Ar trīs vērienīgiem pasākumiem – “Nakts peldējumu 2017”, Valdemāra ielas nakts braucienu Rīgā un Vislatvijas orientēšanās nakti – nedēļas nogalē izskanējusi Eiropas Sporta nedēļa Latvijā.
Kopumā reģionos un pilsētās vairāk nekā 500 Eiropas Sporta nedēļas pasākumos piedalījušies 317 268 iedzīvotāji. 

Nedēļas nogalē rīkotajā “Nakts peldējumā 2017” tika uzstādīts jauns rekords peldēšanas stafetē, visiem dalībniekiem nopeldot 77,35 kilometru garu distanci. Pasākums tika rīkots Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un Ventspilī.
“”Nakts peldējums 2017” bija patiesi iedvesmojošs – kopā sanākot un vienam otru uzmundrinot, sasniedzām augstāko rādītāju – Rīgā nopeldējām 34 kilometrus!” stāsta arhitekts un distanču skrējējs Dins Vecāns. Otrajā vietā sekoja Ventspils, kurā dalībnieki nopeldēja 20,15 km, tad Liepāja ar 12,95 km un visbeidzot Daugavpils ar 10,25 km. Kopumā “Nakts peldējumā 2017” piedalījās ap 900 iedzīvotāju.  
Kā atklāj D.Vecāns, Eiropas Sporta nedēļas pasākumos varēja pamēģināt dažādus sporta veidus: “Eiropas Sporta nedēļu izbaudīju godam - to atklāju, vienā dienā noskrienot “Stirnu buku” un spēlējot futbolu, sauvkārt noslēdzu ar peldējumu un skrituļslidošanu, neraugoties uz saspringto darba grafiku. Mans nākamais uzdevums ir pamēģināt sērfošanu, ko šogad noteikti izdarīšu!”

Kopā ar D.Vecānu un 10 000 iedzīvotāju šajā nedēļas nogalē, sākot ar startu pie Brīvības pieminekļa, jaunuzklāto galvaspilsētas maģistrāles – Kr.Valdemāra ielas – segumu devās izmēģināt arī #BeActive vēstnesis - paralimpietis Alvils Brants. Viņš “Nakts braucienā” devās kopā ar Latvijas ratiņbasketbola tēvu Aigaru Miklāvu un priecājās par rekordlielo sportotāju skaitu: “Es ceru, ka ikviens, kurš atnāca uz pasākumu galvaspilsētā vai reģionā, ieraudzīja, ka būt fiziski aktīvam ir vienkārši! Novēlu visiem maksimāli ilgi uzturēt  Eiropas Sporta nedēļas garu un jaunās sportošanas prasmes attīstīt ikdienā, lai būtu veseli un dzīvotu labāk.” 

Nedēļas nogalē Vislatvijas orientēšanas nakts pasākumā sešās vietās Latvijā uz neparastām orientēšanās sacensībām – nakts rogainingu - savukārt pulcējās komandas, kas startēja dažādās grupās – ģimeņu, “open”, veterānu un sieviešu. Sacensību kontrolpunktos dalībniekus sagaidīja plāksnītes ar QR kodu, kuru atpazina speciāli šim pasākumam izstrādātā rogaininga lietotne sportistu viedtālrunī. 
“Rīgā atsaucība bija vislielākā, jo startēja vairāk nekā 70 komandu. Pasākuma atmosfēra  bija neaizmirstama! Negaidījām tik lielu atsaucību,” atzina sacensību rīkotājs Matīss Ratnieks. Kopumā Vislatvijas orientēšanās naktī Rīgā, Jūrmalā, Limbažos, Talsos un Vecumniekos piedalījās vairāk nekā 850 dalībnieku. 

Šogad Eiropas Sporta nedēļa Latvijā tika rīkota jau trešo reizi, un, kā atzīst rīkotāji - īpašu iniciatīvu pasākumu rīkošanā šogad izrādījušas pašvaldības. “Pavisam kopā visā Latvijā Eiropas Sporta nedēļas ietvaros notika vairāk nekā 500 sportisku pasākumu, kas pulcēja vairāk nekā 300 000 sportotgribētāju. Tas ir par 100 000 vairāk, salīdzinot ar pagājušo gadu! Šādi pasākumi ir lielisks veids, kā izbaudīt aktīvu dzīvesveidu un iedrošināt vienam otru neaizmirst par sportu arī ikdienā, vislabāk - kopā ar ģimeni un draugiem!” vērtē Eiropas Sporta nedēļas vadītāja Dace Zvaigzne. 

Doma laukumā rīt, 3.oktobrī,  plkst.18 norisināsies zibakcija "#VāgneRīga", kurā 50 kori ar Riharda Vāgnera operas "Tanheizers" dziedājumu aicinās iedzīvotājus pievērst uzmanību Vāgnera nama pašreizējam stāvoklim un tā nākotnei.

Zibakcijas muzikālo norisi vadīs diriģents Māris Sirmais un pūtēju orķestra "Rīga" mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.
Tāpat pasākumu apmeklēs un īsu apsveikuma uzrunu tās dalībniekiem teiks komponista mazmazmeita, Metropolitēna operas mākslinieciskā konsultante Eva Vāgnere-Paskjē, kura savulaik vadījusi Baireitas festivālu un Londonas Karalisko operu.

Šobrīd 1782. gadā pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta celtais nams ir sliktā stāvoklī un jau aptuveni desmit gadu ir slēgts. Namu apsaimnieko Valsts Nekustamo īpašumu aģentūra, bet par tā tālāko nākotni šobrīd nav skaidrības.

Ēka Riharda Vāgnera ielā 4 ir pazīstama ar nosaukumu "Vāgnera zāle", un tajā kādreiz ir atradies Rīgas pirmais Pilsētas muzikālais teātris. Šajā namā no 1837.gada līdz 1839.gadam operas diriģēja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. 

Vāgnera nama renovācijas projekta pašreizējās izmaksas sasniedz 18,8 miljonus eiro, taču Kultūras ministrijailīdzekļu šādam projektam nav,
Kafija ir viens no iecienītākajiem dzērieniem visā pasaulē, tādēļ 1. oktobrī, saskaņā ar Starptautiskās kafijas organizācijas lēmumu, jau trešo reizi visā pasaulē tika svinēta kafijas diena.

Jaunākie medicīniskie pētījumi parāda, ka kafija nav melnais bubulis ar ko savulaik biedēja sirds slimniekus un to, kam augsts asinsspiediens – kafiju var un pat vajag lietot.

Der arī zināt, ka no visiem kafijas veidiem visvairāk kofeīna  satur šķīstošā kafija, tāpat teju 2x vairāk kofeīna ir melnajā tējā  - tāpēc tase labas, kvalitatīvas maltas kafijas nevienu vēl zem zemes nav dabūjusi, toties omu uzlabo gan. Patiesībā, arī diezgan draņķīga kafija var mazliet uzlabot garastāvokli, jo kafija satur nelielu daudzumu antidepresantiem līdzīgas vielas, kas paaugstina endorfīnu jeb laimes hormonu līmeni asinīs.

Par visām citām labām kafijas īpašībām var izlasīt internetā – tostarp tur ir arī mediķu pētījumi un secinājumi.

Pagatavota kafija savā atdzišanas procesā izdala vairāk par 700 ķīmiskām vielām, kas arī rada kafijas aromātu.
Bēthovens bija tik uzmanīgs kafijas izvēlē, ka katru reizi, kad taisīja sev kafiju, pārskaitīja precīzi 60 kafijas pupiņu.
Eiropā no sākuma kafiju pazina kā „arābu vīnu”. 

Latvijā – kā izrādās - 72% iedzīvotāju kafiju bauda katru rītu. Dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāju kafijas dzeršanas paradumos visbiežāk tiek ievērota mērenība - 67% iedzīvotāju dienā izdzer vienu līdz trīs tasītes kafijas.

Iedzīvotājiem neiesniedzot gada ienākumu deklarācijas, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas izveidojies, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu, viņi var zaudēt līdz pat kopumā astoņiem miljoniem eiro, vēsta telekompānija LNT.

Pērn Latvijā tika ieviests diferencētais neapliekamais minimums, lai atbalstītu mazāk turīgos iedzīvotājus.
Tomēr iedzīvotājiem pašiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz gada deklarācijas un jālūdz atmaksāt pārmaksāto IIN.

Deklarācijas būtu jāiesniedz katram, kura bruto alga pagājušā gadā nepārsniedz 1000 eiro mēnesī jeb aptuveni pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju. Jo īpaši svarīgi tas būtu mazo algu saņēmējiem - ja alga ir līdz 380 eiro mēnesī, no valsts pienākas 69 eiro.

Tomēr vairāki raidījuma uzrunātie strādājošie - gan ar minimālo algu, gan 700 eiro algu - neko nav zinājuši par diferencēto neapliekamo minimumu.

Deklarācijas par pagājušo gadu var iesniegt jau vairākus mēnešus, tomēr kopumā joprojām to nav izdarījuši aptuveni 120 000 iedzīvotāju, kuriem no valsts pienāktos vismaz 10 eiro katram, norāda raidījums. Tādēļ VID aicina ikvienu ieskatīties elektroniskās deklarēšanas sistēmā jeb EDS.

Eiropas Sporta nedēļa noslēdzas ar trijiem lieliem nakts pasākumiem: 29. septembrī – Vislatvijas orientēšanās nakts sacensības, 30. septembrī – Nakts peldējums un Kr. Valdemāra ielas Nakts brauciens.

Eiropas Sporta nedēļa Latvijā izskanēs ar trim vērienīgiem nakts pasākumiem.

Pirmais no tiem – Vislatvijas orientēšanās nakts jeb rogainings tumsā – notiks jau šodien, 29. septembrī plkst. 20.00 sešās pilsētās vienlaicīgi – Rīgā, Jūrmalā, Talsos, Limbažos, Salaspilī un Vecumniekos.

Savukārt sestdienā, 30. septembrī ikviens interesents aicināts piedalīties gan “Nakts peldējumā 2017”, gan arī galvaspilsētas atjaunotās Kr.Valdemāra ielas jaunā seguma iemēģināšanā ar skrituļslidām, skrituļdēļiem un skrejriteņiem.

Vislatvijas orientēšanās nakts 

Vislatvijas orientēšanās naktī dalībniekiem būs iespēja izmēģināt neierastu rogainingu – kotrolpunktos būs plāksnītes ar QR kodu, kuru atpazīs speciāli šim pasākumam izstrādātā rogaininga lietotne sportistu viedtālrunī.
“Šīs sacensības Latvijas Orientēšanās federācijai nav tradicionālas – tās notiek bez labi pazīstamajām orientēšanās prizmām un SI kartēm, bet gan inovatīvi, – izmantojot viedtālruni,” informēja Latvijas Orientēšanās federācijas projektu vadītāja Ilze Straume. 
“Mēs ticam, ka orientēšanās sports ir piemērots ikvienam, tāpēc turpinām strādāt, lai atrastu dažādus interaktīvus veidus, kā šo sporta veidu padarīt vēl pieejamāku plašākai sabiedrībai. Vislatvijas Orientēšanās nakts gan ir tikai pirmais solis – ļoti ceram uz iedzīvotāju atsaucību, lai jau nākamgad šis sporta pasākums varētu notikt lielākā skaitā pilsētu un izveidotā aplikācija būtu pieejama arī citās viedierīcēs,” sacīja I. Straume. 
Sacensībās var piedalīties ikviena komanda 2 – 5 cilvēku sastāvā, ņemot līdzi viedtālruni   (ieslēgtu, uzlādētu, ar ieslēgtu GPS un īpašu mobilo aplikāciju). Dalībniekiem tiks dots trīs stundu kontrollaiks, karte un kontrolpunkti ar dažādām vērtībām. Uzvarēs komanda, kura savāks visvairāk punktu. Sacensību centri: Rīgā – pie Elektrum Olimpiskā centra Grostonas ielā 6B; Jūrmalā – pie Lielupes pamatskolas Aizputes ielā 1A; Limbažos – pie Limbažu pašvaldības Rīgas ielā 16; Talsos – pie Talsu Valsts ģimnāzija Brīvības ielā 29; Salaspilī – pie Salaspils sporta nams Smilšu ielā 1; Vecumniekos – pie Vecumnieku tautas nama Rīgas ielā 5. Kopīgais starts tiks dots 29. septembrī plkst. 20:00. Reģistrācija un karšu saņemšana no plkst. 19:00, finišs – 23:00, apbalvošana ap plkst. 23:30. Sacensību teltīs būs paredzēta vieta mantu atstāšanai. 
 
Plašāk par sacensību norisi, kā arī reģistrēšanās sacensībām: www.rogaining.lv. Dalība sacensībās ir bez maksas.

“Nakts peldējums 2017”

30. septembrī “Nakts peldējums 2017” notiks vienlaicīgi trijās pilsētās – Rīgā, RTU Ķīpsalas peldbaseinā, Ventspilī – Ventspils Ūdens piedzīvojumu parkā, kā arī Liepājā – Liepājas Olimpiskajā centrā. 
“Nakts peldējums 2017” pasākumu laikā neformālā gaisotnē, organizējot peldēšanu komandās, plānots uzstādīt īpašu rekordu – visgarāko stafetes peldējumu. Īpaši šim notikumam par godu tiks padomāts par baseinu izgaismojumu un muzikālo pavadījumu, kas peldētājiem un arī skatītājiem padarīs šo pasākumu par vizuāli baudāmu un neaizmirstamu pieredzi.
“Nakts peldējums tiek rīkots kā stafete, kurā viens otru motivēsim nopeldēt savu distanci. Pieteikties un piedalīties var jebkurš, izvēloties savu distanci, un kļūstot arī citiem par motivāciju – lai vienkārši piedalītos vai nopeldētu,” stāsta Dins Vecāns,  #BeActive vēstnesis un distanču skrējējs. 
“Nakts peldējumā 2017” RTU Ķīpsalas peldbaseinā no plkst. 20.00 klātesošie tiks informēti gan par treniņu iespējām sinhronajā peldēšanā, notiks grāmatas “Peldēšana” prezentācija, kā arī varēs uzzināt par ūdenspolo spēles pamatiem un treniņu iespējām. Savukārt plkst. 21.00 sāksies #BeActive un Nakts peldējuma vēstnešu peldējums, kurā piedalīsies Ivars Ījabs, Edgars Gauračs, Jānis Krops, Dins Vecāns un Māris Liepiņš. Interesenti varēs ziedot arī savu peldēšanas inventāru “Otrajai Elpai”. Nakts peldējumam vēl var pagūt pieteikties interneta vietnē www.naktspeldejums.lv. 

Kr.Valdemāra ielas Nakts brauciens

Savukārt 30. septembrī Rīgā, svinīgi atklājot vēl vienu galvaspilsētas maģistrāli – izremontēto Kr.Valdemāra ielu, uz “Nakts braucienu” pie Brīvības pieminekļa aicināti pulcēties galvaspilsētas iedzīvotāji un viesi. Sacensību šovs, paraugdemonstrējumi, aktivitātes un konkursi šajā pēcpusdienā jau no plkst. 21.00 norisināsies pie Brīvības pieminekļa, līdz plkst. 23.00 tiks dots starts braucienam 5,8 km garumā, kurā aicināti piedalīties visi, kuriem ir skrituļslidas, skrejriteņi un skrituļdēļi. 
5,8 kilometru garais maršruts sāksies pie Brīvības pieminekļa, virzīsies pa Brīvības bulvāri līdz Elizabetes ielai, tad pa tikko remontēto Kr. Valdemāra ielu līdz Zirņu ielai, kur būs apgriešanās vieta un tālāk atpakaļ pa Kr. Valdemāra ielu līdz Raiņa bulvārim, un tad līdz finišam, kas tāpat kā starts būs pie Brīvības pieminekļa. Brauciena dalībniekus vairākās vietās uzmundrinās arī dīdžeji. 
“Nakts brauciens” noslēgsies plkst. 2.00 naktī. Pieteikties braucienam iespējams līdz 29. septembra plkst. 23.59 interneta vietnē: www.naktsbrauciens.lv. Šajā vietnē var uzzināt arī plašāku informāciju par brauciena noteikumiem.
Miljoniem gājputnu rudenī šķērso Eiropu, lai dotos uz ziemošanās vietām Āfrikā.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas vides aizsardzības fonds uzaicina būt par liecinieku putnu migrācijas burvībai 30. septembrī un 1. oktobrī Eiropas putnu vērošanas dienās.
Pievienojies vairāk nekā 50 bezmaksas pasākumiem dažādās Latvijas vietās (sarakstu meklē www.putnudienas.lv) vai vēro putnus pats uz ziņo par tiem portālā Dabasdati.lv.

Iepriekšējā gadā Eiropas putnu vērošanas dienu ietvaros gandrīz 30 000 cilvēku dažādu pasākumu laikā no 40 valstīm vienas nedēļas nogales laikā novēroja ap 5,8 miljonus putnu. Savukārt, Latvijā ap 500 putnu draugu ziņoja par apmēram 42 000 putniem no 154 sugām.

Putnu vērošana ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids. Tie, kas nopietni aizrāvušies ar putnu vērošanu, vairs netiek no tās vaļā. Putnu vērošana daudziem kļūst par lielu sirdslietu un dedzīgu aizraušanos, kam beigās ir pakārtotas citas ikdienas aktivitātes un aktualitātes. Putnu vērotājs, pat īpaši nedomājot par to, pamana un saklausa putnus sev apkārt, pazīst tos pēc skata, bet, ja neredz, tad atpazīst pēc balss. Jo putnu cilvēks vienmēr, lai ko arī darītu un domātu, ir ar putniem.

Kas nepieciešams, lai vērotu putnus?
Optika

Lai vērotu putnus, noteikti ir nepieciešams binoklis, kas dod iespēju putnus labāk apskatīt un pamanīt daudzas detaļas, ko izdarīt ar neapbruņotu aci nav iespējams.
Ko nozīmē uz binokļa redzamie skaitļi? Pirmais skaitlis apzīmē binokļa palielinājumu, bet otrais – ārējās lēcas diametru milimetros. Jo lielāks pirmais skaitlis, jo lielāks būs palielinājums, jo lielāks otrais skaitlis, jo labāku attēlu binoklis rādīs sliktas redzamības apstākļos (krēsla, nokrišņi u.tml.) un lielāks būs redzes leņķis. Optimālākie binokļa parametri putnu vērošanai ir 8X35, 8X40, 10X40, 10X50. Lielāka palielinājuma binokli (lielāku par 10X…) nevajadzētu pirkt, jo tāds binoklis būs smagāks, tam būs šaurāks redzes leņķis un to būs grūtāk ilgstoši noturēt pie acīm. Būtu vēlams, ka binokļa lēcas ir pārklātas ar speciāliem attēlu dzidrinošiem pārklājumiem, kas ir sevišķi būtiski, putnus vērojot sliktos redzamības apstākļos. Tāpat ir svarīgi, lai binokļa korpusam būtu gumijas vai cits sargājošs prettriecienu pārklājums.
Ja vajadzīgs lielāks optiskās ierīces palielinājums (piemērām, jūras putnu vērošanai), nepieciešams iegādāties teleskopu. Vērojot putnus, teleskops noteikti jāuzstāda uz stingra statīva, jo pie lielajiem teleskopa palielinājumiem, turot to rokās, attēls būs kustīgs un putns tajā slikti apskatāms. Putnu vērošanai parasti lieto teleskopus ar 20-kārtīgu līdz 35-kārtīgu palielinājumu. Iespējams iegādāties teleskopus ar „zoom” okulāru, kas dod iespēju putnu saskatīt no 20-kārtīga līdz 60-kārtīgam palielinājumam. Iegādājoties teleskopu, jāraugās, lai ārējās lēcas diametrs nebūtu pārāk mazs, jo tādā gadījumā attēls būs tumšs un nekvalitatīvs. Parasti putnu vērošanai labi der teleskopi ar ārējās lēcas diametru 80 milimetri. Binokļu pareiza izvēle un lietošana.

Putnu noteicējs
Lai saprastu, ko tad binoklī redzam, nepieciešama ornitoloģiskā literatūra – tā saucamie putnu noteicēji. Putnu izskats ir visnotaļ mainīgs, putna spalvu tērpu ietekmē gan putna vecums, gan sezona – ligzdošanas, neligzdošanas, ziemošanas, spalvu maiņas laiks.
Kā ieteicamāko putnu noteicēju putnu vērošanai Latvijā var minēt nu jau par klasiku kļuvušo grāmatu „The Most Complete Field Guide to the Birds of Britain and Europe” (Mullarney K., Svensson L., Zetterstrom D., Grant P.J. 1999. London, Harper Collins Publishers), kur kvalitatīvos zīmējumos ir apskatāmas visas Eiropā sastopamās un reti no citiem reģioniem ieceļojošās putnu sugas, pie tam dažādos spalvu tērpos atkarībā no vecuma un sezonas. Turklāt šis putnu noteicējs ir nopērkams Latvijas grāmatnīcās.
Precīzas ziņas par Latvijā sastopamajām putnu sugām, to dzīvesvietām, uzvedību un balsīm iespējams atrast LOB izdotajās grāmatās “Latvijas meža putni”, “Latvijas lauku putni” un “Latvijas ūdeņu putni”.
Vēlāk, kad putnu vērošana kļūs jau par īstu aizraušanos, savu ornitoloģisko bibliotēku būs iespējams papildināt ar citiem labiem putnu noteicējiem, kuri šobrīd plašā klāstā pieejami dažādos dabas literatūras tirdzniecības veikalos internetā (www.amazon.com, www.wildlifebooks.com, www.nhbs.com u.c.).

Piemērots apģērbs
Putnu vērošana notiek brīvā dabā un Latvijas platuma grādos laika apstākļi bieži vien ir nepastāvīgi un mainīgi. Tāpēc, dodoties vērot putnus, savlaikus ir jāpadomā, ko vilkt mugurā. Viens piemērs – aprīļa nogalē Rīgā var būt silts un saulains, cilvēki var baudīt pirmās pavasara siltās dienas un staigāt T-kreklos, tajā pašā laikā populārākajā putnu pavasara migrācijas vērošanas vietā Kolkasragā laika apstākļi var būt tādi, ka tur komfortabli justies iespējams vien ziemas apģērbā tērptam.
Pirms katras došanās putnu vērošanā jāpadomā, uz kurieni būs brauciens, jāpalūko laika apstākļu prognozes. Ja jābrauc uz piekrasti, jārēķinās, ka pie jūras bieži vien var pūst spēcīgs un auksts vējš. Ja dodas putnos karstā vasaras dienā, jāatceras, ka var pārsteigt negaisa lietusgāze. Jebkurā gadījumā putnu vērotāja ekipējumā ar laiku vajadzētu sagādāt gan nemirkstošus zābakus, kā arī siltu, vēju un nokrišņus aizturošu, tajā pašā laikā „elpojošu” apģērbu.

Lauka piezīmes
Lauka piezīmes (pierakstu bloks) nepieciešamas, lai atzīmētu savus novērojumus – pierakstītu novērotās sugas un aprakstītu nepazīstamos putnus. Nepazīstamos putnus vienmēr ir labāk aprakstīt vai uzzīmēt to skici, nekā paļauties uz atmiņu. Ir ļoti viegli kļūdīties, pēc atmiņas meklējot noteicējā sugu, kura atbilstu iegaumētajām pazīmēm. Lauka piezīmēm labāk izmantot zīmuli nevis pildspalvu, tad, pierakstiem izmirkstot, piezīmes neizplūdīs.
Pasaules sirds diena tiek atzīmēta 29. septembrī.
 
Kardiologi atgādina, lai sirds būtu stipra un darbotos ilgi, svarīgi ievērot dažus būtiskus nosacījumus:
·       Atmetiet smēķēšanu – tās ietekmē paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens un tiek bojātas artēriju sieniņas. 
·       Samaziniet lieko svaru – liekais svars un aptaukošanās visbiežāk veicina arī asinsspiediena paaugstināšanos. 
·       Vairāk kustieties – staigājiet, brauciet ar velosipēdu, nūjojiet, slēpojiet, kāpiet pa kāpnēm, skrieniet lēnā tempā vismaz 30 minūtes dienā! 
·       Ēdiet veselīgi – kardiologi iesaka Vidusjūras diētu: daudz dārzeņu un augļu vismaz 400 gramus dienā, pilngraudu produktus, riekstus, zivis un jūras produktus, kā arī samaziniet uzturā sāls patēriņu! 
·       Izvairieties no stresa – tas veicina neveselīgu ēšanu, smēķēšanu, pārmērīgu alkohola patēriņu, mazkustīgumu, miega traucējumus. Stresa ietekmi var mazināt ar regulārām fiziskām aktivitātēm.
 
Regulāri veiciet veselības profilaktiskās pārbaudes, lai savlaicīgi atklātu riskus un varētu tos sekmīgi ārstēt.
 
Sirds veselības skaitļi, kas jāzina ikvienam:

Asinsspiediena vidējā norma pieaugušam cilvēkam ir 120/80 mmHg
Par paaugstinātu tiek uzskatīts asinsspiediens virs 140/90 mmHg.

Pulss miera stāvoklī ir līdz 70 sitieniem minūtē
Par paātrinātu sirdsdarbības frekvenci miera stāvoklī tiek uzskatīts pulss virs 75 sitieniem minūtē.

Kopējais holesterīns ir zem 5,0 mmol/l
triglicerīdu līmenis (tautas valodā – parastie tauki) ir zem 1,7 mmol/l
zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmenis ir zem 3 mmol/l
Cilvēkam pēc miokarda infarkta kopējam holesterīna līmenim ir jābūt zem 4,5 mmol/l un ZBLH zem 1,8 mmol/l
Cilvēkam ar kādu no sirds un asinsvadu slimībām ZBLH līmenim ir jābūt zem 1,8 mmol/l.

Ķermeņa masas indekss ir 18,5 – 24,9
Formula: ĶMI = svars (kg) : augums (m)²
Jums ir lieka ķermeņa masa, ja: ĶMI = 25 – 29,9
Jums ir aptaukošanās, ja: ĶMI > 30

Cukura līmenis asinīs (tukšā dūšā) ir 3,3 – 6 mmol/l
Cilvēkam ar diagnosticētu cukura diabētu, saņemot terapiju, normāls cukura līmenis ir 6,1 – 6,9 mmol/l.
 
Plašākai informācijai par sirdi un tās veselību pieejama mājas lapa www.parsirdi.lv

*********************
Sirds ir ļoti svarīgs orgāns, tāpēc Klīvlendas klīnikas speciālisti apkopojuši interesantus un būtiskus faktus par to:

Laime un emocionāla vitalitāte samazina sirds problēmu attīstības risku.
Salīdzinoši liels skaits sirdslēkmju notiek Ziemassvētkos un Jaunajā gadā.
Embrijam sirsniņa sāk sisties jau četru nedēļu vecumā.
Lielākā sirds ir zilajam valim – tā sver gandrīz 700 kilogramu.
Pirmie elektrokardiostimulatori bija jāiesprauž kontaktligzdā.
Sirds slimība atklāta pat 3000 gadus vecai mūmijai.
Sirds sitas aptuveni 100 000 reižu dienā.
Ik minūti tava sirds izpumpē cauri 5,6 litrus asiņu.
Labā sirds puse asinis nogādā plaušās, savukārt kreisā – atpakaļ ķermenī, nodrošinot organisma apgādi ar skābekli.
Pēdējos gados vaļēja sirds operācija mākslīgas asinsrites apstākļos ir veikta tādiem zināmiem ļaudīm kā Bils Klintons un Arnolds Švarcenegers.
Sirds vēzis ir ļoti reta parādība, jo sirds šūnas dzīves pirmajā pusē pārtrauc dalīties.
Sirdij ir pašai sava elektriskā vadības sistēma, tāpēc tā turpina sisties arī pēc tam, kad izņemta no ķermeņa.
Šodien visā Latvijā notiks tradicionālā valsts pārvaldes atvērto durvju diena, kuras laikā ikvienam interesentam būs iespēja ne tikai iepazīt valsts institūciju ikdienu, bet arī uzzināt, kas ir sabiedrības līdzdalība un kā kļūt par atbildīgu un aktīvu pilsoni.

Pasākuma programma ir veidota tā, lai Rīgā un reģionu pilsētās parādītu iestāžu ikdienas darbus un to piedāvātos pakalpojumus no radošāka skatupunkta. Turklāt šāds pasākums dos iespēju jauniešiem iepazīt savas nākotnes profesijas, ja viņi nolēmuši strādāt sabiedrības labā.

Tā, piemēram, Ministru kabinetā būs iespēja iepazīt ierēdņu darba specifiku .

KNAB sniegs iespēju iepazīt izmeklētāju darba ikdienu. Iekšlietu ministrija jauniešiem piedāvās divas izglītojošas lekcijas par to, kā notiek narkotiku apkarošana un kādi ir cilvēku tirdzniecības riski.

Kā ierasts, šajā dienā apmeklētājiem atvērti būs visi Valsts policijas iecirkņi gan Rīgā, gan reģionos.

Arī visās 92 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daļās un posteņos visas dienas garumā ugunsdzēsēji glābēji ne tikai izrādīs depo un tehniku, bet arī pastāstīs un atgādinās par ugunsdrošību un pareizu rīcību ārkārtas situācijās.

Kultūras ministrijā šogad stāstīs par Latvijas Kultūras kanona papildināšanas iespējām. Tāpat būs atvērti liela daļa ministrijas pakļautībā esošo muzeju.

Arī Satiksmes ministrija interesentiem sagatavojusi īpašu piedāvājumu. 
Šodien 11 Latvijas pilsētās - Rīgā, Salaspilī, Jūrmalā, Jelgavā, Dobelē, Cēsīs, Valmierā, Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī - notiks Zinātnieku nakts pasākumi, kuru tēma ir inovācijas.

Savas durvis apmeklētājiem vērs augstskolas, zinātniskie institūti, muzeji un citas iestādes, kopumā piedāvājot apmeklēt vairāk nekā 50 norises vietas.

Apmeklētājiem būs iespēja doties ekskursijās uz laboratorijām, piedalīties eksperimentos un pētnieciskajās darbnīcās, iesaistīties diskusijās ar zinātniekiem, kā arī iepazīt dažādas inovatīvas tehnoloģijas.
Latvijā mīlētāko zīmolu saraksta pirmajā vietā arī šogad ierindojusies "Google", liecina ikgadējā "Mīlētāko zīmolu topa" dati.

Savukārt par mīlētāko pašmāju zīmolu atzīts "Inbox".

Šogad pirmo reizi pasniegta arī "Grand Prix" balva zīmolam, kas spēja iegūt vislabāko rezultātu, un tā pasniegta graudaugu produktu zīmolam "Dobele".

Darba devēju zīmolu topa izpētē, vadītāju, potenciālo darbinieku un sabiedrības vērtējumā pirmo vietu ieguva "Latvijas mobilais telefons", apsteidzot tuvākos sekotājus "Swedbank", kas ieguva otro vietu, un nacionālo aviokompāniju "airBaltic", kas ierindojās trešajā vietā. Turpretī ceturto vietu ieguva "Latvijas valsts meži", bet piekto - "Latvenergo".

Vienlaikus "Youtube" atzīts par gada unikālāko zīmolu, savukārt par kvalitatīvāko zīmolu atzīts "Nike".

Šogad Liepājas pilsēta atzīta par ietekmīgāko zīmolu sociālajos tīklos, savukārt portāls "Delfi" otro gadu pēc kārtas atzīts par ietekmīgāko mediju zīmolu sociālajos tīklos. Radio TEV ierindojas šī topa 25.vietā,

Jāpiebilst, ka Mīlētāko zīmolu tops tiek veidots kopš 2004.gada.
Starptautiskā skolotāju diena jeb Pasaules skolotāju diena ir starptautiski atzīmējama diena, kas Latvijā tiek atzīmēta oktobra pirmajā svētdienā.

Teju 37% iedzīvotāju uzskata, ka skolotāji Skolotāju dienā jāsveic ar ziediem un saldumiem, 36% respondentu pārliecināti, ka skolotāji jāsveic tikai ar ziediem, 12% minēja īpašus bērnu priekšnesumus, savukārt desmitā daļa uzskata, ka šo dienu būtu jānosaka kā atsevišķu brīvdienu gan skolotājiem, gan bērniem.

Toties 2% iedzīvotāju uzskatā, ka šī ir tā diena, kad klases audzinātāja būtu jālutina, dāvinot viņai dāvanu karti, bet vēl 4% minēja, ka dāvana atkarīga no skolēna attiecībām ar konkrēto skolotāju un vecāku rocības.
Savukārt kā TOP3 populārākos ziedus šajā dienā iedzīvotāji minēja dažādu ziedu pušķus, mārtiņrozes un rozes.

Konfekšu kārbas, kliņģeri un šokolādes tāfelītes, pēc aptaujas dalībnieku domām, ir piemērotākie gardumi skolotāju sveikšanai.

Savukārt kā TOP3 populārākos ziedus šajā dienā iedzīvotāji minēja dažādu ziedu pušķus, mārtiņrozes un rozes.
Slimību profilakses un kontroles centrs , sadarbībā ar Veselības ministriju, uzsāk sociālo kampaņu “Mīli savu sirdi! Atpazīsti un rīkojies!”, ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par sirds asinsvadu slimību būtību, tādējādi samazinot mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.

Miokarda infarkts un insults Latvijā joprojām ir viens no izplatītākajiem invaliditātes un mirstības cēloņiem. Viens no iemesliem šādai situācijai - cilvēki neatpazīst vai nepievērš uzmanību šo slimību pazīmēm, līdz ar to kvalitatīva medicīniskā palīdzība tiek sniegta pārāk vēlu.

Gan akūta miokarda infarkta, gan insulta gadījumā laikam no pirmo pazīmju pamanīšanas līdz kvalitatīvas medicīniskās palīdzības saņemšanai, ir dzīvības cena. Kavēties nedrīkst. Tāpēc kampaņas “ Mīli savu sirdi! Atpazīsti un rīkojies!” uzsvars ir uz vārdiem- “ atpazīsti” (atpazīsti pazīmes) un “ rīkojies” (nekavējoties sauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvani 113!).
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas 15 kadeti šodien Lielvārdes, Ķeguma, Ogres un Ikšķiles pašvaldību teritorijā piedalīsies taktiskajā vingrinājumā "Labie darbi", kurā iedzīvotājiem palīdzēs mājsaimniecības darbos, tādējādi stiprinot civilmilitāro sadarbību.

Taktiskais vingrinājums tiek organizēts ar mērķi pilnveidot kadetu komunikācijas prasmes, uzsākot sarunu ar nepazīstamiem cilvēkiem un sniegt atbalstu sabiedrībai, kā arī veicināt Nacionālo bruņoto spēku un pašvaldību sadarbību.

Pirmo reizi taktiskais vingrinājums "Labie darbi" norisinājās 2015.gadā. Arī pērn kadeti piedalījās šajā vingrinājumā un sniedza atbalstu iedzīvotājiem ikdienas darbos, tostarp skaldīja malku, grāba lapas, raka kartupeļus, lasīja ābolus, uzraka zemi, laboja un krāsoja žogu, pārvietoja smagumus, tīrīja logus, pļāva zāli, salaboja gaismas automašīnai un veica virkni citu darbu.
Šveiciešu un amerikāņu zinātnieki pierādījuši, ka placebo efekts darbojas pat tad, kad pacienti zina, ka ārsta iedotās zāles ir neīstas.

Pētījumā rakstīts, ka zinātnieki pie šāda secinājuma nonākuši pēc tam, kad tika veikts eksperiments ar 160 brīvprātīgajiem dalībniekiem, kuriem tika uzdots turēt roku uz elektriskās plītiņas virsmas līdz brīdim, kad temperatūra vairs nebija fiziski izturama.

Pirms eksperimenta veikšanas tā dalībnieki tika sadalīti četrās grupās, kuru dalībniekiem tika piedāvāta vietējā anestēzija, kas patiesībā bija placebo. Pirmās grupas dalībniekiem tas netika atklāts, otrās grupas dalībniekiem tas tika paziņots, kā arī viņi tika izglītoti par to, kas ir placebo efekts, trešās grupas dalībniekiem paziņoja tikai to, ka tas ir fiktīvs medikaments, neko vairāk nepaskaidrojot, bet ceturtās grupas dalībniekiem nekāda anestēzija vispār netika piedāvāta.

Pēc eksperimenta pētnieki secināja, ka visspilgtāk placebo efekts parādījās starp pirmās un otrās grupas dalībniekiem, jo viņu izturība pret karstumu bija vislielākā.

Līdz šim brīdim, pētnieki bija pārliecināti, ka placebo efekts ir iespējams tikai tad, ja pacientam tas netiek atklāts.
Kāda sieviete no Itālijas sarīkojusi greznas kāzas, kurās apprecējusi pati sevi. Īpašajā dienā viņa bija tērpusies baltā kāzu kleitā, saņēma trīsstāvīgu kāzu torti, bet uz svinībām bija ieradušies 70 viesi, raksta apollo.lv.

40 gadus vecā fitnesa trenere Laura Mesi, 38 gadu vecumā saviem draugiem un radiem bija pavēstīja, ja 2 gadu laikā neatradīs savu dvēseles radinieku, tad viņa apprecēs pati sevi.

Globālo kustību un neparasto precēšanās veidu, kas mūsdienās kļūst arvien populārāks, dēvē par «sologāmiju».

Jau divpadsmito gadu pēc kārtas oktobra beigās norisināsies „Latvijas lielākā ķirbja čempionāts”. Čempionāta organizētāji, veikalu tīkls „Maxima Latvija”, aicina pieteikties ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kuram šosezon izdevies savā dārzā izaudzēt varena izmēra ķirbi. Pieteikties čempionātam iespējams līdz 20. oktobrim. 
Šī gada raženākais Latvijas ķirbis Rīgas Zooloģiskajā dārzā tiks noskaidrots 26. oktobrī.

Iespējams šogad tiks pārspēts aizvadītajā gadā uzstādītais rekords – 404 kg smagais ķirbis, ko izaudzēja Elīza Neimane no Kurmāles pagasta, Kuldīgas novadā, ne vien iegūstot Latvijas lielākā ķirbja titulu, bet arī pārspējot visu iepriekšējo gadu uzstādītos rekordus.

Lai piedalītos konkursā, dalībniekiem jānomēra sava ķirbja apkārtmērs gan horizontāli, gan vertikāli.
Šie dati kopā ar ķirbja atrašanās vietu un savu tālruņa numuru jānorāda pieteikuma anketā. 
Tāpat konkursam pieteikties iespējams arī zvanot pa bezmaksas tālruni 80002020.

Pieteikuma anketa šeit.

Rudentiņš bagāts vīrs #ķirbis #kirbis #rudens #herbst #deutschland #bayern #herbst #herbstliebe

A post shared by Diāna Zavele (@lady_dianaaa) on


Par jauno Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri trešdien apstiprināts kādreizējais tās spēlētājs Arnis Vecvagars.

43 gadus vecais Vecvagars bija viens no Latvijas izlases galvenā trenera Ainara Bagatska palīgiem šī gada Eiropas čempionātā, kur mūsu komanda izcīnīja augsto piekto vietu.

Kopš 2014.gada Vecvagars bijis Latvijas jauniešu izlašu galvenais treneris.

Iepriekšējās pāris sezonas Vecvagars vadīja Latvijas Basketbola līgas (LBL) komandu "Jūrmala"/"Fēnikss".

Bet tikmēr šodien, 27. septembrī, sākas LBL jaunā, 27. sezona ar spēlēm Valmierā un Ogrē.
27.sezona, kurā augstākajā divīzijā startēs deviņas komandas.

Kā pirmās laukumā dosies "Valmiera"/ORDO un "Latvijas Universitātes" vienības, kas spēli plkst.18.30 sāks Vidzemes Olimpiskajā centrā, Valmierā, bet stundu vēlāk "Ogre" mājās sāks spēli ar valsts čempioni "VEF Rīga".
Pie "Valmiera"/ORDO komandas stūres pirmo oficiālo spēli galvenā trenera statusā aizvadīs bijušais Latvijas izlases basketbolists Kristaps Valters, kurš ir noslēdzis spēlētāja karjeru un pievērsies trenera arodam.

Pēc trīs gadu pārtraukuma "VEF Rīga" spēlēs trīskārtējais Latvijas čempions Kristaps Janičenoks. 
Šajā LBL sezonā augstākajā divīzijā piedalīsies deviņas komandas - "VEF Rīga", "Ventspils", "Valmiera"/ORDO, "Betsafe"/"Liepāja", "Jēkabpils", "Ogre", "Jūrmala", "Valka"/"Valga" un "Latvijas Universitāte".

Sākotnēji līdzdalībai LBL 2017./18.gada čempionātā augustā tika apstiprināta arī pērnā gada bronzas medaļniece "Barons kvartāls", tomēr finansiālu grūtību dēļ šī komanda no dalības turnīrā atteicās.
Arī vairākām citām komandām pirms šīs sezonas bija finansiālas grūtības un, piemēram, "Jūrmala" dalībnieku vidū tika iekļauta vien pagājušajā nedēļā.

No 16. līdz 22.oktobrim norisināsies labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" rīkotā akcija "Labo darbu nedēļa", kuras laikā iedzīvotāji tiek aicināti sniegt atbalstu līdzcilvēkiem, dzīvniekiem vai sabiedrībai, kā arī vairot palīdzēšanas kultūru Latvijā.

"Labo darbu nedēļa" šogad veltīta Latvijas valsts simtgadei un tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komiteju un Izglītības un zinātnes ministriju, lai dāvinātu laiku labiem darbiem pašiem sev un Latvijai, lai kopīgi paveiktu nozīmīgas lietas.

 "Labo darbu nedēļā" pastiprināta uzmanība tiek pievērsta palīdzībai, kuras sniegšanai nav nepieciešams liels finansiālais ieguldījums. Tā var būt palīdzība kādam pensionāram mājas darbos vai vienkārša aprunāšanās, daudzdzīvokļu piemājas teritorijas sakopšana, rūpes par dabu, dzīvniekiem un citi darbi. Tie ir neskaitāmi daudzie darbiņi, kuriem ikdienā nepietiek laika vai motivācijas.

Pērn akcijas aicinājumam atsaucās vairāk nekā 18 050 cilvēku no Latvijas, kā arī emigrējušie latvieši, paveicot 429 labos darbus.
Tika sniegta palīdzība gan līdzcilvēkiem, dzīvniekiem, gan arī, sakopjot teritorijas un piemiņas vietas.

Kā atzīst akcijas dalībnieki, "Labo darbu nedēļa" ir iespēja ne tikai paveikt labo darbu, bet arī saliedēties kolektīvam. 
Jauns pētījums ASV atklājis, ka cilvēki ar personības disharmoniju jeb, vienkāršā valodā runājot, psihopāti priekšroku dod hiphopam un R&B stila mūzikai, nevis, piemēram, klasiskajai mūzikai, raksta Tvnet.lv .

Ņujorkas Universitātes pētnieki secinājuši, ka repera Eminema dziesma «Lose Yourself» un apvienības «Blackstreet» skaņdarbs «No Diggity» ir favorītdziesmas cilvēkiem ar augstāku rezultātu personības disharmonijā.
Pētījumā piedalījušies 200 cilvēku, kas klausījās aptuveni 260 dažādu stilu dziesmas.

Tikmēr tādas dziesmas kā «The Knack» singls «My Sharona» un dziedātājas Sia «Titanium» izvēlējās cilvēki ar viszemāko rezultātu personības disharmonijā.

2015. gadā kādā pētījumā secināts, ka empātiski cilvēki izvēlas relaksējošu mūziku - softroku, 70. gadu soulu, savukārt mazāk empātiski cilvēki priekšroku dod džezam vai kādam tehniski sarežģītākam žanram.
Parīzes centrā kādas pasta nodaļas šķirošanas centra jumts pārvērsts par saimniecību, kurā darbinieki var iekopt dārziņus, kā arī audzēt vistu pulciņu, ziņo tvnet». Uz 900 kvadrātmetru lielā jumta ar lauku darbiem nodarbojas apmēram 30 pasta darbinieki.

Dabai draudzīgajā projektā iesaistījušies arī citu pasta nodaļu darbinieki. Idejas autori uzskata, ka rūpēšanās par dobēm un dzīvniekiem palīdzot parīziešiem nezaudēt saikni ar dabu mūsdienu pasaulē, kas kļūst arvien vairāk datorizēta.
ASV kompānija "Twitter" vakar paziņoja par izmēģinājuma projektu, kurā tvītu maksimālais garums tiks palielināts no 140 līdz 280 zīmēm, mēģinot veicināt šī sociālā tīkla izaugsmi, kuras temps ir palēninājies.

Šī izmēģinājuma mērķis ir pievērsties daudzu lietotāju "svarīgam neapmierinātības cēlonim" – tam, ka tvīti ir pārāk īsi.

"Twitter" plāno atstāt spēkā līdzšinējo garuma ierobežojumu tvītiem japāņu, ķīniešu un korejiešu valodās, kuru rakstība ļauj pateikt vairāk mazākā zīmju skaitā, nekā tas iespējams citās valodās.
Atzīmējot 48. Pasaules pasta dienu, Latvijas Pasts organizē pastkaršu sūtīšanas entuziastu tikšanos.

Tās dalībnieki varēs dalīties savā pastkaršu sūtīšanas pieredzē, nosūtīt pastkartes un uzzināt interesantus faktus par pastkaršu un citu papīrlietu tapšanas procesu.
Tikšanās plānota 6.oktobrī plkst.16 NicePlace Telpa K.Barona ielā 21a (iekšpagalmā), Rīgā. 

192 Pasaules Pasta savienības dalībvalstu pasta uzņēmumos strādā vairāk nekā pieci miljoni darbinieku, un viens no šiem uzņēmumiem ir arī Latvijas Pasts ar vairāk nekā 4200 strādājošo: pastniekiem, pasta nodaļu operatoriem, kurjeriem, sūtījumu apstrādes darbiniekiem, šoferiem, loģistikas, starptautisko attiecību un informācijas tehnoloģiju speciālistiem, kā arī virkni citu nepieciešamu profesiju darbinieku, kas gadu no gada rūpējas par vairāku desmitu miljonu sūtījumu piegādi līdz adresātiem. 

Par godu nozares svētkiem Latvijas Pasts tradicionāli šajā periodā pulcē pastkaršu sūtīšanas entuziastus, veicinot pastkaršu sūtīsanas izplatību un sīkāk iepazīstinot ar Latvijas Pasta darbību. Kā parasti, tikšanās notiks radošā gaisotnē, aicinot piedalīties ikvienu, kam patīk sūtīt un saņemt pastkartes no visas pasaules.

Latvijas Pasts ikvienam tikšanās dalībniekam nodrošinās iespēju nosūtīt savu vēstījumu kādam vēstuļu draugam un iepazīt mākslinieces Zanes Ernšteites daiļradi. Zane Ernštreite ir grāmatu māksliniece un grafiķe, pastkaršu sūtīšanas entuziastu vidū visai populāro NicePlace pastkaršu un citu papīrlietu dizaina autore.
Šogad Z. Ernštreite izveidojusi arī augstspiedes darbnīcu Papīrpele, kura veido dažādas papīrlietas senajā un joprojām neatkārtojamajā augstspiedes tehnikā.

Latvijas Pasts jau kopš 2010.gada pulcē interesentus, kam patīk pastkaršu sūtīšanas tradīcija, īpaši piesaistot jauniešu un kolekcionāru uzmanību. 
No 2. līdz 10. oktobrim Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās notiks ikgadējās auto servisa dienas. To laikā autovadītāji aicināti uz bezmaksas automobiļu pārbaudēm, kuru laikā būs iespēja noskaidrot automobiļu drošības sistēmu un to elektroapgāžu darbību.

Tāpat ar profesionāla aprīkojuma palīdzību varēs pārbaudīt arī lukturus un to regulējumu, kā arī riepu atbilstību. Papildus auto tehniskajām pārbaudēm autovadītāji varēs uzdot jautājumus kvalificētiem auto aprūpes speciālistiem par mūsdienīgu auto diagnostiku, apkopi un uzturēšanu. 

Automašīnu bezmaksas pārbaudes notiks Circle K  no plkst. 11.00 līdz 18.00:

2. oktobris Rīga: Circle K DUS Ulmaņa gatve 110
3. oktobris Jēkabpils: Circle K DUS Rīgas iela 218G un CSDD Ā.Elksnes iela
4. oktobris Rēzekne: Circle K DUS Atbrīvošanas aleja 143b un CSDD Jupatovkas iela 1A
5. oktobris Valmiera: Circle K DUS Stacijas iela 29 un CSDD Eduarda Lācera iela 3
6. oktobris Jelgava, Circle K DUS Brīvības bulvāris 1 un CSDD Satiksmes iela 2a
9. oktobris Talsi: Circle K DUS “Jaunratnieki”, Jaunzemes, Ģibuļu pagasts, Talsu novads un CSDD Fr.Blumbaha iela 11 
10. oktobris Liepāja, Circle K DUS Esperanto iela 2/8 un CSDD Brīvības iela 148 

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%).
Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk nekā sievietes.

Pilsētas sabiedrisko transportu visbiežāk izmanto daugavpilieši (71%), un viņi ar to ir arī visapmierinātākie (85%).
Retāk ar sabiedrisko transportu pārvietojas Jūrmalā, Ventspilī (47% katrā), Jēkabpilī (46%) un Jelgavā (43%).

Aptaujas dati rāda, ka ar velosipēdu regulāri brauc aptuveni 10 % pilsētnieku. Visvairāk riteņbraucēju ikdienā ir Liepājā (13%), vismazāk – Rēzeknē (2%). 
Svētdien, 24.septembrī 12 stundu laikā noskrienot 144,42 kilometrus uz trenažiera, jelgavnieks Edgars Simanovičs pārspēja Ginesa rekordu.
To viņš paveica  Rīgā,  tirdzniecības parka “Alfa” otrajā stāvā.

Edgars Simanovičs  pārspēja 2016.gada 20.augustā ASV fiksētos Ronija Delzera 143,84 kilometrus.
Rekorda pārspēšanai katrā stundā bija jānoskrien 12,4 kilometri (jeb temps 4:48 min/km). Latvietis savu skrējienu sāka plkst.8 vēl pirms lielveikala “Alfa” publiskas atvēršanas apmeklētājiem un 12 stundas atradās uz skrejceļa, kuram līdzīgi redzēti teju katrā fitnesa zālē.

Tiesa, lai pārspētu līdzšinējo Ginesa rekordu, jelgavnieka atbalstītāji bija sarupējuši divus trenažierus, kuru kvalitāte atbilst NBA spēlētāju prasībām.
Lai iekļūtu pasaulē tiražētākās grāmatas lappusēs, nepieciešams izpildīt virkni prasību, tostarp veikt pieteiktā rekorda filmēšanu un nodrošināt divus lieciniekus, kas dokumentē plānoto sasniegumu.
 
Latvietis un viņa komanda ne mirkli nešaubījās par rekorda realizēšanu, taču bez starpgadījumiem neiztika. Skrienot iekštelpās, pēc 77 kilometriem sāka palielināties skrējēja sirdsdarbības pulss un fitnesa speciālisti pieņēma lēmumu – meklēt gaisa kondicionierus. Edgara Simanoviča komanda vienu ventilatoru atrada kādā tirdzniecības parka veikalā, savukārt otru atveda no mājām. Skrējēja pulss samazinājās līdz ierastajam līmenim zem 160 sitieniem minūtē.

Trenažieru apkopes speciālisti bija izslēguši funkciju, kas pārtrauc darbību pēc pusotras stundas, taču nebija zināms, kas notiks ar iekārtu pēc 100 kilometriem, kad displejā pietrūks vietas visiem cipariem. Kā plānots, pēc 99,99 kilometriem skrejceliņu nācies iedarbināt otrreiz.
Bet tā nebija vienīgā reize, kad tas apstājies, jo ultramaratonists no tā nokāpa septiņas astoņas reizes, lai apmeklētu tualeti, apēstu buljonu vai atgultos uz pāris minūtēm, kamēr labākais draugs Kristers masē kājas. 

Ja dienas gaitā atbastītāju nebija visai daudz, tad pēdējās stundās klātešošo skaits bija tuvu simtam. Viņu vidū bija ne tikai draugi un nejauši veikala apmeklētāji, bet arī ģimene. Pēc 12 stundām apstādinot trenažieri, Edgars Simanovičs spēja pacelt gaisā gada sākumā dzimušo dēlu Ernestu un patiekties klātesošajiem par atbalstu.

Pirms mēneša, 10.augustā, ASV pilsētā Losandželosā Pasaules policistu un ugunsdzēsēju sporta spēlēs Rīgas pilsētas pašvaldības policijas darbinieks izcīnīja otro vietu pusmaratona 21,0975 kilometru distancē.
Pērn Edgars Simanovičs debitēja vēsturiskajā Grieķijas 247 kilometru Spartatlonā.

avots: Matīss Vecvagaris, portāls lsm.lv
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) plāno salīdzināt aptuveni 20 Latvijas un Vācijas tirgum piedāvātos produktus - jogurtus, sierus, cepumus, šokolādi, bezalkoholiskos dzērienus un, iespējams, kafiju.

PVD salīdzinās identisku zīmolu produktus, kas varētu būt ražoti dažādās Rietumeiropas valstīs, bet piedāvāti Vācijas un Latvijas tirgos.  
Vispirms PVD plāno salīdzināt produktu marķējumu. Bet pēc tam sadarbībā ar institūtu BIOR dienests izvēlēsies konkrētus parametrus laboratorijas kontrolei, ko var pārbaudīt Latvijā – tie var būt tauki, saldinātāji, piedevas, jogurtā augļu īpatsvars, un tamlīdzīgi. 
Rezultātus PVD plāno sagaidīt mēneša laikā.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) šovasar solīja aktīvāk iesaistīties cīņā pret atšķirīgu pārtikas un sadzīves preču kvalitāti Austrumu un Rietumeiropā.
 Lai gan vairāku Rietumvalstu politiķi uzskata šo jautājumu par nebūtisku, Polija, Čehija, Bulgārija, Slovākija un Ungārija uzstāja, ka precēm ar vienādu nosaukumu un iepakojumu ir jābūt vienlīdz kvalitatīvām visās Eiropas valstīs.
Naudas trūkuma dēļ Labklājības ministrija piedāvās koriģēt ģimenes valsts pabalsta apmērus par pirmo, otro un katru nākamo bērnu ģimenē, atsaucoties uz labklājības ministru Jāni Reiru, raksta "Diena".
Daudzbērnu ģimenēm pabalstiem nākamajā gadā papildus novirzīs 28 miljonus eiro, bet no 2019. gada - 32 miljonus eiro.

Saeimas deputāts un Demogrāfijas lietu centra vadītājs Imants Parādnieks norādījis, ka tas nodrošinās, ka ģimenes valsts pabalsta apmērs par pirmo bērnu ģimenē būs 15 eiro mēnesī, par otro bērnu - 35 eiro , bet par trešo un nākamajiem bērniem plānoti 100 eiro.

Ministrijas uzdevums bija izrēķināt, vai naudas šādam scenārijam pietiek, taču izrādījies, ka naudas tam nepietiek.
Trūkst  vēl 1 miljonu eiro. Līdz ar to viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem varētu būt 12 eiro par pirmo bērnu, 25 eiro - par otru, bet par trešo un nākamajiem - 75 eiro.
Par risinājumiem būs jāizšķiras valdībai.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) nereti sastopas ar gadījumiem, kad steidzoties uz izsaukumiem, automašīnas dzīvojamo māju rajonos ir novietotas tā, ka ugunsdzēsēji glābēji nevar nokļūt līdz notikuma vietai un palīdzēt nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem, tāpēc trešdien, 20.septembrī, VUGD Vidzemes reģiona brigādes Valmieras daļas ugunsdzēsēji glābēji izlases veidā apsekoja vairākus daudzdzīvokļu namu pagalmus un ielas Valmierā, lai noskaidrotu, cik viegli ugunsdzēsēju glābēju transportam ir piekļūt pie ēkām. 

Pārbaudes laikā ugunsdzēsēji glābēji izvietoja informatīvas skrejlapas uz to transportlīdzekļu priekšējiem stikliem, kuri traucēja operatīvajam transportam pārvietoties. Informatīvās skrejlapas izvietotas ar mērķi informēt un likt iedzīvotājiem aizdomāties, ka viņu atstātie transportlīdzekļi var traucēt operatīvajam transportam nokļūt notikuma vietā.

Kopumā situācija Valmierā ir jāuzlabo, jo apsekojot namu pagalmus var secināt, ka ir tādi daudzdzīvokļu namu pagalmi, kur ir ierīkotas autostāvvietas un iedzīvotāji savas automašīnas nenovieto tiešā mājas tuvumā, kas atvieglo operatīvā transporta pārvietošanos, bet ir arī pagalmi, kur automašīnas novietotas tā, ka operatīvajam transportam ir problemātiski, pat neiespējami pārvietoties.

Viskritiskākā situācija tika konstatēta Gaujas ielā pie deviņstāvu daudzdzīvokļu mājām, kur, lai piebrauktu ugunsdzēsēju glābēju autokāpnei, pārvietoties traucēja ne tikai automašīnas, bet arī dažādi krūmi un koki.
Veicot pagalmu apsekošanu, ugunsdzēsēji glābēji līdz Gaujas ielas pēdējam namam nevarēja piebraukt ne dienas vidū, ne arī vakara stundās.
Problēmas pārvietoties pa iekšpagalmiem tika konstatētas praktiski visos daudzdzīvokļu māju pagalmos.
Ja dažos pagalmos ugunsdzēsības tehnika iebraukt varēja, tad vietu, kur apgriezties gan nevarēja atrast. 

VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš aicina visus pilsētas namu apsaimniekotājus un ēku īpašniekus labiekārtot daudzdzīvokļu namu pagalmu stāvvietas un izvērtēt, vai pie daudzdzīvokļu namiem esošie stāvlaukumi ir ierīkoti tā, lai  operatīvais transports notikuma vietai varētu piebraukt un palīdzēt. Jāatzīmē arī tas, ka šajā pārbaudē daudzdzīvokļu namu pagalmi tika apsekoti ar ugunsdzēsības autokāpni, jo tieši daudzstāvu ēkas ir tās, kur ar autokāpnēm ugunsgrēka gadījumā ir iespējams glābt cilvēkus no augšējiem ēku stāviem, jo autokāpni var izvirzīt līdz pat 37metru augstumam. Ugunsdzēsības autokāpnes platums ir 2,46 metri, tomēr, lai varētu izmantot kāpnes ar grozu, mašīna ir jānostiprina. Šajā mirklī autokāpnei nepieciešamais platums var sasniegt 5,2 metrus. 

VUGD atgādina, ka šāda veida akcijas tiek organizētas nevis tāpēc, lai kādu sodītu, bet gan, lai vērstu daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju uzmanību uz esošo problēmu. Tāpat par adresēm, kurās operatīvajam transportam bija problemātiski pārvietoties, tiks informēti namu īpašnieki un apsaimniekotāji. 

VUGD aicina iedzīvotājus izturēties ar sapratni un, pirms novietot savu automašīnu, apdomāties, vai tā netraucēs ugunsdzēsēju glābēju operatīvajam transportam, jo ikviena neapdomīgi, pavirši vai neadekvāti atstāta automašīna kādā daudzdzīvokļu mājas pagalmā var maksāt jūsu kaimiņa, līdzcilvēka vai pat ģimenes locekļa dzīvību!  

Šādā veida akcijas jau iepriekš organizētas arī citās Latvijas pilsētās un tiks turpinātas un atkārtotas, jo brīdī, kad palīdzība nepieciešama, katra sekunde ir no svara. 
Sestdien, 7. oktobrī, plkst. 12.00  ikviens interesents aicināts  pārbaudīt savu rakstītprasmi, piedaloties III pasaules diktātā latviešu valodā klātienē kādā no septiņām Latvijas pilsētām (Rīga, Ventspils, Liepāja, Valmiera, Jēkabpils, Rēzekne, Daugavpils) vai tiešsaistē šajā vietnē

Atzīmes netiks liktas, diktātu varēs rakstīt, gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt savas zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā.
Interesenti, kuri būs rakstījuši diktātu klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri būs uzdevumu pildījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt vietnē www.raksti.org.

Diktoru lomu, lasot diktātu klātienē, uzņemsies sabiedrībā pazīstami cilvēki.
Aptuveni 300 vārdu garā diktāta teksta autors ir rakstnieks Nils Sakss, Rīgā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē (LU HZF) to diktēs aktrise Guna Zariņa.

2016. gada diktātu latviešu valodā tiešsaistē un dažādās valstīs un pilsētās kopā rakstījuši 789 cilvēki.
Divi diktāti ir uzrakstīti bez kļūdām, trīs – ar vienu kļūdu, savukārt lielākais kļūdu skaits vienā darbā ir 234. Vidēji dalībnieki tekstā pieļāvuši 11 ortogrāfijas un 7 interpunkcijas kļūdas, turklāt vidēji sievietēm ir divreiz mazāk kļūdu nekā vīriešiem (attiecīgi 15 un 31).
Jaunākā dalībniece ir 9 gadus veca rīdziniece, savukārt vecākais dalībnieks ir 82 gadus vecs kungs no Salaspils.

Kopā diktātā piedalījušies interesenti no 24 valstīm. Katrs piektais cilvēks rakstīja diktātu jau otro gadu pēc kārtas
“Karšu izdevniecība Jāņa sēta” laidusi klajā Alnatu, kas domāts bērniem un  grāmata aizvedīs nebijušā ceļojumā apkārt pasaulei. 

55 milzīgas kartes ar neskaitāmām ilustrācijām, kurās atspoguļotas gan svarīgas lietas, gan visdažādākās detaļas, aizvedīs īpašā ceļojumā un raisīs zinātkāri uzzināt ko vairāk! Cauri kartēm varēs apceļot  46 valstis sešos kontinentos.

Līdz šim izdevums tulkots 32 valodās un pasaulē izdots 3 miljonos eksemplāru.
Tas saņēmis prestižus starptautiskus apbalvojumus bērnu grāmatu un izglītojošo izdevumu nominācijās vairākās valstīs. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram