Ienākumu līmenim augot un ceļojumu iespējām kļūstot arvien pieejamākām, Latvijā pieaudzis to iedzīvotāju, skaits, kas sava atvaļinājuma laikā šogad plāno doties ceļojumā uz ārzemēm. Ārvalstis par sava atvaļinājuma brauciena galamērķi šogad izvēlējušies jau 44% atpūtnieku, turklāt 20% šādu lēmumu pieņēmuši, neskatoties uz esošām nenokārtotām finansiālām saistībām, - liecina Finanšu institūta veiktā aptauja.
 
“Ārvalstu ceļojuma plānošana, neskatoties uz faktu, ka ir kavēti maksājumi, nepārprotami norāda uz vieglprātīgu attieksmi maksājuma termiņu ievērošanā, kā arī atbildības trūkumu pret naudas aizdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Bieži vien šādas rīcība var izvērsties nopietnās finansiālās problēmās, un atstāt arī tālejošākas sekas, par ko sākotnēji iedzīvotāji nemaz nepadomā. Vēsturiskie kavējumi var apgrūtināt vai pat liegt pakalpojuma un aizņēmuma saņemšanu nākotnē iespējami daudz kritiskākās dzīves situācijās, jo norāda uz disciplīnas trūkumu vai arī grūtībām tikt galā ar jau esošo izdevumu apmēru,” skaidro Finanšu institūta eksperti.
 
Kā norāda eksperti, došanās atvaļinājumā uz ārzemēm, mājās atstājot parādus un kavētus maksājumus, var izvērsties personīgam budžetam īpaši traumējošs lēmums arī tādēļ, ka  ceļojot personas izdevumi vēl turpinās pieaug.

Nav noslēpums, ka līdz ar citādāku ikdienas ritējumu, atvaļinājuma laikā lielākoties sagaidāmas izmaiņas arī izdevumu dinamikā. To apstiprina arī veiktā aptauja -  71% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņu izdevumi ceļojot parasti pieaug, bet 42% pēc lieliski pavadīta atvaļinājuma ir jutuši finansiāli rūgtu nožēlu. Un kā nu ne, atgriešanās ikdienā pēc bezrūpības baudīšanas atpūtas laikā var būt krietni smagāka, ja līdzi nāk galvassāpes par to, ko iesākt ar pamatīgo robu finansēs.
 
Pozitīvi gan vērtējams fakts, ka vairums iedzīvotāju atvaļinājumā radītos papildus tēriņus parasti sedz no saviem uzkrājumiem (77%) un retāk noslogo nākamo mēnešu darba algu vai plānotos papildus ienākumus(16%). Tomēr satraucošākas tendences novērojamas to ceļotāju vidū, kuriem ir kavēti maksājumi – šādi atpūtnieki būtiski biežāk (30%) nekā iedzīvotāji, kam attiecīgu sarežģījumu nav (12%), cer uz nākamo mēnešu algu, turklāt piektdaļa maksājumu kavētāju (20%) šim mērķim ieplānojuši ņemt aizņēmumu, jo iepriekš veiktu uzkrājumu gluži vienkārši nav. 

Interesanti, ka, neskaitot avio biļešu un naktsmītnes izmaksas, lielākie tēriņi Latvijas iedzīvotājiem ceļojot lielākoties ir saistīti ar ekskursijām un dažādām izklaides aktivitātēm (56%), kā arī maltīšu ieturēšanu kafejnīcās un restorānos (54%). 
 
Vācijas vēstniecība uz Rīgu ir atvedusi Berlīnes lāčus.
Gandrīz 150 "United Buddy Bears“ lāči Doma laukumā aicina visus uz izstādes atklāšanu 12. jūlijā plkst. 12.30!

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies arī  Latvijas lāča apgleznotājs mākslinieks Kaspars Zariņš un atsevišķo valstu lāču krustavecāki. 

Gandrīz 150 "United Buddy Bears“ lāči Rīgā uzturēsies no 12. jūlija līdz 22. augustam. Tā būs viņu pirmā vizīte Baltijā, kas ir Vācijas dāvana Latvijas
iedzīvotājiem valsts simtgadē. 

"United Buddy Bears“ simbolizē toleranci un saprašanos starp tautām.
Ar šādu moto divmetrīgie Berlīnes lāči apceļo pasauli, un kopš 2002. gada, kad viņi pirmo reizi bija skatāmi Berlīnē, lāčus ar sajūsmu ir sveikuši aptuveni 40 miljoni izstādes apmeklētāju 30 pilsētās visos kontinentos. 

Katru no kopumā turpat vai 143 valstis simbolizējošajām lāču figūrām ir apgleznojis kāds pazīstams attiecīgās valsts mākslinieks. Latvijas lāča figūru apgleznoja Kaspars
Zariņš, tā pamatvēstījums ir laimes un optimisma sajūtas. 

"United Buddy Bears“ īpašā misija ir palīdzēt trūkumā nonākušiem bērniem. Tāpēc Rīgā "United Buddy Bears“ kopā ar Bērnu slimnīcas fondu vāks ziedojumus
mazajiem pacientiem, kuri ārstniecībai nevar saņemt valsts finansējumu.
Plašāka informācija par "United Buddy Bears" atrodama šeit: www.buddy-baer.com
Noslēdzoties valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem, vienu no saspringtākajiem darba cēlieniem noslēguši arī Latvijas Televīzijas darbinieki. Visu radošo un tehnisko spēku darbs vairāku mēnešu garumā nu beidzies, un Latvijas Televīzija padarīto vērtē atzinīgi.

LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte  norāda, ka bez ārējo sadarbības partneru piesaistes nodrošināt pārraides tādā apjomā un kvalitātē būtu neiespējami: "Lai nodrošinātu visu to, ko skatītāji Dziesmu un deju svētku laikā varēja vērot LTV ēterā un platformās, strādāja lielākā daļa LTV darbinieku, taču tikai mūsu spēkiem to nebūtu iespējams izdarīt, tādēļ mūsu vadībā darbojās arī palīgi no Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Baltkrievijas."

Deviņu dienu laikā darbs 19 tiešraidēs (atsevišķi neskaitot ikdienas pieslēgumus Dziesmu un deju svētku studijai Brīvības laukumā) pierādījis sabiedriskās televīzijas radošās un tehniskās spējas.

Lai piedāvātu vislabākās kvalitātes koncertierakstus, 11 no 19 notikumiem tika ierakstīti HD izšķirtspējā. Šobrīd visi materiāli glabājas sabiedrisko mediju satura atskaņotāja replay.lv arhīvā.
Visi materiāli par svētkiem ir pieejami bez ierobežojumiem visā pasaulē.

Šajos svētkos tika izmantots arī jauns tehnoloģiskais risinājums. Deju lieluzveduma "Māras zeme" skatītāji, iespējams, ievēroja, ka daži kadrējumi ir citādāki nekā ierasts citās reizēs.
Lai tos nodrošinātu un piedāvātu dejas vērot no vēl nebijušiem leņķiem, LTV īrēja īpašu tehnoloģisko risinājumu, kas Latvijā vēl ne reizi nav ticis izmantots - "spider cam" jeb zirnekļkameru.
Tā sekoja līdzi visiem dalībnieku veidotajiem rakstiem no stadiona augšas, un ļāva nodrošināt nevis vienkārši statisku kadru, bet "skrēja līdzi" dejotāju emocijām.
No 2019. gada Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt Eiropas Savienībā derīgu ceļošanas dokumentu ar divreiz garāku derīguma termiņu un vairāk iespējām.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) rosinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos ir atbilstoši un saskaņā ar Eiropas Savienībā un arī Latvijā virzīto ideju, ka personas apliecība (eID) ir uzskatāma par katras personas personu apliecinošu pamatdokumentu.

PMLP rosinātie grozījumi paredz, ka no 2019. gada, kad ir plānots sākt jauna dizaina personības apliecību izsniegšanu ar pasei pielīdzinātu (10 gadi) derīguma termiņu un paplašinātām iespējām to izmantot elektroniskā vidē gan attālināti, gan klātienē, valsts nodevas noteikšanu 15 eiro apmērā.
Šobrīd valsts nodeva par personas apliecības izsniegšanu (derīguma termiņš 5 gadi) ir noteikta 14,23 eiro apmērā.

Rūpējoties par mazāk aizsargātām sabiedrības grupām (vecuma pensionāriem, I un II grupas invalīdiem, kā arī bērniem un jauniešiem līdz 20 gadu vecumam), plānots samazināt personas apliecības izsniegšanas nodevu no 7,11 eiro uz 5 eiro.

Jaunā parauga eID kartēs plānots neierobežots e-parakstu skaits, kā arī ar iespēja izmantot to elektroniskai identifikācijai citu ES valstu e-pakalpojumu saņemšanai.
Nupat pētījumu kompānija "Kantar TNS" publicēja jaunākos radio auditorijas pētījumu datus, kuri zināmā mērā šokēja visu mediju nozari.

Pētījums atklāja, ka vidēji viena radio stacija Latvijā, iedzīvotāju vecuma grupā no 16 līdz 74 gadiem, sasniedz vairāk kā divas reizes lielāku auditorijas daļu, nekā tika uzskatīts līdz šim.

Ja pēc 2017. gada rudens datiem vidēji viena stacija spēja sasniegt 6.86% no visas mērķa auditorijas vecuma grupā no 16-74 gadiem, tad pēc jaunākajiem pētījuma datiem - viena stacija vidēji sasniedz 14.91% no minētās auditorijas. Tas nozīmē, ka vidējais radio klausītāju skaits nedēļā (Reach%) vienai radio stacijai Latvijā ir it kā pieaudzis par 117.34%!
Savukārt, nedēļā radio klausās 88% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas ir it kā 7,2% pieaugums pret iepriekšējo periodu 2017. gada rudenī. Šokam bija gan pozitīvais aspekts, jo beidzot tika atzīta radio lielā loma mediju tirgū, it sevišķi auditorijas sasniegšanā (uzrunāšanā), gan arī rūgta pēcgarša, jo pēc būtības jau nekas nav mainījies, radio Latvijā vienmēr tāds ir bijis, tikai līdz šim tam nebija oficiāla apstiprinājuma.

Iepriekšējos 23 gadus radio auditorijas pētījumiem izmantoja tā saukto "dienasgrāmatu metodi" un visbeidzot 2018. gadā "Kantar TNS" ieviesa jaunu metodoloģiju pārejot uz telefonu intervijām un aptaujām internetā. Jaunā aptaujas metodika nodrošina daudz lielāku respondentu loku, kas pēc būtības ļauj daudz objektīvāk un detalizētāk izpētīt radio klausīšanās paradumus un ļauj novērtēt arī mazo, nišas programmu vietu radio tirgū, tādējādi iegūstot daudz precīzākus un visaptverošākus datus gan par radio klausīšanās paradumiem, gan radio vietu mediju nozarē kopumā.

Pamatojoties uz līdzšinējiem mediju tirgus datiem, radio nozare, aiz televīzijas un interneta, ir tikusi uzskatīta kā trešais populārākais mediju kanāls. Jaunie dati atklāj, ka tas ir nepamatoti, jo, piemēram, atbilstoši "Kantar TNS" datiem, 2018. gada ziemas - pavasara periodā internetu regulāri izmantoja vidēji 80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas faktiski nozīmē, ka radio patēriņš ir lielāks nekā interneta patēriņš.
Arī salīdzinot lielāko radio grupu sasniegtās nedēļas auditorijas apjomu un populārāko interneta portālu sasniegtās nedēļas auditorijas, redzams, ka tikai viena interneta portālu grupa spēj konkurēt ar radio grupām. Radio un interneta patēriņa salīdzinājumā ļoti būtiski ir tas, ka radio nozares patēriņš balstās gandrīz 100% Latvijā veidotajā saturā (izņemot mūziku), ko nevar teikt par internetu.
Tas arī pierāda un apstiprina sabiedrības ieinteresētību un pieprasījumu pēc Latvijā veidotā satura, kas ir vienīgais instruments Latvijas mediju konkurencē ar globālajiem satura veidotājiem un izplatītājiem.

Iepriekš minēto, maldīgo priekšstatu rezultātā, radio nozare līdz šim ir tikusi neadekvāti zemi novērtēta gan no reklāmdevēju puses, gan arī kopējās Latvijas mediju telpas ietvaros, kuras atbalstam ir veidoti dažādi instrumenti un piešķirti līdzekļi satura veidošanai.

Latvija savā ziņā ir unikāla valsts Eiropas un pat pasaules kontekstā, jo Latvijā radio ir nozīmīgāks un efektīvāks medijs nekā vairumā citu valstu, un to šobrīd arī apstiprina reprezentatīvie "Kantar TNS" dati. Šiem jaunajiem apstākļiem ir jākalpo par pamatu attieksmes maiņai pret radio, jo ir acīm redzami, ka radio ir viena no retajām mediju platformām, kura ātri un efektīvi sasniedz lielu sabiedrības daļu, tādējādi nodrošinot gan reklāmdevēju intereses, gan arī apmierinot sabiedrības vajadzību pēc objektīvas un vispusīgas informācijas.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš 
Līdz 2050. gadam pasaulē izplatītākās un kvalitatīvākās Arabikas šķirnes kafijas audzēšanai piemērotās platības kalnos var samazināties par 50%, vēl pēc 20 gadiem izzūdot pavisam, un aptuveni 25 miljonus mazo kafijas audzētāju atstājot bez ģimenes rūpala un vienīgā iztikas avota.
Somijā  Pasaules baristu čempionātu vairākkārtējs uzvarētājs Matts Perger (Matt Perger) kopā ar domubiedriem no dažādiem augiem un citiem produktiem mēģināja izveidot kafijas aizstājēju, pagaidām gan ne visai veiksmīgi.

Pēc ilgstošiem mēģinājumiem tika radīts dzēriens – kafija bez kafijas. Tas sastāv no tumši un vidēji grauzdēta miežu iesala, kaltētām vīģēm, fermentētas zaļās tējas un ceratonijas jeb karoba (kakao līdzīgas pupiņas) pulvera. “Tomēr jāsecina, ka pat izcili kafijas speciālisti, izmantojot augstvērtīgas izejvielas, nespēj atdarināt īstu kafiju – ne pēc garšas, ne smaržas,” atzīst vairāki eksperti.
Arī eksperimentā iesaistītais kafijas speciālists Matts Pergers atzina, ka jācenšas kafijas krūmus uz planētas saglabāt, cik ilgi vien iespējams, jo aizstāt kafiju izrādās ir neiespējami.
 
Īpaši jūtīga pret klimata pārmaiņām ir tieši kafijas mīļotāju iecienītā Arabikas šķirnes kafija.
To apdraud sausums, pārmērīgs lietus, salnas un spēcīgs vējš, kā arī kaitēkļi un augu slimības, kuru izplatību veicina klimata pārmaiņas.

Ja vidējā gaisa temperatūra pasaulē ik gadu turpinās pieaugt, līdz 2050. gadam Arabikas šķirnes kafijas audzēšanai piemērotās platības samazināsies.
 
Kafijas audzēšanā nepieciešams liels roku darbs, kas ir smags un nav pārāk labi apmaksāts. Globālās problēmas pasaulē ir līdzīgas – jaunieši nevēlas pārņemt vecāku saimniecības un, meklējot vieglāku dzīvi, lielāku peļņu, pārceļas uz lielpilsētām. Kafijas krūmu kopēji noveco, un pēc vērojumiem vidējais kafijas audzētāju vecums atsevišķās kafijas audzēšanas valstīs sasniedz 60 gadus. Šie ir iemesli, kāpēc vairāki uzņēmumi izvēlas investēt ilgtspējīgas saimniekošanas attīstības programmās.


 
Pirms 30 gadiem Zviedrijā tika radīts revolucionārs atklājums – alkilātu degviela. Tagad tā pieejams arī Latvijas degvielas uzpildes staciju veikalu plauktos. Paredzēta mazajiem dzinējiem – dārza tehnikai.

Alkilāta degviela tika izgudrota Zviedrijā pirms 30 gadiem, kad Zviedrijas uzņēmuma ‘Aspen’ dibinātājs Rolands Elmangs, kurš iepriekš strādāja uzņēmumā ‘Volvo’ kā degvielas speciālists, iedomājās, ka vajadzētu ražot motorzāģiem piemērotāku degvielu. Viņš nolēma, ka izmantos tikai dažas degvielas sastāvdaļas, un tas izdevās. Tagad viņam ir vairāki sekotāji visā pasaulē – vairāki uzņēmumi ražo alkilātu degvielu.

Salīdzinājumā parastais benzīns tiek ražots, izmantojot jēlnaftas rafinēšanas procesu, kura ietvaros dažādas frakcijas tiek dažādos veidos apstrādātas un pēc tam apvienotas. Tāpēc benzīns ir nevis homogēna viela, bet gan vairāku vielu maisījums. Degvielas uzpildes stacijās pieejamais parastais benzīns satur aptuveni simt dažādu vielu ar dažādu ietekmi uz dzinēja darbību, cilvēku veselību un vidi. Daudzas sastāvdaļas ir īpaši bīstamas un toksiskas cilvēkiem un videi.

Vārds “alkilāts” cēlies no vārda alkilācija, kas ir process alkilāta ieguvei. Alkilāts tiek ražots sintētiski no tīrajām gāzēm, kas rodas jēlnaftas rafinēšanas laikā. Tādējādi tiek iegūts ļoti tīrs benzīns, kura sastāvā ir aptuveni desmit vismazāk kaitīgo vielu un kurš tādēļ praktiski nesatur bīstamās sastāvdaļas, piemēram, benzolu, aromātiskos ogļūdeņražus, sēru un olefīnus.
Alkilāts ir viens no tīrākajiem naftas pārstrādes produktiem, kādu vispār iespējams iegūt. Šajā degvielā nav sēra, šķīdinātāja un pat benzola, kas ir kancerogēnākā viela degvielas sastāvā. Rezultātā no dzinēja nākošajiem izmešiem nav tik spēcīga aromāta.

Alkilātu degvielas sastāvā nav arī etanola, kas ir pazīstams kā dzinējam nedraudzīga viela – tas ir labs šķīdinātājs. Degvielas uzpildes stacijās nopērkamā benzīna sastāvā ir 5% etanola. Ja benzīns tiek lietots vecākās iekārtās, kuru materiāli nav paredzēti saderībai ar etanolu, tiek bojātas (šķīdinātas) gumijas un plastmasas detaļas, rodas noplūdes, gumijas daļiņas veido aizsērējumus u.tml. Tāpat etanols absorbē ūdeni no atmosfēras mitruma, un degvielas sistēmā tiek veicināta korozijas veidošanās, kas atkal var radīt būtiskus dzinēja darbības traucējumus un dārgu remontu.

Vēl viena praktiska priekšrocība – parastā degviela vienmēr ir jāiztukšo no instrumenta pēc sezonas. Pretējā gadījumā nākamās sezonas sākumā nāksies apmeklēt servisu, jo parastā degviela degradējas un rodas nosēdumi, kas rada bojājumus degvielas sistēmā.
Savukārt alkilātu degvielu var “aizmirst” un nākamajā pavasarī instrumentu būs tik pat viegli iedarbināt kā parasti. ‘Aspen’ alkilātu degvielu var glabāt līdz pieciem gadiem.

No nākamā gada personām, kuras neveiks sociālās iemaksas un nebūs veikuši arī brīvprātīgās iemaksas, pienāksies pakalpojumu pamatgrozs, kurā plānots iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Kā ceturtdien žurnālistus informēja veselības ministre Anda Čakšu, no nākamā gada veselības aprūpes pakalpojumi tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnajā grozā.

Čakšai gan par šo dalījumu joprojām esot dalītas jūtas, jo no vienas puses kā ārste viņa vēlētos "visiem visu uzreiz", tomēr kā ministrei viņai jāsaprot dažādie ieguvumi, kas gūti kompromisa dēļ. Papildu finansējums veselības aprūpē ļāvis uzlabot pacientu iespēju nokļūt pie ārsta, kā arī palielināt atalgojumu mediķiem, norāda ministre.

Viņa informēja, ka pamatgrozā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

Vienlaikus ministre atgādināja, ka no nākamā gada joprojām par visiem valsts pakalpojumiem būs jāturpina maksāt arī līdzmaksājumi, kā tas bijis līdz šim.
Grozu saturs vēl jāapstiprina valdībā.

Kā ziņots, personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt no šī gada 1.septembra.

Pēc iemaksu veikšanas persona varēs saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros attiecīgā kalendāra gada laikā.
Veselības apdrošināšanas iemaksas būs veicamas par kārtējo kalendāra gadu un diviem iepriekšējiem kalendāra gadiem, ja veselības apdrošināšanas iemaksas par tiem nav maksātas.
Piemēram, iedzīvotājs 2019.gadā valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu varēs saņemt, ja būs samaksāts par 2019.gadu 154,80 eiro un par 2018.gadu 51,60 eiro.

Jau ziņots, ka pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.

Jau tagad likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ierakstīts, ka obligāto iemaksu daļa, kas atbilst vienam procentpunktam no obligāto iemaksu likmes, ir paredzēta veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai.
Darbu ir sācis Ceļu satiksmes drošības direkcijas izveidotais elektromobiļu ātrās uzlādes staciju tīkls, un kopumā jūlijā darbu uzsāks 70 uzlādes stacijas.

CSDD, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu, ir izveidojusi nacionālā līmeņa uzlādes staciju tīkla pirmo kārtu, elektromobiļu ātrās uzlādes stacijas izvietojot uz valsts galvenajiem autoceļiem un lielākajās apdzīvotās vietās.

Par uzlādi norēķināties būs iespējams vairākos veidos, no kuriem viens būs jau elektromobiļu lietotājiem ierasts veids ar e-mobi autorizācijas karti. Lai elektromobiļu īpašnieki varētu turpināt izmantot jau esošās e-mobi autorizācijas kartes, jānoslēdz pēcapmaksas līgums par uzlādes pakalpojuma izmantošanu, par ko jau ir informēti esošo karšu īpašnieki.

CSDD informē, ka jaunie klienti e-mobi autorizācijas karti var pieteikt izmantojot portālu http://portal.e-mobi.lv.

Nākotnē norēķināties būs iespējams, izmantojot mobilo aplikāciju, kuru bez maksas varēs lejupielādēt "App Store" vai "Google Play", kā arī izmantojot SMS, maksu par uzlādi pieskaitot mobilā telefona rēķinam.

Atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija lēmumam, maksa par uzlādes pakalpojumu CSDD ātrās uzlādes stacijās noteikta 0,15 eiro par uzlādes minūti.

Kopumā Latvijā līdz 2021.gadam paredzēts uzstādīt 150 elektromobiļu ātrās uzlādes staciju. Projekts tiek realizēts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, un kopējās izmaksas ir 8,34 miljoni eiro.
Otrdien, 10.jūlijā, Latvijas armija atzīmēs 99. dzimšanas dienu. Aizsardzības ministrija aicina ikvienu valsts iedzīvotāju piedalīties armijas dibināšanas gadadienai veltītajā akcijā „Pasveicini karavīru!”.

Aizsardzības ministrija aicina - ja Tavs radinieks, draugs, kaimiņš vai cits pazīstams cilvēks ir Nacionālo bruņoto spēku karavīrs vai zemessargs, iepriecini viņu armijas dzimšanas dienā ar sirsnīgu sveicienu. Tie var būt labi vārdi īsziņā, telefona zvans, sociālā tīkla profilā ievietots sveiciens, sen neredzēta cilvēka apciemojums vai jebkurš cits patīkams pārsteigums pēc Tavas izvēles.

10.jūlijā, Rīgā, Esplanādē notiks Latvijas armijas 99.dzimšanas dienai veltīts svinīgais koncerts, kura ietvaros plkst.18:00 muzicēs Zemessardzes bigbends un Zemessardzes koris “Stars” diriģenta kapteiņa Anda Kareļa vadībā. Savukārt plkst.19:00 – Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris diriģenta kapteiņa Džona Fulertona (John Fullerton) vadībā un plkst. 20:00 Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestra un Zemessardzes orķestra koporķestris. Koncerta programmā populāras latviešu un kanādiešu melodijas.
Latvijas armijas dzimšanas dienā atkārtoti norisināsies zibakcija «Esmu zemessargs», kurā zemessargi tiks aicināti iespēju robežās 10.jūlijā ierasties darba vietā lauka formas tērpos, demonstrējot, cik daudz Latvijā ir zemessargu.

Ja nepazīsti nevienu karavīru personīgi, vari apsveikt Latvijas armiju sociālajos tīklos - @Latvijas_armija Twitter, @latvijas-armija draugiem.lv, @latvijas_armija Instagram un @Latvijasarmija Facebook! Sveicienam sociālos tīklos aicinām pievienot tēmturi #pasveicinikaravīru.

Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 10.jūlijā tika izdota pavēle Nr.1 Latvijas armijai, ar kuru ģenerālis Dāvids Sīmansons paziņo par savu stāšanos Latvijas armijas virspavēlnieka amatā.
Latvijā ir vērojama ļoti niecīga interese apgūt fizikas skolotāja profesiju un šogad Latvijas Universitāti (LU) absolvē tikai viena jaunā fizikas skolotāja, līdz ar to tuvākajos gados sagaidāms arvien izteiktāks šo speciālistu deficīts, raksta "Latvijas Avīze".

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, skolas atkal aktīvi meklē fizikas skolotājus. Vietnē "e-skola.lv", ko pārsvarā izmanto Rīgas skolas, ievietoti 24 skolu sludinājumi, kuros tiek meklēts fizikas skolotājs.

Laikraksts atzīmē, ka skolām nav pamata cerēt, ka augstskolu absolventi - jaunie fizikas un dabaszinātņu skolotāji - aizpildīs šīs vakances, jo augstskolas ik gadu absolvē tikai daži jaunie fizikas skolotāji. Piemēram, LU ir pat divas studiju programmas, kurās var kļūt par vidējās izglītības fizikas skolotājiem, taču vienā no tām šogad nebūs neviena absolventa, bet otrā programmā absolvente būs tikai viena, kura darbu šovasar nemeklēs, jo jau vairākus gadus strādā par skolotāju.

Kaut kļūt par fizikas skolotāju var vairākās augstskolās un lielākoties pieejamas studijas par valsts budžeta līdzekļiem, šobrīd par fizikas skolotājiem studē vien daži un tie paši bieži vien jau ir skolotāji, kuri vēlas iegūt papildkvalifikāciju.

Liepājas Universitātes pārstāve Simona Laiviniece pastāstījusi, ka 2014.gadā universitāte akreditēja studiju programmu "Pamatskolas skolotājs", kuru absolvējot var iegūt tiesības strādāt par fizikas skolotāju, taču šādu studiju novirzienu neviens neizvēlējās. Studiju programmā "Matemātika, fizika un datorzinātnes" iespējams iegūt kvalifikāciju "fizikas un informātikas un programmēšanas skolotājs", taču jau divus gadus šajā programmā neviens nav uzņemts, jo trūkst interesentu. Tikai maģistra studiju programmā "Vispārējās izglītības skolotājs", kur arī var kļūt par fizikas skolotāju, pēdējo gadu laikā bijuši četri absolventi un ir studenti arī tagad, taču studijas šādā programmā pārsvarā interesējot praktizējošus skolotājus.

Arī Daugavpils Universitātē attiecīgajās studiju programmās ir maz absolventu - pa vienam vai diviem gadā bakalaura un maģistra studiju programmās "Fizika". Tāda pati situācija arī studiju programmā "Izglītība" apakšvirzienā "matemātikas un fizikas skolotājs". Piemēram, šogad tajā būs tikai viens absolvents. Kopumā studiju apakšvirzienā šobrīd ir trīs studenti. Dati liecina, ka, piemēram, par bioloģijas un ķīmijas skolotāju vēlas kļūt salīdzinoši vairāk -13 studenti.

LU Starpfakultāšu studiju programmā "Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs" šogad nebūs neviena absolventa, kas vēlētos mācīt fiziku. Pērn LU pabeidza četri jaunie fizikas skolotāji, no kuriem arī visi strādā izvēlētajā profesijā, 2016. un 2015. gadā bija pa vienam šādam absolventam un viņi arī šobrīd ir fizikas skolotāji. Paredzams, ka nākamgad studijas pabeigs divi jaunie fizikas skolotāji, kuri jau strādā kādā skolā. LU maģistra programmā "Vidējās izglītības skolotājs" šogad ir tikai viena absolvente, pērn nebija neviena, bet 2016.gadā bija trīs absolventi.

Niecīgais topošo fizikas skolotāju skaits ir satraucošs, jo dati liecina, ka lielākā daļa fizikas skolotāju Latvijā ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, atzīmē laikraksts.
Tāpēc paredzams, ka nākotnē šī mācību priekšmeta pedagogu trūkums kļūs vēl asāks.
Fizikas skolotāji ir "uz izķeršanu" - esot skolas, kuras mēģina "pārpirkt" citu skolu skolotājus, gan piedāvājot lielāku samaksu par to pašu darba apjomu, gan sniedzot iespēju nopelnīt vairāk, piemēram, vadot kādu pulciņu. Dažas pašvaldības trūkstošos pedagogus pievilina, piedāvājot dienesta dzīvokli.

Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja Ludmila Belogrudova uzskata, ka valstī nav domāts par to, kā nodrošināt jauno skolotāju sagatavošanu pietiekamā skaitā. Fizikas skolotāju asociācija savulaik iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai priekšlikumu gādāt par to, lai visās fizikas pedagogu studiju programmās būtu pieejamas valsts apmaksātas studijas, tādējādi tiktu atbalstīta vēlme kļūt par pedagogu.

Tikmēr ministrijas pārstāve Inta Bērziņa domā, ka kopumā dabaszinātņu un matemātikas skolotāji tiekot sagatavoti pietiekamā skaitā. Problēma esot tā, ka puse nedodas strādāt uz skolām, par ko gan laikraksta savāktie dati neliecinot. Ministrija uzskata, ka daudz darīts, lai jauniešus ieinteresētu par dabaszinātnēm, un to apliecinot arī tas, ka pamazām aug to skolēnu skaits, kuri izvēlas kārtot centralizētos eksāmenus fizikā, ķīmijā un bioloģijā.
Dienu pirms Eiropas Parlamenta balsojuma par autortiesību direktīvu, kas paredz ierobežojumus interneta lietošanā, nobloķēta "Vikipēdija" latviešu, kā arī citās Eiropas Savienības  dalībvalstu valodās.

Izmantojot "Vikipēdiju" latviešu valodā uzreiz parādās paziņojums, kura saturs vēsta, ka 5.jūlijā Eiropas Parlamentā notiks balsojums, vai turpināt virzīt autortiesību direktīvas piedāvājumu, kurš, ja tiks apstiprināts, ievērojami kaitēs Interneta brīvībai.

"Tā vietā, lai direktīva atjauninātu autortiesību likumus Eiropā, veicinot visu pilsoņu līdzdalību informācijas sabiedrībā, tā paredz pretējo - apdraud tiešsaistes brīvību un liedz tīmekļa piekļuvi, radot jaunus šķēršļus, filtrus un ierobežojumus. Ja priekšlikums tiks apstiprināts esošajā formā, var kļūt neiespējami dalīties ar ziņu rakstu sociālajos tīklos vai atrast to meklētājprogrammā, līdz ar to apdraudēta būtu arī Vikipēdija," teikts paziņojumā.

Paziņojumā teikts, ka pret priekšlikumu jau stingri iebilduši vairāk nekā 70 datorzinātnieki, starp tiem pasaules tīmekļa radītājs Tims Bērnerss-Lī, 169 akadēmiķi un zinātnieki, 147 organizācijas, kas strādā cilvēktiesību, preses brīvības, zinātniskās izpētes jomā un tehnoloģiju industrijā, kā arī "Wikimedia Foundation", bezpeļņas organizācija, kas cita starpā veicina šīs brīvās enciklopēdijas attīstību.

Šo iemeslu dēļ "Vikipēdijas" latviešu un arī citu valodu kopienas ir nolēmušas liegt pieeju visām enciklopēdijas lapām.

"Mēs vēlamies turpināt piedāvāt brīvu, atvērtu, kopīgi veidotu enciklopēdiju ar pārbaudāmu saturu," teikts paziņojumā.
Cilvēki, kuri savienojuši aplikācijas ar savu "Gmail" kontu, to neapzinoties, var būt devuši atļauju aplikāciju izstrādātājiem lasīt savus e-pastus, vēsta BBC un par to raksta Latvijas portāls lsm.lv
Kāda kompānija "Wall Street Journal" atklājusi, ka šāda prakse tiek uzskatīta par plaši izplatītu.
"Google" norādījusi, ka prakse nav pretrunā ar uzņēmuma noteikumiem.
 
"Gmail" ikdienā lieto 1,4 miljardi cilvēku. "Google" ļauj cilvēkiem savienot savu "Gmail" kontu un dažādas aplikācijas, piemēram, ceļojuma plānotāju vai cenu salīdzināšnas rīku. Savienojot kontu ar pakalpojumu, cilvēkiem tiek lūgta piekļuve e-pastam, kas bieži paredz arī iespēju "lasīt, sūtīt un dzēst e-pastus".

"Wall Street Journal" vēsta, ka atļauja dažreiz ļauj aplikāciju veidošanas uzņēmumu darbiniekiem lasīt lietotāja e-pastus.
Lai gan parasti e-pastus apstrādā algoritmi, "Wall Street Journal" runājis ar vairākām kompānijām, kuru darbinieki esot izlasījuši tūkstošiem e-pastu.
Firma "eDataSource Inc" atzīst, ka inženieri vispirms pārlasījuši e-pastus, lai uzlabotu algoritmus.

Kompānijas norādīja, ka īpaša atļauja "Gmail" lietotājiem nebija jālūdz, jo to nodrošināja atļauja, savienojot kontu ar aplikāciju.
"Google" norādīja, ka e-pastus var lasīt tikai īpaši izvēlēti uzņēmumi, un tas notiek tikai, ja "lietotājs nepārprotami devis atļauju".

"Gmail" lietotāji var pārbaudīt, kādas aplikācijas savienotas ar e-pasta kontu, un liegt pieeju tām, kurām datus vairs nevēlas nodot.
Tas iespējams "Gmail" "Security Check-up" lapā.
 
Latvijas Simtgadi atzīmējot, Finanšu ministrija īsteno līdz šim nozīmīgākā Latvijas nacionālās momentloterijas projekta “Simtgades loterija” tālejošo mērķi – atbalstīt Latvijas izcilākos vidējās izglītības iestāžu absolventus.
No 2. jūlija tiks uzsākta stipendiju 500 eiro apmērā izmaksa 346 šī gada labākajiem absolventiem.

Jāatzīmē, ka Simtgades stipendijas projekts turpināsies arī nākamajā gadā, kad izglītības iestādēm būs iespēja izvirzīt vienu 2018./2019. mācību gada labāko absolventu Latvijas Simtgades stipendijas saņemšanai.

Pilnu ziņu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā:
http://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/58217-uzsak-simtgades-stipendiju-izmaksu-labakajiem-absolventiem
No 5.līdz 9.jūlijam daudzbērnu ģimenes locekļi varēs izmantot par brīvu sabiedrisko transportu reģionālās nozīmes maršrutos, nolēma valdība.

Atlaidi reģionālajos autobusos un vilcienos var saņemt, uzrādot Latvijas Goda ģimenes apliecību "3+ Ģimenes karte" un personu apliecinošu dokumentu.
Bērni līdz 15 gadu vecumam personu apliecinoša dokumenta vietā kopā ar Latvijas Goda ģimenes apliecību "3+ Ģimenes karte" var uzrādīt skolēnu apliecību.

Ikdienā daudzbērnu ģimenes, braucot reģionālajā sabiedriskajā transportā, ir tiesīgas saņemt atlaidi 25% apmērā no vienas biļetes cenas un 20% apmērā no abonementa biļetes cenas. Tomēr valdība lēma, ka svētku norises laikā daudzbērnu ģimenes locekļi varēs izmantot braukšanas maksas atvieglojumus 100% apmērā, braucot visos 1060 reģionālajos autobusu maršrutos un 11 vilcienu maršrutos, informēja Autotransporta direkcija.

Biļeti ar atlaidi 100% apmērā var iegādāties autoostu vai staciju biļešu kasēs, pie autobusa vadītāja vai vilciena konduktora, kā arī internetā. “3+ Ģimenes” kartei un personu apliecinošam dokumentam vai skolēnu apliecībai jābūt līdzi ne tikai biļetes iegādes brīdī, bet arī visa brauciena laikā, atgādina direkcija.
Saistībā ar    Dziesmu un Deju svētku norisi Rīgā no 30.jūnija līdz 8.jūlijam vairākās Rīgas centra un Vecrīgas ielās tiks noteikti būtiski satiksmes ierobežojumi.

No 30.jūnija plkst.8 līdz 2.jūlija plkst.8 satiksme tiks slēgta Hanzas ielas posmā no Vesetas ielas līdz Valdemāra ielai.

1.jūlijā no plkst.14 tiks slēgti Svētku dalībnieku gājiena maršruti - 11.novembra krastmala - Kaļķu iela - Brīvības laukums- Brīvības bulvāris - Brīvības iela - Stabu iela - Hanzas iela -Skonto stadions un 11.novembra krastmala- Poļu gāte- Pils iela - Doma laukums- Smilšu iela - Vaļņu iela - Kaļķu iela- Brīvības laukums- Brīvības bulvāris - Brīvības iela- Stabu iela - Hanzas iela -Skonto stadions.

Valsts policija Svētku gājiena laikā slēgs vai ierobežos transportlīdzekļu satiksmi no 1.jūlija pusnakts līdz gājiena beigām 11.novembra krastmalā, posmā no Kaļķu ielas līdz Muitas ielai, 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā un Kaļķu ielā, posmā no 11.novembra krastmalas līdz Šķūņu ielai.
Gājiena laikā no plkst.13 būs slēgtas visas ielas teritorijā no Eksporta līdz pat Elizabetes ielai.

28.jūnija no plkst.8 līdz 8.jūlija plkst.20 tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana Grostonas ielā, posmā no Jāņa Dikmaņa ielas līdz Mālpils ielai un Skanstes ielā, posmā no Sporta ielas līdz Zirņu ielai.

Ierobežojumi būs spēkā arī no 29.jūnija plkst.20 līdz 30.jūnija plkst.20 Arhitektu ielā un no 29.jūnija plkst.20 līdz 2.jūlija plkst.7 Hanzas ielā, posmā no Vesetas ielas līdz Kr.Valdemāra ielai.

Tāpat apstāties un stāvēt aizliegts būs no 29.jūnija plkst.20 līdz 9.jūlija plkst.7 Merķeļa ielā, posmā no Kr.Barona ielas līdz Arhitektu ielai, Kr.Barona ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Merķeļa ielai, Alfrēda Kalniņa ielā, posmā no Marijas ielas līdz autobusu pieturvietas zīmei Alfrēda Kalniņa ielā.

Kā arī no 30.jūnija plkst.20 līdz 1.jūlija plkst.12. Hanzas ielā, posmā no Rūpniecības ielas līdz Ausekļa ielai un Eksporta ielā, posmā no Hanzas ielas līdz Katrīnas ielai.
No 30.jūnija apstāties un stāvēt aizliegts būs sākot Matīsa ielas līdz pat 11.novembra krastmalai visā tās garumā.

Tāpat arī no 30.jūnija vakara līdz 1.jūlija pusnaktij šie ierobežojumi būs spēkā visā Vecrīgas teritorijā, kā arī tai piegulošajās Eksporta, Brīvības, Elizabetes un citās ielās.
1.jūlijā no plkst.13 līdz gājiena beigām tiks organizēta divvirzienu satiksme Zaļajā ielā, posmā no Dzirnavu ielas līdz Emiļa Melngaiļa ielai un Antonijas ielā, posmā no Dzirnavu ielas līdz Emiļa Melngaiļa ielai.

No 30.jūnija līdz 8.jūlijam katru dienu no plkst.24 līdz plkst.6 no rīta tiks slēgti Vērmanes dārza vārti un gājēju satiksme Vērmanes dārza teritorijā.

Neskaidrību gadījumā Rīgas dome aicina zvanīt uz Satiksmes vadības centra bezmaksas informatīvo tālruni 80003600.
Šogad pirmo reizi Svētku vēsturē aktuālā informācija par svētku norisi dalībniekiem un skatītājiem būs pieejama īpašā mobilajā lietotnē "Svētki".

Dziesmu un Deju svētku mobilā lietotne "Svētki" ir ikviena svētku dalībnieka individuālais palīgs un plānotājs svētkos. Tajā būs pieejama katram dalībniekam pielāgota personalizēta informācija: mēģinājumu laiki un vietas, naktsmītnes un maltītes, svētku koncertu norises vietas, paziņojumi par norises izmaiņām.

Gan svētku dalībniekiem, gan apmeklētājiem lietotne "Svētki" noderēs savas pasākumu programmas plānošanai un svētku sajūtas "noķeršanai", jo tajā būs ne tikai informācija par svētku pasākumiem, bet arī aktualitātes un interesanti fakti par svētkiem, svētku tiešraides un video stāsti.

Ņemot vērā, ka svētku programmu veido 65 pasākumi, no kuriem 44 ir bez maksas, vēl joprojām ikvienam ir iespēja veidot vai papildināt pašam savu svētku programmu - te lieti noderēs lietotnes piedāvātā iespēja atrast laika ziņā vai ģeogrāfiski tuvākos notikumus. Ne tikai pilsētas viesiem, bet arī rīdziniekiem atrast notikumu vietas palīdzēs lietotnē pieejamās kartes un saites uz sabiedriskā transporta maršrutu informāciju.
Dziesmu svētku rīkotāji domā, ka dažādus svētku pasākumus šogad apmeklēs 500  000 cilvēku. Skatītāji un dalībnieki aicināti sargāt sevi un arī nebūt vienaldzīgiem, ja kādam vajadzīga palīdzība, un iepazīties ar svētku rīkotāju noderīgo informāciju.

Kultūras ministre Dace Melbārde arī aicināja visus, piedaloties pasākumos, ņemt līdzi sarkanbaltsarkanos karogus.

Šoreiz svētkos piedalīsies kopumā 43 219 dalībnieki, un šogad ievērojami audzis diasporas kolektīvu dalībnieku skaits.
Svētkos plānoti 60 pasākumi, no kuriem 21 būs maksas pasākumi, pārējie  bezmaksas.

Tāpat visiem interesentiem būs nodrošinātas skatīšanās iespējas uz lielajiem ekrāniem Rīgas pilsētā, piemēram, Rīgas Centrāltirgus, 6., 7., 8. jūlijā – arī Esplanādē, bet pie Kongresu nama būs svētku fanu telts. Arī pašvaldības var pieteikties pārraidīt svētkus.
Informācijas centri darbosies visu svētku laiku, un informācija par svētku aktualitātēm būs pieejama svētku mājaslapā.

Kas jāzina skatītājiem:

Skatītājus aicina neņemt līdzi lietussargus, bet gan lietusmētelīšus.
Pasākuma norises vietās neienest alkoholiskus dzērienus, narkotiskas vielas, neņemt līdzi dzīvniekus.
Svētku nories vietās, kā jau ieraksts, nevarēs ienest liela izmēra somas, sporta piederumus, pārtikas produktus, visa veida dzērienus.
Svētku norises vietās ļaus ienest video un foto tehniku, bet ne foto un video, statīvus un telefonu pašbilžu statīvus.  Skatītāji aicināti fotografējot netraucēt citus.
Uz pasākumiem svētku rīkotāji aicina ierasties savlaicīgi. 
Skatītāju personiskajiem transportlīdzekļiem pasākuma norises vietās nebūs stāvvietu.
Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas, ja bērns neaizņem atsevišķu sēdvietu.
Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā bērnu ratiņus nebūs iespējams novietot ejās. Ratiņus varēs bez maksas novietot velonovietnēs, bet svētku rīkotāji lūdz ņemt saliekamos ratiņus.
Mežaparka estrādē aiz skatītāju zonas atradīsies ēdināšanas zona, kas šoreiz, atšķirībā no citiem gadiem, būs tālāk no skatītāju zonas.
Ēdināšanas zonā tirgos vieglus alkoholiskos dzērienus, bezalkoholiskos dzērienus, ēdienus. Vieglos alkoholiskos dzērienus tirgos pirms un pēc koncertiem, un jārēķinās, ka tos varēs lietot tikai ēdināšanas zonā un ar savu glāzi uz skatītāju zonu doties nevarēs.  
Svētku dalībniekiem būs izveidota īpaša mobilo ierīču lietotne “Svētki”, ko plānots publiskot 29.jūnijā. Tajā būs personalizētā informācija svētku dalībniekiem, bet arī skatītāji varēs tajā uzzināt jaunumus, programmu un citas lietas.  

Aicina rūpēties par veselību: 

Veselības ministre Anda Čakša  aicināja gan svētku dalībniekus, gan skatītājus atcerēties par veselību un parūpēties par sevi, neaizmirst par galvassegām un aizsargkrēmiem, ja būs saulains laiks, kā arī par citām katram individuāli nepieciešamām lietām.
Ja ir alerģija uz kukaiņu kodumiem, kā arī tiem, kas nav vakcinēti pret ērču encefalītu, iesaka parūpēties par aizsarglīdzekļiem pret kukaiņiem.
Svētku norisēs vietās strādās 400 mediķi. Pirmās palīdzības punkti būs baltas teltis, kur varēs vērsties ar dažādām vieglām traumām, varēs kontrolēt asinsspiedienu un vērsties ar dažādām citām problēmām.
Savukārt dzeltenās mediķu mašīnās un dzeltenās teltīs varēs meklēt palīdzību nopietnākās situācijās.
Dalībnieku naktsmītnēs dežūrēs medmāsa, pie kuras var vērsties pēc palīdzības. Tāpat tradicionāli palīdzību varēs meklēt arī Rīgas austrumu slimnīcā, Bērnu slimnīcā un  Stradiņa slimnīcā, kā arī zvanīt uz ģimenes ārstu konsultācijas telefona numuru  66016001.
Čakša aicināja svētku dalībniekus atcerēties, ka šis ir noslogots laiks, un, lai arī gribas ballēties, tomēr naktīs jāatpūšas.

Tāpat visi aicināti ne vien sargāt sevi, bet arī nebūt vienaldzīgiem un nepaiet garām, ja redz, ka kādam vajag palīdzību.

Drošības sargi gatavi: 

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pastāstīja, ka policija strādās saskaņā ar īpašu plānu, norises vietās būs mazie policijas centri un likumsargi būs gatavi sniegt palīdzību.
Viņš arī atgādināja, ka svētku laikā Rīgā iebrauks 1500 autobusi, tāpēc autovadītājiem jārēķinās, ka satiksme būs apgrūtināta. Ceļu policija arī gatava kontrolēt svētku dalībnieku autobusu šoferus. 
Privātie bezpilota lidaparāti jeb droni Dziesmu svētkos būs jāatstāj mājās, jo pasākumos virs dalībnieku galvām tos lidināt nedrīkstēs.
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks savukārt pastāstīja, ka dienests līdz šim pārbaudījis gandrīz visus objektus, un visiem ir dots pozitīvs ugunsdrošības atzinums. Viņš pauda cerību, ka līdz 29.jūnijam arī atlikušie 19 objekti saņems pozitīvu atzinumu.  
Avots: lsm.lv

Jāņu brīvdienās laiks būs pavēss, taču līs maz, liecina portāla lsm.lv informācija.

Līgo dienā īslaicīgi uzlīs vietām Kurzemē un valsts vidienē, gaisa temperatūra sasniegs +15..+20 grādus un vējš būs pārsvarā lēns.

Jāņu nakts lielākā daļa paies bez lietus, bet uz rīta pusi Latgali un Vidzemes austrumus sasniegs mākoņu un lietus zona, taču nokrišņu nebūs pārāk daudz.
Citviet valstī visa svētku nakts būs sausa. Vējš būs pārsvarā lēns, no ziemeļiem, ziemeļrietumiem.

Nakts būs pavēsa, gaisa temperatūra pazemināsies līdz +7..+12 grādiem.

Jāņu dienā vietām visos reģionos nedaudz līs, mazākā lietus iespējamība valsts vidienē - ap Rīgu un Zemgalē. Diena būs vēsa, temperatūra sasniegs tikai +12..+17 grādus.

Pēc Jāņiem laiks pakāpeniski kļūs siltāks, un nākamās nedēļas otrajā pusē atgriezīsies karstums. Brīžiem gaidāms lietus, taču pārsvarā tie būs lokāli negaisi. Daudzviet atjaunosies sausums.
Šajā nedēļas nogalē tiks atzīmētas vasaras saulgriežu svinības – Jāņi jeb Līgo svētki, kuros neiztikt bez atpūtas dabā, peldēšanās, ugunskuru kurināšanas un lēkšanas pār tiem. Lai gaidāmos svētkus neaptumšotu traģiski nelaimes gadījumi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina drošības padomus, kurus jāievēro!

Pērn Līgo svētku brīvdienas traģiski beidzās vairākiem cilvēkiem – ugunsgrēkos cieta divi cilvēki, gāja bojā divi, bet ūdenstilpnēs noslīka trīs cilvēki. VUGD aicina iedzīvotājus neaizmirst par drošību svētku laikā un īpaši aicinām svētku laikā pieskatīt savus tuviniekus un draugus – nerīkojieties neprātīgi un arī neļaujiet iereibušiem līgotājiem iet peldēties, uzmaniet, lai viņi neatrodas bīstami tuvu ugunskuram un atturiet viņus no vēlmes pārlēkt pāri ugunskuram vai doties izbraucienā ar auto!

Atceries adresi, kur dodies svinēt svētkus!
 
Dodoties uz svinību vietām svarīgi ir iepriekš noskaidrot, kurā novadā vai pagastā svētki tiks svinēti, piemēram, kāds ir tuvākās pieturas vai māju nosaukums. Ja notiks kāds negadījums un būs nepieciešama mediķu, policistu vai ugunsdzēsēju glābēju palīdzība, operatīvie dienesti varēs ierasties daudz ātrāk, ja viņiem tiks izstāstīta precīza atrašanās vieta.
 
Kurinot ugunskurus, uzmanīgi jāizvēlas vieta! 
 
Jāņu ugunskuru jākurina drošā vietā – drošā attālumā no ēkām, kokiem, žogiem, lai liesmas nepārmetas uz tiem, piemēram, kādā klajā vietā, tomēr nekādā gadījumā mežā. Iesakām ugunskura vietai apkārt aplikt akmeņus vai aprakt apkārt zemi, lai uguns neizplatītos pa sauso zāli. Svinību karstumā nedrīkst arī aizmirst par drošību – VUGD iesaka pie ugunskura blakus novietot spaini ar ūdeni, jo ar to varēs ne tikai nodzēst ugunskuru, bet arī ūdens palīdzēs atveldzēt kādu sakarsušu līgotāju. Tiem, kuri vēlās lēkt pāri ugunskuram, atgādinām, ka to nevar darīt alkohola reibumā un tad, ja mugurā ir sintētiskas vai plandošas drēbes.
 
Jāievēro piesardzība, kurinot grilus!
 
Kurinot grilus, kuros plānots cept gaļu vai desas jāievēro piesardzība – grils ir jānovieto uz stabilas virsmas, tālāk no ēkām, kokiem un nojumēm. Grils ir jāmāk arī pareizi iekurināt – sākotnēji ar speciāli šim mērķim paredzētu degšķidrumu ir jāaplej kurināmais, jāpagaida, kad tas sasūcas, uzmanīgi jāaizdedzina un tikai tad jācep uz tā gaļa. Šo darbu noteikti nedrīkst uzticēt maziem bērniem!
 
Peldēties nedrīkst alkohola reibumā!
 
Lai gan sinoptiķi sola šīs svētku brīvdienas lietainas, VUGD tomēr atgādina, ka ikvienam peldēt gribētājam jābūt uzmanīgam. Ar alus radīto reibumu galvā var likties, ka ne vien jūra ir līdz ceļiem, bet arī visas pārējās ūdenstilpnes. Aicinām nedoties pašam un atturēt arī draugus peldēties vai laivot, ja esat alkohola reibumā!
 
Reibumā nepiedalies ceļu satiksmē!
 
Ik gadu Līgo svētku brīvdienās ugunsdzēsēji glābēji dodas ne tikai uz ugunsgrēku dzēšanu, bet arī uz ceļu satiksmes negadījumiem, lai no avarējušām automašīnām atbrīvotu cietušus cilvēkus, dzēstu aizdegušās automašīnas un veiktu citus glābšanas darbus. Nepakļauj savu un līdzcilvēku dzīvību briesmām – nesēdies alkohola reibumā pie stūres un, ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā palīdzība nepieciešama cilvēkiem, nekavējoties zvaniet 112. 
 
Bērnu drošība ir prioritāte – viņi ir rūpīgi jāpieskata!
 
Bērniem svētki vienmēr šķiet īpašāki un nozīmīgāki nekā pieaugušajiem un nereti viņiem arī šķiet, ka var darīt to, ko ikdienā nedrīkstētu. Ja atpūšaties lauku saimniecībās, privātmāju pagalmos vai pie ūdenstilpnēm, jāatceras, ka mazie atpūtnieki vienmēr jāpatur redzes lokā, uzmanot vai nav izdomājuši kādu bīstamu nodarbošanos. Bērniem ir jāuztic kāds darbiņš, lai nebūtu laika nedarbiem – mazie līgotāji ir izveicīgi vainagu pinēji un galda klājēji, nevis ugunskuru kurinātāji un gaļas cepēji!
 
Ja tomēr ir izcēlies ugunsgrēks vai atgadījusies kāda nelaime, kas apdraud Jūsu vai līdzcilvēku veselību vai dzīvību, nekavējoties zvaniet uz tālruņa numuru 112!

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvalde šogad pirmajā ceturksnī veica 305 darba devēju tematiskās pārbaudes, 171 gadījumā konstatējot pārkāpumus, liecina VID informācija.

Tostarp 135 gadījumos konstatēts, ka no darba algām netiek pareizi aprēķināti un/vai maksāti nodokļi, 68 gadījumos atklāti pārkāpumi darba laika uzskaitē, 28 gadījumos VID nav sniegtas ziņas par darba ņēmēju kustību, bet 19 gadījumos konstatēti darbu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi.

Savukārt 15 gadījumos VID iesniegtajā pārskatā "Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī" konstatēta datu neatbilstība ar uzņēmuma grāmatvedības datiem, bet piecās pārbaudēs konstatēts, ka ar 13 darba ņēmējiem nav noslēgts darba līgums.

Par darba devēju pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem 19 gadījumos piemērots naudas sods 9500 eiro apmērā.

2018.gada pirmajā ceturksnī princips "Konsultē vispirms" piemērots 69 darba devēju tematiskajās pārbaudēs, tostarp 36 gadījumos nodokļu maksātāji apņēmušies palielināt darba ņēmējiem aprēķināto darba samaksu, savukārt 33 gadījumos - to nav apņēmušies palielināt.

Darba inspekcija aicina ziņot par pārkāpumiem darba vietās, to var izdarīt šeit
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) projektā "SIC Latvia NetSafe" sāk sociālās reklāmas akciju par bērnu atkarību no tehnoloģiju riskiem. Īpašu aktualitāti šai akcijai piešķir tas, ka datora atkarības nupat atzītas par psihisku saslimšanu.

Kā uzsver VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja, bažas rada fakts, ka jau aizvien agrāk vecāki saviem bērniem ļauj izmantot viedierīces. "Ne vienmēr tas tiek darīts apzināti, ar mērķi attīstīt kādas no bērna prasmēm, bet gan lai vecāku ikdienu padarītu ērtāku un nodrošinātu bērnam "virtuālu aukli" - laiku, kurā bērns ir aizņemts un kluss," atzīst Vēja.

Viņa norādīja, ka tādā veidā bērns aizvien vairāk tiek pieradināts būt "krāsainajā un aizraujošajā interneta vidē", no kā ir grūti atteikties.

Vēja uzsver, ka šajā gadījumā ļoti svarīga ir vecāku izpratne par bērnam nepieciešamo aktivitāšu dažādību, aizstājot laiku mobilajā tālrunī ar laiku, ko veltīt citām aktivitātēm, lai mazinātu dažādus riskus, kas saistīti ar atkarības veidošanos un bērna socializēšanās problēmām.

Bērziņa informēja, ka gadījumā, ja vecāki vai bērna likumiskie pārstāvji jūt, ka rodas datoratkarības draudi, ieteicams zvanīt Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunim 116111 un saņemt bezmaksas psiholoģisko palīdzību. Iespējams arī savu problēmu aprakstīt un sūtīt uz e-pastu "uzticibaspasts116111@bti.gov.lv".
"Mēs esam nākotnes zoodārzs" – stāstot par plaša projekta ieceri veidot pasaulē pirmo "purvāriju" – Latgales zooloģisko dārzu raksturo tā vadītājs Mihails Pupiņš.
Okeanāriju ir daudz, akvāriju ir daudz pasaulē, bet "purvāriju" nav," tā Latgales reģionālajai TV stāsta Latgales zoodārza vadītājs Mihails Pupiņš.
Viņš cer, ka purvu Daugavpils centrā var izveidot pieejamu apmeklētājiem. Vairākkārt projekta īstenošanai saņemts atteikums no Eiropas Savienības fondiem. Šobrīd tiek veikti uzlabojumi, lai finansējumu varētu piesaistīt.
Arī tas, ka pašā pilsētas centrā atrodas neskarta purva teritorija, Eiropā ir retums. Lai arī ideja par šāda veida dabas parku radusies jau pirms 30 gadiem, finansējums tam – gan neveiksmīgi – meklēts pēdējo gadu laikā.

Virs purva Daugavpils centrā pie Latgales zoodārza lido kaijas, taču tā iekšienē mīt vēl daudzi citi no cilvēku acīm noslēpušies dzīvnieki, rāpuļi, abinieki un kukaiņi. Lai apmeklētājiem būtu skatāma un izzināma arī šī vieta, zoodārza vadītājs tiekas ar projektētāju un pārrunā ideju par pasaulē pirmā purva parka jeb "purvārija" izveidi.
Iecerēts, ka šeit taps ēka – milzīga ozola veidolā putnu vērošanai un dažādi citi dabai pietuvināti objekti.

Šobrīd rit dokumentu sakārtošana un gūta arī zaļā gaisma un atbalsts no pašvaldības puses. Tomēr tik liela mēroga projektu īstenošanai traucē arī pieredzes trūkums. Pasaulē ir simtiem dažādu zoodārzu un asociāciju, taču lielākoties tās idejas noskata cita no citas un saskaras ar grūtībām profesionālas darba komandas izveidē.

Līdztekus pasaulē pirmā “purvārija” izveidei pagalmā iepretim zoodārza ēkai paredzēts izbūvēt atpūtas laukumu ģimenēm ar bērniem, tropu jeb džungļu pili, kā arī trušu pilsētiņu, kur mazos dzīvnieciņus varēs gan paturēt rokās, gan pabarot.
Startam jeb pirmajai kārtai nepieciešami līdzekļi vismaz viena miljona eiro apmērā. Iecerēts, ka, sakārtojot birokrātiska rakstura jautājumus, to beidzot izdosies gūt.
22. jūnijā plkst. 24:00 no Brīvības pieminekļa Rīgā startēs 150 skrējiensoļojuma “Rīga – Valmiera” dalībnieki, mērojot 107 km distanci līdz Sv.Sīmaņa baznīcai Valmierā. Dalībnieku vidū būs arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. 

Naktī no 22. uz 23. jūniju plkst. 24:00 dalībnieki startēs Rīgā, pie Brīvības pieminekļa. 23.jūnijā plkst. 7:00 laukumā pie Sv.Sīmaņa baznīcas darbu sāks finiša zona, sagaidot sportistus Valmierā. Plkst. 9:00 plānota ziedu ceremonija ātrākajiem dalībniekiem vīriešu konkurencē, plkst. 12:00 – ziedu ceremonija ātrākajām dalībniecēm sieviešu konkurencē. Plkst. 14:00 – apbalvošana.

Līdzjutēji aicināti sagaidīt skrējējus Valmierā. Ātrākais dalībnieks finiša lenti varētu pārraut jau ap plkst. 8:00. Finišētājus un atbalstītājus Valmierā priecēs arī solisti no vokālās studijas "Notiņas", Valmieras Viestura vidusskolas vokāli instrumentālais ansamblis "The Saviors", kā arī ar nelielu akustisko koncertu pēc apbalvošanas ceremonijas uzstāsies grupa “Riga Reggae”.

Skrējiensoļojums “Rīga – Valmiera” ir garākais ultramaratons Latvijā un labdarības skriešanas sacensības. Šogad 107 kilometrus garā skrējiena dalībnieki un brīvprātīgie palīgi līdzekļus vāc piecgadīgai vidzemniecei Kristai.
Viņa ir skrējiensoļojuma sargeņģelis, pieskatot katra domas un palīdzot vājuma brīžos, kad vienā no īsākajām gada naktīm dalībnieki uz šosejas “izkāps” ārpus ierastās komforta zonas.

Vēsturiskais skrējiens, kam ir arī sava loma Latvijas neatkarības atgūšanā, risinājās 1989.-1993. gados, tika atjaunots 2014. gadā. Ultramaratona pamatvērtības kopš 1989. gada nav mainījušās – starts pusnaktī pie Brīvības pieminekļa un finišs pie Sv.Sīmaņa baznīcas. Nemainīgs palicis arī uzraksts “Brīvību Latvijai” pie dalībnieku numuriem.

Par kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta veida Rīgā ieviešanu jāturpina diskutēt, kā arī jāveic padziļināta izpēte, kuri maršruti varētu būt pieprasīti, vai un kā iespējams savienot attiecīgos reisus ar citiem sabiedriskā transporta veidiem,  diskusijā par pasažieru kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta Rīgā iespējām secināja tās dalībnieki.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Andris Ločmanis norādīja, ka kuģu satiksme kā sabiedriskā transporta veids Rīgā varētu būt tikai kā papildinājums esošajai sabiedriskā transporta plūsmai. Viņaprāt, nebūtu jāveido gari lineāri maršruti pa Daugavu, jo pēc tādiem nav pietiekami liela pieprasījuma.

Viņš pastāstīja, ka patlaban Rīgā ir dažādi kuģi, kas pamatā apkalpo tūristus un nepilda sabiedriskā transporta funkcijas. Lai gan Ķekavas pašvaldības plānošanas dokumentos minēta kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta ieviešana līdz Rīgas centram, ir bažas, vai tas būtu tehniski iespējams. Tāpat diskusijas esot par to, vai ir iespējams nodrošināt tādu kuģu kā sabiedriskā transporta intensitāti, lai cilvēkiem tā būtu ērta. Teorētiski būtu iespējams izveidot sabiedriskā ūdenstransporta ceļu Katlakalns-Doles sala vai kooperatīvs "Ziedonis"-Krastmala, taču ļoti daudzi cilvēki, kas pārvietojas pa šiem maršrutiem, ir pakārtojuši savu dzīvi autotransportam, un diez vai mainīs savus ieradumus, skaidroja Rīgas domes pārstāvis.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Lucavsala tiek attīstīta kā publiskā telpa, tur notiek salīdzinoši daudz pasākumu, tāpēc būtu vērts apdomāt papildu sabiedriskā ūdens transporta nodrošināšanu turp no Rīgas centra. Piemēram, ieviešot maršrutu centrs-Nacionālā bibliotēka-Mūkusalas iela-Zaķusala-Lucavsala. Pie Nacionālās bibliotēkas, Mūkusalas ielā un Lucavsalā arī esot vietas, kur varētu piestāt kuģīši. Šāda reisa izveidei varētu būt gan pamatojums, gan arī pieprasījums pēc tā, jo iedzīvotājiem pieejamāka kļūtu liela teritorija, kas patlaban pakārtota tikai sauszemes sabiedriskā transporta satiksmei. Vēl viens iespējamais maršruts esot Daugavgrīva-Bolderāja-Vecmīlgrāvis-Mangaļsala.

Ločmanis piebilda - lai sabiedriskais ūdenstransports Rīgā kursētu, būtiski priekšnosacījumi ir tā kursēšanas biežums, kursēšanas ilgums, maršruts, cik pieejams šāds transports iedzīvotājiem ir no cenas viedokļa un savienojumi ar citiem sabiedriskā transporta veidiem, piemēram, cik tuvu ir sabiedriskā transporta pietura.

Arhitekts, pilsētplānotājs Egons Bērziņš norādīja, ka mazās flotes uzturēšana Rīgā būtu ārkārtīgi svarīga. Taču, apsverot sabiedriskā ūdenstransporta izveidi, būtu jāņem vērā privāto uzņēmēju pieredze, kādēļ sabiedriskais ūdenstransports Rīgā vēl nav attīstījies.

"Mangaļsalas iedzīvotāju biedrības" valdes locekle Ramona Innusa-Gredzena teica, ka Mangaļsalas iedzīvotājus interesē iespējas ar ūdenstransorta palīdzību pārvietoties pa maršrutu Vecmīlgrāvis-Mangaļsala-Bolderāja un sevišķi nepieciešams būtu ūdenstransports tieši no Vecmīlgrāvja līdz Bolderājai, kur ar sabiedrisko transportu nokļūt ir neērti un ilgi.

Arī "Bolderājas grupas" pārstāve Sandra Jakušonoka uzsvēra, ka Bolderājai būtu nepieciešama labāka savienojamība ar Vecmīlgrāvi, kas ir vēsturiski vienotas teritoriālās vienības, jo pietiekami daudz iedzīvotāju brauc turp un atpakaļ uz kapiem. Bolderājā arī ir iespējamas sabiedriskā transporta - pasažieru kuģu pieturvietas - jahtu eliņš vai Muitas māja.

Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš norādīja, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas galvaspilsēta neizmanto ūdensceļus sabiedriskā sabiedrības pārvietošanās vajadzībām. Lai to attīstītu, būtu jātiek skaidrībā, ar kādu mērķi konkrēto ūdens sabiedriskā transporta maršrutu veidot un kāda ir infrastruktūras savienojamība ar citiem transporta veidiem, kas ir viens no būtiskākajiem aspektiem ūdens sabiedriskā transporta ieviešanā.

Rīgas pilsētas Izpilddirektors Juris Radzevičs norādīja, ka sabiedriskais ūdenstransports Rīgā ir derīgs, bet nav nepieciešams. Pēc tā trūkst pieprasījuma, jo sabiedriskajam ūdenstransportam nav savienojuma ar iedzīvotājus interesējošajiem apmeklējamajiem objektiem. Ja varētu ūdenstransportu savienot, piemēram, ar velosipēdu satiksmi, tā izveidei būtu jēga. Taču pagaidām trūkstošā pieprasījuma pēc pasažieru kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta veida izveides nav gana liela pieprasījuma, tāpēc tajā nav iespējams investēt Rīgas nodokļu maksātāju naudu. Viņa ieskatā, lai noformētos pieprasījums, pakāpeniski jāturpina attīstīt pilsēta.

"Rīgas satiksmes" pārstāvis norādīja, ka ikdienā ceļu no Bolderājas līdz Vecmīlgrāvim mēro mazāk nekā 100 cilvēki dienā, kas ir niecīgs skaits. Vienlaikus viņš atzina, ka pasažierus, kuri izmanto sabiedrisko transportu, interesē tā ātrums, pieejamība un regularitāte, un jautājums, vai sabiedriskais ūdenstransports to var nodrošināt.

SIA "River Cruises" pārstāvji norādīja, ka maršruts Vacmīlgrāvis-Bolderāja potenciālajiem pasažieriem ir interesants, bet nav pietiekami pieprasīts. Šāda reisa ieviešana ir iespējama, taču trūkst pietiekami lielas pasažieru plūsmas, lai būtu ekonomiski izdevīgi to nodrošināt. Tāpat jāņem vērā, ka šāda ūdenstransporta biļetes cena noteikti būtu augstāka par diviem eiro, jo kuģa uzturēšanas izmaksas nav mazas.

Diskusijas beigās klātesošie nolēma, ka būtu jāturpina apspriest kuģu satiksmes kā sabiedriskā transporta ieviešanas iespējas Rīgā, taču jāveic padziļināta izpēte šajā kontekstā. Rīgas pilsētas plānotāji apņēmās kuģu satiksmi iekļaut pārskatāmā Rīgas pilsētas attīstības plānā nākotnē.
Viņa Svētības Dalailamas mācību ietvaros, kas no 16. līdz 18. jūnijam notiks Rīgā, dalībniekus uzrunās Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūtā Dalailamas Ētikas un vērtību centra vadītājs Tenzins Prijadarši, kā arī pasaulslavenais amerikāņu profesors un Tibetas nama dibinātājs Ņujorkā Roberts Tūrmans, kas nolasīs lekciju "Vieduma aspekti sutrā un tantrā".

Pirmajā mācību dienā, 16. jūnijā, dalībniekus uzrunās arī budistu mūks Tenzins Prijadarši, kas uzstāsies ar sarunu "Tā es vienreiz dzirdēju...", kuras laikā pastāstīs par sūtru lomu budismā. Tāpat Tenzins Prijadarši novadīs meditāciju.
Savukārt otrajā mācību dienā, 17. jūnijā, notiks tikšanās ar amerikāņu profesoru Robertu Tūrmanu, kurš veltījis visu savu dzīvi Tibetas garīgā un kultūras mantojuma izpētei un saglabāšanai.

Tenzins Prijadarši nāk no Indijas valstsvīru un domātāju ģimenes. Viņš vienlaicīgi ieguva gan laicīgo, gan tradicionālo izglītību budismā, mācoties lielisku skolotāju vadībā. Agrā vecumā viņš iepazinās ar Māti Terēzi Kalkutā un daudz uzzināja par cilvēka dabu un līdzcietību, vērojot, kā viņa palīdz nabagiem. Tā aizsākās viņa interese par starpreliģiju dialogu, un jau 1997. gadā viņš pārstāvēja budisma tradīciju tikšanās laikā ar Romas pāvestu Jānis Pāvilu II. Pēc tam viņš piedalījās sarunās ar arhibīskapu Desmondu Tutu, Romas pāvestu Benediktu XVI, Gjalvangu Karmapu un citiem reliģiskajiem līderiem.
Tenzins Prijadarši lasa lekcijas par budisma filozofiju un sociāli-politiskiem jautājumiem dažādās pasaules valstīs, tai skaitā ASV Humanitāro un eksakto zinātņu akadēmijā, kā arī dažādās mācību iestādēs. Viņš aktīvi piedalās dialogā starp budisma zinātniekiem-filozofiem un modernās neirozinātnes pārstāvjiem.

Roberts Tūrmans ir Kolumbijas universitātes indo-tibetiešu budoloģisko pētījumu nodaļas profesors un Amerikāņu Budoloģijas institūta prezidents. Roberts Tūrmans ir radījis lieliskus tulkojumus, kā arī ir daudzu publikāciju autors. To skaitā "Tsonkapas zelta vārdi: prāts un apgaismība Tibetas filozofijā", "Tibetas mirušo grāmata", "Bezgalīgā dzīve", "Dusmas" un dižpārdoklis "Iekšējā revolūcija: dzīve, brīvība un patiesās laimes meklējums". Profesors ir lielisks orators, kā lekcijas visā pasaulē apmeklē milzīgs skaits klausītāju. Kopā ar aktieri Ričardu Gīru un komponistu Filipu Glassu viņš izveidoja pasaulslaveno Tibetas namu Ņujorkā. Žurnāls "Time" ir iekļāvis viņu 25 ASV ietekmīgāko cilvēku sarakstā.

Programma Rīgā noslēgsies 18. jūnijā ar fusion-funk-reggae grupas “SunSay”, kuras dibinātājs ir Andrejs Zaporožecs, muzikālo dāvinājumu. Tibetas budisma tradīcijā mācības un iesvētības bieži tiek noslēgtas ar muzikālu dāvinājumu kā pateicību par iespēju noklausīties mācības par līdzcietību un mīlestību, kuru pamatā ir izpratne par visu lietu ciešo savstarpējo saikni. 
Saeimas deputāti atbalstīja valsts aizsardzības mācību kā obligātu mācību priekšmetu pakāpenisku iekļaušanu  izglītības saturā. 

Ideja ir  no 2018./2019.mācību gada aizsardzības mācību piedāvāt kā pilotprojektu, no 2020. līdz 2024.gadam - kā piedāvājamās izvēles priekšmetu, savukārt no 2024.gada iekļaut izglītības saturā kā obligātu mācību priekšmetu. 

Aizsardzības ministrijas piedāvātais modelis paredz, ka, beidzot vidusskolu, jaunietim, kurš apguvis šo mācību, piedāvātu parakstīt līgumu, lai kļūtu par rezerves karavīru.
Tas gan nozīmē arī saistības, proti, jaunieti varēs iesaukt uz rezerves karavīru apmācībām.
Tajā pašā laikā ministrija rosina izveidot arī bonusu sistēmu šādiem vidusskolu beidzējiem, proti, iestāšanos bez konkursa Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un budžeta vietas valsts augstskolās. Jaunietis no kļūšanas par rezerves karavīru varēs arī atteikties.

Valsts aizsardzības mācība paredzēta četros blokos - valstiskā audzināšana, Dzīves skola, fiziskā sagatavotība un vislielākā uzmanība paredzēta militārajam blokam. Militārajā blokā paredzēta Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas pirmā līmeņa pamatapmācības programmas pasniegšana.
Latvijas Televīzijas pagalmā šovasar atkal ir bišu drava, un bišu rosībai tiešraidē var sekot līdz ikviens interesents sabiedrisko mediju portālā LSM. Bites, 12 saimes  atvedis Andis Titorenko, kurš saka, ka pēc nedēļas ziedēs liepas un bitēm būs darbiņš.

Pērn dravā uz LTV terases sanesto nektāru biškopju profesionāļi aizklātā balsojumā atzina par garšīgāko liepziedu medu.
Analīzes uzrādīja, ka arī galvaspilsētā ievākts medus var būt kvalitatīvs.


7.jūnijā, visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā Drošas dzelzceļa šķērsošanas diena.

Cilvēki dzelzceļa negadījumos galvenokārt iekļūst savas neuzmanības, pārdrošas rīcības un elementāru drošības noteikumu neievērošanas dēļ, kā rezultātā ik gadu Latvijā uz dzelzceļa sliedēm iet bojā vai tiek ievainoti vairāki desmiti cilvēku.
Tādēļ VAS “Latvijas Dzelzceļš”, Valsts Policija un AS “Pasažieru vilciens” atgādina drošas dzelzceļa šķērsošanas noteikumus un uzsver, ka dzelzceļu drīkst šķērsot tikai tam paredzētajās vietās, ievērojot drošības principus un pārliecinoties, ka netuvojas vilciens.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa ir notikuši 10 negadījumi, kuros bojā gājuši septiņi cilvēki, bet traumēti - trīs. Pērn dzelzceļa satiksmē Latvijā kopumā reģistrēti 30 negadījumi, kuros cieta 32 cilvēki - no tiem 23 gāja bojā.

Kā liecina Valsts policijas apkopotā informācija, kopš šī gada sākuma sastādīti 129 administratīvā pārkāpuma protokoli par dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšanu. Tikmēr pērn kopumā fiksēti 448 pārkāpumi, bet iepriekšējos gados pārkāpumu skaits sasniedzis pat 800.

Vilciena sastāvs nespēj nobremzēt vai apstāties tik ātri kā auto, kā arī nevar apbraukt šķērsli, tādēļ, lai izvairītos no sadursmes, vilciena mašīnists ir spiests strauji bremzēt, tomēr ne vienmēr iespējams to sekmīgi izdarīt.
Pērn vilciena mašīnisti bijuši spiesti strauji bremzēt 96 reizes un no negadījuma tas ļāva izvairīties 66 gadījumos.

Jāatzīmē, ka kravas vilciena svars var sasniegt 6 000 tonnu, bet pasažieru vilciena - ap 1 000 tonnu. Vilciena ātrums ir 80 - 120 km/h, bet bremzēšanas ceļš - no 200 m līdz pat 1 km, kas nozīmē, ka visbiežāk vilciena un cilvēka vai auto sadursmes sekas ir traģiskas un letālas.

LDz ik gadu īsteno drošības kampaņas sabiedrības informēšanai un izglītošanai, lai samazinātu negadījumu skaitu uz dzelzceļa un pievērst sabiedrības uzmanību drošības jautājumiem.

Vairāk informācijas par drošību dzelzceļa tuvumā: http://dzirdiredzidzivo.lv/
19. jūnijā lielākais asteroīds Vesta nonāks opozīcijā, pietuvojoties Zemei līdz 170,6 miljoniem kilometru, maksimumā sasniedzot aptuveni piektā zvaigžņlieluma spožumu (salīdzinājumam: Zeme atrodas vidēji 150 miljonu kilometru attālumā no Saules).

Jau tagad tumšās nakts debesīs to iespējams saskatīt pat ar neapbruņotu aci.
Nākamā reize, kad Vesta pietuvosies tik tuvu Zemei, būs pēc 2040. gada.
Iespēja mēģināt ieraudzīt Vestu ar neapbruņotu aci būs šogad no 5. jūnija līdz 16. jūlijam, bet maksimālo spožumu tā sasniegs tieši opozīcijas laikā 19. jūnijā.

Asteroīds Vesta ir otrs lielākais objekts asteroīdu joslā starp Marsu un Jupiteru, nākamais pēc nepilnus 1000 km lielās pundurplanētas Cereras.
Vesta nosaukta par godu romiešu jaunavas dievietei. Tās vidējais izmērs ir apmēram 525 km. Interesanti, ka tās virsmas gaismas atstarošanas koeficients ir 43%, kas ir daudz lielāks nekā, piemēram, Mēnesim (12%).
Ja Vestas virsma būtu tāda kā Mēness, to no Zemes ar neapbruņotu aci vispār nekad nebūtu iespējams novērot.

Šogad jūnijā Vestu būs iespējams sameklēt debesīs kā vāju 5,3 zvaigžņlieluma spīdekli. Ap pusnakti tā atradīsies debess dienvidaustrumos-dienvidos apmēram 11 grādus virs horizonta. To atrast varētu palīdzēt spožais Saturns, kas atradīsies apmēram 7,5 grādus pa kreisi uz dienvidaustrumiem no Vestas. Ņemot vērā, ka jūnijā debesis Latvijā vasaras saulgriežu periodā ir gaišas, Vestas labākai novērošanai ieteicams izmantot nelielu tālskati vai teleskopu.

Tiek uzskatīts, ka pirms nepilniem miljards gadiem Vesta piedzīvoja vairākas lielas kosmiskas sadursmes ar citiem asteroīdiem, pazaudējot apmēram 1% no savas masas. Par to liecina uz tās atklātie svaigie meteorītu krāteri, kuru diametrs ir salīdzināms pat ar pašas Vestas izmēriem. Šajās kosmiskajās sadursmēs tās ieži tika izsviesti kosmosā dažādos virzienos. Neliela daļa no šiem akmeņiem nonāca arī Zemes tuvumā un meteorītu veidā nokrita uz Zemes.
NASA Down kosmiskais aparāts, kas no 2011. gada 17. jūlija līdz 2012. gada 5. septembrim apstiprināja šo hipotēzi. Tagad vairāki meteorīti, kuru izcelsme ir Vestas grupas asteroīdi, ir apskatāmi arī Latvijā Mazajā meteorītu muzejā.

30. jūnijā Mazajā meteorītu muzejā, Nīcgales ielā 3a, Rīgā tiks organizēti ANO Asteroīdu dienas pasākumi. Dienas laikā notiks diskusijas arī par asteroīda Vesta izcelsmes meteorītiem.
Asteroīdu diena ir globāla kustība, kuras mērķis ir izzināt asteroīdus un mazinātu to bīstamo ietekmi uz Zemi. Plašāka informācija angļu valodā mājaslapā www.asteroidday.org.

Papildu informācija par Mazo meteorītu muzeju ir atrodama interneta vietnē www.meteoriti.lv/Muzejs. Ierašanās muzejā tikai ar iepriekšēju rezervāciju.
Facebook Draugiem Twitter Instagram