Latvijā piekto gadu norisināsies akcija "Meklējam labu ģimenes ārstu!", kuras laikā iedzīvotāji aicināti iesūtīt stāstus par ģimenes ārstiem un medicīnas māsām, kuri savu darbu dara profesionāli, ar izcilu attieksmi, ir pašaizliedzīgi, iejūtīgi un atsaucīgi.

Stāstus par labākajiem ārstiem un medicīnas māsām var iesūtīt līdz 14. aprīlim pa pastu uz žurnāla "Veselība" redakciju.
Adrese - Andrejostas iela 4A, Rīga, LV-1045, ar norādi "Akcijai "Meklējam labu ģimenes ārstu!".

Tāpat iespējams sūtīt vēstuli elektroniski uz e-pasta adresi - gimenesarsts@veseliba.lv vai aizpildīt anketas mājaslapā www.veseliba.lv/gimenesarsts.

Akcija "Meklējam labu ģimenes ārstu!" paredzēta, lai sava mediķa vārdu nestu tautā un pateicībā par viņa pašaizliedzīgo darbu sagādātu viņam patīkamas emocijas.
Sirsnīgāko vēstuļu autori saņems balvas.

Apkopojot Latvijas radiostaciju atskaites, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) noskaidrojusi piecas Latvijā radītās dziesmas, kas pretendē uz mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons" kategorijā "Radio hits", .
Lai noteiktu nominantus, LaIPA apkopojusi datus par dziesmu atskaņojumu Latvijas radiostacijās 2016.gadā. 

Rezultātus veidojušas 10 radiostacijas, tostarp mūsu radiostacija –  Radio TEV.

Balstoties uz radiostaciju datiem, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība "Zelta mikrofonam" kategorijā "Radio hits" izvirzījusi: 

Čaļi - "Musiqq",
Debesis iekrita tevī - "Prāta vētra" un "Musiqq",
Miglas rīts - Intars Busulis,
Pastnieks - Dons,
Tepat - Dons.

28.februārī Dailes teātrī jau 21.reizi tiks pasniegti "Zelta mikrofoni" aizvadītā gada spožākajiem, pārsteidzošākajiem un labākajiem ierakstiem.
Līdz 28.februārim ikviens interesents aicināts pieteikt savu pasākumu trešajam Sarunu festivālam "Lampa", kas norisināsies vasarā, 30.jūnijā un 1.jūlijā, Cēsu pils parkā.

Pasākuma tēmas izvēlē un norises formātā ierobežojumu nav, tomēr pieteikumi tiks vērtēti konkursa kārtībā, atbilstoši festivāla manifestam un pasākuma kritērijiem.

Festivāla direktore Ieva Morica norādīja, ka festivāla "Lampa" lielākā vērtība ir tā dalībnieki un organizācijas, kas veido festivāla programmu. 

Pērn festivālā piedalījās apmēram 9000 apmeklētāju, vairāk nekā 90 pasākumu rīkotāju, tostarp uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, universitātes, mediji, valsts pārvaldes institūcijas, kultūras iestādes un aktīvisti, kā arī 450 viedokļu līderu.

Sarunu festivāls "Lampa" ir ikgadējs brīvdabas pasākums, kas pulcē tūkstošiem cilvēku un piedāvā vairāk nekā 150 pasākumu domu apmaiņai, prāta asināšanai un redzesloka paplašināšanai.
Eiropas Komisijā apsver iespēju mašīnās obligāti ieviest automātiskas bremzes, kas nostrādātu, tiklīdz tiek pārsniegts atļautais ātrums.

Eiropas Komisija lēš, ka, ieviešot sistēmas, kas samazina automobiļa braukšanas ātrumu arī pret vadītāja gribu, satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits varētu sarukt par 37%.
Tāpat Eiropas Komisija norāda, ka ar šobrīd daudzos auto sastopamo sistēmu, kas akustiski brīdina par iepriekš iestatīta ātruma limita pārsniegšanu, bojā gājušo skaitu var samazināt par 8%.
Bez tā EK pieļauj iespēju, ka varētu tikt ieviestas automātiskās maksimālā ātruma ierobežošanas sistēmas, ko transporta līdzekļa vadītājs var ieslēgt un izslēgt.

Taisnības labad gan jāsaka, ka Briseles ierēdņi ļoti labi apzinās, ka šādu ierobežojumu ieviešanu autovadītāji nesagaidīs ar ovācijām. 

Valsts tiesu ekspertīžu biroja vecākais tiesu eksperts Oskars Irbītis gan uzskata šādu risinājumu par utopisku un nedomā, ka autobūves industrija ies šo ceļu.  
Viņaprāt, šobrīd ir efektīvāki ceļi, piemēram, aktīvā kruīza kontroles sistēma, sistēmas, kas brīdina par ātruma pārsniegšanu. 

Viņš arī pieļāva, ka šādas sistēmas strādātu attīstītajās valstīs, bet, piemēram, Latvijā autoparks ir ļoti dažāds, un situācijā, kad daži spēkrati būtu aprīkoti ar šādām bremzēm, bet daži - nebūtu, rastos liels sajukums, kas varētu pat apdraudēt satiksmes drošību.

Irbītis arī pauda, ka Latvijā daudz negadījumu notiek arī sliktās infrastruktūras dēļ, kur automātiskās sistēmas nevarētu palīdzēt, piemēram, nespētu atpazīt ceļa zīmes, kas apsnigušas.
Lai izglītotu un iedrošinātu iedzīvotājus spert pirmos soļus savu māju atjaunošanā,  februāri par ēku atjaunošanas mēnesi un rīkos informatīvu kampaņu "Mājai otru dzīvi! Zini savas tiesības".

Kampaņas mērķis ir mazināt sabiedrības aizspriedumus par ēku atjaunošanu, izglītojot, cik šis process patiesībā ir vienkāršots un pieejams,  informēja kampaņas organizatori.

Pēdējo septiņu gadu laikā Latvijā ir atjaunota tikai 7401 daudzdzīvokļu ēka, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Tie ir vien aptuveni 2% no padomju laikā celto daudzdzīvokļu ēku skaita valstī.

Dažādu iemeslu dēļ daudzdzīvokļu ēku renovācija, ieskaitot siltināšanu, Latvijā noritējusi ārkārtīgi lēni. Īpašnieku izlēmības trūkums daudzdzīvokļu ēku sektorā ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kāpēc Latvijā nenotiek aktīva ēku atjaunošana. 

Mēneša laikā notiks dažādas iedzīvotāju izglītojošas aktivitātes, laužot galvenos aizspriedumus par ēku atjaunošanu, kā arī izglītojot par Latvijai salīdzinoši jaunām pieejām jeb biznesa modeļiem, kas būtiski atvieglo un veido caurspīdīgāku un pārredzamāku pašu ēku atjaunošanas procesu. 
Pērn AS "Sadales tīkls" ir reģistrējusi 96 elektroapgādes infrastruktūras zādzību gadījumus, kas ir radījuši uzņēmumam zaudējumus vairāk nekā 110 000 eiro apmērā.

Pēdējo mēnešu laikā "Sadales tīkls" ik nedēļu konstatē vairāku transformatoru zādzību gadījumus, kas ietekmē iedzīvotāju elektroapgādi un apdraud sabiedrības drošību.

Īpaši pērn ir pieaudzis transformatoru zādzību gadījumu skaits, kas, salīdzinot ar 2015.gadu, ir palielinājies divas reizes.

Ņemot vērā transformatoru zādzību vietas un metodes, "Sadales tīkls" sadarbībā ar Valsts policiju secina, ka tās veic vairāku personu grupa un tās tiek veiktas ar mērķi iegūtos elektrotīkla elementus realizēt un gūt materiālu labumu. Šīs ļaunprātīgās un nelikumīgās darbības tiek veiktas lauku apvidos ar zemu apdzīvotības blīvumu, kur tās var palikt nepamanītas, norāda uzņēmums.

Tādēļ uzņēmums aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un nekavējoties informēt par elektroapgādes pārtraukumiem nakts laikā vai aizdomīgu personu aktivitātēm pie elektrotīkla - ja elektrotīkla tuvumā darbojas personas bez speciāla darba apģērba un ekipējuma un pārvietojas ar transportlīdzekļiem bez "Sadales tīkla" logo marķējuma, it īpaši, ja tas notiek vēlās vakara vai nakts stundās.

Par ikvienu aizdomīgu rīcību "Sadales tīkls" aicina nekavējoties ziņot, zvanot uz diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 8404 vai Valsts policijai, zvanot uz tālruni 110, kā arī saziņai ar "Sadales tīklu" izmantot sociālos tīklus.
Triju Baltijas valstu centrālās bankas vienojušās par kopīgas divu eiro piemiņas monētas izlaišanu 2018.gadā, kad tiek atzīmēta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas 100 gadu jubileja. Monētas dizains tiks izvēlēts Baltijas valstu iedzīvotāju balsojumā.

Šī monēta ar kopīgu dizainu gan Baltijas valstu, gan visas eirozonas iedzīvotājiem atgādinās par Baltijas nāciju apņēmību aizstāvēt savu neatkarību. Tāpat monēta apliecina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību un gatavību sadarboties neatkarības un brīvības vārdā, paziņojumā medijiem informē Latvijas centrālā banka.

Latvijas Banka kopā ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā sākusi priekšdarbus šīs monētas dizaina izvēlei, jo visas trīs valstis sniegs savas idejas divu eiro piemiņas monētas dizainam. Latvijā iecerēts šīs idejas rast uzaicinātu mākslinieku konkursā. Tādējādi kopumā tautas balsojumam šopavasar tiks piedāvātas sešas monētas idejas - pa divām no katras valsts.

Balsojums notiks speciālā interneta vietnē, par kuru tiks paziņots atsevišķi.

Piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un citās eirozonas dalībvalstīs, un tās nonāk apritē tāpat kā cita apgrozības nauda.
No krūts vēža Latvijā ik gadu mirst aptuveni 400 sieviešu, tā  preses konference "Diagnoze - krūts vēzis. Soli pa solim" pastāstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis.

Kopumā no 2015.gadā uzskaitē esošajiem 74 540 vēža pacientiem vislielāko proporciju veidoja krūts vēža pacientes, proti, Latvijā 2015.gadā krūts vēzis bija reģistrēts 13 231 sievietei. Kā sacīja Eglītis, šie skaitļi norāda, ka krūts vēzis ir ārstējama slimība, proti, ar to var sadzīvot un beigās arī izārstēt.

Eglītis stāstīja, ka kopš 1983.gada, kad sāka reģistrēt vēža pacientus, redzams, ka saslimstība ar krūts vēzi ir dubultojusies.

Onkologs arī norādīja, ka saslimstība ar krūts vēzi sievietēm pieaug pēc 40 gadu vecuma. Savukārt puse no visiem saslimšanas gadījumiem novērojama vecuma grupā no 50 līdz 69 gadiem.

Vecuma grupā no 50 līdz 69 gadiem valsts nodrošina arī krūts vēža skrīningu, atgādināja speciālisti . Tomēr kopumā šo iespēju izmanto tikai nedaudz vairāk nekā 30% sieviešu no mērķa grupas. 
Somijā sācies sociāls eksperiments – 2000 nejauši izvēlētiem bezdarbniekiem katru mēnesi izmaksā 560 eiro.

Tas ir tā sauktais garantētais ienākums, par kādu bija referendums Šveicē un par kādu notiek diskusijas Vācijā un Francijā.

Šo naudas summu maksās neatkarīgi no tā, vai konkrētais cilvēks strādā vai nē. Līdz šim daudzi ilgstošie bezdarbnieki neatsāk strādāt vai nedibina uzņēmumus tikai tāpēc, ka īslaicīgu vai zemu, vai neparedzamu ienākumu dēļ viņi nesaņemtu bezdarbnieku pabalstu, ko viņi nevēlas zaudēt.

Šis eksperiments ilgs divus gadus un tā laikā pētīs, vai garantētā ienākumu saņēmēja vēlēšanās strādāt palielināsies.
Lai izvērtētu amatpersonu, iespējams, pieļautos pārkāpumus konkrētos nodokļu auditos, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina auditējamos nodokļu maksātājus savlaicīgi jau nodokļu audita procesā vērsties VID ar iesniegumu, norādot konkrētu informāciju un faktus, kas liecinātu par VID amatpersonu līdzdalību manipulācijās ar nodokļu audita rezultātiem.

Informāciju var nodot VID, rakstot uz "parkapumi@vid.gov.lv", visi saņemtie iesniegumi, sūdzības, tajā skaitā anonīmās, un ziņojumi tiek reģistrēti un izskatīti. 

Papildus VID vērsa uzmanību, ka personām ir pienākums ziņot par kukuļošanas noziedzīgiem nodarījumiem, savukārt par neziņošanu, ja ir zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums ir paredzēta kriminālatbildība .

Jau ziņoja, ka zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partneris Jānis Taukačs informēja, ka "Sorainen" klienti regulāri ir ziņojuši par to, ka VID audita laikā parādās starpnieki, kas par samaksu uzņēmējiem piedāvā labvēlīgu VID audita rezultātu. 
Viņš pieļāva, ka šīs trešās personas kaut kādā veidā ir saistītas ar VID audita veicējiem, jo šīs personas zina, kam tiek veikts audits, kā arī šīs personas zina audita lietas materiālus.
Ziņās par klimata pārmaiņām parasti izceļ sliktās puses - ietekmi uz vidi, ekonomiku, sabiedrību, un tas arī ir ziņu uzdevums - vēstīt par problēmām, meklēt tām risinājumu, raksta sabiedrisko mediju portāls lsm.
Tomēr nevar noliegt, ka jāgatavojas arī labajam. 

Eiropas Vides aģentūra 25. janvārī publicēja kārtējo ziņojumu par klimata izmaiņām , un  pašā ziņojumā ir  arī virkne pozitīvu ziņu.

Piemērām - kamēr lielākajā daļā Eiropas klimats kļūs karstāks un vasaras aizvien vairāk var līdzināties tādām, kādas pašlaik ir Ziemeļāfrikā, pie mums tās kļūs tikai piemērotākas it visam - atpūtai, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai. Ilgāks veģetācijas periods, augstāka vidējā temperatūra ļaus palielināt ražas un, iespējams, ieviest jaunus kultūraugus. Meži augs ātrāk. 

Pastāv  gan  bažas, ka līdz ar siltumu mūsu reģionā ienāks jauni kaitēkļi.

Garās ziemas un īsās vasaras ir sāpe gan baltiešiem, gan skandināviem. Klimata pārmaiņas nemazinās ziemas tumsu, jo Zeme ap sauli turpinās griezties tādā paša leņķī un ar tādu pašu ātrumu, bet sals, ledus un sniegs būs retāki. 
Pēdējo dažu gadu ziemas gan  nevar "pierakstīt" klimata pārmaiņām, jo vēl krietni siltākas ziemas piedzīvotas arī iepriekšējos gadsimtos, bet vēl pavisam nesen pārcietām, piemēram, 2012./2013. gada ziemu, kas dažviet Latvijā bija garākā novērojumu vēsturē. Tomēr ziemas, kad stabils sniegs Latvijā ir tikai nedēļu, divas vai mēnesi, ir pašreiz pētnieku zīmētās nākotnes aina.
Gēteborgas Starptautiskajā kino festivālā pasaules pirmizrādi piedzīvos Matīsa Kažas dokumentālā filma "Vienu biļeti, lūdzu!"
Filma, kura ir Kažas debija pilnmetrāžas kino, iekļauta festivāla oficiālajā programmā.

"Vienu biļeti, lūdzu!" ir dokumentāls stāsts par Nikiju Kokrenu - Ņujorkas aktīvāko teātra apmeklētāju. "Šī indiešu izcelsmes kundze, kurai ir jau 78 gadu, katru dienu pēdējos 25 gadus noskatās vismaz vienu teātra izrādi. Tomēr ne visi ir sajūsmā par viņas kaislību - Brodvejas teātru darbiniekiem viņa ir īsts bieds.
Pazīstama kā nekārtību cēlāja un blēde, Nikija visiem līdzekļiem cenšas iegūt pēc iespējas vairāk brīvbiļešu, bet, iekļuvusi teātrī, mēģina ieņemt vislabākās vietas un dažkārt teātros ietur pat maltītes. Viņa sevi uzskata par īstenu teātra mākslas mīļotāju, kuras ikdienā materiālām lietām nav nozīmes. 

Filma no 13.marta būs redzama arī uz Latvijas kinoteātru ekrāniem. 
Pavisam nesen tika ziņots par suņu barības vada slimību, ko, domājams, izraisīja kādas suņu bartībai pievienotas vielas.

Tagad uzmanība jāpievērš kaķiem.

Speciālisti brīdina, ka kaķi spēka gados var slimot ar  sirds kaiti – hipertrofisko kardiomiopātiju – ko pat visuzmanīgākais un vismīlošākais saimnieks var nepamanīt.

Hipertrofiskā kardiomiopātija ir sirds muskuļu slimība, kas raksturojas ar [sirds] kreisā kambara sieniņu uzbiezināšanos. Pārsvarā tā ir ģenētiski numur viens slimība kaķiem. 
Visbiežāk šo slimību konstatē vīriešu kārtas kaķiem vecumā no diviem līdz pieciem gadiem.

Kaite piemeklē gan parastos, gan arī šķirnes kaķus, visbiežāk: Meinkūnus, Regdollus, Birmas, Sfinksus un Krievijas zilos kaķus.

Simptomi, kuriem saimniekiem vajadzētu pievērst uzmanību, mēdz būt neizteikti un grūti pamanāmi pat profesionāļiem.
Veterinārārsti mudina pievērst uzmanību kaķim fiziskas slodzes laikā.

Ja kaķis skrienot vai pēc skriešanas ilgstoši elso, elpo ar atvērtu muti, tad tas varētu būt viens no signāliem, ka kaķis ir slims.
Kaķiem vienīgā izeja ir sirds ehokardiogrāfija, kas ir ļoti dārgs izmeklējums, tādēļ to ārsti nozīmē tikai tad, ja klīniskās pazīmes nešaubīgi liecina par kādu sirds kaiti. 
Tādēļ, kaķu saimniekiem pašiem jāskatās un jāpievērš uzmanība vismazākajām savu mīluļu uzvedības un veselības stāvokļa izmaiņām.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, 4.stāvā  ir izveidota īpaša Klusuma un meditācijas istaba.
Šeit var nākt visi  apmeklētāji, kas vēlas atpūsties no mācībām un darba, laiku pavadot pilnīgā klusumā un bez steigas.

Klusuma un meditācijas istaba ir bez maksas pieejama visiem apmeklētājiem. Aptuveni divas reizes mēnesī šeit tiks rīkoti tematiskie pasākumi. 

Meditācijas telpas publiskajās vietās, piemēram, universitātēs un bibliotēkās, citur pasaulē nav retums. Austrijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs klusuma istabas vai īpašas atpūtas telpas ir kļuvušas par tradīciju. Tā, piemēram, Helsinku lidostā pat ir iekārtota jogas un pilatesa zona, kur, gaidot savu reisu, pasažieri fiziski un garīgi var sagatavot sevi garajam lidojumam. Tikmēr meditācijas telpa Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pagaidām ir vienīga publiskā klusuma istaba Rīgā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība aicina lasītājus pieteikt bibliotekārus balvai „Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs”.

 Līdz 10. martam biedrība gaidīs vēstules un stāstus par pagastu bibliotekāriem, kas ir pašaizliedzīgi, radoši, aktīvi, entuziasma pilni darbā un neaizstājami savā pagastā. Konkurss norisināsies desmito reizi.
Katru gadu tiek apbalvoti četri bibliotekāri – viens no katra Latvijas reģiona: Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales.

Konkurss „Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs” ir Latvijas mazo „gaismas piļu” darbiniekiem veltīts pasākums, lai novērtētu viņu darbu un veikumu savā pagastā un pievērstu visas Latvijas uzmanību pozitīviem,  iedvesmojošiem notikumiem reģionus. Tā ir lasītāju balva un atzinība saviem bibliotekāriem. 

Pieteikuma vēstules un fotogrāfijas sūtiet uz e-pasta adresi gaisma@gaisma.lv vai LNB Atbalsta biedrībai Mūkusalas ielā 3, Rīgā, LV-1048.
Režisora Deimiana Šazela mūzikls "La La Land" saņēmis rekordlielu Amerikas Kinoakadēmijas balvas "Oskars" nomināciju skaitu. Filma ieguvusi 14 nominācijas, liecina balvas mājaslapā publicētā informācija.
Filma nominēta "Oskaram" visās svarīgākajās kategorijās - labākā filma, labākā režija, labākā aktrise un aktieris galvenajā lomā, kā arī tērpu, operatora u.c. kategorijās. Trīs skaņdarbi pretendē uz "Oskaru" labākās dziesmas kategorijā.

Jau vēstīts, ka režisora Deimiana Šazela kinomūzikls "La La Land" iepriekš saņēma arī visvairāk "Zelta globusa" balvas. Filma saņēma balvu kategorijā "Labākā komēdija/mūzikls", Šazelam tika piešķirta balva kategorijās "Labākais režisors" un "Labākais scenārijs", Emma Stouna par lomu "La La Land" tika atzīta par labāko aktrisi, Raiens Goslings par savu lomu "La La Land" ieguva balvu kategorijā "Labākais komēdijas/mūzikla aktieris".

ASV Kinoakadēmijas "Oskaru" ieguvēji kļūs zināmi 26.februārī.

"Oskara" nominācijas galvenajās kategorijās:

Labākā filma:
Arrival;
Fences;
Hacksaw Ridge;
Hell Or High Water;
Hidden Figures;
La La Land;
Lion;
Manchester By The Sea;
Moonlight.

Labākais režisors:
Denis Villeneuve (Arrival)
Mel Gibson (Hacksaw Ridge)
Damien Chazelle (La La Land)
Kenneth Lonergan (Manchester By The Sea)
Barry Jenkins (Moonlight)

Labākā aktrise:
Isabelle Huppert (Elle);
Ruth Negga (Loving);
Natalie Portman (Jackie);
Emma Stone (La La Land);
Meryl Streep (Florence Foster Jenkins).

Labākais aktieris:
Casey Affleck (Manchester By The Sea);
Andrew Garfield (Hacksaw Ridge);
Ryan Gosling (La La Land);
Viggo Mortensen (Captain Fantastic);
Denzel Washington (Fences).

Labākā otrā plāna aktrise:
Viola Davis (Fences);
Naomie Harris (Moonlight);
Nicole Kidman (Lion);
Octavia Spencer (Hidden Figures);
Michelle Williams (Manchester By The Sea).

Labākais otrā plāna aktieris:
Mahershala Ali (Moonlight);
Jeff Bridges (Hell Or High Water);
Lucas Hedges (Manchester By The Sea);
Dev Patel (Lion);
Michael Shannon (Nocturnal Animals).

Labākā ārvalstu filma:
A Man Called Ove (Zviedrija);
Land of Mine (Dānija);
The Salesman (Irāna);
Tanna (Austrālija);
Toni Erdmann (Vacija).
Portāla "Delfi" rīcībā nonācis kādas sievietes stāsts, kurai vīrs pārskaitījis naudu, kā maksājuma mērķi norādot  "projekts āda", jo sieviete naudu vīram lūgusi kosmetologa apmeklējumam. 

Banka joku nesaprata un 350 eiro lielo pārskaitījumu nobloķēja. Bankā skaidro, ka aizdomīgi teksti pie maksājuma mērķa jāpārbauda starptautisku sankciju dēļ.

Vairākas bankas atzinušas, ka pārskata  pie "maksājuma mērķa" norādītos tekstus. 

Bankas  aicina klientus nejokoties ar maksājuma mērķī norādīto informāciju. Speciāla sistēma automātiski pārlūko šīs ziņas un var reaģēt uz konkrētiem vārdiem, tādējādi maksājums var nenotikt. Banka šādos gadījums sazinās ar klientu un noskaidro apstākļus, taču tas prasa laiku.

Bankas arī atgādina, ka ka maksājumu mērķos nevajadzētu norādīt radikālus ziņojumus, piemēram, ”Teroristiskās organizācijas  finansēšana” vai ”Pasūtījuma slepkavības apmaksa”, jo tad banka varētu pat atteikties veikt pārskaitījumu, jo tas tiktu uzskatīts kā aizdomīgs darījums.
Un ne tikai: “Šādā situācijā bankai būtu tiesības par to ziņot valsts institūcijai, kura uzrauga darījumus, kas varētu būt saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu.”

Uz jautājumu, vai klients, šādā veidā “muļķojoties”, var pazaudēt savu bankas kontu, bankas  atbild apstiprinoši: “Ja, veicot maksājumus, klients regulāri norāda neadekvātus, muļķīgus tekstus maksājumu mērķī, kas ir pretrunā ar bankas noteikumiem, vai regulāri šādi pārskaitījumi tiek kvalificēti kā aizdomīgi darījumi, tad, ja to paredz bankas noteikumi, banka ir arī tiesīga slēgt šā klienta bankas kontu.

Nekaitīgi, smieklīgi piemēri

Lakstīgalu un nīlzirgu nometnes atbalsta pasākums;
Zilupes kanalizācijas tehnikuma salidojuma sponsorēšana;
Urāna un Venēras izpētes braucienam;
Černobiļas insektu apvienības biedru nauda;
Liecība par dinozauru eksistenci Mongolijas ziemeļos;
Aklās zarnas operācijas seku likvidācijai;
Līpenīša organizētā Bītlu kopā apvienošanās koncerta atbalstam;
Ziedojums Guntara Rača trešajam dzejoļu krājumam;
Zigfrīda Muktupāvela koncerta biļešu apmaksa;
Jura Kulakova fanu kluba biedra nauda;
Strapona iegādei;
Komisija par nozagtajiem šīferiem;
Par tauku audzēšanu, aknu bojāšanu un pupu turēšanu;
Paldies par pagājušo nakti;
Nopērc sev kaut ko skaistu;
Latvijas repa attīstībai;
Kamaza līzings;
Bomži iebrūk dzērienu veikalā;
Tikai pārliecinies, vai prostitūta nav slima;
Ceļojumam uz bedri ar latviešiem;
Tev ciet aizgājis?!;
Alus garšo mums;
Zimbabves meliorācijas vakarskolas ēkas remontam;
Konfektēm un uzzipāt;
Nauda ponija iegādei;
Nauda par papēžu masāžu;
Par maģiskajām vienradžu asarām dīzeļmotora darbināšanai;
Divcim;
Dzerstiņam koijotos;
Nopērc ellu. Ne to, kas dzied;
Linda teica, ka Mija sagrauzusi tavu straponu, šis sākuma kapitālam;
Urīna analīzēm pēc trakas ballītes! (parāds + jun, jul?) der?;
Par traktora kāpurķēdes sprostgultņa apvirpināšanu.

Sagatavots pēc portālu skaties.lv; delfi.lv un interneta resursiem. 
Pirmo reizi Latvijā šīs nedēļas nogalē notiek Pasaules junioru čempionāts skeletonā!
Sacensības Siguldas trasē notiks 28.janvārī. Sākums plkst.10:00, ieeja bez maksas. 

Latviju sacensībās pārstāvēs Ivo Šteinbergs, Krists Netlaus, Kristaps Zeila, Dārta Zunte un Endija Tērauda.

Mūsu sportistu izredzes cīnīties par augstām vietām ir reālas, jo viņi sevi ļoti labi apliecināja Eiropas kausa sacensībās novembra beigās Siguldā. Toreiz Ivo Šteinbergam un Kristam Netlausam izdevās izcīnīt dubultuzvaru. Juniorēm savainojuma dēļ novembrī nestartēja mūsu līdere Endija Tērauda, bet sezonas svarīgākajam startam viņa būs gatava!

25.janvārī sāksies oficiālie treniņbraucieni un 28.janvārī plkst. 10:00 uz starta stāsies pirmie sacensību dalībnieki. 

Vairāk info meklē te.
Jaunieši, kuri palikuši bez vecāku gādības un kuriem nepieciešams atbalsts studijām, līdz 1.martam aicināti iesniegt pieteikumus studiju stipendijām.
Galvenie kritēriji stipendijas piešķiršanai ir labas sekmes, aktīva sabiedriskā darbība, kā arī patiesa vēlme studēt. 

Vairāk informācijas par pieteikšanos stipendijām var atrast vietnē "www.vitolufonds.lv".

Šādas stipendijas  piešķir 15 gadus. Pašlaik stipendiju saņem 17 jaunieši, kuri studē Latvijas augstskolās.
Jau februāra vidū atkal latvijā notiks tradicionālās Ēnu dienas, kad skolēni un studenti dosies  uz noskatītām darba vietām vērot sev interesējošo profesiju.
 "Ēnu dienas" vakances šogad ir pieejamas arī ārpus Latvijas.

Jauniešiem ir iespēja ēnot Latvijas vēstniekus Kanādā, Nīderlandē, Somijā, ASV, Vācijā, Francijā, Beļģijā un Ukrainā, kā arī Latvijas pārstāvniecību vadītājus starptautiskajās organizācijās - ANO un Eiropas Savienībā.

Šogad "Ēnu diena" norisināsies 15.februārī.
Ēnu devēji līdz 2.februārim aicināti reģistrēt savas vakances tiešsaistes karjeras izglītības biržā skolu jauniešiem "www.enudiena.lv".
Savukārt skolēnu, potenciālo ēnotāju, pieteikumi tiks pieņemti līdz 11.februārim.
Ja ir aizdomas par gripu, vispareizākā rīcība ir saukt ģimenes ārstu uz mājām.
Gripas epidēmijas laikā ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem tiek apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem. Pacientam par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa - 2,85 eiro. Ģimenes ārsts mājas vizītes laikā izvērtēs, vai nepieciešama stacionēšana slimnīcā.
Pat ja ārsts nekonstatēs gripu, bet citu saaukstēšanās slimību, maksa nemainīsies.

Kā skaidro Latvijas Infektoloģijas centrā -   lielākajā daļā gadījumu pacients, sekojot ārsta norādījumiem, var veiksmīgi izārstēties no gripas mājās. Ārstēšana slimnīcā ir vajadzīga tikai smagos gadījumos, kad gripa izraisījusi nopietnas komplikācijas, piemēram, plaušu karsoni. 

Gripas pazīmes ir līdzīgas kā pie saaukstēšanās, taču gripa sākas ļoti strauji. Ārsti saka, ka pacients parasti var pat precīzi pateikt stundu, kad ir saslimis. Pēkšņi parādas stipras galvas sāpes, sevisķi pieres  - deniņu rajonā, tad paaugstinās temperatūra līdz 39° - 40° C ar drebuļiem, drudzi. Temperatūra ir noturīga. Šiem simptomiem pievienojas sāpes acu ābolos un lauzoša sajūta kaulos, sāpes muskuļos un locītavās. Pēc izslimošanas ar gripu cilvēkam vairākas nedēļas var būt izteikts nogurums. 

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka valsts 50% apmērā kompensē vakcināciju pret gripu šādām iedzīvotāju grupām:
 
iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem;
personām ar hroniskām plaušu slimībām;
personām ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām, neatkarīgi no to cēloņa;
personām ar hroniskām vielmaiņas slimībām;
personām ar hroniskām nieru slimībām;
personām ar imūndeficītu;
personām, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju;
grūtniecēm.
 
Savukārt 100% apmērā gripas vakcinācija tiek nodrošināta:
 
bērniem vecumā no 6 līdz 24 mēnešiem;
bērniem līdz 18 gadiem, kas pieder noteiktām veselības riska grupām: 
Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem pasliktinās redze.

Viens no redzes pasliktināšanās iemesliem ir pārāk aktīva datoru un viedierīču lietošana darbā un arī ikdienā. 

Pētījumi liecina, ka pēdējā laikā redze pasliktinās ne tikai pieaugušajiem, bet jo īpaši bērniem, un jau vidusskolā katram trešajam bērnam ir nepieciešama redzes korekcija.
Viena no riska grupām ir jaunieši vecumā līdz 28 gadiem, kas ļoti intensīvi strādā pie datora diendienā, un  aizmirst par nepieciešamām pauzēm un aktivitātēm svaigā gaisā.

Ja tiek konstatēts, ka darbinieka redze ir pasliktinājusies darba datora dēļ, darba devējam ir pienākums apmaksāt briļļu iegādi. Tiesa gan, noteikumos netiek atrunāts, par kādu summu un cik bieži darbinieks var pretendēt uz jaunām, apmaksātām brillēm. Par ko gan ir jārūpējas pašam darbiniekam – laikus paņemtā pauze atpūtai pēc ilgstošā darba pie datora.

Taču pagaidām situācija Latvijā nav tik dramatiska, kā, piemēram, Ķīnā, kur redzes korekcija ir vajadzīga 80% skolēnu.
Savukārt Latvijā  tikai 11% vecāku regulāri ved bērnus uz redzes pārbaudi.
No šodienas līdz 21.janvārim Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar pašvaldībām un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju ikvienam autovadītājam piedāvās bezmaksas drošas ziemas braukšanas konsultācijas Rēzeknē, Gulbenē un Talsos.

Nodarbības Rēzeknē notiks Ančupānu kartodromā, Gulbenē pie CSDD nodaļas, bet Talsos - Talsu lidlaukā, katru dienu dažādos laikos.

Nodarbību dalībniekiem tiks skaidroti drošas braukšanas pamati, veidota izpratne par bremzēšanas ceļa garumu, tā ietekmējošiem faktoriem ziemas apstākļos, par šķēršļu apbraukšanu un par to, kā izvairīties no sadursmes, ja bremzēšanas ceļš ir nepietiekams. Tāpat interesentiem individuāli tiks sniegts skaidrojums par auto riepu stāvokli un to izvēli atbilstoši ikdienas braukšanas stilam.

Nodarbībās drīkst piedalīties jebkurš autovadītājs ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ziemas riepām, kuram ir derīga tehniskā apskate un transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskā atbildības (OCTA) apdrošināšana.
Vēlams uz nodarbību ierasties ērtos, braukšanai atbilstošos apavos un siltā apģērbā.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) valstī izziņojis gripas epidēmijas sākumu.

Visvairāk gadījumu reģistrēts Jēkabpilī - 194,7 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Tāpat gripas epidēmijas slieksnis ir pārsniegts Jūrmalā, Rīgā un Liepājā.
Gripa aizvadītajā nedēļā reģistrēta arī Daugavpilī, Jelgavā un Ventspilī.

Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem – un pašam slimniekam nav jāvazājas apkārt.
Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa - 2,85 eiro.

Ja ģimenes ārsts, ierodoties pie pacienta kā pie gripas slimnieka, tomēr konstatēs, ka pacientam ir kāda cita augšējo elpceļu infekcija, arī šajā gadījumā par ģimenes ārsta mājas vizīti būs jāmaksā tikai pacienta iemaksa, skaidro dienestā.
Par veikto pacienta iemaksu 2,85 eiro apmērā pacientam ir jāsaņem maksājumu apliecinošs dokuments - stingrās uzskaites kvīts.
Ja pacients ir atbrīvots no pacienta iemaksu veikšanas, šis maksājums nav jāveic. 

Ģimenes ārsta mājas vizīti ir jāpiesaka līdz plkst.15. 
Par 2017.gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis ("Anguilla anguilla"), informē Latvijas Dabas muzejā.

Zutis par 2017.gada dzīvnieku izraudzīts tāpēc, ka šī zivju suga ir apdraudēta un tās aizsardzība ir ļoti būtiska.
Tikmēr iedzīvotāju zināšanas par zuti ir ļoti trūcīgas.

Kopš ieviesta tradīcija nosaukt Latvijas gada dzīvnieku, šim titulam vēl ne reizi nav izraudzīta neviena zivju suga, un tikai vienu reizi tas bijis zemūdens radījums - purva bruņurupucis.

Par 2016.gada dzīvnieku Latvijā bija pasludināts āpsis, bet par 2015.gada dzīvnieku - mežacūka, kas ir lielākais cūku dzimtas pārstāvis pasaulē.

Gada dzīvnieks ir viens no ikgadējiem Latvijas dabas simboliem, kuru katru gadu izraugās Latvijas Dabas muzejs. 
Populārākais sporta veids Latvijā 2016.gadā bija vieglatlētika un skriešana, liecina jaunākā pētījuma rezultāti.

Savukārt vieglatlētikai un skriešanai šajā topā otrajā vietā seko futbols, kas pirms diviem gadiem bija populārākais sporta veids Latvijā.
Tikmēr trešajā vietā nemainīgi palicis volejbols un pludmales volejbols, kam seko basketbols.

Tikmēr labāko piecinieku noslēdz riteņbraukšana, tai skaitā arī BMX, bet pirmo reizi kopš 2009.gada hokejs popularitātes rādītājā atstāts ārpus labāko pieciniekā.
Tiesa, hokejs joprojām ir skatītākais sporta veids Latvijā.

Vieglatlētika un skriešana pētījumā izceļas arī jautājumā par populārākajiem sporta pasākumiem, kur pirmo vietu ar 73% atpazīstamības ir "Lattelecom" Rīgas maratons.
Citi populārākie sporta pasākumi ir "Ghetto Games" (57%), "Stipro skrējiens" (54%) un Rīgas velomaratons (53%).

Savukārt gada sportista balvu pēc iedzīvotāju domām visvairāk būtu pelnījusi saņemt tieši vieglatlēte Laura Ikauniece-Admidiņa, kura to svinīgā ceremonijā pērnā gada izskaņā arī saņēma.

Tikmēr kā gada sportisti bieži minēti arī skeletonists Martins Dukurs, basketbolists Kristaps Porziņģis, svarcēlāja Rebeka Koha, paraolimpietis Aigars Apinis un arī Latvijas paraolimpieši kopumā.
Jāatgādina, ka par pagājušā gada Latvijas labāko sportistu tika nosaukts Porziņģis.

Kā liecina aptaujas dati, 62% Latvijas iedzīvotāju pēdējā pusgada laikā vismaz reizi mēnesī ir sportojuši, tostarp 42% to darījuši vismaz reizi nedēļā. Aktīvāki ir vīrieši, gados jaunākie respondenti, latvieši un respondenti ar augstākiem ienākumiem. Sporta veidi, ar kuriem iedzīvotāji nodarbojušies visbiežāk, ir peldēšana, skriešana un riteņbraukšana. Bet galvenie iemesli, kas kavē sportot biežāk, izrādījušies laika (48%) un motivācijas (31%) trūkums, kā arī veselības stāvoklis (22%).

Vēl aktīvāk, nekā sportojot paši, iedzīvotāji sporta dzīvē iesaistās, sekojot līdzi konkrētiem sporta veidiem.
Vairums aptaujāto jeb 78% norādīja, ka seko līdzi vismaz vienam sporta veidam vai nu medijos, vai vērojot to klātienē.
Kā jau minēts, skatītākais sporta veids Latvijā nemainīgi un pārliecinoši ir hokejs.
Tam seko futbols un volejbols (īpaši pludmales volejbols). Savukārt skatītākie sporta notikumi televīzijā 2016.gadā bija Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēļu translācijas, vasaras olimpiskās spēles Riodežaneiro un pasaules čempionāts hokejā.

Pētījums "Latvijas sporta veidu tops" tiek veikts jau sesto reizi. Tā mērķis ir noteikt dažādu sporta veidu popularitāti Latvijā. Šogad analizēti 55 dažādi sporta veidi un to grupas, apskatot daudzveidīgus sporta dzīves aspektus: iedzīvotāju līdzdalība sportā, katra sporta veida statistiskos rādītājus, kā arī sporta auditoriju TV un internetā.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) aicina mazos un mikro uzņēmumus, kā arī pašnodarbinātās personas iesaistīties apmācību projektā "Mazo un mikro komersantu apmācības inovāciju un digitālo tehnoloģiju attīstībai Latvijā".

Projekts paredz valsts atbalstu apmācībām 70% apmērā.
Projekta ietvaros līdz 2020.gadam plānots kopumā apmācīt vairāk nekā 6500 personu.

Projekta mērķis ir veicināt komersantu izpratni par inovācijām un paaugstināt mazo un mikro uzņēmumu darbinieku un pašnodarbināto kvalifikāciju, tādējādi sekmējot tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darba efektivitātes un produktivitātes paaugstināšanu. Apmācībās varēs piedalīties mikro un mazie komersanti, kā arī pašnodarbinātās personas.

Projektā piedāvātie mācību kursi palīdzēs uzlabot MMU darbinieku un pašnodarbināto personu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmes. Kursu programmas ir izveidotas tā, lai to apguve veicinātu darbinieku digitālo prasmju attīstību, produktu un pakalpojumu inovāciju, kā arī uzņēmumu iekšējo procesu digitalizāciju.

Projekta laikā tiks īstenotas apmācības trijos tematiskajos blokos: "Digitālās tehnoloģijas", "Uzņēmuma iekšējo procesu digitalizācija" un "Digitālie rīki ražošanas un pakalpojumu attīstībai". Uzņēmuma darbinieki varēs izvēlēties mācību kursus no visiem tematiskajiem blokiem atbilstoši savam zināšanu līmenim, uzņēmuma darbības virzienam un plānotajai attīstībai. Praktiskie uzdevumi tiks pielāgoti uzņēmumu reālajām darba situācijām, tādējādi veicinot dalībnieku izpratni par to, kā jaunās tehnoloģijas un rīki varēs uzlabot uzņēmuma iekšējos procesus, efektivizēt produktu un pakalpojumu ražošanu, ieviest e-komercijas risinājumus, atrast jaunus tirgus, kā arī uzlabot produktivitāti un konkurētspēju.
60% Latvijas iedzīvotāju naktī miegam atvēl mazāk nekā septiņas stundas, liecina "BENU Aptieka" īstenotā aptauja par miega kvalitāti.

Aptaujā noskaidrots, ka  35% Latvijas iedzīvotāju naktī guļ septiņas līdz deviņas stundas, 42% miegam velta piecas līdz septiņas stundas, bet 18% naktī guļ mazāk nekā piecas stundas. 
Ir protams arī riktīgi miguļi Latvijā – tie ir 5% aptaujāto, kas  nakts miegam atvēl deviņas vai vairāk stundas.

Katrs piektais respondents norādījis, ka naktīs slikti guļ un bieži mokās ar bezmiegu. 

Vaicāti atklāt savus novērojumus par to, kas naktīs visbiežāk traucē izgulēties, visbiežāk jeb 44% gadījumu respondenti norādīja, ka grūtāk ir iemigt, ja aizvadītajā dienā bijis daudz stresa vai atgadījies kas nepatīkams. 29% aptaujāto norādījuši, ka iemigt nereti traucē arī rūpes par nākamajā dienā gaidāmo. 
Tikmēr 18% respondentu atklāja, ka izjūt miega traucējumus līdz ar noteiktām Mēness fāzēm, piemēram, pilnmēness laikā. 

Aptaujā atklāts arī tas, ka 17% no respondentiem vismaz reizi vērsušies pēc speciālista palīdzības, lai konsultētos par miega traucējumiem.

Lūgti atklāt, kas tiek darīts brīžos, kad miegs nenāk vai arī tas pārtrūcis, katrs trešais respondents atzina, ka turpina grozīties gultā, līdz izdodas aizmigt.
Tomēr citi bezmiega brīžos rīkojas aktīvāk. Katrs desmitais palīdzību meklē tehnoloģijās un bezmiegu kliedē ar sērfošanu internetā vai filmu un seriālu vērošanu.
Retāk bezmiega brīžos tiek lasītas grāmatas, klausīta mūzika, kā arī dzerta silta tēja vai piens.
Tikmēr 12% aptaujas dalībnieku lieto homeopātiskus līdzekļus vai uztura bagātinātājus miega kvalitātes uzlabošanai, bet 6% lieto ārsta nozīmētus medikamentus miegam.

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana, lai panāktu Vidzemes šosejas salabošanu posmā no Sēnītes līdz Smiltenei.
Iniciatīvas pieteicēja Iluta Āboliņa uzsver, ka nepieciešams paaugstināt valsts nozīmes ceļa kvalitāti un satiksmes drošību minētajā posmā.

Āboliņa uzsver, ka negadījumu dēļ satiksme šajā ceļu posmā ir tikusi slēgta pat uz trim stundām.
Lai uzlabotu situāciju, esot nepieciešams ceļa remonts “no pamatiem līdz asfalta segumam”, turklāt vietām ceļu paplašinot.
Finansējuma nodrošināšanai iniciatīvas pieteicējas ieskatā būtu jāveido kopējs fonds no pašvaldību – Inčukalna, Siguldas, Līgatnes, Amatas, Cēsu, Priekuļu, Raunas, Smiltenes – budžeta un Valsts kases.
Iniciatīvu plānots iesniegt Satiksmes ministrijai.
Bērniem jāļauj pašiem darboties ar pārtikas produktiem un jaunām garšām, lai viņi iemācītos nenoraidīt nepazīstamus, nebaudītus ēdienus un produktus. Ēdiena nepazīšana noved pie tā, ka bērni atsakās no dažādiem produktiem, un viņu ēdienkarte kļūst vienveidīga.

Laura Vana Tallinā veiksmīgi realizējusi projektu, kurā bērnus iepazīstina ar dažādiem ēdieniem, to gatavošanu un ēšanas paradumiem. 
Tagad speciāliste ieradusies Latvijā, lai mūsu bērnus mācītu iepazīt virtuves noslēpumus.

Meistardarbnīca norisināsies Rīgas Doma kora skolā.
Laura Vana ir sekmīgi ieviesusi garšas mācības programmu bērniem Tallinā. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu Kopenhāgenas universitātē programmā "Pārtikas inovācijas un veselība" aizstāvot zinātnisku darbu.

Pasākuma uzdevums būs iemācīt bērniem izprast un novērtēt pārtikas produktu dažādās garšas, nostiprināt zināšanas un izpratni par pārtikas produktu uzturvērtību un nozīmi vesela cilvēka attīstībā un veselības nostiprināšanā.
Meistardarbnīcas laikā bērni iepazīs gastronomijas pasauli vistiešākā veidā - pārtikas produktus gan fiziski aptaustot un izpētot, gan tos nogaršojot un salīdzinot. Praktiskās ēst gatavošanas mācībstundā viņi iegūs zināšanas par to, kas ir veselība un kāpēc tā ir tik svarīga bērniem. 

Februārī līdzīga meistardarbnīca bērniem notiks universālveikala "Stockmann" pārtikas nodaļā. Pavasara beigās/vasaras sākumā gastronomija tiks aktualizēta vēl aktīvāk.
Facebook Draugiem Twitter Instagram