Singapūras, Ķīnas un ASV zinātnieki ir apkopojuši datus par ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti taksometri.
Noskaidrots, ka dzeltenas krāsas taksometri ir drošāki nekā zilas krāsas taksometri. 

Noskaidrots, ka tieši zilas krāsas automobiļi visbiežāk iekļūst ceļu satiksmes negadījumos un autokatastrofās.
Iekļūt smagā avārijā ar zilu automobili ir par 9 procentiem vairāk, nekā ar dzeltenu taksometru. 

Pētnieki pieļauj, ka diennakts tumšajā laikā zilas krāsas auto ir mazāk pamanāms uz ceļa, tādēļ tas biežāk iekļūst avārijās. 
Sakarā ar pavasara atkusni un šķīdoni uz grants ceļiem, jau ir ieviesti 70% no ikgadēji plānotajiem autotransporta masas ierobežojumiem uz valsts autoceļiem ar grants segumu.
Masveida ierobežojumi pagaidām vēl nav ieviesti Valkas, Balvu, Limbažu, Liepājas, Rēzeknes, Talsu un Valmieras apkārtnē.
 
Pavasara atkušņa un ilgstošu nokrišņu dēļ šķīdonis ir iestājies uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā. Tāpēc uz šiem ceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām.

No visa Latvijas valsts autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu - 11 075 kilometri, un ikgadējie masas ierobežojumi tiek ieviesti gandrīz uz visiem - uz aptuveni 10 000 kilometru. 
 
Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.
 
Informācija par ieviestajiem masas ierobežojumiem tiek regulāri atjaunota Latvijas Valsts ceļi mājaslapā - skatīt šeit.
 
Par apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem un šķīdoni uz valsts ceļiem lūgums informēt Satiksmes informācijas centru pa bezmaksas diennakts tālruni 8000 5555, uz e-pastu: sic@lvceli.lv vai LVC Twitter un Facebook kontos.
Šovakar  Latvijas Nacionālajā operā un baletā notiks "Lielo mūzikas gada balvu 2016" pasniegšanas ceremonija.

"Lielajai mūzikas gada balvai" kategorijā "Gada mūziķis" nominēti dziedātājs Jānis Apeinis, vijolniece Eva Bindere un pianists Reinis Zariņš, bet kategorijā "Gada jaunais mākslinieks" nominēts čellists Kristaps Bergs, pianists Daumants Liepiņš un dziedātāja Laura Teivāne.

Balvu par mūža ieguldījumu pirmo reizi ar Kultūras ministrijas atbalstu saņems divi Latvijas mūzikā nozīmīgi mākslinieki - diriģents Edgars Račevskis un čelliste Ellionora Testeļeca.

"Lielā mūzikas balva" ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā, un šogad pasākums notiks 23.reizi. 
Jo 1993.gadā KM pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu.
Latvijas Televīzija (LTV) radījusi jaunu interneta televīzijas programmu latviešiem ārzemēs "visiemltv.lv", kurā redzami LTV1 un LTV7 kanālu raidījumi.

Tādējādi LTV raidījumus varēs redzēt arī ārpus Latvijas dzīvojošie skatītāji, kuriem tie bieži vien nebija pieejami autortiesību ierobežojuma dēļ.

Interneta kanāla raidījumi ir sadalīti vairākos blokos, un tos var vērot visā pasaulē 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.
Programmā ir iekļauti labākie LTV oriģinālraidījumi, informatīvi dokumentālie, sporta, kultūras, bērnu un izklaides raidījumi, kā arī skatītājiem ir nodrošināta tiešraide ziņu raidījumiem - "Rīta Panorāma", "Dienas ziņas" un "Panorāma" vakarā.

LTV mērķis ir uzrunāt visus Latvijai piederīgos, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas, stiprinot vienotu kultūrvēsturisko telpu. Latvijas simtgades svinību laikā šis uzdevums ir īpaši aktuāls, tāpēc jaunais interneta televīzijas kanāls "visiemltv.lv" piedāvās LTV skatītājiem ārzemēs sekot līdzi daudzveidīgajam Latvijas simtgades notikumu klāstam sev ērtā vietā un laikā un iejusties kopīgajā svinību gaisotnē," sacīja LTV.


Turpinoties globālajai sasilšanai, līdz šā gadsimta beigām augšanas sezonas garums Latvijā palielināsies par vienu vai pat diviem mēnešiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātie klimata pārmaiņu scenāriji.

Augšanas jeb veģetācijas sezonas ilgums ir dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs +5 grādiem.

1961.-2010.gada vidējais augšanas sezonas garums Latvijā bijis no 184 dienām Alūksnē līdz 208 dienām Liepājā.
Augšanas sezonas pagarinājums par aptuveni vienu mēnesi prognozēts atbilstoši scenārijam RCP 4,5, kurā siltumnīcefekta gāzu koncentrācija pasaulē palielinās līdz 2050.gadam, savukārt sezonas pieaugums par diviem mēnešiem prognozēts RCP 8,5 scenārija gadījumā, saskaņā ar kuru siltumnīcefekta gāzu daudzums atmosfērā turpina palielināties līdz pat šā gadsimta beigām.
Liepājā prognozēts veģetācijas perioda pieaugums no vidēji 210 dienām šobrīd līdz 240-270 dienām gadsimta beigās, Jelgavā - attiecīgi no 200 līdz 225-250 dienām, Alūksnē - no 185 līdz 210-230 dienām.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs no 2015. līdz 2017.gadam pētīja līdzšinējās klimata pārmaiņas, veicot detalizētu meteoroloģisko datu analīzi par laika periodu no 1961. līdz 2010.gadam, kā arī sadarbībā ar Somijas Meteoroloģijas institūtu aprēķināja nākotnes klimata pārmaiņu prognozes līdz 2100.gadam.

2015.gada sākumā arī Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūts publicēja prognozes par gaidāmajām klimata pārmaiņām Eiropā. Vidējā prognoze paredz, ka līdz šā gadsimta beigām gaisa temperatūra Latvijā paaugstināsies par trim grādiem un veģetācijas periods kļūs pat par diviem mēnešiem garāks.

Saskaņā ar Zviedrijas speciālistu prognozēm veģetācijas periods straujāk pieaugs Kurzemē, lēnāk - valsts austrumos. Samazināsies pavasara un rudens salnu risks, un kopumā gaidāmi labvēlīgāki lauksaimniecības apstākļi, kas pavērs iespējas iegūt lielākas ražas un audzēt jaunas kultūras.

Gaidāms arī nokrišņu daudzuma pieaugums, it īpaši ziemā un pavasarī, un palielināsies lietusgāžu izraisītu plūdu risks.
Vasarās, īpaši jūlija un augusta mēnešos, biežāk iespējami lieli karstuma un sausuma viļņi.
Martā turpinās uzņemšana Dramaturgu teātra 17.aktiermeistarības studijā, kas darbu sāks aprīlī.

Nodarbības studijā vadīs teātra galvenais režisors, dramaturgs un skatuves mākslas pedagogs Hermanis Paukšs, kas gandrīz četrdesmit gadus nodarbojas ne vien ar režiju un rakstniecību, bet arī ar teātra pedagoģiju.
Paukšs ir izveidojis un turpina pilnveidot efektīvu aktieru apmācības sistēmu.

Saskaņā ar Dramaturgu teātra tradīcijām studijā tiek uzņemti visi interesenti, kas to vēlas un ir sasnieguši 14 gadu vecumu - bez iestājeksāmeniem vai citiem priekšnoteikumiem. Studijas dalībnieku maksimālais vecums nav noteikts.

Mācību programma organizēta tā, lai katrs, kuram ir vēlēšanās iemācīties brīvi kustēties, sadzirdami un saprotami runāt, uzstāties lielas auditorijas priekšā, iegūtu šīs iemaņas. Ne visi, kas atnāk uz studiju, pēc tās beigšanas plāno nopietni nodarboties ar teātri. Liela daļa audzēkņu vēlas paaugstināt savas izredzes citās profesijās, apgūstot iemaņas valdīt pār sevi, pārvarēt kautrību, nedrošību un uztraukumu atbildīgos brīžos, nezaudēt vēsu prātu kritiskās situācijās, bet citi apmeklē nodarbības, lai patīkamā gaisotnē emocionāli izlādētos pēc saspringta ikdienas darba.

Mācību process studijā ilgst 18 mēnešus.

Pieteikšanās un dalībnieku reģistrācija notiek pie studijas vadītāja Paukša, rakstot uz e-pasta adresi "hermanis.paukss@gmail.com".
Pieteikumā interesentam jānorāda savs vārds, uzvārds, e-pasta adrese un tālruņa numurs.
Jau 2.aprīlī tiks atklāta 2017.gada motokrosa sezona Latvijā.
Pirmais Latvijas Čempionāta posms paredzēts Liepājā!
Plānots, ka sacensībās piedalīsies sportisti no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un arī Somijas. 

Sezonas pirmais posms nebūs viegls, jo Liepājas smilšainā trase ir ciets rieksts daudziem sportistiem.

Zināms, ka šogad Latvijas čempionāta MX1 klasē startēs komandas “MX Moduls” sportists Kārlis Sabulis, kurš ir pagājušā gada MX2 klases čempions. 
Kā atzīst viens no MX1 klases līderim, Dāvis Ivanovs, kas šogad sacensībās startēs individuāli: “Esmu piesardzīgs, apzinos, ka smilšu trasēs neesmu pats spēcīgākais. Šajās sacensībās katra kļūda maksā dārgi. Vidēji cieta seguma trasēs, kas ir Latvijā visbiežāk, esmu par sevi vairāk nekā pārliecināts, bet smilšu trasē ir labas iespējas arī konkurentiem, pirmās sacensības būs spraigas!” 

Gaidām arī jaunumus no komandām, Latvijas Čempionātā ne tikai sacenšas individuāli sportisti, bet  notiek spraigas cīņas starp komandām, tiek pieaicināti un algoti sportisti. Sportistu rezultāti tiek summēti un veidots kopvērtējums. Pagājušā gadā līderi bija “MX Moduls”, bet tuvākie sekotāji “Rodeo”  un “MX Ādaži” – ir informācija, ka sagaidāmi pārsteigumi no citām, tostarp jaunām komandām.

1.aprīlī notiks skrējiensoļojums Rīga-Valmiera jeb "Gladiatoru pastaiga", kurā plānots vākt līdzekļus Burtnieku novadā dzīvojošās Lāsmas Zukures ārstēšanai "Ziedot.lv" rehabilitācijas centrā "Poga".

107 kilometrus garajā skrējienā "Gladiatoru pastaiga" no Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas kliņķim pagaidām pieteikušies 135 dalībnieki, to starpā arī pārstāvji no Igaunijas, Vācijas, Spānijas, Francijas un Norvēģijas.
Jaunākajam dalībniekam sacensību dienā būs 18 gadu, vecākajai dalībniecei - 76.

Lai sagaidītu līderus, interesentiem 1.aprīlī pie Sīmaņa baznīcas būs jāierodas jau pirms plkst.8.

2015.gadā "Gladiatoru pastaigas" laikā tika savākts ap 2600 eiro cēsnieces Undīnes Ozoliņas ārstēšanai ar delfīnterapiju, bet 2016.gadā - vairāk nekā 3000 eiro valmierieša Jēkaba Bluķa ārstēšanai Minskā.

Sacensības "Gladiatoru pastaiga" rīko Latvijas ultra garo skrējienu un taku skriešanas asociācija sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, "Ziedot.lv" rehabilitācijas centru "Poga" un Latvijas Vieglatlētikas savienību.
Latvijā 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos,  pavēstīja "Lursoft" komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Atsaucoties uz "Lursoft" veikto pētījumu, viņa norādīja, ka līderi ir Ralfs Jansons, kurš ieņem 72 amatus, un itālietis Paolo Bettiol, kurš ieņem 62 amatus. Tostarp Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, bet Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu.

Jaunākā TOP20 iekļuvusī amatpersona ir Edgars Turlajs, kurš nepilnu 30 gadu vecumā iecelts amatos 31 uzņēmumā. 

Pēc "Lursoft" datiem, starp TOP20 amatpersonām ir tikai viena sieviete - Dina Abaja. Abaja ieņem amatus 26 uzņēmumos.

Lai gan lielais amatu skaits varētu liecināt par personu īpaši augstajām darba spējām un varēšanu veiksmīgi attīstīt, vadīt uzņēmumu, to finanšu rādītāji nereti rāda pretēju ainu. "Lursoft" apkopotā informācija rāda, ka no visām TOP20 amatpersonām tikai sešas personas var lepoties, ka to vadīto uzņēmumu kopējie finanšu rezultāti 2015.gadā uzrādījuši peļņu. 
Šis gads veselības jomā aizsācies ne vien ar kārtējo gripas epidēmiju, bet arī infektologu, epidemiologu un citu sabiedrības veselības speciālistu bažām par epidemioloģisko situāciju saistībā ar difteriju Latvijā un uzliesmojuma risku. 

Bažas ir pamatotas: difterijas gadījumi mūsu valstī joprojām tiek reģistrēti, bet vakcinācija, kura pasargā no šīs bīstamās slimības, diemžēl daudziem iedzīvotājiem nav primāri darāmo lietu sarakstā – gandrīz katra trešā persona, kura pārsniegusi 25 gadu vecumu, nav atkārtoti vakcinējusies pret difteriju un, līdz ar to, samazinoties specifisko antivielu daudzumam šo cilvēku organismā, samazinās arī spēja pretoties difterijai. 

Difterija ir elpceļu infekcijas slimība, kuras sākotnējās pazīmes ir mēreni paaugstināta ķermeņa temperatūra, kakla iekaisums, sāpes kaklā, rīšanas grūtības, bāli pelēks aplikums uz mandelēm un rīkles galā. 

Ar difteriju var saslimt jebkurš, kurš nav imūns pret šo slimību, ja nav vakcinējies, vai veicis revakcināju, un ir saskāries ar slimības ierosinātāju.
Ar difteriju var inficēties, ieelpojot sīkus pilienus, kas izplatās inficētajai personai runājot, klepojot vai šķaudot, kā arī, saskaroties ar priekšmetiem, uz kuriem ir infekcijas izraisītājs.
Tas var notikt veikalā, sabiedriskajā transportā, darbavietā, skolā, bērnudārzā, kinoteātrī, koncertzālē, kafejnīcā, klubā utt. 

Atkārtoti vakcinēties pret difteriju vajag ik pa 5-10 gadiem, pote ir bezmaksas un par to var jautāt savam ģimenes ārstam.
Automašīna ir ne tikai mūsu pārvietošanās līdzeklis, komforta zona vai statusa apliecinājums, tā ir arī vieta, kur nedrīkst aizmirst par pieklājību.
Lai negadītos nepatīkami pārpratumi, atsvaidzināsim zināšanas par to, kā tad jāuzvedas šoferītim, kā – pasažieriem.
Konsultē protokola un etiķetes speciāliste Kristīna Sprūdža. 


KAS JĀZINA ŠOFERĪTIM 

■ Pirms aicināt kādu savā auto, padomājiet par to, vai citiem būs patīkami tajā uzturēties, – automašīnas virsbūves un salona tīrība, kā arī svaigs gaiss ir priekšnoteikumi patīkamai atmosfērai. 
■ Ātruma pārkāpšana, agresīva braukšana vai kaskadiera cienīgi triki, riskējot ar pasažieru veselību un dzīvību, ir nepieļaujami. 
■ Pirms braukšanas uzsākšanas vēlams atgādināt visiem par nepieciešamību lietot drošības jostu. Šoferim ir tiesības nesākt braukt, kamēr visi braucēji nav piesprādzējušies. 
■ Pasažieri, iekāpjot automašīnā, kļūst par salona viesiem. Automašīnas vadītājs ir atbildīgs par to, lai līdzbraucēji justos labi, esiet uzmanīgi un vērīgi, regulējot temperatūru salonā, izvēloties mūziku un braukšanas ātrumu. Saprāta robežās ievērojiet pasažieru vēlmes un lūgumus. 
■ Personu novietojums auto atkarīgs no tā, kāds viesis vai viesi tajā sēž. Protams, viesim vienmēr var un vajag pajautāt, kur viņš vēlētos sēdēt, bet pamatprincips ir šāds: augstāku viesi sēdina aizmugurējā sēdeklī no šofera pa diagonāli, sev līdzīgu vai zemāku – blakus. Ja automašīnā brauc vairāk pasažieru, ļaujiet viņiem pašiem sadalīt vietas. 
■ Lielīšanās ar savu mašīnu, tās ekstrām vai braukšanas piedzīvojumiem nav labais tonis. 
■ Šoferim braukšanas laikā ir jākoncentrējas uz ceļu, tomēr gadās visādi. Ilgstošas telefonsarunas automašīnā noteikti nerisina. Kad automašīnā neesat viens, arī atbildēšana uz zvanu skaļruņa režīmā nebūs laba izvēle. Gadījumos, kad auto braucat kopā ar savējiem – ģimeni, draugiem –, pieklājīgi būtu zvanītāju uzreiz informēt, ka zvans ir skaļruņa režīmā un mašīnā ir vēl citi cilvēki. Šāda pieeja visiem aiztaupīs neērtus brīžus vai pārpratumus.
■ Automašīnā nesmēķē. Tas nav pieklājīgi, turklāt kaitē visu līdzbraucēju veselībai.
■ Pie stūres nedrīkst sēsties alkohola reibumā, un tas pat neprasa tālākus paskaidrojumus. 

KAS JĀZINA PASAŽIERIEM

■ Ja automašīnā ir tikai divi braucēji – šoferis un jūs –, labais tonis prasa ieņemt vietu blakus šoferim, nevis aizmugurē. 
■ Iekāpjot automašīnā, ir pieklājīgi atvērt durvis līdzbraucējiem, nevis pa galvu, pa kaklu mesties ieņemt labākās vietas. 
■ Sasveicināšanās, iekāpjot automašīnā (ja vēl neesat tajā dienā tikušies), ir obligāta, bet sarokošanās gan ne – to parasti dara, pieceļoties kājās. Ja vēlaties sarokoties, tas jādara pie auto, satiekoties.
■ Pasažieriem ir jāatceras, ka viņi automašīnā ir viesi – uzspiest savas vēlmes vai izteikt piezīmes par automašīnas vadīšanu nav pieklājīgi. 
■ Pasažieri ir atbildīgi par savu drošību, nepiesprādzējoties jūs izrādāt necieņu šoferim un pakļaujat sevi nevajadzīgam riskam.
■ Pasažieri ar savu uzvedību nedrīkst traucēt un novērst šofera uzmanību no ceļa. 
■ Arī tad, ja neesat pie stūres, sarunāties pa telefonu vajadzētu, cik iespējams, maz – veikt tikai neatliekamus zvanus un sarunas ilgumu ierobežot. Citādi sarunā, pašiem to negribot, nāksies piedalīties visiem auto sēdošajiem. Ja nu tomēr ir nepieciešams sazvanīties, vismaz nedariet to paralēli ar vēl kādu – tas traucēs gan šoferim, gan citiem līdzbraucējiem.
■ Lietišķas biznesa sarunas automašīnā parasti nerisina, jo tas traucēs koncentrēties uz ceļu. Labāk runāt par tēmām, kas ir vieglas un „neuzvelk” klātesošos. 
■ Ja automašīnā brauc cilvēki ar atšķirīgu dzimto valodu, svarīgi ir sarunāties tajā, ko saprot visi. 
■ Automašīnā nav pieklājīgi ķemmēt matus, krāsot lūpas un arī novilkt apavus.
■ Bez automašīnas īpašnieka atļaujas nav pieļaujams automašīnā ieturēt maltīti. Ja vienojaties par uzkodām auto, vēlams, lai ēdiens nebūtu ļoti drupans, lipīgs vai ar izteiktu smaržu. 
■ Ja jābrauc ļoti garas distances, iemigšana ir pieļaujama. Tomēr būtu labi pirms laišanās miegā par to painformēt līdzbraucējus. Svarīgi, ka vismaz šofera blakussēdētājs paliek nomodā un uztur sarunu, lai nav tā, ka miegs uzvar visus. Ja nepieciešams, līdzi paņemiet kakla balstu vai spilventiņu, kas ļaus atpūsties, nekļūstot par apgrūtinājumu pārējiem. 
■ Atkritumu atstāšana salonā vai to mešana ārā pa auto logu nav pieļaujama. 
■ Līdzbraucēji automašīnā ne-
smēķē, pat lūgt atļauju uzsmēķēt cita cilvēka automašīnā ir slikts stils. 
■ Ikvienam ir tiesības atteikties sēsties automašīnā, ko vada iereibusi persona. 

VĒL DAŽI SĪKUMI, KAS NEMAZ NAV SĪKUMI 

■ Piebraucot pie tikšanās vai pasākuma vietas, šoferis izlaiž pasažierus pēc iespējas tuvāk ieejai, bet pats brauc novietot auto. Pārējie sagaida viņu pie ieejas vai vestibilā. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad ģimene dodas uz teātri vai koncertu. 
■ Prestižākā pasažieru sēdvieta automašīnā ir aizmugurē, pa diagonāli no auto vadītāja. Tā ir ne tikai goda vieta, bet tiek uzskatīta arī par ērtāko un drošāko (tas, protams, attiecas uz valstīm, kur satiksme, tāpat kā Latvijā, notiek pa ceļa labo malu). 
■ Ja braucat taksometrā un esat vienīgais pasažieris, jums jāsēž aizmugurējā sēdeklī, pa diagonāli no šofera. Ja taksometrā brauc divi pasažieri, abiem jāsēž aizmugurējā sēdeklī. Būtu jauki, ja kungs pie iekāpšanas atvērtu dāmai automašīnas aizmugurējās labās puses durvis, pārliecinātos, vai viņai ir ērti, un tad tās aizvērtu, bet pats ieņemtu vietu viņai blakus, auto kreisajā pusē.

Avots: Rīgas apriņķa avīze, to internetā var lasīt lapā aprinkis.lv
No 1.marta automašīnām vairs nav obligāti jābūt aprīkotam ar ziemas riepām.
Laika posmā no 1.decembra līdz 1.martam automobilim un autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, jābūt aprīkotam ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos.

Savukārt laika posmā no 1.maija līdz 1.oktobrim aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kuram ir riepas ar radzēm.

Taču ņemot vērā laika apstākļus, speciālisti tomēr neaicina vēl mainīt ziemas riepas, ņemot vērā, ka vēl martā iespējams neliels sals, un tāpat brīžos, kad gaisa t ir ap 0, veidojas apledojums uz ceļiem un ar vasaras riepām nebūtu visai droši braukt.
Jau vairāk nekā mēnesi Kauņā, Lietuvā, darbojas rekonstruētā autoosta, ko tās operatori dēvē par modernāko Austrumeiropā.

Kauņas iedzīvotājus un pilsētas viesus jaunā autoosta sagaida ne tikai ar modernu ēku un iespaidīga lieluma pulksteni, bet arī ar daudz plašāku pasažieru uzgaidāmo zāli, mūsdienīgu pasažieru  informēšanas sistēmu, pazemes autostāvvietu un daudziem citiem jauninājumiem.
Kauņas autoostā ir 21 iekāpšanas platforma un trīs platformas pienākošajiem autobusiem. Pasažieru informēšanai ierīkoti daudzi informācijas ekrāni.

“Jaunā autoosta ir ne tikai skaistāka un modernāka, bet arī informatīvāka. Pasažieri var viegli un ātri uzzināt vajadzīgo informāciju par autobusu atiešanu un pienākšanu. Visa informācija  tiek sniegta reālajā laikā,” stāstījis akciju sabiedrības “Kautra” ģenerāldirektors Lins Skardžuks.


Kauņas autoostā pasažieriem ir iespēja pašiem iegādāties arī autobusu biļetes. Līdztekus parastajām biļešu kasēm te darbojas arī pašapkalpošanās kases, kurās pasažieri var vienkārši un ātri nopirkt autobusa biļetes, norēķinoties ar bankas karti. Tas ir pirmais šāda veida biļešu tirdzniecības terminālis Lietuvā.



Vēl viens interesants un līdz šim mūsu valstī vēl neredzēts jauninājums ir pašapkalpošanās pasta terminālis. Tagad Kauņas iedzīvotāji var vienkāršāk un ātrāk atdot vai saņemt savus sūtījumus, pat neizkāpjot no sava automobiļa.



Pasažieri un viņu tuvinieki var vēl ērtāk ierasties Kauņas autoostā un atstāt savu automobili pazemes autostāvvietā. Bezmaksas publiskajā pazemes stāvlaukumā var novietot gandrīz divsimt automobiļu. Paredzēts ierīkot arī novietni vairāk nekā 100 divriteņiem, tā mudinot cilvēkus uz videi draudzīgāku ceļošanu. 

Autobusus Kauņas autoostā sagaida vēl viens jaunievedums - sistēmvadāmas barjeras. Autoostā var iebraukt tikai tie autobusi, kas reģistrēti iekšējā sistēmā. 

Daudz uzmanības Kauņas autoosta saņēmusi arī saistībā ar pilsētas pašvaldības rīkoto akciju, kurā Kauņa apsveica Viļņas iedzīvotājus pilsētas 694.dzimšanas dienā un aicināja bez maksas apmeklēt Kauņu.
Šai nolūkā tika organizēti 15 bezmaksas autobusu reisu no Viļņas uz Kauņu un sarīkotas vairākas ekskursijas pilsētas iepazīšanai.
Lēsts, ka šīs akcijas laikā jauno Kauņas autoostu apmeklēja vairāk nekā 1000 ciemiņu no Viļņas. 

Kauņas autoostu diennaktī apmeklē vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku; tur iegriežas vidēji 700 starppilsētu un starptautisko autobusu. Autoostas ēkas kopējā platība ir 13 200 kvadrātmetri.
Kauņas autoosta celta par privātiem līdzekļiem. Autoostas celtniecība izmaksāja vairāk nekā 9 miljonus eiro. 
 Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons 2017" kategorijā "Labākā dziesma" saņēmis Marata Ogļezņeva sarakstītais, "Prāta vētras" un "Musiqq" kopīgi izpildītais skaņdarbs "Debesis iekrita tevī".

Kategorijā "Gada albums" triumfējis grupas "Carnival Youth" albums "Propeller".

"Prāta vētras" un "Musiqq" izpildītā dziesma uzvarēja arī kategorijās "Alfas gada dziesma" un "Radio hits".

Savukārt "Carnival Youth" ar albumu "Propeller" uzvarēja arī nominācijā "Alternatīvās vai indie pop mūzikas albums".

Kategorijā "Debija" uzvarēja Justs ar ierakstu "Heartbeat".

Balva "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā tika pasniegta bērnu vokālā ansambļa "Dzeguzīte" vadītājai Dailai Martinsonei.

Par labāko popmūzikas albumu tika atzīts grupas "Rīgas modes" ieraksts "Fantastiski".

"Roka vai metāla mūzikas albuma" titulu ieguva grupas "Dzelzs vilks" ieraksts "Perfekta rītdiena".

Par labāko videoklipu tika atzīts Agneses Rakovskas klips dziesmai "Vienaldzības".

Savukārt par gada koncertierakstu tika atzīts Intara Busuļa, Abonementa orķestra un Liepājas Simfoniskā orķestra koncerts.

Nominācijā "Akadēmiskās mūzikas albums" uzvarēja Latvijas Radio kora, ansambļa "Sarband" un diriģenta Kaspara Putniņa ieraksts "Canticum Canticorum".

Par kategorijas "Bērnu mūzikas albums" uzvarētāju kļuva "Nando" ieraksts "Mamma mani apēdīs".

Nominācijā "Džeza vai blūza mūzikas albums" laurus plūca Denisa Pašvekviča, Kristiana Franka, Ārona Parksa, Keneta Dāla Knūdsena un Lisbetes Gieras ieraksts "Yours Faithfully".

Par gada "Elektroniskās vai deju mūzikas albumu" tika nosaukts "Gas of Latvia" albums "Swan Lake".

Nominācijā "Hip hop mūzikas albums" uzvarēja "Mesa" ar albumu "Mesa".

Kategorijā "Instrumentālās vai starpžanru mūzikas albums" uzvarēja Riharda Zaļupes albums "Z Atmosfēras".

Nominācijā "Šlāgera vai kantrī mūzikas albums" uzvarēja grupas "Klaidonis" ieraksts "Ar smaidu saulrietā".

Savukārt nominācijā "Tautas vai pasaules mūzikas albums" uzvarēja dažādu izpildītāju ieraksts "Trejdeviņi koklētāji".

Valsts policija (VP) maijā saņems 40 satiksmes uzraudzībai paredzētas netrafarētās automašīnas, pastāstīja VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Krapsis gan pagaidām nevēlējās atklāt automašīnu modeļus, taču šajā iepirkumā tie būšot dažādu marku spēkrati. Policija šīs automašīnas nomās.

Šobrīd policijas rīcībā ir septiņas netrafarētās automašīnas, kas ikdienā tiek izmantotas satiksmes uzraudzībā.
Pieci no tām ir "Subaru" un divi ir "Opel" markas spēkrati.

Krapsis atgādināja, ka netrafarētas policijas automašīnas ir sevi pierādījušas kā pietiekami efektīvu līdzekli satiksmes dalībnieku uzraudzībā, piemēram, kontrolējot agresīvu braukšanu.

Jau ziņots, ka šogad atbildīgās institūcijas - VP un CSDD - turpinās darbu pie stacionāro un pārvietojamo fotoradaru ieviešanas.
Šobrīd uz Latvijas ceļiem strādā 40 stacionārie fotoradari. Šogad būs pieslēgti vēl 20 fotoradari un 2018.gadā - vēl 40.

Pagājušajā gadā par stacionāro fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem piespriestas soda naudas 3,7 miljonu eiro apmērā, un visbiežāk šīs mērierīces pārgalvīgus braucējus konstatējušas Rīgā, Lielirbes ielā, un uz Jelgavas šosejas Ozolnieku novadā.
Sākoties brīvprātīgo gada ienākumu deklarāciju iesniegšanai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādājis diferencētā neapliekamā minimuma kalkulatoru, ar kura palīdzību ikviens iedzīvotājs var gūt priekšstatu par to, kādu naudas summu varētu atgūt, iesniedzot deklarāciju.

Kalkulators pieejams VID mājaslapā "www.vid.gov.lv" sadaļā "Kalkulatori".

Šis ir pirmais gads, kad tie nodokļu maksātāji, kuru gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs 2016.gadā nepārsniedz 12 000 eiro, var brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas izveidojies, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu.
Gada ienākumu deklarāciju brīvprātīgi var iesniegt trīs gadu laikā, sākot no 2017.gada 1.marta.

VID aicina pirms gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas izmantot kalkulatoru, lai pārliecinātos, vai un cik lielu naudas summu ir iespēja atgūt.

VID vērš uzmanību, ka, nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, tiek ņemta vērā ne tikai alga, bet arī citi gada laikā gūtie ar nodokli apliekamie personas ienākumi, un to aprēķina saskaņā ar īpašu formulu. Formulā ir iestrādāts princips - jo personas ienākumi ir mazāki, jo lielāka ir nodokļu atmaksas summa. Diferencētā neapliekamā minimuma kalkulatora ailītēs norādīti tie ienākuma veidi, kurus ņem vērā, veicot aprēķinu. Tādējādi jo precīzāki dati tiek norādīti, jo precīzāks būs kalkulatora veiktais aprēķins.

Plaša informācija par gada ienākumu deklarācijas brīvprātīgu iesniegšanu ir pieejama VID mājaslapā sadaļā "Gada ienākumu deklarācija".

Gada ienākumu deklarāciju gan elektroniski, gan papīra formātā iespējams iesniegt ne tikai VID klientu apkalpošanas centros (neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas), bet arī nu jau 75 Valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijā.

Informācija par vienoto klientu apkalpošanas centru adresēm un darba laikiem pieejama portāla www.latvija.lv sadaļā “Vienotie klientu apkalpošanas centri”.

Aicinām sekot līdzi un apmeklēt arī VID bezmaksas seminārus visā Latvijā par Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu un citiem VID e-pakalpojumiem. Aktuālā informācija par VID bezmaksas semināriem pieejama VID mājaslapā sadaļā “Aktualitātes/Jaunumi”.
Šodien uzsākts mūzikas portāla "Alternative.lv" balvas balsojums, kurā klausītājiem tiek dota iespēja izvēlēties savus favorītus no aizvadītā gada aktīvākajām grupām.

Tautas balsojums norisināsies līdz 9.martam, kura laikā jebkuram būs iespēja īpaši izveidotā platformā balsot par saviem favorītiem piecās nominācijās: "Gada albums", "Gada video", "Gada jaunā grupa", "Gada labākā uzstāšanās" un "Zelta bumbieris".

Pēc tam, kad tiks noskaidrots labāko piecinieks katrā kategorijā, savu viedokli izteiks īpaši izveidota žūrija, tādā veidā izvēloties uzvarētāju. Izņēmumi ir nominācijas "Gada labākā uzstāšanās" un "Zelta Bumbieris", kur balvas saņēmēju noteiks tikai skatītāju balsojums.
Balvu pasniegšana notiks 24.martā.

Balvu par 2015.gada labāko albumu saņēma grupa "Tesa" un ieraksts "G H O S T", savukārt grupa "Zāle" tika atzīta par gada jauno grupu. "Gada labākā uzstāšanās" godalga tika piešķirta grupai "Skyforger" par albuma "Senprūsija" prezentācijas koncertu. Video nominācijā uzvarēja "Inokentijs Mārpls" ar klipu dziesmai "Brīvību Latvijai", bet klausītāju balsojumā "Zelta bumbieri" saņēma Cēsu skatuves veterāns "Zaķis".
No 13. līdz 17. martam vairāk nekā 150 zvērināti advokāti Advokatūras dienās iedzīvotājiem sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas visā Latvijā, šogad īpaši veltot uzmanību bērnu interešu aizstāvībai.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome mājaslapā www.advokatura.lv ir publiskojusi sarakstu ar Advokatūras dienu konsultāciju sniedzējiem un aicina iedzīvotājus pieteikties jau tagad.
 
Advokatūras dienu mērķis ir iedrošināt cilvēkus spert pirmo soli sāpīgu jautājumu risināšanā, jo nereti pat vienkāršas lietas iedzīvotāji ar atrunām “nav steidzami” un “pašlaik nav naudas” mēdz atlikt, līdz tās pārtop nopietnās problēmās. Bezmaksas konsultācija palīdz iezīmēt turpmāko rīcības ceļu, ko pērn vien izmantoja teju trīs tūkstoši. Arī šogad Advokatūras dienas norisināsies visā Latvijā, un es, piemēram, pateicoties pašvaldības iniciatīvai, ar vēl trīs zvērinātajiem advokātiem konsultācijas sniegsim Ķekavā un Baložos, stāsta zvērināta advokāte Dana Rone.
 
Šogad bezmaksas konsultācijas sniegs vairāk nekā 150 zvērināti advokāti un viņu palīgi. Iedzīvotāji var vērsties ne tikai ģimenes un bērnu tiesību, bet arī mantojumu, parādsaistību, nekustamo īpašumu, darba tiesisko attiecību, administratīvo tiesību, krimināltiesību un citos jautājumos, atbilstoši advokāta specializācijas jomai. 
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka 1.martā, sākas Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana gan tiem nodokļu maksātājiem, kam tas jādara obligāti, gan tiem, kuri to vēlas darīt brīvprātīgi, lai saņemtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem.

Šis ir pirmais gads, kad tie nodokļu maksātāji, kuru gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs 2016.gadā nepārsniedz 12 000 eiro, no 1.marta var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas izveidosies, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu.
 
VID aicina ikvienu nodokļu maksātāju iesniegt deklarāciju elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), jo tas ir daudz ērtāk, ātrāk un vienkāršāk.
 
Gada ienākumu deklarācija par 2016. gadā gūtajiem ienākumiem laikā no 1. marta līdz 1.jūnijam obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:
 
ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);
ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;
ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2016.gadā pārsniedza 4000 euro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas);
ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā);
ir guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
 
Savukārt, fiziskās personas, kuras neveic nekāda veida saimniecisko darbību un brīvprātīgi vēlas iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2016. gadu, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem un to nodokļa pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu, var to izdarīt no 2017. gada 1. marta līdz pat 2020. gada 16. jūnijam. Tāpat visa 2017. gada laikā vēl var pieprasīt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par 2014. un 2015.gadu, bet līdz 2017. gada 16.jūnijam – vēl arī par 2013. gadu.
 
Atgādinām, ka tām fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību, kā arī individuālo uzņēmumu, t.sk. zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, Gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID EDS.
 
VID aicina arī tās fiziskās personas, kuras neveic saimniecisko darbību, iesniegt deklarāciju ērtāk un ātrāk, izmantojot EDS, jo tajā automātiski tiek atspoguļota visa VID rīcībā esošā informācija par nodokļu maksātāju, proti, nodokļu maksātāja gūtie ienākumi, neapliekamie ienākumi, informācija no kredītiestādēm par veiktajām iemaksām pensiju fondos, informācija no apdrošināšanas sabiedrībām par veiktajām iemaksām par dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem, informācija no izglītības iestādēm par personas veiktajiem maksājumiem par izglītību, kā arī no iepriekšējiem gadiem pārnestie attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem.
 
Ikviens var pieslēgties un lietot EDS, izmantojot savas internetbankas lietotājvārdu un paroli, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegto eID viedkarti vai VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” izsniegto elektronisko paraksta viedkarti (e-parakstu).
 
Gada ienākumu deklarāciju gan elektroniski, gan papīra formātā iespējams iesniegt ne tikai VID klientu apkalpošanas centros (neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas), bet arī nu jau 75 Valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijā. Informācija par vienoto klientu apkalpošanas centru adresēm un darba laikiem pieejama portāla www.latvija.lv sadaļā “Vienotie klientu apkalpošanas centri”.

Aicinām sekot līdzi un apmeklēt arī VID bezmaksas seminārus visā Latvijā par Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu un citiem VID e-pakalpojumiem. Aktuālā informācija par VID bezmaksas semināriem pieejama VID mājaslapā sadaļā “Aktualitātes/Jaunumi”.
 
Plašāka informācija pieejama VID mājaslapā sadaļā „Gada ienākumu deklarācija’”. Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām iedzīvotājus zvanīt uz VID Nodokļu un muitas informatīvo tālruni 67120000, konsultēties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā vai Valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros, uzdot savu jautājumu rakstiski VID mājaslapā „Uzdot jautājumu VID” vai arī VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

28. februāris pasaulē tiek atzīmēts kā Reto slimību diena.

Ņemot vērā Eiropas Savienības statistiku, Latvijā varētu būt ap 137 890 reto slimību pacientu.

Tā kā šogad plānots izveidot Reto slimību centru, kuru organizēs Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, visi reto slimību pacienti tiek aicināti atsaukties, rakstot uz e-pastu: retasslimibas@bkus.lv.

Šobrīd Latvijā ir reģistrētas tikai 580 reto slimību diagnozes (Slimību profilakses un kontroles centra dati), lai gan kopumā pasaulē reto slimību skaits sasniedzis 8000.

"Ja mums izdotos uzskaitīt gan reto slimību pacientus, gan reģistrēt Latvijā vēl nereģistrētās, bet sastopamās retās slimības, mēs spētu attīstīt reto slimību diagnostiku, piemērot atbilstošu ārstēšanu un uzlabot pacientu dzīves kvalitāti," skaidro Bērnu slimnīcas Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas vadītāja Ieva Mālniece, piebilstot, ka bez pacientu datiem nav iespējams plānot nepieciešamo ārstniecības un aprūpes budžetu, kā arī citus resursus.

Bērnu slimnīca aicina pacientus, kuriem diagnosticēta reta saslimšana, vērsties pie sava ģimenes ārsta un lūgt viņu aizpildīt veidlapu, kuru var atrast BKUS mājaslapā.

Atzīmējot Starptautisko Reto slimību dienu, Bērnu slimnīcas speciālisti trīs nedēļu garumā atbildēs uz vecāku iesūtītajiem jautājumiem, kas saistīti ar reto slimību diagnostikas, ārstniecības un aprūpes iespējām Latvijā. Jautājumus var sūtīt uz adresi retasslimibas@bkus.lv.

Retās slimības ir dzīvību apdraudošas vai hroniski novājinošas progresējošas slimības, kurām raksturīga zema izplatība un augsta komplicētības pakāpe.
Retās slimības pirmie simptomi var parādīties jebkurā cilvēka dzīves posmā no dzimšanas līdz sirmam vecumam.
Aptuveni 75 procenti no tām skar bērnus, no kuriem aptuveni 30 procentu mirst, nesasniedzot piecu gadu vecumu.
65 procenti no retajām saslimšanām ir raksturojamas kā ļoti smagas, hroniskas, savukārt 80 procenti reto slimību ir ģenētiskas izcelsmes.
Pārējas retās slimības (ap 20 procentiem) ir reti sastopami ļaundabīgo audzēju veidi, autoimūnās slimības, iedzimtas malformācijas, bakteriālas un vīrusu etioloģijas infekcijas slimības. Daudzas retās slimības nav dzīvībai bīstamas un cilvēks jūtas vesels.
Pasaulē atšķiras viedokļi par to, kas ir reta slimība. Tāpēc katra valsts un valstu savienība izstrādā savu stratēģiju reto slimību jomā.
Latvijai tuvojas liela un apaļa jubileja 100 gadi.
Tas ir cilvēka dzīvei reti sasniedzams vecums.
Kokam tā var būt tikai jaunība vai pusmūžs. Ozols ir ilgmūžīgs koks, kas rotāja nu jau aizgājušos pieclatniekus, tautai tas ir spēka, izturības un ilgmūžības simbols.

No senajiem ozolu mežiem Latvijā ir palicis visai maz.

Akcijas "Simtozolumezi" organizētāji  aicina iesaistīties skolu audzēkņus, jauniešus, pedagogus, vecākus, veidojot ozolu stādījumus mežos, pilsētās, pie mājām, sabiedriskos apstādījumos – visur, kur tas ir nozīmīgi katram no mums un visiem kopā.
Akcija ir iecerēta kā vairāku gadu pasākums, aicinot katram iestādīt vismaz 100 ozolus.

Akcijas mājas lapa simtozolumezi.lv ir vieta, kur pieteikties akcijai, atrast sev līdzīgi domājošos, pastāstīt par to citiem, tai skaitā, ”facebook”, “draugiem” domubiedru grupās.

Tas neprasa daudz – savākt 100 zīles, iestādīt dārzā vai mājās – kastītē, sagaidīt, kad 1. gadā tie sadīgst, iestādīt zemē 2.–3. gadā uz Latvijas 100 gadi.

Dabas aizsardzības pārvalde, atzīmējot Pasaules savvaļas sugu dienu, aicina ikvienu interesentu no 1.-4.martam uz informatīvi izzinošiem pasākumiem Rīgā, Svētciemā, Rēzeknē un Ventspils novadā.  

Pasaules savvaļas sugu diena tradicionāli tiek atzīmēta 3.martā, un  ir pasaulē svarīgākais ikgadējais pasākums, kas veltīts apdraudētajām savvaļas augu un dzīvnieku sugām. Šīs iniciatīvas pamatā ir mērķis veicināt sabiedrībā izpratni par izmirstošajām un apdraudētajām sugām, kā arī par nepieciešamību šīs sugas saglabāt un aizsargāt, nodrošinot nozīmīgus ieguvumus gan dabai, gan cilvēkiem. 

Trešdien 1.martā plkst.18:00 ikviens interesents ir gaidīts Svētciema bibliotēkā (Salacgrīvas novadā, Svētciemā, Dārza ielā 26) uz Zaļo pēcpusdienu, kurā DAP pārstāvji sagatavojuši informatīvu lekciju “Mūsu rīcība, lai saglabātu savvaļas dzīvnieku sugu daudzveidību”. Tās ietvaros paredzēta prezentācija par apdraudētajām dzīvnieku sugām gan Latvijā, gan pasaulē, kā arī par Vašingtonas konvenciju. Būs iespējama arī aizsargājamo sugu eksponātu apskate.

Ceturtdiena 2.martā plkst. 18:00 aicinām uz atklāto lekciju “No suvenīriem līdz bruņotiem konfliktiem jeb īsumā par apdraudēto savvaļas sugu nelegālo tirdzniecību” Latvijas Nacionālā bibliotēkā AsiaRes lasītavā, M stāvā, Mūkusalas ielā 3, Rīgā. Tās laikā DAP speciālisti sniegs atbildes, kā savvaļas sugu tirdzniecība ietekmē sociālekonomiskos apstākļus globālā mērogā, kāpēc savvaļas sugu nelegālās tirdzniecības apkarošana ir iekļauta starp ANO ilgtspējīgās attīstības mērķiem, kādus suvenīrus nevajadzētu iegādāties eksotiskajās valstīs, kā arī uz citiem jautājumiem par aizsargājamām un apdraudētajām sugām. 

Piektdien 3.martā plkst.13:00 interesenti gaidīti uz informatīvo nodarbību par tirdzniecību ar savvaļas augu un dzīvnieku sugām Rēzeknes pilsētas tūrisma informācijas centrā Krasta ielā 31, Rēzeknē. Savukārt no 14:00 ikvienam interesentam atvērts būs DAP Latgales administrācijas birojs Galdnieku ielā 8, Rēzeknē, kurā varēs aplūkot CITES konvencijā iekļauto apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugu ekspozīciju.   

Sestdien 4.martā plkst. 11:00 DAP aicina izglītoties dabā, piedaloties izzinošā pārgājienā “Vilkam kājas nosalušas?” kopā ar DAP speciālistiem. Pārgājiens apmēram 4,5 km garumā vedīs pa dabas lieguma “Ances purvi un meži” vietām, kur var izbaudīt simtgadīga meža šalkas un nojaust pelēko vilku klātbūtni. Tikšanās vieta paredzēta Puteru dambja galā (koordinātes x 392433, y 6385964) Ances pagasta Ventspils novadā. Tikšanās vietu ērtāk sasniegt, braucot no Sīkraga – Jaunmuižas (V1372) ceļa puses, kas ved cauri Dundagas novadam.
Pelēkais vilks ir viena no savvaļas sugām, kuru aizsargā CITES konvencija (The Convention in International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora), ko 1973.gada 3.martā apstiprināja 80 pasaules valstu pārstāvji.  Joprojām CITES ir viens no plašākajiem un dalībvalstu skaita ziņā lielākajiem starptautiskajiem līgumiem dabas aizsardzības jomā, un tās mērķis ir nodrošināt, ka starptautiskā tirdzniecība ar savvaļas augu un dzīvnieku sugām neapdraud to pastāvēšanu dabā. Tikai pateicoties CITES daudzu dzīvnieku sugu, piemēram, ziloņu vai degunradžu, populācijas mūsdienās nav izmirušas.
No šodienas līdz 2.aprīlim jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem var pieteikties un kandidēt uz vietām Jauniešu Saeimā.

Lai kļūtu par Jauniešu Saeimas deputātu, jaunieši aicināti piedalīties virtuālajās vēlēšanās, kas norisināsies vēlēšanu platformā "www.jauniesusaeima.lv".
7.Jauniešu Saeimā piedalīsies 100 jaunieši, par kuru idejām būs saņemts lielākais balsu skaits.

Tāda vecuma robeža noteikta, jo Satversmes nosaka, ka no 21 gada vecuma jau iespējams kļūt par deputātu. 

21.aprīlī jaunieši pulcēsies Saeimas namā, lai klātienē iepazītu likumdevēja darbu un no parlamenta tribīnes uzrunātu vienaudžus par sabiedrībā aktuālām tēmām - šogad pasākuma uzmanības centrā ir izglītība. 


Vairāk par projektu stāsta Saeimas sabiedrisko attiecību biroja pārstāve Ieva Šķendere:

“Jauniešiem ir iespēja paust un aizstāvēt savas idejas, tuvāk iepazīst deputāta ikdienu un caur paša pieredzi izprast, kā strādā likumdevējs – šajā gadījumā pārstāvēt jauniešu intereses, aizstāvēt tās no tribīnes un pārliecināt citus, lai ideja tiktu iekļauta Jauniešu Saeimas deklarāciju projektos. Jaunieši atzīst, ka būt par Jauniešu Saeimas deputātiem ir liels gods, jo viņi tāpat kā parlaments tiek ievēlēti no sabiedrības. ”
 Ievēlēto deputātu iesniegtās idejas tiek apkopotas deklarāciju projektos, kuras jaunieši izskata Jauniešu Saeimas dienā, kad viņiem vēl ir iespēja sniegt priekšlikumus deklarāciju pilnveidei. Kad ir noslēdzies pasākums un deklarācijas ir pieņemtas, tās tiek nodotas atbildīgajām Saeimas komisijām un frakcijām, lai visi deputāti varētu ar tām iepazīties, izvērtēt iespēju šīs idejas aktualizēt Saeimas komisiju darbā.

“Ideju īstenošana ir atkarīga no jauniešiem. Ir Jauniešu Saeimas deputāti, kuri pirms vai pēc dalības pasākumā dibina nevalstiskās organizācijas (NVO), piedalās parlamenta komisiju sēdēs, tādā veidā vecinot ideju īstenošanu. Piemēram, iepriekšējos gados jaunieši iesniedza idejas par patriotiskās audzināšanas veicināšanu skolās, veselīgu uzturu, veselības aprūpes sistēmu un tās pieejamību, jauniešu iesaisti Latvijas un Eiropas Savienības  attiecību veicināšanā.”
 
“Prieks, ka jaunieši, kuri piedalās Jauniešu Saeimā ir aktīvi. Ir tādi, kuri jau kļuvuši par deputātu palīgiem. Tāpat viņi darbojas gan NVO, gan medijos, runā par politiskiem jautājumiem. Prieks redzēt to, ka projekts arī palīdzējis jauniešiem kļūt aktīvākiem, runāt par savām idejām, to, kas viņiem aktuāls, kā ari darboties sabiedrības interesēs, ” stāsta Šķendere.


Veselības ministrija (VM) ar vienreizēju un ikmēneša papildu maksājumu palīdzību cer piesaistīt mediķus darbam ārpus Rīgas.

VM norāda, ka svarīgs faktors ir veselības aprūpes speciālistu novecošanās Latvijā, jo īpaši ģimenes ārstu vidū. 
Šī problēma ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. 

Latvijā 28,5% ārstu ir pirmspensijas un pensijas vecumā, turpretī ārsti līdz 40 gadu vecumam ir tikai 18,8%, līdz ar to nav iespējama vienmērīga un kvalitatīva paaudžu maiņa veselības aprūpē un bez visaptverošas un aktīvas jaunu speciālistu piesaistīšanas programmas tuvākajā laikā iespējama situācijas tālāka pasliktināšanās.

Vienreizējās kompensācijas, kā arī ikmēneša kompensācijas plānots izmaksāt ārstniecības personām, kas strādās ģimenes ārstu praksēs un stacionārajās iestādēs ārpus Rīgas. 

Vienreizējā kompensācija plānota piecu mēnešalgu apmērā, kā arī paredzēta papildu kompensācija vienas mēnešalgas apmērā par katru ģimenes locekli, šādi nodrošinot, ka darbu reģionos izvēlas arī cilvēki ar ģimenēm.

Savukārt ikmēneša kompensāciju 200 eiro apmērā uzturēšanās izmaksu segšanai plānots izmaksāt pirmajā gadā. Otrā gada pirmajos sešos mēnešos plānots maksāt 70% no minētajiem 200 eiro, bet atlikušajā pusgadā - 30% no 200 eiro.
Pēdējo gadu laikā pakāpeniski samazinās bezdarbnieku skaits, pērn kopumā bez darba bija 9,9% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15-64 gadiem. Turklāt darba tirgū arvien vairāk atgriežas arī ilgstošie bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. 

Proti, kopš 2010.gada, kad Latvijā tika reģistrēti vairāk nekā 92 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, to skaits ir sarucis teju par 60% - pērn sasniedzot nepilnus 40 tūkstošus.

Jāpiebilst, ka labāk darba tirgus izmaiņām spējušas pielāgoties sievietes. Viņu skaits ilgstošo bezdarbnieku rindās vienmēr ir bijis mazāks par vīriešu skaitu. Diemžēl tas nereti noticis uz pašu sieviešu pašreizējās un nākotnes materiālās labklājības rēķina. Viņas gatavas strādāt gan mazāk prestižos darbos, gan par zemāku atalgojumu.
Sievietes daudz vairāk samierinās ar pieticīgu atalgojumu, tāpēc tām arī vieglāk bija atrast jaunu darba vietu pēckrīzes laikā, kad daudzi uzņēmēji nav gatavi maksāt agrāko atalgojumu.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati 2014.gadā, līdz 285 eiro mēnesī saņēma 23,3% sieviešu un tikai 14,5% vīriešu. 
Savukārt atalgojumu no 700-1400 eiro mēnesī saņēma 17,2% vīriešu un tikai 9,6% sieviešu.

Būvniecībā, kur darbu atrod daudzi vīrieši, ir vērojams arī būtisks ēnu ekonomikas īpatsvars – pat 40%.
Tas liecina, ka praktiski vīriešu īpatsvars, kas saņem augstu atalgojumu, ir daudz lielāks, nekā to uzrāda oficiālā statistika.

Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, jau šogad pieprasījums pēc būvniecībā strādājošajiem strauji palielināsies, jo pieaugs Eiropas Savienības fondu naudas pieejamība. 
Leģendārā “Nokia 3310” ir atgriezusies – aizvadītajās brīvdienās izziņota un izrādīta  šī modeļa šī  gada versija.

“Nokia 3310” klajā tika laista  2000. gadā, un kopš tā laika pārdoti 126 miljoni šo telefonu.
Jau ilgāku laiku klīda runas, ka leģenda atgriezīsies tirgū, un tagad beidzot tas ir noticis.

Arī jaunajam “3310” modelim būs podziņas, spēle “Čūska”, kā arī mūsdienīgas iezīmes – krāsains ekrāns,  divu megapikseļu kamera ar zibspuldzi, Bluetooth, austiņu ports, microSD atmiņas kartes iespējas.
Vizuāli jaunais “3310” telefons atgādina savu leģendāro priekšteci, taču telefons nebūs  gluži “1:1:  kopija – tas ir nedaudz mazāks, plānāks un vieglāks.

Telefona cena paredzēta 49 eiro. Latvijā telefons pārdošanā varētu nonākt  jau vasaras sākumā. 
Ikviens interesents ir aicināts pieteikt savu dalību konkursā "Ceļojuma experts", kurā iecerēts apkopot ērtākās un ceļošanā noderīgākās mobilās lietotnes, lai par tām informētu arī citus ceļotgribētājus.

Dalībniekus aicina dalīties ar izmantoto ceļošanas lietotņu aprakstu, kā arī savos ceļojumos pieredzēto.
Konkursā var piedalīties ikviens interesents bez vecuma ierobežojuma ar interesi par jaunākajām tehnoloģijām, kas var būt papildināta ar ceļošanas pieredzi, un vēlmi tajā dalīties.
Lai pieteiktu savu dalību, nepieciešams sagatavot iecienītāko mobilo lietotņu aprakstu, uzsverot to unikalitāti un funkcijas ar pamatojumu, kādēļ izvēlēti konkrētie produkti.

Darbu jāsagatavo brīvā formā, tā var būt prezentācija, video utt. 

Sagatavotais apraksts, saite ir jāsūta uz e-pastu travel@squalio.lv, norādot vārdu, uzvārdu, vecumu un mobilā tālruņa numuru.
Rezultāti tiks publiskoti 9. martā.
Pērn , 1.septembrī spēkā stājās likums, kas paredz daļēju atbrīvošanu no naudas soda, ja vainīgais savu vainu atzīst un sodu samaksā 15 dienu laikā, visbiežāk  soda atlaidi piemēro maznozīmīgiem pārkāpumiem.

Sešu mēnešu laikā teju septiņi tūkstoši pārkāpēju ir saņēmuši daļēju atbrīvošanu no uzliktā naudas soda.
Visbiežāk 50% atlaidi sodam piemēro Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, savukārt daudzas citas iestādes atlaides sodiem piemērojušas daudz retāk.

Tieslietu ministrija nākotnē atlaides paredzēs, iespējams, arī fotoradaru un nepareizi novietotu auto sodiem.

Jaunās kārtības iemesls ir tas, ka Tieslietu ministrija vēlas, lai soda izpilde notiktu pēc iespējas ātrāk un, lai taupītu resursus, kas tiek tērēti pārsūdzībās. 
Gadā vidēji tiek noformēti ap 600 000 administratīvo protokolu, un līdzšinējā administratīvo sodu sistēma ir bijusi neefektīva, jo apmaksāti tiek tikai ap 40% no visiem uzliktajiem sodiem, un arī tāpēc tika ierosinātas šīs izmaiņas.

Kārtība paredz, ka personu varētu daļēji var  atbrīvot no naudas soda samaksas -  ja administratīvā pārkāpuma lietā nav  cietušo, nav apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nav   daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas. 

Ja pārkāpējs 15 dienu laikā nebūs samaksājis naudas sodu 50% apmērā, uzliktais naudas sods būs jāmaksā pilnā apmērā. 
„Satiec savu meistaru!” pasākuma būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē.

Pasākums “Satiec savu meistaru!”, kas visā Latvijā notiks jau vienpadsmito reizi, kļuvis par gaidītu notikumu un guvis lielu atsaucību no meistaru un apmeklētāju puses. Pasākums jau tradicionāli norisināsies vienlaikus ar projektu „Eiropas amatu prasmju dienas” – no 31.marta līdz 2.aprīlim. 

Pasākuma norises formas ir dažādas – dalībnieki tiek aicināti rīkot meistardarbnīcas, individuālas nodarbības, atvērtās darbnīcas, paraugdemonstrējumus, lekcijas, priekšlasījumus, koncertus vai dančus un kopīgu muzicēšanu, u.c.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs apkopojis un izvērtējis akcijas "Satiec savu meistaru! 2017" pieteikumus. No 170 saņemtajiem pieteikumiem dalībai pasākumā apstiprināti 167.

Šeit var iepazīties ar meistaru sarakstu, pie kuriem doties iemācīties ko jaunu vai papildināt esošās zināšanas.
Valsts valodas centrs aicina pieteikties  sabiedriskos palīgus.

Valsts valodas centra sabiedriskā palīga darbs ir aizraujošs un interesants, bet pretendentu apmācības – saistošas. To apliecina fakts, ka Valsts valodas centrā kopš 2015. gada decembra darbojas jau 27 sabiedriskie palīgi. Kaut gan brīvprātīgo darbs Latvijā nav īpaši populārs, Valsts valodas centra palīgi pierāda pretējo.

 Sabiedrisko palīgu institūts izveidots ne tikai Valsts valodas centra atbalstam, bet nodrošinot palīdzību ikvienam sabiedrības loceklim gadījumos, kad ir šaubas par latviešu valodas pareizu lietojumu. 

Sabiedrisko palīgu funkcijās ietilpst privātpersonu konsultēšana par valsts valodas lietojumu publiskajā informācijā, kā arī preču marķējumā un lietošanas instrukcijās.
Palīgi ir snieguši konsultācijas gan par pareizrakstības jautājumiem, gan valsts valodas lietojumu publiskajā informācijā.
Savukārt Ventspils Augstskola sadarbībā ar vienu no sabiedriskajiem palīgiem ir veikusi pētījumu par valsts valodas izmantošanu preču marķējumā un lietošanas instrukcijās.

Iecerēts, ka tuvāko gadu laikā katrā novadā un pilsētā darbosies sabiedriskais palīgs, pie kura varētu vērsties un lūgt palīdzību valsts valodas pareizā lietošanā.

Par Valsts Valodas centra sabiedrisko palīgu  var iesniegt pieteikumus  nepārtraukti, bet tos vērtē divas reizes kalendārajā gadā. 

 Ar konkursa nolikumu un līdzdarbības līgumu var iepazīties Valsts valodas centra mājaslapā. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram