Ja tiks slēgta Cēsu klīnikas Dzemdību nodaļa, grūtniecēm no Cēsīm tuvākās slimnīcas ir Valmierā un Siguldā.
Internetā pieejamā informācija liecina, ka no Cēsīm līdz Vidzemes slimnīcai īsākais ceļš prasītu 32 minūtes, kamēr no Cēsīm līdz Siguldas slimnīcai tas būtu 39 minūtes ilgs.
Kā  skaidroja Vidzemes slimnīcas pārstāve Benita Brila, iespēja, ka pilnībā varētu tikt slēgta Cēsu klīnikas Dzemdību nodaļa, nenozīmē, ka grūtniecēm no Cēsīm būs jādzemdē Vidzemes slimnīcā. Vietas izvēle, kur laist pasaulē bērnu, ir katras pašas sievietes ziņā.

Taujājot par to, vai arī Vidzemes slimnīca saskaras ar speciālistu trūkumu, Brila atzīst, ka ir grūtības, taču nevienai nodaļai nepastāv slēgšanas risks.
Šobrīd Vidzemes slimnīcā apmācības kursu iziet 23 rezidenti, no kuriem daļa varētu palikt strādāt Valmierā. Slimnīca daļai studentu arī palīdz ar rezidentūras maksas segšanu, ar nosacījumu, ka tie pēc tam kādu laiku strādās Valmierā.

Jau vēstīts, ka uz nenoteiktu laiku būs slēgta Cēsu klīnikas Dzemdību nodaļa.

Aptuveni divu mēnešu laikā Cēsu klīnika varētu pārskatīt tai pieejamās iespējas un lemt par to, vai saglabāt Dzemdību nodaļu. Cēsīs dzemdību nodaļai jau ilgstoši ir grūtības atrast ārstus, kas būtu gatavi strādāt gan ambulatori, gan stacionāri, jo šādu speciālistu nemaz nav tik daudz.
Uz Dzemdību nodaļas slēgšanas laiku, tās speciālisti piesaistīti citām klīnikas ārstniecības nodaļām.
10.novembrī  Valmieras muzeja izstāžu namā atklās izstādi "Mana tautastērpa ceļš".

Izstādē būs skatāmi tautastērpi – arheoloģiskie, etnogrāfiskie, to rekonstrukcijas, atdarinājumi, interpretācijas. Būs izstādīti vairāk kā 90 cilvēku latviešu tautastērpi. Apmeklētājiem būs iespēja aplūkot bijušās valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un viņas vīra Imanta Freiberga, kultūras ministres Daces Melbārdes, grafiķes Dagnijas Pārupes, horeogrāfa Jāņa Ērgļa, viesturietes Baibas Sipenieces-Gavares, dziedātāju Ances Krauzes un Renāra Kaupera, horeogrāfa Agra Daņiļeviča, diriģenta Inta Teterovska un citu personību tautastērpus.

Tērpus pasūtījuši, pirkuši vai darinājuši paši izstādes dalībnieki, tādējādi tajos parādot savu personību.
Būs iespēja arī uzzināt katra tērpa tapšanas stāstu vai notikumu, kas ar to saistīts. Izstādi papildinās arī interaktīva spēle ar iespēju izvēlēties arheoloģiskus vai etnogrāfiskus tērpus, kā arī uzzināt vairāk par tautastērpiem Vidzemes novados. Būs muzejpedagoģiskā programma skolēniem, kā arī fotogrāfa Raivo Sarelainena bilžu stāsti.

Tāpat izstādē par tautastērpiem savu redzējumu sniegs mākslinieks Valdis Celms, skaidrojot gan par zīmēm, gan latvisko pasaules skatījumu, cilvēka vietu pasaulē. Arī viņš ar dzīvesbiedri Guntu Celmu piedāvās apmeklētājiem apskatei savus tautastērpus.

Ekspozīcija būs skatāma līdz 2018.gada 6.janvārim.
Nedēļas nogalē Rīgas Centrāltirgū notiks Latvijas Televīzijas raidījuma "Sirmais. Kulta ēdieni" rīkotā paneļdiskusija par ēdiena lomu sabiedrības integrācijas procesā.

Pasākuma laikā skanēs arī pasaules mūzika, būs iespēja baudīt dažādu tautu, tostarp franču, portugāļu, amerikāņu, lietuviešu un britu ēdienus, iesaistīties kafijas meistarklasē un diskusijās ar citiem apmeklētājiem.

Pasākums Rīgas Centrāltirgus tukšajā Gastronomijas paviljonā notiks sestdien, 4.novembrī, no plkst.11 līdz plkst.16.
Publiskā diskusija paredzēta no plkst.13 līdz plkst.14.
Savukārt diskusijai veltītā jautājumu un atbilžu sekcija plānota no plkst.14 līdz plkst.14.30.

Paneļdiskusijā piedalīsies pavārs, raidījuma "Sirmais. Kulta ēdieni" vadītājs Mārtiņš Sirmais, kultūras antropoloģijas doktorante ar specializāciju Japānas kultūrā Ieva Puzo un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Filozofijas zinātņu doktors Ivars Bērziņš.
Tāpat diskusijā piedalīsies vēsturniece, kultūras vēstures un psiholoģijas pasniedzēja, Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja Jeļena Matjakubova, sociālantropoloģe Ieva Raubiško un kroga "Muklājs" īpašnieks Visvaldis Dreiska.

Ikviens pasākuma apmeklētājs diskusijas dalībniekiem varēs uzdot sev interesējošos jautājumus.
Tāpat to būs iespējams izdarīt arī raidījuma "Sirmais. Kulta ēdieni" sociālā tīkla Facebook" lapā, kur diskusiju varēs vērot tiešraidē.
Ieeja pasākumā ir bezmaksas.
Latvijas Galvassāpju biedrība sociālās kampaņas "Migrēna Help" laikā rīkos bezmaksas konsultācijas par galvassāpēm.

Kampaņa šogad norisināsies Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Jūrmalā.
Konsultācijām jāpiesakās līdz 30.novembrim, zvanot pa tālruņa numuru 26 575 884 katru darba dienu laikā no plkst.13 līdz 16, izņemot ceturtdienas.
Speciālisti konsultācijas sniegs visu novembri.

"Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka migrēna ir trešā biežākā slimība (aiz zobu kariesa un saspringuma galvassāpēm) un tā skar vidēji katru septīto cilvēku pasaulē. Pasaules Veselības organizācija migrēnu ar smagām lēkmēm vērtē kā smagu nespēju radošu slimību, kas salīdzināma ar demenci, paralīzi un psihozi. Kampaņas mērķis ir iedrošināt "migrēnas cilvēku" meklēt palīdzību, lai ar speciālistu apspriestu galvassāpju diagnostikas un ārstēšanas iespējas," skaidroja Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja Aija Freimane.

Amerikas Savienoto Valstu Centrālās Izmeklēšanas pārvalde ievietojusi bumbas sprādzienam līdzīgu dokumentu, kas varētu norādīt, ka Hitlers izdzīvojis Otro Pasaules karu. 

Dokumentā kāds slepenais aģents ziņojis no kāda Hitlera biedra dzirdēto, ka slavenais karavadonis ir dzīvs. Pie tam šis cilvēks apgalvo, ka  Ādolfs Hitler vairāk kā 10 gadus pēc Otrā Pasaules kara beigām bija ne tikai dzīvs, bet arī slēpies Dienvidamerikā. 

Centrālās Izmeklēšanas pārvaldes dokuments liecina, ka Hitlers pieņēmis segvārdu Ādolfs Šritelmajors (Adolf Schrittelmayo), pie tam dokuments papildināts arī ar fotogrāfiju, kurā viens no redzamajiem vīriešiem ir acīmredzami līdzīgs nacistu līderim, kurš pēc vispārpieņemtiem uzskatiem 1945.gada 30.aprīlī savā bunkurā Berlīnē izdarīja pašnāvību, cenšoties izvairīties no nokļūšanas Sarkanās Armijas gūstā. Fotogrāfija datēta 1955.gada 29.septembrī.

Gadiem ilgi bijušas dažādas   teorijas par to, ka Hitlers ir dzīvs, pie tam devies bēgļu gaitās.
Savukārt Padomju Savienība un Krievijas Federācija gadiem ilgi stāstīja par viņu rīcībā esošajām diktatora un viņa dzīves biedres Evas Braun mirstīgajām atliekām, kuras tika steidzīgi kremētas.
Liela izgāšanās šim apgalvojumam sekoja 2009.gadā, kad Amerikāņu zinātnieks saņēma atļauju izmeklēt Hitlera galvaskausu, atklājot, ka tas ir sievietes galvaskauss, turklāt nāve iestājusies cilvēkam vecumā no  20 – 40, nevis 56 gados kāds bija ziņotais Ādolfa Hitlera miršanas vecums. 

Nupat publicētā dokumenta atklāšana vēl vairāk veicinās jaunu konspirācijas teoriju attīstību. 
Latvijas autovadītāji aicināti sniegt arī savu artavu valsts autoceļu tīkla uzturēšanā, aktīvi informējot atbildīgos dienestus par situāciju uz ceļiem.

Efektīvākais veids, kā to darīt, ir zvanīt uz bezmaksas tālruni 8000 5555. Atbildīgo dienestu informēšana sociālajos tīklos ir laikietilpīgāka.

Vienlaikus Latvijas autoceļu uzturētāji saka, ka  ziemas sezonai viss gatavs - tehnika ir darba kārtība, nepieciešami materiāli sagādāti noliktavās visā Latvijā.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis pastāstīja, ka autoceļu uzturēšanai ziemas sezonā budžetā paredzēti apmēram 30 miljoni eiro, kas ir aptuveni tikpat, cik iepriekšējā sezonā.
Ministrs arī aicināja autovadītājus laikus jau padomāt par ziemas riepām. Lai gan tām obligāti jābūt no 1.decembra, ieteicams par sava spēkrata aprīkojumu domāt jau tagad.
Taujāts, vai nav plānots pašreizējo regulējumu mainīt un prasību pēc ziemas riepām noteikt agrāk, Augulis sacīja, ka patlaban tas nav paredzēts. 

Savukārt autoskolas "Drošās braukšanas skola" vadītājs Jānis Vanks atgādināja, ka ziemas sezonā autovadītājiem jārēķinās ar ilgāku laiku ceļā, jāpadomā par redzamību tumšajā laikā, kā arī arī jāpārliecinās par sava spēkrata kopējo tehnisko stāvokli.
Pēc viņa teiktā, rudenī autovadītājiem jābūt pat uzmanīgākiem nekā ziemā. Ierasti ziemā šoferi ir sagatavojušies sarežģītākai braukšanai, taču pārejas laikā rudenī arī mēdz būt grūtības - melnais ledus, ūdens, kritušas lapas.
Vienlaikus viņš aicināja būt uzmanīgiem attiecībā pret gājējiem, kuri nereti ir vieglprātīgi un nav padomājuši par atstarojušu apģērbu vai elementiem.
Par veģetāriešiem sevi uzskata 3 procenti Latvijas iedzīvotāju, kas ir zemākais rādītājs šajā tūkstošgadē.

Tikmēr 2000.gadā sevi par veģetārieti uzskatīja katrs desmitais iedzīvotājs.

Tie, kuri vēlas izmēģināt veģetāro dzīvesstilu līdz trešdienai var paspēt pieņemt izaicinājumu vietnē neapedzemeslodi.lv", izvēloties kādu no trim līmeņiem - trīs dienas nedēļā ēst veģetāri, visu novembri ēst veģetāri vai visu novembri ēst vegāniski. Izaicinājuma dalībnieki katru novembra dienu saņems e-pastu ar padomiem, faktiem un receptēm, iegūs zināšanas par uztura ietekmi uz vidi, kā arī iemācīsies to samazināt.
Brauciens sabiedriskajā transportā uz un no darba nereti mēdz asociēties ar neērtībām un zaudētu laiku, kas labprātāk tiktu veltīts citām lietām – ģimenei, draugiem vai atpūtai.
Taču patiesībā ir vairāki veidi kā neizbēgamās minūtes ceļā – un nav svarīgi, vai tās ir desmit, vai piecdesmit – neizniekot, bet gan veltīt personiskai izaugsmei.

“Piespiedu” laiks ceļā var būt labs brīdis, kad pārdomāt un sakārtot ikdienā iekrājušos sīkumus, piemēram, iztīrīt savu e-pasta pastkastīti, atjaunot darāmo lietu sarakstu, izlasīt iepriekš saglabātus rakstus un citus darbus. Piemēram, ērtā un populārā lietotne Pocket ļauj piefiksēt interesantu saturu – rakstus, video vai attēlus, lai tiem pievērstos vēlāk, kaut vai sēžot vilciena vai tramvaja krēslā.


Paplašināt redzesloku noteikti palīdzēs arī grāmatas – turklāt šobrīd ir pieejams īpaši plašs audio grāmatu un blogu klāsts, kas ļauj ne tikai atbrīvot vietu somā, bet arī atpūtināt acis no datora un telefona ekrāna. Izmēģini Stitcher, kas piedāvā vairāk nekā 40 tūkstošus dažādu radio pārraižu un blogu, vai Audible, kur atradīsi vairāk nekā 180 tūkstošus audio grāmatu un cita veida ierakstu. Tev atliks vien izvēlēties tēmu! Turklāt audio grāmatas noderēs ne tikai sabiedriskā transporta pasažieriem, bet arī tiem, kas uz darbu dodas ar savu auto.

Uztver braucienu kā brīdi, kad vari nedomāt par darba vai ikdienas rūpēm – atpūtini prātu, meditējot  ar Headspace aplikāciju. Pavēro cilvēkus sev apkārt – noteikti atradīsi svaigas idejas, tāpēc jau laikus izveido savā viedtālrunī īpašu piezīmju sadaļu, kurā saglabāt visas prātā ienākušās domas. 

Lai arī tas var būt mazliet sarežģītāk, ir vērts apdomāt, vai ceļā uz un no darba ir iespējams doties kopā ar kādu kolēģi, paziņu vai draugu, kas dzīvo netālu.
Tas pavērs durvis jauniem iespaidiem un zināšanām, turklāt arī vienkārša pļāpāšana par dzīvi var uzlabot noskaņojumu.

Internetā pieejams plašs izglītojošu aplikāciju klāsts – sākot ar lietotnēm, kas ļauj iepazīt jaunu valodu līdz pat tādām, kas paredzētas loģiskās domāšanas un kognitīvo spēju veicināšanai, piemēram, Peak vai Lumosity.

Ja attālums un laikapstākļi to ļauj, sabiedrisko transportu var mēģināt vismaz pāris reizes mēnesī iemainīt pret velosipēdu vai garāku pastaigu.
Tas šo šķietami bezjēdzīgo dienas daļu ceļā pārvērtīs nelielā treniņā, turklāt ļaus ietaupīt līdzekļus un ne vienmēr aizņems vairāk laika.
Latvijas bobsleja komanda pirms Phjončhanas olimpiskajām spēlēm no vāciešiem iegādājusies prototipu kamanām, kas šogad uzvarēja pasaules čempionātā gan divniekos, gan četriniekos, to šodien preses konferencē atklāja Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis.
Tāpat Latvija uzskata, ka ir ļoti tuvu, lai jau 2018./19.gada sezonā Siguldas trasē notiktu Pasaules kausa posms bobslejā divniekiem un skeletonā.

Latvijas izlase ieguvusi identiskus četriniekus ar kuriem iepriekšējā sezonā sacensībās startēja vācieši Frančesko Frīdrihs un Johaness Lohners, izcīnot pirmo un trešo vietu pasaules čempionātā, kā arī prototipu divniekam ar kuru pērn Frīdrihs pavasarī kļuva par pasaules čempionu. Katrs no abiem četriniekiem maksāja 100 000 eiro.
Ekmanis uzsvēra, ka pirms šīs sezonas Latvijas komanda tehnikas ziņā izlīdzinājusies ar spēcīgākajām komandām.


"Paldies valdībai par sagādātajām trim jaunajām rotaļlietām," bobsleja izlases treneris Sandis Prūsis teica par jaunajiem bobiem. "Bijām divu nedēļu treniņnometnē Norvēģijā. Notestējām jaunos bobus, ir arī pirmās atziņas. Kaut ko konkrētāk gan varēsim pateikt sezonas laikā. Ziemeļamerikā neko jaunu pamēģināt neizdosies, Eiropā gan eksperimentēsim un eksperimenti turpināsies līdz pat olimpiskajām spēlēm."

"Šī četrgade paskrēja ļoti ātri. Vēl nesen svinējām iepriekšējo Olimpiādi, bet tagad gatavošanās process jau ir tuvu noslēguma fāzei," teica Prūsis, atzīstot, ka viss cerētais šovasar nav izdevies. Latvijas komanda uz posmiem Ziemeļamerikā sūtīs trīs divniekus, bet tikai divas četrinieku ekipāžas. "Korekcijas ieviesa traumas un junioru četrinieks brauks Eiropas kausā. Kopumā gan tas nemaina noskaņojumu un atbildību."
Prūsis saka, ka pēdējā brīdī traumas guvuši stūmēji Arvis Vilkaste un Kaspars Brezinskis, kuriem bija plānota došanās uz Ziemeļamerikā gaidāmajiem sezonas pirmajiem trijiem Pasaules kausa etapiem.

Atlases noteikumi nosaka, ka divniekos un četriniekos ar trim ekipāžām Phjončhanas olimpiskajās spēlēs piedalīsies pa trim labākajām nācijām.
Mērķis ir divniekos tikt ar trim ekipāžām, bet četriniekos vismaz ar divām. 

"Esam nopietni kandidāti, lai jau nākamgad rīkotu Pasaules kausa posmu. Gaidām starptautiskās federācijas atzinumu," teica LBSF prezidents Jānis Kols.
Latvija uz posma rīkošanu tiecas jau vairākus gadus, bet līdz šim nav izdevies spert noslēdzošo soli. Pirmoreiz Latvija cerēja, ka sacensības izdosies noorganizēt vēl pagājušajā sezonā, bet pirms šīs sezonas kalendāra izziņošanas jau par to vairs skaļi netika runāts.
"Augstākajā līmenī viss ir apsolīts, taču tam nepieciešams arī papīrs. Ja etaps būs, tad sezonas pirmās sacensības, lai komandas var atbraukt un vēl aizvadīt treniņnometni," tagad saka Ekmanis.
"Sponsori arī šogad kopumā palikuši nemainīgi. Uzsāktas sarunas par sadarbības turpināšanu, tomēr tās ietekmē valdības lēmums par nodokļu izmaiņām. Vēl viss nav skaidrs, bet, ja tiks pieņemts skarbākais lēmums, no kamanām pazudīs daudz uzrakstu, kas būtu sāpīgs trieciens visiem," pauda Kols.


Jāatgādina, ka pagājušajā sezonā bobsleja pilota Oskara Ķibermaņa ekipāža izcīnīja ceturto vietu pasaules čempionāta divnieku sacensībās, kamēr Oskars Melbārdis ar stūmējiem palika soli aiz goda pjedestāla četriniekos. Tāpat gan Melbārža, gan Ķibermaņa ekipāžas vairākkārt kāpa uz goda pjedestāla Pasaules kausa sacensībās.

Savukārt skeletonā pērn Martins Dukurs astoto gadu pēc kārtas ieguva Pasaules kausu, kā arī piekto reizi kļuva par pasaules čempionu.

Vasarā gan skeletona nometne nav iztikusi bez veselības problēmām, smagāko traumu gūstot Leldei Priedulēnai, kura pārrāvusi ceļgala krusteniskās saites, tomēr izlēmusi netaisīt operāciju, lai varētu startēt olimpiskajās spēlēs.
Katrs neizmantotais donors nozīmē vairāku cilvēku nāvi, preses konferencē par orgānu transplantācijas jautājumiem sacīja Latvijas Transplantācijas centra vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Jušinskis.

Viņš norādīja, ka iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas neziedot orgānus, ir dažādi.
Latvijas normatīvi ļauj ziedot mirušā cilvēka orgānu, ja viņš nav noteicis aizliegumu savu orgānu tālākai izmantošanai, tomēr nereti cilvēka nāves gadījumā, viņa tuviniekiem ir grūti pieņemt šo lēmumu.

Pēc Jušinska paustā, sabiedrība neizprot transplantācijas lielo nozīmi, turklāt cilvēki mēdz neziedot orgānus reliģisku apsvērumu dēļ. "Galvenā problēma ir informācijas un intereses trūkums. Kamēr tas cilvēku neskar, viņš par to nedomā," piebilda transplantologs.

Viņš norādīja, ka patlaban Latvijā notiek tādu orgānu kā nieru un sirds transplantācijas, tomēr šādu operāciju skaits varētu būt krietni lielāks, ja vairāk cilvēku izvēlētos izmantot iespēju ziedot vai atļaut ziedot savus orgānus.

Jurškinskis informēja, ka Latvijā gada laikā vidēji notiek apmēram 70 nieru transplantācijas, kā arī divas līdz četras sirds transplantācijas. Patlaban nieru transplantāciju gaida 54 cilvēki, bet sirds transplantāciju - astoņi.

Savukārt laiks, kas cilvēkam jāpavada rindā, lai varētu saņemt orgānu transplantāciju, ir atkarīgs no donora un recipienta jeb cilvēka, kuram orgāns tiek pārstādīts, saderības. Daļa pacientu jaunu orgānu saņem nedēļu laikā, tomēr ir pacienti, kuri rindā gaida līdz pat diviem gadiem.

Transplantologs norādīja, ka viens cilvēks pēc nāves var glābt vairāku cilvēku dzīvības, tostarp nesen medicīnas sabiedrības redzeslokā nonāca gadījums, kurā kāda meitene Lielbritānijā izglāba astoņu cilvēku dzīvības, jo ziedoja savus orgānus.

Pēc Jurškinska paustā, cilvēka dzīves ilgums pēc transplantācijas atkarīgs no donora vecuma, turklāt ļoti daudz atkarīgs arī no paša pacienta, proti, cik ļoti viņš novērtē "donora dāvanu".
Jurškinska pieredzē ir pacienti, kuri pēc transplantācijas nodzīvo pat vairāk nekā 20 gadus, turklāt transplantāciju vienam cilvēkam var veikt vairākas reizes, kas nozīmē vēl ilgāku nodzīvoto gadu skaitu.

Lai pateiktu "jā" savu savu orgānu izmantošanai pēc nāves, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) jāiesniedz iesniegums, skaidroja Jurškinskis. Šī informācija dažu minūšu laikā tiek ievietota reģistrā, kuram piekļūst tikai ļoti ierobežots cilvēku skaits, tāpēc tas, ka cilvēks ir donors, nekādā veidā neietekmēs viņa ārstēšanu vai ko citu, sacīja Jušinskis.
Pēc viņa paustā, būtu labi, ja katram, kurš dodas reģistrēt automašīnu CSDD, būtu pieejama informācija par to, ka pastāv iespēja piekrist orgānu ziedošanai, iespējams, pat iespēja šo iesniegumu aizpildīt un iesniegt jau direkcijā. Informācijai par šo iespēju būtu jābūt vismaz pieejamai un redzamai PMLP.

Šodien Stradiņa slimnīcā norisinās starptautiskā projekta "Seeding Life" noslēguma pasākums. Projekta laikā astoņu cilvēku komanda no Stradiņa slimnīcas apguva Spānijas partneru sagatavoto mācību programmu par transplantācijas un donācijas jautājumiem. Sagatavotie speciālisti vēlāk iegūtās zināšanas nodeva Latvijas medicīnas iestāžu darbiniekiem Rīgā un reģionos.

Kā liecina Transplantācijas centra informācija, katrai nieres transplantācijas operācijai ir vajadzīgi divi dalībnieki - donors un recipients.
Nieres transplantācijas no dzīva donora gadījumā nieres donors var būt pacienta radinieks, taču nieres transplantāciju var veikt, izmantojot arī dzīva neradnieciska donora nieri.
Par nieres donoru var kļūt rīcības spējīga persona, kas vecāka par 18 gadiem.

Kā skaidro centrā, no dzīva donora var iegūt vienu nieri, daļu aknas, daļu aizkuņģa dziedzera un daļu no tievajām zarnām, savukārt no miruša donora pēc smadzeņu nāves konstatācijas var iegūt visus transplantējamos orgānus, bet pēc stabilas sirdsdarbības apstāšanās - galvenokārt tikai nieres, jo citus orgānus var iegūt tikai retos gadījumos.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir vienīgā slimnīca Latvijā, kas nodrošina transplantoloģiju.
2015.gada laikā tika veiktas 77 nieres transplantācijas, tostarp 11, izmantojot dzīvo radniecīgo donoru nieres.
Kopumā kopš 1973.gada 15.aprīļa, kad tika veikta pirmā transplantācija Latvijā, līdz 2014.gada beigām pavisam veiktas 1860 nieres transplantācijas un 48 no tām, izmantojot dzīva donora nieri.
Latvijas lielākā ķirbja čempionātā par lielāko atzīts 161,5 kilogramus smags ķirbis, ko izaudzējusi Gundega Neimane Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.

Otro vietu ieguva Gatis Badovskis, kura audzētais ķirbis bija 160,5 kilogramus smags, savukārt trešo vietu ieguva Daina Badovska ar 157,5 kilogramus smago dārza ogu.
Šogad konkursam pieteiktie dižķirbji auguši Skrundā, Kuldīgā, Nīcā, Ādažos, Salaspilī kā arī citās Latvijas pilsētās un novados.

Pēc uzvarētāju paziņošanas un apbalvošanas ar ķirbi kā kārumu launagā mielojās degunlāču ģimene.
Latvijas lielākā ķirbja čempionāts notika divpadsmito reizi.
Tikai trešdaļa jeb 28% iedzīvotāju Latvijā atzīst, ka paroles maina reizi trijos mēnešos, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas veiktajā pētījumā.

"alīdzinājumā ar pērn veikto aptauju šogad par 7% ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas izvēlas atšķirīgas paroles saviem sociālajiem kontiem. Domājot par savu datu drošību, interneta lietotājiem būtu jāizmanto vismaz trīs atšķirīgas paroles, lai piekļūtu savam bankas kontam, profilam sociālajos tīklos, e-pastam vai citām vietnēm, sacīja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Pētījuma dati liecina, ka trīs izplatītākie piesardzības pasākumi personīgo datu drošībai Latvijā ir - paroles vai PIN koda neizpaušana (81%), e-pastu nevēršana vaļā no svešiem sūtītājiem (65%), atšķirīgas paroles sociālo tīklu kontiem un interneta bankai (56%).

Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību personīgo datu drošībai, asociācija sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju "Cert.lv" ir izveidojusi interaktīvu digitālo testu "Cik grūts medījums tu esi krāpniekiem?". Tajā ikviens var novērtēt savu prasmju un zināšanu līmeni par personīgo datu drošību, kā arī iegūt noderīgus ieteikumus.

Testu iespējams nokārtot te

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus.
Ar laba servisa kustību Valsts kanceleja jau trešo gadu aicina iedzīvotājus novērtēt lielisku klientu apkalpošanu un balsot par atsaucīgiem valsts iestāžu darbiniekiem. To var izdarīt vēl līdz 12.novembrim.

Balsot par labākajiem klientu apkalpošanas speciālistiem iespējams interneta vietnē "Mazaksslogs.gov.lv" un mobilajā lietotnē "Futbols".

Katru gadu Klientu apkalpošanas goda balva tiek pasniegta trīs visatzinīgāk novērtētajiem valsts pārvaldes darbiniekiem, kuri izceļas citu vidū ar lieliskām klientu apkalpošanas prasmēm, kā arī visvairāk novērtētajai valsts iestādei. 


Lietuviešu ugunsdzēsējs Aids Ardzijausks vakar  sāk 8000 kilometru skrējienu no Dakaras uz Viļņu, veltot to Lietuvas simtgadei.

Viņš iecerējis mērot 3448 kilometru garu ceļu cauri Āfrikai  un vēl 4537 kilometru cauri Eiropai, un mājās atgriezties tieši 2018. gada 16. februārī, kad  Lietuvas valsts svinēs savu simto dzimšanas dienu.

46 gadus vecais Viļņas apriņķa Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks Ardzijausks ir pieredzējis maratonskrējējs, kas ar skriešanu aizrāvies kopš 1980. gada. 

2012. gadā neatlaidīgais lietuvietis 24 dienās veica 1089 kilometrus garu skrējienu apkārt Lietuvai, 2013. gadā apskrēja apkārt Baltijas jūrai, 44 dienās pieveicot 3266 kilometrus, 2014. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs noskrēja vairāk nekā 5000 kilometrus no Losandželosas līdz Ņujorkai.

Sabiedrību par Ardzijauska skrējienu informēs viņa septiņpadsmit gadus vecā meita Gabija Barbora, bet ģimene Ziemassvētkos cer ar viņu tikties Spānijā.
Ko darīt ar bojātu vai netīru naudu, vai tādu, ko pašam gadījies izmazgāt veļas mašīnā. Ir risinājums. 

Visdrošāk bojātās banknotes, ja tās pretī neņem veikalnieki, nest uz Latvijas Bankas kasi. Ja naudaszīme būs īsta, to bez maksas apmainīs pret jaunu eiro naudaszīmi, turklāt tas attiecas arī uz bojātām latu banknotēm un monētām. Citu valstu bojātas naudaszīmes Latvijas Banka nemaina – tās jāmaina attiecīgajā valstī.

Bojātas eiro banknotes Latvijas Bankā apmainīs tad, ja tās atbilst noteiktiem kritērijiem, proti, banknošu atlikušais lielums pārsniedz 50 procentus no veselas banknotes lieluma. 

Savukārt banknotes, kuru atlikušais lielums ir 50 procenti vai mazāks, maina vienīgi tad, ja cilvēks var pierādīt, ka iztrūkstošās daļas ir iznīcinātas.
Piemēram, uz banku atnesot apdegušas banknotes, no kurām saglabājusies tikai trešdaļa, ja līdzi ir izziņa no Valsts ugunsdzēsības un drošības dienesta par mājās notikušu ugunsgrēku.

Tāpat banka maina arī saplēstas un salīmētas banknotes, bet arī tām jābūt vismaz 51% no banknotes lieluma. Piemēram, ja banknote pārplēsta uz pusēm, to var pārlīmēt ar caurspīdīgu līmlenti un droši nest uz banku. Savukārt gadījumos, ja banknote saplēsta vairākās daļās, salīmēta, bet kādas daļas tomēr trūkst, bankas speciālists vērtēs, vai banknotes maiņa atbilst noteikumiem.

Latvijas Banka maina arī bojātas eiro monētas, ja tās ir nolietojušās vai cietušas kādā negadījumā.

Visas bojātās eiro banknotes un apgrozības monētas izņem no apgrozības un iznīcina. Tās aizstāj ar jaunu un tīru naudu.

Būtiski zināt, ka nacionālā banka nemaina tīši bojātu naudu. Piemēram, ja naudu būs sagrauzis suns vai tā būs izmazgāta veļas mašīnā, ar naudaszīmju apmaiņu problēmu neradīsies.
Savukārt, ja gribēsiet apmainīt tīši bojātu naudu, apmaiņu atteiks.

Papīra nauda uzskatāma par tīši bojātu, ja tai apzināti izgriezti atsevišķi elementi vai fragmenti, ir bojāti drošības elementi vai uz naudas ir uzkrītoši uzraksti un reklāmas utt. Banknotes, kas ir bojātas pavisam nedaudz (piemēram, uz tām ir piezīmes, skaitļi vai īsi teikumi), netiek uzskatītas par tīši bojātām, un to nominālvērtība tiek atlīdzināta.

Līdzīgi noteikumi ir arī par monētām.
Par tīši bojātām monētām uzskatāmas, piemēram, monētas, kam ir atdalīts centrs un ārējā daļa, ja monētai izurbts caurums, tā ir krāsota vai pārklāta ar citu materiālu.
Apmainīt pret derīgu monētu nevarēs arī tādu, kas apzināti pārveidota par suvenīra izstrādājumu vai rotaslietu (piemēram, laminēta, ar krāsu vai citu materiālu pārklāta monēta, par kulonu, krellēm, aproču pogu ar izurbtiem caurumiem pārveidota monēta).

Topošā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienība Latgalē gandrīz jau ir nokomplektēta, pastāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
Ministrs gan vērsa uzmanību, ka šīs apakšvienības izveidošanā galvenais izaicinājums būs apakšvienības infrastruktūras izveidošana.

Šobrīd nokomplektēti 136 karavīri no nepieciešamajiem 150. NBS plāno, ka līdz gada beigām izdosies sasniegt maksimālo apmēru.
Apakšvienības komplektēšana turpinās, tāpēc Daugavpils, Rēzeknes, Preiļu un tuvāko novadu iedzīvotāji aicināti pieteikties dienestam tajā. 

Te pieejama sīkāka informācija interesentiem .
Pēdējo trīs gadu laikā populārākie jaundzimušo rīdzinieku vārdi zēniem ir Roberts, Aleksandrs, Artjoms, Gustavs un Kārlis, bet meitenēm - Sofija, Anna, Emīlija, Marta un Alise,  informēja Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Jauno vecāku lēmums par to, kādu vārdu likt bērnam ir ļoti individuāls un personīgs, tomēr neapšaubāmi ir vērojama vārdu mode, norādīja CSP.

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, CSP izpētījusi vārdu popularitāti kopš 1918.gada, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datus par atbilstošajā gadā dzimušo vārdiem.

Šāds interaktīvs rīks - 100 populārākie personvārdi 100 gados - ir kopēja CSP un PMLP dāvana Latvijas valsts simtgadē. 
Te ikviens var izpētīt sava vārda popularitāti dažādos laikos. 

Vārdus var izpētīt šeit.

CSP informēja, ka Rīgā vārdu mode mainās ātrāk nekā pārējā Latvijā, jo galvaspilsētas iedzīvotāji vairāk ietekmējas no kultūrvēsturiskām un politiskām izmaiņām.

Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē Jānis bija vispopulārākais zēnu vārds līdz pat 2000.gadam, bet rīdzinieku zēnu vārdu topā Jānis zaudēja pirmo vietu jau 1950.gadā, noslīdot līdz 3.vietai un nākamo 15 gadu laikā zaudējot vēl pieciem vārdiem. No 1970.gada Jāņa popularitāte atkal aug, 1990.gadā arī Rīgā izvirzoties līderos, bet nākamajos gados Jānis strauji zaudē savas pozīcijas, nokrītot līdz 20.vietai 2005. gadā un līdzīgā vietā ir arī šobrīd.
Visilgstošākā ir Aleksandra popularitāte. Jau pirmās brīvvalsts laikā tas bija 3.-6.vietā tolaik Rīgā dzimušajiem zēniem, bet kopš 1950.gada tas ir ilgstoši bijis pirmajā vietā, ik pa laikam atkāpjoties uz otro pozīciju. Arī šobrīd Aleksandrs ir otrs populārākais jaundzimušo rīdzinieku vārds.

Kopš 1918.gada Rīgas populārāko vārdu sarakstu nav pametuši jau pieminētie Jānis, Aleksandrs, Kārlis un Roberts, kā arī Viktors, Andrejs, Vladislavs, Aleksejs, Vladimirs, Eduards, Ēriks, Edgars un Artūrs.

CSP informēja, ka 30.gados nacionālpatriotisma iespaidā Rīgā bijuši populāri vārdi Imants un Laimonis, kā arī Gunārs, Harijs un Ojārs. Tie visi pēc 1945.gada kļūst arvien mazāk populāri un šobrīd vairs nav atrodami vīriešu vārdu pirmajā simtniekā. 60. un 70.gados bija populāri, bet šobrīd no topa izkrituši vārdi Igors, Sergejs, Oļegs, Māris, Andris un Juris.
Meiteņu vārdiem raksturīga lielāka mainība. Rīgā ir tikai viens vārds - Anna, kas visus 100 gadus nav izkritis no pirmā simtnieka. 1920.gadā Anna bija trešajā vietā, 60.gados nokrita līdz 57.vietai topā, bet 1990.gadā tas sasniedza pat pirmo vietu. Kopš 1995.gada Anna ir otrs populārākais meiteņu vārds Rīgā.

CSP norādīja, ka meiteņu vārdiem raksturīgi, ka to mode atgriežas pēc vienas vai vairākām paaudzēm. Paula ir vienīgais vārds no šī brīža Rīgas meiteņu vārdu pirmā desmitnieka, kas Latvijā kļuva populārs pēc 1990.gada. Anastasija, kas šobrīd ir devītajā vietā, 20. un 30.gados nebija īpaši populārs vārds Rīgā, toties bija 15.vietā Latgalē.

No šobrīd pirmajā desmitniekā esošiem meiteņu vārdiem pārējie septiņi - Sofija, Anna, Emīlija, Marta, Alise, Viktorija un Marija arī 20. un 30.gados ir bijuši populārāko simtniekā Rīgā, bet vēl populārāki tie bija Latgalē. Elizabete no pašreiz populārākā pirmā desmitnieka savukārt ir vienīgais, kas 20. un 30.gados bijis simtniekā tikai Rīgā, bet ne Latvijas reģionos.

20. un 30.gados Rīgā bez jau minētajiem vārdiem populāri bija: Velta, Mirdza, Aina, Biruta, Vera, Ausma, Rasma, Dzidra, Lidija un Skaidrīte. Bet šie vecmāmiņu vārdi vismaz pagaidām nav sagaidījuši savu atgriešanos modē, informēja CSP.

60. un 70.gados Rīgas meiteņu vārdu pirmajā pieciniekā dominēja Irina, Ludmila, Svetlana, Olga, Tatjana, Jeļena un Nataļja, kuri izkrita no 100 populārāko vārdu saraksta ap 1995.gadu. Tiem seko latvietēm rīdziniecēm ap šo laiku populārie vārdi Inese, Ilze, Ilona, Iveta un Dace.

80.gadu beigās un 90.gados topa meiteņu vārdi Rīgā bija lielākoties tādi, kas der gan latviešu, gan citu tautību ģimenēm - Kristīne, Jūlija, Anastasija, Viktorija, Elīna, Laura, Jekaterina, Diāna un Katrīna.
Smaržu pasaulei vienmēr ir bijusi sava mode, kuras pamatā dabā atrodami aromāti, bet daži smaržu meistari meklē arvien jaunas smaržas.

Tā, piemēram, japāņu modes mavericks Comme des Garcons radījis vairākas dīvainas smaržās,vienā jūtams betona, gumijas un dedzinošās darvas aromāts, savukārt otras  aicina izbaudīt "putekļu smaržu uz karstas spuldzes, siltu fotokopētāju toneri, tosteri, svaigi metinātu alumīniju, pildspalvas tinti un salātu sulu" vienā smaržu pūtienā.

Tikmēr kāds precēts pāris no ASV piedāvā smaržas ar nosaukumu "Degošā vīriešu frizētava. Tāpat Amerikā radītas smaržas, kas "smaržo, kā nozieguma vietā" un tādas, kas ļaus smaržot pēc sushi.
Zināms, ka daudziem cilvēkiem doma vien par nonākšanu tuvumā zirneklim vai čūskai liek bailēs notrīsēt. Tomēr, kāpēc šīs bailes pārņem pat urbānā vidē dzīvojošus cilvēkus, kuri ar indīgiem zirnekļiem vai čūskām nekad nav sastapušies un, visticamāk, nekad arī nesastapsies?

Zinātnieki jaunā pētījumā pierādījuši, ka šīs bailes ir balstītas nevis uz indivīda pieredzi, bet gan ir iedzimtas, lasāms tvnet.

Izpētīts, ka pat zīdaiņi, ieraugot zirnekļa vai čūskas attēlu, bailēs un riebumā novēršas, tāpēc zinātnieki skaidro, ka šī reakcija ir radusies evolūcijas ceļā, lai cilvēks netuvotos potenciāli bīstamiem dzīvniekiem.

Bailes no zirnekļiem jeb arahnofobija cilvēkam var attīstīties pat līdz tādiem apmēriem, ka tā sāk ietekmēt cilvēka spēju normāli funkcionēt sabiedrībā. Piemēram, eksistē cilvēki, kuri nespēj ieiet telpā, pirms tajā nav iegājis kāds cits un apstiprinājis, ka tur neslēpjas zirnekļi.

Attīstītajās valstīs no arahnofobijas vai bailēm no čūskām cieš aptuveni pieci procenti tās iedzīvotāju.
Šefpavārs un TV personība Džeimijs Olivers kopā ar Jaguar Land Rover ir radījuši ideālo virtuvi uz riteņiem.
Džeimija pēc pasūtījuma izgatavotais ģimenes apvidus automobilis ir aprīkots ar dažādām virtuves ierīcēm, tai skaitā lēnvāres katlu, grilu, saldējuma mašīnu, olīveļļas dozatoru un pat sviesta kūlēju.

Rezultāts ir patiešām unikāls - tas ir vienīgais  automobilis pasaulē, kurā starp priekšējiem sēdeķļiem – vidū - atrodas tosteris, bet jūgvārpsta griež grilēšanas iesmu.
Citu  ierīču klāstā ietilpst lēnvāres katls, kas novietots līdzās dzinējam, makaronu gatavošanas ierīce, gāzes plīts, kā arī izvelkams galds un darba virsma.
Aizmugurējos logos ir pat garšaugu dārziņš un garšvielu plaukts.

Tagad slavenais pavārs varēs braukt kurp vien vēlas un pagatavot lieliskas maltītes jebkurā vietā.
Automobiļa izstrādes process tiks detalizēti atspoguļots Džeimija trīs sēriju raidījumā viņa Food Tube kanālā. 
Treštdien ikviens ir aicināts uz bezmaksas portatīvā datora pārbaudi pie datorologa, kas ir IT drošības speciālists, kurš var diagnosticēt un, ja iespējams, novērst vīrusus un citas e-slimības datorā un sniegt konsultācijas kā pasargāt datoru nākotnē. Visi datorologa padomi ir bez maksas.
Datorologs pieņems trešdien, 25.oktobrī, no pl. 10.00 līdz 16.00, Raiņa bulvārī 29, Rīgā (netālu no Stacijas laukuma).

Pakalpojums pieejams jebkuram datorlietotājam, kurš vēlas pārliecināties, ka viņa dators nav inficēts, kā arī tiem, kas vēlas izārstēt datoru no iegūtiem datorvīrusiem.
Speciālists nepārbauda un nemeklē nelegālas datorprogrammas.

Pirms datorologa apmeklējuma aicinām apmeklēt portālu www.esidross.lv, lai noskaidrotu, vai datora IP adrese nav inficēto adrešu sarakstā.
Ja datora IP adrese ir inficēta, tad ekrānā parādīsies sarkans brīdinājums. Taču pilnu diagnozi un ārstēšanu iespējams veikt arī klātienē, pie datorologa.

 29.oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.
Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.
Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2018. gada 25.martā.
Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Šobrīd, kad līdz konkursa "Ģimenei draudzīga pašvaldība" iedzīvotāju balsojuma noslēgumam palikusi nedēļa, visvairāk balsis saņēmušas Siguldas, Olaines un Ādažu novadi, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas.
Turklāt salīdzinoši nelielās Siguldas un Olaines novadu pašvaldības apsteigušas visas Latvijas republikas pilsētas.
Iedzīvotāju balsojuma rezultātus vēl iespējams mainīt, līdz 2017.gada 31. oktobrim tīmekļa vietnē www.vietagimenei.lv balsojot par savu ģimenei draudzīgāko pašvaldību.

Iedzīvotāju balsojums ir viens no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētā konkursa "Ģimenei draudzīga pašvaldība" etapiem.
Konkursā piedalās 55 pašvaldības, kas tiek vērtētas trīs pašvaldību grupās - republikas nozīmes pilsētas, reģionālas nozīmes attīstības centri un pārējās pašvaldības. 

VARAM tīmekļa vietnē www.vietagimenei.lv ir apkopojusi informāciju par pašvaldību sniegto atbalstu ģimenēm - ne tikai pabalstiem, sabiedrisko transportu skolēniem, ēdināšanu skolās, bet arī interešu izglītību, rotaļu laukumiem, pasākumiem ģimenēm pašvaldībās, ēku pieejamību un citām pašvaldību iniciatīvām ģimeņu atbalstam.
Pašvaldības sniegtais atbalsts ģimenēm var būt viens no kritērijiem izvēloties dzīves vietu.
Vieta bērnudārzā, bērna piedzimšanas pabalsts, pusdienas skolā, pulciņi, atbalsts mācību līdzekļu iegādei, šo un citu atbalstu un pakalpojumus katra pašvaldība nodrošina dažādos apmēros.
Tīmekļa vietnē www.vietagimenei.lv apkopotā pašvaldību informācija rāda, ka sniegtais atbalsts var ievērojami atšķirties arī tādām pašvaldībām, kas atrodas kaimiņos un līdzīgā ekonomiskā situācijā, piemēram, vienā pašvaldībā bērna piedzimšanas pabalsts ir 300,00 eiro (ja abi vecāki deklarējušies pašvaldībā), bet kaimiņu pašvaldībās vidēji 150,00 eiro par bērnu. Šī vietne dod iespēju ģimenēm izvērtēt pašvaldību piedāvājumu dažādās jomās.

Tīmekļa vietne ir ērts rīks ģimenēm, lai plānotu arī kopīgu atpūtu. Kalendārā ir iespēja uzzināt, kādi pasākumi ģimenēm plānoti pašvaldībās, kā arī tajā pirmo reizi vienkopus ir apkopota informācija par katrā pašvaldībā pieejamiem bērnu rotaļu laukumiem un brīvā laika pavadīšanas vietām, kuras ērti atrast Latvijas kartē katrā interesējošā pašvaldībā.

Šobrīd tīmekļa vietnē ir pieejama informācija par 97 pašvaldībām, kas ir iesniegušas datus, tomēr informācija tiek regulāri papildināta.

Līdz 31. oktobrim ikviens iedzīvotājs un interesents tīmekļa vietnē www.vietagimenei.lv var novērtēt vienas, divu vai pat trīs pašvaldību sniegto atbalstu ģimenēm dažādās jomās.
Katrs, kas sniegs vērtējumu kaut vai par vienu pašvaldību, piedalās izlozē, kurā katru nedēļu var laimēt dāvanu karti 50,00 eiro vērtībā ģimenes izklaidei un citas jaukas balvas. 
Tāpat saņemti gandrīz 700 komentāri un ieteikumi pašvaldībām pakalpojumu ģimenēm pilnveidošanai.
Kontaktlēcu lietošana ir process, kas ikdienā prasa īpašu uzmanību un rūpes.
Tīras rokas, pareiza kontaktlēcu uzglabāšana, kopšanas līdzekļi un vēl to pareiza ielikšana ir gana smalks process.
Diemžēl speciālisti ir novērojuši paviršu kontaktlēcu lietotāju attieksmi pret speciālistu ieteikumiem.

Lai pievērstu pastiprinātu uzmanību kontaktlēcu lietotāju acu veselībai un veicinātu informācijas apmaiņu par pareizu un acu veselībai draudzīgu kontaktlēcu lietošanu ikdienā, laikā  līdz 29.oktobrim optikas salonos visā Latvijā kontaktlēcu lietotājiem būs iespēja bez maksas pārbaudīt redzi, kā arī saņemt acu aprūpes speciālistu konsultācijas.

Tā kā nereti kontaktlēcu lietošanas noteiktumus, kā arī redzes speciālistu lietošanas norādījumus pacienti uztver tikai rekomendējoši, Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas (LOOA) kopā ar sadarbības partneriem aicina kontaktlēcu lietotājus un nozarē strādājošos speciālistus papildināt zināšanas par acu veselību un ņemt dalību informatīvajā kampaņā “Kontaktlēcu lietotāju veselības nedēļa”.
Tās ietvaros ikviens kontaktlēcu lietotājs varēs pārbaudīt gan redzi, gan arī pārliecināties par savā zināšanām par kontaktlēcu lietošanas norādījumiem.

Vairāk nekā 200 optikas salonos visā Latvijā kontaktlēcu lietotāji ir aicināti pārbaudīt redzi un uzdot sev interesējošos jautājumus par kontaktlēcām.
Bez maksas redzes pārbaudes kontaktlēcu lietotāji varēs veikt 35 Latvijas pilsētās – Talsos, Lielvārdē, Gulbenē, Balvos, Smiltenē, Aizkrauklē, Valmierā, Salacgrīvā, Līvānos, Valkā, Madonā, Tukumā, Jūrmalā, Jēkabpilī, Limbažos, Ogrē, Ādažos, Olainē, Bauskā, Alūksnē, Saldū, Ķekavā, Ludzā, Preiļi, Siguldā, Krāslavā, Iecavā, Dobelē, Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, Daugavpilī, Cēsīs, Jelgavā un Rīgā. Lai uzzinātu vairāk par pārbaužu procesu, aicinām sekot līdzi informācijai pieminēto pilsētu optikas salonos.
Tiesībsarga birojs iecerējis aptaujā noskaidrot iedzīvotāju zināšanas par cilvēka ķermeņa, audu un orgānu ziedošanu medicīnas vajadzībām pēc cilvēka nāves.

Kā liecina informācija Tiesībsarga biroja mājaslapā, Latvijā pastāv tiesiskais regulējums ar mērķi pasargāt cilvēka ķermeni no necienīgas un nelikumīgas rīcības ar to pēc nāves. Tāpat ir noteikta kārtība, kādā cilvēka audus un orgānus var izmantot transplantācijai, zinātniskiem un mācību mērķiem.

Viena no tiesībsarga funkcijām ir sekmēt sabiedrības izpratni par cilvēktiesībām un šo tiesību aizsardzības mehānismiem. Tādējādi aptaujas mērķis ir noskaidrot pilngadīgo Latvijas iedzīvotāju zināšanas par cilvēka ķermeņa, audu un orgānu ziedošanu medicīnas vajadzībām pēc cilvēka nāves.

Aptaujā iegūtie rezultāti tiks izmantoti apkopotā veidā, lai pilnveidotu valstī spēkā esošo likumdošanu. Aptauja ir anonīma. 

Aptauja pieejama šeit 
Vidēji Latvijā viens pieaugušais ģimenē patērē 100 litrus ūdens dienā - 15 litri ūdens tiek patērēti dzeramajā ūdenī un ēdiena gatavošanā, 14 litri ūdens tiek patērēti mājas uzkopšanas darbiem, 12 litrus patērē mūsu veļas mašīnas, 20 litrus patērējam personīgajai higiēnai un duša, savukārt neticami liels patēriņš - 35 litri - tiek noskaloti tualetes podā. 
Neviena cita slimība valstī nenodara tik lielus zaudējumus ekonomikai un labklājībai kā gripa, norāda Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis.

Gripas  epidēmijas sākumu ir grūti prognozēt, taču parasti gripas slimojošo skaits sāk pieaugt decembrī, kas nozīmē, ka janvāra pēdējā nedēļā varētu tikt sasniegta gripas epidēmijas kulminācija, tomēr ar nosacījumu, ka viss notiek kā ierasts.

Latvijā epidēmijas laikā ar gripu slimo 5 līdz 15 procenti iedzīvotāju.

Gripas  vīrusi nepārtraukti mainās un to mainīgās dabas dēļ cilvēki ar gripu slimo katru gadu, tāpēc arī katru gadu tiek izstrādāta jauna gripas vakcīna un pret to jāvakcinējas atkārtoti.

Gripas pazīmes parasti parādās 48 līdz 72 stundās pēc inficēšanās.

Slimībai raksturīgs pēkšņs sākums un tādas pazīmes kā drudzis, nespēks, stipras galvassāpes, rīkles iekaisums, kas izraisa stipras sāpes, aizlikts deguns, sauss klepus, «kaulu laušanas» sajūta un sāpes acu ābolos.
Parkošanās ir starp populārākajām situācijām, kurās visbiežāk tiek saskādēts paša vai citam piederošs transportlīdzeklis – tā liecina apdrošināšanas   statistika. 

Lai uzlabotu autovadītāju prasmes  automašīnu novietošanā, kā arī samazinātu negadījumu skaitu, kuru cēlonis ir nepietiekamas iemaņas mašīnas novietošanā stāvēšanai, jau vairākus gadus tiek īstenots sociāls projekts -  ParkoSkola.
Projekta ietvaros notiek regulāras auto novietošanas bezmaksas apmācības – pusstundu ilgs individuāls treniņš  instruktora vadībā.

Arī 14% “ParkoSkolas” dalībnieku atzīst, ka viņiem ir gadījies iekļūt negadījumā, novietojot automašīnu stāvvietā. 
Kopumā vairāk nekā puse jeb 60% “ParkoSkolas” dalībnieku Latvijas autovadītāju parkošanās prasmes vērtē kā nepietiekamas.

Trešdaļa "ParkoSkolas" dalībnieku atzīst, ka vislielākās grūtības viņiem sagādā paralēlā auto novietošana, un tam seko perpendikulārais auto novietošanas manevrs. 

Salīdzinoši bieži sadursmes, novietojot auto stāvēšanai vai izbraucot no stāvvietas, notiek arī tirdzniecības centru autostāvvietās, degvielas uzpildes stacijās, un plaši apmeklētu pasākumu norises vietās. 

Daudzi autovadītāji nezina, ka situācijā, kad notiek divu automašīnu sadursme, vienlaikus transportlīdzekļiem braucot atpakaļgaitā, abi iesaistītie ir gan vainīgie, gan cietušie. To dēvē par dalīto vainu, un tās gadījumā iespējams saņemt vien daļu no OCTA zaudējumu atlīdzības.

Starp tipiskiem parkošanās negadījumiem ir arī uzbraukšana dažādiem objektiem – stabam, apmalei vai nožogojumam. Šādās situācijās, kad bojājumus transportlīdzeklim nav nodarījusi cita persona jeb citas personas vadīts transportlīdzeklis, zaudējumi var tikt atlīdzināti tikai tad, ja saskādētā auto īpašniekam ir  KASKO polise. 

Nodarbību laiki un vietas tiek izsludinātas ParkoSkola Facebook lapā. 
Gatavojoties valsts simtgadei, klubi un izklaides vietas visā Latvijā un ārvalstīs aicināti piedalīties akcijā „Simtgades klubu nakts” - 18. novembra vakarā atskaņot pašmāju mūziku. 

Šogad „Simtgades klubu nakts” vēstnese ir latviešu repere Viņa jeb īstajā vārdā Zelma Jēgere.

Izklaides vietas, kas piedalīsies „Simtgades klubu naktī”, saņems īpašas piederības zīmes.
Klubiem māksliniece Sabīne Moore izveidojusi instalāciju, iedvesmojoties no dažādiem Latviju raksturojošiem tēliem un simboliem.

Izklaides vietas, kas vēlas piedalīties „Simtgades klubu naktī”, aicinātas sazināties ar Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komiteju -  (tel.nr. 27580011, e-pasts akokarliscekulis@gmail.com).

Pērn akcijā piedalījās vairāki desmiti izklaides vietu visā Latvijā un ārvalstīs.
„Simtgades klubu nakts” ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.
Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē.
Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts.

Ārstniecības personas izvēlas apdrošināties brīvprātīgi; atlīdzības visbiežāk izmaksā par nekvalitatīviem zobārstniecības pakalpojumiem
Lai gan ārstniecības personām PCTA apdrošināšana Latvijā vairs nav obligāta, pieprasījums pēc tās ir saglabājies augsts. Vēl vairāk – ārstniecības personas pašas var noteikt vēlamos atbildības limitus par dzīvībai un veselībai nodarītajiem zaudējumiem, kā arī morālo kaitējumu. Visbiežāk šī apdrošināšana ietver  zaudējumu atlīdzināšanu par nekvalitatīvi veiktiem zobārstniecības pakalpojumiem.

Grāmatveži izvēlas desmit reizes lielāku atbildību
No šī gada jūlija PCTA apdrošināšana ir obligāta arī ārpakalpojuma grāmatvežiem. Lai gan likumā “Par grāmatvedību” noteiktais minimālais atbildības limits ir 3000 eiro, pieredze liecina, ka grāmatveži pret apdrošināšanas iegādi izturas īpaši uzmanīgi, izvēloties ievērojami lielākus atbildības limitus. Visbiežāk atlīdzības tiek izmaksātas par sodiem saistībā ar nodokļu maksājumiem, skaidras naudas nedeklarēšanu un kļūdaini veiktiem maksājumiem.

IT nozarē atbildības limiti sasniedz miljonus eiro
Vietējie IT speciālisti darba tirgū ir ļoti pieprasīti, turklāt 90% gadījumu viņi nodrošina programmēšanas pakalpojumus starptautiskajiem uzņēmumiem. Latvijā IT nozarē PCTA apdrošināšana nav obligāta, tādējādi to lielākoties iegādājas tie, kuriem tā nepieciešama atbilstoši noslēgtajam līgumam ar ārvalstu pasūtītāju. Jāvērš uzmanība, ka atbildības limiti kopumā šajā nozarē ir ļoti augsti – sākot no viena miljona eiro.

Būvspeciālistiem izmaksātā vidējā atlīdzība sasniedz teju 20 tūkstošus eiro
Atšķirībā no IT nozares, būvspeciālistiem PCTA apdrošināšana Latvijā ir obligāta. 
Visbiežāk zaudējumi radīti saistītībā ar projektu  tehnisko neatbilstību būvniecības normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos minētajām prasībām, kā arī ugunsdrošības prasību neievērošanas un neprecīzu rasējumu dēļ. 
Darba drošības speciālisti visbiežāk kļūdās vides risku novērtēšanā 

Arī darba drošības speciālistiem profesionālās atbildības apdrošināšana noteikta kā obligāta – minimālais atbildības limits kompetentam speciālistam darba aizsardzības jautājumos ir 14230 eiro, bet institūcijai – 28458 eiro. Šīs profesijas pārstāvjiem apdrošināšana atlīdzinās par speciālista kļūdām piemērotos sodus.

Juristiem un zvērinātiem advokātiem aprošināšana ir brīvprātīga, zvērinātiem tiesu izpidītājiem – obligāta

Šīs ir tikai dažas no šobrīd Latvijā populārākajām jomām un profesijām, kurās šobrīd vērojama pieprasījuma palielināšanās pēc profesionālās atbildības apdrošināšanas. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram