Latvijas Banka 28.martā, izlaidīs kolekcijas monētu "Pasaku monēta III. Vecīša cimdiņš".

Šī ir trešā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotām un zīmīgākām latviešu pasakām.
Pirmā šīs sērijas monēta "Pasaku monēta I. Pieci kaķi" tika izlaista 2015.gadā, savukārt 2016.gadā tapa kolekcijas monēta "Pasaku monēta II. Ezīša kažociņš".

Monētu  varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K.Valdemāra ielā 1B, un Liepājā, Teātra ielā 3.

Kolekcijas monēta "Pasaku monēta III. Vecīša cimdiņš" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā, tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāk apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.

Latvijas Banka skaidro, ka pasakas "Vecīša cimdiņš" morāle ieslēgta šķietami jautrā un panaivā stāstiņā, kaut ar mazliet skumjām beigām.
Viedas dzīvošanas mācība pasakā sniegta metaforiski, proti, katram cilvēkam jāiemācās cieņa pret dzīvību, līdzcietība pret nelaimē nonākušiem, līdzjūtība grūtībās un vēlme un prasme sadarboties, lai vairotu kopīgo labklājību.
No 1.aprīļa mainās nosacījumi, lai iegūtu tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Savukārt personām, kurām bezdarbnieka statusu Nodarbinātības valsts aģentūra būs piešķīrusi līdz 31.martam, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu tiks noteiktas tāpat kā iepriekš, līdz ar to tiesības uz pabalstu būs, ja iemaksas bezdarba apdrošināšanai veiktas vai bija jāveic deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā.

Pārējie nosacījumi bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai nemainās. Tāpat kā līdz šim personai ir jābūt bezdarbnieka statusā, ko piešķir Nodarbinātības valsts aģentūra, un kopējam apdrošināšanas stāžam ir jābūt vismaz gadam.

BBC raidījuma  "Globālie jautājumi" veidotāji aicina Latvijas iedzīvotājus būt klāt  raidījuma filmēšanā un uzdot savus jautājumus, ko pēc tam redzēs skatītāji visa pasaulē.
BBC filmēšana paredzēta Melngalvju namā šo piektdien.
 Līdz šim Lielbritānijas raidorganizācija BBC vēl nav filmējusi auditorijas raidījumus Latvijā.

Piedaloties filmēšanā, Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja izteikties par raidījumā aktualizētajiem tematiem: vai Maskava un Vašingtona var uzlabot attiecības un ko tas nozīmētu Baltijas valstīm; vai Krievijas ietekmes iejaukšanās Amerikas iekšpolitikā rada globālus drošības riskus.

BBC iedrošina pieteikties Latvijas iedzīvotājus, kuri vēlētos uzdot jautājumus Baltijas reģiona, Krievijas un ASV politiskajām un publiskajām personām.

”Global Questions” jeb "Globālie jautājumi" ir pasaulē augstu respektu un starptautisku atpazīstamību ieguvusi televīzijas kanāla BBC World News un radio World Service aktuālo notikumu programma ar auditoriju vairāki miljoni cilvēku uz planētas, kas šoreiz ceļo uz Rīgu, lai kopā ar Latvijas iedzīvotājiem diskutētu kā attiecības starp prezidentu Putinu un prezidentu Trampu varētu ietekmēt Baltiju un plašāku reģionu.

”Global Questions” ieraksts notiks Melngalvju namā pulksten 18:00, piektdien, 31.martā.
Diskusijā ar jautājumiem BBC aicina piedalīties, tā sauktos, vienkāršos iedzīvotājus no tautas, kuru profesionālā ikdiena nav saistīta ar politiskajiem jautājumiem.

Lai varētu piedalīties BBC raidījuma klātienes auditorijā un uzdot jautājumus, BBC aicina pieteikties, sūtot e-pastu uz globalquestions@bbc.co.uk vai sūtīt īsziņu aplikācijā Whatsapp message to +44 7497371629.
Pieteikumus pieņem līdz ceturtdienai, 30.martam.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA) ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu.
Tā saukto “deputātu kvotu” ietvaros padomei 2017. gadā ir piešķirti papildu līdzekļi EUR 130 000 apmērā ar mērķi izveidot multimediālu mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformu.

9. janvārī NEPLP tikās ar mediju nozares pārstāvjiem un kopīgi secināja, ka šāds finanšu izlietojuma mērķis nebūs lietderīgs, jo šobrīd jau ir izveidotas vairākas mūsdienu latviešu populārās mūzikas platformas, kas darbojas gan interneta vidē, gan mobilajās aplikācijās.
Vēl vienas multimediju platformas izveidošana neveicinās deputātu nospraustā mērķa – latviešu mūzikas popularitātes un pieprasījuma palielināšana jauniešu vidū – sasniegšanu.

Lai latviešu mūzika būtu pieprasīta, par to ir jāuzzina plašam potenciālo klausītāju lokam. Nepietiek tikai ar pašu mūziķu veidotām reklāmas un informatīvajām kampaņām un populāru dziesmu rotāciju radio programmās.
LRA ierosina finansējuma apguvi organizēt lietderīgi un efektīvi un aicina NEPLP vērsties Saeimā un Finanšu ministrijā ar lūgumu mainīt finansējuma izlietojuma mērķi, paredzot NEPLP finansējumu konkursa kārtībā novirzīt 4-6 lielākajām radio programmām, regulāru raidījumu veidošanai par latviešu mūziku.

LRA uzskata, ka latviešu mūzikas pieprasījums ir jāveicina ar sistēmisku un regulāru klausītāju izglītošanu un informēšanu par latviešu mūzikas jaunumiem, aktualitātēm, kā arī dodot radio ētera platformu pašiem mūziķiem.
Ar pieejamo finansējumu ir iespējams izveidot vismaz 260 stundu garus oriģinālraidījumus, kas ir uzskatāms par samērā lielu apjomu un līdz ar to būtu garants nosprausto mērķu sasniegšanai.
Vienlaicīgi šāds risinājums kalpotu arī kā atbalsts vietējā oriģinālsatura veidošanai, tādējādi tiktu veicināta gan latviešu mūzikas atpazīstamība un pieprasījums, gan sniegts atbalsts vairākām Latvijas radio programmām.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas biedri ir “Latvijas Neatkarīgā televīzija”, “TV3 Latvia”, “Pirmais Baltijas kanāls”, “RīgaTV 24”, “Radio SWH”, “Radio Skonto”, “Star FM”, “Kurzemes radio”, “Valmieras TV”, “Latgales reģionālā televīzija”, “Radio MIX FM”, “Top radio” un “Baltkom radio”.
Ņemot vērā pašvaldību vēlēšanu tuvošanos, politisko partiju kampaņas un ar tām saistīto nepieciešamību pēc finansējuma, zvērinātu advokātu birojs Primus ir sagatavojis īsu ieskatu par būtiskākajiem Latvijas normatīvo aktu nosacījumiem, kas cilvēkiem būtu jāzina par partiju finansēšanu – to, kas ir atļauts, kas ir aizliegts un ar ko jābūt uzmanīgiem.

1. Juridiskām personām ir aizliegts finansēt partijas vai to priekšvēlēšanu kampaņas – tātad, partijas var finansēt tikai privātpersonas, Latvijas pilsoņi vai personas, kurām ir tiesības uz nepilsoņa pasi;

2. Viena persona gada laikā partijai var sniegt finansējumu ziedojuma, biedra naudas vai iestāšanās naudas veidā 50 minimālo mēnešalgu apmērā – šobrīd tie ir 19 000 eiro gadā;

3. Partijas nedrīkst finansēt citu personu uzdevumā un nedrīkst veikt finansējuma starpniecību;

4. Aizliegts finansēt partijas no citu personu dāvinājumiem vai aizdevumiem;

5. Partijas drīkst finansēt tikai no saviem personīgajiem ienākumiem, turklāt tikai no ienākumiem, kas gūti tajā pašā gadā vai divus gadus pirms tam;

6. KNAB veic jebkuru partiju finansētāju pārbaudi un var pieprasīt informāciju par finansējuma izcelsmi – šī informācija ir jāsniedz 30 dienu laikā;

7. Par partiju nelikumīgu finansēšanu draud kriminālatbildība, tostarp cietumsods, ja partija nelikumīgi finansēta lielā apmērā (vismaz 50 minimālo mēnešalgu apmērā) vai ja to izdarījusi personu grupa (divas personas un vairāk) pēc iperiekšējas vienošanās. Līdzīga kriminālatbildība ir paredzēta arī par starpniecību partiju nelikumīgā finansēšanā;

8. Ir aizliegti anonīmi ziedojumi – turklāt tie netiks atmaksāti, bet gan ieskaitīti valsts budžetā;

9. KNAB savā mājas lapā publicē informāciju par visiem partiju finansētājiem, kuri ir veikuši jebkāda apmēra ziedojumu kādai no partijām. Tātad, ziedotāja vārds un uzvārds kļūs publiski zināms (pieejams);

10. Jāatceras, ka ziedojums partijai nav tikai nauda – tas faktiski ir jebkurš labums, kuram ir materiāla vērtība, piemēram, pakalpojums, tajā skaitā, pakalpojums, par kuru saņemtā maksa ir mazāka par tirgus vērtību. Šie nosacījumi ir īpaši uzmanīgi jāizvērtē visiem, kam ir dažādas cilviltiesiskas vai komerciālas attiecības ar politiskām partijām.

No šodienas  līdz 7.aprīlim Likteņdārzs aicina piedalīties akcijā “Ieraksti savu vārdu Latvijā!”.
Tā ir iespēja iekalt Latvijas laukakmenī savu, tuvinieku vai draugu vārdus.

Latvijas laukakmeņu bruģis tiek ieklāts Likteņdārza draugu alejā, kas ved uz dārza centrālo daļu – amfiteātri pie Daugavas. Alejas izveidei nepieciešami 113 000 bruģakmeņu. Šobrīd ir ieklāti  20% no ceļa.

Savu Bruģakmeni iespējams pasūtīt mājas lapā www.liktendarzs.lv vai ziedojot  „Kokneses fonda” norēķinu kontā. 


Latvijā un daudzviet citur pasaulē svētdien,  notiks pāreja uz vasaras laiku.
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks naktī no sestdienas uz svētdienu, plkst. 3 - pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. 
Par godu Pasaules ūdens dienai,  internetā veikta aptauja, lai noskaidrotu iedzīvotāju zināšanas par ūdens resursiem Latvijā. Tās ietvaros tika noskaidrots, ka katrs trešais iedzīvotājs nezina, kas ir  garākā upe un dziļākais ezers Latvijā.


Jautājumā par garāko upi Latvijā 31% aptaujātā atbildēja, ka tā ir Daugava, 2% - Venta, atlikušie 67% atbildēja pareizi, sakot, ka tā ir Gauja. Tās garums Latvijā sasniedz 452km.

Grūtības sagādāja arī jautājums par dziļāko ezeru Latvijā – 25% aptaujāto kļūdījās, norādot, ka tas ir Lubānas ezers, kurš patiesībā ir lielākais ezers Latvijā. Dziļākais ezers ir Drīdzis, sasniedzot 65,1m dziļumu. Domas dalījās arī jautājumā par salām bagātāko ezeru, tikai 58% atbildēja pareizi, sakot, ka tas Ežezers un teju 30% atbildēja, ka tas ir Rāznas ezers.

Ļoti daudz pareizo atbilžu tika sniegtas uz jautājumu par platāko ūdenskritumu Eiropā – 97% norādīja, ka tas atrodas Ventā. Savukārt izteiciens “zilo ezeru zeme” tikai retajam ir svešs, jo 99% aptaujāto zina, ka tā tiek dēvēta Latgale ezeru skaita dēļ.

Pārsteidzošs šķiet fakts, ka, savienojot visas Latvijas mazās un lielās upes kopā, tās spētu gandrīz apvīties apkārt zemeslodei pa ekvatoru. Latvijas upju kopējais garums ir vairāk nekā 37 tūkst. km, un ekvatora garums ir nieka nepilnus 3 tūkst. km lielāks – nedaudz vairāk kā 40 tūkst. km.
Atbildot uz šo jautājumu, tikai puse aptaujāto ir spējusi tam noticēt, liekot vairāk apzināties to, cik Latvijas zeme ir ar ūdens resursiem bagāta.

Salas Latvijā nav tas dabas resurss, kas tiktu uzskatīts par bieži sastopamu.
Tomēr Latgalē atrodas Ežezers, kuram ir ap 33 salām, un to skaits var pat pieaugt mainoties ūdenslīmenim.
Pašvaldību vēlēšanu iecirkņa adresi pilsoņi uzzinās no pa pastu izsūtītiem paziņojumiem.

Ja tomēr balsstiesīgais nebūs saņēmis sev sūtīto paziņojumu, sava vēlēšanu iecirkņa adresi varēs uzzināt pa telefonu 67049999.
Tālrunis sniegs uzziņas no 27.marta darba dienās no plkst.8 līdz plkst.20.
Tāpat iecirkņa adresi būs iespējams uzzināt mājaslapā "www.pmlp.gov.lv".

Paziņojumu izsūtīšana pa pastu notiks līdz 24.martam. Tas nozīmē, ka paziņojumus savās pastkastītēs vēlētāji varētu saņemt nākamās nedēļas laikā. Kopā tiks izsūtīti 1 419 856 paziņojumi.

Apmēram 28 000 cilvēku nesaņems paziņojumus pa pastu, taču viņi ir iekļauti vēlētāju sarakstos un varēs balsot konkrētā iecirknī. Šiem cilvēkiem nav aktīvas deklarētās dzīvesvietas, tāpēc viņu iecirknis būs noteikts pēc pēdējās deklarētās dzīvesvietas. 

Pašvaldību vēlēšanu diena ir  3.jūnijs.
Pasaules veselības organizācija iesaka cilvēkam ik dienu veikt vismaz 10 tūkstošus soļu, kas ir aptuveni septiņi kilometri, to paveicot būtu izpildīts ieteikums – vismaz stundu pavadīt kustībā.

Latvijas Olimpiskās komitejas projektā “Sporto visa klase” tika veikts eksperiments, lai noskaidrotu, cik tuvu šo ieteikumu izpildīšanai ir skolnieki un viņu vecāki.

Eksperimenta dalībnieku vidējie rādītāji atpaliek no vēlamā – ja sākumskolas un sevišķi ”Sporto visa klase” projekta bērni, kam sports ir 5 reizes nedēļā, vajadzīgo daudzumu soļu noiet, tad vidusskolniekiem rezultāti ir sliktāki, savukārt vecāki vidēji veic ap tikai 7 000 soļu, aktīvi kustoties 26 minūtes. 

“Sporto visa klase” projektā šobrīd iesaistījušies jau 3 000 bērnu no 103 skolām un nākamnedēļ sāksies jaunu klašu pieteikšanās nākamajam mācību gadam.
2018.gada "Dakaras" rallijreids 6.janvārī sāksies Peru galvaspilsētā Limā un pēc viesošanās arī Bolīvijā noslēgsies Argentīnā.

Sacensības notiks vēsturē 40.reizi un desmito reizi Dienvidamerikā.
Trase vīsies pa Klusā okeāna piekrasti Peru un Bolīvijā pirms straujas došanās iekšzemē Argentīnā, sacensībām 20.janvārī noslēdzoties Kordovas pilsētā.

Rallijreids sākotnēji risinājās Āfrikā, tomēr terorisma draudu dēļ 2008.gadā to nācās atcelt, bet kopš 2009.gada sacensības tiek aizvadītas Dienvidamerikas kontinentā.

"Neesam braukuši Peru piecus gadus, bet mums ir liela vēlme tur atgriezties," pauda trases direktors Etjēns Lavinjs. 

Sacensībām Peru bija plānots risināties arī 2016.gadā, bet tad šī valsts no rīkošanas atteicās klimatiskās parādības "El Ninjo" dēļ, turklāt arī šoreiz tas raisa bažas vai valstī nebūs spēcīgs lietus.

Francijas autosporta leģenda Stefans Peteransels šogad uzvarēja automobiļu konkurencē, sacensībās triumfējot 13.reizi karjerā.
Viņam sacensībās bija sīva konkurence ar deviņkārtējo pasaules čempionu rallijā Sebastjanu Lēbu.
Tikmēr motobraucēju konkurencē šogad pirmo reizi par uzvarētu kļuva britu sportists Sems Sanderlends.
Šveices futbola izlases vārtsargi vakar, gatavojoties Pasaules kausa kvalifikācijas spēlei ar Latviju, izmēģinājuši saulesbrilles, kas sola uzlabot sniegumu.

Neskatoties uz visai mākoņainu dienu, vārtsargi  lietoja Japānas kompānijas izstrādātas  saulesbrilles, kas sola radīt lēnas kustības efektu, vārtsargiem palielinot spēju prognozēt bumbas lidojumu.

Kā sola izstrādātāji, brilles arī novērš vecuma izraisītu redzes asuma pasliktināšanos. Tāpat brilles spēj uz brīdi cilvēku padarīt aklu, kas pēc tam palīdz stimulēt redzes fokusu.

Latvijas un Šveices izlašu spēle notiks sestdien Ženēvā.
Borisa un Ināras Teterevu fonda labdarības projekts “Dakter, es labi redzu!” turpina veikt bezmaksas redzes pārbaudes lauku skolās, un šajā mēnesī acu ārsts apmeklē skolas Vidzemē.

Šāda akcija norit jau piekto gadu, un mērķis ir pārbaudīt bērnu redzi visās mazajās lauku skolās Latvijā. 

Skolotāji nereti novērojuši, ka, skatoties uz tāfeli vai lasot mācību materiālu, bērni mēdz piemiegt acis, kas tad arī rada bažas, ka varētu būt kādas redzes problēmas. Šī kampaņa ir lieliska iespēja to noskaidrot.

Labdarības projekta “Dakter, es labi redzu!” laikā kopumā redzes pārbaudes bērniem veiktas jau vairāk nekā 370 lauku skolās. Atsaucīgas ir visas, jo daudzās ģimenēs ir finansiālas grūtības un vecāki vienkārši nespēj regulāri aizvest bērnu pie acu ārsta un, ja nepieciešams, arī iegādāties jaunas brilles.
Būtisks ieguvums arī, ka bērniem ar redzes problēmām izsniedz dāvanu karti 45 eiro vērtībā, kas vienlaikus ir recepte, ar ko vecākiem doties uz optikas veikalu.

Lielākajai daļai skolēnu acu ārsts konstatē tuvredzību, un tas skaidrojams ar viņu ikdienu, kas pamatā paiet, lasot grāmatas, pildot mājasdarbus un daudz laika arī pavadot pie datora vai telefona. Retāk redzi ietekmē ģenētiskās izmaiņas.

Acu ārsti uzsver, ka bērnu redzi var uzlabot, ja problēmas konstatē laicīgi un regulāri veic vingrinājumus. 

2010.gadā Latvijas skolās bērniem tika veikts redzes skrīnings, kas parādīja, ka redzes korekcija nepieciešama vairāk nekā 40% jaunāko klašu skolēnu.
Lapsas, jenoti un vāveres ir mazi, ,īļi savvaļas dzīvnieciņi, taču, ja kādam prātā ienāk ideja kādu no šiem  dzīvniekiem vest mājās –ir jāatceras, ka tā ir nelikumīga darbība.

Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu, savvaļas dzīvnieku turēšana mājas apstākļos ir aizliegta, par ko var dabūt arī sodu – līdz pat 700 eiro. 

Latvijā mājās  atļauts turēt  tādus dzīvniekus kā suņus un kaķus, kā arī tos, kurus iespējams nopirkt zoo veikalos – grauzējus, putnus, bruņurupučus, un tamlīdzīgus.

Taču ir arī izņēmumi – savvaļas dzīvniekus drīkst turēt tie, kas ir reģistrējuši tos kā kolekciju vai zooloģisko dārzu. Piemēram, veterinārs ir izglābis vairākus savvaļas dzīvniekus, un tad viņš tos var reģistrēt kā kolekciju. Šis izņēmums attiecas uz tiem, kas ar dzīvniekiem nodarbojas profesionāli, nevis kā ar izklaidi.

Jāatzīmē, ka Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori Latvijā  ir konfiscējuši  arī samērā eksotiskus dzīvniekus – kā  krokodilus vai  pitonus. 
Pirms vairākiem gadiem Olaines novadā krokodils izbēdzis no krātiņa – to atrada, guļot saulē, līdzās kartupeļu laukam. 
Sestdien, jau 10 reizi visā pasaulē notiek Zemes stunda.

Tas ir  starptautisks pasākums, kura dalībnieki tiek aicināti izslēgt gaismu un maznozīmīgās elektriskās iekārtas uz vienu stundu  -  sestdienas vakarā no 20:30 līdz 21:30.
Simboliskās akcijas mērķis ir aktualizēt klimata pārmaiņas un popularizēt elektroenerģijas taupīšanu ikdienā.

Klimata izmaiņu sekas ir iespējams novērot visā pasaulē - kūstoši ledāji, jūras līmeņa celšanās, spēcīgākas vētras un plūdi, mazāk sniega ziemeļos un lielāks sausums dienvidos.
Paredzams, ka šīs pārmaiņas turpināsies un ka ekstrēmas laikapstākļu izpausmes, kas rada tādus riskus kā plūdi un sausums, kļūs biežākas un intensīvākas.
Akcijas rīkotāju mērķis nav biedēt ar dabas katastrofām, bet gan pastāstīt, kā paši iedzīvotāji ar savu rīcību var palīdzēt zemei taupīt tās resursus. 

Šogad, Zemes stundas akcijas ietvaros notiek dažādi pasākumi, par tiem vairāk var uzzināt šeit - Pasaules Dabas Fonda mājas lapā.

Pirmo reizi Zemes stunda notika Sidnejā 2007. gada 31. martā, kad to aizsāka Pasaules Dabas fonda Austrālijas nodaļa, gadu vēlāk - 2008. gadā akcija norisinājās visā pasaulē 370 pilsētas, akcijā piedalījās 50 miljoni cilvēku.

Kā Tu vari piedalīties Zemes stundā?

• 25. martā 20:30 uz stundu izslēgt gaismu savā mājā, dzīvoklī, istabā
• Jau tagad izveidot savu izaicinājuma video vai pieņemt citu cilvēku izaicinājumus videi draudzīgākai rīcībai ikdienā
• Aicināt Zemes stundā piedalīties savus draugus, radus, kolēģus, kaimiņus – mutiski, rakstiski, video veidā vai izvietojot Zemes stundas plakātus 
• Organizējot Zemes stundas pasākumu par vides tematiku pirms, Zemes stundas laikā vai pēc tās saviem draugiem, radiem vai pašvaldības iedzīvotājiem
• Apmeklēt citu rīkotus Zemes stundas pasākumus
• Uzņēmumi, iestādes, organizācijas un pašvaldības aicinātas apņemties un uzsākt videi draudzīgas iniciatīvas ikdienā.
Šajā sezonā Latvijas Nacionālajā reģionu kausa izcīņā motokrosā gaidāmi jauninājumi.
Komandas Latvijas Nacionālajam reģionu kausam tiks veidotas, balstoties uz iesniegumiem, neskatoties, kāda licence motosportistam izsniegta.
Tādējādi ikvienam būs iespēja piedalīties sacīkšu seriālā, kas Latvijā tiks rīkots pirmo reizi.

Iniciatīva nākusi no pašu sportistu puses, lai būtu interesantākas sacīkstes.
Sportisti apsprieduši aizvadīto sezonu, un kāds nācis klajā ar stāstu par Īrijas pieredzi, kur sacensības notiekot savādāk - dalībniekus iedala nevis grupās pēc vecuma, bet pēc ātruma trasē, un arī pēc kubatūras nešķiro.

Latvijas Nacionālā reģionu kausa izcīņa būs individuālajā un komandu vērtējumā, kur sportisti tiks sadalīti līgās, balstoties uz sportiskajiem sasniegumiem, nevis vecuma ierobežojumiem un motocikla jaudas.

Starts Reģionu kausa sezonai tiks dots jau 17. aprīlī, un kopumā būs četri posmi četros Latvijas reģionos.
Šodien sācies interneta balsojums, lai izvēlētos kopīgas Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītas divu eiro piemiņas monētas dizainu.

Sabiedrības vērtējumam nodoti seši dizaina piedāvājumi (pa diviem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas), kurus var apskatīt un par izraudzīto dizainu nobalsot interneta vietnē "www.baltijasmoneta.eu".

Atzīmējot Baltijas valstu 100 gadu jubileju, trīs Baltijas valstu centrālās bankas - Latvijas Banka, "Lietuvos Bankas" un "Eesti Pank" - plāno 2018.gada sākumā izlaist divu eiro piemiņas monētu ar vienotu dizainu.
Šī monēta gan Baltijas valstu, gan visas eirozonas iedzīvotājiem atgādinās par Baltijas nāciju apņēmību aizstāvēt savu neatkarību.
Tāpat monēta apliecina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību un gatavību sadarboties neatkarības un brīvības vārdā.

Šī ir pirmā divu eiro piemiņas monēta, kuras dizainu kopīgi izvēlas triju Baltijas valstu iedzīvotāji.
Tāpat kā citas divu eiro piemiņas monētas arī šīs tirāžas monētas būs derīgas norēķiniem visā eirozonā.
Monētām būs kopīgs, sabiedrības balsojumā izvēlēts valsts puses dizains, bet atšķirsies tajā ietvertais valsts nosaukums.

Triju Baltijas valstu centrālās bankas aicina ikvienu interesentu līdz 2017.gada 5.aprīlim (ieskaitot) balsot un piedalīties arī monētu izlozē.
Kopumā tiks izlozēti 100 laimētāju, un katrs no viņiem saņems trīs monētas "Brilliant Uncirculated" kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā - pa monētai no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kaluma. Balvu ieguvēju vārdi tiks publiskoti vietnē "www.baltijasmoneta.eu", bet laimētāji balvas saņems 2018.gada sākumā, kad būs tapušas monētas.

Pirmās kopīgās Baltijas valstu piemiņas monētas izveide, sadarbojoties ar tuvākajiem kaimiņiem, ir viens no spilgtākajiem akcentiem programmā, ko Latvijas Banka plāno īstenot valsts 100 gadu jubilejas kontekstā.
Kopš 16.marta Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau saņēmusi zvanus par pirmajiem septiņiem piekrastē sastaptiem roņu mazuļiem.
DAP speciālisti līdz pat aprīļa beigām aicina iedzīvotājus, baudot atpūtu piekrastē (īpaši, Rīgas jūras līča piekrastē), būt uzmanīgiem, jo krastā būs izkāpis ne viens vien roņu mazulis.

Svarīgi atšķirt veselīgus, savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus no tādiem, kuri ir novārguši, dažreiz pat ievainoti un pašu spēkiem vairs nevar izdzīvot. Palīdzība nepieciešama tikai otrajiem.
Šādā gadījumā lūgums zvanīt DAP speciālistiem pa tālruni 29198590. Iedzīvotājiem pašiem pludmalē atrastos ronēnus nav ieteicams glābt vai pārvietot.

„Bieži vien liedagā guļošs, vientuļš ronēns cilvēkos raisa līdzjūtību un vēlmi dažādos veidos palīdzēt, taču jāatceras, ka ne vienmēr šāds ronēns ir bezpalīdzīgs. Iespējams, viņš izlīdis no ūdens sasildīties un pagulēt, tādēļ pirmais un būtiskākais priekšnosacījums, atrodot roņu mazuli, ir novērtēt situāciju. Jāzina atšķirība starp ronēnu, kuram nepieciešama palīdzība, no ronēna, kurš itin labi var izdzīvot arī bez cilvēku iejaukšanās,” skaidro DAP Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts.

„Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Savukārt, ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana mums uz Pārvaldi, mūsu speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu,” turpina V. Pilāts.

Lai palīdzētu novērtēt roņu mazuļu stāvokli, DAP visbiežāk apmeklētajās Rīgas jūras līča piekrastes teritorijās ir izvietojusi arī informatīvus plakātus. 
Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Martā un aprīlī pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.

„Siltās ziemās kā šī, kad Baltijas jūras līci pilnībā neklāj ledāji, roņu mātēm mazuļi jādzemdē ierobežotā platībā uz mazām saliņām, kur burzmā pastāv ļoti augsts risks roņu mazuļus pazaudēt. Šādā gadījumā pēc kāda laika roņu mazuļi, saprotot, ka ir palikuši vieni, dodas jūras ūdeņos meklēt barību un tā rezultātā izklīst pa visu Rīgas jūras līci. Lielai daļai šādu mazuļu iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukādas slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ vēl jo būtiskāk, ieraugot pludmalē mazu ronēnu ar pūkas atliekām, to nedzīt atpakaļ ūdenī – visticamāk tas piekrastē sildās un uzkrāj spēkus,” uzsver V. Pilāts.

Roņu eksperts arī norāda, ka šajā periodā, pastaigājoties pa pludmali, ļoti būtiski pieskatīt savus četrkājainos draugus, kuri nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot.
Tādēļ pastaigu laikā savus mīluļus ieteicams vest pavadā. Turklāt jāatceras, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru tad var inficēties arī kodējs. 
Latvijā sākusies kūlas dedzināšanas sezona. Kā jau katru gadu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) brīdina iedzīvotājus, ka pērnās zāles dedzināšana nodara postījumus cilvēkiem, videi un cilvēku īpašumiem un kūlas  dedzināšana ir administratīvi sodāms pārkāpums, par kuru var piemērot naudas sodus no 280 līdz 700 eiro fiziskām personām un 700 līdz 2900 eiro juridiskām personām.

Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli, zeme kļūst auglīgāka, vai arī - ka tādējādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.

Izvērtējot kūlas ugunsgrēku gadījumus, var secināt, ka vieni no tipiskākajiem kūlas dedzinātājiem ir vidēja vecuma cilvēki un pensionāri, kas jau gadu desmitiem tādā veidā ir „apkopuši” savu īpašumu. 

VUGD aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt VUGD uz tālruni 112.
27.martā, plkst.18 pie Saeimas notiks tautas sapulce par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim Latvijā.

Lai gan portālā "Manabalss.lv" 13 000 Latvijas iedzīvotāju parakstījuši šo iniciatīvu, politiķi un ierēdņi pašvaldībās un valsts institūcijās to nav ņēmuši vērā un vēl arvien nav atrisinājuši īpašumu konfiscējošo nekustamā īpašuma nodokļa taisnīgu regulējumu, uzsvēra iniciatīvas pārstāvji.

Iniciatīvas pārstāvji uzsvēra, ka arvien pieaugošais nekustamā īpašuma nodokļa slogs kļūst finansiāli nepanesams visiem Latvijas iedzīvotājiem, sevišķi tiem, kuru mājoklis atrodas Rīgā, Pierīgā vai Jūrmalā. 
Lai cik piesardzīgi cilvēks lietotu sociālos tīklus, tie tik un tā atstāj «pēdas», kuras, prasmīgi meklējot un analizējot, var izmantot reklāmas novirzīšanas nolūkos, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sociālajos tīklos iegūtie dati ļauj vairāk izprast mērķauditorijas vērtības un pielāgot šos datus komunikācijas stratēģijā, lai uzņēmums sasniegtu savus biznesa mērķus. 

Piemēram, Facebook analītikas rīkā var redzēt ne tikai to, kāds ir sekotāju vecums, dzimums, dzīvesvieta, dzimtā valoda, attiecību statuss, bet, izmantojot reklāmas rīku, konkrētas mērķauditorijas intereses – vai tas ir bizness, sports, ēdiens, mūzika, māksla, tehnoloģijas u.c. Varam redzēt arī tendences, kad tieši sekotāji visvairāk ir tiešsaistē.

Šādus datus aizvien vairāk izmanto uzņēmumi – kas vēlas iegūt precīzu portretu – kas ir viņu klienti un kas tiem interesē, tādēļ aizvien vairāk iestādes un uzņēmumi sākusī analizēt savu sociālo tīklu lietotāju profilus, lai saprastu – ko vēl klientiem piedāvāt.

Ja Latvijā šos pienākumus nereti veic sabiedrisko attiecību vai IT jomas  speciālists, vai arī vienkārši kāds cilvēks uzņēmumā uzņēmies šos pienākumus paralēli saviem darbiem, tad ārvalstīs aizvien vairāk tiek radītas štata vietas, kur speciālists pievērsies tieši sociālo tīklu analīzei un tas ir viņa vienīgais darba pienākums. 
Šodien 12 un 29 minūtēs sācies astronomiskais pavasaris, dienas jau ir kļuvušas garākas par naktīm. 
Jāpiebilst, ka kalendārais pavasaris ir posms no no 1. marta līdz 31. maijam ieskaitot.

Daudz agrāk kā kalendārais un astronomiskais pavasaris, sākas - meteoroloģiskais pavasaris, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda vai augstāka par 0 grādiem.
Meteroloģiskais pavasaris visagrāk parasti iestājas Kurzemes pusē, taču tas nenozīmē, ka vairs nav gaidāms sals. 

19. martā bija  Jāzepa diena. Un laika vērotāji stāsta, ka tāda Jāzepa diena kā bija šogad, 19.martā - paredz labu vasaru.

Tajā pašā laikā  arī šodien -  astronomiskā pavasara pirmajā dienā, jāvēro laiks. Ja naktī salst, tad vēl 40 naktīs, līdz Jāņiem, iespējama nakts salna.

Atgādināsim, ka šīs nedēļas nogalē arī būs jāpagriež pulkstenis vienu stundu uz priekšu, un pāriesim uz vasaras laiku – tas nozīmē, ka kādu brīdi būs vēl gaišāki rīti un mazliet ātrāk būs krēsla vakaros.

Putnu vērošanas torņi un vietas (autors: Juris Smaļinskis)

Karti var atrast šajā lapā.
Ģimenēm visā Latvijā piedāvā iespēju kļūt par viesģimeni kādam no ārvalstu viesskolēniem, kuri Latvijā ieradīsies jau augustā, lai uzsāktu skolas gaitas kādā no Latvijas skolām un pavadītu šeit 2017./2018. mācību gadu.
Viesskolēni Latvijā ieradīsies no tādām valstīm kā Čehija, Itālija, Ungārija, Beļģija, Taizeme, ASV un citām valstīm.

Lai nodrošinātu viesskolēniem iespēju Latvijā mācīties, iepazīt mūsu valsts kultūru un valodu, jauniešiem tiek meklētas viesģimenes, kas labprāt savās mājās uzņemtu ārvalstu skolēnu.

Par viesģimeni var kļūt ikviena ģimene, kura ir atvērta starpkultūru pieredzei. Viesģimenes galvenais pienākums ir uztvert viesskolēnu nevis kā ārvalstu viesi, bet kā savas ģimenes locekli, nodrošināt skolēnu ar dzīvesvietu un ēšanu, kā arī censties adaptēt skolēnu savās ikdienas gaitās un ģimenes dzīvē.

Vairāk informāciju par viesskolēniem iespējams atrast šajā mājas lapā, kurā iespējams arī aizpildīt pieteikuma anketu.
Šķiet, ka mūsdienās cilvēki par attiecīgu samaksu darīs jebko - vedīs mūsu suņus pastaigā, sastādīs kompāniju, ja jutīsimies vientuļi un pat apciemos mūsu ģimeni jaunajā gadā, ja nevēlēsimies tikt iztaujāti par sasniegumiem darba vai attiecību jomā.

Jā, patiesi, Ķīnā ir iespējams uz vairākām dienām iznomāt partneri, lai viņš/viņa kopā ar kādu, Jaungada brīvdienās apciemotu šī cilvēka ģimeni. Šāda niša darba tirgū radusies, pateicoties Ķīnas vecvecāku un vecāku, bieži vien nekaunīgai atvašu iztaujāšanai par viņu partneriem vai precībām. 

Ir iespējams samaksāt arī par vienu vai vairākām līgavas māsām, lai kāzu ceremonija izskatītos krāšņāka vai arī nolīgt profesionālu apraudātāju bēru ceremonijām.
Portāls db.lv  apkopojis 16 dīvainākās profesijas. Skaties vairāk šajā saitē.
Eiropas Parlaments (EP) sodījis poļu deputātu Janušu Korvinu-Miki par izteikumiem, ka sievietēm jāpelna mazāk, jo viņas ir vājākas, mazākas un ne tik gudras kā vīrieši.

 Korvins-Mike saņēmis "bezprecedenta" sodu, ieskaitot viņa EP deputāta algas ieturēšanu uz 30 dienām – kas veido 9210 eiro.

74 gadus vecais Korvins-Mike arī uz desmit dienām atstādināts no EP deputāta pienākumu pildīšanas un viņam gadu būs liegts pārstāvēt EP.

Galēji labējais deputāts no Polijas 2.martā debatēs EP izteicās, ka "sievietēm, protams, ir jāpelna mazāk nekā vīriešiem, jo viņas ir vājākas, viņas ir mazākas, viņas nav tik gudras".

 Korvins-Mike saka, ka šo lēmumu pārsūdzēs, jo  "viņš  skolā mācījos, kas sievietes nav tik gudras kā vīrieši.  Sievietes nav tika gudras un drosmīgas kā vīrieši. Varbūt viņas ir prātīgākas un viņām ir labāka atmiņa."
Informatīvās akcijas laikā no 20. līdz 28.martam Rīgā būs iespējams saņemt bezmaksas speciālista konsultācijas par tuberkulozi, plaušu slimību veselību un profilaksi, kā arī nepieciešamību veikt krēpu testu.

Tuvojoties Pasaules Tuberkulozes dienai 24.martā, jau trešo gadu Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar Latvijas Tuberkulozes fondu Rīgā organizē informatīvu akciju par tuberkulozi.

Kā liecina Pasaules Veselības organizācija dati, katru dienu pasaulē tiek reģistrēti 28 000 jauni tuberkulozes gadījumi.
Šī ārstējamā infekcijas slimība ik gadu izdzēš 1,8 miljonu cilvēku dzīvību visā pasaulē. Latvijā saslimstība ar tuberkulozi būtiski samazinās ar katru gadu.

Neskatoties uz saslimstības samazinājumu, nereti pacienti vēršas pie ārsta novēloti, ar smagu, ielaistu slimību, patvaļīgi pārtrauc ārstēšanos, tādējādi apdraudot apkārtējos un pēc laika atgriežas ārstniecības iestādē smagā stāvoklī, norāda speciālisti.

Latvijā tuberkulozes diagnostika un ārstēšana ir valsts apmaksāti pakalpojumi, kurus bez maksas var saņemt ikviens iedzīvotājs.
Šodien Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) notika preses brīfings, atsaucoties uz mediju un iedzīvotāju interesi par legionelozes izplatību Latvijā un profilakses pasākumiem. 

Legioneloze Latvijā ir reģistrējama infekcijas slimība, kuras izplatību un saslimšanas gadījumus monitorē SPKC. 

SPKC epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka saslimstības rādītāji Latvijā atbilst vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā un pēdējos piecos gados nav novērojams būtisks saslimšanas gadījumu skaita pieaugums. 2

“Ar legionelozi biežāk slimo gados vecāki cilvēki un paaugstināts risks saslimt ir iedzīvotājiem, kuriem ir hroniskas slimības (piem., elpceļu slimības), kā arī smēķētājiem. Tāpat ir pierādījies, ka ne visi iedzīvotāji, kuri saskaras ar legioneozi, saslimst, jo visbiežāk organismam ir pietiekošas spējas pretoties izraisītājam” uzsver SPKC Infekcijas slimību analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Katrs legionelozes saslimšanas gadījums tiek pakļauts epidemioloģiskajai izmeklēšanai, kas ietver inficēšanās apstākļu noskaidrošanu, t.sk. arī ūdens paraugu laboratorisko izmeklēšanu iespējamās inficēšanās vietās.
Piemēram, inficētās personas dzīvesvietā vai darba vietā.
Ja legionelozes izraisošā baktērija tiek atklāta ūdens paraugos, ēkas īpašnieks vai pārvaldnieks tiek brīdināts par nepieciešamību organizēt dezinfekcijas pasākumus, lai iznīcinātu baktēriju ūdensvada sistēmā, kā arī brīdināt infekcijas skartās ēkas iedzīvotājus. Par katru šādu gadījumu SPKC informē Veselības inspekciju, kura kontrolē ierosināto pasākumu izpildi. 

 “Lai gan Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz legionellu ikdienas uzraudzību, Veselības inspekcija kontrolē dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam. Līdz ar to, gadījumā, kad krāna ūdenī tiek konstatēta legionellas baktērija, Veselības inspekcija seko līdzi, lai objekta apsaimniekotājs nodrošinātu ūdensvadu dezinfekciju” skaidro Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības uzraudzības un kontroles departamenta Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece.

Atgādinām, ka Latvijā noteiktie legionelozes profilakses pasākumi atbilst starptautiskajai praksei un pierādīti kā efektīvi legionelozes izplatības ierobežošanai.

Lai gan lielākā daļa profilakses pasākumu attiecas tieši uz namu apsaimniekotājiem, SPKC epidemiologi aicina arī iedzīvotājus rūpēties, lai viņiem pieejamās vietas mājoklī (dušas un krānu gali) regulāri tiek attīrīti no organiskā un neorganiskā  aplikuma. Tāpat pēc vairāku dienu prombūtnes, kad ūdens caurulēs ir sastāvējies, gan karsto, gan auksto ūdeni notecināt vairākas minūtes, savukārt gaisa mitrinātājos un līdzīgās ierīcēs, kuru lietošanai ir tajās jāielej ūdens, vienmēr liet svaigu ūdeni (ja iespējams - vārītu).
Latvijā aprīlī un jūnijā gaidāmas plašas starptautiskas mācības, kurās piedalīsies simtiem karavīru no NATO valstīm.

No 17.aprīļa līdz 30.aprīlim Latvijas teritorijā plānots organizēt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopējās militārās mācības "Summer Shield XIV". Šīs būs apvienotās sauszemes, gaisa spēku, zemessardzes un NBS Apvienotā štāba mācības, kurās plāno piedalīties NATO un "Partnerattiecības - mieram" dalībvalstu militārās vienības no ASV, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Kanādas, Vācijas, Luksemburgas, Slovākijas, Rumānijas, Bulgārijas un Zviedrijas.

Mācības tiek rīkotas, lai pilnveidotu reģionālo stabilitāti un drošību, nostiprinātu partneru kapacitāti un veicinātu uzticību, uzlabojot sadarbību starp NATO un "Partnerattiecības - mieram" dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, kā arī pilnveidotu sadarbību ar Zemessardzi, regulāro spēku vienībām un starptautiskajiem partneriem.
Militāro mācību uzdevums ir pilnveidot bataljona līmeņa štābu un apakšvienību kaujas atbalsta elementu plānošanu un vadīšanu dažādās taktiskajās operācijās.


Savukārt 3.jūnija līdz 16.jūnijam Latvijā plānots organizēt NBS un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopējās militārās mācības "Saber Strike 17".

Tās būs bataljona līmeņa štābu un apakšvienību mācības taktisko operāciju plānošanai un vadīšanai, sadarbības pilnveidošanai starp bataljonu apakšvienībām un ar starptautiskajiem partneriem, kā arī uguns atbalsta un pretgaisa aizsardzības virsnieku un vienību mācības. Mācībās piedalīsies NATO dalībvalstu militārās vienības no Kanādas, Lielbritānijas, Itālijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Slovākijas, ASV un Latvijas.
Mācības tiek rīkotas, lai pilnveidotu reģionālo stabilitāti un drošību, nostiprinātu partneru kapacitāti un veicinātu uzticību, uzlabojot sadarbību starp NATO dalībvalstu bruņotajiem spēkiem.

Virknē ASV skolu atjaunotas glītrakstīšanas stundas, kas ASV jau sen vairs nav obligāta prasība.
Tas darīts eksperimentālā kārtā, balstoties uz pētījumiem par to, ka pierakstīšana rokrakstā ir  vērtīgāka nekā tastatūras klabināšana.

"Mēs atjaunojām glītrakstīšanu, jo uzskatām to par nozīmīgu prasmi bērna attīstības procesā. Šī pašā iemesla dēļ mūsu skolā tiek arī atkal pasniegts šahs un balles dejas”, tā norāda ASV Izglītības pārvalde. 

Glītrakstīšana sniedz arī vēl kādu citu prasmi – novērots, ka mūsdienu datoru tastatūru un skārienjūtīgo ekrānu laikmetā jaunajai paaudzei arvien lielākas grūtības sagādā ne vien ātra rakstīšana ar roku, bet arī rokraksta izlasīšana.

Kā smej Ņujorkas skolas skolotājas – viņu audzēkņi būs vieni no retajiem, kas spēs izlasīt vecmāmiņas sūtīto Ziemassvētku apsveikumu.
Facebook Draugiem Twitter Instagram