Autovadītāji no 5. līdz 14. oktobrim Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās tiek aicināti uz bezmaksas automobiļu pārbaudēm, kurā būs iespēja noskaidrot automobiļu drošības sistēmu un to elektroapgāžu darbību.
Paralēli tiks pārbaudīti arī lukturi un to regulējums, kā arī riepu atbilstība. 

Pasākuma laikā interesenti varēs uzdot jautājumus kvalificētiem auto aprūpes speciālistiem un gūt informāciju par mūsdienīgu auto diagnostiku, apkopi un uzturēšanu.  

„Vēlamies aicināt autovadītājus aizdomāties, cik kvalitatīvu un atbilstošu aprūpi mūsu auto saņem ikdienā. Tēma ir aktuāla katru gadu, jo īpaši iestājoties tumšākam un aukstākam laikam. Aizvien biežāk mūsdienu automašīnu kvalitatīvai apkopei nepieciešamas īpašas diagnostikas iekārtas, ar kuru palīdzību autovadītāji ziemā var justies drošāk, jo viņi rod lielāku pārliecību, ka to automobiļi darbojas pilnvērtīgi,” stāsta DBS Autoskolas direktors Jānis Vanks.

Bezmaksas pārbaudes visās pilsētās tiks veikta auto elektronikas un drošības sistēmu diagnostiska, varēs novērtēt riepu stāvokli (protektora atlikums, ražošanas gads u.c.), veikt nepieciešamo riepu spiediena korekciju, lampu gaismas stara novērtējumu un noskaidrot citu informāciju.  
.
Automašīnu bezmaksas pārbaudes notiks no plkst. 11.00 līdz 18.00:
05. oktobris TC ”Alfa” Brīvības gatve 372, Rīga
06. oktobris Jelgavā CSDD (Satiksmes iela 2a) un  Statoil DUS (Brīvības bulv.1)
7. oktobris Liepājā CSDD (Brīvības iela 148) un Statoil DUS (Cukura iela 3)
12. oktobris Valmiera CSDD (Eduarda Lācera iela 3) un Statoil DUS (Ausekļa iela 26)
13. oktobris Daugavpils CSDD (Kraujas iela 3) un Statoil DUS (Ventspils iela 28)
14. oktobris TC “Spice” Lielirbes iela 29, Rīga
Sociālā tīkla "Facebook"  izplatījies kārtējais vīruss jeb ļaunprātīgā aplikācija, kas, piekļūstot lietotāja profilam, ļauj veikt ierakstus viņa vārdā.

Ļaunprātīgā aplikācija "Slinky" datorā automātiski lejupielādējusies pēc tam, kad tiek atvērta saite kas iekopēta paziņu vai draugu sūtītās vēstulē. 

Šī aplikācija gan nav nekāds jaunums, un, saskaņā ar informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv"  pausto, tā nemērķē uz lietotāja datoru, bet dod tiesības veikt ierakstus viņa vārdā.

Speciālisti  skaidroja, ka jābūt kritiskam un nevajag sekot visiem pamudinājumiem apskatīt interesantus video un citu informāciju, kas pēkšņi parādās draugu profilos, īpaši, ja tā ir saite, kas ved uz kādu aizdomīgu resursu.
Lai ceļu satiksmē atturētu agresīvos autovadītājus, pirmo reizi par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņas ”Pierādi sevi citur, nevis uz ceļa!” galveno varoni kļuvis rallijkrosists Reinis Nitišs.
Viņš uzskata, ka ceļu satiksmes noteikumu ievērošana nemazina un neapdraud šofera personību vai statusu. Sportista un kampaņas aicinājums autovadītājiem ir apliecināt savas spējas un izlādēt enerģiju sporta zālē, virtuvē, darbā vai citur, nevis pie stūres, agresīvi un ātri braucot.

”Agresīva braukšana ir likumā definēti ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, taču ikdienas praksē pārkāpuma robežas ir grūti nosakāmas, tāpēc ar agresīvu braukšanu saprot nevis vienu bīstamu manevru, bet braukšanas stilu kopumā, kas rada nevajadzīgu spriedzi un haosu ikdienas ceļu satiksmē,” saka CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas Faktu” pirms kampaņas veiktais pētījums liecina, ka agresīvie autobraucēji lielākoties ir vīrieši vecumā līdz 40 gadiem. Zīmīgi, ka viņi ir enerģiski, ambiciozi, ar vēlmi sevi pierādīt. Pētījums liek secināt, ka cīņā pret ātrajiem un agresīvajiem braucējiem ir divi efektīvi paņēmieni - sodu paaugstināšanu un aktīva kontrole uz ceļiem.  

“Vairums aptaujāto autovadītāju spriež ļoti racionāli, viņi ir labi informēti par sodiem un radariem, kas kontrolē braukšanas ātrumu,” skaidro sociologs Aigars Freimanis  “Nav šaubu, ka autovadītāju uzskatu maiņu iespaido arī sociālās kampaņas, kuru vēstījums spilgti ilustrē riskus, ar kuriem saskaras jebkurš likuma pārkāpējs. Kampaņas vēstījums ir jābūt emocionālam, mērķauditoriju aizskarošai, varbūt biedējošai, bet noteikti -  motivējošai, kas summējas ar visiem ieviestajiem ātruma kontroles un soda mehānismiem.”
CSDD tic, ka satiksmes harmonizēšana iespējama ne tikai ar bargāku likumu vai kontroles palīdzību – tā ir arī pašu autobraucēju rokās. Tāpēc kampaņas “Pierādi sevi citur, nevis uz ceļa!” laikā autovadītāji ar dažādām aktivitātēm tiks izaicināti sevi pierādīt hobijos, darbā un citur, nevis trakojot uz ceļa.

Šobrīd likumā noteikts, ka agresīva braukšana izpaužas kā vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai. Valsts policijas Galvenās kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs atzīst: “Ar agresīviem braucējiem uz ceļiem nākas saskarties ik dienu. Tā ir aktuāla problēma, kurai cenšamies rast efektīvāku risinājumu. Tādēļ Valsts policija ierosināja veikt izmaiņas likumprojektā ar mērķi paplašināt agresīvas braukšanas definīciju.  Līdz ar grozījumu ieviešanu Valsts policijai būs plašākas iespējas saukt pie atbildības kā autovadītājus, tā arī motociklistus, kuri apzināti neievēro ceļu satiksmes noteikumus, izraisot bīstamas un satiksmi traucējošas situācijas.”

“ERGO vairāku gadu dati par auto negadījumu statistiku liecina, ka vismazāk avāriju izraisa šoferi vecumā no 40 līdz 50 gadiem, bet īpaši bīstama autovadītāja profils ir jaunietis līdz 24 gadiem ar nelielu - zem 2 gadiem - stāžu un salīdzinoši jaunu jaudīgu automašīnu, kas visbiežāk pārvietojas pilsētas intensīvajā satiksmē. Tieši tāds, kā redzams kampaņas klipā. Redzams, ka lielā daļā pieteikto negadījumu iemesls ir neapdomība un pārlieka bravūra.
Tomēr neatkarīgi no vecuma un automašīnas markas ikvienam jāielāgo, ka auto vadīšana ir nopietna atbildība – gan pašam par savu un pasažieru, gan arī citu satiksmes dalībnieku drošību..
 
Kampaņu „Pierādi sevi citur, nevis uz ceļa!” organizē CSDD, Satiksmes ministrija un Valsts policija, atbalsta – apdrošināšanas sabiedrība ERGO un Statoil. Kampaņa tiek finansēta no OCTA līdzekļiem.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā jau uzņemti 180 bērni, kas apdedzinājušies vai applaucējušies un kā stāsta mediķi, tad  nav tādas dienas, kad slimnīcā  nenonāktu kāds bērns ar apdegumiem.
180 bērni deviņos mēnešos ir ļoti daudz, uzsver ārsti.

Lielākā daļa ir vecumā līdz trīs gadiem. Bet visbiežāk - divgadnieki, kuri sāk staigāt un izzināt apkārtni. 80% gadījumu apdegumi gūti, uzlīstot  karstai tējai, kafijai vai verdošam ūdenim.

Ārsti atzinuši, ka liela daļa apdegumu varēja nebūt, ja māmiņas un tēti būtu uzmanīgāki un nedarītu vairākas lietas vienlaikus. 
Mediķi brīdina, ka Apdegumu var dabūt no 38 - 40 grādu silta ūdens. Nebūt nav vajadzīga vārīšanās temperatūra. 

Pārsvarā bērni apdedzinoties ar kafiju un tēju. Agrāk gan bērni saimniecībās apdedzinājušies ar ievārījumiem.

Ja apdegums ir dziļš, tad tas draud ar sekām uz visu mūžu.  
Tas ir vizuāli redzams. Pilnībā noņemt plašu apdeguma rētu nav iespējams, lai arī Latvijā ir lieliski attīstīta plastiskā mikroķirurģija.

Mediķi brīdina, ka viena krūze karstas tējas vai kafijas mazam bērnam var apdedzināt pat 30% procentus ķermeņa.

Ārsti ir pārliecināti, ka ikdienā apdegumus gūst daudz vairāk bērnu, nekā uzrāda statistika, jo pie mediķiem parasti nonākt tikai smagāk cietušie.
Šodien, 5.oktobrī, Starptautiskajā skolotāju dienā “Zelta Zivtiņa” paziņoja Vislatvijas iniciatīvas “Iedvesmojošākais skolotājs” uzvarētājus, kuri balvā saņems viedtālruņus.
Kopumā iniciatīvai tika pieteikti 155 skolotāji no visiem valsts reģioniem. 

Aktīvākajā Vidzemes reģionā sīvā konkurencē iedvesmojošāka skolotāja goda titulu, apkopojot sabiedrības balsojumu un žūrijas vērtējumu, nopelnīja Mālpils novada vidusskolas skolotāja Ilze Bērziņa un Jolanta Bardovska, latviešu valodas un literatūras pasniedzēja Ogres sākumskolā. 

Latviešu valodas un literatūras skolotāju Jolantu Bardovsku 6.c klases skolēni dēvē ne vien par savu iedvesmu, bet arī par īstu feju: “Fejas burvju nūjiņa mūs iedvesmo ne tikai palīdzēt veciem ļaudīm, barojot vistas, kazas un aitas, kraujot malku un kopjot pagalmus, bet arī filmēties TV raidījumos, piedalīties radio pieci.lv tiešraidē skolas vestibilā un pat skolas koridorā baudīt The Sound Poets koncertu”. Savukārt Ilzi Bērziņu apbalvojumam ir pieteikuši bērnu vecāki, raksturojot klases audzinātāju kā sirsnīgu skolotāja, kas aug kopā ar bērniem un neapstājas pie sasniegtā, kas velta ikkatru savu laika sprīdi, lai būtu kopā ar jauniešiem – tā ir skolotāja pie kuras jaunieši nāk paši. 

Par  iedvesmojošāko skolotāju Rīgas reģionā kļuva  Rīgas Mūzikas internātvidusskolas klavierspēles skolotāja Inese Više un  jaunās paaudzes sākumskolas skolotāja Rasa Ontužāne, kas pasniedz Rīgas 64.vidusskolā.  Inesi Viši tās audzēkņi raksturo kā ļoti iecietīgu un saprotošu skolotāju, kas atklāj audzēkņiem mūzikas pasauli un parāda to citādāku, skolotāju, kura  palīdz iemīlēt klavieres pat tiem, kuri ar šo instrumentu ir uz ''Jūs''. Savukārt Rasu Ontužāni bērni un viņu vecāki ir nominējuši pateicoties viņas  mīlestībai pret bērniem, kā arī degsmei un iztēlei, kas viņai palīdz gan skolotājas darbā, gan savās mākslinieces gaitās. Rasa  ir jaunās paaudzes skolotāja, kas vien trīs gadus atpakaļ ir uzņēmusi savā apgādībā 29 pirmklasniekus. Neskatoties uz savu neilgo pieredzi skolotājas profesijā, viņa ir spējusi aizkustināt ne vien bērnu, bet arī vecāku sirdis.
  
Par Kurzemes reģiona iedvesmojošāko skolotāju ir kļuvusi Talsu 2.vidusskolas matemātiskas skolotāja un klases audzinātāja Rasma Galniece un  Kuldīgas Centra vidusskolas 10v klases audzinātāja un sporta stundu pasniedzēja Ieva Ņečiporuka, kuru skolēni uzskata par paraugu, kādai ir jāizskatās sievietei – skaistai, ļoti izsmalcinātai un gudrai. “Skolotāja mūsu klasi vienmēr iedrošina uz lietām, ko mums bail darīt, vienmēr pamāca pēc kādas izdarītas kļūdas,” par savu klases audzinātāju raksta skolēni. Tāpat arī Talsu 2.vidusskolas skolēni klases audzinātāju uzskata par labāko draudzeni: “Viņa pieņem mūs - savus audzināmos, tādus, kādi mēs esam - traki, nenopietni, spītīgi, dažreiz nepacietīgi, dažreiz nepaklausīgi, dažreiz neapmierināti - dažādi.”
 
Maija Ruskule un Ilze Rožinska saņēma visvairāk balsu no žūrijas un iedzīvotājiem Latgales reģionā.
 Maija ir Daugavpils 12.vidusskolas sākumskolas skolotāja, kura ir pārmaiņu veicēja, ne tikai mācot, bet arī pašai nemitīgi mācoties un pilnveidojoties. Skolotāja pirmklasniekus vienmēr ir iedrošinājusi izaicinājumiem – izbraukāt Latviju ar “Pirmie soļiem basketbolā”, vai kopā ar vecākiem noorganizēt ārpusskolas aktivitāti ar Lazertagu.  Savukārt Preiļu Valsts ģimnāzijas mūzikas karaļvalsti vada labsirdīgā karaliene Ilze Rožinska, kura vada vokālo ansambli, kori, folkloras kopu “Rūtoj” un pasniedz mūzikas stundas. “Ilze mums liek neaizmirst par senlatviešu tradīcijām, katru gadu ejam ķekatās, kopā svinam vasaras saulgriežus ar tiem raksturīgajām ieražām. Šīs vērtības, iespējams, neviens cits mums nekad neiemācīs. Ilze ir skolotāja no matu galiņiem līdz papēžiem. Viņa mīl savu darbu,” par Ilze stāsta viņas skolniece.
 
Un, visbeidzot, par iedvesmojošākiem skolotājiem Zemgales reģionā kļūst  Jelgavas vidusskolas sporta skolotāja Anita Jegorova un  Jaunpils vidusskolas skolotājs Artūrs Zaremba.  Jaunpils vidusskolas skolotājs Artūrs ir ne vien iedvesmojošais klases audzinātājs, kas meiteņu klasei māca atbildības sajūtu, bet arī izcils sporta skolotājs un basketbola treneris  klubā ''Jaunpils''. Savukārt Anita Jegorova, kuru skolēni mēdz dēvēt par "Jegorušku", jauniešiem ir palīdzējusi labāk izprast sevi un atklāt to dotības: “Skolotāja manī pamanīja ko tādu, ko es pati nekad nebūtu iedomājusies - pedagoga prasmes. Viņa palīdzēja, iedvesmoja, padalījās ar dzīves gudrībām un arī kādu stingrāku vārdu. Pašlaik esmu uzsākusi studijas pedagoģijā, vienmēr par piemēru atceroties savu sporta skolotāju,” stāsta nu jau Jelgavas vidusskolas absolvente.

 
 Ar visiem iniciatīvas ietvaros iesniegtajiem skolotāju stāstiem var iepazīties interneta vietnē.


Rīgas parkā atrasta iepriekš Latvijā neredzēta sēņu suga - krokgredzena virpainīte ("Stropharia rugosoannulata").

27. septembrī Latvijas Dabas muzeja darbinieces, dodoties cauri Esplanādei, apstādījumos pamanīja liela izmēra cepurīšu sēnes. Tās auga nelielā grupā starp košumkrūmiem uz šķeldas, kas izmantota augsnes mulčēšanai. Dabas muzeja mikologi noskaidroja, ka sēnes ir krokgredzena virpainītes.

Aprunājoties ar Rīgas parku un dārzu darbiniekiem, muzeja darbinieces noskaidroja, ka vasarā šīs sēnes augušas arī hortenziju dobē, no kurienes ķerrām vestas uz izgāztuvi. Šķelda dobju mulčēšanai iegūta, apzāģējot Rīgas parku kokus, bet daļa koksnes iegūta, rekultivējot Purvciema izgāztuvi un veidojot no atkritumiem uzbērto kalnu.

Iespējams, virpainīšu atliekas no restorāna vai lielveikala nokļuvušas izgāztuvē un pēc tam kopā ar šķeldu atceļojušas līdz Esplanādei, varbūt to sporas vai sēņotne ienākusi kopā ar stādiem, ceļotāju apaviem vai kā citādi.

Jaunai krokgredzena virpainītei raksturīga gandrīz balta, vēlāk sarkanbrūna, līdz pat 20 centimetriem plata cepurīte, turklāt lielākas cepurītes zemākā gaisa temperatūrā mēdz būt arī baltas. Sēnes lapiņas sākumā ir pelēkas, vēlāk tumši violeti brūnas, uz kātiņa ir krokains gredzens.

Virpainītes ir garšīgas un vērtīgas ēdamās sēnes, kuras daudzviet pasaulē audzē lietošanai uzturā. Tomēr pilsētas centrā sēnes ēšanai vākt nebūtu ieteicams, jo tās labi uzņem smagos metālus un citas kaitīgās vielas.



Vakardien, 2. oktobra, par policistiem pārģērbušies bruņoti laupītāji Parīzes viesnīcā amerikāņu realitātes šovu zvaigznei Kimai Kardašjanai nolaupījuši dārglietas miljoniem eiro vērtībā, šodien paziņoja Francijas policija.
 
Kā pavēstījis Kardašjanas preses pārstāvis, slavenība irsatricināta, taču fiziski neskarta. Kardašjana ieradusies Francijas galvaspilsētā uz Parīzes modes nedēļu.
 
Uzzinot par notikušo, viņas vīrs reperis Kanje Vests pārtraucis uzstāšanos festivālā Ņujorkā.


Pekinā nupat atklāts tehnoloģisks jauninājums – tornis, kas smogu pārvērštīrā gaisā, tā cīnoties ar piesārņojumu.
 
Smogs Ķīnas galvaspilsētā Pekinā kļuvis par ikdienišķu parādību, tādēļ nīderlandiešu mākslinieks Dāns Rozegārds tam piedāvājis ekscentrisku risinājumu – septiņus metru augstu metāla struktūru, kas smogu uzsūc un atpakaļ izelpo daudz tīrāku gaisu.
 
No 45 sudraba plāksnēm izgatavotais tornis ir gaisu attīroša tehnoloģija, kas notver kaitīgas daļiņas un pārvērš tās par melnu pulveri.

“Šis ir vietējā mēroga risinājums, bet Ķīnas centrālā valdība ir ieinteresēta, lai visā valstī tādu būtu simtiem, kas izvietoti, piemēram, bērnu spēļu laukumos,” norādīja projekta autors Rozegārds.

Dienās, kad smoga koncentrācija sasniedz veselībai īpaši kaitīgu līmeni, skolas nedrīkst pārtraukumos laist bērnus ārā. Ņemot vērā, ka arī logus pārklāj biezs netīrumu slānis, nīderlandietim ienāca prātā radīt gaisa attīrītāju, kas būtu pielāgots lietošanai tieši ārā.

Kā apgalvo mākslinieks, tornis spēj pārstrādāt 30 tūkstošus kubikmetrus gaisa stundā, un tas nozīmē, ka dienā tas spēj attīrīt laukumu, kas atbilst futbola stadiona izmēram. Nākamgad tornis tiks izmēģināts arī citās Ķīnas pilsētās, ieskaitot noslogoto ekonomikas zonu
Šeņdžeņu.


Ar Nobela balvas saņēmēja medicīnā paziņošanu šodien sākas tradicionālā Nobela prēmiju piešķiršanas nedēļa, kad sabiedrības galvenā uzmanība būs piesaistīta prestižajai Nobela Miera prēmijai.

Nobela prēmijas miera veicināšanā un literatūrā ir sabiedrības visgaidītākie apbalvojumi, kas ik gadu tiek piešķirti reizē ar apbalvojumiem medicīnā, fizikā, ķīmijā, literatūrā un ekonomikā.

Medicīnas prēmijas laureāts tiks paziņots šodien, 3. oktobrī, pēc plkst.11.30 (plkst.12.30 pēc Latvijas laika).
Nobela Miera prēmijas ieguvējs tiks paziņots 7.oktobrī Oslo, bet prēmiju laureāti medicīnā, fizikā, ķīmijā un ekonomikā tiks paziņoti Stokholmā 3., 4., 5. un 10.oktobrī. Laureāts literatūrā šogad tiks pasludināts nedēļu vēlāk nekā ierasti - 13.oktobrī.
Prestižās balvas zinātnes kategorijās pēckara periodā dominējuši amerikāņi.

Lai gan ierasti ir visai sarežģīti prognozēt, kurš varētu saņemt prestižo godalgu zinātnes kategorijās - medicīnā, fizikā, ķīmijā un ekonomikā -, tradicionāli tiek izteikti daudzi minējumu par to, kuram varētu tikt pasniegta prēmija miera veicināšanā.

Miera prēmijas komiteju šogad sagaida izvēle no rekordliela kandidātu skaita - 376, kas ir gandrīz par simtu vairāk nekā iepriekšējais rekords 2014.gadā. Kā iespējamie balvas ieguvēji tiek minēti cilvēki, kas palīdzēja noslēgt divas vēsturiskās vienošanās - miera līgumu starp Kolumbijas valdību un komunistisko kaujinieku grupējumu "Kolumbijas  Revolucionārie bruņotie spēki" (FARC) un Irānas kodolvienošanos.

Tāpat tie minēta Sīrijas brīvprātīgo organizācija "Baltās ķiveres", kas kara plosītajā valstī opozīcijas kontrolētajās teritorijās palīdz glābšanas darbos, un grieķu salinieki, kuri palīdz imigrantiem.
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" , apkopojot nedēļas pārskatu secinājusi, ka kāds vidusskolas skolnieks labojis savas un klasesbiedru atzīmes portālā "e-klase", izmantojot internetā atrastus skolotājas paroles datus.
Parole tikusi iegūta no "LinkedIn" kompromitēto paroļu datiem, kas ir brīvi pieejami internetā.

Nodarījums netieši atgādina, ka parolēm dažādās vietnēs ir jābūt atšķirīgām, citādi tās var viegli piemeklēt, to atgādina pārstāvji.

Tiešsaistē pieejama vietne "haveibeenpwned.com", kurā, ierakstot savu e-pasta adresi, iespējams uzzināt, vai tā un ar to saistītā profila informācija nav nonākusi svešās rokās lielāko datu noplūžu laikā.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kuras uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā vai koordinēt to novēršanu Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā.
Teju 450 dalībnieki Latvijā, piedaloties Samsung Endomondo izaicinājumā, mēneša laikā kopīgi pieveikuši gandrīz 69 tūkstošu kilometru garu distanci, braucot ar velosipēdu, staigājot, soļojot vai orientējoties. Tas ir divtik vairāk nekā šajā izaicinājumā sasnieguši kaimiņi – lietuvieši un igauņi.

Kopumā izaicinājumā aktīvākas bijušas dāmas – tajā piedalījās 261 dalībniece, savukārt vīru konkurencē sacentās 184 dalībnieki. Mēneša laikā visi kopīgi zaudējuši četrus miljonus kilokaloriju.

 Kopumā Baltijas valstīs pievarēti 119 tūkstoši kilometru, kas pielīdzināmi trīs zemes apkārtmēriem pa ekvatoru.

Dalībnieku uzdevums bija mēneša laikā veikt iespējami vairāk fizisko aktivitāšu – vismaz 12 skriešanas, velobraukšanas, orientēšanās sporta vai soļošanas treniņus, katru no tiem vismaz 3 km garu un 20 minūtes ilgu. 



Divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs lūdz Latvijas un visas pasaules BMX sabiedrību palīdzēt viņa ilggadējam pretiniekam austrālietim Semam Vilobijam atgūties pēc nelaimīgā kritiena. Londonas olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs joprojām ir daļēji paralizēts.

Māris Štrombergs sacā Facebook lapā raksta, ka pienācis laiks visiem vienoties un palīdzēt vienam no visu laiku labākajiem atgriezties uz kājām. Visa Latvija un BMX pasaules esot kopā ar Semu Vilobiju. Viņš novēl austrālietim saglabāt pozitivīsmu, jo, ja kādam ir pa spēkam atgūties pēc šāda savainojuma, tad tas noteikti esot Sems. 

Štrombergs arī pievienojis interneta adresi, kurā iespējams sekot līdzi izcilā riteņbraucēja reghabilitācijas procesam un ziedot naudu. https://road2recovery.com/cause-view/strengthfor91/
Lapu var apmeklēt arī šeit.

Ilgus gadus tieši Vilobijs tika uzskatīts par Māra Štromberga galveno konkurentu uz panākumu visās galvenajās sacensībās.
Sākot ar septembra beigām Valsts policija ir ieviesusi vienotus uzticības tālruņa numurus un e-pastu, vairs nedalot dažādus numurus pa dažādiem Latvijas reģioniem un noziegumu veidiem.

Iedzīvotājus, kuri vēlas anonīmi ziņot par iespējamiem noziegumiem un tos izdarījušām personām, aicinām zvanīt pa tālruni 67075444.

Savukārt Valsts policijas Iekšējā kontroles biroja uzticības tālrunis ir paredzēts informācijas sniegšanai par Valsts policijas nodarbināto iespējamo prettiesisko rīcību - 67075456.
Noklausoties automātiskā atbildētāja atbildi un sagaidot skaņas signālu, iedzīvotāji var atstāt savu ziņojumu.
Informāciju var sniegt arī pa e-pastu uzticiba@vp.gov.lv.

Valsts policijas darbinieki, kas atbild par tālruņa un e-pasta apkalpošanu, regulāri pārbaudīs atstātos ziņojumus un nepieciešamības gadījumā attiecīgi nodos informāciju tālāk izmeklētājiem informācijas tālākajai pārbaudei.

Atgādinām, ka Valsts policijā ir pieejams arī informatīvais tālrunis ceļu satiksmes jautājumos - 67208108. Zvanot pa šo tālruni, iedzīvotāji var noskaidrot interesējošos jautājumus par piemērotajiem administratīvajiem sodiem, kā arī informāciju, kas aktuāla autopārvadātājiem.

************************************

Valsts policijas palīdzības tālrunis – 110

Bezmaksas
Diennakts
Darbojas zvanot gan no mobilā, gan fiksētā tālruņa
Savieno ar jebkuru dežūrdaļu
Visas sarunas tiek ierakstītas
Palīdzības tālrunis paredzēts tiem gadījumiem, kad Jums ir nepieciešama tūlītēja policijas palīdzība – ja notiek nopietns sabiedriskās kārtības apdraudējums, noziegums vai ceļu satiksmes negadījums.
 
Ko un kā teikt, kad Jūs zvanāt uz 110

Izsakieties pēc iespējas ātrāk un skaidrāk – kas ir noticis? Kur ir noticis? Kas zvana?
Saglabājiet mieru un atbildiet uz policijas darbinieka papildjautājumiem!
Atcerieties visu pēc iespējas precīzāk par negadījumā iesaistītajām personām, satiksmes līdzekļiem vai apstākļiem.
Nepārtrauciet sarunu pirms policijas darbinieka!
Izskaidrojiet arī bērniem, kādos gadījumos ir jāzvana uz 110 un kas ir jāsaka!
 

  
Visā Latvijā no 7. līdz 15.oktobrim norisināsies Psiholoģijas dienas, kurās tiks rīkotas konsultācijas, diskusijas un kino vakari.
Šo dienu laikā ir paredzēti 30 dažādi pasākumi, no kuriem lielākā daļa būs bez maksas.
Pasākumi būs domāti ne vien nozares profesionāļiem, bet arī ikvienam interesentam.

Plašāka informācija par gaidāmajiem pasākumiem pieejama mājaslapā "www.psihologijasdienas.lv".
22.septembrī jau 12.reizi notika Latvijā Mīlētāko zīmolu topa apbalvošanas ceremonija.

Pasākumā tika paziņoti 2016.gada patērētāju iecienītākie, ietekmīgākie un drosmīgākie zīmoli vairākās nozarēs, tostarp arī pilsētu zīmoli.

Latvijas pilsētu zīmolu topā ierindojas Rīga, Ventspils, Jūrmala un Sigulda.

Mīlētāko zīmolu tops tiek veidots jau kopš 2004.gada un kalpo kā svarīgs atskaites punkts patērētāju attieksmes, dzīvesstila un ieradumu atainojumā.
15.oktobrī plkst.12.00 Latvijā un visā pasaulē vienlaikus otro gadu pēc kārtas norisināsies Vispasaules diktāts latviešu valodā.
Lai rakstītu diktātu klātienē vienā no sešām Latvijas pilsētām – Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī vai Rēzeknē –, interesenti ir aicināti pieteikties iepriekš šajā interneta lapā.
Savukārt rakstīt diktātu tiešsaistē varēs šajā pašā vietnē bez iepriekšējas reģistrācijas.

Diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums, kas vienlaicīgi norisināsies visā pasaulē un kurā drīkst piedalīties jebkurš interesents. Turklāt to var rakstīt arī anonīmi, ja persona nevēlas norādīt savu vārdu.

Iniciatīvas mērķis ir attīstīt latviešu valodas rakstītprasmi, audzināt cieņu pret dzimto valodu jau no bērnības, veidot ciešākas saiknes ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, saliedēt sabiedrību, kā arī aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu. 

Gandrīz 300 vārdu garā diktāta teksta autors ir rakstnieks Pauls Bankovskis. Atšķirībā no pagājušā gada, šoreiz teksts ir uzrakstīts speciāli diktātam. 
Labojot diktātu, atzīmes netiks liktas, taču būs norādītas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas un to skaits, lai ikviens interesents varētu novērtēt savas zināšanas.

Diktātu klātienē lasīs sabiedrībā pazīstami cilvēki – kino un teātra aktieris Andris Bulis, aktieri Juris un Vija Āboliņi, Latgales Kultūrvēstures muzeja direktores vietniece zinātniskajā darbā, Latgolys entuziastu grupas “BIĻDIS” pārstāve Ineta Atpile-Jugane, Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektore Evija Voitkāne, “Park Hotel Latgola” direktore Ruta Priede un citi.

Pērnā gada diktātā pēc rakstnieka Jāņa Joņeva romāna “Jelgava 94” motīviem klātienē un tiešsaistē piedalījās 920 dalībnieku.

Klātienē Latvijas pilsētās diktātu rakstīja 189 cilvēki, savukārt interneta vietnē www.raksti.org tika iesniegts 731 darbs.
No tiem 61 diktāts netika pieņemts pārbaudei diakritisko zīmju trūkuma dēļ un/vai tāpēc, ka bija uzrakstīts tikai daļēji.
No 670 pārbaudei pieņemtajiem darbiem vairākums dalībnieku tos rakstīja tiešsaistē Latvijā (562), citi bija no Lielbritānijas, Dānijas, Šveices, Nīderlandes, Igaunijas, Luksemburgas, Somijas, Beļģijas, Grieķijas, Īrijas, Norvēģijas, Polijas, Vācijas, Zviedrijas, ASV, Francijas, Gruzijas, Islandes, Itālijas, Kipras un Spānijas.

Seši dalībnieki uzrakstīja 2016.gada diktātu bez nevienas kļūdas, savukārt 12 dalībniekiem bija 50 un vairāk kļūdu.


Štutgartes alus festivāls popularitātē pārspējis slaveno "Oktoberfest" alus dzeršanas pasākumu, kas ik gadu notiek Minhenē.
 
Štutgartes "Cannstatter Volksfest" festivālu pirmajās trijās dienās apmeklēja apmēram viens miljons cilvēku - divas reizes vairāk, nekā pirmajās trijās dienās pēc atklāšanas spēja pulcēt "Oktoberfest".
 
Tikmēr "Oktoberfest", kas tika atklāts 17.septembrī, piedzīvoja apmeklētāju skaita kritumu. Pirmajā nedēļas nogalē uz to ieradās pusmiljons alus baudītāju. Par apmeklētāju skaita krituma ticamākajiem iemesliem uzskata bažas par drošību, kā arī sliktos laika apstākļus.


Sestdien, 1. oktobrī, Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrs aicina piedalīties velobraucienā ‘’Ieriteņo rudenī’’ un aizraujoši un aktīvi atzīmēt tūrisma sezonas noslēgumu Smiltenes novadā.
Katram pasākuma dalībniekiem būs iespējams izvēlēties saviem spēkiem piemērotāko velobrauciena distanci – 24 vai 40 km garumā. Pasākuma sākums 10.30 Smiltenē, līdzās Tiltleju ezeram. Dalībnieki aicināti ņemt līdzi kādu foto ierīci, ūdeni, našķi un pats galvenais labu garastāvokli.


12. novembrī Smiltenes pilsētas Kultūras centrā viesosies leģendārais rokmūziķis, liepājnieks Ivo Fomins, dāvājot neaizmirstamu koncertu “Nekas jau nebeidzas”. Programmā-dziesmas no jaunā studijas albuma ar tādu pašu nosaukumu, kā arī sen tautā iemīļoti mūziķa superhiti.
 

Latvijas Darba devēju konfederācija aicina Vidzemes uzņēmējus pieteikties Gada balvai 2016.
Balvas labākajiem darba devējiem un laureātiem vairākās citās nominācijās tiks pasniegtas noslēguma ceremonijā, kura 16. novembrī norisināsies Rīgā, Melngalvju namā.
2015. gadā Gada balvu kā labākais darba devējs Vidzemē saņēma AS "Smiltenes piens".
 


Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti Latvijas mežos sākuši mazo susuru izpēti.

Jau pavasarī mežos tika izvietoti 50 susuru būrīši, un pagājušajā nedēļā eksperti devušies apraudzīt būrīšus, jo drīz mazie dzīvnieciņi dosies ziemas guļā. Nākotnē ilgākā laikā iegūtie dati palīdzēs šīs īpaši aizsargājamās sugas aizsardzības plāna izstrādē.

Pagājušajā nedēļā eksperti apsekoja divus parauglaukumus - vienu Līvbērzes mežos, otru dabas parkā "Talsu Pauguraine". Vēl atlicis apmeklēt trešo vietu - dabas parku "Medumu ezeraine". Līvbērzes mežos izliktajos būros savas migas bija ierīkojuši mazie susuri, turklāt piecās no tām izdevies atrast arī pašus dzīvnieciņus.

Savukārt otrajā parauglaukumā dabas parkā "Talsu pauguraine" DAP inspektori atrada astoņu susuru migas, no kurām sešās bija arī paši iemītnieki.

Mazie susuri būrīšos nedzīvo visu gadu - oktobrī tie pārvācas uz savām ziemas mītnēm, kas galvenokārt ir migas uz zemes starp nobirušajām lapām. Būrīšos tie atgriežas atkal maijā. Lai arī susuri dabīgos apstākļos savus midzeņus ierīko koku dobumos, cilvēku izgatavotie mākslīgie mitekļi ir laba alternatīva, kur iemitināties. Arī susuru pētniekiem tie būtiski atvieglo izpēti, jo būrīšus ir vieglāk apsekot un pārbaudīt, kas tajos iemitinājies.

Šis ir pirmais mēģinājums Latvijā sīkāk izpētīt mazos susurus, kas ir aizsargājama suga un iekļauta Eiropas Padomes Sugu un biotopu direktīvas II pielikumā, Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.


Angļu dziedātājs Robijs Viljamss paziņojis, ka novembrī laidīs klajā jaunu studijas ierakstu ar nosaukumu "Heavy Entertainment Show".
 
Par dziedātāja jauno albumu tika paziņots ar reklāmu, kurā bija redzams Viljamss atveidojam divus boksa cīkstoņus.
 
42 gadus vecais Viljamss atklājis, ka albums tapis jau trīs gadus. Albums tiks izdots 4. novembrī.


Šodien, 26. septembrī, 80 gadu jubileju svin izcilais latviešu kinorežisors un scenārists Jānis Streičs , vēsta Latvijas Nacionālais arhīvs.

Streičs režisējis 22 spēlfilmas, kā arī veidojis kinoscenārijus septiņām savām spēlfilmām, un arī pats atveidojis vairākas kinolomas.

Jānis Streičs par savu darbu atzinību guvis daudzos starptautiskos kinofestivālos, režisora spēlfilma „Cilvēka bērns” 1992. gadā ieguva galveno balvu Sanremo autorfilmu festivālā. 


Aktualizējot plastmasas maisiņu pārmērīga patēriņa radītās problēmas, vides piesārņojumu un drauduscilvēka veselībai, “Zaļā josta” laidusi klajā jaunu informatīvi izglītojošu īsfilmu “Plastmasas maisiņa ceļš”.
 
Filmā atklājas dokumentāli kadri no pasaules piesārņotākajām vietām un plastmasas iepakojuma radītā piesārņojuma dēļ cietušajiem dzīvniekiem un putniem. Sniegts ieskats maisiņu izgatavošanas un pārstrādes procesā.

Filmu “Plastmasas maisiņa ceļš” veidojis žurnālists Sandijs Semjonovs, būtiskākos vides aspektus uzsvēris biologs un vides raidījumu vadītājs Māris Olte.
 
Filma bezmaksas skatāma “Zaļā josta” mājaslapā www.zalajosta.lv, kā arī uzņēmuma Youtube kanālā.
 
Gada laikā visas planētas iedzīvotāji patērē triljonu plastmasas maisiņu. Tas ir 1 000 000 000 maisiņu minūtē, taču pārstrādāta tiek tikai daļa no tiem – pārējais nonāk izgāztuvēs, apglabāts poligonos vai nokļūst dabā.
 
Aptuveni 80% no visiem Eiropas jūru atkritumiem ir plastmasas atkritumi. Lielākie plastmasas atkritumu krājumi veidojas pasaules okeānos, kur tie ar straumi tiek sanesti no visiem kontinentiem, veidojot atkritumu zupu 20 m dziļumā zem ūdens. Lielākā
plastmasas atkritumu sala izveidojusies Klusajā okeānā un aizņem tikpat lielu teritoriju kā trīs Pireneju pussalas.
Bobsleja un kamaniņu trasē „Sigulda” no septembra sākuma ir atsākusi darboties mākslīgā ledus starta estakāde, kas nodrošina iespēju sportistiem uzlabot starta uzrāvienu. 

Pašlaik mākslīgā ledus starta estakādē trenējas skeletonisti, bobslejisti un kamaniņu braucēji no Polijas, Beļģijas un  Gruzijas, kā arī Latvijas Nacionālo izlašu sportisti. Tāpat ledus estakādē Murjāņu Sporta ģimnāzijas un Latvijas Bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skolas audzēkņi apgūst un nostiprina starta pamatus.

Mākslīgā ledus starta estakāde Bobsleja un kamaniņu trasē „Sigulda” tika atklāta 2009.gada septembrī, lai nodrošinātu iespēju Latvijas kamaniņu braucējiem, bobslejistiem un skeletonistiem sagatavoties sacensībām.
Mākslīgā ledus starta estakādes būvniecību veica AS „Siguldas Būvmeistars”.

Pasaulē ir mazāk par 10 mākslīgā ledus estakādēm, tādēļ Siguldas piedāvātās treniņu iespējas ir saistošas arī daudziem ārvalstu sportistiem.
Šogad Latvijas filmu producenti izvērtēšanai izvirzīšanai "Oskara" balvai no Latvijas pieteikuši trīs spēlfilmas un vienu dokumentālo filmu.

Par izvirzīšanu "Oskara" balvas sacensībai konkurēs Renāra Vimbas spēlfilma "Es esmu šeit", Dāvja Sīmaņa spēlfilma "Pelnu sanatorija", Lailas Pakalniņas spēlfilma "Ausma" un Vitālija Manska dokumentālā filma "Saules staros".
Filma, kas no Latvijas tiks izvirzīta "Oskara" balvai nomināciju kategorijā "Labākā ārzemju filma", tiks paziņota piektdien.

89tā."Oskara" balvas pasniegšanas ceremonija, kurā godinās labākos 2016.gada kinodarbus, notiks 2017.gada 26.februārī Losandželosā, nominantus paziņos 2017.gada 24.janvārī.
Šogad rudens var sākties agri, bet būs garš, temperatūru ziņā mērens un pārsvarā mitrs, prognozē laika vērotājs Vilis Bukšs.

Ticējumu par dzeguzi, kas beidz kūkot Jāņu laikā, šogad var attiecināt arī uz laika vērojumu un tas liecina, ka rudens atnāks laicīgi, saka Bukšs.
Liepzieds šogad bija bagāts, bet mitrs un pirmās dzeltenās lapas purva bērzos parādījās jūlija vidū, kas norāda par vēsu un mitru rudeni oktobra otrajā pusē un Mārtiņa mēnesī jeb novembrī. Šajā laikā gan nakts sals, gan vairāk nokrišņu un bez lietus arī atkala un sniegs.

Šogad bagātīgi zied baltais un sarkanais āboliņš un pīlādži dāsni ar ogām. Tā, savukārt, ir zīme, ka rudens lielākoties būs nokrišņiem bagāts.
Šeit gan jāpiezīmē, ka meža sērmūkslis, vismaz austrumu pierobežā, ar ogām nav tik bagāts kā dārzos un apstādījumos. Pavasara Māras naktī (25. martā) dažviet bija sals, un tas norāda, ka oktobra otrajā pusē var būt gan sals, gan sniegs, bet laikā ap Andrejiem (30. novembri) var izveidoties arī ziemai raksturīgi laika apstākļi.

Skudriņas savus pūznīšus sabūvējušas augstus un turpina gatavoties mitram rudenim un sniegainai ziemai. Varžu un krupju šogad arī daudz un parasti tas ir uz mitru rudeni.

Ticējums saka, ja Bērtulī (24. augustā) bezdelīgas aizlidojušas, būs auksts rudens. Viļakas pusē pēdējoreiz bezdelīgas vēl Bukšs novērojis 15. septembrī, un tā ir zīme, ka rudens būs normas robežās. Lai gan svīres jau pazuda augusta pirmajās dienās un ap Bērtuli (24. augustu) arī čurkstītes vairs nemanīja. Savukārt stārķi aizlidoja laicīgi un savos novērojumos austrumu pierobežā pēdējo stārķi manīju 28. augustā, norāda Bukšs.

Labrencis (10. augusts) bija silts un arī naktis laikā ap Uguns dienu (10. augustu) bija siltas. Tāpat arī laiks Bērtulī (24. augustā) bija jauks un tas ir apstiprinājums kopumā mērenam un garam rudenim.

Atbilstoši Annai (26. jūlijam), 1. augustam un nozīmīgām dienā augusta vidū, tad septembra pirmās puses aizejošās vasaras siltumu mēneša otrajā pusē nomainīs īsti rudenīgi laika apstākļi. Oktobris kopumā varētu būt ar mainīgiem laika apstākļiem. Laikā līdz Vecajam Miķelim (12. oktobri) laika apstākļi būtiski neatšķirsies no laika apstākļiem septembra pēdējā nedēļā.

 Oktobra otrajā pusē dažviet Latvijas ziemeļos un ziemeļaustrumos dzestrie ziemeļu puses vēji atnesīs pirmo sniedziņu, bet rudens sals nokodīs pēdējos šīs vasaras ziedus. Mēneša otrajā pusē nokrišņu arī būs vairāk.

Novembra pirmā puse paies rudenīgi mainīgu laika apstākļu zīmē. Laikā ap Mārtiņiem un mēneša vidū gaidāmi nokrišņi gan lietus, gan sniega veidā. Novembra otrajā pusē, pirms Katrīnām (25. novembri), Austrumlatvijā sals saglabāsies arī dienas laikā, un šeit iestāsies neliela ziemiņa.

Ja ielūkojas ziemas pirmajā mēnesī decembrī, tad vairākas pazīmes norāda, ka ziemas sākums varētu būt ar nelielu salu un sniegains.
Skatoties tālāk zīmes dabā pagaidām norāda uz mēreni aukstu, bet ne bargu un nokrišņiem bagātu ziemu.
Avots: apollo.lv
Starptautiskās kampaņas "Gulbju lidojums" laikā Latviju motorizētā paraplānā šķērsos vides aktīviste no Lielbritānijas Saša Denča, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.

Vides aktīviste, kura pārstāv organizāciju "Wildfowl and Wetland Trust", ar paraplānu pacēlusies debesīs, lai kopā ar mazajiem gulbjiem no to ligzdošanas vietām Krievijas polārajos apgabalos veiktu vairāk nekā 7000 kilometrus garu lidojumu pāri 11 valstīm, tostarp Latvijai.

Ceļojuma laikā vides aktīviste plāno filmēt tā norisi, un divreiz nedēļā filmētais materiāls tiks pārraidīts video dienasgrāmatās, kas būs skatāmas kampaņas mājaslapā "www.flightoftheswans.org". Savukārt, tiekoties ar cilvēkiem, viņa stāstīs, kāpēc pēdējo 20 gadu laikā ir tik strauji samazinājies to gulbju skaits, kas sasniedz ziemošanas vietas Lielbritānijā un citās valstīs.

Starptautiskās kampaņas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību mazajam gulbim, jo šīs sugas īpatņu skaits Eiropā pēdējo gadu laikā ir samazinājies teju uz pusi un turpina samazināties vēl vairāk.

Latvijā kampaņas laikā iedzīvotāji aicināti piedalīties konkursā "Iepazīsti lielo ceļotāju - mazo gulbi!".
Tās laikā dalībniekiem sev tuvākajā radošajā tehnikā ir jāattēlo vai jāizgatavo mazais gulbis.
Gulbim jābūt attēlotam tādā veidā, kas palīdzētu iepazīt tā dzīvesveidu, - perējot ligzdā, atpūšoties, barojoties, pārlidojumā.
Konkursa darbus vērtēs žūrija, nosakot uzvarētājus četrās vecuma grupās. Konkursa labāko darbu autori balvās saņems binokli, ceļojumu speciālista vadībā kādā no Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī piemiņas veltes ar akcijas simboliku.

Eksperti lēš, ka 1995.gadā Eiropā bija apmēram 29 000 mazo gulbju, 2010.gadā to skaits samazinājās līdz 18 100, un arī patlaban tas turpina sarukt. Potenciālie iemesli sugas apjoma sarukšanai ir nelikumīgas medības, kā arī piemērotu atpūtas vietu trūkums migrācijas ceļā, kā arī polārlapsu uzbrukumi, klimata pārmaiņas un elektrolīniju izplatība.
Latvijas skeletona organizatori aicina jaunos talantus uz atlasi, kas notiks 1. oktobrī plkst. 10:00 Siguldā, Laurenču stadionā.

Brāļi Dukuri nebūs mūžīgi, tāpēc nepieciešams audzināt jaunos talantus, kuriem var rasties iespēja cīnīties par 2022. olimpiskajām spēlēm.
2020. gadā notiks pasaules jauniešu olimpiskās spēles. Līdz ar to tagad tiek aicināti jaunieši, kuri dzimuši laika posmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim. 

Iepriekšēja pieteikšanās obligāta uz e-pastu: info@skeleton.lv, norādot vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu un kontakttālruni. Kandidātiem vēlama iepriekšēja pieredze vieglatlētikā. Paredzētās disciplīnas: 20m sprints gaitā un 20m sprints no vietas. Līdzi jāņem sprinta kurpes.
Saūda Arābijā sievietēm vienīgā iespēja legāli sēsties pie stūres ir, dodoties uz atrakciju parku. Tieši tādēļ piekrastes pilsētas Džedas Al Šalalas atrakciju parkā reizi nedēļā tiek rīkots īpašs daiļā dzimuma vakars, kura gaitā dāmas kaut nedaudz var remdēt vēlmi vadīt auto, par ko uz ielas draud reāls sods.

Sieviešu vakari ir arī lieliska iespēja dāmām padalīties jaunākajās modes tendencēs. Šī ir vieta un brīdis, kad krīt melnie nikābi un skatam paveras plēsti džinsi un frizūras astoņdesmito gadu stilā.

Kā norāda The Wall Street Journal, izņemot tuksneša karalistes nomaļos nostūrus, kur beduīnu sievietes šad tad sēžas pie auto stūres, atrakciju parks ir reta iespēja sievietēm izkopt braukšanas prasmes. 

Pagaidām automašīnas vadīšana sievietēm ir aizliegta, tomēr netrūkst dažādu aktīvistu, rakstnieku un pat atsevišķu politiķu, kuri aicina aizliegumu atcelt. Viņu spēcīgākais arguments - pat sievietes, kuras strādā, bieži vien nevar atļauties personīgo šoferi, un iespējai brīvi pārvietoties tādēļ ir liela nozīme.
Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) būs iespējams pieteikties ikgadējai Jauno mediķu akadēmijai (JMA) - divu semestru nodarbību ciklam, kura laikā vidusskolēni RSU docētāju, tostarp ārstu, vadībā iepazīst mediķa profesiju.
Nmot vērā lielo interesi Latvijas reģionos, šogad universitāte sadarbībā ar Valmieras Valsts ģimnāziju sāks pirmo reģionālo JMA.
Kā liecina pagājušo gadu lekciju cikli, aptuveni 85% no jauniešiem, kas apmeklē JMA, iestājas RSU. 
Bijušais Saeimas deputāts un publicists Visvaldis Lācis 92 gadu vecumā svētdien pēc astoņām stundām 13 minūtēm un 51 sekundes finišēja Latvijas čempionātā maratonā, kas notika Valmierā.
.
Tādējādi Lācis ir kļuvis ja ne par visvecāko, tad vismaz par vienu no vecākajiem skrējējiem – soļotājiem, kas finišējuši 42,195 kilometrus garajā leģendārajā distancē.

Pieejamie dati dažādos interneta resursos liecina, ka par visvecāko maratonistu pasaulē nav īstas skaidrības. 2011. gadā Toronto maratonu 100 gadu vecumā astoņās stundās un 11 minūtēs pabeidza indiešu izcelsmes Lielbritānijas pilsonis Fauža Singhs. Tomēr nav pārliecības, ka Singhs patiešām bija 100 gadus vecs, jo viņa dzimšanas dati dzimtajā Indijā varētu būt kļūdaini.

Atšķirībā no citiem dalībniekiem, kuri distancē devās plkst. 9, Lācim starts bija plkst. 7 no rīta. Tādējādi Lācis cerēja iekļauties sacensību kontrollaikā – proti, līdz plkst. 15 visiem maratona dalībniekiem bija jāfinišē.  Visu distanci Lāci pavadīja divi velosipēdisti, kas uzmanīja sirmo kungu.

Pēc finiša Lācis paziņoja, ka vēlas kefīru un grib soļot maratonu arī 2017.gada septembrī.

Kopumā Valmieras maratonā uz starta izgāja 155 dalībnieki, no kuriem pieci nefinišēja. Tradicionāli Valmieras maratons, kas vienlaikus ir arī Latvijas čempionāts, notiek septembra otrajā dekādē.
Facebook Draugiem Twitter Instagram