Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) nākamajā sestdienā, 10. martā, rīko Latvijā pirmo niedru skulptūru festivālu un aicina interesentus pieteikt komandas dalībai šajā pasākumā.
 
Sedas purva teritorija pēc kūdras ieguves pakāpeniski applūda, un nu jau gandrīz desmit gadus šeit izveidots dabas liegums, lai aizsargātu izcilu biotopu ūdensputnu ligzdošanai. Appludinātās ūdenstilpnes daudzviet strauji aizaug ar niedrēm, veidojas biezas vienlaidus niedru audzes, un šāds biotops daudzām putnu sugām nav piemērots, jo īpaši migrējošiem putniem, kuri labprātāk uzturas atklātās teritorijās.
Niedru pļaušana un no ūdensaugiem brīvo zonu veidošana palīdz veidot daudzveidīgas dzīvotnes, kas palīdz gan zivju, gan dažādu sugu putnu populācijai. 
Taču vienlaikus tā ir ne tikai palīdzība dabai un biotopu kopšana, bet arī iespēja radoši izpausties un aizraujoši pavadīt laiku brīvā dabā. Tādēļ pirmo reizi notiks niedru skulptūru festivāls.

Tā dalībnieki no pašu savāktajām niedrēm veidos lielformāta skulptūras, sacenšoties izdomā, mākslinieciskajās prasmēs un konstruktora dotībās.
Lai piedalītos festivālā un parādītu savas prasmes, līdz 9. martam var pieteikt 2 līdz 6 cilvēku lielas komandas dalībai festivālā.
Pieteikumi jāsūta uz e-pastu ruta.zepa@daba.gov.lv vai janis.perle@daba.gov.lv, norādot nosaukumu, dalībnieku skaitu un devīzi.

Katrai komandai organizatori ierādīs skulptūras veidošanas vietu un dos divas stundas savas idejas realizēšanai.  Augstāks novērtējums tiks skulptūrām, kuru izgatavošanai nepieciešamās niedres savāks paši dalībnieki. Dalībniekiem nepieciešama – mačete vai krūmgriezis niedru nopļaušanai, šķēres un knaibles skulptūru veidošanai.
Iespējams jau sagatavoties arī mājās, no dabīgiem materiāliem (piemēram, klūgām, koka līstītēm) izgatavojot skulptūras karkasu.

Šajās dienās Rīgā, Spīķeru koncertzālē, pulcējas mūzikas skolu audzēkņi no visiem Latvijas novadiem.
Viņi cīnās par vietu Latvijas simtgades jauniešu orķestrī.
To varēs dzirdēt vasarā Dzintaru koncertzālē koncertā “Dzimuši Latvijā” kopā ar starptautiski atzītām latviešu akadēmiskās mūzikas zvaigznēm.

Latvijas simtgades jauniešu simfoniskā orķestra formēšana ir sākusies.
Pieteicies ir 121 jaunais mākslinieks, ģeogrāfiski no visas Latvijas mūzikas skolām. 

“Nekas pārcilvēcīgs”  no jauniešiem gan netiek prasīts, vien tehniskā varēšana, ritma izjūta;  žūrijai ir jādomā, vai viņi ar savu šī brīža varēšanu varēs šo koncertu “celt”.

Un tomēr žūrijā valda vienprātība – talantu mums netrūkst.
Tiesa gan, diriģents, Latvijas simtgades jauniešu orķestra žūrijas pārstāvis Ainārs Rubiķis piebilst, ka dažās no mūziķu grupām ir iztrūkums.
Piemēram, atnākusi ir tikai viena tuba un viens fagots. Tomēr šīs nepilnības tikšot risinātas, un jau vasarā sāksies mēģinājumi, kas vainagosies ar koncertu Aināra Rubiķa vadībā 24. jūlijā Dzintaru koncertzālē.

Iedzīvotāji par iekārojamāko darba devēju Latvijā 2017.gadā atzinuši AS "Latvenergo", liecina darba sludinājumu portāla "CV Market" veiktā aptauja.

Par otro labāko darba devēju aptaujātie atzinuši mobilo sakaru operatoru SIA "Latvijas Mobilais Telefons", savukārt trešo vietu dala telekomunikāciju uzņēmums SIA "Lattelecom" un AS "Swedbank".

Ceturtajā vietā iekārojamāko darba devēju vidū ir AS "Air Baltic Corporation", bet piekto vietu ieņem VAS "Latvijas Valsts Meži", kas 2016.gadā bija izkritis no pirmā piecinieka, savukārt vēl gadu iepriekš to noslēdza.

Saraksta sestajā vietā kā iekārojamākais darba devējs Latvijā 2017.gadā ierindojies SIA "Draugiem (Draugiem.lv)", kam septītajā vietā seko degvielas uzpildes staciju tīkls SIA "Circle K Latvia", bet astotajā vietā - farmācijas uzņēmums AS "Grindeks".

Savukārt topa devīto vietu dala AS "Latvijas gāze" un Latvijā bāzētais informācijas tehnoloģiju (IT) un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzējs SIA "Evolution Gaming", bet desmito vietu - IT uzņēmums "Accenture Latvijas filiāle" un dzērienu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Coca-Cola HBC Latvia".

Desmit iekārojamāko darba devēju vidū vairs nav tādi uzņēmumi kā mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA "Rimi Latvija", kas 2016.gadā ierindojās saraksta trešajā vietā, būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA "DEPO DIY", VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", telekomunikāciju uzņēmumi SIA "Bite Latvija" un SIA "Tele2", Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Rīgas reģionālā iestāde, elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs AS "Sadales tīkls", VAS "Latvijas dzelzceļš" un kokapstrādes uzņēmums AS "Latvijas finieris".
Uzņēmumu "DEPO", "Bite Latvija", VID Rīgas reģionālā iestāde, "Sadales tīkls" un "Latvijas finieris" Latvijas labāko darba devēju vidū pavadītais laiks bija salīdzinoši īss, jo tie iekārojamāko darba devēju desmitniekā nonāca tikai 2016.gadā, zaudējot savas pozīcijas gadu pēc iekļūšanas tajā.
Tikmēr Latvijas iekārojamāko darba devēju saraksta jaunpienācēji 2017.gadā ir SIA "Coca-Cola HBC Latvia" un AS "Grindeks".

Aptaujas laikā secināts, ka jau vairākus gadus iekārojamāko darba devēju saraksta virsotnē ir uzņēmumi, kuri savā nozarē darbojas ilglaicīgi, un ir labi atpazīstami un stabili.
Minēto uzņēmumu popularitāti vairo arī tas, ka lielākā daļa no tiem ir pārstāvēti visā valstī, nodrošinot darba vietas arī reģionos.

Vienlaikus Latvijas labāko darba devēju piedāvājumā ir daudz un dažādu amatu pozīcijas, tādējādi tajos ir iespēja strādāt atšķirīgas kvalifikācijas un pieredzes līmeņa darbiniekiem. Likumsakarīgi, šāda struktūra nodrošina arī izaugsmes iespējas, kas ir viens no punktiem, ko darba meklētāji norādījuši kā iemeslu, izvēloties konkrēto darba devēju.

Kā citas Latvijas labāko darba devēju sarakstā esošo uzņēmumu priekšrocības tiek minētas konkurētspējīgs atalgojums, sociālās garantijas, patīkama darba vide un dažādu bonusu sistēma, liecina "CV Market" veiktā aptauja.
Turpmāk donoriem būs iespēja atteikties no atlīdzības jeb kompensācijas par asins nodošanu, to paredz šodien valdības pieņemtie grozījumi likumos.
Līdz šim noteikumi neparedzēja iespēju atteikties no atlīdzības.

Pēc Veselības ministrijas paustā, ja donors pēc brīvprātības  principa ir atteicies no kompensācijas , tad tā paliek Valsts asinsdonoru centra  rīcībā donoru kustības veicināšanai, piemēram, reklāmai medijos, informatīvajiem bukletiem un citiem izdevumiem.

Lai nodotu asinis,  ir jābūt pilngadīgai personai, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments (pase, ID karte). 
Pie reģistrācijas asins nodošanai nepieciešams uzrādīt arī bankas konta numuru, jo no 2015. gada kompensācija par asins ziedošanu donoriem vairs netiek izmaksāta skaidrā naudā, bet ieskaitīta donora bankas kontā.

Vienā reizē tiek paņemti  450 ml asiņu , kas negatīvi neietekmē donora veselību. Vīriešiem asinis atļauts nodot līdz 6 reizēm gadā, bet sievietēm iesaka ne vairāk kā 4 reizes 12 mēnešu periodā. 

Veselam cilvēkam neliels asins zaudējums nav kaitīgs. Tieši otrādi, donora organismā notiek asinsrades sistēmas atjaunošanās. Asins šūnas organismā ir nepārtrauktā kustībā. Veco šūnu vietā rodas jaunas, tāpat kā atjaunojas āda vai ataug mati

Saskaņā ar Darba likumu, donoram pēc asins ziedošanas nākamajā dienā pienākas apmaksāta atpūtas diena, un, pēc vienošanās ar darba devēju to var piešķirt citā laikā (iespējams, arī - pievienot ikgadējam atvaļinājumam). Darba devējs apmaksā līdz 5 šādām dienām kalendārajā gadā.
Gandrīz 40% Latvijā strādājošo notāru kaut reizi pēdējo divu gadu laikā savā praksē ir pieredzējuši gadījumus, kuros cilvēki ir saskārušies ar krāpniecību - bijuši apdraudēti vai reāli zaudējuši īpašumu vai mantu, tai skaitā naudu. Gan Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP), gan Valsts policijas (VP) pieredze liecina, ka mūsdienās noziegumu forma un saturs mainās, turklāt mainījies arī cietušo personu profils.

Ja pirms 10 - 15 gadiem visbiežāk par krāpnieku upuriem kļuva seniori un vientuļi cilvēki, kuriem juridiskās shēmās tika izkrāpti īpašumi vai nauda, tad šodien situācija ir kardināli mainījusies. Par krāpnieku upuriem kļūst gan pieredzējuši biznesa cilvēki, gan jaunieši. Patiesībā no potenciāliem zaudējumiem neviens sabiedrības loceklis nav pasargāts, ja neizvērtē visus iespējamos riskus un nevēršas pēc padoma pie profesionāļa - notāra, jurista. Notāri savās praksēs un pieredzē gadu no gada arvien pārliecinās par to, ka zināšanas par juridiskām niansēm cilvēkiem joprojām ir vājas.

Arī VP pieredze apliecina, ka zināšanu trūkums un neuzmanība ir biežākie iemesli iespējai īstenot noziedzīgu nodarījumu. Tādēļ aicinām ikvienu būt uzmanīgiem, darījumos ar savu īpašumu konsultēties ar notāru un pat vismazāko aizdomu gadījumā vērsties policijā, aicina policija.

Turpmāk Latvijā tas būs iespējams arī digitāli, jo jau šogad gaidāmas vairākas interesantas pārmaiņas, kas saistītas ar notāra darbu digitālajā vidē.

Rīgā prezentēta bezmaksas mobilā aplikācija "Riga airTEXT", ar kuras palīdzību iedzīvotāji  savos telefonos  varēs saņemt brīdinājumus par gaisa piesārņojuma riskiem Rīgā. 
Tajā būs iespēja iepazīties ar trīs dienu prognozi par gaisa piesārņojumu, ziedputekšņu koncentrāciju un UV starojumu.

Plānots, ka "Riga airTEXT" ļaus iedzīvotājiem iepriekš sagatavoties īslaicīgiem pasliktinātā gaisa kvalitātes periodiem. Piemēram, tagad cilvēki ar astmu vai sirds slimībām var atbilstoši reaģēt, ņemot līdzi inhalatoru vai izvairoties no intensīvas fiziskām nodarbībām brīvā dabā.
Gaisa piesārņojuma koncentrācijas gaisā var ievērojami mainīties dažu stundu laikā.

Arī pirms pāris dienām Rīgā bija izveidojies smacenis jeb smogs. 
Jo aukstajā laikā iedzīvotāji daudz vairāk kurina savus mājokļus un bieži komplektā ar lēnu vēju vai bezvēju, rodas gaisa piesārņojums.
Arī citās ziemās aukstā laikā un bezvējā Rīgā veidojies smogs.
Rīgā piesārņojums nav tik liels kā pasaules metropolēs. Taču bezvējā pilsētā tiešām sakrājas smogs, ko pastiprina ar pilnu jaudu strādājošās apkures sistēmas un automašīnu izplūdes gāzes.
Šajā nedēļas nogalē sāks tirgot biļetes uz šī gada Dziesmu un deju svētku pasākumiem.
Kopumā publiskā tirdzniecībā nonāks vairāk nekā 95 000 biļešu uz 19 maksas pasākumiem, tostarp arī noslēguma koncertu Mežaparkā un deju lieluzvedumu Daugavas stadionā, kuri tradicionāli raisa lielāko publikas uzmanību.

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka arvien vairāk cilvēku biļetes vēlas iegādāties internetā un jau pirmajās minūtēs pieprasījumu skaits 50-60 reizes pārsniedz pieejamo biļešu apjomu, tādēļ sistēma darbojas lēnāk.
Iegādājoties biļeti internetā uz ekrāna parādīsies robota piešķirtais elektroniskās rindas kārtas numurs, tādēļ interesentiem ieteicams pacietīgi gaidīt un nepamest sistēmu. Atsevišķām iedzīvotāju grupām – tostarp daudzbērnu ģimenēm, invalīdiem un politiski represētajiem, biļešu iegādei piešķirta 10% atlaide.

Bērniem līdz septiņu gadu vecumam bez atsevišķi nepieciešamas sēdvietas biļetes uz svētku pasākumiem nebūs nepieciešamas.
Vienā pirkumā varēs iegādāties ne vairāk kā četras biļetes, bet internetā - ne vairāk kā astoņas.

XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku programma
Norādīti maksas un bezmaksas pasākumi. 

30. jūnijs
10.00 Koru konkursa fināls “Dziesmu kari” Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Bezmaksas pasākums.
Latvijas labāko amatierkoru finālsacensības norisināsies jaukto, vīru, sieviešu, kā arī senioru koru kategorijās. Dalībnieku sniegumu vērtēs starptautiska žūrija. Tradicionāli ”Dziesmu karu” rezultāti tiek paziņoti uzreiz pēc sacensībām, klātesot visiem dalībniekiem un raisot neaizmirstamas emocijas.


1. jūlijs – 8. jūlijs
Amata meistaru darinājumu gadatirgus, meistarklases Vērmanes dārzā, Esplanādē. Bezmaksas pasākums.
Vērmanes dārzā un Esplanādē visu Dziesmu un deju svētku nedēļu darbosies gadatirgus, kur ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties ar Latvijas novadu amatnieku darinājumiem un arī iegādāties tos, kā arī izbaudīt plašu koncertu programmu.
2.,3. jūlijā – Latviešu amatierteātru izrādes Vērmanes dārzā
2. jūlijā – Senioru koru koncerts ”Margodama saule lēca” Esplanādē
5. jūlijā – Tautu diena ”Rīta ausma” Vērmanes dārzā
6. jūlijā – Kapelu maratons Vērmanes dārzā un pūtēju orķestru Dižkoncerts Esplanādē
7. jūlijā – Folkloras diena ”Novadu sasaukšanās” Vērmanes dārzā, bērnu folkloras kopu koncerts ”Roku rokā ritinām” Esplanādē.

1. jūlijs
8.30 Dziesmu un deju svētku karoga cildināšana Rīgas Latviešu biedrības namā. Bezmaksas pasākums.
10.00 Virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana Dziesmu svētku parkā. Bezmaksas pasākums.
12.00 Garīgās mūzikas koncerts “Es esmu…” Rīgas Domā. Maksas pasākums.
14.00 Svētku gājiens no Brīvības pieminekļa uz Brīvības ielu, uz Stabu ielu. Bezmaksas pasākums.
21.00 Atklāšanas pasākums svētku dalībniekiem Svētku kvartālā – Skonto stadionā. Pasākums tikai svētku dalībniekiem.

2. jūlijs
11.00 Pasaules latviešu diena. Konference ”Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība” Rīgas Latviešu biedrības namā. Bezmaksas pasākums.
11.00 Vokālo ansambļu konkurss RKTMC “Mazā ģilde”. Bezmaksas pasākums.
12.00 Latviešu amatierteātru izrādes – Ādolfa Alunāna lugu iestudējumi Vērmanes dārzā. Bezmaksas pasākums.
16.00 Deju koncerts “Vēl simts gadu dejai” “Arēnā Rīga”. Maksas pasākums.
18.00 Pasaules latviešu diena. Ārvalstu latviešu māksliniecisko kolektīvu koncerts ”Cilvēks. Mūža ritums” Rīgas Latviešu biedrības namā. Bezmaksas pasākums.
20.00 Deju koncerts “Vēl simts gadu dejai” “Arēnā Rīga”. Maksas pasākums.

3. jūlijs
14.00 Mūzikls ”Brīnumputns” VEF Kultūras pilī. Bezmaksas pasākums.
19.00 Mūzikls ”Brīnumputns” VEF Kultūras pilī. Bezmaksas pasākums.
12.00 Latviešu amatierteātru izrādes – Ādolfa Alunāna lugu iestudējumi Vērmanes dārzā. Bezmaksas pasākums.
19.00 Pūtēju orķestru latviešu mūzikas koncerts “Pieskāriens laikam” Koncertzālē “Lielā Ģilde”. Maksas pasākums.
19.30 Mazākumtautību kolektīvu koncerts “Pa saulei” Mihaila Čehova Krievu teātrī. Maksas pasākums.
20.00 Tautas mūzikas koncerts “Visas manas greznas dziesmas” Koncertzālē “Palladium”. Maksas pasākums.

4. jūlijs
19.00 Pūtēju orķestru koncerti baznīcās: Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca, Rīgas Jēzus baznīca, Rīgas Lutera baznīca (Torņakalna baznīca), Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca. Bezmaksas pasākumi.
19.00 Mazākumtautību kolektīvu garīgās mūzikas koncerts Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Bezmaksas pasākums.
21.00 Vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts “Tev tuvumā”  Rīgas Svētā Jāņa baznīcā. Maksas pasākums.

5. jūlijs
12.00 Tautu diena “Rīta ausma” Vērmanes dārzā. Bezmaksas pasākums.
12.00 Latvijas amatierteātru izrādes Dailes teātra Mazajā zālē un Kamerzālē. Bezmaksas pasākums.
19.00 Latviešu tautas tērpu skate koncertzālē “Palladium”. Maksas pasākums.
19.00 Kokļu mūzikas uzvedums ”Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!” Dailes teātra Lielajā zālē. Maksas pasākums.
20.00 Vokālo ansambļu laicīgās mūzikas koncerts ”Laiku viju gredzenā” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Maksas pasākums.
22.00 Deju lieluzveduma ”Māras zeme” ģenerālmēģinājums Daugavas stadionā. Maksas pasākums.

6. jūlijs
12.00 Kapelu maratons Vērmanes dārzā. Bezmaksas pasākums.
17.00 Pūtēju orķestru Dižkoncerts Esplanādē. Bezmaksas pasākums.
19.00 Bērnu vokālo ansambļu muzikālais uzvedums ”Vilkam tāda dvēselīt`” Dailes teātra Lielajā zālē. Maksas pasākums.
22.00 Deju lieluzvedums ”Māras zeme” Daugavas stadionā. Maksas pasākums.
22.00 Kokļu mūzikas nakts koncerts ”Skaņu raksti” Rīgas Domā. Bezmaksas pasākums.

7. jūlijs
11.00 Folkloras diena ”Novadu sasaukšanās” Vērmanes dārzā. Bezmaksas pasākums.
11.00 Vokālo ansambļu ielu koncerti Vecrīgas ielās. Bezmaksas pasākums.
12.00 Folkloras diena ”Taisat, tautas, augstas duris!” Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
12.00 Bērnu folkloras kopu koncerts ”Roku rokā ritinām” Esplanādē. Bezmaksas pasākums.
20.00 Noslēguma koncerta ”Zvaigžņu ceļā” ģenerālmēģinājums Mežaparka Lielajā estrādē. Maksas pasākums.
22.00 Deju lieluzvedums ”Māras zeme” Daugavas stadionā. Maksas pasākums.

8. jūlijs
20.00 Noslēguma koncerts ”Zvaigžņu ceļā” Mežaparka Lielajā estrādē. Maksas pasākums.
23.30 Sadziedāšanās nakts Mežaparka Lielajā estrādē. Sadziedāšanās nakti varēs baudīt gan tie, kas iegādājušies biļetes uz Noslēguma koncertu, gan tie skatītāji, kas vēlēsies apmeklēt tikai Sadziedāšanās nakti. Biļešu cena uz Sadziedāšanās nakti – 7 eiro.
Atzīmējot astoņu gadu jubileju un ieskandinot Latvijas valsts 100 gadi, no 13. līdz 15.aprīlim Lielbritānijā viesosies Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" mūziķi, kuri tautiešiem sniegs vairākus koncertus "Tikpat viegli!", kas notiks Latvijas Republikas vēstniecībā Lielbritānijā, Ukraiņu sociālajā klubā, kā arī Daugavas vanagu mītnē "Straumēni".
Fonda "Viegli" un Ziedoņa muzeja pārstāvji ne tikai sniegs koncertus, bet iepazīstinās arī ar latviešu un angļu valodā izdotajām I. Ziedoņa grāmatām, sniedzot iespēju arī tās iegādāties. Koncertus "Tikpat viegli!" Anglijā organizēs lielāko pasākumu rīkotāji Lielbritānijas latviešiem - biedrība "Bērzes strazdi".

Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" dibināts 2010. gada pavasarī, lai īstenotu fonda patronam - dzejniekam Imantam Ziedonim tuvu misiju: "Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties". Fonda mērķis ir atbalstīt un Šajā  gadā I. Ziedoņa vārds tiek vests pasaulē, kā pirmo pieturvietu izvēloties Lielbritāniju.

"Fonds "Viegli" koncertu sērija pasaulē ir fantastiska iniciatīva, un mums ir liels gods būt nelielai daļai no tās. Tas ir nebijis izaicinājums, jo gan tehniskās kvalitātes nodrošināšanas ziņā, gan arī koncertu lokāciju dēļ, biedrībai "Bērzes Strazdi" kā organizatoriem, ir jābūt gataviem šoreiz darboties vēl labāk, vēl iespaidīgāk, vēl interesantāk. Mēs esam gatavi, tāpēc sakām paldies fondam par šo brīnišķīgo iespēju", skaidro biedrības "Bērzes strazdi" vadītājs Toms Zeltiņš.

Fonda "Viegli" koncertos "Tikpat viegli!" Lielbritānijā piedalīsies mūziķi Renārs Kaupers, Jānis Holšteins - Upmanis (Goran Gora), Māra Upmane - Holšteine, Raimonds Gusarevs un Jānis Strapcāns, kā arī fonda "Viegli" draugi un dibinātāji.

Viens no fonda "Viegli" mūziķiem Goran Gora saka: "Mūsu izaicinājums Lielbritānijā būs nedaudz pavērt Ziedoņa apjomīgā devuma priekškaru tiem, kuri, iespējams, par Imantu nav dzirdējuši ļoti maz vai pat neko. Viens veids kā to darīt, ir ar enciklopēdijas un vēsturnieku palīdzību, kas sniegtu precīzus biogrāfijas datus, ieskatu publikāciju daudzumā un sarakstīto dzejoļu skaitā. Protams, arī mums ir zināšanas par Ziedoni no zinātniskā viedokļa, taču mēs visi esam Imantu satikuši, runājušies, klausījušies un pievienojušies -galvenokārt viņa idejām, iecerēm un vērtību sistēmai, kuru vēlamies parādīt arī tiem, kuru dzīve ikdienā norisinās ārpus Latvijas. Mēs ticam, ka šajā pārmaiņu laikā nevis statistika, bet vērtības veidos nākotnes cilvēku."
Ppavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc  iedzīvotāji aicināti ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā.

Lai pieteiktu piesārņotās teritorijas jau šobrīd, dodoties dabā, noderēs mobilajā telefonā lejupielādēta Vides SOS aplikācija. Par to atbild Valsts Vides Dienests (VVD). 
Ar tās palīdzību, ieraugot piesārņoto vietu, ikvienam iedzīvotājam ir iespēja par to informēt atbildīgo dienestu.
Visi ziņojumi būs redzami tīmekļa vietnes www.videssos.lv interaktīvajā kartē.

VVD neatbild:
par retu sugu un īpaši aizsargājamu dabas teritoriju aizsardzību, šie ziņojumi tiks pārsūtīti Dabas aizsardzības pārvaldei;
par neatļautās vietās izbērtiem sadzīves atkritumiem, šie ziņojumi tiks pārsūtīti pašvaldībām;
par nelikumīgu koku ciršanu, šie ziņojumi tiks pārsūtīti Valsts mežu dienestam vai pašvaldībai;
par klaiņojošiem mājdzīvniekiem vai nelaimē nokļuvušiem savvaļas zvēriem, šie ziņojumi tiks pārsūtīti pašvaldībām.

Vides problēmu gadījumā var vērsties  arī tuvējā Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē, vai ziņot Valsts vides dienesta diennakts dežurantam uz mobilo tālruni 26338800.
Kā arī sazināties ar mums darba laikā no plkst. 8.30 līdz 17.00 pa tālruni 67084211.

Trešdien  Starptautiskajā reto slimību dienā  - oficiāli darbu sāks Reto slimību koordinēšanas centrs.

Turpmāk pacientiem ar retām slimībām tiks nodrošināta iespēja saņemt valsts apmaksātus  ģenētikas izmeklējumus, terapijas arī tādām retām slimībām, kurām līdz šim ārstēšana Latvijā nebija iespējama.
Tāpat centrs nodrošinās pakalpojumus bērniem un pieaugušajiem, tostarp grūtniecēm, kuru vēl nedzimušajam bērniņam konstatēta reta slimība.

Reto slimību centra darbu koordinēs Bērnu klīniskās universitātes slimnīca.

Patlaban Reto slimību reģistrā atrodas 1481 pacients ar retas slimības kodu, bet speciālisti uzskata, ka Latvijā šo slimnieku skaits ir krietni lielāks.
Pasaulē pastāv apmēram 8000 reto slimību diagnožu. 
Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, Latvijā būtu jābūt apmēram 130 000 reto slimību pacientu.
Eiropā slimība tiek uzskatīta par reto slimību, ja tā skar ne vairāk kā 1 no 2000 cilvēkiem.

Daudzi cilvēki visā pasaulē cieš no retām slimībām, bet daudzām no tām vēl nav izgudrotas zāles pret, piemēram, asiņainām asarām, pēkšņu atmiņu zuduma.
Ir arī cilvēki, kuri ir vienīgie vai tikai daži  pasaulē ar kādu dīvainu saslimšanu, piemēram - Lerijs Ramos Meksikā tika dēvēts par cilvēku ar vilkača sindromu, jo viņam spalvas auga uz sejas un citām ķermeņa daļām, praktiski, visur. 

Anglijā kādai 21 gadu vecai sievietei ir alerģija pret ūdeni. Tas nozīmē, ka viņa nedrīkt lietot normālus dzērienus, piemēram, kā kafija vai tēja. Viņai sāk rasties izsitumi no asarām, sviedriem un pat siekalām. 

Pasaulē  ir daži cilvēki,  kuriem nav pilnīgi nekādu jūtu. Viņi nejūt vai laiks ārā ir ļoti karsts vai arī ļoti auksts, viņi nejūt to ja  ķermenis tiek iztiepts un pat nejūt ēdiena garšu.
Igaunijas, Lietuvas un Latvijas jaunie dziedātāji starptautiskā talantu šovā "Bravo!" sacentīsies par titulu "Labākais jaunais izpildītājs 2018".
Jaunie mūziķi vecumā no 10 līdz 17 gadiem spēkosies, izpildot pasaulslavenu hitu kaverversijas.

No katras valsts šovā piedalīsies trīs solisti, kuru muzikālajai attīstībai varēsim sekot deviņās sērijās.
Viņiem būs jāpierāda savs talants, izpildot pasaulslavenu mūziķu darbus.

Pirmie trīs šova raidījumi ļaus ielūkoties atlases posma aizkulisēs. Tālāk skatītāji varēs vērot piecus grandiozus koncertus, kas katrs būs veltīts citam mūzikas stilam, ļaujot jaunajiem dziedātājiem parādīt savu talantu. Šovu noslēgs superfināls, kurā uzzināsim titula "Labākais jaunais izpildītājs 2018" ieguvēju. To noteiks tikai un vienīgi žūrijas vērtējums, bet skatītāji, izsakot viedokli sociālajos tīklos, izšķirs, kurš saņems skatītāju simpātiju balvu. "Bravo!" uzvarētājs iegūs iespēju ierakstīt dziesmu profesionālā skaņu studijā, kā arī uzņemt mūzikas video klipu.

Šovs sekos jauno dalībnieku gaitām jau no atlases posma, kurā žūrijas pārstāvji izvēlējās dalībniekus.
Žūrijā piedalīsies viens atpazīstams dziedātājs no katras valsts. No Latvijas - Marija Naumova - 2002. gada Eirovīzijas uzvarētāja, no Lietuvas - 2011. gada Eirovīzijas fināliste Evelīna Sašenko, bet Igauniju pārstāvēs konkursa "Zelta gramofons" laureāts Andrejs Pokutnijs.

Jaunais mūzikas šovs "Bravo!" vienlaikus norit visās Baltijas valstīs. 
Latvijā uzsāk piedāvāt inovatīvus vēža izmeklējumus ar šobrīd pasaulē modernākajām diagnostikas iekārtām.

Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC) ir uzsācis veikt jaunākās paaudzes onkoloģiskos izmeklējumus, izmantojot pozitronu emisijas tomogrāfa un datortomogrāfa izmeklējumus (PET/CT), kas ļauj atklāt pat niecīgas vēža šūnas cilvēku organismā un onkoloģisko saslimšanu recidīvus agrīnā stadijā.
Ļaundabīgie audzēji ir otrs valstī biežāk sastopamais nāves cēlonis pēc asinsrites sistēmas slimībām un šāda veida izmeklējumi dos papildus cerību izveseļoties vairāk nekā 70 000 vēža slimnieku Latvijā.

PET/CT izmeklējumi ir pašlaik progresīvākā audzēju diagnostikas metode, kura visā pasaulē tiek izmantota, lai pacientiem un onkologiem nodrošinātu detalizētu un būtisku informāciju attiecībā uz vēža diagnostiku, izplatību un terapijas rezultātiem, kā arī palīdzētu noteikt piemērotāko un efektīvāko ārstēšanas metodi.

"Ņemot vērā onkoloģisko saslimšanu izplatību, PET/CT izmeklējumu pieejamība ir ārkārtīgi būtisks papildinājums Latvijas onkoloģijas pacientu aprūpē gan agrīnai diagnostikai, gan izvēlētās terapijas un ārstēšanas rezultātu izvērtēšanai. Pieļauju, ka mūsu piedāvājums varētu ieinteresēt arī pacientus no citām mūsu reģiona valstīm un veicinās veselības aprūpes eksporta pakalpojumu jomas attīstību Latvijā," norāda LJMC valdes priekšsēdētājs Jānis Birks.

Izmantojot PET/CT, visaptveroša informācija par pacienta šūnu un audu stāvokli ķermenī tiek iegūta viena izmeklējuma ietvaros.

LJMC Diagnostiskās radioloģijas nodaļā uzstādītais PET/CT skeneris ir otrā šāda veida iekārta Latvijā. LJMC Diagnostiskās radioloģijas nodaļa ir viens no mūsdienīgākajiem un inovatīvākajiem ļaundabīgo audzēju diagnostikas centriem Austrumeiropā. 
Ar vairākiem pirmatskaņojumiem un aktuālāko Latvijas mūziķu priekšnesumiem otrdien, 27.februārī  Dailes teātrī jau 22.reizi tiks pasniegtas Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta Mikrofons.

Vakara īpašā viešņa būs Vācijas prestižākās mūzikas balvu Echo Klassik saņēmusī akordeoniste Ksenija Sidorova, kura izbrīvējusi vienu dienu savā aktīvajā koncertdarbībā un uz Latviju dosies no Madrides, lai kopā ar Vidzemes kamerorķestri diriģenta Andra Veismaņa vadībā izpildītu "Carmen’s Spiel". Orķestris veidos arī īpaši unikālu skanējumu Aijas Andrejevas melodiskajam hitam "Tu mani sauc".

Televīzijas pirmatskaņojumu piedzīvos Astro’n’out kopdarbs "Satelīts" ar Fiņķi un Kashuku, un Dailes teātrī viņiem ekskluzīvā iznācienā pievienosies arī DJ Rudd un Goran Gora. Pirmo reizi būs dzirdama arī tēma no topošās Andreja Ēķa filmas "Blēži" Ralfa Eilanda izpildījumā un grupas "Very Cool People" kopdarbs ar Kristīni Prauliņu "We should dance" .

Grupa "Prāta Vētra" izpildīs jaunāko garadarbu "Pašu dārgāko" un mūziķa Dona izpildījumā varēs dzirdēt dziesmu "Namiņš". Īpaši grandiozu priekšnesumu - pārsteigumu visiem skatītājiem - gatavo grupa "Instrumenti", kuri noslēgs Zelta Mikrofona ceremoniju.

Dailes teātrī tiks godināti arī šī gada Mūža ieguldījuma balvas saņēmēji - Viktors Lapčenoks un Jānis Erenštreits. Īpaši emocionālu priekšnesumu sola sagādāt V.Lapčenoks kopā ar TDA "Līgo" un kori "Anima", kuri izpildīs "Manai dzimtenei".

Tiks izdejoti horeogrāfa Alfrēda Spuras radītie soļi, kuri izveidoti Dziesmu svētku simtgades noslēguma koncertam 1973.gadā, bet cenzūras dēļ ģenerālmēģinājumā deja tika izņemta no programmas. Šogad, uz Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem, horeogrāfi Jānis Purviņš un Jānis Ērglis kopīgiem spēkiem ar tā laika TDA "Dancis" dalībniekiem atjaunoja horeogrāfiju pēc atmiņām. Pēc 45 gadiem šī deja atgriezīsies uz skatuves, savukārt V.Lapčenoks to dziedās pēc 40 gadu pārtraukuma.

Nominantu vidū šogad vērojama sīva konkurence bez izteiktiem līderiem.
Visvairāk nominācijas ir mūziķim Donam, kopskaitā četras, viņam seko grupa "Instrumenti" ar trīs nominācijām. Uz balvām divās nominācijās pretendē Carnival Youth, Prāta Vētra, Musiqq, Labvēlīgais Tips, Intars Busulis&Abonementa orķestris, Auļi un Tautumeitas, Astro’n’out, Ozols un Tehnikums, kā arī Viņa.

Daugavpils novada Līksnā  14. un 15.jūlijā jau septīto reizi notiks lielākais jaunās latgaliešu mūzikas festivāls "Muzykys Skrytuļs", pulcinot mūziķus, kuri dažādos žanros rada dziesmas latgaliski.

Kā informē pasākuma rīkotāji, festivāls norisināsies divas dienas un apmeklētāji tiks pārsteigti ar līdz šim vel nebijušām aktivitātēm.

Festivālā, sestdien, dienas koncertos uzstāsies latgaliešu jaunās grupas, savukārt naktī būs iespēja baudīt jau atpazīstamu grupu uzstāšanos. Svētdien, Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā, norisināsies garīgās mūzikas koncerts.

Pasākuma organizatori aicina mūziķus un mūziķu grupas, līdz 20. martam, pieteikties dalībai festivālā, kā arī izsludina brīvprātīgā darba vakances. Pieteikt savu dalību festivālam un uzzināt aktuālāko informāciju var festivāla sociālajos tīklos un mājaslapā skrytuls.liksna.lv.

Jaunās latgaliešu mūzikas festivāls "Muzykys Skrytuļs" pirmo reizi tika rīkots 2005. gadā ar mērķi popularizēt latgalisko identitāti un sekmēt jaunu dziesmu radīšanu latgaliski. Festivāls visiem apmeklētājiem ir bez maksas.
No 1. līdz 4.martam Siguldas Pilsētas trasē norisināsies "Siguldas kauss 2018" kalnu slēpošanā un snovbordā, kas ir tradīcijām bagātākās un senākās kalnu slēpošanas sacensības Latvijā. Piedalīties tiek aicināti gan amatieri, gan profesionāli slēpotāji visās vecuma grupās.
Šogad "Siguldas kauss" kalnu slēpošanā notiks "Baltijas kausa" 2.posma ietvaros.

Siguldā ziemas sporta veidu tradīcijas ir īpaši dzīvas, tamdēļ "Siguldas kauss" var lepoties ar vairākus desmitus gadu senu vēsturi. Sacensības pirmo reizi pulcēja kalnu slēpotājus pirms gandrīz piecdesmit gadiem - 1969.gadā, un kopš tā laika ir bijis populārs un apmeklēts ziemas sporta pasākums.

Šogad tiks gan ievērotas jau iemīļotas sacensību tradīcijas - nakts brauciens ar lapām, kalna karaļa un karalienes kronēšana un "Kišuro" balvas pasniegšana neveiksmīgākā kritiena īpašniekam, gan ieviestas jaunas tradīcijas - svinīga atklāšanas parāde, motociklu kalnā braukšanas šovs un citas aktivitātes.

1.martā visiem snovborda dalībniekiem būs jāizaicina sevi milzu slalomā, 3.martā norisināsies milzu slaloms kalnu slēpošanā, kas būs kvalifikācijas brauciens paralēlajam slalomam un 4.martā norisināsies paralēlais slaloms kalnu slēpošanā. Sacensībās var piedalīties dalībnieki jau no 2.5 gadiem līdz neierobežotam vecumam. 
Sabiedrībā ir nepieciešams mainīt attieksmi pret autovadītāju nogurumu, šodien, atklājot kampaņu "Apstājies, pirms atslēdzies!", teica kampaņas rīkotājas CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
Viņš skaidroja, ka nogurums ir neapzināts risks, un autovadītāja spēkos nav pretoties miegam.

"Par to ir jārunā skaļi, brīdinot sabiedrību par sekām. Autovadītāja spēkos nav pretoties miegam. Vienā brīdī cilvēks atslēdzas pie auto stūres, kam sekas var būt letālas - aizmidzis autovadītājs apdraud ne tikai sevi un pasažierus, bet ikvienu satiksmes dalībnieku," teica Lukstiņš, norādot, ka cīņa ar nogurumu iespējama, informējot un izglītojot sabiedrību gan par cēloņiem un riskiem, gan noguruma pārvarēšanu īstermiņā un ilgtermiņā, tāpēc attieksmes maiņa sabiedrībai kopumā ir ļoti būtiska.

CSDD sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) un Miega slimību centru veica pētījumu, kurā secināts, ka trešdaļa autovadītāju hroniski neizguļas, katrs trešais autovadītājs atzīst, ka viņš gada laikā pie auto stūres ir piedzīvojis sekundes miegu. Viņi ilgstoši diennaktī guļ mazāk par septiņām stundām. Katram astotajam autovadītājam ir augsts iemigšanas risks. Taču 40% šoferu, kuriem fiksēts augsts iemigšanas risks, uzskata, ka viņiem nav problēmu vadīt transportlīdzekli.

Lai pievērstu visas sabiedrības uzmanību neapzinātam riskam ceļu satiksmē, CSDD Latvijā uzsāk kampaņu pret nogurumu pie auto stūres "Apstājies, pirms atslēdzies!".

Saskaņā ar Valsts policijas datiem pērn notikuši 29 ceļu satiksmes negadījumi, kuru iemesls bija iemigšana pie stūres, savukārt šogad jau septiņi. Tomēr statistika neatspoguļo reālo situāciju, un patiesais negadījumu skaits ir tikai minams, bet noteikti - krietni lielāks. Policija brīdina - pat ja līdz galamērķim atlicis braukt vien dažas minūtes, tās var izrādīties liktenīgas, jo nogurumā miegs piezogas nemanot.

Kampaņas atklāšanā satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka pērn sasniegts līdz šim zemākais bojāgājušo skaits uz Latvijas ceļiem - 136 cilvēki. Turklāt tas ir par 14% mazāk nekā 2016.gadā.

"Pasaules satiksmes eksperti uzskata, ka nogurums, ātrums un alkohols ir trīs galvenie slepkavas uz ceļiem. Analizējot Latvijas avārijas, vairāk nekā 30% negadījumu ar letālām sekām cēloņi nav skaidri zināmi. Tas var būt gan neuzmanība, mobilā telefona lietošana, transportlīdzekļu tehniskās problēmas, bet tikpat labi arī nogurums. Tieši par šo negadījumu cēloni Eiropā patlaban tiek runāts aizvien vairāk - tas ir maz pētīts, un to nevar pierādīt kā alkoholu vai ātrumu," uzsvēra Augulis.

RSU Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras asociētais profesors Leons Blumfelds skaidroja, ka liela daļa cilvēku, ciešot no hroniskas neizgulēšanās, pat ir aizmiruši, kāda ir sajūta būt mundriem.
"Šo noguruma sajūtu viņi ir pieņēmuši kā pavisam normālu stāvokli un, sēžoties pie stūres, nevar objektīvi novērtēt, cik augsts ir iemigšanas risks," atzīmēja Blumfelds, aicinot līdzcilvēkus pievērst uzmanību autovadītāju miegainības pazīmēm un nekavējoties norādīt viņiem uz tām, bet šoferiem - nevadīt spēkratu miegainiem vai pārgurušiem.

No 1. aprīļa visām jaunajām automašīnām ir jābūt aprīkotām ar e-zvana sistēmu, kas pēc ceļu satiksmes negadījuma pati piezvanīs glābējiem un nosūtīs avārijas vietas koordinātes.
Šīs sistēmas princips ir – ja persona nonāk ceļu satiksmes negadījumā, automašīnas aprīkojums pats spēj padot signālu uz glābšanas dienesta telefona numuru 112, un glābēji saņem precīzas mašīnas koordinātas. 

Arī mediķi stāsta, šāda sistēma ir nepieciešama, jo  nereti gadās, ka informācija par nelaimi tiek saņemta novēloti. Izšķiroša var būt katra minūte. 

Ja cietušie neatbild uz automātisko zvanu, uz notikuma vietu  uzreiz tiek nosūtīti mediķi, ugunsdzēsēji.
Sistēma norāda precīzu auto atrašanās vietu.

Tirgotāji stāsta -  viņi  jaunajai sistēmai ir gatavi. Visas jaunās automašīnas jau tagad pamazām tiek aprīkotas ar šo funkciju.

Lai e-zvans nostrādātu, transportlīdzeklim jāiekļūst nopietnā avārijā. Sīkas skrambas dēļ sistēma glābējiem pati nezvanīs. 

Jaunā e-zvana sistēma tiek ieviesta visā Eiropas Savienībā. Sākotnējie testi liecina, ka šādā veidā glābēju ierašanās laiku iespējams samazināt pat uz pusi.
Pie katras dzīvesvietas, uzņēmuma, valsts iestādes obligāti būtu jābūt pastkastītei. Tomēr bieži pastnieki saskaras ar to, ka pastkastīšu nav, tāpēc sūtījumu nav kur novietot.
Un tādos gadījumos tas tiek nogādāts atpakaļ sūtītājam. Ja tiek sūtīta vienkārša vēstule, pastnieku pienākumos nav meklēt norādīto vēstules adresātu. 

Pēc tam personas pašas zvana un sūdzas, ka nav saņēmušas vēstules, taču nav bijis pastkastīšu, kur vēstuli ievietot – skaidro Latvijas pastā. 
Kā liecina Latvijas Pasta dati, Latvijā kopumā ir reģistrēts gandrīz 1,1 miljons adrešu, no kurām gandrīz 52 000 adresēs sūtījumu saņēmēji nav uzstādījuši pastkastītes. To skaitā pastkastītes nav arī uzņēmumiem un valsts iestādēm. 

Pastnieki arī norāda, ka nereti pastkastītes, kurās jāievieto sūtījums, nav piemērotas.
Tām būtu jābūt aizslēdzamām un pastkastīšu vajadzībām nebūtu jāizmanto dažādi sadzīves priekšmeti, kuri vēstules un žurnālus nepasargā no lietus vai sniega.
Aukstā laika dēļ skolēni vairākos Latvijas novados un pilsētās turpmākajās dienās un vēl jo vairāk nākamnedēļ drīkstēs neapmeklēt skolu.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka izglītības iestādi neapmeklē bērni vecumā līdz 12 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par-20 grādiem un bērni vecumā no 13 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par -25 grādiem.

Aukstuma vilnis Latvijā turpināsies arī nākamnedēļ, kad temperatūra noslīdēs zem -25 grādu atzīmes, bet vietām var būt aukstāks pat par -30 grādiem.
Šādos apstākļos visa vecuma skolēni drīkst palikt mājās un uz skolu nedoties.

Lēmumu par bērna došanos uz skolu vai palikšanu mājās pieņem vecāki, un vēlams ik rītu izvērtēt apstākļus, pirms pieņemt lēmumu, ņemot vērā gan gaisa temperatūru, gan to, cik ilgs laiks skolēnam jāpavada ārpus telpām ceļā uz skolu.
No 1. marta tiks paplašināts mājokļu garantiju programmas saņēmēju loks - valsts atbalstu mājokļa iegādei varēs saņemt arī jaunie speciālisti vecumā līdz 35 gadiem, kuriem apgādībā nav bērnu, un ģimenes ar bērniem līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

ALTUM garantija ļauj samazināt hipotekārā aizdevuma pirmās iemaksas apjomu komercbankā, tādējādi palīdzot tikt pie sava mājokļa situācijās, kad ir stabili ienākumi, kas ļauj uzņemties kredītsaistības, bet nepietiek uzkrājumu pirmajai iemaksai.

Ekonomikas ministrija veikusi aprēķinus, ka 45 000 eiro vērtu dzīvokli ar valsts garantijas palīdzību speciālists varēs brīvi iegādāties 8 mēnešu laikā, turpretī bez valsts garantijām pirmās iemaksas uzkrājums jākrāj būtu gandrīz 3 gadus.
Bez atbalsta programmas jaunajam speciālistam būtu nepieciešams sakrāt naudu kredīta pirmajai iemaksai 20% apmērā no kredīta summas - šajā gadījumā 9000 eiro. Ja viņa alga mēnesī ir 1000 euro uz rokas un pieņemot, ka mēnesī viņš varētu atlikt 270 eiro, pirmā iemaksa viņam būtu jākrāj gandrīz 3 gadus. Savukārt, iegādājoties identisku dzīvokli ar atbalsta programmas palīdzību, pirmās iemaksas apmērs ir tikai 5% no kredīta summas jeb 2250 eiro un to viņš varētu sakrāt vien 8 mēnešos.

Pērn tika secināts, ka lielākais īpatsvars personu, kurām nepieciešams atbalsts mājokļa iegādei, vidū ir personas līdz 35 gadiem, kuru rīcībā ir nelieli finanšu uzkrājumi, kas var būt nepietiekami, lai iegūtu savā īpašumā vajadzībām un finanšu līdzekļiem atbilstošu mājokli. Programmas paplašināšana ar šo mērķa grupu veicinās kvalificēta darbaspēka izaugsmi un piesaisti reģioniem, tādā veidā uzlabojot Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Savukārt garantijas ģimenēm ar bērniem līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot) tiks izsniegtas uz līdzšinējiem nosacījumiem. Persona, kuras apgādībā ir viens bērns, var saņemt ALTUM garantiju 10% apmērā no aizdevuma summas (maksimālais apmērs 10 tūkstoši eiro), ar diviem bērniem - 15% apmērā (līdz 15 tūkstošiem eiro), ar trīs vai vairāk bērniem - 20% apmērā (līdz 20 tūkstošiem eiro). Par garantiju ir noteikta vienreizēja maksa 2,5% apmērā no garantijas summas.

Mājokļu garantiju programmu Altum īsteno kopš 2015. gada. Šajā laikā iedzīvotāju interese par programmu ir tikai augusi, jo iedzīvotājiem, īpaši jauniešiem, jaunām ģimenēm un ģimenēm ar bērniem, trūkst finanšu līdzekļu kredīta pirmajai iemaksai, lai iegādātos nekustamo īpašumu.
Līdz šā gada 1. janvārim valsts atbalstu mājokļa iegādei saņēmušas vairāk nekā 7300 ģimenes, kurās ir 10 500 bērni vecumā līdz 18 gadiem. Piešķirto garantiju kopējā summa ir 50 miljoni eiro un kopējais ar garantijām piesaistīto hipotekāro aizdevumu apjoms komercbankās ir 445 miljoni eiro. Šajā laikā no galvojumu kopējā skaita lielākā daļa - 62% no visiem galvojumiem piešķirti ģimenēm ar vienu bērnu, 32% ģimenēm ar diviem bērniem, savukārt 6% ir piešķirti mājokļa iegādei ģimenēm ar trīs vai vairāk bērniem.

Atbalstu izmantojušas ģimenes visā Latvijā. Proporcionāli lielākais galvojumu skaits ir Rīgā un Pierīgā - 67% garantiju. No kopējā garantiju skaita 14% garantiju izmantojušas ģimenes Vidzemes reģionā, Kurzemē - 9%, Zemgalē - 7%, savukārt Latgalē - 3%.

Valsts atbalstu ģimenes pamatā izmanto vidēja izmēra dzīvokļu iegādei - aizdevuma summa, ko ar ALTUM garantiju palīdzību aizņemas bankā, vidēji ir 61 tūkstotis eiro. Tie lielākoties ir mājokļi iepriekšējos gados būvētos daudzdzīvokļu namos. Ģimeņu pirmā izvēle ir gatava mājokļa iegāde, tikai 4% ģimeņu aizņemas būvniecībai.
Trešdien, 21.februārī Rīgā notiks starptautiskā YouTube projekta Meallions show kārtējās epizodes filmēšana, kur piedalīties aicināti visi interesenti.
Ja vēlaties savām acīm ieraudzīt, kā top pasaules mēroga realitātes šovs un pavadīt dienu radošā kompānijā, tad šis ir pasākums tieši Jums!

Filmēšana norisināsies no plkst.12 līdz plkst.15 Rīga, Maskavas iela 196, kur jau vairākas nedēļas norit dažādu valstu pārtikas uzņēmēju konkurss, tā uzvarētājs saņems 100 000 dolāru lielu naudas balvu.
Pašlaik ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja ņemt dalību realitātes šovā, kas nonāks pie miljoniem skatītāju visā pasaulē.
Šova viesiem būs iespēja ielūkoties filmēšanas procesā, kā arī degustēt produktus un vērot šova dalībnieku gatavošanos kārtējam konkursa uzdevumam.

Par projektu Meallions show:
Februārī un martā Rīgā notiks food-uzņēmējiem veltītā YouTube realitātes šova pirmās sezonas filmēšana. Šova balvu fonds ir 100 000 ASV dolāru. Meallions show piedalīsies jaunie uzņēmēji no visas pasaules, kurus apvieno inovatīvu pārtikas produktu idejas un apņemšanās iekļūt ar tiem globālajos pasaules tirgos.
5 nedēļu laikā 15 dalībnieki no Francijas, Lielbritānijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas un citām valstīm dzīvos Rīgas House of the Meallions - speciāli projekta vajadzībām aprīkotā mājā-studijā, sacentīsies uzņēmējdarbības prasmēs, mēģinās iekļūt finālā, lai cīnītos par galveno balvu un piedāvātu savu produktu pasaules tirgū.
Rīgā tiks filmētas pirmās deviņas šova epizodes, pēdējo trīs epizožu filmēšana notiks Ņujorkā, Londonā un Singapūrā.
Pirmās sezonas fināla cīņa notiks Singapūras ielu tirgos - dalībnieki veiks sava produkta izmēģinājuma tirdzniecību (tirgus testus).
Šovs tiks demonstrēts oficiālajā YouTube kanālā, paredzams, ka to noskatīsies 4 miljoni liela skatītāju auditorija.
Pirmā epizode nāks klajā 22. februārī.

Iedzīvotāji pārāk vieglprātīgi izturas pret elementārām ugunsdrošības prasībām, informē nekustamo īpašumu apsaimniekotāji. 

Piemēram,  pagrabos tiek glabātas neskaitāmas personiskās lietas, tostarp viegli uzliesmojoši materiāli, taču nav ventilācijas, ēkās nav ugunsdrošības sistēmas, nav veiktas arī ugunsdrošības pārbaudes, teritorijā mašīnas novietotas tā, ka ugunsgrēka gadījumā glābšanas dienesti ēkai nevarēs operatīvi piekļūt.
Uz šiem jautājumiem vairākkārt norādījuši arī glābēji. 

Tuvāko dažu gadu laikā pilnībā sāks darboties jaunie ugunsdrošības noteikumi.
Uz dzīvokļu īpašniekiem attiecas trīs būtiskākie darbi: iespējama tvaika nosūcēju pārslēgšana un ventilācijas pārbūve, ja nosūcēju var pievienot tikai dabīgās ventilācijas šahtai; dūmu detektora pieslēgšana; elektroinstalācijas un kontaktu pārbaude ar termokameru. 

Ugunsgrēku statistika liecina, ka bojājumi elektroinstalācijā ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kuru dēļ izceļas ugunsnelaimes.
Elektroinstalācijas pārbaude ir pilnīgi jauna prasība, kas veicama reizi desmit gados. Īpaši būtiski tas ir sērijveida namiem un vēl vecākām ēkām, kur vadi vairs nav nekādi jaunie. 

Savukārt dūmu detektori, kuri jau šobrīd ir obligāti gan Lietuvā, gan Igaunijā, ir viens no visvienkāršākajiem veidiem, kā pasargāt sevi un savu mājokli. Latvijā tiem visos dzīvokļos jābūt no 2020.gada 1.janvāra, taču būtu ieteicams detektorus sākt lietot jau tagad.
Iesniegumu par laulības noslēgšanu dzimtsarakstu nodaļā varēs iesniegt arī elektroniski, ja iesniegums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu.
To paredz izmaiņas Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, ko otrdien, 20.februārī, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Šobrīd saskaņā ar likumu personas, kuras vēlas noslēgt laulību, personīgi iesniedz dzimtsarakstu iestādei noteikta parauga abu parakstītu kopīgu iesniegumu.

Personām, kas vēlēsies noslēgt laulību, būs iespēja iesniegumu iesniegt uzreiz izvēlētajā dzimtsarakstu nodaļā. Līdz šim personām bija jāvēršas jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, lai saņemtu izziņu par laulības reģistrācijai nepieciešamo dokumentu pārbaudi, ko vēlāk iesniegt dzimtsarakstu nodaļā, kurā plānots noslēgt laulību.

Jaunā kārtība atvieglos iesnieguma iesniegšanu, to nepastarpināti iesniedzot jau konkrētajā nodaļā, kurā vēlēsies reģistrēt laulību, atzīmē likumprojekta autori.
Līdz ar to iesniegumu personas varēs iesniegt jebkurā sev izdevīgā laikā.

Plānots, ka likuma izmaiņas attieksies tikai uz personām, par kurām ziņas ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.
Ja norādītā informācija Iedzīvotāju reģistrā un iesniegumā nesakritīs, personām būs jāvēršas dzimtsarakstu nodaļā un personīgi jāuzrāda pretrunu izskaidrošanai nepieciešamie dokumenti, teikts likumprojekta anotācijā.
Likuma grozījumi trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimā.
Studija “VFS Films”, kas kopš dibināšanas 1997. gadā bija pazīstama kā Vides Filmu studija, nupat nosvinējusi 20 gadu jubileju un piedāvā noskatīties tiešsaistē šajos gados uzņemtās filmas – sekojot studijas Facebook lapai, katru pirmdienu līdz pavasarim varēs iegūt saiti uz kādu no studijas agrīnajām filmām, kas septiņas dienas būs pieejama bez maksas.

Studijas profilā katru pirmdienu tiks publicēta saite uz kādu no studijas agrīnajām filmām, un to septiņas dienas varēs skatīties bez maksas. 

Pirmajā nedēļā ievietotā filma liecina par studijas VFS Films plašajiem starptautiskajiem sakariem un divām valstīm, ar ko šie sakari ir visciešākie – Lietuvu un Gruziju. Lietuviešu dokumentālā kino vidējās paaudzes klasiķis Audrius Stonis veidojis vairākas VFS Films producētas filmas, viņš šobrīd kopā ar producentu Uldi Cekuli un režisori Kristīni Briedi strādā arī pie Latvijas Simtgades filmas Laika tilti, bet VFS Films jubilejas kontekstā un pieminot februāra sākumā pāragri aizgājušo talantīgo lietuviešu operatoru Audriusu Kemeži (1973-2018), Vimeo platformā ievietota Stoņa režisētā dokumentālā filma Ramins (2011) – poētisks stāsts par gruzīnu brīvās cīņas veterānu un viņa cīņu ar pēdējo, visgrūtāk pieveicamo pretinieku – vientulību (links uz filmu - https://vimeo.com/30162045) 

Pirmdien, 19. februārī, VFS Films piedāvās saiti uz nākamo filmu – režisores Lailas Pakalniņas dokumentālo komēdiju Sniegs (2012), kas apspēlē latviešu kaislību uz kalnu slēpošanu, lai gan augstākais kalns Latvijā sasniedz nieka 300 metrus virs jūras līmeņa un sniega Latvijas ziemās vairs tikpat kā nav. Šīs filmas esenci vēl skaidrāk pauž angliskais nosaukums Snow Crazy... 

1997. gadā dibinātā studija VFS Films ir neatkarīga, aktīva un starptautiski novērtēta filmu un TV raidījumu producēšanas kompānija, kuras sākotnējais fokuss uz dabas un vides filmām gadu gaitā izvērties par profesionālu prasmi stāstīt vizuāli izcilus un saturā bagātus stāstus par cilvēkiem, vēsturi un sabiedrību. Studijas nelielais kodols piesaista dažādus kinovides profesionāļus uz atsevišķiem darbiem, attīsta nopietnu starptautisku sadarbību un veido filmas, kas regulāri piedalās nozīmīgākajos pasaules dokumentālā kino festivālos. 
Jaunākajā  laimes indeksā secināts, ka 60% Latvijas iedzīvotāju jūtas laimīgi.
Lai arī tas ir labs rādītājs, tomēr joprojām novērojams vispārējās laimes sajūtas kritums.

Salīdzinājumam 2016. un 2015. gadā šis rādītājs attiecīgi sasniedza 63% un pat 70%. Vienlaikus saglabājas tendence, ka cilvēku laimes sajūta ģimenē ir augstāka. Ievērojami audzis iedzīvotāju skaits, kas savā ģimenē jūtas ļoti laimīgi, uzrādot vēsturiski augstāko rezultātu - 18%, tostarp laimīgākās ir ģimenes ar bērniem.

Laimes sajūtu veicina ciešās ģimenes attiecības, un, jo kuplāka ģimene, jo laimīgāki jūtas Latvijas iedzīvotāji, liecina jaunākā laimes indeksa dati. Laimi ģimenē atraduši 73% cilvēku, un vislaimīgākie ir jauni cilvēki, precētie pāri, cilvēki ar bērniem un tie, kuri dzīvo lielās ģimenēs - četri vai pieci cilvēki zem viena jumta.

Tāpat vērojams līdz šim zemākais laimīgo vīriešu īpatsvars - tikai 56%.

Vērtējot laimes sajūtu kopumā, starp laimīgajiem visbiežāk ir gados jauni cilvēki, precētie pāri, iedzīvotāji ar augstāko izglītību un publiskajā sektorā strādājošie.

Savukārt visretāk laimīgi ir sociāli mazāk aizsargātie - seniori un bez darba palikušie. Turklāt laimes sajūtas trūkums bieži vien saistīts ar vientulību un neveiksmēm privātajā dzīvē.

Interesanti, ka, apskatot reģionālo ainu, kopējā laimes sajūta iedzīvotāju vidū visaugstāk vērtēta Rīgā un Latgalē, tikmēr zemākie laimes rādītāji vērojami Vidzemē, kur laimīgi jūtas 58% iedzīvotāju. Bet visaugstākais nelaimīgo īpatsvars ir Zemgalē, kur tādi jūtas 15% iedzīvotāju.

Saskaņā ar CSDD pētījumu sabiedrība hroniski neizguļas, tādēļ cilvēki aizvien biežāk riskē iemigt pie auto stūres.
Pasaules satiksmes eksperti uzskata, ka nogurums ir viens no trim bīstamākajiem slepkavām uz ceļa.
Kā atpazīt nogurumu un kā ar to cīnīties? Tāpēc CSDD pirmo reizi Latvijā rīko satiksmes drošības kampaņu pret nogurumu pie auto stūres "Apstājies, pirms atslēdzies!", vēršot sabiedrības uzmanību neapzinātam riskam - nogurumam. Nākamnedēļ tiks sniegti plašāki skaidrojumu par šo kampaņu. 
Ik mēnesi  aptuveni 250 autovadītāju pamet notikuma vietu pēc satiksmes negadījuma izraisīšanas.

Sodi par šādu pārkāpumu ir ļoti bargi, no 70 līdz 700 eiro vai “tiesību” atņemšana no trīs mēnešiem līdz diviem gadiem.

Tikmēr Rīgas reģionā notikuma vietu pērn bija pametuši 3 200 autovadītāju, no tiem 60% izdevās sameklēt. Galvaspilsētā ir ļoti attīstīta videonovērošanas sistēma.

Par šādu tendenci pamest notikuma vietu nobažījušies ir eksperti, kas to skaidro ar nespēju uzņemties atbildību. 
Uuzbraucot cilvēkam un aizmūkot, autovadītājs neapzinās, ka sāksies sirdsapziņas pārmetumi, stāsta sociālais psihologs Ivars Austers, kurš ir pētījis autovadītāju uzvedību.

Katru gadu vairāki autovadītāji, kuri ir uzbraukuši gājējam vai saskrāpējuši citu auto un pametuši notikuma vietu, paši pēc laika ierodas policijā.
Skaidrojums  - viņi nespēja sadzīvot ar ļoti lielu vainas sajūtu.

Ja ir gadījies izdarīt pat ļoti nelielu bojājumu svešai automašīnai un tās īpašnieks nav bijis klāt, atstāt viņam zīmīti ar savu kontaktinformāciju, pēc policijas domām, nav pareiza rīcība.
Uz negadījuma vietu noteikti jāizsauc policijas darbinieki. Jo pretējā gadījumā tas tiks uzskatīts par negadījuma vietas pamešanu.
Aptuveni 2% no visiem transportlīdzekļiem, kas pārvietojas pa Latvijas ceļiem, satiksmē piedalās bez  OCTA polises  un ar neizietu tehnisko apskati – tas ir lielāks skaits bezatbildīgo šoferu nekā tika domāts.
Šāda aina atklājusies pēc Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja un CSDD veiktās kampaņas.

To, vai automašīnas izgājušas tehnisko apskati un iegādājušās OCTA, kampaņas laikā pārbaudīja divos veidos. Uz laiku pārprogrammējot stacionāros radarus, kas fiksēja ne tikai braukšanas ātrumu, bet arī šo dokumentu esamību, kā arī pastiprināti patrulējot uz ceļiem. 

Kampaņas laikā tika pārbaudīti 16 000 spēkratu, 9500 šoferīšu saņēma sodus par viena vai otra dokumenta neesamību.
Sods par braukšanu bez tehniskās apskates un derīgas OCTA ir līdz 120 eiro, kā arī 2 soda punkti par katru no pārkāpumiem.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) veiktā aptauja par pārtikas kvalitātes zīmēm Latvijā rāda, ka pārtikas kvalitātes zīmēm uzmanību pievērš 75% patērētāju.

Latvijas iedzīvotāju vidū atpazīstamākās kvalitātes zīmes ir Zaļā un Bordo karotīte – Zaļo karotīti atpazīst 90% patērētāju, bet Bordo karotīti – 54%.
Pēc tam seko tādas zīmes kā Latvijas Ekoprodukts un Zaļā Ekolapiņa. 

Gan atpazīstamības, gan patērētāju uzticēšanās ziņā līderpozīcijas pieder Zaļajai karotītei – tai kopumā uzticas 59% patērētāju, savukārt Bordo karotītei – 28%.
Citām pārtikas kvalitātes zīmēm uzticamības līmenis ir zemāks. 

Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 113 uzņēmumu 464 produktam, bet Bordo karotīte – 42 uzņēmumu 237 produktiem. 
27. un 28. februārī jau 13. reizi visā Latvjiā norisināsies Notāru dienas.
To laikā ikvienam interesentam ir iespēja apmeklēt notāra bezmaksas konsultāciju un iegūt atbildes uz sev interesējošajiem juridiskiem jautājumiem.

Šogad Notāru dienās īpaša uzmanība tiks pievērsta gan sabiedrības informēšanai par to, kā sevi pasargāt no krāpniekiem, gan arī tam, kā nekļūt par upuri iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Zvērinātu notāru pieredze rāda, ka mūsdienās noziegumu forma un saturs mainās.
Ja pirms 10 – 15 gadiem mēs itin droši varējām runāt par to, ka visbiežāk par krāpnieku upuriem kļūst seniori un vientuļi cilvēki, kuriem ar juridiskām shēmām izkrāpa īpašumus vai finanšu līdzekļus, tad šodien situācija ir kardināli mainījusies. Neviens vairs nav pasargāts un var kļūt par upuri, tādēļ ikvienam no mums ir jābūt sevišķi uzmanīgam. 

Šā gada notāru dienas ir īpašas arī tāpēc, ka drīzumā tiks atklāts notāru digitālais portāls.
“Par šo jauninājumu esam īpaši gandarīti. Turpmāk ikvienam notāra pakalpojumi būs pieejami arī attālināti; arī tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dažādu iemeslu dēļ atrodas ārpus Latvijas,” norāda Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs.

Bezmaksas notāru kosultācijas notiks 27. un 28. februārī no 10.00 – 16.00 notāru birojos klātienē.
Turklāt, uzdot jautājumus notāram varēs arī attālināti, izmantojot Skype (lietotājvārds: Notaru dienas). 
Facebook Draugiem Twitter Instagram