Tuvojoties vasaras brīvlaikam Valsts policija aicina vecākus pastiprināti pievērst uzmanību bērnu drošībai, kā arī pārrunāt jautājumus par drošu un pareizu rīcību ikdienas situācijās. Vasarā, kad skolas gaitas beigušās un arī pulciņi vairs nav jāapmeklē, bērni daudz laika pavada ārpus telpām, braucot ar velosipēdiem, skrituļojot, peldoties vai atpūšoties līdz spēku izsīkumam. Vasara nozīmē arī to, ka vairs nav ierobežots brīvais laiks, līdz ar to bieži piemirstas drošības pasākumi, kuru neievērošana veicina bīstamas un pat traumatiskas situācijas. 

Lai bērni patiešām apzinātos un apņemtos ievērot drošības noteikumus, Valsts policija ir izstrādājusi „Drošības līgumu”, kurš paredz bērna apņemšanos pildīt visus „līgumā” minētos punktus!


Tikai 23% Latvijas iedzīvotāju ir visi pastāvīgie zobi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2016.gadu.

Apmēram 42% iedzīvotāju trūks no viena līdz pieciem zobiem, 16% trūkst no sešiem līdz desmit zobiem, savukārt 14% trūkst pat vairāk nekā desmit zobu. Vienlaikus 4% iedzīvotāju nav savu zobu.

SPKC dati liecina, ka tie cilvēki, kuriem ir visi savi zobi, galvenokārt ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Turklāt visi zobi ir 25% vīriešu, bet 22% sieviešu.

Pērn zobārstu neapmeklēja 47% Latvijas iedzīvotāju, savukārt 24% zobārstu apmeklēja vienu reizi. Vienlaikus 14% Latvijas iedzīvotāju zobārstu apmeklēja divas reizes, 7% - trīs reizes, 4% - četras, 2% - piecas, bet 3% iedzīvotāju gada laikā zobārstu apmeklēja sešas un vairāk reizes.

Visbiežāk zobārstu apmeklē vīrieši vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, bet sievietes no 35 līdz 44 gadiem, savukārt no zobārsta apmeklēšanas visvairāk izvairās vīrieši vecumā no 55 līdz 64 gadiem un sievietes no 65 līdz 74 gadiem.
Arī zobu tīrīšanas paradumi iedzīvotājiem ir atšķirīgi, tomēr lielākā daļa jeb 53% iedzīvotāju zobus mazgā biežāk nekā reizi dienā. 35% iedzīvotāju zobus mazgā reizi dienā, bet 9% retāk nekā reizi dienā. 4% iedzīvotāji zobus nemazgā nemaz.

Jau no 1.jūnija - ari Radio TEV vēlas padarīt pasauli skaistāku un piedāvāt dāmām pieņemt izaicinājumu - vismaz 30 dienas nostaigāt svārkos. 

Ideja pirms pāris gadiem radās bloga "Topi vesels" autorei: Ancei Šternbergai. Kā atzīst idejas autore, doma par šo sociālo eksperimentu radās pēc pārdomām par sievišķību, sievietes lomu pasaulē, attiecībās un dzīvē.
Arī ezotēriķi saka, ka sievišķā enerģija nekur tā nebremzējas, kā staigājot biksēs.

Un nav pat svarīgi - vai tas ir sociālais eksperiments, vai ezotēriķu ieteikumi - arī vīrieši piekritīs - sievietei svārki un kleitas piestāv daudz labāk.

Ja ir diskusijas - kas bija pirmais - vista vai ola - tad ar kleitām un svārkiem šis jautājums ir izstrīdēts. Svārki tiek uzskatīti par visvecāko apģērba gabalu priekš sievietēm.

Līdz pat 19. gs. sieviešu kleitu griezums ierobežoja viņu kustības, piemēram, viņas nevarēja pacelt rokas augšā virs galvas. 
Mūsdienās ir iespēja, ne tikai rokas pacelt, bet uzvilkt visneiedomājamākās kleitas vai svārkus. Tāpēc no 1. jūnija līdz 30. jūnijam visas dāmas aicinātas ģērbties kleitās, svārkos un citās bez-bikšu drānās.

Dāmas: mēs aicinam Jūs   ielikt bildi savā instagram profilā un lietot  #radiotevizaicina
Piejūras dabas parkā, Carnikavas novadā esošajā Ummja ezerā no 1.jūnija līdz 15.augustam būs aizliegts peldēties.
Kā informēja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), aizliegums noteikts, lai sargātu ļoti retu augu - Dortmaņa lobēliju.

Ummja ezers ir tikai viens no dažiem Latvijā vēl atlikušajiem oligotrofajiem jeb dzidra ūdens ezeriem, un tajā aug tikai šādos ezeros sastopams augs Dortmaņa lobēlija - vienīgā Latvijā sastopamā Lobēliju dzimtas suga, kas ir ļoti reta un tādēļ īpaši aizsargājama.
Pēdējo 100 gadu laikā ezeru aizaugšanas un ūdens piesārņošanas dēļ šis augs izzudis jau vairāk nekā 20 Latvijas ezeros.

DAP aicina šajā laikā Ummja ezera krastus izmantot tikai pastaigai, bet atpūtai uz ūdens un pie tā izvēlēties citu ūdenstilpni tuvākajā apkārtnē.

Dortmaņa lobēlijas lielākais drauds ir ezera ūdens piesārņošana ar biogēniem (pamatā fosfora savienojumiem), un šo vielu pieplūde ūdenstilpēs pārsvarā notiek tieši lielā peldētāju skaita dēļ.
Tāpēc, lai netraucētu šī auga ziedēšanu, jau vienpadsmito gadu ir spēkā Ministru kabineta aizliegums peldēties un atrasties ar laivu Ummja ezerā no 1.jūnija līdz 15.augustam.
Šodien dežūrrežīmā darbu sāks pašvaldību vēlēšanu iecirkņi.

No šodienas katru dienu dažas stundas dienā vēlēšanu iecirkņos varēs pieteikt balsošanu dzīvesvietā vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī.
Šodien iecirkņi pieteikumus pieņems no plkst.16 līdz 20, bet otrdien, no plkst.9 līdz 13.

Tāpat vēlēšanu nedēļā iecirkņos varēs iepazīties ar vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem, priekšvēlēšanu programmām un balsošanas kārtību.

Iepriekšējā balsošana pašvaldību vēlēšanās sāksies trešdien, 31.maijā, kad vēlēšanu iecirkņi balsotājiem būs atvērti no plkst.17 līdz 20.
Ceturtdien, 1.jūnijā, nobalsot varēs no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 2.jūnijā, no plkst.10 līdz 16.

Vēlēšanu dienā, 3.jūnijā, iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Pašvaldību vēlēšanās jābalso vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs iekļauts.

Balsošanas dokuments ir pilsoņa pase vai personas apliecība.
Noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni, ja tas nav zināms, var internetā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iecirkņa noskaidrošanas e-pakalpojumā vai pa tālruni 67049999 darba dienās no plkst.8 līdz 20.
Rītdien, 27.maijā, visā Latvijā iespējami īslaicīgi elektroapgādes traucējumi,  pavēstīja AS "Sadales tīkls".

"No plkst.12 līdz 13 saistībā ar AS "Augstspriegums tīkls" un AS "Latvenergo" plānoto iekārtu bojājumu noturības pārbaudi pēc Pļaviņu HES rekonstrukcijas - visā Latvijā iespējams īslaicīgs (līdz 0,25 sekundēm) sprieguma nosēdiens (iekritiens).
Pārbaudi nepieciešams veikt, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas un hidroelektrostaciju darbību, skaidroja uzņēmuma pārstāvji.

Lai maksimāli samazinātu elektrotīklā uzstādīto iekārtu profilaktiskās pārbaudes ietekmi uz juridisko klientu plānotajiem ražošanas procesiem, kā arī mazinātu neērtības klientiem ikvienā mājsaimniecībā, pārbaude tiks veikta sestdienā.

"Sadales tīkls" brīdina - sprieguma svārstības var izraisīt īslaicīgu elektroierīču atslēgšanos (sadzīves tehnika, datori), taču elektroierīču bojājumi šādu pārbaužu rezultātā parasti netiek novēroti.
Pirmdien, 29.maijā, no plkst. 14.00 līdz 14.15, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir tikai kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude.
VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu klientus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos panika. 

Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai  raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (atkarībā no sirēnas izvietojuma augstuma, teritoriālās apbūves īpatnībām, pilsētas ikdienas trokšņiem, gaisa mitruma un vēja stipruma).

Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa, vai arī pastāv to draudi. VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tās izdzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību. 

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, trauksmes sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem 50 lielākie nodokļu maksātāji nodokļos samaksājuši 1,89 miljardus eiro.
Līderi nodokļu samaksas ziņā ir akcīzes nodokļa maksātāji, tirdzniecības uzņēmumi, kā arī lielās slimnīcas, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji un pakalpojumu eksportētāji.

Starp lielākajiem nodokļu maksātājiem ir arī piecas bankas.
Ar 50 lielāko nodokļu maksātāju samaksātajiem nodokļiem pilnībā pietiek, lai segtu visus Veselības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Iekšlietu ministrijas izdevumus, vai arī visa gada garumā samaksātu teju visas pensijas.

Visvairāk nodokļos pērn samaksājis degvielas uzpildes staciju tīkla Statoil apsaimniekotājs SIA Circle K Latvia - 182,45 miljoni eiro. 
Otrajā vietā ir vēl viens DUS tīkla operators – SIA Neste Latvija. Trešais lielākais nodokļu maksātājs ir naftas pārstrādes uzņēmuma  SIA Orlen Latvija.

Lielāko nodokļu maksātāju pirmajā desmitniekā ir arī trīs valsts uzņēmumi – AS Latvenergo, VAS Latvijas Dzelzceļš un AS Latvijas valsts meži. 
Latvijas Pasts 1.jūnijā rīko kārtējo – jau 11. starptautiskā pastkaršu sūtīšanas projekta Postcrossing Latvijas dalībnieku tikšanos, plānojot iepazīstināt ar profesionālas grafoloģes novērojumiem par cilvēku rokrakstu.

Tikšanās laikā tiks nodrošināta iespēja bez maksas nosūtīt pastkartes Postcrossing dalībniekiem ārpus Latvijas.

Pastkaršu nosūtīšana, par pamatu izmantojot interneta vietni www.postcrossing.com, visā pasaulē un arī Latvijā katru gadu kļūst populārāka, ļaujot iepazīt iepriekš nezināmus vēstuļu draugus. 

Kārtējās postkroseru tikšanās laikā grafoloģe Anita Millere pastāstīs par savu ilggadējo pieredzi, analizējot cilvēka rokraksta saistību ar viņa raksturu, turklāt dalībniekiem būs īpaša iespēja uzzināt, ko par katra personību stāsta tieši viņa rokraksts.
Savukārt Latvijas Pasta rīkotā jaunas pastmarkas konkursa Mana ģimene – superkomanda uzvarētājs Ervīns Elliņš pastāstīs par dalību konkursā un arī postkrosinga kustībā, kam Ervīns pats veido sava personiskā dizaina pastkartes.

Starptautiskajā Postcrossing kustībā piedalās jau gandrīz 680 000 cilvēku no vairāk nekā 200 pasaules valstīm, un tās dalībnieki ir apmainījušies ar vairāk nekā 41 miljonu pastkaršu.
Arī Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi postkroseri, un šobrīd viņu skaits pārsniedz 3050 cilvēku.
Latvijas postkroseri ir nosūtījuši ap 238 700 pastkaršu, tādējādi Latvija ierindojas 27.vietā pasaulē pēc projekta ietvaros nosūtīto pastkaršu skaita.

Latvijas Pasts aicina ikvienu iesaistīties starptautiskajā pastkaršu sūtīšanas projektā Postcrossing, atrodot iepriekš nezināmus vēstuļu draugus. Uzņēmums projekta ietvaros sešu gada laikā ir saņēmis gandrīz 600 unikālu pastkaršu. 

Reģistrējoties interneta vietnē www.postcrossing.com un saņemot pasta adresi, jaunais lietotājs nosūta pirmo pastkarti. To nosūtot, sūtītājs var būt pārliecināts, ka arī pretī saņems vismaz vienu pastkarti no postkrosera, kurš, iespējams, dzīvo pavisam citā pasaules malā.
Pēc pastkartes saņemšanas tā jāreģistrē mājas lapā www.postcrossing.com un jālūkojas pēc nākamā pastkaršu drauga. 

Nedēļas nogalē sāksies islāmticīgajiem būtiskais svētā ramadāna – īpašas pacietības izrādīšanas mēnesis, kurā šai reliģiskajai tradīcijai piederīgajiem ir jāievēro lielais gavēnis.

Ramadānā visu dienu – no saullēkta līdz pilnam saulrietam – musulmanim ir jāievēro gavēnis, piemēram, jāatturas no ēdieniem un dzērieniem, «vēderā nedrīkst nokļūt nekas, kam ir tilpums», kā arī dienas laikā «jāatturas no intīmās tuvības un tamlīdzīgi.

Musulmaņu centrā Rīgā, Lāčplēša ielā 35-2, paredzēti izglītojoši pasākumi, kas domāti visiem Latvijas cilvēkiem un kuros plānots aplūkot svarīgas tēmas par islāmu.
Lekcijas notiks katru dienu no pulksten 20:00. 
Norvēģu miljardieris Kjels Inge Roke, kurš savu ceļu pretī bagātībai sāka kā zvejnieks, ir apsolījis iztērēt lielāko daļu no sava 2.6 miljardu dolāru lielā kapitāla, lai palīdzētu attīrīt pasaules okeānus.

Miljardieris plāno uzbūvēt 180 metrus garu jūras izpētes kuģi, kura spēkos būs savākt tonnām plastmasas atkritumu, ar ko piesārņoti okeāni.

Sarunā ar žurnālistiem, Roke saka, ka vēlas atdot atpakaļ sabiedrībai to, ko viņš nopelnījis.
Roke arī apgalvo, ka minētā kuģa būves izmaksas sastāda «lauvas tiesu» no viņa bagātības.

Kuģis, kuru palīdz būvēt Pasaules dabas fonds, spēs savākt 5 tonnas plastmasas atkritumu dienā.
Šos atkritumus vēlāk būs iespējams pārstrādāt.

Kuģī, kas būs lielākais šāda veida kuģis pasaulē, varēs strādāt 60 zinātnieki un 40 apkalpes locekļi.

Rīgā, mūzikas namā "Daile", 5.jūnijā notiks fonda "Rampa" organizētais labdarības pasākums "Es esmu", kurā uzstāsies latviešu teātra skatuves vecmeistari kopā ar mūziķiem.

Pasākums ir veltīts Latvijas teātra vecmeistariem, un visi pasākumā iegūtie līdzekļi tiks novirzīti viņu sociālā un veselības stāvokļa uzlabošanai.

Pasākumā piedalīsies dueti Elvīra Baldiņa un Laima Jansone, Astrīda Kairiša un Vestards Šimkus, Jakovs Rafalsons un "Undertango", Ausma Kantāne un Jānis Šipkēvics, Rihards Rudāks un "Goran Gora", Inta Tirole un Ints Teterovskis, piedaloties korim "Balsis", kā arī Ģirts Jakovļevs un "DaGamba".

Uzreiz pēc uzvedumiem notiks izsole, kuras laikā savā īpašumā apmeklētāji varēs iegūt ar teātri saistītas atmiņu lietas, ko pasākumam ziedojuši Latvijas teātra scenogrāfi un kostīmu mākslinieki Anna Heinrihsone, Elita Patmalniece, Artis Bute un citi.
Latvijā veidotā pasaulē pazīstamā šova "X faktors" atlasēs Latvijas lielākajās pilsētās kopumā piedalījušies 1087 dalībnieki, no kopējā dalībnieku skaita, 70% bija sievietes.
Vairāk nekā puse jeb 677 dalībnieki bija vecumā no 16 līdz 25 gadiem, savukārt vecākajam dalībniekam bija 67 gadi.

Šova dalībnieku atlašu laikā dziesmas tika izpildītas kopumā astoņās valodās - latviešu, krievu, angļu, itāļu, franču, spāņu, poļu un armēņu. Tāpat tika izpildītas dziesmas latgaļu dialektā.

Trīs populārākās atlašu laikā dalībnieku izpildītās dziesmas bija pašmāju dziedātājas Antras Stafeckas dziesma "Vētra nāk", angļu dziedātājas Adeles dziesma "When We Were Young" un amerikāņu dziedātāja Džona Ledženda dziesma "All of Me".

Šova dalībnieku atlases norisinājās sešās Latvijas pilsētās - Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā.
Tuvāko nedēļu laikā šova organizatori plāno katru atlases dalībnieku individuāli informēt par rezultātiem.

Šovu "X faktors" vadīs latviešu mūziķis un producents Markus Riva.

Riva piedalījās gan "X faktora" dalībnieku atlasēs, gan arī vadīs pašu šovu, kurš būs vērojams televīzijas ekrānos.

"X faktors" ir pasaules mērogā pazīstams televīzijas realitātes šovs, kura mērķis ir atrast jaunus dziedošos mūzikas talantus. 
Atvieglojot autobraucēju ikdienu, no maija Rīgā pieejams automašīnu koplietošanas pakalpojums “Carguru”.
Automašīnu koplietošana ir īslaicīga auto noma, maksājot tikai par auto lietošanas laiku.

Pakalpojuma testa periodā Rīgā pieejamas 12  automašīnas, bet līdz vasaras beigām plānots skaitu palielināt līdz 50 automašīnām, savukārt gada beigās jau līdz 200 vienībām. 

Braukšanas maksa ir 27 centi minūtē, bet stāvēšana – 9 centi dienas laikā un 3 centi naktī.
Auto lietošanas maksā iekļauta gan degviela, gan nodokļi, atzīmētās stāvvietas un citi ar auto lietošanu saistīti izdevumi.

Kalifornijas Universitātes veiktā pētījumā redzams, ka no 2006.gada, līdz šim brīdim, automašīnu koplietošanas pakalpojumu lietotāju skaits pasaulē ir vairāk nekā desmitkāršojies un turpina pieaugt.
Cilvēkiem patīk, ka nav jāuztraucas par nodokļiem, degvielu, auto stāvvietu vai automašīnas apzagšanu – automašīna pieejama, kad nepieciešams un  pārējā laikā nav jālauza galva par problēmām, kas saistās ar mašīnas uzturēšanu.

Šāds automašīnu koplietošanas pakalpojums ilgtermiņā arī atbrīvo vietu pilsētas ielās. Izpētīts, ka viena koplietošanas automašīna atslogo līdz pat 40 automašīnām pilsētas ielās, samazinot stāvvietu noslodzi, satiksmes intensitāti un kaitīgo izmešu daudzumu.
Latvijā  pāris nedēļas pilnā sparā rit jaunā pavasara sēņu sezona, kurā daži cilvēki jau paspējuši saindēties ar sēnēm.

Patlaban dabā sastopami lāčpurni un bisītes. Lāčpurni ir ēdamas sēnes, bet bisītes pirms ēšanas ir ļoti rūpīgi jāapstrādā - vairākas reizes jānovāra, pretējā gadījumā draud smaga saindēšanās. Diemžēl cilvēki mēdz šīs sēnes sajaukt, un tas parasti beidzas slikti.

Lāčpurni  bieži var sastapt parkos, dārzos, bet bisītes aug priežu mežos, izcirtumos, degumos. Atšķirīgs ir cepurītes krokojums un krāsa.
Bisītei vairāk krāsas tonis ir sarkanbrūns, lāčpurniem nekad sarkanīgais tonis.
Lāčpurni būs vai nu pelēcīgi, vai dzeltenīgi, reizēm arī tumši brūni, bet ne kastaņbrūni un ne sarkanīgi. Un cepurītes krokojums bisītēm ir smadzeņveidīgas krokas, lāčpurniem ir vairāk vai mazāk regulāras krokas, gandrīz kā bišu šūnas.

Arī mikoloģe jeb Latvijas Dabas muzeja sēņu speciāliste Inita Dāniele bisītes neēd un tā vietā aicina dārzā mēģināt ieaudzēt lāčpurnus.
“Visvienkāršākais paņēmiens ir sadrupināt cepurītes un kaut kur izkaisīt, pēc tam aplaistīt ar ūdeni. Nākamgad  jāpaskatās, vai sēnes aug vai nē,” stāsta  Dāniele.
Ieviešot valsts obligāto veselības apdrošināšanu, katram strādājošajam vidēji mēnesī par polisi būtu jāmaksā 20 eiro, to vakar, to pēc veselības aprūpes finansējuma modeļa izstrādes darba grupas sēdes norādīja premjers Māris Kučinskis.

Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, un nākamās nedēļas sākumā plānota vēl viena – pēdējā darba grupas sanāksme. 

Pēc Kučinska paustā, Lietuvā un Igaunijā, kur valsts apdrošināšanas sistēma jau pastāv, tā tiek uzraudzīta, iesaistot arodbiedrības un darba devējus. Viņaprāt, līdzīgi varētu notikt arī Latvijā.
Maksājumu varētu diferencēt, kas nozīmē, ka tā apmērs būtu atkarīgs no ienākumu līmeņa. Tas ļautu veselības aprūpes budžetu palielināt par vairāk nekā 200 miljoniem eiro. 

Savulaik runājot par veselības apdrošināšanu, Veselības ministrija, ko tolaik vadīja Guntis Belevičs, paziņoja, ka apdrošināšanas sistēma būtu jāuztur valstij, un to privātajam sektoram atdot nevar.
Apdrošināšanas kompānijas norādīja, ka   uz to  nemaz nepretendē. Tomēr jau tagad caur tām veselības aprūpes budžetā nonāk 10% finansējuma.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka, pat ja netiks iesaistīta obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā, nozare gatava ar valsti dalīties pieredzē.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics izteicies, ka iecere - ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu -  ir vērtējama kā labs sākums Latvijas veselības nozares ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai. Ir gandarījums, ka Latvijas Bankas izteiktā ideja ir sadzirdēta un atbalstīts risinājums, kas ļaus atrast nepieciešamos līdzekļus gan cienīga mediķu atalgojuma nodrošināšanai, gan citām neatliekamām nozares vajadzībām, sacīja Rimšēvičs.
Viņš arī norādīja, ka iecerētajam veselības aprūpes finansēšanas modelim nebūs negatīvas ietekmes uz valsts nodokļu sistēmu, kā arī tas veicinās iedzīvotāju vēlmi vairāk domāt par savu veselību.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents prognozēja, ka pieaugs mazturīgo iedzīvotāju iespējas saņemt medicīnisko aprūpi, kas pašlaik ir apgrūtinātas, jo Latvijā "de facto" ir maksas medicīna, bet bezmaksas veselības aprūpē vērojamas kvotas, garas rindas un speciālistu nepieejamība.

Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 no šodienas  līdz 30. maijam rīko informatīvo akciju “Pārtrauc klusēšanu!” - ar mērķi - vērst sabiedrības uzmanību uz seksuālo vardarbību un tās atklāšanu, aicinot cietušos, ģimenes locekļus un līdzcilvēkus zvanīt uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 un ziņot par notikušo.

Katru gadu Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunī tiek saņemti zvani no bērniem, kas cietuši no seksuālās vardarbības, bet baidās par to runāt ar līdzcilvēkiem - šie bērni sastopas ne tikai ar bailēm par savu drošību un dzīvību, bet arī dziļu vainas un kauna sajūtu par notikušo. 

Šī gada 4 mēnešos  uzticības tālrunī 116111 saņemti 60 zvani par seksuālo vardarbību, kas vērsta pret bērnu. Zvanītāji stāstījuši gan par vienaudžu un draugu, gan vecāku un citu pieaugušo seksuālo vardarbību. Lai gan saņemto zvanu skaits ir salīdzinoši nav liels, tas skaidri norāda, ka seksuālā vardarbība pret bērnu Latvijā pastāv un tā ir ļoti būtiska problēma.

Uzticības tālrunis 116111 strādā visu diennakti un ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par iebraukšanas maksas atcelšanu Jūrmalā, kā arī šādas maksas noteikšanas aizliegumu citviet Latvijā.

Kā iniciatīvas pieteicējs norādīts Valērijs Makrekovs, kurš iniciatīvā pauž pārliecību, ka Latvijas teritorija pieder valsts tautai, nevis atsevišķām pašvaldībām.

Viņš uzskata, ka arī, piemēram, Siguldai un Cēsīm varētu rast pamatojumu ieviest iebraukšanas maksu, pašvaldībām atrodoties Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kam sekotu arī Saulkrasti, Ventspils. "Kur mēs galu galā nonāksim?" nobažījies iniciatīvas autors.
Šogad daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem "Attīstības finanšu institūcija "Altum""  grantos jeb dāvinājumos plāno piešķirt aptuveni 12 miljonus eiro,  kas ļautu  atjaunošanas darbus uzsākt aptuveni 60 daudzdzīvokļu mājās visā Latvijā un siltumenerģijas patēriņš pēc darbu pabeigšanas tajās samazināsies vidēji par 50% gadā.

Līdz gada beigām "Altum" plāno izsniegt grantus aptuveni 100 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai par kopējo summu 12 miljoni eiro.

Kopš 2016.gada  Latvijā darbojas daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas valsts atbalsta programma.
Tā tiek īstenota ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, kas līdz 2022. gadam būs pieejams 166 miljonu eiro apmērā, savukārt piesaistot banku finansējumu tas sasniedz pat 300 miljonus eiro.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) bažījas par Zemkopības ministrijas priekšlikumu atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus, uzskatot, ka tas var kaitēt vairāku putnu, tostarp melno dzilnu un melno stārķu ligzdām, tā stāsta LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

LOB bažas ir saistītas ar Zemkopības ministrijas sabiedriskajā apspriešanā nonākušajiem grozījumiem noteikumos "Par koku ciršanu mežā". Ķeris skaidro, ka tie ietver galvenās cirtes caurmēra samazināšanu, proti, atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus, un kailciršu atļaušanu piejūras priežu mežos, kur tās līdz šim bija aizliegtas.

Lai melnā dzilna izkaltu dobumu, tai nepieciešams koks vismaz 38 centimetru diametrā, taču plānotie grozījumi paredz tādu priežu izciršanu, kuras sasniegušas vien 30 centimetru diametru, skaidro Ķerus. Tāpat melnajam stārķim ligzdas būvēšanai ir nepieciešami resni koki ar stipriem zariem. Vidējais koka diametrs, kādā melnais stārķis būvē ligzdu, ir 56 centimetru priedes, 46 centimetru bērzi un 45 centimetru egles, bet plānotie grozījumi paredz šos kokus atļaut nocirst jau tad, kad tie ir sasnieguši attiecīgi 30, 25 un 26 centimetrus diametrā, norāda LOB vadītājs.

Pēc viņa paustā, pamatojot grozījumu veikšanu, tikuši analizēti tikai privātie meži, bet likuma grozījumi ietekmēs arī valsts mežu apsaimniekošanu.

Pēc viņa domām, ietekmi uz valsts mežiem Zemkopības ministrija nav vērtējusi, taču, samazinot kritērijus mežu ciršanai, nākamajos desmit gados palielināsies mežizstrādes apjomi, pieaugs kailciršu platības un, ņemot vērā arī pašreizējo mežizstrādes atļautu putnu ligzdošanas laikā, bojā ies vēl lielāks putnu ligzdu skaits.
Ķerus arī atgādināja, ka LOB ir uzsākusi parakstu vākšanu, lai panāktu mežizstrādes pārtraukumu no aprīļa līdz jūnijam.

Tikmēr Zemkopības ministrijā norāda, ka tā ir izstrādājusi grozījumus, balstoties uz Saeimas lēmumu "Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu".

Ministrijas ziņojumā minēts, ka ir nepieciešams izmainīt galvenās cirtes caurmēru, ievērtējot Igaunijā noteikto galvenās cirtes caurmēru un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā.
Atbilstoši Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumiem par galvenās cirtes parametru noteikšanu, izmainot galvenās cirtes caurmēru, meža kapitālvērtību iespējams palielināt par 440 000 000 eiro, pie nosacījuma, ja tiek veikta mērķtiecīga meža atjaunošana ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu.
Izmaiņu rezultātā palielināsies ikgadējais tīro ienākumu gūšanas potenciāls par 12 000 000 eiro, norāda ministrijā.
Pēc tam, kad visi Latvijas mobilo sakaru operatori paziņojuši par savu pakalpojumu cenu celšanu, to klientiem nevajag uzreiz piekrist izmaiņām, bet sarunā ar operatoru jāmēģina atrast sev izdevīgāks variants, sacīja nozari uzraugošo institūciju pārstāvji.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktora vietnieks Andrejs Dombrovskis sacīja,  ka ņemot vērā tirgus situāciju, parasti tiek rasta iespēja piemērot klientam individualizētu plānu, bet, ja arī tas nesanāk, vienmēr ir iespēja mainīt pakalpojumu sniedzēju," pauda SPRK pārstāvis.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa aicināja operatoru klientus būt aktīviem un paust savu neapmierinātību.
"PTAC par jauno situāciju saņēmis ļoti daudz sūdzību, un tās galvenokārt ir no cilvēkiem, kam pēc jauninājumiem nav nepieciešamības, tie ir tie, kas nebrauc uz ārzemēm vai nelieto mobilos datus, tie ir pensionāri, cilvēki ar zemākiem ienākumiem," sacīja Vītoliņa.

Jau vēstīja, ka pirms viesabonēšanas piemaksu atcelšanas Eiropas Savienībā šā gada 15.jūnijā, visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori savos pakalpojumos paplašināja saziņas iespējas Eiropā vienlaikus ceļot šo pakalpojumu cenas.
Holivudas filmu studija "Universal" paziņojusi par plāniem veidot mūzikla "Mamma Mia!" turpinājumu.

"Mamma Mia!", kas uz ekrāniem nonāca 2008.gadā, nopelnīja 546 miljonus eiro, bet turpinājuma "Here We Go!" nonākšana uz lielajiem ekrāniem plānota nākamā gada  jūlijā.

Filmā izmantotas populārās zviedru grupas "ABBA" dziesmas, vēstot stāstu par kādu jaunu meiteni vārdā Sofija Šeridana, kas reiz sapņo uzzināt sava īstā tēva vārdu. Savu kāzu priekšvakarā viņa uzaicina uz svinībām trīs vīriešus, kuriem bijusi nozīmīga loma viņas mātes Donnas dzīvē tieši pirms 20 gadiem, cenšoties noskaidrot, kurš no viņiem ir viņas bioloģiskais tēvs.

Donnas lomu filmā atveidoja Merila Strīpa, Sofija bija Amanda Seifrīda, bet potenciālo meitenes tēvu lomās iejutās Kolins Fērts, Pīrss Brosnans un Stellans Skašgords.

"Universal" sagaida, ka jaunajā filmā piedalīsies arī pirmās filmas galveno lomu atveidotāji, kā arī tajā tiks izpildītas "ABBA" dziesmas, kas neizskanēja pirmajā filmā -  "Mamma Mia!".
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā ieviesta biometrijas datu sistēma, kas turpmāk vajadzības gadījumā ļaus noskaidrot pacienta personību pēc pirkstu nospiedumiem.

Noskenējot pirksta nospiedumu, ar jaunieviesto sistēmu iespējams noskaidrot pacienta vārdu, uzvārdu un personas kodu. Sistēma cilvēku identificē, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datus, un ir izveidota saskaņā ar datu drošības prasībām.

Iespēja noskaidrot pacienta personību, noskenējot pirksta nospiedumu, var palīdzēt ļoti daudzās situācijās, bet viena no būtiskākajām ir, ka tagad varēs ātri uzzināt vārdu un uzvārdu pacientiem, kuri ir bezsamaņā vai cieš no akūta atmiņas zuduma, bet slimnīcā nonākuši bez personu apliecinoša dokumenta, proti, tie ir pacienti, kuri guvuši smagas traumas, arī sirmgalvji, kuriem ir nopietni atmiņas traucējumi.
Iekšlietu ministrija ir precizējusi sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas ļaus valstij liegt potenciālajiem kaujiniekiem, teroristiem un nacionālās drošības apdraudētājiem atstāt Latviju. Grozījumu pamatmērķis ir nepieļaut situācijas, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos.

Un turpmāk, ja būs šaubas, ka kāda persona var iesaistīties bruņotos konfliktos ārvalstīs, tad  Iekšlietu ministrs varēs pieņemt lēmumu par aizliegumu izceļot no Latvijas uz noteiktu laiku līdz vienam gadam, ja valsts drošības iestādes būs sniegušas  attiecīgu informāciju.
Likuma grozījumi  stāsies spēkā 1.septembrī.
Nepilnas nedēļas laikā uz jaunatklātajiem  avio reisiem Rīga  - Liepāja  pārdotas vairāk nekā 1200 biļetes, intervijā LNT  teica satiksmes ministrs Uldis Augulis, norādot, ka tādejādi Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" jaunā reisa rezultāti ir labāki nekā sākotnēji kompānija bija plānojusi.

Augulis atgādināja, ka lidojumi plānoti tikai vasaras sezonā līdz oktobrim, jo Liepājas lidostā pagaidām ziemas sezonā reisus nav iespējams apkalpot.

Savukārt uz jautājumu, vai nākotnē ir plānoti reisi arī uz Ventspili un Daugavpili, Auglis bija skeptisks. Ne Ventspils, ne Daugavpils lidostas pagaidām tehniski nav gatavas regulārajiem reisiem.
Rīgā, Lielirbes ielas un Ulmaņa gatves krustojumā, šodien no plkst.16 līdz 19 notiks motociklistu kopienas "Freeriders.lv" akcija "Par cieņu uz ceļa!".

Akcija notiks piekto gadu pēc kārtas un tās laikā motociklisti izdalīs citiem ceļu satiksmes dalībniekiem bezmaksas automašīnu gaisa atsvaidzinātājus ar akcijas saukli.
Akcijas galvenais mērķis ir pievērst autovadītāju uzmanību tam, ka līdz ar motociklu sezonas sākšanos uz ielām arvien biežāk sāk parādīties motociklisti, par kuriem aukstajos mēnešos daudzi jau ir paspējuši aizmirst, norāda akcijas rīkotāji.

Kopā ar salona atsvaidzinātāju izdalīšanu, motociklisti novēlēs autovadītājiem labu noskaņojumu un laimīgu ceļu.
Pēc akcijas organizatoru domām, iedarbība uz cilvēkiem, izmantojot patīkamas emocijas, rada labāku efektu, nekā aicinājums pavēles formā "Skaties divreiz!" un tamlīdzīgi. 

Akcijai nav nekādu reklāmas mērķu, turklāt līdzekļi pasākuma īstenošanai ir savākti tikai pašas kopienas "Freeriders.lv" spēkiem.
Dzīvnieku draugi noskaidrojuši, ka pasaulē garākais kaķis mīt Austrālijā, viņu sauc Omārs, viņš ir ruds, 14 kilogramus smags un  mīluļa garums ir 120 centimetri.

Trīs gadus vecajam mājas mīlulim nepatīk cilvēku uzmanība un lielāko daļu laika tas pavada vienatnē. Savukārt kaķa saimniece vēsta, ka lielākās rūpes sagādā krāšņā kažoka regulāra ķemmēšana.

Dzīvnieka neparasto izmēru ievēroja vietējā televīzijas kanāla žurnālisti, un patlaban tiek veiktas nepieciešamās formalitātes, lai dzīvnieku pieminētu Ginesa rekordu grāmatā.
Ar mērķi piesaistīt cilvēkus sporta pasākumiem un aktīvam dzīvesveidam, popularizēt skirtuļslidošanu, skeitbordingu un dažādus citus pārvietošanās veidus, Rīgā  jau otro reizi Brīvības ielas braucamajā daļā noritēs Nakts brauciens.

Sestdien plkst.23 notiks skrituļotāju nakts brauciens pa Brīvības ielu, kura laikā būs ierobežota satiksme un mainīsies sabiedriskā transporta maršruti.

Brīvības ielas nakts braucienā  var piedalīties cilvēki ar skrituļslidām, skrejriteņiem vai skrituļdēļiem. Distance paredzēta no tirdzniecības parka "Alfa" līdz VEF Kultūras pilij un atpakaļ.

Tiem, kam nebūs savu personīgo skrituļslidu, būs iespēja tās noīrēt starta vietā.
Iznomāt varēs skrituļslidas, ķiveres un aizsargus, longbordus un skrejriteņus. Tomēr jārēķinās, ka inventāra daudzums var būt ierobežots.
Inventāra noma pie tirdzniecības parka "Alfa" sāksies jau no plkst.16.

Lai brauciens būtu pozitīvāks, ap 5000 metru garajā maršrutā būs uzstādīti muzikālie punkti. Braucējiem netiks kontrolēts laiks vai ātrums, tādējādi uzsverot, ka iela ir draudzīga visiem.

Autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, izmaiņas būs arī sabiedriskā transporta maršrutos.
Latvijas hokeja izlase pēc dalības pasaules čempionātā Rīgā atgriezīsies šovakar plkst.21.50 ar reisu no Frankfurtes.

Projekta “Mangaļi ūdens dižvietas” ietvaros sestdien, 20.maijā notiks projekta atklāšanas ekspedīcijas “Diena ar ūdens dižvietām”, kurās ikviens ir aicināts apmeklēt dižvietas Latvijā, kas izvēlētas par Latvijas ūdens vēstnesēm.
Šajā dienā būs iespēja gidu pavadībā doties uz Vējiņu pazemes ezeriem Straupē, ar laivu nokļūt Sv.Meinarda salā Daugavas vidū Ikšķilē, apceļot Lubānu un uz dienu iejusties dabas pētnieka lomā, kā arī labāk iepazīt Ventas rumbu un Alekšupītes ūdenskritumu vai Gauju pie Ērgļu klintīm.
Visi pasākumi šajā dienā ir bezmaksas.
 
Šīs un vēl daudzas citas ūdens dižvietas ir atrodamas unikālā kartē ( tā atrodas šeit), ko kopā ar iedzīvotājiem ir izveidojis dabīgais minerālūdens “Mangaļi”.
Šīs ir vietas ar stāstiem par labākajām Latvijas ūdens dižvietām, kas saistītas ar Latvijas upēm, ezeriem, strautiem un avotiem.
Tās ir vietas, kas vislabāk raksturos Latviju, apvītas ar leģendām un stāstiem un iedvesmos iedzīvotājus vairāk novērtēt mūsu ūdeni. Karte vienlaikus būs labs palīgs Latvijas apceļošanai un iepazīšanai.
 
Godinot mūsu ūdens resursus, dabīgais minerālūdens “Mangaļi” uzsācis jaunu projektu “Mangaļi dižvietas” un aicina iedzīvotājus iesūtīt savus stāstus par labākajām ūdens vietām, lai līdz Latvijas simtgadei kopīgi izveidotu tai dāvanu – unikālu karti jeb dižceļvedi ar vismaz 100 dižvietām.
Kartē šobrīd ir pievienotas 62 ūdens dižvietas.
Facebook Draugiem Twitter Instagram