Šodien, 21.decembrī plkst.18.27 būs ziemas saulgrieži.
Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts - īsāka. 

Ziemas saulgriežos, līdzīgi kā vasaras saulgriežos – Jāņos, notiek kārtējā gaismas un tumsas cīņa.

Astronomiskais pavasaris sāksies 2018.gada 20.martā, kad diena jau būs kļuvusi garāka par nakti.

Veselības ministre Anda Čakša  pārliecināta, ka cilvēku skaits, kas 2019.gadā nebūs apdrošināti un nesaņems pilno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu paketi, būs ļoti mazs.
Čakša sacīja, ka par veselības apdrošināšanu pēdējā laikā izskanēja daudz mītu.

Ārstu pārstāvji iepriekš norādīja, ka bez apdrošināšanas varētu palikt 300 000 iedzīvotāju.
Čakša pauda pārliecību, ka šis skaits nebūs tik liels un kopumā veselības apdrošināšanas likums ir ļoti labvēlīgs iedzīvotājiem un arī dod sajūtu, ka ir sasaiste ar nodokļu nomaksu.
Ministre arī sacīja, ka viņai nav zināmi ārstu iebildumu iemesli pret veselības apdrošināšanas likumu.
 
Jau ziņots, ka no 2019.gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus saņems visi sociālā nodokļa maksātāji, kā arī vairākas valsts apdrošinātās grupas, bet pārējiem būtu jāmaksā noteikta summa mēnesī.

Ikvienam neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra būs pieejams minimālais pakalpojumu grozs - neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Savukārt apdrošinātajiem cilvēkiem būs pieejams pilns valsts apmaksāto pakalpojumu grozs.
Apdrošināti būs visi sociālā nodokļa maksātāji. 

Cilvēkiem, kas nemaksā sociālo nodokli un kurus neapdrošina valsts, būs iespēja saņemt apdrošināšanu, maksājot nākamgad 1% no gada minimālās algas, 3% no minimālās algas 2019.gadā, un 5% no minimālās algas - 2020.gadā.
Šī brīvprātīga apdrošināšanas iemaksa būs jāsamaksā reizi gadā, gada sākumā. 
Pie plānotā minimālās algas apmēra - 430 eiro - tuvākajos trīs gados veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas gadā būtu attiecīgi
2018. gadā - 51,6 eiro,
2019. gadā - 154,8 eiro, 
2020.gadā - 258 eiro.

Bet vairākas iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts: 
Bērnus līdz 18 gadiem
Bāreņus un bez vecāku gādības palikušos līdz 24 gadiem
Personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, piedalās Eiropas brīvprātīgā darba, interešu izglītības vai jauniešu mobilitātes programmās vai ir pilna laika studējošie
Bezdarbniekus, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā
Orgānu donorus
Černobiļas AES katastrofā cietušos un likvidatorus 
Personas, kuras saņem atlīdzību par  bērna aprūpi pirmsadopcijas periodā
Personas, kuras kopj bērnu invalīdu 
Vienu no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem
Personas aprūpes centros un sociālās rehabilitācijas institūcijās 
Personas, kas saņem sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā
Pilngadīgos, kuri saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus  
Personas, kuras saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu
Personas, kurām ir noteikta I, II vai III grupas invaliditāte
Pensionārus, izdienas vai speciālo valsts pensiju saņēmējus 
Politiski represētos un nacionālās pretošanās kustības dalībniekus
Tradicionālo reliģisko organizāciju mūkus un mūķenes, kas dzīvo klosteros
Personas, kuras ir cietušas no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, cilvēktirdzniecības upurus 
Personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu

Avots: lsm.lv
Lai radītu svētku noskaņu mūsu pasažieriem, pa Latviju kursē "Pasažieru vilciena" Ziemassvētku sveiciena vagons.

Īpašais vagons brauc visos elektrovilciena maršrutos, vienas dienas laikā sveiciens var sasniegt Aizkraukles, Jelgavas, tāpat Skultes un Tukuma pasažierus. 

Ikviens, kurš nokļuvis šajā Ziemassvētku vagonā, lai vairotu priecīgos mirkļus, ir aicināts noskaitīt dzejoli un nodziedāt dziesmu pie izgreznotās egles, iemūžināt savu sveicienu un dalīties ar to sociālajos tīklos, pievienojot atzīmi @PasazieruVilciens facebook.com un @PVilciens twitter.com.

Skaisto baltegli dāvina Nacionālais Botāniskais dārzs Salaspilī, kurā vasara mājo visu gadu - oranžērijā arī decembrī zaļo un zied silto zemju augi. 
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 rīkos tradicionālo Ziemassvētku akciju "Uzticies... Tevi dzirdēs un sapratīs”, lai īpaši atbalstītu tos, kuri svētku laikā ir jūtas vientuļi un problēmu nomākti.

Akcija norisināsies no 23. līdz 29. decembrim.

Speciālistu  pieredze liecina, ka daļa cilvēku tieši Ziemassvētku laikā īpaši asi izjūt savas problēmas - vientulību, nesaprašanos ar citiem cilvēkiem, atstumtību. Šī iemesla dēļ iespēja pārrunāt savas sajūtas un saņemt atbalstu ir īpaši būtiska. 

Pēc VBTAI  paustā, šādas akcijas uzticības tālruņa speciālisti rīko regulāri jau pēdējos deviņus gadus, un interese par tām ir augsta.

Uzticības tālrunis 116111 ir diennakts bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona.
Sagaidot Ziemassvētkus un skolēnu ziemas brīvlaiku, glābēji atgādina par drošības pasākumiem, ko svarīgi ievērot gan svētkos, gan ikdienā.

Īpaša rūpība jāpievērš svecēm un svētkos lietotai pirotehnikai:
• pirotehniku ieteicams pirkt sertificētā veikalā - jo augstāka kvalitāte, jo drošāka pirotehnika;
• jebkādas pirotehnikas lietošana pieļaujama tikai saskaņā ar lietošanas instrukcijā minētajiem norādījumiem. Ar tiem būtu jāiepazīstas jau veikalā, neskaidrību gadījumā konsultējoties ar speciālistu;
• bērniem, kas jaunāki par 14 gadiem, nedrīkst pārdot pat brīnumsvecītes, arī plaukšķenes, galda dzirksteļu strūklakas un sērkociņus;
• raķešu šaušana parasti rada troksni, kā arī, nepareizi izšautas, tās var apdraudēt tuvumā esošos cilvēkus vai viņu īpašumu. Tādēļ pirms pirotehnikas lietošanas vienmēr ir jāpārliecinās, ka visi drošības riski ir novērsti;
• saimnieki aicināti parūpēties par mājdzīvniekiem - nelietot pirotehniku to tuvumā, kā arī nodrošināt, ka dzīvnieks izbīļa dēļ neaizmūk no mājām.

Laikā, kad diennaktī ir vairāk tumsas nekā gaismas, svarīgi parūpēties, lai esam redzami citiem satiksmes dalībniekiem:
• diennakts tumšajā laikā apģērbam jābūt ar atstarojošiem elementiem;
• pārvietojoties pa ielām, kurās nav trotuāru un apgaismojuma, gājējiem ir jāvalkā atstarojošās vestes vai apģērbi ar iestrādātiem atstarojošiem elementiem.

Domājot par bērnu drošību, svarīgi atcerēties:
• bērni vecumā no astoņiem līdz 16 gadiem bez vecāku vai citu pilngadīgu personu klātbūtnes publiskās vietās drīkst uzturēties līdz plkst. 22.00;
• vecākiem neatstāt bērnus bez uzraudzības, kontrolēt bērnu darbības gan mājās, gan citviet, sekot līdzi, ar ko bērni kopā pavada laiku;
• bērni ir jāmāca neatvērt mājokļa durvis nepazīstamiem cilvēkiem.

Svētkos nereti aktīvāki kļūst garnadži. “Galvenā problēma ir līdzcilvēku vienaldzība, jo tādējādi tiek izlaupīti mājokļi un pat nodarīti miesas bojājumi,” uzsver Armands Miķelsons. Ir svarīgi pazīt savus kaimiņus, veidot ar tiem draudzīgas attiecības.
Pie kaimiņu durvīm vai īpašumā, pamanot aizdomīgas personas, vispirms ir jāzvana Valsts policijai pa tālruni 110 vai pa bezmaksas atbalsta tālruni 8484. Pēc tam būtu jāpiezvana kaimiņiem. Nekādā gadījumā nav vēlams iejaukties un pašiem mēģināt ļaundarus aizturēt.

Lai pasargātu īpašumu un mantu:
• jāpadomā par mantas drošību, atrodoties sabiedriskā vietā, neatstāt to bez uzraudzības;
• neatstāt neaizslēgtas mājokļa durvis;
• ejot gulēt, pārliecināties, ka logi un durvis ir aizvērti un aizslēgti;
• telefonus, naudas makus, dokumentus un citas vērtīgas lietas neglabāt mājas priekšnamā, koridorā un citās viegli pieejamās vietās.

Tāpat aicinām:
• nesēsties pie automašīnas stūres alkohola reibumā un neļaut to darīt citiem;
• neprovocēt konfliktsituācijas ar agresīvi noskaņotiem cilvēkiem;
• kontrolēt savu patērēto alkohola apjomu;
• nepaiet garām, bet piezvanīt pašvaldības policijai pa tālruni 8484 vai nepieciešamības gadījumā ātrajai medicīniskajai palīdzībai pa tālruni 113, ja uz ielas pamanīts gulošs vai bezpalīdzīgā stāvoklī esošs cilvēks.

Svarīgi atcerēties, ka šobrīd atrasties uz ledus vēl nav droši! Ledus kārta uz ūdenstilpēm veidojas, taču mainīgie laikapstākļi neveicina vienmērīgi biezas ledus kārtas uzsalšanu. 
Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.
Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā.

Lielākoties PTAC tiek saņemtas sūdzības par to, ka interneta veikali pienācīgi nepilda savas līgumsaistības, proti, nepiegādā pasūtītās preces, nenodrošina preču piegādi apsolītajā termiņā, kā arī neatmaksā patērētāju veikto pirkuma summu gadījumos, kad patērētāji izmanto atteikuma tiesības vai izbeidz noslēgto līgumu tādēļ, ka pasūtītās preces nav piegādātas. Patērētāju sūdzībās minētais norāda uz to, ka virkne interneta veikalu nedarbojas godīgi, tai skaitā, maldinot patērētājus par piedāvāto preču pieejamību, cenu un citiem līguma noteikumiem.

Ņemot vērā sūdzību skaita pieaugumu, PTAC ir izstrādājis padomus, kurus ievērojot patērētājam būtu vieglāk “neiekrist" uz negodīgām interneta vietnēm.

10 PADOMI, KĀ IZVAIRĪTIES NO NEGODĪGIEM INTERNETA VEIKALIEM

1. Interneta veikalā ir norādīts pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, faktiskā adrese, ja tā atšķiras no juridiskās, kontakttālrunis, e-pasta adrese ātrai saziņai.

2. Interneta veikalā skaidri un saprotami ir sniegta informācija par preces vai pakalpojuma galvenajām īpašībām un tās cenu. Patērētājiem piedāvāto preču un pakalpojumu cenām jābūt norādītām ar iekļautiem nodokļiem.

3. Informāciju par pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju drošības nolūkos vērts salīdzināt ar uzņēmumu reģistra datiem, piemēram, izmantojot Lursoft datubāzi - www.lursoft.lv, pievēršot uzmanību, vai nav aktuāls maksātnespējas process vai likvidācijas process.

4. Pirms pirkumu veikšanas sazināties ar internetveikalu, lai pārliecinātos, ka tiek nodrošinātas atbilstošas saziņas iespējas un pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir reāli sasniedzams. Jāpievērš uzmanība, vai uz vēstulēm atbild interneta veikala pārstāvis, nevis tiek nosūtīta automātiska atbilde no datora.

5. Ir sniegta informācija par līguma noteikumiem, tai skaitā preces vai pakalpojuma pasūtījuma veikšanas, pirkuma apmaksas kārtību, preču piegādi un termiņiem, pakalpojuma sniegšanu, kā arī atteikuma tiesību izmantošanu.

6. Iesakām iepazīties ar citu patērētāju atsauksmēm par konkrēto interneta veikalu dažādos atsauksmju portālos.

7. Interneta veikala tehniskās drošības līmenis - par to var liecināt, piemēram, interneta adresē izmantotais https:// protokols, pārlūkprogrammas adreses laukā norādītais atslēgas simbols, uzraksts Secured by vai tamlīdzīgas norādes vai apliecinājumi.

8. Pirms pasūtījuma veikšanas aicinām apskatīt PTAC izveidoto Aizdomīgo vietņu sarakstu (http://www.ptac.gov.lv/lv/content/aizdomigo-interneta-vietnu-saraksts), kurā apkopotas interneta vietnes, kurās konstatēti iespējami pārkāpumi, un Melno sarakstu (http://www.ptac.gov.lv/lv/content/melnais-saraksts), kurā iekļauti komersanti, kuri labprātīgi nav izpildījuši Patērētāju Strīdu risināšanas komisijas uzliktos lēmumus.

9. Pirms pasūtījumu veikšanas patērētājiem iespēju robežās būtu lietderīgi izvērtēt attiecīgās preces vai pakalpojuma cenu piedāvājumus citu pārdevēju vai pakalpojumu interneta veikalos, taču īpaši uzmanīgi ir jāvērtē piedāvājumi, kuros norādīta izteikti vai citādā veidā šķietami pārmērīgi zema cena.

10. Izvērtējot dažādus akciju, izpārdošanu vai līdzīga veida pazeminātas cenas speciālos piedāvājumus, būtu ieteicams pievērst uzmanību tam, kāds ir attiecīgā speciālā piedāvājuma saturs, vai tajā skaidri ir norādīts, uz kādām precēm vai pakalpojumiem piedāvājums attiecas, kāds ir tā spēkā esamības termiņš, vai ir norādīta un ir pietiekoši ticama attiecīgās preces vai pakalpojuma sākotnējā cena, kāds ir piemērotās atlaides apmērs un / vai cena pēc atlaides piemērošanas.

Patērētājiem būtu vērts atcerēties, ka distances līguma noslēgšanas gadījumā, normatīvie akti paredz patērētāja atteikuma tiesības, kuras izmantojamas 14 dienu laikā no preces piegādes dienas vai pakalpojumu līgumu gadījumā 14 dienas no līguma noslēgšanas dienas.

Atgādinām, ka pasūtītās preces būtu ieteicams lietot tikai to īpašību, rakstura un darbības noskaidrošanai, proti, tādā pašā apmērā, kā to iespējams izdarīt parastā veikalā. Ja prece lietota vairāk, nekā tas minēts iepriekš, patērētājs atteikuma tiesības nezaudē, bet viņam jārēķinās, ka pārdevējs, vēršoties tiesā, varētu pieprasīt kompensāciju par preces vērtības samazinājumu.

 PTAC turpinās sekot interneta veikalos publicēto piedāvājumu informācijai un reklāmai, nepieļaujot un prasot novērst pārkāpumus, kuri saistīti ar patērētāju maldināšanu par preču un pakalpojumu cenām.
Plānots, ka 2018.gada 15.septembrī Tukuma novada Irlavas Studentkalna estrādē, sadarbojoties Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC) un Tukuma novada pašvaldībai, notiks Latvijas virsdiriģentu svētki, kas turpmāk būs kā tradicionāls pasākums pēc Dziesmu un deju svētkiem un tajā tiks aicināti piedalīties visi dziesmu svētku virsdiriģenti un viņu kori, kā arī visi Tukuma apriņķa kori.

Irlava šim pasākumam izvēlēta, godinot pirmo Latviešu Dziesmu svētku 1873.gadā virsdiriģentu Jāni Bētiņu, kurš ilgus gadus mācījies un strādājis Irlavas skolotāju seminārā.

Vispārējie latviešu Dziesmu un  Deju svētki norisināsies 2018.gadā Latvijas valsts simtgades svinību zīmē. 
Dažādojot zivju krājumu Alūksnes ezerā, Alūksnes novada pašvaldības aģentūra "ALJA" šomēnes ielaidusi trīs tonnas varavīksnes foreļu.

Ezerā ielaistas varavīksnes foreles triploīdu forma - bezdzimuma zivis. Līdz ar to tās nevairojas un visu uzmanību velta, lai barotos un pieņemtos svarā, kas ir būtiski makšķerniekiem.
Kopumā ezerā plānots ielaist septiņas tonnas foreļu.

Zivju ielaišanai ezerā laiks pirms ledus veidošanās, kad makšķerēšana no laivas vairs nenotiek, bet zemledus zveja vēl nav sākusies, izvēlēts mērķtiecīgi, lai zivis varētu aklimatizēties un pierast pie jaunās dzīves telpas.
Foreles galvenokārt ir kukaiņēdāji un to dzīves vide, līdzīgi kā sīgām, lielākoties ir virsējos ūdenstilpnes slāņos, līdz ar to tās nekonkurēs par barību ar citām zivju sugām, kuras savukārt pārsvarā uzturas dziļākos ūdeņos.

Ezerā ielaisto zivju svars ir no 900 līdz 1100 gramiem, tās makšķerniekiem jau būs iespējams noķert. Lomā makšķernieks drīkst paturēt divas foreles dienā, neatkarīgi no to izmēra.
Šo zivju makšķerēšanai gan nepieciešams iegādāties speciālo licenci. 

Kā norāda pašvaldība, tad būs ļoti svarīga sadarbība ar makšķerniekiem, kuru lomos foreles nonāks, lai varētu apzināt, cik daudz to tiek noķerts.

Makšķernieki, kuri noķēruši foreles, aicināti nosūtīt lomu attēlus pašvaldības aģentūrai "ALJA”" e-pastā "alja@aluksne.lv" vai lietotnē "WhatsApp" 26141741, lai varētu vērtēt zivju vizuālo stāvokli un novērot to barošanās paradumus.
Pelni, kas koģenerācijas stacijās rodas kā blakusprodukts pēc enerģētiskās šķeldas dedzināšanas, varētu atgriezties atpakaļ mežos kā ievērojami lētāks materiāls ceļu būvniecībai, rosina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki. Pelnu izmantošana tiek pētīta sadarbībā ar a/s "Latvijas valsts meži" un SIA "Fortum Latvia".

Mežu autoceļu būvniecībai parasti izmanto granti, dolomīta šķembas, par saistvielu kalpo cements vai neveldzētie kaļķi, taču RTU veikts pētījums apliecina, ka biokurināmā vieglos pelnus varētu izmantot kā alternatīvu. To izmantošana mežu ceļu būvniecībā būtu ekonomiski izdevīga, jo šobrīd pelni nemaksā neko un siltumenerģijas ražotāji tos deponē atkritumu izgāztuvēs.

"Pelni dod ievērojamu mehānisko īpašību uzlabojumu ceļiem. Izmantojot šo materiālu, mēs varam palēnināt meža ceļu bojāšanos un pagarināt šo ceļu mūžu," saka RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs. Viņš ir viens no autoriem pētījumam par pelnu izmantošanu mežu autoceļos. Ar pelniem sajaukta grants vai dolomīta šķembas ir piemērotas mežu ceļa virskārtas izveidei, stāsta V. Haritonovs. Savukārt asfaltētos ceļos pelnus varētu lietot apakšējos nesaistītajos konstruktīvajos slāņos.

A/s "Latvijas valsts meži" enerģētiskās šķeldas pārdošana vietējā un eksporta tirgos ir viens no uzņēmuma darbības veidiem. Atbildīgi izturoties pret saviem klientiem un dabas resursiem, uzņēmums apsver iespēju pelnus no klientiem pieņemt atpakaļ. Līdz ar to ir būtiski atrast lietderīgas un efektīvas pelnu pielietošanas iespējas, tiek pētītas arī citi risinājumi pelnu izmantošanai.

Arī elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmuma "Fortum Latvia" mērķis ir atrast Latvijas tautsaimniecībā lietderīgu pelnu pielietojumu un samazināt atkritumu poligonos noglabājamo ražošanas blakusproduktu daudzumu, vienlaicīgi samazinot arī ietekmi uz vidi. Uzņēmums par iespējām lietderīgi izmantot pelnus, kas rodas Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijas darbības rezultātā, interesējas kopš tās būvniecības laika.

Pētījums turpinās, patlaban tiek vērtēta iespēja būvēt eksperimentālu ceļu.
No 2018. gada 1.marta piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecumam audzināšanu apmērs par diviem bērniem ir 10 eiro mēnesī, par trīs bērniem ir 66 eiro mēnesī, bet par katru nākamo bērnu - par 50 eiro lielāks. Ja, piemēram, ģimenē būs četri bērni, piemaksa būs 116 eiro mēnesī, ja pieci - 166 eiro utt.

Vienlaikus saskaņā ar izmaiņām Valsts sociālo pabalstu likumā no 2018. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalstu maksās līdz bērna 20 (šobrīd - līdz 19) gadu vecuma sasniegšanai, kamēr mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā.

Tāpat no nākamā gada 1. janvāra pabalstu maksās arī par bērnu, kas atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju.

No 20.-23.decembrim Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā no plkst. 10:00 līdz 18:00 notiks Ziemassvētku senioru un personu ar invaliditāti labdarības gadatirgus.

Tajā piedalīsies vairāk nekā simts amatnieku no visiem Latvijas reģioniem. Par tradīciju kļuvušo Ziemassvētku labdarības pasākumu rīko Latvijas Pensionāru federācija un Pensionāru iespēju centrs.

"Gadatirgū var ieraudzīt preces gan sirdij, gan praktiskām vajadzībām. Gadatirgus rīkotājiem un atbalstītājiem grību novēlēt vairāk apmēklētāju, bet mums visiem gaišus un sirsnīgus Ziemassvētkus un Jauno gadu. Lai miers virs zemes un visiem laba veselība!” – tā pēc gadatirgus apmēklēšanas apsveica tā dalībniekus un visus Latvijas cilvēkus Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone.

Labdarības tirdziņi un citi pasākumi tiek organizēti ar nolūku popularizēt veco ļaužu ieguldījumu Latvijas sabiedrībā, mainot priekšstatu par viņiem kā tikai pasīviem sociālās palīdzības saņēmējiem.
To laikā vecākās paaudzes pārstāvjiem un personām ar invaliditāti tiek nodrošināta iespēja piedāvāt plašākai publikai pašu rokām darinātus izstrādājumus, kā arī apmainīties ar to izgatavošanas pieredzi.
Trīs mēnešus vēža pacientus Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) apciemo apmācīti brīvprātīgie, kuru skaits sasniedzis 42 personas.

Brīvprātīgie vēža pacientiem sniedz gan emocionālu, gan praktisku atbalstu, turklāt slimnīcas ārstniecības personāls brīvprātīgo darbības sākumu vērtē kā ļoti veiksmīgu un daudzsološu, tāpēc plānots brīvprātīgo kustību vērst plašumā, jo atbalsts ir nepieciešams arī pacientiem ar citām smagām slimībām.

Brīvprātīgo vidū ir cilvēki, kuri paši saskārušies ar diagnozi "vēzis" un šo slimību uzveikuši, tāpēc vēlas bieži vien smagajā un ilgstošajā cīņā ar vēzi atbalstīt citus. Tāpat ir brīvprātīgie, kuriem onkoloģiska slimība laupījusi kādu tuvu cilvēku, kā arī brīvprātīgie, kuri vienkārši vēlas palīdzēt citiem un, to darot, gūst patiesu gandarījumu. Starp viņiem ir daudz ticīgu cilvēku, kuri uzskata par pašsaprotamu palīdzēt tiem, kam klājas grūtāk.

Kā skaidroja slimnīcā, brīvprātīgie piedāvā savu atbalstu ikvienam vēža pacientam, tomēr visvairāk tas nepieciešams tiem, kuri jūtas vientuļi un kaut kāda iemesla dēļ nesaņem tuvinieku atbalstu. Tie ir pacienti, kuriem nav palicis neviena tuva cilvēka, un tie, kuru radi dzīvo pārāk tālu, lai bieži apciemotu. Diemžēl nav retums arī pacienti, no kuriem tuvinieki, uzzinot par slimību, ir novērsušies .

Brīvprātīgie uzklausa un sniedz atbalstu vai, ja cilvēks par sāpīgo nevēlas runāt, pakavē laiku, sarunājoties par visdažādākajām tēmām. Šī viena vai divas stundas brīvprātīgā sabiedrībā ļauj pacientam kaut uz brīdi novērst domas un aizmirst par slimību. Ja pacients to vēlas, brīvprātīgais palasa priekšā grāmatu vai uzspēlē kādu galda spēli. Gulošiem pacientiem padod ūdens glāzi vai atnes kaut ko no veikala, savukārt, ja pacients pārvietojas ratiņkrēslā, izved pastaigā pa slimnīcas teritoriju vai sliktu laikapstākļu gadījumā - pa slimnīcas gaiteņiem.

Kam būtu jāierīko un jāatbild par atskurbtuvēm - valstij vai pašvaldībām. Šis jautājums tiek kārtots jau vairākus gadus, bet bez rezultāta.
Kamēr  skaidrības nav, Cēsu novada pašvaldība izšķīrās par soli ierīkot savu atskurbtuvi. Tā tagad tapusi kopējās telpās ar naktspatversmi, tādējādi ietaupot arī līdzekļus – par to ziņo sabiedriskais medijs. 
 
Ēka, kas tagad pielāgota gan naktspatversmes, gan atskurbtuves pakalpojumiem, atrodas blakus Cēsu klīnikai, un līdz ar to iespējama arī ātrāka veselības pārbaude cilvēkiem, kuri te nokļūst.
Cēsu novada pašvaldības policijā stāsta, ka reizēm iereibušos pat nācies vest uz Rīgas atskurbtuvi, jo tuvāk nevienas citas Vidzemē nebija.

Cēsis tagad ir vienīgā pilsēta Vidzemē, kurā ir sava atskurbtuve.

Nākamajā gadā Cēsīs iecerēts atrisināt arī jautājumu, kā būs ar norēķināšanos ar citām pašvaldībām, kuru iedzīvotāji arī nereti ir spiesti izmantot atskurbtuves pakalpojumu.
Divarpus mēnešos, kopš Cēsīs ir šī iestāde, tukša gan nestāv tā un te nācies pabūt pat kādam ārvalstu pilsonim.
Saistībā ar nākamajā gadā plānoto izstādi "Aizliegtie Ziemassvētki" , Liepājas muzejs aicina liepājniekus piedalīties izstādē, dāvinot padomju laika svētku egles rotājumus.

Tās var būt gan eglīšu mantiņas, gan atklātnītes, gan fotogrāfijas, gan citi priekšmeti, kas liecina par Ziemassvētku svinēšanu padomju varas ēnā. Lietas muzejam var dāvināt no šī gada decembra beigām līdz nākamā gada oktobrim.

Priekšmetus var nogādāt muzeja telpās K. Ukstiņa ielā 7/9 (darba laiks ir no trešdienas līdz svētdienai, no pulksten 10 līdz 18).
Jau šogad, Ziemassvētku lakā, būs uzstādīta speciāla egle, kuru apmeklētāji varēs izrotāt ar atnestajām lietām.
Arī starppilsētu autobusos saskaņā ar noteikumiem pasažieriem ir jāpiesprādzējas, taču nebūt ne visi autobusi aprīkoti ar drošības jostām, un policija drošības jostu lietošanu nekontrolē.  

Ceļu satiksmes noteikumos ir pateikts – ja autobuss ir aprīkots ar drošības jostām, tās ir jālieto. Par to pirmkārt atbild pats pasažieris. 
Pēc tam arī vadītājs, lai pasažieri būtu piesprādzējušies, stāstīja Policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas birojā.

Sods par nepiesprādzēšanos autobusā pasažierim ir 15, bet šoferim – 30 eiro.
Savukārt Valsts policijā uzskata – kamēr visi starppilsētu autobusi nebūs aprīkoti ar drošības jostām, tikmēr panākt, lai pasažieri piesprādzējas arī autobusā, ir ļoti grūti. Turklāt policija to nekontrolē.

Akcijas un reidus policija arī neplāno, bet drīzāk kampaņu veidā aicina pārvadātājus informēt pasažierus, ka ir jāpiesprādzējas.

Policijas rīcībā nav konkrētu skaitļu, cik no visiem Latvijā kursējošajiem autobusiem ir aprīkoti ar drošības jostām, bet pieļauj, ka tā ir mazākā daļa.
Tikmēr tūrisma kompāniju autobusi, kas veic starptautiskos reisus, nemaz nevar iziet tehnisko apskati, ja nefunkcionē kāda no drošības jostām.
Šogad būtiski pieaudzis automašīnu sadursmju skaits ar dzīvniekiem un it īpaši meža zvēriem. Daudzi autovadītāji pēc šādiem negadījumiem neinformē policiju, kā to paredz likums.

Taču neatkarīgi no tā, ka sadursmes ar zvēriem nav retums, liela daļa autovadītāju nezina, kā rīkoties pēc tāda negadījuma. Par to liecina arī apdrošinātāju statistika, kas uzrāda vidēji 1500 sadursmju gada laikā, tas ir trīskārt lielāks skaits nekā reģistrēts Valsts policijā.

Sadursmi ar dzīvniekiem daļa autovadītāju pat uztver kā medību paveidu un notriekto meža zvēru pēc negadījuma piesavinās.
Taču tas ir kategoriski aizliegts. Notriekto dzīvnieku nekādā gadījumā nevar uzskatīt par savām bezmaksas vakariņām.

Dzīvnieks ir jānoņem no brauktuves, nost no ceļa, lai netraucē un jāatstāj turpat notikuma vietā.

Satiksmes uzraudzības birojā  norāda, ka pats galvenais, kas autovadītājiem pēc satiksmes negadījuma ir jāizdara, – jāpiezvana uz  policiju – 110  un tad jārīkojas saskaņā ar Valsts policijas darbinieka norādījumiem.

Pārējās formalitātes veiks policijas darbinieks – gan paziņos Valsts meža dienestam, gan arī reģistrēs negadījumu. 
Labklājības ministrija  saņēmusi apmēram 98 pieteikumus no iedzīvotājiem, kuri vēlētos kļūt par brīvprātīgajiem valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) filiālēs, kurās atrodas bērni.
Sestdien norisinājās seminārs "Brīvprātīgais darbs valsts bērnu aprūpes iestādēs", kurā piedalījās 92 cilvēki, turklāt 46 cilvēki pēc semināra nolēma pieteikties brīvprātīgajam darbam.

Ministrija joprojām aicina iedzīvotājus kļūt par brīvprātīgo darbinieku VSAC filiālēs, kurās uzturas bērni. Par brīvprātīgo var kļūt jebkura pilngadīga persona, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un veselības stāvokļa, nacionalitātes, politiskajiem uzskatiem un konfesionālās piederības. Katram, kas to vēlas, ir iespēja kļūt par brīvprātīgo darbinieku centrā, ziedojot tam pāris stundas dienā, nedēļā vai mēnesī atkarībā no vēlmēm un iespējām.

Lai kļūtu par brīvprātīgo darbinieku jāiepazīstas ar informāciju par VSAC filiālēm un to atrašanās vietu, kā arī ar informāciju par katras konkrētās filiāles vajadzībām pēc brīvprātīgo darbinieku atbalsta bērnu aprūpes procesa nodrošināšanā. Pēc tam jāaizpilda pieteikums brīvprātīgajam darbam, tostarp norādot izvēlēto VSAC filiāli, un jānogādā tas LM, Skolas ielā 28, Rīgā vai ērtāk sasniedzamajā VSAC filiālē.

Tiklīdz VSAC būs izvērtējusi pieteikumu un personas datu pārbaude apliecinās, ka nepastāv šķēršļi brīvprātīgā darba veikšanai, VSAC tiks noslēgts līgums par brīvprātīgā darba veikšanu konkrētā filiālē.
Dāvana kredītā ir drošs solis uz paklupšanu. 
Ar šādu saukli Latvijas Kredītņēmēju asociācija  sākusi  sociālo kampaņu "Nepērc dāvanu kredītā!", aicinot būt apdomīgiem un neļauties ātro kredītu vilinājumam dāvanu iegādei.

 "Skaidrs ir, ka reklāmas ir ārkārtīgi intensīvas,  " sacīja Latvijas Kredītņēmēju asociācijā, norādot, ka ne visi spēj pretoties vilinošajām ātro kredītu reklāmām un ne visi apzinās, ka šī nauda būs jāatdod.

2016. gadā izsniegti 1,85 miljoni ātro kredītu par kopējo summu vairāk nekā 540 miljoni eiro.
2017. gads turpinās, un dati par šogad izsniegtajiem kredītiem nav apkopoti, taču ir pamats uzskatīt, ka situācija ir līdzīga un grimšana parādos turpināsies, paziņojumā medijiem norāda Kredītņēmēju asociācija.

Tādēļ karstākajā dāvanu pirkšanas laikā Latvijas Kredītņēmēju asociācija aicina būt apdomīgiem un nedāvināt dāvanas, ko nespēj atļauties. 
6.janvārī atzīmējot Šerloka Holmsa dzimšanas dienu, durvis vērs slavenajam detektīvromānu varonim veltīts mini muzejs. Ekspozīcija veidota kā Vasilija Ļivanova un Benedikta Kamberbača atveidoto Holmsu istabas un būs apskatāma viesnīcas “Pullman” (Jēkaba iela 24) 1.stāvā.

Šerloka Holmsa dzimšanas dienas svinību rīkotāji stāsta, ka ideja par šāda muzeja izveidi bijusi jau sen. Sākotnēji īslaicīgā ekspozīcija nākotnē pārtaps par īstu muzeju.

Šo gadu laikā svinības kļuvušas daudz apjomīgākas – tematiski aptverot ne tikai Igora Masļeņikova Rīgā uzņemto filmu, bet arī pasaules mākslas, teātra un kinematogrāfijas radošo mantojumu.

6.janvārī Šerloka Holmsa dzimšanas diena Rīgā tiks atzīmēta septīto reizi.
Šis notikums jau kļuvis par Latvijas galvaspilsētas vizītkarti, piesaistot ne tikai vietējo iedzīvotāju, bet arī arvien jaunu dažādu valstu tūristu uzmanību. 

Ar izvērstāku svētku programmu jau drīzumā varēs iepazīties pasākuma oficiālajā mājas lapā un "Facebook".
Pēc gadiem desmit laukos var nebūt ne ģimenes ārstu, ne arī veterinārārstu - kā vieni tā otri, kas vēl šobrīd laukos strādā, lielākoties ir jau pirmspensijas vecumā, bet jaunie speciālisti priekšroku dod pilsētām.
Veterinārijas speciālistu trūkumu šobrīd visvairāk izjūt Latgalē, bet arī citviet Latvijā jau situācija ir līdzīga un atrast veterinārārstu, kurš apkalpotu liellopu fermas, ir problemātiski.
 
'Darbs laukos ar lielajiem dzīvniekiem principā ir vīrieša darbs, tas ir ļoti smags fizisks darbs. Laukos ar naudiņām ir grūtāk, protams, ka vieglāk ir strādāt klīnikā, kur nāk dzīvnieki. Pilsētā, Rīgā, piemēram, cilvēki ir daudz labāk materiāli situēti, un viņi var arī vairāk par savu dzīvnieku ārstēšanu maksāt – norāda nozares pārstāvji.
 
Par speciālistu trūkumu laukos Veterinārārstu biedrība jau vairākkārt informējusi Zemkopības ministriju, un biedrība  uzskata, ka viens no risinājumiem būtu pārņemt ārvalstu, piemēram, Zviedrijas pieredzi. Tur teritorijās, kur ir mazs dzīvnieku skaits un kuras ir attālu nost no centriem, valsts dod dotāciju speciālistu uzturēšanai uz vietas. 

Bet, ja nekas netiks darīts, lai situāciju mainītu, Veterinārārstu biedrībā secina, ka tad pēc gadiem desmit laukos šo speciālistu nebūs.
No aizvadītās  nedēļas cēsiniekiem pēc pusotra gada būvniecības atvērts rekonstruētais un ilgi gaidītais stadions.
Noslodzes stadionam netrūks, jo turpat blakus atrodas Nacionālo bruņoto spēku instruktoru skola un Cēsu profesionālā vidusskola.

Skrejceļš, bērnu rotaļu laukums un āra trenažieri ir tās zonas, kas ziemas mēnešos ik dienu būs atvērtas sportotgribētājiem. Taču pavasarī būs pieejami arī pludmales volejbola sektori, laukums basketbolam, volejbolam un tenisam, kā arī būs iespēja trenēties dažādās vieglatlētikas disciplīnās.

Plānots, ka vasarā Cēsīs notiks gan valsts mēroga futbola mači, gan pludmales volejbola turnīri, kas pulcinās lielu skatītāju skaitu. Tiesa gan, pagaidām jāizlīdzas ar pārvietojamām skatītāju tribīnēm, jo to būvniecība iepretim futbola stadionam notiks nākamajā vasarā.
Svinīga stadiona atklāšana plānota pavasarī, kad sāksies aktīvā sporta sezona.  
Pieaugot nelielo ceļu satiksmes negadījumu skaitam, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs aicina autovadītājus biežāk izmantot saskaņotos paziņojumus avārijas apstākļu fiksēšanai.

"Saskaņotos paziņojumus pašlaik izmanto apmēram divās trešdaļās satiksmes negadījumu. Varētu izmantot pat vairāk nekā divās trešdaļās, bet reizēm cilvēkiem šo saskaņoto paziņojumu vienkārši fiziski mašīnā nav. Tad sanāk tā, ka policisti nodarbojas kā tādi saskaņotā paziņojuma izvadātāji. Paziņojuma  lapiņas var dabūt dažādās degvielas uzpildes stacijās, pie apdrošinātājiem jebkurā birojā, arī regulāri CSDD dažādos punktos.," stāsta Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā.

Pērnā gada izskaņā Valsts ceļu policija nāca klajā ar statistiku, ka Rīgas reģionā diennaktī notiek vidēji ap 100 avāriju un joprojām uz daudziem no tiem ar saskaņotiem paziņojumiem rokās jādodas ceļu policijas ekipāžām.

Tāpat autovadītājiem reizēm vēlas aizpildīt paziņojumus gadījumos, kad CSNg fiksēšanai būtu jāizsauc policija.
Piemēram, paziņojums tiek aizpildīts, kad avārijā ir iesaistīti vairāk kā divi transportlīdzekļi, vai arī situācijās, kad kāds no transportlīdzekļiem nevar turpināt piedalīties ceļu satiksmē.

Šādos gadījumos autovadītājiem negadījuma fiksēšanai ir jāizsauc policija.
Saskaņoto paziņojumu drīkst izmantot tikai gadījumos, kad CSNg iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi, CSNg nav cietuši cilvēki vai nav nodarīts bojājums trešās personas mantai (vienīgie bojājumi ir automašīnām), abi iesaistītie transportlīdzekļu vadītāji var vienoties par CSNg apstākļiem, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt.

Transportlīdzekļu  ir apkopojis visizplatītākās kļūdas, kuras autovadītāji pieļauj, aizpildot saskaņoto paziņojumu - turpmāk SP:

1. SP tiek aizpildīts, taču autovadītāji nav vienojušies par CSNg apstākļiem.
2. SP netiek atzīmēts neviens krustiņš ailē „Negadījuma apstākļi”.
3. Negadījuma shēmā transportlīdzekļu stāvoklis tiek attēlots pēc CSNg, nevis tā laikā.
4. Negadījumā shēmā tiek attēloti tikai CSNg iesaistītie transportlīdzekļi, bet nav informācijas par CSNg vietu (netiek norādīta ne iela, ne krustojums, ne ceļa zīmes u.c.).
5. Netiek precīzi fiksēts negadījuma laiks.
6. Netiek precīzi norādītas CSNg iesaistīto transportlīdzekļu numura zīmes vai SP tiek fiksēts tikai piekabes reģistrācijas numurs, bet ziņu par vilcēju nav.
7. Aizpildot SP, transportlīdzekļi tiek sajaukti vietām.
8. Netiek uzrādīts kustības virziens, kādā autovadītāji ir braukuši.
Darbu sācis jauns sludinājumu portāls "mm.lv".
Portāls pieder SIA "MEK", kura īpašnieks Igors Blūzmanis aģentūrai LETA sacīja, ka vietne darbu sākusi pirms nedēļas.

Taujāts, kāpēc cilvēkiem izvēlēties "mm.lv", Blūzmanis skaidroja, ka par tirgus līderi - "ss.com" - bieži esot dzirdams, ka tā pakalpojumiem ir pārāk augstas cenas, bet vietnes dizains un funkcionalitāte gadiem nav mainījusies.
Prognozējot "mm.lv" popularitāti nākotnē, Blūzmanis sacīja, ka paredzēt to ir grūti, un visu noteiks cilvēki. 
Anglijas Baznīca Londonas bīskapa amatā pirmo reizi iecēlusi garīdznieci sievieti. Jaunā Londonas bīskape ir Sāra Malalija, viņa būs visaugstāko amatu Anglijas Baznīcas hierarhijā ieņemošā sieviete. 
Anglijas Baznīcā daudzi joprojām neatbalsta sieviešu ordināciju.Malalija ir bijusī medmāsa. Vairākus gadus viņa bijusi Anglijas medmāsu dienesta vecākā amatpersona. Par priesteri viņa tika ordinēta 2006.gadā.
Latvijas Dabas muzejs 2018.gada dzīvnieka titulam izvirzījis alni, rudo lapsu, rudo vāveri, pelēko zaķi, sermuli un brūnkrūtaino ezi.

Šogad pirmo reizi par par nominācijām var balsot iedzīvotāji. To līdz 28.decembrim iespējams izdarīt muzejā un tā interneta vietnē "www.dabasmuzejs.gov.lv".

Gada dzīvnieka akcijas mērķis ir pievērst uzmanību Latvijā sastopamajiem dzīvniekiem un piedāvāt sabiedrībai iespēju uzzināt vairāk par kādu konkrētu sugu.
Muzeja pārstāvji skaidroja, ka sākotnēji nominācijai tika izvirzītas tikai apdraudētas dzīvnieku sugas, taču pēdējos gados citu savvaļas dzīvnieku sugām aktuālu notikumu dēļ vai apmeklētāju intereses dēļ pieļauti arī izņēmumi.

Kopš akcijas pirmsākumiem 2000.gadā tituls piešķirts cūkdelfīnam, lidvāverei, brūnajam lācim, ūdram, smilšu krupim, pelēkajam vilkam, meža cūkai, āpsim, zutim un citiem.
Saeima  galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.

Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.
Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.

Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.

Likumā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.

Vairākas iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts, piemēram, bērnus, bāreņus, reģistrētos bezdarbniekus, orgānu donorus, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, pensionārus, politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kā arī vēl citus.

Veicamās veselības apdrošināšanas iemaksas tiem, kas nebūs apdrošināti automātiski, nākamgad būs 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.
Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro. Tātad veselības apdrošināšanas iemaksa būs 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem - 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.
Tajā pašā laikā likumā noteiktas tiesības uz valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu, kas nav saistīts ar iemaksām.


Nākamajā gadā būs viena pārcelta brīvdiena, liecina Labklājības ministrijā pieejamā informācija. 

Plānots, ka 30. aprīļa darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp brīvdienu 29. aprīli un svētku dienu 1. maiju,pārcels uz sestdienu, 21. Aprīli. 

Pārceltā darba diena attiecas uz  valsts budžeta finansētām valsts pārvaldes iestādēm, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, bet  aicināti ievērot arī uzņēmumi un citas iestādes.  

Darba likums arī nosaka - ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.
Kompānija "Porsche" izlaidusi pirmo medus burciņu partiju, kā medu savākušas bites turpat autorūpnīcas teritorijā Leipcigā, Vācijā. 

Produktu ar "Turbin" nosaukumu varēs iegādāties "Porsche" firmas veikaliņā turpat rūpnīcas kompleksā.

Pašlaik "Porsche" rūpnīcas dabas zonā 40 hektāru platībā atrodas 25 bišu stropi – ar kopumā aptuveni pusotru miljonu bišu. Pirmajā sezonā, no šī gada maija, saražots ap 400 kilogramu medus.

Vācijā bites aizsargā federālais dabas aizsardzības likums, kas saistīts ar to populācijas straujo sarukumu pamatā lauksaimniecībā izmantoto pesticīdu dēļ. Vācu autoražotāja iniciatīva paredzēta tieši bišu populācijas vairošanai.

“Porshe” labprāt iesaistās dažādās dabas aizsardzības iniciatīvās. 
Vēl šī autoražotāja bezceļu braukšanas izmēģinājumu zonā jau no 2002. gada mīt arī poniji, sumbri un citi dzīvnieki.

Ar pārtikas produktu ražošanu nodarbojas arī "Porsche" mātesuzņēmums "Volkswagen", ražojot tieši autovadītājiem domātas desiņas un kečupu.
"Holivudas Ārzemju preses asociācija  paziņojusi pretendentus uz "Zelta globusu" godalgām, atklājot, ka visvairāk nomināciju izpelnījies režisora Giljermo del Toro fantastikas trilleris "The Shape of Water" un kanāla HBO seriāls "Big Little Lies".
 
Kino kategorijās dominē "The Shape of Water" ar septiņām nominācijām, bet televīzijas godalgu vidū seriāls "Big Little Lies" ar sešām.

Labākās drāmas kategorijā Kristofera Nolana Otrā pasaules kara trilleris "Dunkirk" sacentīsies ar pieaugšanas drāmu "Call Me By Your Name", politisko trilleri "The Post", "The Shape of Water" un tumšo komēdiju "Three Billboards Outside Ebbing, Missouri".

Filmu vidū, kas pretendē uz "Zelta globusu" labākās komēdijas vai mūzikla kategorijā, ir stāsts par afroamerikāni, kas tiekas ar savas baltās draudzenes vecākiem - "Get Out", Džeimsa Franko filma "The Disaster Artist" un komēdijdrāma "Lady Bird".

Toms Henkss, Džeimss Franko, Merila Strīpa un Sērša Ronena pretendē uz balvām labāko aktieru un aktrišu kategorijās.

Uz "Zelta globusu" kategorijā "Labākā filma svešvalodā" pretendē Kambodžas "First They Killed My Father", Vācijas un Francijas "In The Fade", Krievijas "Loveless", Čīles "A Fantastic Woman" un Zviedrijas, Vācijas un Francijas "The Square".
Uzvarētāji tiks paziņoti 7.janvārī Beverlihilsā 75.ikgadējā balvu ceremonijā, kuru vadīs amerikāņu komiķis Sets Maiers.

Pabeigta Cēsu sporta stadiona būvniecības pirmā kārta, un no 14.decembra tas būs pieejams iedzīvotājiem.
Stadiona atklāšanas ceremonija pārcelta uz pavasari, kad sāksies vasaras sporta sezona. Sportotājiem stadions būs atvērts katru dienu no plkst.07.00 līdz plkst.22.00. 

Stadiona būvniecības pirmajā kārtā izveidoti seši skriešanas celiņi pa esošo 400 metru apli, kā arī astoņi celiņi 100 metru taisnē. Celiņus klāj gumijas granulu segums. Futbola laukums ar Latvijas Futbola federācijas atbalstu ieguvis jaunu sintētisko segumu, kas kalpos ilgāk un būs vieglāk kopjams nekā zāles segums. Izveidoti vieglatlētikas sektori, kuros varēs trenēties augstlēkšanā, kārtslēkšanā, tāllēkšanā, trīssoļlēkšanā un lodes grūšanā. Tāpat izveidots āra trenažieru laukums un aktīvās attīstības laukums bērniem. Vēl stadionā izveidots pludmales volejbola sektors, kurā atrodas trīs treniņu laukumi un viens sacensību laukums.

Papildus projektā sākotnēji iecerētajiem darbiem pārbūvēta arī ietve uz Valmieras ielas gar stadionu, kā arī stadionā izveidots multifunkcionāls sporta spēļu laukums, kas piemērots basketbola, volejbola un tenisa spēlēm. 
Ziemas periodā atkarībā no laikapstākļiem aktīvai izmantošanai būs pieejams āra trenažieru laukums, aktīvās attīstības laukums bērniem, kā arī skriešanas celiņi. Pludmales volejbola, futbola un multispēļu laukumi tiks atvērti pavasarī. 

Auto satiksmei pie stadiona izveidota jauna iebrauktuve no Valmieras ielas, likvidējot iepriekšējo stadiona iebrauktuvi gar degvielas uzpildes staciju. Jaunās iebrauktuves galā izveidota stāvvieta 23 automašīnām, taču lielāko stadiona apmeklētāju auto plūsmu plānots novietot Smilšu laukumā. Saglabātas vēsturiskās gājēju ieejas no Uzvaras bulvāra un Valmieras un Dzintara ielu krustojuma, ko papildina jaunizveidotas gājēju ieejas no Jāņa Poruka un Valmieras ielu krustojuma puses un no Noliktavas ielas puses.

Kā atzīst Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs: “Veiktie darbi ir bijuši gana sarežģīti un stadionā pēc pārbūves redzamās pārmaiņas ir fundamentālas. Es ticu, ka stadiona infrastruktūra – uzstādītais apgaismojums, futbola laukuma un skrejceļu segumi – dos iespēju to izmantot ne tikai vasarā, bet siltākās ziemās pat visa gada garumā. Stadiona pārbūve bija iedzīvotājiem svarīgs un vajadzīgs projekts, kā to liecināja iedzīvotāju aptaujas vairāku gadu garumā. Mēs ceram, ka jaunais stadions dos jaunas attīstības iespējas Cēsu pilsētas sporta skolas audzēkņiem, kļūs par gan nacionāla, gan starptautiska mēroga sacensību vietu, kā arī dos iespēju Cēsu novada iedzīvotājiem pievērsties veselīgam dzīvesveidam.”

Kā ziņots, stadiona pirmās kārtas būvniecības izmaksas ir 2,8 miljoni eiro, kam piesaistīts 1,9 miljonu eiro valsts budžeta līdzfinansējums. Būvniecības otrajā kārtā paredzēts izbūvēt skatītāju tribīnes, kā arī divas būves stadiona aprīkojuma glabāšanai un ģērbtuvju telpām.

Stadions kalpos arī kā dažādu valsts sektoru treniņu bāze, kurā fizisko sagatavotību varēs uzlabot gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu depo darbinieki, gan Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas mācībspēks un audzēkņi, kā arī Cēsu 27.kājnieku bataljona zemessargi.

Stadiona būvniecība veikta tā, lai tas atbilstu starptautiskajām vieglatlētikas stadiona prasībām.
Facebook Draugiem Twitter Instagram