Pirmdien, 28.maijā no plkst. 9.30 līdz 9.45, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu to darbību un dzirdamību.

Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir tikai kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude.

VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu klientus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos panika. 

Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai  raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (atkarībā no sirēnas izvietojuma augstuma, teritoriālās apbūves īpatnībām, pilsētas ikdienas trokšņiem, gaisa mitruma un vēja stipruma).
Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa, vai arī pastāv to draudi. VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tās izdzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību.

Trauksmes sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā.
Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks 2019.gada 25.maijā,  informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Gatavojoties EP vēlēšanām, CVK šonedēļ ir iesniegusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai divus priekšlikumus EP vēlēšanu kārtības pilnveidošanai.
CVK rosina ieviest vēlētāju reģistrēšanu tiešsaistē Latvijas teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos iepriekšējās balsošanas dienās. Tādējādi iepriekšējā balsošanā būtu iespējams balsot jebkurā iecirknī, kur tehniski iespējams nodrošināt tiešsaistes datu apmaiņu ar Vēlētāju reģistru.

Tāpat CVK rosina ārvalstīs paredzēt iespēju veidot klātienes vēlēšanu iecirkņus Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās vai citās balsošanai piemērotās telpās. Tādējādi vēlētājiem, kuri EP vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, būtu iespēja vēlēšanu dienā balsot vēlēšanu iecirkņos, ne tikai pa pastu, kā tas ir šobrīd, skaidro CVK.

Cimdars vērsa uzmanību, ka Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas ir jāievēl astoņi deputāti. Lai piedalītos vēlēšanās, vēlētājam vēlēšanu dienā jābūt vismaz 18 gadus vecam.

Savukārt vēlētāju uzskaitei EP vēlēšanās lieto iepriekš izveidotus vēlētāju sarakstus. Katrs vēlētājs ir reģistrēts noteiktā iecirknī, kurā jābalso vēlēšanu dienā. Sākotnēji vēlētāji tiek iekļauti reģistrētajai dzīvesvietai atbilstošajā iecirknī, bet līdz 18.dienai pirms vēlēšanām iecirkni var mainīt. Latvijas pilsoņi Vēlētāju reģistrā tiek iekļauti automātiski, bet citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un vēlēsies izmantot savas balsstiesības Latvijā, līdz 30.dienai pirms vēlēšanām jāreģistrējas CVK.


Nākamās EP vēlēšanas notiks cīņā par 705 EP vietām tagadējās 751 vietā, jo līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES saruks arī vietu skaits asamblejā.

Jau vēstīts, ka vien 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir ieinteresēti gaidāmajās EP vēlēšanās, kas ir zemākais rādītājs Baltijas valstīs, liecina publicētā Eirobarometra aptauja.
Iepriekšējas EP vēlēšanās 2014.gada maijā piedalījās tikai 30,24% Latvijas iedzīvotāju. 
Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula neko neaizliedz, bet gan nodrošina katram lielākas iespējas kontrolēt savus datus, norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
Jaunais datu aizsardzības regulējums stāsies spēkā piektdien, 25.maijā, un tas būs jāievēro visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

"Tas īsais secinājums par regulu kopumā ir tāds - regula neko mums neaizliedz.
Vienkārši regula ikvienam dod daudz plašākas tiesības, savukārt tiem, kas apstrādā datus, regula uzliek ievērojami vairāk pienākumus," saka ministrs.

Regulu apstiprināja pirms diviem gadiem. Tās mērķis ir noteikt dalībvalstīs vienotus principus datu aizsardzībā, lai atvieglotu darbu starptautiskajiem uzņēmumiem, kā arī nodrošinātu iedzīvotājiem iespējas aizsargāt savu informāciju.
Viens no galvenajiem regulas principiem ir, ka uzņēmējam jāspēj paskaidrot, kādam mērķim tas ievācis cilvēku datus. Savukārt personām ir nepārprotami jādod piekrišana savu datu apstrādei.

Regula paredz katram tiesības piekļūt saviem datiem, tos labot vai dzēst. Tomēr regulas teksts ir vispārīgs, dodot iespējas dažādiem pārpratumiem. Tādēļ radušies mīti, piemēram, ka turpmāk nedrīkstēs fotografēt publiskus pasākumus vai skolu izlaidumus.
Datu valsts inspekcijas pārstāvis Lauris Linabergs stāsta - regula neattiecas uz privātām vajadzībām.
Tātad vecāki drīkstēs fotografēt skolas pasākumus, kā arī ievietot bildes sociālajos medijos.
Cita situācija iestātos, ja ar fotogrāfiju kāds vēlētos nopelnīt. 

Regulas piemērošana un noteikumu uzraudzības kārtība Latvijā gan vēl nav pilnībā skaidra, jo Saeimā nav pieņemts jaunais Personas datu apstrādes likums. 
Avots: lsm.lv

24. un 25.maijā - Eiropas Kultūras mantojuma gada ietvaros Latvijas pilīs un muižās pirmo reizi notiks Atvērto durvju dienas, ikvienam interesantam ļaujot iepazīt vēsturiskās ēkas no jauna un vēl neiepazīta skatu punkta. Šajās dienās gandrīz 40 pilīs un muižās apmeklētājiem ieeja būs bez maksas, un daudzviet tiks piedāvāta speciāli izveidota pasākumu programma.

Pasākuma iniciators ir Eiropas Vēsturisko Ēku Asociācija, kas ar saukli - “Mūsu māja, jūsu mantojums” aicina apmeklēt un iepazīt unikālo kultūras mantojumu.
Iniciatīvai ir pievienojusies arī Latvijas Piļu un muižu asociācija un Latvijas Privāto vēsturisko ēku asociācija, kas aicina ikvienu interesentu un īpaši jauniešus izmantot vēl nebijušu iespēju.

“Latvijas un Eiropas pilis un muižas ir unikāla vieta, kur satiekas vēsture, kultūra un māksla. Ceru, ka šogad aizsāktā tradīcija turpināsies, un Atvērtās durvju dienas Latvijas pilīs un muižās kļūs par ikgadēju notikumu,” informē Latvijas Privāto vēsturisko ēku asociācijas pārstāve Egita Karlsone.

Atvērto durvju dienu laikā apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar gandrīz 40 Latvijas vēsturiskajām ēkām, to nozīmīgo pagātnes lomu un plašajām izmantošanas iespējām mūsdienās. 
Pasākuma programma pieejama: www.pilis.lv un www.lpvea.lv

Atvērto durvju dienās piedalīsies 37 pilis un muižas no visas Latvijas:
Alūksnes Jaunā pils, Beļavas muiža, Berķenes muiža, Blankenfeldes muiža, Cēsu pils komplekss, Dikļu Pils, Dundagas pils, Durbes pils, Dzērbenes pilsmuiža, Hiršenhof, Jaunauces pils, Jaunmoku pils, Jelgavas pils, Jērcēnmuiža, Kazdangas pils, Krāslavas muiža, Kokmuižas pils komplekss, Lielplatones muiža, Litenes muiža, Lizuma muiža, Lūznavas muiža, Nēķena muiža, Padures muiža, Preiļu muižas komplekss un parks, Smuku muiža, Spāres muiža, Stāmerienas pils, Ungurmuiža, Vadakstes muiža, Varakļānu muižas pils, Vecauces pils, Vecpiebalgas muiža, Veselavas muiža, Vilces muiža, Virkas muiža, Zaļā (Zaļenieku) muiža, Zvārtavas pils.
No 28. maija līdz 3.jūnijam visā Eiropā un arī Latvijā norisināsies Veselības nedēļa jeb MOVE WEEK.
Visas nedēļas garumā iedzīvotāji tiks mudināti piedalīties dažādās veselīgās fiziskajās aktivitātēs. Latvija šajā kampaņā piedalās jau septīto gadu un dalībnieku skaits ar katru gadu pieaug.

“Iekustināt” par 100 miljoniem vairāk eiropiešu līdz 2020. gadam - tāds ir šī Eiropas mēroga projekta mērķis. Veselības nedēļa ir pasākums, kas popularizē veselīgu dzīvesveidu un iesaista pēc iespējas vairāk cilvēku fiziskās aktivitātēs.
NowWeMOVE projektu jau septīto reizi organizē Starptautiskā Sporta un kultūras asociācija (ISCA) sadarbībā ar Eiropas valstu tautas sporta (sports visiem) nacionālajām organizācijām.
Latvijā Veselības nedēļu koordinē Latvijas Tautas sporta asociācija (LTSA).

Latvijā Veselības nedēļas ietvaros visā Latvijā notiks dažādi pasākumi un norisināsies sportiskās aktivitātes, kuros aicināti piedalīties visi iedzīvotāji neatkarīgi no vecuma, dzimuma un sportiskās sagatavotības.

Pasākumu organizatori (pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, skolas, sporta klubi, uzņēmumi u.c.) piedāvās fiziskās aktivitātes iedzīvotājiem visas nedēļas garumā, piemēram, skriešanu, nūjošanu, pārgājienus, riteņbraukšanu, sporta spēles, lekcijas par veselīgu uzturu u.c.
Informāciju par plānotajiem pasākumiem varēs atrast mājas lapā http://sportsvisiem.lv/latvijas-veselibas-nedela-move-week-2018-afisas/ vai pašvaldību mājas lapās.

Šis pasākums ir lieliska iespēja mudināt visus Latvijas iedzīvotājus būt fiziski aktīviem, jo kā zināms, regulāras fiziskas aktivitātes ir lētākais un efektīvākais veids kā novērst dažādas saslimšanas un uzturēt sevi labā fiziskā formā.
Veselības Nedēļa tiks organizēta lai parādītu, ka ir daudzi vienkārši un visiem pieejami veidi, kā ikdienā nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, kas vērstas uz cilvēka veselības uzlabošanu.

Ar katru gadu aug gan šī pasākuma organizatoru, gan dalībnieku skaits. Šogad dalībai pasākumā Latvijā jau pieteicās 230 organizācijas (tostarp skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, pašvaldības, sporta klubi un daudzas citas). Veselības nedēļas 2018 ietvaros norisināsies ap 700 dažādi pasākumi.

Noslēgusies pieteikšanās programmai “Sporto visa klase” nākamajam 2018./2019.mācību gadam.
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) ir apstiprinājusi 348 klašu pieteikumus.

Programmā nākamajā mācību gadā 2.klašu grupā apstiprināti jauni dalībnieki no 64 klasēm. 3.klašu grupā programmā iesaistīsies dalībnieki no 71 klases. 4.klašu grupā dalību turpinās 107 klases, 5.klašu grupā 75 klases, savukārt 6.klašu grupā piecas reizes nedēļā sportos 31 klase.

“Esmu gandarīts, ka programma “Sporto visa klase” ieguvusi ievērojamu pašvaldību, izglītības iestāžu un tās dalībnieku ģimeņu atbalstu. Jaunajā mācību gadā piecas reizes nedēļā sportos jau gandrīz 8000 bērnu, uzlabojot veselību, stāju, veidojot motivāciju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un pilnveidojot prasmes strādāt vienotā klases komandā”, izsakās Olimpiskais vicečempions un programmas idejas autors Žoržs Tikmers.

2018./2019.mācību gadā programmā “Sporto visa klase” tika aicinātas pieteikties ne tikai 3.klases, bet arī 2.klases no visas Latvijas.

“Jaunajā mācību gadā iesaistīsim arī 2.klases bērnus. Latvijas Olimpiskā komiteja ir gandarīta, ka programma aug, un līdz ar to nolēmām mainīt tā konceptu. Galvenā novitāte ir tā, ka programmā “Sporto visa klase” ar nākamo mācību gadu iesaistīsim 2.klases. Esam konstatējuši, ka agrāk uzsākot šo programmu, tas dos lielāku ieguldījumu skolēnu fiziskajā attīstībā un veselības nostiprināšanā”, atzīst Žoržs Tikmers.

Jaunais programmas koncepts paredz, ka nākamais mācību gads būs pēdējais, kad programmā varēs iesaistīties no 3.klases, jo sākot ar 2019./2020.mācību gadu “Sporto visa klase” uzņems tikai 2.klašu dalībniekus un katru mācību dienu jeb piecas reizes nedēļā sporta nodarbības ilgs līdz 4.klasei ieskaitot. Savukārt 5. un 6.klašu dalībniekiem trīs fakultatīvās sporta stundas nedēļā būs pēc izvēles.

Programma paredz iesaistīto skolu 3., 4. 5. un 6.klašu skolēniem katru nedēļu nodrošināt papildus trīs fakultatīvās sporta nodarbības, kas notiek saskaņā ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) izstrādātu metodisko materiālu.
Savukārt 2.klasēm nodarbības programmas ietvaros notiks ar LSPA izstrādātu metodisko materiālu, kas paredz vecuma grupai atbilstošas fiziskās aktivitātes.

Programma “Sporto visa klase” 3.-6.klasei paredz 3 fakultatīvās sporta nodarbības nedēļā:
• vispārējā fiziskā sagatavotība;
• futbola iemaņu apguve;
• peldēšana vai sporta nodarbība svaigā gaisā.

LOK ir gandarīta par programmas ievērojamo atsaucību no pašvaldību un izglītības iestāžu puses, jo šajā četrgades posmā ir iesaistījušies vairāk kā 5200 bērnu no 230 klasēm un 67 pašvaldībām, savukārt jau nākamajā mācību gadā “Sporto visa klase” piedalīsies gandrīz 8000 dalībnieku no 348 klasēm.

Projekta mērķis ir palielināt projektā iesaistīto izglītības iestāžu, klašu un audzēkņu skaitu, izstrādājot projekta metodiskās programmas 2. – 6.klašu grupām un mērķtiecīgi uzlabot visu klases skolēnu fizisko sagatavotību, stāju, dodot motivāciju nodarboties ar sportu, kā arī vērtēt skolēnu sekmes mācībās.
Uzvaru aizvadītās nedēļas nogales diennakts putnu vērošanas sacensībās “Torņu cīņas 2018” ar simboliski novērotām 100 putnu sugām guvusi  komanda “Himantopus himantopus”.
Šis ir jau piektais gads pēc kārtas, kad uzvaru iegūst tieši šī komandu, šoreiz - no Burtnieku poldera torņa.
Otro vietu ieguva komanda “Zaļknābji” Engures ez. Ziemeļu tornī, bet trešo - komanda “M-ērgļi” Sātiņu tornī.
Sacensību Tautas klasē uzvarēja komanda “Spectatores Avem”, vērojot putnus Slampes kurgāna platformā četras stundas.
Par interesantāko novērojumu atzīts komandas “Saldus & Co” novērotais kukaiņu piekūna no Sedas torņa.
Savukārt par draudzīgāko komandu kļuva “Naktstputni”, Kaņiera tornī uzņemot 73 apmeklētājus.

Kopumā Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītajās 15. sacensībās “Torņu cīņas 2018” piedalījās 72 dalībnieki no 19 komandām, torņos uzņemot 314 apmeklētājus.

Citās nominācijās rezultātu apkopošana vēl turpinās, un detalizētāka statistika tiks publicēta sacensību “Torņu cīņas” interneta vietnē: www.tornucinas.lv.

Nākamās “Torņu cīņas” notiks 2019. gada 18.-19. maijā. Savukārt šajā rudenī - 2018. gada 20. oktobrī - notiks ceturtās putnu vērošanas sacensības “Rīgas putnu cīņa”. Tās ietvaros putnu vērotāju komandas centīsies novērot pēc iespējas vairāk putnu sugu Rīgas administratīvās teritorijas robežās.

Tāpat Latvijas Ornitoloģijas Biedrība izsludina akciju “100 putnu torņi Latvijas simtgadei” un aicina ziņot par putnu vērošanas torņiem, skatu torņiem un platformām, kā arī citām līdzīgām konstrukcijām.
Savu atsauksmi par torņiem (gan kartē esošajiem, gan vēl neiekļautajiem) un tajās novērotajām putnu sugām sūti uz e-pastu putni@lob.lv.
Akcijas mērķis ir apzināt 100 torņus un līdzīgas konstrukcijas, kas būtu izmantojamas putnu vērošanai.
Pagaidām vietnē www.tornucinas.lv (sadaļā KARTE) ir apkopota informācija par 53 torņiem.

Šonedēļ Latvijas Automoto biedrība (turpmāk LAMB) atklāj informatīvu kampaņu “Mazulis drošībā!”, kuras galvenais mērķis ir mudināt vecākus, pārvadājot bērnus, lietot bērnu autosēdeklīšus un darīt to pareizi.
Vienlaikus LAMB prezentējis arī pētījuma rezultātus, kas liecina, ka 33% vecāku šo drošības aspektu mēdz pārkāpt un nepārvadā bērnus atbilstoši drošības prasībām, tādējādi pakļaujot viņu veselību un dzīvību lielam riskam.

“Dažādi pētījumi liecina, ka nepareiza vai neatbilstoša bērnu drošības sēdeklīša lietošana ir viens no galvenajiem iemesliem bērnu bojāejai ceļu satiksmes negadījumos. Arī Latvijā ik gadu vairāki bērni iet bojā vai gūst smagas traumas ne tikai ceļu satiksmes negadījumos, bet arī pie straujas bremzēšanas,” norāda LAMB prezidents Juris Zvirbulis.
Pētījumā arī konstatēts, ka liela daļa sabiedrības ir ļoti slikti informēta par dažādiem drošības nosacījumiem, kurus nepieciešams ņemt vērā, izmantojot bērnu autosēdeklīti, piemēram, tikai 39% bērnu vecāku ir informēti, ka automašīnas drošības spilveni ir atslēdzami ikreiz, kad bērns tiek atmuguriski sēdināts auto priekšējā sēdeklī.

Mazāk nekā ceturtā daļa (24%) vecāku ir informēti par to, kā pilnībā pareizi nostiprināt un nospriegot bērna drošības jostas, bet 5% aptaujāto sprādzēšanos mēdz pilnībā atstāt bērna ziņā.
Tāpat cilvēki nereti vienkārši nav informēti par dažādiem it kā sīkumiem, kuri nelaimes gadījumā var izglābt bērna dzīvību - piemēram, tikai 3% vecāku vienmēr pirms drošības jostu sprādzēšanas bērnam novelk siltās virsdrēbes. Tas ir bīstams pārkāpums, jo bērns biezā apģērbā, automašīnai strauji bremzējot, var viegli izslīdēt no jostām un gūt traumas.

Dziesmu un Deju svētki pieskandinās Rīgu no 30. jūnija līdz 8. Jūlijam, pulcējot 43290 dalībniekus, t.sk. 16500 kordziedātājus no 427 koriem un 18174 dejotāju no 739 kolektīviem.
Svētkos piedalīsies dalībnieki no 118 Latvijas pašvaldībām un 21 pasaules valsts.

Pēc 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējuma šoreiz ir būtiski mazināta dalībnieku noslodze - Svētku dalībnieku gājiens notiks jau pirmajā - Atklāšanas dienā, savukārt Noslēguma koncerta dienā dalībniekiem nebūs mēģinājumu.
Mazināts arī deju lieluzveduma koncertu skaits un Noslēguma koncerta publisko mēģinājumu skaits.

Dalībniekiem ēdināšana un naktsmītnes tiks apmaksātas tajās dienās, kad konkrētajam dalībniekam (kolektīvam) Rīgā notiek pasākums, kurā viņš piedalās. Pārējās dienās, ja Svētku dalībnieks uzturas Rīgā viņa ēdināšanas un naktsmītņu izmaksas sedz pašvaldība.

Svētku jauninājums - pusdienas mēģinājumu un koncertu vietā: brokastis dalībnieki ēdīs mītnes vietā, pusdienas - norises vietā, savukārt par launaga un vakariņu vietu atkarībā no mēģinājumu grafika pastāv izvēle - ēst norises vieta un mītnes vietā.
Pusdienas un launags Svētku dalībniekiem tiks nodrošināts lielākajās norišu vietās: Mežaparkā, Daugavas stadionā un Rīgas centrā u.c. Dalībnieku ēdienkarti izstrādāja īpaši izveidota darba grupa, kuras sastāvā darbojās Svētku rīkotāji, uztura speciālisti, PVD eksperti, biedrības “Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija” pārstāvji u.c.
Ēdienreižu sadalījums pa ēdienreizēm saskaņā ar pieņemto vienā dienā noteikto uzturvērtību apjomu ir ne mazāk kā 25% brokastīs, 40% pusdienās, 35% vakariņās /launagā. Viena dalībnieka ēdināšanas izmaksas - no valsts dotācijas ir 8.00 eiro iesk.PVN dienā.

Dalībnieki dzīvos teju 70 Rīgas mācību iestādēs. Katra pašvaldība pati vienojas ar konkrētu mācību iestādi par savu dalībnieku izmitināšanu, kā arī iepazīstas ar šīs mācību iestādes gatavību uzņemt Svētku dalībniekus.

Dalībnieka ikdienas neatņemama sastāvdaļa būs ID karte, ar kuru tiks identificēts dalībnieks, varēs saņemt ēdināšanas pakalpojumus, iekļūt mēģinājumu un koncertu norišu teritorijā, kā arī bezmaksas braukt Rīgas sabiedriskajā transportā.

No Svētku dalībnieku skaita gandrīz 20 % ir nepilngadīgi. Tuvākajā laikā ar viņu vecākiem un kolektīvu vadītājiem sazināsies Svētku rīkotāji ar mērķi katram vecākam personīgi parakstīt apliecinājumu tam, ka ir iepazinušies ar Svētku noteikumiem, programmu, pasākumiem, kuros piedalās bērni, noslodzi, koncertu vizuālo koncepciju u.c. informāciju par gaidāmajiem Svētkiem. To kolektīvu vadītāju, kuru dalībnieki ir nepilngadīgiem, atbildība ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto pavadoņu skaitu (līdz 14 gadiem - 2 pavadošās personas uz 10 bērniem, no 14 līdz 17 gadiem - 1 pavadošā persona uz 10 nepilngadīgajiem), kā arī rūpes par bērniem Svētku norises laikā.

Piesakoties Svētkiem elektroniskajā reģistrācijas sistēmā, iezīmējās vecāku vēlme uz Svētku koncertu mēģinājumiem ņemt līdzi pirmsskolas vecuma bērnus, t.sk. zīdaiņus. Svētku rīkotājs, ņemot vērā Rīcības komitejas lēmumu, kā arī Tiesībsarga un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas atzinumu, kā arī apzinot iespējamos riskus, ļaus Svētku mēģinājumu un koncertu norišu teritorijās varēs atrasties tikai rēģistrētie Svētku dalībnieki.

“Cilvēciski un emocionāli mēs ļoti labi izprotam Svētku dalībnieku vēlme ņemt savus mazuļus līdzi uz mēģinājumiem, tomēr, izvērtējot visus potenciālos riskus, Rīcības komiteja ir nolēmusi neatbalstīt šādu iniciatīvu, kas iepriekšējos Svētkos netika tik noteikti atrunāta. Vissvarīgākais jebkurā situācijā ir bērnu drošība un labsajūta,” stāsta Svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.

Preses konferencē tika iezīmēti šie potenciālie riski - (1.) apšaubāms, ka vecāki, paši piedaloties gan Svētku koncertos, gan mēģinājumos, tajā pat laikā var pilnvērtīgi uzraudzīt savu bērnu un nodrošināt bērna drošību, svētku organizators Svētku ietvaros nenodrošina bērnu pieskatīšanas pakalpojumus. (2.) Svētku koncertos un mēģinājumos piedalīsies liels skaits cilvēku par kuru veselības stāvokli Svētku organizators atbildību nenes, taču ir paredzams, ka infekciju risks sakarā ar lielo cilvēku apgrozību būs paaugstināts, tāpat jāņem vērā mainīgie laika apstākļi, kas rada tajā skaitā potenciālu pārkaršanas risku. (3.) Svētku pasākumu norises vietās netiek nodrošināti zīdaiņiem piemēroti higiēnas apstākļi - zīdaiņu pārtinamie galdi, vietas, kur var apmazgāt bērnu, vietas, kur uzsildīt bērna pārtiku. (4.) Svētku norises vietās mēģinājumu un koncertu laikā nav iespējams nodrošināt mazulim pēc iespējas nemainītu dienas režīmu - ēdināšanas laiku, gulēšanu, ja vecāks piedalās Svētku mēģinājumos un koncertos. (5.) Svētku norises vietu iekārtojums nav pilnībā drošs bērnam, kurš rāpo vai tikko sācis staigāt - dalībnieku aktivitāšu zonās paredzēts izvietot dažādas konstrukcijas (podesti) un aparatūru.

Svētku dalībniekiem būs dzīvības apdrošināšana un traumu papildapdrošināšana.
Pasākumu mēģinājumu un koncertu laikā tiks nodrošināti 400 000 litru dzeramā ūdens.
Dalībnieku somiņās būs arī lietusmētelīši, sēdpaklājiņi, plāksteri, mitrās salvetes, kāju krēms, informācija par drošību un praktiski padomi.

Finansējuma trūkuma dēļ apturēta jaunu dalībnieku uzņemšana programmā "iespējamā misija", kas palīdz skolām piesaistīt jaunus un talantīgus skolotājus. “Iespējamā misija”  eksistē tikai no ziedojumiem, taču līdz ar nodokļu reformu ir mazinājusies uzņēmēju vēlme ziedot, tā ziņo sabiedriskais medijs. 

Šogad skolas pieteica 155 vakances, kurās gribēja redzēt misijas dalībniekus. Bija plānots uzņemt un atbalstīt 15  jaunos skolotājus.

"Mums pietrūka gandrīz 100 tūkstoši euro. Mēs pieņēmām lēmumu, ka mēs šogad neuzņemsim dalībniekus, jo mēs nevaram viņiem nodrošināt mācības un atbalstu 2 gadu garumā uz priekšu. Tā bija atbildīga rīcība no visas komandas, lai arī kā mums gribējās redzēt jaunus cilvēkus programmā. Tad pieņēmām šādu sāpīgu lēmumu," saka Kārlis Andersons, programmas “Iespējama misija” direktors.

Jaunie skolotāji - augstskolu pēdējo kursu studenti - saņem stipendiju - 200 eiro mēnesī, un skola maksā algu. Viņiem nodrošina arī mācības un pamatprasmes pedagoģijā. Iepriekš, ja uzņēmums ziedoja, tas saņēma ieņēmuma nodokļa atvieglojumus 85% apmērā no ziedotās summas. Tagad, ja uzņēmums visu peļņu investē savā attīstībā, tam nav jāmaksā nodoklis. Tāpēc zūd motivācija nodarboties ar labdarību, un ziedojumu summas samazinās. 

Pašreizējiem misijas dalībniekiem atbalsts turpināsies. No 38 jaunajiem skolotājiem 18 jūnijā beigs programmu, bet pārējie 20 turpinās mācīties arī nākamgad. Viņiem finansējums ir nodrošināts. 
10 gadu laikā “Iespējamā misijā” darbojušies 120 jaunie skolotāji. Puse joprojām turpina strādāt skolās. Bet vēl daļa - citās ar izglītību saistītās jomās.
28.maijā no plkst. 9.30 līdz 9.45, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu  signāla dzirdamību un sirēnu darbību.

Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir tikai kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude.

VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu klientus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos panika. Gadījumā, ja trauksmes sirēnu pārbaudes laikā tās nedzirdat, nesatraucieties, jo ārkārtas situācijās tiks izmantoti arī citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana pa skaļruņiem.

Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai  raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (atkarībā no sirēnas izvietojuma augstuma, teritoriālās apbūves īpatnībām, pilsētas ikdienas trokšņiem, gaisa mitruma un vēja stipruma).

Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa, vai arī pastāv to draudi. VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tās izdzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību. 

Rīgas maratona laikā pilsētā ieviesīs būtiskus satiksmes ierobežojumus, tostarp jau sākot ar šo piektdienu, plkst. 20.00, būs slēgta 11. novembra krastmala posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi „Ģimeņu skrējiena” laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Muitas iela – Citadeles iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības iela – Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās) – Kaļķu iela– 11.novembra krastmala (finišs).

 Savukārt 20. maijā no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.30 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme vairākos maratona maršrutos:

 Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts)–Eksporta iela–Elizabetes iela– Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–nobrauktuve no Vanšu tilta – Ķīpsalas iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis – Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Slokas iela (apgriešanās) – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības iela–Stabu iela (apgriešanās) – Brīvības iela – Kaļķu iela – Akmens tilts – Kuģu iela – AB dambis – Mūkusalas iela – Kārļa Ulmaņa gatve – Salu tilts – viadukts no Krasta ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela –Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Grostonas iela – Arēna Rīga (apgrieziens) – Grostonas iela – Mālpils iela – Vesetas iela – Zirņu iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –nobrauktuve no Vanšu tilta – Ķīpsalas iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis – Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela–Slokas iela (apgriešanās)–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Stabu iela (apgriešanās)–Brīvības iela–Kaļķu iela–11. novembra krastmala (finišs);

10 km skrējiens: 11. novembra krastmala (starts)–Eksporta iela–Hanzas iela–Pulkveža Brieža iela–Elizabetes iela– Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts (apgriešanās) –Vanšu tilts–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Stabu iela (apgriešanās)–Brīvības iela–Kaļķu iela–11. novembra krastmala (finišs);

6 km skrējiens: 11. novembra krastmala (starts)–Eksporta iela–Elizabetes iela– Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Stabu iela (apgriešanās)–Brīvības iela–Kaļķu iela–11. novembra krastmala (finišs).

 20. maijā no plkst. 8.30 līdz plkst. 16.30 nepieciešamības gadījumā organizēs divvirzienu transportlīdzekļu satiksmi:
- Doma laukumā;
- Mūkusalas ielā;
- Skanstes ielā, posmā no Hanzas ielas līdz Zirņu ielai;
- Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai;
- Eksporta ielā, posmā no Rīgas pasažieru ostas līdz Hanzas ielai.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi visus sportistus un skriešanas entuziastus, kas svētdien, 20.maijā, piedalīsies  Rīgas maratonā, aicina nopietni izvērtēt savas spējas, spēkus un veselību iecerētās distances veikšanai. 

Ja pēdējā laikā bijusi kāda saslimšana vai trauma, organisms, iespējams, vēl nav pienācīgi atguvies, tāpēc par gatavību skriet ir jākonsultējas ar savu ārstu. 

Savukārt maratona laikā NMPD mediķi aicina – tiklīdz skriešanas laikā jūtams diskomforts, nekavējoties ir jāpārtrauc skriešana, un jāvēršas pie mediķiem pēc palīdzības!
Tāpat ir jāklausa trases malā esošie veselības uzraugi, ja tie dalībniekam iesaka pārtraukt skriešanu un doties malā. 

Maratona laikā vairākās vietās dežūrēs mediķi.
Uz vietas atradīsies septiņas brigādes, tajā skaitā reanimācijas brigādes.
Medicīnisko palīdzību varēs saņemt arī pirmās palīdzības postenī un mediķu teltī, kas atradīsies starta/finišā zonā.

Savukārt pie ūdens ņemšanas vietām dežūrēs un trasē ar velosipēdiem līdzi skrējējiem dosies brīvprātīgie – topošie ārsti, kuri vēros skrējējus, lai savlaicīgi pamanītu tos, kam, iespējams, nepieciešama atpūta un atveldzēšanās vai mediķu palīdzība. 

Mediķi mudina ikvienu skrējēju skriešanas laikā ieklausīties savās sajūtās un laikus iet malā, lai atveldzētos, atpūstos un vērstos pie mediķiem, ja sajūti jebkādu diskomfortu, tajā skaitā nespēku, vājumu, galvas reibšanu, redzes miglošanos, līdzsvara traucējumus, galvassāpes, spiedošu sajūtu krūtīs, elpas trūkumu u.c. 


Sestdien, Eiropas Muzeju nakts ietvaros CSDD Rīgas Motormuzejs apmeklētāju acu priekšā trīs reizes tiks darbināts 1886.gadā patentētās pasaulē vecākās automašīnas Benz Patent Motorwagen replika. 

Šis unikālais spēkrats ir pasaules autobūves aizsākums un tas sasaucas ar Muzeju nakts šā gada vadmotīvu “Šūpulis”.
Automobiļa iedarbināšana notiks muzeja stāvlaukumā  – plkst. 17:00, 19:00 un 21:00. 

Šī būs otrā reize, kad muzeja speciālisti centīsies “pierunāt” Benz Patent Motorwagen motoram iedarboties.

Iepriekšējā publiskā auto piešķilšana pēc ilgas darbošanās sekmīgi tika realizēta 2016.gada maijā – īsi pirms atjaunotā Rīgas Motormuzeja atklāšanas.
Video: https://www.youtube.com/watch?v=qSYmQr2evv0 

Līdzīgi kā pērn arī šogad motormuzejs bez maksas apmeklētājiem būs pieejams visu dienu – no plkst. 10:00 līdz 24:00. 

Ja plānots doties ārpus Rīgas, tad senos spēkratus ir iespēja apskatīt arī Rīgas Motormuzeja ekspozīcijas filiālē Bauskā. Šeit muzeju nakts ar bezmaksas apmeklējumu norisināsies no plkst. 18:00 līdz 24:00. Motormuzejs Bauskā apskatei piedāvās militāro auto kolekciju, dažādu laiku retro spēkratus, kā arī pirmos padomju pilnpiedziņas automobiļus. Papildus būs iespēja noskatīties īsfilmu par vienu no Latvijas autobūves leģendām RAF autobusiem.
Atzīmējot Ugunsdzēsēju un glābēju dienu un ugunsdzēsības Latvijā 153.gadadienu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests jau septīto gadu pēc kārtas  rīkos Atvērto durvju dienu visās VUGD daļās un posteņos, kā arī Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas Praktisko mācību nodaļā. 
Glābēji ceturtdien aicina ikvienu interesentu nākt ciemos pie ugunsdzēsējiem glābējiem visā Latvijā.
Piedāvājot bez maksas piedalīties daudzveidīgās norisēs, rekordliels Latvijas muzeju un sabiedriskās dzīves veidotāju skaits valsts simtgades kulminācijas gada Muzeju naktī - 19. maijā - vērs durvis apmeklētājiem. Šogad nakts pasākumi 204 vietās notiks jau 14. reizi.

“Muzeju nakts šogad būs īpaša, jo notiek valsts simtgades zīmē, sasniedzot rekordlielu norišu vietu skaitu visā Latvijā. Līdzīgi kā citus gadus, notikumu veidošanā aktīvi iesaistās ne tikai muzeji, bet arī daudzi sabiedriskās dzīves veidotāji. 2018. gadā par Muzeju nakts vadmotīvu izvēlēts “šūpulis”. Muzeju naktī godināsim Latvijas valstiskuma dzimšanu, brīvību kā vērtību, novadu savdabību un dzimtas stāstus, šūpuļu darinātājus, sargātājus un šūpotājus,” izmantot Muzeju nakts piedāvātās iespējas, mudina kultūras ministre Dace Melbārde.

Arī šogad Muzeju naktī piedalās gan muzeji, gan vairāk nekā 40 dažādi sabiedriskās dzīves veidotāji, pastiprinot pasākuma nozīmību kultūrvēsturiskā mantojuma izziņā. Iesaistīties paredzējušas arī valsts pārvaldes institūcijas, piemēram, Latvijas valsts prezidenta rezidence, Latvijas Republikas Saeima un citas. Arī uzņēmumi aizvien aktīvāk izmanto Muzeju nakts sniegtās iespējas mārketingā, piemēram, izdevniecības Zvaigzne ABC grāmatnīcas un Aldara Alus darbnīca gaidīs ciemiņus. Reģionos interesantas aktivitātes rīko pašvaldības, mākslas galerijas un izstāžu nami, kā arī nevalstiskās organizācijas.

Tāpat kā aizvadītajos divos gados arī šogad aktīvākais reģions Muzeju naktī solās būt Vidzeme, vidzemnieki un reģiona viesi 19.maija vakarā un naktī varēs apmeklēt pasākumus 46 vietās. Kurzemē Muzeju naktī apmeklētājiem durvis tiks vērtas 32 vietās, Latgalē - 31 vietā, Zemgalē - 18, savukārt Rīgā nakts pasākumi notiks 77 vietās. Gan Rīgā, gan pie-Rīgā, gan ikvienā reģionā šogad Muzeju dalībnieku skaits ir rekordaugsts.

Ar Muzeju nakts interaktīvo karti iespējams iepazīties Kultūras ministrijas mājas lapā, izvērsta Muzeju nakts programma pieejama Muzeju nakts mājas lapā - www.muzeju-nakts.lv/lv/programma

 Veidojot aizraujošas ekspozīcijas, izstādes un izglītojošas programmas un pārdomātu komunikāciju ar sabiedrību, pēdējos 8 gados Latvijas muzejiem izdodas piesaistīt arvien vairāk apmeklētāju.

1999. gadā Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija aicināja Eiropas muzejus organizēt kopīgu starptautisku akciju - Muzeju nakti, tās mērķis - iepazīstināt ar muzejiem arī tos iedzīvotājus, kuri ikdienā muzejus neapmeklē. Pēc dažiem gadiem tika panākta vienošanās, ka Muzeju nakts kļūst par vienu no aktivitātēm, kas saistīta ar Starptautiskās muzeju dienas atzīmēšanu. Starptautiskā muzeju diena ir 18. maijs, to ICOM pirmoreiz izsludināja 1977. gadā. Latvija Starptautisko muzeju dienu atzīmē kopš 1978. gada.
Svētdien, 13.maijā  ar grandiozu šovu un vēl nebijušu starptautisko 3 pret 3 basketbola turnīru, Grīziņkalna sporta kompleksā tika atklāta Latvijā lielākās jauniešu ielu sporta un kultūras kustības «Ghetto Games» desmitā sezona.

Par Ghetto Games desmitās sezonas pasākumiem.
Kā viens no sezonas spilgtākajiem notikumiem ir pasaulē vērienīgākais slam-dunk šovs ''Kings of Air”, kas šogad norisināsies 10.jūlijā Grīziņkalnā. Visiem apmeklētājiem būs iespējams redzēt tā saucamo ''lidojošo basketbolistu” šovu, kas būs interesanti arī tiem, kuriem basketbols nav iecienītākais no sporta veidiem. Pērn slam-dunk konkursu apmeklēja 3000 skatītāju.

Asu izjūtu cienītāji tiek Grīziņaklnā laipni gaidīti 11.jūnijā un 13.augustā uz starptautiskajām pankrationa sacensībām ''Ghetto Fight”. Tradicionāli, ''Ghetto Fight” dalībnieku pavadībā, pirms sacensībām tiks rīkotas pašaizsardzības meistarklases sievietēm.

16.jūnijā norisināsies vēl viens vērienīgs notikums, kas jau pērn Jūrmalas pilsētas kūrorta svētkos iemantoja plašu rezonansi - starptautiskās ielu deju sacensības ''Ghetto Dance Hardcore Battle”.

No 27. līdz 29.jūlijam septīto reizi norisināsies GGFFEST Ventspilī, kura ietvaros trīs dienu garumā skatītājus sagaida augsta mēroga BMX freestyle sportistu sniegums, kā arī agresīvo skrituļslidotāju un strītbaik frīstaila motciklu šovs, kā arī daudzas citas aktivitātes visai ģimenei.

Kā festivāla kulminācija būs FIBA Pasaules tūres kvalifikācijas posma sacensību norise 3 pret 3 basketbolā ''Ghetto Basket Ventspils Challenger”. Kā zināms tad 2020.gadā Tokijā notiekošo Olimpisko spēļu programmā ir iekļauts arī 3 pret 3 basketbols.

Ghetto Games šogad arī norisināsies tādās Latvijas pilsētās kā Ventspilī, Krāslavā, Cēsīs, Daugavpilī, Ogrē, Alūksnē, Kuldīgā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā un Smiltenē. Ieeja Ghetto Games pasākumos ir bez maksas un dalība bērniem un jauniešiem Ghetto Games pasākumos, kā līdz šim, paliks bez maksas.

Vairāk informācijas Ghetto.lv un sociālajos tīklos - Facebook un Instagram.
Lai gan silto laika apstākļu dēļ daudzi Latvijas iedzīvotāji šogad jau ir izmantojuši iespēju atpūsties ūdenstilpju tuvumā un arī nopeldēties, oficiāli  peldsezona sāksies 15. maijā.

Lai peldēšanās būtu droša, Veselības inspekcija jau ir veikusi pirmās peldvietu ūdens kvalitātes pārbaudes oficiālajās peldvietās.
Rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte peldvietās ir laba un peldēties atļauts visās 56 peldvietās.

Ūdens kvalitāti jūras un iekšzemes peldvietās speciālisti pārbaudīs visas peldsezonas laikā - no 15. maija līdz 15. septembrim, ņemot ūdens paraugus peldvietās katru mēnesi. Tāpat tiks pārbaudīts, vai oficiālajās peldvietās tiek ievērotas peldvietu uzturēšanas un higiēnas prasības.

Inspekcijas speciālisti peldvietu ūdens kvalitāti pārbauda gan laboratoriski, gan vizuāli parauga ņemšanas laikā. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji - fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas (E.coli) un zarnu enterokoki. Novērtējot vizuāli, īpašu uzmanību Inspekcijas speciālisti pievērš ūdens krāsai, peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī, kā arī iespējamam zilaļģu savairošanās procesam.

Ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecinās, ka ūdens neatbilst prasībām, Inspekcija noteiks peldēšanās ierobežojumus - ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties. Ieteikums nepeldēties galvenokārt attiecas uz jutīgām iedzīvotāju grupām - maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un ar hroniskām slimībām slimojošiem cilvēkiem, kuru imūnā sistēma ir novājināta. Par izmeklējumu rezultātiem tiks informēts peldvietas apsaimniekotājs, kā arī sabiedrība ar plašsaziņas līdzekļu un Inspekcijas tīmekļvietnes starpniecību.

Ņemot vērā  straujo gaisa temperatūras paaugstināšanos, Veselības inspekcija atgādina, ka ūdens temperatūra atsevišķās Latvijas ūdenstilpēs vēl ir salīdzinoši zema, tāpēc, dodoties peldēties, ir jāatceras par būtiskiem piesardzības pasākumiem.

Uzsākot peldsezonu,  peldēšanas laikam ūdenstilpē vajadzētu būt īsākam, bet vēlāk, organismam pierodot, peldēties var ilgāku laika periodu. Auksts ūdens var radīt aukstuma šoku, kas izraisa krampjus un nespēju peldēt. Lai izvairītos no muskuļu krampjiem, pēc sakaršanas saulē, ūdenī ir jāiet lēnām.
Lai vērstu uzmanību insulta profilaksei un slimības postošajām sekām, ik gadu maija sākumā tiek atzīmēta Eiropas Insulta diena. Šogad par godu Eiropas Insulta dienai pacientu biedrība “ParSirdi.lv” un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Studentu pašpārvalde aicina uz pasākumu ar devīzi “Esi soli priekšā insultam!”, kas notiks 15. maijā plkst. 15.00-18.00 Latvijas Universitātes galvenās ēkas foajē, Raiņa bulvārī 19. 

Pasākuma ietvaros iedzīvotājus konsultēs ārsts-kardioloģijas rezidents Daiņus Gilis, ikvienam būs iespēja bez maksas noteikt cukura un holesterīna līmeni asinīs, izmērīt asinsspiedienu un pulsu. Tāpat pasākumā varēs saņemt konsultācijas par insulta riska faktoriem, simptomiem un profilaksi, kā arī rīcības plānu, kas jāievēro, ja gadījumā insulta simptomi ir pamanīti kādam tuviniekam. Pasākumā varēs uzzināt, kas notiek organismā, kad ir paaugstināts holesterīna un cukura līmenis, un kā tieši tas ir saistīts ar insulta un citiem sirds asinsvadu slimību riskiem. 

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem ik gadu aptuveni 1,1 miljons* iedzīvotāju Eiropā piedzīvo insultu (t.sk, Latvijā ik gadu ap 10 000 cilvēku). Ņemot vērā to, ka pieaug insultu skaits arī gados jauniem cilvēkiem, kā arī to, ka sabiedrība noveco un palielinās gados vecu cilvēku skaits, kas pakļauti augstam insulta riskam, tiek lēsts, ka 2025. gadā jau 1,5 miljoni iedzīvotāji cietīs no insulta. 

Pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa: “Eiropas Insulta dienas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību šai postošai slimībai, kuru teju 80% gadījumu būtu iespējams novērst, ja vien cilvēki laicīgi pārbaudītu savu veselību un rīkotos. Arī Latvijā sabiedrība arvien noveco un palielinās to cilvēku skaits, kas pakļauti insulta riskam. Lai arī biežāk no insulta cieš cilvēki gados, tas var skart arī gados jaunus cilvēkus. Tāpēc vislabākais veids, kā sevi pasargāt un būt soli priekšā insultam, ir regulāri pārbaudīt insulta riska faktorus, tostarp, asinsspiedienu, pulsu, holesterīna un cukura līmeni asinīs, kā arī ievērot veselīgu dzīvesveidu. Eiropas Insulta dienā aicinām ikvienu izmantot iespēju bez maksas veikt risku mērījumus un saņemt speciālistu konsultācijas par to, kā sevi pasargāt no insulta un citām sirds un asinsvadu saslimšanām.”

Lai būtu soli priekšā insultam:
Ø  asinsspiedienam miera stāvoklī ir jābūt zem 140/90 mmHg;
Ø  pulsam miera stāvoklī ir jābūt ritmiskam un līdz 70 sitieniem minūtē;
Ø  holesterīnam – vismaz zem 5,0 mmol/l, bet ar citiem riska faktoriem vēl zemākam;
Ø  cukura līmenim asinīs (tukšā dūšā) ir jābūt 3,3 – 6 mmol/l;
Ø  ikdienā daudz jākustās un jāēd veselīgs uzturs;
Ø  jāatmet smēķēšana un jāsamazina alkohola patēriņš;
Ø  jāizvairās no stresa.

Riska faktori, kurus nevar ietekmēt ir vecums un iedzimtība.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 13.Saeimas vēlēšanām izveidoja 115 vēlēšanu iecirkņus 44 valstīs. Viena iecirkņa – Zviedrijas pilsētā Erebrū – iekļaušana iecirkņu sarakstā tika atlikta uz vēlāku laiku, kad būs panākta vienošanās par telpām, kur iecirkni izvietot.

13.Saeimas vēlēšanu iecirkņi atradīsies Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajos Arābu Emirātos, Austrālijā, Austrijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Beļģijā, Brazīlijā, Čehijā, Dānijā, Ēģiptē, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Igaunijā, Indijā, Islandē, Itālijā, Izraēlā, Īrijā, Japānā, Jaunzēlandē, Kanādā, Kazahstānā, Korejā, Krievijā, Ķīnā, Lielbritānijā, Lietuvā, Luksemburgā, Moldovā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Somijā, Spānijā, Šveicē, Turcijā, Ukrainā, Ungārijā, Uzbekistānā, Vācijā un Zviedrijā.

Salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām pirms četriem gadiem, šogad ārvalstīs izveidoto iecirkņu skaits pieaugs par 18 iecirkņiem. Visvairāk vēlēšanu iecirkņu ārvalstīs būs Amerikas Savienotajās Valstīs – 21, Lielbritānijā – 15 un Vācijā – deviņi.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka vēlēšanu iecirkņi ierīkojami Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, kā arī tos var ierīkot citās balsošanai piemērotās telpās.
13.Saeimas vēlēšanu dienā, 6. oktobrī, vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs būs atvērti balsotājiem no plkst. 7.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika, un tajos balsot varēs ne tikai attiecīgajā valstī dzīvojošie Latvijas pilsoņi, bet arī tie Latvijas vēlētāji, kuri uz ārvalstīm būs devušies īslaicīgā darba braucienā vai ceļojumā.
Otrdien sākas prestižais Kannu kinofestivāls, ko atklāj irāņu režisora Asgara Farhadi filma "Everybody Knows", kurā galvenās lomas atveido Penelope Krusa un Havjers Bardems.

Spānijā uzņemtais psiholoģiskais trilleris sacentīsies arī par festivāla galveno balvu "Zelta palmas zars". Šī ir pirmā reize pēc sešu gadu pārtraukuma, kad filma, ar kuru tiek atklāts festivāls, arī pretendē uz tā galveno godalgu.

Farhadi 2011.gada filma "Šķiršanās" "A Separation" saņēma "Oskaru" un Berlīnes kinofestivāla "Zelta lāci", tomēr Kannu festivāla galveno balvu viņš nekad nav izcīnījis.
Tiesa gan, divas viņa nākamās lentes "The Past" (2013) un "The Salesman" ("Komivojažieris") (2016) saņēma Kannu godalgas par labāko scenāriju, kā arī labākā aktiera un aktrises godalgas.

"Everybody Knows", kurā spēlē arī Argentīnas zvaigzne Rikardo Darins, ir stāsts par kādu sievieti, kas atgriežas no Buenosairesas savā dzimtajā ciematā Spānijā ar vīru un bērniem.

45 gadus vecais Farhadi ir viens no ievērojamākajiem Irānas režisoriem, kurš savā dzimtenē un aiz tās robežām iemantojis atzinību ar spraigiem un rūpīgi izstrādātiem stāstiem.
"Everybody Knows" uz kinoekrāniem Francijā iznāks 9.maijā - dienu pēc Kannu festivāla atklāšanas.

Kannu kinofestivāls šogad norisināsies 71.reizi, un to aizēnojis strīds ar video straumēšanas kompāniju "Netflix" un seksuālās uzmākšanās skandāls, kas izcēlies ap Holivudas producentu Hārviju Vainstainu.
Šodien Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsāk meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu. Vakcīnas, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, tiks izvietotas austrumu pierobežā.

Iedzīvotājiem, pamanot vakcīnu, kas izskatās kā brūngans kubiņš, nedaudz mazāks par sērkociņu kastīti, nevajadzētu to aiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.
Vakcīna nav bīstama ne cilvēkam, ne apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu (ēsmas iekšpusē tā ir šķidra) - tā nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta. PVD aicina pieaugušos par vakcīnām informēt arī bērnus un lūgt tās nekādā gadījumā neaiztikt.

Vakcīna nav paredzēta suņiem un kaķiem, tomēr, to apēdot, dzīvnieka veselība nebūs apdraudēta.

Trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku veselību un dzīvību apdraudoša infekcijas slimība. Trakumsērgas rezervuārs dabā ir savvaļas dzīvnieki, galvenokārt - lapsas un jenotsuņi. Mājdzīvnieki, visbiežāk nevakcinēti suņi un kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais trakumsērgas profilakses pasākums ir savlaicīga dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu.
PVD izstrādāto trakumsērgas apkarošanas programmu ir apstiprinājusi un līdzfinansē Eiropas Komisija.
Latvijas lietoto auto tirgus ir pilns ar ievestām automašīnām no plašās Rietumeiropas un ievērojama daļa no tiem, ir pēc negadījumiem, ar "notītu" odometra rādījumu un aplamu informāciju par tā tehnisko stāvokli sludinājuma tekstā. Portāla autoDNA un televīzijas raidījuma Aizliegtais paņēmiens kopīgi veidotais sižets atklāj Latvijas lietoto auto plaču skarbo patiesību.

Lietotas automašīnas iegāde ir pietiekoši liels pirkums, lai akli paļautos uz pārdevēja godavārda, taču tieši tā arī notiek gana liela daļa pirkumu. Saskaņā ar apkopoto informāciju, Latvijas lietoto automašīnu tirgū par patieso nobraukumu vien tiek melots aptuveni 30% gadījumu. Taču pārdevēji slēpj arī citu būtisku informāciju, piemēram, satiksmes negadījumu vēsturi.

Kā liecina raidījuma Aizliegtais paņēmiens veidotais sižets, tad negodprātīgi auto tirgotāji izmanto pircēju lētticību un vājās auto tehniskās zināšanas. 
Raidījuma tapšanas laikā tika apkopota informāciju par vairāk nekā 150 lietotiem automobiļiem - 63 no tiem bija ar koriģētiem odometra rādījumiem, pēc avārijām, pabijuši zem ūdens vai ar citiem būtiskiem defektiem. Prieks par godīgajiem pārdevējiem, kuriem ir atbildības sajūta pret pircējiem, taču tādu ir gaužām maz," stāsta raidījums. 

Salīdzinoši jauna tendence, kas ir parādījusies sludinājumu portālos, ir nepatiesa VIN numura norādīšana, kas šobrīd tiek konstatēts 35% gadījumu. Norādot vai nepareizu VIN numuru tiek slēpta visa informācija potenciālajam pircējam, kurš vēlas padziļināti izpētīt automašīnas vēsturi.

"Cilvēkiem ir jābeidz dzīvot ilūzijās, ka Eiropas rietumos cilvēki ir bagātāki un tie pērk dārgas automašīnas, lai ar tām maz brauktu. Tur dzīvo tieši tādi paši ļaudis kā mēs, vienīgi attālumi starp darbu un mājām ir krietni lielāki, kā arī nodokļu likme ir augstāka. Līdz ar to, ar automašīnām tiek braukti ievērojami attālumi un auto resurss izmantots tam paredzētā veidā," stāsta auto eksperti.

“Zaļā josta” aicina apmeklēt Latvijas izglītības iestāžu audzēkņu darbu izstādi “Dizaina priekšmets no atjaunojamiem dabas resursiem” , kas norisināsies 16.05.2018. plkst. 13.00 Latvijas Dabas muzeja 1. stāva izstāžu zālē.

Izstādē “Dizaina priekšmets no atjaunojamiem dabas resursiem” aplūkojami labākie “Zaļā josta” rīkotā dizaina priekšmetu konkursa “Mans veltījums tīrai Latvijai” darbi, kā arī video par to tapšanas gaitu. Konkurss norisinājās 2017/2018. mācību gada laikā un kopumā konkursam pieteikti ap 1000 darbi no 38 pirmsskolas izglītības iestādēm un 70 vispārējām izglītības iestādēm.

Izstāde  būs skatāma Latvijas Dabas muzejā līdz 10.jūnijam, lai rosinātu cilvēkus smelties iedvesmu un idejas, kā daudzas lietas varam izgatavot pašu rokām, un ne vienmēr viss pērkams veikalā, it sevišķi, ja zinām, ka lieta nav nepieciešama ilglaicīgai lietošanai.
Piemēram, dažādi mācību palīglīdzekļi burtu, formu, krāsu apgūšanai, interjera priekšmeti, funkcionālas mēbeles, rotaļu piederumi, gaismas ķermeņi un citi dizaina priekšmeti, kas pašrocīgi darināti no nevajadzīga kartona.

Lai arī valsts svētki nosvinēti, Iekšlietu ministrija Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas svinību mēnesī  - tātad visu maiju - aicina iedzīvotājus apceļot pirms gada 4.maijā akcijas “Apskauj Latviju” laikā apkārt valsts robežai iestādītos 100 ozolus, tos  var atpazīt pēc tiem pievienotajām informatīvajām plāksnēm un to atrašanās vietas var aplūkot interaktīvajā kartē: apskaujlatviju.lv 

Šajā kartē ikviens iedzīvotājs ir aicināts atzīmēt arī savu šogad individuāli iestādīto ozoliņu.

Savukārt sociālo mediju lietotāji ir aicināti  līdz 31.maijam fotografēties pie Latvijas simtgades ozoliem un publicēt bildes kopā ar savu sveicienu vai novēlējumu simtgades ozola gada jubilejā. Pievienojot sveicienu, aicinām izmantot tēmturus #ApskaujLatviju, #LV100. 

Valsts simtgadei veltītie ozoli tika stādīti īpašās pašvaldību izvēlētās vietās, kurām ir vai nu vēsturiska nozīmība, vai nākotnes attīstības perspektīva. 
Vairākas pašvaldības, plānojot konkrētas teritorijas attīstību, simtgades ozolu stādīja kā simbolisku zīmi aizsākumam. Piemēram, Limbažu novadā ozols iestādīts himnas autora Baumaņu Kārļa dzimtajā vietā, savukārt Engures novadā ozols iestādīts pie Krišjāņa Valdemāra dibinātās jūrskolas, bet Saldus novada Ezeres pagastā ozolu stādīja vēsturiskajā pirmajā mazpulcēnu dārzā.
Vidzemes plānošanas reģions rīkos sarunu vakarus.
Tādi notiks vairākās pilsētas.
Pirmais notiks Valmierā 23.maijā.

Arvien trūkst audžuģimeņu, īpaši tādu, kuras spētu uzņemt vairākus bērnus no vienas ģimenes, kā arī bērnus ar īpašām vajadzībām.

Uz sarunām aicinātas jau esošas audžuģimenes, aizbildņus un adoptētājus, kuri dalīsies ar savu pieredzi.
Runāsim arī par viesģimenes statusu, kurš ir labs sākums vai iespēja tad, ja ikdienas solis neļauj uzņemt bērnu pavisam, tomēr var sniegt lielu ieguldījumu bērna izaugsmē.

Pie kafijas tases ikvienam būs iespēja uzdot sev interesējošos jautājumus, kā arī tos iesniegt iepriekš, rakstot uz naula.dannenberga@vidzeme.lv , lai sarunu laikā neaizmirstas.
Sarunu vakaru norises laikiem iespējams sekot Facebook lapās “Vidzeme iekļauj” un  “Vidzemes plānošanas reģions”. 

Šobrīd Latvijā aktīvi attīstās sociālā uzņēmējdarbība.
Tā kļūst par modernu un ilgtspējīgu sektoru, ko sekmē divi nozīmīgi fakti:

- Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā ir pieņemts Sociālā uzņēmuma likums (stājās spēkā šī gada 1.aprīlī.), kura mērķis ir veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā – gan sociālās atstumtības riska nodarbinātības, gan kopējās sabiedrības dzīves kvalitātes paaugstināšanas kontekstā.

- līdz pat 2022.gadam sociālajiem uzņēmumiem ir pieejams Labklājības ministrijas un ALTUM grantu finansējums 12 miljonu EUR apmērā. Pieteikties programmai var gan esošie, gan jaunie sociālie uzņēmumi, un tā ir laba iespēja saņemt atbalstu savas biznesa idejas uzsākšanai un attīstīšanai.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija  jeb LSUA apvieno daudz kolosālu biedru – biedrības un SIA, kas veic darbus sabiedrības labumam un mēģina mūsu pasauli padarīt gaišāku. 

Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai, nevis gūt maksimālu peļņu uzņēmuma īpašniekiem.
Sociālās uzņēmējdarbības veidi, formāti, preces, pakalpojumi var būt ļoti dažādi, sociālie uzņēmumi var būt gan lieli, gan mazi, gan starptautiski, gan lokāli, taču tos visus vieno vēlme radīt augstu sociālo pievienoto vērtību, izmantojot biznesa metodes. 

Sociālo uzņēmējdarbību definēt nav viegli - ne Eiropā, ne pasaulē nepastāv vienotas definīcijas vai vienotas izpratnes par sociālās uzņēmējdarbības precīzām robežām, bet divi galvenie kritēriji tomēr ir un paliek 1) uzņēmējdarbība 2) ar sociālu mērķi.

Pirmais, kurš jebkad definēja sociālo uzņēmējdarbību, bija Muhammads Yunus, sociālais uzņēmējs no Bangladešas, Grameen Bankas dibinātājs un Nobela miera prēmijas laureāts. Viņš forumulēja septiņus sociālās uzņēmējdarbības principus, kuru ir pamatā lielākajai daļai šobrīd Eiropā un pasaulē izmantoto sociālās uzņēmējdarbība definīciju:

Biznesa mērķis ir nevis maksimāli nopelnīt, bet novērst/risināt nabadzību vai kādu citu sociālu problēmu.
Finansiāla un ekonomiska ilgtspēja.
Investori saņem atpakaļ tikai savu ieguldījumu, bez procentiem.
Kad investīcijas ir atmaksātas, uzņēmuma peļņa tiek izmantota tālākai attīstībai un sociālās problēmas risināšanai.
Atbildīga attieksme pret vidi.
Darbaspēks saņem darba tirgum atbilstošu atalgojumu un labākus darba apstākļus.
...un dara darbu ar prieku!

Kas NAV sociālā uzņēmējdarbība?

Sociālā uzņēmējdarbība NAV tradicionālo uzņēmumu sociālā korporatīvās atbildības aktivitātes. Piemēram, bankas īstenota izglītības programma nav sociālā uzņēmējdarbība, ja vien, protams, tā netiek īstenota un veikta atsevišķa, nodalīta, finansiāli un saturiski neatkarīga uzņēmuma veidā.
Sociālā uzņēmējdarbība NAV labdarība, kad kaut kas tiek kādam atdots vai dots bez maksas, par brīvu.
Sociālā uzņēmējdarbība NAV valsts un pašvaldības sociālās palīdzības aktivitātes.

16.maijā Rīgā notiks ikgadējais, nozīmīgākais sociālās uzņēmējdarbības nozares pasākums – Sociālās uzņēmējdarbības forums 2018.
Vairāk par to var lasīt šeit 
Cilvēki, kuriem rūp sava veselība, pavasarī atrod laiku apmeklēt ādas ārstu, lai pārbaudītu dzimumzīmes un citus ādas veidojumus. Zem nosaukuma «ādas veidojums» var slēpties gan visnevainīgākā kārpiņa, gan ļaundabīgs audzējs, un mēģināt pašu spēkiem atšķirt vienu no otra nozīmē uzņemties nepamatotu risku.

«Pēdējo gadu laikā pacienti kļuvuši zinošāki un vēlas precīzu diagnostiku,» saka dermatoloģe Anita Ābelīte. «To veicinājuši gan sabiedrības izglītošanas pasākumi, gan fakts, ka diemžēl arvien biežāk dzirdam par gadījumiem, kad ar ādas vēzi saslimst jauni cilvēki.»

Dzimumzīmes parasti rodas cilvēkiem līdz 35 gadu vecumam, bet pārējie veidojumi, labdabīgi vai ļaundabīgi, vēlāk.
Visbiežāk tās ir papilomas, kārpas vai kāds no ādas vēža veidiem. Vienu konkrētu cēloni, kāpēc rodas šie veidojumi, nevar pateikt, bet mēs esam novērojuši: jo vairāk cilvēks sauļojas bērnībā un jaunībā, jo vairāk pēc 40-45 gadu vecuma viņam veidojas seborejas keratozes.
Ir arī tāds uzskats, ka pieci saules apdegumi bērnībā un jaunībā ir praktiski simtprocentīga garantija, ka pēc 50 gadu vecuma var veidoties kāds no ļaundabīgiem ādas audzējiem - varbūt ne uzreiz melanoma, bet, piemēram, bazālo šūnu vēzis - bazalioma.
Daudzu ādas veidojumu virzītājspēks ir ģenētika: ja vecākiem ir daudz šādu veidojumu, tad, iespējams, tādi varētu būt arī bērniem. Vairākums ādas vēža pacientu joprojām ir vecāki par 40 gadiem, bet reizēm melanomu un bazaliomu atklāj jau 20-30 gadu vecumā; ir bijuši gadījumi, kad to konstatē grūtniecēm, un tas ir ļoti skumji.

Citās valstīs esot populāri nofotografēt bažas izraisošo ādas veidojumu un nosūtīt speciālistam attēlu. Daktere Ābelīte šādu metodi atbalsta, sakot, ka tā noteikti būs laba pirmā palīdzība, ja cilvēks ir satraukts. Taču, pirmkārt, attēlam jābūt ļoti kvalitatīvam, lai varētu to izvērtēt, un, otrkārt, jāsaprot, ka ar to nevar aizstāt pilnvērtīgu diagnostiku ārsta kabinetā.

Ārste iesaka pirms sauļošanās note8ikti pie dermatologa pārbaudīt ādu.

Labākais laiks sauļoties ir no rīta līdz plkst. 11.00 un pēcpusdienā pēc plkst. 15.00, kad saules stari ir mazāk spēcīgi. Jāņem vērā arī to, ka UV stari nonāk līdz zemei arī mākoņainā laikā.
12. un 13. maijā "Zelta Zirga" mototrasē Ķegumā jau devīto reizi notiks pasaules čempionāta posms motokrosā "MXGP of Latvia", kas pirmo reizi 27 gadu laikā sportisti sacīkstes aizvadīs, braucot pretējā virzienā tam, kāds bijis ierasts Ķeguma trasē.

Šogad latviešu līdzjutējus pasaules čempionātā priecē Pauls Jonass, kurš startē MX2 klasē.
Lai arī prestižajā MXGP klasē šogad nestartē neviens latviešu braucējs, Ķegumā uz starta redzēsim divus latviešu braucējus - Matīsu Karro un Tomu Macuku, kuri nolēmuši iepriecināt latviešu līdzjutējus.

Tāpat īkšķus būs jātur par vēl vairākiem latviešu sportistiem. EMX 125 klasē startēs Mairis Pumpurs un Ralfs Edgars Ozoliņš, bet EMX 250 klasē starp ātrākajiem Eiropas braucējiem redzēsim Kārli Sabuli, Tomasu Šileiku, Kristeru Drevinski un Arnoldu Sniķeri.

"MXGP of Latvia" norisināsies divas dienas. Sestdien, 12. maijā, no 8:00 līdz 13:00 notiks brīvie treniņbraucieni visām četrām klasēm - EMX125, EMX250, MX2, MXGP, bet vēlāk sekos MX2 un MXGP kvalifikācija.
Sestdiena tiks noslēgta ar EMX250 klases pirmo finālbraucienu. Tikmēr svētdien, 13. maijā, Ķegumā motori sāks rūkt jau plkst. 9:45, kad savas cīņas aizvadīs EMX125 un EMX250 klases braucēji. Kulminācija visam sekos no plkst. 13:00, kad trasē dosies MX2 un MXGP klases braucēji, kuri aizvadīs pa diviem finālbraucieniem.

Atzīmējot Eiropas dienu, Eiropā un citur pasaulē tiek organizēti dažādi pasākumi visu vecumu cilvēkiem.

Eiropas dienu jeb ES dzimšanas dienu ar dažādiem pasākumiem 9.maijā atzīmē visā Eiropā, godinot Francijas ārlietu ministra Robēra Šūmana 1950.gadā izteikto ierosinājumu par Ogļu un tēraudu kopienas izveidi, kas ir ES priekštece.

Eiropas diena ir veltīta mieram un vienotībai Eiropā.
Šajā datumā tiek atzīmēta nu jau vēsturē iegājušās Šūmana deklarācijas gadadiena. Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans 1950. gadā Parīzē teica runu, kurā ierosināja Eiropā ieviest jaunu politiskās sadarbības veidu, kas padarītu karu starp Eiropas valstīm neiedomājamu.
Viņa ideja bija tāda, ka jāizveido Eiropas institūcija, kas apvienotu un pārraudzītu ogļu un tērauda ražošanu. Nebija pagājis ne gads, kad tika parakstīts līgums par tādas izveidi. Šūmana priekšlikumu uzskata par pašreizējās Eiropas Savienības pirmsākumu.

Eiropas Parlamenta birojs Latvijā sagatavojis testu “Zināji vai uzzināji?”, ar kuru var pārbaudīt un iegūt jaunas zināšanas par aktuālo Eiropas Savienībā un pilsoņu pārstāvja - Eiropas Parlamenta - darbu. Zināšanu pārbaudes testu var izmēģināt vietnē zini.europarl.lv
 
Tests ar spēļošanas elementiem sagatavots par astoņām jomām,  kuras  ES, t.sk.,  Latvijas iedzīvotāji atzinuši par, viņuprāt, nozīmīgākajām.  Tās ir arī starp Eiropas Parlamenta darba prioritātēm. Astoņas jomas ir: patērētāju aizsardzība, izaugsme, vide un klimats, Eiropas nākotne, cilvēktiesības, imigrācija, drošība un sociālā aizsardzība.
 
Testa struktūra ir vienkārša: par katru jomu tiek piedāvāti četri apgalvojumi un izvēlne, vai tas ir pareizs vai ne.
Pēc katras atbildes testa veicējs saņems vērtējumu (pareizi/nepareizi), kā arī īsu, kodolīgu skaidrojumu. Eiropas Parlamenta paveikto un plānoto katrā jomā komentē arī Latvijas eiroparlamentārieši.
Facebook Draugiem Twitter Instagram