Pirmie šogad dzimušie bērni vairākos novados jau saņēmuši biedrības "Nigestes amatniecības nams" veidotās "Simtgades bērnu" monētas.

Šodien Viesītes novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts pirmais 2018.gadā dzimušais Latvijas simtgades bērniņš - Mārtiņš Gabriels -, kurš saņēmis sudraba vērdiņu ozolkoka kastītē.
Šādu pat dāvanu saņēmuši arī Ķeguma novadā pirmā šogad dzimušā mazuļa Dveina vecāki.
Piemiņas dāvana pasniegta arī pirmā šī gada Madonas novada mazuļa - Jēkaba - ģimenei.

Projektā "Simtgades bērni", Latvijas simtgades gadā dāvinot īpašu monētu mazuļiem, iesaistījušās Neretas, Daugavpils, Viesītes, Tērvetes, Ķeguma, Madonas, Grobiņas, Ciblas, Jaunpils, Babītes un citu novadu un pilsētu pašvaldības.

Tāpat, pateicoties Amerikas Latviešu apvienības iesaistei, visi ASV 2018.gadā dzimušie latviešu bērni saņems īpašo "Simtgades bērni" dāvanu komplektu.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka biedrība "Nigestes amatniecības nams" reģistrēta pērn Madonas novadā. To vada Inguna Roga-Saulīte.
Par Latvijas gada ģeovietu atzīts Raunas Staburags, kas atrodas Vidzemē, Raunas pagastā.
Ainaviskais šūnakmens Raunas Staburags Raunas krastā ir ievērojams kā šobrīd lielākais avotu kaļķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies cilvēka nepārveidots. Daudzi citi Latvijā ir vai nu norakti, vai arī kā Daugavas Staburags atrodas ūdenskrātuves dzelmē.

Šūnakmens stāvajā Raunas senlejas nogāzē ir izgulsnējies pēcleduslaikmetā. Bez lielākā šūnakmens kupola tam blakus ir vēl virkne mazāku veidojumu. Nogāzē iegulošie plaisainie dolomīti, lodīšu smilšakmeņi un akmeņainās ledāja mālsmilts slāņi ir vieta, kur caurplūstošais ūdens bagātinās ar minerālvielām. Smilšakmens un dolomīta slāņi ir aplūkojami Raunas krastos augšpus un lejpus šūnakmens veidojumiem.

Kaļķakmens izgulsnēšanās notiek uz slapjumā augošajām sūnām un cita substrāta, veidojot irdenu, porainu iezi – šūnakmeni. Ūdens plūst pār nogāzi veidojot sīkus ūdenskritumiņus – augstāko līdz pat 3 metriem. Ziemā tie sasalst kā krāšņi ledus lāseņi.

Avotiem bagātā upes krasta nogāze ir nozīmīga kā dzīvotne, kur aug daudzveidīgas kaļķi un mitrumu mīlošas sūnu un lakstaugu sugas, un kādu brīdi ir mitusi no Daugavas Staburaga 1963. gadā pārstādītā puķīte Alpu kreimule.
Ģeoloģiskie veidojumi un ietverošais reljefs kopā ar apaugumu veido skaistu, neskartu un nedaudz intīmu ainavu – dabas krāšņumu, kas labi aplūkojams no Raunas pretējā, kreisā krasta, kur ir labiekārtota pieeja. Raunas Staburags atrodas plašākas aizsargājamas teritorijas, dabas lieguma, vidū.

Ziņots, ka Raunas Staburaga aizsardzībai šobrīd tiek izstrādāts īpašs plāns.
Pērn par gada ģeovietu bija atzīts Dzerkaļu kalns Latgalē.
Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" jau piekto gadu reizi izsludināja pieteikšanos apbalvojumam "Laiks Ziedonim".
Apbalvojums tiks pasniegts piecās nominācijās: zinātnē, novadpētniecībā, bērniem un jauniešiem, tautsaimniecībā un par dzīvi literatūrā. Pieteikšanās līdz 23. februārim apbalvojuma mājas lapā www.laiksziedonim.lv/apbalvojums.

Laureāti tiks paziņoti īpašā cildināšanas ceremonijā 3. maijā - Imanta Ziedoņa 85. dzimšanas dienā.

Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" apbalvojumu "Laiks Ziedonim" iedibinājis 2014. gadā, lai iedvesmotu, novērtētu un cildinātu jaunradi, kā arī dzejniekam I. Ziedonim svarīgās vērtības - izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatību, kas jau piekto gadu tiek meklētas ikviena pretendenta personībās. Tā ir iespēja ikvienam pamanīt un izcelt kādu savu novadnieku, darba devēju, kolēģi vai aktīvu jaunieti. Līdz šim apbalvojumu saņēmuši 20 laureāti no dažādiem Latvijas novadiem un disasporā dzīvojošie latvieši.

Laureātus atbalstīs mecenāti Boriss un Ināra Teterevi, nodrošinot katras nominācijas laureātam naudas balvu 3 000 eiro apmērā.

Apbalvojums zinātnē "Taureņu uzbrukums"
Nominācijā "Taureņu uzbrukums" apbalvojums tiks pasniegts zinātniekam ar doktora grādu, kurš ir vaduguns - viņš zina savu ceļu un nešaubīgi iet uz priekšu, izgaismojot ceļu citiem.

Apbalvojums Novadpētniecībā "Kedas"
Nominācijā "Kedas" 2018. gadā aicinām pieteikt dažādu radošo profesiju pārstāvjus. Tie ir cilvēki ar nerimstošu meklētāja jeb pētnieka garu, ar kādu zīmīgu un jau paveiktu darbu, kas pelnījis sabiedrības uzmanību un jau tagad ir uzskatāms par ieguldījumu Latvijas attīstībā un nākotnē.
Ar radošajām profesijām tiek saprastas gan radošās profesijas mākslā (mūzika, teātris, glezniecība u.tml.), gan arī radošās industrijas jomās (arhitektūra, interjers, lietu dizains u.tml.).

Apbalvojums Tautsaimniecībā "Zemi es mācos"
Nominācijā "Zemi es mācos" apbalvojums 2018. gadā cildinās Latvijas cilvēkus - gudrības tālākteicējus - meistarus, amatniekus, biznesa eņģeļus, kuri nodod tālāk savas zināšanas un prasmes.

Apbalvojums nominācijā Bērni un jaunieši "Rabarbers"
Nominācijā "Rabarbers" šogad aicinām pieteikties cilvēku - bāka!, kas rāda gaismu un parāda virzienu. Balstoties uz "Laiks Ziedonim" vērtībām, meklējam cilvēku, kurš rada jauniešos interesi, nostiprina stāju, iekur degsmi un rada jaunos rabarberus.

Apbalvojums nominācijā Dzīve literatūrā "Bize"
Nominācijā "Bize" 2018. gadā meklēs savdabīgākos, aizrautīgākos un izteiksmīgākos stāstniekus, kas ar saviem stāstiem iedzīvina un valodā uztur savam novadam, pagastam, tieši tai vietai un videi raksturīgo. Kur senvārdi, vietvārdi, dialekti, izloksnes un intonācijas ir kā greznas rotas, kas mirdz pie ikdienas valodas bieži vien pieticīgā svārka.


Tagad ikvienam bezmaksas lejupielādei pieejama jauna, Latvijā izveidota dronu pilotēšanas aplikācija "Drone Pilot".
Aplikācija ērtā un visiem saprotamā veidā atainos dronu pacelšanās un nolaišanās iespējas, gaisa telpas ierobežojumus un citus dronu pilotēšanas rīkus.

Latvijā un citur pasaulē novērojama ļoti strauja bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošana gan personīgām, gan profesionālām vajadzībām.
Tā kā līdz šim bija gandrīz neiespējami uzzināt, kur ar dronu atļauts pacelties, tagad ar aplikācijas palīdzību īsā laika posmā iespējams uzzināt, vai drona pilotēšana izvēlētajā vietā ir atļauta, kā arī citus gaisa telpā spēkā esošos ierobežojumus. Jaunais tehnoloģiskais risinājums ir veidots tā, lai tas būtu saprotams ikvienam šīs aplikācijas lietotājam.

Aplikācija ir izveidota tā, lai ne tikai sniegtu informāciju par gaisa telpas pieejamību un ierobežojumiem, bet arī darbotos kā palīgrīks ikvienam drona pilotam.
"Drone Pilot" aplikācija piedāvā tādas iespējas, kā reālā laika lidojumu apskati un ātru drona lidojumu attēlojumu kartē, lidojumu vēstures pieprasīšanu un apskati, gudros paziņojumus un satiksmes trauksmju ziņojumu saņemšanu. Nākotnē plānots pievienot arī tādas funkcijas kā lidojuma apdrošināšanu, laika prognozes u.c.. Tāpat jāņem vērā, ka iespēja apskatīt lietotājam nepieciešamos gaisa telpas regulējumus, pagaidām pieejama tikai Latvijas robežās.

Nav svarīgi, vai drons tiek pilotēts profesionāli, vai hobija līmenī - spēkā ir regulējumi un noteikumi, kurus jāievēro, lai neapdraudētu gaisa telpu, tās drošumu un drošību.
Vēsturiskais 107 kilometru skrējiensoļojums Rīga-Valmiera 2018.gadā risināsies 10.reizi, kā arī atzīmēs piekto gadskārtu kopš teiksmām apvītā skrējiena atjaunošanas. Trešās atmodas laikā no 1989. līdz 1993.gadam Mildas sveiciena nodošana Sīmanim risinājās vasarā, tāpēc valsts simtgadē plānota atgriešanās ziedu mēnesī pie zaļās versijas, kādu pēdējo četru skrējienu dalībnieki nav piedzīvojuši. 

Skrējiensoļojumam izvēlētā nakts no 22. uz 23.jūniju būs maksimāli tuvu joprojām nepārspētā trases rekorda uzstādīšanas datumam – 1992.gada 20.jūnijam, kurā leģendārais Georgs Jermolajevs 49 gadu vecumā 107 kilometrus pieveica astoņās stundās (08:01:38). Arī 75 gadu vecumā nenogurdināmais rekordists būs viens no dalībniekiem skrējienā no Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim Valmierā.

Latvijas garākais skrējiens jubilejas reizē būs īpašs ne tikai ar norisi vienā no gada īsākajām naktīm un tai sekojošo Līgo dienu, bet arī pavisam tuvajiem simtgades Dziesmu un deju svētkiem, kuri pulcēs latviešus no visas pasaules, līdzīgi kā tas bija Trešajā atmodā, kad Rīga-Valmiera aizsākās 1989.gadā kā nevainīgas derības, bet noslēdzās ar “Pasaules latviešu Trīszvaigžņu spēlēm” 1993.gadā, kas vēlākajos gados pārtapa Prezidenta balvā vieglatlētikā. Simboliski, taču Rīga-Valmiera distancē atļauts arī soļot, un tas nav tikai tāpēc, ka Vidzemes lielākā pilsēta Latvijai devusi pirmo olimpisko medaļnieku Jāni Daliņu. Arī pašreizējais valsts labākais soļotājs Arnis Rumbenieks dzimis Valmierā.
Arī jubilejas reizē Rīga-Valmiera skrējiensoļojumā būs ierobežots dalībnieku skaits, un 107 vietas skrējēji biedrības “Sportlat” reģistrācijas sistēmā sāks aizpildīt no 1.janvāra.

Skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki un brīvprātīgie palīgi ceturto reizi vāks ziedojumus kāda Vidzemes bērna ar kustību traucējumiem veselības uzlabošanai. Šoreiz līdzekļi tiks novirzīti piecgadīgajai Kristai Spirģei, kurai staigāšanas iespējas ir ierobežotas.

Dzīvespriecīgā Krista piecu gadu vecumā spiesta pārvietoties rāpus, reizēm viņa staigāšanai izmanto palīgierīci – staiguli. Abi vecākie brāļi ir aizrāvušies ar futbolu un kopā ar mammu piedalījušies Rīgas maratona sešu kilometru skrējienos.
Kristas uzvara ir piecelšanās kājās no tupus stāvokļa. Meitene piedzima ļoti sīciņa grūtniecības 27.nedēļā un svēra 969 gramus. Pavadot divus mēnešus slimnīcā, tika noskaidrots, ka Kristai ir cerebrālā trieka ar spastisku paraparēzi.

Jaunpiebalgā dzīvojošā daudzbērnu ģimene pirms diviem gadiem zaudēja tēti. Taču Spirģu ģimenei paveicies ar vecvecākiem, kuri iesaistījušies rūpēs par bērniem. Ar labdarības fonda “Ziedot.lv” starpniecību Krista bija viens no tiem bērniem, kuri guvuši atbalstu muzikālajā projektā “#MĒSarMESA”.
Gata Irbes (Gacho) albums “Mesa” finansiāli palīdzēja deviņiem bērniem veikt terapijas kursu rehabilitācijas centrā “Poga”. Starp šiem bērniem pērn bija ne tikai Krista Spirģe, bet arī Lāsma Zukure, kurai skrējēju sabiedrība palīdzēja šogad.

Nodarbībās Krista bija tik mērķtiecīga, ka rezultāti neizpalika un saglabāja mammas ticību, ka reiz meita staigās savām kājām. Ja skrējējs pusmūžā, sācis kustēties, priecājas par savu progresu pēc pirmajiem treniņiem, tad mazās Kristas panākumu starpā pēc pirmā četru nedēļu kursa 2016.gadā bija spēja stabili sēdēt un piecelties kājās.
Šī gada rudenī Krista pabija Čehijā, kur tika veikta kāju muskuļu pagarināšanas operācija, kas būs jāveic atkārtoti, kamēr meitene augs un stiepsies garumā. Pēcoperācijas atlabšanas periodā mazā vidzemniece gatavojas jaunam ārstniecības kursam rehabilitācijas centrā “Poga”.

Krista ar mammu Rīgā ieradīsies janvārī, un abas ir gatavas ilgstošam, pacietīgam darbam ar savām kājām un vispārējo ķermeņa muskulatūru gluži kā skrējēji, kuri gatavojas savām sacensībām. Centra “Poga” speciālisti vēl no pirmā rehabilitācijas cikla atceras Kristu un apbrīno viņas milzu atdevi nodarbībās.

Par Kristas darbaspējām un pozitīvo attieksmi pret dzīvi pārliecinājās arī skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera rīkotāju komanda, apciemojot enerģisko piecgadnieci un mammu Bērzkroga bērnudārzā. Meitene piekrita kļūt par gaidāmā pasākuma sargeņģeli.

Te meklē visu par leģendārajiem Rīga - Valmiera 107 kilometriem. 
Līdz 2.februārim darba devēji - uzņēmumi, organizācijas un iestādes var pieteikties dalībai  ikgadējai karjeras izglītības programmai "Ēnu diena".
Pasākums šogad norisināsies 14.februārī.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt savas vakances tiešsaistes karjeras izglītības biržā skolu jauniešiem "www.enudiena.lv". 

No 16.janvāra pieteikšanos piedāvātajām vakancēm sāks arī skolēni, potenciālie ēnotāji, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 9.februārim. Darba devēji ir aicināti nekavēties ar pieteikumiem - jo agrāk vakance ir publicēta portālā, jo lielākas izredzes tai ir sapulcināt lielāku skolēnu pieteikumu skaitu, kas nodrošina darba devējam plašākas atlases iespējas.

Šogad organizatori īpaši vēlas izcelt profesiju iespējas "StartUp" uzņēmumos jeb jaunuzņēmumos. 

Pagājušajā gadā Ēnu dienā piedalījās 1313 ēnu devēji, kuri kopumā piedāvāja 7861 vakanci, kas bija par 25% vairāk nekā 2016.gadā. 

 Pērn pieprasītākās profesijas bija programmētājs, ārsts, radio diktors  fotogrāfs, ārsta palīgs, fizioterapeits, ugunsdzēsējs, jurists, gaisa kuģa stjuarts, mākslinieks. 

Savukārt lielākie ēnu devēji iepriekšējā gadā bija Jelgavas pilsētas pašvaldība, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
Kā sniegt palīdzību, ja bērns ir aizrijies; kā rīkoties, ja satiec nomaldījušos bērnu; kā zināt, vai bērns cieš no vardarbības – šie ir tikai daži no tematiem, par kuriem vairāk var uzzināt Labklājības ministrijas padomu žurnālā „Bērnam Droša Bērnība”.
Žurnālu vecāki bez maksas var gan saņemt drukātā formātā, gan lasīt elektroniski. 

Latvijā arvien ir ļoti augsti bērnu traumatisma rādītāji, tāpēc gada nogalē Labklājības ministrija vecākiem izdevusi izglītojošu padomu žurnālu „Bērnam Droša Bērnība”. To ir iespējams bez maksas lasīt internetā www.mammamuntetiem.lv.

Žurnāla tapšanā iesaistījušies izcili savas jomas speciālisti – bērnu ārsti, reanimatologi, psihologi, juristi u.c. –, aicinot vecākus pašizglītoties par dažnedažādiem ar bērnu audzināšanu saistītiem jautājumiem, to skaitā par to, kā novērst bērna traumatisma riskus. 

Intervijā žurnālam „Bērnam Droša Bērnība” Latvijā pazīstamais bērnu ārsts, reanimatologs Pēteris Kļava uzsver, ka ikvienam pieaugušajam, kurš plāno ģimenes pieaugumu vai jau ir kļuvis par vecāku, ir jāizpilda noteikti mājasdarbi. „Viens no tiem – izglītojies! Uzzini, kas var notikt ar tavu bērnu, ja viņš iet pie rokas, ja atrodas ciemos, pie jūras, uz kuģa, virtuvē, vannas istabā u.c. To vecāku, kas ir intuitīvi viedi un inteliģenti izglītoti, bērniem problēmas gandrīz nekad negadās. ,” uzsver bērnu ārsts, reanimatologs Pēteris Kļava. 
lgstošā siltā laika ietekmē Latvijā turpina ziedēt vai no jauna izplaukušas dažādas puķes, sākta kļavu sulu tecināšana un novēroti gājputni, tostarp dzērves, liecina iedzīvotāju ziņojumi sociālajos tīklos.
Laikraksts "Kurzemes Vārds" vēsta, ka janvāra sākumā Kurzemē turpina ziedēt vasarai un rudenim raksturīgās rozes, arī viengadīgās puķes - lauvmutītes un kliņģerītes. Zied arī prīmulas un ziemai piederīgās sniega rozes jeb ziemziedes.

Dabas vērotājs Vilis Bukšs Viļakas apkaimē gadumijā manījis gan ziedošas zilās vizbulītes un baltos vizbuļus, gan izplaukušus pūpolus.
Mežos joprojām atrodamas arī gailenes.

Vietām sākta kļavu sulu tecināšana. 2017.gadā kļavu sulu masveida tecināšana sākās februārī, bet tradicionāli tas notiek martā.
Ja zeme nav sasalusi un laiks ir silts, kļavu sulas var tecināt jebkurā ziemas mēnesī. Pavasarī kļavu sulu laiks parasti sākas mēnesi pirms bērzu sulām.

Portālā "dabasdati.lv" cilvēki dalījušies dažādu gājputnu novērojumos, tostarp Ventspils, Saldus, Brocēnu un Apes novadā manītas dzērves. Daudzviet valstī pārziemo zosis, pīles un gulbji, kā arī ķīvītes, slokas, garkakļi, baltvēderi un citi putni, kas parasti pārziemo siltajās zemēs.
Šogad Latvijā darbu sāks 11 diabēta pacientu apmācības kabineti, kuros bez maksas varēs iegūt zināšanas, kā pareizi lietot zāles, injicēt insulīnu, ko ēst un ko neēst un atbildes uz citiem pacientiem svarīgiem jautājumiem. Atsevišķas slimnīcas jau kabinetus par šogad valsts piešķirto finansējumu izveidojušas, savukārt vēl citas bažījas, vai ar šo naudu pietiks, lai piesaistītu darbiniekus.

Pēc Veselības ministrijas aplēsēm Latvijā vajadzētu vismaz 27 diabēta pacientu apmācības kabinetus.

Diabēts ir saistīts ar paaugstinātu cukura līmeni, kas īpaši šīs slimības gadījumā ir svārstīgs, un tas ir atkarīgs no uztura.
Pēc Veselības ministrijas aplēsēm, viens šajā kabinetā strādājošs cilvēks saņems 675 eiro pirms nodokļu nomaksas. 
VM vēsta, ka diabēta pacientu apmācības kabineti sāks strādāt janvāra un februāra laikā.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir apkopojusi piecas svarīgākās lietas, kas jāņem vērā, norakstot transportlīdzekli.
  
Ja automobilis ir nolietots un to nav paredzēts izmantot ceļu satiksmē, CSDD atgādina, ka šāds transportlīdzeklis ir jānodod sertificētā transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumā, kurš to norakstīs CSDD reģistrā. Informācija par apstrādes uzņēmumiem ir atrodama CSDD mājaslapā.

Pēc automobiļa nodošanas apstrādes uzņēmumā transportlīdzekļa īpašnieks saņems likvidācijas sertifikātu. 

Transportlīdzekļa norakstīšana CSDD ir bez maksas, un, norakstot transportlīdzekli, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis nav jāmaksā. Prakse rāda, ka apstrādes uzņēmums, pieņemot norakstīšanai transportlīdzekli, automobiļa īpašniekam pat samaksā vairāk kā metāllūžņu vērtību.

Ar norakstītu transportlīdzekli piedalīties ceļu satiksmē aizliegts, un aizliegts to turpmāk reģistrēt kā transportlīdzekli.

Ja īpašumā reģistrētais, bet nolietotais transportlīdzeklis netiek norakstīts, tas nākotnē var radīt sarežģījumus nodokļu piemērošanā un, iespējams, kādu nepieciešamu pabalstu saņemšanā.
6.janvārī jau 40.reizi startēs Dakaras rallijs, kurā uz starta izies arī deviņkārtējais Pasaules rallija čempions Sebastjans Lēbs.

Kā atzīst 43 gadus vecais franču  sportists, tad šī ir viņa pēdējā iespēja uzvarēt šajās sacensībās.

Šī gada rallijreidā ''Peugeot'' komanda uz starta izies ar četrām jaunām un uzlabotām ''3008DKR Maxi'' automašīnām, ar kurām, tāpat kā pagājušajā gadā, brauks Stefans Peteransels, Karloss Sainss, Sebastjans Lēbs un Sirils Desprē.

Jāatgādina,  ka ''Peugeot'' komanda, kas Dakarā ir uzvarējusi 2016. un 2017.gadā, pagājušā gada novembrī paziņoja, ka pēc šī gada aizies no Dakaras rallijreida.
Biļetes uz    Dziesmu un  Deju svētku pasākumiem iedzīvotāji varēs iegādāties no 3.marta, liecina paziņojums Dziesmusvētku interneta vietnē.

Vienā pirkumā pircējam uz katru pasākumu būs iespējams nopirkt ne vairāk kā četras biļetes. Bērni līdz septiņu gadu vecumam, ja viņiem nebūs nepieciešama atsevišķa sēdvieta, pasākumus varēs apmeklēt bez maksas. Arī visiem Svētku dalībniekiem, uzrādot dalībnieka karti, būs iespēja bez maksas vērot noslēguma koncertu Mežaparka Lielajā estrādē.

Gaidāmajā svētku programmā iekļauti 63 pasākumi, no kuriem divas trešdaļas būs apmeklējami bez maksas. Latvijas Nacionālais kultūras cents aicinās pašvaldības izvērtēt iespēju pilsētu laukumos un kultūras centros organizēt Dziesmusvētku koncertu publisku skatīšanos, sagādājot svētkus saviem iedzīvotājiem. Tāpat daudzus svētku notikumus translēs Latvijas Televīzija, bet sabiedrisko mēdiju interneta platformās tie būs skatāmi arī ārpus Latvijas.

Dziesmu un  Deju svētki notiks Rīgā no  30.jūnija līdz 8.jūlijam. Kārtējie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.
Jaungada svinības bijušas tik krāšņas, ka no rīta, dodoties uz virtuvi pēc nu jau pērnā gada salātiem, attapies, ka pazudušas divas taburetes? 
Lai gan no ziemas ne miņas, bet vakaros vairs nav pie kā sildīties, jo nozudusi arī metāla krāsniņa?
Vai varbūt naktīs nevari aizmigt, jo prātu nodarbina doma - kur palikuši mani aizkari? 
Tā savā Facebook lapā raksta Valsts policija.

Ielūkojies Valsts policijas mājas lapas sadaļā "Atrastās mantas", varbūt arī tava nozaudētā manta atradīsies šeit: http://ej.uz/atrastas_mantas
Vai arī spied un skaties te. 
Tuvākajā laikā atkritumu tvertnēs nonāks svētku eglītes.
Priekšā gan vēl pareizticīgo Ziemassvētki. 
Taču bija cilvēki, kuri jau pirms svētkiem iedomājās par mūžzaļo kociņu bezjēdzīgo izciršanu un izmēģināja jaunumu Latvijā - eglīšu nomu.

Eglīšu nomas pārstāvji  norāda, ka viņiem nebija pat nojausmas vai Latvijā cilvēkus interesēs eglīšu saglabāšana nākamajiem svētkiem. Taču esot izrādījies, ka svētku atbildīgu svinētāju skaits ir ievērojams.

Arī tie, kuri iegādājās nozāģētās eglītes var paspēt tām piešķirt otro dzīvi. 
Biedrība “Eglīšu debesis” aicina neizmest svētku eglītes, bet gan jau šodien pieteikt tās ceļam uz Eglīšu debesīm.

Atšķirībā no atkritumos izmestajām eglītēm , eglīšu debesīs nonākušie kociņi tiks pārstrādāti kurināmajā un  katra aizvesta eglīte palīdzēs piepildīt mērķi – uzcelt multi funkcionālo sporta laukumu – Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā “Ziemeļi”, kur šobrīd dzīvo 72 bez vecāku gādības palikuši bērni vecumā no 2-18 gadiem. Organizācija “Eglīšu debesis”  atgādina, ka viņi apmaiņā pret ziedojumu kopš šodienas  ir gatavi atbraukt pie klienta pēc eglītes. 

Skaties plašāk informāciju Eglīšu debesu mājas lapā. 
Bijušais ASV prezidents Baraks Obama  savā Facebook profilā publicējis nu jau tradicionālo mīļāko dziesmu sarakstu.

Starp Obamas favorītiem, kā allaž, ir vairāki hiphopa ieraksti, īpaši viņš izceļ repera Kendrika Lamāra ierakstus, arī repera Jay-Z, neosoula mūziķa Frenka Oušena  un repera «Chance the Rapper» ierakstus.
Blakus urbānajai mūzikai atrodami arī īru kvarteta «U2», «The National» un pat bijušā «One Direction» dalībnieka Harija Stailza skaņdarbi.

«Savas prezidentūras laikā iesāku tradīciju - savu iecienītāko grāmatu un mūzikas ierakstu saraksta publicēšanu,» viņš raksta. «Tas bija jauks veids, kā reflektēt par aizgājušo gadu, darbiem, kas spējuši rezonēt. Tagad, kad man ir vairāk brīva laika, vēlos atkal dalīties ar savām iecienītākajām grāmatām un ierakstiem.»

No jaunajiem māksliniekiem viņš izceļ R&B dziedātāju Solanu Imani Rovu, kas plašāk pazīstama kā SZA. Īpaši viņam tuva bijusi dziesma «Broken Clocks».

Lūk, Obamas saraksts:

The best books I read in 2017:

The Power by Naomi Alderman
Grant by Ron Chernow
Evicted: Poverty and Profit in the American City by Matthew Desmond 
Janesville: An American Story by Amy Goldstein
Exit West by Mohsin Hamid 
Five-Carat Soul by James McBride 
Anything Is Possible by Elizabeth Strout
Dying: A Memoir by Cory Taylor
A Gentleman in Moscow by Amor Towles
Sing, Unburied, Sing by Jesmyn Ward
*Bonus for hoops fans: Coach Wooden and Me by Kareem Abdul-Jabbar and Basketball (and Other Things) by Shea Serrano

My favorite songs of 2017:

Mi Gente by J Balvin & Willy William 
Havana by Camila Cabello (feat. Young Thug)
Blessed by Daniel Caesar 
The Joke by Brandi Carlile
First World Problems by Chance The Rapper (feat. Daniel Caesar)
Rise Up by Andra Day
Wild Thoughts by DJ Khaled (feat. Rihanna and Bryson Tiller)
Family Feud by Jay-Z (feat. Beyoncé)
Humble by Kendrick Lamar
La Dame et Ses Valises by Les Amazones d’Afrique (feat. Nneka)
Unforgettable by French Montana (feat. Swae Lee)
The System Only Dreams in Total Darkness by The National
Chanel by Frank Ocean 
Feel It Still by Portugal. The Man
Butterfly Effect by Travis Scott
Matter of Time by Sharon Jones & the Dap-Kings
Little Bit by Mavis Staples
Millionaire by Chris Stapleton
Sign of the Times by Harry Styles 
Broken Clocks by SZA
Ordinary Love (Extraordinary Mix) by U2
*Bonus: Born in the U.S.A. by Bruce Springsteen (not out yet, but the blues version in his Broadway show is the best!)
Augstskolās un koledžās ir sākusies ziemas uzņemšana. 30 augstākās izglītības iestādes vai to filiāles gan Rīgā, gan reģionos kopumā piedāvā iegūt izglītību 187 programmās.
Uzsākt studijas tagad var gan profesionālajās, gan akadēmiskajās programmās, koledžā vai doktorantūrā.

Tradicionāli visvairāk programmu ir sociālajās zinātnēs – ekonomikā, uzņēmējdarbībā, biznesa vadībā, tirgzinībās, grāmatvedībā, finansēs, tiesību zinātnēs, taču arvien populārākas ziemas uzņemšanā kļūst studiju programmas citās nozarēs: inženierzinātnēs un tehnoloģijās, teoloģijā un pat medicīnā.

Protams, augstskolas un koledžas piedāvā iespēju studēt galvenokārt par maksu, taču reflektantiem pieejamas arī valsts budžeta apmaksātas vietas. Piemēram, Latvijas Universitātē šoziem pirmo reizi tiek uzņemti studenti pilnīgi jaunajā programmā ”Industriālās inženierijas vadība”. Tajā ir paredzētas 15 valsts budžeta finansētas vietas.

Studiju sākums paredzēts pavasarī. Bet dokumentu pieņemšanas termiņi katrai augstskolai ir atšķirīgi.
Latvijas Pasts bojātā veidā saņēmis gandrīz 160 avioceļā piegādātu pasta sūtījumu no Nīderlandes, starp kuriem ir arī tranzīta sūtījumi no Kanādas.
Daļa sūtījumu ir pilnībā samirkuši un atsevišķi no tiem šā iemesla dēļ pat izjukuši

Sūtījumi Latvijas Pastā tiek pārpakoti, lai tos varētu piegādāt identificējamajiem adresātiem, un īpaši marķēti, informējot par saņemšanu bojātā veidā. 

Tā kā daļa bojāto sūtījumu ir eksprespasta sūtījumi, to izsūtītājiem iespējams pretendēt uz starptautiskajos normatīvajos aktos noteikto kompensāciju. Lai izteiktu savas pretenzijas par sūtījuma nekvalitatīvu piegādi, saņēmējam par bojātā veidā saņemto sūtījumu jāinformē tā izsūtītājs, kam savukārt jāvēršas attiecīgi Kanādas vai Nīderlandes pasta uzņēmumā. No savas puses Latvijas Pasts jau informējis abu valstu pasta operatorus par konkrētajiem bojātā veidā saņemtajiem pasta sūtījumiem.
 
Latvijas Pasta Kvalitātes vadības daļas vadītāja Gunita Mazīte skaidro: “Klientiem, saņemot bojātos sūtījumus, ir tiesības no tiem atteikties un vērsties ar pretenziju pie izsūtītāja. Ja sūtījumu piegādā Latvijas Pasta Eksprespasta kurjers, atteikšanās no tā ar attiecīgu aktu jānoformē, sūtījumu saņemot, bet, ja sūtījums tiek saņemts pasta nodaļā, atteikšanās ar aktu jānoformē uz vietas pasta nodaļā.” 

Ņemot vērā, ka atsevišķi sūtījumu saņēmēji bojātā iepakojuma dēļ nav nosakāmi, Latvijas Pasts aicina adresātus vērsties pie izsūtītāja, ja sūtījums no Kanādas un Nīderlandes nav saņemts mēneša laikā kopš tā izsūtīšanas dienas.
Jautājumu gadījumā klienti aicināti sazināties ar Latvijas Pasta klientu servisa speciālistiem: tālrunis 67008001, 27008001; e-pasts: info@pasts.lv.

Bojāto sūtījumu attēli apskatāmi te

                          
Zviedrijas pilsētā Jēvlē  ir noticis īsts Ziemassvētku brīnums - gada nogalē izdevies nosargāt ikgadējo tradicionālo rotājumu - salmu āzi, kas iepriekšējos gados ticis nosvilināts.

Jāatgādina, ka, piemēram, pērn salmu āzis , spītējot nožogojumam un klāt esošiem apsargiem, nosvilināts vien dažas stundas pēc uzstādīšanas.

Jēvles āža vēsture aizsākās 1966. gadā, kad kāds vietējais iedzīvotājs nāca klajā ar ideju pilsētas centrā novietot milzīgu, tradicionālā zviedru Ziemassvētku salmu āža versiju. Taču teju katru gadu tas arī cietis no huligānu vai asprāšu rokas - vairāk nekā 50 gadu laikā tas likvidēts 35 reizes, ieskaitot gadījumus, kad to ar liesmojošām bultām apšaudījis piparkūku vīriņš.
Citkārt āzi mēģināts nozagt ar helikoptera palīdzību. Tomēr visbiežāk tam pielaista uguns.

Vismaz šoreiz šī nelāgā tradīcija ir apturēta un salmu āzis ir noturējies savā vietā jau vairāk nekā trīs nedēļas.
Bezpeļņas organizācija šoreiz parūpējusies par vairākiem brīvprātīgajiem darbiniekiem, kuri nosargājuši āzi, tāpat ap 13 metrus augsto un vairāk nekā trīs tonnas smago svētku rotājumu uzstādīts žogs un nodrošināta video novērošana.

Salmu āža Twitter kontā, protams, lasāmas priecīgi un asprātīgi vārdi, piemēram, par to, ka āzis pa ilgiem laikiem no drošas distances vērojis arī jaungada uguņošanu.
Par 2018.gada Latvijas putnu kļuvusi pļavu tilbīte.

Pļavu tilbīte izvēlēta par gada putnu, jo tā ir suga, kas kādreiz bija visai bieži sastopama visā Latvijā, kur ir zālāji, bet mūsdienās to ir ļoti grūti atrast.
To skaits pat arvien turpina samazināties. Salīdzinot ar 2000.gadu sākumu, pļavu tilbīšu izplatīšanās varētu būt samazinājusies pat uz pusi.

Putnam raksturīgas sarkanas garas kājas un sarkans knābis ar melnīgu galu. Tas ir bridējputns, kas ar garo knābi ūdenī meklē barību. Pļavu tilbīte ir nedaudz lielāka par  meža strazdu. Kopā ar pļavu tilbīti mitras vietas labprāt apdzīvo arī citi pļavu bridējputni – ķīvīte, mērkaziņa, gugatnis un melnā puskuitala un, kā arī dziedātājputni – pļavu čipste, dzeltenā cielava un lukstu čakstīte.
No citām tilbītēm pļavu tilbīti atšķir melodiskais svilpiens.

Latvijas Ornotoloģijas biedrība aicina iedzīvotājus ziņot par pļavu tilbīti portālā Dabasdati.lv, lai apzinātu atlikušās šīs sugas atradnes.
Biedrība gada putnus izvēlas jau vairāk nekā 20 gadus.
Par 2017.gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējās dzelteno cielavu (Motacilla flava), bet 2016.gadā par gada putnu kļuva dižraibais dzenis (Dendrocopos major). 

Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015).
Visa nākamā gada garumā taps režisores Dzintras Gekas filma „Katra diena simtgadē”, kas īsās epizodēs atspoguļos katru nākamā gada dienu. Pie filmas strādās divas kino grupas un Latvijas reģionālās televīzijas, bet tās veidošanā aicināts iesaistīties arī ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Jau no 1.janvāra cilvēki var iesūtīt savus uzņemtos video, kuros fiksēts kāds viņiem pašiem, viņu ģimenei vai Latvijai nozīmīgs notikums.
Dzintras Gekas filmā savukārt iecerēts aptvert visu Latvijas 100.jubilejas gadu, katrai dienai atvēlot 15 sekundes.

Plašāk par projektu var uzzināt  mājaslapā www.dodkadrulatvijai.lv, no 1.janvāra ikviens to varēs izmantot, lai nosūtītu savus uzņemtos video. To garumam jābūt apjomā no 15 sekundēm līdz minūtei.

Akcija turpināsies līdz 2018.gada 31.decembrim, bet Dzintras Gekas filmas „Katra diena simtgadē” paredzēta 2019. gada martā.
 
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, rūpējoties par Latvijas valstspiederīgajiem, kuri plāno apmeklēt 2018. gada ziemas olimpiskās (09.02.-25.02.) un paraolimpiskās spēles (09.03.-18.03.) Phjončhanā, ir sagatavojis noderīgu informāciju un ieteikumus, kas jāņem vērā pirms došanās uz Korejas Republiku.
 
IECEĻOŠANA KOREJAS REPUBLIKĀ
 
Latvijas pilsoņiem, lai ieceļotu Korejas Republikā (turpmāk – Koreja), vīza nav nepieciešama. Ieceļot un izceļot no valsts iespējams līdz pases derīguma termiņa beigām.   
Latvijas nepilsoņiem, lai ieceļotu Korejā ir nepieciešama vīza. Tā kā vīzas saņemšanai ir nepieciešams laiks, lūdzam vīzu pieprasījumus Korejas vēstniecībā Zviedrijas Karalistē, iesniegt savlaicīgi, pirms tam dokumentus elektroniski iesūtot pārbaudei Korejas vēstniecībā Latvijā. Par visiem jautājumiem, kas saistīti ar ieceļošanu Korejā, lūdzam sazināties ar Korejas vēstniecību Latvijā.
 
Korejas vēstniecības Zviedrijā kontaktinformācija:
Adrese: Laboratoriegatan 10, Box 27237, 102 53 Stokholma, Zviedrija
Tālrunis: +46-8 545 894 00
Fakss: +46-8 660 28 18
E-pasts: koremb.sweden@mofat.go.kr 
Mājas lapa: http://swe.mofa.go.kr/english/eu/swe/main/index.jsp
 
Korejas vēstniecības Latvijā  kontaktinformācija:
Adrese: J. Alunāna iela 2, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: +371 673 242 74
Fakss:  +371 678 091 90
E-pasts: koremb.lv@mofa.go.kr
Mājas lapa: http://swe.mofa.go.kr/english/eu/swe/main/index.jsp 
 
PIRMS DOŠANĀS UZ ĀRVALSTĪM IR SVARĪGI:
-      - apdrošināt veselību un dzīvību;
-      - reģistrēties Konsulārajā reģistrā;
-      - iepazīties ar ceļojumu brīdinājumu par Koreju;
-       - viedtālrunī lejupielādēt Ārlietu ministrijas mobilo lietotni “Ceļo droši”
 
DZĪVĪBAS UN VESELĪBAS APDROŠINĀŠANA
Atgādinām, ka, ceļojot uz ārvalstīm, jāiegādājas veselības un dzīvības apdrošināšanas polise, kas segtu arī repatriācijas izdevumus personas smagas saslimšanas vai nāves gadījumā.
Iesakām informēt jūsu radiniekus vai draugus par apdrošināšanas kompāniju, kurā esat apdrošinājies, norādot arī apdrošināšanas polises numuru un derīguma termiņu.
Informāciju par savu ceļojumu apdrošināšanu varat atstāt arī Konsulārajā reģistrā.
 
KĀ RĪKOTIES, JA ZUDUSI PASE
Gadījumā, ja persona Korejā ir nozaudējusi pasi, pase ir nozagta vai kļuvusi nederīga ceļošanai, aicinām sazināties ar Latvijas vēstniecību Korejā, Seulā (tālr.: +82 2 2022 3800; +82 10 9373 0986 - ārkārtas gadījumiem) vai Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu ārkārtas situācijām, tālr. +371 26 33 77 11. Ārlietu ministrija jums palīdzēs noformēt pagaidu dokumentu – atgriešanās apliecību. Lūdzam ņemt vērā, ka ar šo dokumentu iespējams vienīgi atgriezties Latvijā, bet ne turpināt ceļu uz citu izvēlēto galamērķi.
Ja pase zudusi kādā ārvalstī, kurā nav Latvijas vēstniecības, ES pilsoņiem pagaidu ceļošanas dokumenta saņemšanai ir tiesības vērsties jebkuras ES dalībvalsts vēstniecībā vai konsulātā. Arī šajā gadījumā aicinām vispirms sazināties ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu ārkārtas situācijām pa tālr. +371 26 33 77 11, kurš palīdzēs sazināties ar attiecīgās ES valsts pārstāvniecību.
 
KĀ RĪKOTIES, JA NOZAGTA NAUDA
Ja persona palikusi bez iztikas līdzekļiem, aicinām izmantot ātro naudas pārvedumu sistēmu pakalpojumus Western Union (piedāvā Latvijas Pasts), MoneyGram (piedāvā PrivatBank) u.c.). Ja tas nav iespējams, aicinām sazināties ar Latvijas vēstniecību vai zvanīt pa tālruni ārkārtas situācijām: +371 26 33 77 11, vai rakstīt uz e-pastu: palidziba@mfa.gov.lv, lai konsultētos par citām iespējām saņemt finanšu līdzekļus.
 
KĀDOS GADĪJUMOS LATVIJAS VĒSTNIECĪBA VAR PALĪDZĒT:
·         - ja jums ārvalstīs nozagts vai nozaudēts ceļošanas dokuments - izsniegt atgriešanās apliecību;
·         - ja esat ārvalstīs palicis bez naudas – palīdzēt sazināties ar radiniekiem vai draugiem, kas jums varētu sniegt finansiālu palīdzību;
·         - ja noticis nelaimes gadījums - informēt par to jūsu tuviniekus, sniegt padomu un palīdzību formalitāšu kārtošanā minētā sakarā;
·         - ja esat aizturēts vai apcietināts – sazināties ar jums, lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas jūsu tiesības un likumiskās intereses.
·          
 
KĀDOS GADĪJUMOS LATVIJAS VĒSTNIECĪBA NEVAR PALĪDZĒT:
·         - iejaukties tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbībā, ja ārvalstī esat izdarījis likumpārkāpumu;
·         - sniegt juridisku konsultāciju;
·         - panākt labākus ārstēšanās apstākļus slimnīcā vai ieslodzījuma apstākļus cietumā nekā vietējiem iedzīvotājiem;
·         - apmaksāt jūsu rēķinus par viesnīcu, jurista pakalpojumiem, medicīnisko palīdzību vai segt jebkurus citus rēķinus;
·         - kārtot nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar tūrisma organizāciju, aviosabiedrību, banku vai citu iestāžu darbības jautājumiem;
·         - sameklēt jums apmešanās vietu.
 
 
Latvijas vēstniecība Korejā
Adrese: 29, Hannam-daero 36-gil, Yongsan-gu, Seula, 04417, Korejas Republika
Tālrunis: +82 2 2022 3800; +82 10 9373 0986 (ārkārtas gadījumiem)
E-pasts: embassy.seoul@mfa.gov.lv
Darba laiks: 9.00-17.00 (pirmdiena - piektdiena). Vēstniecības apmeklējumu lūdzam pieteikt telefoniski vai nosūtot vēstniecībai e-pasta vēstuli
Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments Rīgā
Adrese: Elizabetes iela 57, Rīga LV-1050
Tālrunis: 8000 5905 – bezmaksas informatīvs tālrunis ceļotājiem (Latvijā)
+371 67 015 905 – zvaniem no ārvalstīm
+371 26 33 77 11 – ārkārtas situāciju diennakts dežūrtālrunis (nāves gadījumi, smagas saslimšanas, katastrofas u.tml.)
Fakss: +371 67 828 274
E-pasts: palidziba@mfa.gov.lv (24/7)
 
ĀRKĀRTAS DIENESTU TĀLRUŅI KOREJĀ
 
Medicīniskā palīdzība (Ambulance, Medical Emergencies)                            Tālr.: 119, 1339
Ugunsdzēsēji (Fire Departement)                                                                    Tālr.: 119
Policija (Police department)                                                                             Tālr.: 112
Korejas tūrisma informācija, palīdzība ar tulkošanu (Korea Travel Hotline)  Tālr.: 1330

FRĀZES ĀRKĀRTAS SITUĀCIJĀM
 
Latviešu valodā - Korejiešu valodā
Man ir noticis nelaimes gadījums
저는 사고를 당했어요 (Čo- nin sago-ril tanghesojo.)

Šī ir ārkārtas situācija
긴급 상황이에요 (Kingib sangvang-iejo.)

Nepieciešama ātrā palīdzība
구급차가 필요해요 (Kugibčha –ga pirjohejo.)

Man nepieciešams ārsts
의사가 필요해요 (Uisa-ga pirjohejo.)

Lūdzu, izsauciet policiju!                         
경찰을 불러 주세요 (Kjongčhar-il pulro- čusejo.)

Ļoti slims (-a)
저는 많이 아파요 (Čo-nin mani apajo.)

Bez samaņas
의식을 잃었어요 (Uisik-il irosojo.)

Kur ir tuvākā slimnīca?
가장 가까운 병원이 어디예요? (Kadžan kakaun pjongvon-i odi-jejo?)

Vai tuvumā ir aptieka?
이 근처에 약국이 있나요? (I  kinčo-e jakguk-i inajo?)

Piezvaniet ugunsdzēsējiem
소방관을 불러 주세요 (Sobangkvan-il pulro-čusejo.)

Esmu iekļuvis autoavārijā
저는 교통 사고를 당했어요 (Čo-nin khothong   sago-ril tanghesojo.)

Esmu aplaupīts
저는 강도당했어요 (Čo-nin kangdotanghesojo.)

Palīdziet!
도와주세요! (Tovačusejo!)

Esmu apmaldījies
길을 잃었어요 (Kir-il irosojo.)
   
 
NODERĪGAS SAITES
 
Phjončhanas olimpisko spēļu mājas lapa - apskatāma šeit
Informācija par transportu olimpisko spēļu laikā - apskatāma šeit
Tūrisma informācija ceļotājiem Korejā - apskatāma šeit
 
Lai pierādītu, ka Latvijas sporta līdzjutēji ir labākie pasaulē, ārlietu ministrija lūdz ievērot un cienīt Korejas Republikas likumus un tradīcijas!
Uz "2017.gada vārda" titulu pretendē vārdi "trampisms", "bikiņš", un "vizītvietne", informēja Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības pārstāvji.

Ar vārdu "bikiņš" daži iedzīvotāji mēdzot aizvietot vārdu "bikini", bet ar "vizītvietni" - sociālā tīkla "profilu".
Kopas pārstāvji skaidroja, ka "gada nevārda" pretendenti lielākoties saistīti ar daudzajiem anglismiem, piemēram, "kapkūka", "patronēt", "raritāte", "remigranti" un "ābolu koks", kā arī rusismiem - "dienas garumā", "pamainīt", "[lai radio] labi klausās".

Šī gada "spārnotā teiciena" kategorijā kandidatūrai izvirzīti izteikumi "sarunu festivāls "Rīdzene"", "Latvijā top elfu vienība cīņai ar Krievijas interneta troļļiem", "džipu sociāldemokrātija", "cilvēki Stacijas laukumā bauda Aišu", "esmu tajos darbiņos, ministros un tā tālāk".

Tāpat iedzīvotāji savus pieteikumus var iesūtīt papildu kategorijā "gada savārstījums" - nesakarīgākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2017.gadā, piemēram, "mobilitātes pakotnes ceļu maksas priekšlikumi", "publiskās personas iestāžu augstākā līmeņa vadītāji vai privāto tiesību juridiskās personas valdes vai padomes locekļi", "demonstrēt mugurkaulu", "kompetencēs balstīta izglītība", "Par ko vēlēsi, ar to dzīvosi!" u.c.

Vārdus kategorijās "gada vārds", "gada nevārds", "gada savārstījums" un "gada spārnotais teiciens" var iesūtīti visa gada garumā.

Līdz 19.janvārim iedzīvotāji vēl var pieteikt arī citus vārdus, sūtot tos uz e-pastu "gadavards@inbox.lv" vai pa pastu Rīgas Latviešu biedrībai ar norādi "Gada vārds".
Grants autoceļiem ilgstoši nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ daudzviet Latvijā uz brauktuvēm sācies šķīdonis.
Tādēļ uzņēmums «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) ievieš transporta masas ierobežojumus, liedzot pārvietoties braucamajiem, kas smagāki par 10 tonnām.
Tādi liegumi ieviesti 157 grants autoceļu posmos, bet gandrīz simtā no tiem smagā tehnika nedrīkst braukt visu gadu.

Visvairāk īslaicīgie masas ierobežojumi uz vairāk nekā 60 grants ceļu posmiem ir ieviesti Dagdas, Limbažu, Aizkraukles, Kuldīgas un Saldus apkārtnēs. Latgalē un daļā Vidzemes grants autoceļi apledo, taču, turpinoties atkusnim, arī tur var iestāties šķīdonis.
 
Īslaicīgie transporta masas ierobežojumi sakarā ar šķīdoni tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas. Aktuālā informācija par ieviestajiem ierobežojumiem pieejama LVC mājaslapā.

To var aplūkot arī šeit
 
Sākot ar 2018. gadu gaidāmas vairākas izmaiņas sociālajā jomā, informē Labklājības ministrija.


2018. gadā pārrēķinās pensijas

Nākamgad pārrēķinās vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī piešķirtās izdienas pensijas, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā.
Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus.
Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara.
Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2018. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2018. gada septembrim.

Izmaiņas dažādu pabalstu saņemšanā


Tiesības uz slimības pabalstu būs cilvēkiem, kuriem būs noteikts kvalifikācijas periods, proti – sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā vai 6 mēnešus pēdējos 24 mēnešos. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
Ja darbnespēja būs iestājusies nodarbinātības periodā, slimības pabalstu izmaksās 30 kalendārās dienas pēc tam, kad cilvēks zaudējis darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu.
Vecāku pabalsta saņēmējiem, kuriem kalendārajā mēnesī ir ienākumi kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, pabalstu par visu šo kalendāro mēnesi izmaksās 30% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.
Tiek palielināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (VSAOI) par 1 procentpunktu – attiecīgi palielinot par 0,5 procentpunktiem VSAOI likmi darba ņēmējam un par 0,5 procentpunktiem darba devējam. VSAOI likme tiek palielināta, jo tiek ieviesta veselības apdrošināšana. Tādējādi darba ņēmēji tiks pakļauti arī veselības apdrošināšanai, kas nozīmē, ka šiem darba ņēmējiem būs tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus.

Izmaiņas VSAOI veikšanas kārtībā pašnodarbinātajiem ar ienākumu mēnesī līdz minimālajai algai un ar ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu:

pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem būs jāveic VSAOI 5% (pensiju apdrošināšanai). Ja pašnodarbinātā ienākums visa kalendāra gada laikā nesasniedz 50 eiro, tad VSAOI 5% apmērā var neveikt;
pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī sasniedz un pārsniedz minimālās algas apmēru, no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru, būs jāveic VSAOI vispārējā apmērā (2018. gadā VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam 32,15% un persona ir pakļauta pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai) un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, būs jāveic VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai);
pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas un, kuru ienākums mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, VSAOI (2018. gadā VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam 32,15%) būs jāveic no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru.
VSAOI būs jāveic kā līdz šim – par iepriekšējo ceturksni līdz sekojošā mēneša 15.datumam. Savukārt no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, VSAOI 5% apmērā būs jāaprēķina par visu kalendāra gadu (visa gada ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas un visa gada izdevumu, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, starpība) un jāveic VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai) par iepriekšējo gadu līdz kārtējā gada 15.aprīlim.

Izmaiņas autoratlīdzību izmaksātājiem un saņēmējiem:

autoratlīdzības izmaksātājam no saviem līdzekļiem no autoratlīdzības (bruto) 5% apmērā būs jāveic VSAOI (pensiju apdrošināšanai par autoratlīdzības saņēmēju). Autoratlīdzības izmaksātājam 5% VSAOI maksājums nav jāpiemēro par autoratlīdzības saņēmēju, kuram noteikta I vai II grupas invaliditāte, ir piešķirta vecuma pensija, pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, kā arī par autortiesību mantiniekiem un citu autortiesību pārņēmējiem;
ja autoratlīdzības saņēmējs paralēli ir darba ņēmējs un alga viņam pie viena vai vairākiem darba devējiem kopā sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, tad no autoratlīdzības kā pašnodarbinātajam VSAOI nav jāveic (neatkarīgi no saņemtā autoratlīdzības apmēra);
ja autoratlīdzības saņēmējs paralēli ir darba ņēmējs, bet alga viņam pie viena vai vairākiem darba devējiem kopā nesasniedz minimālās algas apmēru, tad no autoratlīdzības, ja to ienākums mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, ir jāveic VSAOI kā pašnodarbinātajam.

Izmaiņas VSAOI objektā profesionālajiem sportistiem
Ja profesionālā sportista alga būs mazāka par divām minimālajām mēneša algām, tad sportista darba devējam par saviem līdzekļiem būs pienākums veikt VSAOI starpību.

No valsts budžeta uzsāks finansēt divus jaunus psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus
No nākamā gada finansēs psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar onkoloģisku slimību un to ģimenes locekļiem.

Mainīsies pabalsti audžuģimenēm

Pabalsts audžuģimenei bērna uzturam līdz sešu (ieskaitot) gadu vecumam būs 215 eiro, bet bērnam vecumā no septiņiem līdz 17 (ieskaitot) gadiem – 258 eiro (līdz šim – attiecīgi 95 un 114 eiro).
Atlīdzība audžuģimenei par pienākumu pildīšanu būs atkarīga no aprūpē esošo bērnu skaita. Par vienu audžuģimenē ievietoto bērnu atlīdzības apmērs mēnesī būs vienāds ar bērna kopšanas pabalsta apmēru personai, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam, jeb 171 eiro. Ja audžuģimenē ievietoti divi bērni, atlīdzības apmērs būs 222 eiro, bet ja trīs un vairāk bērnu – 274 eiro (līdz šim – 113,83 eiro neatkarīgi no audžuģimenē esošo bērnu skaita). Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods. Proti, VSAA no 2018. gada 1. janvāra pārrēķinās atlīdzības apmēru, un starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz 31. jūlijam.
Tāpat tiks veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas (pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu) par personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un nav sociāli apdrošinātas (piemēram, nav darba ņēmēji vai pašnodarbinātie).
No nākamā gada palielinās atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi sociāli apdrošinātām personām, kuras aprūpē bērnu līdz 8 gadu vecumam, – atlīdzības apmērs būs 70% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Pārējiem saņēmējiem atlīdzību maksās esošajā apmērā – 171 eiro. Ja adoptētājs aprūpēs vienlaikus vairākus bērnus, par nākamo piešķirs piemaksu 171 eiro apmērā.

Kas sagaida ģimenes

Arī nākamgad ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē būs 11,38 eiro, par otro bērnu – 22,76 eiro, par trešo bērnu – 34,14 eiro, bet par ceturto un nākamajiem bērniem – 50,07 eiro mēnesī.
No 2018. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalstu maksās līdz bērna 20 (šobrīd – līdz 19) gadu vecuma sasniegšanai, kamēr mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Tāpat no nākamā gada 1. janvāra pabalstu maksās arī par bērnu, kas atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju. Lai VSAA varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods, proti, VSAA no 2018. gada 1. janvāra pārrēķinās pabalsta apmēru un starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim.
Līdz gada beigām (31. decembrim) tiks nodrošināta valsts mērķdotācija piemaksai pie mēnešalgas tiem sociālajiem darbiniekiem, kuri ir darba attiecībās ar attiecīgo pašvaldības domi vai sociālo dienestu un kuri strādā ar ģimenēm un bērniem pašvaldību sociālajos dienestos.
No 2018. gada 1. marta tiks nodrošināta lielāka finansiālā atbalsta sniegšanu ģimenēm, kurās ir ne mazāk, kā divi bērni, un papildus esošajai ģimenes valsts pabalsta sistēmai darbosies jauns atbalsta mehānisms – piemaksa. Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecumam audzināšanu apmērs par diviem bērniem būs 10 eiro mēnesī, par trīs bērniem – 66 eiro mēnesī. Par katru nākamo bērnu piemaksas apmērs būs par 50 eiro mēnesī lielāks nekā par iepriekšējo kopējo audzināmo bērnu skaitu ģimenē. Tas nozīmē, ka par četriem bērniem piemaksa būs 116 eiro mēnesī; par pieciem bērniem – 166 eiro mēnesī; par sešiem bērniem – 216 eiro mēnesī; par septiņiem bērniem – 266 eiro mēnesī u.tml. Lai VSAA varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods. Proti, VSAA aprēķinās piemaksas apmēru par periodu no 2018. gada 1. marta un izmaksās to ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim.


No 2018. gada 1. aprīļa stāsies spēkā Sociālā uzņēmuma likums, kura mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi.

No 2018. gada 1. jūlija paaugstinās piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, līdz 1,5 eiro (līdzšinējo viena eiro vietā) cilvēkiem, kuriem līdz 1995. gada beigām bija sasniegts vecuma pensijai nepieciešamais vecums un piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija.

Tāpat tiks ieviestas specializētās audžuģimenes (īpaši sagatavotas audžuģimenes konkrētu bērnu grupu aprūpei) un reģionālie atbalsta centri ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzējiem.

No 2018. gada 1. oktobra vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu pensiju indeksācijā piemēros lielāku daļu (līdzšinējo – 50% vietā) no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem: 60%, ja apdrošināšanas stāžs no 30 līdz 39 gadiem un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos, vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos, savukārt 70%, ja apdrošināšanas stāžs ir 40 un vairāk gadu.
Lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus, no jaunā gada tiek atjaunots pirms vairākiem gadiem likvidētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis laimestiem.

Katru gadu arvien vairāk cilvēku piedalās dažādās loterijās un nereti arī laimē.  No jaunā gada laimestu ieguvējiem būs jādalās ar valsti, – laimestiem tiek piemērots 23% ienākuma nodoklis. 
Arnis Vērzemnieks, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas pārstāvis saka, ka tas ir liels absurds.

Spēļu biznesa nozares pārstāvis atgādina, ka šāds nodoklis no laimestiem jau savulaik tika iekasēts, taču eksperti secināja, ka nodoklis neatbilst definīcijai, nevienā valstī tāds neesot un tāpēc pirms vairākiem gadiem, tas tika atcelts.

IIN tiek uzlikts ienākumiem un laimestu nevar uzskatīt par ienākumu. Ienākums ir kaut kas tāds, ko mērķtiecīgi darām, lai iegūtu ienākumus. Laimests – tā ir nejaušība.

Likums paredz, ka nodoklis būs jāmaksā iegūstot laimestu, kas ir lielāks par 3 000 eiro. Dati jāiesniedz arī Valsts ieņēmumu dienestā.

Ja laimesti gada laikā būs vairāki tie summējas un virs 55 000 nodokļa, likme jau būs 34%.
Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, piemērojot laimestiem nodokli, valsts budžetā ieplūstu papildu 12 līdz 15 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka ik gadu Latvijā iedzīvotāji laimē aptuveni 60 miljonus eiro.
Lielākā daļa suņu ļoti baidās no petaržu radītajiem trokšņiem, un Jaungada naktī četrkājaino draugu vieta ir mājās, nevis pagalmā, sētā un vēl jo vairāk – 11. novembra krastmalā, atgādina dzīvnieku patversmēs.
Par to raksta sabiedriskais medijs. 
 
Dzīvnieku patversmju pieredze rāda, ka jaunā gada pirmajās dienās tās tiek pārpludinātas ar noklīdušiem suņiem, kuri savus saimniekus pametuši izbailēs no petaržu radītajiem trokšņiem.
Tāpat jāpasargā arī tie suņi, kas dzīvo sētā, piesieti vai nepiesieti pie ķēdes – tam nav nozīmes. Stresa apstākļos sēta nebūs šķērslis un, bēgot no trokšņiem, suns pametīs savu ierasto teritoriju. 

Diemžēl mēdz būt arī tā,  ka jaungada naktī aizmukušie suņi mājās tā arī nepārnāk, arī patversmēs to nevar atrast. Ir gadījumi, kad viņi tajā skrējienā šķērso ūdenstilpes un ir ar traģiskām sekām, kad viņi ielūst un aiziet bojā. Viņi  neredz mašīnas, viņi nefiksē briesmas. 

Patversmes  mudina Jaungada pirmajās dienās cilvēkus, kuri pamana skrienam sabijušos suni, sniegt tam pagaidu pajumti un meklēt saimnieku. 

Brīnišķīgs rīks ir dzivniekupolicija.lv, kur ievieto sludinājumu, bildīti un tādā veidā ļoti daudzi dzīvnieki ātri atgriežas mājās pie saviem saimniekiem.

Drošības labad būtu ieteicams dzīvniekam uz kakla siksnas, kaut vai ar marķieri, uzrakstīt īpašnieka telefona numuru.
Šādā veidā līdzcilvēki suņa noklīšanas gadījumā ātri varēs sazināties ar saimnieku. Vēl jāatceras, ka no šī gada visiem suņiem ir obligāti jābūt čipotiem un čipam ir jābūt reģistrētam, lai, dzīvniekam nokļūstot patversmē, varētu noskaidrot tā īpašnieku.
Liela daļa eglīšu, ko cilvēki iegādājas vai paši nocērt uz svētkiem, pavisam drīz jau savu dzīvi noslēdz atkritumu tvertnē.
Jautājums, vai tā izrīkoties ar reiz dzīvojošu un elpojošu kociņu ir labi, var pabojāt svētku noskaņu ģimenē. Tomēr ir arī risinājumi, kas Ziemassvētkus padara dabai draudzīgākus.

Lai nebūtu jāposta un jācērt īstās eglītes, daudzi izvēlas plastmasas eglītes vai eglītes podiņos, ko vēlāk var iestādīt savā dārzā. Tomēr vairums izstādāmo eglīšu ne vienmēr ieaugās. 

Nupat daži uzņēmumi piedāvā Latvijas iedzīvotājiem ko jaunu – iespēju eglītes iznomāt. 
Līdz šim savas mājas uz svētkiem tā atradušas apmēram simt eglītes, bet vēl piecsimt tās gaida.

Cilvēki izvēlas eglīti, ved to mājās, bet, kad svētki beigušies, līdz janvāra vidum to atdod. 
Citur Eiropā svētkus ar nomātu eglīti sagaidot jau ilgstoši.
Tuvojoties Jaungada brīvdienām, Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām iedzīvotājiem.
 
Medicīniska rakstura padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos visu diennakti varēs saņemt, zvanot uz valsts Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Pa šo tālruni pieredzējuši mediķi sniegs medicīniskus ieteikumus iedzīvotājiem, kuriem ir nepieciešams ģimenes ārsta padoms, bet sūdzības par veselības stāvokli parādījušās ārpus ģimenes ārsta darba laika.

Ar tālruņa speciālistiem iedzīvotāji ir aicināti sazināties arī gadījumos, kad ir šaubas, vai palīdzība nepieciešama steidzamā kārtā vai arī to var saņemt pēc svētkiem, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē.

Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences ietvaros. Par vizīti pie dežūrārsta jāveic pacienta iemaksa 1,42 eiro apmērā.

Traumu, piemēram, apdegumu, lūzumu, mežģījumu vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos.

Savukārt neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, palīdzību sniedz slimnīcu uzņemšanas nodaļas.
Ja tiek plānots patstāvīgi doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, pirms došanās, ja tas ir iespējams, ieteicams ar slimnīcu sazināties par palīdzības saņemšanas iespējām atbilstoši pacienta veselības stāvoklim.
Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu, savukārt citās var vērsties, ja gūti ķermeņa apdegumi. Jāņem vērā, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās netiek sniegta valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav neatliekami un kuros bijusi nepieciešama plānveida pakalpojuma saņemšana, atgādina NVD.

Dežūrārstu darba grafiks svētku brīvdienās un informācija par citām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ir pieejama NVD mājaslapā.
Romas iedzīvotāji ir sašutuši par 48 000 eiro iztērēšanu no pašvaldības naudas par Ziemassvētku egli, kas vairāk līdzinās pudeļu birstei, nevis svētku galvenajai rotai.

Patērētāju tiesību asociācija lūgusi reģionālo revīzijas palātu veikt izmeklēšanu par iespējamo valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

Asociācija uzskata Venēcijas laukumā uzstādīto egli par apkaunojumu Romas iedzīvotājiem un tūristiem un pieprasījusi to nekavējoties aizvākt.
Taču avoti Romas mērijā ziņo, ka pilsēta neplāno egli demontēt un nožēlojām paskata kociņš paliks Venēcijas laukumā vismaz līdz Ziemassvētkiem.

Romai arī pagājušajā gadā neveicās ar Ziemassvētku egli, kas tika iedēvēta par neglītāko pasaulē.
Tomēr mērija aizstāvēja šo eglīti, sakot, ka to līdz ar rotājumiem pilsēta saņēmusi kā ziedojumu, ļaujot dekorēšanai paredzēto naudu atvēlēt citiem projektiem, kas nes Romas iedzīvotājiem lielāku labumu.
Arī šogad egli pilsēta saņēma kā ziedojumu, taču tās atvešana no valsts ziemeļiem un uzstādīšana esot izmaksājusi 48 000 eiro.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) ar slēpto kameru uzņemtajā video konstatēts, ka Rīgā gājēju pārejas pie zaļā signāla šķērsojuši 63% gājēju, kamēr 37% atļaujošo signālu nesagaidīja.

Šogad ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir audzis, turklāt 35% no šogad bojā gājušajiem ir gājēji. 
Lai arī pierasts uzskatīt, ka negadījumos visbiežāk vainojams nepareizi izvēlēts braukšanas ātrums vai braukšana reibumā, tomēr viens no iemesliem ir arī steiga un neuzmanība uz ceļa, kas izraisa negadījumus.

CSDD aicina nākamās divās nedēļās gan autobraucējus, gan kājāmgājējus svētku steigā pievērst lielāku uzmanību arī ceļu satiksmei, lai svētku gaidīšanas laiks nebūtu nepatīkamiem notikumiem aizēnots.

Steigu apliecina arī ar slēpto kameru izveidotais video materiāls. 
CSDD aicina autovadītājus būt īpaši uzmanīgiem lielveikalu, svētku tirdziņu un citu sabiedrisku vietu tuvumā, bet gājējiem būt disciplinētākiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Facebook Draugiem Twitter Instagram