2016. gadā mobilo datu patēriņš Latvijā turpinājis strauji augt un sasniedzis rekordlielu apjomu – 5 GB uz vienu SIM karti, nostiprinot Latvijas vietu pasaules tehnoloģiju lielvalstu starpā. Ierindojoties pasaules mobilā interneta patēriņa TOP godpilnajā 3. vietā, Latvija pērn piekāpusies vien Somijai un Taivānai.

Šis ir jau otrais gads, kad Latvijai mobilā datu patēriņa jomā izdevies apsteigt ne tikai tuvējās kaimiņvalstis - Lietuvu un Igauniju, bet arī tādus tehnoloģiju gigantus kā Zviedrija, ASV, Vācija, Japāna un Kanāda.
Salīdzinot ar 2015. gadu, pērn mobilā interneta patēriņš Latvijā audzis par trešdaļu.
To veicinājuši ne tikai neierobežota datu apjoma tarifu plāni, bet arī 4G tīkla plašais pārklājums. 

2016. gadā Latvijas iedzīvotāji mobilo internetu izmantojuši 1,5 reizes vairāk nekā Igaunijas un teju 4 reizes vairāk nekā Lietuvas iedzīvotāji.

5GB jeb vidējais 2016. gadā patērētais mobilā interneta apjoms Latvijā ik mēnesi, ļauj, piemēram, pavadīt 256 stundas Facebook vai 1000 stundas Google meklētājā/ nosūtīt 170 660 WhatsApp ziņas.
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA un tehnoloģiju uzņēmumu "Fitek" turpmākos 18 mēnešus īstenos kultūras mantojuma digitalizācijas projektu, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Bibliotēka digitalizēs vairākus miljonus laikrakstu, grāmatu un nošu lappušu, kā arī kultūras pieminekļu lietas no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas krājuma, informē LNB Digitālās bibliotēkas vadītājs Artūrs Žogla. 
Bibliotēkas un arhīvi pēdējos gados cenšas digitalizēt savus krājumus pēc iespējas visaptveroši, lai apmierinātu mūsdienu lietotāju prasības, kas arvien biežāk sagaida, ka pakalpojumi tiks nodrošināti interneta vidē viņiem ērtā laikā.

Žogla norāda, ka līdz ar šī projekta īstenošanu daudziem lasītājiem vairs nebūs vajadzības personīgi ierasties bibliotēkā, lai strādātu ar LNB laikrakstiem un grāmatām. Tiks atvieglots arī bibliotēkas darbinieku darbs, jo izdevumu fizisku nogādāšanu lasītavās varēs aizstāt ar tā paša izdevuma aplūkošanu datorā.

LNB Digitālās bibliotēkas vadītājs atzīst, ka vispieprasītākie ir laikraksti, jo tas ir unikāls materiāls, kas bieži vien pieejams vairs tikai bibliotēkās. Sevišķi plaši tie tiek izmantoti pētnieku un vēsturnieku vidē, bet ir populāri arī starp ikdienas lietotājiem un pat daiļliteratūras rakstniekiem, kas vecajos laikrakstos smeļas iedvesmu vēsturiskām ainām.

Patlaban portālu "periodika.lv" ikdienā izmanto ap 600-700 lietotāju, pavadot portālā vidēji 13 minūtes. Ik mēnesi to apmeklē lasītāji no aptuveni 50 valstīm.
Žogla informē, ka periodikas portālu plānots arvien plašāk integrēt arī izglītības procesā, piemēram, gatavojot tēmas vēstures mācību stundām.

Bibliotēku krājumu digitalizācija Latvijā notiek kopš 1994.gada. 
Eiropas Savienībā turpmāk vairs nebūs iespējams iegādāties putekļusūcējus, kuru jauda pārsniedz 900 vatus (W). 

Kā skaidro speciālisti - ieguvēji no jaunajām prasībām  būs patērētāji, jo mazāks elektroenerģijas patēriņš nozīmē arī mazāku rēķinu par elektrību. Speciālisti aprēķinājuši, ka, izvēloties energoefektīvāko putekļsūcēju klasi, gaidāmās ES izmaiņas visa putekļusūcēja mūža laikā ļaus ietaupīt līdz pat 70 eiro.

Un līdz ar to rodas jautājums - vai ar mazjaudīgākām ierīcēm būs pietiekami, lai panāktu mājās ierasto tīrības līmeni?

Gaidāmās izmaiņas neietekmēs sūkšanas kvalitāti un turpmāk tīrīšanai nebūs jāpievēršas ar divreiz lielāku sparu. Svarīgi atcerēties, ka jauda nosaka galvenokārt to, cik daudz elektrības ierīce patērē, nevis to, cik tīra būs grīda,” norāda speciālisti, skaidrojot, ka ražotāji iet līdzi laikam un izstrādā tādus gudros risinājumus, kas samazina jaudu, vienlaikus palielinot tīrīšanas efektivitāti – tās ir dažādas gaisa cirkulācijas tehnoloģijas, dažādiem grīdas segumiem piemēroti uzgaļi un citi.

Jaudas ierobežojums neattieksies uz grīdas pulētājiem, matraču tīrītājiem, rokas un ar bateriju darbināmajiem putekļsūcējiem, kā arī putekļsūcējiem-robotiem.
Lai rakstītā veidā saglabātu pēdējo desmitgažu mazos vietvārdus Latvijā, vēl tikai līdz 30. septembrim ikviens aicināts iemūžināt pašmāju vietvārdus, piedaloties “Vietvārdu talkā”.
Kopumā līdz šim brīdim Tautas vietvārdu datubāzē www.vietvardi.lv reģistrēti jau 2602 vietvārdi.

Pašreiz aizritējuši jau seši “Vietvārdu talkas” mēneši: augustā vietvārdiem bagātīgākās vietas bija Rankas pagasts (288 vietvārdi), Straupes pagasts (139 vietvārdi) un Annas pagasts (30 vietvārdi), savukārt ražīgākais talcinieks – Ingrīda Saliņa (311 vietvārdi).
Katru mēnesi līdz talkas noslēgumam tiek izziņoti čaklākie talcinieki un vietvārdiem krāšņākie novadi, kas tiks sumināti talkas noslēguma pasākumā šī gada 20. oktobrī – Vietvārdu dienā. 

Kopš pirmās vietvārdu talkas, ko aizsāka valodnieks Jānis Endzelīns, pagājuši jau simts gadu. Pēdējās desmitgadēs vietvārdu vākšana pierimusi un daudzi mazie vietvārdi – piemājas pļavu, lauku, mežu un citu ģeogrāfisku objektu nosaukumi, kuru mūžs bieži vien nepārsniedz 50 gadu slieksni, līdz ar saviem stāstiem draud izzust un tapt aizmirsti, tā arī nerodot iespēju tikt pierakstītiem. Tāpēc UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) un LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar citiem partneriem aicina Latvijas iedzīvotājus uz jaunu kopīgu “Vietvārdu talku”.

“Vietvārdu talkā” ikviens aicināts apzināt, pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietējos vietvārdus – īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu, piemēram, Zilais kalns, Velna grava, Čurkstupīte utt., kas tiek lietoti patlaban vai ir lietoti agrāk. Īpaši svarīgi ir pamanīt un neaizmirst mazos vietvārdus, kuriem neatrodas vieta kartē, bet ir būtiska nozīme, gan pētot Latvijas daudzveidīgās izloksnes un dialektus, gan vietējo vietu vēsturi un kultūru. 

Vietvārdus līdz 30. septembrim var reģistrēt Tautas vietvārdu datubāzē, kas pieejama www.vietvardi.lv. 
 Gadījumos, kad uzturlīdzekļus saņēmējs iegūst pamata, vidējo, aroda vai speciālo izglītību, būs iespējams saņemt uzturlīdzekļu izmaksas līdz 21 gada vecumam.

Faktiski šīs izmaiņas skars aptuveni 2,3 tūkstošus personas, kuras atrodas atbilstošajā vecuma grupā.

Kopš  2004.gada, kad tika ieviesta uzturlīdzekļu izmaksa, ir pastāvējusi sistēma, ka uzturlīdzekļi tiek izmaksāti līdz brīdim, kad jaunietis sasniedz 18 gadu vecumu, tādējādi radot problēmsituācijas tiem jauniešiem, kas turpina vidējo vai cita veida, izņemot augstāko, izglītību.
Itālijas policija brīdina vietējos iedzīvotājus un tūristus par lielu daudzumu viltotu monētu ar nominālu 2 eiro, kas šovasar parādījušās apgrozībā  šajā valstī, -  burtiski, pārpludinājušas to. 

Tā, piemēram, kādā Neapoles saldējuma veikalā pie tā īpašnieka atrada apmēram 900 neīstas 2 eiro monētas.

Lai nekļūtu par upuri krāpniekiem, Itālijas policija iesaka sev līdzi nēsāt visparastāko magnētu. Tas palīdzēs atšķirt īstu naudu no viltotas, jo magnēts īstu monētu pievelk klāt, bet neīsto – ne.
Līdz ar jaunā mācību gada sākumu likumsargi visā Latvijas teritorijā pastiprināti kontrolēs un uzraudzīs drošības jostu lietošanu un pareizu bērnu pārvadāšanu transportlīdzekļos.

Valsts policijas patruļas septembra sākumā uzturēsies mācību iestāžu tuvumā, tāpēc īpaša uzmanība tiks pievērsta arī atļautā braukšanas ātruma ievērošanai. Likumsargi atgādina, ka atļautais braukšanas ātrums pie mācību iestādēm ir 30 kilometri stundā.

Policija arī aicina vecākus ar bērniem jau pirms skolas sākuma izstaigāt ikdienas veicamo maršrutu un atgādināt par ceļu satiksmes noteikumiem. Tuvojoties rudenim ir svarīgi parūpēties par savu atvašu redzamību uz ceļa - gaismu atstarojošu elementu esamība skolēna apģērbā vai skolas somā ir īpaši būtiska.

Līdz ar 1.septembri palielināsies arī dažādu publisku pasākumu skaits, tāpēc policija atgādina vecākiem, ka pēc plkst.22, bērns, kurš vēl nav sasniedzis 16 gadu vecumu, nedrīkst atrasties sabiedriskā vietā bez pieaugušā uzraudzības.
No šodienas, 1.septembra, daudzbērnu ģimenes var saņemt atlaidi 20 procentu apmērā, iegādājoties arī abonementa biļeti braucienam reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos.

Iegādājoties abonementa biļeti vai biļeti vienam braucienam, daudzbērnu ģimenes locekļiem arī turpmāk būs jāuzrāda 3+ Ģimenes karte un dokuments, kas apliecina, ka konkrētais pasažieris ir tiesīgs atlaidi saņemt.

No šodienas bērni līdz 15 gadu vecumam atlaidi varēs saņemt, uzrādot ne tikai pasi vai personas apliecību jeb ID karti, bet arī skolēna apliecību. Attiecīgajiem dokumentiem jābūt līdzi arī brauciena laikā, lai to varētu uzrādīt sabiedriskā transporta kontrolierim.
Rīt Rīgas zoodārzā notiks tradicionālā bruņurupuču svēršana, šoreiz būs mūsu spēkavīra un arī aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa šajā pasākumā piedalīsies arī Kanādas bruņoto spēku pulkvežleitnants Veids Ratlands.
 
 Galapagu bruņrupučus svērs jau 17to reizi.
Te dzīvo 24 gadus vecie bruņurupuči Trīna un Čelsija. Pagājušajā vasarā viņu svars sasniedza attiecīgi 104 un 89,5 kilogramus.

Lai arī tiek rakstīts, ka pasaules apdraudēto sugu sarakstā ierakstīto Galapagu bruņrupuču mātītes sasniedz pat 135 līdz 180 kilogramu svaru, gaidīt strauju ikgadēju Trīnas un Čelsijas svara pieaugumu būtu diezgan naivi, jo, sasniedzot 80 līdz 90 kilogramus, augšana kļūst tikko manāma, vai pat iestājas svara svārstības, kā tas bija jau vērojams iepriekšējos gados, tā skaidro zoodārzā. 

Bruņrupuču svaru var ietekmēt dažādi faktori. Viens no tiem ir temperatūra - jo tā zemāka, jo mazāka bruņurupuču ēstgriba. 
Latvijas skolās pieaug pieprasījums pēc izglītības programmas "Iespējamā misija" dalībniekiem, kas, būdami katrs savas nozares speciālisti, izvēlējušies strādāt par skolotājiem. Šogad uz skolām dosies 23 jaunie "Iespējamās misijas" pedagogi. 

Lai kļūtu par "Iespējamās misijas" dalībnieku, iegūstot tiesības strādāt skolā, vispirms jāiztur liels konkurss. Parasti tikai viens no 10 pretendentiem tiek atzīts par derīgu.

Rīgas pilī šodien  vienuviet pulcējušies 23 nākamie pedagogi, kuri 1. septembrī pirmoreiz stāsies klases priekšā, lai skolēniem mācītu dabaszinības, ekonomiku, vēsturi, angļu valodu – visu, kas skolas programmā paredzēts, tikai nedaudz brīvāk un radošāk.

"Iespējamās misijas" dalībnieki, paši paralēli mācoties, strādās skolās visā Latvijā – Tukumā, Balvos, Ropažos, Jelgavā, Saulkrastos un Rīgā.


Postošās lietavas Latgalē spilgti izgaismojušas nepilnības brīdinājumu sistēmā, ko uztur Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Lai gan tika izplatīts brīdinājums par ļoti stipru lietu, tikai retais varēja nojaust, kādu postu tas nesīs labības laukiem un ceļiem.
Tas varētu likt paplašināt meteorologu iespējas brīdināt par nestandarta situācijām un postījumiem, ko pašreizējā sistēma neparedz.
Pašlaik noteikumi paredz brīdināt par plūdiem tikai upju krastos vai jūras piekrastē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards Latvijas Radio atzina, ka līdz šim nav bijis tādu precedentu, ka lietavas tik lielā mērā appludinātu laukus.

Uz jautājumu, vai lielo lietavu radītais posts Latgalē ārpus šīm teritorijām neliek domāt par izmaiņām brīdināšanas sistēmā, ministrs gan atbildēja izvairīgi: „Pašreizējā kārtība ir lietota pietiekami ilgi un pierādījusi savu efektivitāti. Ja mēs atceramies, ka bija brīdinājumi par krusu, sarkanais brīdinājums, kas bija… Es domāju, visiem šī informācija bija pieejama, arī sabiedriskajos medijos. Nu, šie patiešām ir neparedzēti dabas apstākļi. Meteoroloģija ne vienmēr to spēj noprognozēt.”

Uz norādi, ka sinoptiķi gan prognozēja lielas lietavas, viņš atbildēja: „Bet neviens neprognozēja, ka būs neiztīrītas notekas, caurtekas un meliorācijas sistēmas.”

„Skaidrs, ka meliorācijas sistēmas šobrīd ir diezgan sliktā stāvoklī, bet tas ūdens daudzums, kas nogāzās virs Latgales pagājušajā nedēļā, jebkurā gadījumā būtu radījis postījumus. Tik lielu ūdens daudzumu nevar novadīt pat vislabākās sistēmas,” saka LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis.

Viņš arī norāda, ka situācija Latgalē izgaismo trūkumus normatīvajos aktos, kas pašlaik nedod iespēju brīdināt par šādiem plūdiem: „Šāda brīdinājumu kategorija, ka applūst lauki no stiprām lietavām, vienkārši nepastāv. Un šajā situācijā ūdens līmenis upēs ceļas tikai divas, trīs, Dubnas gadījumā sasniedzot maksimumu pat tikai piecas dienas pēc lietavām un tikai tad applūst upju krasti. Bet pirms tam ūdens jau ir bijis citur – laukos, māju pagalmos, kur tas radījis plūdus. Un par šādu situāciju ne hidrologiem, ne meteorologiem nav iespēju brīdināt.”

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa atzīst, ka situācija Latgalē pierāda – jāuzlabo sadarbība ar ugunsdzēsējiem, ceļu uzturētājiem un arī lauksaimniekiem, ar kuriem meteorologi līdz šim nav sadarbojušies.
Sarunas par vajadzību uzlabot esošo brīdinājumu kritēriju sistēmu sākušās jau gada sākumā, un viens no jautājumiem ir arī visaugstākā – sarkanā – brīdinājuma ieviešana par ļoti stipru lietu. „Šobrīd mums ir tikai dzeltenā līmeņa brīdinājums, kad situācija nav ikdienišķa, bet potenciāli augsti draudi nepastāv.
Tad ir oranžā līmeņa brīdinājums, kas pasaka, ka situācija potenciāli kļūst bīstama, bet sarkanā līmeņa brīdinājuma nav. Otrs, par ko esam daudz runājuši, ka līdz ar kritēriju ieviešanu, ka ir gaidāms ļoti stiprs lietus, pasakot vārdos vai norādot intensitāti milimetros, papildus nākamajā rindkopā varētu norādīt potenciālos riskus, kas iedzīvotājiem būtu jāņem vērā,” saka Krūmiņa.

Eksperts Toms Bricis secina, ka pašlaik meteorologiem ir sasietas rokas arī attiecībā uz dažādiem citiem brīdinājumiem.
Piemēram, noteikumi neparedz oficiāli brīdināt, piemēram, par salu jūnijā, kas posta laukus un dārzus, vai apledojumu, kas plānāks par sešiem milimetriem.
Viņš aicina atļaut sinoptiķiem un meteorologiem arī izplatīt informāciju par iespējami bīstamām dabas parādībām, pat ja tās nav iekļautas oficiālo brīdinājumu kategorijās.
karaliskajās ģimenēs ir virkne oficiālu un neoficiālu noteikumu ko ievērot. Dodoties viesos uz karaļnamu, dažus der zināt.

1. Kad karaliene ir piecēlusies kājās, stāv visi!
2. Pēc karalienes pēdējā ēdiena kumosa apēšanas pārtrauc ēst visi.
Tu nedrīksti turpināt baudīt ēdienu, ja karaliene ir to beigusi darīt!
3. Karaliskās ģimenes vīrieši pieliec galvu, kamēr satiekoties sasveicinās karalisko ģimeņu sievietes.
4. Karaliskā ģimene atturas sadoties rokās.
5. Karaliskā ģimene nedrīkst vēlēt par kādu no politiskajiem spēkiem, kā arī sabiedrībā publiski paust savu viedokli par kādu no tiem.
6. Sākot oficiālās pusdienas, karaliene vienmēr sarunu sāks ar personu, kura sēž pa labi. Pēc pirmā ēdiena notiesāšanas karaliene var pagriezties arī uz otru pusi, lai patērzētu ar personu, kas sēž pie kreisās rokas.
7. Divi mantinieki nedrīkst lidot kopā.
Kad Džordžam paliks 12, viņam būs jālido atsevišķā reisā, kur nav tētis Viljams.
8. Karaliskā ģimene nedrīkst ēst gliemenes. Jo, izrādās, šīs ēdiens var būt vairāk dabiski saindēts nekā citi.
9. Pēc pulksten 18:00 cepures tiek noņemtas un iemirdzas diadēmas.
10. Neviens nedrīkst pagriezt muguru karalienei.
11. Karaliskās ģimenes sievietes, sēžot uz krēsla,
vienmēr pieklājīgi sakrusto kājas.
12. Karaliskās ģimenes sieviešu tērpos nav augstu šķēlumu un dziļu dekoltē.
13. Karaliskās ģimenes pārstāvji
tējas tasīti tur ar rādāmo pirkstu un īkšķi.
14. Karaliskā ģimene fotogrāfiem drīkst pozēt tikai ar paralēli zemei esošu zoda līniju;
15. Pēc laulības ar karalieni viņas vīram vienmēr jāiet dažus soļus aiz sievas.
Avots: portāls tvnet.lv
Šodien sākas pieteikšanās Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) šī gada trešajam kultūras projektu konkursam, kurā  var pieteikt literatūras, mūzikas un dejas mākslas, teātra mākslas, filmu mākslas, vizuālās mākslas, kultūras mantojuma, tradicionālās kultūras, dizaina un arhitektūras, kā arī starpdisciplināru mākslas nozaru projektus.

Pieteikumu iesniedzēji var pretendēt arī uz finansējumu radošam braucienam, tostarp konferencēm, meistarklasēm, festivāliem, grāmatu un filmu tirgiem, biennālēm un citiem tamlīdzīgiem pasākumiem.

Fiziskas un juridiskas personas konkursā var piedalīties ar neierobežotu projektu pieteikumu skaitu jebkurā no minētajām mākslas nozarēm, taču vienu un to pašu projekta pieteikumu var iesniegt tikai vienā nozarē.
Projektus var pieteikt līdz 22.septembrim.

Šī gada pirmajā VKKF kultūras projektu konkursā starp 626 iesniegtajiem dažādu mākslas nozaru projektiem tika sadalīti 1,57 mil  eiro, savukārt otrajā konkursā 547 projektiem tika atvēlēti 1,29 milj eiro.
Arī šogad, 10.septembrī, Rīgas kanāla starp Operas tiltiņu un Brīvības pieminekli  notiks par tradīciju kļuvušais labdarības pasākums "Pīļu skrējiens 2015", kas veltīts vīriešu veselības atbalstam.

Pagājušajā gadā labdarības akcijā tika pārdotas 390 pīlītes ar kopējo saziedoto summu 1950 eiro apmērā. Par šo naudu bezmaksas konsultācijas saņēma 103 vīrieši. Konsultācijas tika veiktas Cēsīs, Dobelē, Rēzeknē un Jēkabpilī.

Pasākuma apmeklētāji, ziedojot piecus eiro, saņems kārtas numurs, kas savukārt atbilst vienai no pīlītēm, kuras tiks laistas kanāla "Pīļu skrējienā". 
Valdība šodien nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales.

Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados un tas ilgs no šodienas līdz  30.novembrim. Ārkārtas stāvoklis lauksiamniecības sektorā izsludināts Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.
           
Valdība lēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda vadībā izveidot koordinācijas padomi lietavu un plūdu radīto seku likvidēšanai. Koordinācijas padomes sastāvā iekļauti arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, satiksmes ministrs Uldis Augulis  un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, pašvaldību pusi pārstāvot Kārsavas novada, Krāslavas novada un Rēzeknes novada domju priekšsēdētājiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz šā gada 29.septembrim būs jāizvērtē pašvaldību pieprasījumi zaudējumu kompensēšanai par nodarītiem zaudējumiem pašvaldību infrastruktūras objektiem, kā arī jāizvērtē pašvaldību iesniegtā informācija par privātajiem mājokļiem un pašvaldību sniegto atbalstu iedzīvotājiem ārkārtas situācijā.
Tāpat koordinācijas padomei tika uzdots apsekot un izvērtēt situāciju Latvijas austrumu pašvaldībās attiecīgi piedāvājot risinājumus, lai nākotnē operatīvāk risinātu ārkārtas situācijas.

Dūklavs informēja, ka lauksaimniekiem ir zināms, kādā veidā pieteikt zaudējumus elektroniski. Taču vēl nav zināmi kritēriji, pēc kādiem tiks kompensēti zaudējumi. Dūklavs atzina, ka viens no kompensācijas mehānismiem būs, ka kompensācija tiek piešķirta par ieguldījumiem uz vienu hektāru, bet netiks kompensēta plānotā neiegūtā peļņa.
1.septembrī visā Latvijā ap 19 000 pirmklasnieku uzsāks skolas gaitas. CSDD, rūpējoties par to, lai katrs pirmklasnieks ceļu satiksmei nepieciešamo zināšanu apguvi sāktu jau no pirmajām skolas dienām, dāvinās mācību grāmatu “Mans drošais ceļš kopā ar Luksoforiņu”.

Atraktīvas ilustrācijas, īsi paskaidrojoši teksti un interesanti uzdevumi palīdzēs pirmklasniekiem apgūt svarīgākos ceļu satiksmes pamatjēdzienus, gājēju uzvedības ābeci un pasažieru pienākumus personīgajos un sabiedriskajos transporta līdzekļos. Grāmatas galvenais varonis Luksoforiņš iepazīstinās mazos lasītājus ar ceļu satiksmei nepieciešamajiem drošības līdzekļiem un izskaidros bīstamas situācijas ceļu satiksmē.

Tāpat svarīgi  būtu, lai jau pirms skolas sākšanās, vecāki kopā ar bērnu izietu ceļu no mājas līdz skolai, izskaidrojot, kā ikdienā droši veikt šo ceļa posmu.
Jau tradicionāli Latvijas Pasts sadarbībā ar Latvijas vecāku organizāciju Mammamuntetiem.lv aicina apsveikt tētus, vectēvus un krusttēvus, nosūtot īpašu pastkarti Tēva dienā.
No šodienas ar savu sociālo tīklu kontu Facebook vai Twitter ielogojoties interneta vietnē http://www.nosutipastkarti.lv/, iespējams izvēlēties kādu no trīs atšķirīga dizaina pastkartēm.
Latvijas Pasts izvēlēto pastkarti bez maksas piegādās visiem precīzi norādītajiem adresātiem Latvijas teritorijā līdz Tēva dienai, ko atzīmē septembra otrajā svētdienā.

Savienojot senas tradīcijas ar mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām, pastkaršu sūtīšanas akcijas sociālajos tīklos Latvijas Pasts organizē jau vairākus gadus. Mātes dienas pastkaršu sūtīšanas akcija tiek rīkota kopš 2011.gada, savukārt Tēva dienā sūtīt bezmaksas pastkartes iespējams no 2014.gada.

Abās akcijās vērojama liela atsaucība: 2017.gada Mātes dienas pastkaršu sūtīšanas akcijā tiks nosūtīti 36 000 pastkaršu mammām visā Latvijā, savukārt tēti tiek sveikti vidēji ar 15 000 pastkaršu.

Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv iniciē un īsteno dažādus sociālos projektus. Primārie darbības mērķi ir Latvijas ģimeņu labklājības veicināšana un izglītošana, tajā skaitā dzimstības rādītāju celšana, ģimenes vērtību stiprināšana, rūpes par bērnu drošību.
Kā viena no Mammamuntetiem.lv prioritātēm ir Tēva dienas popularizēšana ar mērķi sekmēt tēva un bērna brīvā laika kopīgu pavadīšanu, kā arī sabiedrībā aktualizēt tematu par tēva nozīmi bērna dzīvē. Organizācija šogad jau piekto gadu pēc kārtas organizē Tēva dienas festivālu - 9.septembrī Vērmanes dārzā. Plašāka informācija - www.tevadiena.lv.
 26.augustā jau piekto reizi Kurzemes jūrmalā notika 5.Baltijas Baso pēdu ultramaratons, ikvienam interesentam piedāvājot iespēju pārbaudīt savus spēkus 53 km, 34 km vai 11 km distancēs.
Sacensībās notika aktīva cīņa par Latvijas labāko ultra garo distanču skrējēju, kā arī taku skriešanas reitingu. Sacensībās tika pārspēti trīs trases rekordi.

Garākajā, 53 km distances kopvērtējumā, triumfēja Uldis Kļaviņš (3:28:12), savukārt baskāju konkurencē 53 km distancē uzvaras laurus plūca Miķelis Zumbergs (3:44:44). Abi sportisti pārliecinoši laboja iepriekšējos trases rekordus. Savukārt dāmu konkurencē pirmā finišēja iepriekšējo divu gada uzvarētāja, baskāju skrējēja un trases rekorda īpašniece Līva Medne, kura pārspēja savu pērnā gadā uzstādīto trases rekordu par 15 minūtēm, finišējot ar rezultātu 4:14:17.

34 km distancē dubultuzvaru svinēja basām kājām skrienošā Grāmatnieku ģimene - vīriešu konkurencē pirmo vietu izcīnīja Jānis Grāmatnieks (2:24:38), tikmēr kā pirmā no dāmām finišēja Guna Grāmatniece (2:56:24). Arī šogad, tāpat kā pērn, vidējās distances rekordi palika nepārspēti.

Savukārt 11 km distancē kā pirmais finišēja Jānis Vītiņš (37:51), savukārt baskāju konkurencē uzvaru guva Kaspars Adijāns (38:20). Dāmu konkurences uzvarētāja Liene Allere, skrienot basām pēdām, pārspēja līdzšinējo trases rekordu par pusminūti, finišējot ar rezultātu 44:24.

Latvijas Baskāju skriešanas biedrības dibinātājs Edgars Rencis stāsta, ka Baltijas Baso pēdu ultramaratons ir pirmās skriešanas sacensības Baltijā, kuras sāka dalībniekiem piedāvāt startēt atsevišķā vērtēšanas kategorijā - skrienot basām pēdām -, tādējādi cenšoties pievērst cilvēku uzmanību dabiskai, veselīgai sportošanai un fiziskām aktivitātēm dabā. Skriešanai basām pēdām ir īpaša nozīme veselīga dzīvesveida uzturēšanā - tā tiek uzskatīta par vismazāk traumatisko, turklāt arī par visdabiskāko, visekonomiskāko un videi draudzīgāko skriešanas veidu.

Sacensību rezultāti pieejami skrējiena mājaslapā: http://bbultramarathon.com. Tāpat papildu informācija atrodama pasākuma Facebook kontā: www.facebook.com/BarefootUltra.

Latvijas Baskāju skriešanas biedrība dibināta 2012. gada 4. aprīlī ar mērķi popularizēt baskāju dzīvesveidu Latvijā, informēt sabiedrību par veselīgu dzīvesveidu, kas saistīts ar dabisku sportošanu, veicināt veselīga dzīvesveida īstenošanu plašākā sabiedrībā un kopīgiem spēkiem paplašināt baskāju skriešanas kustību. Šobrīd biedrība apvieno gandrīz 100 basās skriešanas entuziastus, kas piedalās skriešanas sacensībās gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.
Tuvojoties rudenim, apkārt vairāk sāk spietot sirseņi. Izrādās, vainīgs ne tikai rudens, bet arī tas, ka izcērtot mežus un iznīcinot vecu koku dobumus, cilvēki sirseņiem, sauktiem arī par iršiem, atņem pierastās ligzdošanas vietas.
Tāpēc lidoņi arvien biežāk iekārtojas cilvēku mājokļos – bēniņos vai saimniecības ēkās, galvenokārt koka mājās, jo sirseņi sev ligzdu būvē no trūdošas koksnes – to sairdina ar spēcīgajiem žokļiem, saslapina ar siekalām un ražo papīru. Iršu pūznis atgādina milzīgu kamolu (tas var sasniegt pat 60 centimetrus diametrā!), kas satīts no brūnpelēkām papīra strēmelēm.

– Pūznim varētu uzliet karstu ūdeni, jo tā iespējams izšķīdināt sirseņu mājvietu, kas darināta no papīram līdzīgas masas. Taču šādai akcijai ir divi mīnusi – var saniknot kaimiņus un tie traucētājam var mesties virsū, kā arī, bagātīgi lejot ūdeni, radīt kaitējumu mājas sienām, – skaidro Latvijas Dabas muzeja entomologs Jānis Dreimanis.
Viņš spriež, ka konkrētajā gadījumā sirseņu eju varētu aizsist ar tapu vai kā citādi noblīvēt, taču tūdaļ piemetina, ka koka tapa tiem nav šķērslis, pēc kāda laika ar saviem žokļiem būs to sagrauzuši vai arī ierīkos skreju citā vietā.

Ja, paraujot nost dēļus, var ieraudzīt pūzni, tam var uzpūst kādu no lapseņu un iršu apkarošanai paredzētajiem insekticīdiem.
Ja pūznis ir viegli pieejams, to var iedabūt maisā un nogremdēt ūdens tilpē. Pie šiem darbiem entomologs iesaka ķerties vakarā, kad sirseņi ir mierīgāki.

Pavisam drīz – septembra beigās, oktobra sākumā – sirseņi aizies bojā paši, dzīva paliks tikai apaugļotā mātīte, saukta par karalieni. Tā meklēs slēptuvi zem nokaltušas mizas, zemsedzē, bēniņu čukurā vai citur, kur ērtāk pārziemot, pārējiem sirseņiem (tēviņiem, strādniecēm, neapaugļotajām mātītēm) šāds instinkts nepiemīt, – stāsta entomologs.
Maija sākumā karaliene pamostas. Atradusi piemērotu vietu, viena pati būvē ligzdas pamatus – 40 – 50 šūniņu, kurās iedēj pa vienai oliņai. Pēc 4 – 5 dienām izšķiļas mazi kāpuriņi. Drīz tie iekūņojas, no kūniņām izšķiļas pirmās strādnieces – neapaugļotās irsenes. Tās turpina pūžņa būvi. Jauno ligzdu irši parasti veido tajā pašā vietā, bet nekad vecajā pūznī, zina teikt kukaiņu speciālists. 

Protams, sirseņu pūžņa likvidēšanas akciju var uzticēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistiem, jo tiem ir gan nepieciešamais ekipējums, gan zināšanas un iemaņas, kā to darīt. Jāzvana 112, jāizstāsta, kas par problēmu, un tad dežurējošais darbinieks savienos ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta reģionālo nodaļu. Glābēji aizvāc tikai tos pūžņus, kuri tik tiešām apdraud cilvēkus.
Var sazināties arī ar kādu no grauzēju un insektu iznīcināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz profesionālu palīdzību. maksa par šādu pakalpojumu svārstās ap 35 eiro. 

Pašu spēkiem noņemot pūzni:

• jābūt piemērotam apģērbam, lai pēc iespējas mazāk būtu atsegtas ķermeņa daļas, kur sirsenis vai lapsene var iedzelt. Ieteicams uzģērbt kreklu ar garām piedurknēm un vairākus džemperus, tāpat vairākas garās bikses, noteikti jāuzvelk zeķes, cimdi un cepure (ideāli, ja tā ir bitenieka galvassega ar sietu);
• jāievēro, ka sirseņu un lapseņu spieti ir dzīvībai bīstami, tāpēc, ja ir šaubas par saviem spēkiem, jāmeklē speciālistu palīdzība. Nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt pūzni, ja ir paaugstināta jutība pret lapseņu un sirseņu dzēlieniem;
• pie pūžņa iznīdēšanas nevajadzētu ķerties klāt, ja sirseņu māja atrodas tik augstu, ka tai var piekļūt tikai pa trepēm. Iesācējam tad kāpelēšana, pūžņa apstrāde un sirseņu atgaiņāšana var izrādīties pārāk smags uzdevums;
• salīdzinājumā ar lapsenēm un sirseņiem bites ir mazāk agresīvas, turklāt – ļoti noderīgas, tāpēc to pūžņus nevajadzētu iznīcināt, bet gan pārnest uz citu vietu.
Avots: la.lv

Latvijas bobsleja izlase pēc vispusīgas izvērtēšanas nepiedalīsies oktobra beigās treniņnedēļā olimpiskajā Phjončhanas trasē, jo noderīgāk būs testēt tehniku tuvāk mājām, to Latvijas Radio pastāstīja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis. Viņš atzina, ka viens otrs speciālists par to varbūt šausmināsies, tomēr treneris ir pārliecināts, ko no tālās ceļošanas nebūs samērojamas atdeves.

Rudenī Latvijas bobslejisti iemēģinās kamanas Siguldā un Lilehammerē.
Katram pilotam būs divas vai trīs kamanas, kas būs jāpārbauda, bet, sūtot tehniku uz Dienvidkoreju, tiktu zaudētas vairākas nedēļas.


Pagaidām nav zināms, ar kādu tehniku Latvijas bobslejisti februārī startēs ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā. Ja kāds bobslejā pašlaik teiktu, ka zina, ar kurām kamanām brauks olimpiskajās spēlēs, tā būs tukša muldēšana, ar sev ierasto vieglo ironiju pasmējās Prūsis.
Latviešiem ir vienošanās ar austriešu ražotāju, kas iepriekšējā olimpiādē gatavoja kamanas Krievijai, bet tagad piedāvājis variantu arī Prūša pārraudzītajiem bobslejistiem. "Nav lēts prieks, bet futbolā vai hokejā tā būtu viduvēja leģionāra alga," potenciālās izmaksas iezīmēja treneris.

Par savu nākotni pēc olimpiskajām spēlēm treneris pašlaik nedomā.
Prūsis gan pieļauj, ka 12 gadi bez pauzes Latvijas izlases vadībā varētu būt par daudz, jo iepriekš karjerā ārzemēs ir piedzīvojis grūtu sākumu, toties guvis ļoti vērtīgu pieredzi.

Pašlaik Latvijas izlase ir pirmā gatavošanās posma vidū. Uz olimpisko startu potenciāli pretendē 14-15 bobslejisti, kuru uzvārdus Prūsis nesteidz nosaukt. Sacensībās maksimāli varētu startēt 12 sportisti, bet trenerim nav pašmērķis visu duci aizvest uz Phjončhanu.

Avots: lsm.lv
Par drošības jautājumiem vecākiem ar bērniem jārunā, īpaši svarīgi tas ir laikā, kad mainās bērna ikdiena - sākoties vai beidzoties skolas brīvlaikam, mainoties gadalaikiem un līdz ar to bērnu fiziskām aktivitātēm, mainot dzīvesvietu un saistībā ar citām izmaiņām. 

 “Centrs Dardzedze” sniedz dažus padomus attiecībā uz bērnu drošību. 

Bērnus līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atstāt bez uzraudzības

Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka bērnam Latvijā līdz septiņu gadu vecumā vienmēr jābūt vecāku vai personas, kas nav jaunāka par 13 gadiem, uzraudzībā.
Tāpēc, ja redzat pirmsskolas bērnu, kurš klaiņo apkārt viens, vajadzētu pavērot, vai tuvumā ir kāds, kurš viņu pieskata, painteresēties, kurp bērns dodas un, ja pieskatītāja tuvumā nav un nevaram ar viņu sazināties, vajadzētu izsaukt policiju. Nekur prom svešu bērnu nevajadzētu vest.

Bērni jāradina pie patstāvības

Arī pēc septiņu gadu vecuma sasniegšanas katrā ģimenē ir jāizvērtē individuāli, kad bērnu var sākt laist vienu uz skolu, pulciņiem, vai rotaļāties ar draugiem pagalmā. Lai šī pāreja būtu sekmīga, svarīgi jau kopš dzimšanas atbilstoši viņa vecumam attīstīt bērnā spējas sevi nomierināt stresa situācijās, parūpēties par sevi – atslēgt un aizslēgt durvis, pagatavot vienkāršu maltīti, apkopt sevi, nodarbināt sevi patstāvīgi, nemeklējot rotaļbiedrus, un lūgt palīdzību, kad nepieciešams.
Būtiski ir radināt bērnu pie patstāvības, taču tas jādara pakāpeniski un arī šeit talkā var nākt tehnoloģijas – piemēram, ja bērns tiek atstāts viens, tad svarīgi regulāri sazvanīties un ļaut bērnam zvanīt vecākiem.

Jāuzsver komunikācijas nozīme

Pirms radināt bērnu pie patstāvības, ar viņu ir jāpārrunā vairāki būtiski ar savstarpējo komunikāciju saistīti jautājumi.
Pirmkārt, ir jāvienojas, ka, ja bērns kaut kur dodas, viņam par to ir jāinformē vecāki.
Otrkārt, bērnam ir jāiemāca, kā sazināties ar vecākiem, vecvecākiem vai citiem ģimenei uzticamiem cilvēkiem.
Treškārt, ar bērnu ir jāpārrunā, kādās situācijās jāsazinās ar tuviniekiem un kādās var un vajag zvanīt uz vienoto palīdzības dienestu numuru 112. 

Jārunā, kā rīkoties riskantās vai “bailīgās” situācijās

Lai kā vecākiem gribētos domāt, ka viss būs kārtībā, bērnam noteikti ir jāzina, kā rīkoties, ja kaut kas iet greizi. Noteikti jāizskaidro, ko darīt un pie kā vērsties, ja mājās noticis kas nelāgs, vai ja kļūst bail vai noticis kas slikts uz ielas.
Piemēram, jāpastāsta, ka bērnam nevajadzētu slēpties vai bēgt uz nomaļām vietām, bet gan doties tur, kur ir daudz cilvēku, izstāstīt, kas noticis un saukt pēc palīdzības. Iepriekš vara pārrunāt ar bērnu, kas varētu būt drošie cilvēki - piemēram, policists, apsargs, pārdevējs vai ģimene ar bērniem.
Bērnam pavisam noteikti jāiemāca pateikt “Nē!”, kas īpaši svarīgi ir situācijās, kad kāds svešs vai arī pazīstams cilvēks liek darīt ko bīstamu, nevēlamu un nepatīkamu. Lai šo prasmi trenētu, vecākiem arī ikdienā vajadzētu cienīt bērna tiesības izteikt savu, no vecākiem atšķirīgu, viedokli.

Avots: lsm.lv
Šodien lielā daļā Eiropas un arī Latvijā tiek atzīmēta staļinisma un nacisma upuru atceres diena. Tāpat Šodien aprit 78 gadi, kopš Maskavā tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, 
kura  oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. Pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju -  PSRS un Vācijas interešu sfērās.
Tāpat šodien  tiek pieminēta arī "Baltijas ceļa" 28.gadadiena.

Todien, 7 vakarā apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km  garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas (Tallinu, Rīgu un Viļņu). Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. 
Ideja par publisku protesta akciju esot ierosinājis viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem Edgars Savisārs.

Akcijas dalībniekiem tika organizēti autobusi, katra lauku rajona iedzīvotājiem bija plānots veidot cilvēku ķēdi noteiktā ceļa posmā. Akcija tika koordinēta ar radio palīdzību.

2009. gada  akcija Baltijas ceļš tika  iekļauta  UNESCO "Pasaules atmiņu"  mantojuma sarakstā, un  no Baltijas ceļa formas ir iedvesmojušās arī citas tautas cīņā par savu neatkarību.
Baltijas ceļš  deva grūdienu demokrātiskām kustībām arī citviet pasaulē. 
Tāpat pirms 4 gadiem Simtiem tūkstošiem kataloņu  sadevās  rokās, veidojot 400 kilometru garu dzīvo ķēdi, lai tādējādi atzīmētu Katalonijas Nacionālo dienu un demonstrētu savu vēlmi atdalīties no Spānijas.

Pērn  leģendāro Baltijas ceļa fragmentu  filmēja  topošās Simtgades filmas "Paradīze 89" veidotāji, , pulcējot apmēram 700 masu skatu dalībniekus, kuri ar savu klātbūtni radīja iespēju nofilmēt epizodes ar lielāko masu skatu dalībnieku skaitu Latvijas jauno laiku kino vēsturē.

Vēl šodien agri no rīta no Latvijas Nacionālās bibliotekas uz Latvijas kaimiņvalstīm – Igauniju, Lietuvu un Somiju – ceļojumu sāka 3 kūkas.

Šī ir Latvijas Institūta rīkotā akcija, lai iepriecinātu kaimiņvalstis, kuras tāpat kā Latvija – svin savas simtgades.  Kūkas ceļos pa vēsturisko Baltijas ceļu.

Baltijas ceļa atcerē dažādās Latvijas vietās rekonstruēs vēsturisko neatkarības maršrutu, no rokas rokā nododot speciāli gatavotas mājas kūkas, kas ceļos uz Igauniju, Lietuvu un arī Somiju. 
Latvijas Institūta vadītāja Aiva Rozenberga stāsta, ka kūkas sveiciena ceļojums parāda, ka esam vienoti ne tikai grūtos, bet arī priecīgos brīžos.

Vakarā kūkas nonāks no tautas pie tautas Lietuvas pilsētā Biržos, kur noritēs Baltijas ceļa atceres pasākumi. Otru piecu kilogramu kūku ievedīs Igaunijas Ungur ciemā, bet Somijā, Helsinkos Latvijas kūka nonāks pāris dienas vēlāk.

Baltijas ceļa kūkas radījusi Liene Zemīte. Tā ir klasiskā mājas kūku recepte ar upeņu ievārījumu, tā esot cepta pēc  īpašas receptes, kurai varētu būt ap simts gadiem.
Tā nākusi no Valmieras puses, kā stāsta Liene – tad viņas vecmāmiņa šo kūku kādreiz ir taisījusi. Liene gan to ir savā stilā uzlabojusi, noņemot sviesta daudzumu un cukuru.

Katrai kūkai virsū veidots sveiciens attiecīgās valsts valodā. Kūku ceļojums pa vēsturisko Baltijas ceļa maršrutu tiks iemūžināts video. 

20. septembrī pirmo reizi notiks globāla labdarības akcija ar nosaukumu "Give A Home", kuras ietvaros visā pasaulē būs klausāmi koncerti bēgļu atbalstam. Labdarības akcija apvienos mūziķus, bēgļus un vietējos iedzīvotājus vairāk kā 300 koncertos vismaz 60 dažādās pasaules valstīs.

Koncertā Rīgā dalību apstiprinājušas grupas "Instrumenti" un "The Sound Poets", kā arī projekts "Mesa".

Akciju organizē pasaulē lielākā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" sadarbībā ar starptautisko koncertu sēriju "Sofar Sounds", kas 2009. gadā radusies Londonā. "Sofar Sounds" ietvaros vairāk kā 350 pilsētās visā pasaulē, tai skaitā Rīgā, regulāri tiek rīkoti slepeni koncerti intīmā vidē - cilvēku viesistabās un citās radošās telpās.
Koncertu norises vietu klausītāji, kas iepriekš pieteikušies, uzzina tikai dienu pirms to norises.

Koncertos bēgļu atbalstam  citur pasaulē uzstāsies tādi pasaulslaveni mākslinieki, kā "Moby", Džesija Veira (Jessie Ware), "The Naked And Famous", Laura Mvula, Eds Šīrans (Ed Sheeran), "The National", "Hot Chip", "Daughter", Toms Odels, "Hozier" un daudzi citi.

Uz koncerta biļetēm Rīgā var pieteikties pasākuma mājaslapā.
Piesakoties koncerta apmeklēšanai, cilvēkiem ir iespēja ziedot kādu naudas summu labdarības akcijas ietvaros. Pieteikšanās ir atvērta līdz 10. septembrim, kad tiks izlozēti tie cilvēki, kuri katrs iegūs divas biļetes uz pasākumu. Pasākuma norises vieta ir slepena un tās adrese tiks izsūtīta laimīgajiem biļešu ieguvējiem pāris dienas pirms pasākuma.
Visa saziedotā nauda tiks nodota "Amnesty International", lai atbalstītu organizācijas kampaņu "I Welcome" bēgļu krīzes jautājumu risināšanai.
Sestdien  visā Latvijā notiks Senā uguns nakts, kad saulrieta laikā pirms plkst. 20.30 Baltijas jūras krastā ikviens tiek aicināts iedegt ugunskuru, simbolizējot apņemšanos rūpēties par Baltijas jūru un vienlaicīgi atvadīties no vasaras. Senā uguns nakts visās valstīs ap Baltijas jūru notiks vienlaicīgi.

Akcijā var piedalīties ikviens - tam piemērotā un atļautā vietā iekurt ugunskuru un kopā pavadīt vakaru Baltijas jūras krastā.
Pie ugunskuriem cilvēki aicināti izteikt savus solījumus jūrai, lasīt dzeju, dziedāt, iet rotaļās vai vienkārši vērot ugunskuru un jūru. Seno ugunskuru nakts pasākumi norisināsies visā Latvijas piekrastē.

Senās uguns nakts tradīcija atdzima 1992.gadā Somijas pilsētā Turku, kas drīz vien guva lielu atsaucību arī citās Baltijas jūras valstīs - Igaunijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā un citviet. Latvijā šī akcija jau vairāk nekā desmit gadus tiek atzīmēta Rojā un Pāvilostā.
Nākamgad, Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros Senā uguns nakts tiks atzīmēta īpaši - vairākās vietās jūras piekrastē uzstāsies jauniešu orķestri un līdz ar Seno uguns nakti turpināsies kampaņa „Mana jūra”, lai valstij simtgadē dāvinātu tīru piekrasti visā 500 kilometru garumā.

Ikviens savu ugunskura vietu aicināts atzīmēt virtuālā kartē www.senasuguns.lv/. Papildus ievadi savu kontaktinformāciju, raksturo savu jūrmalā notiekošo pasākumu, atbildi uz dažiem jautājumiem un tūlīt pēc tam Tu un visi pārējie ieraudzīs Tavu ugunskuru kartē.


SENĀS UGUNS NAKTS PASĀKUMI 2017

Pāvilostā 
9.30 Tenisa turnīrs Pāvilostas Tenisa kortā 
11.00 Sakas upes regate ”Pāvilostas asaka”
16.00 Radošās darbnīcas pie TIC 
20.30 Ugunskuru iedegšana pludmalē. Uguns skulptūra. Par muzikālo noskaņu rūpēsies "Suitu dūdenieki"
22.00 Zaļumballe – muzikantu saiets Upesmuižas parkā

Ventspilī 
21.00 Staldzenes pludmalē muzicēs Ventspils jauktais koris “Līvzeme”, dziesminieks Varis Vētra. Pasākuma apmeklētāji aicināti ņemt līdzi sveces un iedegt tās kopā ar citiem.
Engurē pie Dienvidu mola
20.30 Senās uguns nakts godināšanas pasākums ar dziesminieka Ērika Loka, radošās apvienības “Bulciņa” un deju grupas “Reda” piedalīšanos. Vakara noslēgumā uguns šovs.

Saulkrastos 
Senās uguns nakts un VI Saulkrastu folkloras kopu festivāls “Pa saulei”, kas noritēs ar devīzi “Kalnā kāpu lūkoties, kas ar manu tēvu zemi”.
11.00 kultūras namā “Zvejniekciems" (Atpūtas iela 1b) seno līvu deju meistarklase kopā ar Daci Circeni                                                  
13.00 Festivāla “Pa saulei” atklāšana kultūras namā “Zvejniekciems” 
15.00, 16.15 un 17.30 Saulkrastos festivāla dalībnieku – folkloras kopu - ielu koncerti
18.30 no Saulkrastu domes ēkas (Raiņa iela 8) līdz Saules laukumam (Ainažu iela 13 b) festivāla dalībnieku svētku gājiens
19.00 Saules laukumā festivāla noslēguma koncerts
20.30 Senās uguns nakts uguns rituāls un latviešu danču vakars pie Jūras parka

Dundagā
Senās uguns nakts un stafetes skrējiens "Sirdspuksti jūrai"

Mērsragā 
18.00 Izstādes “Mans Tautastērps” atklāšana Mērsraga Tautas namā, tikšanās ar
vietējo dzejnieci Daci Sadaku
Turpinājumā pie jūras pasākumu kuplinās mūziķis Jānis Starpcāns, kā arī
gaidāms Uguns šovs no FireSpirit

Rojā
20.00 Rojas pludmalē koncertē Normunds Pauniņš un Ivars Makstnieks, pasākuma noslēgumā uguns skulptūras aizdegšana

Skultē
20.00 Senās uguns nakts pasākums Skultes jūrmalā, Vārzās

Liepājā
21.00 Liepājas pludmalē pie pieminekļa bojā gājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem koncertē Raimonds Tiguls

Orientierists Jānis Krūmiņš un piedzīvojumu sacensību eksperts Andris Ansabergs 19.augustā triumfēja 15.pasaules čempionātā rogainingā, kas pirmo reizi risinājās Latvijā.

Absolūtajā vērtējumā pašmāju rogaineri aizņēma visu goda pjedestālu, atstājot 26 valstu pārstāvju aiz godalgotā trijnieka.

Pasaules čempionāta norise Rāznā vērtējama kā gada notikums tautas sportā, jo 41 procenti no teju 1000 dalībniekiem pārstāvēja Latviju un gaidot zīmīgo notikumu, pēdējos gados rogaininga sacensības vairojās kā sēnes pēc lietus. Strauji plaukstošais sporta veids ir piemērots visiem vecumiem, tāpēc medaļas Rāznas ezera apkaimes pļavās, purvos un mežos neizpalika ne sievietēm, ne senioriem.

Rogainings ir sporta veids, kurā 24 stundu laikā, pārvietojoties apvidū, jāsavāc pēc iespējas vairāk dažādas vērtības punktu.
Uzvar komanda, kura skrienot uz nākamo kontrolpunktu, patērē vismazāk laika.

Jānis Krūmiņš un Andris Ansabergs savai komandai bija devuši asociatīvu nosaukumu “Straightforward”, kura viens no tulkojumiem ir “taisni uz priekšu”. Komandas darbs un pieredze ļāva savākt 427 punktus no 575 iespējamajiem, kuri bija izvietoti 100 kontrolpunktos.

Jelgavnieks Jānis Krūmiņš nedēļu pirms starta pamanījās pārbaudīt savus spēkus Valmieras orientēšanās čempionātā, kur piekāpās tikai alūksnietim Edgaram Bertukam. Savukārt Andris Ansabergs ceļā uz čempiona titulu rogainingā paspējis ne reizi vien kāpt uz gada pjedestāla pasaules līmeņa piedzīvojumu sacensībās un ir viens no labākajiem Latvijas taku skrējējiem.

Šī sporta veida dzimtene ir Austrālija, tāpēc pirmajos piecos čempionātos uzvaras tika tikai austrāliešiem. Piecas uzvaras ir arī Jaunzēlandes pārstāvjiem, tostarp pērn Austrālijā izcīnītās zelta medaļas. Trīs uzvaras ir Igaunijas sportistu kontos, divas Somijai, pa vienai ASV, Krievijai un tagad arī Latvijai.

Rāznas pusē rīkotais rogainings pārspēja visus 14 iepriekšējos pasaules čempionātus arī dalībnieku un komandu skaita ziņā, 428 komandās startēja 902 rogaineri, kamēr līdzšinējais rekords bija 374 komandas aizpērn, kad labākie sporta veida pārstāvji tikās Somijas Lapzemē.

Nākamās rogaininga sacensības Latvijā būs īsākas par klasiskajām 24 stundām. Tuvākās ir:
“Kuiteņa maldonis” 2.septembrī Sedā (6/3h),
tradicionālais Pierīgas “Tautas rogainings” 17.septembrī Baldonē (8/4h),
Marienburgas zelta rudens rogainings 15.oktobrī Alūksnē (6/4h),
Jūrmalas rogainings 28.oktobrī (6/3h),
Brīvības rogainings 11.novembrī Kolkā (6/4/3h),
masveidīgais Rīgas rudens rogainings 18.novembrī (6/4/2h) un
un ierastā Ziemassvētku izvēle Dobeles pusē (4h).

Daļa pasaules čempionāta dalībnieku, protams, nespēja sagaidīt nākamās sacensības un, negulējuši vairāk nekā diennakti, devās no Latgali uz Lucavsalu Rīgā, kur galvaspilsētas svētku programmā bija iekļautas piedzīvojumu sprinta sacensības “xRace”.
Valsts simtgadē Sigulda uzņems pasaules čempionātu orientēšanās sportā, taču tur būs ļauts piedalīties tikai elites sportistiem.

Avots: Matīss Vecvagaris
Tieši šobrīd fotogrāfijas piedzīvo savus ziedu laikus – no mākslas tās kļuvusi arī par informācija avotu, ar ko diendienā sociālajos tīklos dalīties ne tikai ar draugiem un paziņām, bet arī svešiniekiem visā pasaulē.

Par godu 19. augustam, kad tiek atzīmēta Pasaules fotogrāfijas diena, apkopoti daži interesanti fakti par fotogrāfijām.


Vecākajai zināmajai fotogrāfijai 190 gadi

Pasaulē vecākā fotogrāfija uzņemta 1826. vai 1827. gadā. Tās autors ir franču izgudrotājs Žozefs Nikefors Nīpss un tajā redzamais skats no izgudrotāja mājas Burgundijā. Bildē ir ļoti slikti saskatāmi objekti, un tās tapšanai bija nepieciešamas 8 stundas. Un tikai pēc 10 gadiem šai zinātnei izdevās progresēt – izgudrotājs Luidži Dagers radīja fotoattēlu plāksni, kas bildi attēloja ne tikai labākā kvalitātē, bet arī panāca, ka tās tapšanai nepieciešama pusotra stunda.


Attēls, ko redzējuši visi

Vienai no pasaulē populārākajām fotogrāfijām dots nosaukums “Bliss” jeb “Svētlaime” un to, šķiet, redzējis ikviens, kuram kaut reizi datorā nācies strādāt ar Windows XP operētājsistēmu. Fotogrāfija ar zaļo kalnu un zilajās debesīs redzamajiem spalvu un gubu mākoņiem ir šīs operētājsistēmas noklusējuma darbvirsmas fons. Tās autors ir National Geographic fotogrāfs Čārlzs Orīrs, kurš to uzņēma 1996. gadā Kalifornijā, dodoties ciemos pie savas draudzenes. Ainava uzņemta ar vidējā izmēra filmiņas formāta fotokameru, un tās autors pilnībā noliedz kritiku, ka tās krāsu un gaismu efekti panākti ar fotogrāfiju apstrādes programmas palīdzību. 


Katrs pats – profesionāls fotogrāfs

Pateicoties mobilajām tehnoloģijām un to plašajām iespējām, mūsdienās katrs pats var uzņemt savai gaumei un būtībai atbilstošus fotoattēlus. To apliecina arī tas, ka kopš 2010. gada 16. jūlija, kad pirmo reizi Instagram tika publicēta pirmā fotogrāfija, kopējais fotoattēlu skaits šajā sociālajā tīklā sasniedzis 40 miljardus. Par vēlmi bildes padarīt unikālas un vēl skaistākas liecina arī pētījumā noskaidrotais fakts, ka teju 60% sieviešu nofotografēto bildi pirms publicēšanas sociālajos tīklos rediģē.


Mirkļu tveršanas rekordi

Tiek lēsts, ka mūsdienās katras divas minūtes pasaulē uzņemto fotogrāfiju skaits ir vienāds ar visu bilžu uzņemto daudzumu 19. gadsimtā. Tā, piemēram, sociālajā tīklā Facebook ik dienas tiek publicēti 350 miljoni fotouzņēmumu, savukārt Instagram dienas laikā lietotāji vidēji augšupielādē vairāk nekā 80 miljonus attēlu.

Aprēķināts arī, ka jaunieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem dzīves laikā uzņem vismaz 25 tūkstošus fotogrāfiju. Tā dēļ gan nācies “ciest” mājdzīvniekiem – bilžu uzņemšanas dēļ viņiem nedēļā tiek veltīts par vienu stundu mazāk laika.


Pasaulē dārgākā fotogrāfija – melnbalta

Par dārgāko fotogrāfijas šedevru pasaulē tiek uzskatīta austrāliešu fotogrāfa Petera Liko veidotais “Fantoms”. Šī melnbaltā fotogrāfija ar tajā redzamo Arizonas kanjonu pirms trim gadiem tika izsolīta par 6.5 miljoniem dolāru. Ir aprēķināts, ka 10 pasaulē dārgāko fotogrāfiju kopējā vērtība ir ap 31.5 miljoniem dolāru.
Latvijas iedzīvotājiem mīļākie ir zilie (32%) un zaļie (28%) krāsu toņi – noskaidrots Samsung  veiktajā aptaujā. 

Patika pret zilo un zaļo krāsu vīriešiem un sievietēm Latvijā ir vienāda, taču būtiski tā atšķiras latviešu un cittautiešu starpā. Ja Latvijā dzīvojošie cittautieši zilo par savu iecienītāko nosauc nedaudz vairāk kā 40% gadījumu, tad latvieši – vien 28%. Apgriezta situācija ir ar zaļo krāsu.
 
Krāsu terapeite un psiholoģe Elizabete Ozola min vairākus iemeslus Latvijas iedzīvotāju labpatikai pret zaļo un zilo krāsu. “Latvijas daba ir bagāta ar šīm krāsām, esam mežu un ezeru zeme, turklāt atrodamies pie jūras. Šī iemesla dēļ arī zilā un zaļā jeb jūra, upe un mežs vēsturiski ir bijuši simboli iztikai un fiziskajai izdzīvošanai,” stāsta E.Ozola.
 
Viņa piebilst – tā kā mūsu valsts iedzīvotāji pēc uzvedības modeļa un rakstura iezīmēm ir vairāk atturīgi, intraverti, vēsi, tad loģiska ir arī patika pret melanholiskajiem zilajiem un harmoniskajiem zaļajiem toņiem. Krāsu terapeite min, ka papildu faktors simpātijām pret šīm krāsām varētu būt meklējams tajā, ka tās palīdz atslābināties un nomierināties straujajā ikdienā.
 
No vairāk nekā 100 dažādām krāsām Latvijas iedzīvotāji kā sev mīļākās nosaukuši arī rozā un sarkanās krāsas.

Arī Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji kā savu mīļāko krāsu paletē nosauc tieši zilo.
Lietuvā tai seko zaļā, melnā, sarkanā un dzeltenā krāsa, savukārt Igaunijā topa otro vietu ieņēmusi melnā krāsa, aiz sevis atstājot zaļo un violeto. 
No šodienas uz četriem gadiem apklusīs viens no atpazīstamākajiem Lielbritānijas simboliem – Londonas Bigbena zvans.
Paredzēts, ka šodien tas vēl iezvanīs pusdienlaiku, un tad sāksies vērienīgi rekonstrukcijas darbi.

Tiesa, vairāki politiķi pauduši neapmierinātību par ieceri Bigbenu apklusināt pilnībā, un parlamentā spriedīs, vai var rast citus risinājumus. Pārskatīt plānus mudina arī premjere Terēza Meja.  

Bigbens vairāk nekā pusotru gadsimtu teju bez pārtraukuma zvanījis katru stundas ceturksni.
Šajā laikā tā zvans vairākkārt ir bijis apklusis, taču pašreizējais restaurācijas projekts pulkstenim būs ilgākais klusuma periods – līdz 2021.gadam.
Paredzēts, ka zvans skanēs tikai par godu lieliem notikumiem, piemēram, Vecgada vakarā.

Bigbena galvenais 14 tonnas smagais 120 decibelu zvans un četri mazākie jāapklusina, lai pasargātu strādnieku dzirdi.


Vispopulārākie pašvaldību vadītāju vārdi ir Jānis un Aivars, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotā informācija.
Latvijas pašvaldību vadītāju vidū ir astoņi Jāņi un astoņi Aivari.

Tālāk seko četri Andri, četri Andreji, četri Gunti un trīs Māri. Pašvaldību vadībā ir arī divi Agri, divi Aigari, divi Daiņi, divi Edgari, divi Guntari, divi Ginti, divi Juri, divi Mārtiņi un divi Uldi.
Sieviešu vidū gan ir tikai divas vārdamāsas Daces un divas Vijas.

119 ievēlēto domju priekšsēdētāju vidū ir 90 vīriešu un 29 sievietes.

"Vīrišķīgākā" pašvaldība, kurā ievēlēta tikai viena deputāte ir sieviete, ir Kokneses novads.
Pa divām sievietēm domē ir Jēkabpils, Rēzeknes, Valmieras, Aglonas, Cēsu, Durbes, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Kārsavas, Ķeguma, Limbažu, Madonas, Mērsraga, Naukšēnu, Pārgaujas, Pāvilostas, Strenču, Vārkavas un Ventspils novadā.

Savukārt "sievišķīgākās" pašvaldības, kurās ievēlēts vairāk sieviešu nekā vīriešu, ir Aknīstes, Alojas, Baltinavas, Brocēnu, Ērgļu, Lielvārdes, Lubānas, Ludzas, Neretas, Priekules, Priekuļu, Rundāles, Salas, Salacgrīvas, Tērvetes, Vecpiebalgas, Vecumu un Viļānu novads.

No politiskajām partijām un to apvienībām visās Latvijas pašvaldībās kopā visvairāk deputātu vietu - 166 - ieguvusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. 
157 deputātu vietas pašvaldībās ieguvusi Zaļo un zemnieku savienība un 145 vietas - Latvijas Zemnieku savienība.

Kopumā pašvaldībās ir ievēlēti 1614 deputāti.

ASV Gaisa spēku kaujas brigādes "Fēnikss" vienības helikopteri šodien no plkst.16 līdz 18 Latvijas gaisa telpā, virzienā no Lielvārdes uz Dobeli un atpakaļ, veiks zemos lidojumus.

Tāpat ASV un Latvijas Gaisa spēku helikopteru lidojumi Latvijas gaisa telpā notiks arī diennakts tumšajā laikā –no šodienas līdz svētdienai , virzienā no Lielvārdes uz Dobeli, Skrundu un Liepāju.
Zemie lidojumi ir nepieciešami, lai uzturētu un stiprinātu vienības kaujas spējas un militāro gaisa kuģu pilotu profesionālo kvalifikāciju.

Par zemo lidojumu norisi Aizsardzības Ministrija jau ir informējusi tās pašvaldības, virs kuru teritorijas atrodas zemo lidojumu zonas. Jāpiemin, ka Militāro  gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.
Facebook Draugiem Twitter Instagram