Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) aicina brīvprātīgā darba organizatorus visā Latvijā pieteikt savas darba vietas informācijas sistēmā "brivpratigie.lv".

Informācijas sistēmu un jauno brīvprātīgā darba vietni administrē un tās saturu veido NVA kopā ar sadarbības partneriem reģionos - administratoriem, kas pārstāv nevalstiskās organizācijas un pašvaldības.
Lai organizators pieteiktu brīvprātīgā darba piedāvājumus, ir jāveic sākotnējā reģistrācija, aizpildot organizatora reģistrācijas formu. Brīvprātīgā darba piedāvājumi jāpublicē vismaz mēnesi pirms tā norises.

Cilvēks, kas vēlas brīvprātīgi strādāt sabiedrības labā, jaunajā informācijas sistēmā var sameklēt interesējošo nozari un pieteikties brīvprātīgajam darbam kādā konkrētā NVO, pašvaldībā, projektā vai pasākumā.
Jau tagad tīmekļa vietnē "brivpratigie.lv" tiek piedāvātas brīvprātīgā darba iespējas veselības un sociālās aprūpes, izglītības un zinātnes, valsts pārvaldes, dabas un vides, kultūras, sporta un citās jomās.

Tāpat, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku brīvprātīgā darba kustību Latvijā, pārklājot visus reģionus, portāls "brivpratigie.lv" aicina biedrības, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības kļūt par sadarbības partneriem, uzņemoties sava reģiona brīvprātīgā darba koordinatora un mājaslapas administratora lomu.
Visvairāk mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons 2017" nomināciju saņem grupa "Dagamba" un Justs.

Grupa "Dagamba" saņēmusi četras nominācijas, savukārt Justs - trīs.

Šogad "Zelta mikrofons" nomināciju paziņošanas ceremonijā pirmo reizi tika godināti labākie 2016.gada producenti - Gatis Zaķis, Reinis Sējāns un Gints Stankevičs.

Vienlaikus pirmo reizi balvas vēsturē tika pasniegts apbalvojums par 2016.gada labāko albuma dizainu, kas tika piešķirts Dona albumam "Tepat".


Šogad nominācijā "Tautas vai pasaules mūzikas albums" uz balvu pretendē grupas "Brāļi un māsas" albums "Divējādi", grupas "Auļi" albums "Gadalokos", dažādu izpildītāju albums "Trejdeviņi koklētāji", albums "Vaira", kuru veidojuši Vaira Vīķe Freiberga un Raimonds Tiguls, kā arī "Sasaucēju" albums "Trīci munu ustabeni!".

Kategorijā "Bērnu mūzikas albums" nominēts grupas "Nando" albums "Mamma mani apēdīs", grupas "Knīpas un knauķi" un Renāra Kaupera albums "Vienmēr dziedu es", albuma "Vislabākās latviešu dziesmas bērniem" 2.daļa, Bērnu un jauniešu vokālā ansambļa "Kolibri" albums "Zem zilās debesu bļodas", kā arī grupas "Brīnumskapis" albums "Zilā mēle.

Uz balvu nominācijā "Pop mūzikas albums" pretendē grupas "Rīgas modes" albums "Fantastiski", grupas "Dabasu Durovys" albums "Pādys Runoj", grupas "Rock'n'Berries" albums "Smoothie Call", Dona "Tepat" un grupas "My Radiant you" albums "The City of Love".

Nominācijā "Hip hopa mūzikas albums" nominēts Mazirbes albums "100 tonnas hip hopa", muzikālā projekta "Expsr" albums "Confidence In Doubt", izpildītāja Kaņepe albums "Divās Daļās", projekta "Mesa" albums "Mesa" un Rolanda Če albums "Nimfo".

Nominācijā "Akadēmiskās mūzikas albums" uz balvu pretendē Latvijas Radio kora albums "Canticum Canticorum", Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra albums "Dzimuši 1906. Dārziņš. Ivanovs", Liepājas Simfoniskā orķestra, Atvara Lakstīgalas un Ditas Krenbergas albums "Pēteris Vasks Flute Concerto / Symphony No.3", Raimonda Paula un valsts akadēmiskā kora "Latvija" kopdarbs "Rozes Gars", kā arī valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" albums "Vivaldi Gadalaiki".

Uz balvu par alternatīvās vai indie pop mūzikas albumu pretendē Elizabete Balčus ar albumu "Conarium", grupa "Audience Killers" ar albumu "Floating Islands", grupa "Franco Franco" ar "Moon + Light", grupa "Carnival Youth" ar albumu "Propeller" un grupa "Zāle" ar albumu "Viņš".

Nominācijā "Džeza vai blūza mūzikas albums" uz balvu pretendē kvartets "Karlis Auzins Quartet" ar albumu "Images in Regard of the Central Reference System", grupa "Latvian Blues Band" ar albumu "Music of my Heart", Daumanta Kalniņa kvintets ar "Part of Me", grupa "Pieneņu vīns" ar "Roads Taken", kā arī Denisa Paškeviča un citu mūziķu kopdarbs "Yours Faithfully".

Nominācijā "Elektroniskās vai deju mūzikas albums" nominēts N’Works jeb Normunda Rutuļa albums "3.45", grupas "Oyaarss un dzejnieki" albums "Corpus Poesis", izpildītāja "Northern c" albums ar tādu pašu nosaukumu, dažādu izpildītāju albums "Otra Puse remiksi 1996-2016", kā arī grupas "Gas of Latvia" albums "Swan Lake".

Jaunajā kategorijā "Instrumentālās vai starpžanru mūzikas albums" nominēts Imanta Kalniņa, Daumanta Kalniņa un Kaspara Zemīša albums "Kamēr vien gliemeži skrien…", grupas "Dagamba" albums "Seasons", Agneses Rakovskas albums "Vienaldzības", Māča Auziņa albums "Viens" un Riharda Zaļupes albums "Z Atmosfēras".

Nominācijā "Roka vai metāla mūzikas albums" uz balvu pretendē grupas "Holy Lamb" albums "Gyrosophy", grupas "Dzelzs vilks" albums "Perfekta rītdiena", grupas "Rebel Riot" albums "The Good The Bad The Heavy", grupas "Sanctimony" albums "Unholy Five", kā arī grupas "Židrūns" albums "Židrūns un tas, ko nevar nest".

Vienlaikus "Zelta mikrofonu" kategorijā "Šlāgera vai kantrī mūzikas albums" varētu saņemt grupa "Klaidonis" par albumu "Ar smaidu saulrietā", Mārtiņš Jātnieks par albumu "Ceļš taktīs", grupa "Apvadceļš" par albumu "Dzīvotprieks", grupa "Lustīgais blumīzers" par albumu "Piecas minūtes sev", kā arī Aivars Birzmalis un Jānis Misiņš par albumu "Viņa".

Kategorijā "Debija" nominēts Justs ar dziesmu "Heartbeat", "Karlis Auzins Quartet" ar albumu "Images in Regard of the Central Reference System", grupa "Irving Ark" ar albumu "Magnēts", grupa "Ezeri" ar albumu "Ogle", kā arī grupa "Rock’n’Berries" ar albumu "Smoothie Call".

Nomināciju "Koncertieraksts" saņēmusi grupa "Dagamba" par ierakstu "Bach goes to Iran", ieraksts "ElektroFolk Gors 2016", Intara Busuļa, Abonementa orķestra un Liepājas Simfoniskā orķestra koncerts, ""Melo-M" Mega orķestris live" un grupas "The Sound Poets" koncerts Siguldā.

Nominācijā "Labākā dziesma" uz balvu pretendē Lindas Leen "Beyond Velvet Skin", Justa "Heartbeat", grupu "Prāta vētra" un "Musiqq" kopdarbs "Debesis iekrita Tevī", kā arī grupas "Dagamba" un Ralfa Eilanda kopdarbs "Intoxicated" un Intara Busuļa dziesma "Miglas rīts".

"Zelta mikrofonam" kategorijā "Videoklips" nominēti izpildītāji "Bandmaster feat. Akil the MC" par videoklipu "Get Live", grupas "The Sound Poets" video "Rhythm of the Heart", Ozola un Edavārdi video "Situācijas", grupas "Audience Killers" video "Sounds Like You", kā arī Agneses Rakovskas video dziesmai "Vienaldzības".

Vienlaikus tika izvirzītas desmit dziesmas tautas balsojuma balvai jeb "Alfas gada dziesmai". Nomināciju saņēma Normunda Rutuļa dziesma "1-2-3", grupas "Dzelzs vilks" dziesma "Bīstami vārdi", dziesma "Debesis iekrita Tevī", "Dagamba" un Aminatas kopdarbs "Escape", grupas "Otra puse" un Antras Stafeckas kopdarbs "Es Tev", Justa "Heartbeat", Intara Busuļa "Miglas Rīts", Laura Reinika "Pasaule stāj", grupas "Carnival Youth" dziesma "Surf" un Dona dziesma "Tepat".

Radio hīts tiks paziņots tikai balvu pasniegšanas ceremonijā Dailes teātrī, savukārt kandidātus kategorijā "Gada albums" žūrija vērtēs līdz februāra vidum.

 28.februārī Dailes teātrī ceremonijā "Zelta mikrofons" 21.reizi apbalvos gada labākos mūziķus un mūzikas nozarē iesaistītos 19 kategorijās.

Šogad iesniegti 114 albumi, 46 dziesmas, 66 videoklipi, 32 debitanti un 8 koncertieraksti video formātā, kopskaitā 266 pieteikumi, kas ir līdzvērtīgi pagājušā gada apjomam.
Latviju šobrīd pāršalc traģiskas ziņas par nelaimēm ar bērniem, kuras varēja nenotikt, ja vecāki būtu atbildīgāki, sabiedrība redzīgāka un institūcijas spētu ietekmēt un aizkavēt sliktos notikumus pamatīgāk.

Ir svarīgi bērniem saprotami izskaidrot, ja nepieciešams, izspēlēt rīcību dažādās ārkārtas situācijās.
Atcerieties, ka pieaugušajiem cilvēkiem ģimenē jābūt piemēram, jo, kā rīkoties dažādās situācijās, bērns mācās no savas pieredzes un pieaugušajiem.

Kad lūgt palīdzību

Vispirms bērnam jāizstāsta, kas ir ārkārtas situācija.
Tas ir jebkurš brīdis, kad bērns ir apjucis, nobijies, nespēj tikt galā ar notiekošo, nezina un viens nevar pieņemt lēmumu, kā rīkoties vislabāk.
Tās var būt sadzīves situācijas, kurās bērns var nonākt negaidīti:  pasliktinājusies veselība vai gūta trauma, bērns ir pazaudējis dzīvokļa atslēgu, noticis negadījums dzīvoklī ar ūdenssistēmu, elektrību vai ko citu, bērns ir apzagts vai apmaldījies, kāds svešinieks aicina doties līdzi. Tie var būt nelaimes gadījumi, kad cietis kāds no draugiem vai klasesbiedriem, bērns redz kādu, kurš ir bezpalīdzīgs uz ielas, parkā, sabiedriskās vietās un telpās.
“Vecākiem vajadzētu regulāri ikdienišķās situācijās pārrunāt ar bērniem iespējamos riskus un rīcību ārkārtas gadījumos, jo mazi bērni vēl nespēj to izdomāt paši,” iesaka centra  “Dardedze” speciālisti.
Vecākiem jāiedrošina bērns, stāstot, ka jebkurš (arī pieaugušie) var nonākt situācijās, kad nepieciešama citu palīdzība, jo pašam nav zināšanu, iespēju vai pieredzes, kā rīkoties.


Kam prasīt palīdzību

Vispirms jāuzrunā tie, kas ir apkārt – vecāki, brāļi un māsas, kaimiņi, klasesbiedri vai svešinieki uz ielas.
Iepazīstiniet bērnu ar kaimiņiem, lai vajadzības gadījumā bērns justos drošāk prasīt palīdzību. Iemāciet uz ielas uzrunāt nepazīstamu cilvēku tad, ja palīdzība nepieciešama.
Vecākiem ir jāskaidro bērniem, ka palīdzība jāprasa vienmēr, kad tā nepieciešama.
Vecākiem ir jāapzinās, ka mēdz būt situācijas, kad bērni no vecākiem cenšas slēpt patiesību, jo baidās no nosodījuma vai soda. 
Pārrunājiet šādas situācijas un māciet bērnus nebaidīties, bet prasīt palīdzību!



Ir jāatceras tikai viens tālruņa numurs, lai būtu iespējams saņemt palīdzību jebkurā ārkārtas vai nelaimes gadījumā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta numurs – 112. 
Dienests sniegs informāciju, kā rīkoties konkrētajā situācijā, vai arī savienos ar atbilstošu palīdzības dienestu – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju, pašvaldības policiju, gāzes avārijas dienestu vai citiem dienestiem.
Zvans uz 112 ir bez maksas no jebkura tālruņa, no jebkuras vietas Latvijā.
112 ir vienots ārkārtējo izsaukumu tālrunis Eiropas Savienības valstīs.
Svarīgi atcerēties, ka tālruņa numuru 112 var sazvanīt arī tad, ja mobilajam tālrunim nav SIM kartes vai priekšapmaksas kartes kredīta,  vai tālrunis ir bloķēts un nav zināms PIN kods.
Uzrakstiet šo numuru un piestipriniet redzamā vietā mājās. 
Iedrošiniet bērnus, ka nevajag baidīties zvanīt, ja nav zināmi notiekošā fakti, adrese un cita informācija. Svarīgi paziņot par notiekošo, jo pa telefonu atbildēs profesionālis, kurš zinās uzdot jautājumus, lai iegūtu nepieciešamo informāciju.
Bērnam jāzina, ka sarunu pa telefonu jāturpina tik ilgi, kamēr sarunu beidz dienesta speciālists.


Vecāki sarunai ar bērniem var izmantot Valsts izglītības satura centra izstrādātus materiālus,centra “Dardedze” ieteiktos video un citus materiālus par bērnu drošību, Labklājības ministrijas apkopotos materiālus.
Materiāls no portāla lsm.lv

Lidmašīnu pārslodzes dēļ joprojām pie saņēmējiem nav nonākušas visas Ziemassvētku dāvanas, raksta portāls lsm.lv
“Latvijas pasts” informē, ka dāvanas no ārzemēm turpinās ieplūst pat līdz februārim.

Nesagaidīta paciņa no radiem ārzemēs vai dāvaniņa no interneta veikala ir lietas, kas mēdz pazust noslogotā Ziemassvētku periodā. Par to katru nedēļu tiek uzdoti jautājumi “Latvijas pasta” sociālajos tīklos.

Kamēr sūtījums nav sasniedzis Latvijas teritoriju, par to atbild tās valsts operators, kurš to izsūtījis. Ir iespējams izsekot, sistēmā pārbaudot, kad tas iekļauts komplektā izsūtīšanai, kad iekrauts lidmašīnā, kad nonācis cehā. Tiem, kas nav eksprespiegāžu sūtījumi, piegādes termiņš ir mēnesis. Tajā arī parasti abas puses cenšas iekļauties.
Savukārt ar pasūtījumiem no interneta veikaliem problēmas ir biežākas.

“Latvijas pasts” brīdina, ka katru decembri sūtījuma ceļojums var būt ilgāks kā citos mēnešos.
Tomēr, ja reģistrēts sūtījums aizkavējies sevišķi ilgi, izsekošanas sistēmā ir iespējams apskatīties, kur tas ir palicis, un veicināt tā drīzāku nonākšanu Latvijā.

Jāatceras arī, ka preces, kas nāk no valstīm ārpus Šengenas zonas, jāiziet vēl caur muitu, un nav brīnums, ka tāpēc jāgaida trīs mēnešus. 
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (LTAB) ikvienam autovadītājam piedāvā bezmaksas drošas ziemas braukšanas konsultācijas. Šogad nodarbības plānots organizēt kā Rīgā, tā arī reģionos - Rēzeknē, Gulbenē, Talsos un Liepājā.
 
CSDD jau kopš 2015.gada piedāvā autovadītājiem bez maksas uzlabot savas braukšanas iemaņas ziemas apstākļos. Divu gadu laikā šajās apmācībās piedalījušies vairāk nekā divi tūkstoši autovadītāju.
 
Nodarbību dalībniekiem tiks skaidroti drošas braukšanas pamati, veidota izpratne par bremzēšanas ceļa garumu, tā ietekmējošiem faktoriem ziemas apstākļos, par šķēršļu apbraukšanu un par to, kā izvairīties no sadursmes, ja bremzēšanas ceļš ir nepietiekams. Tāpat interesentiem individuāli tiks sniegts skaidrojums  par auto riepu stāvokli un to izvēli atbilstoši ikdienas braukšanas stilam.
 
Grupu nodarbību laiki Rīgā - Biķernieku trasē:
·         pirmdien, 16.janvārī, plkst.14:00, 16:00 un 18:00;
·         otrdien, 17.janvārī, plkst. 14:00, 16:00 un 18:00;
·         trešdien, 18.janvārī, plkst. 14:00, 16:00 un 18:00;
·         ceturtdien, 19.janvārī, plkst. 14:00, 16:00 un 18:00;
·         piektdien, 20.janvārī, plkst. 14:00, 16:00 un 18:00;
 
Pieteikšanās: nodarbībām Rīgā, zvanot uz tālruņa numuru: 20777222 (darba dienās no plkst.9:00-17:00)
Tuvākajās dienās tiks izsludināta pieteikšanās konsultācijām reģionos.

Nosacījumi: nodarbībā drīkst piedalīties jebkurš autovadītājs ar savu transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ziemas riepām, kuram ir derīga tehniskā apskate un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Vēlams uz nodarbību ierasties ērtos, braukšanai atbilstošos apavos un siltā apģērbā.

Svarīgi! Gadījumā, ja kāds autovadītājs netiek uz iepriekš pieteiktu nodarbību, lūgums sniegt informāciju uz iepriekš norādīto tālruni, lai varētu operatīvi piedāvāt vietu citiem braukt gribētājiem
 
Par ziemas braukšanas nodarbībām informācija tiks sniegta www.bksb.lv un www.csdd.lv kā arī sociālajos tīklos:@TraseBikernieki vai https://www.facebook.com/BikerniekuTrase.
Līdz 2.februātim darba devēj - uzņēmumi, organizācijas un iestādes - var pieteikt dalību praktiskās biznesa izglītības biedrības "Junior Achievement Latvija" (JA Latvija) organizētajā ikgadējā karjeras izglītības programmā "Ēnu diena", kas šogad norisināsies 15.februārī.

Ēnu devēji līdz 2.februārim aicināti reģistrēt savas vakances tiešsaistes karjeras izglītības biržā skolu jauniešiem - portālā "www.enudiena.lv". Savukārt no 16.janvāra pieteikšanos piedāvātajām vakancēm sāks arī skolēni, potenciālie ēnotāji, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 9.februārim.

Pasākuma mērķis ir veicināt skolēnu izglītības satura sasaisti ar reālo dzīvi, palīdzot skolēniem plānot savu karjeru, izdarīt izvēli par savu nākotnes profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum.
Darba devējiem savukārt tā ir iespēja veidot sava uzņēmuma atpazīstamību un piesaistīt nākamos kolēģus.

Šogad "Ēnu dienas" tēma ir "neredzamās profesijas", aktualizējot sarunu par profesijām, kuru darba rezultātus katrs tieši vai netieši ikdienā izmanto, taču reizēm neaizdomājas, ka aiz šiem produktiem stāv vienas vai vairāku noteiktu profesiju pārstāvju komandas.

Pagājušajā gadā "Ēnu dienā" piedalījās 1044 ēnu devēji, kuri piedāvāja kopumā 7491 vakanci.
Uz piedāvātajām vakancēm pretendēja 22 600 reģistrētu ēnotāju.

Pērn pieprasītākās profesijas bija radio diktors, programmētājs, gaisa kuģa stjuarts, fizioterapeits, žurnālists, ārsts, jurists, policijas inspektors, mākslinieks, pavārs.
Savukārt lielākie ēnu devēji iepriekšējā gadā bija Saeima, uzņēmums "Swedbank", VUGD un Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Lai pievienotu vakanci, darba devējam jāreģistrējas vai jāatjauno savs iepriekšējo gadu profils portālā "www.enudiena.lv" un jāaizpilda vakances pieteikuma anketa.

Skolēni savukārt izvērtē pieejamās vakances un piesakās uz trīs izvēlētajām vakancēm, rakstot motivācijas vēstuli.
Ēnu devējs izskata motivācijas vēstules, izvērtē pieteikumus un apstiprina tos vai noraida. Ēnotājam trīs dienu laikā no ēnu devēja apstiprinājuma brīža jāapstiprina vakance no savas puses.
Tālāk ēnu devējs sazinās ar saviem ēnotājiem personīgi un norunā tikšanos 15.februārī.
 No 9.janvāra, sākas pieteikšanās ikgadējam talantu konkursam „Maksimālisti”, kurā šogad ir aicināts piedalīties ikviens – gan individuāli, gan ģimenes lokā, gan arī ar kolektīvu.

Aizpildot pieteikuma anketu mājaslapā www.maksimalisti.lv, iespējams pretendēt uz finansiālu atbalstu ik mēnesi vai Grand Prix konkursa noslēgumā savu sapņu sasniegšanai.
Konkursa mērķis ir sniegt atbalstu iedzīvotāju pašizaugsmei un sasniegumiem dažādās dzīves jomās – kopējais balvu fonds 22 000 eiro.
 
Dalībnieki var pieteikties atbalstam kādā no trim kategorijām – indivīds, ģimene vai kolektīvs – sniedzot izklāstu par savu sapni, vēlmi vai vajadzību un papildinot to ar vizuāliem materiāliem.
Pieteikšanās laikā dalībnieki izvēlas vai piedalīsies mēneša balsojumā vai arī cīnīsies par Grand Prix, iesaistot savus atbalstītājus un aicinot balsot ar sociālo tīklu palīdzību, jo konkursa „Maksimālisti” uzvarētājus noteiks tautas balsojums. Gan mēneša, gan Grand Prix uzvarētāji katrā kategorijā tiks noteikti pēc vislielākā balsu skaita mājaslapā www.maksimalisti.lv. Vairāk par noteikumiem skatīt šeit.  

Konkursa laikā talantīgos un mērķtiecīgos dalībniekus iedvesmos arī žūrija – jauniešu kustības „Ghetto Games” vadītājs Raimonds Elbakjans, radio un televīzijas personība Baiba Sipeniece – Gavare un tautas deju ansambļa „Rotaļa” atraktīvie dejotāji.
 
Pieteikumus konkursam mājaslapā www.maksimalisti.lv uz mēneša balvām visās kategorijās var iesniegt līdz 2017. gada 15. maijam, bet uz Grand Prix var pieteikties visu konkursa norises periodu līdz 2017. gada 29. jūnijam. Konkursa „Maksimālisti” noslēguma pasākumā 30. jūnijā tiks paziņoti jūnija mēneša, Grand Prix un „Maxima Latvija” darbinieku simpātijas balvas ieguvēji.
 
Konkurss „Maksimālisti” ir uzņēmuma SIA „Maxima Latvija” atbalsta iniciatīva, kas šogad tiek uzsākta 2017. gada 9. janvārī. Kopējais balvu fonds ir 22 000 eiro. 
Eiropas Savienības (ES) mājā 26.janvārī  notiks bezmaksas praktiskā nodarbība, kurā eksperti informēs par interešu aizstāvēšanu ES.

Kā  informēja pasākuma organizatori, ES institūcijās Briselē un Strasbūrā pieņemtie lēmumi tieši ietekmē ikdienu Latvijā, jo teju 80% nacionālo likumu ir balstīti uz ES direktīvām un regulām.

Sagaidāms, ka pasākumā varēs uzzināt kur un kā meklēt ES atbildīgo institūciju virzītos un jau pieņemtos juridiskos dokumentus - regulas, direktīvas, lēmumus, kā arī to, kā prasmīgi lasīt un orientēties ES likumos.

Praktisko nodarbību vadīs Eiropas Parlamenta informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele un ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis.
Aktieru atlases aģentūra "Casting Bridge" sadarbībā ar filmas “Dvēseļu putenis” veidotājiem "Kultfilma" aicina vidusskolas audzēkņus piedalīties aktieru atlases akcijā, ar kuras palīdzību vēlas atrast galveno varoni filmai “Dvēseļu putenis” Artūru Vanagu, kā arī vairākus citus filmas personāžus - gan puišus, gan meitenes.

Aktieru atlases režisore Gunita Groša skaidro, ka akcija ir lieliska iespēja saliedēt klases kolektīvu, apspriest Aleksandra Grīna romānu “Dvēseļu putenis”, izpētīt savas dzimtas vēsturi Pirmā pasaules kara laikā un lietderīgi izmantot modernās tehnoloģijas. Aktieru atlases 1.kārtas uzdevumi ir vienkārši, tos skolēniem ir iespējams veikt patstāvīgi, bet ideālā gadījumā kāda entuziasma pilna klases biedra vai skolotāja vadībā.

Piesakoties pašam un piesakot savus klases biedrus, jau tiek saņemta iespēja piedalīties filmas masu skatos, norāda akcijas rīkotāji.

Filmas “Dvēseļu putenis” uzņemšanu plānots uzsākt 2017.gada maijā. "Casting Bridge" mērķis ir dot iespēju kļūt par aktieri ikvienam jaunietim, kurš par to sapņo, neatkarīgi no dzīvesvietas un iepriekšējās pieredzes.

Par pietiekšanās gaitu ir informētas visas Latvijas pašvaldību vidusskolas un jauniešu interešu centri, tādēļ informāciju par pieteikšanos meklējiet savā skolā, aicina "Casting Bridge" pārstāvji.
Ja nu tomēr skola informāciju nav saņēmusi, tad rakstiet uz e-pastu: info@castingbridge.lv ar norādi: “Kastings filmai “Dvēseļu putenis”” un saņemsiet norādījumus, kā rīkoties.
Latvijas dendrologu biedrība par 2017.gada koku nosaukusi parasto priedi "Pinus sylvestris", kas ir viena no četrām Latvijas skujkoku sugām, kā arī viena no nozīmīgākajām kultūrām mežsaimniecībā.

Līdz 45 metriem augstais koks var sasniegt 500 gadu vecumu, turklāt par koka vecumu ne vienmēr liecina tās resnums - atsevišķas purva priedītes var izrādīties krietni vecākas par labākos apstākļos augušu dižpriedi.

Arī priedes pielāgošanās spējas ir pārsteidzošas - tā var augt kūdras augsnēs, minerālaugsnēs, augstajos un pārejas purvos, kā arī kāpu biotopos. Par Rīgas priedēm sauktās un savulaik pat kā atsevišķa suga (Pinus rigensis Loudon) izceltās, Latvijas mastu priedes ar slaidajiem un taisnajiem stumbriem gadsimtiem bija izslavētas kuģu būvē.

Parastā priede ir viena no nozīmīgākajiem kokiem mežsaimniecībā.
Lai arī meža platības, kurās valdošā suga ir parastā priede, pēdējos gados pakāpeniski samazinās, tā tomēr joprojām ir galvenā mežus veidojošā suga Latvijā, ieņemot 30,8% no mežu kopplatības valstī.

Ņemot vērā, ka 1935.gada un pat vēl pagājušā gadsimta 70.gadu dati uzrāda aptuveni vienādu parastās priedes kopplatības procentu - līdz pat 53%, priedes audžu samazināšanās tendence ir acīmredzama. Bažas raisa arī mežizstrādātāju vēlme samazināt priedes cirtmetu no 101 līdz 81 gadam, kas ļautu cirst aizvien jaunākas priežu audzes, norāda speciālisti.

Ja priedes stumbra apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla sasniedz vai pārsniedz 250 centimetrus, tā ir valsts nozīmes dabas piemineklis jeb dižkoks. Par valsts nozīmes dižkokiem tiek atzītas arī priedes, kuru stumbra garums ir vismaz 38 metri.

Dendrologu biedrība aicina iedzīvotājus informēt par apkārtnē zināmām priedēm un citiem izciliem kokiem - dižkokiem un savdabīgiem kokiem, datus iesniedzot Latvijas dendrologu biedrībai, dabas aizsardzības pārvaldei vai vietnē "dabasdati.lv".

Gada koks tiek izvēlēts kopš 2001.gada un līdz šim šis tituls piešķirts kādam ievērojamam savvaļas vai izcili dekoratīvai svešzemju kokaugu sugai. Pērn Dendrologu biedrība šo titulu piešķīra ošlapu kļavai.
Lai mudinātu iedzīvotājus dzīvot veselīgāk un rūpēties par savu veselību, aptieku tīkls "Euroaptieka" aicina iedzīvotājus piedalīties Latvijas veselības testā.

Veselības testu  līdz 30.janvārim bez maksas aicināts aizpildīt ikviens Latvijas iedzīvotājs. Tests pieejams mājaslapā "www.veselibastests.lv", aizpildīt testu var šeit.

Testa mērķis ir panākt, lai iedzīvotāji par savu labsajūtu domā arī ikdienā, ne tikai tad, kad jau ir saslimuši. 

Testa jautājumi ir iedalīti četrās kategorijās - ēšanas paradumi, ķermeņa kopšana, fiziskās aktivitātes un emocionālā labsajūta. Pēc testa aizpildīšanas katrs dalībnieks saņem ne tikai personīgo veselības novērtējumu, bet arī padomus.
 
Aptieku tīkla novērojumi liecina, ka ikdienā, konsultējot klientus aptiekā, konstatēts, ka zināšanas par savu veselību un veselīgu dzīvesveidu iedzīvotāju vidū ir zemas.
Pārsvarā cilvēki apzinās, ka ēd nepareizi vai kustās pārāk maz, taču tā ir tikai neliela daļa no veselīgas dzīves. Arī šie, šķietami nelielie ieradumi, tomēr bieži paliek nemainīti motivācijas trūkuma dēļ – norāda speciālisti. 
Latvijā un Baltijā parādījusies vienkāršākā un modernākā darba sludinājumu platforma – ConnectBaltic.

Platformas veidotāji palīdzēs atrast darbu un uzņēmumiem atrast vislabāko darbinieku.

ConnectBaltic darba sludinājumu platformā piedāvā vēl nebijušus pakalpojumus:

- video interviju, lai ietaupītu gan uzņēmuma, gan potenciālā darba kandidāta laiku; 
- messenger sistēmu, lai uzņēmumam un potenciālā darba kandidātam būtu ērtāka saziņa;
- iespēju sazināties ar kandidāta iepriekšējo darba devēju, lai uzzinātu, vai šis kandidāts atbilst jūsu uzņēmuma prasībām;
- iespēju gan uzņēmumam, gan darba meklētājiem izveidot savu unikālo lietotāja profilu, personalizējot to līdz maksimumam, kā arī darba meklētājiem iespēju augšupielādēt savu personīgo CV.
-
Šobrīd portāls vēlas nostiprināt savas pozīcijas  Latvijā un Baltijas valstīs, un tad  raudzīties uz Skandināviju un tālākām zemēm.
Par “Gada kukaini 2017” izvēlēts neparasts kukainis - Eiropas dievlūdzējs (Mantis religiosa).
Latvijas Entomoloģijas biedrība šogad vēlas vērst sabiedrības uzmanību tieši uz šo sugu, jo tās izplatība Latvijā ir neskaidra, vēsta portāls “Dabas dati”.

Eiropas dievlūdzējs Latvijā pirmo reizi konstatēts 2008. gadā, un līdz šim tas novērots ļoti reti, galvenokārt Daugavas upes baseinā.
Eiropas dievlūdzējs ir sastopams Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, un sugas ienākšana Latvijā, visticamāk, skaidrojama ar klimata pasiltināšanos.  
Eiropas dievlūdzējs ir salīdzinoši liels, gaiši zaļš, iegarenas formas kukainis, kas pieaugušā stadijā var sasniegt līdz 7 cm garumu.
Eiropas dievlūdzēju no citām dievlūdzēju sugām var viegli atšķirt pēc samērā lielā, melnā plankuma priekšējo kāju iekšpusē. Pieaugušiem indivīdiem vēderu sedz spārni. Nepieaugušiem dievlūdzējiem nav attīstītu spārnu, un tie var būt ne tikai zaļi, bet reizēm arī brūngani.

Visi līdz šim Latvijā zināmie pieaugušu dievlūdzēju novērojumi ir augustā un septembrī, bet vienīgais nepieaugušā indivīda novērojums - augustā. Latvijas apstākļos Eiropas dievlūdzēja savairošanos varētu limitēt klimatiskie apstākļi. Tomēr ir iespējams, ka, klimatam pasiltinoties, arī dievlūdzēju sastopamība palielināsies.

Eiropas dievlūdzējs ir plēsīgs, tomēr savu upuru ziņā nav izvēlīgs. Tas var baroties ar dažādām mušām, bitēm, naktstauriņiem, vabolēm un pat sev izmērā līdzīgajiem sienāžiem. Novērots, ka dievlūdzēji retu reizi var baroties pat ar maziem rāpuļiem, putnēniem vai pat peļveidīgajiem grauzējiem. Plēsīgā dzīvesveida dēļ dievlūdzējus pasaulē izmanto arī augu aizsardzībā - augu kaitēkļu skaita samazināšanai. Tāpēc palaimējies ir tiem, kas dievlūdzēju atrod savā dārzā.

Paši dievlūdzēji kļūst par upuriem vardēm, čūskām, sikspārņiem un putniem. Kad dievlūdzējs sajūt briesmas, tas ieņem aizsardzības pozīciju – izpleš spārnus, paceļ ķermeņa priekšdaļu un atver muti, tādējādi izskatoties lielākam. Nepieciešamības gadījumā dievlūdzējs uzbrūk ar priekškājām un mēģina kost.

Dievlūdzēji lido ļoti reti. Pārsvarā tie ir tēviņi, kas naktī pārlido, meklējot mātītes. Novērots, ka, tumsā lidojot, dievlūdzējus piesaista nakts apgaismojums.

Dievlūdzēja sastopamība pēdējo gadu laikā ir mainījusies arī citviet Eiropā. Piemēram, Baltkrievijā pirmo reizi Eiropas dievlūdzējs konstatēts 2008. gadā, bet tagad tas jau atrodams visā valsts teritorijā. 
Biedrība "Eglīšu debesis" labdarības akcijas laikā galvaspilsētā ir izveidojusi vairākus eglīšu pieņemšanas punktus.Eglīšu pieņemšanas punkti izvietoti Imantā, Jūrmalas gatvē 85, Zolitūdē, Anniņmuižas bulvārī 71 blakus tirdzniecības centram "Rimi", Pļavniekos, Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā 9b, Purvciemā, Nīcgales ielā 23 un Ziepniekkalnā, Valdeķu ielā 56.Šajās vietās ikvienam mikrorajona iedzīvotajam ir iespēja pret ziedojumu nodot savu svētku eglīti eglīšu kurjeram. Ziedojuma apmēru var noteikt ziedotājs pats, izvēloties kaut viena centa ziedojumu.Ar citām iespējam kā ziedot vai izsaukt eglīšu kurjeru uz savām mājām var iepazīties mājas lapā "www.eglisudebesis.lv".Lai palīdzētu radīt prieku bērnu nama bērniem ne tikai svētkos, bet arī ikdienā biedrība "Eglīšu debesis" kopā ar draugiem aicina neizmest savu eglīti pēc svētkiem laukā, bet ļaut tai iepriecināt Latvijas bērnu namu bērnus, izsaucot eglīšu kurjeru arī uz savam mājām.
Katrs, kurš izsauks kurjeru, neizmetot eglīti atkritumos, neatstājot pamestu pie mājas, bet gan nododot eglīšu kurjeram - palīdzēs uzbūvēt multiunkcionālo sporta laukumu Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā "Ziemeļi", kur šobrīd dzīvo 72 bez vecāku gādības palikuši bērni vecumā no diviem līdz 18 gadiem.Labdarības akcijas noslēgums būs  28.janvārī, kad  ikviens ir aicināts piedalīties koncertā Rātslaukumā, kur no plkst.10 līdz 17 būs iespēja piedalīties radošajās darbnīcās, baudīt muzikālus priekšnesumus, kopīgi baudīt uz ugunskura vārīto zupu un dzert siltu tēju.
No šā gada sākuma Latvijā popularitāti guvušais OCTA kalkulators publiski vairs nedarbojas, to  apliecināja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).
Apturēta arī OCTA beigu termiņa atgādināšanas servisa darbība.

Pagājušā gada noslēgumā LTAB bija atradis pagaidu risinājumu OCTA kalkulatora tālākai darbībai. Lai novērstu jebkuras darbības, kas atgādina starpniecību, no kalkulatora tika izņemtas saites uz apdrošinātāju interneta mājas lapu sadaļām, kurās tieši no apdrošinātājiem varēja iegādāties OCTA, jo tas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izpratnē bija definējams kā starpniecības pakalpojumu sniegšana.
Kalkulators kalpoja kā informatīvs rīks, un apdrošinātāju piedāvātās cenas joprojām bija iespējams salīdzināt.

Tomēr šogad OCTA kalkulators pavisam beidzis savu pastāvēšanu.

«FKTK izpratnē OCTA likuma grozījumi traktējami tā, ka arī kalkulators bez aktīvajiem linkiem ir starpniecība, ar ko LTAB bez attiecīgas licenses nodarboties nedrīkst. Vēl gan šādu oficiālo atbildi neesam saņēmuši rakstiski, taču termiņus ievērojam un no šā gada sākuma kalkulators publiski nedarbojas,» paskaidroja LTAB pārstāvis Gints Lazdiņš.
Pagājis jau pusotrs gads, kopš Rīgas pašvaldība atteicās no plāna izsolīt vēsturisko Alīses ielas ūdenstorni un sāka prātot, ko ar visiem četriem simtgadīgajiem Rīgas ūdenstorņiem iesākt turpmāk – par to raksta portāls lsm.

Ūdenstorņu saimnieks „Rīgas ūdens” – pašlaik  atteicies no domas tos pārdot, bet kur ņemt vairāk nekā piecus miljonus eiro vareno kultūras pieminekļu savešanai kārtībā, joprojām nav skaidrs.

Visā pasaulē ir prakse, ka šādi objekti tiek nodoti privātās rokās un kā pilsētas rota pilda dažādas funkcijas – vai nu tas ir kāds birojs, dzīvokļi, muzejs vai tamlīdzīgi, skaidro  „Rīgas ūdens” pārstāvis Artūrs Mucenieks 
„Rīgas ūdens” grib saglabāt vecos ūdenstorņus publiski pieejamus un pārdošanu izsolē tagad sauc par pēdējo iespēju, ja nebūs citu variantu naudas piesaistei.

Katra torņa savešanai kārtībā vajagot vismaz miljonu eiro. 

Speciāla komisija pat spriedusi, ko darīt šajos ūdenstorņos -  priekšlikumi ietver  vietu rokmūzikas koncertzālei ar skatu torni Alīses ielā, iekštelpu skeitparku ar tribīnēm Matīsa ielā, skolu vai zinātnes centru bērniem Čiekurkalnā.

Pašvaldība tagad lūgusi ekspertiem līdz oktobrim apzināt iespējas ūdenstorņu atjaunošanai piesaistīt Eiropas fondu naudu.
Sākot ar 1.martu, iedzīvotāji aicināti iesniegt gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā, turklāt šogad varēs atgūt daļu pārmaksātā nodokļa ne vien, piemēram, par saņemtajiem zobārstniecības pakalpojumiem vai augstāko izglītību, bet arī par bērna interešu izglītības nodarbībām. Nodokļu atmaksa pienāksies par pulciņiem, ko piedāvā izglītības iestādes, kā arī tie privātie pakalpojuma sniedzēji, kas savās pašvaldībās būs saņēmuši speciālas licences.

Naudu par aizvadīto gadu varēs atgūt, dienestā iesniedzot čekus vai kvītis, kas kalpo kā pierādījums tam, ka viņi ir maksājuši par interešu izglītību.

Tiesa, skolās pulciņi ir bez maksas, bet pašvaldību dibinātās interešu izglītības iestādēs līdzdalības maksas nav vai ir simboliska. 

Daļa privāto pakalpojumu piedāvātāju tagad steidz ne vien izņemt nepieciešamos dokumentus pašvaldībā, bet palielināt arī pakalpojuma cenu, ņemot vērā, ka ceturto daļu nodokļa vecāki tāpat varēs atgūt.
Sūdzības par sadārdzinājumu saņemot Latvijā lielākais ģimenes portāls mammamuntetiem.lv.

Iesniegt gada ienākumu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienests aicina, sākot ar 1. martu. To var izdarīt arī elektroniski un caur mobilo lietotni „Attaisnotie izdevumi”.
Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" jau ceturto gadu izsludina pieteikšanos apbalvojumam "Laiks Ziedonim".

Pieteikšanās līdz 24.februārim notiks apbalvojuma mājas lapā "www.laiksziedonim.lv", savukārt laureātus paziņos cildināšanas ceremonijā 3.maijā, kas ir Ziedoņa dzimšanas diena.

Apbalvojums nemainīgi tiks pasniegts piecās nominācijās - zinātnē, novadpētniecībā, bērniem un jauniešiem, tautsaimniecībā un par dzīvi literatūrā.

Apbalvojums zinātnē "Taureņu uzbrukums" tiks pasniegts zinātniekam ar doktora grādu, kas aktīvi nodarbojas ar pētniecību.

Apbalvojums novadpētniecībā "Kedas" 2017.gadā apbalvos cilvēkus vai cilvēku grupas, kuri aizrautīgi un radošā veidā darbojas latviskuma veicināšanā un latviskās kultūras tradīciju izpētē un attīstībā diasporā.

Apbalvojums tautsaimniecībā "Zemi es mācos" šogad cildinās cilvēkus, kuri mācījušies, strādājuši ārvalstīs un šīs zināšanas un prasmes iegulda Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Kategorija tiks realizēta sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Vienlaikus apbalvojums bērnu un jauniešu kategorijā "Rabarbers" cildinās jauniešus vecumā no 13 līdz 25 gadiem, kuri ir kā piemērs citiem, kam piemīt drosme iet savu ceļu un kuru dzīvē un darbībā izpaužas visas apbalvojuma vērtības.

Apbalvojums kategorijā "Dzīve literatūrā "Bize"" 2017.gadā cildinās izcilus bibliotekārus.

Apbalvojuma pretendentus martā izvērtēs vizionāri - cilvēki, kuri ir kompetenti nomināciju jomā, pārredz un pārzina nozares aktualitātes. Apbalvojuma nominantus paziņos aprīlī.
Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" apbalvojumu "Laiks Ziedonim" iedibinājis 2014.gadā, lai iedvesmotu, novērtētu un cildinātu jaunradi, kā arī dzejniekam Ziedonim svarīgās vērtības - izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatību -, kas tiek meklētas ikviena pretendenta personībās.
Līdz šim apbalvojumu saņēmuši 15 laureāti no dažādiem Latvijas novadiem. Apbalvojumu atbalsta mecenāti ir Boriss un Ināra Teterevi, kas nodrošina katras nominācijas laureātam naudas balvu 3 000 eiro apmērā.
Ne visiem ir iespēja redzēt kā rit dzīve pasaulē populārāko mūziķu koncertu aizkulisēs, tomēr ir apkopotas trakākās vēlmes, ko mākslinieki vēlas, lai viņiem sagādā katrā koncertā.

Mūziķis Kanje Vests bieži izceļas ar neizprotamiem, šokējošiem izteikumiem un darbībām, tādēļ viņa vēlmju saraksts varētu nepārsteigt. Vesta vēlmju sarakstā ietilpst tādas lietas kā cilindriskas vāzes, piparmētru zobu diegs un tumbu komplekts, kāds vairs netiek ražots jau 10 gadus.

Dženifera Lopesa koncertiem gatavoties vēlas treilerī,  kurš ir pilns ar baltiem dīvāniem, rozēm, svecēm un mājās ceptu ābolu pīrāgu.

Dziedātāja Bejonse savā sarakstā iekļāvusi viegli tvaicētus dārzeņus, vistu, grozu ar ziepēm „Īru pavasaris” un  viņas ģērbtuvei jābūt bērnu drošai.

Savukārt, dziedātāja Teilore Svifta pretēji savai kolēģei, koncerttūrēs izvēlas mazāk veselīgu pārtiku. „Ben and Jerry’s” saldējumu neierobežotā daudzumā, enerģijas dzērienus, saldumus un makaronus ar sieru. 
Izveidots sludinājumu serviss "kengurs.com", kas sludinājumu šķirošanai pamatā izmanto nevis preču kategorijas, bet to atrašanās vietu, tādējādi veicinot preču apmaiņu vietējo komūnu ietvaros.

Portālā sludinājumus pievienot var ikviens, nepieciešams tikai reģistrēties ar sociālā tīkla "Facebook" profilu, pievienot attēlu, nosaukumu, aprakstu un cenu.
Savukārt sludinājumu pārlūkošanu var veikt jebkurš interesents, arī bez "Facebook" profila – sludinājumi tiek izkārtoti kartē.

"Kengurs.com" pašlaik darbojas testa versijā.
Par 2017.gada Latvijas putnu kļuvusi dzeltenā cielava.
Dzeltenā cielava kļuvusi par gada putnu tās zemās populācijas dēļ, jo tās skaits kopš 90.gadiem ir dramatiski samazinājies.
Cielavu apdraud dažāda veida plēsēji. To skaitu samazinājums ir saistīts ar zālāja platības samazinājumu Latvijā. Dzeltenā cielavas siluets ir līdzīgs baltajai cielavai, taču tai dominē dzeltenā krāsa - dzeltens vēders un olīvzaļi mugurpuses spārni.
Dzeltenā cielava ir saistīta ar savu biotopu, tā mitinās mitrās un slapjās pļavās. Viņas dziesma ir ļoti vienkārša, tā nav krāšņa kā citiem purniem. Visbiežāk dzelteno cielavu var dzirdēt nevis dziedam, bet gan viņas satraukuma saucienu.
Kopumā Latvijā ir četras cielavu sugas – baltā, dzeltenā, dzeltengalves jeb citroncielava un pelēkā.
Šogad paredzēts pieņemt izmaiņas, kurās pirmo reizi Latvijas tiesiskajā regulējumā būs definēta sociālā uzņēmējdarbība un tās mērķi.

Tādā veidā nākotnē reālu valsts un pašvaldību atbalstu varēs saņemt uzņēmumi, kuros nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkus un citas cilvēku grupas, kas pakļautas sociālās atstumtības riskam.
Šobrīd Latvijā jau ir no 80 līdz 120 sociālie uzņēmumi. Taču realitātē tie darbojas vai nu nevalstiskajā sektorā, vai arī retākos gadījumos – kā jebkurš cits uzņēmums.

Sociālās uzņēmējdarbības likums vajadzīgs, lai atvieglotu apstākļus jau šobrīd strādājošajiem uzņēmumiem. Tāpat tas dotu iespēju rasties jauniem tāda veida uzņēmumiem un strādāt bez pastāvošajiem šķēršļiem.

Šobrīd likumprojektā paredzēts, ka sociālos uzņēmumus atbrīvos no uzņēmumu ienākuma nodokļa, tie varētu saņemt ziedojumus, dāvinājumus, piesaistīt brīvprātīgos. Savukārt pašvaldībām būtu tiesības piešķirt šādiem uzņēmumiem mantu un cita veida atbalstu.
Plāno, ka Sociālās uzņēmējdarbības likums stāsies spēkā no 2018. gada. Galīgajā lasījumā tas jāpieņem vasarā vai arī vēlākais rudenī. Decembrī Saeima to pieņēma pirmajā lasījumā, un šobrīd līdz 20. janvārim var iesniegt priekšlikumus.

Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā lēš, ka ir apmēram 80 līdz 120 biedrības, nodibinājumi vai arī retākos gadījumos vienkārši uzņēmumi, kuri darbojas pēc sociālās uzņēmējdarbības principiem. Tomēr grūti prognozēt, cik no nevalstiskajām organizācijām un komersantiem vēlēsies iegūt sociālā uzņēmuma statusu.
Realitāti varētu palīdzēt ieskicēt Eiropas Sociālā fonda projekts "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai", kuru ministrija plāno sākt īstenot jau šogad.
Projektā pārbaudīs labākos risinājumus sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai. Komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, kā arī cilvēkiem, kuri plāno uzsākt sociālo uzņēmējdarbību, piešķirs grantus. Uzņēmējiem būšot jārēķinās ar regulārām atskaitēm par sociālo ietekmi.
Provizoriski ir plānots, ka minimālais atbalsts būs, sākot no 5000 eiro. Maksimālais atbalsts arī provizoriski 200 000 eiro.

Atbalstīt plāno aptuveni 200 uzņēmumu. Janvārī ministrija vēlas rīkot piecus seminārus visā Latvijā. Tajos iedzīvotājus informēs par atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Pieteikties atbalstam varēs pavasarī, taču konkrēta termiņa pagaidām nav. Līdz 2022. gada beigām kopumā projektam paredzēti aptuveni 19 miljoni eiro.
Lai arī valdība solīja, ka jaunu nodokļu šogad nebūs, pārmaiņas, kas ietekmēs mūsu ienākumus vai izdevumus, tāpat gaidāmas.
Daļa lēmumu pieņemta jau pirms 2016. gada, daļa – budžeta veidošanas laikā, bet vēl daļa – pašā pēdējā brīdī, kā, piemēram, mikrouzņēmumu gadījumā. Tādēļ pārmaiņu saraksts tāpat ir gana garš.

Kas tad īsti mainās? Ienākumu pieaugumu pusē – par 10 eiro lielāka šogad būs minimālā alga, sasniedzot 380 eiro. Šīs izmaiņas ietekmē aptuveni piekto daļu strādājošo. Ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem būs arī lielāks ģimenes valsts pabalsts. Līdz šim maksimālais pabalsta apmērs bija 34 eiro – par trešo un katru nākamo bērnu. Tagad lielākais pabalsts būs 50 eiro – par ceturto un nākamajiem bērniem.

Ir arī pārmaiņas, kas daļai maku papildinās, bet daļai arī patukšos. Piemēram, diferencētais neapliekamais minimums. 2017. gads būs otrais gads, kad tas ir spēkā. Un mazāko algu saņēmēji no tā iegūs, bet lielāko nedaudz zaudēs. Pamatā to gan jutīs tikai reizi gadā – iesniedzot ienākumu deklarāciju.

Savukārt, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu turpmāk būs jānostrādā ilgāk - 12 mēneši, nevis 9 mēneši, un tas attieksies uz visiem, kuri bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 1. aprīļa.

Bet auto īpašniekiem svarīgi zināt, ka par braukšanu ar ārvalstīs reģistrētu auto turpmāk nāksies maksāt. Nodoklis atkarīgs no auto lietošanas ilguma, kas būs 10 eiro dienā vai 1000 eiro gadā.

Sākot no šī gada, auto reģistrācijas nodoklis nebūs jāmaksā, taču ekspluatācijas nodokļa likmes 2009. gada un jaunākiem auto rēķinās pēc CO2 izmešu apjoma. Atvieglojumi paredzēti daudzbērnu ģimenēm un lauksaimniekiem.

Tāpat būs liekāks dabas resursu nodoklis. Atšķirīgos apmēros, tas attieksies gan uz iepakojumiem, piemēram, plastmasas maisiņiem, vienreiz lietojamiem traukiem, riepām, kā arī nešķirotiem atkritumiem un arī - dzeramo ūdeni. Pagaidām gan pāragri spriest, kā tas ietekmēs produktu cenu, jo, piemēram, Rīgas ūdens, jau atzinis, ka šogad nodokļa dēļ neplāno mainīt tarifus.

Šogad tiek ierobežoti arī skaidras naudas darījumi starp fiziskām personām. Ja summa pārsniedz 7200 eiro, tie ir veicami, izmantojot banku.

Un visbeidzot - Mikrouzņēmumu nodokļa likme  pieaugs līdz 15%. Uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro gadā MUN likme būs 12%. Tieši šīs izmaiņas raisīja lielu jucekli decembra otrajā pusē, jo sākotnēji bija plānots, ka nodoklis mikrouzņēmumiem būs 5%, bet papildu būs jāmaksā minimālās sociālās iemaksas. Tomēr šo iemaksu dēļ izcēlās protesti un valdība kārtību mainīja.
Ekonomisti atzīst, ka būtiski mūsu ikdienu šīs pārmaiņas gan neietekmēs. Taču ekonomiskajos procesos kopumā varētu sagaidīt arī būtiskāka pārmaiņas.


Lai aukstos ziemas rītos nekavētu darbu, pārbaudi sava auto akumulatoru un sveces - to pirms ziemas iesaka ielāgot BBR Serviss, kurš savā Facebook lapā publicējis dažas lietas gadījumos, ja  auto "nelec", un kaimiņš piedāvā ievilkt:
1. Atrodam abu auto sakabināšanai paredzētās vietas un droši sakabinām abus kopā;
2. Sēžot auto, kuru vilks, sāc ar to, ka ieliec atslēgu aizdedzē un pagriez tik tālu, lai iedegas visas lampiņas - pretējā gadījumā var nobloķēties stūre un sanākt slikti;
3. Kamēr ieskriesieties, tikmēr jāņem vērā, ka stūre klausīs ļoti grūti un būs smagas bemzes, taču nevajag baidīties;
4. Atrodot ievilkšanai drošu vietu, mašīnā, kuru velk, izspiediet sajūgu, ielieciet 3. ātrumā un lēnām laižat vaļā sajūgu. Motors sāks griezties, un mašīnai vajadzētu "pielekt";
5. Ja mašīna, kuru velk, sāk rūkt, tad padodiet ziņu mašīnai, kura tevi velk ar tālajām gaismām vai rokas mājienu, ka viss ir kārtībā un droši apstājaties malā;
6. Kad esat apstājušies, tad svarīgi ir neizslēgt dzinēju mašīnai, kuru nupat ievilkāt - akumulators vēl nav tik ļoti uzlādēts, citādi var nākties visu procesu atkārtot.
Silto laika apstākļu dēļ vairākas slēpošanas trases plāno atcelt Jaungada sagaidīšanas pasākumus un darbību atsākt tikai nākamnedēļ, to ziņu aģentūrai LETA apstiprināja slēpošanas trašu pārstāvji.

"Žagarkalna" pārstāvis Vadims Kameņevs  sacīja, ka laika apstākļu dēļ Jaungada sagaidīšana uz kalna pagaidām ir atcelta. "Izskatās, ka šogad mēs izpaliksim bez Jaungada sagaidīšanas svētkiem laika prognozes dēļ. Šī nakts bija pēdējais laiks, kad varēja ražot sniegu [Jaungada sagaidīšanai]," teica Kameņevs, piebilstot, ka "Žagarkalns" ir gatavs jebkurā laikā sākt ražot sniegu, ja gaisa temperatūra būs atbilstoša, taču ir maz ticams, ka kalns darbību varētu atsākt ātrāk nekā 4. vai 5.janvārī.
Pēc viņa teiktā, laika apstākļu dēļ "Žagarkalns" nestrādāja arī Ziemassvētkos, jo īsi pirms svētkiem bija spiests pārtraukt darbību. Pēc viņa teiktā, vēlamā gaisa temperatūra, lai sāktu ražot sniegu, ir vismaz -4, līdz -5 grādi. "Sniegu nevar saražot stundas laikā, lai mēs varētu vismaz vienu no nogāzēm atvērt, vajadzētu vismaz visu nakti kārtīgi vismaz 10-12 stundas pūst sniegu," teica "Žagarkalns" pārstāvis.
Viņš pastāstīja, ka "Žagarkalns" līdzšinējā darbība šosezon bijusi samērā veiksmīga. "Darba dienās cilvēku bija krietni mazāk nekā brīvdienās, bet esam apmierināti ar to, kas bija novembrī un decembrī. Cerams, ka drīz varēsim atsākt sezonu un sāksies kārtīga ziema, kad varēsim normāli atvērt vairākumu slēpošanas bāzes trašu, ja ne visas," teica Kameņevs.

Arī slēpošanas un atpūtas kompleksa "Ozolkalns" valdes locekle Līga Rokpelne  apstiprināja, ka saistībā ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem Jaungada sagaidīšanas pasākums "Ozolkalnā" ir atcelts. "Bija paredzēts, ka aizvadītajā naktī varēsim sapūst, saražot sniegu, bet laika prognoze ir mainījusies, kļuvis pārāk silts un arī Jaunajā gadā sola lietu un stipru vēju," teica Rokpelne.
Viņa teica, ka "Ozolkalns" gatavs sākt pūst sniegu jebkurā brīdī, kad gaisa temperatūra sasniegs vismaz -4 grādus. Ņemot vērā pašreizējās prognozes, trase darbību varētu atsākt 5. vai 6.janvārī. Viņa atgādināja, ka laika apstākļu dēļ "Ozolkalns" slēpošanas trases nācās slēgt pagājušonedēļ pirms Ziemassvētkiem.
Vienlaikus viņa atzina, ka pirmās divas trases darbības nedēļas šoziem apmeklētāju pieplūduma ziņā bija ļoti labas, savukārt pārējo laiku, kad trase bija apmeklētājiem atvērta, laika apstākļi bija sliktāki - lija lietus un bija stiprs sniegs, līdz ar to cilvēku uz kalna varēja būt vairāk. Ņemot vērā kempinga vietu rezervējumus, februāris šosezon varētu būt slēpošanas ziņā aktīvākais mēnesis.

"Rēķu kalns" pārstāvji norādīja, ka slēpošanas trase pagaidām sezonu vēl nav sākusi, jo gaida stabilus mīnusus. "Patlaban sniega praktiski nav, un Jaunajā gadā sinoptiķi vismaz pie mums sola +6 grādus. Stabili mīnusi varētu būt 2., 3.janvārī, kad sākam apsvērt domu par sniega ražošanu un sezonas atklāšanu," sacīja "Rēķu kalns" pārstāvis.
Vienlaikus viņš piebilda, ka, neraugoties uz to, ka "Rēķu kalns" Jaunajā gadā vēl nebūs sācis darbu, atsevišķas, individuālas kompānijas atpūtas kompleksu ir noīrējušas un tajā svinēs Jauno gadu. Ja laika apstākļi būs piemēroti, "Rēķu kalns" slēpošanas trases darbību sāks pēc Jaunā gada. Lielākais apmeklētāju pieplūdums prognozējams janvāra vidū.

Savukārt "Reiņa trases" mājaslapā minēts, ka sniega ražošanu plānots sākt 28.janvārī un, ja laika prognozes piepildīsies, tad apmeklētājiem trase atvērta jau 29.decembī no plkst. 16 līdz 22. Savukārt 30.decembrī tā strādās no plkst. 14 līdz 22, bet Vecgada dienā no plkst. 10 līdz 18. "Darbosies daļa no galvenās trases ar vienu pacēlāju, pieejama inventāra noma un, pēc iepriekšēja pieraksta, instruktoru pakalpojumi," norādīts mājaslapā.
Savukārt 1.janvārī, balstoties uz laika prognozēm, "Reiņa trase", visticamāk, būs slēgta.

Ar "Milzkalns" pārstāvjiem  neizdevās sazināties, taču informācija mājaslapā liecina, ka "Milzkalns" slēpotājiem slēgts kopš 19.decembra.

Saskaņā ar "Global Forecast System" prognozēm gadumijā Latvijā var krist siltuma rekordi, bet no 2.janvāra atgriezīsies ziemai atbilstoši laikapstākļi, jo 2.janvārī Latvijā sāks ieplūst aukstāks gaiss no ziemeļiem. Daudzviet snigs, jūras mākoņi vietām sagādās stipru snigšanu.
Iespējams, gaisa temperatūra janvāra pirmajā nedēļā noslīdēs zem -10 grādiem, vietām sals var sasniegt -20 grādu.
Tāpat pastāv iespēja, ka ieradīsies Atlantijas ciklons ar sniegputeni un atkusni.
Titulu "Eiropas cilvēks Latvijā" ieguvis kvantu fiziķis, matemātiķis Andris Ambainis.

Iedzīvotāji savos balsojumu pamatojumos norādījuši, ka Ambainis ir izcils zinātnieks, kurš iedvesmo. Tāpat balsotāji norādījuši, ka Ambainis ir spilgts piemērs, kā zinātne liek Latvijas un Eiropas Savienības (ES) vārdam izskanēt visā pasaulē.

Balsojumā pirmo trijnieku noslēdza SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš un kultūras ministre Dace Melbārde.

Tituls ik gadu tiek piešķirts cilvēkam, kurš ar saviem darbiem devis vislielāko ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanā Eiropā un Eiropas kopējo vērtību integrēšanā Latvijā.
Zinātnieki pieņēmuši lēmumu par vienu sekundi pagarināt šī gada pēdējo minūti. Lēmums pieņemts, jo astronomiskais laiks vairs nesakrīt ar laiku, ko nosaka ar atompulksteni.
Parīzes observatorijas pārstāvji informē, ka astronomiskais laiks nav vienmērīgs un to nosaka Zemes griešanās ap savu asi  īpatnības.

Tāpēc valstīs, kurās izmanto universālo koordinēto laika atskaiti, regulāri jāveic izmaiņas, un šoreiz lieka sekunde tiks pievienota gada pēdējai minūtei.

Speciālisti brīdina, ka izmaiņas var radīt problēmas telekomunikāciju un datu reģistrēšanas sistēmās. Tomēr tās neietekmēs vienkāršo cilvēku dzīvi un Jaunā gada sagaidīšanas svinības.
Svētdien sākās līdzjutēju balsošana par Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Zvaigžņu spēles sākumsastāva spēlētājiem. Balsošana ilgs līdz 16.janvārim.

NBA šosezon izmainīja balsošanas kārtību Zvaigžņu spēles sākumsastāvu noteikšanā, līdzjutējiem atstājot tikai pusi lemšanas svara, bet otru pusi sadalot mediju žūrijai un līgas basketbolistiem. Spēlētājiem būs iespēja nobalsot arī par sevi un kluba biedriem. 

Uz fanu izvēli Zvaigžņu spēles sākumsastāvu noteikšanā NBA paļāvās kopš 1974./1975.gada sezonas. 

Līdzjutēji var balsot NBA mājaslapā, NBA lietotnē, "Twitter", "Facebook" sociālajos tīklos un "Google" meklētājā.

"Twitter" tīklā var nobalsot, ierakstot spēlētāja vārdu un uzvārdu, kā arī tēmturi #NBAVOTE. Vārdu un uzvārdu ierakstā var aizstāt spēlētāja "Twitter" lietotāja vārda norādīšana. Balsojums tiks ieskaitīts arī par šāda ieraksta retvītošanu vai atbildi tam. Katrā ierakstā var būt norādīts tikai viens spēlētājs. Katru balsojuma dienu var nobalsot par 10 dažādiem spēlētājiem.

Savukārt "Facebook" jāpublicē ieraksts ar spēlētāja vārdu un uzvārdu kopā ar tēmturi #NBAVOTE. Balsojums tiks ieskaitīts arī par šāda ieraksta komentēšanu. Katrā ierakstā var būt norādīts tikai viens spēlētājs. Katru balsojuma dienu var nobalsot par 10 dažādiem spēlētājiem.

"Google" meklētājā reģistrēts lietotājs balsojuma sadaļu atradīs, meklējot rezultātus ierakstam "NBA Vote All-Star". Katru balsojuma dienu var nobalsot par 10 dažādiem spēlētājiem.

Zvaigžņu spēle notiks 19.februārī Ņūorleānā.


Sagaidot savas valsts simtgadi, visi Lietuvas pirmsskolas vecuma bērni varētu saņemt dāvanā tautastērpu - par šādu ieceri paziņojis Zemnieku un zaļo savienības līderis Ramūns Karbauskis.

Kā vēstīja laikraksts "Lietuvos rytas", par tautastērpu skiču izstrādi Karbauskis vienojies ar pazīstamo tērpu mākslinieku Juozu Statkeviču.

Lēsts, ka būs vajadzīgi apmēram trīs miljoni eiro, lai sarūpētu pa tautastērpam aptuveni 150 000 bērniem vecumā līdz septiņiem gadiem.
Līdzekļu piesaistei domāts izveidot īpašu fondu, bet Statkevičam tiks uzdots arī izraudzīties piemērotākos materiālus un atrast ražotājus.
Karbauskis no savas puses solījis sapulcināt cilvēkus, kas nodibinātu un pārvaldītu šo fondu.

Lietuvas Seims 2017.gadu pasludinājis par Tautastērpa gadu.
Mūziķa Rolanda Ūdra jeb Ūdrīša rehabilitācijai 28.decembrī pēc koncertspēles "Es šonakt būšu laimīgs!", kas norisināsies Jelgavā, Zemgales olimpiskajā centrā, koncertspēles vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare izsolīs savus skatuves tērpus.
Visi izsolē gūtie līdzekļi tiks ziedoti Ūdrīša rehabilitācijai. "Viņam šajā Ziemassvētku laikā palīdz gan Ralfs Eilands, gan grupa "Prāta vētra", gan citi mūziķi, tāpēc man šķita svarīgi šajā procesā ieguldīt arī savu pienesumu," pauda Sipeniece-Gavare.

Izsolei tiks piedāvātas trīs tērpu mākslinieces Elitas Patmalnieces darinātās kleitas.
Divas no tām Sipeniece-Gavare valkājusi, pirms vairākiem gadiem vadot "Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas" ceremoniju, savukārt vēl viena kleita piedzīvojusi ne tikai piedalīšanos kādā no populārākajiem televīzijas šoviem, bet arī vairākas interesantas vizuālās pārvērtības, par ko parūpējusies tērpa autore.
Facebook Draugiem Twitter Instagram