Turpina palielināties pieprasījums ne tikai pēc augsti kvalificētiem strādniekiem – arvien vairāk trūkst arī zemākas kvalifikācijas darbinieku. Tāpēc ekonomisti neizslēdz, ka nākamo divu, trīs gadu laikā, piemēram, veikalu pārdevēju vidējā bruto alga varētu pieaugt līdz 1000 eiro.

Lai gan iepriekš vairāk tika runāts par problēmām atrast dažādu jomu speciālistus, tomēr šobrīd darbinieku trūkumu arvien asāk sāk izjust arī veikalnieki. Augot ekonomikai, attīstoties veikalu tīkliem un saasinoties konkurencei – strauji aug pieprasījums arī pēc pārdevējiem, novērojis “CV-online” vadītājs Latvijā Aivis Brodiņš.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka pārdevēji veikalos pēdējos gados bijusi izplatītākā profesija,  to vidējais atalgojums pērn sasniedza 660 eiro, tajā skaitā zemākais algu līmenis bijis pārtikas veikalu darbiniekiem. Tomēr eksperti prognozē, ka šī alga varētu augt.

Latvijas Bankas eksperti norāda paradoksālu situāciju, ka no vienas puses trūkst darbinieku, no otras – tūkstošiem cilvēku sēž bez darba. Tomēr viņi neizslēdz strauju algu kāpumu pārdevējiem, atgādinot, ka līdzīgi algu bumi bija vērojami treknajos laikos pirms desmit gadiem, piemēram, būvniecības jomā.

Kamēr Latvijā tirdzniecības veikalos nav redzama strauja tehnoloģiju iesaiste, par 1000 eiro algu pārdevējam būtu pārsteigts ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš gan cer, ka valstī kopumā nākamo trīs gadu laikā 1000 līdz 1500 eiro algu saņems par 50 000 vairāk cilvēku nekā tagad. Savukārt 2020. gadā, kad nodarbināto skaits varētu augt līdz 910 000, šādas algas saņems piektā daļa strādājošo.
Tas varētu atturēt cilvēkus no aizbraukšanas – vienu no būtiskiem iemesliem pašreizējam darbinieku trūkumam.
No nākamā gada Vides ministrija plāno aizliegt tirgotājiem izsniegt bezmaksas plastmasas maisiņus, izņemot ļoti plānus maisiņus, kas nepieciešami, lai iesaiņotu citādi neiepakotu preci, piemēram, gaļu vai miltus.

Iecere saistīta arī ar kopējām Eiropas Savienības nostādnēm, bet Latvijā šo cīņu ar maisiņu patēriņu sāka jau pirms vairākiem gadiem.
Savulaik, kad iepirkumu maisiņiem tika noteikts dabas resursu nodoklis, daudzi pauda neapmierinātību, un veikalu ķēdes nolēma šos maisiņus vairs neizsniegt bez maksas.
Lai arī pukojāmies, toreiz pusgada laikā kopējo maisiņu patēriņu mēs samazinājām par 42%, norādīja Vides ministrija.
Pašlaik daudzās lielveikalu ķēdēs ir pieejami bezmaksas plānie maisiņi, piemēram, augļiem.

Pavisam aizliegt bezmaksas maisiņus ministrija negrasās, tos aizvien varēs lietot, ja tie ir nepieciešami higiēnas nolūkos, lai preci vispār varētu paņemt.    

Tirgotāji jau domā, kā samazināt plastmasas maisiņu patēriņu, piemēram, aizstājot tos ar papīra maisiņiem.

Daži fakti par plastmasas maisiņiem:

*  Katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā patērē apmēram 190 vienreizējos plastmasas maisiņus, bet Dānijā – tikai 4. 
Viens Eiropas Savienības iedzīvotājs patērē apmēram 200 vienreizlietojamos iepirkuma plastmasas maisiņus gadā.
Kopā ES iedzīvotāji patērē 100 miljardus maisiņu gadā. Latvijas rādītāji ir tuvu ES vidējam līmenim.
Ir aprēķināts, ka Latvijā ik gadu tiek izmantoti 3000 tonnu plastmasas maisiņu - ar šādu apjomu iespējams noklāt 55 futbola laukumus.
Cīņā pret samilzušo piesārņojumu vairākās Āfrikas valstīs, piem., Ruandā, Eritrejā, plastmasas maisiņi ir aizliegti un par to ražošanu, ievešanu vai pārdošanu pienākas bargi naudas sodi.

* Lielākā daļa no zemeslodes plastmasas atkritumiem nonāk nevis drošos atkritumu pārstrādes poligonos, bet gan ūdenstilpēs, vēlāk – jūrā. Ar okeāna straumēm vieglie plastmasas atkritumi – galvenokārt pudeles, maisiņi, plēves un cita veida plastmasas iepakojums – tiek sanesti okeānos no visas pasaules un koncentrējas salu veidā 20 m dziļumā zem ūdens.
Lielākā plastmasas atkritumu sala izveidojusies Klusajā okeānā un aizņem tikpat lielu teritoriju kā trīs Pireneju pussalas.
Okeāna atkritumos 80% plastmasas nāk no upēm, bet 20% – no kuģiem. 
Plastmasa jūrā bioloģiski nesadalās, taču saules un mehānisku spēku iedarbē sabrūk sīkās daļiņās. 
5% no zilā vaļa svara ir plastmasa, ko tas saēdies kā planktonu.

* Lai arī plastmasas iepirkumu maisiņiem sadalīšanās process ilgst no 15 gadiem (īpaši plānie mazie maisiņi) līdz 1000 gadiem (īpaši biezi plastmasas maisiņi), tomēr arī sadalīšanās galaprodukti ir videi kaitīgi.
Rezultātā, lai arī maisiņus pēc šā perioda ar aci neredz, tomēr to paliekas turpina piesārņot augsni un ūdeņus sev apkārt.
Jau nākamās nedēļas nogalē, 19. un 20. janvārī ar Alūksnes pusē startēs 2018. gada Baltijas rallija sezona.

“Rally Alūksne 2018” gaidāma plaša pārstāvniecība no visām trim Baltijas valstīm, jo reizē šis būs Latvijas un Igaunijas rallija čempionātu pirmais posms, kā arī Latvijas un Lietuvas rallijsprinta čempionātu sezonas pirmās sacīkstes. Sportisti pieteikšanos turpinās līdz nedēļas beigām, taču jau šobrīd dalībnieku sarakstā atrodamas vairāk par 70 ekipāžām.

Skatītāji ar īpašu interesei noteikti gaida ukraiņu pilota Valērija Gorbana startu. Šis sportists iepriekšējos gadus regulāri startējis pasaules rallija čempionātā un Alūksnē ieradīsies ar attiecīga līmeņa auto – “Mini John Cooper Works WRC”. Viens no favorītiem varētu būt arī 2017. gada Eiropas čempions rallijā ERC2 klasē, Tibors Erdi juniors no Ungārijas, kurš startēs ar “Vorobjovs Racing” komandas apkalpotu “Mitsubishi Lancer Evo X”.
No spēcīgākajiem pašmāju braucējiem jāizceļ Jānis Vorobjovs, kurš pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal būs redzams pie aizmugurējās piedziņas “BMW M3” stūres, un Jānis Berķis, kurš otro sezonu sēdīsies pie jaudīgās “Ford Fiesta R5” stūres. Savulaik uz Eiropu mērķējušais Emīls Blūms būs redzams pie “Mitsubishi Lancer Evo IX” stūres, tāpat spēcīgs kandidāts uz augstākajām vietām solās būt Edijs Bergmanis, kurš arī brauks ar “Mitsubishi Lancer Evo IX”. Nevar nepieminēt arī tādus pilotus kā polis Roberts Kočiks (“Ford Fiesta Proto”), igaunis Ranno Bundsens (“Mitsubishi Lancer Evo VIII”), krievs Aleksandrs Gorelovs (“Mitsubishi Lancer Evo X”), kā arī pašmāju sportisti Gatis Vecvagars (“Mitsubishi Mirage”), Ronalds Baldiņš (“Mitsubishi Lancer Evo VIII”) un Mārtiņš Sesks (“Peugeot 208 R2”), kurš iesildīsies startam Eiropas čempionātā.

Pirms gada par Alūksnes rallija uzvarētāju kļuva soms Kalle Rovanpera, kurš šogad karjeru turpinās pasaules čempionātā WRC2 klasē un Latvijā vairs nestartēs. Otrais toreiz finišēja krievu pilots Nikolajs Grjazins, kurš šoreiz jauno rallija sezonu uzsāks nedēļu pēc sacensībām Alūksnē, kad izies uz starta Norvēģijas čempionāta pirmajā posmā.

Tikmēr “Rally Alūksne 2018” iesāksies ar diviem nakts ātrumposmiem piektdienas, 19. janvāra vakarā, savukārt sestdien, 20. janvārī gaidāmi vēl septiņi ātrumposmi. Kamēr laika ziņas sola salu, sportistiem un līdzjutējiem jācer, ka būs uzsnidzis arī sniegs.

Līdz ar janvāri AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Vijciema čiekurkaltē sācies intensīvais čiekuru žāvēšanas process, kuru aicināts vērot ikviens interesents.

Čiekuru žāvēšana ir laikietilpīgs un interesants process, kas sākas ar čiekuru nogādāšanu kaltes trešajā stāvā.
Pēc tam tos mēra ar īpašu iekārtu un ber ruļļos, kas veidoti no metāla stieņiem.
Smagos ruļļus nedēļu groza četras līdz astoņas reizes dienā un darbinieki regulāri pārbauda žāvēšanas temperatūru, kas nedrīkst pārsniegt 48 grādus. Izbirušās sēklas attīra no čiekuru piemaisījumiem, samitrina un spēcīgi berž, lai no tām atdalītos lidspārni.
Tad sēklas vēlreiz tiek žāvētas, līdz tiek iegūtas pilnībā tīras un smalkas sēkliņas jaunu stādu audzēšanai.

Vijciema čiekurkalte ir viena no vecākajām Latvijā, taču uz citu pasaules čiekurkalšu fona tā izceļas īpaši, jo ēkā saglabājušās oriģinālās žāvēšanas iekārtas, kas ir 100 gadus vecas un joprojām veic savas funkcijas. Objekts iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā, turklāt 2008. gadā tam piešķirts arī neparastā kultūras mantojuma statuss.

Čiekurkalte pārsteidz ne tikai ar tajā izmantotajām tehnoloģijām, bet arī tās bagātīgo vēsturi. Kad 19. gadsimtā Ziemeļvidzemes mežus postīja plaši ugunsgrēki, to atjaunošanai tika uzbūvēta čiekuru kalte. Tās uzdevums bija nodrošināt nepieciešamo sēklu apjomu postīto teritoriju atjaunošanai.
Čiekurkalte bez pārtraukumiem strādāja no tās atklāšanas 1895.gadā līdz pat 20.gadsimta 70.gadiem. Pēc gandrīz ceturtdaļgadsimtu ilgas dīkstāves Vijciema čiekurkalte savu darbu atsāka 1992.gadā.

Plānots, ka čiekuru žāvēšana noritēs līdz pat 15. martam.
Dodoties uz Vijciemu, iespējams izveidot plašāku pastaigu maršrutu, kurā bez čiekurkaltes apmeklējuma var doties arī uz Vijciema medību pili, mežniecību un Strenču kokaudzētavu.

Vēsturiskās ēkas apmeklējumu vēlams iepriekš saskaņot ar čiekurkaltes pārzini Ivaru Paleju (tālr. +371 26478620).
Noslēdzot vienu no Latvijas vērienīgākajiem kino projektiem, 17. janvārī plkst. 19.00 pirmizrādi vienlaikus visā Latvijā piedzīvos režisora Aigara Graubas filma – leģenda “Nameja gredzens”.  

“Mums katram ir sava leģenda par Nameja gredzenu – par brīvību, drosmi un izvēli cīnīties par to, kas svarīgs un svēts. Filma būs mūsu stāsts, mūsu leģenda par Zemgales karali Nameju – jaunu, cilvēcīgu, pat mūsdienīgu varoni. Šis stāsts par brīvību ir aktuāls gan Latvijas iedzīvotājiem, svinot mūsu valsts simtgadi, gan tajā sev svarīgas vērtības saskatīs kino cienītāji visā pasaulē,” stāsta filmas režisors Aigars Grauba. 

Andrejs Ēķis, “Nameja gredzens” producents: “Filma ir Latvijā tapis, unikāls projekts gan tās vēriena, gan kvalitātes un starptautiskās radošās komandas dēļ. “Nameja gredzena” stāstu iedzīvina aktieri no Baltijas valstīm, Skandināvijas un Lielbritānijas, katrs ieliekot savu sajūtu par latviešiem tik nozīmīgo leģendu. Mums ir svarīgi šo 13. gadsimta brīvības cīņu stāstu pastāstīt pēc iespējas plašāk un tālāk, tāpēc tas likumsakarīgi pārtapis filmā angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā. Tā ceram piesaistīt arī plašāku jauniešu auditoriju tepat, Latvijā. Būs arī pieejami filmas seansi ar tulkojumu latviešu valodā, tāpēc aicinām skatītājus kinoteātrī rūpīgi izvēlēties sev atbilstošāko seansu” .

Nameja lomu filmā atveido zviedru aktieris Edvīns Endre, kurš Latvijas skatītājiem pazīstams no seriāla "Vikingi".
Galvenajās lomās redzēsim arī lietuviešu uzlecošo zvaigzni Aisti Dirziuti un Džeimsu Blūru no Lielbritānijas. Tāpat arī filmā spēlē latviešu aktieri Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš, Dainis Grūbe, Lauris Dzelzītis, Ivo Martinsons, Elīna Vāne un citi. 

Filmas galvenais operators ir Valdis Celmiņš, bet tērpi tapuši mākslinieces Sandras Silas vadībā. “Nameja gredzena” oriģinālā skaņu celiņa autors ir komponists Rihards Zaļupe.


Rīgas Zooloģiskajā dārzā no  10. janvāra, atsāk darboties Karantīnas bloks - jeb pirmā vieta, kur nonāk konfiscētie un atsavinātie dzīvnieki.

Ceļš uz ēkas atjaunošanu sākās pirms 10 gadiem un šobrīd ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu ir noslēdzies. Karantīnas ēka paredzēta dzīvnieku īslaicīgai nošķiršanai no kolekcijas dzīvniekiem vai arī uz laiku, kamēr dzīvniekam atrod jaunas mājas. Katrā zooloģiskajā dārzā nepieciešama šāda atsevišķa vieta.

Atbilstoši “Dzīvnieku aizsardzības likuma” deleģējumam, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs pieņem un izvieto Dabas aizsardzības pārvaldes un citu institūciju konfiscētus vai atsavinātus dzīvniekus, kā arī apdraudēto sugu dzīvniekus, kurus DAP atzinusi par izņemamiem no dabas.
Vidēji gadā karantīnā tiek izvietoti aptuveni 100 dzīvnieku.

Daļa no tiem ir Zoodārza dzīvnieki, kuri no kolekcijas jānošķir slimības dēļ, daļa savvaļas dzīvnieku, kas nonākuši nelaimē, piemēram, roņi un eži, un vēl – konfiscētie eksotiskie mājdzīvnieki – pitoni, ķirzakas, makaki, šinšilas, fretkas un citi.

Pavasarī Karantīnas bloku noteikti izmantos jūras krastā izskaloto ronēnu uzņemšanai, kā arī dažādu savvaļas dzīvnieku un putnu izvietošanai.  9. janvāra, vakarpusē uz Zooloģisko dārzu nogādāts kāds ezītis, kuru suns esot “izrāvis” no ziemas miega.
Sporta kompleksā Lielvārdes ielā 141, Rīgā,  meistari aktīvi rosās, lai sagatavotu atklāto hokeja laukumu  KHL regulārā čempionāta spēlei starp Rīgas "Dinamo" un Minskas "Dinamo" komandām.

 Rīgas "Dinamo" 20. janvārī aizvadīs "Ziemas klasiskas" spēli zem klajas debess. 
Mačs risināsies pie Rīgas 84. vidusskolas, kas atrodas blakus tā sauktajam Pļavnieku "atkritumu kalnam".

Šajā sporta kompleksā tiks uzbūvētas skatītāju tribīnes 8500 skatītājiem, kā arī tiks izveidota spēles norisei nepieciešamā infrastruktūra. 
Tāpat teritorijā tiks izvietoti ekrāni, lai spēli varētu vērot arī tie, kuri netika pie vietas tribīnēs.
Dienvidkorejas šī gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs par snovborda trases būvniekiem ir izvēlēti speciālisti no latviešu uzņēmuma We Build Parks (WBP) sadarbībā ar ilggadējo vācu partneri Schneestern.
WBP grupas komanda no Baltic Snowpark Agency dodas ceļā 11. janvārī, uzsākot iespaidīgus snovparka būvniecības darbus.

Baltic Snowpark Agency grupa ir strauji augoša ziemas sportu nozarē, nesot Latvijas vārdu un izbūvējot sniega trases ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskos, globāla mēroga projektos. Lielākais sasniegums noteikti ir dalība šī gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas notiks no 2018. gada 9. līdz 25. februārim.  

Latviešu entuziasmu un profesionālo darbu Dienvidkorejas Olimpiskā komiteja novērtēja jau 2016. gadā.
BSA komanda piedalījās Pasaules kausa trases izbūvē, pārvarot sarežģītus laika apstākļus – vētras un pēkšņu apledojumu.
Tomēr trīs nedēļu darbs beidzās trīs stundas pirms oficiālajiem treniņiem. Gan Komitejas pārstāvji, gan atlēti no visas pasaules atzina, ka tā esot labākā trase kāda jebkad ir tikusi uzbūvēta, tāpēc piedāvāja slēgt sadarbības līgumu 2018. gada Olimpisko spēļu snovborda trases būvniecībai. 

BSA virzītājspēks un komandas motivācijas avots neapšaubāmi ir uzņēmuma vadītājs Jānis Jansons, kurš iespēju pierādīt latviešu konkurētspēju un darba kvalitāti Olimpisko spēļu būvniecības laukumā sauc par sapņu piepildījumu, kaut gan tas ir bijis vairāku gadu smags un mērķtiecīgs darbs: “Savu darbību sākām darot dažādus palīgdarbus Cēsīs, Žagarkalnā. Ar lielu enerģiju un darba sparu nu jau esam strādājuši pie pasaules nozīmīgākajiem pasākumiem. Olimpiskās spēles tos visus sasummē izcilā sasniegumā. Esam priecīgi pārstāvēt Cēsis un visu Latviju Korejā.”

Viena no pasaules lielākajiem tūrisma portāliem "TripAdvisor" britu versijas aptaujā Rīga ieņem otro vietu starp TOP10 Eiropas galamērķiem un septīto vietu pasaules desmitniekā.

Pirmo vietu pasaules reitingā ieņem Japānas sala Isigaki.
Otro vietu ieņem Kapaa pilsēta, kas atrodas Havaju salās, trešo - Nairobi pilsēta Kenijā, ceturto - Halifaksa Kanādā, bet piekto vietu ieņem Polijas pilsēta Gdaņska.
Pēc aptaujas datiem, sestā vieta pasaules topā pienākas Sanhosē pilsētai Kostarikā, septītā - Rīgai, astotā Rovinjai Horvātijā, devītā Nerhai Spānijā un desmitā - Kasablankai Marokā.

Eiropas TOP10 galamērķu vidū Rīgu apsteigusi Gdaņska, trešo vietu ieņem Rovinja, ceturto - Nerha, piekto - Katānija Itālijā, sesto - Zagreba Horvātijā, septītā vieta piešķirta Ļubļanai Slovēnijā, astotā - Kadisai Spānijā, devītā - Valletai Maltā, bet desmitnieku noslēdz Nirnberga Vācijā.
Latvijas bokseris Mairis Briedis Pasaules boksa supersērijas (WBSS) pusfinālā cīņā pret ukraini Oleksandru Usiku cīnīsies no aizsardzības, pārliecināts ir pats Ukrainas sportists.

Brieža un Usika cīņa Rīgā risināsies 27. janvārī. Šī boksa cīņa būs ievērības cienīga ar to, ka notiks titulu apvienošana. Briedis aizstāvēs savu Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu, kā arī centīsies iegūt Usika īpašumā esošo Pasaules Boksa organizācijas (WBO) jostu.

WBSS turnīrā bokseri cīnās par Muhameda Ali vārdā nosaukto čempionu titulu.
Usikam uzvara turnīrā ir svarīga arī tāpēc, ka viņš un Muhameds Ali ir dzimuši vienā datumā – 17. janvārī.
2020.gadā tiks slēgta kartinga trase, kurā savu karjeru sāka septiņkārtējais Pirmās formulas (F-1) pasaules čempions Mihaels Šūmahers, un tās vietā, visticamāk, atradīsies ogļu raktuves.

Netālu no Ķelnes esošajā trasē  divas  trešdaļas trases zemes piederēja Mihaelam Šūmaheram, bet tagad to nopircis uzņēmums, kurš tur plānojis uzsākt ogļu ieguves rūpniecību.

Pašlaik 49 gadus vecais Mihaels Šūmahers publiski nav redzēts kopš 2013.gada decembrī negadījumā Alpos guva nopietnas galvas traumas. Informācija par viņa veselības stāvokli publiski netiek sniegta.
Pirmie šogad dzimušie bērni vairākos novados jau saņēmuši biedrības "Nigestes amatniecības nams" veidotās "Simtgades bērnu" monētas.

Šodien Viesītes novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts pirmais 2018.gadā dzimušais Latvijas simtgades bērniņš - Mārtiņš Gabriels -, kurš saņēmis sudraba vērdiņu ozolkoka kastītē.
Šādu pat dāvanu saņēmuši arī Ķeguma novadā pirmā šogad dzimušā mazuļa Dveina vecāki.
Piemiņas dāvana pasniegta arī pirmā šī gada Madonas novada mazuļa - Jēkaba - ģimenei.

Projektā "Simtgades bērni", Latvijas simtgades gadā dāvinot īpašu monētu mazuļiem, iesaistījušās Neretas, Daugavpils, Viesītes, Tērvetes, Ķeguma, Madonas, Grobiņas, Ciblas, Jaunpils, Babītes un citu novadu un pilsētu pašvaldības.

Tāpat, pateicoties Amerikas Latviešu apvienības iesaistei, visi ASV 2018.gadā dzimušie latviešu bērni saņems īpašo "Simtgades bērni" dāvanu komplektu.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka biedrība "Nigestes amatniecības nams" reģistrēta pērn Madonas novadā. To vada Inguna Roga-Saulīte.
Par Latvijas gada ģeovietu atzīts Raunas Staburags, kas atrodas Vidzemē, Raunas pagastā.
Ainaviskais šūnakmens Raunas Staburags Raunas krastā ir ievērojams kā šobrīd lielākais avotu kaļķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies cilvēka nepārveidots. Daudzi citi Latvijā ir vai nu norakti, vai arī kā Daugavas Staburags atrodas ūdenskrātuves dzelmē.

Šūnakmens stāvajā Raunas senlejas nogāzē ir izgulsnējies pēcleduslaikmetā. Bez lielākā šūnakmens kupola tam blakus ir vēl virkne mazāku veidojumu. Nogāzē iegulošie plaisainie dolomīti, lodīšu smilšakmeņi un akmeņainās ledāja mālsmilts slāņi ir vieta, kur caurplūstošais ūdens bagātinās ar minerālvielām. Smilšakmens un dolomīta slāņi ir aplūkojami Raunas krastos augšpus un lejpus šūnakmens veidojumiem.

Kaļķakmens izgulsnēšanās notiek uz slapjumā augošajām sūnām un cita substrāta, veidojot irdenu, porainu iezi – šūnakmeni. Ūdens plūst pār nogāzi veidojot sīkus ūdenskritumiņus – augstāko līdz pat 3 metriem. Ziemā tie sasalst kā krāšņi ledus lāseņi.

Avotiem bagātā upes krasta nogāze ir nozīmīga kā dzīvotne, kur aug daudzveidīgas kaļķi un mitrumu mīlošas sūnu un lakstaugu sugas, un kādu brīdi ir mitusi no Daugavas Staburaga 1963. gadā pārstādītā puķīte Alpu kreimule.
Ģeoloģiskie veidojumi un ietverošais reljefs kopā ar apaugumu veido skaistu, neskartu un nedaudz intīmu ainavu – dabas krāšņumu, kas labi aplūkojams no Raunas pretējā, kreisā krasta, kur ir labiekārtota pieeja. Raunas Staburags atrodas plašākas aizsargājamas teritorijas, dabas lieguma, vidū.

Ziņots, ka Raunas Staburaga aizsardzībai šobrīd tiek izstrādāts īpašs plāns.
Pērn par gada ģeovietu bija atzīts Dzerkaļu kalns Latgalē.
Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" jau piekto gadu reizi izsludināja pieteikšanos apbalvojumam "Laiks Ziedonim".
Apbalvojums tiks pasniegts piecās nominācijās: zinātnē, novadpētniecībā, bērniem un jauniešiem, tautsaimniecībā un par dzīvi literatūrā. Pieteikšanās līdz 23. februārim apbalvojuma mājas lapā www.laiksziedonim.lv/apbalvojums.

Laureāti tiks paziņoti īpašā cildināšanas ceremonijā 3. maijā - Imanta Ziedoņa 85. dzimšanas dienā.

Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" apbalvojumu "Laiks Ziedonim" iedibinājis 2014. gadā, lai iedvesmotu, novērtētu un cildinātu jaunradi, kā arī dzejniekam I. Ziedonim svarīgās vērtības - izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatību, kas jau piekto gadu tiek meklētas ikviena pretendenta personībās. Tā ir iespēja ikvienam pamanīt un izcelt kādu savu novadnieku, darba devēju, kolēģi vai aktīvu jaunieti. Līdz šim apbalvojumu saņēmuši 20 laureāti no dažādiem Latvijas novadiem un disasporā dzīvojošie latvieši.

Laureātus atbalstīs mecenāti Boriss un Ināra Teterevi, nodrošinot katras nominācijas laureātam naudas balvu 3 000 eiro apmērā.

Apbalvojums zinātnē "Taureņu uzbrukums"
Nominācijā "Taureņu uzbrukums" apbalvojums tiks pasniegts zinātniekam ar doktora grādu, kurš ir vaduguns - viņš zina savu ceļu un nešaubīgi iet uz priekšu, izgaismojot ceļu citiem.

Apbalvojums Novadpētniecībā "Kedas"
Nominācijā "Kedas" 2018. gadā aicinām pieteikt dažādu radošo profesiju pārstāvjus. Tie ir cilvēki ar nerimstošu meklētāja jeb pētnieka garu, ar kādu zīmīgu un jau paveiktu darbu, kas pelnījis sabiedrības uzmanību un jau tagad ir uzskatāms par ieguldījumu Latvijas attīstībā un nākotnē.
Ar radošajām profesijām tiek saprastas gan radošās profesijas mākslā (mūzika, teātris, glezniecība u.tml.), gan arī radošās industrijas jomās (arhitektūra, interjers, lietu dizains u.tml.).

Apbalvojums Tautsaimniecībā "Zemi es mācos"
Nominācijā "Zemi es mācos" apbalvojums 2018. gadā cildinās Latvijas cilvēkus - gudrības tālākteicējus - meistarus, amatniekus, biznesa eņģeļus, kuri nodod tālāk savas zināšanas un prasmes.

Apbalvojums nominācijā Bērni un jaunieši "Rabarbers"
Nominācijā "Rabarbers" šogad aicinām pieteikties cilvēku - bāka!, kas rāda gaismu un parāda virzienu. Balstoties uz "Laiks Ziedonim" vērtībām, meklējam cilvēku, kurš rada jauniešos interesi, nostiprina stāju, iekur degsmi un rada jaunos rabarberus.

Apbalvojums nominācijā Dzīve literatūrā "Bize"
Nominācijā "Bize" 2018. gadā meklēs savdabīgākos, aizrautīgākos un izteiksmīgākos stāstniekus, kas ar saviem stāstiem iedzīvina un valodā uztur savam novadam, pagastam, tieši tai vietai un videi raksturīgo. Kur senvārdi, vietvārdi, dialekti, izloksnes un intonācijas ir kā greznas rotas, kas mirdz pie ikdienas valodas bieži vien pieticīgā svārka.


Tagad ikvienam bezmaksas lejupielādei pieejama jauna, Latvijā izveidota dronu pilotēšanas aplikācija "Drone Pilot".
Aplikācija ērtā un visiem saprotamā veidā atainos dronu pacelšanās un nolaišanās iespējas, gaisa telpas ierobežojumus un citus dronu pilotēšanas rīkus.

Latvijā un citur pasaulē novērojama ļoti strauja bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošana gan personīgām, gan profesionālām vajadzībām.
Tā kā līdz šim bija gandrīz neiespējami uzzināt, kur ar dronu atļauts pacelties, tagad ar aplikācijas palīdzību īsā laika posmā iespējams uzzināt, vai drona pilotēšana izvēlētajā vietā ir atļauta, kā arī citus gaisa telpā spēkā esošos ierobežojumus. Jaunais tehnoloģiskais risinājums ir veidots tā, lai tas būtu saprotams ikvienam šīs aplikācijas lietotājam.

Aplikācija ir izveidota tā, lai ne tikai sniegtu informāciju par gaisa telpas pieejamību un ierobežojumiem, bet arī darbotos kā palīgrīks ikvienam drona pilotam.
"Drone Pilot" aplikācija piedāvā tādas iespējas, kā reālā laika lidojumu apskati un ātru drona lidojumu attēlojumu kartē, lidojumu vēstures pieprasīšanu un apskati, gudros paziņojumus un satiksmes trauksmju ziņojumu saņemšanu. Nākotnē plānots pievienot arī tādas funkcijas kā lidojuma apdrošināšanu, laika prognozes u.c.. Tāpat jāņem vērā, ka iespēja apskatīt lietotājam nepieciešamos gaisa telpas regulējumus, pagaidām pieejama tikai Latvijas robežās.

Nav svarīgi, vai drons tiek pilotēts profesionāli, vai hobija līmenī - spēkā ir regulējumi un noteikumi, kurus jāievēro, lai neapdraudētu gaisa telpu, tās drošumu un drošību.
Vēsturiskais 107 kilometru skrējiensoļojums Rīga-Valmiera 2018.gadā risināsies 10.reizi, kā arī atzīmēs piekto gadskārtu kopš teiksmām apvītā skrējiena atjaunošanas. Trešās atmodas laikā no 1989. līdz 1993.gadam Mildas sveiciena nodošana Sīmanim risinājās vasarā, tāpēc valsts simtgadē plānota atgriešanās ziedu mēnesī pie zaļās versijas, kādu pēdējo četru skrējienu dalībnieki nav piedzīvojuši. 

Skrējiensoļojumam izvēlētā nakts no 22. uz 23.jūniju būs maksimāli tuvu joprojām nepārspētā trases rekorda uzstādīšanas datumam – 1992.gada 20.jūnijam, kurā leģendārais Georgs Jermolajevs 49 gadu vecumā 107 kilometrus pieveica astoņās stundās (08:01:38). Arī 75 gadu vecumā nenogurdināmais rekordists būs viens no dalībniekiem skrējienā no Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim Valmierā.

Latvijas garākais skrējiens jubilejas reizē būs īpašs ne tikai ar norisi vienā no gada īsākajām naktīm un tai sekojošo Līgo dienu, bet arī pavisam tuvajiem simtgades Dziesmu un deju svētkiem, kuri pulcēs latviešus no visas pasaules, līdzīgi kā tas bija Trešajā atmodā, kad Rīga-Valmiera aizsākās 1989.gadā kā nevainīgas derības, bet noslēdzās ar “Pasaules latviešu Trīszvaigžņu spēlēm” 1993.gadā, kas vēlākajos gados pārtapa Prezidenta balvā vieglatlētikā. Simboliski, taču Rīga-Valmiera distancē atļauts arī soļot, un tas nav tikai tāpēc, ka Vidzemes lielākā pilsēta Latvijai devusi pirmo olimpisko medaļnieku Jāni Daliņu. Arī pašreizējais valsts labākais soļotājs Arnis Rumbenieks dzimis Valmierā.
Arī jubilejas reizē Rīga-Valmiera skrējiensoļojumā būs ierobežots dalībnieku skaits, un 107 vietas skrējēji biedrības “Sportlat” reģistrācijas sistēmā sāks aizpildīt no 1.janvāra.

Skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki un brīvprātīgie palīgi ceturto reizi vāks ziedojumus kāda Vidzemes bērna ar kustību traucējumiem veselības uzlabošanai. Šoreiz līdzekļi tiks novirzīti piecgadīgajai Kristai Spirģei, kurai staigāšanas iespējas ir ierobežotas.

Dzīvespriecīgā Krista piecu gadu vecumā spiesta pārvietoties rāpus, reizēm viņa staigāšanai izmanto palīgierīci – staiguli. Abi vecākie brāļi ir aizrāvušies ar futbolu un kopā ar mammu piedalījušies Rīgas maratona sešu kilometru skrējienos.
Kristas uzvara ir piecelšanās kājās no tupus stāvokļa. Meitene piedzima ļoti sīciņa grūtniecības 27.nedēļā un svēra 969 gramus. Pavadot divus mēnešus slimnīcā, tika noskaidrots, ka Kristai ir cerebrālā trieka ar spastisku paraparēzi.

Jaunpiebalgā dzīvojošā daudzbērnu ģimene pirms diviem gadiem zaudēja tēti. Taču Spirģu ģimenei paveicies ar vecvecākiem, kuri iesaistījušies rūpēs par bērniem. Ar labdarības fonda “Ziedot.lv” starpniecību Krista bija viens no tiem bērniem, kuri guvuši atbalstu muzikālajā projektā “#MĒSarMESA”.
Gata Irbes (Gacho) albums “Mesa” finansiāli palīdzēja deviņiem bērniem veikt terapijas kursu rehabilitācijas centrā “Poga”. Starp šiem bērniem pērn bija ne tikai Krista Spirģe, bet arī Lāsma Zukure, kurai skrējēju sabiedrība palīdzēja šogad.

Nodarbībās Krista bija tik mērķtiecīga, ka rezultāti neizpalika un saglabāja mammas ticību, ka reiz meita staigās savām kājām. Ja skrējējs pusmūžā, sācis kustēties, priecājas par savu progresu pēc pirmajiem treniņiem, tad mazās Kristas panākumu starpā pēc pirmā četru nedēļu kursa 2016.gadā bija spēja stabili sēdēt un piecelties kājās.
Šī gada rudenī Krista pabija Čehijā, kur tika veikta kāju muskuļu pagarināšanas operācija, kas būs jāveic atkārtoti, kamēr meitene augs un stiepsies garumā. Pēcoperācijas atlabšanas periodā mazā vidzemniece gatavojas jaunam ārstniecības kursam rehabilitācijas centrā “Poga”.

Krista ar mammu Rīgā ieradīsies janvārī, un abas ir gatavas ilgstošam, pacietīgam darbam ar savām kājām un vispārējo ķermeņa muskulatūru gluži kā skrējēji, kuri gatavojas savām sacensībām. Centra “Poga” speciālisti vēl no pirmā rehabilitācijas cikla atceras Kristu un apbrīno viņas milzu atdevi nodarbībās.

Par Kristas darbaspējām un pozitīvo attieksmi pret dzīvi pārliecinājās arī skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera rīkotāju komanda, apciemojot enerģisko piecgadnieci un mammu Bērzkroga bērnudārzā. Meitene piekrita kļūt par gaidāmā pasākuma sargeņģeli.

Te meklē visu par leģendārajiem Rīga - Valmiera 107 kilometriem. 
Līdz 2.februārim darba devēji - uzņēmumi, organizācijas un iestādes var pieteikties dalībai  ikgadējai karjeras izglītības programmai "Ēnu diena".
Pasākums šogad norisināsies 14.februārī.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt savas vakances tiešsaistes karjeras izglītības biržā skolu jauniešiem "www.enudiena.lv". 

No 16.janvāra pieteikšanos piedāvātajām vakancēm sāks arī skolēni, potenciālie ēnotāji, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 9.februārim. Darba devēji ir aicināti nekavēties ar pieteikumiem - jo agrāk vakance ir publicēta portālā, jo lielākas izredzes tai ir sapulcināt lielāku skolēnu pieteikumu skaitu, kas nodrošina darba devējam plašākas atlases iespējas.

Šogad organizatori īpaši vēlas izcelt profesiju iespējas "StartUp" uzņēmumos jeb jaunuzņēmumos. 

Pagājušajā gadā Ēnu dienā piedalījās 1313 ēnu devēji, kuri kopumā piedāvāja 7861 vakanci, kas bija par 25% vairāk nekā 2016.gadā. 

 Pērn pieprasītākās profesijas bija programmētājs, ārsts, radio diktors  fotogrāfs, ārsta palīgs, fizioterapeits, ugunsdzēsējs, jurists, gaisa kuģa stjuarts, mākslinieks. 

Savukārt lielākie ēnu devēji iepriekšējā gadā bija Jelgavas pilsētas pašvaldība, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
Kā sniegt palīdzību, ja bērns ir aizrijies; kā rīkoties, ja satiec nomaldījušos bērnu; kā zināt, vai bērns cieš no vardarbības – šie ir tikai daži no tematiem, par kuriem vairāk var uzzināt Labklājības ministrijas padomu žurnālā „Bērnam Droša Bērnība”.
Žurnālu vecāki bez maksas var gan saņemt drukātā formātā, gan lasīt elektroniski. 

Latvijā arvien ir ļoti augsti bērnu traumatisma rādītāji, tāpēc gada nogalē Labklājības ministrija vecākiem izdevusi izglītojošu padomu žurnālu „Bērnam Droša Bērnība”. To ir iespējams bez maksas lasīt internetā www.mammamuntetiem.lv.

Žurnāla tapšanā iesaistījušies izcili savas jomas speciālisti – bērnu ārsti, reanimatologi, psihologi, juristi u.c. –, aicinot vecākus pašizglītoties par dažnedažādiem ar bērnu audzināšanu saistītiem jautājumiem, to skaitā par to, kā novērst bērna traumatisma riskus. 

Intervijā žurnālam „Bērnam Droša Bērnība” Latvijā pazīstamais bērnu ārsts, reanimatologs Pēteris Kļava uzsver, ka ikvienam pieaugušajam, kurš plāno ģimenes pieaugumu vai jau ir kļuvis par vecāku, ir jāizpilda noteikti mājasdarbi. „Viens no tiem – izglītojies! Uzzini, kas var notikt ar tavu bērnu, ja viņš iet pie rokas, ja atrodas ciemos, pie jūras, uz kuģa, virtuvē, vannas istabā u.c. To vecāku, kas ir intuitīvi viedi un inteliģenti izglītoti, bērniem problēmas gandrīz nekad negadās. ,” uzsver bērnu ārsts, reanimatologs Pēteris Kļava. 
lgstošā siltā laika ietekmē Latvijā turpina ziedēt vai no jauna izplaukušas dažādas puķes, sākta kļavu sulu tecināšana un novēroti gājputni, tostarp dzērves, liecina iedzīvotāju ziņojumi sociālajos tīklos.
Laikraksts "Kurzemes Vārds" vēsta, ka janvāra sākumā Kurzemē turpina ziedēt vasarai un rudenim raksturīgās rozes, arī viengadīgās puķes - lauvmutītes un kliņģerītes. Zied arī prīmulas un ziemai piederīgās sniega rozes jeb ziemziedes.

Dabas vērotājs Vilis Bukšs Viļakas apkaimē gadumijā manījis gan ziedošas zilās vizbulītes un baltos vizbuļus, gan izplaukušus pūpolus.
Mežos joprojām atrodamas arī gailenes.

Vietām sākta kļavu sulu tecināšana. 2017.gadā kļavu sulu masveida tecināšana sākās februārī, bet tradicionāli tas notiek martā.
Ja zeme nav sasalusi un laiks ir silts, kļavu sulas var tecināt jebkurā ziemas mēnesī. Pavasarī kļavu sulu laiks parasti sākas mēnesi pirms bērzu sulām.

Portālā "dabasdati.lv" cilvēki dalījušies dažādu gājputnu novērojumos, tostarp Ventspils, Saldus, Brocēnu un Apes novadā manītas dzērves. Daudzviet valstī pārziemo zosis, pīles un gulbji, kā arī ķīvītes, slokas, garkakļi, baltvēderi un citi putni, kas parasti pārziemo siltajās zemēs.
Šogad Latvijā darbu sāks 11 diabēta pacientu apmācības kabineti, kuros bez maksas varēs iegūt zināšanas, kā pareizi lietot zāles, injicēt insulīnu, ko ēst un ko neēst un atbildes uz citiem pacientiem svarīgiem jautājumiem. Atsevišķas slimnīcas jau kabinetus par šogad valsts piešķirto finansējumu izveidojušas, savukārt vēl citas bažījas, vai ar šo naudu pietiks, lai piesaistītu darbiniekus.

Pēc Veselības ministrijas aplēsēm Latvijā vajadzētu vismaz 27 diabēta pacientu apmācības kabinetus.

Diabēts ir saistīts ar paaugstinātu cukura līmeni, kas īpaši šīs slimības gadījumā ir svārstīgs, un tas ir atkarīgs no uztura.
Pēc Veselības ministrijas aplēsēm, viens šajā kabinetā strādājošs cilvēks saņems 675 eiro pirms nodokļu nomaksas. 
VM vēsta, ka diabēta pacientu apmācības kabineti sāks strādāt janvāra un februāra laikā.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir apkopojusi piecas svarīgākās lietas, kas jāņem vērā, norakstot transportlīdzekli.
  
Ja automobilis ir nolietots un to nav paredzēts izmantot ceļu satiksmē, CSDD atgādina, ka šāds transportlīdzeklis ir jānodod sertificētā transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumā, kurš to norakstīs CSDD reģistrā. Informācija par apstrādes uzņēmumiem ir atrodama CSDD mājaslapā.

Pēc automobiļa nodošanas apstrādes uzņēmumā transportlīdzekļa īpašnieks saņems likvidācijas sertifikātu. 

Transportlīdzekļa norakstīšana CSDD ir bez maksas, un, norakstot transportlīdzekli, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis nav jāmaksā. Prakse rāda, ka apstrādes uzņēmums, pieņemot norakstīšanai transportlīdzekli, automobiļa īpašniekam pat samaksā vairāk kā metāllūžņu vērtību.

Ar norakstītu transportlīdzekli piedalīties ceļu satiksmē aizliegts, un aizliegts to turpmāk reģistrēt kā transportlīdzekli.

Ja īpašumā reģistrētais, bet nolietotais transportlīdzeklis netiek norakstīts, tas nākotnē var radīt sarežģījumus nodokļu piemērošanā un, iespējams, kādu nepieciešamu pabalstu saņemšanā.
6.janvārī jau 40.reizi startēs Dakaras rallijs, kurā uz starta izies arī deviņkārtējais Pasaules rallija čempions Sebastjans Lēbs.

Kā atzīst 43 gadus vecais franču  sportists, tad šī ir viņa pēdējā iespēja uzvarēt šajās sacensībās.

Šī gada rallijreidā ''Peugeot'' komanda uz starta izies ar četrām jaunām un uzlabotām ''3008DKR Maxi'' automašīnām, ar kurām, tāpat kā pagājušajā gadā, brauks Stefans Peteransels, Karloss Sainss, Sebastjans Lēbs un Sirils Desprē.

Jāatgādina,  ka ''Peugeot'' komanda, kas Dakarā ir uzvarējusi 2016. un 2017.gadā, pagājušā gada novembrī paziņoja, ka pēc šī gada aizies no Dakaras rallijreida.
Biļetes uz    Dziesmu un  Deju svētku pasākumiem iedzīvotāji varēs iegādāties no 3.marta, liecina paziņojums Dziesmusvētku interneta vietnē.

Vienā pirkumā pircējam uz katru pasākumu būs iespējams nopirkt ne vairāk kā četras biļetes. Bērni līdz septiņu gadu vecumam, ja viņiem nebūs nepieciešama atsevišķa sēdvieta, pasākumus varēs apmeklēt bez maksas. Arī visiem Svētku dalībniekiem, uzrādot dalībnieka karti, būs iespēja bez maksas vērot noslēguma koncertu Mežaparka Lielajā estrādē.

Gaidāmajā svētku programmā iekļauti 63 pasākumi, no kuriem divas trešdaļas būs apmeklējami bez maksas. Latvijas Nacionālais kultūras cents aicinās pašvaldības izvērtēt iespēju pilsētu laukumos un kultūras centros organizēt Dziesmusvētku koncertu publisku skatīšanos, sagādājot svētkus saviem iedzīvotājiem. Tāpat daudzus svētku notikumus translēs Latvijas Televīzija, bet sabiedrisko mēdiju interneta platformās tie būs skatāmi arī ārpus Latvijas.

Dziesmu un  Deju svētki notiks Rīgā no  30.jūnija līdz 8.jūlijam. Kārtējie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.
Jaungada svinības bijušas tik krāšņas, ka no rīta, dodoties uz virtuvi pēc nu jau pērnā gada salātiem, attapies, ka pazudušas divas taburetes? 
Lai gan no ziemas ne miņas, bet vakaros vairs nav pie kā sildīties, jo nozudusi arī metāla krāsniņa?
Vai varbūt naktīs nevari aizmigt, jo prātu nodarbina doma - kur palikuši mani aizkari? 
Tā savā Facebook lapā raksta Valsts policija.

Ielūkojies Valsts policijas mājas lapas sadaļā "Atrastās mantas", varbūt arī tava nozaudētā manta atradīsies šeit: http://ej.uz/atrastas_mantas
Vai arī spied un skaties te. 
Tuvākajā laikā atkritumu tvertnēs nonāks svētku eglītes.
Priekšā gan vēl pareizticīgo Ziemassvētki. 
Taču bija cilvēki, kuri jau pirms svētkiem iedomājās par mūžzaļo kociņu bezjēdzīgo izciršanu un izmēģināja jaunumu Latvijā - eglīšu nomu.

Eglīšu nomas pārstāvji  norāda, ka viņiem nebija pat nojausmas vai Latvijā cilvēkus interesēs eglīšu saglabāšana nākamajiem svētkiem. Taču esot izrādījies, ka svētku atbildīgu svinētāju skaits ir ievērojams.

Arī tie, kuri iegādājās nozāģētās eglītes var paspēt tām piešķirt otro dzīvi. 
Biedrība “Eglīšu debesis” aicina neizmest svētku eglītes, bet gan jau šodien pieteikt tās ceļam uz Eglīšu debesīm.

Atšķirībā no atkritumos izmestajām eglītēm , eglīšu debesīs nonākušie kociņi tiks pārstrādāti kurināmajā un  katra aizvesta eglīte palīdzēs piepildīt mērķi – uzcelt multi funkcionālo sporta laukumu – Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā “Ziemeļi”, kur šobrīd dzīvo 72 bez vecāku gādības palikuši bērni vecumā no 2-18 gadiem. Organizācija “Eglīšu debesis”  atgādina, ka viņi apmaiņā pret ziedojumu kopš šodienas  ir gatavi atbraukt pie klienta pēc eglītes. 

Skaties plašāk informāciju Eglīšu debesu mājas lapā. 
Bijušais ASV prezidents Baraks Obama  savā Facebook profilā publicējis nu jau tradicionālo mīļāko dziesmu sarakstu.

Starp Obamas favorītiem, kā allaž, ir vairāki hiphopa ieraksti, īpaši viņš izceļ repera Kendrika Lamāra ierakstus, arī repera Jay-Z, neosoula mūziķa Frenka Oušena  un repera «Chance the Rapper» ierakstus.
Blakus urbānajai mūzikai atrodami arī īru kvarteta «U2», «The National» un pat bijušā «One Direction» dalībnieka Harija Stailza skaņdarbi.

«Savas prezidentūras laikā iesāku tradīciju - savu iecienītāko grāmatu un mūzikas ierakstu saraksta publicēšanu,» viņš raksta. «Tas bija jauks veids, kā reflektēt par aizgājušo gadu, darbiem, kas spējuši rezonēt. Tagad, kad man ir vairāk brīva laika, vēlos atkal dalīties ar savām iecienītākajām grāmatām un ierakstiem.»

No jaunajiem māksliniekiem viņš izceļ R&B dziedātāju Solanu Imani Rovu, kas plašāk pazīstama kā SZA. Īpaši viņam tuva bijusi dziesma «Broken Clocks».

Lūk, Obamas saraksts:

The best books I read in 2017:

The Power by Naomi Alderman
Grant by Ron Chernow
Evicted: Poverty and Profit in the American City by Matthew Desmond 
Janesville: An American Story by Amy Goldstein
Exit West by Mohsin Hamid 
Five-Carat Soul by James McBride 
Anything Is Possible by Elizabeth Strout
Dying: A Memoir by Cory Taylor
A Gentleman in Moscow by Amor Towles
Sing, Unburied, Sing by Jesmyn Ward
*Bonus for hoops fans: Coach Wooden and Me by Kareem Abdul-Jabbar and Basketball (and Other Things) by Shea Serrano

My favorite songs of 2017:

Mi Gente by J Balvin & Willy William 
Havana by Camila Cabello (feat. Young Thug)
Blessed by Daniel Caesar 
The Joke by Brandi Carlile
First World Problems by Chance The Rapper (feat. Daniel Caesar)
Rise Up by Andra Day
Wild Thoughts by DJ Khaled (feat. Rihanna and Bryson Tiller)
Family Feud by Jay-Z (feat. Beyoncé)
Humble by Kendrick Lamar
La Dame et Ses Valises by Les Amazones d’Afrique (feat. Nneka)
Unforgettable by French Montana (feat. Swae Lee)
The System Only Dreams in Total Darkness by The National
Chanel by Frank Ocean 
Feel It Still by Portugal. The Man
Butterfly Effect by Travis Scott
Matter of Time by Sharon Jones & the Dap-Kings
Little Bit by Mavis Staples
Millionaire by Chris Stapleton
Sign of the Times by Harry Styles 
Broken Clocks by SZA
Ordinary Love (Extraordinary Mix) by U2
*Bonus: Born in the U.S.A. by Bruce Springsteen (not out yet, but the blues version in his Broadway show is the best!)
Augstskolās un koledžās ir sākusies ziemas uzņemšana. 30 augstākās izglītības iestādes vai to filiāles gan Rīgā, gan reģionos kopumā piedāvā iegūt izglītību 187 programmās.
Uzsākt studijas tagad var gan profesionālajās, gan akadēmiskajās programmās, koledžā vai doktorantūrā.

Tradicionāli visvairāk programmu ir sociālajās zinātnēs – ekonomikā, uzņēmējdarbībā, biznesa vadībā, tirgzinībās, grāmatvedībā, finansēs, tiesību zinātnēs, taču arvien populārākas ziemas uzņemšanā kļūst studiju programmas citās nozarēs: inženierzinātnēs un tehnoloģijās, teoloģijā un pat medicīnā.

Protams, augstskolas un koledžas piedāvā iespēju studēt galvenokārt par maksu, taču reflektantiem pieejamas arī valsts budžeta apmaksātas vietas. Piemēram, Latvijas Universitātē šoziem pirmo reizi tiek uzņemti studenti pilnīgi jaunajā programmā ”Industriālās inženierijas vadība”. Tajā ir paredzētas 15 valsts budžeta finansētas vietas.

Studiju sākums paredzēts pavasarī. Bet dokumentu pieņemšanas termiņi katrai augstskolai ir atšķirīgi.
Latvijas Pasts bojātā veidā saņēmis gandrīz 160 avioceļā piegādātu pasta sūtījumu no Nīderlandes, starp kuriem ir arī tranzīta sūtījumi no Kanādas.
Daļa sūtījumu ir pilnībā samirkuši un atsevišķi no tiem šā iemesla dēļ pat izjukuši

Sūtījumi Latvijas Pastā tiek pārpakoti, lai tos varētu piegādāt identificējamajiem adresātiem, un īpaši marķēti, informējot par saņemšanu bojātā veidā. 

Tā kā daļa bojāto sūtījumu ir eksprespasta sūtījumi, to izsūtītājiem iespējams pretendēt uz starptautiskajos normatīvajos aktos noteikto kompensāciju. Lai izteiktu savas pretenzijas par sūtījuma nekvalitatīvu piegādi, saņēmējam par bojātā veidā saņemto sūtījumu jāinformē tā izsūtītājs, kam savukārt jāvēršas attiecīgi Kanādas vai Nīderlandes pasta uzņēmumā. No savas puses Latvijas Pasts jau informējis abu valstu pasta operatorus par konkrētajiem bojātā veidā saņemtajiem pasta sūtījumiem.
 
Latvijas Pasta Kvalitātes vadības daļas vadītāja Gunita Mazīte skaidro: “Klientiem, saņemot bojātos sūtījumus, ir tiesības no tiem atteikties un vērsties ar pretenziju pie izsūtītāja. Ja sūtījumu piegādā Latvijas Pasta Eksprespasta kurjers, atteikšanās no tā ar attiecīgu aktu jānoformē, sūtījumu saņemot, bet, ja sūtījums tiek saņemts pasta nodaļā, atteikšanās ar aktu jānoformē uz vietas pasta nodaļā.” 

Ņemot vērā, ka atsevišķi sūtījumu saņēmēji bojātā iepakojuma dēļ nav nosakāmi, Latvijas Pasts aicina adresātus vērsties pie izsūtītāja, ja sūtījums no Kanādas un Nīderlandes nav saņemts mēneša laikā kopš tā izsūtīšanas dienas.
Jautājumu gadījumā klienti aicināti sazināties ar Latvijas Pasta klientu servisa speciālistiem: tālrunis 67008001, 27008001; e-pasts: info@pasts.lv.

Bojāto sūtījumu attēli apskatāmi te

                          
Zviedrijas pilsētā Jēvlē  ir noticis īsts Ziemassvētku brīnums - gada nogalē izdevies nosargāt ikgadējo tradicionālo rotājumu - salmu āzi, kas iepriekšējos gados ticis nosvilināts.

Jāatgādina, ka, piemēram, pērn salmu āzis , spītējot nožogojumam un klāt esošiem apsargiem, nosvilināts vien dažas stundas pēc uzstādīšanas.

Jēvles āža vēsture aizsākās 1966. gadā, kad kāds vietējais iedzīvotājs nāca klajā ar ideju pilsētas centrā novietot milzīgu, tradicionālā zviedru Ziemassvētku salmu āža versiju. Taču teju katru gadu tas arī cietis no huligānu vai asprāšu rokas - vairāk nekā 50 gadu laikā tas likvidēts 35 reizes, ieskaitot gadījumus, kad to ar liesmojošām bultām apšaudījis piparkūku vīriņš.
Citkārt āzi mēģināts nozagt ar helikoptera palīdzību. Tomēr visbiežāk tam pielaista uguns.

Vismaz šoreiz šī nelāgā tradīcija ir apturēta un salmu āzis ir noturējies savā vietā jau vairāk nekā trīs nedēļas.
Bezpeļņas organizācija šoreiz parūpējusies par vairākiem brīvprātīgajiem darbiniekiem, kuri nosargājuši āzi, tāpat ap 13 metrus augsto un vairāk nekā trīs tonnas smago svētku rotājumu uzstādīts žogs un nodrošināta video novērošana.

Salmu āža Twitter kontā, protams, lasāmas priecīgi un asprātīgi vārdi, piemēram, par to, ka āzis pa ilgiem laikiem no drošas distances vērojis arī jaungada uguņošanu.
Par 2018.gada Latvijas putnu kļuvusi pļavu tilbīte.

Pļavu tilbīte izvēlēta par gada putnu, jo tā ir suga, kas kādreiz bija visai bieži sastopama visā Latvijā, kur ir zālāji, bet mūsdienās to ir ļoti grūti atrast.
To skaits pat arvien turpina samazināties. Salīdzinot ar 2000.gadu sākumu, pļavu tilbīšu izplatīšanās varētu būt samazinājusies pat uz pusi.

Putnam raksturīgas sarkanas garas kājas un sarkans knābis ar melnīgu galu. Tas ir bridējputns, kas ar garo knābi ūdenī meklē barību. Pļavu tilbīte ir nedaudz lielāka par  meža strazdu. Kopā ar pļavu tilbīti mitras vietas labprāt apdzīvo arī citi pļavu bridējputni – ķīvīte, mērkaziņa, gugatnis un melnā puskuitala un, kā arī dziedātājputni – pļavu čipste, dzeltenā cielava un lukstu čakstīte.
No citām tilbītēm pļavu tilbīti atšķir melodiskais svilpiens.

Latvijas Ornotoloģijas biedrība aicina iedzīvotājus ziņot par pļavu tilbīti portālā Dabasdati.lv, lai apzinātu atlikušās šīs sugas atradnes.
Biedrība gada putnus izvēlas jau vairāk nekā 20 gadus.
Par 2017.gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējās dzelteno cielavu (Motacilla flava), bet 2016.gadā par gada putnu kļuva dižraibais dzenis (Dendrocopos major). 

Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015).
Facebook Draugiem Twitter Instagram