Tikai vēl 5 dienas ikviens  var nobalsot vietnē www.ainavudargumi.lv par favorītobjektiem jeb smukākajām ainavām.
2017. gada nogalē un 2018. gada sākumā par 50 nozīmīgākajām ainavām tiks apkopota papildus informācija, lai atspoguļotu ainavas mainību vairāku desmitu gadu griezumā – gan vēsturisku fotogrāfiju, gan atmiņu stāstu veidā. Savukārt Latvijas jubilejas gadā šie ainavu dārgumi tiks iemūžināti, pieaicinot profesionālus fotogrāfus.

Katrā reģionā notiks izstāde un diskusija, kurās runās par to, kādu Latviju vēlamies redzēt nākamajās simtgadēs un kas jādara, lai vēlamo mērķi sasniegtu.

Ainavu dārgumi ir vietas un teritorijas Latvijas laukos, ciemos un pilsētās, ko uzskatām par īpašām reģiona un Latvijas vērtībām, neatkarīgi no to pašreizējā aizsardzības statusa un diženuma.
Tās ir ainavas, kas spēj apstādināt ikdienas steigu, kuras vēlamies piedzīvot atkārtoti un kas satur īpašu vēstījumu, kuru vēlamies ierakstīt Latvijas vēsturē un nodot bērniem un mazbērniem.
Piemēram, Pērses upes ieteka Daugavā, Mākoņkalns Rēzeknes novadā, Graudu iela Liepājas pilsētā vai Kaltenes jūrmala un ciems.
Ainavu dārgums var būt arī pašlaik fiziski neredzama vieta, piemēram, Staburags, vai arī Likteņdārzs, kas tikai top, par kuru katram var būt savs stāsts.

Sociālajā tīklā Facebook kāda sieviete - Kristine Liepina veltījusi pārmetošus vārdus NATO karavīriem Latvijā, stāstot, ka runājusi ar kādu taksometra vadītāju, kurš viņai stāstījis, ka šie karavīri  nemaz nedzīvo ne Ādažos, ne kazarmās, ne poligonos,  bet  mitinoties Rīgas  viesnīcās un apmeklē    kafejnīcas. Sieviete sašutusi raksta, ka tas tiekot apmaksāts no nodokļu maksātāju naudas.

Minētās dāmas ierakstu facebook pamanīja arī Nacionālie bruņotie spēki un lūdza sievietei pirms izteikt tendenciozus apgalvojumus, noskaidrot faktus, kas juridiski neatbilst reālajiem faktiem.

Kā skaidro Nacionālie bruņotie spēki, tad  Ādažu bāzē kopš jūnija pastāvīgi uzturas un dzīvo aptuveni 1200 sabiedroto spēku karavīri, kuriem  nav pastāvīgi jāuzturas   kazarmās vai poligonā, ierakumos. Ikvienam karavīram ir no dienesta brīvais laiks, ko viņš var pavadīt pēc saviem ieskatiem – doties baudīt zelta rudeni Siguldā, vai ekskursijā uz Rīgu, tai skaitā arī izmantot taksometru pakalpojumus, apmeklēt restorānus, kafejnīcas un  un citus apskates objektus visā Latvijas teritorijā.
Tāpat kā skaidro bruņotie spēki – karavīru  dienesta atalgojums un uzturēšanās Latvijā,  tiek segta no NATO vai konkrētās Kanādas vadītās kaujas grupas dalībvalsts aizsardzības budžeta.

Tomēr bruņotie spēki atgādina ikvienam, ka ja kāda  rīcībā ir argumentēta informācija, ka kāds no sabiedroto spēku karavīriem ir pārkāpis sabiedrībā pieņemtās normas , tad cilvēks ir aicināts  ar konkrētiem faktiem jebkurā brīdī vērsties Latvijas Aizsardzības ministrijā.
Uzņēmums "Latvijas pasts" sācis gadskārtējo konkursu "Mans pastnieks", lai jau septīto reizi katrā Latvijas reģionā noteiktu un godinātu to pastnieku un pasta nodaļas operatoru, kuru klienti atzinuši par uzticamāko, izpalīdzīgāko un zinošāko.

Konkursa anketas aizpildīšanai un nosūtīšanai "Latvijas pastam" ar jau apmaksātu piegādi ir ievietotas visos bezmaksas laikrakstu un žurnālu abonēšanas katalogos 2018.gadam, kas oktobrī piegādāti tiem klientiem, kas kādu no preses izdevumiem ar pasta starpniecību abonējuši pēdējo trīs gadu laikā.
Aizpildītas anketas līdz 2018.gada 31.janvārim jāievieto jebkurā "Latvijas pasta" vēstuļu kastītē vai jānodod pasta nodaļā – anketas nosūtīšana ir apmaksāta.
Anketu iespējams aizpildīt un iesniegt arī tiešsaistē vietnē "anketa.pasts.lv".

Latvijas Pastā strādā vairāk nekā 1400 pastnieku un gandrīz 1200 pasta nodaļu darbinieku - pateicoties šiem uzņēmuma darbiniekiem, klienti tiek apkalpoti vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietās visā Latvijā. Latvijas Pasts aicina ar anketas starpniecību novērtēt pasta darba profesionāļu atbildību, rūpes un izpalīdzību un pateikt viņiem paldies par pašaizliedzīgo un labo darbu.

Labākais 2017.gada pastnieks un pasta nodaļas operators konkursa Mans Pastnieks ietvaros tiks noskaidrots katrā Latvijas reģionā - Rīgā, Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē. Iedzīvotāju vērtējumā labākie pastnieki un pasta operatori saņems vērtīgas balvas 100 eiro vērtībā no Latvijas Pasta.
28. oktobrī, visā Latvijā notiks Leģendu nakts.
Šogad 31 pils un muižas ļaudis zālēs, torņos, pagrabos, pagalmos un parkos uzņems viesus, lai dalītos ar ticamiem un neticamiem stāstiem, klasiskām un mūsdienīgām melodijām, izrādēm, pašmāju gardumiem un aicinātu līdzdarboties radošās aktivitātēs.
Šogad līdz ar Leģendu nakti noslēgsies arī asociācijas organizētā, ilgi gaidītā akcija “Apceļosim Latvijas pilis un muižas”.  Ceļotāji, kuri būs apmeklējuši vismaz piecus akcijas objektus piedalīsies piļu un muižu dāvāto balvu izlozē, bet aktīvākie 50 apceļotāji saņems ielūgumu uz noslēguma balli Jaunpils pilī  25.novembrī.
Katrā Latvijas reģionā Leģendu naktī ciemos aicinās pat vairākās pilīs un muižās.

Visvairāk – 11, muižās un pilīs apmeklētājus gaidīs un izklaidēs Zemgales pusē.

Abgunstes muižā tās saimnieki vedinās kopā ar rīkstnieku Agri Miku apzināt 7 tuvumā esošās svētvietas un apskatīt muižas keramikas simpozija darbus – gaismekļus. Darbnīcu vadītāja būs parūpējusies par radošām nodarbēm muižas pagrabos, kā arī būs pankūkas ar siltu tēju.
Berķenes muižā pirmo reizi notiks leģendārā muižas pārvaldnieka Jāņa Burkevica dienasgrāmatu lasījumi par dzīvi Berķenes muižā no 1892.-1896.gadam. Viesi tiks cienāti ar karstu zupu, muižas sieriem un plūškoka ziedu tēju.
Elejas muižas parkā un Tējas namiņā būs baudāmas aristokrātiskas izpriecas – ilūzijas un burvju triki, muzikāli priekšnesumi un uguns šovs. To papildinās izzinoša ekskursija Elejas parkā.
Jaunpils pilī tās saime aicinās atrasties starp pasaulēm, piedaloties sarunās ar Akvelīnu Līvmani, izstādes “Sarunas starp pasaulēm” autorēm Ievu Zāgmani un Līvu Bužu, dodoties ekskursijās un atklājot savu radošuma pasauli katrā pašā, kā arī laižoties deju solī ballē ar grupu “Zvaigžņu lietus”.
Lielplatones muižā tiks izspēlētas Šēnverderes muižas leģendas teatrālā deju uzvedumā “Reiz Šēnverderes muižā”. Muižas zālēs būs iespēja satikt vešerieni, apmeklēt Rozālijas buduāru un Krievzemes kņazienes Olgas atpūtas telpu. Uz kāršu spēli viesus aicinās pats barons un tā augstdzimušie draugi.
Lielvircavas muižā vispirms visi būs laipni gaidīti uz 18. gs. luteriskās draudzes sprediķi (oriģināla lasījumu) un ērģeļmūzikas koncertu Lielvircavas baznīcā. Pašā Lielvircavas muižā pēc plkst. 22.00 notiks „Vēlās tējas” baudīšana ar vieglām uzkodām, apskatot Valda Karpušenkova veco gludekļu privātkolekcijas izstādi un klausoties muižas stāstos.
Vēsturiski tematiskā ekskursijā apmeklētāji varēs doties Liepupes muižas Kungu mājā, iepazīstot vēsturiskās ekspozīcijas un baudot kino. Mazākajiem Liepupes muižas viesiem būs iespēja darboties meistarklasēs muižas mājīgajā virtuvē Leģendārās Guvernantes uzraudzībā.
Staļģenes muižā notiks apslēptās mantas meklēšana lāpu gaismā muižas parkā un vakarēšana kopā ar folkloras kopu „Liepāre” – mīklu minēšana, dziedāšana, nostāsti un radošās darbnīcas.
Tajā paša laikā, Vecauces pils ļaudis lūkosies Līvbērzes amatierteātra izrādē – D. Butrima “Kaislīgie rododendri”, degustēs smalkas pastētes, sierus, vīnus un citus labumus no muižas krājumiem, kā arī muižkundzes pavadībā izrādīs Vecauces pili.
Grāfa Kaliostro viesošanās laikā Vilces muižā būs skatāma Brīvmūrnieku izstāde, lekcija, izrāde "Kaliostro Vilcē" un pagraba burvestības - fizikas un ķīmijas eksperimenti.
Zaļajā (Zaļenieku) muižā apmeklētāji varēs doties ekskursijās ar pārsteigumiem muižas pagrabos, klausīties vokālā ansambļa “Zaļā krūze” koncertu pils zālē un baudīt siltu tēju pie ugunskura parkā.

Bagātīgs piedāvājums Leģendu nakts ceļotājus gaida arī Vidzemē.

Tur apskatāmas 10 pilis un muižas. No tām visagrāk vārtus vērs Bīriņu pilī, kuras pagalmā jau no plkst. 10:00 būs iespējams apskatīt renovēto Ūdenstorni ar atjaunotiem vēja spārniem un zem stikla grīdas eksponēto 18. gs. ķieģeļu mūra aku torņa pamatnē. Leģendu mednieku spēlē, kas norisināsies parkā, varēs izsekot vēstures stāstus, atrodot kodus un atverot slēdzenes.
Cesvaines pilī tās mūks Augusts viesus iepazīstinās ar Cesvaines pils leģendām, aicinās doties orientēties ar lāpām un baudīt siltu grūbu zupu.
Savukārt, Cēsu Jaunajā pilī apmeklētāji varēs izjust brīdi pirms 19.gs. galma balles – mūzikas baudīšana, deju un danču virpulis, smaržu nianšu atklāšana, tērpu aksesuāru gatavošana, kafija un kūciņas, kā arī kas maģiski noslēpumains un pārsteidzošs.
Dikļu pilī aicinās iepazīt un izbaudīt pils romantiku sveču un iekurtu kamīnu atmosfērā, klausoties nostāstos par pils saimniekiem un iedzīvotājiem, kā arī aplūkojot grezno kamīnu kolekciju un Atmodas laika mākslinieku gleznu kolekciju muižas labā gariņa Šarlotes pavadībā.
Jērcēnmuižas ļaudis viesus iepazīstinās ar muižu ekskursijās, aicinās uz muzikālu tikšanos ar dziesminieku Kārli Kazāku un čellisti Undīni Balodi un nodosies saviesīgām sarunām pie tējas.
Kokmuižas pilī apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt romantisku un garšīgu vakaru muižas viesistabā, dzirdēt dažādu laiku senās Kokmuižas leģendas un vērot mākslinieka Vitālija Jermolajeva mirdzošo gleznu teātri izstādē “Inner Light”.
Stāmerienas pilī ikviens aicināts doties ekskursijā sveču gaismā no pils pagraba līdz bēniņiem.
Ungurmuižā muzicēs Evita Zālīte un Ivars Hermanis krievu romanču vakarā “Zvaigznes debesīs...”, kā arī vakara gaitā būs klausāmi stāstījumi par muižas vēsturi un tās saimniekiem.
Veselavas muižā notiks “Klaunu parāde galmā”, kuras ietvaros būs ēnu teātris “Viltus mīla”, akustiskās mūzikas koncerts, dziedājumi, klauna triki, foto izstādes, nakts pastaiga muižas dārzā, senlietu kambara apmeklējums, ekskursija gida pavadībā, foto salons, ēšanas prieki un kafija, balle ar grupu "Apvedceļš".
Zvārtavas pilī apmeklētājiem būs iespēja iepazīt pili, klausīties stāstos par tās vēsturi un apskatīt izstādītās ekspozīcijas, kā arī piedalīties mākslinieku radošajās darbnīcās.

Kurzemes pusē ciemiņus gaidīs 7 muižās un 1 pilī.

Viena no muižām ir Apriķu muiža, kurā varēs apskatīt muižas vēsturisko ēku, klausīties pagrabu “pastāstus”, izbaudīt muižas ķēķa noskaņas un radoši darboties muižas bēniņos.
Rudens noskaņās Dundagas pilī būs Lielandele pils pagalmā. Tur notiks seno amatu prasmju izrādīšana, danči, rotaļas un spēles, bet pils Lielajā zālē kokļu ansambļa ,,Kārta" un vijolnieces L. Melderes-Šestakovas koncerts.
Uz Dzērves muižu Cīravas pagastā aicināts ikviens, kurš vēlas piedzīvot jautrus brīžus, piedaloties orientēšanās spēlē sveču gaismā ar pārsteigumiem un klausoties spoku, blēņu stāstos.
Padures muižā būs jūtams starpkaru periods vietējā akordeonista Viļa spēlē, svinga deju ritmos, rokdarbu meistarklasēs un vietējo amatieru spēles ainā no Jāņa Lejiņa lugas “Nebrauc tik dikti” 1930.gads.
Šlokenbekas muižas zālēs apmeklētāji tiks aicināti uz dokumentālo kinožurnālu seansiem par Milzkalnes ciemu un Šlokenbekas muižu, radošajām darbnīcām, degustāciju Kandžas laboratorijā un muzikālu teātra izrādi “Salidojums”, pēc kuras būs iespēja ballēties līdz pusnaktij.
Kūku mīļi īpaši gaidīti būs Vadakstes muižā, kur no plkst. 17:00 būs kūku meistarklases, izstāde, degustācijas un noslēgumā koncerts.
Ventas upes krastā būs apskatāma 19. gadsimta arhitektūras pērle – Skrundas muiža, bet Ventspils Livonijas ordeņa pilī būs klausāmas džeza leģendas ar Laimi Rācenāju.
Latgalē ciemos gaidīs Krustpils pils un Arendoles muiža
Krustpils pilī, kur tās gidi vedīs ekskursijā sveču gaismā, un Arendoles muižā, kurā no plkst. 18.00 notiks ceļojošā mūzikas un mākslas festivāla “Vadātājs” 2017. gada sezonas noslēgums. Tajā piedalīsies etīžu teātris “Nerten”, multiinstrumentālists Oskars Jansons ar grupu „Jūk”, indie mūzikas grupa „Sigma”, kā arī Artūrs Punte un Semjons Haņins no tekstgrupas „Orbīta”.
 

Ceļotāji ir aicināti pievērst uzmanību pasākumu norises laikiem un ieejas maksām, jo ir gan maksas, gan bezmaksas pasākumi.
Vairāk informācija par Leģendu nakts norisi un pasākumu programmas pieejamas Latvijas Piļu un muižas asociācijas interneta vietnes pilis.lv sadaļā “Notikumi” (kalendārā),kā arī piļu, muižu interneta vietnēs un sociālajos tīklos.

Leģendu nakts ir Latvijas Piļu un muižu asociācijas organizēta un tās biedru rīkota ikgadēja akcija ar mērķi popularizēt Latvijas piļu un muižu unikālo kultūras mantojumu, veicināt vietējo tūrismu un pagarināt tūrisma sezonu. Ik gadu akcijā iesaistās apmēram 30 Latvijas pilis un muižas.
Bigbank jau ceturto gadu pēc kārtas izsludina labdarības kampaņu #laiBigbankZiedo.
Tās laikā ikviens sociālo tīklu lietotājs ir aicināts dalīties ar selfijiem, kuros tie ir redzami kopā ar saviem mājdzīvniekiem un pievienot tēmturi  #laiBigbankZiedo.
Par katru publicēto selfiju banka ziedos 1,00 eiro dzīvnieku patversmei “Labās mājas”.  

Jau ikgadējas labdarības kampaņas ietvaros Bigbank ar sociālo tīklu lietotāju atbalstu novirza līdzekļus Juglas dzīvnieku patversmei “Labās mājas”. Šogad līdzekļi tiks iztērēti telpu apkurināšanai ziemas mēnešos, lai ikviens patversmē esošais mājdzīvnieks varētu gada aukstāko laiku pavadīt siltumā.
Kampaņa turpināsies līdz brīdim, kad būs savākta maksimālā ziedojuma summa – 4000 eiro.

Labdarības kampaņas #laiBigbankZiedo mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par dzīvnieku labturības jautājumiem. Bigbank aicina atbalstīt kampaņu ne vien informatīvi, bet arī pašiem līdzdarboties patversmes dzīvē, ziedojot tai ļoti nepieciešamos līdzekļus dzīvnieku uzturēšanai.

Šogad par kampaņas dalībniekiem, veidojot selfijus ar saviem mīluļiem, jau ir kļuvušas tādas Latvijā pazīstamas personas kā Aina Poiša, Samanta Tīna, Rūta Dūduma, Anete Ozoliņa, Olga Rajecka, Liene Greifāne un Andris Bulis.

Vairāk par pasākumu var izlasīt šeit
Jau divpadsmito gadu pēc kārtas ar spēkavīru palīdzību Rīgas Zooloģiskajā dārzā tiks svērti raženākie Latvijā izaugušie ķirbji „Latvijas lielākā ķirbja čempionātā”. Čempionāta organizētāji, veikalu tīkls „Maxima Latvija”, aicina pieteikties ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kuram šosezon izdevies savā dārzā izaudzēt varena izmēra ķirbi. Pieteikties čempionātam iespējams līdz 20. oktobrim.
 
Lai piedalītos konkursā, dalībniekiem jānomēra sava ķirbja apkārtmērs gan horizontāli, gan vertikāli.
Šie dati kopā ar ķirbja atrašanās vietu un savu tālruņa numuru jānorāda pieteikuma anketā.
Tāpat konkursam pieteikties iespējams arī zvanot pa bezmaksas tālruni 80002020 vai rakstot uz e-pasta adresi info@maxima.lv ar norādi „Pieteikums konkursam „Latvijas lielākā ķirbja čempionāts””. 
 
Lai arī slapjā un vēsā laika dēļ, apstākļi ķirbju audzēšanai šogad nav bijuši pārlieku labvēlīgi, Latvijas ķirbju audzētāju ģimenes katru gadu pierāda, ka varena ķirbja izaudzēšanai savā dārziņā ir nepieciešamas rūpes un pacietība un laika apstākļi nav noteicošais. Aizvadītajā gadā tika uzstādīts rekords – par uzvarētāju kļuva 404 kg smagais ķirbis no Kurmāles pagasta, Kuldīgas novadā, arī šogad čempionāta dalībniekiem ir visas iespējas šo rekordu pārspēt.
 
Divpadsmitais „Latvijas lielākā ķirbja čempionāts” norisināsies 26. oktobrī plkst. 11.00 Rīgas Zooloģiskajā dārzā.
Iespējams, ka tieši oža ir lielā mērā atbildīga par to, ka veidojas liekais svars.

Pie šāda secinājuma nonākuši Kalifornijas Universitātes pētnieki, veicot eksperimentu ar pelēm: ēdot treknu barību, peles, kurām uz laiku bija atņemta spēja saost, saglabāja normālu svaru, bet peles, kurām visas maņas darbojās normāli, ar tāda paša daudzuma un uzturvērtības barību pieņēmās svarā divkārtīgi. Tika novērots arī, ka vēl tuklākas kļuva peles, kurām smaržas sajūta bija īpaši attīstīta. 

Šis pētījums ļauj izdarīt pieņēmumu, ka ožai ir liela loma vielmaiņas procesos: ja ēdienu nespējam saost, organisms uzņemtās kalorijas drīzāk “nodedzinās”, nevis uzkrās. 
Latvija un Lietuva ierindojusies otrajā un trešajā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru nodarbinātie iedzīvotāji darba vecumā zina kādu ārzemju valodu, liecina Eiropas statistikas biroja  dati.

Latvija un Lietuva statistikā atpaliek tikai no Eiropas pundurvalsts Luksemburgas. Lietuvā 97 % (salīdzinot ar Luksemburgas 99 %) no nodarbinātajiem iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem zina vismaz vienu valodu, izņemot lietuviešu, savukārt Latvijā tikai latviešu valodu zina katrs divdesmitais darba ņēmējs , bet vismaz divas valodas zina 95% nodarbināto.
 
Arī trešā Baltijas valsts - Igaunija ierindojusies topa desmitniekā, ar 86 % ierindojoties topa astotajā vietā. Topa augšgalā vēl ir arī Dānija, Slovēnija un Zviedrija.

Eiropā vissliktāk svešvalodas zina Ungārijā. Problēmas sarunāties angļu valodā varētu būt arī Bulgārijā un Spānijā. Pārējās Eiropas Savienības valstīs ir vismaz 58% iespēja, ka kāds runās valodā, kas nav vietējā. 

 Vispopulārākā  otrā valoda ir angļu, tai seko franču , spāņu un vācu valoda.
Mazāk par pusi jeb 47 procenti valsts iedzīvotāju uzskata, ka miegam velta pietiekami daudz laika. Tas ir par 4% vairāk nekā pērn.

Vismazāk par pietiekamu miega daudzumu piedomā iedzīvotāji 25 -34 gadu vecumā. Šajā aptaujāto grupā vien 38 procenti atzina, ka ikdienā cenšas gulēt gana daudz. Savukārt visvairāk laika miegam velta seniori .  

Vērtējot aptaujāto atbildes pēc dzimuma, secināms, ka sievietes guļ vairāk nekā vīrieši – ja dāmu vidū miegam pietiekoši daudz laika velta puse, tad kungu vidū 43 procenti.

Atklājas, ka labākais miegs ir galvaspilsētas iedzīvotājiem -51% rīdzinieku atbildējuši, ka ikdienā piedomā pie optimāla miega daudzuma. Tikmēr vismazāk laika miegam velta lauku apvidos dzīvojošie, vien 44%.
Kā stāsta speciālisti, mums katram būtu jāguļ 9 stundas diennaktī – vislabāk 7 stundas naktī un 2 – diendusā.

Miega trūkums veicina nogurumu, izraisa nervozitāti un kopumā manāmi mazina dzīves kvalitāti. Rezultātā nepietiekams miegs ar laiku var pat rezultēties grūtībās aizmigt.
Klāt ir apkures sezona un ugunsdzēsēji iesaka mājokļos iztīri skursteni un iegādāties dūmu detektoru, jo ik gadu -  sākoties aukstam laikam, pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures lietošanu - netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanu. 

 Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos  šogad  gājuši bojā jau 8 cilvēki, bet cietuši - 52.
Ugunsdzēsēji 2017.gadā jau 520 reizes devās uz ugunsgrēkiem, kuros dūmvados dega sodrēji. 

Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā - var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu.
VUGD atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši.

Lai samazinātu iespēju ciest vai iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina ierīkot dūmu detektorus, kā arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus, kas mājokļa iemītniekus ar skaļu signālu brīdinās par draudošajām briesmām.

Glābēji atgādina, ka no  2020.gada 1.janvāra visas dzīvojamās ēkas un dzīvokļi būs obligāti  jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem.
Diemžēl, bet tā tas ir un pēdējos desmit gados situācija diži nav mainījuises.
32% vecāku Latvijā bērnu audzināšanā izmanto miesas sodus, bet 54% nezina, ka tas ir aizliegts ar likumu kopš 1998.gada. 

Miesas sodi nav tikai sišana, bet arī arī purināšana, mešana, kniebšana, košana, spiešana palikt noteiktā pozā, piespiedu vielu uzņemšana, vai pretēji, badināšana, matu raustīšana un citas fiziska rakstura audzināšanas metodes. Speciālisti norāda, ka fiziska sodīšana bērnu nemāca, bet gan pazemo, kā arī var radīt miesas bojājumus. Bērns vēlāk var atcerēties tikai pašu sodu, nevis tā iemeslu.

Kā pauduši 24% aptaujāto, stipra sišana ar roku nebūtu aizliedzama. Savukārt 49% respondentu norādījuši, ka nevajadzētu aizliegt pērienus vai uzšaušanu.
Runājot par iejaukšanos publiskā bērnu fiziskā sodīšanā, pētījuma dati liecina, ka 34% respondentu neiejaucas šādās situācijās, bet 42% gribētu iesaistīties, taču nezina kā to pareizi izdarīt. 24% respondentu norādījuši, ka mēdz šādās situācijās iejaukties.



Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis, ka 10 nozarēs, kas strādā vispārējā un mikrozuņēmumu nodokļu režīmā, gadā kopumā netiek deklarēti 776 miljoni eiro, kas tiek samaksāti aplokšņu algās.

VID apkopotie dati liecina, ka  naudas izteiksmē lielākās aplokšņu algu summas vispārējā nodokļu sistēmā strādājošajiem tiek maksātas tirdzniecībā un transporta nozarē.
Savukārt lielākais nedeklarēto ienākumu īpatsvars – gandrīz 32% - ir operācijās ar nekustamo īpašumu.

VID vispārējā finanšu noziedznieka profilu raksturo šādi - labi izglītots, situēts cilvēks, pārzina tehnoloģijas.

Savukārt aplokšņu algu saņēmēji visbiežāk ir cilvēki vecumā no 45 līdz 55 gadiem, pārsvarā vīrieši un laulību šķīrušas personas. 

Pēc VID secinātā - tipiskie aplokšņu algu saņēmēji neizprot nodokļu maksāšanas jēgu, ir ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, ar kredītsaistībām un apgādājamajiem. Un lielākajai daļai aplokšņu algu saņēmēju ir zema kvalifikācija. 
Bet ļoti bieži ir arī situācijas, kad tiešām uzņēmuma darbinieki saprotot, ka aplokšņu algas - tas ir zināms ļaunums gan viņiem, gan viņu kaut kādiem iespējamiem sociāliem labumiem, tomēr nav gatavi par to runāt, stāstīja VID.
Nākamā gada vasarā veikalos vairs nebūs bez maksas pieejami vienreiz lietojamie plastmasas maisiņi.

Šāds lēmums pieņemts, jo Latvijas iedzīvotāji plastmasas maisiņus patērē divreiz vairāk, nekā to pieļauj Eiropas Padome. Kaut arī šiem maisiņiem  gada sākumā par 25% paaugstināts dabas resursu nodoklis, patēriņš pat turpina pieaugt.

Ir noteikts, ka plastmasas maisiņi nedrīkstēs būt bezmaksas, kas nozīmē, ka veikalam būs jāskatās, kādu cenu tam uzlikt un kā samazināt plastmasas maisiņu patēriņa apjomu.

Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2019. gadam jāsamazina plastmasas maisiņu patēriņš vismaz par 80 procentiem,tā nolēmuši Eiropas Parlamenta deputāti.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pārtikas tirgotāji neizsniedz bezmaksas plastmasas maisiņus, izņemot pavisam plānos jēlajai gaļai, zivju un piena produktiem. Maisiņi augļu, dārzeņu un saldumu iesvēršanai līdz 2019. gadam jāaizvieto ar pārstrādāta papīra iepakojumu vai bioloģiski noārdāmiem vai kompostējamiem materiāliem.
Zinātnieku grupa no Oksfordas Universitātes noskaidrojusi, ka ilgstošs miegs provocē nakts murgus. Turklāt, pēc speciālistu domām, nakts murgu parādīšanos neietekmē ne alkohola lietošana, ne fiziska aktivitāte pirms gulētiešanas.

Vairākumā gadījumu nakts murgi tiek pētīti kā posttraumatiskā stresa simptoms. Tas ir stāvoklis, kas rodas pēc smagām psihotraumatiskām situācijām. 

Turklāt murgus biežāk redz cilvēki, kas guļ ilgāk par deviņām stundām.
Gan Rīgā, gan Latvijas reģionos ikgadējās UNESCO nedēļas laikā no šodienas līdz svētdienai notiks aktivitātes, kas veltītas kultūras mantojumam lietojumā, tai skaitā kulinārajam mantojumam.Šonedēļ ikviens aicināts gan iepazīties ar Latvijas un reģionu ēdiena gatavošanas tradīcijām, uzmeklēt senākas pavārgrāmatas, lūkojoties pēc Latvijas garšas, un analizēt, cik ilgtspējīgs no mūsdienu skatupunkta ir tradicionālais ēdiens Latvijā, gan apmeklēt tematiskus pasākumus.

Tāpat starptautiskās izglītības akcijas “Pasaules lielākā mācību stunda” ietvaros UNESCO nedēļas laikā ir iespējams analizēt, cik ilgtspējīgs un veselīgs ir tradicionālais ēdiens šodien.

UNESCO nedēļas  laikā apkopoto informāciju  ikviens aicināts publicēt savā vai pārstāvētās organizācijas vai iestādes Facebook lapā vai blogā, pievienojot mirkļbirku # unesconedela2017. 
Iestājoties rudenim, tiek atcelts palielinātais maksimālais braukšanas ātrums 100 kilometri stundā (km/h), kas vasarā bija ieviests atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos.
No piektdienas, 6.oktobra, pa galvenajiem autoceļiem vairs nevarēs braukt ātrāk par 90 km/h.

Paaugstinātais maksimālais ātrums vasarā bija šādos ceļu posmos:

uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, kā arī no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam;
Vidzemes šosejas (A2) posmā no Rīgas apvedceļa līdz atjaunotā seguma beigām, t.i. (25 km);
Daugavpils šosejas (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei un no Nīcgales līdz Daugavpils apvedceļam;
Jelgavas šosejas (A8) posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam uz Jelgavas apvedceļa;
atsevišķos posmos uz autoceļa Jēkabpils–Rēzekne (A12).
Japānā rīkotajā festivālā «Wara Art» apskatāmas dažādas no salmiem veidotas figūras, kas pārsteidz gan ar izmēru, gan formu. «Wara Art» festivāls risinās jau desmit gadus un ikvienam interesantam izstādītās salmu statujas ir pieejamas publiskai apskatei. 
Festivālā redzamas salmu figūras lauvas, degunradža, krokodila un pērtiķa formā.
Kā vēsta ārvalstu mediji, lai uzceltu vienu šāda veida statuju nepieciešami teju četri mēneši, kuru laikā iesaistās vairāk nekā 150 brīvprātīgo palīgu.


Cilvēki biežāk fotografē savu suni, nevis mīļoto, atklāts pētījumā par kuru vēsta jauns.lv . 

Izrādās, pat 65 procenti pētījuma dalībnieku - suņu saimnieku, atzinušies, ka biežāk fotografē savu suņuku, nevis partneri. Puse   aptaujas dalībnieku ir atzinuši: ja uz nedēļu dodies prom no mājām, daudz grūtāk ir šķirties no suņa, nevis vīra vai sievas.

94 procenti respondentu uzskata, ka suns viņiem ir ģimenes loceklis , savukārt 56 procenti pēc atgriešanās mājās vispirms steidz apsveicināties ar savu mīluli, bet tikai pēc tam – ar pārējiem ģimenes locekļiem. 
Sestdien Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Jēkabpilī un Rēzeknē pulcēsies interesenti, lai kopā klātienē rakstītu trešo pasaules diktātu latviešu valodā. Savukārt tie, kuri dod priekšroku jaunajām tehnoloģijām vai arī atrodas ārpus valsts, varēs uzrakstīt diktātu tiešsaistē vietnē raksti.org 7. oktobrī pulksten 12.00.

Diktāts norisināsies visās pilsētās un valstīs vienlaikus, un to varēs rakstīt ar savu vārdu vai anonīmi. Savu izlaboto darbu katrs dalībnieks pēc tam saņems individuāli. Pieteikties rakstīšanai klātienē iespējams mājas lapā raksti.org, savukārt rakstīt diktātu tiešsaistē varēs bez iepriekšējas reģistrācijas.

Pērnā gada diktāta autors, rakstnieks Pauls Bankovskis uzsver, ka diktātu rakstīšana ir viens no valodas mācīšanās vienkāršākajiem rīkiem. Lai gan pērn diktātu pilnīgi pareizi uzrakstīja vien divi no 789 cilvēkiem, tas nav iemesls nobīties un neizmēģināt savus spēkus vēlreiz. Šoreiz tekstu ir radījis rakstnieks Nils Sakss, un tas būs ne vien valodas, bet arī gastronomisks piedzīvojums ar slaveno kulinārijas guru Džeimiju Oliveru.

Labojot diktātu, atzīmes netiks liktas, taču būs norādītas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas un to skaits, lai ikviens pats var novērtēt savas zināšanas. 
Zinātnieki jaunā pētījumā noskaidrojuši, ka cilvēkiem, kuri no rītiem nemēdz ieturēt brokastis, ir lielāks risks piedzīvot artēriju apkaļķošanos un ciest no sirds un asinsvadu kaitēm.

Aptuveni 3% no pētījuma dalībniekiem iekļāvās pirmajā grupā, kas brokastis neietur, bet iztiek tikai ar rīta kafiju, sulu vai kādu citu dzērienu. Savukārt 69% iekļāvās vidējā grupā, ieturot nelielas brokastis, bet atlikušie 28% no rītiem mēdza ieturēt pamatīgu maltīti.

Pētnieki atklāja, ka pirmo divu grupu indivīdi jeb tie, kuri izlaiž brokastis vai ēd maz, ir ievērojami lielāka sirds un asinsvadu kaišu riska priekšā.

Turklāt izrādījās, ka cilvēki, kuri izlaiž brokastis, ir ar lielāku ķermeņa masu un paaugstinātu asinsspiedienu, kā arī bieži vien tie piekopj neveselīgu dzīvesveidu, pastiprināti lieto alkoholu un smēķē.
Zināms, ka bagātīgas brokastis, bet niecīgākas vakariņas ir viena no svara nomešanas atslēgām.
Pēc gada, 6. oktobrī, Latvijā notiks kārtējās - 13.Saeimas - vēlēšanas, kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.
Balsstiesības Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma, kandidēt Saeimas vēlēšanās drīkst Latvijas pilsoņi, kas vēlēšanu dienā vecāki par 21 gadu.

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanās notiek no 80. līdz 60.dienai pirms vēlēšanu dienas, 13.Saeimas vēlēšanās tas būs no 18. jūlija līdz 7.augustam.

13.Saeimas vēlēšanās pirmo reizi būs spēkā nosacījums, kas paredz, ka kandidātu sarakstu drīkst iesniegt reģistrētas partijas, kuras dibinātas ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un kurās ir ne mazāk kā 500 biedru. Ja kandidātu sarakstu iesniedz partiju apvienība, tajā ietilpstošajām partijām arī jābūt dibinātām ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un apvienībā kopā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali - Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, un no katra apgabala Saeimā jāievēl noteikts deputātu skaits.
Vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli apgabala vēlētāju skatam, kāds reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas.
Saeimas vēlēšanas notiek arī ārvalstīs, un vēlētāji ārvalstīs tiek iekļauti Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Saeimas vēlēšanās balsstiesīgie pilsoņi var balsot vēlēšanu iecirkņos Latvijā vai ārvalstīs vēlēšanu dienā, noteiktos vēlēšanu iecirkņos nodot balsi glabāšanā trīs dienas pirms vēlēšanu dienas, balsot savā atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nobalsot iecirknī, vēlēšanu dienā jāaprūpē slimnieks vai vēlētājs atrodas ieslodzījuma vietā.
Vēlētāji ārvalstīs var izmanot iespēju balsot pa pastu. Balsošana Saeimas vēlēšanās tiek organizēta arī karavīriem un zemessargiem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās.
Tāpat vēlēšanu iecirkņus var izveidot uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā.

Atšķirībā no šāgada pašvaldību vēlēšanām Saeimas vēlēšanās nākošgad netiks lietoti iepriekš izveidoti vēlētāju saraksti. Vēlētājus reģistrē, par dalību vēlēšanās izdarot atzīmi pasē.
Vēlētāji, kuriem nav derīgas pases, bet ir derīga Latvijas pilsoņa personas apliecība, 13.Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties, pirms vēlēšanām izņemot īpašu vēlētāju apliecību, kas balsojot jāuzrāda kopā ar personas apliecību.
Cīņā pret krāpniecisku manipulāciju ar spēļu rezultātiem Latvijas Futbola federācija (LFF) ieviesa diennakts bezmaksas tālruni, lai nodrošinātu iespēju ikvienam ziņot par iespējamiem pārkāpumiem, informēja LFF.
Bezmaksas tālrunis būs viena no saziņas formām, lai informētu par darbībām, kuru mērķis ir manipulēt ar futbola spēļu rezultātiem materiāla labuma gūšanai.

Ar LFF varēs sazināties gan pa tālruni 60003535, gan nosūtot informāciju uz e-pastu integrity@lff.lv.
Informāciju var sniegt gan anonīmi, gan norādot savu kontaktinformāciju tālākai sadarbībai.

Lai izglītotu Latvijas futbola sabiedrību par sekām, kas iespējamas, iesaistoties pretlikumīgā spēļu sarunāšanā, LFF izveidojusi arī ilustrējošu informatīvo bukletu. Ikvienam spēlētājam, trenerim vai citai ar futbolu saistītai personai jāapzinās, ka par manipulācijām ar futbola sacensību rezultātiem, var sekot sankcijas no LFF, Eiropas Futbola federāciju savienības (UEFA) un Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA), kā arī persona var tikt saukta pie kriminālatbildības, uzsvēra LFF.

Jūnijā par iesaistīšanos manipulēšanā ar spēļu rezultātiem no Latvijas virslīgas tika izslēgta debitante "Babīte/Dinamo", bet kluba rezultātus sezonas iepriekšējās spēlēs anulēja. Savukārt jūlijā par tādiem pašiem pārkāpumiem tika diskvalificēti Latvijas pirmās līgas futbola klubi FK "Jēkabpils/JSC", FK "Ogre un otrās līgas vienība FC "Raita", kā arī četrus FK "Jēkabpils/JSC" futbolistus un FK "Ogre" galveno treneri Igoru Troicki diskvalificēja uz trim gadiem.

Cīnoties ar negodprātīgiem cilvēkiem Latvijas futbolā, LFF pēdējos gados no dalības sacensībās izslēdza vairākus klubus, kā arī vairākām personām noteica dažāda termiņa diskvalifikāciju futbola aktivitātēs. Godīgai futbola spēlei LFF veic situācijas monitoringu, apstākļu noskaidrošanu un izmeklēšanu, sadarbojoties ar valsts un pašvaldību institūcijām, UEFA un FIFA.
Valsts prezidenta kanceleja aicina Latvijas skolu 5.- 12.klašu skolēnus piedalīties radošo darbu konkursā un uzrakstīt eseju vai izveidot video, kas veltīts tēmai "Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijai dzimšanas dienā".

Desmit labāko darbu autoriem pirms Latvijas dzimšanas dienas būs iespēja tikties ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un apmeklēt Valsts prezidenta rezidenci - Rīgas pili, bet trīs pirmo vietu ieguvējiem būs iespēja kopā ar Valsts prezidentu 18.novembrī Latvijas Republikas Proklamēšanas dienas koncertā teikt savu uzrunu visai Latvijai.

Konkursa mērķis ir veicināt skolēnu patriotismu un pilsonisko līdzdalību, kā arī sekmēt skolēnu interesi par Latvijas valstiskumu un Valsts prezidenta institūciju.

Vērtējot darbus, tiks ņemta vērā autora vai skolēnu komandas radošā ideja, darba oriģinalitāte un darba atbilstība konkursa tēmai.

Darbus skolēni aicināti iesniegt līdz 23.oktobrim.

Rakstiskās esejas jāsūta uz e-pasta adresi "konkurss@president.lv", norādot konkursa dalībnieka vārdu, uzvārdu, skolu, klasi, kontakttālruņa numuru un e-pasta adresi.
Video nepieciešams ielādēt kādā no failu glabāšanas pakalpojumu sniedzēju sistēmām un attiecīgo saiti kopā ar konkursa dalībnieku vārdu, uzvārdu, skolu, klasi, kontakttālruņa numuru un e-pasta adresi nosūtīt uz e-pastu "konkurss@president.lv".
Nacionālā basketbola asociācija (NBA) nolēmusi mainīt Visu zvaigžņu spēles komandu sastāvu komplektēšanas procedūru, pirmo reizi līgas vēsturē atsakoties no Austrumu un Rietumu konferenču formāta, tajā pat laikā lielāku lomu uzticot tiem spēlētājiem, kuri tiks izraudzīti par savu vienību kapteiņiem.

Arī turpmāk notiks līdzjutēju balsojums, taču tas vairs nebūs izšķirošais Visu zvaigžņu spēles starta sastāvu noteikšanā.
Līdzjutēju balsojumam būs 50% nozīme, kamēr pa 25% dos spēlētāju un mediju pārstāvju izvēle.
Tie divi basketbolisti, kuri savās konferencēs saņems lielāko līdzjutēju atzinību, kļūs par komandu kapteiņiem, un tieši viņiem piederēs lielākā nozīme komandu komplektācijā.

Kapteiņi īpašā ceremonijā izvēlēsies savu komandu spēlētājus gan no tiem basketbolistiem, kuri balsojumā iekļuva spēles sākumsastāvā, gan tiem, kurus izvēlēsies abu komandu galvenie treneri.
Par tiem kļūs tie speciālisti, kuru vadītās vienības savās konferencēs divas nedēļas pirms zvaigžņu spēlēs būs pirmajās vietās.

Tāpat kā līdz šim Visu zvaigžņu spēlē piedalīsies 24 basketbolisti, taču komandu kapteiņi no pārējiem 22 varēs partneros izvēlēties jebkuru, neskatoties uz to, kādā konferencē viņš spēlē, piemēram, pieļaujot iespēju, ka pretējās komandās spēlē viena kluba basketbolisti, kas iepriekš nebija iespējams.

Gaidāmās sezonas NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Iepriekšējās divas sezonas NBA Zvaigžņu spēles pasākumos piedalījās arī Kristaps Porziņģis no Ņujorkas "Knicks" komandas, abas reizes piedaloties NBA Uzlecošo zvaigžņu spēlē, pārstāvot Pasaules komandu. Tāpat Porziņģis šī gada februārī Ņūorleānā uzvarēja vienā no Visu zvaigžņu spēles meistarības konkursiem.

Pagājušajā sezonā līdzjutēju balsojumā vislielāko atzinību saņēma Lebrons Džeimss un Stefans Karijs, Klīvelndas "Cavaliers" līderim uzvarot Austrumu konferencē, bet Karijam esot populārākajam Rietumu konferencē.

Līdzjutēju balsošana par 2018.gada NBA Visu zvaigžņu spēles dalībniekiem sāksies 25.decembrī.
Starta sastāvu dalībnieki kļūs zināmi 18.janvārī, bet rezervisti piecas dienas vēlāk.
Šodien   paziņoti Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" nominanti.
"Lielā Kristapa" balvai šosezon iesniegti 66 filmu pieteikumi, ko veidojuši gan filmu nozares profesionāļi, gan arī amatieri.

Balvu pasniegšanas ceremonijā, kas notiks 13.novembrī, tiks piešķirtas balvas labākajām Latvijas filmām astoņās kategorijās un labākajiem filmu ražošanā iesaistītajiem profesionāļiem 15 kategorijās.

Balvu par mūža ieguldījumu latviešu kino mākslā saņems režisori, scenāristi un producenti Roze Stiebra un Ansis Bērziņš – zīmētās animācijas aizsācēji Latvijā.

Balvai "Lielais Kristaps" nominēto filmu un profesionāļu saraksts.

Kategorijā Labākā pilnmetrāžas spēlfilma nominētas:

“Melānijas hronika”, rež. Viesturs Kairišs, prod. Inese Boka-Grūbe, Gints Grūbe, Mistrus Media
“Pirmdzimtais”, rež. Aiks Karapetjans, prod. Roberts Vinovskis, Studija “Lokomotīve”
“Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, rež. Varis Brasla, prod. Gatis Upmalis, F.O.R.M.A.
Kategorijā Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma nominētas:
“Atbrīvošanas diena”, rež. Uģis Olte, Mortens Traviks, prod. Uldis Cekulis, Vides Filmu Studija
“Pasaka par tukšo telpu”, rež. Krista Burāne, prod. Uldis Cekulis, Vides Filmu Studija
“Ievainotais jātnieks”, rež. Ilona Brūvere, prod. Ilona Brūvere, Filmu studija KINOLATS

Kategorijā Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma nominētas:

“Lidija”, rež. Andrejs Verhoustinskis, prod. Uldis Cekulis, Vides Filmu Studija
“Melleņu gari”, rež. Astra Zoldnere, prod. Kaspars Braķis, Fly For Film
“Zirdziņ, hallo!”, rež. Laila Pakalniņa, prod. Laila Pakalniņa, Kompānija Hargla

Kategorijā Labākā animācijas filma nominētas:

“Bize un Neguļa”, rež. Edmunds Jansons, prod. Sabīne Andersone, Atom Art
“Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi”, rež. Reinis Kalnaellis, prod. Vilnis Kalnaellis, SIA “Filmu studija RIJA”
“Oāze”, rež. Gints Zilbalodis, prod. Gints Zilbalodis, Bilibaba

Kategorijā Labākā debijas filma nominētas:

“Vienu biļeti, lūdzu!”, rež. Matīss Kaža, prod. Matīss Kaža, Deep Sea Studios
“Vectēva tēvs”, rež. Kārlis Lesiņš, VSIA Latvijas Televīzija
“Lidojošo mūku templis”, rež. Žanete Skarule, prod. Uldis Cekulis, Vides Filmu Studija
“Garāžas”, rež. Katrīna Neiburga, prod. Alise Ģelze, Aija Bērziņa, Tasse Film

Kategorijā Labākais spēlfilmas režisors nominēti:

Viesturs Kairišs (“Melānijas hronika”, prod. Inese Boka-Grūbe, Gints Grūbe, Mistrus Media)
Staņislavs Tokalovs (“Tas, ko viņi neredz”, prod. Guntis Trekteris, Ego Media)
Varis Brasla (“Vectēvs, kurš bīstamāks par datoru”, prod. Gatis Upmalis, F.O.R.M.A.)
Aiks Karapetjans (“Pirmdzimtais”, prod. Roberts Vinovskis, Studija “Lokomotīve”)

Kategorijā Labākā aktrise nominētas:

Sabīne Timoteo (“Melānijas hronika”, prod. Inese Boka-Grūbe, Gints Grūbe, Mistrus Media)
Maija Doveika (“Pirmdzimtais”, prod. Roberts Vinovskis, Studija “Lokomotīve”)
Akvelīna Līvmane (“Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, prod. Gatis Upmalis, F.O.R.M.A.)
Elīna Vāne (“Svingeri”, rež. Andrejs Ēķis, prod. Kristians Alhimionoks, Zanda Seņkova, Platforma Filma)

Kategorijā Labākais aktieris nominēti:

Markuss Jānis Eglītis (“Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, prod. Gatis Upmalis, F.O.R.M.A.)
Kaspars Znotiņš (“Pirmdzimtais”, prod. Roberts Vinovskis, Studija “Lokomotīve”)
Mārtiņš Vilsons (“Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, prod. Gatis Upmalis, F.O.R.M.A.)
Jevgēņijs Tkačuks (“Tas, ko viņi neredz”, rež. Staņislavs Tokalovs, prod. Guntis Trekteris, Ego Media)

Pilns nomināciju saraksts skatāms arī "Lielā Kristapa" mājas lapā.
Nominētās filmas vērtēs īpaša "Lielā Kristapa" starptautiskā žūrija, kuras sastāvā šogad strādās Renārs Vimba, režisors, Daira Aboliņa, starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas nodaļas vadītāja, Antra Cilinska, producente,  Agņeška Orila (Agnieszka Oryl), Varšavas Starptautiskais filmu festivāls (Polija), Larisa Maljukova (Лариса Малюкова), kino kritiķe, interneta žurnāls Novaja Gazeta (Krievija), Alisa Simona (Alissa Simon), Variety, Palmspringsas Starptautiskais kino festivāls (ASV), Fridriks Tūrs Fridriksons (Fridrik Thor Fridriksson), režisors (Islande).
"Lielais Kristaps" aicina ne tikai novērtēt pēdējā gada labākos sasniegumus, bet arī atklāt zemūdens pērles Latvijas kino vēsturē, bez kurām šodienas kino būtu citāds.

Tradicionāli "Lielais Kristaps" ietvaros notiek arī Studentu filmu konkurss, kuram šogad eksperti Liene Laviņa Kalnaella, Zane Peneze un Māris Prombergs izvirzījuši 14 filmas:

“Pietura Zoja”, rež. Jānis Jozauskis,
“Septiņas neveikla seksa reizes. Pirmā daļa”, rež. Liene Line,
“Drošsirdīgs mednieks”, rež. Liāna Mihailova,
“Silts klusums”, rež. Rinalds Zelts,
“Pinokio”, rež. Elita Kļaviņa,
“Augstāk, tālāk, stiprāk”, rež. Tīna Zariņa,
“Apakšstraume”, rež. Kristiāns Riekstiņš,
“Viena.Nakts”, rež. Ieva Kristofa-Norvele,
“Prezidents”, rež. Māris Bezmers,
“Smilšu kovbojs”, rež. Marta Elīna Martinsone,
“Folkmaņa faktors”, rež. Indra Vaļeniece,
“Zvaigžņotās debesis”, rež. Konstantīns Ņedošivins,
“Tētis snauž”, rež. Mārcis Miljons,
“Dzeņa pieskāriens”, rež. Signe Birkova.
Turpmāk obligātā civiltiesiskā transporta apdrošināšana būs jāiegādājas arī gadījumā, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē, paredz vakar valdībā atbalstītie grozījumi .

Finanšu ministrijā skaidroja, ka līdz ar to turpmāk OCTA attiecībā uz transportlīdzekļiem būs veicama ne tikai tad, ja transportlīdzekli izmanto ceļu satiksmē, bet arī jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana.

Likumā  minētais jēdziens "transportlīdzekļu lietošana" aptver jebkādu transportlīdzekļa izmantošanu, kas atbilst šī transportlīdzekļa parastajai funkcijai, tādējādi šis jēdziens var attiekties, piemēram, uz traktora manevru saimniecības pagalmā, lai šķūnī novietotu piekabi, ar kuru šis traktors ir aprīkots.

Tas nozīmē, ka arī gadījumā, ja būs noticis ceļu satiksmes negadījums ārpus ceļiem, piemēram, pagalmā, pļavā vai saimniecības ēkā, cietušajam ir tiesības saņemt zaudējumus no OCTA, kā arī attiecīgi īpašniekam ir pienākums apdrošināt savu transportlīdzekļi arī tad, ja tas nepiedalās ceļu satiksmē, bet tiek lietots ārpus ceļa.

Latvijā arī turpmāk transportlīdzekļu īpašnieku OCTA apdrošināšana nebūs jāiegādājas gadījumos, ja automašīna netiek izmantota, uzsvēra Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā.

Izmaiņas attieksies nevis uz transportlīdzekļiem, piemēram, motocikliem, kas laika apstākļu dēļ ziemā tiek nolikti garāžā, bet gan uz tehniku, kas tiek izmantota darbam slēgtās teritorijās, pagalmos, pļavās, tīrumos, mežos, piemēram, lauksaimniecības tehnika, piekabes u.c. transportlīdzekļi.
Jau šobrīd līdz septembrim vērojams 43% pieaugums atlīdzībām par ugunsgrēkiem, kuru iemesls bijis neatbilstoši uzstādītas, nepareizi ekspluatētas apkures sistēmas un netīrīti dūmvadi, liecina apdrošināšanas kompāniju informācija.

Vienlaikus nozares eksperti atgādina – atsākoties apkures sezonai, šādu ugunsgrēku skaitam ir tendence pieaugt.
Lai gan vēl apkures sezona nav sākusies, jau šobrīd apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājusi teju trīs reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Kopumā līdz septembrim apdrošinātājs klientiem zaudējumu segšanai izmaksājis jau 342 tūkstošus eiro.  

Skursteņslauķi norāda, ka  lielākoties ugunsgrēkus izraisa nekvalitatīvi un nepareizi izbūvēti dūmvadi un to netīrīšana. Tomēr pieredze rāda – cilvēki par drošību sāk domāt novēloti, kaut arī to varētu darīt, piemēram, tūlīt pēc apkures sezona beigām. 
Lai arī Ministru kabineta noteikumos ir normēti tīrīšanas termiņi, cilvēki to dara ļoti stihiski. Katru gadu pēc septembra ir lielākais pieteikumu skaits. Cilvēki domā, ka tad, kad viņi piezvana, skursteņslauķim līdz viņiem ir jānokļūst tuvākajās pāris dienās. Vizītes šobrīd tiek pieteiktas divas nedēļas uz priekšu, bet nepiemērotu laikapstākļu dēļ iepriekšējie pieraksti pat pārcelti.

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem katru gadu gandrīz desmitā daļa no ugunsgrēkiem izceļas tieši apkures problēmu dēļ. No tiem apmēram pusē gadījumu iemesls ir apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi.
Ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dzēš vairāk nekā 500 ugunsgrēkus, kuros netīrītu skursteņu dēļ deg sodrēji dūmvados. 

Lai sagatavotos apkures sezonai laikus, Latvijas skursteņslaucītāju amata brālība aicina:

• negaidot auksto un drēgno laiku, vērsies pie speciālistiem, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem veiktu regulāru apkures sistēmu, to skaitā dūmvadu, pārbaudi un tīrīšanu,
• veikt apkures sistēmu atbilstošu uzraudzību, lai jau savlaicīgi varētu pamanīt iespējamos bojājumus (piemēram, metāla dūmvadiem ir ierobežots darbības laiks, pēc kura tie ir jānomaina),
• vissvarīgākais ieteikums ir lietot sausu malku. Lietojot slapju malku, pastiprināti rodas sodrēji, kvēpi un kondensāts, kas pēc ilgstošas uzkrāšanās var izraisīt aizdegšanos. Malka kurināšanai ir jāsagatavo divus gadus iepriekš,
• skursteņslauķa vidējā izsaukuma cena, kas ietver ceļa izdevumus, uzkāpšanu uz jumta, birstēšanu un pakājes tīrīšanu, ir ap 50 eiro (atkarīgs no apstākļiem un konkrētās situācijas). Turklāt jāpiebilst, ka, sākoties apkures sezonai, pakalpojuma cenas pieaug,
• noteikti uzstādīt mājoklī dūmu detektoru, kas savlaicīgi ar skaņas signālu brīdinās par piedūmojumu, kā arī stingri ievērot Ugunsdrošības noteikumus.

Nedēļas nogalē Maķedonijas galvaspilsētā Skopjē tika apbalvoti Eiropas muzeju akadēmijas (European Museum Academy) 2017.gada izcilākie muzeji. CSDD Rīgas Motormuzejs 34 Eiropas muzeju konkurencē tika augstu novērtēts un iekļuva konkursa finālā, apsteidzot britu nacionālā auto muzeja British Motor Museum, Mercedes - Benz muzeja Štutgartē un daudzu citu pasaulē slavenu muzeju ekspozīcijas.

Rīgas Motormuzeja vadītājs Aivars Aksenoks, komentējot iegūto atzinību, saka: “Patīkami, ka Rīgas Motormuzejs, kuru iemīļojuši tūkstošiem apmeklētāju no Latvijas un citām valstīm,  ieguvis arī ļoti augstu starptautisku novērtējumu, ko izteikuši Eiropas labākie muzeju speciālisti”.

Konkursa žūrija, kuras sastāvā ir Eiropas muzeju vadītāji, nozares speciālisti, kā arī Luksemburgas princese Sibilla de Luxembourg, atzinīgi novērtēja Motormuzeja ekspozīcijas kvalitāti un stāstu pasniegšanas veidu, kas izglītojošos aspektus savieno ar izklaidi. Micheletti Award vadītājs un žūrijas loceklis Rene Capovin: “Motormuzejam pietrūka pavisam nedaudz, lai kļūtu par konkursa uzvarētāju, jo fināla atlases kārtā muzejs bija iekļuvis starp 5 labākajiem”.

Par uzvarētājiem konkursā tika nosaukti dāņu dizaina muzejs Designmuseum Danmark Kopenhāgenā, saņemot DASA Award, un Īrijas neatkarības cīņu muzejs Dublinā – GPO Witness History Visitor Centre, saņemot Micheletti Award.

Konkursa žūrija vērtēja muzeja kopējo tēlu, piedāvātos pakalpojumus, ēku, ekspozīcijas saturu un pasniegšanas veidu, mainīgās izstādes, ekspozīcijas dizainu, pieejamības risinājumus, vadību un darbiniekus, kā arī muzejā veiktās pedagoģiskās aktivitātes, organizētos pasākumus, mārketinga aktivitātes un kopējo muzeja atmosfēru.

Kopā ar Motormuzeju konkursa finālam tika izvēlēti 10 muzeji: Alpinarium Austrijā; Museum of Wooden Shipbuilding Horvātijā; Designmuseum Danmark Dānijā; Horsens Prison Museum Dānijā; German Football Museum Vācijā; Archaeological Museum Grieķijā; GPO Witness History Visitor Centre Īrijā; Waterline Museum Nīderlandē; European Solidarity Centre Polijā.
Autosporta sezona Latvijā straujiem soļiem tuvojas beigām un viens no spilgtākajiem noslēgumiem solās būt driftā – 8. oktobrī Biķernieku trasē pulcēsies vairāk nekā 75 sportisti/-es, kuru starpā būs divas dāmas, 12 un 15 gadus veci juniori, un spēcīgi viesi no Skandināvijas.

Latvijas drifta sezonas noslēgums būs īpašs gan ar kopvērtējuma cīņām čempionāta un kausa ieskaitēs, gan arī ar kolorīto dalībnieku sastāvu.
PRO klasē uz uzvaru tēmēs jaunais Baltijas čempions 2017. Jānis Eglīte, kurš pirms noslēdzošā posma atrodas arī Latvijas čempionāta galvgalī. Viņam nopietnu konkurenci gan sastādīs pagājušā gada Baltijas un Latvijas čempions Ingus Jēkabsons, tāpat jāuzmanās no Eiropas sacīkstēs pieredzi uzkrājušā soma Juha Pöytälaakso, kurš ieradīsies no Somijas, un Eiropas seriālā 2017 gadā ir palicis 2.vietā sezonā. Kopā Pro klasē uz starta izies 8 viesi no Somijas, kuri sastādīs nopietnu konkurenci Latvijas Pro klases braucējiem.

Ja PRO klasē tituls jau praktiski ir izšķirts, tad Latvijas drifta kausa ProAm ieskaitē cīņas par sezonas uzvarētāju solās būt ļoti karstas. Pirmo trijnieku – Jāni Brālīti, Rinaldu Rižovu un Jāni Jurku – šķir vien 14 punkti, kas nozīmē, ka uzvara pēdējā posmā visdrīzākais nozīmēs uzvaru arī kopvērtējumā. 

ProAM klasē gan par pārsteigumu var parūpēties ikviens, to starpā arī pasaulē jaunākais drifteris, 12 gadus vecais Nikolass Bertāns, un 15 gadus vecais debitants Artūrs Bondars, kurš līdz šim startējis kartinga sacensībās, bet sezonas noslēgumā izmēģinās spēkus driftā.
Uzmanība jāpievērš arī daiļā dzimuma pārstāvēm – Krise Aalto no Somijas un Deimante Radzeviciute no Lietuvas noteikti vēlēsies pacīnīties par uzvarām un pjedestālu. 

Tāpat sezonas noslēgumā uz starta izies Latvijas drifta kausa Street jeb ielas klase, kurā kopvērtējuma līderi 2017 gadā izšķirsies tieši šajās sacensībās. Street klase savus startus aizvadīs aiz konfigurācijas, kura saukta „aiz starta mājas”, tandēmu fināli būs svētdienas vakarā, kas nozīmē, sacensības pa krēslu! Trases konfigurācijas šoreiz visām klasēm būs pretēji ierastajam virzienam, t.i. starts no kartinga trases/šosejas boksiem, pēc kuriem ProAm un PRO brauks lielās tribīnes virzienā.

Darbība trasē sāksies jau sestdienā, 7. oktobrī, kad no 10:00 līdz 20:00 tiks aizvadīti visu klašu treniņbraucieni un Street klases kvalifikācija. Īstās cīņas trasē gan norisināsies svētdien, 8. oktobrī – rīta pusē paredzētas ProAm un PRO klašu kvalifikācijas, kurām 13:00 sekos oficiālā sacensību atklāšana, bet no 13:30 līdz pat 20:00 trasē varēs redzēt izšķirošās tandēmu cīņas.

Ino meklējiet www.driftlatvia.com
Dzīvokļa īpašnieka statusa vietā īres tiesības, dažādi liegumi un apgrūtinājumi uz tikko iegādāto zemes gabalu, īrnieki, kas, kā izrādās, nāk mantojumā kopā ar īpašumu –  ir tikai daži no pārsteigumiem, ar kuriem cilvēki mēdz saskarties, noslēdzoties īpašuma iegādes procesam, tā liecina zvērinātu notāru pieredze Latvijā.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) veiktā aptauja liecina, ka iedzīvotājiem Latvijā trūkst ne tikai zināšanu juridiskajos jautājumos, bet arī izpratnes, kad jālūdz palīdzība nozares profesionāļiem. Visbiežāk pieļautās kļūdas ir paļaušanās uz internetā lejupielādētiem līgumu paraugiem, kas nav pielāgoti konkrētai situācijai, kā arī balstīšanās uz draugu vai radu pieredzi. 

“Vēlme ietaupīt uz profesionāļu konsultāciju rēķina droši vien ir cilvēciski saprotama motivācija. Arī  zināšanu un izpratnes trūkumu par juridiskiem jautājumiem cilvēkiem, kuri ar tiem ikdienā nemēdz saskarties, nepārmetīsi. Taču bieži vien darījumā ar nekustamo īpašumu iesaistītie pat neiepazīstas ar līguma saturu un necenšas noskaidrot sev nesaprotamu terminu būtību, bet tas ir vissvarīgākais, lai pasargātu sevi, savas tiesības un nepieļautu liktenīgas kļūdas juridisku dokumentu sagatavošanā, “Likumam un Taisnībai” skaidro Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Katrai situācijai savs līgums

Internetā pieejamie līgumi, kā novērojuši notāri, darījumu noslēgšanā tiek izmantoti itin bieži, taču, kā uzsver Sandra Stīpniece, ja kas der visam, tas neder nekam: “Nereti šādu līgumu sagatavju saturs vispār neatbilst tam, par ko puses vienojušās – piemēram, darījumam ar zemi un mežu tiek aizpildīts internetā lejupielādēts dzīvokļa pirkuma līgums. Tāpat netiek atrunāti būtiski līguma noteikumi, kļūdaini norādīts pats darījuma objekts, nav norādīta norēķinu kārtība, kā arī konkrēti pienākumi, kurus puses patiesībā uzņēmušās.” 
Notāri novērojuši, ka standarta līgumi kā biežākais klupšanas akmens ir tieši jaunāka gadagājuma cilvēkiem. Ja vecākā paaudze pret juridiskiem jautājumiem izturas ar lielāku atbildību, rūpīgi pārdomā visus aspektus, iztaujā un uztic notāram sagatavot darījumu, tad vidējās un jaunākās paaudzes cilvēki ir paviršāki vai pašpārliecinātāki. “Viņi nevēlas uzklausīt padomus un uzskata, ka internetā lejupielādēts līguma paraugs ir gana uzticams garants viņu tiesiskajai drošībai. Tomēr prakse rāda, ka šādai pašpārliecinātībai bieži vien nav pamata,” norāda LZNP priekšsēdētāja.

Skaidrība par terminiem līgumā

62,9% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka mēdz līgumus parakstīt, tos iepriekš neizlasot. Tādējādi cilvēks pakļauj sevi ne tikai krāpniecības riskam, bet arī labprātīgi uzņemas saistības, kuras patiesībā, iespējams, nemaz negrib vai nespēj izpildīt. “Iedzīvotāji nevēlas, nespēj un neuzskata par nepieciešamu rūpīgi iepazīties ar tekstu un izprast dokumenta saturu. Dažādu darījumu dokumentu lasītprasme ir vāja arī juridiski izglītotiem cilvēkiem, kuri paļaujas uz dokumentu izstrādātāju profesionalitāti un izvēlas neiedziļināties apjomīgajā juridiskajā tekstā. Reizēm, pārlasot līguma projektu, pat netiek pamanītas nepilnības pašas personas datos, konta numurā, procentu aprēķinā, darījuma norises kārtībā un citā būtiskā informācijā,” stāsta Sandra Stīpniece.
Taču ar dokumentu izlasīšanu un savu datu pārbaudīšanu vien arī nav gana – nepieciešams iedziļināties tekstā, izprast terminus, līguma nosacījumus. “Juridiskā valoda ir specifiska un satur sarežģītus terminus, tāpēc profesionāļa iesaiste, kas palīdz atklāt ne tikai dokumenta trūkumus, bet novērst arī iespējamos darījuma zemūdens akmeņus, ir īpaši būtiska. Tā, piemēram, juridiskos dokumentos bieži tiek jaukta kustamā manta ar nekustamo, rokasnauda ar avansa iemaksu, parastā lietojuma tiesība un dzīvokļa tiesība, kā arī citi termini,” atklāj zvērināta notāre.

Tādi pārsteigumi kā "kaķis maisā"

Nepienācīga attieksme pret darījuma juridisko pusi var novest, piemēram, pie tā, ka nopirkts patiesībā tiek nevis dzīvoklis, bet īres tiesības uz to. Par dažādiem liegumiem un apgrūtinājumiem tikko iegādātajam zemes gabalam jaunie īpašnieki uzzina tikai tad, kad darījums jau ir noticis. Mēdz gadīties, ka “mantojumā”, kopā ar nule iegādāto dzīvokli, nāk arī īrnieki, ar kuriem telpu īres līgums ir spēkā vēl vairākus gadus, un jaunajam īpašniekam tas jārespektē. “Cilvēkam, kurš izlemj pats kārtot darījumu ar nekustamo īpašumu, ir jābūt ļoti erudītam ne tikai juridiskos jautājumos, bet arī jāpārzina, kādos reģistros un institūcijās jāvēršas, lai pārbaudītu visu iespējamo informāciju par zemi, dzīvokli vai māju, ko iecerēts iegādāties – tieši šajos datos var atklāties visneiedomājamākie pārsteigumi kā melns kaķis maisā,” norāda Sandra Stīpniece. Viņa atgādina, ka “darījuma sagatavošanu vērts uzticēt notāram,  kurš ne tikai sagatavos līgumu, iegūstot  informāciju no vairāk kā 30 reģistriem, bet arī izskaidros pusēm visus ar darījumu saistītos aspektus, viņu tiesības un pienākumus. Pēc darījuma pabeigšanas notārs elektroniski iesniegs dokumentus īpašuma tiesību reģistrācijai zemesgrāmatā, kā arī sekos līdzi īpašuma tiesību nostiprināšanas procesam. Uzticot darījumu notāram, personai pašai tam jāvelta vien tik daudz laika, lai vienreiz ierastos notāra birojā parakstīt līgumu. Tas ir gan droši, gan ērti.

Pirms parakstīt līgumu, zvērināta notāre Sandra Stīpniece iesaka:
• Konsultēties ar profesionāliem juristiem, piemēram, vēršoties pie notāra;
• Rūpīgi izlasiīt jebkuru dokumentu, kas attiecas uz darījumu;
• Nekautrēties uzdot jautājumus un nepaļauties vienīgi uz cilvēku godaprātu;
• Rakstiski fiksēt visu, par ko puses ir vienojušās;
• Neizmantot internetā pieejamos līguma paraugus, nepielāgojot tos konkrētajai situācijai;
• Paredzēt tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja neiestājas plānotās sekas vai rezultāts;
• Norēķiniem izmantot bezskaidru naudu. Ieteicams izmantot notāra glabājuma kontu;
• Klausīt intuīcijai un neiesaistīties darījumā, kurā kaut nianse nav skaidra un saprotama;
• Pārbaudīt līgumā ietverto informāciju – personas datus, īpašumu adreses, kadastra numuru u.c.;
• Pārbaudīt informāciju atbilstošos reģistros – piemēram, salīdzināt Valsts zemes dienesta datus ar informāciju zemesgrāmatā;
• Izvērtēt notariāla akta priekšrocības un drošību iepretī privāti gatavotam līgumam;
• Nekad nebalstīties uz kaimiņu vai paziņu pieredzi – katrs darījums ir unikāls;
• Neparakstīt līgumu, ja kāds no terminiem vai nosacījumiem nav saprotams un netiek izskaidrots.

Vairāk informācijas:
Vija Piziča, Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore
Tel.: 67218955;
E-m: Vija.Pizica@latvijasnotars.lv
Facebook Draugiem Twitter Instagram