Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) izsludinājis gripas epidēmijas beigas.

Tomēr gripas vīrusu cirkulācija vēl turpinās un aizvadītajā nedēļā gripas gadījumi reģistrēti Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā.

Kā norāda SPKC, šajā sezonā gripas epidēmiskā izplatība sākās jau no janvāra pirmās nedēļas un maksimālais saslimstības līmenis tika sasniegts janvāra beigās.
Latvijā, līdzīgi kā citur Eiropā, epidēmijas laikā smagas gripas izraisītas sekas vairāk skāra gados vecākus cilvēkus.

Lai gan gripas epidēmija beigusies, epidemiologi aicina arī turpmāk atcerēties par elpceļu infekciju profilakses pasākumiem - bieži jāmazgā rokas, regulāri jāvēdina telpas gan mājās, gan izglītības iestādēs un darba vietās, kā arī jāveic telpu mitro uzkopšanu, lietojot svaigus dabīgos produktus, kas palīdzēs stiprināt imunitāti, kā arī jāpagarina uzturēšanās laiks svaigā gaisā.
Akcijā "Ieraksti savu vārdu Latvijā" divās nedēļās Likteņdārza draugu alejai ziedoti 852 bruģakmeņi, kas alejai tiks pievienoti līdz Jāņiem.
Līdz Latvijas simtgadei draugu aleju plānots izveidot astoņus metru platumā un 200 metru garumā no 113 000 bruģakmeņu. 

Vēl līdz aprīļa beigām darbosies akcijas tālrunis 90006060, uz kuru zvanot cilvēki var ziedot savu bruģakmeni, uz kura būs iegravēti ziedotāja paša, draugu un tuvinieku vārdi un uzvārdi.
Tāpat bruģakmeni var pasūtīt arī mājas lapā liktendarzs.lv
Agresīvs braucējs brauc  tādā veidā, ar ko tiek traucēti citi satiksmes dalībnieki, izrādīta necieņa pret satiksmi. Piemēram, biežā joslu mainīšana, sastrēgumu apbraukšana par pretējās braukšanas joslu, pa ietvi,” skaidro CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris.

Latvijā pret agresīviem autovadītājiem cīnās vairākām metodēm. “Tiek uzturēta   pārkāpumu punktu sistēmu, un pēc šīs sistēmas datiem kopš 2015.gada ir 600 vadītāji, kam ir sakrāti astoņi punkti, tai skaitā arī par agresīvu braukšanu. Viņi nosūtīti apmeklēt psiholoģiskās korekcijas grupas,” stāsta Teteris.

Šādas grupas paredz četras nodarbības.  
Uz korekcijas grupu nāk gan sievietes, gan vīrieši, dažādā vecumā. 

Kursos dalībnieki sēž aplī un cits ar citu dalās pieredzē, tādējādi mēģinot noskaidrot paši sev, kāpēc brauc agresīvi un kā no tā izvairīties.

Agresīvs vadītājs gan nenozīmē, ka cilvēks dzīvē ārpus auto arī ir agresīvs. 

Taču skaidrs, ka regulāri uz ceļa slikti uzvedas cilvēki, kuriem ir sakāpinātas emocijas, skaidro psihologi.

CSDD pētījums atklāj, ka pēc korekcijas grupas apmeklēšanas atkārtoti “iekrītot” jeb turpina uz ceļa uzvesties agresīvi  tikai 1% autovadītāju. 
Šodien  “Elektrum Olimpiskajā centrā” norisinājās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) organizētā projekta “Sporto visa klase” ievadseminārs, kurā piedalījās izglītības iestāžu pārstāvji, kuri vēlas iesaistīties projektā 2017./2018.mācību gadā.
 
Ievadseminārā klātesošos uzrunāja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, kurš akcentēja, ka projekts “Sporto visa klase” ir kļuvis par nozīmīgu Latvijas mēroga pasākumu, kurā vēlas iesaistīties ar vien vairāk interesentu. 
 
“Pieteikšanās dalībai nākamajā mācību gadā turpinās un mums ir patiess prieks sagaidīt daudzus jaunus dalībniekus, kuri vēlas iesaistīties projektā “Sporto visa klase”. Vēlētos pateikties visiem projekta atbalstītājiem – pedagogiem, vecākiem,m pašvaldību vadītājiem, sponsoriem par veiksmīgo sadarbību un sniegto atbalstu”, izsakās LOK ģenerālsekretārs un projekta idejas autors Žoržs Tikmers.
 
Pašvaldību apstiprinātus pieteikumus no izglītības iestādēm LOK jāiesniedz līdz šā gada 28.aprīlim, nosūtot to uz e-pastu sportovisaklase@olimpiade.lv.
Ar projekta “Sporto visa klase” nolikumu, pieteikuma iesniegšanas kārtību un citu informāciju ir iespējams iepazīties mājaslapā internetā sportovisaklase.olimpiade.lv.
 
Par projektu “Sporto visa klase”:
 
Projekts “Sporto visa klase” tā dalībniekiem ir bezmaksas un tas paredz iesaistīto skolu 3., 4. 5. un 6.klašu skolēniem katru nedēļu nodrošināt papildus trīs fakultatīvās sporta nodarbības, kas notiek un notiks saskaņā ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) izstrādātu metodisko materiālu.
 
Šajā mācību gadā norisinās projekta trešā sezona, kurā piedalās jau vairāk kā 3000 bērnu no 130 klasēm un 59 pašvaldībām.

Projekta mērķis ir palielināt projektā iesaistīto izglītības iestāžu, klašu un audzēkņu skaitu, izstrādājot projekta metodiskās programmas 3. – 6.klašu grupai un četru mācību gadu laikā mērķtiecīgi uzlabot visu klases skolēnu fizisko sagatavotību, stāju, dodot motivāciju nodarboties ar sportu. 

Projekts “Sporto visa klase” paredz 3 fakultatīvās sporta nodarbības nedēļā:
stājas uzlabošana un vispārējā fiziskā sagatavotība;
futbola iemaņu apguve;
peldēšana vai sporta nodarbība svaigā gaisā.

  
Noslēdzies pirmais būvniecības posms monumentālā Latvijas karoga izbūvei Rīgā, AB dambī,  informēja biedrības "Latvijas karogs" valdes priekšsēdētājs Rihards Kols.

Plānots, ka monumentālais Latvijas karoga masts, kas sasniegs 60 metru augstumu, uz AB dambja tiks uzstādīts līdz šā gada novembrim. Karogs būs dāvinājums Latvijai, sagaidot valsts simtgadi.

Projekta "Latvijas karogs" ietvaros līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018.gadā iecerēts izvietot Latvijā augstāko monumentālo Latvijas valsts karogu uz AB dambja Rīgā.
Monumentālus valsts karogus plānots izvietot arī Latvijas novados.

Šādi Monumentālie karogi jau uzbūvēti Smiltenē, Ogrē un Valkā, savukārt to uzstādīšana vēl tiek plānota Siguldā, Alūksnē, Limbažos, Liepājā un Valmierā. 
"Rail Baltica" būvniecības laikā centrālā autoosta tiks pārcelta uz Toorņkalnā izbūvētu  satiksmes mezglu, kas pēc tam darbosies kā reģionālā autoosta, to Pilsētas attīstības komitejā sacīja  attīstības departamenta vadītājs Dzintars Balodis.

Viņš pauda, ka pašreiz Rīgas dome sākusi divu projektu realizēšanu, kas ir saistīti ar "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas izbūvi - tā ir Torņkalna  transporta mezgla izbūve un Centrāltirgus teritorijas pārbūves.
Citas projekta piegulošās teritorijas Rīgas dome sāks plānot tad, kad būs skaidras "Rail Baltica" ietekmētās teritorijas un piedāvātie risinājumi.

Transporta mezgls tiks izveidots Torņkalna degradētajā teritorijā starp Vienības gatvi un Dzelzceļa līniju. 

Balodis pauda, ka Torņkalna  mezgls būs alternatīva autoostai laikā, kamēr tiks būvēta "Rail Baltic" trase, tomēr nav bijušas runas, ka autoostu varētu pilnībā pārcelt uz Torņkalnu. 
Olas neapšaubāmi ir vērtīgs produkts – to apliecinās gan tievētāji, gan sportisti, taču uztura speciālisti atgādina, ka Lieldienu laikā apēsts  liels daudzums olu var radīt smaguma sajūtu.
Tāpēc ēdot olas, vajag arī iziet kādu līkumiņu pastaigā, pašūpoties vai padarīt kādu citu aktivitāti.

Olu cilvēka organisms spēj izmantot līdz pat 98%. Viena ola ir tikai   80 kcal, pie tam produkts bagāts ar visām cilvēka uzturam būtiskajām vielām.

Vārīta ola ir visvienkāršāk pagatavojamais ēdiens pasaulē. Vārītu olu no nevārītas var atšķirt, to griežot kā vilciņu. Vārīta ola griezīsies labi, bet nevārīta ātri apstāsies.

Tagad daži fakti par olām:

Olas dēj putni un zvīņveidīgie.
Vista dienā var izdēt vienu olu. Jauna vista dēj vairāk olu, bet vecāka vista dēj lielākas olas. 
Lai izdētu olu, gailis vistām nav vajadzīgs, jo ola ir olšūna, taču, ja saimnieks gribēs, lai no olas izperējas cālēni, tad gan vistu barā vajag gaili.
Un vēl – jā – vistām ir ausis – pie tam baltas olas dēj vistas ar gaišas krāsas ausu ļipiņām, bet brūnas – ar brūnām ausu ļipiņām.

Lai vai kā, ola tiek uzskatīta arī par atdzimšanas simbolu, jo tā piedzimst divreiz – kā ola un kā dzīva radība.
Latvija  savas simtgades svinības uzsāks   šogad,  4. maijā un svinības notiks līdz pat 2021 gadam. 

Aizsākot simtgades svinības, notiks vērienīga akcija ar nosaukumu ”Apskauj Latviju”.
Tās ietvaros visapkārt Latvijai paredzēts iestādīt simt ozolu, kas simboliski veidos Latvijas garīguma sardzi.
Vieni no ozolu stādīšanas iniciatoriem ir  Iekšlietu ministrija, un tieši robežsargi, noskatījuši Latvijas ģeogrāfiski tālākos punktus, kur iestādīt pirmos četrus ozolus.

4. maijā  stādīšanas starta punkti paredzēti septiņās vietās.
Liepājā, Čakstes laukumā kopā ar kurzemniekiem ozolus stādīs Valsts prezidents, tāpat ozolu stādīšana aizsāksies Nicā, Ventspilī, Rīgā, Carnikavā, Ipiķos, Pasienē un Demenē.

Latvijas simtgades radošās padomes pārstāve aicina ikvienu ieskatīties simtgades svinību mājaslapā  lv100.lv un izvēlēties sev tīkamāko novadu, kur iestādīt ozolu.

Vai 18 dienās var apskriet apkārt Latvijai?
Arhitekts, garo distanču skrējējs Dins Vecāns mēģinās lauzt stereotipus par barjerām un neiespējamām lietām, skrienot 18 dienas pēc kārtas, apmēram *100 km dienā, projekta “Apskrien Latviju” laikā, kas norisināsies no 18.maija līdz 4.jūnijam.

Projekts “Apskrien Latviju” tiek realizēts kopā ar  Ghetto Games un fondu “1836”, kurš 2015.gadā uzsāka īstenot projektu “Aplido, apceļo, apmīļo Latviju”, ar mērķi izveidot vienojošu 1836 km garu tūrisma ceļu apkārt Latvijai. 

Ceļš kopumā caurvīs 43 Latvijas novadus. Katrā novadā tiks izveidoti kontrolpunkti, kā arī iepriekš izziņoti konkrēti laiki un vieta, cikos un kur iedzīvotāji ir aicināti pievienoties skrējienam uz 500m, 5km, 50km vai jebkuru citu distances garumu. 

Kā norāda pats projekta “Apskrien Latviju” idejas autors un realizētājs Dins Vecāns: “Latvieši ir sportiska tauta un to pierāda dažādie skriešanas pasākumi, kas norisinās visos Latvijas novados. Šis skrējiens nav tikai par to, cik fiziski daudz vari noskriet, bet arī par to, ka tieši ar ticību sev, motivāciju, apkārtējiem cilvēkiem, lietām un vietām, kas ikdienā mūs iedvesmo, mēs varam sasniegt šķietami neiespējamo. Aicinu visus, neskatoties uz vecumu, pievienoties izaicinājumam, izvēlēties savu mērķi un kopā ar mani pierādīt pašiem sev, ka mēs varam. Mēs varam daudz un vēl vairāk!”

Skrējiena pirmā diena tiks uzsākta 18.maijā, Rīgā pie Brīvības pieminekļa, kas vedīs tālāk līdz pat Salacgrīvai. 
2.dienā, 19.maijā ceļš turpināsies no Salacgrīvas līdz Mazsalacai, 
3.dienā, 20.maijā – no Mazsalacas līdz Valkai, 
4.dienā, 21.maijā – no Valkas līdz Jaunlaicenei, 
5.dienā, 22.maijā – no Jaunlaicenes līdz Viļakai, 
6.dienā, 23.maijā – no Viļakas līdz Kārsavai, 
7.dienā, 24.maijā – no Kārsavas līdz Šķaunei, 
8.dienā, 25.maijā – no Šķaunes līdz Krāslavai, 
9.dienā, 26.maijā – no Krāslavas līdz Eglainei, 
10.dienā, 27.maijā – no Eglaines līdz Neretai, 
11.dienā, 28.maijā – no Neretas līdz Bauskai, 
12.dienā, 29.maijā – no Bauskas līdz Augstkalnei, 
13.dienā, 30.maijā – no Augstkalnes līdz Ezerei, 
14.dienā, 31.maijā – no Ezeres līdz Rucavai,
15.dienā, 1.jūnijā - no Rucavas līdz Pāvilostai, 
16.dienā, 2.jūnijā – no Pāvilostas līdz Miķeļtornim, 
17.dienā, 3.jūnijā – no Miķeļtorņa līdz Mērsragam, 
18.dienā, 4.jūnijā – no Mērsraga līdz Rīgai, Brīvības piemineklim, kur ir paredzēts projekta noslēguma pasākums.


Gaidot Latvijas simto dzimšanas dienu, ventspilnieki nolēmuši izveidot sniegpulkstenīšu pļavu Latvijas kontūras formā. Sestdien vienlaikus tika iedēstīti gandrīz 80 000 puķu sīpolu, piesakot šo ideju Ginesa rekordam.
Darbs tika izdarīts - sešās minūtēs.

Starptautiskajam Ginesa rekordam Ventspils sevi piesaka jau otro reizi: 2010. gadā Ventspilī tika veidots pasaulē garākais ziedu paklājs, bet sestdien vajadzēja pārspēt angļus: Birmingemā līdzšinējais sīpolpuķu stādīšanas rekords ir 15 minūšu laikā iestādītas vairāk kā  4000 sīpolpuķes.

Jauns rekords tiešām ir reģistrēts pārspējot trīs parametrus – dalībnieku skaitu, sīpolpuķu skaitu un stādīšanas laiku. 

Ideja par sniegpulkstenīšu stādīšanu radās pirms pāris gadiem, kad ventspilnieki tika brīvprātīgi aicināti nest no mājām sniegpulkstenīšus un pavasarī tos kopīgi sastādīt senā parkā.
Redzot pilsētnieku prieku un atsaucību, tika nolemts - ar sniegpulkstenīšu pļavu valsts kontūras formā iezīmēt Latvijas jubileju.
Pēdējā laikā Valsts policija saņem arvien vairāk iesniegumu no personām, kuras, vēloties iegādāties vai pārdot preci internetā, kļuvušas par krāpšanas upuriem.

Krāpšanas shēmas, kas tiek piemērotas pērkot vai pārdodot preci sludinājumu portālos un sociālo tīklu grupās, tiek realizētas gan no preces pircēju, gan pārdevēju puses. 

Summas par kādām tiek apkrāpti potenciālie pircēji un pārdevēji ir amplitūdā no pāris eiro līdz pat vairākiem simtiem eiro.

No pircēju puses pēdējā laikā ļoti aktualizējušies krāpšanas gadījumi, kad slēdzot darījumu ar interneta starpniecību, tiek viltoti maksājuma uzdevumi. Piemēram, sludinājumu portālā pārdevējs ievieto sludinājumu par kādas preces pārdošanu. Konkrētās preces tīkotājs jeb pircējs it kā piekrīt darījumam, pārdevējam nosūtot maksājuma uzdevumu, kas apliecina, ka maksājums ir veikts.

Uzreiz pēc maksājuma uzdevuma nosūtīšanas pircējs lūdz konkrēto preci nosūtīt. Kā izrādās vēlāk, maksājuma uzdevums bijis viltots un nauda pārdevēja kontā neienāk. Rezultātā pircējs saņem preci, bet pārdevējs tiek apkrāpts.

Krāpšanas shēma var darboties arī no otras puses, proti, pārdevējam apkrāpjot pircēju. Piemēram, piedāvājot neesošu preci vai preci ar defektiem. 

Ja ir vēlme pirkt vai pārdot mantas, izmantojot sludinājuma portālus, policija atgādina, ka drošāks veids šo darījumu norisei ir tikšanās klātienē, tādējādi uz vietas pārbaudot konkrēto preci un veicot apmaksu. 
Tuvojas Lieldienu brīvdienas un protams – tiks krāsotas olas.

Var olas pirkt zaļajos tirdziņos, pie zemniekiem, bet ja pērkam olas lielveikalā – tad var pievērst uzmanību dažām lietām, lai nopirktu arī veikalos kvalitatīvas olas.

 Pārtikas un veterinārā dienests skaidro, ka  par olu izcelsmi var uzzināt no pirmā cipara, kas nodrukāts uz olas -  jo cipars  mazāks, jo dējējvista dzīvojusi labvēlīgākos apstākļos.

Cipars uz olas norāda dējējvistu turēšanas veidu: 0 – bioloģiskā ražošana, 1 – brīvā turēšana, 2 – turēšana kūtī, 3 – turēšana sprostos, bet burti norāda valsts kodu, kurā olas ražotas (Latvijai tas būs LV). 
Latvijā var būt ievestas olas no citām valstīm – pārsvarā Eiropas savienības, no trešajām jeb ne Eiropas Savienības dalībvalstīm olas Latvijā ievestas nav.

Tāpat uz olas redzams PVD piešķirtais identifikācijas numurs un papildus zīmes, kas identificē dējējvistu ganāmpulka mītni.

Izpētīts, ka dējējvistu turēšanas veidi , kas uz olas atzīmēti ar cipariem-  1 un 0  - nodrošina to fizioloģijai vispiemērotākos apstākļus – vistas jūtas labāk un ir laimīgākas par citos apstākļos turētajām. Turklāt 0 liecina par to, ka vistas saņem bioloģiskam ražošanas veidam atbilstošu barību.

Kad olas nopirktas, tad Pārtikas un veterinārais dienests atgādina, ka olu uzglabāšanas temperatūrai jābūt nemainīgai - nedrīkst būt silts, auksts, silts, remdens, karsts, jo olas pie temperatūras svartībām bojājas. 

Pircēji, iegādājoties olas Lieldienām, pārsvarā pērk baltās, jo tās ir vieglāk nokrāsot.  Olu čaumalas krāsa ir atkarīga no konkrētās vistas šķirnes. Dažādu šķirņu vistām ir dažādu krāsu olas. 
Drošas braukšanas skola pētījumā "Blakussēdētāja portrets" noskaidrojis četrus tipiskākos šofera blakussēdētāju tipus, un tie ir rūpīgais, zinošais, klusais un pļāpīgais.
Par to Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" stāstīja Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.

Vanks raidījumā atzina, ka līdz šim satiksmes drošības jomā pētītas dažādas lietas, taču blakussēdētāja vai mašīnas salonā esošo cilvēku ietekme uz autovadītāju nav īsti pētīta.
Tāpēc šomēnes veikta aptauja , kurā secināts, ka ir četri tipiski blakussēdētāja veida.

Aptaujā secināts, ka vispopulārākais esot rūpīgais autovadītāja blakussēdētājs, kuram rūp, lai šoferis jūtas labi, jo viņš saprot, ka arī viņa drošība ir atkarīga no šofera darbībām.

"Tāpēc nereti viņš palīdzēs atvērt pudeli, iedot padzerties, varbūt paēst. Uzmanīs to, lai šoferis neaizmieg. Ja ir bērni salonā, tad attiecīgi par bērniem parūpēsies, lai nenovirzītu šoferi no galvenā uzdevuma," teica Vanks.
Savukārt zinošais blakussēdētājs ir tas, kurš uzskata, ka pats labi pārzina auto vadīšanu un ceļu satiksmes drošību.

"Negribu teikt, ka zinošais - tā ir kaut kāda slikta rakstura īpašība. Bieži vien tie ir pamācoši komentāri saistībā ar satiksmes drošību," klāstīja Vanks, norādot, ka daudziem šīs kategorijas cilvēkiem pašiem ir autovadītāja apliecība.
Turpretim "klusajam" blakussēdētāja tipam piederošajiem visbiežāk pašiem nav auto vadīšanas apliecības. "Klusais ir vairāk tāds, kas skatās ainavu pa logu vai sēž telefonā, vai lasa kādu grāmatu".

Autovadītājam salīdzinoši bīstamākais ir "pļāpīgais" blakussēdētāja tips. "Jo ļoti viņam patīk runāt, viņš tur miksē mūziku salonā un pat iesaista šoferi kaut kādās spēlēs. Līdz ar to, tas, protams, noņem šoferīša uzmanību," teica Drošas braukšanas skolas direktors.

Viņš atzina, ka šoferus visvairāk kaitina blakussēdētāju izsaukumi, runāšana, mūzikas slēgšana. "Bet ir 8% šoferu, kurus nekaitina nekas," piebilda Vanks.

Trauku veikalu tīkls "Rito" sadarbībā ar labdarības organizāciju "Palīdzēsim.lv" labdarības kampaņā aicina iedzīvotājus ziedot traukus, virtuves piederumus un citas noderīgas lietas virtuvei un mājai, lai sniegtu atbalstu sociālajam riskam pakļautajām ģimenēm.

Ziedot traukus iedzīvotāji aicināti līdz 30. aprīlim visos "Rito" tīkla veikalos Rīgā, Liepājā un Ventspilī.
Saziedotos lietošanai derīgos traukus un virtuves piederumus  nogādās audžuģimenēm, daudzbērnu ģimenēm, maznodrošinātajām, vientuļajām māmiņām, kā arī trūcīgajām ģimenēm visā Latvijā.

Veikalu tīkla sociālās atbildības kampaņa "Maini veco pret jauno" notiek jau 15 gadus, tās mērķis ir palīdzēt Latvijas ģimenēm, kuras ir nonākušas krīzes situācijā. Iepriekšējos gados ir saziedoti tūkstošiem praktisku un noderīgu lietu, kuras ir saņēmušas vairāki simti dažādu Latvijas ģimeņu.
Latvijā top pirmā "metālopera" "Kurbads. Ķēves dēls", kas pirmo un vienīgo reizi tiks izrādīta šī gada 3.jūnijā Limbažu Lielezera amfiteātrī.

Operas veidošanā iesaistīti - režisore Inga Tropa, horeogrāfs Guntis Spridzāns, scenogrāfs Uģis Bērziņš un mūzikas grupa "Skyforger". Projekts iekļauts Latvijas simtgades svinību 2017.gada programmā un ir pirmā šāda mēroga interpretācija latviešu pasakai par Kurbadu.

Lai iedzīvinātu šo stāstu, scenogrāfs Bērziņš ir radījis skatuves koncepciju, kurā tiks izmantotas gan dabas matērijas - uguns un ūdens, gan arī 21.gadsimta tehnoloģijas, to skaitā projekcijas, kas ļaus radīt mūsdienīgu šī stāsta interpretāciju. "Metāloperā" piedalīsies arī vairāki desmiti dejotāji, aktieri un kaskadieri.

Kā par ieceri stāsta grupas "Skyforger" solists Pēteris Kvetkovskis: "Varoņteika par Kurbadu ir ļoti dārgs mūsu kultūras mantojums, kura saknes stiepjas laikmetā, kad mēs visi vēl bijām indoeiropiešu pirmtauta. Laikā, kad pasakas vairs netop un tās gandrīz vairs nelasa, mums ir svarīgi saglabāt šo seno mantojumu. Tāpēc tapa albums "Kurbads" un tādēļ ar lielu atsaucību pieņēmām radošās grupas ideju par metāloperu, kas stāstu ļaus aiznest vēl tālāk. Šī būs vērienīgākā Skyforger uzstāšanās grupas pastāvēšanas laikā."

Režisore Tropa stāstā par Kurbadu saskata īstu latviešu varoni: "Kurbads ir varonis, kurš neapstājas pie pirmajām uzvarām un panākumiem, bet gan bezbailīgi dodas arvien jaunās kaujās un sevis izzināšanas cīniņos. Kurbads mūs rosina uz nepārtrauktu attīstību, cīnoties gan ar ārējiem ienaidniekiem, gan sevi pašu - saviem deviņgalvjiem, atriebības čūskām, melnajiem jātniekiem un ar neizzināto un noliegto sevī."
Lauksaimniecības sezonas sākumā AS "Sadales tīkls" aicina saimniecisko darbu veicējus rūpēties par savu un apkārtējo cilvēku drošību un ievērot elektrodrošības noteikumus, strādājot elektrolīniju tuvumā.

""Sadales tīkls" katru gadu atgādina par drošību, veicot saimnieciskos darbus elektrolīniju tuvumā, tomēr elektrotīkla bojājumu skaits, kurus izraisa tehnikas vadītāja kļūme, neuzmanība vai nievājoša attieksme pret darba drošību, pieaug. Pērn ir reģistrēti 327 gadījumi, kad ar traktoriem, kombainiem, pašizgāzējiem u.c. tehniku vai mehānismiem ir sarauti gaisvadu elektrolīniju vadi un bojāti balsti, bet šā gada trijos mēnešos reģistrēti 102 šādi elektrotīkla bojājumi. Katram šādam negadījumam var būt letālas sekas," klāstīja uzņēmumā.

Pēc "Sadales tīklā" paustā, negadījumi elektrolīniju tuvumā visbiežāk rodas, kad tehnikas vadītājs nezina vai ir aizmirsis drošības noteikumus, kā arī noguruma un ikdienas darba rutīnā nepamana elektrolīnijas, kuras lauku un mežu ainavās gadu desmitiem atrodas vienās un tajās pašās vietās.
Viens šāds notikums reģistrēts  5.aprīlī, Nīcas novadā, kur ekskavators ar strēli aizķēra vidējā sprieguma 20 kilovoltu (kV) gaisvadu elektrolīnijas vadu un tā vadītājs guva smagu elektrotraumu.

Veicot darbus elektrolīniju tuvumā, jāievēro Aizsargjoslu likums, kas nosaka, ka gaisvadu elektrolīniju ar spriegumu līdz 20kV aizsargjoslās nedrīkst strādāt ar tehniku, kas ir augstāka par 4,5 metriem no zemes virsmas. Gadījumos, ja nepieciešams veikt darbus elektrolīniju aizsargjoslā ar tehniku, kuras augstums pārsniedz 4,5 metrus, darbi jāsaskaņo ar elektrolīnijas īpašnieku vai valdītāju - šādās situācijās iespējams organizēt elektrolīnijas atslēgumu. Jāņem vērā, ka darbi jāsaskaņo ne vēlāk kā divas nedēļas pirms darbu veikšanas tāpēc, ka par plānoto elektroenerģijas piegādes pārtraukumu "Sadales tīkls" informē visus uzņēmuma klientus, kuru objektus skar šīs elektrolīnijas atslēgums.

"Ja, veicot saimnieciskos darbus elektrolīniju tuvumā, ir noticis negadījums un tehnika ir skārusi elektrolīnijas vadus, vadītājam jāmēģina ar tehniku nokļūt pēc iespējas tālāk no notikuma vietas, bet, ja tomēr ar tehniku pārvietoties nav iespējams, no tās ir jāizlec un, neatraujot pēdas vienu no otras, jāattālinās ar palēcieniem vai tipinot vismaz astoņus metrus. Svarīgi, lai būtu tikai viens saskares punkts ar zemi, jo, ja viena kāja tiek atrauta no otras, noslēdzas elektriskais loks un sekas var būt letālas," skaidroja kompānijā.

Veiksmīgi tiekot prom no notikuma vietas, nedrīkst tajā atgriezties. Neskatoties uz vēlēšanos glābt tehniku, ir jārīkojas atbildīgi, ievērojot maksimālu drošību.
Par negadījumu nekavējoties jāinformē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, zvanot 112, vai "Sadales tīkls", zvanot 8404.
Līdz ierodas glābšanas dienests vai "Sadales tīkla" darbinieki, nedrīkst pieļaut citu personu piekļuvi bīstamajai zonai. Ja elektrolīnijas vadi ir trūkuši un atrodas uz zemes, nevar uzskatīt, ka pa tiem vairs neplūst strāva.
Valsts robežsardze no  7.aprīļa, sāks visu Eiropas Savienības (ES) pilsoņu pastiprinātas pārbaudes uz Šengenas zonas ārējās robežas.

Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk Silenes, Pāternieku, Terehovas, Grebņevas un Vientuļu, Pededzes robežkontroles punktos, Kārsavas un Zilupes dzelzceļa robežkontroles punktos robežsargi veiks datorizētu pārbaudi visām ieceļojošām un izceļojošām personām, tostarp arī Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Šveices pilsoņiem un mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Arī Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās, kā arī starptautiskajā lidostā "Rīga" tiks veikta datorizēta pārbaude visiem ES, EEZ un Šveices pilsoņiem, kuri šķērsos Šengenas zonas ārējo robežu.
Līdz šim datorizētā robežpārbaude bija trešo valstu pilsoņiem.

Tāpat jārēķinās, ka jaunā kārtība paildzinās katras ārējo robežu šķērsojošās personas robežpārbaudes laiku, taču robežsardze veiks visu iespējamo, lai robežpārbaudes procedūra notiktu maksimāli raiti un robežu šķērsojošām personām sagādātu pēc iespējas mazākas neērtības.
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz likumā noteikt prasību transportlīdzekļu vadītājiem dokumentus ne tikai parādīt, bet arī iedot pārbaudei pēc tiesībsargājošās iestādes pārstāvja pieprasījuma.

Komisija skaidroja, ka praksē ir gadījumi, ka daudzi transportlīdzekļu vadītāji minēto tiesību normu interpretē tā, ka transportlīdzekļa vadītājam, piemēram, pēc policijas darbinieka pieprasījuma ir tikai vizuāli jāuzrāda (jāparāda) dokumenti, nevis jāiedod dokumenti pārbaudei. Līdz ar to faktiski bieži vien rodas konfliktsituācijas starp policijas darbiniekiem un transportlīdzekļa vadītājiem.

Tāpat likumu plānots papildināt ar punktu, kas aizliedz transportlīdzekļa vadītājam lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka vai robežsarga pieprasījuma, līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes, kā arī atteikties no šādas pārbaudes. Šādu pat aizliegumu transportlīdzekļa vadītājam paredzēts noteikt pēc ceļu satiksmes negadījuma.

Komisijas deputāti skaidroja šo izmaiņu nepieciešamību ar to, ka pašlaik Ceļu satiksmes noteikumos, kā arī likumā nav tiesību normu, kas aizliegtu atteikties no alkoholisko dzērienu, narkotisko vai psihotropo vielu pārbaudes, lai gan par to ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina patērētājus neiegādāties un nelietot produktu "Detoxic", kas sola cilvēku atbrīvot no parazītu klātbūtnes ķermenī, jo šis produktus nav reģistrēts PVD un Latvijā to nav atļauts izplatīt.

PVD arī novērojis, ka produkts tiek reklamēts dažādos interneta portālos, un reklāmā ir intervijas ar "ekspertiem", kas informē par piedāvātā produkta efektivitāti un pazīmēm, kas varētu liecināt par parazītu klātbūtni.
Pēc informācijas pārbaudes par "Detoxic", atklājās, ka produktu reklamē neesošu institūtu neesoši pētnieki. 

PVD aicina patērētājus būt kritiskiem un akli neuzticēties dažādu zem uztura bagātinātāju nosaukuma maskētu, visbiežāk - neefektīvu un pat potenciāli kaitīgu, "brīnumlīdzekļu" reklāmām.
2016.gadā PVD saņēmis 33 patērētāju sūdzības par uztura bagātinātājiem. Visbiežāk tās bijušas par nereģistrētiem produktiem vai informāciju, kas par tiem sniegta patērētājiem. Šādas sūdzības ir ļoti sarežģīti pārbaudīt, jo parasti tīmekļa vietnes, kas piedāvā iegādāties nereģistrētus produktus, neatrodas Latvijā, regulāri maina adreses un produkta ražotājs, kā arī izplatītājs nav zināmi.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa uzsver problēmas saistībā ar patērētāju maldināšanu. ""Detoxic", tāpat kā daudzi citi "brīnumlīdzekļi", tiek piedāvāts mājaslapā, kura ir veidota, vienu un to pašu saturu pielāgojot dažādu valstu patērētājiem, kā arī tajā izmantotas viltus organizāciju, speciālistu un patērētāju atsauksmes.
Šāda veida mājaslapas parasti ir reģistrētas ārpus Eiropas Savienības, kas ierobežo uzraudzības iestāžu, tai skaitā PTAC, iespējas cīnīties ar negodprātīgajiem komersantiem," sacīja Vītoliņa.

PVD atgādina patērētājiem, ka uztura bagātinātājs nav zāles, bet pārtikas produkts ikdienas uztura papildināšanai, kas neārstē slimības.

Patērētāji aicināti neiegādāties uztura bagātinātāju, ja tīmekļa vietnē nav norādīta informācija par produkta ražotāju un izplatītāju, pārdevēja juridiskā adrese un telefona numurs saziņai. 
Šodien eirozonā apgrozībā nonāks jaunās Eiropas sērijas 50 eiro banknotes.

Jaunā banknote ir līdzīga pirmās sērijas 50 eiro banknotei, bet tai ir ir uzlabots dizains un drošība.

Iedzīvotājiem un arī uzņēmējiem nekur nav jāiet speciāli mainīt savu naudu, jo viss notiks automātiski skaidras naudas apstrādes ciklā. Turklāt pirmās sērijas banknotes saglabās savu vērtību bez laika ierobežojuma.

50 eiro banknote ir visbiežāk izmantotā eiro banknote gan Latvijā, gan eirozonā kopumā. Eirozonā 50 eiro banknote veido 46% no kopējā banknošu skaita apgrozībā, bet Latvijā - 34%.
Otra biežāk izmantotā banknote ir 20 eiro banknote.

Uz jaunās 50 eiro banknotes redzams logs ar portretu - jauns un inovatīvs pretviltošanas elements, kuru pirmoreiz izmantoja Eiropas sērijas 20 eiro banknotē.

Aplūkojot banknoti pret gaismu, tās augšējā malā hologrammā ietvertais logs kļūst caurskatāms un tajā banknotes abās pusēs redzams grieķu mitoloģijas tēla Eiropas portrets.
Šis portrets redzams arī ūdenszīmē.
Banknotes aversā redzams smaragdzaļš skaitlis - spīdošs skaitlis, kas, banknoti pagrozot, maina krāsu no smaragdzaļas uz tumši zilu un uz kura saskatāms kustīgas gaismas efekts. Šo pretviltošanas elementu dēļ ir viegli noteikt jaunās 50 eiro banknotes autentiskumu, banknoti aptaustot, apskatot un pagrozot.

Valsts policijas inspektors un pazīstamais bokseris Mairis Briedis kļuvis par medikamentu ražotāja "Rigvir" drošības dienesta vadītāju, liecina Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā atrodamā Brieža amatpersonas 2016.gada deklarācija.

Pērn algā Valsts policijā viņš saņēmis 12 008 eiro. Par darbu "Rigvir" drošības dienestā Briedis saņēmis 9287 eiro. 2015.gadā Briedis vēl nestrādāja "Rigvir", liecina 2015.gada deklarācija.

Bāru nozarē strādājošais uzņēmums "Ahti" viņam pagājušā gadā pārskaitījis 21 765 eiro. Algā no aviācijas sfēras uzņēmuma "Wings 4 Sky Group" viņš saņēmis 4353 eiro, bet honorārā no degvielas tirgotāja "Virš-A" saņēmis 3729 eiro.
Pabalstā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Briedis saņēmis 819 eiro, savukārt Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs viņam pārskaitījis 250 eiro.
Ņemot vērā iepriekšminēto Briedis pērn kopumā ienākumos saņēmis 52 211 eiro.

Brieža īpašumā ir zeme un ēka Olaines pagastā. Pērn viņam bija 15 100 eiro lielas parādsaistības.

Briedis šobrīd ir Latvijas labākais bokseris. Viņš pagājušā sestdienā Dortmundē uzvarēja Vācijas pārstāvi Marko Huku un izcīnīja Pasaules Boksa padomes čempiona titulu pirmā smagā svara kategorijā.
Dendroloģe Aija Kaškure aicina ikvienu iesaistīties Latvijas simtgadei veltītajā akcijā “Dāvināsim nākotnes dižkokus mūsu Latvijai” un apzināt ceļmalās esošos kokus, kuru stumbra diametrs ir virs 50 centimetriem un kuru augšanu kaut kas apgrūtina. Ja šiem kokiem palīdzēs, nākotnē tie varētu kļūt par dižkokiem.

Par dižkoku gan tiek uzskatīts koks, kura stumbra diametrs ir vismaz pieci metri, bet, atbrīvojot mazākus kokus no dažādiem traucēkļiem, tie nākotnē varētu kļūt par dižkokiem.

Ja arī tavā  ceļa malā vai saimniecībā aug kāds topošais dižkoks (d>50cm), var sazināties ar Aiju Kaškuri, zvanot uz tālruni 29277393 vai rakstot e-pastu aija.kaskure@inbox.lv.

Dižkokiem ir ne vien īpaša bioloģiskā vērtība, bet arī kultūrvēstures mantojuma nozīme. Pie varenajiem kokiem senču paaudzes lūgušas Dievu, mielojušas veļus, svinējušas svētkus, ierīkojušas dores jeb bišu stropus.
Vēl padomju laikos entuziastu un inteliģences kustība “Dižkoku atbrīvotāju grupa” jeb dageri atrada veidu, kā rūpēties par varenajiem senču ozoliem.
Tagad par to aizsardzību atbild Dabas aizsardzības pārvalde, kas lēš – patlaban apzināti un aizsargājami ir vien piektā daļa dižkoku.


Latvijas Televīzijas (LTV) konkursā "Par ideju pieteikumu iesniegšanu Latvijas simtgades seriāla radīšanai LTV" par uzvarētāju pasludināts SIA "Red Dot Media" iesniegtais seriāla projekts "Sarkanais mežs".

Seriāls ir uz patiesiem notikumiem balstīta drāma par nacionālās pretošanās kustību Latvijā pēc padomju varas okupācijas, seriāla darbībai stiepjoties vairāku gadu desmitu garumā.

Seriāla galvenie tēli būs latvieši, kas angļu un amerikāņu specdienestu atbalstīti, spītīgi pretojas padomju režīmam, taču saskaras ar nepārvaramu Valsts drošības komitejas pretspēku. Stāsta notikumi norisināsies gan Kurzemes mežos un Rīgā, gan vienā no nacionālo partizānu atbalsta punktiem - Londonā.
Tāpat kā jebkurā laikmeta drāmā, seriālā būs vērojamas arī tai raksturīgās varoņu cilvēciskās kaislības un pārdzīvojumi.

Žūrijas komisijas pārstāvis režisors Viesturs Kairišs atzina, ka konkursa laikā galvenie favorīti iezīmējās ļoti skaidri. Viņš norādīja, ka konkursā tika vērtēta ne tikai iesniegtā seriāla projekta atbilstība Latvijas simtgades konceptam, bet arī tas, kurš no seriāliem būtu kvalitatīvāk īstenojams, lai ideja realizētos maksimāli izcilā rezultātā.

Komisijas otru lielāko balsu skaitu LTV ideju konkursā par simtgadei veltītu seriālu ieguva SIA "Studija Centrums" iesniegtais projekts "Dzejniece", kas ir stāsts par dzejnieces Mirdzas Ķempes likteni. Šī ir biogrāfiski vēsturiska drāma, kas iezīmē būtiskākos notikumus Latvijas 20.gadsimta vēsturē, sākot no valsts izveidošanas laika līdz pat 70.gadiem.
Tos atspoguļo arī Ķempes liktenis - gan aktīvi iesaistoties brīvvalsts kultūras un sabiedriskajā dzīvē, gan kļūstot par okupācijas režīma apdziedātāju un vienlaikus atbalstot jaunu, talantīgu dzejnieku izaugsmi, nonākot konfliktā pašai ar savu talantu un sirdsapziņu. Konkursa komisija pieņēmusi lēmumu turpināt sarunas ar komandu par seriāla scenārija tālāku attīstību.

LTV ideju konkursā par Latvijas simtgadei veltīta seriāla izveidi iesniegto projektu izvērtēšanas termiņš tika pagarināts līdz šā gada marta beigām.
LTV plāno veidot Latvijas valsts simtgadei veltītu seriālu, un izsludināja konkursu par idejām seriāla radīšanai. 
Vidzemes Tūrisma asociācija (VTA), sadarbojoties ar 25 Vidzemes un Dienvidigaunijas pašvaldībām un organizācijām, ir uzsākusi Interreg Igaunijas/Latvijas pārrobežu programmas projekta “Zaļie Dzelzceļi” jeb “Green Railway” īstenošanu.

Projekts "Green Railways" paredz bijušo dzelzceļa līniju infrastruktūras sakārtošanu Vidzemē un Dienvidigaunijā, kopumā izveidojot aptuveni 750 km garu kopīgu velo/kājāmgājēju maršrutu, kura lielākā daļa ved pa bijušajām dzelzceļa līnijām.

Projekta plānotās aktivitātes Vidzemē ietver bijušo dzelzceļa līniju segumu atjaunošanu un piemērošanu nemotorizētajam transportam, koka tiltiņu un margu uzstādīšanu, atpūtas vietu izveidi un bijušo dzelzceļa infrastruktūras objektu uzlabošana, kājāmgājēju, velobraucēju skaitītāju uzstādīšanu, kā arī citas aktivitātes.
Tāpat paredzēta maršruta marķēšana dabā, kā arī vietējās un ārvalstu aktivitātes maršruta popularizēšanai. 

Līdzīgi projekti jau ir īstenoti vairākās Eiropas Savienības valstīs, kur bijušie dzelzceļi tiek veiksmīgi piemēroti tūrismam dodot iespēju vietējiem iedzīvotājiem radīt un attīstīt īpaši interesantu, vēsturisku un kultūras bagātu tūrisma piedāvājumu, kas būtu izmantojams visu gadu, piemēram, dažādiem velo un pārgājienu maršrutiem, nūjošanai, zirgu izjādēm vai slēpošanai un izbraucieniem suņu pajūgos ziemas sezonā.     
Basketbola klubs “VEF Rīga” sadarbībā ar "Rietumu Bankas labdarības fondu"  līdz 31.maijam aicina Latvijas skolēnus piedalīties konkursā un iegūt savai skolai āra basketbola grozu. Kopumā tiks dāvināti seši grozi - trīs skolām Latvijas reģionos un trīs Rīgā.

Projekta mērķis ir popularizēt basketbolu un veselīgu dzīvesveidu, kā arī aktīvu brīvā laika pavadīšanu bērnu un jauniešu vidū.

 Ir divi veidi, kā piedalīties konkursā:

1.  sociālajos tīklos publicē foto vai video, tekstā minot savu skolu, iemeslu, kāpēc tā ir pelnījusi āra basketbolu grozu, kā arī pievienojot haštagu #vefgrozs. Piemēram: "Manai skolai X ir nepieciešams #vefgrozs, jo ...");

2.  sūti pieteikumu vēstuli uz e-pastu info@vefriga.com vai pa pastu uz adresi Blaumaņa ielā 36-9, Rīgā, LV-1011 ar norādi “#vefgrozskonkursam”.

Groza ieguvējus noteiks sacensība sociālajos tīklos Instagram, Twitter, Facebook un iesūtītās vēstules, kā arī vērtējums no žūrijas komisijas, ko veidos "VEF Rīga" un "Rietumu Bankas labdarības fonda" pārstāvji.

Vērtējot pieteikumus sociālajos tīklos, tiks ņemts vērā arī foto, video radošums un oriģinalitāte, kā arī sociālo tīklu lietotāju atbalsts - "patīk" (like) skaits pie konkrētās publikācijas sociālajos tīkos.
Foto, video vai vēstulē jābūt paskaidrotai nepieciešamībai pēc basketbola groza, piemēram, attēlojot pašreizējā groza stāvokli, vai vietu, kur šobrīd basketbola groza nav, bet to vēlētos uzstādīt.

Konkursā var pieteikties skolēni no 1. līdz 12. klasei, piedaloties gan klasei kopā, gan individuāli.
Ar žūrijas vērtēšanas kritērijiem un konkursa nolikumu var iepazīties šeit.

No astoņiem Latvijas novadiem – Viļakas, Aglonas, Auces, Līgatnes, Gulbenes, Aizkraukles, Talsu un Pāvilostas – projekta “LMT Latvijai” ietvaros saņemtas 140 idejas.
Pēc pašvaldību un LMT žūrijas vērtējuma otrajā kārtā izvirzītas 127 ieceres.
Ikviens interesents līdz 21.aprīlim aicināts balsot par labākajām iniciatīvām novadu attīstībai. 

Šogad konkursā pieteiktajās iecerēs izteikti jūtama novadu gatavošanās Latvijas simtgadei. Idejas lielākoties ietver apkārtējās vides uzlabošanu un sakārtošanu iedzīvotāju atpūtai un sportam, brīvā laika pavadīšanai un sabiedriskās dzīves izaugsmei.

Par visiem projektiem balsot var interneta vietnes www.lmt.lv sadaļā “LMT Latvijai”.

Projektu īstenošanai šogad kopumā tiks sniegts atbalsts 64 tūkstošu eiro apmērā. Konkursa uzvarētāju projektu realizācijai katram novadam paredzēts piešķirt astoņus tūkstošus eiro finansējumu. 

Projekta “LMT Latvijai” mērķis ir veicināt sabiedrisko dzīvi Latvijas novados, atbalstīt privātpersonu, juridisku personu un nevalstisko organizāciju iniciatīvas novadu sabiedriskās dzīves izaugsmei, īpaši sekmējot vides uzlabošanas projektus, projektus ar plašu sabiedrības iesaisti un aktīva dzīvesveida popularizēšanu. 

Kopš 2011.gada projektu konkursa realizācijas laikā kopumā īstenoti vairāk nekā 145 iedzīvotājiem nozīmīgi projekti visā Latvijā.
Šodien Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji prezentēja valsts pārvaldes sociāli informatīvo kampaņu jeb pretkrāpšanas kustību - "#atkrāpies", ar mērķi cīnīties pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību.
Kustības ilgtermiņa uzdevums ir panākt iedzīvotāju nulles toleranci pret krāpšanos mūsu valstī.

Kampaņas idejas pamatā ir valsts pārvaldes iestāžu, uzņēmēju, sociālo partneru, kā arī ikviena sabiedrības locekļa apvienošanās kopīgai cīņai pret krāpšanu.
Kampaņā īpaša uzmanība tiek pievērsta preventīvajiem pasākumiem, tostarp sabiedrības informētības un izpratnes veicināšanai par ēnu ekonomiku, krāpšanu un negatīvajām sekām, kādas tā atstāj uz katru indivīdu un valsts kopējo labklājības līmeni.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule norādīja, ka krāpšanās, īpaši nodokļu jomā, ir ļoti grūti pakļaujama cīņai, ja sabiedrība pret to izturas kā pret pašsaprotamu parādību. "

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska sacīja, ka godprātīga sabiedrības attieksme un rīcība ir veiksmes atslēga ēnu ekonomikas un korupcijas apkarošanai, kā arī valsts labklājības līmeņa celšanai.

Šā gada martā veiktās pētījumu kompānijas SKDS aptaujas dati liecina, ka krāpšanas problēma Latvijas sabiedrībai ir ļoti aktuāla.

65,8% aptaujāto atzina, ka, viņuprāt, valstī ir augsts kopējais negodīguma līmenis. Respondenti norāda, ka būtiskākā problēma Latvijā ir kontrabandas alkoholisko dzērienu un cigarešu izplatība - tā domā attiecīgi 50,2% un 50,9% aptaujāto. Savukārt 29,6% respondentu par būtisku problēmu Latvijā uzskata viltotu apģērbu un apavu tirdzniecību. Šīs ir arī jomas, kurās Latvijas iedzīvotāji pēdējo trīs gadu laikā visbiežāk ir saskārušies ar negodīgām darbībām.

Pretkrāpšanas iniciatīvā "#atkrāpies" iesaistījušās vairāk nekā 20 valsts pārvaldes institūcijas un sadarbības partneri.

Pretkrāpšanas kustībā aicināti iesaistīties visi Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi un organizācijas - gan ikdienā apņemoties rīkoties godprātīgi, gan nestāvot malā un ziņojot, ja pamanītas krāpnieciskas darbības. Tāpat kustības atbalstītāji aicināti izmantot kampaņas zīmolu ikdienas komunikācijā. Pretkrāpšanas kustības interneta vietnē "www.atkrapies.lv" iespējams lejupielādēt kampaņas plakātu, vizuālos materiālus mājaslapām un sociālajiem tīkliem, kā arī ir iespēja pieteikties īpašajai uzlīmei, kuru var izvietot uz uzņēmumu, iestāžu vai veikalu durvīm. Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti izmantot mirkļbirku "#atkrāpies".

Nākamā mēneša laikā visas kustībā iesaistītās organizācijas nodrošinās plašu informāciju, izglītojot sabiedrību par krāpniecības kaitējumu un sniedzot praktiskus padomus, kā nekļūt par krāpnieku upuriem un neiegādāties viltotas preces. Sadarbībā ar tirdzniecības centru "Rīga Plaza" visu aprīli veikala apmeklētāji varēs apskatīt kampaņas ietvaros tapušo izstādi, lai rūpīgāk iepazītos ar dažāda veida viltojumiem.
Jau no sestdienas, 1. aprīļa Latvijā mainīsies nosacījumi klientu autorizācijai un darījumu veikšanai internetbankās – papildus ierastajām kodu kartēm tiek ieviesti arī jauni, inovatīvi un droši risinājumi.
Tādēļ Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) aicina visus banku klientus pārliecināties, ka arī pēc 1. aprīļa tiem būs pieejamas internetbankas ar atbilstošiem pieejas rīkiem.

Risinājumu klāsts ir plašs – bankās ir padomāts gan par aktīviem mobilo ierīču lietotājiem, gan arī par klientiem, kas nevar vai nevēlas izmantot jaunākos tehnoloģiskos rīkus.

Banku veiktās izmaiņas pieejā internetbankām un  maksājumu veikšanā ir saistītas ar paaugstinātām IT drošības prasībām, kas iekļautas Eiropas Banku iestādes (European Banking Authority) vadlīnijās un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos.

Kodu kartēm pievienosies citi ērti un droši autentifikācijas risinājumi

Virknē lielāko Latvijas banku joprojām būs iespējams izmantot kodu karti, pievienojot tai papildu autorizācijas elementu – īsziņu uz klienta mobilo tālruni.
Īsziņā tiks atsūtīts unikāls kods, kas derīgs konkrētajam darījumam internetbankā.
Lai pēc 1. aprīļa varētu izmantot šo autentifikācijas veidu, klientiem ieteicams jau tagad apstiprināt bankā sava mobilā tālruņa numuru.

Atsevišķos gadījumos tiek paredzētas arī iespējas veikt  maksājumus tikai ar kodu kartēm, un šādas iespējas dažas bankas piedāvā īpaši maza apmēra maksājumiem līdz 30 eiro, maksājumiem starp saviem kontiem, iekšbankas maksājumiem vai maksājumiem uz saņēmējiem tā saucamajā “baltajā sarakstā” – tas ir klienta paša izveidots un apstiprināts uzticamo maksājumu saņēmēju saraksts, kurā var iekļaut, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzējus un citus regulārus maksājumu saņēmējus, kā arī ģimenes locekļus u.c.

Klientiem arī turpmāk būs pieejami dažādi kodu kalkulatori, kas nodrošina brīvu darbošanos internetbankā.
Tāpat klientiem, kas vēlas, ir iespēja izvēlēties sadarbību ar tādu banku, kas piedāvā ienākšanai internetbankā izvēlēties Latvijas valsts oficiālo e-parakstu. Virkne banku jau piedāvā, un vairākām ir tuvākajos nākotnes plānos ieviest dažādus risinājumus mobilajām ierīcēm – mobilās lietotnes.

Internetbanku lietotāju skaits Latvijā 2016. gada beigās, pēc LKA datiem, bija 1,44 miljoni banku klientu, kas ir par ~30 tūkstošiem klientu vairāk nekā 2015. gada beigās.

Par augsta riska teritorijām, kur bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, šogad atzīti 27 Latvijas novadi,  informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Valsts apmaksātā vakcinācija kopumā Latvijā paredzēta aptuveni 34 200 bērniem no gada līdz 18 gadu vecumam, kuru dzīvesvieta deklarēta ērču encefalīta endēmiskajās teritorijās - Alsungas, Pāvilostas, Ventspils, Kuldīgas, Pārgaujas, Engures, Dundagas, Kocēnu, Lubānas, Vaiņodes, Rucavas, Skrundas, Kandavas, Amatas, Baldones, Talsu, Vārkavas, Mērsraga, Aizputes, Sējas, Rugāju, Priekuļu, Durbes, Mālpils, Grobiņas, Gulbenes un Rojas novados.

Tāpat valsts apmaksāta vakcinācija pilnā apmērā paredzēta arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem visā Latvijas teritorijā neatkarīgi no dzīvesvietas.

Lai izveidotos noturīga imunitāte, bērnam jāsaņem trīs vakcīnas devas.

Lai saņemtu valsts apmaksāto vakcināciju pret ērču encefalītu, bērna vecākiem jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un abpusēji jāvienojas par izdevīgāko vakcinācijas veikšanas laiku.

Endēmiskajos rajonos pērn valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu tika uzsākta 3506 bērniem no gada līdz 17 gadiem, kas ir par 422 bērniem vairāk nekā 2015.gadā, kad vakcinācija tika sākta 3084 bērniem.

Pērn Latvijā reģistrēti 230 saslimšanas gadījumi.

Ar ērču encefalīta vīrusu inficētas ērces pēdējos gados konstatētas mežos un krūmājos visā Latvijas teritorijā.
Pēc SPKC datiem, aptuveni 30% ērču, kas piesūkušās iedzīvotājiem, ir inficētas ar ērču encefalīta vīrusu, tādēļ risks saslimt pēc ērces koduma ir ievērojams.

Saslimstību ietekmē ne tikai ērču aktivitāte un inficētība, bet arī iedzīvotāju samazināts vai palielināts kontakts ar ērču izplatības vietām, ko savukārt nosaka laika apstākļi, sēņu un ogu daudzums, rekreācijas vietu, parku un dārzu sakoptība, iedzīvotāju informētība par saslimstības profilakses pasākumiem, imunizācijas līmenis un citi faktori, norāda SPKC.

Visvairāk saslimšanas gadījumu ar ērču encefalītu pērn konstatēti Alsungas novadā. Augsta saslimstība novērota arī Pāvilostas , Ventspils , Kuldīgas , Pārgaujas un Dundagas novados.
Turpinot iepriekšējo gadu sadarbību, AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir noslēgusi līgumu ar Valsts asinsdonoru centru (VADC) par Donordienu rīkošanu Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā.

Šogad asins varēs ziedot divas reizes mēnesī.
To varēs darīt Rīgas Centrālās stacijas bijušajā uzgaidāmajā telpā no plkst.9 līdz plkst.14.

Ziedot varēs 31.martā, 7.aprīlī un 28.aprīlī, 13.maijā un 26.maijā, 9.jūnijā un 30.jūnijā, 14.jūlijā un 28.jūlijā, 11.augustā un 25.augustā, 8.septembrī un 29.septembrī, 13.oktobrī un 27.oktobrī, 10.novembrī un 24.novembrī, kā arī 8.decembrī un 29.decembrī.

LDz sadarbojas ar VADC vairākus gadus, piesaistot vairākus simtus asins ziedotāju un tādējādi palīdzot daudziem nelaimē nonākušajiem, kuriem nepieciešama palīdzība.

Lai ziedotu asinis, personai ir jābūt vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Donoram jābūt veselam un paēdušam un jāsver vismaz 50 kilogramu. Pirms asins ziedošanas nedrīkst smēķēt un dzert alkoholiskos dzērienus.
Par asins ziedošanu donors saņems četrus eiro, izziņu darbavietai par papildu brīvdienas piešķiršanu, donora apliecību un konfidenciālus analīžu rezultātus.
Facebook Draugiem Twitter Instagram