Šonedēļ Latvijas skolās sākas "Draudzīgā aicinājuma" nedēļa. Tradīcija, kas iedibināta pirms vairāk nekā 80 gadiem, aicina ikvienu atcerēties savu skolu un dāvināt tai grāmatas.

Vakar grāmatas Madonas pilsētas vidusskolai dāvināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Šajā skolā viņš savulaik mācījies un vēlāk strādājis par skolotāju. 
Līdz ar prezidentu aicinājumam dāvināt grāmatas skolai atsaukušies virkne absolventu, kas Madonas vidusskolu ar lepnumu sauc par savējo.

Draudzīgais aicinājums ir 1935. gada 28. janvārī K. Ulmaņa iedibināta akcija, aicinājums dāvināt grāmatas savām bijušajām skolām.
Pirmajā akcijas norises gadā skolas saņēma 1,7 miljonu grāmatu un tūkstošiem gleznu.
Iepriekšējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis 1994.gadā atjaunoja prezidenta Kārļa Ulmaņa sākto tradīciju 28.janvārī dāvināt skolām grāmatas. 

Akcija turpinās, un ikviens tiek aicināts dāvināt grāmatas savai skolai.
Grāmatu lasīšanu kā hobiju min arvien mazāk skolēnu, jo galvu un rokas nodarbina datori un mobilie telefoni.
Zelta Avenes balva  ir amerikāņu publicista Džona Vilsona 1980. gadā dibināta antibalva, kas atzīmē gada sliktāko filmu, aktieru sliktākās lomas, scenāriju, režiju, kinodziesmu. 
Tā tika izveidota kā Amerikas Kinoakadēmijas balvas  “Oskars” pretstats un to parasti pasniedz dienu pirms “Oskaru” balvu ceremonijas.

"Uzvarētājiem" tiek pasniegtas golfa bumbiņas lieluma avenes, kas nopūstas ar zelta krāsu. To vērtība ir aptuveni pieci dolāri (4,6 eiro).
"Zelta avenes" balvu izvēlas komisija apmēram 900 dalībnieku sastāvā. Par tās dalībnieku var kļūt ikviens, un lētākā gada maksa ir 37 eiro.

Holivudas kino antibalvas "Zelta avene" nominantu vidū šogad ar deviņām nominācijām dominē filma "Transformeri: Pēdējais bruņinieks".
"Transformeru" franšīzes piektā kinolente izvirzīta sliktākās filmas, sliktākās jaunās ekranizācijas, plaģiāta vai turpinājuma, sliktākā scenārija un sliktākā ekrāna pāra kategorijās.

Uz sliktākās filmas "aveni" pretendē arī filma "Pludmales patruļa", - "Emodži filma" - "Mūmija" un "Tumsa piecdesmit nokrāsās".

"Zelta aveņu" laureāti tiks pasludināti 3.martā - dienu pirms "Oskara" balvas pasniegšanas.

Interesanti, ka savulaik Sandra Buloka vinnēja Zelta aveni nominācijā - sliktākā aktrise, nākošajā dienā viņai piešķīra "Oskaru" nominācijā - labākā aktrise.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina iedzīvotājus neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju "DNP Fatburner", jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Paziņojumu  Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā ievietojusi Apvienotā Karaliste, kurā jau konstatēti astoņi "DNP Fatburner" izraisīti nāves gadījumi. Eksperti ir konstatējuši, ka šī produkta sastāvā atrodama ļoti toksiska viela - dinitrofenols jeb DNP, kas Pirmā pasaules kara laikā tika izmantota kā sprāgstviela, bet vēlāk lauksaimniecībā - kā pesticīdi.

 "DNP Fatburner" pircējiem tiek piedāvāts kā tievēšanas līdzeklis - "tauku dedzinātājs", un tas īpaši tiek ieteikts personām, kuras nodarbojas ar kultūrismu.
Lai izskaustu negodprātīgus pasažieru autobusu šoferus, kuri mēdz paņemt no pasažiera naudu, neizsniedzot pretī biļeti, Autotransporta direkcija (ATD) šogad plāno pastiprināt biļešu kontroli un paplašināt videonovērošanas pieejamību autobusos.

Salīdzinot ar 2015.gadu, biļešu kontrole jau pērn bijusi divreiz lielāka.
Vēl viens no viediem, kā cīnīties ar negodprātīgiem šoferiem, ir bezskaidras naudas norēķinu iespējas ieviešana autobusos.

ATD arī aicina pasažierus pieprasīt šoferiem biļešu izsniegšanu. Tas ir būtiski ne tikai tāpēc, ka tādējādi negodprātīgi šoferi vairs nevarēs krāpties, bet arī tāpēc, ka no pasažieriem izsniegtajām biļetēm, kas ir reģistrētas kā pārdotas, veidojas kopējā reisu statistika, kas savukārt ir viens no faktoriem, kas tiek ņemts vērā plānojot izmaiņas maršrutos.

Līdz 2019.gadam plānots ieviest bezskaidras naudas norēķinus vismaz 50% sabiedrisko transportlīdzekļu. 
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (LTAB) ikvienam autovadītājam piedāvā bezmaksas drošas ziemas braukšanas konsultācijas.
Šobrīd tiek izsludināta pieteikšanās konsultācijām Biķernieku trasē, Rīgā. Pieteikties var, zvanot uz tālruni 20777222 (darba dienās no plkst.9:00-17:00).
 
Nodarbību dalībniekiem tiks skaidroti drošas braukšanas pamati, veidota izpratne par bremzēšanas ceļa garumu, tā ietekmējošiem faktoriem ziemas apstākļos, par šķēršļu apbraukšanu un par to, kā izvairīties no sadursmes, ja bremzēšanas ceļš ir nepietiekams. Tāpat interesentiem individuāli tiks sniegts skaidrojums par auto riepu stāvokli un to izvēli atbilstoši ikdienas braukšanas stilam.
 
Šobrīd plānotie grupu nodarbību laiki Rīgā - Biķernieku trasē:
 Otrdien, 23.janvārī, plkst. 12:00, 14:00, 16:00 un 18:00
Trešdien, 24.janvārī, plkst. 12:00, 14:00, 16:00 un 18:00
Ceturtdien, 25.janvārī, plkst. 12:00, 14:00, 16:00 un 18:00
 
CSDD jau kopš 2015.gada piedāvā autovadītājiem bez maksas uzlabot savas braukšanas iemaņas ziemas apstākļos. Divu gadu laikā šajās apmācībās piedalījušies vairāk nekā trīs  tūkstoši autovadītāju.
 
Nosacījumi: nodarbībā drīkst piedalīties jebkurš autovadītājs ar savu transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ziemas riepām, kuram ir derīga tehniskā apskate un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Vēlams uz nodarbību ierasties ērtos, braukšanai atbilstošos apavos un siltā apģērbā.
 
Gadījumā, ja kāds autovadītājs netiek uz iepriekš pieteiktu nodarbību, lūgums sniegt informāciju uz iepriekš norādīto tālruni, lai varētu operatīvi piedāvāt vietu citiem braukt gribētājiem.
 
Visa informācija par drošas braukšanas apmācībām tiks sniegta  www.bksb.lv un  www.csdd.lv kā arī sociālajos tīklos:  www.facebook.com/BikerniekuTrase, www.twitter.com/TraseBikernieki,  https://www.facebook.com/csddlatvia/ , https://twitter.com/CSDD_LV
 
Ceturtdien, plkst. 17.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkā (LNB), telpā pie bibliotēkas ieejas iepretim LNB Ziedotāju sienai tiks atklāta īpaša filmas-leģendas “Nameja gredzens” tērpu izstāde, ko radījusi pieredzes bagātā kostīmu māksliniece Sandra Sila.

Šāda ekspozīcija ir neparasts notikums, jo filmai kopumā radīti vairāk nekā 300 tērpu komplektu, kuru darināšanā piedalījušies daudzi Latvijas amatnieki, kā arī rotu un butaforiju mākslinieki. Izstādē tuvplānā varēs ieraudzīt krāšņākos no tiem. Tā apskatāma līdz 25. februārim. Ieeja bez maksas.

Filma “Nameja gredzens” stāsta par 13. gadsimta leģendu, kur pēc Zemgales valdnieka Viestura nāves par karali kļūst jaunais Namejs. Viņa uzdevums ir nosargāt savu zemi un tautu pret krustnešu tīkojumiem.
Nameja lomu filmā atveido zviedru aktieris Edvīns Endre, kurš Latvijas skatītājiem pazīstams no seriāla “Vikingi”.
Galvenajās lomās redzēsim arī lietuviešu uzlecošo zvaigzni Aisti Dirziuti un Džeimsu Blūru no Lielbritānijas.
Tāpat arī filmā spēlē latviešu aktieri Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš, Dainis Grūbe, Lauris Dzelzītis, Ivo Martinsons, Elīna Vāne un citi.
Stūra mājā aplūkojamā izstāde "Izstaigā Stūra māju" apmeklētājiem tiks slēgta 30.septembrī, liecina Stūra mājas pārstāvju ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Ierakstā tiek skaidrots, ka ēka apmeklētājiem tiks slēgta, jo apsaimniekotājs VAS "Valsts nekustāmie īpašumi" (VNĪ) veiks remontdarbus. Atjaunotās ekspozīcijas atklāšanas datums nav zināms.

VNĪ, lemjot par Stūra mājas jeb Tetera nama nākotni, rosina to dalīt divās daļās - Stūra mājas daļā saglabājot vēstures liecības un piemiņu par politiski represētajiem un Latvijas vēstures drūmo periodu, bet atlikušajā Tetera nama daļā atjaunojot iepriekšējo spozmi un dzīvību.
Izskatot šo scenāriju, VNĪ ņēma vērā gan arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas un kultūrvēsturiskās izpētes rezultātus, gan ētiskos aspektus.

Stūra māja plašākai publikai pirmo reizi tika atvērta 2014.gada maijā, un tajā bija skatāms Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts "Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014".
Tas ar piecām tematiskajām izstādēm, ekskursijām gida pavadībā, konferencēm, diskusijām, koncertiem, semināriem bijis viens no vērienīgākajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumiem. Neilgi pēc ēkas atvēršanas tā izpelnījās lielu interesi apmeklētāju vidū - tika izpirktas visas biļetes un pie Stūra mājas veidojās dzīvā rinda. Arī vēlāk Stūra mājas izstādes bija plaši apmeklētas.
Stūra māju saglabāt aicinājusi Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.
Simtgades atklāšanas pasākumā Latvijas augstākās amatpersonas un bijušie valsts prezidenti šodien Latvijas Nacionālā bibliotēkas (LNB) projektā “Tautas grāmatu plaukts” pasniedza savu dāvinājumu - sev īpašu grāmatu ar novēlējuma ierakstu.
Sev nozīmīgas grāmatas "tautas grāmatu plauktam" uzdāvinājušas arī valsts augstākās amatpersonas.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis „Tautas grāmatu plauktam” dāvināja grāmatu „Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā”, bet premjers Māris Kučinskis - Stārastes pasaku grāmatu ar vēstījumu, ka Latvijas valsts arī kādreiz bija iedomājama tikai pasakā, bet daudzi tai ticēja un tas piepildījies, tāpēc vienmēr jāturpina ticēt pasakām.

Grāmatas dāvināja arī bijušies Latvijas prezidenti. 
Guntis Ulmanis „Tautas grāmatu plauktam” uzdāvināja Aleksandra Čaka „Mūžības skartos”, Vaira Vīķe-Freiberga – Māras Zālītes romāna “Pieci pirksti” anglisko tulkojumu, Valdis Zatlers - Viktora Kaminska grāmatu „Latvija”.
savukārt kultūras ministre Dace Melbārde - UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas izdoto grāmatu „Mācīšanās ir zelts”.

Dāvinātās grāmatas paliks ne tikai "Tautas grāmatu plauktā" lasītāju apskatei, tajās ierakstītie vēlējumi būs pieejami digitālā formā, veidojot sava veida vēsturisku simtgades liecību par vēlējumiem Latvijas cilvēkiem valstiskuma lielajā gadskārtā.

LNB "Tautas grāmatu plauktu" Latvijas valsts simtgadē aicināts bagātināt ikviens.
Lai piedalītos dāvinājumā, ir jāizvēlas viena īpaša grāmata, tās titullapā jāieraksta vēstījums, kāpēc dāvinātājs šo grāmatu ir izraudzījies. Izvēlēto grāmatu var pasniegt gan LNB, gan jebkurai citai publiskajai bibliotēkai, pievienojot dāvinājuma veidlapu, kas pieejama tautasgramatuplaukts.lv.
Bibliotekārs dāvinātājam izsniedz īpašu apliecinājumu par grāmatas dāvinājumu "Tautas grāmatu plauktam".


Visvairāk mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons 2017" nomināciju saņem dziedātājs Dons, Intars Busulis un grupa "Instrumenti".

Dons, Busulis un grupa "Instrumenti" nominēti trīs kategorijās, savukārt mākslinieki "Viņa", "Labvēlīgais tips", Carnival Youth", "Iļģi", "Mesa", "Prāta vētra", Auļi un Tautumeitas" un "Ozols un Tehnikums" katrs ieguvuši divas nominācijas.

Šogad nominācijā "Tautas vai pasaules mūzikas albums" uz balvu pretendē mākslinieka Kārļa Kazāka albums "Dzirdi balsis", "Auļi un Tautumeitas" albums "Lai māsiņa rotājās!", Staņislava Judina un Asnates Rancānes albums "OP.2, grupas "Zari" albums "Sazaroti" un grupas "Iļģi" ieraksts "Tur kur mīti".

Kategorijā "Bērnu mūzikas albums" nominēts grupas "Knīpas un Knauķi" albums "Ar vilciņu Rīgā braucu", dažādu izpildītāju albums "Sveika, rotaļlietu kaste", "Dzeguzītes un draugu" albums "Kur dzīvo laime", un grupas "Zeltābele" ieraksts "Skaitāmpantiņu dziesmiņas".

Uz balvu nominācijā "Pop mūzikas albums" pretendē Lindas Leen albums "Digital Church", grupas "Labvēlīgais tips" albums "Kaste", Raimonda Paula un dažādu izpildītāju albums "Kad tu ej pie bitēm ", Intara Busuļa un Abonementa orķestra albums "Nākamā pietura" un grupas "Astro'n'out" albums "Urda".

Nominācijā "Hip hopa mūzikas albums" nominēts projekta "Mesa" albums "II", Anša albums "Balzams", izpildītāja "Eda vārdi" albums "Īstas acis", mākslinieces "Viņa" albums "Acis", kā arī repera Ozola un grupas "Tehnikums" sadarbības projekts "Semestris".

Nominācijā "Akadēmiskās mūzikas albums" uz balvu pretendē "Trio Art-i-Shock" albums "Art-i-Shock", Latvijas Radio kora albums "Daba un dvēsele ", Lūcijas Garūtas albums "Klaviermūzika", Jauniešu kora "Kamēr" albums "Pelēcis. Plakidis. Kamēr…", kā arī Latvijas Radio kora albums "Rakstītāja".

Uz balvu par alternatīvās vai indie pop mūzikas albumu pretendē Sniedze Prauliņa ar albumu "Inkrustācija", ansambļa "Manta" albums "Karaliene Anna", grupas "Spāre" albums "Masa", "Sattelites LV" albums "Varavīksnes galā" un grupas "Carnival Youth" ieraksts "VIenā vilcienā".

Nominācijā "Džeza vai blūza mūzikas albums" uz balvu pretendē grupas "Very Cool People" albums "Heya Some Kind of Fish! We Don’t Know The Name Of This Fish In English, But In Latvian It Is Vimbas", grupas "S&T Syndicate" albums "Interaction", Gerhard Orniga un Toma Rudzinska kvarteta albums "Locomotion", Daumanta Kalniņa albums "Sirds prieks" un Dāvja Jurkas kvarteta albums "Strings attached".

Nominācijā "Elektroniskās vai deju mūzikas albums" nominēts grupas "Ryga" albums "Catch Her Groove", "Bandmaster" albums "Stay Awake", grupas "Oriole" albums "The Mushroom Music Vol.4", "Brimstone" ieraksts "Trapezium" un dažādu izpildītāju veidotais albums "Veidenbaums. Vaidi un gaidi".

Jaunajā kategorijā "Instrumentālās vai starpžanru mūzikas albums" nominēts grupas "Dagamba", albums "#LudvigVanRammstein", Jāņa Lūsēna, Evijas Mundeciemas, Harija Gūtmaņa, Karīnas Mazūras un Māra Ziemeļa albums "Aiz", Aivara Hermaņa un Ērika Upenieka albums "Bague Duo", Zinta Žvārta albums "Gadalaiki. Rudens Saksofons" un dažādu izpildītāju albums "Jānis Rozentāls. Bez vārdiem".

Nominācijā "Roka vai metāla mūzikas albums" uz balvu pretendē grupas "Oghre" albums "Gana", grupas "Relicseed" albums "Ideoloģija", grupas eschatos" albums "Maere", grupas "Art Of Keeping Secrets" albums "Master and Servant", kā arī "Frailty" albums "Ways of the Dead".

Vienlaikus "Zelta mikrofonu" kategorijā "Šlāgera vai kantrī mūzikas albums" varētu saņemt Viktors Tilčiks par albumu "Mazā pasaule", Andris Daņiļenko par albumu "Meitenei ar sārtām lūpām", grupa "Normunds Jakušonoks un Tipa orķestris" par albumu "Notikums", Gunārs Meijers par albumu "Saki man", kā arī grupa "Galaktika" par albumu "Sirds vēl tic".

Kategorijā "Debija" nominēta māksliniece "Viņa" ar dziesmu Elpo", Reinis Kapone ar dziesmu "Katafalks", grupa "himnas" ar albumu "Manuskripts", grupa Sudden Lights" ar albumu "Priekšpilsētas", kā arī mākslinieks Kriss Noa ar albumu "What About Tomorrow".

Nomināciju "Koncertieraksts" saņēmusi grupa "Auļi un Tautumeitas" par ierakstu "Lai māsiņa rotājas", ieraksts "No zobena saule lēca", Dona koncerts, "Tepat", grupas "Iļģi" koncerts "Spēlēju. Dancoju. Dejoju" un metālopera "Kurbads. Ķēves dēls".

Nominācijā "Labākā dziesma" uz balvu pretendē "The Sound Poets" dziesma "Joprojām", Intara Busuļa "Nākamā pietura - depo", Dona dziesma "Pa ceļam", grupas "Prāta vētra" ieraksts "Tevis dēļ" un grupas "Instrumenti" dziesma "Visa par daudz".

"Zelta mikrofonam" kategorijā "Videoklips" nominēti izpildītāji "Alaska Dreamers" par videoklipu "About You", grupas "The Bad Tones" video "Hot Headed Woman", Elizabetes Balčus video "Tourist", muzikālās apvienības "Ozols & Tehnikums" video "Tu vari tēlot", kā arī grupas "Instrumenti" video dziesmai "Visa par daudz".

Vienlaikus tika izvirzītas desmit dziesmas tautas balsojuma balvai jeb "Alfas gada dziesmai". Nomināciju saņēma grupas "Musiqq" dziesma "Atbalss", grupas "Labvēlīgais tips" dziesma "Frāzes", "Mesa", Renāra Kaupera un Arstarulsmirusa kopdarbs "Vēl augstāk", grupas "Carnival Youth" dziesma "Kilometriem tālu", Aijas Andrejevas un "Alex" kopdarbs "Mēs pārejam uz tu", Busuļa "Nākamā pietura - depo", Dona "Pa ceļam", grupas "Instrumenti" dziesma "Visa par daudz" un grupas "Bermudu divstūris" dziesma "Zaudējam brāli"

Radio hīts tiks paziņots tikai balvu pasniegšanas ceremonijā 27.februārī Dailes teātrī, savukārt kandidātus kategorijā "Gada albums" žūrija vērtēs līdz februāra vidum.

27.februārī Dailes teātrī ceremonijā "Zelta mikrofons" 22.reizi apbalvos gada labākos mūziķus un mūzikas nozarē iesaistītos 17 kategorijās. Šogad balvai iesniegti 309 pieteikumi, kas ir par 43 ierakstiem vairāk nekā pērn.
Šajā gadā ceļa remontdarbi plānoti 152 valsts autoceļu objektos, no tiem 26 būs finansēti no Eiropas Savienības (ES) fondiem, bet 126 – no valsts budžeta. Kopumā dažādu veidu darbi plānoti 1200 kilometros.
2018. gadā no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 183 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 124 miljoni eiro.

Lielākie būvdarbi 2018. gadā notiks šādos autoceļu posmos:
- Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) 54,60.-72,78., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Liepāja–Lietuvas robeža (Rucava) (A11) km 50,547.-58,997., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Rīga–Sigulda–Igaunijas rob. (A2) (Veclaicene) km 88,10.-95,20.;
- Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) km 2,147.-8,02., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Krāslava–Preiļi–Madona posmā Kastīre–Preiļi (P62) km 44,15.-57,54., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Augšlīgatne–Skrīveri (P32) km 47,20.-60,29., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Augšlīgatne–Skrīveri (P32) km 61,27.-72,27.;
- Ventspils (Leči)–Grobiņa posmā Labrags–Vērgale (P111) km 43,20.-63.;
- Valmiera–Cēsis–Drabeši (P20) km 29,63.-39,73., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Kārsava–Ludza–Ezernieki (P49) km 16,79.-25,29.
 
VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) turpina strādāt, lai piesaistītu līdzekļus no alternatīvajiem finansējuma avotiem. Turpināsies darbs pie Ķekavas apvedceļa projekta realizācijas, kas tiek īstenots pēc privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa. Jau ir iegādāti 75 procenti no projekta realizācijai nepieciešamajām zemēm un  šogad ir plānots izsludināt partnerības iepirkumu.

Šogad valsts autoceļu tīklā plānoti vēsturiski apjomīgākie grants autoceļu remontdarbi, tiem ir novirzīti 34,8 miljoni eiro. Salīdzinājumam – 2017. gadā vietējo ceļu sakārtošanai bija atvēlēts 9,1 miljons eiro.
 
Prioritāri tiks sakārtoti vietējie autoceļi, uz kuriem ir lielākā satiksmes intensitāte, vairāk brauc kravas transports un kurus izmanto lielāks skaits cilvēku. 
 
No 20 081 km valsts ceļu 11 110 kilometri ir ar šķembu un grants segumu, t.sk. 855 km ir reģionālie valsts ceļi un 10 202 km vietējas nozīmes ceļi, kā arī 53 km ir blakusceļi.
 
2017. gada dati liecina, ka 9,2 procenti grants autoceļu bija labā tehniskā stāvoklī, 48,4 procenti – apmierinošā, bet 42,3 procenti – sliktā.
Svētdien,  Āraišos notiks ziemas skriešanas un nūjošanas pasākumā Noskrienziemu.lv. Plašāk var izlasīt par šo pasākumu te.

Arī Radio TEV komanda piedalījās pirmajā noskrienziemu.lv  posmā – decembrī tas notika Sējā.

Svētdien Āraišos ikviens pats varēs izvēlēties distanci - tautas distance - 9,4 km. Sporta distance - 18,8 km un nūjošanas pārgājiens 9,4 km garumā ar laika limitu 3h.

Bet kā pareizi ģērbties skrienot ziemā? To portālam nra.lv skaidroja skriešanas eksperts Raimonds Soopargs.
Ar ko  skriešana ziema atšķiras?  Ir aukstāks un mitrāks, kas nozīmē, ka aktualizējas apģērba jautājums. Ir slidenāks, kas savukārt nozīmē, ka ir jāpadomā par apaviem. Un ir tumšāks, tātad – aktualizējas drošības jautājums. Šīs ir trīs galvenās tēmas.

«Atšķirībā no kalnu slēpotāja, kuram ir slodze, braucot no kalna lejā, un kurš daudz ilgāku laiku brauc kalnā augšā, kas nozīmē, ka apģērbam ir jānodrošina, lai būtu silti arī tad, kad viņš neko nedara, skrējējam slodze ir visu laiku, ziemā – pat diezgan vienmērīga. Un pareizs apģērbs ne tikai pasargā no saslimšanas, bet arī ļauj justies komfortabli visu treniņa laiku. Un nedrīkst būt tā, ka esi noskrējis stundu garu treniņu un tev ir auksti. Tas nozīmē, ka esi uzvilcis kaut ko par maz vai nepareizi,» apgalvo skriešanas ekipējuma eksperts.
Raimonds Soopargs skaidro, ka ziemā skrējējam jāģērbjas kā sīpoliņam – divās trijās kārtās. Pirmā ir termoveļa, kuras galvenais uzdevums, neskatoties uz vārdu «termo», ir novadīt sviedrus no ķermeņa. Protams, vairāk vai mazāk tā arī silda. Termoveļa mēdz būt plānāka un biezāka, bet – veikalā tā obligāti ir jāpielaiko. Jo labai termoveļai ir jābūt kā otrai ādai, tā nedrīkst nekur atkarāties, piemēram, saliecot elkoni, nedrīkst veidoties «kabatas». Jo tad tur uzkrājas sviedri un tā dēļ var sākt salt.
Otrā kārta ir džemperis, kas ir galvenais sildītājs.
Un trešā kārta ir jaka, kuras galvenais uzdevums ir aizsargāt no vēja un mitruma. Tās ir biezākas un plānākas, tāpat arī otrās kārtiņas ir biezākas un plānākas. Bet ir jāsaprot, ka džemperis kā virsējā kārta ir pilnīgi nederīgs, ja ārā ir slapjš un vējains. Jo, piemēram, flīsam mitrums un vējš viegli tiek cauri.

«Lai nesaslimtu un normāli justos, līdz apmēram mīnus 8 ºC pietiek ar silto termoveļu un labu jaku, kas aiztur vēju un mitrumu. Ja ir aukstāks, ģērbjamies trijās kārtās – pa vidu nāk vēl džemperis. Vai flīsa, vai ar pūciņu. Vēlams tāds, kas pieguļ ķermenim, jo tad tas labāk elpo. Savukārt ļoti aukstā laikā priekšroka dodama maisīgākām drēbēm – termoveļai, protams, jābūt piegulošai, bet džemperis var būt brīvāks, jo tad starp termoveļu un džemperi veidojas siltā gaisa slānītis. Jā, biezie džemperi drusku zaudē elastībā, skrējējs paliek drusku lācīgāks, bet, ja ārā ir ļoti auksts, ir vairāk jādomā par siltumu,» uzsver skriešanas speciālists.

«Katram apģērba gabalam ir savs uzdevums, un, pareizi tos kombinējot, vajadzētu labi justies jebkuros laika apstākļos,» uzskata Raimonds Soopargs. Viņš uzsver: ziemā ļoti svarīgs aksesuārs ir cepure, jo 70% siltuma izdalās caur galvas virsu. Skrējējs var būt ļoti pareizi ekipējies, bet, neuzvelkot cepuri, un ja ārā ir mīnusos, ķermeņa saražotais siltums un enerģija iziet ārā un visam ķermenim vienalga ir auksti.
«Cimdi – ļoti individuāli. Vienam salst vairāk, citam mazāk. Es jau piecos grādos mīnusā skrienu ar dūraiņiem, bet zinu tādus, kuri skrien ar plāniem pirkstaiņiem arī lielos mīnusos,» stāsta skriešanas eksperts. Viņš iesaka labu kombināciju: plānie pirkstaiņi kā siltuma izolators un virsū biezāki pirkstaiņi, kas aizsargā no vēja un mitruma.

Apaviem, protams, ir liela nozīme ne tikai ziemā, lai kājas neslīdētu, bet arī – lai kājas būtu stabilas, lai nestraumētu ceļu locītavas, gūžas, muguru.
«Ziemas skriešanas apaviem ir lielāks protektors, zolei mīkstāka gumija, apavu augšdaļā ir tehnoloģija, kas aizsargā no mitruma. Ja ir ledus, nav nekā labāka par naglenēm – tās rada vislabāko saķeri. Bet ir cilvēki, kuri vasarā un ziemā skrien ar vieniem un tiem pašiem apaviem. Protams, tad jārēķinās, ka slīdēs vairāk. Iespējams, viņi skrien lēnāk, uzmanīgāk vai atrod tādas vietas, kas ir labi notīrītas vai nokaisītas, un slīdamība nav pārāk aktuāla,» spriež Raimonds Soopargs.

Ko darīt, lai nesaltu kājas? «Jāvelk termozeķes. Ar vecmāmiņas adītajām zeķēm skriet nebūs komfortabli. Jā, protams, parastā vilna ir vislabākais siltuma izolators, bet, ja tā samirkst – vai no sviedriem, vai no sniega, tā par 60% zaudē savu siltuma spēju. Tāpēc vilnu sportā nekad nelieto. Nekad nelieto arī kokvilnu. Jā, tā ir ļoti patīkama ikdienā, bet kokvilna netiek galā ar lielu sviedru daudzumu, kas izdalās, piemēram, skrienot. Kokvilna sviedrus uzsūc, bet nevada projām. Tā tikai piesūcas ar mitrumu un kļūst smagāka. Tas ir slikti gan vasarā – jo tā rīvējas gar ādu un rodas noberzumi, gan ziemā – jo mitrums netiek aizvadīts, un cilvēks sāk salt,» skaidro skriešanas ekipējuma eksperts.

«Ļoti komfortabla temperatūra, lai aktīvi darbotos īsajā sporta formā, ir +18 ºC, līdz pat +26 ºC, kas ir robeža ar karstumu. Ja ir mazāk par +18 ºC, kas ir robeža starp siltu un vēsu, skrējējam jāsāk nosegt ceļi, tāpēc ir 3/4 bikses – ar tādām diezgan komfortabli skriet ir līdz +12 ºC. Kad kļūst vēsāks, velk garās plānās skrējēju bikses, un ar tām var skriet līdz +6 ºC, kas ķermenim ir jau robeža starp vēsu un aukstu laiku. Zem +6 ºC jau sāk salt augšstilbu muskuļi, bet treniņa laikā tiem ir jābūt zināmā siltumā. Tāpēc tad jāvelk ziemas bikses,» stāsta Raimonds Soopargs, norādot, ka ziemas biksēm ir divi varianti: vai ar mitrumu un vēju aizturošu tehnoloģiju priekšpusē (ja ir mazāk par 2 ºC, apakšā velk termoveļu), vai vienkāršas ziemas skriešanas bikses, kas ir mazliet biezākas un siltākas par vasaras biksēm. Nelielos mīnusos arī zem šīm biksēm velk vai nu termobikses, vai pa virsu virsšortus ar vēju un mitrumu aizturošām funkcijām. Virsšorti parasti ir garumā līdz celim, var būt arī polsterēti, un tie ļauj augšstilbu muskuļiem būt siltumā.

Ja skrējējs pareizi saģērbjas, var skriet arī lielos mīnusos. Raimonds Soopargs ir pamēģinājis arī 27 ºC. Tas esot diezgan ekstrēmi, bet 50 minūšu krosu noskriet varot mierīgi. «Skriet nevajadzētu, ja, zināmos mīnusos ieelpojot auksto gaisu, cilvēkam sāk degt plaušas. To uztrenēt nevar. Tad ir jābeidz skriešana ārā un jāskrien telpās pa skrejceliņu.»

«Par pareiza apģērba izvēles principiem ir jāsāk domāt, ja cilvēks skrien regulāri un daudz. Katram trenerim gan ir savs viedoklis, kur ir tā robeža starp maz un daudz. Es šo robežu esmu novilcis – 10 kilometri nedēļā. Tās ir trīs rīta rosmes pa trīsarpus kilometriem, kas, manuprāt, ir pietiekami daudz cilvēkam, kurš ar sportu daudz nedraudzējas vai arī pamatā nodarbojas ar citu sporta veidu,» uzskata Raimonds Soopargs.
Viņaprāt, ja cilvēks skrien līdz desmit kilometriem nedēļā, viņš par apģērbu var pārāk neiespringt, var vilkt arī kokvilnu – jo, neskrienot vairāk par trīsarpus kilometriem, baigi nesasvīst. Plus mīnus ērti apavi, un aiziet! «Tikko jūs skrienat vairāk un nopietnākā līmenī, ir jēga sākt saprast, kā ģērbties un ko vilkt kājās.»

Skriešanas eksperts atgādina par drošību.
• meitenēm, skrienot tumšā laikā, noteikti vajadzētu kādu informēt, pa kādu maršrutu jūs skriesiet un apmēram cik ilgi; visdrošāk būtu skriet divatā, trijatā
• būtu labi līdzi ņemt mobilo telefonu
• ir svarīgi ne tikai redzēt citus, bet arī citiem ir jāvar redzēt jūs, tāpēc skriešanas trasi vēlams izvēlēties apgaismotu; ja gribat skriet pa Mežaparku, kur tālais gals nav izgaismots, ļoti laba lieta ir pieres lukturis – rādot ceļa segumu, tas pasargās no traumām
• visi zina atstarotājus, ko apliek ap roku – ja mašīnas gaismas trāpa virsū, tie spīd; skrējējiem tagad ir arī tādi, kuros ir baterija un iestrādāti režīmi, kad atstarotājs vai nu mirgo, vai vienkārši spīd pat tad, ja neko nespīdina virsū
• ja skrienat gar ceļa malu, no drošības viedokļa ļoti labas ir atstarojošās vestes spilgtās krāsās
• nesen parādījies ir arī High Visibility jeb augstas redzamības apģērbs: jaka var izskatīties melna vai tumši zila, bet, kad tai virsū trāpa gaisma, parādās dažādi spīdīgi elementi un cilvēks izskatās kā Jaungada eglīte; tādi elementi ir iestrādāti arī apavos

Avots: nra.lv
Topošo autovadītāju apmācība un pārbaudes procesa teorētiskā un praktiskā sadaļa tiek nemitīgi pilnveidota. Kā viens no pēdējiem jaunumiem autovadītāju apmācībā būs video jautājumu ieviešana eksāmenos no šī  gada pavasara.

Tas mudināšot autovadītājus laikus prognozēt un atpazīt bīstamas satiksmes situācijas, kā arī attīstīšot prasmes rīkoties šādās situācijās. 
Video jautājumi pieejami ne tikai autoskolām un to audzēkņiem, bet ikvienam interesentam.

Video jautājumi tiks izmantoti arī dažādos CSDD izglītības projektos, kā arī sabiedrībai skaidrojot situācijas ceļu satiksmē.
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā atklāta unikāla izstāde, kas aptver plašu galda spēļu klāstu un atklāj to attīstības vēsturi.
Apskatāmas vairāk nekā 200 spēles, kas ir daļa no divu cēsnieku kopīgi veidotās kolekcijas.

Popularizējot galda spēļu kultūru, turpmāko pusgadu apmeklētājiem būs arī iespēja pašiem izspēlēt un tā iepazīt kādu sen aizmirstu vai atcerēties labi zināmu spēli. 

Vitrīnā izlikts arī aptuveni 2000 gadus vecs metamais kauliņš, kas atrasts Romas impērijas provincē, mūsdienās Serbijas teritorijā. Kolekcionējot galda spēles uzzināti daudz interesantu vēstures faktu.

Izstādē eksponētas 232 spēles, taču kopumā  kolekcijā to ir ap 500.
Tiek uzskatīts, ka tā ir lielākā vēsturisko galda spēļu kolekcija Baltijā.
Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko  nominēta prestižajai "Laureus" sporta balvai kategorijā 2017.gada lielākais atklājums jeb izlaušanās.

"Laureus" balvas tiek pasniegtas kopš 2000.gada.
Tās piešķir par izciliem sasniegumiem sportā, sportiskā gara un godīgu sacensību principu ievērošanu cilvēkiem, kuri kalpo par piemēru citiem un uzlabo sava sporta veida tēlu.

Balvas piešķir organizācijas "Laureus World Sports Academy" žūrija, kurā strādā 50 izcili bijušie sportisti un sportistes.

Pērn "Laureus" balvu kā lielākais atklājums saņēma par Pirmās formulas pasaules čempionu kļuvušais Niko Rosbergs, 

Kopš 2000.gada lielākā atklājuma balvu pa piecām reizēm saņēmuši golferi un F-1 braucēji, bet četras reizes tenisisti. Tieši tenisisti ir vēsturē visvairāk reižu nominēti šai balvai.

Balvu saņēmēji tiks nosaukti 27.februārī.
Arizonas ultramaratona organizatori diskvalificējuši vienu no skrējiena dalībniekiem Keliju Agnevu, kurš sacensību laikā slēpās tualetē. 

Agnevs bija izgudrojis taktiku – kā ātrāk tikt līdz finišam.
Katrā apļa beigās sportists devās uz starta līniju, 7 minūtes pavadīja biotualetē un atkal finišēja, pieskaitot sev lieko pusotru kilometru.

Pārkāpumu fiksēja viens no tiesnešiem, kurš pierakstīja rezultātus: ”Kad Kelijs pabeidza apli, viņš šķērsoja finiša līniju un apstājās. Viņš stāvēja, skatījās uz finiša monitoru un devās uz biotualeti. Kelijs biotualetē pavadīja 7 minūtes. Tad viņš iznāca ārā un šķērsoja finišu, pieskaitot sev apli, kuru nebija skrējis".

2014./15. gadā, ar 88,5 noskrietiem kilometriem, sportists kļuva par 48 stundu garā maratona uzvarētāju.

Pēc notikušā, Agnevam tikai piespriesta mūža diskvalifikācija un iepriekšējie viņa uzstādīti rezultāti tika anulēti.

Ultramaratons ”Across the Year” dalībnieki skrien uz laiku un par uzvarētāju tiek pasludināts tas, kurš spēj veikt pēc iespējas garāku distanci 24, 48, 72 stundu vai sešu dienu laikā.
 Līdz  1. februārim izglītības jomā strādājošie, vecāki, uzņēmēji un ikviens iedzīvotājs var ietekmēt - ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. 

Savu priekšlikumu un vērtējumu par jaunā mācību satura un pieejas apraksta projektu  var iesniegt interneta vietnē skola2030.lv sadaļā -  apspriešana.

Turpat iespējams iepazīties ar jau līdz šim izteiktajiem komentāriem.

Turpretī sabiedriskajai apspriešanai noslēdzoties un izglītības jomas ekspertiem izvērtējot visus priekšlikumus, pavasarī tiks iesniegtas pirmsskolas izglītības vadlīnijas, pamatizglītības standarts un vispārējās vidējās izglītības standarts.
Aizvadītās nedēļas nogalē 86 gadu vecumā mūžībā devusies ASV autosporta leģenda Dens Gernijs, kurš savulaik iesāka tradīciju sacensībās uz goda pjedestāla šļakstīties ar šampanieti.

Gernijs bija viens no izcilākajiem savas paaudzes autosportistiem, laika posmā no 1959. līdz 1970.gadam piedaloties 86 Pirmās formulas posmos, pārstāvot "Ferrari", "Porsche", BRM un "Brabham" komandas.
Gernijs uzvarēja  prestižajās Lemānas 24 stundu sacīkstēs.

Tieši Lemānā Gernijs bija tas, kurš apbalvošanas ceremonijā šampanieti nevis vienkārši iedzēra no pudeles, bet to izšļakstīja un uzlēja uz sava komandas biedra muguras, vēlāk šādai rīcībai kļūstot par neatņemamu autosporta un citu sacīkšu apbalvošanas ceremoniju sastāvdaļu.
Saeimā iesniegti portālā “Manabalss” savāktie paraksti par Kopdzīves likuma iniciatīvu.

Pašlaik, piemēram, partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā.
Nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā.

Kopdzīves likums paredz šis un citas problēmas.
Kopdzīves likuma projekts ir izstrādāts pēc Igaunijā pieņemtā Kopdzīves likuma parauga.

Tas paredz iespēju nelaulātiem pāriem iespēju pie notāra reģistrēt savu kopdzīvi, kas nodrošinās atbilstošas civilas un administratīvās tiesībās.
Atbilstoši 2014. gadā  pētījumu centra “SKDS” veiktajai aptaujai, 70% Latvijas iedzīvotāju kopdzīvi bez laulības uzskata par pieņemamu.
Tāpat arī viendzimuma ģimenēm, kuras ir daļa no mūsu sabiedrības, šobrīd nav nekāda valsts aizsardzības mehānisma. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka Kopdzīves likums Latvijā tiek pieņemts un ģimenes - aizsargātas, skaidroja iniciatīvas aizstāvji. .
Pirms diviem gadiem, Riodežaneiro olimpisko spēļu laikā tika prezentēti šī gada Ziemas olimpisko spēļu talismani.

Toreiz spēļu rīkotāji prezentējuši savus talismanus - balto tīģeri Sohrangu un Himalaju melno lāci Bandabi.
Abi dzīvnieki nāk no korejiešu mitoloģijas un ir cieši saistīti ar nācijas kultūru un folkloru.

Baltais tīģeris, kas būs olimpisko spēļu talismans, korejiešu kultūrā tiek uzskatīts par svēto sargu, bet viņa krāsa saistīta ar ziemas sportu un ledu. 
Tīģera vārdam "Soohrang" korejiešu valodā ir daudz nozīmju - "Sooho" nozīmē arī "aizsardzība", bet "rang" ir vārda "tīģeris" daļa, 
kā arī ar to apzīmē tradicionālo Gan-gvonas provinces mūziku, kur atrodas Phjončhanas pilsēta.

Himalaju melnais lācis ir Gan-gvonas provinces simboliskais dzīvnieks, kas iemieso "spēcīgu gribu un drosmi". 
Lāča vārds "Bandabi" ir saliktenis no "bandal"- "pusmēness", kāds redzams uz šo lāču krūtīm, un "bi", kas apzīmē spēļu svinēšanu.

Turpina palielināties pieprasījums ne tikai pēc augsti kvalificētiem strādniekiem – arvien vairāk trūkst arī zemākas kvalifikācijas darbinieku. Tāpēc ekonomisti neizslēdz, ka nākamo divu, trīs gadu laikā, piemēram, veikalu pārdevēju vidējā bruto alga varētu pieaugt līdz 1000 eiro.

Lai gan iepriekš vairāk tika runāts par problēmām atrast dažādu jomu speciālistus, tomēr šobrīd darbinieku trūkumu arvien asāk sāk izjust arī veikalnieki. Augot ekonomikai, attīstoties veikalu tīkliem un saasinoties konkurencei – strauji aug pieprasījums arī pēc pārdevējiem, novērojis “CV-online” vadītājs Latvijā Aivis Brodiņš.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka pārdevēji veikalos pēdējos gados bijusi izplatītākā profesija,  to vidējais atalgojums pērn sasniedza 660 eiro, tajā skaitā zemākais algu līmenis bijis pārtikas veikalu darbiniekiem. Tomēr eksperti prognozē, ka šī alga varētu augt.

Latvijas Bankas eksperti norāda paradoksālu situāciju, ka no vienas puses trūkst darbinieku, no otras – tūkstošiem cilvēku sēž bez darba. Tomēr viņi neizslēdz strauju algu kāpumu pārdevējiem, atgādinot, ka līdzīgi algu bumi bija vērojami treknajos laikos pirms desmit gadiem, piemēram, būvniecības jomā.

Kamēr Latvijā tirdzniecības veikalos nav redzama strauja tehnoloģiju iesaiste, par 1000 eiro algu pārdevējam būtu pārsteigts ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš gan cer, ka valstī kopumā nākamo trīs gadu laikā 1000 līdz 1500 eiro algu saņems par 50 000 vairāk cilvēku nekā tagad. Savukārt 2020. gadā, kad nodarbināto skaits varētu augt līdz 910 000, šādas algas saņems piektā daļa strādājošo.
Tas varētu atturēt cilvēkus no aizbraukšanas – vienu no būtiskiem iemesliem pašreizējam darbinieku trūkumam.
No nākamā gada Vides ministrija plāno aizliegt tirgotājiem izsniegt bezmaksas plastmasas maisiņus, izņemot ļoti plānus maisiņus, kas nepieciešami, lai iesaiņotu citādi neiepakotu preci, piemēram, gaļu vai miltus.

Iecere saistīta arī ar kopējām Eiropas Savienības nostādnēm, bet Latvijā šo cīņu ar maisiņu patēriņu sāka jau pirms vairākiem gadiem.
Savulaik, kad iepirkumu maisiņiem tika noteikts dabas resursu nodoklis, daudzi pauda neapmierinātību, un veikalu ķēdes nolēma šos maisiņus vairs neizsniegt bez maksas.
Lai arī pukojāmies, toreiz pusgada laikā kopējo maisiņu patēriņu mēs samazinājām par 42%, norādīja Vides ministrija.
Pašlaik daudzās lielveikalu ķēdēs ir pieejami bezmaksas plānie maisiņi, piemēram, augļiem.

Pavisam aizliegt bezmaksas maisiņus ministrija negrasās, tos aizvien varēs lietot, ja tie ir nepieciešami higiēnas nolūkos, lai preci vispār varētu paņemt.    

Tirgotāji jau domā, kā samazināt plastmasas maisiņu patēriņu, piemēram, aizstājot tos ar papīra maisiņiem.

Daži fakti par plastmasas maisiņiem:

*  Katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā patērē apmēram 190 vienreizējos plastmasas maisiņus, bet Dānijā – tikai 4. 
Viens Eiropas Savienības iedzīvotājs patērē apmēram 200 vienreizlietojamos iepirkuma plastmasas maisiņus gadā.
Kopā ES iedzīvotāji patērē 100 miljardus maisiņu gadā. Latvijas rādītāji ir tuvu ES vidējam līmenim.
Ir aprēķināts, ka Latvijā ik gadu tiek izmantoti 3000 tonnu plastmasas maisiņu - ar šādu apjomu iespējams noklāt 55 futbola laukumus.
Cīņā pret samilzušo piesārņojumu vairākās Āfrikas valstīs, piem., Ruandā, Eritrejā, plastmasas maisiņi ir aizliegti un par to ražošanu, ievešanu vai pārdošanu pienākas bargi naudas sodi.

* Lielākā daļa no zemeslodes plastmasas atkritumiem nonāk nevis drošos atkritumu pārstrādes poligonos, bet gan ūdenstilpēs, vēlāk – jūrā. Ar okeāna straumēm vieglie plastmasas atkritumi – galvenokārt pudeles, maisiņi, plēves un cita veida plastmasas iepakojums – tiek sanesti okeānos no visas pasaules un koncentrējas salu veidā 20 m dziļumā zem ūdens.
Lielākā plastmasas atkritumu sala izveidojusies Klusajā okeānā un aizņem tikpat lielu teritoriju kā trīs Pireneju pussalas.
Okeāna atkritumos 80% plastmasas nāk no upēm, bet 20% – no kuģiem. 
Plastmasa jūrā bioloģiski nesadalās, taču saules un mehānisku spēku iedarbē sabrūk sīkās daļiņās. 
5% no zilā vaļa svara ir plastmasa, ko tas saēdies kā planktonu.

* Lai arī plastmasas iepirkumu maisiņiem sadalīšanās process ilgst no 15 gadiem (īpaši plānie mazie maisiņi) līdz 1000 gadiem (īpaši biezi plastmasas maisiņi), tomēr arī sadalīšanās galaprodukti ir videi kaitīgi.
Rezultātā, lai arī maisiņus pēc šā perioda ar aci neredz, tomēr to paliekas turpina piesārņot augsni un ūdeņus sev apkārt.
Jau nākamās nedēļas nogalē, 19. un 20. janvārī ar Alūksnes pusē startēs 2018. gada Baltijas rallija sezona.

“Rally Alūksne 2018” gaidāma plaša pārstāvniecība no visām trim Baltijas valstīm, jo reizē šis būs Latvijas un Igaunijas rallija čempionātu pirmais posms, kā arī Latvijas un Lietuvas rallijsprinta čempionātu sezonas pirmās sacīkstes. Sportisti pieteikšanos turpinās līdz nedēļas beigām, taču jau šobrīd dalībnieku sarakstā atrodamas vairāk par 70 ekipāžām.

Skatītāji ar īpašu interesei noteikti gaida ukraiņu pilota Valērija Gorbana startu. Šis sportists iepriekšējos gadus regulāri startējis pasaules rallija čempionātā un Alūksnē ieradīsies ar attiecīga līmeņa auto – “Mini John Cooper Works WRC”. Viens no favorītiem varētu būt arī 2017. gada Eiropas čempions rallijā ERC2 klasē, Tibors Erdi juniors no Ungārijas, kurš startēs ar “Vorobjovs Racing” komandas apkalpotu “Mitsubishi Lancer Evo X”.
No spēcīgākajiem pašmāju braucējiem jāizceļ Jānis Vorobjovs, kurš pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal būs redzams pie aizmugurējās piedziņas “BMW M3” stūres, un Jānis Berķis, kurš otro sezonu sēdīsies pie jaudīgās “Ford Fiesta R5” stūres. Savulaik uz Eiropu mērķējušais Emīls Blūms būs redzams pie “Mitsubishi Lancer Evo IX” stūres, tāpat spēcīgs kandidāts uz augstākajām vietām solās būt Edijs Bergmanis, kurš arī brauks ar “Mitsubishi Lancer Evo IX”. Nevar nepieminēt arī tādus pilotus kā polis Roberts Kočiks (“Ford Fiesta Proto”), igaunis Ranno Bundsens (“Mitsubishi Lancer Evo VIII”), krievs Aleksandrs Gorelovs (“Mitsubishi Lancer Evo X”), kā arī pašmāju sportisti Gatis Vecvagars (“Mitsubishi Mirage”), Ronalds Baldiņš (“Mitsubishi Lancer Evo VIII”) un Mārtiņš Sesks (“Peugeot 208 R2”), kurš iesildīsies startam Eiropas čempionātā.

Pirms gada par Alūksnes rallija uzvarētāju kļuva soms Kalle Rovanpera, kurš šogad karjeru turpinās pasaules čempionātā WRC2 klasē un Latvijā vairs nestartēs. Otrais toreiz finišēja krievu pilots Nikolajs Grjazins, kurš šoreiz jauno rallija sezonu uzsāks nedēļu pēc sacensībām Alūksnē, kad izies uz starta Norvēģijas čempionāta pirmajā posmā.

Tikmēr “Rally Alūksne 2018” iesāksies ar diviem nakts ātrumposmiem piektdienas, 19. janvāra vakarā, savukārt sestdien, 20. janvārī gaidāmi vēl septiņi ātrumposmi. Kamēr laika ziņas sola salu, sportistiem un līdzjutējiem jācer, ka būs uzsnidzis arī sniegs.

Līdz ar janvāri AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Vijciema čiekurkaltē sācies intensīvais čiekuru žāvēšanas process, kuru aicināts vērot ikviens interesents.

Čiekuru žāvēšana ir laikietilpīgs un interesants process, kas sākas ar čiekuru nogādāšanu kaltes trešajā stāvā.
Pēc tam tos mēra ar īpašu iekārtu un ber ruļļos, kas veidoti no metāla stieņiem.
Smagos ruļļus nedēļu groza četras līdz astoņas reizes dienā un darbinieki regulāri pārbauda žāvēšanas temperatūru, kas nedrīkst pārsniegt 48 grādus. Izbirušās sēklas attīra no čiekuru piemaisījumiem, samitrina un spēcīgi berž, lai no tām atdalītos lidspārni.
Tad sēklas vēlreiz tiek žāvētas, līdz tiek iegūtas pilnībā tīras un smalkas sēkliņas jaunu stādu audzēšanai.

Vijciema čiekurkalte ir viena no vecākajām Latvijā, taču uz citu pasaules čiekurkalšu fona tā izceļas īpaši, jo ēkā saglabājušās oriģinālās žāvēšanas iekārtas, kas ir 100 gadus vecas un joprojām veic savas funkcijas. Objekts iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā, turklāt 2008. gadā tam piešķirts arī neparastā kultūras mantojuma statuss.

Čiekurkalte pārsteidz ne tikai ar tajā izmantotajām tehnoloģijām, bet arī tās bagātīgo vēsturi. Kad 19. gadsimtā Ziemeļvidzemes mežus postīja plaši ugunsgrēki, to atjaunošanai tika uzbūvēta čiekuru kalte. Tās uzdevums bija nodrošināt nepieciešamo sēklu apjomu postīto teritoriju atjaunošanai.
Čiekurkalte bez pārtraukumiem strādāja no tās atklāšanas 1895.gadā līdz pat 20.gadsimta 70.gadiem. Pēc gandrīz ceturtdaļgadsimtu ilgas dīkstāves Vijciema čiekurkalte savu darbu atsāka 1992.gadā.

Plānots, ka čiekuru žāvēšana noritēs līdz pat 15. martam.
Dodoties uz Vijciemu, iespējams izveidot plašāku pastaigu maršrutu, kurā bez čiekurkaltes apmeklējuma var doties arī uz Vijciema medību pili, mežniecību un Strenču kokaudzētavu.

Vēsturiskās ēkas apmeklējumu vēlams iepriekš saskaņot ar čiekurkaltes pārzini Ivaru Paleju (tālr. +371 26478620).
Noslēdzot vienu no Latvijas vērienīgākajiem kino projektiem, 17. janvārī plkst. 19.00 pirmizrādi vienlaikus visā Latvijā piedzīvos režisora Aigara Graubas filma – leģenda “Nameja gredzens”.  

“Mums katram ir sava leģenda par Nameja gredzenu – par brīvību, drosmi un izvēli cīnīties par to, kas svarīgs un svēts. Filma būs mūsu stāsts, mūsu leģenda par Zemgales karali Nameju – jaunu, cilvēcīgu, pat mūsdienīgu varoni. Šis stāsts par brīvību ir aktuāls gan Latvijas iedzīvotājiem, svinot mūsu valsts simtgadi, gan tajā sev svarīgas vērtības saskatīs kino cienītāji visā pasaulē,” stāsta filmas režisors Aigars Grauba. 

Andrejs Ēķis, “Nameja gredzens” producents: “Filma ir Latvijā tapis, unikāls projekts gan tās vēriena, gan kvalitātes un starptautiskās radošās komandas dēļ. “Nameja gredzena” stāstu iedzīvina aktieri no Baltijas valstīm, Skandināvijas un Lielbritānijas, katrs ieliekot savu sajūtu par latviešiem tik nozīmīgo leģendu. Mums ir svarīgi šo 13. gadsimta brīvības cīņu stāstu pastāstīt pēc iespējas plašāk un tālāk, tāpēc tas likumsakarīgi pārtapis filmā angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā. Tā ceram piesaistīt arī plašāku jauniešu auditoriju tepat, Latvijā. Būs arī pieejami filmas seansi ar tulkojumu latviešu valodā, tāpēc aicinām skatītājus kinoteātrī rūpīgi izvēlēties sev atbilstošāko seansu” .

Nameja lomu filmā atveido zviedru aktieris Edvīns Endre, kurš Latvijas skatītājiem pazīstams no seriāla "Vikingi".
Galvenajās lomās redzēsim arī lietuviešu uzlecošo zvaigzni Aisti Dirziuti un Džeimsu Blūru no Lielbritānijas. Tāpat arī filmā spēlē latviešu aktieri Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš, Dainis Grūbe, Lauris Dzelzītis, Ivo Martinsons, Elīna Vāne un citi. 

Filmas galvenais operators ir Valdis Celmiņš, bet tērpi tapuši mākslinieces Sandras Silas vadībā. “Nameja gredzena” oriģinālā skaņu celiņa autors ir komponists Rihards Zaļupe.


Rīgas Zooloģiskajā dārzā no  10. janvāra, atsāk darboties Karantīnas bloks - jeb pirmā vieta, kur nonāk konfiscētie un atsavinātie dzīvnieki.

Ceļš uz ēkas atjaunošanu sākās pirms 10 gadiem un šobrīd ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu ir noslēdzies. Karantīnas ēka paredzēta dzīvnieku īslaicīgai nošķiršanai no kolekcijas dzīvniekiem vai arī uz laiku, kamēr dzīvniekam atrod jaunas mājas. Katrā zooloģiskajā dārzā nepieciešama šāda atsevišķa vieta.

Atbilstoši “Dzīvnieku aizsardzības likuma” deleģējumam, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs pieņem un izvieto Dabas aizsardzības pārvaldes un citu institūciju konfiscētus vai atsavinātus dzīvniekus, kā arī apdraudēto sugu dzīvniekus, kurus DAP atzinusi par izņemamiem no dabas.
Vidēji gadā karantīnā tiek izvietoti aptuveni 100 dzīvnieku.

Daļa no tiem ir Zoodārza dzīvnieki, kuri no kolekcijas jānošķir slimības dēļ, daļa savvaļas dzīvnieku, kas nonākuši nelaimē, piemēram, roņi un eži, un vēl – konfiscētie eksotiskie mājdzīvnieki – pitoni, ķirzakas, makaki, šinšilas, fretkas un citi.

Pavasarī Karantīnas bloku noteikti izmantos jūras krastā izskaloto ronēnu uzņemšanai, kā arī dažādu savvaļas dzīvnieku un putnu izvietošanai.  9. janvāra, vakarpusē uz Zooloģisko dārzu nogādāts kāds ezītis, kuru suns esot “izrāvis” no ziemas miega.
Sporta kompleksā Lielvārdes ielā 141, Rīgā,  meistari aktīvi rosās, lai sagatavotu atklāto hokeja laukumu  KHL regulārā čempionāta spēlei starp Rīgas "Dinamo" un Minskas "Dinamo" komandām.

 Rīgas "Dinamo" 20. janvārī aizvadīs "Ziemas klasiskas" spēli zem klajas debess. 
Mačs risināsies pie Rīgas 84. vidusskolas, kas atrodas blakus tā sauktajam Pļavnieku "atkritumu kalnam".

Šajā sporta kompleksā tiks uzbūvētas skatītāju tribīnes 8500 skatītājiem, kā arī tiks izveidota spēles norisei nepieciešamā infrastruktūra. 
Tāpat teritorijā tiks izvietoti ekrāni, lai spēli varētu vērot arī tie, kuri netika pie vietas tribīnēs.
Dienvidkorejas šī gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs par snovborda trases būvniekiem ir izvēlēti speciālisti no latviešu uzņēmuma We Build Parks (WBP) sadarbībā ar ilggadējo vācu partneri Schneestern.
WBP grupas komanda no Baltic Snowpark Agency dodas ceļā 11. janvārī, uzsākot iespaidīgus snovparka būvniecības darbus.

Baltic Snowpark Agency grupa ir strauji augoša ziemas sportu nozarē, nesot Latvijas vārdu un izbūvējot sniega trases ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskos, globāla mēroga projektos. Lielākais sasniegums noteikti ir dalība šī gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas notiks no 2018. gada 9. līdz 25. februārim.  

Latviešu entuziasmu un profesionālo darbu Dienvidkorejas Olimpiskā komiteja novērtēja jau 2016. gadā.
BSA komanda piedalījās Pasaules kausa trases izbūvē, pārvarot sarežģītus laika apstākļus – vētras un pēkšņu apledojumu.
Tomēr trīs nedēļu darbs beidzās trīs stundas pirms oficiālajiem treniņiem. Gan Komitejas pārstāvji, gan atlēti no visas pasaules atzina, ka tā esot labākā trase kāda jebkad ir tikusi uzbūvēta, tāpēc piedāvāja slēgt sadarbības līgumu 2018. gada Olimpisko spēļu snovborda trases būvniecībai. 

BSA virzītājspēks un komandas motivācijas avots neapšaubāmi ir uzņēmuma vadītājs Jānis Jansons, kurš iespēju pierādīt latviešu konkurētspēju un darba kvalitāti Olimpisko spēļu būvniecības laukumā sauc par sapņu piepildījumu, kaut gan tas ir bijis vairāku gadu smags un mērķtiecīgs darbs: “Savu darbību sākām darot dažādus palīgdarbus Cēsīs, Žagarkalnā. Ar lielu enerģiju un darba sparu nu jau esam strādājuši pie pasaules nozīmīgākajiem pasākumiem. Olimpiskās spēles tos visus sasummē izcilā sasniegumā. Esam priecīgi pārstāvēt Cēsis un visu Latviju Korejā.”

Viena no pasaules lielākajiem tūrisma portāliem "TripAdvisor" britu versijas aptaujā Rīga ieņem otro vietu starp TOP10 Eiropas galamērķiem un septīto vietu pasaules desmitniekā.

Pirmo vietu pasaules reitingā ieņem Japānas sala Isigaki.
Otro vietu ieņem Kapaa pilsēta, kas atrodas Havaju salās, trešo - Nairobi pilsēta Kenijā, ceturto - Halifaksa Kanādā, bet piekto vietu ieņem Polijas pilsēta Gdaņska.
Pēc aptaujas datiem, sestā vieta pasaules topā pienākas Sanhosē pilsētai Kostarikā, septītā - Rīgai, astotā Rovinjai Horvātijā, devītā Nerhai Spānijā un desmitā - Kasablankai Marokā.

Eiropas TOP10 galamērķu vidū Rīgu apsteigusi Gdaņska, trešo vietu ieņem Rovinja, ceturto - Nerha, piekto - Katānija Itālijā, sesto - Zagreba Horvātijā, septītā vieta piešķirta Ļubļanai Slovēnijā, astotā - Kadisai Spānijā, devītā - Valletai Maltā, bet desmitnieku noslēdz Nirnberga Vācijā.
Latvijas bokseris Mairis Briedis Pasaules boksa supersērijas (WBSS) pusfinālā cīņā pret ukraini Oleksandru Usiku cīnīsies no aizsardzības, pārliecināts ir pats Ukrainas sportists.

Brieža un Usika cīņa Rīgā risināsies 27. janvārī. Šī boksa cīņa būs ievērības cienīga ar to, ka notiks titulu apvienošana. Briedis aizstāvēs savu Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu, kā arī centīsies iegūt Usika īpašumā esošo Pasaules Boksa organizācijas (WBO) jostu.

WBSS turnīrā bokseri cīnās par Muhameda Ali vārdā nosaukto čempionu titulu.
Usikam uzvara turnīrā ir svarīga arī tāpēc, ka viņš un Muhameds Ali ir dzimuši vienā datumā – 17. janvārī.
2020.gadā tiks slēgta kartinga trase, kurā savu karjeru sāka septiņkārtējais Pirmās formulas (F-1) pasaules čempions Mihaels Šūmahers, un tās vietā, visticamāk, atradīsies ogļu raktuves.

Netālu no Ķelnes esošajā trasē  divas  trešdaļas trases zemes piederēja Mihaelam Šūmaheram, bet tagad to nopircis uzņēmums, kurš tur plānojis uzsākt ogļu ieguves rūpniecību.

Pašlaik 49 gadus vecais Mihaels Šūmahers publiski nav redzēts kopš 2013.gada decembrī negadījumā Alpos guva nopietnas galvas traumas. Informācija par viņa veselības stāvokli publiski netiek sniegta.
Facebook Draugiem Twitter Instagram