Sadzīves tehnikas ražotājs "Bosch" sācis drošības kampaņu zīmolu "Bosch" un "Siemens" gāzes plīšu īpašniekiem, brīdinot par iespējamu gāzes noplūdi šo zīmolu gāzes plītīs.

Kampaņā uzmanība tiek vērsta uz tiem patērētājiem, kuru īpašumā ir no 2006. līdz 2011.gadam ražotas atsevišķas gāzes plītis un 2004. un 2005.gadā ražotās "Bosch" galda gāzes plītis.
Gāzes plīšu īpašnieki aicināti pārbaudīt ierīces īpaši šai kampaņai veltītajā tīmekļa vietnē "www.gascookingsafety.com" vai zvanīt klientu apkalpošanas dienestam uz numuru 67425232.

Ražotāja pārstāve skaidro, ka "Bosch" ir pārbaudījis iepriekš minētajos gados izgatavotās ierīces un konstatējis potenciālu savienojuma piederuma defektu, kas var izraisīt gāzes noplūdi, un ļoti retos gadījumos var rasties sprādziena risks.
Lai cik niecīga būtu briesmu varbūtība, ražotāji aicina pārbaudīt ierīces. Ja ierīce iekļaujas norādītajā riska grupā, skartās ierīces bīstamā detaļa tiks par brīvu nomainīta īpašnieka mājās, cik drīz vien iespējams.

Ja tiek konstatēts ierīces defekts, ir nekavējoties jāsazinās ar ražotāju pa norādītajiem komunikācijas kanāliem un jāvienojas par pilnvarota servisa meistara vizīti. Lai izvairītos no iespējamajām briesmām, skarto ierīču īpašniekiem ir nekavējoties jāatvieno gāzes padeve, un to nedrīkst lietot, līdz savienojuma piederums ir nomainīts.

Ražotājs informē, ka kopumā kampaņa attiecas uz 170 000 ierīcēm. Vairums no tām ir pārdots Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā. Latvijā ir pārdoti aptuveni 2500 "Bosch" un "Siemens" atsevišķo gāzes plīšu. 
Pašvaldībām paredzēts nodrošināt netieši identificējamus un savstarpēji sasaistītus statistikas datus no vairākām valsts informācijas sistēmām, lai tās varētu sekmīgāk plānot savus pakalpojumus, to paredz Ministru kabineta komitejā skatītie grozījumi likumā "Par pašvaldībām".

Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), lai pašvaldības nodrošinātu iedzīvotājiem efektīvākus un kvalitatīvākus pašvaldību sniegtos pakalpojumus, piemēram, apzinātu nepieciešamo bērnudārzu skaitu un iespējams ērtāko to izvietojumu pašvaldības teritorijā, uzzinātu aktīvi nodarbināto pašvaldības iedzīvotāju darba vietu izvietojumu, lai efektīvi plānotu sabiedriskā transporta maršrutus un kursēšanu, tām nepieciešams saņemt datus no vairākām valsts informācijas sistēmām, turklāt tos nepieciešams savstarpēji sasaistīt un apstrādāt dažādos griezumos.

Pašvaldībām nav nepieciešams tieši identificēt konkrētas personas, taču nepieciešami savstarpēji sasaistīti dati, ko nespēj nodrošināt anonimizēti dati, norāda ministrijā. Līdz ar to paredzēts izveidot jaunu funkciju Valsts reģionālās attīstības aģentūrai (VRAA), kas nodrošinātu minēto datu pseidonimizēšanu.
Proti, dati no vairākām informācijas sistēmām tiks savstarpēji sasaistīti, un tiks nodrošināts, ka personas datus vairs nav iespējams saistīt ar konkrētu personu bez papildu informācijas izmantošanas.
Tādejādi pašvaldībām būs pieejami netieši identificējami dati.

Gatavojoties XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, martā un aprīlī notiks Latvijas koru skates,  informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Bika.
Koru skates mērķis ir veicināt, attīstīt, kopt un tālāk pilnveidot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai nozīmīgāko izpausmi - koru kopdziedāšanas tradīciju, īpaši sekmējot izpildījumu "a cappella".

Pēc Bikas paustā, skates ir būtisks sagatavošanās posms valsts nozīmes koru nozares 2017.gada pasākumiem - Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta Modelēšanas koncertiem, kā arī Latvijas Senioru koru svētkiem Siguldā 18.jūnijā. Tradicionāli skatēs tiek apzināts arī Dziesmu un XVI Deju svētku koru dalībnieku kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs.

Pirmās koru skates norisināsies 25.martā Pierīgas, Cēsu un Limbažu koru apriņķī, bet noslēgsies 30.aprīlī Rīgā.
Šajā laika periodā skates noritēs nedēļas nogalēs, aptverot visus 24 koru apriņķus.
Latvijas koru skates rīko LNKC sadarbībā ar novadu un pilsētu pašvaldībām, un koru apriņķu virsdiriģentiem.

Koriem skatēs būs jādzied trīs dziesmas - divus izlozes un vienu brīvas izvēles skaņdarbu.
Skates vērtēs žūrija trīs kora mūzikas ekspertu sastāvā.

Žūrijā būs tādi diriģenti kā Mārtiņš Klišāns, Romāns Vanags, Kaspars Ādamsons, Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, Jānis Baltiņš un Aira Birziņa, kā arī tādi komponisti kā Uģis Prauliņš un Rihards Dubra.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Noslēguma koncerta Modelēšanas koncerti notiks 27.maijā Talsos, 10.jūnijā Jēkabpilī, 1.jūlijā Dikļos un 21.jūlijā Rīgā. Koncertos Latvijas kori izdziedās nākamo Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta programmu. Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs ir Klišāns, savukārt režisors - Uģis Brikmanis.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam.
Projektā "Stāstu sega Latvijai", kurā no ārzemju latviešu iesūtītiem auduma gabaliņiem plāno veidot Latvijas simtgades stāstu segu, saņemti vairāki desmiti kvadrātiņu no Austrālijas, Anglijas, Īrijas, ASV un Vācijas.

Pavasara un vasaras mēneši projektā sola lielāku rosību, jo norisināsies dažādas nometnes un citi pasākumi.

Latvijas simtgades stāstu segas izveidei tiek iesūtīti visdažādākie auduma gabaliņi, kuriem pievienots kvadrātiņa apraksts. Iesūtītos auduma gabaliņus var apskatīt projekta lapā sociālajā tīklā "Facebook.com".

Jāatgādina, ka līdz 30.augustam ārzemēs dzīvojošie latvieši aicināti uz Rīgu sūtīt pašu rokām gatavotus un izrotātus 18x18 centimetru kvadrātiņus lielizmēra tekstilmozaīkas segai, kas būs veltījums Latvijas Republikas dibināšanas 100.jubilejai.
Stāstu segas idejas pamatā ir Anglijas latvietes Ritas Jefimovas dāvinājums muzejam - sega, kuru uz Eiropas Latviešu dziesmu svētkiem Līdsā 1982.gadā darināja 59 rokdarbnieces no Līdsas un Bredfordas.

Akciju "Stāstu sega Latvijai" organizē muzejs "Latvieši pasaulē", to atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un ASV vēstniecība Latvijā.
Šogad Notāru dienās 1.martā un 2.martā notāri dosies mājas vizītēs pie cilvēkiem, kuriem visvairāk nepieciešama, bet vismazāk pieejama juridiskā palīdzība.

Notāri sniegs atbildes uz jautājumiem un palīdzēs sakārtot lietas gan mantojuma tiesībās, gan nekustamo īpašumu, gan citās cilvēka dzīvē svarīgās jomās, kurās, lai viss būtu korekti un droši, nepieciešamas juridiskas zināšanas un izpratne par normatīvajos aktos paredzētajām tiesībām un pienākumiem.

Kā skaidro notāri, ir virkne cilvēku, kuri dažādu iemeslu dēļ nenokārto pat visvienkāršākās juridiskās lietas savā dzīvē un šīs neizdarības dēļ attopas vien tad, kad ir jau par vēlu. Parasti tas notiek ar sociāli mazāk aizsargātajiem: trūcīgiem, veciem un vientuļiem cilvēkiem, ne tik labvēlīgos apstākļos dzīvojošām ģimenēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Neskatoties uz to, ka daudziem no viņiem ir aktuāli juridiski jautājumi, piemēram, saistībā ar mantošanu vai nekustamo īpašumu tiesībām, tie nav nokārtoti līdz galam vai netiek risināti vispār.

Notāra vizīti mājās vai uz slimnīcu, vai jebkuru citu vietu, kur attiecīgajā brīdī cilvēks, kam nepieciešama juridiska konsultācija, atrodas, var pieteikt jebkurā laikā. Taču Notāru dienās tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams, bet vismazāk pieejams, konsultācijas dzīves vietā būs pieejamas bez maksas. Šādi cilvēki, jau gatavojoties Notāru dienām, tika apzināti sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldību sociālajiem dienestiem, kā arī bāriņtiesām.

Notāru mājas vizītei var pieteikt arī paši iedzīvotāji, līdz 24. februārim zvanot pa tālruni 26295899.

Latvijas simtgades iniciatīva "Latvijas skolas soma" ir valsts dāvana katram no mūsu 200 000 skolēniem, šodien iniciatīvas preses konferencē teica Ministru prezidents Māris Kučinskis, , turklāt iniciatīva, pēc viņa domām, būs iespēja bērniem un jauniešiem iemīlēt Latviju un uzzināt par tās vēsturi.

Vienlaikus kultūras ministre Dace Melbārde  sacīja, ka projekts ir ceļā pie sava lietotāja, un "Latvijas skolas soma" viennozīmīgi esot svarīgākais Latvijas simtgades svinību pasākums.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norādīja, ka mīlēt un cienīt var tikai to, ko pazīst, tāpēc iniciatīva "Latvijas skolas soma" ir lielisks veids kā iepazīt Latviju.

Jau ziņots, ka iniciatīvai "Latvijas skolas soma" paredzēti 40% no visa simtgadei papildu plānotā finansējuma. Iniciatīva nodrošinās ikvienam no vairāk nekā 200 000 Latvijas skolēnu valsts garantētās izglītības iegūšanas ietvaros iespēju klātienē pieredzēt Latvijas vērtības un sasniegumus.

Iniciatīvā visiem 1.-12.klašu skolēniem būs pieejami izglītojoši un metodiski precīzi mācību braucieni, izrādes, koncerti, darbnīcas un citi notikumi Latvijas vēstures un kultūras vērtību, dabas skaistuma un zinātnisko sasniegumu iepazīšanai.
Informatīvās kampaņas “Mājai otru dzīvi! Zini savas tiesības” ietvaros daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, māju vecākie un apsaimniekotāji tiek aicināti uzdot savus jautājumus ekspertiem par ēku atjaunošanu. 

Līdz 3.martam darbosies informatīvais kampaņas tālrunis 29117126, uz kuru zvanot ikviens var saņemt ekspertu atbildes. 

Jautājumus var uzdot arī rakstiski tiešsaistes forumos Facebook/ekubirojs un mājas lapā www.sharex.lv.

Dažādu iemeslu dēļ daudzdzīvokļu ēku atjaunošana Latvijā noritējusi ārkārtīgi lēni. Pēdējo septiņu gadu laikā Latvijā ir atjaunoti aptuveni tikai 740 daudzdzīvokļu ēkas, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Tie ir vien aptuveni 2% pēc ēku skaita no padomju laikā celtajiem daudzdzīvokļu namiem valstī.

Mēneša ietvaros notiks dažādas iedzīvotāju izglītojošas aktivitātes.
Mainīgu laika apstākļu ietekmē uz ceļiem ar asfalta segumu var pastiprināti veidoties bedres, īpaši tas attiecas uz ceļiem, kas ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī,  informēja VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Saskaņā ar meteorologu sniegto informāciju arī turpmākajās dienās gaidāmas gaisa temperatūras svārstības.
Šādi laika apstākļi autoceļu asfalta segumam ir īpaši nelabvēlīgi un veicina bedru veidošanos.

Kūstošais sniegs, ledus un lietus iekļūst asfalta mikroplaisās un caur tām nonāk ceļa segas konstrukcijā.
Temperatūrai noslīdot zem nulles, šis ūdens sasalst un, tam izplešoties, plaisas asfaltā padara lielākas. Katrs nākamais šāds temperatūras svārstību cikls plaisas ik reizi palielina un tādējādi grauj autoceļu asfalta segumu. Plaisu dēļ segas konstrukcija kļūst neviendabīga, zūd seguma saiste un no tā ir viegli izraut sākumā sīkas, bet vēlāk jau arvien lielākas asfalta daļiņas.
Tas ir galvenais iemesls, kāpēc pavasarī īpaši veidojas bedres, skaidroja LVC.

Atkusnī uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās (avārijas) bedres.
Par tām  LVC aicina informēt, zvanot pa LVC diennakts bezmaksas tālruni 8000 5555 vai uzņēmuma "Facebook" un "Twitter" kontos.



 25.februārī Kocēnu sporta namā tiks rīkots Latvijas čempionāts atlētiskajā vingrošanā „Spēka izturības vingrinājumos”.

Sacensību dalībniekiem galvenā prasība - izturēt slodzi visa pasākuma laikā.

Pavisam jāizpilda 12 dažādi vingrinājumi plūsmas metodē. Izvēlētais atsvaru smagums ir demokrātisks, katrs dalībnieks drīkst uzlikt sev piemērotu smagumu sākot no 2,5kg līdz 30kg un pārbaudīt savas spējas izturības vingrinājumos.

Sacensībās drīkst piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, sacensības ir bezmaksas.
Šāda veida pasākums tiek rīkots ar mērķi iesaistīt Latvijas iedzīvotājus veselīgā dzīvesveidā un  popularizēt atlētisko vingrošanu. 
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātnieki atraduši pielietojumu bērzu tāsīm, par to vēsta LTV.

Izrādās, tāsis  var kalpot ne tikai kā labs kurināmais, bet arī kā lielisks būvmateriāls. Turklāt bērzu tāsis satur ļoti noderīgas vielas kosmētikas un medikamentu ražošanai.

Pētījumi aizsākās jau pirms septiņiem gadiem. Tas viss ir rezultējies ar diviem patentiem – pirmais ir saistvielas izstrāde no bērzu tāsīm.
Institūtā izdevies radīt ekoloģiskas skaidu plāksnes, kas tiek stiprinātas kopā ar dabiskām saistvielām, kas iegūtas no bērza tāsīm.
Šobrīd tiek pētīts, cik izmaksātu šādu plātņu rūpnieciska ražošana. Turklāt  mehāniskās īpašības jaunajām plāksnēm ir labākas, tās ir arī  mitrumizturīgākas.

Savukārt otrs patents saistīts ar ekstraktvielu iegūšanu.
Bērza tāss satur ļoti daudz ekstraktvielu.
Tās ir unikālas, jo tik liels ekstraktvielu daudzums nav nevienā dabas produktā," stāsta zinātnieki.
Ekstraktvielas ir bēšīgs pulverītis, ko var pievienot kosmētikas preperātiem, , kā arī var izmantot pārtikas bagātinātājiem, kas uzlabo organisma veselību un iekšējo orgānu darbību, piemēram, atjauno aknu šūnas, to var izmantot C hepatīta profilaksei,

Pētnieki atzīst, ka nodarbojas ar ļoti perspektīvu lietu, kas nākotnē varētu nest peļņu no augstas pievienotas vērtības produktiem un attīstīt Latvijas tautsaimniecību.
Dziedātājam, dzejniekam un dziesmu autoram Mārtiņam Freimanim 7. februārī būtu apritējuši 40 gadi, taču 2011. gada 27. janvārī viņa dzīvība izdzisa. Šobrīd notiek darbs pie Mārtiņam Freimanim veltītas grāmas un īpaša albuma izdošanas, informē Mārtiņa Freimaņa fonda pārstāvji.

Katru gadu, pieminot Freimani, notiek koncerti un piemiņas pasākumi dažādās Latvijas vietās, arī bērnības dienu pilsētā Aizputē un Liepājā, kur Mārtiņš pavadīja savus jaunības gadus un strādāja par angļu valodas skolotāju Liepājas 1. ģimnāzijā. Tāpēc arī skolas ikgadējais pasākums "Koru kari" šogad tiek veltīts Freimaņa daiļradei. Šobrīd ģimnāzijas jaunieši aktīvi mācās Mārtiņa dziesmas un gatavo priekšnesumus. "Koru kari" notiks 13.aprīlī. 

Paralēli grāmatas gatavošanai Freimaņa fonds sadarbībā ar "Izdevniecība MicRec" uzsācis vērienīgu darbu pie Mārtiņa Freimaņa dziesmu veltījuma albuma.
Izdevēji un fonds plāno uzrunāt Latvijas pazīstamākos populārās mūzikas izpildītājus ar aicinājumu ieskaņot savā versijā kādu no Freimaņa dziesmām.

Taču, apzinoties to, ka Mārtiņam vienmēr ir bijis svarīgi sadarboties ar jaunajiem izpildītājiem,  albuma veidotāji dos iespēju albumā, konkursa kārtā iekļūt arī trīs labākajiem jaunajiem izpildītājiem, kuri pieteiksies un atsūtīs savu dziesmas demo versiju kādai no Freimaņa dziesmām. Demo ierakstus lūdz sūtīt uz e-pasta adresi info@mff.lv līdz  1.jūnijam.

Papildu informācija un konkursa nolikums drīzumā tiks publicēts fonda mājaslapā mff.lv.
42 gadus vecais austrietis Makss Štokls kļuvis par ātrāko cilvēku uz standarta kalnu velosipēda.
Drosminieks, traucoties lejup pa kalna nogāzi Atakamas tuksnesī, Čīlē, sasniedza 167 km/h ātrumu.

Neviens cilvēks iepriekš nebija braucis tik ātri ar velosipēdu pa grants segumu.

Jāteic gan, ka Makss ir braucis ātrāk ar velosipēdu, jo viņa dzīšanās pēc rekordiem ilgst jau pāris desmitgades. 
Tā, piemēram, savu pirmo ātruma rekordu Makss uzstādīja jau 1999.gadā, kad Francijas Alpos uz sniegotas kalna nogāzes attīstīja 187 km/h. 2007.gadā viņš savu sasniegumu ar uzviju pārspēja, kad Čīles Andu kalnos sniegā sasniedza 210 km/h. 

Sapratis, ka ir paveikts viss, ko sniegā var izdarīt, Makss pievērsās nogāzēm ar irdeno grants segumu. 
Rīgas Motormuzejā apbalvoti 11 pagājušā gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē autori, kā arī godināti seši 2016.gada vērtīgākie projekti, informē Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA).

Izvērtējot vairāk nekā 50 iesniegtos priekšlikumus dažādās zinātņu nozarēs, žūrija nosaukusi 11 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2016.gadā, kā arī sešus projektus, kuri saņēma LZA atzinības rakstus.

Starp nozīmīgākajiem sasniegumiem lietišķajā zinātnē LZA ir nosaukusi LZA korespondētājlocekļa Gunta Bārzdiņa sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūta ekspertiem Didzi Goško, Pēteri Paikenu un Normundu Grūzīti veikto pētījumu, kura laikā izstrādāta precīza un praktiski izmantojama datorizēta semantiskās analīzes tehnoloģija.
Pētījuma laikā izveidota precīza, ātra un praktiski izmantojama datorizētas semantiskās analīzes tehnoloģija, izstrādāta inovatīva mašīnmācīšanās metode un radīts pasaulē precīzākais rīks angļu valodas semantiskam attēlojumam. Tehnoloģija pielāgota arī latviešu valodai un ieviesta informācijas aģentūras LETA automātiskajā mediju ziņu monitoringā.

Starp labākajiem sasniegumiem teorētiskajās zinātnēs nosaukts LU Fizikas un matemātikas fakultātes akadēmiķa Andreja Cēbera un zinātņu doktora Kaspara Ērgļa pētījums "Lokanu magnētisko stīgu modelēšana un sintēze", kas aptver lokanu magnētisku stīgu teorētiskos modeļus, skaitliskos algoritmus to uzvedības modelēšanai un protokolus to sintēzei.

LZA starp lielākajiem sasniegumiem zinātnē nosaukusi arī Saules sistēmas mazo planētu-asteroīdu pētījumu, kuru veicis LU Astronomijas institūta pētnieks Ilgmārs Eglītis. Viņš savos pētījumos, kas veikti Baldones observatorijā, atklājis 48 jaunus Saules sistēmas asteroīdus un precizējis 826 asteroīdu orbītas. Pētnieks pilnveidojis teoriju Centaura tipa asteroīdu orbītu evolūcijas prognozēšanai.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki Maija Dambrova, Marina Makrecka-Kūka, Reinis Vilšķērsts, Elīna Makarova, Jānis Kūka un Edgars Liepiņš uzslavēti par pētījumiem par meldonija (mildronāta) farmakoloģiskajiem efektiem un tā uzkrāšanās mehānismu organismā skaidrojumiem. Meldonija aktivitātes pamatā ir L-karnitīna un tā metabolītu, acilkarnitīnu un trimetilamīna N-oksīda, līmeņu samazināšana, kam seko adaptīvas izmaiņas enerģijas metabolismā. Šie molekulārās darbības mehānismi nodrošina meldonija aktivitāti, ārstējot kardiovaskulārās saslimšanas, aterosklerozi un diabēta komplikācijas.

Spārītis atzīmēja, ka šogad eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga noslēgusi nozīmīgu latviešu folkloras pētniecības posmu, kas bija veltīts aptuveni 4000 latviešu tautasdziesmu tekstu par sauli formas un satura problēmu izpētei, un pabeigusi izdot monogrāfiju "Trejādas saules". Ar cikla piekto grāmatu - zinātnisko monogrāfiju "Mitoloģiskā Saule" - Vīķe-Freiberga noslēgusi ilgu un nozīmīgu latviešu folkloras pētniecības posmu.
Saules dziesmu analīzē rastas atbildes uz jautājumiem gan par tautasdziesmu nozīmi vispār, gan tautasdziesmu poētiku, valodas izteiksmes īpatnībām, gan tekstu strukturēšanas paņēmieniem, gan teorētiskos jautājumos par atšķirībām starp mutvārdu un rakstīto valodu. Vairas Vīķes-Freibergas zinātniski pētnieciskais darbs folkloristikā lielā mērā balstīts kopā ar informācijas zinātņu speciālistu Imantu Freibergu īstenotajā latviešu tautasdziesmu datorizācijā - ciparu formā iegūtais dziesmu korpuss ir bijis galvenais saules dainu izpētes avots.

Būtisku ieguldījumu Latvijas arhitektūras vēsturē sniedzis pētījums par Rīgas arhitektūru 17.gadsimtā, kuru izstrādājusi Anna Ancāne. Viņas snieguma novatorisko nozīmi apliecinot pievēršanās 17.gadsimta Rīgas arhitektūras vēsturei, kas ilgu laiku palikusi ārpus mākslas vēsturnieku interešu loka, tādējādi grāmata uzskatāma par pirmo nozīmīgo publicēto pētījumu, kas vispusīgi atspoguļo pilsētas attīstību periodā, kad viduslaiku Rīga pārtapa par jauno laiku baroka pilsētu.

LZA atzinība veltīta arī pētnieciskajam pārskatam par Latvijas kultūras izaugsmi no Pirmā pasaules kara un valsts nodibināšanas līdz neatkarības zaudēšanai izdevumā "Latvijas mākslas vēsture V: Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915-1940" Eduarda Kļaviņa sastādījumā un zinātniskajā redakcijā. Izdevums publicēts atsevišķi latviešu un angļu valodā, pirmo reizi piedāvājot visus vizuālās mākslas veidus aptverošu, analītiski izvērstu un pētnieciski aktuālu pārskatu par Latvijas kultūras izaugsmei būtisko laiku no Pirmā pasaules kara gadiem un valsts nodibināšanas līdz neatkarības zaudēšanai totalitāro lielvaru agresijas rezultātā.

Tāpat šogad tapusi apjomīgākā zinātniskā monogrāfija augļkopības nozarē pēdējo 50 gadu laikā. Tās autori bija Laila Ikase, Sarmīte Strautiņa, Māra Skrīvele, Inese Drudze, Daina Feldmane, Edgars Rubauskis un vēl 24 autoru kolektīvs. Izdevums ietver gan augļkopības teoriju, gan praksi, kā arī sniedz ieskatu Latvijas augļkopības zinātnes vēsturē. Grāmata padziļināti iepazīstina ar augļaugu bioloģiju, to bioķīmiskajiem un fizioloģiskajiem procesiem. Tiek analizēta vides ietekme un risinājumi augu stresa mazināšanā. Liela vērība veltīta ziemcietībai kā vienam no limitējošiem faktoriem augļaugu audzēšanā.

Lietišķajā zinātnē šogad noskaidrota vienpavediena RNS bakteriofāgu AP205 un MS2 trīsdimensionālā struktūra. To paveikuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki Mihails Šišovs, Jānis Rūmnieks, Andris Kazāks, Svetlana Koteloviča, Ināra Akopjana, Kaspars Tārss sadarbībā ar kolēģiem no Nīderlandes, Francijas un Spānijas. Zinātnieki ir noskaidrojuši bakteriofāga AP205 vīrusveidīgās daļiņas (VVD) struktūru, kā arī bakteriofāga MS2 asimetrisko struktūru. Pētījumā noskaidrojās, ka evolūcijas gaitā AP205 VVD struktūra ir izveidojusies stipri atšķirīga no radniecīgiem vīrusiem, jo daļa no proteīna ķēdes N- gala ir pārceļojusi uz C-galu. Rezultātā abi apvalka proteīna gali ir novietoti uz VVD virsmas, kas ir īpaši nozīmīgs faktors jaunu vakcīnu konstruēšanā. Savukārt bakteriofāgs MS2 ir pirmais vīruss pasaulē, kuram noteikta pilna asimetriskā struktūra vidējā 7Å izšķirtspējā - ieskaitot apvalka proteīnu un genomu. Pētījumam ir ievērojama fundamentāla nozīme, jo pirmo reizi ir gūti neapstrīdami pierādījumi tam, ka vīrusam var būt stingri definēta genoma trīsdimensionālā struktūra.

Latvijas Organiskās sintēzes institūts sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Frānsisa Krika institūtu Lielbritānijā izveidojuši jaunu pretmalārijas zāļvielu līdersavienojumu klasi. Pētnieki atklājuši jaunu nepeptīdisko inhbitoru klasi, kas uzrāda augstu malārijas gremošanas plasmepsīnu inhbitoro aktivitāti un selektivitāti, kā arī daudzsološu parazīta "Plasmodium falciparum" augšanas inhibīciju asinsšūnu testos. Šīs īpašības ļauj izvirzīt jaunatklātās klases pārstāvjus kā perspektīvus līdersavienojumus pretmalārijas zāļvielu izveidošanai.

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki Jānis Zandersons, Jānis Rižikovs, Aigars Pāže, Kristīne Meile, Ausma Tardenaka, Baiba Spince un Ance Pļavniece izstrādājuši komerciālu bērza mizas kompleksās pārstrādes koncepciju produktos ar augstu pievienoto vērtību. Pētnieki veikuši lietišķus pētījumus par bērza mizas kompleksās pārstrādes iespējām bioloģiski aktīvos savienojumos un polimērmateriālu izejvielās, kā rezultātā izstrādāts un patentēts jauns bērza tāss ķīmiskās pārstrādes paņēmiens un iekārta tā realizācijai. Tā ir efektīva ekstrakcijas metode augstas tīrības betulīna iegūšanai vienā tehnoloģiskajā posmā.
Pateicoties iegūtajiem rezultātiem, sadarbībā ar AS "Latvijas Finieris" pirmo reizi Latvijā uzsākta kosmētikas produktu ražošanai piemērotu bērza tāss ekstraktvielu rūpnieciskas ražošanas iespēju izpēte un komercializācija. Tāpat iegūtie rezultāti izmantoti, lai izstrādātu un patentētu jaunu bezformaldehīda emisijas skaidu plātņu iegūšanas paņēmienu no bērza tāss ekstrakcijas atlikumiem. Izstrādātais paņēmiens tiks optimizēts, lai izstrādātu tehnoloģiju, kurā kā ekoloģisko bio-kompozītu saistviela tiks izmantots depolimerizēts suberīns, bet kā pildviela - samalta lūksne vai bērza skaidas, tādā veidā noslēdzot finiera ražošanas blakusproduktu aprites ciklu.

Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Agroresursu un ekonomikas institūts un Rīgas Stradiņa universitāte izstrādājuši inovatīvus risinājumus kailgraudu auzu un miežu un tritikāles izmantošanai cilvēku veselības nodrošināšanai. Sadarbībā ar Norvēģijas zinātniekiem veikti pētījumi par kailgraudu miežu un auzu un tritikāles audzēšanas iespējām Latvijā un Norvēģijā, izstrādāta tehnoloģija diedzētu pārslu ražošanai, saglabājot bioloģiski aktīvās vielas un veikts klīniskais pētījums par diedzētām pārslām cilvēku veselības nodrošināšanai. Pētījuma mērķis ir uzkrāt zināšanas par tritikāles, kailgraudu miežu un auzu izmantošanas iespējām cilvēku veselības nodrošināšanai.

LLU zinātnieku grupa veikusi pētījumus, kas saistīti ar bioloģiski aktīvo vielu noteikšanu graudaugos, to izmaiņām diedzēšanas procesā un izstrādājusi diedzētu pārslu tehnoloģiju. RSU zinātnieki veikuši pētījumus, par diedzētu graudu pārslu ietekmi uz cilvēku veselību. Pētījumu rezultāti ir publicēti zinātniskās publikācijās, pētījumā iesaistīti doktoranti, par rezultātiem ziņots starptautiskās konferencēs, kā arī audzētājiem, ražotājiem, mediķiem un interesentiem.

Avots: ziņu aģentūra Leta
Pasaules mediji ziņo par, iespējams, leģendārākā "Nokia" telefona modeļa "3310" atgriešanos tirgū.

Telefonu pirmo reizi pārdošanā nodeva 2000. gadā, tolaik savu slavu tas ieguva, pateicoties ilgam baterijas mūžam un tāpat tas tika slavēts par ārkārtīgi izturīgo korpusu.
Kā norāda izdevums "Independent", Somijas uzņēmums "HMD Global", kam pieder tiesības izmantot "Nokia" telefonu zīmolu, cer, ka klienti atkārtoti izlaisto modeli izmantos kā savu otro tālruni sentimentālu atmiņu vadīti.

Tālrunī būs iespēja piekļūt arī "Twitter" un "Facebook" aplikācijām,  cena būs 59 eiro.

Pašlaik leģendāro telefonu vairs nav iespējams iegādāties pie oficiālajiem izplatītājiem, taču tas ir pārdošanā pie "Amazon" un "Ebay" tirgotājiem. Tie norāda, ka "Nokia 3310" sniedz iespējas izmantot pulksteņa funkciju, kalkulatoru, kalendāra atgādinātāju, kā arī četras spēles – "Snake II", "Pairs II", "Space Impact" un "Bantumi". Telefonu pārdod arī vairāki portāla "Ss.lv" lietotāji Latvijā.

Latvijas vēstniecība Lielbritānijā līdz ceturtdienai, 16.februārim,  rīkos izbraukumu ar mobilo pasu darbstaciju uz Bostonu, liecina vēstniecības mājaslapā publicētā informācija.

Pases un/vai ID kartes noformēšana izziņotajā izbraukumā būs iespējama tikai pēc iepriekšēja pieraksta, nosūtot uz vēstniecības konsulārās nodaļas e-pastu informāciju, kurā iekļauts vārds, uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, kā arī pakalpojums, kuru interesents vēlas saņemt.

Vēstniecība aicina izmantot šo iespēju, lai saņemtu arī citus konsulāros pakalpojumus, tostarp ziņu aktualizāciju Iedzīvotāju reģistrā.
Par pases pieteikuma noformēšanu ārpus Londonas, izmantojot mobilo pasu darbstaciju, tiek iekasēta papildus samaksa .
Valentīndienas simbols ir sirds – un tas, izrādās, ir varens orgāns mūsu ķermenī. 

Parasti saka, ka sirds atrodas kreisajā pusē, bet patiesībā tā atrodas krūškurvja vidu, vienīgi tās garenass ir novirzīta pa kreisi.

Sirds vienā minūtē izpumpē caur sevi ap 4 litriem asiņu, bet dienas laikā 7500 litrus.
Dienas laika sirds veic ap 100000 sitienu, 70 gadu vecuma tava sirds būs veikusi ap 2,5 miljardu sitienu. Tikmēr Sievietes sirds vidēji sitas ātrāk nekā vīrieša.

Sirdstrika visbiežāk ir novērojama no pulkstens 8 līdz 9 rīta.

Tava sirds sver mazāk par skārdeni gāzētā dzēriena, sirds izmēri – aptuveni  divi kulaki kopā, bet svars-gandrīz 280 gr. 

Sekss sirdij ir vajadzīgs  Pēc „American Journal of Cardiology” datiem , cilvēkiem, kuri nodarbojas ar seksu ne mazāk kā divas reizes nedēļā, risks saslimt ar sirds slimībām ir zemāks, nekā tiem, kas ar seksu nodarbojas reizi mēnesi vai pat vēl retāk. 
Latvijā piekto gadu norisināsies akcija "Meklējam labu ģimenes ārstu!", kuras laikā iedzīvotāji aicināti iesūtīt stāstus par ģimenes ārstiem un medicīnas māsām, kuri savu darbu dara profesionāli, ar izcilu attieksmi, ir pašaizliedzīgi, iejūtīgi un atsaucīgi.

Stāstus par labākajiem ārstiem un medicīnas māsām var iesūtīt līdz 14. aprīlim pa pastu uz žurnāla "Veselība" redakciju.
Adrese - Andrejostas iela 4A, Rīga, LV-1045, ar norādi "Akcijai "Meklējam labu ģimenes ārstu!".

Tāpat iespējams sūtīt vēstuli elektroniski uz e-pasta adresi - gimenesarsts@veseliba.lv vai aizpildīt anketas mājaslapā www.veseliba.lv/gimenesarsts.

Akcija "Meklējam labu ģimenes ārstu!" paredzēta, lai sava mediķa vārdu nestu tautā un pateicībā par viņa pašaizliedzīgo darbu sagādātu viņam patīkamas emocijas.
Sirsnīgāko vēstuļu autori saņems balvas.

Apkopojot Latvijas radiostaciju atskaites, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) noskaidrojusi piecas Latvijā radītās dziesmas, kas pretendē uz mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons" kategorijā "Radio hits", .
Lai noteiktu nominantus, LaIPA apkopojusi datus par dziesmu atskaņojumu Latvijas radiostacijās 2016.gadā. 

Rezultātus veidojušas 10 radiostacijas, tostarp mūsu radiostacija –  Radio TEV.

Balstoties uz radiostaciju datiem, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība "Zelta mikrofonam" kategorijā "Radio hits" izvirzījusi: 

Čaļi - "Musiqq",
Debesis iekrita tevī - "Prāta vētra" un "Musiqq",
Miglas rīts - Intars Busulis,
Pastnieks - Dons,
Tepat - Dons.

28.februārī Dailes teātrī jau 21.reizi tiks pasniegti "Zelta mikrofoni" aizvadītā gada spožākajiem, pārsteidzošākajiem un labākajiem ierakstiem.
Līdz 28.februārim ikviens interesents aicināts pieteikt savu pasākumu trešajam Sarunu festivālam "Lampa", kas norisināsies vasarā, 30.jūnijā un 1.jūlijā, Cēsu pils parkā.

Pasākuma tēmas izvēlē un norises formātā ierobežojumu nav, tomēr pieteikumi tiks vērtēti konkursa kārtībā, atbilstoši festivāla manifestam un pasākuma kritērijiem.

Festivāla direktore Ieva Morica norādīja, ka festivāla "Lampa" lielākā vērtība ir tā dalībnieki un organizācijas, kas veido festivāla programmu. 

Pērn festivālā piedalījās apmēram 9000 apmeklētāju, vairāk nekā 90 pasākumu rīkotāju, tostarp uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, universitātes, mediji, valsts pārvaldes institūcijas, kultūras iestādes un aktīvisti, kā arī 450 viedokļu līderu.

Sarunu festivāls "Lampa" ir ikgadējs brīvdabas pasākums, kas pulcē tūkstošiem cilvēku un piedāvā vairāk nekā 150 pasākumu domu apmaiņai, prāta asināšanai un redzesloka paplašināšanai.
Eiropas Komisijā apsver iespēju mašīnās obligāti ieviest automātiskas bremzes, kas nostrādātu, tiklīdz tiek pārsniegts atļautais ātrums.

Eiropas Komisija lēš, ka, ieviešot sistēmas, kas samazina automobiļa braukšanas ātrumu arī pret vadītāja gribu, satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits varētu sarukt par 37%.
Tāpat Eiropas Komisija norāda, ka ar šobrīd daudzos auto sastopamo sistēmu, kas akustiski brīdina par iepriekš iestatīta ātruma limita pārsniegšanu, bojā gājušo skaitu var samazināt par 8%.
Bez tā EK pieļauj iespēju, ka varētu tikt ieviestas automātiskās maksimālā ātruma ierobežošanas sistēmas, ko transporta līdzekļa vadītājs var ieslēgt un izslēgt.

Taisnības labad gan jāsaka, ka Briseles ierēdņi ļoti labi apzinās, ka šādu ierobežojumu ieviešanu autovadītāji nesagaidīs ar ovācijām. 

Valsts tiesu ekspertīžu biroja vecākais tiesu eksperts Oskars Irbītis gan uzskata šādu risinājumu par utopisku un nedomā, ka autobūves industrija ies šo ceļu.  
Viņaprāt, šobrīd ir efektīvāki ceļi, piemēram, aktīvā kruīza kontroles sistēma, sistēmas, kas brīdina par ātruma pārsniegšanu. 

Viņš arī pieļāva, ka šādas sistēmas strādātu attīstītajās valstīs, bet, piemēram, Latvijā autoparks ir ļoti dažāds, un situācijā, kad daži spēkrati būtu aprīkoti ar šādām bremzēm, bet daži - nebūtu, rastos liels sajukums, kas varētu pat apdraudēt satiksmes drošību.

Irbītis arī pauda, ka Latvijā daudz negadījumu notiek arī sliktās infrastruktūras dēļ, kur automātiskās sistēmas nevarētu palīdzēt, piemēram, nespētu atpazīt ceļa zīmes, kas apsnigušas.
Lai izglītotu un iedrošinātu iedzīvotājus spert pirmos soļus savu māju atjaunošanā,  februāri par ēku atjaunošanas mēnesi un rīkos informatīvu kampaņu "Mājai otru dzīvi! Zini savas tiesības".

Kampaņas mērķis ir mazināt sabiedrības aizspriedumus par ēku atjaunošanu, izglītojot, cik šis process patiesībā ir vienkāršots un pieejams,  informēja kampaņas organizatori.

Pēdējo septiņu gadu laikā Latvijā ir atjaunota tikai 7401 daudzdzīvokļu ēka, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Tie ir vien aptuveni 2% no padomju laikā celto daudzdzīvokļu ēku skaita valstī.

Dažādu iemeslu dēļ daudzdzīvokļu ēku renovācija, ieskaitot siltināšanu, Latvijā noritējusi ārkārtīgi lēni. Īpašnieku izlēmības trūkums daudzdzīvokļu ēku sektorā ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kāpēc Latvijā nenotiek aktīva ēku atjaunošana. 

Mēneša laikā notiks dažādas iedzīvotāju izglītojošas aktivitātes, laužot galvenos aizspriedumus par ēku atjaunošanu, kā arī izglītojot par Latvijai salīdzinoši jaunām pieejām jeb biznesa modeļiem, kas būtiski atvieglo un veido caurspīdīgāku un pārredzamāku pašu ēku atjaunošanas procesu. 
Pērn AS "Sadales tīkls" ir reģistrējusi 96 elektroapgādes infrastruktūras zādzību gadījumus, kas ir radījuši uzņēmumam zaudējumus vairāk nekā 110 000 eiro apmērā.

Pēdējo mēnešu laikā "Sadales tīkls" ik nedēļu konstatē vairāku transformatoru zādzību gadījumus, kas ietekmē iedzīvotāju elektroapgādi un apdraud sabiedrības drošību.

Īpaši pērn ir pieaudzis transformatoru zādzību gadījumu skaits, kas, salīdzinot ar 2015.gadu, ir palielinājies divas reizes.

Ņemot vērā transformatoru zādzību vietas un metodes, "Sadales tīkls" sadarbībā ar Valsts policiju secina, ka tās veic vairāku personu grupa un tās tiek veiktas ar mērķi iegūtos elektrotīkla elementus realizēt un gūt materiālu labumu. Šīs ļaunprātīgās un nelikumīgās darbības tiek veiktas lauku apvidos ar zemu apdzīvotības blīvumu, kur tās var palikt nepamanītas, norāda uzņēmums.

Tādēļ uzņēmums aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un nekavējoties informēt par elektroapgādes pārtraukumiem nakts laikā vai aizdomīgu personu aktivitātēm pie elektrotīkla - ja elektrotīkla tuvumā darbojas personas bez speciāla darba apģērba un ekipējuma un pārvietojas ar transportlīdzekļiem bez "Sadales tīkla" logo marķējuma, it īpaši, ja tas notiek vēlās vakara vai nakts stundās.

Par ikvienu aizdomīgu rīcību "Sadales tīkls" aicina nekavējoties ziņot, zvanot uz diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 8404 vai Valsts policijai, zvanot uz tālruni 110, kā arī saziņai ar "Sadales tīklu" izmantot sociālos tīklus.
Triju Baltijas valstu centrālās bankas vienojušās par kopīgas divu eiro piemiņas monētas izlaišanu 2018.gadā, kad tiek atzīmēta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas 100 gadu jubileja. Monētas dizains tiks izvēlēts Baltijas valstu iedzīvotāju balsojumā.

Šī monēta ar kopīgu dizainu gan Baltijas valstu, gan visas eirozonas iedzīvotājiem atgādinās par Baltijas nāciju apņēmību aizstāvēt savu neatkarību. Tāpat monēta apliecina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību un gatavību sadarboties neatkarības un brīvības vārdā, paziņojumā medijiem informē Latvijas centrālā banka.

Latvijas Banka kopā ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā sākusi priekšdarbus šīs monētas dizaina izvēlei, jo visas trīs valstis sniegs savas idejas divu eiro piemiņas monētas dizainam. Latvijā iecerēts šīs idejas rast uzaicinātu mākslinieku konkursā. Tādējādi kopumā tautas balsojumam šopavasar tiks piedāvātas sešas monētas idejas - pa divām no katras valsts.

Balsojums notiks speciālā interneta vietnē, par kuru tiks paziņots atsevišķi.

Piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un citās eirozonas dalībvalstīs, un tās nonāk apritē tāpat kā cita apgrozības nauda.
No krūts vēža Latvijā ik gadu mirst aptuveni 400 sieviešu, tā  preses konference "Diagnoze - krūts vēzis. Soli pa solim" pastāstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis.

Kopumā no 2015.gadā uzskaitē esošajiem 74 540 vēža pacientiem vislielāko proporciju veidoja krūts vēža pacientes, proti, Latvijā 2015.gadā krūts vēzis bija reģistrēts 13 231 sievietei. Kā sacīja Eglītis, šie skaitļi norāda, ka krūts vēzis ir ārstējama slimība, proti, ar to var sadzīvot un beigās arī izārstēt.

Eglītis stāstīja, ka kopš 1983.gada, kad sāka reģistrēt vēža pacientus, redzams, ka saslimstība ar krūts vēzi ir dubultojusies.

Onkologs arī norādīja, ka saslimstība ar krūts vēzi sievietēm pieaug pēc 40 gadu vecuma. Savukārt puse no visiem saslimšanas gadījumiem novērojama vecuma grupā no 50 līdz 69 gadiem.

Vecuma grupā no 50 līdz 69 gadiem valsts nodrošina arī krūts vēža skrīningu, atgādināja speciālisti . Tomēr kopumā šo iespēju izmanto tikai nedaudz vairāk nekā 30% sieviešu no mērķa grupas. 
Somijā sācies sociāls eksperiments – 2000 nejauši izvēlētiem bezdarbniekiem katru mēnesi izmaksā 560 eiro.

Tas ir tā sauktais garantētais ienākums, par kādu bija referendums Šveicē un par kādu notiek diskusijas Vācijā un Francijā.

Šo naudas summu maksās neatkarīgi no tā, vai konkrētais cilvēks strādā vai nē. Līdz šim daudzi ilgstošie bezdarbnieki neatsāk strādāt vai nedibina uzņēmumus tikai tāpēc, ka īslaicīgu vai zemu, vai neparedzamu ienākumu dēļ viņi nesaņemtu bezdarbnieku pabalstu, ko viņi nevēlas zaudēt.

Šis eksperiments ilgs divus gadus un tā laikā pētīs, vai garantētā ienākumu saņēmēja vēlēšanās strādāt palielināsies.
Lai izvērtētu amatpersonu, iespējams, pieļautos pārkāpumus konkrētos nodokļu auditos, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina auditējamos nodokļu maksātājus savlaicīgi jau nodokļu audita procesā vērsties VID ar iesniegumu, norādot konkrētu informāciju un faktus, kas liecinātu par VID amatpersonu līdzdalību manipulācijās ar nodokļu audita rezultātiem.

Informāciju var nodot VID, rakstot uz "parkapumi@vid.gov.lv", visi saņemtie iesniegumi, sūdzības, tajā skaitā anonīmās, un ziņojumi tiek reģistrēti un izskatīti. 

Papildus VID vērsa uzmanību, ka personām ir pienākums ziņot par kukuļošanas noziedzīgiem nodarījumiem, savukārt par neziņošanu, ja ir zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums ir paredzēta kriminālatbildība .

Jau ziņoja, ka zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partneris Jānis Taukačs informēja, ka "Sorainen" klienti regulāri ir ziņojuši par to, ka VID audita laikā parādās starpnieki, kas par samaksu uzņēmējiem piedāvā labvēlīgu VID audita rezultātu. 
Viņš pieļāva, ka šīs trešās personas kaut kādā veidā ir saistītas ar VID audita veicējiem, jo šīs personas zina, kam tiek veikts audits, kā arī šīs personas zina audita lietas materiālus.
Ziņās par klimata pārmaiņām parasti izceļ sliktās puses - ietekmi uz vidi, ekonomiku, sabiedrību, un tas arī ir ziņu uzdevums - vēstīt par problēmām, meklēt tām risinājumu, raksta sabiedrisko mediju portāls lsm.
Tomēr nevar noliegt, ka jāgatavojas arī labajam. 

Eiropas Vides aģentūra 25. janvārī publicēja kārtējo ziņojumu par klimata izmaiņām , un  pašā ziņojumā ir  arī virkne pozitīvu ziņu.

Piemērām - kamēr lielākajā daļā Eiropas klimats kļūs karstāks un vasaras aizvien vairāk var līdzināties tādām, kādas pašlaik ir Ziemeļāfrikā, pie mums tās kļūs tikai piemērotākas it visam - atpūtai, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai. Ilgāks veģetācijas periods, augstāka vidējā temperatūra ļaus palielināt ražas un, iespējams, ieviest jaunus kultūraugus. Meži augs ātrāk. 

Pastāv  gan  bažas, ka līdz ar siltumu mūsu reģionā ienāks jauni kaitēkļi.

Garās ziemas un īsās vasaras ir sāpe gan baltiešiem, gan skandināviem. Klimata pārmaiņas nemazinās ziemas tumsu, jo Zeme ap sauli turpinās griezties tādā paša leņķī un ar tādu pašu ātrumu, bet sals, ledus un sniegs būs retāki. 
Pēdējo dažu gadu ziemas gan  nevar "pierakstīt" klimata pārmaiņām, jo vēl krietni siltākas ziemas piedzīvotas arī iepriekšējos gadsimtos, bet vēl pavisam nesen pārcietām, piemēram, 2012./2013. gada ziemu, kas dažviet Latvijā bija garākā novērojumu vēsturē. Tomēr ziemas, kad stabils sniegs Latvijā ir tikai nedēļu, divas vai mēnesi, ir pašreiz pētnieku zīmētās nākotnes aina.
Gēteborgas Starptautiskajā kino festivālā pasaules pirmizrādi piedzīvos Matīsa Kažas dokumentālā filma "Vienu biļeti, lūdzu!"
Filma, kura ir Kažas debija pilnmetrāžas kino, iekļauta festivāla oficiālajā programmā.

"Vienu biļeti, lūdzu!" ir dokumentāls stāsts par Nikiju Kokrenu - Ņujorkas aktīvāko teātra apmeklētāju. "Šī indiešu izcelsmes kundze, kurai ir jau 78 gadu, katru dienu pēdējos 25 gadus noskatās vismaz vienu teātra izrādi. Tomēr ne visi ir sajūsmā par viņas kaislību - Brodvejas teātru darbiniekiem viņa ir īsts bieds.
Pazīstama kā nekārtību cēlāja un blēde, Nikija visiem līdzekļiem cenšas iegūt pēc iespējas vairāk brīvbiļešu, bet, iekļuvusi teātrī, mēģina ieņemt vislabākās vietas un dažkārt teātros ietur pat maltītes. Viņa sevi uzskata par īstenu teātra mākslas mīļotāju, kuras ikdienā materiālām lietām nav nozīmes. 

Filma no 13.marta būs redzama arī uz Latvijas kinoteātru ekrāniem. 
Pavisam nesen tika ziņots par suņu barības vada slimību, ko, domājams, izraisīja kādas suņu bartībai pievienotas vielas.

Tagad uzmanība jāpievērš kaķiem.

Speciālisti brīdina, ka kaķi spēka gados var slimot ar  sirds kaiti – hipertrofisko kardiomiopātiju – ko pat visuzmanīgākais un vismīlošākais saimnieks var nepamanīt.

Hipertrofiskā kardiomiopātija ir sirds muskuļu slimība, kas raksturojas ar [sirds] kreisā kambara sieniņu uzbiezināšanos. Pārsvarā tā ir ģenētiski numur viens slimība kaķiem. 
Visbiežāk šo slimību konstatē vīriešu kārtas kaķiem vecumā no diviem līdz pieciem gadiem.

Kaite piemeklē gan parastos, gan arī šķirnes kaķus, visbiežāk: Meinkūnus, Regdollus, Birmas, Sfinksus un Krievijas zilos kaķus.

Simptomi, kuriem saimniekiem vajadzētu pievērst uzmanību, mēdz būt neizteikti un grūti pamanāmi pat profesionāļiem.
Veterinārārsti mudina pievērst uzmanību kaķim fiziskas slodzes laikā.

Ja kaķis skrienot vai pēc skriešanas ilgstoši elso, elpo ar atvērtu muti, tad tas varētu būt viens no signāliem, ka kaķis ir slims.
Kaķiem vienīgā izeja ir sirds ehokardiogrāfija, kas ir ļoti dārgs izmeklējums, tādēļ to ārsti nozīmē tikai tad, ja klīniskās pazīmes nešaubīgi liecina par kādu sirds kaiti. 
Tādēļ, kaķu saimniekiem pašiem jāskatās un jāpievērš uzmanība vismazākajām savu mīluļu uzvedības un veselības stāvokļa izmaiņām.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, 4.stāvā  ir izveidota īpaša Klusuma un meditācijas istaba.
Šeit var nākt visi  apmeklētāji, kas vēlas atpūsties no mācībām un darba, laiku pavadot pilnīgā klusumā un bez steigas.

Klusuma un meditācijas istaba ir bez maksas pieejama visiem apmeklētājiem. Aptuveni divas reizes mēnesī šeit tiks rīkoti tematiskie pasākumi. 

Meditācijas telpas publiskajās vietās, piemēram, universitātēs un bibliotēkās, citur pasaulē nav retums. Austrijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs klusuma istabas vai īpašas atpūtas telpas ir kļuvušas par tradīciju. Tā, piemēram, Helsinku lidostā pat ir iekārtota jogas un pilatesa zona, kur, gaidot savu reisu, pasažieri fiziski un garīgi var sagatavot sevi garajam lidojumam. Tikmēr meditācijas telpa Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pagaidām ir vienīga publiskā klusuma istaba Rīgā.
Facebook Draugiem Twitter Instagram