Ierasts, ka dzimšanas dienā jubilārs nopūš svecītes un ievēlas vēlēšanos.

Pētnieki noskaidrojuši, cik daudz baktēriju ar siekalu starpniecību nokļūst uz dzimšanas dienas tortes, kad jubilārs tai nopūš svecītes, raksta TVnet.lv.

Kā liecina jauns pētījums uz tortes, kurai kāds ir nopūtis svecītes, ir par  1400 % vairāk baktēriju, nekā uz tortes, kurai svecītes nav pūstas.

Lai noskaidrotu baktēriju daudzumu, zinātnieki lika pētījuma dalībniekiem pūst uz īpaši eksperimenta vajadzībām izgatavotas tortes un svecītēm.

Pirms eksperimenta tā dalībnieki mielojās ar picu, lai simulētu dzimšanas dienas pasākuma norisi un sasniegtu realitātei atbilstošus rezultātus.

Eksperimentu  atkārtojot vairākas reizes, atklājās, ka baktēriju daudzums, kas nokļūst uz tortes pēc svecīšu nopūšanas, ir atkarīgs no attiecīgā cilvēka veselības stāvokļa.

Lai arī baktēriju daudzums, kas nokļūst uz tortes, ir ārkārtīgi liels, tomēr pētnieki atgādina, ka, ja cilvēks nav nopietni slims, tad lielākā daļa baktēriju cilvēka mutē ir nekaitīgas.
Strauji samazinās to pensionāru pirktspēja, kuri pensionējušies laika posmā pirms 1996. gada, un tādu Latvijā ir lielākais vairums - 65%. Viņiem jāiztiek vien ar pensiju līdz 300 eiro mēnesī.

Kā vēsta laikraksts «Latvijas Avīze», kaut arī vidējā pensija pēdējo 20 gadu laikā augusi vairāk nekā piecas reizes, ķīlnieku lomā palikuši tie, kas pensionējās «nepareizajā» laikā pirms 1996. gada un neilgi pēc tam, viņiem ikgadējās indeksācijas rezultātā pensijas pieaug ļoti nelielā apmēŗā.

Nabadzības risks pensionāru vidū palielinās un pensionāru pirktspēja stipri atpaliek no strādājošo pirktspējas, atzīst Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš.

Statistika rāda, ka pērn vidējā vecuma pensija bija 279,59 eiro, kamēr 2016. gadā no jauna piešķirto pensiju vidējais apmērs bija 313 eiro.

Pēc VSAA sniegtās informācijas, šā gada pirmajos piecos mēnešos piešķirtas divas vecuma pensijas aptuveni 3,5 tūkstošu eiro apmērā, divas – 2,7 tūkstošu eiro apmērā, kā arī viena aptuveni 2,6 tūkstošu eiro apmērā. Tās ir lielākās šogad piešķirtās pensijas, 2016. gadā lielākā piešķirtā pensija bija 6000 eiro. 

Bet kopumā piešķirtā rekordpensija ir 19,2 tūkstoši eiro. 
Šodien  Latvijā pastiprināsies  vējš, kas būs spēcīgs visu nedēļas nogali, izraisot lielus viļņus Baltijas jūras piekrastē Kurzemē, viļņu augstums sasniegs divus metrus. 

Brāzmainā vēja dēļ piekrastē var veidoties arī peldēšanai bīstamas straumes, šādos laika apstākļos no peldēšanās jūrā vajadzētu atturēties.
Pirmdienas  vakarā uzreiz pēc saulrieta Latvijā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums.

Maksimālās fāzes brīdis būs plkst.21.20. Līdz ar to aptumsuma novērošanu sarežģīs gaišās debesis, kā arī Mēness nelielais augstums virs horizonta.
Nedaudz labāki apstākļi aptumsuma novērošanai būs Latvijas austrumu daļā. 
Aptumsumu būs iespējams novērot, ja debesis neaizklās mākoņi.

Lai arī Mēness aptumsumi nav reti sastopama astronomiska parādība (pasaulē tie notiek vidēji 2-3 reizes gadā), ne visi ir novērojami Eiropā. Nākamās iespējas novērot pilnu Mēness aptumsumu Latvijā būs nākamā gadā - 31.janvārī un 27.jūnijā.
Lai novērotu Mēness aptumsumu, nav nepieciešams speciāls aprīkojums. To iespējams novērot ar neapbruņotu aci.

Jau pēc divām nedēļām 21. augustā Klusā okeāna austrumos, vairākos ASV štatos un Atlantijas okeānā būs novērojams pilns Saules aptumsums, kura novērošanai ASV ir notikusi gatavošanās vairāku gadu garumā.
Tiek prognozēts, ka uz šī aptumsuma novērošanu dažādos ASV štatos varētu ierasties līdz pat astoņiem miljoniem tūristu.

Latvijā tuvākais pilnais Saules aptumsums Latvijā būs novērojams tikai 2142.gadā. Savukārt līdz tuvākajam daļējam Saules aptumsumam, kas būs novērojams arī Latvijā, vēl jāgaida nepilni četri gadi. 
Jau septīto vasaru Valmieras Pilsdrupu estrādē valmierieši un pilsētas viesi var apmeklēt brīvdabas teātra izrādes. 

10. augustā plkst. 21.00 Valmieras Pilsdrupu estrādē uz brīvdabas izrādi „Centrifūga” aicina Brantu amatierteātris (režisore Gita Skadiņa). Gunāra Priedes lugas „Centrifūga” darbība risinās 1944.gada rudenī Kurzemē. Kara centrifūgā griežas cilvēku likteņi, nešķirojot politisko pārliecību, tautību... Vienuviet mājās, kurās saimnieko latviešu saimniece Irma, satiekas lībiete, baltkrievs, krieviete, ukrainis, vācietis. Bēgļu gaitas, vāciešu aviācijas uzbrukumi, krievu karagūstekņu glābšana un mīlestība. Kā saglabāt cilvēcību, griežoties kara centrifūgā? Un vai to vispār var izdarīt, nenesot upuri? Un kurš uzvarēja šajā karā? 

17. augustā plkst. 19.00 uz improvizācijas teātra vakaru ielūdz improvizatoru apvienība „ĀrprāTS” no Rīgas. 

Vasaras brīvdabas izrāžu ciklu 24. augusta vakarā plkst.19.00 ar izrādi „Ļaunais gars” noslēgs Kauguru pagasta amatierteātris „Vīzija” (režisors Oskars Morozovs). „Cīruļos”, kur saimnieko Jānis, ir gruntīga dzīvošana – rudzi stāv kā mūris, uz miežu un auzu tīrumiem prieks skatīties, viss ir pie vietas, un saime dzīvo priekā un saticībā. Taču kādu dienu „Cīruļos” ienāk ļaunais gars – saimnieces Annas prēmijas biļete vinnē 75 tūkstošus rubļu, kas dzīvi „Cīruļu” mājā sagriež ar kājām gaisā. „Ja gribi redzēt cilvēka īsto seju - iedod viņam naudu un varu!”, vēsta tautas paruna. Kā ar šiem pārbaudījumiem tiek galā „Cīruļu” mājas ļaudis? To noskaidrosiet, klātienē dzīvojot līdzi Kauguru pagasta amatierteātra „Vīzija” izrādes “Ļaunais gars”, kas tapusi pēc Blaumaņa lugas motīviem, varoņiem.
Izrādē „Ļaunais gars” tēlus izdzīvo Aija Dubova, Atis Birzleja, Līga Vaite, Jolanta Pinkule, Dainis Trēziņš, Dainis Plasis, Dainis Muhins vai Gvido Vilnis Krūmiņš, Inita Miglava vai Mārīte Muhina, Inga Miruškina, Aina Saleniece, Raita Tutina. Izrādes režisors un scenogrāfs - Oskars Morozovs. Izrādē skan Anitas Morozovas izvēlēta latviešu komponistu klasiskā mūzika. Režisora asistente: Zaiga Stīpiņa. Tehniskais direktors: Alfrēds Stīpiņš.

Izrāžu apmeklējums bez ieejas maksas. Jāpiebilst, ka lietus gadījumā izrādes notiks Valmieras Kultūras centrā.
Brīvdabas izrāžu norisi finansiāli atbalsta Valmieras pilsētas pašvaldība, organizē Valmieras Kultūras centrs.
Lai rakstītā veidā saglabātu pēdējo desmitgažu mazos vietvārdus Latvijā, vēl tikai līdz 30. septembrim ikviens aicināts iemūžināt pašmāju vietvārdus un iesaistīties pavasarī izsludinātajā “Vietvārdu talka”.

Tautas vietvārdu datubāzē ikviens aicināts reģistrēt savas apkaimes vietvārdus – mājvārdus un dažādus āru vārdus, piemēram, miestu, dīķu, zvejvietu, pļavu, pilskalnu, alu, akmeņu, kapu, koku un citus mazāk zināmus vietvārdus.  

Katru mēnesi līdz talkas noslēgumam tiek izziņoti čaklākie talcinieki un vietvārdiem krāšņākie novadi, kas tiks sumināti talkas noslēguma pasākumā šī gada 20. oktobrī – Vietvārdu dienā.
Pašreiz aizritējuši jau pieci “Vietvārdu talkas” mēneši: jūlijā vietvārdiem raženākā vieta bija Viesatu pagasts, savukārt čaklākais talcinieks - Sandra Šteina. Kopumā līdz šim brīdim Tautas vietvārdu datubāzē www.vietvardi.lv reģistrēti jau 1828 vietvārdi.

Kopš pirmās vietvārdu talkas, ko aizsāka valodnieks Jānis Endzelīns, pagājuši jau simts gadu.
Pēdējās desmitgadēs vietvārdu vākšana pierimusi un daudzi mazie vietvārdi – piemājas pļavu, lauku, mežu un citu ģeogrāfisku objektu nosaukumi, kuru mūžs bieži vien nepārsniedz 50 gadu slieksni, līdz ar saviem stāstiem draud izzust un tapt aizmirsti, tā arī nerodot iespēju tikt pierakstītiem.
Tāpēc UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) un LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar citiem partneriem aicina Latvijas iedzīvotājus uz jaunu kopīgu “Vietvārdu talku”.

“Vietvārdu talkā” ikviens aicināts apzināt, pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietējos vietvārdus – īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu, piemēram, Zilais kalns, Velna grava, Čurkstupīte utt., kas tiek lietoti patlaban vai ir lietoti agrāk. Īpaši svarīgi ir pamanīt un neaizmirst mazos vietvārdus, kuriem neatrodas vieta kartē, bet ir būtiska nozīme, gan pētot Latvijas daudzveidīgās izloksnes un dialektus, gan vietējo vietu vēsturi un kultūru. 

Vietvārdus līdz 30. septembrim var reģistrēt Tautas vietvārdu datubāzē, kas pieejama www.vietvardi.lv. 
Valmieras pilsētas svētku svinībās ikviens viesis tika aicināts izbaudīt aklā randiņa burvību, piedaloties Valmieras novada fonda Jauniešu ideju laboratorijas (VNF JIL) labdarības akcijā “Aklais randiņš ar grāmatu”.
Tās laikā svinību dalībnieki varēja ienākt romantiskajā teltī un izvēlēties, iespējams, sev jaunu mīļāko grāmatu tikai pēc tās citāta un žanra, nemaz neredzot grāmatas vāku.

Labdarības akcijā tika pārdotas vairāk nekā 100 grāmatas, tā piesaistot jauniešu idejām 405 eiro.

Iegūtie līdzekļi nonāks VNF JIL projektu konkursa “Jaunieši dod iespēju jauniešiem” krājkasītē, lai jau pavasarī tiktu izmantoti vairāku jauniešu idejas realizēšanai Valmierā un apkārtējos novados.

Līdz šim, pateicoties JIL atbalstam, Valmieras bērnudārzos ir uzstādītas kukaiņu mājiņas, izveidota skatuve Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas teātra uzvedumiem, radīti atpūtas stūrīši Mazsalacas vidusskolā un Rencēnu pamatskolā, izkrāsota autobusu pietura Naukšēnos un īstenotas citas jauniešu idejas. 

Ikdienā VNF JIL aicina jauniešus būt aktīviem savas pilsētas un novada iedzīvotājiem un nodarbojas ar finanšu piesaisti, lai dotu iespēju jauniešiem īstenot savus projektus.
Līdz šim jau organizēti astoņi projektu konkursi jauniešiem, kuros īstenotas vairāk nekā 30 idejas.
Ik gadu Latvijā netiek pārstrādāti vai nenonāk poligonos 275 tūkstoši kubikmetri atkritumu. Tie tiek izmesti apkārtējā vidē – mežos, ceļmalās, ūdenstilpnēs vai aprakti. Šāds atkritumu daudzums ir līdzvērtīgs Gaismas pils izmēriem, liecina Latvijas Zaļā punkta infografikā apkopotie dati.

Atkritumu sadalīšanās laiks dabiskā vidē variē no pāris nedēļām līdz pat 800 gadiem vai «mūžīgai dzīvei» vidē. Tā, piemēram, papīra salvetes sadalās divu līdz četru nedēļu laikā, kokvilnas apģērbs – viena līdz piecu mēnešu laikā, kamēr cigaretes filtri un plastmasas maisiņi var sadalīties vairāku desmitu gadu garumā. Vēl sliktāk ir ar autiņbiksītēm un makšķerauklām, kas, izmestas dabā, tur arī paliek vismaz piecu gadsimtu garumā. Plastmasas pudeles dabiskā vidē sadalās aptuveni 500 gados. Savukārt stikla pudeles un burkas dabā vispār nesadalās, bet ilgākā laika periodā nodilst.

Zaļais punkts iesaka Trīs vienkāršus principus, kas jāievēro ikvienam :
Pirmkārt, atkritumi vienmēr jāizmet tiem paredzētajos konteineros. 
Otrkārt, atkritumi ikdienā jāšķiro, lai tos pēc iespējas vairāk varētu pārstrādāt.
Treškārt – jāiepērkas saprātīgi, tādējādi radot mazāk atkritumus, un jācenšas lietas izmantot atkārtoti.

Lai Latvijas daba būtu brīva no atkritumiem, svarīgi apvienot spēkus, un informēt par novēroto dabas piesārņojumu, lai to varētu novērst. Visērtāk to var izdarīt, izmantojot mobilo lietotni «Vides SOS».
Profesionālās izglītības iestādēs visā Latvijā līdz augusta beigām turpinās dokumentu pieņemšana Jauniešu garantijas izglītības programmās, kurās bez maksas var iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju tikai viena gada laikā. Jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri nestrādā, var pieteikties mācībām, izvēloties kādu no 34 profesijām, kas izraudzītas sadarbībā ar darba devējiem.  

Īsā laikā iegūst profesiju un darbu

Līdz šim Jauniešu garantijas diplomus ieguvuši jau gandrīz 5000 absolventu, bet vairāk nekā 1600 jauniešu turpina mācības. Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) veiktā absolventu aptauja liecina, ka pusgadu pēc izlaiduma ap 75% jauno speciālistu strādā, un gandrīz puse no viņiem to dara mācību laikā apgūtajā profesijā. 
Kopš 2014. gada, kad Jauniešu garantijā tika uzņemti pirmie audzēkņi viena un pusotra gada izglītības programmās, nemainīgi populārāko profesiju klāsta augšgalā pēc uzņemto jauniešu skaita ir tieši viena gada laikā apgūstamās profesijas. Vispopulārākās ir pavārs, lietvedis, frizieris un konditors. Viengadīgo profesiju desmitniekā ir arī apdares darbu strādnieks un tehniķis, metinātājs, autoatslēdznieks, vizāžists un dārzkopis. 

Absolventi pieprasīti darba tirgū

Jauniešu garantijas profesijas katru gadu tiek izvēlētas sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm, tāpēc to absolventi ir gaidīti darba tirgū un, labi sevi pierādot jau prakses laikā, saņem darba piedāvājumu. Arī ārpus populārāko profesiju klāsta ir specialitātes, kurās uzņēmēji šobrīd meklē jaunas darba rokas. 
Masīvā koka mēbeļu ražošanas uzņēmums “Avoti SWF” cieši sadarbojas ar ražotnei tuvumā esošo Valmieras tehnikuma Rankas struktūrvienību, kas sagatavo galdniekus Jauniešu garantijas programmā. Uzņēmumam, kurš savu produkciju eksportē un kura panākumu pamatā ir ilggadēja mēbeļu ražošana arī globālajam mazumtirdzniecības tīklam IKEA, nepieciešami profesionāli izglītoti darbinieki ar diplomu. 
SIA “Avoti SWF” vadītājs Uldis Misiņš skaidro: “Uzņēmums strauji attīstās un mums jau ir vairāk nekā 400 darbinieku. Būvējam jaunas rūpnīcas un iepērkam ražošanas iekārtas, tāpēc mums nepieciešami ne tikai jauni darbinieki, bet varam viņiem arī piedāvāt iespējas specializēties un profesionāli augt. Ar Jauniešu garantijas izglītības programmu esam apmierināti, un šogad pēc kvalifikācijas prakses uzņēmumā ir 19 kvalificēti darbinieki.”  

Jaunieši novērtē praksi un karjeras iespējas

Arī paši jaunieši atzīst, ka darba atrašana nav problēma, ja vien apgūtā profesija ir īstā un patīk. Kristaps Leitāns, kurš Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā apguva metinātāja profesiju, jau kvalifikācijas prakses laikā saņēma vairākus darba piedāvājumus. 
“Metinātāja darbs ir ļoti interesants un šobrīd darba tirgū ārkārtīgi pieprasīts. Kamēr attīstīsies būvniecība, arī metinātāja darbs būs nepieciešams. Darbs šajā nozarē ir labi atalgots, ir iespējas augt un attīstīties, tāpēc esmu apmierināts, ka ieguvu diplomu un labu darbu pieprasītā specialitātē,” pieredzē dalās K. Leitāns, kurš šobrīd strādā starptautiskā metālapstrādes uzņēmumā “Eko El” Ogres novadā.  
Bieži vien mācību izvēli nosaka izglītības programmas priekšrocības. Piemēram, Vladislavs Voitāns, kurš Rēzeknes tehnikumā ieguva konditora profesiju, bet pirms tam bija mēģinājis vairākas reizes studēt, bija izlēmis, ka turpmāk grib apgūt praktiskas mācības. 
“Mācību laikā bija iespēja piedalīties karjeras atbalsta pasākumos. Kopā ar kursabiedriem viesojāmies konditorejas fabrikā Daugavpilī, savukārt otrajā semestrī, kad jau daudz vairāk gatavojām dažādus desertus, mūsu tehnikumā notika profesionālā meistarklase. Ar tās vadītāju starpniecību atradu praksi Rīgā, kurā turpinu strādāt arī pēc mācību pabeigšanas,” gandarīts V. Voitāns, kurš pašlaik ir konditors Āgenskalna kafejnīcā “Kairi”, Rīgā. 

Par programmu Jauniešu garantija

Lai apgūtu profesiju Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmās, jaunietim jābūt vecumā no 17 līdz 29 gadiem ar pamatskolas, vispārējo vidējo vai vidējo profesionālo izglītību. Jaunietis nevar strādāt algotu darbu, būt pašnodarbināts vai atrasties bērnu kopšanas atvaļinājumā, vienlaikus esot darba attiecībās. Tomēr pieteikties mācībām var arī vakarskolu audzēkņi un ikviens, kurš iegūst vidējo izglītību tālmācībā vai studē nepilna laika studiju programmās augstskolās. 
Mācības Jauniešu garantijā ļauj saņemt stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī, ja jaunietis ir sekmīgs un nav neattaisnotu kavējumu, kā arī nepieciešamos mācību līdzekļus, apmaksātu dienesta viesnīcu un karjeras atbalsta pasākumus. Mācības ietver 15 nedēļu ilgu kvalifikācijas praksi, kuras laikā tiek apmaksāti ceļa izdevumi un naktsmītne, ja nepieciešams. 

Dokumentus izvēlētajā profesionālās izglītības iestādē var iesniegt līdz augusta beigām. Ar visām Jauniešu garantijas profesijām, izglītības iestādēm, uzņemšanas noteikumiem un priekšrocībām var iepazīties VIAA mājaslapā: www.viaa.gov.lv/jauniesugarantija.
Šogad "Zemes pārtērēšanas diena", jeb diena, līdz kurai cilvēce konkrētajā gadā iztērējusi tik daudz resursus, cik Zeme spēj atražot gada laikā, sasniegta šodien, 2.augustā , ziņo organizācija "Greenpeace International".

Organizācijas pārstāvji norāda, ka kopš 70. gadiem, kad aizsākās šīs dienas atzīmēšana, tā pienāk aizvien agrāk. Tas nozīmē, ka cilvēce aizvien aktīvāk tērē planētas resursus, ievērojami pārsniedzot tās spējas dabīgi atražot mūsu iztērēto.

"2017. gadā vēl ir pieci mēneši, bet mēs jau esam iztērējuši tik daudz Zemes resursu, cik nepieciešams, lai planēta mūs uzturētu veselu gadu," teikts organizācijas izplatītā paziņojumā. 

Lai labotu cilvēces kļūdu un samazinātu resursu pārtēriņu, šogad "Greenpeace" aicina atteikties no plastmasas karotīšu lietošanas, to vietā daudzkārt izmantojot parastās. 
Organizācijas pārstāvji skaidro, ka patēriņa domāšanas mainīšana jāsāk ar mazumu, un atteikšanās no tāda šķietama nieka kā plastmasas karotītes palīdzēs atteikties arī no citiem liekiem priekšmetiem, kuru ražošana piesārņo vidi.

Salīdzinājumam "Zemes pārtērēšanas dienu" datumi iepriekš:

1987. gadā - 19. decembris
1990. gadā - 7. decembris
2000. gadā - 1. novembris
2010. gadā - 21. augusts
2016.gadā - 8.augustā
Šodien Jēkabpils reģionālajā slimnīcā sākas labdarības akcijas “Dzīvo vesels”.
Labdarības akcijas laikā  Jēkabpilī vienkopus pulcēsies ārsti un medicīnas personāls, lai bez maksas strādātu sabiedrības labā t.i. sniegtu konsultācijas un nodrošinātu nepieciešamās ķirurģiskās manipulācijas Jēkabpils pilsētā un apkārtējos novados dzīvojošiem pensionāriem, invalīdiem, politiski represētām personām. 

Šogad atsaucoties labdarības akcijas “Dzīvo vesels” iniciatora traumatologa– ortopēda Kaspara Ūdra aicinājumam ārsti- traumatologi- Dmitrijs Kirejevs, Aigars Vugulis, Aldis Šperliņš un pats Kaspars Ūdris– sniegs konsultācijas 120 pacientiem- pensionāriem, invalīdiem, politiski represētām personām- ar muguras, plecu, ceļu, plaukstu un elkoņu locītavu problēmām. Savu dalību akcijas norisē ir apstiprinājusi podoloģe Anete Meinarte, kas konsultēs 120 pacientus ar kāju, pēdu problēmām.
Lai arī pēdējos gados ir vērojama tendence samazināties kopējam ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaitam, tomēr Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija.

2016. gadā Latvijā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem notikuši 5,5 ugunsgrēki un gājuši bojā 4,4 cilvēki, kas ir divreiz  vairāk nekā vidēji citās valstīs, liecina jaunākie Starptautiskās Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu asociācijas Statistikas centra dati.

Kā liecina atbildīgo valsts dienestu uzkrātā informācija, tad vairāk nekā puse no Latvijā reģistrētām ugunsnelaimēm notiek dēļ neuzmanīgas apiešanās ar uguni, 2016. gadā tas bija iespējamais cēlonis 60,8 % gadījumos.
ASV tehnoloģiju milzis "Facebook" slēdzis divu  robotu darbu, jo tie sazinājušies šifrētā, kompānijas darbiniekiem nesaprotamā valodā.

"Facebook" mākslīgā intelekta pētījuma laboratorijas  pētnieki atklāja, ka divi zinātnieku radīti sarunu roboti – Bobs un Alise – novirzījušies no programmētāju radītā koda un izveidojuši paši savu komunikācijas formu.
Bobs Alisei sacījis: "Es varu varu es es pilnīgi viss cits", uz ko viņa partnere atbildējusi: "Bumbām ir nulle man man man man man man man man".

Lai gan šis teksts izskatās pēc vienkāršu kļūdu savirknējuma, eksperti norāda, ka Boba un Alises saruna, visticamāk, ir runas ātrai pierakstīšanai piemērota vienkāršota burtu sistēma, kurā izmanto īpašas rakstzīmes un saīsinājumus.

Abi  roboti tika radīti ar mērķi, lai tie spētu sarunāties gan ar datorizētām sistēmām, gan cilvēkiem, spējot tiem piedāvāt dažādu pakalpojumu rezervācijas un, piemēram, rekomendācijas restorānu izvēlē.

"Facebook" notikušo atteicies komentēt.
Uzbekistānā vakar, kad valsts augstskolās notika iestājeksāmeni, nedarbojas mobilais internets un nebija iespējams sūtīt īsziņas.

Mobilo sakaru operatoru mājaslapās bija lasāmi paziņojumi, ka profilaktisko darbu dēļ šie pakalpojumi nav pieejami.

Savukārt anonīms avots Uzbekistānas varas struktūrās teica, ka "profilakse" ir saistīta ar to, ka valsts augstskolās notiek iestājeksāmeni. Šādi atbildīgie centās izvairīties no krāpšanās mēģinājumiem eksāmenu laikā.
Ik gadu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) steidzas palīgā cilvēkiem, kuri ir nomaldījušies mežā.
Salīdzinot ar visa gada rādītājiem, vasaras mēnešos mežā apmaldījušos cilvēku skaits ir vislielākais, kas ir skaidrojams ar to, ka vasaras mēnešos cilvēki dodas mežā, lai sēņotu un ogotu, bet aizmirst par savu drošību.
Lai došanās mežā nebeigtos ar apmaldīšanos, pamatīgu izbīli vai pat veselības un dzīvības apdraudējumu, VUGD aicina iedzīvotājus ņemt vērā vairākus drošības ieteikumus!

2016.gadā pagājušajā gadā ugunsdzēsēji glābēji izglāba 70 mežos vai purvos apmaldījušos cilvēkus, bet VUGD palīdzība bija nepieciešama jau 24 cilvēkiem, kuri bija apmaldījušies. Iemesli, kādēļ cilvēki apmaldas ir dažādi – kāds aizraujas ar sēņošanu un ogošanu un nepamana, kur aizgājis, bet cits uzticas ierīcēm, kuras izlādējas vai sēņo sev nepazīstamās vietās. 

Lai neapmaldītos mežā, negūtu pamatīgu izbīli vai pat veselības un dzīvības apdraudējumu, VUGD aicina iedzīvotājus ņemt vērā šādus vienkāršus ieteikumus:

• pirms došanās mežā, informējiet savus piederīgos par to, kurā vietā plānojat sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad plānojat atgriezties no meža;
• ģērbjoties piedomājiet ne tikai par to, kā pasargāt sevi no ērcēm un čūskām, bet arī par to, lai glābējiem būtu vieglāk Jūs ieraudzīt, tāpēc apģērbam un galvassegai izvēlieties spilgtas un košas krāsas;
• ja iespējams, nedodieties mežā viens pats;
• neaizmirstiet līdzi paņemt personu apliecinošu dokumentu vai vismaz lapiņu ar uzrakstītu vārdu, dzīvesvietas adresi un kāda piederīgā telefona numuru. Neaizmirstiet paņemt līdzi pilnībā uzlādētu mobilo telefonu;
• neaizmirstiet par savu veselību – paņemiet līdzi pirmās palīdzības piederumus (tie neaizņems daudz vietas, bet būs ļoti noderīgi situācijās, ja kaut kas atgadīsies). Kā arī, ja ikdienā ir jālieto kāds medikaments, tad pārliecinieties, ka tas ir paņemts līdzi;
• paņemiet līdzi ūdens pudeli un šokolādi, jo tie apmaldīšanās gadījumā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju;
• paņemiet līdzi kabatas lukturīti, jo tas tumsā ne tikai palīdzēs nekrist panikā, bet arī palīdzēs glābējiem Jūs ātrāk atrast. Tāpat noderēs arī svilpīte un kompass, ar kuriem vajadzības gadījumā varēsiet norādīt savu atrašanās vietu un sekojot norādēm izkļūt no meža;
• ierodoties mežā palūkojieties visapkārt – dzelzceļš, ceļi, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā. Pievēršot uzmanību apkārt esošajām lietām un objektiem Jūs apmaldīšanās gadījumā palīdzēsiet glābējiem saprast kā esat pārvietojušies pa mežu un, kur Jūs atrodaties;
• esot mežā sekojiet līdzi laikam un nepalieciet mežā līdz tumsai, jo tad atrast izeju no sveša meža būs praktiski neiespējami;
• ja saprotat, ka esat apmaldījies un paša spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, nekrītiet panikā! Panika kļūs par Jūsu ļaunāko ienaidnieku, jo stresa situācijā nespēsiet objektīvi novērtēt radušos situāciju. Apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad uzsāciet atpakaļceļu. Nemēģiniet sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, jo tādējādi Jūs varat ieiet mežā vēl dziļāk;
• centieties saklausīt, kas Jums apkārt atrodas – ja tuvumā atrodas šoseja, ceļš vai dzīvojamā māja, tad nekautrējieties doties uz turieni un pajautāt pareizo virzienu līdzcilvēkiem.

Līdzīgi padomi noderēs gadījumos, ja esat apmaldījies purvā – meklējot atpakaļceļu rūpīgi pārbaudiet ik vietu, kur plānojat spert soli un vislabāk to ir darīt ar garāka koka palīdzību. Ja tomēr iekrītat purvā vai akacī, tad tikai mierīgas un apdomātas darbības palīdzēs Jums izglābties.
Strauji un haotiski vicinot rokas un kājas Jūs tikai vēl dziļāk iestigsiet purvā vai iegrimsiet akacī. Tāpēc šādos gadījumos mēģiniet atrast jebko, aiz kā Jūs varētu pieturēties vai aizķerties un lēnām izvilkt sevi ārā.

Ja saprotat, ka pašu spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, tad nekavējoties zvaniet glābējiem pa tālruni 112 un nosauciet tiem pēc iespējas konkrētākus orientierus – kurā vietā iegājāt mežā, cik ilgi uzturaties mežā, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus esat šķērsojis vai, kam esat pagājis garām.
Atcerieties, ka jebkurš sīkums var palīdzēt glābējiem Jūs atrast!
Ja var spriest pēc abonementu skaita, tad noteikti.

Zviedrijas kompānija "Spotify"  paziņoja, ka tai tagad ir 60 miljoni maksas abonentu, un tagad "Spotify" abonentu skaita ziņā vairāk nekā divkārt pārspēj tuvāko konkurentu "Apple Music", kas jūnija sākumā lepojās ar 27 miljoniem abonentu.

"Apple Music" savu abonentu skaita pieaugumu tomēr sasniedzis ļoti strauji, jo ASV tehnoloģiju gigants "Apple" izveidoja šo servisu tikai pirms diviem gadiem. "Spotify", kas sāka darboties 2008.gadā.

Nākamais "Spotify" konkurents ir Parīzē bāzētā "Deezer", kas 2016.gada janvārī paziņoja, ka tai ir seši miljoni maksas abonentu.
Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" sociālajā tīklā "Facebook" publiskojis aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu "Sēnīte" Inčukalna novadā.

"Liepkalni" īpašnieks Dagnis Čākurs pastāstīja, ka viņu uzrunājuši nekustamo īpašumu realizētāji par iespēju iegādāties "Sēnīti".
Čākurs īpašumu aplūkojis trīs reizes un secinājis, ka to iespējams attīstīt.

Kā liecina "Liepkalnu" publiskais aicinājums "Facebook", apskatot "Sēnītes" īpašumu, maiznīcas īpašniekam radusies ideja par publiskas akciju sabiedrības (AS) dibināšanu, kur ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no "Sēnītes" īpašniekiem.

Kā liecina restorānu kompleksa "Sēnīte" pārdošanas sludinājums portālā "ss.lv", īpašums atrodas Inčukalna novadā Vidzemes šosejas malā. Sludinājumā norādītā īpašuma cena ir 580 000 eiro.

Pērn atpazīstamākā „Sēnītes” kompleksa daļa – kupolveida restorāns, kas jau vairākus gadu desmitus stāv tukšs, atzīta par valsts nozīmes kultūras pieminekli, taču ēku kompleksa pašreizējie īpašnieki šo lēmumu apstrīdējuši administratīvajā tiesā.
Pabeigts darbs pie režisora Jāņa Norda jaunās spēlfilmas “Ar putām uz lūpām”, kas no šī gada 10. novembra būs skatāma Latvijas kinoteātros.
Filmas galveno lomu atveidotāji ir aktieri – Vilis Daudziņš un Ieva Puķe, bet radošā kolektīva kodolu veido komanda, kas strādājusi pie skatītāju iemīļotās un starptautiski godalgotās filmas “Mammu, es Tevi mīlu”.

“Ar putām uz lūpām” ir attiecību trilleris. Tas stāsta par aktiera Viļa Daudziņa atveidoto Didzi – bijušo policistu un kaujas suņu treneri, kurš dažu dienu laikā nonāk neapskaužamā situācijā. Viņš tur aizdomās sievu (aktrise Ieva Puķe) par neuzticību, kamēr viņa mīļotie suņi inficējas ar kādu bīstamu slimību.

Režisora Jāņa Norda otrā spēlfilma “Mammu, es tevi mīlu" guva plašu skatītāju atzinību Latvijas kinoteātros, ka arī tika apbalvota vairākos nozīmīgos pasaules kinofestivālos. 2014.gadā filma ieguva arī Lielo Kristapu kā labākā spēlfilma.

*******

No 1. augusta sākas biļešu iepriekšpārdošana uz režisora Vara Braslas jauno ģimenes spēlfilmu „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, kura atklāj Nacionālā Kino centra programmu „Latvijas filmas Latvijas simtgadei” un Latvijas kinorepertuārā parādīsies no 18. augusta.

Filma „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” stāsta par lielpilsētas puiku Oskaru, kuram vasara jāpavada mazpilsētiņā pie vectēva. Tur, par laimi, ir arī dators, bet… tā procesoram pārāk maz kodolu! Oskaram šķiet, ka krūzītes mazgājas pašas, viņš nesper ne soli bez mobilā telefona un dusmojas uz vectēvu. Drīz astoņgadīgais puika tiek ierauts notikumos, kas atklāj deputāta Modrīša manipulācijas. Vecmāmiņa Irma Kode spiesta dziedāt un dejot repu, mazdēls staigāt ar čībām, bet vectēvs itin bieži sastapties ar pašvaldības policistu. Tad iesaistās arī Oskars…

Bērnu lomās – Markuss Jānis Eglītis no Carnikavas un Eva Ozola no Kuldīgas. Pieaugušo lomās Mārtiņš Vilsons, Akvelīna Līvmane, Mārtiņš Meiers, Lauris Dzelzītis, Uldis Dumpis, Alise Polačenko, Vizma Kalme, Inese Pudža un citi. Kaķa Bambāna lomā ventspilnieks Samuraj Lux Hugo Boss, otrā plāna kaķa lomā rīdzinieks Muris. Epizodēs piedalās arī citi dzīvnieki.

„Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” ir pirmā Latvijas simtgades filma, kas nonāk uz ekrāniem, atklājot 16 pilnmetrāžas filmu programmu, kas veltīta valsts jubilejai.
Filmas veidotāji aicina bērnus, tuvojoties pirmizrādei, uzdāvināt kino biļeti arī savam vectētiņam un vecmāmiņai.
Putekļusūcējs – robots, iespējams, uzsūc daudz vairāk, nekā domājam, vēsta "The New York Times".

Jaunākie putekļusūcēju – robotu modeļi, veicot tīrīšanu, uzkrāj datus. Tie identificē sienu un mēbeļu izvietojumu. Tas robotiem palīdz izvairīties no sadursmēm ar dažādiem objektiem, taču tādejādi tiek izveidota mājokļa karte, ko "iRobot" apsver pārdot "Amazon", "Apple" vai "Google".

Šādas informācijas pārdošana var radīt priekšrocības dažādiem tirgotājiem. Sekas nav grūti iedomāties, piemēram, zinot, ka telpā neatrodas klubkrēsls, nākamreiz, atverot sociālo tīklu "Facebook", šī būs pirmā reklāma, ko lietotājs pamanīs. Galu galā, iespējams, var tikt atpazīti arī zīmoli, ko konkrētā persona iegādājusies.

"iRobot" norādījis, ka "ar klientu saistītiem datiem nodrošināta pilnīga konfidencialitāte." Pašlaik pircēji robotus var lietot, neizmantojot internetsavienojumu.
Portāls lsm atgādina, ka pagājuši divarpus mēneši, kopš notiek regulāri lidojumi no Rīgas uz Liepāju un atpakaļ.
 Šajā laikā aviokompānija „airBaltic” ir apkalpojusi vairāk nekā divus tūkstošus pasažieru. 

SIA „Aviasabiedrība Liepāja” valdes loceklis Agris Sprūde ir optimistiski noskaņots, jo, sākoties vasarai un zinot Liepājas priekšrocības atpūtai pilsētā un pie jūras, pasažieru skaits pieaug. 
Sprūde gan norāda, ka pasažieru skaits ir ļoti svārstīgs – un bieži 72 vietīgā lidmašīna nav piepildīta.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā uzskata, ka šobrīd būtiskākais ir būt pārliecinātiem, ka avioreisi turpināsies ilgtermiņā un nebūs tikai uz īsu brīdi.
Cilvēki interesējas par lidojumiem, zināms, ka lidmašīnu izmanto mūziķi, kuri lido uz koncertzāli „Lielais dzintars”.

Lidostas vadība uzskata, ka par to, kā sokas ar lidojumiem, varēs spriest sezonas noslēgumā.

Lidojumi pašlaik notiek trīs reizes nedēļā, agri no rīta un vēlu vakarā. Agrie rīta lidojumi plkst. 5.45 no Liepājas ir izvēlēti, lai nodrošinātu iespēju ērti lidot uz citiem galamērķiem. 
Latvijas sportists Daniels Laizāns aizvadītajā nedēļas nogalē triumfējis Maskavā notikušajā pasaules čempionātā ielu vingrošanā.
.
Laizāns ar katru gadu progresē savā rezultātā, jo 2015.gadā viņš pasaules čempionātā guva trešo vietu, bet pērn bija otrais.

Pasaules Ielu vingrošanas federāciju 2011.gadā Latvijā izveidoja Māris Šlēziņš un vēsturē pirmais pasaules čempionāts notika Grīziņkalnā, kad sacentās desmit valstu pārstāvji.
Arī nākamie divi pasaules čempionāti risinājās Rīgā, bet šoreiz tas ceturto gadu pēc kārtas notika "Lužņiku" kompleksā Maskavā.
"Swedbank" draudzīgo bankomātu tīklā, kurā naudu var izņemt bez maksas, paliek tikai SEB banka, jo  no 1.augusta draudzīgajā tīklā vairs neiekļaut DNB bankas bankomātus.

"Swedbank" klientiem turpmāk jāņem vērā, ka par DNB bankas bankomātos izņemto naudu būs jāmaksā komisija.
Tāpat kā citos bankomātos Latvijā un pasaulē, komisija būs 2,85 eiro, plus 2% no izņemtās summas.

Savukārt DNB banka informēja, ka tās klientiem nekas nemainās – ar DNB maksājumu kartēm arī turpmāk varēs izņemt skaidru naudu gan SEB bankas, gan "Swedbank" bankomātos ar tādiem pašiem nosacījumiem kā DNB bankas bankomātos.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) speciālisti ceturtdien, darba vizītē Latgalē mērīs televīzijas (TV) un radio apraides uztveršanu Latvijas-Baltkrievijas pierobežā.

 LVRTC kopumā pēdējo piecu gadu laikā apraides infrastruktūras attīstīšanā, uzlabošanā un uzturēšanā, tostarp arī sabiedriskā radio apraides uzlabošanā gan Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, gan citviet Latvijā, ir investējis 1,3 miljonus eiro.

Tāpat LVRTC ik gadu veic uztveršanas mērījumus visā Latvijas teritorijā un ir konstatēts, ka mazāk nekā 1% valsts teritorijas TV uztveršana bezmaksas zemes ciparu apraidē ir problemātiska.
Tās ir ģeogrāfiski īpašas vietas, kurās iedzīvotāji var saskarties ar problēmām zemes ciparu televīzijas, kā arī atsevišķu radioprogrammu uztveršanā ar standarta ierīcēm.
Šādas vietas ir Krāslavā, Sabilē, Kandavā, Vidzemes augstienē, Turaidā, kā arī Liepājas apkaimē robežā ar Lietuvu.
Saeimas šodien galīgajā lasījumā pieņēma nodokļu reformas likumus, paredzot virkni būtisku izmaiņu, kas tiks īstenotas no nākamā gada.

Deputāti šos likumus sāka vērtēt ceturtdien, bet darbu noslēdza nākamajā dienā. Kopumā Saeimas pieņēmusi 12 ar reformu saistītus likumus, izvērtējot vairāk nekā 300 priekšlikumus. Šos ierosinājumus iepriekš vērtēja arī valdība, un bieži vien deputāti piekrita Ministru kabineta viedoklim, taču dažos jautājumos atbalstīja arī konceptuālas izmaiņas. Daļa priekšlikumu, kas neattiecoties uz reformu, ir atlikti uz nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas laiku, kad tie tikšot izvērtēti pamatīgāk.

Kopumā deputātu darbs Saeimas sēdēs ar šiem likumiem virzījās samērā raiti - gan ceturtdien, gan piektdien sēdes ar pārtraukumiem ilga ap četrām stundām.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrunā parlamentam pateicās par sapratni un atbalstu, to, ka šīs vairāk nekā pusgadu ilgais darbs pie reformas iegūst jaunu vērtību.
Tagad svarīgs uzdevums ir efektīvi izmantot šos rīkus, lai ekonomika augtu, uzlabotos iedzīvotāju labklājība, piebilda premjers. Viņš arī pateicās opozīcijai, kas iesniedza pragmatiskus priekšlikumus, kā arī valdības sociālajiem partneriem. Kučinskis akcentēja, ka pieņemtā reforma ir kompromiss. Pateicības vārdus teica arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), uzsverot, ka citu būtisku izmaiņu nodokļu reformā drīzumā nebūšot, jo šajā jomā ir būtiska stabilitāte.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) uzsvēra, ka šis ir pirmais solis nodokļu reformas pilnveidošanas virzienā, bet tas ir ļoti nozīmīgs. Tālāk būs svarīgs darbs, ieviešot šīs jaunas normas dzīvē.

Apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Būtiski grozījumi veikti arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Likuma grozījumi nosaka, ka sociālās iemaksas tiek palielinātas par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs.

Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksās obligātās iemaksas 5% apmērā no šīs autoratlīdzības tās saņēmēja pensiju apdrošināšanai.

Nākamgad minimālo algu palielinās līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā.
Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 eiro - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī.

No nākamā gada tiks ieviests lielāks IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu - no līdzšinējiem 175 eiro nākamgad to paaugstinās uz 200 eiro mēnesī. 2019.gadā nodokļa atvieglojums būs 230 eiro, bet 2020.gadā to paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī.

Iedzīvotājiem kopējo attaisnoto izdevumu apmēru par medicīnas, izglītības pakalpojumiem un ziedojumiem turpmāk ierobežos līdz 600 eiro gadā par katru ģimenes locekli, taču ne vairāk kā 50% apmērā no maksātāja gada apliekamā ienākuma. Patlaban no valsts var atgūt IIN līdz 215 eiro gadā par izglītības un medicīnas pakalpojumiem, savukārt par zobārstniecību un plānotajām operācijām - pilnā apmērā. Savukārt attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem un dzīvības apdrošināšanas prēmijām atgūtās summas limits varēs būt līdz 10% no gada apliekamā minimuma, bet ne vairāk par 4000 eiro gadā.

Nākamgad mainīsies IIN likme arī patentmaksām - tā būs no 50 līdz 100 eiro mēnesī iepriekšējo 43 līdz 100 eiro vietā. Savukārt samazināto patentmaksu no nākamā gada 1.janvāra varēs maksāt arī pirmās un otrās grupas invalīdi.

Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms. Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.

Ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" kompensēs nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam. kā rezultātā, piemēram, degvielas litrs sadārdzināsies par 4 līdz 5 centiem.

Grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem uzņēmumiem paredz saglabāt vienotu nodokļa likmi 15% apmērā no apgrozījuma, bet maksimālo apgrozījumu samazināt no līdzšinējiem 100 000 uz 40 000 eiro gadā. Izmaiņas arī paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieks no 2019.gada 1.janvāra drīkstēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

Vienlaikus izmaiņas paredz samazināt gada apgrozījuma slieksni no līdzšinējiem 50 000 līdz 40 000 eiro gadā, līdz kuram uzņēmējam atļauts nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam. Tāpat tiks samazināts PVN darījumu atšifrēšanas slieksnis no līdzšinējiem 1430 līdz 150 eiro.

Savukārt reversais PVN no 2018.gada tiks piemērots arī būvmateriālu, metālizstrādājumu, sadzīves tehnikas un spēļu konsoļu piegādēm, tādējādi paplašinot to nozaru loku, kurām piemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību.

Kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiks ieviests pienākums reizi gadā VID sniegt informāciju par klientiem fiziskajām personām, kuru konta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedza 15 000 eiro.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz 2018 gada 1.janvārī ieviest diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Patlaban IIN noteikts 23% apmērā, tomēr ar likuma grozījumiem paredzēts no nākamā gada ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro būs 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Nodokļa likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Ienākuma izmaksātājs, no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 1667 eiro mēnesī ieturēs nodokli 23% apmērā, bet ja šie ienākumi pārsniegs 55 000 eiro taksācijas gadā, piemēram, taksācijas gada ienākumi ir 65 000 eiro, IIN no taksācijas gada ienākuma tiks aprēķināts un maksāts rezumējošā kārtībā.

Vienota IIN likme 20% apmērā tiek noteikta arī kapitāla ienākumam, t.sk., ienākumam no kapitāla pieauguma. Iepriekš tie bija 10% un 15%. Tomēr, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu gadījumos, ja maksātājs gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, piemēros IIN likmi 15% apmērā.

IIN likme mainīsies arī patentmaksām, nosakot, ka patentmaksa ir no 50 eiro līdz 100 eiro mēnesī iepriekšējo 43 eiro līdz 100 eiro mēnesī vietā.

Likuma grozījumi arī paredz aplikt ar IIN izložu un azartspēļu laimestus, ja laimesta vērtība pārsniedz 3000 eiro, izņemot momentloterijas "Simtgades loterija", preču un pakalpojumu loteriju laimestus.

Tāpat, lai saņemtu IIN atvieglojumus attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, likuma grozījumos tiek pagarināts dzīvības apdrošināšanas līguma periods no pieciem uz desmit gadiem.

Likumā arī precizēts neapliekamā ienākuma apmērs darba devēja piešķirtajam bēru pabalstam - no 213,43 eiro līdz 250 eiro un darba devēja dāvanām taksācijas perioda laikā - no 14,23 eiro līdz 15 eiro.

Turpmāk arī tiks noteikts gan procentuāls - 50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma, gan summārs ierobežojums - 600 eiro gadā par maksātāju un katru maksātāja ģimenes locekli - kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām un bērnu interešu izglītībai.

Likuma grozījumi arī paredz, ka sākot ar 2018.gada 1.janvāri, samazināto patentmaksu - 17 eiro gadā vai deviņi eiro pusgadā - būs tiesīga maksāt arī persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīta par personu ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti.

Pensionāra neapliekamais minimums tiek paaugstināts nākamgad līdz 250 eiro mēnesī, 2019.gadā - līdz 270 eiro mēnesī un sākot no 2020.gada - līdz 300 eiro mēnesī.
IIN maksātāju ērtākai lietošanai, kapitāla pieauguma deklarācijas iesniegšanas termiņa noteikšanai noteiktais ienākumu no kapitāla aktīvu atsavināšanas apmērs ir noapaļots līdz apaļiem skaitļiem - 1000 eiro. Tāpat tiks mainīti kapitāla pieauguma deklarācijas iesniegšanas termiņi.

Grozījumi likumā paredz, ka tad, ja maksātāja kopējais kapitāla pieauguma ienākums ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, tas deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma sniedz līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam. Savukārt, ja maksātāja kopējais kapitāla pieauguma ienākums ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro, tad deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma sniedz par taksācijas gadu līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārim.
 Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, paredzot virkni izmaiņu mikrozuzņēmumu regulējumā, salīdzinot ar esošajiem noteikumiem.

Grozījumi MUM likumā paredz ar nākamo gadu MUN likmi noteikt 15% apmērā un maksimālo mikrouzņēmuma apgrozījumu noteikt 40 000 eiro apmērā.

Grozījumi likumā paredz saglabāt vienkāršotu MUN maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.

Tāpat likuma grozījumos noteikta maksimālā darba alga līdz 720 eiro mēnesī vienam darbiniekam.

Grozījumos arī paredzēts, ka aplikt ar nodokļiem vispārējā kārtībā varēs tos darbiniekus, kuru kopējie ienākumi no mikrouzņēmumiem pārsniegs 10 800 eiro taksācijas gadā.

Likuma grozījumi arī paredz, ka no MUN maksātāja valsts budžetā iemaksātā MUN 80% tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Turklāt darbiniekiem būs jādod tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, šo informāciju ietverot darba līgumā.

Likuma grozījumi paredz, ka fiziskā persona vienlaicīgi varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, kas paredz ar nākamo gadu ieviest pilnīgi jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumu, kā arī paredz UIN atvieglojumus ziedojumiem.
Likumam bija  iesniegti 112 priekšlikumi.

Likums paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību.

Likums arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Arī pārējai peļņai, kura tiek novirzīta tādu izdevumu segšanai, kas nenodrošina turpmāku uzņēmuma attīstību, tiks piemērota 20% UIN likme.

Salīdzinot ar līdzšinējo regulējumu, kur taksācijas periods ir gads, jaunajā likumā būs noteikts, ka taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis. Ņemot vērā, ka vairāki ar UIN apliekamie objekti tiek vērtēti pret pirmstaksācijas pārskata gada rādītājiem, un tie tiek vērtēti kopumā par visu pārskata gadu, tad atsevišķi ar UIN apliekamie objekti jāietver tikai pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā.

Vienlaikus jaunais UIN modelis neparedz avansa maksājumu veikšanu, izņemot pārejas posmā par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam, kas ievērojami uzlabos uzņēmumu naudas plūsmu.

Lai pēc iespējas novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu plānošanu, likumā iestrādāta norma attiecībā uz nodokļu bāzes samazināšanas pasākumu novēršanu.

Attiecībā uz ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām, likums paredz, ka nodokļu maksātājs, kas ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, ir tiesīgs pārskata gadā izvēlēties vienu no trim atvieglojumiem.

Pirmais variants paredz neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem.

Otrs variants paredz neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi.

Trešais variants paredz samazināt taksācijas periodā aprēķināto UIN, kas aprēķināts par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm, par 75% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātās UIN summas par aprēķinātajām dividendēm.
Gada laikā neto alga jeb tie ienākumi, ko strādājošais saņem „uz rokas”, auguši teju par 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 

Tiesa, vidējās algas apmērs valstī reālos skaitļos joprojām nav nekāds lielais – tikai 675 eiro mēnesī.
Turklāt vidējo algas līmeni uz augšu ceļ Rīgas rādītāji – tur vidēji samaksa par darbu  martā sasniedza 761 eiro mēnesī „uz rokas”, kamēr Latgalē oficiālā vidējā alga knapi aizvelk līdz 461 eiro. 

Latgalē vidējās algas lielums ir zemākais valstī un tas sasniedz tikai 60% no galvaspilsētā strādājošā vidējā atalgojuma.

Lai arī vienmēr starp reģioniem un Rīgu ir bijušas atšķirības atalgojuma līmenī, proti, Rīgā tas vienmēr ir bijis augstāks, tomēr pēdējā laika tendence liecina, ka diemžēl plaisa starp strādājošajiem Kurzemē, kā arī Latgalē, pēdējos gados ir tikai augusi. 

Pretēja situācija ir vērojama Zemgalē un Vidzemē.
Šajos reģionos atalgojuma pieauguma temps ir bijis straujāks nekā Rīgā un tas ļāvis atalgojuma plaisu ar galvaspilsētu tomēr mazināt. 

Protams, ka, vētījot algas apmērus, netiek ņemts vērā nelegāli saņemtās jeb tā saucamās „aplokšņu” algas, kas realitātē, visdrīzāk, privātajā sektorā strādājošo ienākumus palielina. 
Taču jebkurā gadījumā pēdējo gadu tendence ir viennozīmīga – algas apmērs stabili aug, turklāt visā valstī. 
Tie, kas vairāk nekā divas stundas dienā atrodas pie auto stūres, pamatīgi riskē ar savu smadzeņu veselību un var saskarties ar sava intelekta līmeņa strauju sarukšanu, vēsta izdevums «The Sunday Times».

Pētnieki noskaidrojuši, ka iemesls, kāpēc auto ilgstoša vadīšana negatīvi ietekmē cilvēka smadzenes, ir tāds, ka garos pārbraucienos smadzenes kļūst mazāk aktīvas un ilgtermiņā ievērojami zaudē savas veiktspējas kvalitāti.

Piecu gadu laikā tika izanalizēti vairāk nekā pusmiljons Lielbritānijas iedzīvotāju vecuma kategorijā no 37 līdz 73 gadiem. 93 tūkstoši no tiem pie auto stūres dienā pavadīja divas vai trīs stundas.

Rezultātā atklājās, ka indivīdiem, kas pie auto stūres pavada ilgāk par divām stundām, intelekta līmenis piecu gadu laikā pazeminājās ievērojami ātrāk nekā tiem, kas auto vada retāk vai nevada vispār.
Trešdien, 2.augustā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Latvijas Institūts sāks iniciatīvu "Baltijas simtgades ceļā!".

23.augustā, lai sagādātu pārsteigumu Latvijas kaimiņiem to simtgadē, uz Igaunijas, Lietuvas un Somijas galvaspilsētām no Rīgas svinīgā "Baltijas ceļā" dosies trīs kūkas. Kūku ceļojums pa vēsturisko Baltijas ceļa maršrutu tiks iemūžināts video, kas vēlāk pārtaps neparastā apsveikumā Latvijas kaimiņu tautām viņu valstu simtgadēs.

Lai kopīgi radītu šo video sveicienu, ikviens tiek aicināts iesaistīties "Baltijas simtgades ceļā!", bet kūku pieturas punktu saraksts un pieteikšanās forma būs pieejama no 2.augusta mājaslapā "www.baltijassimtgadescels.lv" .

23.augustā latvieši nostājās plecu pie pleca ar lietuviešiem un igauņiem Baltijas ceļā, lai iestātos par neatkarību. Pateicoties šai spējai apvienoties, nākamgad šīm valstīm ir iespēja svinēt savu valstu simtgades. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram