Vispieprasītākās bezrecepšu zāles pēc starptautiskā nosaukuma Latvijā pērn tāpat kā iepriekšējos gados bija acetilsalicilskābe, ko sabiedrība labāk zina kā aspirīnu, un pretsāpju zāles – ibuprofēns, ko satur virkne zināmu un mazāk zināmu pretsāpju medikamentu.
Pērn aspirīna  patēriņš bija 67,02 devas uz 1000 iedzīvotājiem. 

Trešajā vietā pēc pieprasījuma ir ksilometazolīna hidrohlorīds - aktīvā viela, ko satur deguna pilieni. 

Savukārt recepšu zāļu sarakstā pieprasītākās zāles ir D3 vitamīns un medikamenti, kas satur aktīvo vielu holesterīna līmeņa samazināšanai.

Straujāk palielinoties ārvalstu ražotāju zāļu realizācijai, pērn nedaudz samazinājās Latvijas ražotāju tirgus daļa.
Visvairāk pārdotās Latvijas ražotāju zāles  pēdējo piecu gadu laikā bija meldoniju saturošas zāles.

Dati, pētījumi un dažādas aptaujas rāda, ka latvijas iedzīvotāji par daudz dzer zāles, taču to varētu arī nedarīt, ja cilvēki vairāk ieguldītu savā veselībā – būtu aktīvāki, mazāk pīpētu un dzertu  un vairāk domātu par to, ko bāž mutē. 
No  1.novembra Latvijā varēs reģistrēt vieglos pasažieru automobiļus, kuriem stūre atrodas labajā pusē.

Tāpat kā līdz šim šādām automašīnām būs jāīsteno virkne tehnisko un drošības prasību, taču stūres atrašanās puse nebūs jāmaina. 

Ceļu satiksmes likums patlaban noteic, ka Latvijā ir aizliegts reģistrēt mehāniskos transportlīdzekļus, kas pēc konstrukcijas ir paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi, izņemot atsevišķas specializētās automašīnas, vēsturiskos spēkratus un automašīnas, kas ievestas no ārzemēm uz laiku.

Auto eksperti gan komentēja – doma par daudziem šādiem auto uz Latvijas ceļiem nedaudz biedē.
Šī gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn,  samazinājies atlīdzību pieteikumu, kas saistīti ar automašīnu bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ, skaits, liecina apdrošinātāju dati.

Pavasaris tradicionāli autobraucējiem saistās ar “bedru sezonu” jeb laiku, kad līdz ar biežo temperatūru maiņu ievērojami pasliktinās ceļa seguma kvalitāte. Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, gan atkušņu, gan nokrišņu kopējais daudzums Latvijā bijis ievērojami mazāks, kas, domājams, skaidro pozitīvo tendenci.

Lielākoties  pieteikto atlīdzību saistībā ar nekvalitatīvu ceļa segumu ir par automobiļa ritošās daļas, kas ir viena no svarīgākajām sistēmām automašīnā, bojājumiem.

Apdrošinātāji aicina autovadītājus būt piesardzīgiem un atbildīgiem, jo īpaši patlaban, kad sākusies pavasara “bedru sezona”, – regulāri novērtēt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli, kā arī tā atbilstību sezonai un laikapstākļiem, rūpīgi izvērtēt braukšanas ātrumu atbilstoši ceļa kvalitātei, kā arī ievērot katrā ceļa posmā norādīto ātruma ierobežojuma zīmi.

Savukārt biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” aicina iedzīvotājus ziņot par bedrēm uz ceļiem navigācijas lietotnē “Waze” vai sociālajos tīklos – “Twitter” un “Facebook”.
Piektdien, 13.aprīlī, sanāks 8.Jauniešu Saeima, un tās dienaskārtības centrālais jautājums būs Latvijas nākotnes veidošana.
100 Jauniešu Saeimā ievēlētie deputāti pulcēsies Saeimas namā, lai nozaru komisijās apspriestu deklarāciju projektus par latviskās identitātes stiprināšanu Latvijā un pasaulē, jauniešu kritiskās domāšanas veicināšanu mediju vidē, vispusīgu jauniešu izglītību, kā arī jauniešu iesaisti valsts attīstīšanā.

Dalībnieki par šīm tēmām diskutēs arī no parlamenta tribīnes Jauniešu Saeimas sēdēs, lai pieņemtu deklarācijas.

13.aprīlī parlamentā jaunieši strādās četrās nozaru komisijās. Te plašāk var lasīt par šīm komisijām

Jauniešu Saeimas sēdēm ikviens interesents varēs sekot līdzi tiešsaistē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv.

Kandidēt Jauniešu Saeimā varēja ikviens jaunietis vecumā no 15 līdz 20 gadiem, virtuālajās vēlēšanās piesakot savu ideju.
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa vērš interneta lietotāju uzmanību dažādu interneta vietņu un pārlūku vārdā rīkotām iespējamām viltus akcijām, kurās interneta lietotāji aicināti piedalīties neeksistējošās loterijās, lai laimētu vērtīgas balvas – jaunākos viedtālruņus, datorus un citas vērtīgas lietas, informē Valsts policija.

Loterijas būtība – atbildot pareizi uz četriem jautājumiem, tiek izlozēti vairāki pareizo atbilžu autori, kuri savā īpašumā it kā saņems kādu vērtīgu balvu.
Tomēr, lai laimestu saņemtu, personām ir jāsniedz savi personīgie un bankas kartes dati. Šāds aicinājums rada aizdomas, ka tādā veidā tiek izkrāpti fizisko personu dati.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas pieredze liecina, ka šādi krāpnieciskie gadījumi nav retums.
Piemēram, šobrīd aktualizējušās šāda veida loterijas, kuras it kā rīko “Firefox” un “Google”, tomēr, kā noskaidrots, minētie resursi šādas akcijas publiskajā interneta tīklā nav organizējuši.

Tāpēc policija aicina interneta lietotājus būt uzmanīgiem un rūpīgi izvērtēt savas darbības tīmeklī, lai nekļūtu par krāpnieku upuriem.
Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). 
 
Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās.
 
Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski.
 
Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 200 eiro  mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.
 
Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni (izglītojamie līdz 19.g.v.) paralēli mācībām strādā mācību gada laikā jāņem vērā, ka bērna atrašanās vecāka apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Savukārt pēc tam, kad skolēns pārtraucis strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.
 

Skolēni, kuri nolēmuši sākt darba gaitas, var saņemt algas nodokļa grāmatiņu. Iesniegumu algas nodokļu grāmatiņas piešķiršanai var iesniegt elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) vai klātienē – jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā.
Skolēniem, kuri strādās vasaras mēnešos un maksās nodokļus vispārējā režīmā, algas nodokļa grāmatiņā jāatzīmē galvenā ienākuma gūšanas vieta (t.i., jāatzīmē attiecīgo darba devēju pie kura bērns strādās). Tad darba devējs būs tiesīgs gūtajiem ienākumiem (algai) piemērot VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu (šāda informācija darba devējam būs pieejama  VID EDS ).
 
Vecākiem jāatgādina, ka algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski un visas darbības, kas saistītas ar apgādības noformēšanu, ir veicamas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) – algas nodokļa grāmatiņas sadaļā “Apgādājamie” nospiežot izvēli “Pievienot apgādībā esošu personu”.
 
 

 
Šodien 3 Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vecāku mājā atklāja Latvijā pirmo profilakses tipa ambulatoru atbalsta programmu pusaudžiem, kuriem konstatēta atkarību izraisošu vielu kaitējoši pārmērīga lietošana vai atkarīgas uzvedības traucējumi.

Atkarību izraisošo vielu lietošana un atkarība ir viens no lielākajiem veselības riskiem pusaudžu populācijā.
Mūsdienās tam pievienojas arī atkarība no informācijas tehnoloģijām, tostarp interneta un mobilajiem telefoniem, kā arī procesiem, piemēram azartspēlēm, ēšana un citiem.

Pētījumi apliecinot, ka atkarīga uzvedība pusaudža vecumā ievērojami palielina dažādu slimību, garīgo traucējumu, traumatisma un pat nāves riskus, bet ilgtermiņā rada būtisku papildus slogu veselības, labklājības un tieslietu sistēmām. 
Līdz  rudenim uz Via Baltica šosejas tiks uzstādīts mūsdienīgs elektronisks ceļa aprīkojums -  tiks uzstādītas 13 mainīgas informācijas ceļa zīmes un modernizēti 10 esošie luksofori, lai gaismas tiktu pārslēgtas atbilstoši reālai satiksmes situācijai.  

Elektroniskās ceļazīmes nebūs uz balta fona, kā tas ir ierasts, un tajās attēlotā informācija būs mainīga, proti, apledojuma gadījumā zīmes informēs par slidenu ceļu, taču citā brīdī tās ziņos par stipru sānvēju vai maksimālā ātruma izmaiņām. Šīm ceļazīmēm būs tāds pats spēks kā ierastajām.

Šis būs pirmais tik apjomīgs projekts Latvijas valsts autoceļu tīklā. No autovadītājiem jau ilgāku laiku esam saņēmuši pieprasījumus pēc pamanāmām un efektīvām brīdinošām ceļa zīmēm. Tie ceļu lietotāji, kas ir braukuši pa autoceļiem citās Eiropas valstīs, arī bieži atsaucās uz līdzīgu sistēmu efektivitāti, ” stāsta  Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs.

Piektdien,  Rīgas Stradiņa universitātē norisināsies ceturtā Latvijas Reto slimību konference, kurā galvenokārt tiks apskatītas retās slimības, kurām ir iespējama ārstēšana, kā arī aktuāli klīniskie gadījumi no universitātes klīniku ārstu pieredzes.

Latvijas ārstu interese par Reto slimību asociācijas rīkotajām konferencēm ir liela, jo katrā no tām piedalās aptuveni 500 dažādu specialitāšu ārstu no visas Latvijas.
Tēmas ir sarežģītas un mediķu vidū joprojām pastāv zināmas bailes no retajām slimībām, tāpēc izglītojoši pasākumi un dalīšanās pieredzē ir īpaši svarīga.

Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas vadītājs Andris Skride norāda, ka reto slimību diagnostika Latvijā pamazām uzlabojas. 
Tomēr lielākā problēma, ar ko nākas saskarties reto slimību gadījumā Latvijā vēl aizvien ir pacientiem nepieciešamais finansējums. Tāpat nepietiekami tiek apmaksāts arī to mediķu darbs, kuri strādā ar retajām slimībām.

Retās slimības pirmie simptomi var parādīties jebkurā cilvēka dzīves posmā no dzimšanas līdz sirmam vecumam.
Pasaulē kopumā ir ap 8000 reto slimību, no tām Latvijā reģistrētas ap 580 slimībām. 
Vakar nebijis notikums  populārā video platformā ”YouTube”, tur vairākiem kanāliem uzbrukuši hakeri. 
Tostarp kānālam "Vevo", kas  ir ”YouTube” kanāls, kur daudzi populāri mūziķi izvēlas pirmo reizi publicēt savu dziesmu videoklipus.

Hakeru mērķis bijis visā pasaulē populārā puertorikāņu mūziķu Luisa Fonsi un ”Daddy Yankee” sacerētā dziesma ”Despacito”, kuru hakeri ir  izdzēsa.
Zem izdzēstā ”Despacito” videoklipa hakeri, atstājuši arī vēstījumu – “Free Palestine” jeb ” Brīva Palestīna”.

Dziesmas videoklips ”YouTube” kopā bija noskatīts piecus miljardus reižu, kas to padara par populārāko video.

Bet nu mākslinieka menedžments visu sariktējis kā bija un "Despasito" var atkal klausīties ”YouTube”.

Uzbrukumā cietuši arī citu pasaulslaveni mākslinieki – Selēna Gomeza, Dreiks, Šakira, Teilora Svifta, un citi. 

Latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā arī turpmāk nebūtu iekļaujami tādi vārdi kā Pāvels, Martins, Aleksa, Elīze, Keita un Andželika, skaidroja Valsts valodas centrā (VVC).
Centrā norādīja, ka nepastāv un nekad nav pastāvējis dalījums oficiālajā un neoficiālajā kalendārvārdu sarakstā, toties ir latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksts un paplašinātais vārdadienu saraksts, kurā ievietoti gandrīz visi ierosinātie personvārdi.

Ir virkne kritēriju, pēc kuriem pēdējos desmit gadus vadās Kalendārvārdu ekspertu komisija, iesakot jaunus personvārdus iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā.

Viens no tiem ir vārda cilme – kalendārvārduizvēlē priekšroka dodama baltu (latviskas vai lietuviskas) cilmes personvārdiem, piemēram, Daivis, Ritums, Audra un Ģedimins, kā arī latviešu kultūrā pazīstamiem senģermāņu cilmes vārdiem, piemēram, Ferdinands, Gerhards un Gothards, kuri iepriekš bijuši iekļauti latviešu kalendāros, vai citiem tradicionāliem, daudzām tautām raksturīgiem klasisko valodu (latīņu, grieķu, senebreju u. c.) vārdiem, piemēram, Dominika, Džemma un Odeta.

Vēl viens kritērijs ir vārda nozīme, ja to iespējams noteikt.
Komisijā uzsvēra, ka ir jāizvairās no vārdiem ar negatīvu vai pārprotamu nozīmi, piemēram, Kails, Stīvs, Alcis. Izvēloties vārdus, tāpat vērtējama vārda labskanība jeb eifonija – daudzu dzirdei patīkams skanējums. Šis kritērijs cita starpā paredz izvairīties no grūti izrunājamiem vārdiem, piemēram, ar latviešu valodas skaņu sistēmai neraksturīgiem šņāceņu un spraudzeņu savienojumiem.

Komisijā vērtē arī vārda lietojuma stabilitāti – ir svarīgi, lai attiecīgais personvārds konkrētajā formā būtu lietots jau izsenis. Arī vārda tradicionalitātei un atbilstībai latviskajai vārddošanas tradīcijai ir nozīme.

Savukārt attiecīgā vārda nesēju skaits VVC komisijas ieskatā ir tikai papildkritērijs – optimālais vārda nesēju skaits ir vismaz 25, tomēr atsevišķos gadījumos, ja vārds pilnībā atbilst visiem kritērijiem, to var ieteikt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā arī ar mazāku nesēju skaitu.

Kalendārvārdu ekspertu komisijas ieskatā, arī turpmāk latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā nav iekļaujami personvārdi, kuriem šajā sarakstā jau ir kāds latviskajai vārddošanas tradīcijai vairāk atbilstošs analogs vai kuri uzskatāmi par kāda personvārda formas variantiem.
Kā piemērus VVC minēja tādus vārdus kā Pāvels, Martins, Aleksa, Elīze, Keita un Andželika/Anželika, skaidrojot, ka latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā attiecīgi ir Pāvils, Mārtiņš, Aleksandra, Elīza, Kate/Katrīne/Katrīna un Angelika.
VVC skaidroja, ka tādēļ šādos gadījumos vārda varianta nesēju skaits nevar būt ne galvenais, ne izšķirošais kritērijs.

VVC uzsvēra, ka iepriekšminēto vārdu nesējiem ir iespēja svinēt vārdadienu gan tajā dienā, kad vārds ierakstīts paplašinātajā vārdadienu sarakstā, gan 22. maijā – visu neparasto vārdu dienā. Centrā norādīja, ka paplašinātais vārdadienu saraksts tiek regulāri aktualizēts un papildināts.

Iepriekšējās Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēdēs no latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksta nav svītrots neviens personvārds, kuram pašlaik Latvijā nav neviena nesēja, piemēram, Ārvalda. Šādi personvārdi arī turpmāk saglabājami latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā kā latviskajai vārddošanas tradīcijai atbilstoši un tādēļ ieteicami, norādīja VVC.

Tā kā ekspertu komisijas lēmumi nav uzskatāmi ne par administratīviem aktiem, ne par iestādes faktisko rīcību publisko tiesību jomā, tie nav ne apstrīdami, ne pārsūdzami.
VVC Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēde paredzēta 11. aprīlī.
Tajā plānots izskatīt jautājumu par jaunu personvārdu izvēli iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā.
Šodien Rīgā notika pirmais akcijas “100 km Latvijas simtgadei” skrējiens, kurā ikviens skriešanas vai nūjošanas entuziasts var piedalīties bez maksas.

Kopumā akcija notiks 11 posmos līdz 9.oktobrim.
Skrējieni notiks pa Rīgas tiltiem, Lucavsalu un AB dambi un tas ir viens no Latvijas simtgades Rīgas programmas pasākumiem. Šoreiz starts un finišs bija AB dambī.

Piedaloties vismaz desmit sacensību posmos un katru reizi veicot desmit kilometru distanci, iedzīvotājiem ir iespēja noskriet vai nosoļot savus 100 kilometrus par godu Latvijas simtgadei.

Finanšu ministrija sagatavojusi priekšlikumus Čeku spēles organizēšanai, kas paredz pirmo spēli rīkot 2019. gada augustā.

 Čeku spēles mērķis ir veicināt nodokļu saistību brīvprātīgu izpildi, aicinot iedzīvotājus pieprasīt no saimnieciskās darbības veicējiem un komersantiem darījumu apliecinošu dokumentu, kā arī mazināt ēnu ekonomiku valstī. Plānots, ka no čeku izlozes nodokļu ieņēmumi pieaugs par 3 miljoniem eiro.

Saskaņā ar sagatavoto likumprojektu izlozēs plānots izmantot čekus ar vērtību virs 5 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Čeki spēlei tiks reģistrēti, izmantojot mobilās aplikācijas vai citus digitālos risinājumus. Čeku spēli organizēs Valsts ieņēmumu dienests.

Loterijas dalībniekiem būs jāreģistrē darījumu apliecinošu dokumentu interneta vietnē, aizpildot reģistrācijas formu un norādot darījuma, čeka un tirdzniecības vietas informāciju. Tāpat būs jānorāda arī loterijas dalībnieka mobilā tālruņa numurs, lai ar viņu varētu sazināties.

Čeku spēli organizēs nedēļas un mēneša izlozēs.
Nedēļas izloze laikā varēs laimēt 10 naudas balvas – katru 200 eiro vērtībā.
Mēneša izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 3000 eiro vērtībā.

Plānots, ka izlozes uzvarētāja noteikšanai tiks atlasīti 70% no čekiem un darījumu apliecinošām kvītīm par sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas Republikas teritorijā. Savukārt 30% atlasīs no čekiem un darījumu apliecinošām kvītīm, kas izsniegtas par iegādātajām precēm publiskajās tirdzniecības vietās Latvijas Republikā.

Lai izstrādātu nepieciešamo IT sistēmu, šā gada valsts budžetā ir paredzēts finansējums 200 000 eiro apmērā.
Līdzīgas čeku loterijas notiek arī citās valstīs.
Privātajos pensiju fondos jeb 3.pensiju līmenī iemaksas veic vien 4-5% ekonomisko aktīvo Latvijas iedzīvotāju,  prezentējot jaunāko Pensiju fondu apskatu, sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas Finanšu instrumentu tirgus un ieguldījumu pakalpojumu komitejas līdzpriekšsēdētāja  Kristīne Lomanovska.

Kaut arī pērn kopējais pensiju – gan valsts fondēto jeb 2.pensiju līmeņa, gan 3.pensiju līmeņa ienesīgums uzskatāms par veiksmīgu, privāto pensiju fondu ienesīgums nebija tik liels, kāds tas bija 2.pensiju līmenim.
Kopumā pērn kopējās iemaksas 2.pensiju līmenī bija 424 miljoni eiro, bet peļņa - 90 miljoni eiro. Savukārt 3.pensiju līmenī kopējās iemaksas pērn bija 77 miljoni eiro, bet peļņa - 11 miljoni eiro.

Viņa uzsvēra, ka patlaban līdzekļus uzkrājumiem privātajos pensiju fondos lielākoties novirza iedzīvotāji vecumā pēc 40 gadiem, tādēļ, Lomanovskas ieskatā, būtu svarīgi domāt par pensiju uzkrājumu veikšanu jau laicīgāk.
Viņa arī atzīmēja, ka tikai 6% darba devēju Latvijā veic iemaksas pensiju fondos par saviem darbiniekiem. Līdz ar to viņa skaidroja, ka būtu svarīgi ņemt piemēru no tādām labklājības valstīm kā Lielbritānija, kurā tiek īstenota "auto-enrollment" programma, mudinot darba ņēmējus pašiem iesaistīties pensiju uzkrāšanā.
       

Fizisko personu datu aizsardzības likums ikvienam iedzīvotājam ļauj divas reizes gadā bez maksas uzzināt, kādu informāciju valsts iestādes par viņu ir vākušas. 
Netiek atklātas ziņas, kuras saistītas ar policijas vai citas izmeklējošās iestādes darbībām.

Taču pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis to amatpersonu skaits, kuras sodītas par darbam pieejamo datu bāžu izmantošanu personīgām vajadzībām – par to stāsta sabiedriskais  medijs. 

Visbiežāk KNAB redzeslokā nonāk Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas. Šīm divām institūcijām ir pieeja ļoti plašai informācijai.
Šogad sodītas jau sešas amatpersonas, kuras ziņkārības apmierināšanai lūrējušas informācijas krātuvēs.

Policijā un Valsts ieņēmumu dienestā saka – pārsvarā meklē informāciju par sevi vai saviem tuvajiem.
Daži gadījumi liecina, ka  piemēram, kāda VID darbiniece 27 reizes divu gadu laikā labojusi datus par sevi, bet kādā personiskā civilstrīdā iesaistīts  policists darbā pieejamās informācijas datos  meklējis informāciju  par konflikta otru pusi.

Mēdzot būt arī neuzmanības kļūdas, rakstot, piemēram, viena cilvēka personas kodu, samisējas cipari un izlec informācija par citu cilvēku.

Katrs cilvēks divas reizes gadā var prasīt, kas par viņu savākts jebkurā personas datu apstrādes sistēmā.
Maija beigās, kad spēkā būs jaunā datu uzraudzības regula, informāciju varēs prasīt kaut katru dienu.
Ar iesniegumu var vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. 
Nacionālā vēstures muzeja filiālē Dauderi šajās dienās norisinās Simtgades seriāla "Sarkanais mežs" filmēšana. 

Daudzsēriju filma vēstīs par Nacionālo partizānu cīņu pret padomju okupāciju 20. gadsimta 40. gadu nogalē un 50. gadu sākumā.

Dauderos  tika filmēta epizode seriāla astotajai sērijai – balle pie vēstnieka Zariņa, kuru atveido Nacionālā teātra aktieris Uldis Dumpis. Viņa kundzes lomā Aurēlija Anužīte. Dauderi seriālā būs viņa Londonas rezidence. Balle filmā tika rīkota par godu Cēsu kauju atceres dienai. 

Seriāla notikumi risinās 1949. gadā. Padomju Savienība ir okupējusi Baltijas valstis. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mežos slēpjas nacionālie partizāni, kuri cer uz Rietumu pasaules atbalstu cīņā par Baltijas valstu brīvību. Laiks iet, bet palīdzība kavējas. 

Seriālam  "Sarkanais mežs" paredzētas deviņas sērijas.
Lietuvā iecerēts šovasar atvērt tūristiem Baltijas valstīs augstāko dzelzceļa tiltu pār gleznaino Dubīsas upes ieleju Raseiņu rajonā.

42 metrus augstais un 599 metrus garais Līduvēnu tilts, kas tiek stingri apsargāts, varētu kļūt par augstāko skatu platformu Lietuvā.
Tas ir sešus metrus augstāks par Lietuvas augstāko skatu torni   un gandrīz divreiz garāks par slaveno galotņu taku.

Pasažieru vilcieni pār šo tiltu nekursē, pa to pārvietojas tikai kravas sastāvi ceļā no Radvilišķiem uz Paģēģiem.
Tiltstiek apsargāts visu diennakti. Kad tas tiks atklāts gājējiem, apsargiem būs jāgādā arī par viņu drošību.

Dzelzceļa uzņēmums apsver arī iespēju ar laiku paredzēt tūristiem īpašu braucienu vilcienā pāri tiltam.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē reģistrēti jau vairāki gadījumi, kad neatļautās vietās tiek veikti bezpilota gaisa kuģu lidojumi. Piemēram, bija gadījums, kad kāds vīrietis veica bezpilota lidaparāta lidojumus virs militāra objekta.
Vīrietis skaidroja, ka aiz neuzmanības veicis lidojumu, testējot iegādāto dronu.

Par šāda veida lidojumiem, saskaņā ar 114.1 pantu par “Gaisa kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu”, tiek uzlikts naudas sods fiziskām personām no 150 līdz 700 eiro, taču juridiskām no 700 līdz 3000 eiro.
Policija norāda, ka bezpilota lidaparātu īpašniekiem vērīgi jāiepazīstas ar Ministru Kabineta noteikumiem. Pirms šo lidaparātu izmantošanas, vajadzētu ne tikai iepazīties ar lietošanas instrukciju, bet arī noteikumiem. Personas, kuras pārkāpj šos normatīvus, tiek sauktas pie likumā noteiktās atbildības. 

Jāpiemin, ka ar šī gada 1.janvāri stājas spēkā punkts, ja bezpilota lidaparāta kopējā pacelšanās masa pārsniedz 1,5 kilogramus, tā īpašniekam būs jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība pret zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi.

Ar kārtību, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, var iepazīties šajā vietnē.
Tāpat šeit vēl par dronu  pilotēšanu un izmantošanu.

Vēl ikvienam dronu pilotam pieejama Latvijā radīta aplikācija  ‘Drone Pilot’.
Aplikācija ērti un saprotami parāda dronu pacelšanās un nolaišanās iespējas, gaisa telpas ierobežojumus un piedāvā izmantot citus dronu pilotēšanas rīkus.

Līdz šim bija gandrīz neiespējami uzzināt, kur ar dronu atļauts pacelties. Tagad ar aplikācijas palīdzību īsā laika posmā iespējams noteikt, vai drona pilotēšana izvēlētajā vietā ir atļauta, kā arī citus gaisa telpā spēkā esošos ierobežojumus.
Reālā laikā var apskatīt lidojumus un iegūt drona lidojumu attēlojumu kartē, pieprasīt lidojumu vēsturi un to apskatīt, kā arī saņemt gudros paziņojumus un satiksmes trauksmju ziņojumus.
Jaunais tehnoloģiskais risinājums ir veidots tā, lai būtu saprotams ikvienam šīs aplikācijas lietotājam.

Valsts ieņēmumu dienests informatīvā kampaņā “Uzzini. Izproti. Pajautā VID.” skaidros šī brīža aktuālākos jautājumus, kas darba ņēmējiem un darba devējiem radušies kopš 2018.gada 1.janvāra, kad spēkā stājās jaunā nodokļu reforma.
 
Jau pērnā gada nogalē un šī gada pirmajos mēnešos VID regulāri rīkoja bezmaksas seminārus grāmatvežiem, uzņēmumu finansistiem, saimnieciskās darbības veicējiem un citiem interesentiem, kuros skaidroja, kā piemērot nodokļu reformas ietvaros mainītās tiesību aktu normas. Kopumā notikuši 118 semināri, kuru laikā informēti vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku.
 
Nereti cilvēkiem grūti vērtēt nodokļu reformu kā kompleksu pasākumu kopumu, kas jāskata kontekstā ar dažādiem pabalstiem un atvieglojumiem, kuri konkrētajai personai jau pienākas.
Šī gada pirmajos mēnešos VID jau ir saņēmis vairākus simtus jautājumu gan no uzņēmējiem un darba ņēmējiem, gan arī grāmatvežiem un nozares ekspertiem. Galvenokārt tie ir saistīti ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu, iedzīvotāju ienākumu nodokļu likmēm, reverso pievienotās vērtības nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli.
 
“No 2018.gada Latvijā sākusi darboties jaunā nodokļu reforma, kas lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir palielinājusi ienākumu līmeni. Kā jau visām pārmaiņām, arī nodokļu reformas gadījumā ir nepieciešams laiks, lai cilvēki tai pielāgotos un labāk to izprastu. Mūsu uzdevums šajā situācijā ir pēc iespējas saprotamāk un operatīvāk sniegt sabiedrībai skaidrojumus par to, kā šīs izmaiņas reālajā dzīvē ietekmēs cilvēku personīgos ienākumus un nodokļu maksājumus, lai vēlāk nerastos nepatīkami pārsteigumi,” atzīst VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.
 
Tāpēc, turpinot uzsākto, VID apkopojis un izvērtējis visus līdz šim saņemtos jautājumus. Kampaņas ietvaros medijos tiks publicēti skaidrojoši materiāli par dažādām praktiskām dzīves situācijām, tādejādi kliedējot radušās neskaidrības. VID informatīvā kampaņa turpināsies visu aprīli. 
 
Daļai Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošana jau kļuvusi par ierastu ikdienas darbību, savukārt tikko šķirot sākušajiem parasti rodas dažādi jautājumi.
Tad lieti noderēs padomi, ko tieši un kā drīkst mest šķirojamos konteineros, lai izvairītos no populārākajām kļūdām.

Visbiežāk neizpratni un jautājumus rada dažādu veidu plastmasas un stikla izstrādājumu šķirošana, kā arī atkritumu sagatavošana izmešanai konteinerā.

Dažas pieļautās kļūdas un skaidrojumi, kas palīdzēs šķirošanas procesā:

Šķiroto atkritumu konteinerā iemests netīrs iepakojums.
Galvenais priekšnosacījums, lai atkritumus varētu pārstrādāt – tiem jābūt tīriem. Slapjš, netīrs papīrs vai trauki ar ēdiena pārpalikumiem pārstrādei nederēs. Iepakojumi ar pārtikas paliekām ne vien rada nepatīkamu smaku, bet var arī sabojāt visu konteinera saturu. Netīrs, taukains vai samircis papīrs pārstrādes procesā var ietekmēt jaunā produkta kvalitāti – pārstrādātais papīrs var kļūt pleķains vai pat caurs.

Atkritumi netiek saplacināti.
Saplacinot šķirotos atkritumus, tiek ieekonomēta vieta mājās un konteinerā, līdz ar to konteiners var tikt iztukšots retāk, netiek pārvadāts gaiss un tādējādi tiek nodarīts mazāks kaitējums videi. Piemēram, vienas nesaplacinātas dzēriena pudeles vietā var uzglabāt četras saplacinātas – atkritumus no mājām uz konteineru varēs nest četras reizes retāk.

Atkritumi iepakoti necaurspīdīgā maisā.
Ja dalītās vākšanas konteinerā izmests aizsiets, necaurspīdīgs maiss, veicot pirmspārbaudi, atkritumu savācējs nevar pārliecināties par tā saturu. Lai izvairītos no šādiem pārpratumiem, vislabāk šķirotos atkritumus izmest caurspīdīgā, vaļējā maisā vai sakrāt lielā somā, pie konteineriem sašķirot, bet somu izmantot atkārtoti.

Stikla konteinerā iemesti saplēsti trauki vai smaržu pudelītes.
Stikla konteinerā drīkst mest stikla pudeles, burkas bez vāciņiem, mēbeļu un fotorāmīšu stiklu, bet nedrīkst – traukus, logu stiklus vai smaržu pudelītes, jo tiem tiek pievienotas piedevas, kas padara stiklu izturīgāku un dzidrāku, bet pārstrāde ir apgrūtināta.

Papīra konteinerā - sulas un piena pakas.
Šķirojot papīru, galvenais atcerēties, ka pārstrādei nav derīgs laminēts papīrs un lielākā daļa dzērienu iepakojumu, jo tie parasti ir kompozītmateriāli, kas pārstrādes procesā nav izmantojami. Dzērienu paku korķīšus un iestrādātās plastmasas daļas ieteicams atdalīt un izmest plastmasai paredzētajā konteinerā. Savukārt par skavām nav jāuztraucas – tās tiks atdalītas pārstrādes gaitā.

Kopā ar skārdenēm izmesta folija.
Plastmasai paredzētajos konteineros drīkst izmest arī skārdenes, konservu kārbas, burku vāciņus, atslēgas un citus metāla izstrādājumus, bet nedrīkst – foliju, kas diemžēl nav pārstrādājams materiāls. Tāpat kā folija, arī lielākā daļa čipsu paku nav pārstrādājamas.

Plastmasas konteinerā iemesta rotaļlieta.
Rotaļlietas un citus sadzīves priekšmetus bieži vien nav iespējams izmantot atkārtotai pārstrādei. Lai saprastu, vai plastmasas izstrādājums tiek pieņemts pārstrādei, ieteicams noskaidrot plastmasas materiāla veidu, – tas norādīts uz iepakojuma ar īpašu marķējumu – no bultiņām veidotā trijstūrī ietverts cipars, zem kura var būt arī materiāla nosaukuma apzīmējums*. Visbiežāk pārstrādei pieņem 1 (PET), 2 (HDPE) un 4 (LDPE) apzīmējuma materiālus. Pārstrādāt iespējams arī citus plastmasas veidus – 3 (PVC), 5 (PP), 6 (PS), 7 (OTHER) – par to pieņemšanu ieteicams jautāt savam apsaimniekotājam.

Vairāk par šķirojamiem atkritumiem un atkritumu šķirošanas punktiem – skiroviegli.lv.
 
*Plastmasas materiāla veidi:
1 – PET (polietilēntereftalātu) – dzērienu pudeles, pārtikas kastītes u.c.
2 – HDPE (augsta blīvuma polietilēnu) – sadzīves ķīmijas iepakojums, šampūna pudelītes, jogurta trauciņi u.c.
3 – PVC (polivinilhlorīdu) – santehnikas caurules, celtniecības materiāli u.c.
4 – LDPE (zema blīvuma polietilēnu) – ietinamā plēve, maisiņi, transportēšanas iepakojumi u.c.
5 – PP (polipropilēnu) – saimniecības preces, plastmasas trauki u.c.
6 – PS (polistirolu) – plastmasas olu kastītes, vienreizlietojamie pārtikas trauki u.c.
7 – OTHER (citus plastmasas veidus) – kompozītmateriāli, kas sastāv no vairākiem iepriekšminētiem plastmasas veidiem.
Ar šo gadu ir ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvā likme un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais neapliekamais minimums.
Tas ir nesis pozitīvas izmaiņas darba ņēmēju maciņos, jo ļauj saņemt lielāku atalgojumu uzreiz, negaidot brīdi, kad tiek iesniegta gada ienākumu deklarācija, lai atgūtu nodokļos pārmaksāto naudu. 

Viena no grupām, kurām jābūt uzmanīgām, ir  personas, kas  gūst algota darba ienākumus un vienlaikus saņem pensijas vai autoratlīdzības. Proti, šīm personām ir ļoti rūpīgi jāskatās, cik lieli ir viņu kopējie ikmēneša ienākumi, jo īpaši, ja tie ir lielāki par 1667 eiro mēnesī.

Piemēram, Anna strādā algotu darbu, kur viņa saņem algu 1667 eiro, un viņas algai tiek piemērota 20% IIN likme (ar nosacījumu, ka šī darbavieta algas nodokļu grāmatiņā  ir atzīmēta kā galvenā ienākumu gūšanas vieta). Anna papildus sniedz arī fotogrāfa pakalpojumus un par to saņem autoratlīdzības ienākumu 300 eiro mēnesī, kuram arī tiek piemērota 20% IIN likme. 
Rezultātā gada beigās, saskaitot visus Annas ienākumus, kopā sanāk 23 604 eiro. Jaunā kārtība paredz, ka ienākumiem virs 20 004 eiro ir jāpiemēro 23% IIN likme, bet Annai visa gada garumā tiek piemērota samazinātā 20% IIN likme. Tas nozīmē, ka Annai samazinātās IIN likmes dēļ valsts kasē ir jāpiemaksā iztrūkstošie 3% no 3604 eiro, kas ir 108 eiro.

Līdzīga situācija, kad valsts kasē ir jāpiemaksā nodokļu starpība, darbiniekiem var rasties ar VID prognozētā neapliekamā minimuma piemērošanu.
VID, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju par personas iepriekš saņemtajiem ienākumiem, divas reizes gadā prognozē katram individuāli turpmāk piemērojamo neapliekamā minimuma apmēru. Proti, algām līdz 440 eiro (pirms nodokļu nomaksas) VID prognozēto neapliekamo minimumu gada laikā piemēro pilnā apmērā jeb 200 eiro. Savukārt ienākumiem no 440 līdz 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums, pieaugot algai, samazināsies, bet ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī tas netiks piemērots. Jāņem vērā, ka tā ir prognoze un ka atsevišķos gadījumos, ja ienākumi ir mainīgi, var rasties situācija, kad VID prognozētais neapliekamais minimums ir noteikts lielāks. Tādējādi, gadam noslēdzoties, personai var nākties piemaksāt trūkstošo IIN.

Kā no šīm situācijām izvairīties?

Visos gadījumos, kad ieņēmumi pēdējā pusgada laikā ir palielinājušies, ieteicams konsultēties ar darba devēju. Viena no iespējām ir piemērot ienākumiem nevis 20%, bet gan 23% IIN likmi, kā arī lūgt darba devēju nepiemērot prognozēto neapliekamo minimumu. Ja gada beigās izrādīsies, ka darba ņēmējs nodokļos ir samaksājis vairāk, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, valsts šo naudu atmaksās.
Savam nodokļa maksātāja statusam un nomaksātajiem nodokļiem ikviens darba ņēmējs var sekot līdzi elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), sadaļā “Pārskati”.
Arī VID prognozēto neapliekamo minimumu jebkura persona var redzēt, reģistrējoties savā VID EDS kontā.
Sākumlapā parādās sadaļa "Algas nodokļa grāmatiņa". Atverot šo sadaļu, būs redzams ieraksts "Prognozētais mēneša neapliekamais minimums". Ja tur parādās "0", VID prognozēto neapliekamo minimumu darba devējs nepiemēros, bet ja parādās kāda cita vērtība – tā arī būs personai piemērojamais prognozētais mēneša neapliekamais minimums.

Info no  Valsts ieņēmumu dienesta. 
Ceļu policija plāno vērienīgu tehnisko palīglīdzekļu modernizāciju, lai izķertu iespējami daudz satiksmes noteikumu pārkāpēju.

Iecerēts iegādāties modernas narkotiku testa ierīces.
Modernizētās ierīces ir izmērā lielākas par iepriekšējām, tās ir sarežģītākas un modernākas.
Iespējams, ka policijas aparatūra izskatīsies līdzīga tai, ko nesen ieviesuši Īrijas likumsargi. Tas ir viens no modernākajiem aparātiem, kas ātri atpazīst, kādas narkotikas lietotas, pat  nomierinošie medikamenti , uzrādās, paņemot siekalu paraugus. 

Policijai padomā vēl viens tehnoloģisks jaunums, ar kuru ķers šoferus, kas runā pa mobilo telefonu  – 360 grādu kamera. Pagaidām tā uzstādīta tikai vienā netrafarētajā likumsargu auto, rezultāti ir ražīgi – pārkāpumus izdevies fiksēt teju uz visām kameras pusēm.  
Pārkāpumu protokoli tikšot sastādīti automātiski un nosūtīti auto īpašniekiem - maksimāli samazinot to, ka inspektoram jāapstādina mašīna, un jāveic darbības, sastādot protokolu. Līdzīgu sistēmu izmanto Somijas sistēmas. Mašīna braukā, fiksē pārkāpējus!

Līdz ar pārkāpēju ķeršanas automatizēšanu, arvien vairāk darba varētu būt juristiem. Jau testa attēlos redzams, ka daži uzņēmumi ir izplūduši un nav īsti skaidrs – vai šoferis tiešām tur pie auss telefonu, vai vienkārši saķēris vaigu. 

Nākotnē plānots ar policijas kameru uzstādīšanu cīnīties arī pret pārkāpējiem, kas brauc pie sarkanās gaismas.
Vairāki Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki no darba brīvajā laikā dosies ekspedīcijā apkārt Latvijai, braucienu dāvājot mūsu valstij simtgadē.
Ugunsdzēsēji - glābēji ekspedīcijā dosies ar pašu atjaunotajiem  80to gadu “bobikiem”. 

Atjaunojot mašīnas, lielākās problēmas bijušas ar detaļām, jo šiem spēkratiem veikalā tās ir ļoti grūti atrast.

Apbraukt  apkārt valstij un iezīmēt kontūru kartē plāno sešu cilvēku komanda. 

Maršruta kopējais garums ir vairāk nekā 2000 kilometru un glābēji to centīsies paveikt septiņu dienu laikā, startējot 28.aprīlī. 
Līdz 31.decembrim   Valmieras un tuvākās apkaimes mammām ir iespēja saņemt vienu PEPmammas vai dūlas atbalsta konsultāciju bez maksas. 

Konsultācijas tiek piedāvāta jau pirmajās dienās pēc mazuļa piedzimšanas vēl atrodoties slimnīcā dzemdību nodaļā, kā arī pirmo nedēļu laikā mājās. 
Paredzamais konsultācijas ilgums apmēram 2 stundas, kuru laikā jaunā māmiņa varēs dalīties savās sajūtās un emocijās, kā arī uzdot aktuālos jautājumos jebkurā ar bērniņu saistītā aspektā.

Kas ir PEPmamma?
PEP- pirmā emocionāla palīdzība. Tā ir īpaši apmācīta sieviete, mamma, kas sniedz ģimenei atbalstu pēc bērniņa piedzimšanas līdz 3 gadu vecumam, konsultē attīstības jautājumos, krūts barošanā, rūpējas par mammas emocionālo labsajūtu, lai mamma varētu sniegt pilnvērtīgu aprūpi mazulim. Palīdz mammai saprast bērniņa emocionālo pasauli. 

Kas ir dūla? 
Dūla sniedz nemedicīnisku emocionālu, informatīvu un nepieciešamības gadījumā arī fizisku atbalstu jaunajiem vecākiem gaidību laikā, dzemdībās un arī pēcdzemdību periodā. 
Dažas dūlas piedāvā arī praktisku atbalstu, piemēram, pusdienu pagatavošanu vai lielākā bērna pieskatīšanu, lai jaunā māmiņa varētu visu savu uzmanību veltīt jaundzimušajam.

Pieteikt konsultāciju var e-pastā purinu.skola@inbox.lv vai pa telefonu 26525359
Valsts asinsdonoru centrs šodien atklāj jauno Donoru pieņemšanas vietu Merķeļa ielā 11, Rīgā, kur turpmāk donorus pieņems katru darba dienu.

Projekts uzsākts 2016. gada rudenī, lai veicinātu donoru aktivitāti un piesaistītu jaunus donorus, kā arī, lai gadījumos, kad tehnisku iemeslu dēļ netiek nodrošināti izbraukumi, nodrošinātu pietiekamu donoru plūsmu un vienkāršotu pieejamību asins donoriem pilsētas centrā.

Stacionārā donoru pieņemšanas vieta donoru pieņemšanu nodrošinās katru darba dienu: pirmdienās, ceturtdienās no pulksten 08.00 līdz 18.30, otrdienās, trešdienās no pulksten 08.00 līdz 16.30, bet piektdienās no pulksten 8.00 līdz 14.30.

 20., 21. un 22.aprīlī CSDD Biķernieku trasē organizē drošas moto braukšanas konsultācijas.

Uz nodarbībām tiek aicināti pieteikties visi motobraucēji, kas pirms motosezonas sākuma vēlas uzlabot un atkārtot savas motobraukšanas prasmes. Nodarbības notiks drošas motobraukšanas instruktoru pavadībā, kā arī lekciju veidā sniegs konsultācijas par motobraukšanas pamatprincipiem. Braucēji varēs apgūt optimālas trajektoriju izvēles dažādu konfigurāciju līkumos un citiem braukšanas elementiem.

Sakarā ar to, ka pasākuma galvenais mērķis ir veicināt labāku izprast tieši personīgā motocikla uzvedību, pasākuma dalībnieki tiek aicināti piedalīties ar savu motociklu neatkarīgi no tā tipa vai jaudas.
Atgādinot par to, ka sezona jāuzsāk ne tikai ar labām braukšanas prasmēm, bet arī ar atbilstošā tehniskā stāvoklī esošu tehniku, pirms došanās trasē visiem motocikliem tiks veikta tehniskā kontrole. Tehniskās kontroles laikā dalībnieki individuāli tiks informēti par viņu motocikla tehnisko stāvokli un lietām, kurām, iespējams, būtu jāpievērš uzmanība.

Latvijā pirmoreiz tika īstenots unikāls pētījums «Food Symphony», kura rezultātā bija iespējams uzzināt mūzikas ietekmi uz ēdiena uztveri.

Projekts tika realizēts ar sabiedrībā zināmu personību - gardēžu un mūzikas lietpratēju – līdzdalību, izmantojot speciālas mērierīces, kuras tāpat tiek izmantotas dažādu neiromārketinga procesu pētniecībā, nosakot katra dalībnieka reakciju uz ēdienu dažādu skaņdarbu pavadījumā.

Projekta autori pētījuma komandā apvienoja tādus pieredzējušus speciālistus kā mūzikas zinātnieku,  komponistu,  šefpavāru un neiromārketinga ekspertu, lai noskaidrotu, kāda mūzika pilnveido ēdiena baudīšanas procesu, un rezultātā radītu astoņu kārtu vakariņu ēdienkarti ar katram ēdienam īpaši pieskaņotu mūzikas skaņdarbu. 

Pētījumā piedalījās arī sabiedrībā zināmas personības, kuras orientējas gan mūzikas, gan gastronomijas nozarēs.
Pētījuma laikā tika vērtētas dalībnieku emocijas un fiksētas reakcijas caur sejas ekspresijām, sirdsdarbību un ādas radītiem impulsiem, tāpat tika veiktas subjektīvās aptaujas un fiksētas brīvprātīgo dalībnieku sajūtas pirms un pēc pētījuma. 

dalībnieki daloties iespaidos minēja, ka, pat neapzināti fonā dzirdot skaņas un vibrācijas, tiek radīta saikne ar tajā brīdī notiekošo. Turklāt Latvijā restorānos bieži skan ēdiena un noskaņas baudīšanai nepiemērota mūzika.

Eksperti stāsta, ka  “multisensora mijiedarbība starp mūzikas un ēdiena uztveri darbojas divos virzienos, un, kā novērojām mērījumos, cilvēka organisms īpaši reaģē uz saldu un treknu ēdienu, ievērojami paaugstinot fona mūzikas kopējo novērtējumu, savukārt ēdiens ar lielu dārzeņu saturu tiek uztverts mazāk emocionāli, attiecīgi samazinot fona skaņdarbu svarīgumu.”
Kraukšķīgs un dūmots zivju ēdiens tika vērtēts augstāk kombinācijā ar džeza  ģitāru skaņu un benda radīto mūziku.
Savukārt, deserta neskaitāmās garšas nianses izbaudīt pilnvērtīgāk palīdzējis klasiskās orķestra mūzikas pavadījums ar izteiktu vokālu melodiju.
Neiromarketinga eksperts uzsver, ka šīs konkrētās mūzikas un deserta kombinācija sinerģiski palielina gandarījuma sajūtu - tas lieliski parādās sejas ekspresijas analīzē, tādējādi apstiprinot pētījuma empīriskos rezultātus, ka ēdiena uztvere un emocijas var tikt dažādi ietekmētas ar fona mūziku. 
Pieredze rāda, ka ir gadījumi, kad klienti ar lieliem parādiem bankā izvairās meklēt risinājumus un dodas uz ārzemēm, lai gan patiesībā problēmas ir iespējams atrisināt – bezmaksas konsultāciju un mediācijas centrā (KMC) nepilna gada laikā sniegts atbalsts jau 429 klientiem.

Tāpēc iedzīvotāji, īpaši ārzemēs dzīvojošie, kuriem ir palikušas nesakārtotas kredītsaistības, aicināti sazināties ar KMC, kas var palīdzēt sakārtot ieilgušas un sarežģītas finanšu problēmas.
 
“Aiz katra cilvēka ir savs stāsts un izvēles iemesli, tomēr ir skumīgi dzirdēt, ka situācijās, kad atalgojums ir pārāk zems vai vispār nav iespējas gūt ienākumus, iedzīvotāji to patur pie sevis, ignorē bankas aicinājums uz tikšanos, kā rezultātā problēma samilzt un kļūst šķietami neatrisināma. Diemžēl pieredze rāda, ka nereti tiek pieņemti pārsteidzīgi lēmumi, kas vēlāk rada negatīvas sekas. Daudzas ilgtermiņa problēmas varētu novērst, ja pirms izvēles izdarīšanas pakonsultētos ar profesionāļiem. Konsultāciju un mediācijas centra mērķis ir palīdzēt grūtībās nonākušajiem klientiem atgriezties aktīvajā ekonomikā – saņemt oficiālu algu un maksāt nodokļus,” stāsta KMC speciāliste Diāna Kvedere.

Konsultāciju un mediācijas centra kontakti
Tel. +371 27335508
e-pasts: info@kmc.org.lv 
www.kmc.org.lv 

KMC apkopotie dati parāda, ka galvotāji ir tie, kuri visbiežāk vēršas pēc palīdzības centrā, jo dažādu iemeslu dēļ ir kļuvuši atbildīgi par aizņēmēja kredītsaistībām. Savukārt pašiem kredītņēmējiem finanšu problēmas visbiežāk izraisa ienākumu samazinājums vai bezdarbs, tam seko kredītņēmēja vai viņa ģimenes locekļa slimība, trauma, kā arī laulības šķiršana un bijušā partnera nevēlēšanās iesaistīties kredītsaistību izpildē.
Tāpat salīdzinoši izplatīta problēma ir ātrie kredīti, kas kļuvuši tik lieli, ka traucē norēķināties, piemēram, par hipotekāro kredītu. 

Par KMC
KMC pakalpojumi jebkuras bankas klientam pieejami bez maksas. Katra situācija tiek izvērtēta individuāli un vienkāršākos gadījumos konsultants nodrošina neitrālu situācijas novērtējumu, sniedz padomus tās atrisināšanai un palīdz sazināties atjaunot komunikāciju ar banku. Savukārt sarežģītākos gadījumos tiek piesaistīts sertificēts mediators jeb sarunu vedējs, kas darbojas kā starpnieks starp klientu un banku, lai palīdzētu atrast abām pusēm pieņemamu risinājumu. 
Ūdenskrituma vai kalnu ainavas notveršana bildē tā, lai tā radītu klātesamības sajūtu, ir viens no lielākajiem fotogrāfu izaicinājumiem.
Labā ziņa – dabasskatu tveršanai obligāti nav nepieciešams profesionāls foto aprīkojums – to apstiprina  fotogrāfs Andri Barbanu, kurš pastāsta, kā spilgtus kadrus uzņemt arī pelēkajā laikā, pie tam ar viedtālruni.

Atrodi centrālo objektu!
Lai fotogrāfija izceltos citu vidū, pievērstu uzmanību un vēstītu kādu stāstu, ir svarīgi tajā fokusēties uz kādu no ainavā redzamajiem objektiem. Tā var būt gan kalna smaile, baznīcas tornis, vientuļš koks vai klinšu veidots siluets, gan arī kāds abstraktāks objekts, piemēram, gaismas stari. “Svarīgi atcerēties, ka šim objektam obligāti nav jāatrodas bildes centrā. Tieši pretēji – nofokusēts fotogrāfijas sānos, tas piešķirs tai papildu odziņu,” stāsta fotogrāfs Andris Barbans.

Visa pamatā – divu trešdaļu likums!
Kad objekts ir atrasts, nākamais noteikums veiksmīgas ainavas radīšanai ir divu trešdaļu likuma ievērošana – kas paredz to, ka priekšplānam un bildes centrālajam objektam proporcionāli jāaizņem lielākā foto daļa, savukārt debesīm tikai trešdaļa. Šo likumu ievērojot, bildē redzamā ainava acīm pavērsies plašāka un dzīvīgāka. Savukārt izteiksmīgiem mākoņu vai ziemeļblāzmas kadriem ieteicams izmantot šo principu apgrieztā veidā.

Gaismu pakārto sev, nevis otrādāk!
“Tiek uzskatīts, ka labākais diennakts laiks foto uzņemšanai jeb fotogrāfu “zelta stundas” ir saulriets un saullēkts, jo tad saules gaisma ir vissiltākā un ēnas visizteiksmīgākās,” stāsta Andris. Tas gan nenozīmē, ka kvalitatīvus fotouzņēmumus nevar uzņemt pēc krēslas iestāšanās. Jaunās viedtālruņu kameras spēj uztvert vairāk gaismas un tai ir gaismas caurlaidīgs objektīvs, kas nozīmē to, ka arī nepietiekamas gaismas apstākļos ikviens varēs iemūžināt izteiksmīgu bildi, piemēram, ar naksnīgu pilsētu vai tumsā mirgojošu bāku.
Izvērtē – horizontālu vai vertikālu novietojumu!
Tas, kā labāk ķert ceļojuma laikā ieraudzīto dabas brīnumu, atkarīgs no konkrētā dabas objekta platuma vai garuma. “Horizontālas bildes izcels tos objektus, kuru apskatīšanai dzīvē galva jāgroza pa labi un pa kreisi, respektīvi tie ir plati, piemēram, liels ezers vai tālumā esoša pilsēta, savukārt, ja esi nostājies pie kalna, kura virsotnes ieraudzīšanai jāpaceļ galva, fotografēšanai izmanto vertikālo formātu,” uzskatāmu piemēru sniedz fotogrāfs.

Atceries par panorāmu!
Brīdī, kad pārgājiena, ceļojuma vai dabas ekspedīcijas laikā pavērusies neaprakstāma ainava, un tās burvību fiziski nevar notvert vienā kadrā, izmanto telefonā iebūvēto Panorāmas fotogrāfijas funkciju. Daudzi mēdz aizmirst, bet arī uz Panorāmas fotogrāfiju attiecas divu trešdaļu likums.

Neaizmirsti par pēdējo punktu uz “i”!
Fotogrāfs ir pārliecināts, ka foto var uzskatīt par pabeigtu tad, ja noslīpētas visas tās detaļas, piemēram, nogrieztas liekās malas vai paspilgtinātas krāsas. Bilžu, kas uzņemtas ar viedtālruni, krāsu apstrādei Andris iesaka izmantot aplikācijas Snapseed un VSCO, savukārt perspektīvas koriģēšanai SKRWT. Tie, kuri bildi vēlas pielāgot jau fotografēšanas brīdī, var izmantot viedtālrunī iebūvēto Pro režīmu, kas ļauj regulēt baltās krāsas balansu, kā arī slēdža ātrumu.

Tie, kuri piedzīvojuši nepatīkamo situāciju ar telefona pazušanu vai zādzību, noteikti ieguvuši vērtīgu atziņu par to, cik svarīga ir personīgo datu aizsardzība. Informācijas nokļūšana nepareizajās rokās var radīt ne vien iekšēju trauksmi, bet arī finansiālus zaudējumus, tāpēc ir vienkārši padomi, ko katrs var veikt priekšlaikus savu datu aizsardzībai.

1. Bloķē sava telefona ekrānu
Tāpat kā izejot no mājas vai izkāpjot no auto mēs to vienmēr aizslēdzam, arī telefonā pirmais drošības priekšnosacījums ir ekrāna bloķēšanas funkcijas aktivizēšana. Līdzās jau ierastajai parolei, figūrai, PIN kodam un pirkstu nospiedumu skenerim, nu tiek piedāvāti vēl drošāki risinājumi telefona bloķēšanai. Jaunajos viedtālruņos iebūvētas arī tādas biometriskās autentificēšanas iespējas kā sejas atpazīšana un acs varavīksnenes skeneris.

2. Parūpējies par saziņas iespējām
Lai telefona pazušanas gadījumā tā atradējam nebūtu jālauza galva par to, kā sazināties ar tā īpašnieku, viedtālruņa uzstādījumi ļauj uz bloķēta ekrāna saglabāt ziņojumu ar īpašnieka vārdu vai par to, kam zvanīt vai rakstīt ierīces atrašanas gadījumā. Šī pavisam vienkāršā, bet mazāk zināmā un izmantotā funkcija var būtiski atvieglot gan atradēja rūpes, gan ierīces īpašnieka uztraukumus.

3. Dublē savus datus
Telefons jau sen vairs nav tikai saziņas ierīce – tas glabā gan darba informāciju, gan privātas bildes no dzimšanas dienas svinībām vai ceļojuma. Tāpēc, lai līdz ar telefona pazušanu, nebūtu jāviļas par zaudētajiem iemūžinātajiem mirkļiem vai jāuztraucas par svarīgas biznesa informācijas iespējamu pazušanu, atliek savā telefonā iestatīt saglabātās informācijas automātisku dublēšanu mākonī, piemēram, Google Drive vai citviet. To izdarot, arī rūpes par līdz ar telefonu pazudušajiem kalendāra ierakstiem un kontaktu sarakstu būs liekas.

4. Nodrošini dubultaizsardzību privātajai informācijai
Ja telefonā glabā datus, ko paredzēts skatīt tikai divām acīm, visdrošāk izmantot jaunajos  viedtālruņos pieejamo Secure Folder jeb drošo mapi. Tajā var nošķirt darba un privātos failus, kā arī glabāt īpaši sensitīvu informāciju, kurai piekļūt varēs vien ar paroli. Ja svešiniekam būs izdevies iekļūt telefonā, tad šajā drošajā mapē saglabātais saturs viņam paliks nepieejams.

5. Lejuplādē aplikāciju telefona atrašanai
“Kamēr vienā reizē gadās pazaudēt lietussargu vai aizmirst cimdus, nākamajā tas var būt arī telefons,” saka eksperti un tādēļ aicina telefonā lejuplādēt lietotni Find My Mobile. Ja telefonu gadījies pazaudēt telpā, to varēs ātri atrast, jo no datora uz šo aplikāciju savā telefonā būs iespēja nosūtīt uzdevumu sākt atskaņot skaļu signālu. Savukārt, ja šķiet, ka telefons vairs nav tuvumā, tad caur datoru būs iespēja redzēt tā atrašanās vietu – turklāt arī tad, ja GPS būs izslēgts. Tāpat ar šīs lietotnes palīdzību vari attālināti iegūt telefonā saglabāto informāciju, izdzēst to no ierīces, nobloķēt ekrānu vai veikt citas darbības.
Facebook Draugiem Twitter Instagram