Kopā ar Latvijas jauniešu viedokļu līderiem no Rīgas un reģioniem atklāta iniciatīva - gaidāmo EIROPAS vēlēšanu platforma www.soreizesbalsosu.eu 

To var izmēģināt šajā lapā

Patlaban platformā www.soreizesbalsosu.eu reģistrējušies un aktīvi iesaistījušies ap 84 300 eiropiešu no visām ES valstīm.
Valstu TOP5 pēc iesaistes aktivitātes: Vācija, Slovēnija, Itālija, Spānija un Francija. No Latvijas pašlaik platformā reģistrējušies jau 238 brīvprātīgie, kuri gatavi kļūt par Eiropas vēstnešiem!  
 
“Kāpēc atklājam tagad - ~7 mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām Latvijā? Jo šoreiz Eiropas vēlēšanās aicinām ne vien balsot, bet jau tagad iesaistīties procesā. Proti, aicinām ne tikai izmantot tiesības un iespēju aiziet nobalsot 2019. gada 25 maijā, bet jau tagad kļūt par daļu no vēlēšanām, tajās iesaistoties pašam un iesaistot citus. Būtiski, lai tas nav emocionāls pēdējā brīža lēmums, bet gan pārdomāta izvēle, ņemot vērā gatavošanas laikā iegūtas zināšanas un uzkrāto pieredzi. Iesaisties un ieplāno!” aicina Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.
 

Kā iesaistīties iniciatīvā “Šoreiz es balsošu”?

1.       Reģistrējies platformā www.soreizesbalsosu.eu
2.       Izvēlies savu iesaistīšanās pakāpi!
·         Būt lietas kursā par galvenajiem notikumiem un aktualitātēm jeb “turēt roku uz pulsa”, regulāri saņemot informāciju;
·         Apmeklēt vēlēšanu tēmai veltītus pasākumus klātienē vai attālināti;
·         Veidot savus projektus vai pasākumus, iesaistot citus, piemēram, lai diskutētu iemeslus, kāpēc ir svarīgi balsot? Kā Latvijā paaugstināt sabiedrības līdzdalību, t.sk., vēlēšanās? Kādi piemēri pierāda apgalvojumu: “Mana balss skaitās”?
·         Pastāvīgi (individuāli vai organizācijas) līdz pat vēlēšanām var palīdzēt īstenot iniciatīvu tiešā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, reģionālā, nacionālā vai pat pārrobežu mērogā.
 
18. novembrī ar plašu programmu Rīgā, visā Latvijā un pasaulē tiks svinēta Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadiena. Daudzveidīgs pasākumu klāsts gaidāms gan Rīgā, gan Latvijas reģionos, bet pasaulē Latvijas vārdu godinās starptautiskā diplomātiskā programma.
Kopā novembrī plānoti vairāk nekā 900 daudzveidīgi notikumi, no kuriem lielākā daļa ir bez maksas un nozīmīgākie vērojami ar radio un televīzijas starpniecību.

Svētku programmā gaidāmi gan svētku koncerti un izstādes, gan militārā parāde un goda sardzes, gan dažādi pasākumi, kas aicina godināt Latvijas valsts pirmo simtgadi un iedvesmo nākamajai. Nostiprinājusies tradīcija godināt cilvēkus, un vēstījuma „Es esmu Latvija” zīmē godināšanas pasākumi norisināsies lielākajā daļā pašvaldību. Valsts svētkus cilvēki svinēs arī sportiski, pārgājienos, orientēšanās spēlēs, gaidāmi arī izzinoši pasākumi un zināšanu viktorīnas, plaši būs skatāmas Latvijas simtgades filmas. Īpašs notikums šogad būs „Latvijas rīta ieskandināšana”. Par galvenajiem pasākumiem īpašā notikumā 5. novembrī informēja kultūras ministre Dace Melbārde, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un lielāko pasākumu veidotāji. Svētku rīkotāji simboliski tikās pie galda, kas, visticamāk, izmantots Latvijas valsts proklamēšanas ceremonijā 1918. gada 18. novembrī.

“Mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir ļoti svarīgi apzināties, cik īpašā laikā dzīvojam – tieši mūsu paaudzei ir dota vēsturiskā iespēja piedzīvot savas valsts 100. gadadienu. Kantar/TNS aptauja liecina, ka 91% Latvijas iedzīvotāju novembrī plāno atzīmēt valsts simtgadi, vairāk nekā 80% paši piedalās vai piedalīsies kādā no iniciatīvām, bet 77% piekrīt, ka valsts simtgadi vajag atzīmēt īpašāk nekā citus gadus. Cilvēki Latvijā ir ļoti dažādi, intereses un vēlmes ir atšķirīgas, tāpēc esam domājuši par dažādām mērķauditorijām, lai katrs varētu atrast sev piemērotāko svētku notikumu. Svētku pasākumu rīkotāji ir radījuši ģeogrāfiski un stilistiski visaptverošu programmu, radot iespēju svinēt valsts simtgadi visā Latvijā, un ļoti aktīvi svinībām gatavojas Latvijas valstij piederīgie visā pasaulē,” uzsver kultūras ministre Dace Melbārde.

No 900 notikumu klāsta pārliecinoši lielākā daļa pieejama bez maksas, īpaši svētku notikumi gaidāmi ikkatrā pašvaldībā. Savukārt pasaulē no 16. līdz 19. novembrim Latvijas valsts simtgade, sanākot kopā latviešiem, viņu tuviniekiem un draugiem, tiks svinēta ASV, Austrālijā Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Kanādā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Vācijā un Zviedrijā. Tās būs gan svinīgas pieņemšanas, gan izstādes un koncerti ar šajās valstīs mītošu latviešu mūziķu piedalīšanos. Arī citās valstīs visu novembri norisinās plaša starptautiskās diplomātijas programma, kuras tapšanā piedalās Latvijas vēstniecības, konsulāti un diasporas organizācijas visā pasaulē.

Liela nozīme 18. novembra svinībās, kā ierasts, būs Latvijas Nacionālo bruņoto spēku parādei, godinot un lepojoties ar Latvijas armiju. “Novembris ir tautas vēsturisko atmiņu mēnesis, kad godinām mūsu karavīrus – Latvijas brīvības cīnītājus. Viņi bija gana drosmīgi, lai stāvētu pie valsts šūpuļa, lai jaunizveidoto valsti aizstāvētu un atdotu par to pašu dārgāko – dzīvību. Latvija – tie esam mēs visi, kas šeit dzīvojam. Brīvība, neatkarība un dekmokrātija ir mūsu visu fundamentālās vērtības. Un mums nav cita uzdevuma, kā to sargāt,” saka aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Plānojot apmeklēt svētku norises, organizatori aicina sekot līdzi laika prognozēm, ģērbties ērti un silti, jo daudzi pasākumi 18. novembra programmā notiks ārpus telpām. Tāpat iedzīvotāji pašvaldību informācijas kanālos aicināti sekot līdzi informācijai par satiksmes ierobežojumiem. Rīgā 18. novembrī būs iespēja izmantot bezmaksas sabiedrisko transportu.
11.novembrī, Lāčplēša dienā, atzīmējot Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku, Rīgā, Brīvības pieminekļa laukumā, plkst.13:00 sāksies militārā parāde, kurā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu – Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības.

Nacionālos bruņotos spēkus parādē pārstāvēs Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Štāba bataljona, Jūras spēku un Zemessardzes vienības, kā arī Nacionālo bruņoto spēku orķestris, kurš rūpēsies par pasākuma muzikālo noformējumu.

Parādi, kurā piedalīsies aptuveni 350 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu un ugunsdzēsēju, komandēs Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš. Parādē piedalīsies aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Parādes sākumā, plkst.13:00, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, notiks īpaša svinīgā godasardzes maiņa pie Brīvības pieminekļa.

Savukārt plkst.09:00 aizsardzības nozares vadība un parādes dalībnieki ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā aizlūgs par visiem par Latvijas valsti kritušajiem karavīriem, bet plkst.11:00 noliks ziedus Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns, ar klusuma brīdi godinot Latvijas karavīrus, kuri atdevuši savas dzīvības par Latvijas brīvību un neatkarību.

Plkst.14:45 Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa, godinot kritušo karavīru piemiņu, notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija, kā arī jaunsargu svinīgā solījuma došana.

Plkst.15:30 notiks atceres pasākums Sudrabkalniņā, piemiņas vietā 1919.gada novembra kaujās kritušajiem Rīgas 6.kājnieku pulka karavīriem.

Lāčplēša dienā no plkst. 12.00 līdz 17.00 pie kultūras pils “Ziemeļblāzma” notiks Nacionālo bruņoto spēku organizētas aktivitātes un būs skatāma militārās tehnikas un ekipējuma izstāde.

Savukārt no plkst. 17.00 līdz 21.00 laukumā pie Pulvertorņa notiks koncerts, kurā piedalīsies Zemessardzes orķestris, grupa “Trio Mediante”, grupa “Sigma” un apvienotais Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Dobeles Valsts ģimnāzijas jauniešu koris ar sadziedāšanās programmu “Tik cik būs uguņu uz katra kalna, tik mēs arī šeit dzīvosim”. Skolu jauniešu kori diriģēs Kaspars Vēveris un Raimonds Bulmers, sadziedāšanās mākslinieciskais vadītājs – Edvīns Dziļums.

Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki aicina iedzīvotājus piedalīties piemiņas pasākumos un kopīgi atcerēties Brīvības cīņas un godināt kritušos karavīrus.
Arī karavīri, zemessargi un jaunsargi aktīvi piedalīsies daudzos Brīvības cīnītāju piemiņas pasākumos visos Latvijas novados.

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – “Par Latviju”. Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.

Latvijas Brīvības cīņas – cīņas par Latvijas valsts neatkarību – ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums. 11. augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.

Lāčplēša dienu gaidot, Aizsardzības ministrija jau tradicionāli aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti, kas norāda uz 1919. gada 11. novembri, kad tika izcīnīta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.

Mēneša Ķēriens!
Neon Saturdays - Phoenix



Septembris aiz muguras, ļoti silts mēnesis, varētu teikt, ka atvasaru redzējām divas reizes. 

Karstās vasaras iespaidā daudzi mākslinieki vēl septembrī steidza pieteikt savu vasarīgo dziesmu hita postenim. Šis gads nav izņēmums un saņēmām gana daudz vasarīgas melodijas.Mūzikas lauciņā reizēm ir vērts parakties, lai atrastu ko lielisku, šoreiz lieliskais atnāca pie mums pašiem. 25.septembrī grupa Neon Saturdays nāca klajā ar jaunāko skaņdarbu “Phoenix”! Zinot to, ka iepriekšējais grupas singls “Get Up” Radio TEV ēterā skanēja visu vasaru, gaidīju no apvienības ko lielisku... un nekļūdīgi.

Šajā mēnesī iesaku patiešām ieklausīties grupas Neon Saturdays dziesmā “Phoenix”. Uzskatu, ka šim skaņdarbam ir hita potenciāls. Es pat teiktu, ka dziesmas noskaņā dzirdama nevis vasara, bet atvasara. Tāda saldsērīga sajūta par laiku, kad bija silts, mati plīvo vējā, visas raizes un rūpēs uz brīdi iepauzētas.

Rūdolfa Muzikālajos Jaunumos aprunājos ar grupas līderi Andri Ēveli. Ko viņš stāsta par skaņdarbu, klausies zemāk!

R.

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________




VAS „Elektronisko sakari” patriotisma projekta „Apsveikums Latvijai”  ietvaros jau ceturto gadu ir uzsācis apsveikumu maratonu, kura ietvaros aicina skolēnus un Latvijas iedzīvotājus kopumā līdz 18. novembrim apsveikt Latviju tās simtgadē, izmantojot speciālu Morzes ābeces aplikāciju. Tā ir pasaulē unikāla akcija, kuras mērķis ir  
neierastā veidā veicināt Latvijas iedzīvotāju patriotismu pret valsti.

Šogad projekts veltīts Latvijas simtgadei un labdarībai - katri desmit apsveikumi pārtaps par kūciņu, kas tiks nogādāta Latvijas bērnunamos dzīvošajiem bērniem. Savukārt šogad zibakcija tiks veidota ar īpašu sveču sienu, ko veidos bērni.

Projekta ietvaros darbosies speciāla aplikācija www.apsveikumslatvijai.lv, kurā ikviens var ģimenei, draugam, kolēģim vai paziņai nosūtīt savu apsveikuma tekstu Latvijai dzimšanas dienā, aizšifrējot to ar Morzes ābeci.

Starptautiskais Morzes kods vēsturiski bija vienīgais signāla pārraidīšanas veids, kuru kā efektīvu paņēmienu signālu noraidīšanai izmanto arī mūsdienās vietās, kur nav satelīta pārklājuma u.tml.).
Latvijā un pasaulē Morzes kodu izmanto radioamatierismā un radio sportā.
Latvijas Lauku Tūrisma Asociācija  "Lauku ceļotājs" uzsācis kopīgu sadarbību ar "Autotransporta Direkciju", lai uzlabotu un veicinātu Latvijas iepazīšanu un apceļošanu tieši ar sabiedrisko transportu - autobusu un vilcienu. 

Ikviens aicināts doties Latvijas apceļošanā pa septiņiem Latvijas valstiskuma veidošanās ceļiem - Līvu, Jēkaba, Brīvības, Baltijas, Daugavas, Gaismas un Māras.

Latvijas valstiskuma veidošanās ceļi Latvijas apceļošanai un izzināšanai veltīti trīs laika dimensijām – pagātnei, tagadnei un nākotnei, aicinot atskatīties uz Latvijas valsts tapšanas ceļiem un līkločiem tuvākā un tālākā pagātnē; izvērtēt tagadnes ieguvumus un resursus un kopīgi plānot nākotnes Latviju. Šie ceļi ļauj iepazīt Latvijas vēstures pagriezienus, personības, vietas un notikumus, kas sekmējušas valsts nodibināšanu un nacionālās identitātes veidošanos, atskatoties arī uz tālāku pagātni un pieminot valstiskos veidojumus, kas cauri gadsimtiem pastāvējuši Latvijas teritorijā un kļuvuši par daļu no latviskās kultūrtelpas. Un, bez šaubām, šie ceļi ir paredzēti ceļošanai – jo ir aizraujoši, objektiem un saimniecībām bagāti un ainaviski skaisti.

Te var lasīt vairāk un aplūkot maršrutus. 

Gaidot Lāčplēša dienu, Aizsardzības ministrija jau tradicionāli aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti, kas norāda uz 1919. gada 11. novembri, kad tika izcīnīta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.

Tāpat Aizsardzības ministrija un Latvijas Kara muzejs šogad turpina akciju “Uzdāvini lentīti”, kuras laikā ikviens ir aicināts salocīt sarkanbaltsarkano lentīti, lai to kādam uzdāvinātu. Akcija tiks atklāta 5. novembrī plkst. 12.00 Latvijas Kara muzejā, un tā norisināsies līdz 11. novembrim.

Akcijas dalībnieki aicināti iemūžināt lentīšu locīšanu un dāvināšanu fotogrāfijās vai video, lai dalītos ar tiem sociālajos tīklos ar mirkļbirku #uzdāvinilentīti un kopīgi vairotu svētku noskaņu.

Akcijā “Uzdāvini lentīti” iesaistīsies ne tikai tūkstošiem skolēnu, bet arī sociālās aprūpes centru, pansionātu, slimnīcu un bērnu namu iemītnieki, kuri gan saņems, gan dāvinās lentītes.

11. novembrī sarkanbaltsarkanās lentītes tiks dalītas militārās parādes laikā pie Brīvības pieminekļa un vakarā pie Latvijas Kara muzeja.

Aizsardzības ministrija par godu Latvijas simtgadei šogad sarūpējusi 100 000 lentīšu, kuras tiks locītas gan Rīgā, gan reģionos.

Laika posmā no 2010. līdz 2017. gadam Aizsardzības ministrijas rosinātajā iniciatīvā kopīgi salocīti jau 72 kilometri jeb vairāk nekā 500 000 lentīšu.

Aizsardzības ministrija atgādina, ka lentītes nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot stilizētu burtu “V”, kas simbolizē uzvaru, jo novembrī tiek atzīmēta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.
 
18. novembrī, ar plašu programmu tiks svinēta Latvijas valsts proklamēšanas 100. gadadiena.

Daudzveidīgs pasākumu klāsts valsts simtgades svētku programmā tiek piedāvāts Rīgā, visā Latvijā un pasaulē, kur Latvijas vārdu godinās plaša diplomātiskā programma.

Latvijas valsts simtgades birojs piedāvā 10 idejas Latvijas dzimšanas dienai.

Saullēktā sveic Latviju, godinot mūsu valsti dabā vai pie svētku brokastu galda. 18. novembrī saule lēks plkst. 8.11. Vai tā būtu pirmo saules staru apspīdēta ainava, vai pirmais smaržīgais brokastu kafijas malks – lai rīts sākas dzimšanas dienas noskaņā. 

Cel godā Latvijas karogu. Ja nav iespējas pacelt karogu mastā, rotā ar karoga lentīti savu apģērbu vai noformē svētku brokastu vai pusdienu galdu karoga krāsās.

Kopā ar tuvajiem nostiprini Latvijas himnas vārdus. Nodziedi himnu, godinot karogu, iemāci himnas vārdus pašiem mazākajiem ģimenes locekļiem.

Apciemo un godini Latvijas valstij svarīgu piemiņas vietu. Noliec ziedus, aizdedz svecīti par tiem, kas stāvējuši Latvijas valsts sardzē, piemini savus senčus un ikvienu, kurš cauri skaudriem likteņa līkločiem simts gados ir palīdzējis nosargāt Latvijas valsti.

Pasaki paldies un apsveic svētkos kādu, kurš šodien strādā. Glābšanas dienesti, veikalu pārdevēji, sabiedriskā transporta vadītāji, viesmīļi, koncertzāļu un kultūras centru darbinieki, žurnālisti, mūziķi un aktieri – 18. novembris ļoti daudziem būs darba diena, lai pārējie varētu izbaudīt svētkus. 

Pārlasi Ojāra Vācieša “Tu esi Latvija” vai citu iemīļotu Latvijai veltītu dzejoli. Šo pašu svētāko tu neaizmirsti... Tu esi Latvija, lai arī kura dzejnieka vārdi visskanīgāk atbalsotos Tavā sirdī.

Sapulcējies ap svētku galdu ar saviem mīļajiem, lai izbaudītu kopā būšanas prieku un spēku. Satiecies ar sen neredzētiem radiniekiem, uzaicini ciemos draugus, pacienā vientuļo kaimiņu vai pusdieno ģimenes lokā – izbaudi katru mīlestības pilno mirkli!

Apsveic draugus, radus un kaimiņus Latvijas dzimšanas dienā. Sazvani draugus, nosūti pastkartīti, uzdāvini rakstainus dūraiņus, kas ne tikai sildīs rokas, bet arī priecēs acis un valkātāja sirdi! Apņemies kopā ar tuvu cilvēku paveikt kādu lielisku darbu Latvijai jaunajā simtgadē, novēli pārējiem ko patiešām vērtīgu, uzdāvini ģimenei vai draugiem jaunu ideju kopīgai laika pavadīšanai!

Uzvelc siltus, rakstainus cimdus. Rotājies ar rakstainiem dūraiņiem, kuros ievītie tradicionālie simboli dos spēku un vienos cilvēkus svētku pasākumos. Sagaidi Latvijas dzimšanas dienu silti un koši!

Sāc Latvijas valsts otrā gadu simta pirmo dienu ar labu darbu. Izdari to, kam ikdienā neatliek laika vai drosmes. Piezvani vecākiem. Nokrāso noskrambāto sienu. Sāc lasīt grāmatu, kuru vienmēr esi atlicis malā. Atzīsties mīlestībā. Pacel nevērīgi nomestu lietu. Sāc īstenot jaunās simtgades apņemšanos. Nav nozīmes, cik liels būs paveiktais darbs, bet gan – cik daudz sirds siltuma tajā ieguldīsi!

Papildu informācija - Latvijas valsts simtgades biroja mājas lapā  www.lv100.lv vai arī skaties šeit
Jebkura spēle, tajā skaitā azartspēles, ir kā piedzīvojums, tā ļauj izjust riska, uzvaras un zaudējuma garšu.
Taču azartspēles dažkārt var kļūt bīstamas to radīto kaitējumu dēļ, jo cilvēks, zaudējot kontroli pār spēles procesu, riskē ar finansiālajiem līdzekļiem un apdraud ne tikai savu labklājību, veselību, bet arī attiecības ģimenē.
Kā pamanīt azartspēļu atkarību, pirms tā pārņēmusi spēlmaņa dzīvi?

Azartspēļu atkarību  dažreiz mēdz dēvēt par ‘"slēpto slimību”, jo tā nav konstatējama pēc kādām fiziskām pazīmēm kā tas ir citu atkarību gadījumos. Diemžēl to neredz arī paši slimnieki: cilvēki, kuri cieš no spēļu atkarības, parasti savu problēmu noliedz vai cenšas mazināt tās nopietnību. Spēlmanim pašam var maldīgi šķist, ka viņš procesu kontrolē.

Tomēr tad, kad azartspēles ir pārņēmušas cilvēka domas un sāk ietekmēt veselību, attiecības ar līdzcilvēkiem, materiālo stabilitāti un citas dzīves jomas, ir jau par vēlu. 
Ne katrs, kurš atpūšas, spēlējot kādu spēli, saucams par atkarīgo, tomēr jārēķinās, ka, nespējot sevi disciplinēt spēles procesā , atkarība var izveidoties. 

“Ja cilvēkam gribas noslēpt faktu, ka viņš spēlējis, ja viņš spēlē slepus vai melo par to, cik daudz laika un naudas ir patērējis, ja nespēj pārtraukt spēli, ja spēlē arī tad, kad nav naudas, un iztērē to, kas paredzēts rēķinu apmaksai vai elementāru ikdienas preču un pārtikas iegādei, – tas liecina jau par nopietnu azartspēļu atkarību. Melošana norāda, ka cilvēks lieliski apzinās savu problēmu un kaunas par to, taču nav gatavs atzīties pats sev, ka nespēj tikt galā,” pauž Dace Caica, biedrības "Esi brīvs" vadītāja.

Pataloģiska azartspēļu atkarība ir slimība, kas 1980. gadā oficiāli atzīta un iekļauta starptautiskajā psiholoģisko slimību klasifikatorā (ICD - 10).
Azartspēļu atkarības rašanās procesā iesaistīti visi tie paši neiroķīmiskie mehānismi, kas organismā darbojas narkotiku, alkohola, seksuālo izjūtu, mīlestības un citu ļoti spēcīgu emociju ietekmē. Azartspēļu atkarību definē kā pieaugošu vēlmi spēlēt spēles, palielinoties spēles ilgumam un biežumam, neskatoties uz indivīda sociālajiem apstākļiem – azartspēļu atkarīgais nepārtrauc spēlēt, ne pieaugot parādsaistībām, ne rodoties problēmām mācībās, darbā vai ģimenē. 

“Aizņemšanās, lai spēlētu vēl un vēl, vajadzīgu lietu pārdošana, pat zagšana – cilvēks cenšas iegūt aizvien vairāk naudas spēlei, jo uzskata, ka tas ir vienīgais veids, kā atgūt zaudētos līdzekļus. Tāpēc ir svarīgi atkarības risku pamanīt laikus un meklēt palīdzību agrīnā stadijā, kamēr azartspēles vēl nav atstājušas graujošu iespaidu uz spēlmaņa dzīvi,” aicina Dace Caica.

Kā laikus atpazīt simptomus, kas liecina – esat pārkāpuši trauslo robežu starp aizraujošu izklaidi un atkarību no spēles?

Ja jums ir kaut mazākās šaubas par sevi vai savu tuvinieku, atbildiet uz pieciem vienkāršiem jautājumiem.
Tie varētu šķist gluži nevainīgi, tomēr, ja kaut uz vienu varat atbildēt apstiprinoši, visticamāk, ir vērts kļūt uzmanīgam.

Vai spēlēšanas dēļ kaut reizi esat kavējis darbu vai mācības? No azartspēlēm atkarīgi cilvēki zaudē laika izjūtu un, pat ieskatoties pulkstenī, tā rādītājus ignorē. Spēles process ir kļuvis svarīgāks par ikdienas pienākumiem un profesionālo izaugsmi. 
Vai jebkad esat izjutis sirdsapziņas pārmetumus pēc spēlēšanas? Par daudz iztērētas naudas, bezjēdzīgi pavadīts vakars vai brīvdiena, atteikšanās kaut kur doties kopā ar ģimeni vai draugiem, lai spēlētu – tie ir nopietni iemesli sirdsapziņas pārmetumiem.
Vai kaut reizi esat spēlējis ilgāk nekā paredzēts? Šķietami nevainīgā doma, ka “vēl tikai vienu stundu; nekas slikts jau nenotiks”, ir maldinoša. Ļaujoties tai, var nokavēt kaut ko patiešām svarīgu.
Vai kaut reizi esat spēlējis, lai atbrīvotos no raizēm vai nepatikšanām? Cilvēks atnāk mājās sabēdājies vai noraizējies pēc nogurdinošas darba dienas, varbūt ar kādu sastrīdējusies, bet varbūt vispār ir piektdiena, 13. datums, un vēl pinmēness, un viss krīt ārā no rokām. Ieslēgt savu mīļāko spēlīti, lai kādu stundiņu izvēdinātu galvu – šķiet, nu kas gan tur slikts. Tomēr tas nozīmē, ka stresa situācijā cilvēks nevis veselīgi atpūšās, meklē atbalstu vai cenšas relaksēties, bet metas bēgt atkarību teritorijā, pārkāpjot vienu no galvenajiem noteikumiem – nespēlēt sliktā garastāvoklī!
Vai spēlēšana ir radījusi Jums miega problēmas? Vērā ņemams signāls ir problēmas iemigt pēc krietnas spēļu devas vai pārāk vēlu atlikta došanās pie miera, kas liek justies miegainam nākamajā dienā un ietekmē darba vai mācību produktivitāti. 

“Protams, šīs ir tikai dažas pazīmes,” atzīst Dace Caica. “Atkarības izpausmju spektrs var būt no viegliem miega traucējumiem līdz domām par pašnāvību, no sirdsapziņas pārmetumiem par nejēdzīgi iztērētiem pāris eiro līdz izmisīgām domām par to, kur ņemt papildu līdzekļus. Jāsaprot divas lietas – azartspēļu atkarība ietekmē ne tikai pašu atkarīgo, bet arī līdzcilvēkus, un šis process nepakļaujas gribasspēka un rakstura kontrolei. Atkarība ir slimība, kas nav ārstējama, bet, izprotot tās dabu un attīstības likumsakarības, atkarīgais var nespēlēt un dzīvot produktīvāk. Tāpēc gan atkarīgajiem, gan līdzatkarīgajiem ir nepieciešama speciālistu palīdzība.”
 
Biedrības “Esi brīvs” sagatavotā informācija par atkarības un līdzatkarības riskiem un norādes uz efektīvākajiem risinājumiem atrodamas iniciatīvas ”Spēles brīvība” mājaslapā www.spēlesbriviba.lv, kur pieejams arī paplašināts speciālistu izstrādāts tests, kas ļaus novērtēt savas problēmas apmēru. 

Iniciatīvas ietvaros konsultācijas ar atbalsta tālruņa starpniecību sniedz īpaši sagatavoti biedrības “Esi brīvs” psihoterapijas speciālisti.
Telefona līnijas darbību nodrošina krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, kas sociāli nozīmīgos jautājumos krīzes konsultācijas sniedz jau 19 gadus. Konsultāciju tālrunis 29323202  atkarīgajiem un viņu tuviniekiem darbojas no pirmdienas līdz sestdienai laikā no plkst. 12.00 līdz 20.00. 
Lai pircēji par saņemto pakalpojumu vai iegādāto preci pieprasītu čekus, no nākamā gada Latvijā rīkos čeku loteriju un tajā varēs vinnēt pat 10 000 eiro katru mēnesi. 
 
Likums stāsies spēkā 2019. gada 1.jūlijā, un arī čekus loterijai varēs reģistrēt, sākot ar nākamā gada 1.jūliju. Loterijai tiks izveidota īpašā tīmekļvietne – cekuloterija.lv

Čeku loterijai  varēs reģistrēt čekus, kuru kopējā vērtība ir vismaz pieci eiro. 

Čeku loterijā būs mēneša un gada izlozes.
Likums nosaka: mēneša izlozei var reģistrēt čekus, kuru datums sakrīt ar konkrētā mēneša izlozes mēnesi.
Čeka reģistrācija mēneša izlozei sākas katra mēneša pirmajā datumā plkst.00.00 un beidzas nākamā mēneša piektajā datumā plkst.23.59

Mēneša izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro apmērā, trīs balvas 5000 eiro un 50 naudas balvas 100 eiro apmērā.
Gada izlozē būs iespēja laimēt vienu balvu 20 000 eiro apmērā, četras balvas 10 000 un piecas balvas 2000 eiro apmērā. Gada izlozei tiks izlozēti katrai mēneša izlozei reģistrētie 10 čeki, kuri attiecīgajā mēneša izlozē nav laimējuši.

Līdzās naudas balvām iedzīvotājiem loterijā būs iespēja saņemt arī papildu balvas, kuras varētu sarūpēt atsevišķu nozaru uzņēmumi.

Loteriju organizēs Valsts ieņēmumu dienests, savukārt rezultātu publiskošanu plānots uzticēt valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Loto”.
Likums paredz, ka loterijā nedrīkstēs piedalīties VID un loterijas pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Čeku loterijas laimesti nebūs apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 

Likumā nav noteikts ierobežojums dalībnieka vecumam, tātad tajā varēs piedalīties arī čeki, ko par pirkumu saņēmuši bērni un jaunieši.

Kolkasrags, Mākoņkalna apkārtne, Gaujas senleja, Teiču purvs – tās ir tikai dažas no Latvijas vietām, kas pasludinātas par mūsu ainavu dārgumiem. Kopumā projekta finālisti ir 50 Latvijas objekti, 10 no katra reģiona.
 
Projekts „Ainavu dārgumi” aizsākās pērn, kad gan iedzīvotāji, gan ainavu eksperti bija aicināti izteikt savu viedokli par skaistākajām un nozīmīgākajām Latvijas ainavām.
Šobrīd tie visi vienkopus aplūkojami tikko vaļā vērtajā izstādē Nacionālajā bibliotēkā, kā arī tīmekļa vietnē „www.ainavudargumi.lv”, kur objektus var ne tikai apskatīt fotogrāfijās, bet arī ieklausīties to skaņās, jo klāt pievienoti arī audiofaili.

50 atlasītie Latvijas dārgumi savā ziņā atspoguļo arī katram reģionam raksturīgo.
 
Izstāde „Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien un rīt” Nacionālajā bibliotēkā skatāma līdz 1.novembrim, bet visi objekti tagad aplūkojami un arī klausāmi tīmekļa vietnē ainavudargumi.lv.

Izstāde savukārt pēc tam sāks savu ceļu pa dažādām citām Latvijas vietām.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 29. oktobra līdz 2. novembrim visā Latvijā rīko akciju “Karjeras dienas darba meklētājiem”, lai ne tikai NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, bet arī citiem interesentiem, kuri meklē darbu vai domā par darba maiņu, piedāvātu padziļinātu atbalstu darba meklēšanā un karjeras veidošanā.

Karjeras dienu laikā tiks īstenotas trīs aktivitātes. Tostarp "Darba iespējas reģionā" – tās būs tikšanas ar reģionā nozīmīgiem darba devējiem, kas piedāvās aktuālās vakances.
Tāpat karjeras dienu laikā īstenos pasākumu "Izveido savu darbavietu pats", kura laikā interesenti varēs uzzināt par uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējām.  
Trešajā aktivitātē "Darba intervija – simulācijas" plānots treniņš jeb lomu spēle, kuras mērķis ir sagatavot darba meklētājus veiksmīgai komunikācijai darba intervijas. Plānotas gan grupu, gan individuālas nodarbības.
Pēc tam sekos profesionāļu atzinums, tostarp par intervijā pieļautajām kļūdām.

Informācija meklējama NVA mājaslapā.

Karjeras dienas notiks visās 28 NVA filiālēs un tās var apmeklēt jebkurš – ne tikai darba meklētāji, bet arī cilvēki, kuri vēlas mainīt darbu. 
Gatavojoties gaidāmajām Eiropas vēlēšanām (25.05.2019), šonedēļ atklās iniciatīvu - Eiropasvēlēšanu platformu - www.soreizesbalsosu.eu 

"Eiropas Parlaments ir Eiropas Savienības demokrātijas virzītājspēks, un mēs nevaram atļauties demokrātiju pieņemt par kaut ko pašsaprotamu, to ir jāsargā. Balsošana ir nozīmīga demokrātijas izpausme, un tajā ir tiesības un iespēja piedalīties ikvienam. Jo vairāk cilvēku balsos, jo Eiropas demokrātija kļūs spēcīgāka un leģitīmāka. Pasaulē, bez izņēmuma arī Eiropā šobrīd nav vienkārši laiki un izaicinājumu nav maz. Ar cerību uz labāku nākotni būs par maz - šoreiz mums visiem ir jāuzņemas atbildība par to. Pretēji iepriekšējām informatīvām un institucionālām vēlēšanām, šoreiz paļaujamies un "nododam" tās iedzīvotāju rokās - ne tikai balsot, bet iesaistīties vēlēšanu iniciatīvā "Šoreiz es balsošu" un kļūt par daļu no tām," aicina Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Patlaban platformā www.soreizesbalsosu.eu reģistrējušies un aktīvi iesaistījušies ap 76 300 eiropiešu no visām ES valstīm. Valstu TOP5 pēc iesaistes aktivitātes: Vācija, Itālija, Spānija, Francija un Rumānija.


Kā iesaistīties iniciatīvā "Šoreiz es balsošu"?
1. Reģistrējies platformā www.soreizesbalsosu.eu
2. Izvēlies savu iesaistīšanās pakāpi!
• Būt lietas kursā par galvenajiem notikumiem un aktualitātēm jeb "turēt roku uz pulsa", regulāri saņemot informāciju;
• Apmeklēt vēlēšanu tēmai veltītus pasākumus klātienē vai attālināti;
• Veidot savus projektus vai pasākumus, iesaistot citus, piemēram, lai diskutētu iemeslus, kāpēc ir svarīgi balsot? Kā Latvijā paaugstināt sabiedrības līdzdalību, t.sk., vēlēšanās? Kādi piemēri pierāda apgalvojumu: "Mana balss skaitās"?
• Pastāvīgi (individuāli vai organizācijas) līdz pat vēlēšanām var palīdzēt īstenot iniciatīvu tiešā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, reģionālā, nacionālā vai pat pārrobežu mērogā.

 Pašlaik Eiropas Parlamentā strādā astoņi deputāti no Latvijas. 
Pirmdien, 29.oktobrī, visā Latvijā sāksies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotā akcija “Karjeras dienas darba meklētājiem”, kas ilgs līdz 2.novembrim.
Akcijas laikā padziļinātu un praktisku atbalstu darba meklēšanā un karjeras veidošanā varēs saņemt jebkurš iedzīvotājs, kas meklē darbu vai domā par darba maiņu.
Akcijas moto: “Esi aktīvs! Veido savu karjeru jebkurā vecumā! NVA atbalstīs!”

Akcijas ietvaros no 29.oktobra līdz 2.novembrim visās 28 NVA filiālēs norisināsies vairāki pasākumi darba meklētāju atbalstam.

Piedaloties darba interviju simulācijās, darba meklētāji kopā ar NVA karjeras konsultantiem individuālajās vai grupu nodarbībās varēs izspēlēt dažādas ar darba pārrunām saistītās situācijas un „lomas”, lai praktiski sagatavotos intervijām pie darba devējiem.
Notiks tikšanās ar NVA darbiniekiem, darba devējiem un tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem, kuri informēs par brīvajām darba vietām un aktualitātēm reģiona darba tirgū.

Apmeklējot pasākumu „Izveido savu darbavietu pats!”, cilvēki, kuri domā par sava biznesa plāna izstrādi un īstenošanu, iegūs informāciju par uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējām un NVA atbalstu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai.

Darba meklētājiem, kuri vēlas piedalīties akcijā, NVA mājaslapā (www.nva.gov.lv) jāsameklē viņiem tuvākās NVA filiāles sadaļa, jāatrod akcijas „Karjeras dienas darba meklētājiem” pasākumu tabula un, izvēloties interesējošās aktivitātes, jāpiesakās tām.

Dalība Karjeras dienu aktivitātēs ir bez maksas!
Šogad "Latvijas lielākā ķirbja čempionātā" smagākais ķirbis, kas svēra 574 kilogramus, piederēja Neimaņu ģimenei no Kuldīgas novada.

Čempionāta otro vietu ieņēma arī Neimaņu ģimenes audzētais ķirbis, kas svēra 425 kilogramus, savukārt trešo vietu - Innas Kozlovskas 377 kilogramu smagais ķirbis.

Šogad Latvijas lielākā ķirbja čempionātam kopumā tika pieteikti 30 ķirbji no deviņiem Latvijas novadiem - Salaspils, Ādažiem, Garkalnes Kuldīgas, Skrundas, Nīcas, Talsu, Jelgavas un Rēzeknes novadiem. Desmit lielākos uz svariem čempionāta finālā lika spēkavīri Agris Kazeļņiks un Aivars Šmaukstelis.

Pēc ķirbju svēršanas, tie tika nodoti zoodārza dzīvniekiem maltītei. 
Kā ik katru gadu, arī šogad septembrī notika apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas Bonus - Malus klašu pārrēķins.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) apkopojis 5 svarīgākās lietas, kas autovadītājiem jāzina par Bonus - Malus sistēmu un klašu pārrēķinu.

1. Kā tiek aprēķināta Bonus – Malus klase?
Bonus – Malus klase tiek pārrēķināta reizi gadā – 15. septembrī, un ņemot vērā apdrošināšanas vēstures datus par pēdējiem 11 gadiem, Bonus – Malus klase var palielināties vai pazemināties, vai arī palikt esošajā līmenī. Aprēķinot Bonus – Malus klasi, tiek ņemts vērā apdrošināšanas dienu skaits jeb periods, uz kādu ir apdrošināts transportlīdzeklis, un apdrošināšanas gadījumu jeb izraisīto CSNg skaits pēdējo 11 gadu laikā. Lai Bonus – Malus klase nesamazinātos, katrā no periodiem (no iepriekšējā gada 1.septembra līdz kārtējā gada 31.augustam) apdrošināšanas dienu skaitam ir jābūt vismaz 275 dienas un nedrīkst būt izraisīti CSNg.
 
2. Kas notiek gadījumos, ja vienam transportlīdzekļa īpašniekam pieder vairāki vienas kategorijas transportlīdzekļi?
Ja īpašumā ir vairāki vienas kategorijas transportlīdzekļi (piemēram vieglie transportlīdzekļi vai kravas transportlīdzekļi u.tml.) vai arī tiek plānots iegādāties vēl vienu tādas pašas kategorijas transportlīdzekli, tad visiem spēkratiem tiek piemērota viena un tā pati Bonus – Malus klase. Līdz ar to - ja ar vienu no transportlīdzekļiem tiks izraisīts ceļu satiksmes negadījums, tas ietekmēs visu šīs kategorijas transportlīdzekļu Bonus – Malus klasi.
 
3. Kā mainās Bonus – Malus klase, nomainot transportlīdzekli?
Nomainot transportlīdzekli pret tādas pašas kategorijas spēkratu, tās īpašniekam tiks pielāgota iepriekšējā Bonus – Malus klase. Savukārt, ja, piemēram, vieglā transportlīdzekļa vietā tiek iegādāts citas kategorijas, piemēram, kravas transportlīdzeklis, mainīsies arī Bonus - Malus klase.
 
4. Vai Bonus-Malus aprēķinā tiek ņemti vērā CSNg, kurus ar Jums piederošu transportlīdzekli izraisījusi cita persona?
Jā, jo Bonus – Malus klase tiek piemērota transportlīdzekļa īpašniekam (vai atsevišķos gadījumos - turētājam). Tādēļ, ja transportlīdzeklis tiek uzticēts citai personai un ar to tiek izraisīts CSNg, tad tas tiks ieskaitīts īpašnieka vai turētāja apdrošināšanas vēsturē un ietekmēs arī Bonus – Malus klasi.
 
5. Ja pēc CSNg tiek noteikta dalītā vaina, vai tas ietekmēs Bonus – Malus klasi?
Jā, jo Bonus – Malus klases samazinājums tiks piemērots visiem transportlīdzekļu īpašniekiem vai turētājiem, kuru transportlīdzekļu vadītāji ir atzīti par atbildīgiem vai daļēji atbildīgiem CSNg izraisīšanā un apdrošinātājs pieņēmis kaut vienu lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.
 
Veikalos no nākamā gada tiks aizliegti bezmaksas plastmasas maisiņi, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus (materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus).

Iepakotāju pienākums tirdzniecības vietās būs aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem un informēt patērētājus par plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka  vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi veido vairāk nekā 70% jūras piesārņojuma. 
Tāpēc  Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt aizliegumu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu apritei ES tirgū. Aizliegti tiks šķīvji, ēdamrīki, salmiņi, vates kociņi vai balonu kātiņi. Aizliegums stāsies spēkā 2021. gadā.   

Pieņemtajā priekšlikumā AP deputāti atbalstīja pasākumus tabakas izstrādājumu radīto atkritumu daudzuma samazināšanai, īpaši tas attiecas uz cigarešu filtriem, kuri satur plastmasu. Jaunie noteikumi paredz samazināt šā veida atkritumu daudzumu līdz 2025. gadam par 50% un līdz 2030. gadam – par 80%.
Viens cigarešu filtrs piesārņo no 500 līdz 1000 litriem ūdens, savukārt filtram, izmestajam ceļa malā, nepieciešams līdz divpadsmit gadiem, lai sadalītos. Cigarešu filtri ieņem otru vietu visbiežāk sastopamo vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu vidū, kas veido lielāko daļu no jūras piedrazojuma. 

ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka vismaz 50% no nozaudētiem vai atstātiem plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, ir jābūt savāktiem katru gadu. 
Nozaudētie zvejas rīki veido 27 % no visa pludmales piedrazojuma Eiropā. 




Acis ir viens no izturīgākajiem ķermeņa orgāniem – tās, nodrošinot tik šķietami pašsaprotamu funkciju kā redzi, nemitīgi piedzīvo slodzi. Īpaši aktuāli tas ir mūsdienās, kad aizvien vairāk laika pavadām pie viedierīcēm, pakļaujot savu redzi papildu piepūlei.

Tādi simptomi kā acu apsārtums, asarošana, graušana, redzes miglošanās, ņirboņa, regulārs acu nogurums vakaros un attēla dubultošanās ir nopietni signāli, kas liecina par nepieciešamību vērsties pie speciālista. 

Nedrīkst aizmirst, ka rūpes par redzes veselību attiecas uz katru no mums, jo redze ir tikai viena un tā rūpīgi jāsaudzē. Neviens nezina, kā, kādos apstākļos un kad redze var pasliktināties, tāpēc katram par savu redzi ir jādomā ik dienu! Labas redzes un acu veselības saglabāšanai galvenie priekšnoteikumi ir veselīgs dzīvesveids, atbilstošs apgaismojums darbu veikšanai un regulāra acu atpūtināšana.

Mūsdienās aizvien biežāk pavadām laiku pie datora, televizora un viedtālruņiem, kas rada papildu slodzi mūsu acīm. Mirkšķinot acis, mēs mitrinām to virsmu un pasargājam acis no svešķermeņiem. Lai to nodrošinātu, nepieciešams pamirkšķināt acis aptuveni 12–15 reizes minūtē, taču, lūkojoties datora vai telefona ekrānā, mirkšķinām daudz retāk, kā rezultātā redze sāk migloties, un acis var sākt sāpēt vai asarot.
Lai to novērstu, jāpārliecinās, ka ik pa brīdim novēršam acis no monitora, lai paraudzītos tālumā. Tāpat var apgūt īpašus vingrinājumus, kas palīdzēs saglabāt acu veselību. Katrs pats var sev palīdzēt, novietojot ekrānus pareizā attālumā (piemēram, datora monitoru novietot ne tuvāk par 40 cm), ieviest biežākus pārtraukumus, kuru laikā acis varētu atpūsties (skatīties dažādos attālumos – tālumā un tuvumā), pats izkustēties un pastaigāt, izmirkšķināt acis.

Tāpat svarīgi ir parūpēties par pareizu apgaismojumu. Daudziem cilvēkiem ir nelāgs ieradums pirms miega lasīt grāmatas gultā, nereti turot grāmatu pārāk tuvu un izvēloties nepietiekamu apgaismojumu, kas ļoti nogurdina acis. Jāparūpējas, lai darbavietā un mājas būtu labs apgaismojums ar papildu gaismas avotiem darba un atpūtas zonās. 

Lai izvairītos no redzes pasliktināšanās un dažādām slimībām, regulāri jādodas pie acu ārsta:  no 40 gadu vecuma – vienu reizi gadā, līdz tam – ik pa 2-3 gadiem. Savukārt kontaktlēcu nēsātājiem būtu nepieciešams reizi pusgadā iziet profilaktisko acu apskati. Tiem, kuri lieto brilles, vizīte pie ārsta ir jāieplāno reizi gadā, turklāt tas attiecas arī uz bērniem. 

Sievietēm, kas ir bērna gaidībās, savai redzei jāpievērš papildu uzmanība, jo īpaši gadījumos, kad jau ir bijušas kādas problēmas ar redzi. Hormonu izmaiņu rezultātā var izmainīties arī redze, tāpēc nereti sievietēm, kurām problēmas ar redzi iepriekš nav bijušas, tās mēdz parādīties tieši grūtniecības laikā. Tās pēc dzemdībām var arī pazust.

Augsts asinsspiediens, diabēts vai jebkura cita slimība, kas ietekmē redzi, tāpat arī ilgstošas galvassāpes un Laima slimība var būt par iemeslu, kādēļ pasliktinās redze. Arī neveikls kritiens vai galvas sasitums ir pietiekoši nopietns brīdinājums, lai vērstos pie acu aprūpes speciālista, it īpaši, ja pēc traumas jau novērojat miglošanos, redzes asuma mazināšanos vai reiboņus.

Arī emocionālais saspridzinājums, dažādi nopietni pārdzīvojumi un stress, arī pamatīgs izbīlis var ietekmēt redzes funkcijas. Tāpēc regulāra acs atpūtināšana, svaigs gaiss, miegs, vitamīnu, kā arī augļu un dārzeņu lietošana uzturā var palīdzēt uzturēt acis veselas.

Saulesbriļļu jeb UV staru aizsargbriļļu lietošana ir nepieciešama arī mūsu platuma grādos ne tikai vasarā, bet arī ziemā un dienās, kad ir spilgta saules gaisma. Iegādājoties saulesbrilles, noteikti pievērsiet uzmanību marķējumam. Pasargāt acis no kaitīgo staru iedarbības ir būtiski, bet, izvēloties nekvalitatīvas saulesbrilles, mēs redzei nodarīsim tikai ļaunumu. Arī mazuļi un bērni jāradina pie saulesbrillēm. Viņiem acs lēca ir daudz dzidrāka nekā pieaugušajiem, tāpēc acis ir vājāk pasargātas pret UV starojumu.
Kopš oktobra sākuma Latvijā norisinās dialogs par Eiropas nākotni, kurā iedzīvotāji iesaistās viedokļu un ideju apmaiņā par Eiropas nākotni un Eiropas Savienības (ES) politiku. Līdz šim iedzīvotāji par Eiropas prioritātēm nosaukuši vides jautājumus, drošību un reģionu atbalstu, informēja Ārlietu ministrija.
 
Vēl līdz 9. novembrim ikviens ir aicināts balsot digitālajā tiešsaistes platformā, tādējādi piedaloties kopīgā Eiropas nākotnes veidošanā. Digitālajā platformā jau apkopoti vairāk nekā 200 iedzīvotāju izteiktie priekšlikumi nākotnes Eiropai.

Balsot un izteikties var šajā lapā

Šobrīd visbiežāk Latvijas iedzīvotāji ir balsojuši par priekšlikumiem: “Ierobežot vienreizējo plastmasas trauku un galda priekšmetu izplatīšanu, veicināt videi draudzīgāku materiālu lietošanu”.
Drošības jomā visvairāk balsu saņēmis priekšlikums: “Veicināt savstarpēju ekonomisko ieinteresētību, lai mazinātu potenciālo militāro apdraudējumu.”
Ne mazāk svarīgi iedzīvotājiem ir jautājumi par vienlīdzīgu subsīdiju piešķiršanu lauksaimniekiem, nodokļu politiku, izglītību, Baltijas valstu sadarbību. Ir izteikti arī konkrēti priekšlikumi labklājības paaugstināšanai un taisnīguma veicināšanai, piemēram, medikamentu uzcenojuma ierobežošana, pieaugušo apmācība, sadarbojoties ar uzņēmējiem.

Tāpat iedzīvotāji jau piedalījušies vairāk nekā 12 klātienes publiskajās diskusijās Latvijas reģionos. 
Sabiedrības apspriežu rezultāti, izteiktās atziņas un priekšlikumi par Eiropas nākotni būs pamatā Latvijas nacionālajam ziņojumam.
Tas būs ieguldījums ES dalībvalstu un institūciju kopīgajā ziņojumā, par kuru ES valstu un valdību vadītāji diskutēs Eiropadomes sanāksmē šogad decembrī.

Dialogs par Eiropas nākotni tiek īstenots pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona rosinātās iniciatīvas. Šogad no aprīļa līdz novembrim visā Eiropā notiek “pilsoņu konsultācijas” jeb iedzīvotāju viedokļa izzināšana par Eiropu. 
Neaktīvs dzīvesveids ir akūta problēma visā pasaulē: katrs ceturtais planētas iedzīvotājs ir mazkustīgs, un pusaudžu vidū šis rādītājs sasniedz 80%!
Nepietiekama fiziskā aktivitāte palielina iespēju saslimt ar koronāro sirds slimību, otrā tipa cukura diabētu, taisnās zarnas un krūts vēzi par 15-20%, kā arī veicina kaulu trauslumu senioru vecumā. Vairāk kā puse (56%) Latvijas iedzīvotāju pat nezina, nozīmē “regulāra fiziskā aktivitāte” un cik daudz laika tai ir jāvelta.

“Aktivitāte” nav treniņa sinonīms.
Fiziskā aktivitāte ir gan parasta pastaiga, gan brauciens ar riteni, gan peldēšana, gan aktīvās spēles. Mērenas fiziskās aktivitātes laikā nedaudz paātrinās elpošana, sirdsdarbība, un parādās karstuma sajūta  — ja šo pazīmju nav, slodzi par mērenu uzskatīt nevar.

Pasaules Veselības organizācija iesaka būt aktīvam vismaz 30 minūtes dienā. Šo pusstundu var sadalīt intervālos, taču katrs intervāls nedrīkst būt īsāks par 10 minūtēm.
Tātad, neaktīvs dzīvesveids nozīmē, ka cilvēks ne tikai netrenējas, bet arī nekustās vispār. Šāds dzīvesveids atstāj negatīvas sekas uz veselību.

Zema fiziskā aktivitāte nozīmē, ka cilvēks trenējas mazāk kā 150 minūtes nedēļa, tas ir nedaudz vairāk kā 2 stundas — tas ir viennozīmīgi labāk nekā treniņu neesamība, taču nav pietiekami, lai uzturētu labu veselību.
Vidējā fiziskā aktivitāte ir no 150 līdz 300 minūtēm nedēļā jeb 2-5 stundas un tā būtiski paaugstina veselības radītājus.
Augsta fiziskā aktivitāte paredz treniņus, ilgākus kā 300 minūtes nedēļā — un, lai nekaitētu organismam ar šādu slodzi, ieteicams konsultēties ar ārstu.
Arī vecākā gadagājuma cilvēkiem, vecākiem par 65 gadiem, ieteicams turēt sevi tonusā un būt aktīviem no 150 līdz 300 minūtēm nedēļā, turklāt, orientējoties tieši uz 300 minūtēm.
Bērniem, savukārt, jābūt vēl aktīvākiem: dienā aktivitātēm ir jāvelta 60 minūtes.

Interesanti dati pieejami arī par attālumiem, ko eiropieši nobrauc ar mašīnu: 50% gadījumu tie ir mazāki par 5 kilometriem. Šādu attālumu var pieveikt, ātri soļojot 30-50 minūtes.

Galvenie zemas fiziskās aktivitātes iemesli ir laika trūkums (26%), nespēja atrast baudāmu sporta veidu (17%) un enerģijas trūkums (13%).
Oļegs Sencovs, kinorežisors no Ukrainas, kļuvis par šīgada Saharova balvas par domas brīvības laureātu.
Svinīgā apbalvošanas ceremonija norisināsies 12. decembrī, Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

EP priekšsēdētājs Antoni Tajāni teica: “Ar savu drosmi un apņēmību, apdraudot savu dzīvību, Oļegs Sencovs ir kļuvis par simbolu pasaulē cīņā par politisko ieslodzīto atbrīvošanu Krievijā un visā pasaulē. Piešķirot viņam Saharova balvu, Eiropas Parlaments izsaka solidaritāti un atbalstu viņam un idejām, par kurām viņš iestājas. Mēs pieprasām, lai viņu nekavējoties atbrīvo. Viņa cīņa mums atgādina, ka mūsu pienākums ir aizstāvēt cilvēktiesības visā pasaulē,  jebkuros apstākļos.”

Par Oļegu Sencovu:
Oļegs Sencovs ir kinorežisors no Ukrainas, kurš apsūdzēts “teroristiska rakstura nodarījumos’’ pret Krievijas de facto okupācijas varu Krimā, un kuram piespriests 20 gadu cietumsods. Organizācija Amnesty lnternational šo tiesas procesu raksturo kā “netaisnīgu lietas izskatīšanu militārajā tiesā”. Turpinot bada streiku vairāk nekā 140 dienas, O. Sencovs ir kļuvis par atpazīstamu simbolu pasaulē, kas atgādina par aptuveni 70 Ukrainas valstspiederīgo likteņiem, kurus Krievijas okupācijas vara Krimā pēc pussalas aneksijas ir nelikumīgi apcietinājusi, un kuriem ir piespriesti ilgi cietumsodi.
6. oktobrī viņš pārtrauca bada streiku, jo cietuma administrācija piedraudēja ar piespiedu barošanas piemērošanu.

Saharova balva tiek pasniegta jau 30 gadus. Kopš 1988. gada Eiropas Parlaments piešķir Saharova balvu par domu brīvību, kas nosaukta par godu padomju fiziķim un politiskajam disidentam Andrejam Saharovam. Balvas mērķis ir godināt cilvēkus un organizācijas, kas aizstāv cilvēku tiesības un pamatbrīvības.

Šogad balvai izvirzītie finālisti 2018: Oļegs Sencovs ir viens no 3 finālistiem, kurus izvirzīja Saharova balvai 2018. gadā. Pārējie finālisti bija: 11 nevalstiskas organizācijas, kas aizsargā migrantu cilvēktiesības un glābj viņu dzīvības Vidusjūrā, un Nasers Zefzafi (Nasser Zefzafi), masu protestu kustības Hirak Rifas reģiona vadītājs Marokā. Arī viņi tiks uzaicināti uz apbalvošanas ceremoniju decembrī. 
Sestdien, 3. novembrī Līgatnes dabas takās notiks 2018. gada dzīvniekam – Eirāzijas vāverei – veltīta dienu, kurā varēs iepazīt šos atraktīvos un interesantos mazos grauzējus.
Līgatnes dabas taku Dabas izglītības centrā “Pauguri” no plkst. 12.00 līdz plkst. 15.00  būs iespēja izzināt vāveres dzīvesveidu,minēt mīklas, piedalīties radošās darbnīcās un spēlēt spēles par dzīvniekiem.
Savukārt plkst. 14.00 varēs noklausīties stāstījumu par Līgatnes dabas taku vāverēm laiku laikos.

Apmeklētāji ar uzvārdu Vāvere vai tā atvasinājumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, šajā dienā Līgatnes dabas takas varēs apmeklēt bez maksas.

Līgatnes dabas taku voljeros patlaban apskatāmas četras vāveres – cienīgā kundzīte Žiperīte un jauna vāveru ģimene – vāveru meitenes Tomiņa un Čita, un viņu kavalieris Rižiks. Visi trīs vāverēni pērn tika atrasti pie izpostītām vāveru ligzdām. Tos pieņēmuši, izbarojuši un izaudzinājuši cilvēki trīs dažādās Latvijas vietās. 

Diezgan droši var apgalvot, ka vāveri dabā savas dzīves laikā redzējis vai ikviens - mazais aktīvais dzīvnieciņš itin bieži apmetas uz dzīvi cilvēku tuvumā. No visām pasaulē sastopamajām ap 270 vāveru sugām Latvijā mitinās viena- Eirāzijas jeb parastā vāvere (Sciurus vulgaris), kuras izplatības areāls plešas no Atlantijas okeāna līdz pat Eirāzijas kontinenta tālākajiem austrumiem Kamčatkai un Sahalīnai.

Vasarā vāveres kažociņš ir viscaur ruds, izņemot punci, kas ir balts Savukārt rudens pusē kuplaste vāvere apmatojumu nomaina uz mazliet pieticīgāku pelēcīgu, toties tas kļūst vēl kuplāks un biezāks.

Vāvere ir nometnieks un lielāko savas dzīves daļu pavada, uzturoties kokos, kam lieliski ir piemērota dzīvnieciņa ķermeņa uzbūve. Savukārt kuplā aste kalpo gan kā līdzsvara noturēšanas instruments, gan kā stūre, lecot no viena zara uz otru.

Ikdienas maltītes pamatā ir dažādas sēklas, ozolzīles, rieksti un no čiekuriem izlupinātas priežu un egļu sēkliņas, bet pavasarī, kad tas viss vēl nav ienācies un ziemas krājumi jau noēsti, vāveres nesmādē arī koku jaunos dzinumus.

Vāveres priekšķepām ir četri pirksti, bet pakaļkājām – pieci.

Ja nav piemērotu koku dobumu, kur veidot migu, vāveres pašas uzbūvē ligzdu. Ligzda pēc izmēra un izskata ir līdzīga žagatas ligzdai.
Talsos darbojas Latvijā vienīgais Klaunu muzejs, tajā lieli un mazi apmeklētāji aicināti apskatīt dažādas klaunu lelles no visas pasaules, piedalīties interesantās spēlēs un mācīties trikus.
 
Klaunu muzeja saimniece Ilze Pumpure kolekcionēja klaunu lelles; kad to bija pārāk daudz, lai turētu mājā, dzima ideja Latvijā izveidot Klaunu muzeju.

Stundu garās ekskursijas laikā interesanti un jautri būs gan pieaugušajiem, gan bērniem. 
Šodien Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja priekšlikumus, lai uzlabotu iedzīvotāju uzticēšanos dzeramajam krāna ūdenim, kas ir ievērojami lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts dzeramais ūdens.
Īsumā deputāti nolēma, ka :
Jāveic pasākumi piesārņotāju samazināšanai un krāna ūdens kvalitātes paaugstināšanai; jāuzlabo krāna ūdens pieejamība; un ES dalībvalstīm “jāveicina vispārēja ūdens pieejamība”.
 
ES dalībvalstīm būtu jāveic arī pasākumi, lai popularizētu dzeramo krāna ūdeni, kā arī uzlabotu piekļuvi dzeramajam ūdenim, piemēram, izveidojot bezmaksas ūdens strūklas pilsētās un sabiedriskās vietās, kur tas ir tehniski un samērīgi iespējams. EP deputāti aicina nodrošināt dzeramo ūdeni bez maksas vai par zemām cenām restorānos, ēdnīcās, ēdināšanas iestādēs u.c.

EP apstiprinātie noteikumi ierobežo maksimālo pieļaujamo daudzumu noteiktām piesārņojošām vielām, piemēram, svinam (samazināts uz pusi), kaitīgām baktērijām, kā arī ievieš jaunas robežvērtības noteiktiem endokrīnajiem disruptoriem. Tāpat noteikumi nosaka pieļaujamā mikroplastmasas līmeņa monitoringu un tā minimālo biežumu.
 
Saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Right2Water” Eiropas Parlaments atkārtoti prasa dalībvalstīm pievērst īpašu uzmanību ūdens piekļūstamībai neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Tām būtu jāidentificē iedzīvotāji, kuriem nav piekļuves ūdenim vai arī piekļuve ir apgrūtināta, it īpaši neaizsargātām un marginalizētām iedzīvotāju grupām, un jāizvērtē piekļuves trūkuma iemesli un iespējas piekļuves nodrošināšanai. Dalībvalstīm būtu arī saprotami jāinformē iedzīvotāji par iespējām pieslēgties sadales tīklam vai par citām iespējām iegūt piekļuvi šādam ūdenim.
 
Eiropas Parlamenta ziņotājs par likumprojektu Mišels Dantēns (Michel Dantin, EPP, Francija): “Veids, kā mēs izmantojam ūdeni, nosaka cilvēces nākotni. Skaidrs, ka ikvienam būtu jābūt piekļuvei tīram un kvalitatīvam ūdenim, un mums ir jādara viss iespējamais, lai tas būtu pēc iespējas pieejamāks visiem.”

Eiropas Parlaments sāks sarunas ar ES Padomi (ES dalībvalstu ministriem, kuri atbildīgi par šo politikas jomu savās valstīs), tiklīdz ES dalībvalstu ministri vienosies par savu pozīciju par šo direktīvu.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sacīto, zemāks pudelēs pildīta ūdens patēriņš varētu Eiropas mājsaimniecībām aiztaupīt vairāk nekā 600 miljonus eiro gadā. Līdz ar lielāku uzticību krāna ūdenim iedzīvotāji varētu palīdzēt mazināt arī plastmasas atkritumu apjomu, t.sk., jūras piedrazojumu - patlaban plastmasas pudeles ir viens no visbiežāk sastopamajiem vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu atkritumiem Eiropas pludmalēs.


 
No kā jāuzmanās un kas jāņem vērā mājdzīvnieku īpašniekiem, tuvojoties aukstajai sezonai.

Mājdzīvnieks nozīmē gan ikdienas izdevumus mīluļa uzturēšanai, gan neplānotus tēriņus, ja dzīvnieks saslims. Vienas slimības ārstēšanas izmaksas vidēji ir 200 eiro, tie ir lieli neparedzēti tēriņi. Mājdzīvnieku apdrošināšana tos segs, jo darbojas gan kā dzīvnieka veselības, gan arī civiltiesiskā un dzīvības apdrošināšana. Kopumā cilvēki arvien vairāk sāk interesēties par apdrošināšanu gan šķirnes, gan bezšķirnes suņiem un kaķiem.

Neparedzētās situācijās palīdzēs mājdzīvnieku apdrošināšana, bet daļu no draudiem var paredzēt un novērst.
Piemēram, ērces. Ērces ir aktīvas līdz salnām, nereti pat līdz novembrim. Tās pārnēsā babeziozi, laima slimību u.c., kas ir bīstamas suņiem. No ērces, kas inficēta ar babeziozi, suņa asinīs var iekļūt parazīti - vienšūņi, kas iznīcina eritrocītus, kā rezultātā iestājas anēmija un veidojas orgānu bojājumi. Neārstējot inficēts suns dažu dienu laikā var iet bojā. Noņemot ērci, būtu vēlams veikt arī asinsanalīzes. Ērci vēlams noņemt pēc iespējas ātrāk, tad saslimšanas risks ir daudz mazāks, saka vētārsti.
Suņiem jāveic aizsardzība pret ērcēm, izmantojot speciālās kakla siksnas, skausta pilienus vai tabletes.

Pirms ziemas un sala automašīnās tiek ieliets antifrīzs (etilēnglikols). Tas ir salds šķidrums, kas patīk gan kaķiem, gan suņiem. Ja dzīvnieki uzņem šo šķidrumu, tiem var būt letāla saindēšanās. Esiet piesardzīgi mikrorajonu pagalmos, kur atrodas ļoti daudz automašīnu. Visbiežāk saindēšanās notiek ar etilēnglikolu, kas no automašīnas ir nopilējis un nonācis peļķēs. Dzīvniekam var parādīties koordinācijas traucējumi, urinēšanas problēmas, vemšana u.c. pazīmes. Ir jāreaģē ātri un dzīvnieks jāved pie veterinārārsta. Lejiet antifrīzu mašīnā uzmanīgi, lai tas nenopil uz zemes un neapdraud dzīvniekus!

Rudenī laukos vai dārza mājās daudzi joprojām izliek žurku indes. Jāuzmanās, lai pie indes nevar piekļūt kaķis vai suns. Tāpat rudenī dārzos tiek izrakti sīpoli un puķu sīpoli un nereti nolikti istabā vai uz palodzes, lai apžūst. Puķu sīpoli ir toksiski kaķiem. Būs kaķi, kas tos ēdīs, citiem sīpoli neinteresēs, bet saindēšanās risks pastāv. Saindēšanās gadījumā ir jārīkojas uzreiz. Mājdzīvnieka apdrošināšana segs medikamentu, analīžu un operācijas izmaksas. 

Sākoties tumšajam laikam, atstarotāji nepieciešami arī dzīvniekiem. Tumšā laikā mājdzīvnieki negadījumos uz ceļa cieš biežāk, jo autovadītāji viņus vienkārši neredz. Ja pastaigas laikā suni palaiž no pavadas, atstarojošs elements ir nepieciešams, lai dzīvnieku var ieraudzīt arī pats saimnieks, pat, ja tuvumā nav automašīnu.
Zooveikalos pieejami gan atstarojoši iemauktiņi, zābaciņi un pavadas, gan diodes, ko piestiprināt kaklasiksnai, lai dzīvnieku tumsā var pamanīt gan saimnieks, gan autovadītāji.

Ja vasara ir pavadīta laukos, rudenī atgriežoties dzīvoklī, dzīvnieks, protams, būs bēdīgs. Kaķiem var rasties uzvedības problēmas, stresa rezultātā arī veselības problēmas, īpaši bieži, urīnceļu saslimšanas. Ja vasarā kaķis ir kārtojies ārā, atgriežoties dzīvoklī, tas vairs nesaprot, kas ir kastīte. Var gadīties, ka kaķis sāk urinēt tam nepiemērotās vietās vai nenokārtojas vispār, gaidot, kad tiks izlaists ārā. Tāpat pirms apkures sezonas, kad kaķi bieži guļ uz aukstajām grīdām, paaugstinās urīnceļu un augšējo elpošanas ceļu saslimšanas risks. Sākoties apkurei, šo slimību risks samazinās.

Vasarā, kad ir karsts, suņi parasti ēd mazāk. Suņiem, kas dzīvo ārā, rudenī ir jāpiemēro atbilstoša barība, taču jāņem vērā dzīvnieka šķirne, dzimums, vecums, aktivitāšu līmenis, kažoka tips u.c. Sākoties vēsākam laikam, iespējams, jāveic korekcijas dzīvnieka ēdienkartē, taču jāuzmanās arī, lai to nepārbarotu. Liekais svars var radīt būtisku kaitējumu mīluļa veselībai. Ziemai jāsāk gatavot būdas, lai dzīvniekiem būtu silti. Kā dabisku siltuma izolētāju var izmantot pļavu sienu. Ja suņu mājās liek segas, tās var sasalt, un tad uz tām gulēt būs auksti. 
Šogad jau astoto reizi Latvijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) LUX Filmu dienas. To laikā kinoteātrī „Splendid Palace” bez maksas rādīs apbalvojuma trīs šī gada finālistes - „Styx”, „Woman at War” un „Other side of everything”, ar subtitriem latviešu valodā. 

Filmas bezmaksas seansus rādīs no 2-4 novembrim.
Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ interesentiem lūdzam sūtīt vēstuli uz e-pasta adresi epriga@europarl.europa.eu, norādot filmu, ko vēlas apmeklēt.

EP LUX Kino balvas ieguvēju paziņos Eiropas Parlamentā Strasbūrā, 14. novembrī.

Styx (STYX)
Filmas apraksts: Rīke ir ārste, trīsdesmitgadniece no Eiropas, kas iemieso tipisku laimes un veiksmes modeli. Viņa ir izglītota, pārliecināta par sevi, apņēmīga un uzņēmīga. Mēs redzam, ka Rīke pirms došanās tik nepieciešamajā atvaļinājumā uz Gibraltāru ikdienas dzīvē ir pārstrādājusies neatliekamās palīdzības ārste. Atvaļinājumā viņa cer piepildīt ilgi loloto sapni, dodoties jūrā viena pati savā buru laivā. Viņas mērķis ir nonākt Debesbraukšanas salā Atlantijas okeānā. Taču Rīkes sapņu brīvdienas tiek drīz vien pārtrauktas atklātajā jūrā, kad pēc vētras viņa nonāk cietušas bēgļu laivas tuvumā. Ja viņa neiejauksies, noslīks aptuveni simts cilvēku.
Valstis: Vācija, Austrija | Režisors: Volfgangs Fišers (Wolfgang Fischer) | Ilgums: 94 min.

“Woman at War” (Kona fer í stríð)
Filmas apraksts: Klusas ikdienas dzīves aizsegā Halla - piecdesmitgadīga neatkarīga sieviete - dzīvo paralēlu aizrautīgas vides aktīvistes dzīvi. Citiem pazīstama tikai ar segvārdu “Kalnu sieviete”, Halla slepeni īsteno vienas sievietes karu pret vietējo alumīnija ražošanas nozari. Hallas rīcībai kļūstot pārdrošākai un pārtopot no sīka vandālisma rūpnieciskā sabotāžā, viņai izdodas iejaukties sarunās starp Islandes valdību un uzņēmumu, kas būvē jaunu alumīnija kausētavu kalnos. Taču, sākot plānot savu līdz šim lielāko un jaudīgāko operāciju, viņa saņem negaidītu vēstuli, kas maina visu. Beidzot ir apstiprināts viņas pieteikums par bērna adoptēšanu.
Valstis: Islande, Francija, Ukraina | Režisors: Benedikts Erlingsons (Benedikt Erlingsson) | Ilgums: 101 min.

“The Other Side of Everything” (Druga strana svega)
Filmas apraksts: Kādā Belgradas dzīvoklī aizslēgtas durvis ir vairāk nekā 70 gadu šķīrušas ģimeni no tās pagātnes. Režisorei sākot intīmu sarunu ar savu māti, politiskā konfrontācija, kas caurstrāvo visu māju, atklāj vēstures rēgu apsēstu namu un valsti. Kādas serbu ģimenes hronika kļūst par skaudru aktīvistes portretu lielu satricinājumu laikā, uzdodot jautājumu par katras paaudzes atbildību cīņā par savu nākotni.
Valstis: Serbija, Francija, Katara | Režisore: Mila Turajliča (Mila Turajlic) | Ilgums: 100 min.

Eiropas Parlamenta LUX Kino balva iedibināta 2007. gadā un ik gadu to piešķir Eiropas Parlaments.
Tai ir divi galvenie mērķi - vērst uzmanību uz Eiropas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem un atbalstīt Eiropas valstu kopražojuma filmu izplatīšanu Eiropas Savienībā (ES). Katru gadu trīs filmas ļauj izdzīvot stāstus caur dažādu cilvēku skatījumu, pieredzi, identitāti u.tml.

Lielākā daļa filmu, kuru uzņemšanā piedalījušās Eiropas valstis, tiek rādītas tikai attiecīgajā uzņemšanas valstī un reti izplatītas citur.

Turpretī LUX Kino balva ik gadu trim filmām nodrošina titrus 24 ES oficiālajās valodās un atbalsta to bezmaksas izrādīšanu visās 28 dalībvalstīs. Filmas izvēlas kino nozares speciālistu komiteja - jūlijā atlasa 10, bet septembrī izvēlas trīs finālistes. Laureāti balsojumā izraugās EP deputāti.

Skatītāju balva: līdz 2019. gada 31. janvārim var nobalsot par kādu no trīs šī gada finālistēm EP LUX Kino balvas vietnes sadaļā: https://luxprize.eu/audience-mention!

2017. gadā EP LUX Kino balvas laureāte bija Zviedrijas, Norvēģijas un Dānijas kopražojuma filma “Sāmu asinis”. 
2016. gadā apbalvotā filma “Tonijs Erdmanis” (Vācijas, Austrijas, Rumānijas kopražojums) ieguva arī Eiropas Kinoakadēmijas galveno balvu jeb Eiropas kino „Oskaru 2016”, kā arī tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai, plašāk pazīstamai kā “Oskars”, kategorijā “Ārzemju filma”. 
2015. gadā uzvarēja piecu māsu pieaugšanas stāsts “Mustangs” (Francija, Vācija, Turcija, Katara). 
2014. gada LUX Kino balvas laureāte, Polijas režisora Pāvela Pavļikovska filma „Ida”, ieguva Eiropas kino „Oskaru 2014” un Amerikas kino „Oskaru 2015” kā labākā kategorijā „Ārzemju filma”. 
2013. gada LUX kino balvu ieguva Felix van Groeningen filma “The Broken Circle Breakdown”. 
Nacionālajā hokeja līgā (NHL) organizatorus satrauc strauji pieaugušais vārtsargu smadzeņu satricinājumu skaits, tādēļ tiks ieviesta jauna aizsargmasku pārbaudes sistēma, vēstīja raidorganizācija TSN un par to raksta Latvijas sabiedrisko mediju portāls.  Aizvadītajā sezonā līgā 13 vārtsargiem fiksēja 15 smadzeņu satricinājumus.
 
Visvairāk šādu savainojumu 2017./2018.gada sezonā izraisīja ripas trāpījums pa aizsargmasku, bet divreiz pie vainas bija spēlētāju sadursmes. Retāk smadzeņu satricinājumu izraisīja nūjas sitiens pa masku.

Hokeja speciālisti Ziemeļamerikā uzskata, ka viens cēlonis lielākam smadzeņu satricinājumu skaitam ir vārtsargu pieaugošā meistarība, tādēļ gūt vārtus ar zemu metienu kļuvis daudz grūtāk un ripa tiek mesta augstāk. Bieži vārtsargus savaino arī savas komandas spēlētāji treniņos, ko skaidro ar milzīgo konkurenci par vietu sastāvā, kas veicina hokejistu centienus ik mirkli darboties ar pilnu atdevi.

Pēc pieaugušā traumu skaita NHL paplašinās tehniskās prasības vārtsargu maskām.
Pašlaik līgā ir spēkā 2014./2015.gadā noteiktais standarts, kas paredz maskai izturēt ar 120 kilometru stundā ātrumu lidojošas ripas trāpījumu, taču netiek noteikta trieciena ietekme uz vārtsarga veselību.
Turklāt masku izgatavošanas tehnoloģijas pēdējos pārdesmit gados nav būtiski mainījušās, lai gan ir parādījušies jauni materiāli.

Izmaiņas testu noteikumos paredz mērījumus trieciena ietekmei uz vārtsargu pēc trāpījumiem no dažādiem leņķiem. Testos izmēģinās ar sensoriem aprīkotus manekenus.
Vārtsargu aizsargmasku testēšanu NHL plāno sākt četru līdz sešu nedēļu laikā, lai ar iegūtajiem rezultātiem sanāksmē pirms Zvaigžņu spēles varētu iepazīstināt līgas amatpersonas.
Gadalaikiem mainoties, būtiski mainās arī apstākļi uz ceļa, kas veicina avāriju skaita palielināšanos.
CSDD dati liecina, ka kopš 2018. gada sākuma kopā reģistrēti 31 669 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gājis 101 cilvēks.

Rūpējoties par visu satiksmes dalībnieku drošību, ar oktobri stājas spēkā ātruma ierobežojums 90 km/h, vietās, kur atļautais braukšanas ātrums vasarā bija 100km/h.

Apdrošinātāji arī iesaka  autovadītājiem braukt ar maksimāli atļauto ātrumu, tikai tad, ja ceļš ir pārredzams un laika apstākļi ir atbilstoši, bet samazināt kustības ātrumu katru reizi, kad samazinās redzamība un ceļš ir slidens vai bedrains, kad veidojas bīstama situācija uz ceļa.
Nav māksla nospiest gāzes pedāli, māksla ir laikus apturēt transportlīdzekli un novērst negadījumu un nokļūt galamērķī sveikam un veselam.

Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis stāsta, ka diennakts tumšajā laikā, transportlīdzekļu vadītājiem īpaša vērība jāpievērš transportlīdzekļu apgaismes ierīcēm. Ir jāpārbauda transportlīdzekļu lukturu regulējums, bremžu lukturu darbība, gabarītlukturi un miglas lukturi gan priekšā, gan aizmugurē.
“Redzamība ir viens no faktoriem, kas cieši saistīts ar izplatītākajiem ceļu satiksmes negadījumiem - uzbraukums gājējam, velosipēdistam, un uzbraukums dzīvniekiem. Lietus, krītošas lapas un pirmie apledojumi uz ceļa, var radīt nepatīkamu pārsteigumu - strauju riepu saķeres spēka kritumu un līdz ar to būtiski garāku apstāšanās ceļu, potenciālos izslīdēšanas riskus asākos ceļa līkumos, un sānslīdes risku, straujāk manevrējot. Svarīgi ir ievērot piesardzību, veicot apdzīšanas manevrus. Rudenī, apdzīšana kļūst vēl bīstamāka slidenāku ceļu dēļ un samazinātās redzamības dēļ, it īpaši miglas laikā. Miglas laikā autovadītāju spēja adekvāti novērtēt attālumus līdz objektiem samazinās, palielinoties riskam iebraukt pretī braucošajā transportlīdzeklī,” stāsta O. Irbītis.

Satiksmes drošības eksperts min, ka daudz tiek diskutēts par ātrumu un tā ietekmi uz ceļu satiksmes negadījumiem. Izvēloties transportlīdzekļa kustības ātrumu, ir jāizvērtē autovadītāja spēja droši vadīt automobili attiecīgajos apstākļos. Rudens ir laiks, kad šī spēja nav jāpārvērtē. Viens no būtiskākajiem aspektiem ātruma izvēlē ir redzamība - ir jānovērtē, cik tad faktiski tālu mēs redzam rudens tumsā un miglā, cik liela ietekme ir krītošajām lapām un nokrišņiem, cik liela iespēja ir pamanīt uz ceļa gājēju vai dzīvnieku. 
Ar mērķi atbalstīt no spēlēm atkarīgos un līdzatkarīgos cilvēkus Latvijā 18. oktobrī atklāta iniciatīva “Spēles brīvība”. T

ās ietvaros kampaņas mājas lapā www.spelesbriviba.lv iespējams veikt speciālistu izstrādātu testu atkarības un līdzatkarības riska noteikšanai, kā arī saņemt profesionālu psihoterapijas speciālistu konsultācijas, zvanot uz atbalsta tālruni 29323202.

Lai palīdzētu cilvēkiem, kuri saskārušies ar spēļu atkarību visplašākajā nozīmē, sākot no spēlēm spēļu zālēs, izlozēm, dalību izlozēs un loterijās, likmju izdarīšana totalizatoros, līdz pat datorspēlēm, spēlēm mobilajos telefonos un planšetēs, kā arī citiem spēļu veidiem, kas rada atkarību, kopīgā iniciatīvā spēkus apvienojušas biedrība “Esi Brīvs”, krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, kā arī kampaņas iniciators un finansiālais atbalstītājs spēļu biznesa uzņēmums “Alfor”.

“Ne katrs, kurš atpūšas, spēlējot kādu spēli – vai tā būtu loterija, datorspēle vai spēļu automāti, saucams par atkarīgo. Taču ir cilvēki, kas nespēj kontrolēt savu spēli, nespēj apstāties un, atkarībai progresējot, funkcionēt kā pilnvērtīgi sabiedrības locekļi. Šādiem cilvēkiem cenšās palīdzēt tuvinieki un draugi, taču visbiežāk ar līdzcilvēku atbalstu nepietiek. Tieši tāpēc esam radījuši atbalsta sistēmu kā pašiem atkarīgajiem, tā līdzatkarīgajiem,” stāsta biedrības “Esi brīvs” vadītāja Dace Caica.

“Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” vairāku gadu garumā ir pārliecinājušies, ka atbalsta tālrunis var kalpot kā pirmais solis palīdzības meklēšanā, jo cilvēki, kuri sākotnēji apzinās savu problēmu, nereti nezina, kur vērsties pēc padoma, kā arī kaunas par to runāt. Anonimitāti garantējošs atbalsta tālrunis ir iespēja mazināt šo barjeru, saņemt emocionālu atbalstu un praktiskus padomus problēmas risināšanai,” par atbalsta tālruni stāsta krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” direktore Zane Avotiņa.

Iniciatīvas mājaslapā www.spēlesbriviba.lv pieejama biedrības “Esi brīvs” sagatavotā informācija par atkarības un līdzatkarības riskiem, speciālistu izstrādāti testi ļaus novērtēt problēmas apmērus, kā arī norādīs uz efektīvākajiem risinājumiem.

Savukārt konsultācijas pa atbalsta tālruni iniciatīvas “Spēles brīvība” ietvaros sniegs īpaši sagatavoti biedrības “Esi brīvs” psihoterapijas speciālisti. 
Konsultāciju tālrunis 29323202 atkarības skartajiem un to tuviniekiem darbojas no pirmdienas līdz sestdienai laikā no plkst. 12.00 - 20.00.
Jau desmito gadu labdarības organizācijas Palīdzēsim.lv rīkotajā akcijā “Labo darbu nedēļa” – labo darbu veikšanā aicināti aktīvi iesaistīties gan paši mazākie, gan jau pieredzējuši labo darbu veicēji, mudinot aizdomāties par katru vissīkāko darbiņu, kas citu spēj padarīt priecīgāku un atvieglo ikdienas dzīvi, kas otram nozīmē tik daudz, bet Tev pašam tik pāris mirkļu palīdzīgas rokas sniegšanas un gandarījumu par padarīto.

Labo darbu nedēļā” pastiprināta uzmanība tiek pievērsta palīdzībai, kuras sniegšanai nav nepieciešams liels finansiālais ieguldījums. Tā var būt palīdzība kādam vientuļam cilvēkam vai vienkārša aprunāšanās, pat smaids un labs vārds kādam var nozīmēt tik daudz.

Par vēl veicamajiem un jau paveiktajiem darbiem var uzzināt šajā lapā
Facebook Draugiem Twitter Instagram