Uzņēmumi "Facebook", "YouTube", "Microsoft" un "Twitter" šodien paziņojuši par kopīgas datubāzes izveidošanu teroristu propagandas identificēšanai.
 
Lai cīnītos pret ekstrēmistu propagandas izplatīšanos sociālo mediju platformās, tiks izveidota kopīga datubāze, kurā paredzēts uzglabāt unikālos digitālos "pirkstu nospiedumus", kurus atstāj saturs, kas atzīts par terorisma propagandu.
 
Vācijas valdības amatpersonas apgalvo, ka sociālie mediji ir pārāk lēni nelegālā satura dzēšanā, un brīdinājušas, ka tiem var tikt piemērotas sankcijas. Arī citas Rietumu valdības pastiprinājušas spiedienu uz sociālo mediju gigantiem, prasot aktīvāku vēršanos pret terorisma propagandas izplatīšanu sociālajos tīklos.
 
"Facebook"preses pārstāve atklāja, ka jaunā kopīgā programma sāksies 2017.gada sākumā un vērsīsies pret "visredzamāko" terorisma propagandas saturu, piemēram, video, kuros tiek vervēti jauni kaujinieki un fiksēta galvu nogriešana.
 
Nākotnē ir paredzēts piesaistīt šai iniciatīvai arī citus uzņēmumus.
Vides aktīvistu organizācija  Zaļā Brīvība iestājas pret lielveikalu privāto preču zīmju izplatību un aicina parakstīt starptautiskas kampaņas "Supply change" petīciju par godīgāku produkcijas iegūšanu.
Kampaņas mērķis ir panākt, lai pie patērētājiem nonāktu tādi produkti, kuru ieguve bijusi godīgāka un ilgtspējīgāka.

Kā norāda organizatori, gandrīz katras Eiropas valsts mazumtirdzniecībā 80% - 90% tirgus kontrolē ne vairāk kā trīs līdz četras lielveikalu ķēdes. Arī Latvijā ir līdzīga situācija.

Turklāt lielveikali tā vietā, lai pirktu un tirgotu neatkarīgu ražotāju preces, ievieš savus privātos zīmolus. Vides aktīvisti skaidro, ka šādas preces nereti ir tapušas, pieļaujot nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus un iznīcinot vidi.


Viena no problemātiskākajām ir palmu eļļas piegādes ķēde. Lai ierīkotu eļļas palmu plantācijas, starptautiskās kompānijas Dienvidaustrumu Āzijā iznīcina lietus mežus, kā arī atņem vietējiem iedzīvotājiem to zemi un iztikas avotus. Palmu eļļu ļoti bieži izmanto cepumos un citos našķos, kas lielā vairumā pieejami Eiropas lielveikalu plauktos.

Pētījuma ietvaros "Supply change"  pārstāvji devās uz Indonēziju un tikās ar turienes zemniekiem. Stāsti, ko viņi uzzināja, liecināja par plaša mēroga korupciju un vardarbību.
Piemēram, kāds korumpēts vietējās provinces pārvaldnieks pārdeva ciemata iedzīvotājiem piederošu mežu palmu eļļas kompānijai bez iedzīvotāju ziņas. Ciema iedzīvotāji, nerodot atbildi uz netaisnību tiesu sistēmā, nodedzināja palmu eļļas kompānijas ekskavatoru, kas tiek uzskatīts par lietus mežu iznīcināšanas simbolu. Pēc divām nedēļām 200 policistu iebruka ciematā, izdemolējot vietējo mājas. 20 cilvēki tika arestēti un pēcāk pakļauti spīdzināšanai.

“Kopš kompānija pārņēma mūsu zemi, dzīve ir mainījusies. Agrāk mēs varējām dzert ūdeni no avota. Mēs varējām mežā vākt augļus, malku un rotangpalmu, ēst savus dārzeņus. Šodien mums viss ir jāpērk veikalā, pat ūdens,” pētniekiem stāstīja iedzīvotāji.

Petīciju  ir plānots iesniegt Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram. Patlaban no nepieciešamajiem 500 parakstiem ir savākta gandrīz puse jeb 240 paraksti.
Pēc vairāk nekā gada pārtraukuma topošie un jaunie uzņēmēji atkal varēs „sildīt” savas idejas biznesa inkubatoros, kam nākamajos septiņos gados būs pieejami 30 miljoni eiro, no tiem septiņi miljoni Radošo industriju inkubatoram Rīgā un 23 miljoni – inkubatoriem reģionos. 

Jaunie uzņēmēji te varēs ne tikai tikt pie bezmaksas darba telpām, bet galvenais – saņemt pieredzējušu mentoru novērtējumu, padomus savām idejām un līdzfinansējumu dažādiem pakalpojumiem.

Biznesa inkubatoru adreses, pieteikšanās formas un noderīgus padomus uzņēmējiem un arī tiem, kam biznesa idejas vēl tikai galvā, var atrast Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā. Pieteikumus inkubatoriem pieņems visu laiku, bet uzņemšanas konkursus rīkos četrreiz gadā.
6.decembrī uz Latvijas autoceļiem sāks darboties vēl  20 stacionārie fotoradari. 
Tas nozīmē, ka kopumā uz Latvijas autoceļiem darbosies 40 stacionārie fotoradari.
 
Stacionāro fotoradaru atrašanās vietas tika izvēlētas, izvērtējot simtiem ceļu satiksmes negadījumu statistiku, „melnos punktus” un informāciju par ceļu posmiem ar intensīvu satiksmes plūsmu.
Triju gadu laikā vietās, kur paredzēts uzstādīt mērierīces, notikuši 495 ceļu satiksmes negadījumi, cietuši 135 cilvēki, bet bojā gājuši astoņi.

Vietas izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, VAS „Latvijas Valsts ceļi” un pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā uzstādīti stacionārie fotoradari.
 
Ja pirmie stacionārie fotoradari tika uzstādīti ap Rīgu un pašā galvapilsētā, tad otrajā stacionāro fotoradaru uzstādīšanas kārtā ātruma mērierīces uzstādītas arī attālākos Latvijas reģionos, piemēram, Grobiņā, Ugālē, Līgatnē un Rubenē.
 Pirms stacionāro fotoradaru atrašanās vietām izvietotas informatīvas zīmes, kas brīdinās par fotoradara atrašanos un informēs par konkrētajā vietā atļauto braukšanas ātrumu.
 
Stacionārie fotoradari ir tikai viens no kontroles instrumentiem satiksmes drošības uzlabošanai. Tikpat nozīmīga ir infrastruktūras uzlabošana, policijas klātbūtne un pārvietojamie radari, sabiedrības izglītošana un informēšana.
 Valdības apstiprinātais fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz uzstādīt kopumā 100 stacionārās ātruma mērierīces
 
Vairāk par stacionārajiem fotoradariem var uzzināt šeit, savukārt to atrašanās vietu karte skatāma te.

 
 
Noslēdzoties krūts vēža labdarības akcijai Rozā vilciens, veikalu tīklu Rimi un Supernetto pircēji saziedojuši 30 752,43 eiro, kas palīdzēs 99 sievietēm saņemt pilnu psiholoģisko un fizioterapeitisko rehabilitācijas kursu pēc saslimšanas ar krūts vēzi.

Organizācijas Rozā vilciens vadītāja Zinta Uskale, kura pati reiz saņēmusi diagnozi krūts vēzis, skaidro, ka sabiedrības atbalsts pēc šādas diagnozes un slimības pieveikšanas ir īpaši svarīgs:
 “Saslimstot ar kādu no onkoloģiskajām slimībām, tu it kā paliec viens ar vēzi, kas ir īpaši psiholoģiski smagi, neskatoties uz to, ka arī tavs ķermenis ir fiziski novārdzis. Tāpēc esam pateicīgi par atbalstu, ko saņemam, lai ikviena sieviete, kas izslimojusi vēzi, spēj pilnvērtīgi atgriezties sabiedrībā, ikdienā un justies stipra un vajadzīga. Saziedotā naudas summa ir ievērojami lielāka, nekā bijām cerējuši sākotnēji, tādēļ spēsim īstenot mūsu ieceri paplašināt atbalsta tīklu, lai palīdzētu sievietēm arī ārpus Rīgas.”

Latvijā krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm – slimības profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2015. gada beigās uzskaitē atradās 13 220 krūts vēža slimnieču. Ik gadu šādu diagnozi nosaka vairāk nekā 1000 sievietēm, savukārt krūts vēzis kā nāves cēlonis tiek noteikts vairāk kā 400 sievietēm gadā. Cīņa ar vēzi notiek gan aktīvajā slimības ārstēšanas, gan arī pēc tam – rehabilitācijas procesā.

Pēc ārstēšanās sievietēm visbiežāk nepieciešama psihologa un fizioterapeita palīdzība, tādēļ Rozā vilciens sniedz nepieciešamo atbalstu, piedāvājot sievietēm bez maksas apmeklēt individuālās konsultācijas. 
No šodienas banka "Citadele" Latvijā un Lietuvā vairs neizdos "American Express" kartes jauniem klientiem.
Savukārt pašreizējie "American Express" karšu lietotāji šīs maksājumu kartes varēs izmantot līdz 2018.gada marta beigām.

"Citadeles" izdotās "American Express" kartes Latvijā un Lietuvā, kas tiek izsniegtas saskaņā ar pašreizējo licences līgumu, pakāpeniski aizstās jaunā maksājumu karte ar "Visa" zīmolu.

"Citadele" paziņojumā medijiem informē, ka banka nolēmusi veidot ciešāku sadarbību ar "Visa" zīmolu un no decembra Latvijā sāks izdot jauna veida "Visa" kredītkartes. To lietotāji varēs izmantot īpašu priekšrocību programmu un ļoti plašu karšu pieņemšanas tīklu.
"Citadeles" meitasuzņēmums Lietuvā jaunā veida "Visa" kartes sāks izdot nākamā gada pavasarī.

Pašreizējiem "American Express" klientiem būs iespēja savlaicīgi samainīt "American Express" karti pret priekšrocību ziņā līdzvērtīgo "Visa" karti - "Visa Classic", "Gold" vai "Platinum", saglabājot arī visus kredītlimita nosacījumus - pašreizējo kredītprocenta likmi un 45 kredītbrīvdienas. Bankas "Citadele Visa Platinum" lietotājus apkalpos privātbaņķieri, un viņiem tiks nodrošināts "concierge" serviss.

Banka "Citadele" līdz šim bija ekskluzīvais "American Express®" sadarbības partneris Latvijā un Lietuvā, kam ir tiesības emitēt "American Express" maksājumu kartes.
Dakteri Klauni pirms Ziemassvētkiem pirmo reizi organizēs labdarības Pop – up veikalu, kurā jebkurš aicināts pievienot savus radošos darinājumus. Iegūtie līdzekļi, kā ziedojums biedrībai Dr.Klauns, nonāks mazo pacientu atbalstam, iedrošinājumam, iepriecinājumam un ātrākai veselības atgūšanai Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcā Rīgā, kā arī reģionu slimnīcās - Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Cēsīs, Rēzeknē un Daugavpilī.

Dakteru Klaunu Pop – up labdarības veikalu tirdzniecības centrā “Spice”, blakus Informācijas stendam būs iespējams apmeklēt no 9. līdz 11. decembrim un no 16. līdz 18. decembrim. 

Savus radošos darinājumus – dažādus rokdarbus, sveces, adījumus, Ziemassvētku kartiņas un citas – pašu rokām veidotas un darinātas lietiņas Dakteru Klaunu Pop – up labdarības veikala darbībai līdz 15. decembrim katru darbdienu no pulksten 7.00 līdz 23.00 (sestdienās, svētdienās no pulksten 9.00 līdz 21.00) iespējams atnest uz jebkuru no sporta klubiem “Atlētika”, Rīgā (Krišjāņa Barona ielā 46, Brīvības gatvē 434 B, Prūšu ielā 46, Anniņmuižas bulvārī 40A, Anniņmuižas ielā 17). Darinājumi jāiedod sporta kluba administratoram, kā arī jāaizpilda anketa, lai Dakteri Klauni varētu pateikt paldies. Anketa pieejama mājaslapā www.drklauns.lv

Vēl Pop – up labdarības veikalam paredzētos darinājumus var katru dienu no pulksten 14.00 – 20.00 Liepājā aiznest uz Jauniešu māju, Kungu ielā 24. Savukārt Saldus novada Lutriņu pagastā katru dienu no pulksten 7.30 – 18.00 tie būs gaidīti Skolas ielā 2, pirmsskolas iestādē “Kāpēcītis”.

“Pop – up veikals ir īpaša koncepta veikals, kas atvērts uz īsu brīdi, un tādu pirms gaidāmajiem Ziemassvētkiem nolēmām izveidot arī mēs. Būsim priecīgi par jebkuru, kurš iesaistīsies mūsu radošo lietu veikala veidošanā! Tādējādi kopīgi ar savu izdomu, talantu – pašu rokām darinātām lietām atbalstīsim bērnu labsajūtu slimnīcā. Savukārt Dakteru Klaunu Pop – up labdarības veikala apmeklētājiem tā būs iespēja dāvināt ar siltumu un mīļumu gatavotas neatkārtojamas lietas, lai arī pie bērniem Latvijas slimnīcās ienāktu silti un mīļi Ziemassvētki. To gaidīšanas laikā īpaši svarīga ir tuvāko cilvēku uzmanība, kas ne vienmēr slimnīcās ir pietiekama. Ar savu darbu vislielāko uzmanību Dakteri Klauni pirmssvētku laikā velta bērniem, kuriem kādu iemeslu dēļ slimnīcā līdzās nevar atrasties tuvinieki,” stāsta biedrības Dr.Klauns dibinātāja un vadītāja Marianna Milovska.

Daudziem bērniem ir vitāli nepieciešama Dakteru Klaunu klātbūtne – jo īpaši tiem, kurus dzīve ir piespiedusi slimnīcā būt vieniem pašiem – bez vecāku klātbūtnes. Tie ir mazie pacienti, kuri slimnīcā nonākuši no bērnu namiem vai nelabvēlīgām ģimenēm.
Piemēram, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcā no bērnu namiem vien gadā ārstējās aptuveni 80 bērni. Tāpat šeit daudzi tiek ievietoti no reģioniem, un tuvinieki ne vienmēr var palīdzēt ar savu klātbūtni.
Un šajā brīdī Dakteris Klauns ir tas, kurš viņam spēj būt blakus, palīdzēt, mierināt, uzmundrināt, apstiprina biedrības Dr.Klauns vadītāja Marianna Milovska.

Dakteru Klaunu Pop – up labdarības veikals ir lieliska iespēja ģimenēm kopā ar bērniem pavadīt laiku un līdz ar saviem radošajiem darbiem dalīties mīlestībā ar tiem bērniem, kuriem ikdienā šī ģimeniskā siltuma tik ļoti pietrūkst.

Šodien ikviens novērtē to, ka Dakteri Klauni slimnīcu palātās un gaiteņos ienes neviltotu prieku, procedūru laikā novērš mazo pacientu uzmanību no bieži vien tik ļoti nepatīkamajām manipulācijām, bet - reizēm tikai saprotoši paklusē kopā ar mazajiem pacientiem, lai mierinātu un kopīgiem spēkiem pārvarētu viņu satraukumu, bailes un neziņu.

Šobrīd septiņās Latvijas pilsētās strādā 45 Dakteri Klauni, no tiem visvairāk – 28 - Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcā Rīgā. Ja savā pirmajā darbības gadā 17 Dakteri Klauni nostrādāja 2650 stundas, 8740 reizes iepriecinot bērnus un piedaloties 80 procedūrās, tad attiecīgi šogad 45 Dakteru Klaunu kolektīva veikums ir 5845 darba stundas – 18 000 reizes satiekot bērnus un klātesot 230 procedūrās. 

Biedrība “Dr. Klauns” kā sabiedriska labdarības organizācija darbojas kopš 2012. gada, un tās pārstāvji – 45 profesionāli medicīnas klauni – katru dienu dodas uz Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcu un citām slimnīcām Latvijā, lai psiholoģiski palīdzētu bērniem, atvieglojot mazo pacientu ikdienu, kamēr tie uzturas slimnīcā. Dakteru Klaunu projektu biedrība “Dr.Klauns” īsteno sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu un ar Izraēlas vēstniecības, Latvijā vadošā piena pārstrādes uzņēmuma “Food Union“ un Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” atbalstu. 
Ņemot vērā pēdējā laika aktuālos gadījumus, kad  cilvēki nomaldījušies mežos un nepazīstamā apkārtnē, Valsts policija (VP) ir izstrādājusi mobilās aplikācijas “Mana drošība” funkciju, kas būtiski atvieglos operatīvo dienestu darbu gan nomaldījušos cilvēku meklēšanā, gan ceļu satiksmes negadījuma vai noziedzīga nodarījuma  vietas operatīvā atrašanā. 

Jaunā funkcija izstrādāta, lai persona varētu operatīvajiem dienestiem nosūtīt savas koordinātas situācijās, kad viņš nespēj sniegt skaidras norādes par to, kur atrodas, informēja policija.

Līdz šim izsaucēja atrašanās vieta tika noteikta pēc elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem datiem, turpretim aplikācijas “Mana drošība” funkcija ļaus personas atrašanās vietu noteikt daudz precīzāk.

Aplikācijas jaunā funkcija tika izmēģināta arī Valsts līmeņa civilās aizsardzības mācību STORMEX 2016 laikā, kur lauku apvidū pazudis cilvēks tika atrasts ar precizitāti 9 metri.

Aplikāciju “Mana drošība” ar tās jauno funkciju savā viedtālrunī iespējams lejupielādēt Google Play un Apple Store veikalos.
Jau šo piektdien, 2. decembrī plkst. 18:00 Rīgas Rātsnama telpās norisināsies jauna pasaules rekorda uzstādīšana kategorijā “Garākā Rūba Golderga mašīna”.

Šādā neierastā veidā šogad Rīgas Rātslaukumā tiks iedegta pilsētas galvenā Ziemassvētku egle.
Lai oficiāli fiksētu rekordu un ierakstītu to Ginesa Pasaules rekordu (Guinness World Records) reģistrā Rīgā ieradīsies organizācijas pārstāve. Tikmēr Rīgas Rātsnamā tiek pamazām nogādāti ķēdes reakcijas posmi un notiek skrupulozs darbs pie to savienošanas. 
 
Ginesa Pasaules rekordu organizācijas noteikumi nosaka, ka jebkura rekorda fiksācija jāveic klātienē, organizācijas nozīmēta pārstāvja klātbūtnē. 

Ginesa pārstāves uzdevums ir reģistrēt “Lielākās Rūba Goldberga mašīnas” rekorda mēģinājumu un tā iznākumu. Lai uzstādītu šo rekordu, kā vienmēr tiek dotas trīs iespējas. Ja vismaz viens no mēģinājumiem būs veiksmīgs un Ginesa rekordu pārstāve atzīs rekordu par pārspētu, turpat uz vietas tiks pasniegts apliecinājums par šo vēsturisko notikumu.

Šobrīd uz Rīgas Rātsnama telpām nogādāti jau 320 Rūba Goldberga mašīnas ķēdes posmi. Atlikušos 80 posmus plānots nogādāt jau tuvāko dienu laikā. Bet 30. novembrī sāksies visu 400 posmu savienošana un intensīva testēšana, lai 2.decembrī tiktu uzstādīts jauns Ginesa Pasaules rekords. Ik dienu pie posmu izstrādes strādā arī desmitiem brīvprātīgo. Rekorda organizatori pateicas ikvienam, kas pielicis pūles pasaules lielākās Rūba Goldberga mašīnas būvniecībā. 

 Plašāka informācija pieejama šajā lapā.

Rūba Goldberga mašīna ir ierīce, kura ļoti vienkāršus uzdevumus veic sarežģītā veidā, izmantojot dažādas secīgas darbības.
Pašlaik lielākās Rūba Goldberga mašīnas pasaules rekords pieder ierīcei, kas 2015.gadā aprīlī tika izveidota Ungārijā un sastāvēja no 382 ķēdes posmiem. Tā tika iekļauta oficiālajā Pasaules Rekordu reģistrā. 
Sācies balsojums par šā gada "Eiropas cilvēka Latvijā" titulu, kas ik gadu tiek piešķirts cilvēkam, kurš ar saviem darbiem devis vislielāko ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanā Eiropā un Eiropas kopējo vērtību integrēšanā Latvijā.
Titula ieguvējs tiek noskaidrots sabiedrības balsojumā. 

Balsot var šeit.

Apkopojot sabiedrības pārstāvju izvirzītās kandidatūras, "Top 10" sarakstā iekļuvis matemātiķis Andris Ambainis, SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, kultūras ministre Dace Melbārde, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, Eiropas Parlamenta deputāti Krišjānis Kariņš  un Sandra Kalniete, vieglatlēte Laura Ikauniece-Admidiņa, Saeimas deputāte Lolita Čigāne, kā arī publicists Otto Ozols.

Balsojums turpināsies līdz 29.decembrim, kad notiks  Eiropas cilvēka Latvijā svinīgā apbalvošanas ceremonija.

Pērn titulu "Eiropas cilvēks Latvijā" saņēma "Zvannieku mājas" dibinātājs un vadītājs Juris Cālītis.
Adventes laikā daudzu māju, uzņēmumu un dzīvokļu logus rotā adventes vainags un svētku noskaņas radīšanai tiek iedegtas svecītes. VUGD statistika liecina, ka ik gadu ugunsdzēsēji glābēji šajā laikā saņem vairākus izsaukumus uz ugunsgrēkiem, kuri izcēlušies no bez uzraudzības atstātas iedegtas sveces. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina vairākus drošības padomus, lai no mazas svecītes neizceltos liels ugunsgrēks.

Pagājušajā gadā Adventes laikā ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 31 ugunsgrēku, kuri izcēlās degošas svecītes adventes vainagā vai Ziemassvētku eglītē dēļ, vai arī ugunsgrēks izcēlies no bez uzraudzības atstātām degošām svecēm. Dzīvojamās telpās nodzēsts 21 ugunsgrēks, tirdzniecības telpās trīs un biroja telpās –  četri. 2015.gadā šādos ugunsgrēkos cieta 10 cilvēki, bet divi tika izglābti. 

Šogad pirmais ugunsgrēks, kurā dega Ziemassvētku eglīte tika reģistrēts 6.janvārī – Jūrmalā piecstāvu dzīvojamās mājas otrā stāva dzīvoklī no iedegtas sveces aizdegās eglīte 1m2 platībā.
Kopumā līdz novembra vidum reģistrēti jau 15 šādi ugunsgrēki un tajos cietuši pieci cilvēki, bet izglābti četri.

Lielākoties adventa vainagi sastāv no degtspējīgiem materiāliem un tie, līdzīgi kā telpās novietotas Ziemassvētku eglītes, viegli aizdegas no bez uzraudzības atstātas sveces liesmas. Lai degoša svece neizraisītu ugunsgrēku, VUGD aicina ievērot drošības padomus:

• pirms sveces aizdegšanas, tā jāatbrīvo no visa veida iepakojuma un, ja klāt ir pievienota lietošanas instrukcija, tā jāizlasa;
• sveces stabili jānovieto uz nedegošas virsmas;
• degoša svece rada augstu temperatūru, tāpēc vienmēr pārliecinieties, ka svece atrodas drošā attālumā no degtspējīgiem priekšmetiem un lietām: audumiem, mēbelēm, aizkariem u.c;
• nenovietojiet sveces citu siltuma avotu tuvumā, piemēram, uz televizoriem, radiatoriem, iekurtām krāsnīm vai kamīniem;
• nepieļaujiet liesmas nonākšanu tiešā saskarē ar dekoratīvajām sveču aplikācijām, svečturiem, stiklu, jo karstuma ietekmē tie var saplīst;
• uzmaniet, lai svece atrastos bērniem un mājdzīvniekiem nepieejamā vietā;
• neatstājiet degošas sveces bez uzraudzības, pat ne uz īsu brīdi un, dodoties prom vai pirms gulētiešanas, pārliecinieties, ka sveces ir nodzēstas;
• neievietojiet sveces adventes vainagā tieši uz degtspējīgiem priekšmetiem, bet iestrādājiet vainagā stabilus un nedegošus sveču turētājus;
• atcerieties, ka dekoratīvās želejveida sveces ar dažādiem dekorējumiem nav paredzētas dedzināšanai;
• atcerieties, ka svecītes dedzināt eglītē ir ļoti bīstami un no tām viegli var uzliesmot pati egle vai tās dekorācijas.

Lai Adventa laiks paietu mierīgi un neizceltos ugunsnelaime, VUGD aicina iedzīvotājus adventa vainagos sveces neizmantot vai arī tās nededzināt.

Gadījumā, ja svētku dekorācijām, piemēram Ziemassvētku egles vai mājas rotāšanai izvēlaties elektriskos rotājumus/virtenes, atcerieties, ka:

• pirms elektrisko rotājumu/ virteņu lietošanas rūpīgi izlasiet instrukciju un aplūkojiet marķējumu uz virteņu iepakojuma. Ja ieraudzīsiet tādu apzīmējumu kā mājiņa ar klāt pievienotu paskaidrojumu angļu valodā “for outdoor use”, tas nozīmē, ka šis rotājums būs piemērots eglītes greznošanai pagalmā vai mājas fasādei;
• iekštelpām paredzētās virtenes nedrīkst lietot ārpus mājas, jo spuldzītes neizturēs gaisa temperatūru un sabojāsies;
• ja izmantojat jau lietotas elektrisko spuldzīšu virtenes, pārliecinieties, vai tās nav bojātas.

VUGD visiem Latvijas iedzīvotājiem novēl mierīgu, saticīgu un drošu Adventes laiku!
Neaizmirstiet, ja tomēr notikusi nelaime un ir nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvaniet uz tālruņa numuru 112!



Saeima pēc aptuveni 20 stundu darba ceturtdien ap 5 no rīta  pieņēma valsts nākamā gada budžetu.
Plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi - ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts. Būtiskākie nodokļi nākamgad netiek paaugstināti. 
Par budžeta apstiprināšanu balsoja 59 koalīcijas parlamentārieši, bet pret bija 36 opozīcijas deputāti.

Portāls lsm.lv apkopojis svarīgāko informāciju par 2017.gada budžetu. 
Latvijas ekonomika augs par 3,5%, tērēs par 9% vairāk.
Pieaugs minimālā mēnešalga un ģimenes valsts pabalsts.
Noteikts sociālo iemaksu slieksnis un "mikronodokļa" beigu sākums.
Būs valsts atbalsts strauji augošiem jaunuzņēmumiem.

Visvairāk finansējums pieaugs aizsardzībai, sasniedzot 1,7% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), veselības aprūpei, izglītības sistēmai (pedagogu algu reformai), iekšlietu sistēmai (strādājošo atalgojuma reformas pabeigšanai).
Minimālā alga pieaugs līdz 380 eiro.
Pieaugs pabalsti daudzbērnu un nepilnām ģimenēm. Tostarp ģimenes valsts pabalsts par ceturto un katru nākamo bērnu būs 50,07 eiro mēnesī pašreizējo 34,14 eiro vietā.
Bezdarbnieka pabalsta iegūšanai būs jāstrādā ilgāk. No nākamā gada pabalstu izmaksās tikai tad, ja būs nostrādāti 12 mēneši 16 mēnešu periodā. (pašlaik 9 mēneši 12 mēnešu periodā).
Par braukšanu ar ārvalstīs reģistrētu auto būs jāmaksā nodoklis. Nodokļa apmērs būs atkarīgs no tā, cik ilgi auto Latvijā tiek izmantots.
Vairs nebūs jāmaksā auto un motociklu reģistrācijas nodoklis, taču transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 2009.gada jaunākiem auto sāks aprēķināt pēc CO2 daudzuma izplūdes gāzēs. Nodokļa atvieglojumi paredzēti daudzbērnu ģimenēm par vienu spēkratu un lauksaimniekiem par ražošanā izmantoto tehniku – nodoklis jāmaksā attiecīgi 50% un 25% apmērā.
 Palielināsies akcīzes nodoklis cigarillām un citiem tabakas izstrādājumiem. Lētāko cigarillu paciņas (20 vienības) cena varētu pieaugt par 20%.
Virknei objektu pieaugs dabas resursu nodokļa likme. Piemēram, preču un izstrādājumu iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no polistirola likme augs par 41%.Tāpat visu veidu riepām nodokļa likme būs divreiz augstāka.
Mikrouzņēmumu nodokļa likme (uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 000 eiro gadā) nākamgad samazināsies no līdzšinējiem 9% līdz 5% no apgrozījuma. Taču šajā likmē vairs neietvers sociālās iemaksas – tās "mikronodokļa" maksātājam būs jāmaksā par katru darbinieku.
No krīzes laikā ieviestā un pretrunīgi vērtētā mikrouzņēmumu nodokļa režīma no nākamā gada plānots pakāpeniski attiekties. Uzņēmējdarbības uzsācēji šim režīmam varēs pieteikties tikai līdz 2017.gada 30.jūnijam, savukārt līdz ar 2019.gadu no tā vispār ir plānots atteikties.
Vienlaikus no nākamā gada ieviesīs valsts atbalstu jaunajiem uzņēmumiem. Valsts atbalsta saņemšanai jaunuzņēmumam jāpiesaista kvalificēta riska kapitāla investora ieguldījums pamatkapitālā vismaz 30 000 eiro apmērā.



Novembris / “Movembris” Latvijā un visā pasaulē rit pilnā sparā - ar dažādu interesantu un aizraujošu pasākumu un projektu starpniecību tiek pievērsta uzmanība vīriešu veselības jautājumiem un vīriem tiek atgādināts par regulāru ārsta apmeklējumu nepieciešamību.

Šogad “Movembra” jeb “Ūsu mēneša” ietvaros arī Latvijā, portālā Ziedot.lv ir atvērts vienīgais Baltijas valstīs “Movember” fonda ziedojumu konts vīriešu veselības atbalstam.
Fonda mērķis ir sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību vīriešiem Latvijas reģionos, kuriem dažādu iemeslu dēļ pietrūkst līdzekļu diagnostikas veikšanai, speciālistu konsultācijām, kad valsts kvotas jau beigušās un vienkārši – ceļa naudai, lai nokļūtu pie ārsta.
Tagad visiem, kuriem tas rūp, būs iespēja ne tikai piedalīties jautros un aizraujošos “Movember” pasākumos, bet arī sniegt praktisku atbalstu mūsu vecajiem vīriem.
 
“Ik gadu novembrī pasaulē un nu jau arī Latvijā norisinās dažādas, vīriešu veselības atbalstam vērstas “Movember” aktivitātes. Galvenais šo aktivitāšu mērķis ir atgādināt un mudināt vīriešus savlaicīgi veikt veselības pārbaudes. Sākot jau ar 40 gadu vecumu, katram vīrietim reizi gadā ir jāpārbauda veselība. Ja vīrieši to darītu tiešām regulāri,iespējamās slimības tiktu atklātas laikus un veiksmīgi ārstētas. Diemžēl, iemesli, kāpēc mūsu vīri netiek līdz ārstam, ir dažādi. Bieži vien tas ir līdzekļu trūkums – īpaši pensionāriem lauku rajonos pietrūkst gan ceļa naudai, gan pacienta līdzmaksājumam par izmeklējumiem. Tāpēc šāda iniciatīva- ziedojumu konta atvēršana ir iespēja sabiedrībai - uz “Movember” aktivitāšu viļņa un iedvesmas - sniegt reālu palīdzību kādam, kam tā nepieciešama, tāpat arī pašiem reģionu vīriem saņemt ārstēšanu,” uzsver Pēteris Vaganovs, Latvijas Urologu asociācijas prezidents. 
 
Šogad, lai pievērstu iespējami plašāku sabiedrības uzmanību “Ūsu mēneša” aktivitātēm, aicinājumam audzēt ūsas visa novembra garumā pievienojušies daudzi Latvijas uzņēmumi un organizācijas, to vidū “Rīgas Bārddzinis”, “Lumberjack Barbershop”, konceptveikals “BangBang”, Latvijas Armvrestlinga Federācija, pilsētas bārs “Vest”, u.c. Uzņēmumiem sadarbojoties, visu novembra mēnesi notiek dažādas aizraujošas “Movember” aktivitātes visā Latvijā. 
 
Jau no 23. novembra, pilsētas bārā “Vest” būs iespējams iegādāties īpašo „Movember” alu īstiem vīriem! No katras iegādātās „Movember” alus pudeles pārdošanas,puse no ietirgotās summas tiks ziedota „Movember” fonda ziedojumu kontā vīru atbalstam Latvijas reģionos! 
 
24. novembrī no plkst. 19.00“Movember” labdarības pasākumā sporta bārā “Arēnā 29” viesosies  un spēkiem mērosies Latvijas spēcīgākais spēkavīrsun vairākkārtējs Latvijas Spēkavīru čempions Aivars Šmaukstelisun pasaules  spēkavīru vicečempions Agris Kazeļņiks. Pasākuma laikā vīriešu frizētava „Lumberjack Barbershop” veidos īsto vīru bārdu un ūsu frizūras klātesošajiem bārdu un ūsu nēsātājiem. Visa pasākuma laikā būs iespēja veikt ziedojumus “Movember” fondā vīriešu veselības atbalstam.  Katram vīram būs iespēja arī aizpildīt prostatas veselības testu. 
 
25. novembrī no plkst. 20.00 “Movember“ labdarības roku laušanās sacīkstes un ātrās dambretes turnīrs amatieriem,  kuru organizē  “BangBangShop” pilsētas bārā “Vest”! Pasākuma laikā tiks noteikts kuplāko “Movember” ūsu īpašnieks Latvijā. Sacensību uzvarētāji saņems īpašas balvas no “Peša Customs”, selektīvās parfimērijas un skūšanās aksesuāru veikala “Spots”, Somijas apģērbu zīmola “Makia” un veikala “BangBang”. Īpašu pārsteigumu visiem vīriem sarūpēs arī frizētava kungiem “Rīgas Bārddzinis”, kas palīdzēs sakopt vīru ūsas pasākuma dienā par īpaši labu cenu. Visu pasākuma laiku būs iespējams ziedot “Movember“ fondā – gan ieskaitot savu palīdzību “Movember” fonda ziedojumu kontā portālā Ziedot.lv, gan veicot ziedojumus uz vietas ziedojumu kastītēs. 
 
29. novembrī no plkst. 10.00 līdz 16.30 notiks konsultācija pie urologa Ventspils poliklīnikā, Raiņa ielā 6, 220. kabinetā. Pieteikties var zvanot uz tālruni: 26684565. Pirms tam ir nepieciešams veikt ģimenes ārsta nozīmētās pārbaudes prostatas veselības noteikšanai (prostatas specifiskā antigēna (PSA) analīzes), lai konsultācija būtu pēc iespējas veiksmīgāka. 
 
30. novembrī plkst. 18.00 “Dinamo Rīga” “Movembra” noslēdzošā spēle “Arēnā Rīga”. Noslēguma pasākumā piedalīsies arī Latvijas Urologu asociācijas prezidents Pēteris Vaganovs. Pirms spēles jau no plkst. 17.00 visiem interesentiem iespēja sevi pārbaudīt labdarības roku laušanās čempionātā, kas tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas Armvrestlinga Federāciju. Čempionātā notiks laušanās ar labo roku un tajā sacentīsies dalībnieki vairākās disciplīnās. Cīņa notiks līdz divām uzvarām. Uzvarētāji sacentīsies pusfinālā, savukārt pusfināla uzvarētāji tiksies finālā, kur cīnīsies par galvenajām balvām – dāvanu kartēm no vīriešu frizētavas “Lumberjack Barbershop”. Visiem būs iespēja piedalīties disciplīnā “Nolauz čempionu!”, kur ikviens varēs mēroties spēkiem ar profesionālajiem Armvrestlinga Federācijas čempioniem. Dalība čempionātā būs par ziedojumiem, kuri tiks nodoti “Movember” fondā, palīdzībai vīriešiem Latvijas reģionos.  Hokeja spēles starplaikos vīriešiem, kuri mēneša garumā audzēja ūsas, būs iespējams iegūt dažādas balvas, kā arī garāko ūsu īpašnieki varēs bez maksas apmeklēt profesionālus bārddziņus un iegūt griezumu mēneša garumā audzētajām ūsām un bārdai.Visiem būs iespēja nofotografēties pie „Ūsu mēneša“ fotosienas, kur pēc tam, ievietojot bildi sociālajos tīklos ar mirkļbirku #movembris, varēs aicināt arī citus atbalstīt „Movembra“ aktivitātes. 
 
Kampaņas gaitai iespējams sekot un ar to saistītos pasākumus atrast sociālo mediju īpaši izveidotās vietnēs: draugiem.lv - www.draugiem.lv/viriesaveseliba/ un facebook: www.facebook.com/viriesaveseliba/.
 


Pirmdien, 28.novembrī apritēs 60 gadi kopš izcilās šķēpmetējas Ineses Jaunzemes panākuma – pirmās Olimpiskās zelta medaļas izcīnīšanas Latvijai. Atceroties un pieminot šo vēsturisko panākumu, visi interesenti ir aicināti uz atceres pasākumu.
 
Atceres pasākums 28.novembrī sāksies plkst.12.00 Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas parkā pie Ineses Jaunzemes piemiņas akmens, kur notiks ziedu nolikšana par godu pirms 60 gadiem izcīnītai Ineses Jaunzemes Olimpiskajai zelta medaļai. Viņas mestais šķēps Melburnas Olimpiskajā stadionā aizlidoja 53,86 m.
 
Savukārt plkst.13:00 atceres pasākums turpināsies “Latvijas Sporta muzejā”, Vecrīgā, Alksnāju ielā 9, kur Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis muzeja direktorei Agrai Brūnei glabāšanā nodos vēsturisko Olimpisko zelta medaļu un citus Ineses Jaunzemes saņemtos augstākos apbalvojumus.
 
Tāpat atceres pasākumā “Latvijas Sporta muzejā” pirmizrādi piedzīvos Latvijas Televīzijas žurnālista Dāvida Ernštreita veidotā dokumentālā filma “Inese pirmā!”, kas stāsta par zelta medaļu un cilvēku, kurš atnesa tik daudz sajūsmas un negaidīta prieka Latvijā. Filmas scenārija autors – Dāvids Ernštreits, režisors – Andris Brikmanis, operators Mārtiņš Šalmis, videoinženieris Edmunds Rimšāns.
 
Atceres pasākumā piedalīsies filmas veidotāji, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Šķēpmetēju kluba un Latvijas Vieglatlētikas savienības pārstāvji, Ineses Jaunzemes meita Vita Jaunzeme, kura 2013.gadā mūsu sabiedrību iepazīstināja ar grāmatu „Mana mamma – Dieva lutekle”, kā arī sportisti, treneri un sporta darbinieki, kuri daudzus gadus atradās līdzās Olimpiskajai čempionei.
 
Sarīkojuma norisi bagātinās arī izstāde “Mūsu pirmā Olimpiskā čempione Inese Jaunzeme”, iepazīstinot ar Jaunzemes personības šķautnēm. 

Savukārt LOK Goda prezidents Vilnis Baltiņš muzeja ekspozīcijai nodos Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) augstāko apbalvojumu Olimpisko ordeni, kuru 2011.gada 19.februārī, viesojoties Latvijā, viņam pasniedza tā brīža SOK prezidents Žaks Roge.



Latvijas hokeja virslīga šosezon organizēs kopēju Zvaigžņu spēli ar pirmās līgas čempionātu, un tās formāts būs identisks iepriekšējās sezonas Nacionālā hokeja līgas (NHL) Visu zvaigžņu spēlei.

Pasākumā, kas 26.decembrī risināsies Liepājā, notiks četru komandu mini turnīrs, spēlējot formātā "trīs pret trīs".
Komandas tiks komplektētas no septiņām virslīgas un piecām pirmās līgas komandām.

Rietumu komandas sastāvu veidos spēlētāji no "Liepājas", "Liepāja juniors" un "Ventas 2002" vienībām, Dienvidu komandas sastāvs tiks izvēlēts no "Zemgales"/LLU, "Prizmas", "Pārdaugavas" un "Tukuma"/"Stigas RM" komandām, Austrumu komandas spēlētāji tiks veidoti no "Kurbada", "Rīgas" un "Daugavpils"/"LDz Cargo" vienībām, savukārt Ziemeļu komandas sastāvs tiks radīts no "Mogo" un Valmieras HK/BSS komandām.

Sākumsastāva hokejistus izvēlēsies līdzjutēji interneta balsojumā, kas ilgs no 1. līdz 15.decembrim, bet atlikušo divu maiņu spēlētājus noteiks direktorāta izvēlētie treneri.

Zvaigžņu spēles sākuma laiks ir ieplānots plkst.14, bet mača pārtraukumos spēlētāji piedalīsies četru disciplīnu prasmju konkursā.

Iepriekšējā sezonā līdzīgs formāts bija arī NHL Visu zvaigžņu spēlei, komandām spēlējot pēc formāta "trīs pret trīs". Savukārt šonedēļ Kontinentālā hokeja līga (KHL) paziņoja, ka organizēs savu Zvaigžņu spēli pēc tāda paša formāta, tomēr tajā laukumā vienlaicīgi būs pa četriem spēlētājiem.

Pagājušajā sezonā virslīgas Zvaigžņu spēlē, kas arī notika 26.decembrī, Oļega Sorokina komanda nospēlēja neizšķirti 7:7 ar Rodrigo Laviņa komandu.
30.novembrī, jau septīto gadu notiks Rīgas iedzīvotāju forums "Rīga dimd - iedzīvotāji runā, domā, dara!".

Foruma programmā ir paredzēts atskats uz galvaspilsētas attīstību 2016.gadā.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta Latvijas valsts simtgades sagaidīšanai. Foruma otrajā daļā, praktiskajās darbnīcās "Piederīgā Rīga", "Pievilcīgā Rīga", "Produktīvā Rīga" un "Progresējošā Rīga", ikvienam būs iespēja uzzināt par dažādām Rīgai aktuālām tēmām, dalīties pieredzē un uzzināt par labās prakses piemēriem pilsētā.

Forums notiks viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija" konferenču centrā, Elizabetes ielā 55. Tam var pieteikties līdz 24.novembrim, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu.

Foruma laikā Rīgas nevalstiskās organizācijas var pievienoties Rīgas pilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam.
Ja organizācija vēlas parakstīt memorandu, tad līdz 24.novembrim Rīgas domes Kultūras, izglītības un sporta departamenta Klientu apkalpošanas centrā jānodod iesniegums par organizācijas deleģējumu tās pārstāvim parakstīt memorandu un pilnvara, ja deleģētajam pārstāvim nav paraksta tiesību organizācijā.

Forumu organizē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar biedrību "Latvijas Pilsoniskā alianse".
Papildus informāciju par forumu un memoranda parakstīšanu var saņemt pie Ilzes Meilandes:  ilze.meilande@riga.lv,  tel. 6 71 816 57
Rīt, 23.novembrī, tiks atcelti visi lidostā "Rīga" izlidojošie un ielidojošie aviosabiedrības "Lufthansa" reisi,  informēja lidostā "Rīga".
"Lufthansa" reisi atcelti saistībā ar rīt gaidāmo aviosabiedrības pilotu streiku.

Atcelti ir reisi Frankfurte-Rīga ar ielidošanas laiku plkst.13.05 un 00.35 un reisi Rīga-Frankfurte ar izlidošanas laiku plkst.6.40 un 14.05.

Par turpmākajām iespējamām izmaiņām "Lufthansa" lidojumu sarakstā pasažieri tiek aicināti sekot līdzi informācijai lidostas "Rīga" mājaslapā, zvanot pa uzziņu tālruni 1817 vai vēršoties aviokompānijā.

Kā ziņots, Vācijas aviokompānija "Lufthansa" šodien paziņoja, ka pirms rīt gaidāmā pilotu streika tā atcēlusi 876 reisus.
Aviosabiedrība norāda, ka šo lidojumu atcelšana ietekmēs aptuveni 100 000 pasažieru.

Starp atceltajiem reisiem ir 51 garo distanču lidojumus, vēsta "Lufthansa", piebilstot, ka centīsies atrast klientiem lidojumus ar citām aviokompānijām vai citus transporta veidus.

Jau ziņots, ka pilotu arodbiedrība "Vereinigung Cockpit" aicinājusi trešdien rīkot jaunu pret "Lufthansa" vērstu streiku, lai pieprasītu lielāku atalgojumu.
"Vereinigung Cockpit" pieprasa pilotu atalgojumu palielināt vidēji par 3,66% gadā, to piemērojot arī pēdējiem pieciem gadiem.
Arodbiedrība skaidro, ka piloti šajā laikā piedzīvojuši algu pieauguma iesaldēšanu un saskārušies ar būtisku pirktspējas kritumu inflācijas dēļ, kamēr "Lufthansa" guvusi peļņu vairāku miljardu eiro apmērā.
Šis kopš 2014.gada aprīļa būs jau 14.arodbiedrības rīkotais streiks.

Pēdējās dienās, kad nokusis baltais sniegs un diennakts gaišais laiks ir nedaudz vairāk kā septiņas stundas, aktuālākais jautājums  ceļu satiksmē ir gājēju drošība.
Pēc Valsts policijas apkopotās  informācijas pēdējās piecās dienās negadījumos cietuši 16 gājēji, t.i. trīs cietušie diennaktī. 

Lai mudinātu visus Latvijas iedzīvotājus šajā tumšajā laikā rūpēties par sevi un līdzcilvēkiem, uzvelkot gaismu atstarojošu vesti vai apģērbu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts policija  kopā ar Latvijas Samariešu apvienību (LSA) un tās sadarbības partneriem  reģionos uzsāk gājēju drošības reidus. Pirmais reids trešdien, 23.novembrī notiks Jelgavā; tā sākums - plkst.16.00 pie CSDD nodaļas (adrese: Satiksmes ielā 2A, Jelgava). 

CSDD ilggadējais sadarbības partneris Latvijas Samariešu apvienību jau vairākus gadus nodrošina atstarojošo vestu nogādi līdz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem tās ir visvairāk vajadzīgas un kuriem, iespējams, trūkst līdzekļu, lai vesti nopirktu.  Šogad 20 tūkstoši vestu tiks izdalīti kā pieaugušajiem, tā arī bērniem.

Reģiona statistika:
Šī gada desmit mēnešos Zemgales reģionā ceļu satiksmē bojā gājuši septiņi, bet ievainoti – 73 gājēji. Jelgavas pilsētā un tās apkārtnē šogad bojā gājuši divi gājēji. Pēdējā traģēdija notikusi 9.septembra vakarā uz Bauskas šosejas, kad kāds vecāks vīrietis pameta ceļa malā savu velosipēdu un, nesaprotamu iemeslu dēļ, devās pāri šosejai ar intensīvu satiksmi.

Kā liecina CSDD apkopotie ilggadējie statistikas dati, oktobrī, novembrī un decembrī ceļu satiksmē cieš tikpat daudz cilvēku, cik gada pirmajos deviņos “gaišajos” mēnešos. Šogad 10 mēnešos Latvijā bojā gājuši 36 gājēji, kas ir par 5 mazāk nekā pērn desmit mēnešos. 

 Autovadītājs gājēju, bez gaismu atstarojošas vestes, uz ceļa pamana tikai 25–40 metru attālumā.
Ja vadītājs brauc ar ātrumu 90 km/h, šo ceļa posmu viņš veic 1–2 sekundēs, kas ir pārāk mazs laiks, lai noreaģētu un nobremzētu un / vai apbrauktu gājēju.
Savukārt atstarotāja atspīdināto gaismu autovadītājs pamana 140 metru attālumā, ja transportlīdzeklis brauc ar iedegtiem tuvās gaismas lukturiem, bet 400 metru attālumā – ja iedegti tālās gaismas lukturi. 

Veste nenes gaismu ne kabatā, ne somā, tikai uzvilkta. 
Ceturtdien, 24.novembrī plkst.16:00 kampaņas “Pierādi sevi citur, nevis uz ceļa!” noslēgumā  notiks CSDD un apdrošināšanas sabiedrības ERGO rīkotās braukšanas apmācības finālbraucieni. To uzvarētājs no ERGO saņems īpašu autobraucēja ķiveri ar Latvijas labāko rallijkrosa pilotu Reiņa Nitiša un Jāņa Baumaņa autogrāfiem.

Kopumā oktobrī un novembrī 316 autovadītāji izmantoja iespēju bez maksas pilnveidot savas zināšanas un braukšanas prasmes. Apmācības vairāk apmeklēja vīrieši, taču trešdaļa no dalībniekiem bija sievietes. Būtiski, ka apmācāmo autovadītāju vidējais braukšanas stāžs bija 10 gadi un viņi ikdienā aktīvi piedalās ceļu satiksmē. 

“Prieks, ka autovadītaji ir sapratuši - braukšanas prasmes un zināšanas ir jāatjauno regulāri,” stāsta Biķernieku trases direktors Normunds Lagzdiņš. “Sevi un savu auto visnoderīgāk ir pārbaudīt laikā, kad strauji mainās laiks un kad ceļa virsma var būt gan sausa, gan slapja, gan arī ledaina. Lai turpinātu izglītot autovadītājus, arī šogad Biķernieku trase piedāvās bezmaksas drošas ziemas brakšanas konsultācijas.”

“Plašā atsaucība apliecina, ka cilvēkiem ir interese par jautājumiem, kas saistīti ar prasmēm un zināšanām drošākai dalībai ceļu satiksmē. Arī apmācībās veiktā aptauja liecina, ka par to ir svarīgi runāt, jo autobraucējiem tomēr nav pilnīgas izpratnes par agresīvas braukšanas būtību. ERGO un CSDD veiktās aptaujā 63% dalībnieku atbildēja, ka neuzskata sevi par agresīviem braucējiem, taču tajā pašā laikā tieši tikpat atzīmēja, ka mēdz šķērsot krustojumu pie dzeltenās gaismas un vēl tikpat – ka pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Arī mēs ERGO ikdienā nereti saskaramies ar autovadītājiem, kuri nejūtas līdzvainīgi notikušā negadījumā, lai gan ir strauji bremzējuši, vairākkārtēji mainījuši braukšanas joslas, apdzenot citus transportlīdzekļus vai tml. Taču dalība ceļu satiksmē ir nopietna atbildība, un, lai arī kādi būtu iemesli, emocijām, nervozitātei un jebkādiem agresīviem manevriem tajā nav vietas,” pauda Ingrīda Ķirse, ERGO valdes locekle Baltijā.

“Nekad agrāk nebiju piedalījies drošas braukšanas apmācībās, bet šoreiz nolēmu izmēģināt,” atzīst Aivars, kurš ir autovadītājs ar 8 gadu stāžu. “Braucot ikdienā pa pilsētu, liekas, ka satiksmē jūtos komfortabli, bet apmācībās iekļautie elementi bija noderīgi arī tādiem autovadītājiem kā man. Ikdienā gan cenšos ceļu satiksmes noteikumus nepārkāpt, bet savu reizi  mazliet ātrumu pārsniegt gadās, taču par agresīvu autovadītāju sevi pilnīgi noteikti neuzskatu. Paldies, ka šādas apmācības tiek organizētas un domāju, ka tās noteikti vajag turpināt”, stāsta Aivars.
“Es piedalījos Biķernieku trases apmācībās jau pagājušajā gadā, jo man tās ļoti noder. Labi noorganizētas apmācības, savukārtbraukšana uz laiku ir īsts izaicinājums, jo gribas jau uzrādīt pēc iespējas labāku laiku. Tas piešķira pasākumam adrenalīna devu”, savā pieredzē dalās Ilze, kura  pie auto stūres ir ceturto gadu.

Kampaņa “Pierādi sevi citur, nevis uz ceļa!” ir pirmā par kuras vēstnešiem kļuva daudzas sabiedrībā pazīstamas personības - kampaņas galvenais varonis Reini Nitišs, tāllijkrosists Jānis Baumanis, dziedātājs un raidījumu vadītājs Lauris Reiniks, šefpavāri Lauris Aleksējevs un Ēriks Dreibants, aktieri Lauris Dzelzītis un Ainārs Ančevskis un vēl daudzi citi. Kopumā kampaņā iesaistījās vairāk nekā 700 cilvēki, kuri izmantoja iespēju nofotografēties ar kampaņas tāfeli Statoil degvielas uzpildes stacijās. 

Kampaņas “Pierādi sevi citur, nevis uz ceļa!” mērķis ir agresīviem autovadītājiem piedāvāt alternatīvu. Proti, ikviens tiek aicināts pierādīt sevi sportā, trasē, virtuvē, darbā vai citur, nevis uz ceļa!
Šogad par "Latvijas Gada auto 2017" titulu cīnīsies 24 automašīnas, informē konkursa "Latvijas gada auto" organizētāja portāla "gadaauto.lv" pārstāvis Māris Ozoliņš.

Konkursā drīkstēja pieteikt tikai jaunākos automobiļus, kuru reģistrācija Latvijā ir pēc 2015.gada 1.oktobra.

Par titulu cīnīsies tādas automašīnas kā "Opel Astra", "Opel Astra Sports Tourer", "Opel Mokka X", "Nissan Navara", "Mazda MX", "Ford Edge", "Ford Mustang", "BMW X1", "Renault Megane", "Renault Talisman Grandtour", "KIA Sportage", "Volkswagen Tiguan", "Volvo S90", "Volvo V90", "Hyundai Ioniq" , "Mitsubishi L200", "Audi Q2", "Audi A5 Coupe", "Peugeot 3008", "Peugeot Traveller", "Toyota RAV4 Hybrid", "Toyota Hilux", "Lexus RX", "Škoda Kodiaq".

Balsojums par automašīnām notiek trīs vietās - tirdzniecības centrā "Mols", portālos "Delfi" un "iAuto.lv".

Ozoliņš atzīmē, ka tirdzniecības centra "Mols" balsojums ir svarīgs ar to, ka centrā klātienē var apskatīt lielformāta fotoizstādi ar visiem pretendentiem un var balsot par savu favorītu. Pērn izšķirošais bija tieši tirdzniecības centra "Mols" balsojums un tautas simpātiju ieguva "BMW X6". Iepriekšējos gadus kopējais balsu skaits ir bijis vairāk par 30 000.

Titula "Latvijas Gada auto 2017" ieguvējs tiks paziņots šī gada 9.decembrī.

Konkursa "Latvijas Gada auto" mērķis ir ar kompetentas žūrijas, autoražotāju un mediju atbalstu pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību jaunākajiem autoražotāju sasniegumiem, kas ir pieejami Latvijas tirgū.
Tituls "Latvijas Gada auto" tiek pasniegts kopš 1998.gada.
Zolitūdē šodien pieminēs trešo gadskārtu kopš traģiskās lielveikala sagrūšanas.

Plkst.17.15 notiks piemiņas pasākums Zolitūdes traģēdijas vietā pie kādreizējā lielveikala "Maxima", Priedaines ielā 20. Pasākumā skanēs sēru mūzika, kā arī tiks iededzinātas sveces pie pagaidu memoriāla, pieminot bojāgājušos.

Plkst.17.40 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki iedarbinās sirēnu par godu bojāgājušajiem kolēģiem. Tāpat tiks nosaukti visu 54 bojāgājušo cilvēku vārdi, pēc kā klātesošie ieturēs klusuma brīdi. Savukārt bojāgājušo ģimenes kā simbolu aizgājušajām 54 dvēselēm debesīs palaidīs 54 baltus balonus.

Pie pagaidu memoriāla speciālajā teltī pēdējo reizi būs iespēja par ziedojumiem saņemt biedrības izdoto piemiņas grāmatu "Atceries Zolitūdi", kurā ir apkopotas unikālas liecības par 2013.gada 21.novembra notikumiem.

Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Šobrīd lieta atrodas tiesā.
Noslēdzoties augustā sāktajam bruņoto spēku 2016.gada rezerves karavīru mācību ciklam, no 966 ierakstītā vēstulē izsūtītajām pavēstēm adresātu nav sasniegušas 285, bet vēl 102 rezerves karavīri nav snieguši nekādu atbildi, informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.

17.novembrī Jūras spēku flotilē noslēdzās rezerves karavīru mācības, vienlaikus noslēdzot arī augustā sākto bruņoto spēku 2016.gada rezerves karavīru mācību ciklu. Uz mācībām ieradās un tās sekmīgi pabeidza 168 rezerves karavīri.

Vasaras un rudens mācību ciklā rezerves karavīri piedalījās 12 dažādās mācībās.

Uz mācībām aicināja tos rezerves karavīrus, kuri atbilda tām Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba pieprasītajām specialitātēm, kuras nepieciešamas vairāku bruņoto spēku regulāro vienību personālsastāva komplektēšanai. Sešus mēnešus pirms mācībām bruņotie spēki izsūtīja pavēstes par rezerves karavīru iesaukšanu uz plānotajām mācībām, paredzot, ka mācībās, ņemot vērā gan attaisnojošus, gan neattaisnojošus neierašanās iemeslus, varētu piedalīties aptuveni trešā daļa no pavēstes saņēmušajiem rezerves karavīriem.

Kopumā no 966 ierakstītā vēstulē izsūtītajām pavēstēm adresātu nesasniedza un tika atgrieztas 285 pavēstes, bet vēl 102 rezerves karavīri nesniedza nekādu atbildi. 579 rezerves karavīri informēja par pavēstes saņemšanu. Savukārt 177 no viņiem norādīja arī attaisnojošus iemeslus, lai nepiedalītos rezerves karavīru mācībās. 308 rezerves karavīri ieradās uz medicīnisko komisiju, kura par nederīgiem dalībai mācībās veselības stāvokļa dēļ atzina 110 rezerves karavīrus.

Rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc veselības stāvokļa dēļ vai tad, ja viņš ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni. Uz rezerves karavīru mācībām neiesauc arī rezerves karavīru, kurš dien Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tāpat neiesauc rezerves karavīru, kurš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Rezerves karavīri ir karavīri, kas atvaļināti no profesionālā dienesta Latvijas bruņotajos spēkos un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites, kā arī zemessargi pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam bruņoto spēku rezervē.

Rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku vienībās. To laikā rezerves karavīrs pilda aktīvo dienestu, viņam ir karavīra statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.
Dārznieki un puķkopji jau sāk gatavoties valsts simtgadei.
Radusies iecere, ka 2018.gadā pie Brīvības pieminekļa varētu uzburt ziedošu simtgades pavasari, un ziedu stādījumi tiktu veidoti arī Latvijas novados, raksta portāls lsm.
Apstādījumos pie Brīvības pieminekļa esam raduši redzēt zaļu mauriņu. Bet pilnīgi iespējams, ka Latvijas simtgades gadā šeit varētu tikt ierīkota valsts svētku galvenā puķu dobe. Dobes projektu dāvina ainavu arhitekts no Nīderlandes, bet tās ierīkošana būtu pašmāju dārznieku un puķkopju ziņā.

Jans Guldemonds 36 gadus ir bijis saistīts ar Eiropas slavenāko ziedu dārzu. Viņš projektēja puķu stādījumus Keukenhofas parkā Amsterdamas pievārtē. 32 hektāros tur ik pavasari uzzied miljoniem sīpolpuķu, veidojot motīvus, krāšņus ziedu paklājus un mākslas darbus. Viņš veidojis arī ziedu dobes Ķīnā, Lielbritānijā un Francijā.

 “Latvieši mīl savu valsti, tāpēc es vienā pusē ap Brīvības pieminekli izveidoju uzrakstu “Es mīlu Latviju”, bet otrā pusē ziedēs latviešu karogs. Dobē būs arī tulpe ar nosaukumu “Latvija”. No tās veidos sarkanu sirdi,” par iecerēm stāsta Guldemonds.
Lai radītu ziedošo mozaīku pie Brīvības pieminekļa, plānots iedēstīt 100 000 sīpolpuķu.

“Paredzētas tulpes un muskares. Rozā, baltas un sarkanas tulpes.  Dobei jābūt pietiekami lielai, lai cilvēki varētu saskatīt un izlasīt to uzrakstu, ko tulpes veidos, proti, es mīlu Latviju,” turpina ainavu arhitekts.
Kad Latvija pirms diviem gadiem bija prezidējošā valsts Eiropas Padomē, Guldemonds Nīderlandes tulpju audzētājiem uzdāvināja tulpju dobi pie Nacionālas bibliotēkas.

Lai mudinātu jubilejas gadā dobes veidot arī Latvijas novados un pagastos, ar savu ideju  “Ziedošais simtgades pavasaris” autori iepazīstināja pašvaldību ainavu arhitektus, dārzniekus, studentus un pasniedzējus no Bulduru dārzkopības vidusskolas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes.

Lai apstādījumos pie Brīvības pieminekļa varētu ierīkot simtgades puķu dobi, vēl ir jāsaņem Rīgas domes atļauja.
Šodien sāksies gaismas festivāls "Staro Rīga 2016", kura laikā Rīgā būs apskatāmi 42 gaismas objekti.

Festivāls notiks no šodienas līdz 20.novembrim, un tajā piedalīsies 42 gaismas objekti, kuri galvenokārt būs izvietoti Vecrīgā un pilsētas centrālajā daļā. Šogad gaismas objektus būs iespējams apskatīt stundu ilgāk nekā iepriekšējos gados - no plkst.17 līdz 23.
Festivāla tēma pagājušajā gadā bija "Gaisma sauca", bet šogad ir "Gaisma ausa", kas ir teksta fragments no Jāzepa Vītola dziesmas "Gaismas pils".

Festivālā "Staro Rīga 2016" ir trīs programmas: pamatprogramma "Gaisma ausa", starptautiskā programma, kurā piedalīsies mākslinieki no Lietuvas, Kanādas, Japānas, Austrālijas, Beļģijas, Spānijas, Vācijas, Portugāles, Baltkrievijas, Francijas un Libānas, kā arī "Rīgas karnevāls", kurā ar objektiem pilsētvidē piedalīsies dažādi uzņēmumi, institūcijas un privātpersonas.

Festivāla laikā būs iespējams aplūkot arī jaunāko Rīgas vēsturisko ēku fasāžu apgaismojumu.
Piemēram, uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) pagalma fasādes būs apskatāma gleznotāja Jaņa Rozentāla 150 gadu jubilejai veltītā interaktīvā multimediju projekcija "Pieskaries gleznai". To šodien plkst.17 kopīgi ieslēgs Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) kopā ar LNMM direktori Māru Lāci, Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru Alekseju Naumovu, gaismas instalācijas autoru Māri Kalvi, festivāla "Staro Rīga" kuratori Diānu Čivli un Rīgas domes Īpašuma departamenta direktoru Oļegu Burovu. Būs vajadzīgi vairāku dalībnieku roku pieskārieni, lai uz ēkas fasādes parādītos kāda no piecām projekta autoru izvēlētajām Rozentāla gleznām.

Savukārt Rīgas pils torņa fasādes objekts "Action-Painting" tiks veidots, apmeklētājiem ar īpašu burvju nūjiņu veidojot laikmetīgu ietērpu Rīgas pils kastelas daļas tornim.

Augusta Dombrovska lolotais kultūras pils "Ziemeļblāzma" parks festivāla laikā atdzims un pārvērtīsies gaismas pielietā dārzā. Laternas, kas ikdienā pilda parka lampu funkciju, festivālā iezaigosies dažādās krāsās, pārtopot daudzkrāsainos ziedos. Ierastie parka objekti - rotonda, sēnīte, tējas namiņš, skatu tornis, franču dārzs, grota un vīnstīgu aleja - tiks saistīti dažādu krāsu un skaņu saspēlēs, ļaujot apmeklētāju fantāzijai redzēto asociēt ar pasakainu, ziediem un krāsām pildītu Gaismas dārzu.
Uz Vecpilsētas ielas 8a nama fasādes apmeklētāji, mijiedarbojoties ar attēlu, ar lāzera staru palīdzību varēs radīt dažādu mūzikas žanru skaņdarbu vizuālos atveidus. Savukārt uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas fasādes būs vērojama instalācija "98 gaismas gleznas Latvijai", kur apmeklētāji tiks aicināti gleznot ar gaismu un veidot unikālas gaismas gleznas no latviskiem rakstiem un zīmēm.

Turklāt uz Pulvertorņa būs vērojams objekts "Saullēkts", kura ieslēgšanā vajadzēs iesaistīties deviņiem cilvēkiem.

Festivāla laikā būs apskatāms gaismas objekts "Gaismas koks" uz AB dambja, kā arī "Gaismas odiseja" Rīgas kanālā pretī Jēkaba kazarmām, "Malduguns" un "Cauri gadsimtiem" Vērmanes dārzā, "Mīlestības mozaīka" Esplanādē, "Pieskaries gaismai" Sapņu fabrikā, "Gaismas dārzs" Ziemeļblāzmas kultūras pils dārzā, "Mans dārzs" Rātslaukumā, "Dzīves loks" Alberta laukumā, "Mazais šefpavārs" Centrāltirgus Sakņu paviljonā, "Garauši" Doma laukumā un citi.

Ministru kabinets šogad ar projektu "Atmini vēsturi - kļūsti par vēsturi!" aicinās domāt par personībām, kuras veidojušas un veido Latvijas valsti. Ikviens, kurš piedalīsies digitālā vēstures spēlē, varēs līdzveidot valdības mājas gaismas un mūzikas uzvedumu. Par vairākiem cilvēkiem, kuriem pateicoties tapusi mūsu valsts, varēs vairāk uzzināt gaismas festivāla "Staro Rīga" laikā. Savukārt, lai iesaistītos gaismas un mūzikas uzveduma veidošanā, jāatbild uz 18 digitālās vēstures spēles jautājumiem interneta vietnē "www.atminivesturi.lv". Izvēloties sev tīkamāko sociālo tīklu un daloties ar spēles rezultātu, tas un dalībnieka sociālo profilu fotogrāfija "Staro Rīga" laikā parādīsies uz valdības mājas sienas.

Uz Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas, atzīmējot Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienu, būs iespējams apskatīt gaismas objektu "Es piedzimu agrāk", kas veidots, lai pievērstu uzmanību priekšlaicīgi dzimušiem bērniem un viņu aprūpes jautājumiem.

Festivāla norisei līdzi sekot būs iespējams internetā gaismas televīzijā "staro.tv", kur tiks rādītas tiešraides, ziņas un intervijas ar projektu autoriem.
18.novembrī Rīgā, 11.novembra krastmalā, plkst.14 notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 98.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

Parādi, kurā piedalīsies vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu, komandēs gaisa spēku aviācijas bāzes komandieris pulkvedis Armands Saltups, bet to pieņems valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Militārās parādes ierindas priekšgalā soļos Gaisa spēku aviācijas bāzes karavīri ar Latvijas armijas karogu, bet aiz tā triju Baltijas valstu kopējās militārās izglītības iestādes – Baltijas aizsardzības koledžas - karogu nesīs tās klausītāju pārstāvji. Parādē ar karoga grupu piedalīsies arī sabiedroto spēku karavīri no Kanādas, Igaunijas, Lietuvas, Lielbritānijas un ASV, ar kuriem Latvijas karavīri ikdienā plecu pie pleca pilda uzdevumus starptautiskajās operācijās un apgūst iemaņas un prasmes militārās mācībās Latvijā un ārvalstīs.
Latvijas bruņotos spēkus parādē pārstāvēs Mācību vadības pavēlniecība, Instruktoru skola, Kājnieku skola, Štāba bataljons, Sauszemes spēku kājnieku brigāde, Gaisa spēku aviācijas bāze, Jūras spēku flotile un Zemessardze. Nacionālo bruņoto spēku orķestris nodrošinās parādes muzikālo noformējumu. Tāpat parādē piedalīsies vienības no Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī no Jaunsardzes.

Parādes kājnieku vienības ar karavīru dziesmām militāro orķestru pavadībā turpinās gājienu pa Kaļķu un Brīvības ielu līdz pat Dailes teātrim.

Parādi noslēgs Latvijas un ASV bruņoto spēku, kā arī NATO un Valsts robežsardzes bruņojuma, tehnikas un transporta demonstrējums, kurā tikai lidojumam labvēlīgos laika apstākļos, tādējādi neradot apdraudējumu parādes vērotājiem, būs redzami Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteri - trīs „Mi-17", četri Valsts robežsardzes helikopteri "Agusta 109E Power", divi ASV vadītās operācijas „Atlantic Resolve" ietvaros Latvijā izvietotie helikopteri UH-60 „Black Hawk", kā arī divas Francijas Gaisa spēku iznīcinātāju "Mirage 2000-5" vienības, kas šobrīd veic NATO patrulēšanas operāciju Baltijas valstu gaisa telpā un izvietotas Lietuvas Gaisa spēku aviācijas bāzē Šauļos.

Sauszemes spēku kājnieku brigāde parādē piedalīsies ar 15 dažādu modeļu kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnām "CVR(T)", apvidus automašīnām „Mercedes Benz 240", kas bruņotas ar ložmetējiem „Minimi", un „HMMWV", kas bruņotas ar automātiskajiem balsta granātšāvējiem „GMG" un prettanku vadāmajām raķešu sistēmām „Spike", kā arī ar kāpurķēžu visurgājējiem „Bandvagn 206".

Parādē varēs redzēt arī Zemessardzes 34.artilērijas bataljona lielgabalus „K-53", mīnmetējus „M41D" un 81 mm, kā arī Zemessardzes 17.pretgaisa aizsardzības bataljona zenītlielgabalus „L-70". Gaisa spēku aviācijas bāze parādē demonstrēs pārvietojamos taktiskos pretgaisa aizsardzības un ieroču vadības radiolokatorus "Sentinel", kā arī Pretgaisa aizsardzības diviziona tuvās darbības pretgaisa aizsardzības rakešu sistēmas „RBS-70" ieročus un primārās novērošanas radiolokatorus „PS-70B". Savukārt Jūras spēku flotile parādē demonstrēs mobilo meklēšanas un glābšanas moduli, kā arī mobilās jūras novērošanas sistēmas automašīnu.

Valsts robežsardze parādē demonstrēs kvadraciklus „Arctic Cat" un apvidus automašīnas „Nissan Pathfinder" ar sniega motocikliem un motorlaivām. Savukārt Daugavā pretim parādes norises vietai varēs vērot Valsts robežsardzes patruļkuģi "Valpas" un vienu "Boomerang RIB A-3500" kuteri.

18. un 19.novembrī no plkst.13:00 – 16:00 Rīgas Pasažieru ostā iedzīvotājiem atvērti apskatei būs NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) kuģi. Grupas sastāvā šobrīd ir astoņu valstu kuģi: Latvijas mīnu kuģis „Imanta", Vācijas štāba kuģis "Elbe", Lietuvas patruļkuģis „Skalvis", Igaunijas mīnu kuģis "Sakala", Lielbritānijas mīnu kuģis "Grimsby", Nīderlandes mīnu kuģis "Willemstad", Belģijas mīnu kuģis "Narcis" un Norvēģijas mīnu kuģis "Måløy".

Tāpat 18. novembrī no plkst.13 – 16 Rīgas Pasažieru ostā atvērti apskatei būs arī Jūras spēku flotiles kuģi: štāba un apgādes kuģis A-53 "Virsaitis", patruļkuģis P-09 "Rēzekne" un mīnu kuģis M-06 "Tālivaldis".

18.novembrī Daugavā būs vērojami arī citi Jūras spēku flotiles kuģi: starp Vanšu un Akmens tiltu būs vērojami krasta apsardzes kuģi KA-06 "Gaisma" un KA-09 "Klints", savukārt pirms Vanšu tilta atradīsies mīnu kuģis M-08 "Rūsiņš", štāba un apgādes kuģis A-90 "Varonis" un patruļkuģis P-06 "Cēsis".

21 nāciju zalvi par godu valsts neatkarības proklamēšanas gadadienai no AB dambja veiks Zemessardzes 17.pretgaisa aizsardzības bataljons. 
Gaismas pils ieejas laukumu plāno padarīt piemērotāku skeitbordistiem un skrituļslidotājiem. Laukuma atjaunošanas idejas autors ir vienīgais profesionālais skeitbordists Latvijā Madars Apse, kurš idejas īstenošanai nepieciešamos 35 000 eiro nolēmis rast, aicinot sabiedrību šim nolūkam ziedot.

Dažu dienu laikā, kopš sākta ziedojumu vākšana laukuma atjaunošanai, izdevies iegūt 7000 eiro. Bibliotēkas priekšlaukuma renovāciju plānots pabeigt līdz šī gada beigām.
Skeitbordists Apse ieplānojis veidot video, kurā viņš skeito pie Nacionālās bibliotēkas, kas varētu aicināt braukt uz Latviju skeitbordistus no citām valstīm. „Igaunijā jau sen zina, ka ir Latvijas Nacionālā bibliotēka. Arī vācieši pagājušajā gadā bija atbraukuši,” stāstīja Apse.
Skeitbordistu vāktos ziedojumus izlietos sabojāto granīta apmaļu nomaiņai, bet kopējās Gaismas pils priekšlaukuma rekonstrukcijas izmaksas ir teju 90 tūkstoši eiro.

Bojājumi, ko skeitbordisti nodarījuši granīta plāksnēm un margām pie bibliotēkas, bijis strīdus avots jau agrāk, bet nu tam ir rasts risinājums. Laukumu iecerēts atjaunot, piemērojot tā infrastruktūru ekstrēmo sporta veidu radītajām slodzēm.
Pēc visām iecerēm, kad viss būs izdarīts, vairs nebūs iespējams ieejas laukumu sabojāt, pārliecināts ir Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.




Naktī uz otrdienu, 15. novembri, būs iespējams novērot Supermēnesi.

Supermēness ir pilnmēness vai jauna mēness sakritība ar Mēness tuvāko punktu Zemei tā eliptiskajā orbītā, līdz ar to Mēness no Zemes ir redzams lielākajā izmērā.

Šis notikums ir interesants ar to, ka tas būs spožākais, tuvākais un lielākais Mēness, kāds redzēts kopš 1948.gada. Nākamo reizi Mēness tik tuvu Zemei būs pietuvojies tikai 2034.gadā.

Šoreiz Mēness būs tikai 356 509 kilometru attālumā no mūsu planētas.

Saskaņā ar ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes sniegto informāciju Mēness būšot par 30% gaišāks un par 14% lielāks nekā parasts pilnmēness.

Vislabākais laiks, kad vērot parādību, protams, ja mēnesim nav priekšā mākoņi, ir tad, kad Mēness atradīsies pēc iespējas tuvāk horizontam.

Šajā stāvoklī Mēness izskatās lielāks un gaišāks, pateicoties ēkām un kokiem, kas atrodas tam priekšā. Šī parādība arī tiek dēvēta par “Mēness ilūziju”. 
 
Šovakar Supermēness novērojumi notiks arī Ventspils Jaunrades nama observatorijā.
No 11. līdz 18. novembrim Ārlietu ministrija sadarbībā (ĀM) ar Latvijas Institūtu (LI) aicina tautiešus visā pasaulē iesaistīties projektā „Patriotu nedēļa”, lai Latvijā un pasaulē kopīgi atzīmētu Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu.

Par godu svētkiem Latvijas Institūts sociālā tīkla Facebook kontā “Kaut kas mīļš no Latvijas” publiskos rakstu un attēlu sēriju, kas vēstīs par Latvijas valsts rašanās vēsturi, valsts dibinātāju patriotismu un pašaizliedzību, vienlaikus aicinot domāt par mūsdienu varonības un patriotisma priekšstatiem. Materiālu kopums veidots, lai popularizētu valsts svētku nozīmi un dotu ierosmes idejām, kā mūsu valsts svētkus svinēt patiesi un sirsnīgi.

Kā kopīgu svētku zīmi Patriotu nedēļas laikā ikviens tiek aicināts arī savās ikdienas gaitās piespraust lentītes Latvijas valsts karoga krāsās.
ĀM diasporas organizācijām un nedēļas nogales skolās visā pasaulē  ir nosūtījusi 6600 metru lentīšu, ko izmantot piespraudīšu izgatavošanai un izdalīšanai ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem.

Ārlietu ministrija kopā ar LI aicina ikvienu Latvijas patriotu visā pasaulē šajā nedēļā sanākt kopā un svinēt Latvijas valsts dzimšanas dienu.

Lai Patriotu nedēļas tradīcija pilnveidotos, īpaši gaidot Latvijas valsts simtgadi, tautieši tiek aicināti veidot Valsts svētku fotoalbumus sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi (hashtag) #patriotunedela.

Informācija par Patriotu nedēļu tiks publicēta arī angļu valodā LI Facebook kontā “If you like Latvia, Latvia likes you” un valsts oficiālajā portālā Latvia.eu.
Diasporas pārstāvji tiek aicināti sekot līdzi informācijai LI uzturētajos komunikācijas kanālos un izplatīt tālāk tajos pieejamo informāciju.

Ārlietu ministrijas atbalstītā projekta “Patriotu nedēļa” mērķis ir veicināt interesi ārvalstīs dzīvojošajos latviešu izcelsmes jauniešos izzināt Latvijas valsts rašanās stāstu, radīt lepnumu par piederību Latvijai un aicināt svinēt Patriotu nedēļu arī savās mītnes zemēs.
17.novembrī Rīgas centru izgaismos festivāls „Staro Rīga”. Šogad rīkotāji sola vairāk gaismas objektu, kuros iedzīvotāji varēs dažādi līdzdarboties. 

Uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pagalma fasādes būs vajadzīgi sešu roku pieskārieni, lai parādītos kāda Jāņa Rozentāla glezna. Šis objekts tapis par godu mākslinieka 150.jubilejai. Tikmēr iedzīvotāji paši ar interaktīvu otu varēs kļūt par gleznotājiem pie Rīgas pils, izmēģinot spēkus abstrakcionisma virzienā.

„Staro Rīga” festivālā būs arī objekti, kas liks aizdomāties par sabiedrībā jūtīgām tēmām, piemēram – bēgļu jautājumi.  

Kopā šogad „Staro Rīga” festivālā ir 42 gaismas objekti, lielākoties pilsētas centrā. 

Festivāls „Staro Rīga” notiks no 17.līdz 20.novembrim. Objekti būs apskatāmi no pulksten 17.00 līdz 23.00 vakarā.
Tā kā vislielākais apmeklētāju pieplūdums gaidāms valsts svētkos 18. novembrī, rīkotāji iesaka cilvēkiem, kuri objektus vēlas aplūkot mierīgākā gaisotnē, ierasties kādā citā no festivāla dienām.

Vairāk info atradīsi te par visiem "Staro Rīga" pasākumiem.




4. novembrī Smiltenes pilsētas Kultūras centrā jau otro gadu notika pasākums “Smiltenes novada uzņēmējs”, lai pateiktos vietējiem uzņēmumiem par ieguldījumu novada attīstībā.

Smiltenes novads ir viens no vadošajiem uzņēmējdarbībā Vidzemes reģionā, un uzņēmumi aizvien vairāk nostiprina savas pozīcijas un turpina izaugsmi.

Kā trīs lielākie nodokļu maksātāji Smiltenes novada domes apbalvojumus saņēma SIA “Firma Madara 89”, SIA“8CBR” (viens no vecākajiem un lielākajiem ceļu un tiltu būves uzņēmumiem Latvijā), kā arī SIA “TROLL Smiltene” (viens  no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā).

***

18. novembrī plkst.18.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centra lielajā zālē norisināsies svinīgais Valsts svētku pasākums "Mans zelts ir mana tauta!”. Pasākuma pirmajā daļā tradicionāli tiks pasniegti Smiltenes novada domes apbalvojumi astoņās nominācijās, kā arī deviņi goda un divi pateicības raksti. 
Pasākumu vadīs izcilais Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe.

***

26. novembrī plkst.18.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā norisinās jauktā kora “Vidzemīte” jubilejas koncerts “Pāri domām, pāri skaņām…”. Šogad koris svin savu 35 gadu jubileju.
Kora diriģentes ir Dzidra Jēkabsone un Baiba Žēbina, koncertmeistare - IngaStrazdiņa. Ieeja koncertā ir bez maksas.
Facebook Draugiem Twitter Instagram