Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība aicina lasītājus pieteikt bibliotekārus balvai „Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs”.

 Līdz 10. martam biedrība gaidīs vēstules un stāstus par pagastu bibliotekāriem, kas ir pašaizliedzīgi, radoši, aktīvi, entuziasma pilni darbā un neaizstājami savā pagastā. Konkurss norisināsies desmito reizi.
Katru gadu tiek apbalvoti četri bibliotekāri – viens no katra Latvijas reģiona: Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales.

Konkurss „Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs” ir Latvijas mazo „gaismas piļu” darbiniekiem veltīts pasākums, lai novērtētu viņu darbu un veikumu savā pagastā un pievērstu visas Latvijas uzmanību pozitīviem,  iedvesmojošiem notikumiem reģionus. Tā ir lasītāju balva un atzinība saviem bibliotekāriem. 

Pieteikuma vēstules un fotogrāfijas sūtiet uz e-pasta adresi gaisma@gaisma.lv vai LNB Atbalsta biedrībai Mūkusalas ielā 3, Rīgā, LV-1048.
Režisora Deimiana Šazela mūzikls "La La Land" saņēmis rekordlielu Amerikas Kinoakadēmijas balvas "Oskars" nomināciju skaitu. Filma ieguvusi 14 nominācijas, liecina balvas mājaslapā publicētā informācija.
Filma nominēta "Oskaram" visās svarīgākajās kategorijās - labākā filma, labākā režija, labākā aktrise un aktieris galvenajā lomā, kā arī tērpu, operatora u.c. kategorijās. Trīs skaņdarbi pretendē uz "Oskaru" labākās dziesmas kategorijā.

Jau vēstīts, ka režisora Deimiana Šazela kinomūzikls "La La Land" iepriekš saņēma arī visvairāk "Zelta globusa" balvas. Filma saņēma balvu kategorijā "Labākā komēdija/mūzikls", Šazelam tika piešķirta balva kategorijās "Labākais režisors" un "Labākais scenārijs", Emma Stouna par lomu "La La Land" tika atzīta par labāko aktrisi, Raiens Goslings par savu lomu "La La Land" ieguva balvu kategorijā "Labākais komēdijas/mūzikla aktieris".

ASV Kinoakadēmijas "Oskaru" ieguvēji kļūs zināmi 26.februārī.

"Oskara" nominācijas galvenajās kategorijās:

Labākā filma:
Arrival;
Fences;
Hacksaw Ridge;
Hell Or High Water;
Hidden Figures;
La La Land;
Lion;
Manchester By The Sea;
Moonlight.

Labākais režisors:
Denis Villeneuve (Arrival)
Mel Gibson (Hacksaw Ridge)
Damien Chazelle (La La Land)
Kenneth Lonergan (Manchester By The Sea)
Barry Jenkins (Moonlight)

Labākā aktrise:
Isabelle Huppert (Elle);
Ruth Negga (Loving);
Natalie Portman (Jackie);
Emma Stone (La La Land);
Meryl Streep (Florence Foster Jenkins).

Labākais aktieris:
Casey Affleck (Manchester By The Sea);
Andrew Garfield (Hacksaw Ridge);
Ryan Gosling (La La Land);
Viggo Mortensen (Captain Fantastic);
Denzel Washington (Fences).

Labākā otrā plāna aktrise:
Viola Davis (Fences);
Naomie Harris (Moonlight);
Nicole Kidman (Lion);
Octavia Spencer (Hidden Figures);
Michelle Williams (Manchester By The Sea).

Labākais otrā plāna aktieris:
Mahershala Ali (Moonlight);
Jeff Bridges (Hell Or High Water);
Lucas Hedges (Manchester By The Sea);
Dev Patel (Lion);
Michael Shannon (Nocturnal Animals).

Labākā ārvalstu filma:
A Man Called Ove (Zviedrija);
Land of Mine (Dānija);
The Salesman (Irāna);
Tanna (Austrālija);
Toni Erdmann (Vacija).
Portāla "Delfi" rīcībā nonācis kādas sievietes stāsts, kurai vīrs pārskaitījis naudu, kā maksājuma mērķi norādot  "projekts āda", jo sieviete naudu vīram lūgusi kosmetologa apmeklējumam. 

Banka joku nesaprata un 350 eiro lielo pārskaitījumu nobloķēja. Bankā skaidro, ka aizdomīgi teksti pie maksājuma mērķa jāpārbauda starptautisku sankciju dēļ.

Vairākas bankas atzinušas, ka pārskata  pie "maksājuma mērķa" norādītos tekstus. 

Bankas  aicina klientus nejokoties ar maksājuma mērķī norādīto informāciju. Speciāla sistēma automātiski pārlūko šīs ziņas un var reaģēt uz konkrētiem vārdiem, tādējādi maksājums var nenotikt. Banka šādos gadījums sazinās ar klientu un noskaidro apstākļus, taču tas prasa laiku.

Bankas arī atgādina, ka ka maksājumu mērķos nevajadzētu norādīt radikālus ziņojumus, piemēram, ”Teroristiskās organizācijas  finansēšana” vai ”Pasūtījuma slepkavības apmaksa”, jo tad banka varētu pat atteikties veikt pārskaitījumu, jo tas tiktu uzskatīts kā aizdomīgs darījums.
Un ne tikai: “Šādā situācijā bankai būtu tiesības par to ziņot valsts institūcijai, kura uzrauga darījumus, kas varētu būt saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu.”

Uz jautājumu, vai klients, šādā veidā “muļķojoties”, var pazaudēt savu bankas kontu, bankas  atbild apstiprinoši: “Ja, veicot maksājumus, klients regulāri norāda neadekvātus, muļķīgus tekstus maksājumu mērķī, kas ir pretrunā ar bankas noteikumiem, vai regulāri šādi pārskaitījumi tiek kvalificēti kā aizdomīgi darījumi, tad, ja to paredz bankas noteikumi, banka ir arī tiesīga slēgt šā klienta bankas kontu.

Nekaitīgi, smieklīgi piemēri

Lakstīgalu un nīlzirgu nometnes atbalsta pasākums;
Zilupes kanalizācijas tehnikuma salidojuma sponsorēšana;
Urāna un Venēras izpētes braucienam;
Černobiļas insektu apvienības biedru nauda;
Liecība par dinozauru eksistenci Mongolijas ziemeļos;
Aklās zarnas operācijas seku likvidācijai;
Līpenīša organizētā Bītlu kopā apvienošanās koncerta atbalstam;
Ziedojums Guntara Rača trešajam dzejoļu krājumam;
Zigfrīda Muktupāvela koncerta biļešu apmaksa;
Jura Kulakova fanu kluba biedra nauda;
Strapona iegādei;
Komisija par nozagtajiem šīferiem;
Par tauku audzēšanu, aknu bojāšanu un pupu turēšanu;
Paldies par pagājušo nakti;
Nopērc sev kaut ko skaistu;
Latvijas repa attīstībai;
Kamaza līzings;
Bomži iebrūk dzērienu veikalā;
Tikai pārliecinies, vai prostitūta nav slima;
Ceļojumam uz bedri ar latviešiem;
Tev ciet aizgājis?!;
Alus garšo mums;
Zimbabves meliorācijas vakarskolas ēkas remontam;
Konfektēm un uzzipāt;
Nauda ponija iegādei;
Nauda par papēžu masāžu;
Par maģiskajām vienradžu asarām dīzeļmotora darbināšanai;
Divcim;
Dzerstiņam koijotos;
Nopērc ellu. Ne to, kas dzied;
Linda teica, ka Mija sagrauzusi tavu straponu, šis sākuma kapitālam;
Urīna analīzēm pēc trakas ballītes! (parāds + jun, jul?) der?;
Par traktora kāpurķēdes sprostgultņa apvirpināšanu.

Sagatavots pēc portālu skaties.lv; delfi.lv un interneta resursiem. 
Pirmo reizi Latvijā šīs nedēļas nogalē notiek Pasaules junioru čempionāts skeletonā!
Sacensības Siguldas trasē notiks 28.janvārī. Sākums plkst.10:00, ieeja bez maksas. 

Latviju sacensībās pārstāvēs Ivo Šteinbergs, Krists Netlaus, Kristaps Zeila, Dārta Zunte un Endija Tērauda.

Mūsu sportistu izredzes cīnīties par augstām vietām ir reālas, jo viņi sevi ļoti labi apliecināja Eiropas kausa sacensībās novembra beigās Siguldā. Toreiz Ivo Šteinbergam un Kristam Netlausam izdevās izcīnīt dubultuzvaru. Juniorēm savainojuma dēļ novembrī nestartēja mūsu līdere Endija Tērauda, bet sezonas svarīgākajam startam viņa būs gatava!

25.janvārī sāksies oficiālie treniņbraucieni un 28.janvārī plkst. 10:00 uz starta stāsies pirmie sacensību dalībnieki. 

Vairāk info meklē te.
Jaunieši, kuri palikuši bez vecāku gādības un kuriem nepieciešams atbalsts studijām, līdz 1.martam aicināti iesniegt pieteikumus studiju stipendijām.
Galvenie kritēriji stipendijas piešķiršanai ir labas sekmes, aktīva sabiedriskā darbība, kā arī patiesa vēlme studēt. 

Vairāk informācijas par pieteikšanos stipendijām var atrast vietnē "www.vitolufonds.lv".

Šādas stipendijas  piešķir 15 gadus. Pašlaik stipendiju saņem 17 jaunieši, kuri studē Latvijas augstskolās.
Jau februāra vidū atkal latvijā notiks tradicionālās Ēnu dienas, kad skolēni un studenti dosies  uz noskatītām darba vietām vērot sev interesējošo profesiju.
 "Ēnu dienas" vakances šogad ir pieejamas arī ārpus Latvijas.

Jauniešiem ir iespēja ēnot Latvijas vēstniekus Kanādā, Nīderlandē, Somijā, ASV, Vācijā, Francijā, Beļģijā un Ukrainā, kā arī Latvijas pārstāvniecību vadītājus starptautiskajās organizācijās - ANO un Eiropas Savienībā.

Šogad "Ēnu diena" norisināsies 15.februārī.
Ēnu devēji līdz 2.februārim aicināti reģistrēt savas vakances tiešsaistes karjeras izglītības biržā skolu jauniešiem "www.enudiena.lv".
Savukārt skolēnu, potenciālo ēnotāju, pieteikumi tiks pieņemti līdz 11.februārim.
Ja ir aizdomas par gripu, vispareizākā rīcība ir saukt ģimenes ārstu uz mājām.
Gripas epidēmijas laikā ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem tiek apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem. Pacientam par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa - 2,85 eiro. Ģimenes ārsts mājas vizītes laikā izvērtēs, vai nepieciešama stacionēšana slimnīcā.
Pat ja ārsts nekonstatēs gripu, bet citu saaukstēšanās slimību, maksa nemainīsies.

Kā skaidro Latvijas Infektoloģijas centrā -   lielākajā daļā gadījumu pacients, sekojot ārsta norādījumiem, var veiksmīgi izārstēties no gripas mājās. Ārstēšana slimnīcā ir vajadzīga tikai smagos gadījumos, kad gripa izraisījusi nopietnas komplikācijas, piemēram, plaušu karsoni. 

Gripas pazīmes ir līdzīgas kā pie saaukstēšanās, taču gripa sākas ļoti strauji. Ārsti saka, ka pacients parasti var pat precīzi pateikt stundu, kad ir saslimis. Pēkšņi parādas stipras galvas sāpes, sevisķi pieres  - deniņu rajonā, tad paaugstinās temperatūra līdz 39° - 40° C ar drebuļiem, drudzi. Temperatūra ir noturīga. Šiem simptomiem pievienojas sāpes acu ābolos un lauzoša sajūta kaulos, sāpes muskuļos un locītavās. Pēc izslimošanas ar gripu cilvēkam vairākas nedēļas var būt izteikts nogurums. 

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka valsts 50% apmērā kompensē vakcināciju pret gripu šādām iedzīvotāju grupām:
 
iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem;
personām ar hroniskām plaušu slimībām;
personām ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām, neatkarīgi no to cēloņa;
personām ar hroniskām vielmaiņas slimībām;
personām ar hroniskām nieru slimībām;
personām ar imūndeficītu;
personām, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju;
grūtniecēm.
 
Savukārt 100% apmērā gripas vakcinācija tiek nodrošināta:
 
bērniem vecumā no 6 līdz 24 mēnešiem;
bērniem līdz 18 gadiem, kas pieder noteiktām veselības riska grupām: 
Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem pasliktinās redze.

Viens no redzes pasliktināšanās iemesliem ir pārāk aktīva datoru un viedierīču lietošana darbā un arī ikdienā. 

Pētījumi liecina, ka pēdējā laikā redze pasliktinās ne tikai pieaugušajiem, bet jo īpaši bērniem, un jau vidusskolā katram trešajam bērnam ir nepieciešama redzes korekcija.
Viena no riska grupām ir jaunieši vecumā līdz 28 gadiem, kas ļoti intensīvi strādā pie datora diendienā, un  aizmirst par nepieciešamām pauzēm un aktivitātēm svaigā gaisā.

Ja tiek konstatēts, ka darbinieka redze ir pasliktinājusies darba datora dēļ, darba devējam ir pienākums apmaksāt briļļu iegādi. Tiesa gan, noteikumos netiek atrunāts, par kādu summu un cik bieži darbinieks var pretendēt uz jaunām, apmaksātām brillēm. Par ko gan ir jārūpējas pašam darbiniekam – laikus paņemtā pauze atpūtai pēc ilgstošā darba pie datora.

Taču pagaidām situācija Latvijā nav tik dramatiska, kā, piemēram, Ķīnā, kur redzes korekcija ir vajadzīga 80% skolēnu.
Savukārt Latvijā  tikai 11% vecāku regulāri ved bērnus uz redzes pārbaudi.
No šodienas līdz 21.janvārim Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar pašvaldībām un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju ikvienam autovadītājam piedāvās bezmaksas drošas ziemas braukšanas konsultācijas Rēzeknē, Gulbenē un Talsos.

Nodarbības Rēzeknē notiks Ančupānu kartodromā, Gulbenē pie CSDD nodaļas, bet Talsos - Talsu lidlaukā, katru dienu dažādos laikos.

Nodarbību dalībniekiem tiks skaidroti drošas braukšanas pamati, veidota izpratne par bremzēšanas ceļa garumu, tā ietekmējošiem faktoriem ziemas apstākļos, par šķēršļu apbraukšanu un par to, kā izvairīties no sadursmes, ja bremzēšanas ceļš ir nepietiekams. Tāpat interesentiem individuāli tiks sniegts skaidrojums par auto riepu stāvokli un to izvēli atbilstoši ikdienas braukšanas stilam.

Nodarbībās drīkst piedalīties jebkurš autovadītājs ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ziemas riepām, kuram ir derīga tehniskā apskate un transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskā atbildības (OCTA) apdrošināšana.
Vēlams uz nodarbību ierasties ērtos, braukšanai atbilstošos apavos un siltā apģērbā.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) valstī izziņojis gripas epidēmijas sākumu.

Visvairāk gadījumu reģistrēts Jēkabpilī - 194,7 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Tāpat gripas epidēmijas slieksnis ir pārsniegts Jūrmalā, Rīgā un Liepājā.
Gripa aizvadītajā nedēļā reģistrēta arī Daugavpilī, Jelgavā un Ventspilī.

Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem – un pašam slimniekam nav jāvazājas apkārt.
Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa - 2,85 eiro.

Ja ģimenes ārsts, ierodoties pie pacienta kā pie gripas slimnieka, tomēr konstatēs, ka pacientam ir kāda cita augšējo elpceļu infekcija, arī šajā gadījumā par ģimenes ārsta mājas vizīti būs jāmaksā tikai pacienta iemaksa, skaidro dienestā.
Par veikto pacienta iemaksu 2,85 eiro apmērā pacientam ir jāsaņem maksājumu apliecinošs dokuments - stingrās uzskaites kvīts.
Ja pacients ir atbrīvots no pacienta iemaksu veikšanas, šis maksājums nav jāveic. 

Ģimenes ārsta mājas vizīti ir jāpiesaka līdz plkst.15. 
Par 2017.gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis ("Anguilla anguilla"), informē Latvijas Dabas muzejā.

Zutis par 2017.gada dzīvnieku izraudzīts tāpēc, ka šī zivju suga ir apdraudēta un tās aizsardzība ir ļoti būtiska.
Tikmēr iedzīvotāju zināšanas par zuti ir ļoti trūcīgas.

Kopš ieviesta tradīcija nosaukt Latvijas gada dzīvnieku, šim titulam vēl ne reizi nav izraudzīta neviena zivju suga, un tikai vienu reizi tas bijis zemūdens radījums - purva bruņurupucis.

Par 2016.gada dzīvnieku Latvijā bija pasludināts āpsis, bet par 2015.gada dzīvnieku - mežacūka, kas ir lielākais cūku dzimtas pārstāvis pasaulē.

Gada dzīvnieks ir viens no ikgadējiem Latvijas dabas simboliem, kuru katru gadu izraugās Latvijas Dabas muzejs. 
Populārākais sporta veids Latvijā 2016.gadā bija vieglatlētika un skriešana, liecina jaunākā pētījuma rezultāti.

Savukārt vieglatlētikai un skriešanai šajā topā otrajā vietā seko futbols, kas pirms diviem gadiem bija populārākais sporta veids Latvijā.
Tikmēr trešajā vietā nemainīgi palicis volejbols un pludmales volejbols, kam seko basketbols.

Tikmēr labāko piecinieku noslēdz riteņbraukšana, tai skaitā arī BMX, bet pirmo reizi kopš 2009.gada hokejs popularitātes rādītājā atstāts ārpus labāko pieciniekā.
Tiesa, hokejs joprojām ir skatītākais sporta veids Latvijā.

Vieglatlētika un skriešana pētījumā izceļas arī jautājumā par populārākajiem sporta pasākumiem, kur pirmo vietu ar 73% atpazīstamības ir "Lattelecom" Rīgas maratons.
Citi populārākie sporta pasākumi ir "Ghetto Games" (57%), "Stipro skrējiens" (54%) un Rīgas velomaratons (53%).

Savukārt gada sportista balvu pēc iedzīvotāju domām visvairāk būtu pelnījusi saņemt tieši vieglatlēte Laura Ikauniece-Admidiņa, kura to svinīgā ceremonijā pērnā gada izskaņā arī saņēma.

Tikmēr kā gada sportisti bieži minēti arī skeletonists Martins Dukurs, basketbolists Kristaps Porziņģis, svarcēlāja Rebeka Koha, paraolimpietis Aigars Apinis un arī Latvijas paraolimpieši kopumā.
Jāatgādina, ka par pagājušā gada Latvijas labāko sportistu tika nosaukts Porziņģis.

Kā liecina aptaujas dati, 62% Latvijas iedzīvotāju pēdējā pusgada laikā vismaz reizi mēnesī ir sportojuši, tostarp 42% to darījuši vismaz reizi nedēļā. Aktīvāki ir vīrieši, gados jaunākie respondenti, latvieši un respondenti ar augstākiem ienākumiem. Sporta veidi, ar kuriem iedzīvotāji nodarbojušies visbiežāk, ir peldēšana, skriešana un riteņbraukšana. Bet galvenie iemesli, kas kavē sportot biežāk, izrādījušies laika (48%) un motivācijas (31%) trūkums, kā arī veselības stāvoklis (22%).

Vēl aktīvāk, nekā sportojot paši, iedzīvotāji sporta dzīvē iesaistās, sekojot līdzi konkrētiem sporta veidiem.
Vairums aptaujāto jeb 78% norādīja, ka seko līdzi vismaz vienam sporta veidam vai nu medijos, vai vērojot to klātienē.
Kā jau minēts, skatītākais sporta veids Latvijā nemainīgi un pārliecinoši ir hokejs.
Tam seko futbols un volejbols (īpaši pludmales volejbols). Savukārt skatītākie sporta notikumi televīzijā 2016.gadā bija Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēļu translācijas, vasaras olimpiskās spēles Riodežaneiro un pasaules čempionāts hokejā.

Pētījums "Latvijas sporta veidu tops" tiek veikts jau sesto reizi. Tā mērķis ir noteikt dažādu sporta veidu popularitāti Latvijā. Šogad analizēti 55 dažādi sporta veidi un to grupas, apskatot daudzveidīgus sporta dzīves aspektus: iedzīvotāju līdzdalība sportā, katra sporta veida statistiskos rādītājus, kā arī sporta auditoriju TV un internetā.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) aicina mazos un mikro uzņēmumus, kā arī pašnodarbinātās personas iesaistīties apmācību projektā "Mazo un mikro komersantu apmācības inovāciju un digitālo tehnoloģiju attīstībai Latvijā".

Projekts paredz valsts atbalstu apmācībām 70% apmērā.
Projekta ietvaros līdz 2020.gadam plānots kopumā apmācīt vairāk nekā 6500 personu.

Projekta mērķis ir veicināt komersantu izpratni par inovācijām un paaugstināt mazo un mikro uzņēmumu darbinieku un pašnodarbināto kvalifikāciju, tādējādi sekmējot tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darba efektivitātes un produktivitātes paaugstināšanu. Apmācībās varēs piedalīties mikro un mazie komersanti, kā arī pašnodarbinātās personas.

Projektā piedāvātie mācību kursi palīdzēs uzlabot MMU darbinieku un pašnodarbināto personu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmes. Kursu programmas ir izveidotas tā, lai to apguve veicinātu darbinieku digitālo prasmju attīstību, produktu un pakalpojumu inovāciju, kā arī uzņēmumu iekšējo procesu digitalizāciju.

Projekta laikā tiks īstenotas apmācības trijos tematiskajos blokos: "Digitālās tehnoloģijas", "Uzņēmuma iekšējo procesu digitalizācija" un "Digitālie rīki ražošanas un pakalpojumu attīstībai". Uzņēmuma darbinieki varēs izvēlēties mācību kursus no visiem tematiskajiem blokiem atbilstoši savam zināšanu līmenim, uzņēmuma darbības virzienam un plānotajai attīstībai. Praktiskie uzdevumi tiks pielāgoti uzņēmumu reālajām darba situācijām, tādējādi veicinot dalībnieku izpratni par to, kā jaunās tehnoloģijas un rīki varēs uzlabot uzņēmuma iekšējos procesus, efektivizēt produktu un pakalpojumu ražošanu, ieviest e-komercijas risinājumus, atrast jaunus tirgus, kā arī uzlabot produktivitāti un konkurētspēju.
60% Latvijas iedzīvotāju naktī miegam atvēl mazāk nekā septiņas stundas, liecina "BENU Aptieka" īstenotā aptauja par miega kvalitāti.

Aptaujā noskaidrots, ka  35% Latvijas iedzīvotāju naktī guļ septiņas līdz deviņas stundas, 42% miegam velta piecas līdz septiņas stundas, bet 18% naktī guļ mazāk nekā piecas stundas. 
Ir protams arī riktīgi miguļi Latvijā – tie ir 5% aptaujāto, kas  nakts miegam atvēl deviņas vai vairāk stundas.

Katrs piektais respondents norādījis, ka naktīs slikti guļ un bieži mokās ar bezmiegu. 

Vaicāti atklāt savus novērojumus par to, kas naktīs visbiežāk traucē izgulēties, visbiežāk jeb 44% gadījumu respondenti norādīja, ka grūtāk ir iemigt, ja aizvadītajā dienā bijis daudz stresa vai atgadījies kas nepatīkams. 29% aptaujāto norādījuši, ka iemigt nereti traucē arī rūpes par nākamajā dienā gaidāmo. 
Tikmēr 18% respondentu atklāja, ka izjūt miega traucējumus līdz ar noteiktām Mēness fāzēm, piemēram, pilnmēness laikā. 

Aptaujā atklāts arī tas, ka 17% no respondentiem vismaz reizi vērsušies pēc speciālista palīdzības, lai konsultētos par miega traucējumiem.

Lūgti atklāt, kas tiek darīts brīžos, kad miegs nenāk vai arī tas pārtrūcis, katrs trešais respondents atzina, ka turpina grozīties gultā, līdz izdodas aizmigt.
Tomēr citi bezmiega brīžos rīkojas aktīvāk. Katrs desmitais palīdzību meklē tehnoloģijās un bezmiegu kliedē ar sērfošanu internetā vai filmu un seriālu vērošanu.
Retāk bezmiega brīžos tiek lasītas grāmatas, klausīta mūzika, kā arī dzerta silta tēja vai piens.
Tikmēr 12% aptaujas dalībnieku lieto homeopātiskus līdzekļus vai uztura bagātinātājus miega kvalitātes uzlabošanai, bet 6% lieto ārsta nozīmētus medikamentus miegam.

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana, lai panāktu Vidzemes šosejas salabošanu posmā no Sēnītes līdz Smiltenei.
Iniciatīvas pieteicēja Iluta Āboliņa uzsver, ka nepieciešams paaugstināt valsts nozīmes ceļa kvalitāti un satiksmes drošību minētajā posmā.

Āboliņa uzsver, ka negadījumu dēļ satiksme šajā ceļu posmā ir tikusi slēgta pat uz trim stundām.
Lai uzlabotu situāciju, esot nepieciešams ceļa remonts “no pamatiem līdz asfalta segumam”, turklāt vietām ceļu paplašinot.
Finansējuma nodrošināšanai iniciatīvas pieteicējas ieskatā būtu jāveido kopējs fonds no pašvaldību – Inčukalna, Siguldas, Līgatnes, Amatas, Cēsu, Priekuļu, Raunas, Smiltenes – budžeta un Valsts kases.
Iniciatīvu plānots iesniegt Satiksmes ministrijai.
Bērniem jāļauj pašiem darboties ar pārtikas produktiem un jaunām garšām, lai viņi iemācītos nenoraidīt nepazīstamus, nebaudītus ēdienus un produktus. Ēdiena nepazīšana noved pie tā, ka bērni atsakās no dažādiem produktiem, un viņu ēdienkarte kļūst vienveidīga.

Laura Vana Tallinā veiksmīgi realizējusi projektu, kurā bērnus iepazīstina ar dažādiem ēdieniem, to gatavošanu un ēšanas paradumiem. 
Tagad speciāliste ieradusies Latvijā, lai mūsu bērnus mācītu iepazīt virtuves noslēpumus.

Meistardarbnīca norisināsies Rīgas Doma kora skolā.
Laura Vana ir sekmīgi ieviesusi garšas mācības programmu bērniem Tallinā. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu Kopenhāgenas universitātē programmā "Pārtikas inovācijas un veselība" aizstāvot zinātnisku darbu.

Pasākuma uzdevums būs iemācīt bērniem izprast un novērtēt pārtikas produktu dažādās garšas, nostiprināt zināšanas un izpratni par pārtikas produktu uzturvērtību un nozīmi vesela cilvēka attīstībā un veselības nostiprināšanā.
Meistardarbnīcas laikā bērni iepazīs gastronomijas pasauli vistiešākā veidā - pārtikas produktus gan fiziski aptaustot un izpētot, gan tos nogaršojot un salīdzinot. Praktiskās ēst gatavošanas mācībstundā viņi iegūs zināšanas par to, kas ir veselība un kāpēc tā ir tik svarīga bērniem. 

Februārī līdzīga meistardarbnīca bērniem notiks universālveikala "Stockmann" pārtikas nodaļā. Pavasara beigās/vasaras sākumā gastronomija tiks aktualizēta vēl aktīvāk.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) aicina brīvprātīgā darba organizatorus visā Latvijā pieteikt savas darba vietas informācijas sistēmā "brivpratigie.lv".

Informācijas sistēmu un jauno brīvprātīgā darba vietni administrē un tās saturu veido NVA kopā ar sadarbības partneriem reģionos - administratoriem, kas pārstāv nevalstiskās organizācijas un pašvaldības.
Lai organizators pieteiktu brīvprātīgā darba piedāvājumus, ir jāveic sākotnējā reģistrācija, aizpildot organizatora reģistrācijas formu. Brīvprātīgā darba piedāvājumi jāpublicē vismaz mēnesi pirms tā norises.

Cilvēks, kas vēlas brīvprātīgi strādāt sabiedrības labā, jaunajā informācijas sistēmā var sameklēt interesējošo nozari un pieteikties brīvprātīgajam darbam kādā konkrētā NVO, pašvaldībā, projektā vai pasākumā.
Jau tagad tīmekļa vietnē "brivpratigie.lv" tiek piedāvātas brīvprātīgā darba iespējas veselības un sociālās aprūpes, izglītības un zinātnes, valsts pārvaldes, dabas un vides, kultūras, sporta un citās jomās.

Tāpat, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku brīvprātīgā darba kustību Latvijā, pārklājot visus reģionus, portāls "brivpratigie.lv" aicina biedrības, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības kļūt par sadarbības partneriem, uzņemoties sava reģiona brīvprātīgā darba koordinatora un mājaslapas administratora lomu.
Visvairāk mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons 2017" nomināciju saņem grupa "Dagamba" un Justs.

Grupa "Dagamba" saņēmusi četras nominācijas, savukārt Justs - trīs.

Šogad "Zelta mikrofons" nomināciju paziņošanas ceremonijā pirmo reizi tika godināti labākie 2016.gada producenti - Gatis Zaķis, Reinis Sējāns un Gints Stankevičs.

Vienlaikus pirmo reizi balvas vēsturē tika pasniegts apbalvojums par 2016.gada labāko albuma dizainu, kas tika piešķirts Dona albumam "Tepat".


Šogad nominācijā "Tautas vai pasaules mūzikas albums" uz balvu pretendē grupas "Brāļi un māsas" albums "Divējādi", grupas "Auļi" albums "Gadalokos", dažādu izpildītāju albums "Trejdeviņi koklētāji", albums "Vaira", kuru veidojuši Vaira Vīķe Freiberga un Raimonds Tiguls, kā arī "Sasaucēju" albums "Trīci munu ustabeni!".

Kategorijā "Bērnu mūzikas albums" nominēts grupas "Nando" albums "Mamma mani apēdīs", grupas "Knīpas un knauķi" un Renāra Kaupera albums "Vienmēr dziedu es", albuma "Vislabākās latviešu dziesmas bērniem" 2.daļa, Bērnu un jauniešu vokālā ansambļa "Kolibri" albums "Zem zilās debesu bļodas", kā arī grupas "Brīnumskapis" albums "Zilā mēle.

Uz balvu nominācijā "Pop mūzikas albums" pretendē grupas "Rīgas modes" albums "Fantastiski", grupas "Dabasu Durovys" albums "Pādys Runoj", grupas "Rock'n'Berries" albums "Smoothie Call", Dona "Tepat" un grupas "My Radiant you" albums "The City of Love".

Nominācijā "Hip hopa mūzikas albums" nominēts Mazirbes albums "100 tonnas hip hopa", muzikālā projekta "Expsr" albums "Confidence In Doubt", izpildītāja Kaņepe albums "Divās Daļās", projekta "Mesa" albums "Mesa" un Rolanda Če albums "Nimfo".

Nominācijā "Akadēmiskās mūzikas albums" uz balvu pretendē Latvijas Radio kora albums "Canticum Canticorum", Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra albums "Dzimuši 1906. Dārziņš. Ivanovs", Liepājas Simfoniskā orķestra, Atvara Lakstīgalas un Ditas Krenbergas albums "Pēteris Vasks Flute Concerto / Symphony No.3", Raimonda Paula un valsts akadēmiskā kora "Latvija" kopdarbs "Rozes Gars", kā arī valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" albums "Vivaldi Gadalaiki".

Uz balvu par alternatīvās vai indie pop mūzikas albumu pretendē Elizabete Balčus ar albumu "Conarium", grupa "Audience Killers" ar albumu "Floating Islands", grupa "Franco Franco" ar "Moon + Light", grupa "Carnival Youth" ar albumu "Propeller" un grupa "Zāle" ar albumu "Viņš".

Nominācijā "Džeza vai blūza mūzikas albums" uz balvu pretendē kvartets "Karlis Auzins Quartet" ar albumu "Images in Regard of the Central Reference System", grupa "Latvian Blues Band" ar albumu "Music of my Heart", Daumanta Kalniņa kvintets ar "Part of Me", grupa "Pieneņu vīns" ar "Roads Taken", kā arī Denisa Paškeviča un citu mūziķu kopdarbs "Yours Faithfully".

Nominācijā "Elektroniskās vai deju mūzikas albums" nominēts N’Works jeb Normunda Rutuļa albums "3.45", grupas "Oyaarss un dzejnieki" albums "Corpus Poesis", izpildītāja "Northern c" albums ar tādu pašu nosaukumu, dažādu izpildītāju albums "Otra Puse remiksi 1996-2016", kā arī grupas "Gas of Latvia" albums "Swan Lake".

Jaunajā kategorijā "Instrumentālās vai starpžanru mūzikas albums" nominēts Imanta Kalniņa, Daumanta Kalniņa un Kaspara Zemīša albums "Kamēr vien gliemeži skrien…", grupas "Dagamba" albums "Seasons", Agneses Rakovskas albums "Vienaldzības", Māča Auziņa albums "Viens" un Riharda Zaļupes albums "Z Atmosfēras".

Nominācijā "Roka vai metāla mūzikas albums" uz balvu pretendē grupas "Holy Lamb" albums "Gyrosophy", grupas "Dzelzs vilks" albums "Perfekta rītdiena", grupas "Rebel Riot" albums "The Good The Bad The Heavy", grupas "Sanctimony" albums "Unholy Five", kā arī grupas "Židrūns" albums "Židrūns un tas, ko nevar nest".

Vienlaikus "Zelta mikrofonu" kategorijā "Šlāgera vai kantrī mūzikas albums" varētu saņemt grupa "Klaidonis" par albumu "Ar smaidu saulrietā", Mārtiņš Jātnieks par albumu "Ceļš taktīs", grupa "Apvadceļš" par albumu "Dzīvotprieks", grupa "Lustīgais blumīzers" par albumu "Piecas minūtes sev", kā arī Aivars Birzmalis un Jānis Misiņš par albumu "Viņa".

Kategorijā "Debija" nominēts Justs ar dziesmu "Heartbeat", "Karlis Auzins Quartet" ar albumu "Images in Regard of the Central Reference System", grupa "Irving Ark" ar albumu "Magnēts", grupa "Ezeri" ar albumu "Ogle", kā arī grupa "Rock’n’Berries" ar albumu "Smoothie Call".

Nomināciju "Koncertieraksts" saņēmusi grupa "Dagamba" par ierakstu "Bach goes to Iran", ieraksts "ElektroFolk Gors 2016", Intara Busuļa, Abonementa orķestra un Liepājas Simfoniskā orķestra koncerts, ""Melo-M" Mega orķestris live" un grupas "The Sound Poets" koncerts Siguldā.

Nominācijā "Labākā dziesma" uz balvu pretendē Lindas Leen "Beyond Velvet Skin", Justa "Heartbeat", grupu "Prāta vētra" un "Musiqq" kopdarbs "Debesis iekrita Tevī", kā arī grupas "Dagamba" un Ralfa Eilanda kopdarbs "Intoxicated" un Intara Busuļa dziesma "Miglas rīts".

"Zelta mikrofonam" kategorijā "Videoklips" nominēti izpildītāji "Bandmaster feat. Akil the MC" par videoklipu "Get Live", grupas "The Sound Poets" video "Rhythm of the Heart", Ozola un Edavārdi video "Situācijas", grupas "Audience Killers" video "Sounds Like You", kā arī Agneses Rakovskas video dziesmai "Vienaldzības".

Vienlaikus tika izvirzītas desmit dziesmas tautas balsojuma balvai jeb "Alfas gada dziesmai". Nomināciju saņēma Normunda Rutuļa dziesma "1-2-3", grupas "Dzelzs vilks" dziesma "Bīstami vārdi", dziesma "Debesis iekrita Tevī", "Dagamba" un Aminatas kopdarbs "Escape", grupas "Otra puse" un Antras Stafeckas kopdarbs "Es Tev", Justa "Heartbeat", Intara Busuļa "Miglas Rīts", Laura Reinika "Pasaule stāj", grupas "Carnival Youth" dziesma "Surf" un Dona dziesma "Tepat".

Radio hīts tiks paziņots tikai balvu pasniegšanas ceremonijā Dailes teātrī, savukārt kandidātus kategorijā "Gada albums" žūrija vērtēs līdz februāra vidum.

 28.februārī Dailes teātrī ceremonijā "Zelta mikrofons" 21.reizi apbalvos gada labākos mūziķus un mūzikas nozarē iesaistītos 19 kategorijās.

Šogad iesniegti 114 albumi, 46 dziesmas, 66 videoklipi, 32 debitanti un 8 koncertieraksti video formātā, kopskaitā 266 pieteikumi, kas ir līdzvērtīgi pagājušā gada apjomam.
Latviju šobrīd pāršalc traģiskas ziņas par nelaimēm ar bērniem, kuras varēja nenotikt, ja vecāki būtu atbildīgāki, sabiedrība redzīgāka un institūcijas spētu ietekmēt un aizkavēt sliktos notikumus pamatīgāk.

Ir svarīgi bērniem saprotami izskaidrot, ja nepieciešams, izspēlēt rīcību dažādās ārkārtas situācijās.
Atcerieties, ka pieaugušajiem cilvēkiem ģimenē jābūt piemēram, jo, kā rīkoties dažādās situācijās, bērns mācās no savas pieredzes un pieaugušajiem.

Kad lūgt palīdzību

Vispirms bērnam jāizstāsta, kas ir ārkārtas situācija.
Tas ir jebkurš brīdis, kad bērns ir apjucis, nobijies, nespēj tikt galā ar notiekošo, nezina un viens nevar pieņemt lēmumu, kā rīkoties vislabāk.
Tās var būt sadzīves situācijas, kurās bērns var nonākt negaidīti:  pasliktinājusies veselība vai gūta trauma, bērns ir pazaudējis dzīvokļa atslēgu, noticis negadījums dzīvoklī ar ūdenssistēmu, elektrību vai ko citu, bērns ir apzagts vai apmaldījies, kāds svešinieks aicina doties līdzi. Tie var būt nelaimes gadījumi, kad cietis kāds no draugiem vai klasesbiedriem, bērns redz kādu, kurš ir bezpalīdzīgs uz ielas, parkā, sabiedriskās vietās un telpās.
“Vecākiem vajadzētu regulāri ikdienišķās situācijās pārrunāt ar bērniem iespējamos riskus un rīcību ārkārtas gadījumos, jo mazi bērni vēl nespēj to izdomāt paši,” iesaka centra  “Dardedze” speciālisti.
Vecākiem jāiedrošina bērns, stāstot, ka jebkurš (arī pieaugušie) var nonākt situācijās, kad nepieciešama citu palīdzība, jo pašam nav zināšanu, iespēju vai pieredzes, kā rīkoties.


Kam prasīt palīdzību

Vispirms jāuzrunā tie, kas ir apkārt – vecāki, brāļi un māsas, kaimiņi, klasesbiedri vai svešinieki uz ielas.
Iepazīstiniet bērnu ar kaimiņiem, lai vajadzības gadījumā bērns justos drošāk prasīt palīdzību. Iemāciet uz ielas uzrunāt nepazīstamu cilvēku tad, ja palīdzība nepieciešama.
Vecākiem ir jāskaidro bērniem, ka palīdzība jāprasa vienmēr, kad tā nepieciešama.
Vecākiem ir jāapzinās, ka mēdz būt situācijas, kad bērni no vecākiem cenšas slēpt patiesību, jo baidās no nosodījuma vai soda. 
Pārrunājiet šādas situācijas un māciet bērnus nebaidīties, bet prasīt palīdzību!



Ir jāatceras tikai viens tālruņa numurs, lai būtu iespējams saņemt palīdzību jebkurā ārkārtas vai nelaimes gadījumā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta numurs – 112. 
Dienests sniegs informāciju, kā rīkoties konkrētajā situācijā, vai arī savienos ar atbilstošu palīdzības dienestu – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju, pašvaldības policiju, gāzes avārijas dienestu vai citiem dienestiem.
Zvans uz 112 ir bez maksas no jebkura tālruņa, no jebkuras vietas Latvijā.
112 ir vienots ārkārtējo izsaukumu tālrunis Eiropas Savienības valstīs.
Svarīgi atcerēties, ka tālruņa numuru 112 var sazvanīt arī tad, ja mobilajam tālrunim nav SIM kartes vai priekšapmaksas kartes kredīta,  vai tālrunis ir bloķēts un nav zināms PIN kods.
Uzrakstiet šo numuru un piestipriniet redzamā vietā mājās. 
Iedrošiniet bērnus, ka nevajag baidīties zvanīt, ja nav zināmi notiekošā fakti, adrese un cita informācija. Svarīgi paziņot par notiekošo, jo pa telefonu atbildēs profesionālis, kurš zinās uzdot jautājumus, lai iegūtu nepieciešamo informāciju.
Bērnam jāzina, ka sarunu pa telefonu jāturpina tik ilgi, kamēr sarunu beidz dienesta speciālists.


Vecāki sarunai ar bērniem var izmantot Valsts izglītības satura centra izstrādātus materiālus,centra “Dardedze” ieteiktos video un citus materiālus par bērnu drošību, Labklājības ministrijas apkopotos materiālus.
Materiāls no portāla lsm.lv

Lidmašīnu pārslodzes dēļ joprojām pie saņēmējiem nav nonākušas visas Ziemassvētku dāvanas, raksta portāls lsm.lv
“Latvijas pasts” informē, ka dāvanas no ārzemēm turpinās ieplūst pat līdz februārim.

Nesagaidīta paciņa no radiem ārzemēs vai dāvaniņa no interneta veikala ir lietas, kas mēdz pazust noslogotā Ziemassvētku periodā. Par to katru nedēļu tiek uzdoti jautājumi “Latvijas pasta” sociālajos tīklos.

Kamēr sūtījums nav sasniedzis Latvijas teritoriju, par to atbild tās valsts operators, kurš to izsūtījis. Ir iespējams izsekot, sistēmā pārbaudot, kad tas iekļauts komplektā izsūtīšanai, kad iekrauts lidmašīnā, kad nonācis cehā. Tiem, kas nav eksprespiegāžu sūtījumi, piegādes termiņš ir mēnesis. Tajā arī parasti abas puses cenšas iekļauties.
Savukārt ar pasūtījumiem no interneta veikaliem problēmas ir biežākas.

“Latvijas pasts” brīdina, ka katru decembri sūtījuma ceļojums var būt ilgāks kā citos mēnešos.
Tomēr, ja reģistrēts sūtījums aizkavējies sevišķi ilgi, izsekošanas sistēmā ir iespējams apskatīties, kur tas ir palicis, un veicināt tā drīzāku nonākšanu Latvijā.

Jāatceras arī, ka preces, kas nāk no valstīm ārpus Šengenas zonas, jāiziet vēl caur muitu, un nav brīnums, ka tāpēc jāgaida trīs mēnešus. 
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (LTAB) ikvienam autovadītājam piedāvā bezmaksas drošas ziemas braukšanas konsultācijas. Šogad nodarbības plānots organizēt kā Rīgā, tā arī reģionos - Rēzeknē, Gulbenē, Talsos un Liepājā.
 
CSDD jau kopš 2015.gada piedāvā autovadītājiem bez maksas uzlabot savas braukšanas iemaņas ziemas apstākļos. Divu gadu laikā šajās apmācībās piedalījušies vairāk nekā divi tūkstoši autovadītāju.
 
Nodarbību dalībniekiem tiks skaidroti drošas braukšanas pamati, veidota izpratne par bremzēšanas ceļa garumu, tā ietekmējošiem faktoriem ziemas apstākļos, par šķēršļu apbraukšanu un par to, kā izvairīties no sadursmes, ja bremzēšanas ceļš ir nepietiekams. Tāpat interesentiem individuāli tiks sniegts skaidrojums  par auto riepu stāvokli un to izvēli atbilstoši ikdienas braukšanas stilam.
 
Grupu nodarbību laiki Rīgā - Biķernieku trasē:
·         pirmdien, 16.janvārī, plkst.14:00, 16:00 un 18:00;
·         otrdien, 17.janvārī, plkst. 14:00, 16:00 un 18:00;
·         trešdien, 18.janvārī, plkst. 14:00, 16:00 un 18:00;
·         ceturtdien, 19.janvārī, plkst. 14:00, 16:00 un 18:00;
·         piektdien, 20.janvārī, plkst. 14:00, 16:00 un 18:00;
 
Pieteikšanās: nodarbībām Rīgā, zvanot uz tālruņa numuru: 20777222 (darba dienās no plkst.9:00-17:00)
Tuvākajās dienās tiks izsludināta pieteikšanās konsultācijām reģionos.

Nosacījumi: nodarbībā drīkst piedalīties jebkurš autovadītājs ar savu transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ziemas riepām, kuram ir derīga tehniskā apskate un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Vēlams uz nodarbību ierasties ērtos, braukšanai atbilstošos apavos un siltā apģērbā.

Svarīgi! Gadījumā, ja kāds autovadītājs netiek uz iepriekš pieteiktu nodarbību, lūgums sniegt informāciju uz iepriekš norādīto tālruni, lai varētu operatīvi piedāvāt vietu citiem braukt gribētājiem
 
Par ziemas braukšanas nodarbībām informācija tiks sniegta www.bksb.lv un www.csdd.lv kā arī sociālajos tīklos:@TraseBikernieki vai https://www.facebook.com/BikerniekuTrase.
Līdz 2.februātim darba devēj - uzņēmumi, organizācijas un iestādes - var pieteikt dalību praktiskās biznesa izglītības biedrības "Junior Achievement Latvija" (JA Latvija) organizētajā ikgadējā karjeras izglītības programmā "Ēnu diena", kas šogad norisināsies 15.februārī.

Ēnu devēji līdz 2.februārim aicināti reģistrēt savas vakances tiešsaistes karjeras izglītības biržā skolu jauniešiem - portālā "www.enudiena.lv". Savukārt no 16.janvāra pieteikšanos piedāvātajām vakancēm sāks arī skolēni, potenciālie ēnotāji, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 9.februārim.

Pasākuma mērķis ir veicināt skolēnu izglītības satura sasaisti ar reālo dzīvi, palīdzot skolēniem plānot savu karjeru, izdarīt izvēli par savu nākotnes profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum.
Darba devējiem savukārt tā ir iespēja veidot sava uzņēmuma atpazīstamību un piesaistīt nākamos kolēģus.

Šogad "Ēnu dienas" tēma ir "neredzamās profesijas", aktualizējot sarunu par profesijām, kuru darba rezultātus katrs tieši vai netieši ikdienā izmanto, taču reizēm neaizdomājas, ka aiz šiem produktiem stāv vienas vai vairāku noteiktu profesiju pārstāvju komandas.

Pagājušajā gadā "Ēnu dienā" piedalījās 1044 ēnu devēji, kuri piedāvāja kopumā 7491 vakanci.
Uz piedāvātajām vakancēm pretendēja 22 600 reģistrētu ēnotāju.

Pērn pieprasītākās profesijas bija radio diktors, programmētājs, gaisa kuģa stjuarts, fizioterapeits, žurnālists, ārsts, jurists, policijas inspektors, mākslinieks, pavārs.
Savukārt lielākie ēnu devēji iepriekšējā gadā bija Saeima, uzņēmums "Swedbank", VUGD un Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Lai pievienotu vakanci, darba devējam jāreģistrējas vai jāatjauno savs iepriekšējo gadu profils portālā "www.enudiena.lv" un jāaizpilda vakances pieteikuma anketa.

Skolēni savukārt izvērtē pieejamās vakances un piesakās uz trīs izvēlētajām vakancēm, rakstot motivācijas vēstuli.
Ēnu devējs izskata motivācijas vēstules, izvērtē pieteikumus un apstiprina tos vai noraida. Ēnotājam trīs dienu laikā no ēnu devēja apstiprinājuma brīža jāapstiprina vakance no savas puses.
Tālāk ēnu devējs sazinās ar saviem ēnotājiem personīgi un norunā tikšanos 15.februārī.
 No 9.janvāra, sākas pieteikšanās ikgadējam talantu konkursam „Maksimālisti”, kurā šogad ir aicināts piedalīties ikviens – gan individuāli, gan ģimenes lokā, gan arī ar kolektīvu.

Aizpildot pieteikuma anketu mājaslapā www.maksimalisti.lv, iespējams pretendēt uz finansiālu atbalstu ik mēnesi vai Grand Prix konkursa noslēgumā savu sapņu sasniegšanai.
Konkursa mērķis ir sniegt atbalstu iedzīvotāju pašizaugsmei un sasniegumiem dažādās dzīves jomās – kopējais balvu fonds 22 000 eiro.
 
Dalībnieki var pieteikties atbalstam kādā no trim kategorijām – indivīds, ģimene vai kolektīvs – sniedzot izklāstu par savu sapni, vēlmi vai vajadzību un papildinot to ar vizuāliem materiāliem.
Pieteikšanās laikā dalībnieki izvēlas vai piedalīsies mēneša balsojumā vai arī cīnīsies par Grand Prix, iesaistot savus atbalstītājus un aicinot balsot ar sociālo tīklu palīdzību, jo konkursa „Maksimālisti” uzvarētājus noteiks tautas balsojums. Gan mēneša, gan Grand Prix uzvarētāji katrā kategorijā tiks noteikti pēc vislielākā balsu skaita mājaslapā www.maksimalisti.lv. Vairāk par noteikumiem skatīt šeit.  

Konkursa laikā talantīgos un mērķtiecīgos dalībniekus iedvesmos arī žūrija – jauniešu kustības „Ghetto Games” vadītājs Raimonds Elbakjans, radio un televīzijas personība Baiba Sipeniece – Gavare un tautas deju ansambļa „Rotaļa” atraktīvie dejotāji.
 
Pieteikumus konkursam mājaslapā www.maksimalisti.lv uz mēneša balvām visās kategorijās var iesniegt līdz 2017. gada 15. maijam, bet uz Grand Prix var pieteikties visu konkursa norises periodu līdz 2017. gada 29. jūnijam. Konkursa „Maksimālisti” noslēguma pasākumā 30. jūnijā tiks paziņoti jūnija mēneša, Grand Prix un „Maxima Latvija” darbinieku simpātijas balvas ieguvēji.
 
Konkurss „Maksimālisti” ir uzņēmuma SIA „Maxima Latvija” atbalsta iniciatīva, kas šogad tiek uzsākta 2017. gada 9. janvārī. Kopējais balvu fonds ir 22 000 eiro. 
Eiropas Savienības (ES) mājā 26.janvārī  notiks bezmaksas praktiskā nodarbība, kurā eksperti informēs par interešu aizstāvēšanu ES.

Kā  informēja pasākuma organizatori, ES institūcijās Briselē un Strasbūrā pieņemtie lēmumi tieši ietekmē ikdienu Latvijā, jo teju 80% nacionālo likumu ir balstīti uz ES direktīvām un regulām.

Sagaidāms, ka pasākumā varēs uzzināt kur un kā meklēt ES atbildīgo institūciju virzītos un jau pieņemtos juridiskos dokumentus - regulas, direktīvas, lēmumus, kā arī to, kā prasmīgi lasīt un orientēties ES likumos.

Praktisko nodarbību vadīs Eiropas Parlamenta informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele un ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis.
Aktieru atlases aģentūra "Casting Bridge" sadarbībā ar filmas “Dvēseļu putenis” veidotājiem "Kultfilma" aicina vidusskolas audzēkņus piedalīties aktieru atlases akcijā, ar kuras palīdzību vēlas atrast galveno varoni filmai “Dvēseļu putenis” Artūru Vanagu, kā arī vairākus citus filmas personāžus - gan puišus, gan meitenes.

Aktieru atlases režisore Gunita Groša skaidro, ka akcija ir lieliska iespēja saliedēt klases kolektīvu, apspriest Aleksandra Grīna romānu “Dvēseļu putenis”, izpētīt savas dzimtas vēsturi Pirmā pasaules kara laikā un lietderīgi izmantot modernās tehnoloģijas. Aktieru atlases 1.kārtas uzdevumi ir vienkārši, tos skolēniem ir iespējams veikt patstāvīgi, bet ideālā gadījumā kāda entuziasma pilna klases biedra vai skolotāja vadībā.

Piesakoties pašam un piesakot savus klases biedrus, jau tiek saņemta iespēja piedalīties filmas masu skatos, norāda akcijas rīkotāji.

Filmas “Dvēseļu putenis” uzņemšanu plānots uzsākt 2017.gada maijā. "Casting Bridge" mērķis ir dot iespēju kļūt par aktieri ikvienam jaunietim, kurš par to sapņo, neatkarīgi no dzīvesvietas un iepriekšējās pieredzes.

Par pietiekšanās gaitu ir informētas visas Latvijas pašvaldību vidusskolas un jauniešu interešu centri, tādēļ informāciju par pieteikšanos meklējiet savā skolā, aicina "Casting Bridge" pārstāvji.
Ja nu tomēr skola informāciju nav saņēmusi, tad rakstiet uz e-pastu: info@castingbridge.lv ar norādi: “Kastings filmai “Dvēseļu putenis”” un saņemsiet norādījumus, kā rīkoties.
Latvijas dendrologu biedrība par 2017.gada koku nosaukusi parasto priedi "Pinus sylvestris", kas ir viena no četrām Latvijas skujkoku sugām, kā arī viena no nozīmīgākajām kultūrām mežsaimniecībā.

Līdz 45 metriem augstais koks var sasniegt 500 gadu vecumu, turklāt par koka vecumu ne vienmēr liecina tās resnums - atsevišķas purva priedītes var izrādīties krietni vecākas par labākos apstākļos augušu dižpriedi.

Arī priedes pielāgošanās spējas ir pārsteidzošas - tā var augt kūdras augsnēs, minerālaugsnēs, augstajos un pārejas purvos, kā arī kāpu biotopos. Par Rīgas priedēm sauktās un savulaik pat kā atsevišķa suga (Pinus rigensis Loudon) izceltās, Latvijas mastu priedes ar slaidajiem un taisnajiem stumbriem gadsimtiem bija izslavētas kuģu būvē.

Parastā priede ir viena no nozīmīgākajiem kokiem mežsaimniecībā.
Lai arī meža platības, kurās valdošā suga ir parastā priede, pēdējos gados pakāpeniski samazinās, tā tomēr joprojām ir galvenā mežus veidojošā suga Latvijā, ieņemot 30,8% no mežu kopplatības valstī.

Ņemot vērā, ka 1935.gada un pat vēl pagājušā gadsimta 70.gadu dati uzrāda aptuveni vienādu parastās priedes kopplatības procentu - līdz pat 53%, priedes audžu samazināšanās tendence ir acīmredzama. Bažas raisa arī mežizstrādātāju vēlme samazināt priedes cirtmetu no 101 līdz 81 gadam, kas ļautu cirst aizvien jaunākas priežu audzes, norāda speciālisti.

Ja priedes stumbra apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla sasniedz vai pārsniedz 250 centimetrus, tā ir valsts nozīmes dabas piemineklis jeb dižkoks. Par valsts nozīmes dižkokiem tiek atzītas arī priedes, kuru stumbra garums ir vismaz 38 metri.

Dendrologu biedrība aicina iedzīvotājus informēt par apkārtnē zināmām priedēm un citiem izciliem kokiem - dižkokiem un savdabīgiem kokiem, datus iesniedzot Latvijas dendrologu biedrībai, dabas aizsardzības pārvaldei vai vietnē "dabasdati.lv".

Gada koks tiek izvēlēts kopš 2001.gada un līdz šim šis tituls piešķirts kādam ievērojamam savvaļas vai izcili dekoratīvai svešzemju kokaugu sugai. Pērn Dendrologu biedrība šo titulu piešķīra ošlapu kļavai.
Lai mudinātu iedzīvotājus dzīvot veselīgāk un rūpēties par savu veselību, aptieku tīkls "Euroaptieka" aicina iedzīvotājus piedalīties Latvijas veselības testā.

Veselības testu  līdz 30.janvārim bez maksas aicināts aizpildīt ikviens Latvijas iedzīvotājs. Tests pieejams mājaslapā "www.veselibastests.lv", aizpildīt testu var šeit.

Testa mērķis ir panākt, lai iedzīvotāji par savu labsajūtu domā arī ikdienā, ne tikai tad, kad jau ir saslimuši. 

Testa jautājumi ir iedalīti četrās kategorijās - ēšanas paradumi, ķermeņa kopšana, fiziskās aktivitātes un emocionālā labsajūta. Pēc testa aizpildīšanas katrs dalībnieks saņem ne tikai personīgo veselības novērtējumu, bet arī padomus.
 
Aptieku tīkla novērojumi liecina, ka ikdienā, konsultējot klientus aptiekā, konstatēts, ka zināšanas par savu veselību un veselīgu dzīvesveidu iedzīvotāju vidū ir zemas.
Pārsvarā cilvēki apzinās, ka ēd nepareizi vai kustās pārāk maz, taču tā ir tikai neliela daļa no veselīgas dzīves. Arī šie, šķietami nelielie ieradumi, tomēr bieži paliek nemainīti motivācijas trūkuma dēļ – norāda speciālisti. 
Latvijā un Baltijā parādījusies vienkāršākā un modernākā darba sludinājumu platforma – ConnectBaltic.

Platformas veidotāji palīdzēs atrast darbu un uzņēmumiem atrast vislabāko darbinieku.

ConnectBaltic darba sludinājumu platformā piedāvā vēl nebijušus pakalpojumus:

- video interviju, lai ietaupītu gan uzņēmuma, gan potenciālā darba kandidāta laiku; 
- messenger sistēmu, lai uzņēmumam un potenciālā darba kandidātam būtu ērtāka saziņa;
- iespēju sazināties ar kandidāta iepriekšējo darba devēju, lai uzzinātu, vai šis kandidāts atbilst jūsu uzņēmuma prasībām;
- iespēju gan uzņēmumam, gan darba meklētājiem izveidot savu unikālo lietotāja profilu, personalizējot to līdz maksimumam, kā arī darba meklētājiem iespēju augšupielādēt savu personīgo CV.
-
Šobrīd portāls vēlas nostiprināt savas pozīcijas  Latvijā un Baltijas valstīs, un tad  raudzīties uz Skandināviju un tālākām zemēm.
Par “Gada kukaini 2017” izvēlēts neparasts kukainis - Eiropas dievlūdzējs (Mantis religiosa).
Latvijas Entomoloģijas biedrība šogad vēlas vērst sabiedrības uzmanību tieši uz šo sugu, jo tās izplatība Latvijā ir neskaidra, vēsta portāls “Dabas dati”.

Eiropas dievlūdzējs Latvijā pirmo reizi konstatēts 2008. gadā, un līdz šim tas novērots ļoti reti, galvenokārt Daugavas upes baseinā.
Eiropas dievlūdzējs ir sastopams Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, un sugas ienākšana Latvijā, visticamāk, skaidrojama ar klimata pasiltināšanos.  
Eiropas dievlūdzējs ir salīdzinoši liels, gaiši zaļš, iegarenas formas kukainis, kas pieaugušā stadijā var sasniegt līdz 7 cm garumu.
Eiropas dievlūdzēju no citām dievlūdzēju sugām var viegli atšķirt pēc samērā lielā, melnā plankuma priekšējo kāju iekšpusē. Pieaugušiem indivīdiem vēderu sedz spārni. Nepieaugušiem dievlūdzējiem nav attīstītu spārnu, un tie var būt ne tikai zaļi, bet reizēm arī brūngani.

Visi līdz šim Latvijā zināmie pieaugušu dievlūdzēju novērojumi ir augustā un septembrī, bet vienīgais nepieaugušā indivīda novērojums - augustā. Latvijas apstākļos Eiropas dievlūdzēja savairošanos varētu limitēt klimatiskie apstākļi. Tomēr ir iespējams, ka, klimatam pasiltinoties, arī dievlūdzēju sastopamība palielināsies.

Eiropas dievlūdzējs ir plēsīgs, tomēr savu upuru ziņā nav izvēlīgs. Tas var baroties ar dažādām mušām, bitēm, naktstauriņiem, vabolēm un pat sev izmērā līdzīgajiem sienāžiem. Novērots, ka dievlūdzēji retu reizi var baroties pat ar maziem rāpuļiem, putnēniem vai pat peļveidīgajiem grauzējiem. Plēsīgā dzīvesveida dēļ dievlūdzējus pasaulē izmanto arī augu aizsardzībā - augu kaitēkļu skaita samazināšanai. Tāpēc palaimējies ir tiem, kas dievlūdzēju atrod savā dārzā.

Paši dievlūdzēji kļūst par upuriem vardēm, čūskām, sikspārņiem un putniem. Kad dievlūdzējs sajūt briesmas, tas ieņem aizsardzības pozīciju – izpleš spārnus, paceļ ķermeņa priekšdaļu un atver muti, tādējādi izskatoties lielākam. Nepieciešamības gadījumā dievlūdzējs uzbrūk ar priekškājām un mēģina kost.

Dievlūdzēji lido ļoti reti. Pārsvarā tie ir tēviņi, kas naktī pārlido, meklējot mātītes. Novērots, ka, tumsā lidojot, dievlūdzējus piesaista nakts apgaismojums.

Dievlūdzēja sastopamība pēdējo gadu laikā ir mainījusies arī citviet Eiropā. Piemēram, Baltkrievijā pirmo reizi Eiropas dievlūdzējs konstatēts 2008. gadā, bet tagad tas jau atrodams visā valsts teritorijā. 
Biedrība "Eglīšu debesis" labdarības akcijas laikā galvaspilsētā ir izveidojusi vairākus eglīšu pieņemšanas punktus.Eglīšu pieņemšanas punkti izvietoti Imantā, Jūrmalas gatvē 85, Zolitūdē, Anniņmuižas bulvārī 71 blakus tirdzniecības centram "Rimi", Pļavniekos, Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā 9b, Purvciemā, Nīcgales ielā 23 un Ziepniekkalnā, Valdeķu ielā 56.Šajās vietās ikvienam mikrorajona iedzīvotajam ir iespēja pret ziedojumu nodot savu svētku eglīti eglīšu kurjeram. Ziedojuma apmēru var noteikt ziedotājs pats, izvēloties kaut viena centa ziedojumu.Ar citām iespējam kā ziedot vai izsaukt eglīšu kurjeru uz savām mājām var iepazīties mājas lapā "www.eglisudebesis.lv".Lai palīdzētu radīt prieku bērnu nama bērniem ne tikai svētkos, bet arī ikdienā biedrība "Eglīšu debesis" kopā ar draugiem aicina neizmest savu eglīti pēc svētkiem laukā, bet ļaut tai iepriecināt Latvijas bērnu namu bērnus, izsaucot eglīšu kurjeru arī uz savam mājām.
Katrs, kurš izsauks kurjeru, neizmetot eglīti atkritumos, neatstājot pamestu pie mājas, bet gan nododot eglīšu kurjeram - palīdzēs uzbūvēt multiunkcionālo sporta laukumu Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā "Ziemeļi", kur šobrīd dzīvo 72 bez vecāku gādības palikuši bērni vecumā no diviem līdz 18 gadiem.Labdarības akcijas noslēgums būs  28.janvārī, kad  ikviens ir aicināts piedalīties koncertā Rātslaukumā, kur no plkst.10 līdz 17 būs iespēja piedalīties radošajās darbnīcās, baudīt muzikālus priekšnesumus, kopīgi baudīt uz ugunskura vārīto zupu un dzert siltu tēju.
Facebook Draugiem Twitter Instagram