ASV tiesā satikušās divas puses - mērkaķis un cilvēks.
Tiesa spriež par 2011.gada notikumu, kad kāds fotogrāfs Deivids Sleiters bija devies ceļojumā uz Indonēziju, kur Sulavesi salā makaks vārdā Naruto uzņēma savus portretus ar fotoaparātu, ko Sleiters bija nolicis malā.
Vēlāk Sleiters bildes pārdeva kā selfijus, ko pirmo reiz uzņēmis dzīvnieks. 

To ātri piefiksēja dzīvnieku tiesību aizstāvju organizācija "Cilvēki par ētisku attieksmi pret dzīvniekiem" ("People for the Ethical Treatment of Animals", PETA), kas 2015.gadā iesūdzēja tiesā fotogrāfu Deividu Sleiteru, uzstājot, ka fotogrāfiju autors ir makaks un viņam arī pienākas nauda par bildēm.
PETA vērsās tiesā makaka vārdā, apgalvojot, ka viņam pieder tiesības uz fotogrāfijām, ko viņš uzņēmis ar Sleitera fotoaparātu, kā arī peļņa, ko nesuši šie attēli.
Sleitera advokāti savukārt uzstāja, ka tiesības uz fotogrāfijām pieder Sleitera uzņēmumam "Wildlife Personalities Ltd."

Tagad tiesa par mērkaķa uzņemtu pašbilžu jeb selfiju autortiesībām puses panākušas kompromisa vienošanos, fotogrāfam piekrītot ziedot 25% no nākotnes peļņas labdarības organizācijām, kas rūpējas par makaku aizsardzību Indonēzijā.
Viens no Aizsardzības ministrijā apspriestajiem priekšlikumiem paredz, ka studentiem, kuri būs izgājuši militārās apmācības kursu, varētu izmaksāt kompensāciju, kas būtu pielīdzināma augstskolas mācību maksai.

Patlaban likums paredz, ka Latvijas pilsoņi, kas iegūst izglītību akreditētā augstskolā un ir iestājušies Zemessardzē, var apgūt speciālu militārās apmācības kursu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ministrija paredz šo normu papildināt ar teikumu, kas nosaka, ka personām, kuras apguvušas šo kursu, kā arī ieguvušas augstāko izglītību, izmaksā Ministru kabineta noteiktu kompensāciju.

Aizsardzības ministrijas pārstāvji šodien Saeimas komisijā skaidroja, ka šis priekšlikums ir saistīts ar augstskolu studentu brīvprātīgo apmācību.
Līdz 2009.gadam šāda apmācība augstskolās bija iespējama un ministrija apņēmusies tuvākajā nākotnē to atjaunot. "Tagad situācija ir mainījusies. Ja kādreiz tā bija alternatīva obligātajam dienestam, tad šobrīd runājam par brīvprātīgu pasākumu un studentiem piedāvājam motivāciju. Šobrīd par kompensācijas apmēru vēl notiek diskusijas un tiek apkopoti priekšlikumi, bet mēs vēlētos Ministru kabinetam šādu kompensācijas apmēru noteikt," sacīja ministrijas pārstāve.
"Mēs runājam par kompensāciju, kas būtu salīdzināma ar mācību maksas apmēru. Šobrīd, lai iegūtu augstāko izglītību par maksu, Latvijā tie ir vismaz pieci, seši tūkstoši eiro. Mēs ar Latvijas Studentu apvienību runājām par to, kas studentam ir nepieciešams. Nu tad tas ir viens no pieturas punktiem par šo te apmēru," skaidroja ministrijas pārstāve.

Plānots, ka minēto apmācības programmu īstenotu Zemessardzes Studentu bataljonā sadarbībā ar Instruktoru skolu un Nacionālās aizsardzības akadēmiju.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā notiks nodarbību cikls “Veselīga uztura principi”.
Šajās nodarbībās runās par to, kas vecākiem būtu jāzina, lai risinātu bērnu liekā svara problēmas un līdz tām nenonāktu.
Uz nodarbībām aicināti vecāki, kuri vēlas iegūt zināšanas bērnu veselības veicināšanā. Vecākus aicina ņemt līdzi arī bērnus, arī viņiem paralēli tiks nodrošināta nodarbība par veselīgu uzturu.

 “Aptaukošanās, liekais svars bērniem jau vairākus gadus ir kļuvusi arī par problēmu Latvijā. Pēdējo gadu tendences liecina, ka arvien vairāk palielinās bērnu skaits, kuriem veidojas aptaukošanās. Vidēji 4 bērni no 20 ir ar aptaukošanās problēmām,” skaidro Bērnu slimnīcas endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne, piebilstot, ka bieži vien ar šīm problēmām var tikt galā iesaistot vecākus, visu ģimeni veselīgāka uztura izvēlē.

Nodarbību cikls "Veselīga uztura principi" notiks Vienības gatvē 45, BKUS poliklīnikas ēkā, Rīgā.

Septembra nodarbības:

23.septembris, no pulksten 10.00 līdz14.00.
1.nodarbība "Veselīga uztura principi, rekomendācijas. Aptaukošanās, tās radītās sekas."
2.nodarbība "Liekā svara psiholoģiskie aspekti."
26.septembris, no pulksten 18.00 līdz 20.00.
"Veselīga uztura principi, rekomendācijas. Aptaukošanās, tās radītās sekas."
28.septembris, no pulksten 18.00 līdz 20.00.
"Liekā svara psiholoģiskie aspekti."

Nodarbībās ikviens dalībnieks varēs uzdot interesējošos jautājumus un iesaistīties diskusijā par konkrēto tēmu.
Lai vecāki varētu pilnvērtīgi piedalīties nodarbībās, paralēli tiks nodrošinātas nodarbības bērniem no 3 gadu vecuma par saistošo tēmu.

Pieteikšanās, zvanot uz tālruni; 29187561 vai rakstot e-pastu: vinnijapukaskola@gmail.com.
"Skonto" hallē 25.septembrī plkst.13 norisināsies Viņa Svētības Dalailamas vizītes pasākums "Pasaules harmonijai nav robežu. Dialogi ar Viņa Svētību Dalailamu", kurā piedalīsies Alvis Hermanis, Boriss Grebenšikovs, Vitālijs Manskis un Ivans Viripajevs.

Dalailama aizstāv ideju par "visas cilvēces vienotību" pret mazāk nozīmīgām "otrās pakāpes atšķirībām starp cilvēkiem".
Šajās otrās pakāpes atšķirībās ietilpst nacionālā piederība, ticība, izglītības un ienākumu līmenis.

"Savā grāmatā "Vairāk nekā reliģija. Ētika visai pasaulei" garīgais līderis piedāvā ikdienišķu pieeju ētikai un vispārcilvēcisko vērtību veicināšanai, uzsverot vienādu cieņu pret visām reliģijām un ticībām, tai skaita ateismu. Pētot starpreliģiju harmonijas tematu, par vienoto pamatu, uz kā tiek būvētas atšķirīgo pasaules reliģiju ēkas, viņš uzskata līdzcietību.

Visi pasākuma viesi jau reiz tikušies ar Dalailamu, taču Manskis ir viesojies viņa rezidencē Indijas ziemeļos, uzņemot filmu "Saullēkts/Saulriets. Dalailama XIV". Režisoram bija iespēja nofilmēt vienu dienu garīgā līdera ikdienā - no darba dienas sākuma plkst.3 līdz saulrietam.
Pasākumu vadīs Viripajevs, savukārt to noslēgs Grebenščikova un Alekseja Zubareva muzikālais sniegums.

Kā ziņots, Trimdā mītošā Tibetas garīgā līdera Dalailamas mācības, kas "Skonto" hallē Rīgā tika plānotas oktobra beigās, notiks no 23.līdz 25.septembrim.

23.septembrī plānota Dalailamas preses konference, kā arī pirmās mācību dienas sākums, kuru tēma būs Kamalašīlas "Meditācijas pakāpes".
Tikmēr 25.septembrī noritēs mācību pēdējā diena - "Pasaules harmonijai nav robežu".
Apceļojot Latviju, 74% iedzīvotāju dod priekšroku apskatīt jaunas vietas, kas līdz šim nav apmeklētas.

Tikai 13% aptaujas respondentu atzina, ka dod priekšroku apmeklēt tādas vietas, kur jau bijuši iepriekš; 4% atzinuši, ka Latvijas robežās neko nevēlas apskatīt.

Aktīvākie jaunu apskates vietu meklētāji ir gados jaunāki iedzīvotāji, it īpaši līdz 25 gadiem – šajā vecuma grupā to īpatsvars veido gandrīz 90 procentus. Zinātkārākie apskates vietu meklētāji ir Zemgales iedzīvotāji , kam seko Vidzemes, Latgales un Rīgas iedzīvotāji.
Izgudrots robots-suns, kurš osta netīras zeķes, vēsta apollo.

Ja tavu zeķu vai apģērba smaka būs «normas robežās», sunītis pakustinās asti, savukārt, ja būsi pāri mēram smakojošs, robots-suns apkritīs uz sāniem. Robots ne tikai reaģē uz saimnieka pēdu smaku, bet ir aprīkots ar gaisa atsvaidzinātāju, kas vienā mirklī var glābt neveiklo situāciju.

Start-up kompānija robotu izgatavojusi pēc daudzu klientu lūguma, jo Japānā, kur apavi tiek novilkti pie mājas ieejas, smakojošas kājas ir sociāli nepieņemama parādība.
Lai veicinātu pozitīvu sabiedrības attieksmi pret personām ar īpašām vajadzībām, šodien uz Rīgas un Latvijas pilsētu parku soliem tiks atstātas vairākas kopijas ar Jena Ahlboma grāmatu "Jonotans no Kaiju kalna.

Cilvēki ir aicināti grāmatas paņemt, izlasīt un nodot līdzcilvēkiem. Lai pasargātu grāmatas no dabas elementiem tās būs iepakotas caurspīdīgos plēves maisiņos.

Organizācija "Sustento"  aicina cilvēkus, kas grāmatu izlasījuši dalīties ar viedokļiem un atsauksmēm par to gan savstarpēji, gan organizācijas sociālo tīklu lapās.
Virkne franču modes zīmolu, paziņojuši, ka atteiksies no pārlieku tievām modelēm.

Tāpat Uzņēmumi paziņoja, ka aizliegs izmantot pieaugušo auditorijai domātām reklāmām un pasākumiem modeles, kas ir jaunākas par 16 gadiem.

Francijā maijā tika pieņemts likums, kas prasa no modelēm ārsta izziņu, kurā apliecināts, ka viņām ir laba veselība.

Modes zīmoli paziņoja, ka šajā ziņā vēlas darīt vēl vairāk, un turpmāk izmantos tikai modeles, kuru apģērba izmērs nav mazāks par 34. saskaņā ar Francijas sistēmu. Vīriešiem par minimālo robežu noteikts 44.izmērs.
Daudzviet Latvijā no šodienas līdz 15.septembrim norisināsies Eiropas kultūras mantojuma dienas, kuru laikā interesentiem būs iespēja iepazīt vēsturiski ievērojamu personību Latvijā atstāto mantojumu.

Pasākumu  programmā iekļautas arī vietas, kas vēsta par dažādu laiku notikumiem Latvijas teritorijā, piemēram, liecībām par pirmo iedzīvotāju ienākšanu Latvijas teritorijā Dvietes akmens laikmeta apmetnēs, pilskalniem un ordeņa pilīm. Tāpat programmā iekļauti pasākumi, kas veltīti dažādiem nozīmīgiem vēstures pavērsieniem.

Pasākums tika aizsākts 1984.gadā Francijā kā atvērto durvju dienas vēstures pieminekļos. Savukārt kopš 99.gada pasākums kļuvis par kopīgu Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas iniciatīvu, kurā piedalās 50 Eiropas Kultūras Konvencijas dalībvalstis.

Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā ir viens no Latvijas valsts simtgades programmas pasākumiem.
Šīs nedēļas nogalē, sestdien, visā  Latvijā jau 5 gadu notiks spēka dienas.

Idejas autori spēka dienām - Latvijas Ielu Vingrotāju Biedrība un  "Latvijas Dzelzceļš".

 2014. gadā Spēka dienas  ideja tika piedāvāta arī citām valstīm. Šobrīd Spēka diena, ar tās starptautisko nosaukumu "World pull-up-day", notiek jau 73 valstīs visā Pasaulē, ar centrālo pasākumu Rīgā, Latvijā.

Ideja
Šobrīd Latvijā ir daudz sporta izturības pasākumu, bet nav neviena tautas spēka pasākuma. Tāpēc tika radīts projekts ar ideju: vienu dienu gadā aicināt Latvijas iedzīvotājus doties uz kādu no Spēka Punktiem visā Latvijā un parādīt savu spēku.

Mērķis
Pasākuma mērķis ir rosināt sabiedrību domāt par veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, kā arī apzināties labas fiziskās formas nozīmi ikdienas dzīvē.
Šogad Spēka Diena 9. septembrī pieteiks sevi jaunā formātā: pievilkšanās tiek papildināta ar pietupieniem un planku.
2016. gadā mobilo datu patēriņš Latvijā turpinājis strauji augt un sasniedzis rekordlielu apjomu – 5 GB uz vienu SIM karti, nostiprinot Latvijas vietu pasaules tehnoloģiju lielvalstu starpā. Ierindojoties pasaules mobilā interneta patēriņa TOP godpilnajā 3. vietā, Latvija pērn piekāpusies vien Somijai un Taivānai.

Šis ir jau otrais gads, kad Latvijai mobilā datu patēriņa jomā izdevies apsteigt ne tikai tuvējās kaimiņvalstis - Lietuvu un Igauniju, bet arī tādus tehnoloģiju gigantus kā Zviedrija, ASV, Vācija, Japāna un Kanāda.
Salīdzinot ar 2015. gadu, pērn mobilā interneta patēriņš Latvijā audzis par trešdaļu.
To veicinājuši ne tikai neierobežota datu apjoma tarifu plāni, bet arī 4G tīkla plašais pārklājums. 

2016. gadā Latvijas iedzīvotāji mobilo internetu izmantojuši 1,5 reizes vairāk nekā Igaunijas un teju 4 reizes vairāk nekā Lietuvas iedzīvotāji.

5GB jeb vidējais 2016. gadā patērētais mobilā interneta apjoms Latvijā ik mēnesi, ļauj, piemēram, pavadīt 256 stundas Facebook vai 1000 stundas Google meklētājā/ nosūtīt 170 660 WhatsApp ziņas.
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA un tehnoloģiju uzņēmumu "Fitek" turpmākos 18 mēnešus īstenos kultūras mantojuma digitalizācijas projektu, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Bibliotēka digitalizēs vairākus miljonus laikrakstu, grāmatu un nošu lappušu, kā arī kultūras pieminekļu lietas no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas krājuma, informē LNB Digitālās bibliotēkas vadītājs Artūrs Žogla. 
Bibliotēkas un arhīvi pēdējos gados cenšas digitalizēt savus krājumus pēc iespējas visaptveroši, lai apmierinātu mūsdienu lietotāju prasības, kas arvien biežāk sagaida, ka pakalpojumi tiks nodrošināti interneta vidē viņiem ērtā laikā.

Žogla norāda, ka līdz ar šī projekta īstenošanu daudziem lasītājiem vairs nebūs vajadzības personīgi ierasties bibliotēkā, lai strādātu ar LNB laikrakstiem un grāmatām. Tiks atvieglots arī bibliotēkas darbinieku darbs, jo izdevumu fizisku nogādāšanu lasītavās varēs aizstāt ar tā paša izdevuma aplūkošanu datorā.

LNB Digitālās bibliotēkas vadītājs atzīst, ka vispieprasītākie ir laikraksti, jo tas ir unikāls materiāls, kas bieži vien pieejams vairs tikai bibliotēkās. Sevišķi plaši tie tiek izmantoti pētnieku un vēsturnieku vidē, bet ir populāri arī starp ikdienas lietotājiem un pat daiļliteratūras rakstniekiem, kas vecajos laikrakstos smeļas iedvesmu vēsturiskām ainām.

Patlaban portālu "periodika.lv" ikdienā izmanto ap 600-700 lietotāju, pavadot portālā vidēji 13 minūtes. Ik mēnesi to apmeklē lasītāji no aptuveni 50 valstīm.
Žogla informē, ka periodikas portālu plānots arvien plašāk integrēt arī izglītības procesā, piemēram, gatavojot tēmas vēstures mācību stundām.

Bibliotēku krājumu digitalizācija Latvijā notiek kopš 1994.gada. 
Eiropas Savienībā turpmāk vairs nebūs iespējams iegādāties putekļusūcējus, kuru jauda pārsniedz 900 vatus (W). 

Kā skaidro speciālisti - ieguvēji no jaunajām prasībām  būs patērētāji, jo mazāks elektroenerģijas patēriņš nozīmē arī mazāku rēķinu par elektrību. Speciālisti aprēķinājuši, ka, izvēloties energoefektīvāko putekļsūcēju klasi, gaidāmās ES izmaiņas visa putekļusūcēja mūža laikā ļaus ietaupīt līdz pat 70 eiro.

Un līdz ar to rodas jautājums - vai ar mazjaudīgākām ierīcēm būs pietiekami, lai panāktu mājās ierasto tīrības līmeni?

Gaidāmās izmaiņas neietekmēs sūkšanas kvalitāti un turpmāk tīrīšanai nebūs jāpievēršas ar divreiz lielāku sparu. Svarīgi atcerēties, ka jauda nosaka galvenokārt to, cik daudz elektrības ierīce patērē, nevis to, cik tīra būs grīda,” norāda speciālisti, skaidrojot, ka ražotāji iet līdzi laikam un izstrādā tādus gudros risinājumus, kas samazina jaudu, vienlaikus palielinot tīrīšanas efektivitāti – tās ir dažādas gaisa cirkulācijas tehnoloģijas, dažādiem grīdas segumiem piemēroti uzgaļi un citi.

Jaudas ierobežojums neattieksies uz grīdas pulētājiem, matraču tīrītājiem, rokas un ar bateriju darbināmajiem putekļsūcējiem, kā arī putekļsūcējiem-robotiem.
Lai rakstītā veidā saglabātu pēdējo desmitgažu mazos vietvārdus Latvijā, vēl tikai līdz 30. septembrim ikviens aicināts iemūžināt pašmāju vietvārdus, piedaloties “Vietvārdu talkā”.
Kopumā līdz šim brīdim Tautas vietvārdu datubāzē www.vietvardi.lv reģistrēti jau 2602 vietvārdi.

Pašreiz aizritējuši jau seši “Vietvārdu talkas” mēneši: augustā vietvārdiem bagātīgākās vietas bija Rankas pagasts (288 vietvārdi), Straupes pagasts (139 vietvārdi) un Annas pagasts (30 vietvārdi), savukārt ražīgākais talcinieks – Ingrīda Saliņa (311 vietvārdi).
Katru mēnesi līdz talkas noslēgumam tiek izziņoti čaklākie talcinieki un vietvārdiem krāšņākie novadi, kas tiks sumināti talkas noslēguma pasākumā šī gada 20. oktobrī – Vietvārdu dienā. 

Kopš pirmās vietvārdu talkas, ko aizsāka valodnieks Jānis Endzelīns, pagājuši jau simts gadu. Pēdējās desmitgadēs vietvārdu vākšana pierimusi un daudzi mazie vietvārdi – piemājas pļavu, lauku, mežu un citu ģeogrāfisku objektu nosaukumi, kuru mūžs bieži vien nepārsniedz 50 gadu slieksni, līdz ar saviem stāstiem draud izzust un tapt aizmirsti, tā arī nerodot iespēju tikt pierakstītiem. Tāpēc UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) un LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar citiem partneriem aicina Latvijas iedzīvotājus uz jaunu kopīgu “Vietvārdu talku”.

“Vietvārdu talkā” ikviens aicināts apzināt, pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietējos vietvārdus – īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu, piemēram, Zilais kalns, Velna grava, Čurkstupīte utt., kas tiek lietoti patlaban vai ir lietoti agrāk. Īpaši svarīgi ir pamanīt un neaizmirst mazos vietvārdus, kuriem neatrodas vieta kartē, bet ir būtiska nozīme, gan pētot Latvijas daudzveidīgās izloksnes un dialektus, gan vietējo vietu vēsturi un kultūru. 

Vietvārdus līdz 30. septembrim var reģistrēt Tautas vietvārdu datubāzē, kas pieejama www.vietvardi.lv. 
 Gadījumos, kad uzturlīdzekļus saņēmējs iegūst pamata, vidējo, aroda vai speciālo izglītību, būs iespējams saņemt uzturlīdzekļu izmaksas līdz 21 gada vecumam.

Faktiski šīs izmaiņas skars aptuveni 2,3 tūkstošus personas, kuras atrodas atbilstošajā vecuma grupā.

Kopš  2004.gada, kad tika ieviesta uzturlīdzekļu izmaksa, ir pastāvējusi sistēma, ka uzturlīdzekļi tiek izmaksāti līdz brīdim, kad jaunietis sasniedz 18 gadu vecumu, tādējādi radot problēmsituācijas tiem jauniešiem, kas turpina vidējo vai cita veida, izņemot augstāko, izglītību.
Itālijas policija brīdina vietējos iedzīvotājus un tūristus par lielu daudzumu viltotu monētu ar nominālu 2 eiro, kas šovasar parādījušās apgrozībā  šajā valstī, -  burtiski, pārpludinājušas to. 

Tā, piemēram, kādā Neapoles saldējuma veikalā pie tā īpašnieka atrada apmēram 900 neīstas 2 eiro monētas.

Lai nekļūtu par upuri krāpniekiem, Itālijas policija iesaka sev līdzi nēsāt visparastāko magnētu. Tas palīdzēs atšķirt īstu naudu no viltotas, jo magnēts īstu monētu pievelk klāt, bet neīsto – ne.
Līdz ar jaunā mācību gada sākumu likumsargi visā Latvijas teritorijā pastiprināti kontrolēs un uzraudzīs drošības jostu lietošanu un pareizu bērnu pārvadāšanu transportlīdzekļos.

Valsts policijas patruļas septembra sākumā uzturēsies mācību iestāžu tuvumā, tāpēc īpaša uzmanība tiks pievērsta arī atļautā braukšanas ātruma ievērošanai. Likumsargi atgādina, ka atļautais braukšanas ātrums pie mācību iestādēm ir 30 kilometri stundā.

Policija arī aicina vecākus ar bērniem jau pirms skolas sākuma izstaigāt ikdienas veicamo maršrutu un atgādināt par ceļu satiksmes noteikumiem. Tuvojoties rudenim ir svarīgi parūpēties par savu atvašu redzamību uz ceļa - gaismu atstarojošu elementu esamība skolēna apģērbā vai skolas somā ir īpaši būtiska.

Līdz ar 1.septembri palielināsies arī dažādu publisku pasākumu skaits, tāpēc policija atgādina vecākiem, ka pēc plkst.22, bērns, kurš vēl nav sasniedzis 16 gadu vecumu, nedrīkst atrasties sabiedriskā vietā bez pieaugušā uzraudzības.
No šodienas, 1.septembra, daudzbērnu ģimenes var saņemt atlaidi 20 procentu apmērā, iegādājoties arī abonementa biļeti braucienam reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos.

Iegādājoties abonementa biļeti vai biļeti vienam braucienam, daudzbērnu ģimenes locekļiem arī turpmāk būs jāuzrāda 3+ Ģimenes karte un dokuments, kas apliecina, ka konkrētais pasažieris ir tiesīgs atlaidi saņemt.

No šodienas bērni līdz 15 gadu vecumam atlaidi varēs saņemt, uzrādot ne tikai pasi vai personas apliecību jeb ID karti, bet arī skolēna apliecību. Attiecīgajiem dokumentiem jābūt līdzi arī brauciena laikā, lai to varētu uzrādīt sabiedriskā transporta kontrolierim.
Rīt Rīgas zoodārzā notiks tradicionālā bruņurupuču svēršana, šoreiz būs mūsu spēkavīra un arī aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa šajā pasākumā piedalīsies arī Kanādas bruņoto spēku pulkvežleitnants Veids Ratlands.
 
 Galapagu bruņrupučus svērs jau 17to reizi.
Te dzīvo 24 gadus vecie bruņurupuči Trīna un Čelsija. Pagājušajā vasarā viņu svars sasniedza attiecīgi 104 un 89,5 kilogramus.

Lai arī tiek rakstīts, ka pasaules apdraudēto sugu sarakstā ierakstīto Galapagu bruņrupuču mātītes sasniedz pat 135 līdz 180 kilogramu svaru, gaidīt strauju ikgadēju Trīnas un Čelsijas svara pieaugumu būtu diezgan naivi, jo, sasniedzot 80 līdz 90 kilogramus, augšana kļūst tikko manāma, vai pat iestājas svara svārstības, kā tas bija jau vērojams iepriekšējos gados, tā skaidro zoodārzā. 

Bruņrupuču svaru var ietekmēt dažādi faktori. Viens no tiem ir temperatūra - jo tā zemāka, jo mazāka bruņurupuču ēstgriba. 
Latvijas skolās pieaug pieprasījums pēc izglītības programmas "Iespējamā misija" dalībniekiem, kas, būdami katrs savas nozares speciālisti, izvēlējušies strādāt par skolotājiem. Šogad uz skolām dosies 23 jaunie "Iespējamās misijas" pedagogi. 

Lai kļūtu par "Iespējamās misijas" dalībnieku, iegūstot tiesības strādāt skolā, vispirms jāiztur liels konkurss. Parasti tikai viens no 10 pretendentiem tiek atzīts par derīgu.

Rīgas pilī šodien  vienuviet pulcējušies 23 nākamie pedagogi, kuri 1. septembrī pirmoreiz stāsies klases priekšā, lai skolēniem mācītu dabaszinības, ekonomiku, vēsturi, angļu valodu – visu, kas skolas programmā paredzēts, tikai nedaudz brīvāk un radošāk.

"Iespējamās misijas" dalībnieki, paši paralēli mācoties, strādās skolās visā Latvijā – Tukumā, Balvos, Ropažos, Jelgavā, Saulkrastos un Rīgā.


Postošās lietavas Latgalē spilgti izgaismojušas nepilnības brīdinājumu sistēmā, ko uztur Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Lai gan tika izplatīts brīdinājums par ļoti stipru lietu, tikai retais varēja nojaust, kādu postu tas nesīs labības laukiem un ceļiem.
Tas varētu likt paplašināt meteorologu iespējas brīdināt par nestandarta situācijām un postījumiem, ko pašreizējā sistēma neparedz.
Pašlaik noteikumi paredz brīdināt par plūdiem tikai upju krastos vai jūras piekrastē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards Latvijas Radio atzina, ka līdz šim nav bijis tādu precedentu, ka lietavas tik lielā mērā appludinātu laukus.

Uz jautājumu, vai lielo lietavu radītais posts Latgalē ārpus šīm teritorijām neliek domāt par izmaiņām brīdināšanas sistēmā, ministrs gan atbildēja izvairīgi: „Pašreizējā kārtība ir lietota pietiekami ilgi un pierādījusi savu efektivitāti. Ja mēs atceramies, ka bija brīdinājumi par krusu, sarkanais brīdinājums, kas bija… Es domāju, visiem šī informācija bija pieejama, arī sabiedriskajos medijos. Nu, šie patiešām ir neparedzēti dabas apstākļi. Meteoroloģija ne vienmēr to spēj noprognozēt.”

Uz norādi, ka sinoptiķi gan prognozēja lielas lietavas, viņš atbildēja: „Bet neviens neprognozēja, ka būs neiztīrītas notekas, caurtekas un meliorācijas sistēmas.”

„Skaidrs, ka meliorācijas sistēmas šobrīd ir diezgan sliktā stāvoklī, bet tas ūdens daudzums, kas nogāzās virs Latgales pagājušajā nedēļā, jebkurā gadījumā būtu radījis postījumus. Tik lielu ūdens daudzumu nevar novadīt pat vislabākās sistēmas,” saka LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis.

Viņš arī norāda, ka situācija Latgalē izgaismo trūkumus normatīvajos aktos, kas pašlaik nedod iespēju brīdināt par šādiem plūdiem: „Šāda brīdinājumu kategorija, ka applūst lauki no stiprām lietavām, vienkārši nepastāv. Un šajā situācijā ūdens līmenis upēs ceļas tikai divas, trīs, Dubnas gadījumā sasniedzot maksimumu pat tikai piecas dienas pēc lietavām un tikai tad applūst upju krasti. Bet pirms tam ūdens jau ir bijis citur – laukos, māju pagalmos, kur tas radījis plūdus. Un par šādu situāciju ne hidrologiem, ne meteorologiem nav iespēju brīdināt.”

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa atzīst, ka situācija Latgalē pierāda – jāuzlabo sadarbība ar ugunsdzēsējiem, ceļu uzturētājiem un arī lauksaimniekiem, ar kuriem meteorologi līdz šim nav sadarbojušies.
Sarunas par vajadzību uzlabot esošo brīdinājumu kritēriju sistēmu sākušās jau gada sākumā, un viens no jautājumiem ir arī visaugstākā – sarkanā – brīdinājuma ieviešana par ļoti stipru lietu. „Šobrīd mums ir tikai dzeltenā līmeņa brīdinājums, kad situācija nav ikdienišķa, bet potenciāli augsti draudi nepastāv.
Tad ir oranžā līmeņa brīdinājums, kas pasaka, ka situācija potenciāli kļūst bīstama, bet sarkanā līmeņa brīdinājuma nav. Otrs, par ko esam daudz runājuši, ka līdz ar kritēriju ieviešanu, ka ir gaidāms ļoti stiprs lietus, pasakot vārdos vai norādot intensitāti milimetros, papildus nākamajā rindkopā varētu norādīt potenciālos riskus, kas iedzīvotājiem būtu jāņem vērā,” saka Krūmiņa.

Eksperts Toms Bricis secina, ka pašlaik meteorologiem ir sasietas rokas arī attiecībā uz dažādiem citiem brīdinājumiem.
Piemēram, noteikumi neparedz oficiāli brīdināt, piemēram, par salu jūnijā, kas posta laukus un dārzus, vai apledojumu, kas plānāks par sešiem milimetriem.
Viņš aicina atļaut sinoptiķiem un meteorologiem arī izplatīt informāciju par iespējami bīstamām dabas parādībām, pat ja tās nav iekļautas oficiālo brīdinājumu kategorijās.
karaliskajās ģimenēs ir virkne oficiālu un neoficiālu noteikumu ko ievērot. Dodoties viesos uz karaļnamu, dažus der zināt.

1. Kad karaliene ir piecēlusies kājās, stāv visi!
2. Pēc karalienes pēdējā ēdiena kumosa apēšanas pārtrauc ēst visi.
Tu nedrīksti turpināt baudīt ēdienu, ja karaliene ir to beigusi darīt!
3. Karaliskās ģimenes vīrieši pieliec galvu, kamēr satiekoties sasveicinās karalisko ģimeņu sievietes.
4. Karaliskā ģimene atturas sadoties rokās.
5. Karaliskā ģimene nedrīkst vēlēt par kādu no politiskajiem spēkiem, kā arī sabiedrībā publiski paust savu viedokli par kādu no tiem.
6. Sākot oficiālās pusdienas, karaliene vienmēr sarunu sāks ar personu, kura sēž pa labi. Pēc pirmā ēdiena notiesāšanas karaliene var pagriezties arī uz otru pusi, lai patērzētu ar personu, kas sēž pie kreisās rokas.
7. Divi mantinieki nedrīkst lidot kopā.
Kad Džordžam paliks 12, viņam būs jālido atsevišķā reisā, kur nav tētis Viljams.
8. Karaliskā ģimene nedrīkst ēst gliemenes. Jo, izrādās, šīs ēdiens var būt vairāk dabiski saindēts nekā citi.
9. Pēc pulksten 18:00 cepures tiek noņemtas un iemirdzas diadēmas.
10. Neviens nedrīkst pagriezt muguru karalienei.
11. Karaliskās ģimenes sievietes, sēžot uz krēsla,
vienmēr pieklājīgi sakrusto kājas.
12. Karaliskās ģimenes sieviešu tērpos nav augstu šķēlumu un dziļu dekoltē.
13. Karaliskās ģimenes pārstāvji
tējas tasīti tur ar rādāmo pirkstu un īkšķi.
14. Karaliskā ģimene fotogrāfiem drīkst pozēt tikai ar paralēli zemei esošu zoda līniju;
15. Pēc laulības ar karalieni viņas vīram vienmēr jāiet dažus soļus aiz sievas.
Avots: portāls tvnet.lv
Šodien sākas pieteikšanās Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) šī gada trešajam kultūras projektu konkursam, kurā  var pieteikt literatūras, mūzikas un dejas mākslas, teātra mākslas, filmu mākslas, vizuālās mākslas, kultūras mantojuma, tradicionālās kultūras, dizaina un arhitektūras, kā arī starpdisciplināru mākslas nozaru projektus.

Pieteikumu iesniedzēji var pretendēt arī uz finansējumu radošam braucienam, tostarp konferencēm, meistarklasēm, festivāliem, grāmatu un filmu tirgiem, biennālēm un citiem tamlīdzīgiem pasākumiem.

Fiziskas un juridiskas personas konkursā var piedalīties ar neierobežotu projektu pieteikumu skaitu jebkurā no minētajām mākslas nozarēm, taču vienu un to pašu projekta pieteikumu var iesniegt tikai vienā nozarē.
Projektus var pieteikt līdz 22.septembrim.

Šī gada pirmajā VKKF kultūras projektu konkursā starp 626 iesniegtajiem dažādu mākslas nozaru projektiem tika sadalīti 1,57 mil  eiro, savukārt otrajā konkursā 547 projektiem tika atvēlēti 1,29 milj eiro.
Arī šogad, 10.septembrī, Rīgas kanāla starp Operas tiltiņu un Brīvības pieminekli  notiks par tradīciju kļuvušais labdarības pasākums "Pīļu skrējiens 2015", kas veltīts vīriešu veselības atbalstam.

Pagājušajā gadā labdarības akcijā tika pārdotas 390 pīlītes ar kopējo saziedoto summu 1950 eiro apmērā. Par šo naudu bezmaksas konsultācijas saņēma 103 vīrieši. Konsultācijas tika veiktas Cēsīs, Dobelē, Rēzeknē un Jēkabpilī.

Pasākuma apmeklētāji, ziedojot piecus eiro, saņems kārtas numurs, kas savukārt atbilst vienai no pīlītēm, kuras tiks laistas kanāla "Pīļu skrējienā". 
Valdība šodien nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales.

Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados un tas ilgs no šodienas līdz  30.novembrim. Ārkārtas stāvoklis lauksiamniecības sektorā izsludināts Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.
           
Valdība lēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda vadībā izveidot koordinācijas padomi lietavu un plūdu radīto seku likvidēšanai. Koordinācijas padomes sastāvā iekļauti arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, satiksmes ministrs Uldis Augulis  un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, pašvaldību pusi pārstāvot Kārsavas novada, Krāslavas novada un Rēzeknes novada domju priekšsēdētājiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz šā gada 29.septembrim būs jāizvērtē pašvaldību pieprasījumi zaudējumu kompensēšanai par nodarītiem zaudējumiem pašvaldību infrastruktūras objektiem, kā arī jāizvērtē pašvaldību iesniegtā informācija par privātajiem mājokļiem un pašvaldību sniegto atbalstu iedzīvotājiem ārkārtas situācijā.
Tāpat koordinācijas padomei tika uzdots apsekot un izvērtēt situāciju Latvijas austrumu pašvaldībās attiecīgi piedāvājot risinājumus, lai nākotnē operatīvāk risinātu ārkārtas situācijas.

Dūklavs informēja, ka lauksaimniekiem ir zināms, kādā veidā pieteikt zaudējumus elektroniski. Taču vēl nav zināmi kritēriji, pēc kādiem tiks kompensēti zaudējumi. Dūklavs atzina, ka viens no kompensācijas mehānismiem būs, ka kompensācija tiek piešķirta par ieguldījumiem uz vienu hektāru, bet netiks kompensēta plānotā neiegūtā peļņa.
1.septembrī visā Latvijā ap 19 000 pirmklasnieku uzsāks skolas gaitas. CSDD, rūpējoties par to, lai katrs pirmklasnieks ceļu satiksmei nepieciešamo zināšanu apguvi sāktu jau no pirmajām skolas dienām, dāvinās mācību grāmatu “Mans drošais ceļš kopā ar Luksoforiņu”.

Atraktīvas ilustrācijas, īsi paskaidrojoši teksti un interesanti uzdevumi palīdzēs pirmklasniekiem apgūt svarīgākos ceļu satiksmes pamatjēdzienus, gājēju uzvedības ābeci un pasažieru pienākumus personīgajos un sabiedriskajos transporta līdzekļos. Grāmatas galvenais varonis Luksoforiņš iepazīstinās mazos lasītājus ar ceļu satiksmei nepieciešamajiem drošības līdzekļiem un izskaidros bīstamas situācijas ceļu satiksmē.

Tāpat svarīgi  būtu, lai jau pirms skolas sākšanās, vecāki kopā ar bērnu izietu ceļu no mājas līdz skolai, izskaidrojot, kā ikdienā droši veikt šo ceļa posmu.
Jau tradicionāli Latvijas Pasts sadarbībā ar Latvijas vecāku organizāciju Mammamuntetiem.lv aicina apsveikt tētus, vectēvus un krusttēvus, nosūtot īpašu pastkarti Tēva dienā.
No šodienas ar savu sociālo tīklu kontu Facebook vai Twitter ielogojoties interneta vietnē http://www.nosutipastkarti.lv/, iespējams izvēlēties kādu no trīs atšķirīga dizaina pastkartēm.
Latvijas Pasts izvēlēto pastkarti bez maksas piegādās visiem precīzi norādītajiem adresātiem Latvijas teritorijā līdz Tēva dienai, ko atzīmē septembra otrajā svētdienā.

Savienojot senas tradīcijas ar mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām, pastkaršu sūtīšanas akcijas sociālajos tīklos Latvijas Pasts organizē jau vairākus gadus. Mātes dienas pastkaršu sūtīšanas akcija tiek rīkota kopš 2011.gada, savukārt Tēva dienā sūtīt bezmaksas pastkartes iespējams no 2014.gada.

Abās akcijās vērojama liela atsaucība: 2017.gada Mātes dienas pastkaršu sūtīšanas akcijā tiks nosūtīti 36 000 pastkaršu mammām visā Latvijā, savukārt tēti tiek sveikti vidēji ar 15 000 pastkaršu.

Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv iniciē un īsteno dažādus sociālos projektus. Primārie darbības mērķi ir Latvijas ģimeņu labklājības veicināšana un izglītošana, tajā skaitā dzimstības rādītāju celšana, ģimenes vērtību stiprināšana, rūpes par bērnu drošību.
Kā viena no Mammamuntetiem.lv prioritātēm ir Tēva dienas popularizēšana ar mērķi sekmēt tēva un bērna brīvā laika kopīgu pavadīšanu, kā arī sabiedrībā aktualizēt tematu par tēva nozīmi bērna dzīvē. Organizācija šogad jau piekto gadu pēc kārtas organizē Tēva dienas festivālu - 9.septembrī Vērmanes dārzā. Plašāka informācija - www.tevadiena.lv.
 26.augustā jau piekto reizi Kurzemes jūrmalā notika 5.Baltijas Baso pēdu ultramaratons, ikvienam interesentam piedāvājot iespēju pārbaudīt savus spēkus 53 km, 34 km vai 11 km distancēs.
Sacensībās notika aktīva cīņa par Latvijas labāko ultra garo distanču skrējēju, kā arī taku skriešanas reitingu. Sacensībās tika pārspēti trīs trases rekordi.

Garākajā, 53 km distances kopvērtējumā, triumfēja Uldis Kļaviņš (3:28:12), savukārt baskāju konkurencē 53 km distancē uzvaras laurus plūca Miķelis Zumbergs (3:44:44). Abi sportisti pārliecinoši laboja iepriekšējos trases rekordus. Savukārt dāmu konkurencē pirmā finišēja iepriekšējo divu gada uzvarētāja, baskāju skrējēja un trases rekorda īpašniece Līva Medne, kura pārspēja savu pērnā gadā uzstādīto trases rekordu par 15 minūtēm, finišējot ar rezultātu 4:14:17.

34 km distancē dubultuzvaru svinēja basām kājām skrienošā Grāmatnieku ģimene - vīriešu konkurencē pirmo vietu izcīnīja Jānis Grāmatnieks (2:24:38), tikmēr kā pirmā no dāmām finišēja Guna Grāmatniece (2:56:24). Arī šogad, tāpat kā pērn, vidējās distances rekordi palika nepārspēti.

Savukārt 11 km distancē kā pirmais finišēja Jānis Vītiņš (37:51), savukārt baskāju konkurencē uzvaru guva Kaspars Adijāns (38:20). Dāmu konkurences uzvarētāja Liene Allere, skrienot basām pēdām, pārspēja līdzšinējo trases rekordu par pusminūti, finišējot ar rezultātu 44:24.

Latvijas Baskāju skriešanas biedrības dibinātājs Edgars Rencis stāsta, ka Baltijas Baso pēdu ultramaratons ir pirmās skriešanas sacensības Baltijā, kuras sāka dalībniekiem piedāvāt startēt atsevišķā vērtēšanas kategorijā - skrienot basām pēdām -, tādējādi cenšoties pievērst cilvēku uzmanību dabiskai, veselīgai sportošanai un fiziskām aktivitātēm dabā. Skriešanai basām pēdām ir īpaša nozīme veselīga dzīvesveida uzturēšanā - tā tiek uzskatīta par vismazāk traumatisko, turklāt arī par visdabiskāko, visekonomiskāko un videi draudzīgāko skriešanas veidu.

Sacensību rezultāti pieejami skrējiena mājaslapā: http://bbultramarathon.com. Tāpat papildu informācija atrodama pasākuma Facebook kontā: www.facebook.com/BarefootUltra.

Latvijas Baskāju skriešanas biedrība dibināta 2012. gada 4. aprīlī ar mērķi popularizēt baskāju dzīvesveidu Latvijā, informēt sabiedrību par veselīgu dzīvesveidu, kas saistīts ar dabisku sportošanu, veicināt veselīga dzīvesveida īstenošanu plašākā sabiedrībā un kopīgiem spēkiem paplašināt baskāju skriešanas kustību. Šobrīd biedrība apvieno gandrīz 100 basās skriešanas entuziastus, kas piedalās skriešanas sacensībās gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.
Tuvojoties rudenim, apkārt vairāk sāk spietot sirseņi. Izrādās, vainīgs ne tikai rudens, bet arī tas, ka izcērtot mežus un iznīcinot vecu koku dobumus, cilvēki sirseņiem, sauktiem arī par iršiem, atņem pierastās ligzdošanas vietas.
Tāpēc lidoņi arvien biežāk iekārtojas cilvēku mājokļos – bēniņos vai saimniecības ēkās, galvenokārt koka mājās, jo sirseņi sev ligzdu būvē no trūdošas koksnes – to sairdina ar spēcīgajiem žokļiem, saslapina ar siekalām un ražo papīru. Iršu pūznis atgādina milzīgu kamolu (tas var sasniegt pat 60 centimetrus diametrā!), kas satīts no brūnpelēkām papīra strēmelēm.

– Pūznim varētu uzliet karstu ūdeni, jo tā iespējams izšķīdināt sirseņu mājvietu, kas darināta no papīram līdzīgas masas. Taču šādai akcijai ir divi mīnusi – var saniknot kaimiņus un tie traucētājam var mesties virsū, kā arī, bagātīgi lejot ūdeni, radīt kaitējumu mājas sienām, – skaidro Latvijas Dabas muzeja entomologs Jānis Dreimanis.
Viņš spriež, ka konkrētajā gadījumā sirseņu eju varētu aizsist ar tapu vai kā citādi noblīvēt, taču tūdaļ piemetina, ka koka tapa tiem nav šķērslis, pēc kāda laika ar saviem žokļiem būs to sagrauzuši vai arī ierīkos skreju citā vietā.

Ja, paraujot nost dēļus, var ieraudzīt pūzni, tam var uzpūst kādu no lapseņu un iršu apkarošanai paredzētajiem insekticīdiem.
Ja pūznis ir viegli pieejams, to var iedabūt maisā un nogremdēt ūdens tilpē. Pie šiem darbiem entomologs iesaka ķerties vakarā, kad sirseņi ir mierīgāki.

Pavisam drīz – septembra beigās, oktobra sākumā – sirseņi aizies bojā paši, dzīva paliks tikai apaugļotā mātīte, saukta par karalieni. Tā meklēs slēptuvi zem nokaltušas mizas, zemsedzē, bēniņu čukurā vai citur, kur ērtāk pārziemot, pārējiem sirseņiem (tēviņiem, strādniecēm, neapaugļotajām mātītēm) šāds instinkts nepiemīt, – stāsta entomologs.
Maija sākumā karaliene pamostas. Atradusi piemērotu vietu, viena pati būvē ligzdas pamatus – 40 – 50 šūniņu, kurās iedēj pa vienai oliņai. Pēc 4 – 5 dienām izšķiļas mazi kāpuriņi. Drīz tie iekūņojas, no kūniņām izšķiļas pirmās strādnieces – neapaugļotās irsenes. Tās turpina pūžņa būvi. Jauno ligzdu irši parasti veido tajā pašā vietā, bet nekad vecajā pūznī, zina teikt kukaiņu speciālists. 

Protams, sirseņu pūžņa likvidēšanas akciju var uzticēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistiem, jo tiem ir gan nepieciešamais ekipējums, gan zināšanas un iemaņas, kā to darīt. Jāzvana 112, jāizstāsta, kas par problēmu, un tad dežurējošais darbinieks savienos ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta reģionālo nodaļu. Glābēji aizvāc tikai tos pūžņus, kuri tik tiešām apdraud cilvēkus.
Var sazināties arī ar kādu no grauzēju un insektu iznīcināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz profesionālu palīdzību. maksa par šādu pakalpojumu svārstās ap 35 eiro. 

Pašu spēkiem noņemot pūzni:

• jābūt piemērotam apģērbam, lai pēc iespējas mazāk būtu atsegtas ķermeņa daļas, kur sirsenis vai lapsene var iedzelt. Ieteicams uzģērbt kreklu ar garām piedurknēm un vairākus džemperus, tāpat vairākas garās bikses, noteikti jāuzvelk zeķes, cimdi un cepure (ideāli, ja tā ir bitenieka galvassega ar sietu);
• jāievēro, ka sirseņu un lapseņu spieti ir dzīvībai bīstami, tāpēc, ja ir šaubas par saviem spēkiem, jāmeklē speciālistu palīdzība. Nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt pūzni, ja ir paaugstināta jutība pret lapseņu un sirseņu dzēlieniem;
• pie pūžņa iznīdēšanas nevajadzētu ķerties klāt, ja sirseņu māja atrodas tik augstu, ka tai var piekļūt tikai pa trepēm. Iesācējam tad kāpelēšana, pūžņa apstrāde un sirseņu atgaiņāšana var izrādīties pārāk smags uzdevums;
• salīdzinājumā ar lapsenēm un sirseņiem bites ir mazāk agresīvas, turklāt – ļoti noderīgas, tāpēc to pūžņus nevajadzētu iznīcināt, bet gan pārnest uz citu vietu.
Avots: la.lv

Latvijas bobsleja izlase pēc vispusīgas izvērtēšanas nepiedalīsies oktobra beigās treniņnedēļā olimpiskajā Phjončhanas trasē, jo noderīgāk būs testēt tehniku tuvāk mājām, to Latvijas Radio pastāstīja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis. Viņš atzina, ka viens otrs speciālists par to varbūt šausmināsies, tomēr treneris ir pārliecināts, ko no tālās ceļošanas nebūs samērojamas atdeves.

Rudenī Latvijas bobslejisti iemēģinās kamanas Siguldā un Lilehammerē.
Katram pilotam būs divas vai trīs kamanas, kas būs jāpārbauda, bet, sūtot tehniku uz Dienvidkoreju, tiktu zaudētas vairākas nedēļas.


Pagaidām nav zināms, ar kādu tehniku Latvijas bobslejisti februārī startēs ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā. Ja kāds bobslejā pašlaik teiktu, ka zina, ar kurām kamanām brauks olimpiskajās spēlēs, tā būs tukša muldēšana, ar sev ierasto vieglo ironiju pasmējās Prūsis.
Latviešiem ir vienošanās ar austriešu ražotāju, kas iepriekšējā olimpiādē gatavoja kamanas Krievijai, bet tagad piedāvājis variantu arī Prūša pārraudzītajiem bobslejistiem. "Nav lēts prieks, bet futbolā vai hokejā tā būtu viduvēja leģionāra alga," potenciālās izmaksas iezīmēja treneris.

Par savu nākotni pēc olimpiskajām spēlēm treneris pašlaik nedomā.
Prūsis gan pieļauj, ka 12 gadi bez pauzes Latvijas izlases vadībā varētu būt par daudz, jo iepriekš karjerā ārzemēs ir piedzīvojis grūtu sākumu, toties guvis ļoti vērtīgu pieredzi.

Pašlaik Latvijas izlase ir pirmā gatavošanās posma vidū. Uz olimpisko startu potenciāli pretendē 14-15 bobslejisti, kuru uzvārdus Prūsis nesteidz nosaukt. Sacensībās maksimāli varētu startēt 12 sportisti, bet trenerim nav pašmērķis visu duci aizvest uz Phjončhanu.

Avots: lsm.lv
Facebook Draugiem Twitter Instagram