Mēneša beigās, 29.oktobrī, Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 29.oktobrī, plkst.4 jeb naktī no sestdienas uz svētdienu, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.
Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2018.gada 25.martā.


Tūlīt pat atkal klāt akcija, kuras laikā pie dator daktera varēs nest savus datorus, planšetes, mobilos, glaudāmos telefonus un citas viedierīces – lai novērtētu to veselību.

Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" 25.oktobrī organizēs bezmaksas mobilo ierīču pārbaudes pie "datorologa",  tas ir IT drošības speciālists, kurš var diagnosticēt un, iespējams, novērst e-slimības un ļaunas programmas jeb vīrusus  datorā vai viedierīcē.

Datorologs var  arī sniegt konsultācijas, kā pasargāt turpmāk savu ierīci.
Speciālists  neskatās vai ierīcē ir legālas vai nelegālas programmas.  
 
"Datorologs" pieņems no plkst.10 līdz plkst.16 Raiņa bulvārī 29, Rīgā.

Pirms "datorologa" apmeklējuma var  apmeklēt portālu "esidross.lv", lai noskaidrotu, vai datora IP adrese nav inficēto adrešu sarakstā. Ja datora IP adrese ir inficēta, tad ekrānā parādīsies sarkans brīdinājums.

Tāpat, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju datoru un mobilo tehnoloģiju lietošanas paradumus, izstrādāts droša interneta lietošanas pamatzināšanu testu, kurā interaktīvā veidā tehnoloģiju lietotāji tiek informēti par biežāk pieļautajām kļūdām digitālajā vidē.

Testa autori starp biežākajām kiberdrošības kļūdām atzīmējuši darbu ar sensitīviem datiem, izmantojot publiskos Wi-Fi tīklus, nepietiekami drošu paroļu izveidi, nesekošanu līdzi tīmekļa vietņu autentiskumam, kā arī kaitīgu paziņojumu un e-pastu atvēršanu.

Tests pieejams šajā lapā
No šodienas līdz 22.oktobrim norisināsies labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" rīkotā akcija "Labo darbu nedēļa", kuras laikā iedzīvotāji tiek aicināti sniegt atbalstu līdzcilvēkiem, dzīvniekiem vai sabiedrībai, kā arī vairot palīdzēšanas kultūru Latvijā.
Iedzīvotāji aicināti veikt tādus darbiņus, kuru sniegšanai nav nepieciešams liels finansiālais ieguldījums.
Tā var būt palīdzība kādam pensionāram mājas darbos vai vienkārša aprunāšanās, daudzdzīvokļu piemājas teritorijas sakopšana, rūpes par dabu, dzīvniekiem un citi darbi. 

Pērn akcijas aicinājumam atsaucās vairāk nekā 18 050 cilvēku no Latvijas, kā arī emigrējušie latvieši, paveicot 429 labos darbus. 

Akcijas laikā darbojas interaktīva mājaslapa "Labodarbunedela.palidzesim.lv" ar Latvijas karti, kurā ikvienam dalībniekam ir iespēja atzīmēt savu plānoto un paveikto labo darbu.
Līdz 29.oktobrim Ādažu poligonā, Apes, Gulbenes un Alūksnes novados norisināsies starptautiskās militārās mācības "Sudraba bulta 2017", kurās piedalīsies vairāk nekā 3500 karavīru, no Albānijas, ASV, Igaunijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lielbritānijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas.
Mācībās piedalīsies aptuveni 200 zemessargu un 30 rezerves karavīru, lai pilnveidotu un uzturētu zemessargu un rezerves karavīru zināšanas un iemaņas.

Savukārt no 18.līdz 23.oktobrim mācības "Sudraba bulta 2017" būs redzamas arī ārpus Ādažu poligona - Apes, Gulbenes, Alūksnes novados, kur bataljona līmeņa vienības, pārvietojoties ar bruņutehniku, veiks mācību uzdevumus ar zemju īpašniekiem saskaņotās teritorijās.

Ministrijā vērsa iedzīvotāju uzmanību, ka no 18.līdz 23.oktobrim posmā Ādaži-Alūksne-Ādaži notiks NBS un sabiedroto tehnikas, tai skaitā bruņutehnikas, pārvietošanās.
Militārās tehnikas kolonnas pavada Militārā policija vai Pārvietošanas koordinācijas centrs. Tuvojoties militārās tehnikas kolonnai, bruņotie spēki aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un netraucēt kolonnu kustību, piemēram, mēģinot to apdzīt.

NBS lūdz iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām mācībām, īslaicīgi radītajiem trokšņiem, militārās aviācijas gaisa kuģu pārlidojumiem un iespējamiem satiksmes kustības īslaicīgiem apgrūtinājumiem, kas var rasties sakarā ar pastiprinātu militārās tehnikas pārvietošanos pa autoceļiem.

Bruņotie spēki uzsver, ka Latvijas gaisa telpā militāro gaisa kuģu lidojumi notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumam.
Iespēju robežās operatīvā informācija par to ir pieejama bruņoto spēku "Twitter" profilā "@Latvijas_armija".
“Google” izziņojusi īpašas bezvadu austiņas “Pixel Buds” ar iebūvētu “Google Assistant” digitālo balss asistentu.
Austiņām ir mikrofons un skārienjutīga virsma, kuru piespiežot var “izsaukt tulku”.
Interesanti, ka tās spēj tulkot 40 pasaules valodās, turklāt tulkošana tiek veikta reālā laikā.
Pagaidām gan uz jaunumu jāskatās ar aizdomām, jo ne viens vien ražotājs jau centies dažādās ierīcēs piedāvāt reāla laika tulkošanas rīkus.
Arī cena “Pixel Buds” ir ievērojama – 179 eiro.

Kanādā Vankūveras 2010.gada ziemas olimpisko spēļu trasē notiek treniņbraucieni pirms jaunās sezonas.
Kanādas bobslejista Kristofera Springa pilotētais četrinieks vakar laboja absolūto ātruma rekordu, sasniedzot, ātrums 154,5 kilometri stundā, kas ir lielākais, kas jebkad sasniegts bobslejā, skeletonā vai kamaniņu sportā.
Tomēr jāņem vērā, ka šie ir treniņi, nevis oficiālās sacensības.

Interesanti, ka par pirmo pilotu, kurš bobsleja trasē pārsniedza 150 kilometrus stundā, 2009.gadā kļuva Jānis Miņins, startējot četrinieku sacensībās Pasaules kausa posmā. 

Olimpiskā sezona Pasaules kausa izcīņā bobslejistiem sāksies pēc mēneša Soltleiksitijas trasē, ASV. Bet sezonas kulminācija būs februārī, kad Phjončhanā notiks 2018.gada Ziemas olimpiskās spēles.

Te redzams kalendārs, kas noderēs arī tiem, kas seko latviešu sportistiem






 "Instagram" Kristofera  Springa  ievietots  attēls ar treniņbraucienu rezultātiem.
Ļoti resnu bērnu skaits pasaulē sasniedzis 124 miljonus, paziņojusi Pasaules Veselības organizācija.

Pēdējo 40 gadu laikā ļoti resnu bērnu skaits ir palielinājies desmit reizes.

Turīgākajās valstīs pēdējo gadu laikā bērnu aptaukošanās ir apstājusies, taču tādās valstīs kā Ķīna un Indija turpina pieņemties spēkā.

Organizācija norāda, ka bērniem vajadzētu pavadīt mazāk laika dažādu ekrānu priekšā un vairāk sportot.

Problēmas darbā, ģimenē vai kur citur – iemeslu, kāpēc cilvēks var piedzīvot stresu ir gana daudz... Tomēr Baltijas valstīs veiktās aptaujas mērķis bija noskaidrot konkrētus stresa cēloņus šajās valstīs un saprast, kādas metodes tiek izmantotas, lai mazinātu stresa radītos simptomus.

Lai gan 80,2 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka stress negatīvi ietekmē viņu dzīves kvalitāti, gandrīz katrs ceturtais nedara neko tā mazināšanai. Tāpat liela daļa iedzīvotāju saskaras ar stresa izraisītām miega problēmām. Kā atzīst eksperti, viens no veidiem, kā efektīvi mazināt stresu, ir fizisko aktivitāšu veikšana, sabalansētas diētas ievērošana, kā arī dažādu magniju saturošu produktu lietošana, tam uz organismu iedarbojoties nomierinoši un atslābinoši.

Kā liecina aptauja vairāk nekā katrs trešais Latvijas iedzīvotājs  izjūt stresu vismaz vairākas reizes nedēļā, 14,9 procenti katru dienu, bet 21,3 procenti vairākas reizes nedēļā. Tas ir augstākais rezultāts Baltijā.

Biežākais stresa avots visās Baltijas valstīs ir pārslodze darbā un attiecības ar kolēģiem. Lielu daļu stresa nereti izraisa finansiālā situācija  un attiecības ar ģimeni un bērniem.
13. Oktobrī, tiek atzīmēta “No bra day” jeb diena bez krūštura.

Šīs dienas vēsture ir neskaidra, bet kopš 2011. gada tā ieguvusi ievērību visā pasaulē.  Tās galvenais uzdevums ir  izpratnes veicināšana par krūts vēža skrīninga nozīmi, krūts vēža simptomu atpazīšanu un regulārām pārbaudēm cīņā pret vēzi, mudinot sievietes 13. oktobrī atstāt krūšturus mājās.

Oktobris starptautiski tiek atzīmēts kā Krūts veselības mēnesis ar mērķi informēt un izglītot sabiedrību par krūts vēzi no dažādiem skatu punktiem. Šajā mēnesī pie apģērba tiek nēsāta Rozā lentīte , kas ir simbols cīņai pret krūts vēzi. 
Rīt sievietes aicinātas 24 stundas atstāt mājās krūšturi, lai atbalstītu tās sievietes, kurās vēža rezultātā ir zaudējušas krūtis. Tāpat šajā dienā iesaka pieteikties un doties pie ārsta, lai pārbaudītu savu krūšu veselību.

Tāpat lietojot tēmturi #nobraday sievietes visā pasaulē 13.oktobrī tiek aicinātas paust savu atbalstu krūts vēža skartajām sievietēm un aicināt uz pārbaudēm citas sievietes. 
Lattelecom darbu sācis pirmais uzņēmuma klientu atbalsta robots Anete, kas ar sabiedrības līdzdalību un sarunām mācās virtuāli sniegt palīdzību latviešu valodā.
Aneti radīja Lattelecom darbinieki iekšējā inovāciju programmā, sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumu Tilde.

Pirmajā dienā jau vairāk nekā 300 cilvēki sarunājušies ar jauno palīgu, uzdodot vairāk nekā 4000 jautājumu. Sarunu biedri gan pārbaudīja Anetes spēju atbildēt uz jautājumiem par Lattelecom, gan centās pārliecināties par tās atjautību.

Chatbots darbojas Facebook vidē un nepārtraukti turpina pilnveidoties ar kontrolētās mašīnmācīšanās palīdzību.
Tas nozīmē, ka Anete mācās no klientu uzdotajiem jautājumiem, lai spētu atbildēt arvien precīzāk un daudzveidīgāk.

“Visā pasaulē arvien vairāk manuālu darbu automatizē, pielietojot robotus, kas izmanto mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Pērn šajā nozarē vien tika investēti 40 miljardi dolāru. Arī Lattelecom jau vairākus gadus izmēģina spēkus šajā jomā, tai skaitā klientu servisa virzienā. Anete ir pirmais, bet noteikti ne pēdējais solis mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta jomā, kur turpināsim izstrādāt jaunus risinājumus,” saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

“Kā liecina pētījumi, līdz 2020. gadam 80% pasaules uzņēmumu komunikācijā ar klientiem izmantos sarunu robotus. Tas būtiski paaugstina klientu servisa standartus, jo tie darbojas divdesmit četras stundas diennaktī, atbild nekavējoties, personalizē katru sarunu, un ir spējīgi iegaumēt milzīgu informācijas apjomu. Klientam tas nozīmē ātras un precīzas atbildes sev ērtā vidē un laikā. Ar šo soli arī mēs uzsākam sarunu robota attīstību, lai esošajiem klientu servisa darbiniekiem ilgtermiņā atbrīvotu laiku personiskākai, emocionālākai komunikācijai ar klientiem,” stāsta Lattelecom Korporatīvās attīstības direktors Krists Avots. 

Ar Aneti vari sarakstīties te
Tikai vēl 5 dienas ikviens  var nobalsot vietnē www.ainavudargumi.lv par favorītobjektiem jeb smukākajām ainavām.
2017. gada nogalē un 2018. gada sākumā par 50 nozīmīgākajām ainavām tiks apkopota papildus informācija, lai atspoguļotu ainavas mainību vairāku desmitu gadu griezumā – gan vēsturisku fotogrāfiju, gan atmiņu stāstu veidā. Savukārt Latvijas jubilejas gadā šie ainavu dārgumi tiks iemūžināti, pieaicinot profesionālus fotogrāfus.

Katrā reģionā notiks izstāde un diskusija, kurās runās par to, kādu Latviju vēlamies redzēt nākamajās simtgadēs un kas jādara, lai vēlamo mērķi sasniegtu.

Ainavu dārgumi ir vietas un teritorijas Latvijas laukos, ciemos un pilsētās, ko uzskatām par īpašām reģiona un Latvijas vērtībām, neatkarīgi no to pašreizējā aizsardzības statusa un diženuma.
Tās ir ainavas, kas spēj apstādināt ikdienas steigu, kuras vēlamies piedzīvot atkārtoti un kas satur īpašu vēstījumu, kuru vēlamies ierakstīt Latvijas vēsturē un nodot bērniem un mazbērniem.
Piemēram, Pērses upes ieteka Daugavā, Mākoņkalns Rēzeknes novadā, Graudu iela Liepājas pilsētā vai Kaltenes jūrmala un ciems.
Ainavu dārgums var būt arī pašlaik fiziski neredzama vieta, piemēram, Staburags, vai arī Likteņdārzs, kas tikai top, par kuru katram var būt savs stāsts.

Sociālajā tīklā Facebook kāda sieviete - Kristine Liepina veltījusi pārmetošus vārdus NATO karavīriem Latvijā, stāstot, ka runājusi ar kādu taksometra vadītāju, kurš viņai stāstījis, ka šie karavīri  nemaz nedzīvo ne Ādažos, ne kazarmās, ne poligonos,  bet  mitinoties Rīgas  viesnīcās un apmeklē    kafejnīcas. Sieviete sašutusi raksta, ka tas tiekot apmaksāts no nodokļu maksātāju naudas.

Minētās dāmas ierakstu facebook pamanīja arī Nacionālie bruņotie spēki un lūdza sievietei pirms izteikt tendenciozus apgalvojumus, noskaidrot faktus, kas juridiski neatbilst reālajiem faktiem.

Kā skaidro Nacionālie bruņotie spēki, tad  Ādažu bāzē kopš jūnija pastāvīgi uzturas un dzīvo aptuveni 1200 sabiedroto spēku karavīri, kuriem  nav pastāvīgi jāuzturas   kazarmās vai poligonā, ierakumos. Ikvienam karavīram ir no dienesta brīvais laiks, ko viņš var pavadīt pēc saviem ieskatiem – doties baudīt zelta rudeni Siguldā, vai ekskursijā uz Rīgu, tai skaitā arī izmantot taksometru pakalpojumus, apmeklēt restorānus, kafejnīcas un  un citus apskates objektus visā Latvijas teritorijā.
Tāpat kā skaidro bruņotie spēki – karavīru  dienesta atalgojums un uzturēšanās Latvijā,  tiek segta no NATO vai konkrētās Kanādas vadītās kaujas grupas dalībvalsts aizsardzības budžeta.

Tomēr bruņotie spēki atgādina ikvienam, ka ja kāda  rīcībā ir argumentēta informācija, ka kāds no sabiedroto spēku karavīriem ir pārkāpis sabiedrībā pieņemtās normas , tad cilvēks ir aicināts  ar konkrētiem faktiem jebkurā brīdī vērsties Latvijas Aizsardzības ministrijā.
Uzņēmums "Latvijas pasts" sācis gadskārtējo konkursu "Mans pastnieks", lai jau septīto reizi katrā Latvijas reģionā noteiktu un godinātu to pastnieku un pasta nodaļas operatoru, kuru klienti atzinuši par uzticamāko, izpalīdzīgāko un zinošāko.

Konkursa anketas aizpildīšanai un nosūtīšanai "Latvijas pastam" ar jau apmaksātu piegādi ir ievietotas visos bezmaksas laikrakstu un žurnālu abonēšanas katalogos 2018.gadam, kas oktobrī piegādāti tiem klientiem, kas kādu no preses izdevumiem ar pasta starpniecību abonējuši pēdējo trīs gadu laikā.
Aizpildītas anketas līdz 2018.gada 31.janvārim jāievieto jebkurā "Latvijas pasta" vēstuļu kastītē vai jānodod pasta nodaļā – anketas nosūtīšana ir apmaksāta.
Anketu iespējams aizpildīt un iesniegt arī tiešsaistē vietnē "anketa.pasts.lv".

Latvijas Pastā strādā vairāk nekā 1400 pastnieku un gandrīz 1200 pasta nodaļu darbinieku - pateicoties šiem uzņēmuma darbiniekiem, klienti tiek apkalpoti vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietās visā Latvijā. Latvijas Pasts aicina ar anketas starpniecību novērtēt pasta darba profesionāļu atbildību, rūpes un izpalīdzību un pateikt viņiem paldies par pašaizliedzīgo un labo darbu.

Labākais 2017.gada pastnieks un pasta nodaļas operators konkursa Mans Pastnieks ietvaros tiks noskaidrots katrā Latvijas reģionā - Rīgā, Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē. Iedzīvotāju vērtējumā labākie pastnieki un pasta operatori saņems vērtīgas balvas 100 eiro vērtībā no Latvijas Pasta.
28. oktobrī, visā Latvijā notiks Leģendu nakts.
Šogad 31 pils un muižas ļaudis zālēs, torņos, pagrabos, pagalmos un parkos uzņems viesus, lai dalītos ar ticamiem un neticamiem stāstiem, klasiskām un mūsdienīgām melodijām, izrādēm, pašmāju gardumiem un aicinātu līdzdarboties radošās aktivitātēs.
Šogad līdz ar Leģendu nakti noslēgsies arī asociācijas organizētā, ilgi gaidītā akcija “Apceļosim Latvijas pilis un muižas”.  Ceļotāji, kuri būs apmeklējuši vismaz piecus akcijas objektus piedalīsies piļu un muižu dāvāto balvu izlozē, bet aktīvākie 50 apceļotāji saņems ielūgumu uz noslēguma balli Jaunpils pilī  25.novembrī.
Katrā Latvijas reģionā Leģendu naktī ciemos aicinās pat vairākās pilīs un muižās.

Visvairāk – 11, muižās un pilīs apmeklētājus gaidīs un izklaidēs Zemgales pusē.

Abgunstes muižā tās saimnieki vedinās kopā ar rīkstnieku Agri Miku apzināt 7 tuvumā esošās svētvietas un apskatīt muižas keramikas simpozija darbus – gaismekļus. Darbnīcu vadītāja būs parūpējusies par radošām nodarbēm muižas pagrabos, kā arī būs pankūkas ar siltu tēju.
Berķenes muižā pirmo reizi notiks leģendārā muižas pārvaldnieka Jāņa Burkevica dienasgrāmatu lasījumi par dzīvi Berķenes muižā no 1892.-1896.gadam. Viesi tiks cienāti ar karstu zupu, muižas sieriem un plūškoka ziedu tēju.
Elejas muižas parkā un Tējas namiņā būs baudāmas aristokrātiskas izpriecas – ilūzijas un burvju triki, muzikāli priekšnesumi un uguns šovs. To papildinās izzinoša ekskursija Elejas parkā.
Jaunpils pilī tās saime aicinās atrasties starp pasaulēm, piedaloties sarunās ar Akvelīnu Līvmani, izstādes “Sarunas starp pasaulēm” autorēm Ievu Zāgmani un Līvu Bužu, dodoties ekskursijās un atklājot savu radošuma pasauli katrā pašā, kā arī laižoties deju solī ballē ar grupu “Zvaigžņu lietus”.
Lielplatones muižā tiks izspēlētas Šēnverderes muižas leģendas teatrālā deju uzvedumā “Reiz Šēnverderes muižā”. Muižas zālēs būs iespēja satikt vešerieni, apmeklēt Rozālijas buduāru un Krievzemes kņazienes Olgas atpūtas telpu. Uz kāršu spēli viesus aicinās pats barons un tā augstdzimušie draugi.
Lielvircavas muižā vispirms visi būs laipni gaidīti uz 18. gs. luteriskās draudzes sprediķi (oriģināla lasījumu) un ērģeļmūzikas koncertu Lielvircavas baznīcā. Pašā Lielvircavas muižā pēc plkst. 22.00 notiks „Vēlās tējas” baudīšana ar vieglām uzkodām, apskatot Valda Karpušenkova veco gludekļu privātkolekcijas izstādi un klausoties muižas stāstos.
Vēsturiski tematiskā ekskursijā apmeklētāji varēs doties Liepupes muižas Kungu mājā, iepazīstot vēsturiskās ekspozīcijas un baudot kino. Mazākajiem Liepupes muižas viesiem būs iespēja darboties meistarklasēs muižas mājīgajā virtuvē Leģendārās Guvernantes uzraudzībā.
Staļģenes muižā notiks apslēptās mantas meklēšana lāpu gaismā muižas parkā un vakarēšana kopā ar folkloras kopu „Liepāre” – mīklu minēšana, dziedāšana, nostāsti un radošās darbnīcas.
Tajā paša laikā, Vecauces pils ļaudis lūkosies Līvbērzes amatierteātra izrādē – D. Butrima “Kaislīgie rododendri”, degustēs smalkas pastētes, sierus, vīnus un citus labumus no muižas krājumiem, kā arī muižkundzes pavadībā izrādīs Vecauces pili.
Grāfa Kaliostro viesošanās laikā Vilces muižā būs skatāma Brīvmūrnieku izstāde, lekcija, izrāde "Kaliostro Vilcē" un pagraba burvestības - fizikas un ķīmijas eksperimenti.
Zaļajā (Zaļenieku) muižā apmeklētāji varēs doties ekskursijās ar pārsteigumiem muižas pagrabos, klausīties vokālā ansambļa “Zaļā krūze” koncertu pils zālē un baudīt siltu tēju pie ugunskura parkā.

Bagātīgs piedāvājums Leģendu nakts ceļotājus gaida arī Vidzemē.

Tur apskatāmas 10 pilis un muižas. No tām visagrāk vārtus vērs Bīriņu pilī, kuras pagalmā jau no plkst. 10:00 būs iespējams apskatīt renovēto Ūdenstorni ar atjaunotiem vēja spārniem un zem stikla grīdas eksponēto 18. gs. ķieģeļu mūra aku torņa pamatnē. Leģendu mednieku spēlē, kas norisināsies parkā, varēs izsekot vēstures stāstus, atrodot kodus un atverot slēdzenes.
Cesvaines pilī tās mūks Augusts viesus iepazīstinās ar Cesvaines pils leģendām, aicinās doties orientēties ar lāpām un baudīt siltu grūbu zupu.
Savukārt, Cēsu Jaunajā pilī apmeklētāji varēs izjust brīdi pirms 19.gs. galma balles – mūzikas baudīšana, deju un danču virpulis, smaržu nianšu atklāšana, tērpu aksesuāru gatavošana, kafija un kūciņas, kā arī kas maģiski noslēpumains un pārsteidzošs.
Dikļu pilī aicinās iepazīt un izbaudīt pils romantiku sveču un iekurtu kamīnu atmosfērā, klausoties nostāstos par pils saimniekiem un iedzīvotājiem, kā arī aplūkojot grezno kamīnu kolekciju un Atmodas laika mākslinieku gleznu kolekciju muižas labā gariņa Šarlotes pavadībā.
Jērcēnmuižas ļaudis viesus iepazīstinās ar muižu ekskursijās, aicinās uz muzikālu tikšanos ar dziesminieku Kārli Kazāku un čellisti Undīni Balodi un nodosies saviesīgām sarunām pie tējas.
Kokmuižas pilī apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt romantisku un garšīgu vakaru muižas viesistabā, dzirdēt dažādu laiku senās Kokmuižas leģendas un vērot mākslinieka Vitālija Jermolajeva mirdzošo gleznu teātri izstādē “Inner Light”.
Stāmerienas pilī ikviens aicināts doties ekskursijā sveču gaismā no pils pagraba līdz bēniņiem.
Ungurmuižā muzicēs Evita Zālīte un Ivars Hermanis krievu romanču vakarā “Zvaigznes debesīs...”, kā arī vakara gaitā būs klausāmi stāstījumi par muižas vēsturi un tās saimniekiem.
Veselavas muižā notiks “Klaunu parāde galmā”, kuras ietvaros būs ēnu teātris “Viltus mīla”, akustiskās mūzikas koncerts, dziedājumi, klauna triki, foto izstādes, nakts pastaiga muižas dārzā, senlietu kambara apmeklējums, ekskursija gida pavadībā, foto salons, ēšanas prieki un kafija, balle ar grupu "Apvedceļš".
Zvārtavas pilī apmeklētājiem būs iespēja iepazīt pili, klausīties stāstos par tās vēsturi un apskatīt izstādītās ekspozīcijas, kā arī piedalīties mākslinieku radošajās darbnīcās.

Kurzemes pusē ciemiņus gaidīs 7 muižās un 1 pilī.

Viena no muižām ir Apriķu muiža, kurā varēs apskatīt muižas vēsturisko ēku, klausīties pagrabu “pastāstus”, izbaudīt muižas ķēķa noskaņas un radoši darboties muižas bēniņos.
Rudens noskaņās Dundagas pilī būs Lielandele pils pagalmā. Tur notiks seno amatu prasmju izrādīšana, danči, rotaļas un spēles, bet pils Lielajā zālē kokļu ansambļa ,,Kārta" un vijolnieces L. Melderes-Šestakovas koncerts.
Uz Dzērves muižu Cīravas pagastā aicināts ikviens, kurš vēlas piedzīvot jautrus brīžus, piedaloties orientēšanās spēlē sveču gaismā ar pārsteigumiem un klausoties spoku, blēņu stāstos.
Padures muižā būs jūtams starpkaru periods vietējā akordeonista Viļa spēlē, svinga deju ritmos, rokdarbu meistarklasēs un vietējo amatieru spēles ainā no Jāņa Lejiņa lugas “Nebrauc tik dikti” 1930.gads.
Šlokenbekas muižas zālēs apmeklētāji tiks aicināti uz dokumentālo kinožurnālu seansiem par Milzkalnes ciemu un Šlokenbekas muižu, radošajām darbnīcām, degustāciju Kandžas laboratorijā un muzikālu teātra izrādi “Salidojums”, pēc kuras būs iespēja ballēties līdz pusnaktij.
Kūku mīļi īpaši gaidīti būs Vadakstes muižā, kur no plkst. 17:00 būs kūku meistarklases, izstāde, degustācijas un noslēgumā koncerts.
Ventas upes krastā būs apskatāma 19. gadsimta arhitektūras pērle – Skrundas muiža, bet Ventspils Livonijas ordeņa pilī būs klausāmas džeza leģendas ar Laimi Rācenāju.
Latgalē ciemos gaidīs Krustpils pils un Arendoles muiža
Krustpils pilī, kur tās gidi vedīs ekskursijā sveču gaismā, un Arendoles muižā, kurā no plkst. 18.00 notiks ceļojošā mūzikas un mākslas festivāla “Vadātājs” 2017. gada sezonas noslēgums. Tajā piedalīsies etīžu teātris “Nerten”, multiinstrumentālists Oskars Jansons ar grupu „Jūk”, indie mūzikas grupa „Sigma”, kā arī Artūrs Punte un Semjons Haņins no tekstgrupas „Orbīta”.
 

Ceļotāji ir aicināti pievērst uzmanību pasākumu norises laikiem un ieejas maksām, jo ir gan maksas, gan bezmaksas pasākumi.
Vairāk informācija par Leģendu nakts norisi un pasākumu programmas pieejamas Latvijas Piļu un muižas asociācijas interneta vietnes pilis.lv sadaļā “Notikumi” (kalendārā),kā arī piļu, muižu interneta vietnēs un sociālajos tīklos.

Leģendu nakts ir Latvijas Piļu un muižu asociācijas organizēta un tās biedru rīkota ikgadēja akcija ar mērķi popularizēt Latvijas piļu un muižu unikālo kultūras mantojumu, veicināt vietējo tūrismu un pagarināt tūrisma sezonu. Ik gadu akcijā iesaistās apmēram 30 Latvijas pilis un muižas.
Bigbank jau ceturto gadu pēc kārtas izsludina labdarības kampaņu #laiBigbankZiedo.
Tās laikā ikviens sociālo tīklu lietotājs ir aicināts dalīties ar selfijiem, kuros tie ir redzami kopā ar saviem mājdzīvniekiem un pievienot tēmturi  #laiBigbankZiedo.
Par katru publicēto selfiju banka ziedos 1,00 eiro dzīvnieku patversmei “Labās mājas”.  

Jau ikgadējas labdarības kampaņas ietvaros Bigbank ar sociālo tīklu lietotāju atbalstu novirza līdzekļus Juglas dzīvnieku patversmei “Labās mājas”. Šogad līdzekļi tiks iztērēti telpu apkurināšanai ziemas mēnešos, lai ikviens patversmē esošais mājdzīvnieks varētu gada aukstāko laiku pavadīt siltumā.
Kampaņa turpināsies līdz brīdim, kad būs savākta maksimālā ziedojuma summa – 4000 eiro.

Labdarības kampaņas #laiBigbankZiedo mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par dzīvnieku labturības jautājumiem. Bigbank aicina atbalstīt kampaņu ne vien informatīvi, bet arī pašiem līdzdarboties patversmes dzīvē, ziedojot tai ļoti nepieciešamos līdzekļus dzīvnieku uzturēšanai.

Šogad par kampaņas dalībniekiem, veidojot selfijus ar saviem mīluļiem, jau ir kļuvušas tādas Latvijā pazīstamas personas kā Aina Poiša, Samanta Tīna, Rūta Dūduma, Anete Ozoliņa, Olga Rajecka, Liene Greifāne un Andris Bulis.

Vairāk par pasākumu var izlasīt šeit
Jau divpadsmito gadu pēc kārtas ar spēkavīru palīdzību Rīgas Zooloģiskajā dārzā tiks svērti raženākie Latvijā izaugušie ķirbji „Latvijas lielākā ķirbja čempionātā”. Čempionāta organizētāji, veikalu tīkls „Maxima Latvija”, aicina pieteikties ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kuram šosezon izdevies savā dārzā izaudzēt varena izmēra ķirbi. Pieteikties čempionātam iespējams līdz 20. oktobrim.
 
Lai piedalītos konkursā, dalībniekiem jānomēra sava ķirbja apkārtmērs gan horizontāli, gan vertikāli.
Šie dati kopā ar ķirbja atrašanās vietu un savu tālruņa numuru jānorāda pieteikuma anketā.
Tāpat konkursam pieteikties iespējams arī zvanot pa bezmaksas tālruni 80002020 vai rakstot uz e-pasta adresi info@maxima.lv ar norādi „Pieteikums konkursam „Latvijas lielākā ķirbja čempionāts””. 
 
Lai arī slapjā un vēsā laika dēļ, apstākļi ķirbju audzēšanai šogad nav bijuši pārlieku labvēlīgi, Latvijas ķirbju audzētāju ģimenes katru gadu pierāda, ka varena ķirbja izaudzēšanai savā dārziņā ir nepieciešamas rūpes un pacietība un laika apstākļi nav noteicošais. Aizvadītajā gadā tika uzstādīts rekords – par uzvarētāju kļuva 404 kg smagais ķirbis no Kurmāles pagasta, Kuldīgas novadā, arī šogad čempionāta dalībniekiem ir visas iespējas šo rekordu pārspēt.
 
Divpadsmitais „Latvijas lielākā ķirbja čempionāts” norisināsies 26. oktobrī plkst. 11.00 Rīgas Zooloģiskajā dārzā.
Iespējams, ka tieši oža ir lielā mērā atbildīga par to, ka veidojas liekais svars.

Pie šāda secinājuma nonākuši Kalifornijas Universitātes pētnieki, veicot eksperimentu ar pelēm: ēdot treknu barību, peles, kurām uz laiku bija atņemta spēja saost, saglabāja normālu svaru, bet peles, kurām visas maņas darbojās normāli, ar tāda paša daudzuma un uzturvērtības barību pieņēmās svarā divkārtīgi. Tika novērots arī, ka vēl tuklākas kļuva peles, kurām smaržas sajūta bija īpaši attīstīta. 

Šis pētījums ļauj izdarīt pieņēmumu, ka ožai ir liela loma vielmaiņas procesos: ja ēdienu nespējam saost, organisms uzņemtās kalorijas drīzāk “nodedzinās”, nevis uzkrās. 
Latvija un Lietuva ierindojusies otrajā un trešajā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru nodarbinātie iedzīvotāji darba vecumā zina kādu ārzemju valodu, liecina Eiropas statistikas biroja  dati.

Latvija un Lietuva statistikā atpaliek tikai no Eiropas pundurvalsts Luksemburgas. Lietuvā 97 % (salīdzinot ar Luksemburgas 99 %) no nodarbinātajiem iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem zina vismaz vienu valodu, izņemot lietuviešu, savukārt Latvijā tikai latviešu valodu zina katrs divdesmitais darba ņēmējs , bet vismaz divas valodas zina 95% nodarbināto.
 
Arī trešā Baltijas valsts - Igaunija ierindojusies topa desmitniekā, ar 86 % ierindojoties topa astotajā vietā. Topa augšgalā vēl ir arī Dānija, Slovēnija un Zviedrija.

Eiropā vissliktāk svešvalodas zina Ungārijā. Problēmas sarunāties angļu valodā varētu būt arī Bulgārijā un Spānijā. Pārējās Eiropas Savienības valstīs ir vismaz 58% iespēja, ka kāds runās valodā, kas nav vietējā. 

 Vispopulārākā  otrā valoda ir angļu, tai seko franču , spāņu un vācu valoda.
Mazāk par pusi jeb 47 procenti valsts iedzīvotāju uzskata, ka miegam velta pietiekami daudz laika. Tas ir par 4% vairāk nekā pērn.

Vismazāk par pietiekamu miega daudzumu piedomā iedzīvotāji 25 -34 gadu vecumā. Šajā aptaujāto grupā vien 38 procenti atzina, ka ikdienā cenšas gulēt gana daudz. Savukārt visvairāk laika miegam velta seniori .  

Vērtējot aptaujāto atbildes pēc dzimuma, secināms, ka sievietes guļ vairāk nekā vīrieši – ja dāmu vidū miegam pietiekoši daudz laika velta puse, tad kungu vidū 43 procenti.

Atklājas, ka labākais miegs ir galvaspilsētas iedzīvotājiem -51% rīdzinieku atbildējuši, ka ikdienā piedomā pie optimāla miega daudzuma. Tikmēr vismazāk laika miegam velta lauku apvidos dzīvojošie, vien 44%.
Kā stāsta speciālisti, mums katram būtu jāguļ 9 stundas diennaktī – vislabāk 7 stundas naktī un 2 – diendusā.

Miega trūkums veicina nogurumu, izraisa nervozitāti un kopumā manāmi mazina dzīves kvalitāti. Rezultātā nepietiekams miegs ar laiku var pat rezultēties grūtībās aizmigt.
Klāt ir apkures sezona un ugunsdzēsēji iesaka mājokļos iztīri skursteni un iegādāties dūmu detektoru, jo ik gadu -  sākoties aukstam laikam, pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures lietošanu - netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanu. 

 Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos  šogad  gājuši bojā jau 8 cilvēki, bet cietuši - 52.
Ugunsdzēsēji 2017.gadā jau 520 reizes devās uz ugunsgrēkiem, kuros dūmvados dega sodrēji. 

Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā - var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu.
VUGD atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši.

Lai samazinātu iespēju ciest vai iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina ierīkot dūmu detektorus, kā arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus, kas mājokļa iemītniekus ar skaļu signālu brīdinās par draudošajām briesmām.

Glābēji atgādina, ka no  2020.gada 1.janvāra visas dzīvojamās ēkas un dzīvokļi būs obligāti  jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem.
Diemžēl, bet tā tas ir un pēdējos desmit gados situācija diži nav mainījuises.
32% vecāku Latvijā bērnu audzināšanā izmanto miesas sodus, bet 54% nezina, ka tas ir aizliegts ar likumu kopš 1998.gada. 

Miesas sodi nav tikai sišana, bet arī arī purināšana, mešana, kniebšana, košana, spiešana palikt noteiktā pozā, piespiedu vielu uzņemšana, vai pretēji, badināšana, matu raustīšana un citas fiziska rakstura audzināšanas metodes. Speciālisti norāda, ka fiziska sodīšana bērnu nemāca, bet gan pazemo, kā arī var radīt miesas bojājumus. Bērns vēlāk var atcerēties tikai pašu sodu, nevis tā iemeslu.

Kā pauduši 24% aptaujāto, stipra sišana ar roku nebūtu aizliedzama. Savukārt 49% respondentu norādījuši, ka nevajadzētu aizliegt pērienus vai uzšaušanu.
Runājot par iejaukšanos publiskā bērnu fiziskā sodīšanā, pētījuma dati liecina, ka 34% respondentu neiejaucas šādās situācijās, bet 42% gribētu iesaistīties, taču nezina kā to pareizi izdarīt. 24% respondentu norādījuši, ka mēdz šādās situācijās iejaukties.



Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis, ka 10 nozarēs, kas strādā vispārējā un mikrozuņēmumu nodokļu režīmā, gadā kopumā netiek deklarēti 776 miljoni eiro, kas tiek samaksāti aplokšņu algās.

VID apkopotie dati liecina, ka  naudas izteiksmē lielākās aplokšņu algu summas vispārējā nodokļu sistēmā strādājošajiem tiek maksātas tirdzniecībā un transporta nozarē.
Savukārt lielākais nedeklarēto ienākumu īpatsvars – gandrīz 32% - ir operācijās ar nekustamo īpašumu.

VID vispārējā finanšu noziedznieka profilu raksturo šādi - labi izglītots, situēts cilvēks, pārzina tehnoloģijas.

Savukārt aplokšņu algu saņēmēji visbiežāk ir cilvēki vecumā no 45 līdz 55 gadiem, pārsvarā vīrieši un laulību šķīrušas personas. 

Pēc VID secinātā - tipiskie aplokšņu algu saņēmēji neizprot nodokļu maksāšanas jēgu, ir ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, ar kredītsaistībām un apgādājamajiem. Un lielākajai daļai aplokšņu algu saņēmēju ir zema kvalifikācija. 
Bet ļoti bieži ir arī situācijas, kad tiešām uzņēmuma darbinieki saprotot, ka aplokšņu algas - tas ir zināms ļaunums gan viņiem, gan viņu kaut kādiem iespējamiem sociāliem labumiem, tomēr nav gatavi par to runāt, stāstīja VID.
Nākamā gada vasarā veikalos vairs nebūs bez maksas pieejami vienreiz lietojamie plastmasas maisiņi.

Šāds lēmums pieņemts, jo Latvijas iedzīvotāji plastmasas maisiņus patērē divreiz vairāk, nekā to pieļauj Eiropas Padome. Kaut arī šiem maisiņiem  gada sākumā par 25% paaugstināts dabas resursu nodoklis, patēriņš pat turpina pieaugt.

Ir noteikts, ka plastmasas maisiņi nedrīkstēs būt bezmaksas, kas nozīmē, ka veikalam būs jāskatās, kādu cenu tam uzlikt un kā samazināt plastmasas maisiņu patēriņa apjomu.

Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2019. gadam jāsamazina plastmasas maisiņu patēriņš vismaz par 80 procentiem,tā nolēmuši Eiropas Parlamenta deputāti.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pārtikas tirgotāji neizsniedz bezmaksas plastmasas maisiņus, izņemot pavisam plānos jēlajai gaļai, zivju un piena produktiem. Maisiņi augļu, dārzeņu un saldumu iesvēršanai līdz 2019. gadam jāaizvieto ar pārstrādāta papīra iepakojumu vai bioloģiski noārdāmiem vai kompostējamiem materiāliem.
Zinātnieku grupa no Oksfordas Universitātes noskaidrojusi, ka ilgstošs miegs provocē nakts murgus. Turklāt, pēc speciālistu domām, nakts murgu parādīšanos neietekmē ne alkohola lietošana, ne fiziska aktivitāte pirms gulētiešanas.

Vairākumā gadījumu nakts murgi tiek pētīti kā posttraumatiskā stresa simptoms. Tas ir stāvoklis, kas rodas pēc smagām psihotraumatiskām situācijām. 

Turklāt murgus biežāk redz cilvēki, kas guļ ilgāk par deviņām stundām.
Gan Rīgā, gan Latvijas reģionos ikgadējās UNESCO nedēļas laikā no šodienas līdz svētdienai notiks aktivitātes, kas veltītas kultūras mantojumam lietojumā, tai skaitā kulinārajam mantojumam.Šonedēļ ikviens aicināts gan iepazīties ar Latvijas un reģionu ēdiena gatavošanas tradīcijām, uzmeklēt senākas pavārgrāmatas, lūkojoties pēc Latvijas garšas, un analizēt, cik ilgtspējīgs no mūsdienu skatupunkta ir tradicionālais ēdiens Latvijā, gan apmeklēt tematiskus pasākumus.

Tāpat starptautiskās izglītības akcijas “Pasaules lielākā mācību stunda” ietvaros UNESCO nedēļas laikā ir iespējams analizēt, cik ilgtspējīgs un veselīgs ir tradicionālais ēdiens šodien.

UNESCO nedēļas  laikā apkopoto informāciju  ikviens aicināts publicēt savā vai pārstāvētās organizācijas vai iestādes Facebook lapā vai blogā, pievienojot mirkļbirku # unesconedela2017. 
Iestājoties rudenim, tiek atcelts palielinātais maksimālais braukšanas ātrums 100 kilometri stundā (km/h), kas vasarā bija ieviests atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos.
No piektdienas, 6.oktobra, pa galvenajiem autoceļiem vairs nevarēs braukt ātrāk par 90 km/h.

Paaugstinātais maksimālais ātrums vasarā bija šādos ceļu posmos:

uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, kā arī no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam;
Vidzemes šosejas (A2) posmā no Rīgas apvedceļa līdz atjaunotā seguma beigām, t.i. (25 km);
Daugavpils šosejas (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei un no Nīcgales līdz Daugavpils apvedceļam;
Jelgavas šosejas (A8) posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam uz Jelgavas apvedceļa;
atsevišķos posmos uz autoceļa Jēkabpils–Rēzekne (A12).
Japānā rīkotajā festivālā «Wara Art» apskatāmas dažādas no salmiem veidotas figūras, kas pārsteidz gan ar izmēru, gan formu. «Wara Art» festivāls risinās jau desmit gadus un ikvienam interesantam izstādītās salmu statujas ir pieejamas publiskai apskatei. 
Festivālā redzamas salmu figūras lauvas, degunradža, krokodila un pērtiķa formā.
Kā vēsta ārvalstu mediji, lai uzceltu vienu šāda veida statuju nepieciešami teju četri mēneši, kuru laikā iesaistās vairāk nekā 150 brīvprātīgo palīgu.


Cilvēki biežāk fotografē savu suni, nevis mīļoto, atklāts pētījumā par kuru vēsta jauns.lv . 

Izrādās, pat 65 procenti pētījuma dalībnieku - suņu saimnieku, atzinušies, ka biežāk fotografē savu suņuku, nevis partneri. Puse   aptaujas dalībnieku ir atzinuši: ja uz nedēļu dodies prom no mājām, daudz grūtāk ir šķirties no suņa, nevis vīra vai sievas.

94 procenti respondentu uzskata, ka suns viņiem ir ģimenes loceklis , savukārt 56 procenti pēc atgriešanās mājās vispirms steidz apsveicināties ar savu mīluli, bet tikai pēc tam – ar pārējiem ģimenes locekļiem. 
Sestdien Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Jēkabpilī un Rēzeknē pulcēsies interesenti, lai kopā klātienē rakstītu trešo pasaules diktātu latviešu valodā. Savukārt tie, kuri dod priekšroku jaunajām tehnoloģijām vai arī atrodas ārpus valsts, varēs uzrakstīt diktātu tiešsaistē vietnē raksti.org 7. oktobrī pulksten 12.00.

Diktāts norisināsies visās pilsētās un valstīs vienlaikus, un to varēs rakstīt ar savu vārdu vai anonīmi. Savu izlaboto darbu katrs dalībnieks pēc tam saņems individuāli. Pieteikties rakstīšanai klātienē iespējams mājas lapā raksti.org, savukārt rakstīt diktātu tiešsaistē varēs bez iepriekšējas reģistrācijas.

Pērnā gada diktāta autors, rakstnieks Pauls Bankovskis uzsver, ka diktātu rakstīšana ir viens no valodas mācīšanās vienkāršākajiem rīkiem. Lai gan pērn diktātu pilnīgi pareizi uzrakstīja vien divi no 789 cilvēkiem, tas nav iemesls nobīties un neizmēģināt savus spēkus vēlreiz. Šoreiz tekstu ir radījis rakstnieks Nils Sakss, un tas būs ne vien valodas, bet arī gastronomisks piedzīvojums ar slaveno kulinārijas guru Džeimiju Oliveru.

Labojot diktātu, atzīmes netiks liktas, taču būs norādītas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas un to skaits, lai ikviens pats var novērtēt savas zināšanas. 
Zinātnieki jaunā pētījumā noskaidrojuši, ka cilvēkiem, kuri no rītiem nemēdz ieturēt brokastis, ir lielāks risks piedzīvot artēriju apkaļķošanos un ciest no sirds un asinsvadu kaitēm.

Aptuveni 3% no pētījuma dalībniekiem iekļāvās pirmajā grupā, kas brokastis neietur, bet iztiek tikai ar rīta kafiju, sulu vai kādu citu dzērienu. Savukārt 69% iekļāvās vidējā grupā, ieturot nelielas brokastis, bet atlikušie 28% no rītiem mēdza ieturēt pamatīgu maltīti.

Pētnieki atklāja, ka pirmo divu grupu indivīdi jeb tie, kuri izlaiž brokastis vai ēd maz, ir ievērojami lielāka sirds un asinsvadu kaišu riska priekšā.

Turklāt izrādījās, ka cilvēki, kuri izlaiž brokastis, ir ar lielāku ķermeņa masu un paaugstinātu asinsspiedienu, kā arī bieži vien tie piekopj neveselīgu dzīvesveidu, pastiprināti lieto alkoholu un smēķē.
Zināms, ka bagātīgas brokastis, bet niecīgākas vakariņas ir viena no svara nomešanas atslēgām.
Facebook Draugiem Twitter Instagram