasākuma "Gada prece 2016" rīkotāji.

Tāpat "Gada preces" nosaukumu ieguvusi "Provansas majonēze Francis", dzeramais ūdens "Ķekavas Avots", "Energizer Alkaline Power AA" baterijas, AS "Lazdonas piensaimnieks" ražotais "Saldkrējuma sviests" un AS "Balticovo" ražotās "Zemnieku olas", kā arī vēl citi produkti.

Gada izplatītāja godu saņēmusi vairumtirgotāja AS "Jungent Latvia".

Kā uzsvēra pasākuma rīkotāji, Rubeņa grāmata ir kļuvusi par pirmo grāmatu, kas ieguvusi nosaukumu "Gada prece". 

"Gada prece" ir reģistrēta Eiropas preču zīme. To piešķir dažādām preču kategorijām, par pārdošanas apjomiem aptaujājot nozīmīgākos Latvijas tirgotājus. "Gada preces" nosaukuma ieguvējs Latvijā paziņots 14.reizi. 
Eiropas policijas birojs jeb Eiropols Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā nācis klajā ar jaunu mehānismu, lai efektīvāk meklētu un sauktu pie atbildības pret bērniem seksuālus noziegumus izdarījušas personas. Izveidota speciāla Eiropola mājaslapa, kurā aplūkojami objekti no neatrisināto noziegumu vietām, kas var palīdzēt atpazīt iespējamos noziedzniekus.

Lapu var atvērt šeit.

Akcijā “Apturi vardarbību pret bērniem – atpazīsti objektu” iespējams nosūtīt anonīmu ziņojumu, ja kāda no fotoattēlos redzamajām lietām, piemēram, iepirkuma maisiņiem vai apģērbiem raisa asociācijas ar kādu konkrētu vietu vai personu.

“Mēs vēlamies noskaidrot, vai kāds neatpazīst šos objektus. Un tas var ļaut mums identificēt gan seksuālās vardarbības upurus, gan aizturēt noziedzniekus.
Piemēram, vienā no seksuālās vardarbības lietām videomateriālā fonā bija redzama piepūšamā pils. Mums izdevās noskaidrot tās ražotāju un piegādātāju. Izrādījās, ka šādas pilis tiek pārdotas tikai vienā Eiropas Savienības valstī.
Līdz ar to mums izdevās fokusēt izmeklēšanu uz konkrētu vietu. Šīs izmeklēšanas laikā mums izdevās gan izglābt varmākas upuri, gan aizturēt pašu noziedznieku,” stāsta Eiropola operāciju vadītāja vietnieks Vils van Gemerts.

Eiropola mājaslapā ir arī iespēja dalīties ar fotoattēliem sociālajos tīklos, lai paplašinātu iespējamo noziedznieku atpazinēju loku.
Pašvaldību vēlēšanās iespējams atdot balsot arī iepriekš. Ceturtdien nobalsot varēs no plkst.9 līdz plkst.12, bet piektdien no plkst.10 līdz plkst.16.
Vēlēšanu dienā sestdien iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz plkst.22.

Pašvaldību vēlēšanās jābalso vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs iekļauts.

Balsošanas dokuments ir pilsoņa pase vai personas apliecība.

Noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni, ja tas nav zināms, var internetā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iecirkņa noskaidrošanas e-pakalpojumā vai pa tālruni 67049999 darba dienās no plkst.8 līdz plkst.20.

Balsotājs vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai tam paredzētajā rombiņā ar "+" atzīmēt kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta, vai arī izsvītrot to kandidātu vārdus un uzvārdus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta.

Ja vēlētājs veselības stāvokļa dēļ nevar nobalsot vēlēšanu iecirknī, ir iespējams pieteikt balsošanu savā dzīvesvietā.
Lai izmantotu šo iespēju, vēlētājam vēlēšanu dienā jāatrodas sava vēlēšanu iecirkņa teritorijā. Balsošana dzīvesvietā jāpiesaka līdz 3.jūnijam, ieteicams, līdz plkst.12.
Iesniegums jānogādā iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts. Pieteikt balsošanu atrašanās vietā vēlētāja iecirknī drīkst jebkura vēlētāja uzticības persona - radinieks, draugs, kaimiņš, sociālais darbinieks, paziņa.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs decembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklās izstādi "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze", kas vēstīs par neseno pagātni, kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē.

Izstādei izvēlētie mākslas darbi un dažādas sadzīves liecības būs mikrovēsturiskas liecības par atsevišķiem 20. gadsimta indivīdiem vai veseliem strāvojumiem, kas apšaubīja robežu starp mākslu un ikdienu.

„Vai atceraties laiku pirms Feisbuka ēras un mobilajām īsziņām? Kad tikšanās pilsētā bija jānorunā laicīgi, savukārt ciemos varēja ierasties nelūgts. Laiku, kuru raksturoja telegrammas, adrešu blociņi un glītrakstīšanas burtnīcas. Arī rakstāmmašīnu klaboņa kabinetos un rindas pie telefonu automātiem. Šādas atmiņas pieder stāstam par pēdējām paaudzēm pirms interneta. Viņu dzīvēm. Par to arī būs šī izstāde,” stāsta kurators Kaspars Vanags.

Izstādes veidotāji meklē laikmeta liecības no mājas arhīviem:

1. dažāda veida dienasgrāmatas – personiskus pierakstus, laika apstākļu fiksēšanas klades, atmiņu albumus, ceļojumu pierakstus, arī kuģu žurnālus vai līdzīgus reģistrus. Īpaši interesē tie, kuros veikti ieraksti 1973. gadā;
2. 20. gs. 50-to un 60-to gadu glītrakstīšanas burtnīcas;
3. pašdarinātas pavārgrāmatas no 1960. – 1980. gadiem;
4. 20. gs. 60. – 80. gadu avīzes, no kurām cilvēki gatavi šķirties mākslas darba radīšanai;
5. koppapīrs – izstādes veidotājus vienlīdz interesē gan lietots, gan nelietots, lielos un mazos daudzumos.

Sūtiet fotogrāfijas priekšstatam vai nelielus aprakstus par atrastajām lietām izstādes komandai uz atradumi1243@gmail.com

Izstāde norisināsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē no  8. decembra līdz 2018. gada 4. februārim.

Lai nodrošinātu vēlēšanu norises principu ievērošanu, priekšvēlēšanu periodā un vēlēšanu dienā, sestdien, pastiprināti strādās Drošības policija (DP).

DP jau šobrīd ir saņēmusi informāciju par iespējamu nelikumīgu personas tiesību kavēšanu brīvi izvēlēties deputātus, par kuriem balsot, vai gatavošanos šādām darbībām.
Savas kompetences ietvaros DP veic iegūtās informācijas pārbaudi.

DP atgādina, ka par apzinātu mēģinājumu ietekmēt cilvēka izvēli balsojot, ir paredzēta kriminālatbildība. Par nelikumīgu atzīstama rīcība, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā.
Tāpat Krimināllikumā ir noteikta atbildība par apzinātu balsu nepareizu saskaitīšanu, kā arī par apzinātu aizklātas balsošanas pārkāpšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona vai vēlēšanu komisijas loceklis.

DP aicina Latvijas iedzīvotājus informēt DP pa telefona numuru 67208964 vai e-pastā "dpdd@dp.gov.lv" jebkurā diennakts laikā par gadījumiem, kad personai ir solīts samaksāt, piesolīti citi materiāli un nemateriāli labumi par viņas balsi vai citā veidā ietekmēta brīva izvēle.

Vienlaikus cilvēki tiek aicināti informēt DP arī par gadījumiem, kad pastāv aizdomas par vēlēšanu komisijas locekļa iespējamām pretlikumīgām darbībām, piemēram, apzināti nepareizu balsu saskaitīšanu par labu kādai partijai vai deputātu kandidātam.

Savukārt priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības un aģitācijas materiālu izvietošanas noteikumu ievērošanas kontroli veic Valsts policija un Pašvaldības policija.
Līdz ar to gadījumā, ja iedzīvotāju rīcībā ir informācija par skrejlapām, kas tiek izplatītas vēlēšanu dienā, par laicīgi nenoņemtām priekšvēlēšanu reklāmām vai vēlētāju aģitēšanu pie iecirkņiem, DP aicina vērsties Valsts policijā pa telefona numuru 110 vai attiecīgās pilsētas Pašvaldības policijā.

DP atgādina, ka aģitācija ir aizliegta ne tikai pašā vēlēšanu dienā, bet arī dienu pirms vēlēšanām.

Gadījumos, ja ir informācija par priekšvēlēšanu aģitācijas un slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanas ierobežojumu neievērošanu, DP aicina par to ziņot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Pēc divām nedēļām, 13.jūnijā, Rīgā notiks vērienīgas Pasaules amatieru sporta spēles, kas galvaspilsētā pulcēs trīsarpus tūkstošus dalībnieku no 36 pasaules valstīm.
Pasākumam joprojām trūkst vairāki desmiti brīvprātīgo un asistentu, kas varētu pavadīt un palīdzēt sporta komandu dalībniekiem spēļu laikā.

Šīs spēles notiek reizi divos gados, un katru reizi to norisei tiek izvēlēta cita valsts. 2015. gadā spēles norisinājās Itālijā, savukārt šogad tieši Latvijas galvaspilsētā, lai sacenstos par medaļām dažādos sporta veidos un disciplīnās, pulcēsies gandrīz četri tūkstoši cilvēku, kas nav profesionāli sportisti, bet gan amatieri.

Šobrīd, divas nedēļas pirms sporta spēlēm, trūkst vēl vairāki desmiti asistentu – pilngadīgu cilvēku ar labām svešvalodu zināšanām, kas nepilnas nedēļas laikā katru dienu pavadītu laiku kopā ar uzticēto komandu, piemēram, pavadot uz spēļu norises vietām. Lai kļūtu par asistentu vai brīvprātīgo, ir nepieciešams aizpildīt anketu. 
To var izdarīt šajā lapā: http://ej.uz/brivpratigais_WSG2017
Vai arī skaties te.
Šodien sāksies iepriekšējā balsošana pašvaldību vēlēšanās, kad būs iespējams nobalsot no plkst.17 līdz plkst.20. Rīt, nobalsot varēs no plkst.9 līdz plkst.12, bet piektdien, no plkst.10 līdz plkst.16. Vēlēšanu dienā sestdien, iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz plkst.22.

Pašvaldību vēlēšanās jābalso vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs iekļauts. Balsošanas dokuments ir pilsoņa pase vai personas apliecība.

Balsotājs vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai tam paredzētajā rombiņā ar "+" atzīmēt kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta, vai arī izsvītrot to kandidātu vārdus un uzvārdus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta.
Facebook Draugiem Twitter Instagram