Eiropas Parlamenta (EP) LUX Filmu dienās Latvijas iedzīvotāji varēs bez maksas noskatīties trīs ievērojamas Eiropas filmas, kas pretendē uz Eiropas Parlamenta LUX Kino balvu. Pirmo reizi bezmaksas seansi notiks ne tikai Rīgā, bet arī ārpus galvaspilsētas - Valmierā.
 
Filmu bezmaksas seansi Rīgā, kino „Splendid Palace” (Elizabetes iela 61):
·         20. novembrī plkst. 11:00 animācijas filma „Mana dzīve kā ķirbjagalvai”
·         21. novembrī plkst. 19:00 „Atverot acis”
·         22. novembrī plkst. 19:00 „Tonijs Erdmanis”
 
Bezmaksas seanss Valmierā, kinoteātrī „Gaisma” (Rīgas ielā 19):
·         25. novembrī plkst. 19:00 „Atverot acis”
 
Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ interesentiem obligāta iepriekšēja pieteikšanās:
epriga@europarl.europa.eu, norādot filmu, ko vēlaties apmeklēt
 
LUX Kino balvu 2007.gadā iedibināja un ik gadu piešķir Eiropas Parlaments - šogad balvai aprit 10 gadi!
Tai ir divi galvenie mērķi - vērst uzmanību uz Eiropas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem un atbalstīt Eiropas valstu kopražojuma filmu izplatīšanu Eiropas Savienībā.
Lielākā daļa filmu, kuru uzņemšanā piedalījušās Eiropas valstis, tiek rādītas tikai uzņemšanas valstī un reti izplatītas citur, pat ne citās Eiropas Savienības valstīs, bet LUX Kino balva sniedz trim Eiropas filmām unikālu iespēju nodrošināt titrus 24 ES oficiālajās valodās.
Filmas, kuras sacenšas par LUX Kino balvu, izvēlas kino nozares speciālistu komiteja. Laureāti balsojumā izraudzīsies Eiropas Parlamenta deputāti – to nosauks 2016. gada 23. novembrī, plenārsesijas laikā Strasbūrā.
 
2015.gada LUX Kino balvas laureāte - filma „Mustangs” (Francijas, Vācijas, Turcijas un Kataras kopražojums). 2014.gadā šo balvu piešķīra Polijas režisora Pāvela Pavļikovska filmai „Ida”. Tā ieguva arī Eiropas Kinoakadēmijas galveno balvu jeb Eiropas kino „Oskaru 2014”, un tas notika tieši Rīgā. Tāpat „Ida” 2015.gadā ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu, plašāk pazīstamu kā „Oskars” - kā labākā kategorijā „Ārzemju filma”.
 
Lāčplēša dienu gaidot, Aizsardzības ministrija (AM) jau tradicionāli aicina Latvijas iedzīvotājus nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti, kas norāda uz 1919. gada 11.novembri, kad izcīnīta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.
Mūsu nācijas pastāvēšanas vēsturē šī ir vienīgā reize, kad esam guvuši tāda mēroga militāru panākumu, balstoties pamatā uz saviem spēkiem.

Arī šogad Aizsardzības ministrija sarūpējusi vairāk nekā 10 kilometrus  lentīšu, no kurām vairums tiks salocītas reģionos.
Aizsardzības ministrija atgādina, ka lentītes novembrī nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot burtu V, kas simbolizē uzvaru.

Sākot ar 7.novembri, ikvienam, kam vēl nav sarkanbaltsarkanās lentītes, būs iespēja to salocīt sev un saviem tuviniekiem Latvijas Kara muzeja vestibilā.

11.novembrī sarkanbaltsarkanās lentītes tiks dalītas militārās parādes laikā pie Brīvības pieminekļa un vakarā pie Latvijas Kara muzeja. Visas dienas garumā pie Latvijas Kara muzeja varēs arī apskatīt Latvijas un ASV tehniku un ekipējumu un tikties ar karavīriem.
2.Zemessardzes brigādē sarkanbaltsarkanās lentītes karavīri un zemessargi kopā ar bērniem un jauniešiem locīs Babītes vidusskolā, Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijā, Īslīces vidusskolā, Kauguru vidusskolā, Lauberes bērnunamā, Mežotnes vidusskolā, Ogres 1.vidusskolā un Salaspils vidusskolā, kā arī jaunatnes centrā "Vinda" Valmierā un Zemessardzes 17.pretgaisa aizsardzības bataljonā Mārupē skolu ekskursiju laikā.
3.Zemessardzes brigādē lentīšu locīšana un tikšanās ar karavīriem un zemessargiem notiks Aizkraukle novada arodskolā, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, Daugavpils Valsts tehnikumā un Daugavpils Būvniecības tehnikumā, Jēkabpils pamatskolā, Latgales kultūrvēstures muzejā, Ļaudonas vidusskolā, Lejasciema vidusskolā, Lizuma vidusskolā, Pļaviņas novada ģimnāzijā, Rēzeknes 5.vidusskolā, Rēzeknes tehnikumā, Špoģu vidusskolā, Sūnu pamatskolā, Nautrēnu vidusskolā, Valmieras tehnikuma Rankas filiālē un Vārkavas vidusskolā, kā arī pasākumos Zemessardzes 34.artilērijas bataljonā un 35.nodrošinājuma bataljonā svinīgo pasākumu laikā.
4.Zemessardzes brigādē sarkanbaltsarkanās lentītes tiks locītas Elejas bērnunamā, Ozolnieku novada pašvaldības sociālās aprūpes centrā "Zemgale", Jelgavas pilsētas jaunsargu vienībā, kā arī Zemessardzes 46.kājnieku bataljonā atvērto durvju dienu pasākuma laikā. Salocītās sarkanbaltsarkanās lentītes izdalīs arī Dobelē "Gaismas gājiena" laikā, Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādēs "Rotaļa", "Ķipari" un "Varavīksne" un Ozolnieku novada centrā svinīgo pasākumu laikā.
2. decembrī plkst. 18:00 Rīgā norisināsies jauna pasaules rekorda uzstādīšanas pasākums.

Rīgas Rātsnama telpās tiks ierīkota pasaulē līdz šim lielākā  Rūba Goldberga mašīna, kuras 400 ķēdes reakcijas posmi, iespējams, ierakstīs Rīgas vārdu oficiālās pasaules rekordu grāmatas lappusēs. Vienlaikus šī būs arī Ziemassvētku dāvana rīdziniekiem – šīs ķēdes reakcijas rezultātā tiks iedegta pilsētas Rātslaukuma egle.

Rūba Goldberga mašīna ir ierīce, kura ļoti vienkāršus uzdevumus veic sarežģītā veidā, izmantojot dažādas secīgas darbības. 

Projekta organizatori aicina ikvienu kļūt par daļu no šī rekorda! Tiem brīvprātīgajiem, kas izteikuši vēlmi piedalīties rekorda uzstādīšanā, būs iespēja veidot vienu no 400 ķēdes reakcijas postiem.
Lai pieteiktos, interesenti tiek aicināti apmeklēt projekta mājas lapu www.rigasegle.lv, kur var tuvāk iepazīties ar plānoto rekordu, noskatīties citus šāda eksperimenta video, kā arī aizpildīt pieteikuma anketu. 

Projektu īsteno “Scandiweb”, viens no vadošajiem IT uzņēmumiem Latvijā, kas ikdienā strādā ar vairāk nekā 250 projektiem 23 pasaules valstīs. 

Pašlaik lielākās Rūba Goldberga mašīnas pasaules rekords pieder ierīcei, kas 2015.gadā aprīlī tika izveidota Ungārijā un sastāvēja no 382 ķēdes posmiem. Tā tika iekļauta oficiālajā Pasaules Rekordu reģistrā. 


Latvijā zināmākie un iemīļotākie dziesminieki sniegs koncertu, lai atbalstītu dabas saimniecību "Lielkrūzes", kuru 21.oktobrī piemeklēja ugunsnelaime.

Koncerts notiks  15.novembrī plkst.19:00 koka ēku renovācijas centrā "Koka Rīga" (Rīgā, Krāsotāju ielā 12).
"Lielkrūzes" ir Latvijas Dziesminieku un tautas saieta mājvieta, 2017.gada 29.-30.jūlijā plānots dziesminieku astotais saiets, kura norisi šobrīd apdraud uguns nodarītie postījumi Lielkrūžu saimniecībā. 

Lai "Lielkrūzes" joprojām būtu skaistākā vieta Saietam, tiek organizēts koncerts "Tu vari, tu proti siltumu dot".
Tajā uzstāsies Latvijas pazīstamākie dziesminieki, kas vēlās atbalstīt "Lielkrūzes" : Haralds Sīmanis, Varis Vētra, Ēriks Loks, Elīna Līce, Egons Pičners (EgA), Kārlis Kazāks, Anita Zambere un Helvijs Kārkliņš, Dinārs Gulbis, Vilnis Punka, Valdis Atāls, Mikus Frišfelds, Uldis Ozols, Arnis Miltiņš, Uldis Kākulis un citi.
Ieeja koncertā būs par ziedojumiem uguns postījumu seku likvidēšanai un Lielkrūžu ēku atjaunošanai.
Ziedojumu varēs veikt uz vietas skaidras un neskaidras naudas veidā.

Atbalstīt d/s "Lielkrūzes" atjaunošanu var arī: 

1. Ziedojot 
a) z/s "Lielkrūzes" kontā ar norādi "Ziedojums z/s Lielkrūzes - ugunsgrēka seku likvidēšanai": Z/S LIELKRŪZES, Reģ.nr. 44101020098, AS SEB banka, LV87UNLA0004000643377, UNLALV2X 
b) Caur palidzesim.lv labdarības organizāciju ar norādi: "Ziedojums Dolmaņu ģimenei ugunsgrēka seku likvidēšanai": Nodibinājums “PALĪDZĒSIM.LV”, Reģ.nr.40008137568, AS SEB banka, LV90UNLA0050013761397, UNLALV2X

2. Piedaloties talkās, ko "Lielkrūzes" izsludina savā facebook lapā https://www.facebook.com/lielkruzes

Dabas saimniecība "Lielkrūzes" ir daudzu valsts mēroga konkursu dalībniece – laureāte,  2015.gadā tām piešķirta kultūras zīme „Latviskais mantojums” par Piebalgas ainavas un kultūrvides uzturēšanu. Saimniecība izveidota Vidzemei raksturīgā ainavā, kur latviskās, tradicionālās ēkas harmoniski izkārtotas dabas vidē. Saimniecībā notiek izglītojoši semināri un pasākumi latviskā garā. "Latvijas Dziesminieku un tautas saiets" ir lielākais un vienīgais pasākums, kas jau septiņus gadus vienā vietā un laikā kopā pulcējis dziesminiekus un viņu klausītājus no visas Latvijas. Ik gadu trīs dienu garumā, vairākos koncertos skan gan jaunatklāto, gan tautā zināmo un mīlēto dziesminieku dziesmas, top jaunas tautas dziesmas, satiekoties dziesminiekiem ar dzejniekiem, notiek meistarklases. Saietos piedalījušies vairāk kā 200 dziesminieki un dzejnieki. Vairāku dziesminieku, mūziķu un muzikālo apvienību skatuves darbība aizsākusies tieši šeit. 

Ja ikviens, kas reiz smēlis spēku un iedvesmu Lielkrūzēs, dāvās to šai Vietai tagad, tā atdzims vēl skaistāka un spēcīgāka. Mēs katrs varam atbalstīt un pielikt savu varēšanu, lai mūsu mājvieta un Latvija taptu labāka. Ticam, daram un ESAM!
Koncertu organizē iniciatīvas grupa sadarbībā ar "Vislatvijas Dziesminieku un Tautas saieta fonds".

Koordinatore Ilze Kalna, tālr.25677787, dziesminieki@saiets.lv, www.saiets.lv
Līdz 24.novembrim galvaspilsētas iedzīvotāji var pieteikties ikgadējam Rīgas iedzīvotāju forumam "Rīga dimd - iedzīvotāji runā, domā, dara!", kas šogad notiks 30.novembrī.

Forumā paredzēts pārrunāt pilsētas attīstību, konstatēt notiekošās izmaiņas.
Tāpat iedzīvotāji, NVO, pašvaldība un biznesa sektors meklēs atbildes, kādēļ un kā sadarboties, lai radītu labvēlīgas pārmaiņas apkaimes un pilsētas mērogā.

Te lasāma foruma programma, bet pieteikuma anketa, jāaizpilda līdz 24.novembrim.


Forumā būs iespēja līdzdarboties praktiskajās darbnīcās:  

·        “Piederīgā Rīga” – jeb darb-darbnīca par apkaimju kustībām. Tajā varēs uzzināt par iespējām līdzdarboties savā apkaimē šodien un sagaidot Latvijas valsts 100gadi, kā īstenot savas idejas un kur saņemt atbalstu, kā arī iepazīsties ar jau esošo apkaimju aktīvistu labajiem darbiem.

·        “Pievilcīgā Rīga” – darb-darbnīcā tiks diskutēts par to, kā Rīgai panākt harmonisku urbānās vides līdzāspastāvēšanu zaļajai videi un iedzīvotājiem. Tiks meklēta atbilde uz jautājumu, kā ikviens no mums var padarīt Rīgu par pievilcīgāku un tīrāku pilsētu.

·        “Produktīvā Rīga” – darb-darbnīca būs veltīta tam, lai iedzīvotāji, NVO, pašvaldība un biznesa sektors rastu atbildes uz to, kādēļ un kā sadarboties, lai radītu labvēlīgas pārmaiņas apkaimes un Rīgas pilsētas mērogā, tādējādi uzlabojot sociālo un ekonomisko vidi, vienlaikus veicinot piederības sajūtu tai.

·        “Progresējošā Rīga” - visā pasaulē ir izplatītas kustības, kuras “iedzīvina” pamestās ēkas lielpilsētās, atverot telpas dažādiem projektiem – birojiem, radošām performancēm, sociālajai uzņēmējdarbībai un vēl daudzām citām sabiedrībai nozīmīgām un noderīgām aktivitātēm. Šajā darb-darbnīcā tiks identificēta Rīgas prakse degradējošo teritoriju attīstībā un ko nepieciešams paveikt, lai šī kustība būtu efektīvāka. 

Lai cīnītos ar vidi piesārņojošām vienreizlietojamajām kafijas krūzītēm, Vācijā uzsākta kāda interesanta iniciatīva. 

Papīra krūzītes, kurās tiek iepildīta kafija, katrā ziņā nav tas videi draudzīgākais atkritums.
Tomēr vairāku pilsētu ielās brīžiem var vērot neskaitāmas tukšās krūzītes

Ar šo problēmu cer cīnīties Berlīnes kafejnīcas. Tur izveidota krūzīšu apmaiņas programma.
Pirmkārt, pircējiem, iegādājoties kafiju šajās kafejnīcās, par krūzīti jāiemaksā depozīta maksājums – četru eiro apmērā.
Pēc krūzītes iztukšošanas, to var aiznest atpakaļ uz kafejnīcu un saņemt iepriekš iemaksāto naudu.
Otrkārt, ja nu kādam tāpat aizmirsies aiznest krūzīti atpakaļ, jauno praksi piekopjošās kafejnīcas krūzītes sākušas veidot no bambusa, kas dabā sadalās daudz ātrāk.

Uzrunātie Berlīnes iedzīvotāji atbalstīja iniciatīvu, norādot, ka kafija viņu dzīvēs ir neatņemama sastāvdaļa un samazināt kaitējumu dabai būtu viņu interesēs.
Šodien Rīgā atklās pirmo bāru un dzērienu nozares tematikas žurnālu "Lete", tas būs ilustratīvi informatīvs žurnāls, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Bārmeņu federāciju un iznāks reizi ceturksnī, katrā numurā piedāvājot informāciju par dažādiem dzērienu, bāru un atpūtas industrijas jaunumiem.
Žurnāla lappusēs būs lasāmas intervijas, pieredzes un ceļojumu stāsti, raksti par nozares aktualitātēm vietējā un pasaules līmenī, Latvijas bārmeņu un uzņēmumu sasniegumiem, kā arī receptes un profesionāli padomi.
Aktualizējot Pirmā pasaules kara atceres simtgadi, iedzīvotājus aicina dalīties ar saglabātām atmiņu liecībām un kopīgi tās digitalizēt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. 
Jo te -  nedēļas nogalē noritēs “Kolekcijas dienas”, kuru laikā ikviens, kam ir saglabājušās ar pirmo pasaules kara posmu un Latvijas Republikas dibināšanu 1918. gadā  -  vēstules, fotogrāfijas, dienasgrāmatas vai citas piemiņas lietas, tiek aicināts tās atnest uz Gaismas pili, kur notiks to digitalizēšana.

Cilvēki varētu nest fotogrāfijas, vēstules un arī sadzīves priekšmetus – krūzītes, rakstāmlietas, vectēva pīpi vai medaļas. Priekšmetus nevar ieskenēt, bet tos nofotografēs, un saglabās šīs liecības. Fotogrāfijas un vēstules vajadzētu nest kopā ar stāstu, kas tur redzams, kas noticis.

Savu ģimeņu atmiņas, fotogrāfijas, dokumentus, apģērbus un priekšmetus, kas saistīti ar pirmā pasaules kara laiku un Latvijas dibināšanu bibliotēkā digitalizēt varēs dienas garumā svētdien un pirmdien.
Organizācija «Bezvests.lv» šodien  savā oficiālajā «Facebook» profilā ievietojusi paziņojumu, vēršoties pie ekstrasensiem, zīlniecēm, astrologiem un citiem magiem un burvjiem ar lūgumu vairs netraucēt viņus un pazudušo cilvēku tuviniekus.
Pirmajos savas darbības gados organizācija esot devusi iespēju parādīt, uz ko viņi spējīgi, taču katra šāda pārbaude cietusi fiasko.
Cilvēkus atrada un turpina atrast vienkārši brīvprātīgie, kuri nepagurstoši pārbaudījuši katru meža kvadrātmetru.
«Tas ir neapstrīdams fakts. Tieši meklēšana dod rezultātus, nevis melīgi solījumi un cerības,»  saka «Bezvests.lv» vаdītājs Aleksandrs Famiskis.

Bet tiem, kuri ir pārliecināti, ka viņiem ir īpašas spējas, atgādinām: Džeimsa Rendi fonds oficiāli garantē vienu miljonu dolāru lielu prēmiju katram, kurš spēs nodemonstrēt paranormālas spējas korekti izveidota eksperimenta apstākļos. Diemžēl, līdz šim neviens no Latvijas ekstrasensiem tā arī nav tur ziņojis par savām spējām un miljons tā arī gaida savu īpašnieku.

Rendi neskaitāmie mēģinājumi piesaistīt testēšanai plaši pazīstamus «ekstrasensus» un «magus» nav vainagojušies ar panākumiem. No viņa priekšlikumiem atteicās arī ekstrasens Uri Gellers, kurš kļuva slavens ar spēju saliekt karotes ar skatienu un apstādināt un atkal palaist pulksteņus no attāluma.
Jums ir visas iespējas tikt pie šī miljona, tikai lieciet mierā bēdu sagrauztos Latvijas iedzīvotājus, kuriem pazuduši tuvinieki, lūdz organizācijas pārstāvji.

Plašāku organizācijas paziņojumu lasi bezvests.lv facebook lapā. 
Līdz 1.decembrim mūziķi, izdevēji un producenti var iesniegt ierakstus mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta mikrofons 2016", kas nākamā gada februārī tiks pasniegta 21.reizi.
Vērtēšanai pieņems visus no 2015.gada 1.decembra līdz 2016.gada 1.decembrim izdotos albumus visos žanros.

Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta mikrofons 2016" tiks pasniegta Dailes teātrī 2017.gada 28.februārī.

Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta mikrofons" ir viens no centrālajiem gada notikumiem latviešu mūzikas dzīvē.
Piedāvājot  reformas  valsts pārvaldē, Valsts kanceleja rosina izvērtēt ļoti mazo un mazo valsts iestāžu efektivitāti,  dokumentā izteikts ierosinājums likvidēt šīs mazās iestādes.
Tāpat tiek ieteikts izvērtēt radniecīgu iestāžu un funkciju apvienošanas iespējas.
Šo darbību mērķis ir panākt finanšu un administratīvo resursu ietaupījumu, mazināt sadrumstalotību. 

Valsts kanceleja ir nodevusi sabiedrībai izvērtējumam valsts pārvaldes reformu ceļa karti, kurā paredzēti pieci reformu virzieni ar 18 darbībām, kas būtu jāīsteno tuvāko trīs gadu laikā un vairāk lasi šeit.

Priekšlikumus par dokumentu iespējams iesniegt līdz 11.novembrim.
Turpmāk pircēji vai pakalpojuma saņēmēji varēs neiet "kasīties" uz veikalu par neatbilstošu preci.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (PIAA) izveidojusi tīmekļa vietni "www.pretenzija.lv", kurā patērētāji, kas saskārušies ar preces vai pakalpojuma defektu, var sagatavot iesniegumu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam.

Šāda iesnieguma iesniegšana ir priekšnoteikums turpmākai strīda risināšanai.

2016.gadā notikušas izmaiņas patērētāju strīdu izskatīšanas kārtībā, tostarp tika izveidota jauna institūcija - Patērētāju strīdu risināšanas komisija, kuras darbu nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un kuras sastāvu veido bijušie tiesneši, kā arī komersantu organizāciju un PIAA pārstāvji.

Izmantojot "www.pretenzija.lv" iesnieguma sagatavošanai, nebūs nepieciešamas juridiskās zināšanas - vajadzēs tikai aizpildīt vairākas ailes atbilstoši norādījumiem.
Sagatavotu iesniegumu varēs izdrukāt vai nosūtīt elektroniski. 
Mazliet vairāk nekā viena gada laikā 16  brīvprātīgie Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi ir uzņēmumiem aizrādījuši par kādiem iespējamiem pārkāpumiem, bet nav gadījies atklāt sodāmus pārkāpumus – par to stāsta portāls lsm.
Novembrī sabiedrisko palīgu pulkam pievienosies vēl vairāki cilvēki.

Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu pienākums ir brīdināt par iespējamiem Valsts valodas likuma pārkāpumiem. Piemēram, ieraugot, ka kādā uzņēmumā ir izvietots paziņojums tikai svešvalodā, viņi var vērsties pie uzņēmuma amatpersonām ar aicinājumu nodrošināt šāda paziņojuma tulkojumu latviešu valodā.

Savukārt, pamanot kļūdainu cenu zīmi vai ēdienkarti, sabiedriskajam palīgam vajadzētu ne tikai norādīt uz gramatiskajām kļūdām, bet arī pastāstīt, kā tās izlabot.
"Swedbank" aprīkojusi visus savus bankomātus Latvijā ar iespēju izņemt izvēlēto summu mazos nominālos,  informēja bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Visos bankomātos, kad klients izvēlēsies sadaļu "Cita summa", klāt ir nākusi jauna poga "Izdot mazos nominālos".
Tas nozīmē, ka, klientam izvēloties, piemēram, 50 eiro un nospiežot pogu "Izdot mazos nominālus", bankomāts neizsniegs vienu 50 eiro banknoti, bet gan mēģinās izpildīt transakciju ar iespējami mazākiem nomināliem, ņemot vērā attiecīgo nominālu esamību bankomātā. Šāda iespēja noderēs tiem, kam ikdienā vajadzīgi nelieli nomināli.

Banka vērš uzmanību, ka skaidras naudas darījumiem ar nelielām summām ērts aizvietotājs ir arī kartes ar bezkontakta norēķinu iespēju, ar kurām par nelielu pirkumu līdz 10 eiro var norēķināties, neievadot PIN kodu. 
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas faktiski paredz aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus plastmasas pudelēs, kuru tilpums lielāks par vienu litru.

Šāds ierobežojums attieksies uz alu, raudzētiem dzērieniem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko ražo, sajaucot kopā vairākus alkoholiskos dzērienus. Savukārt tos nepiemērot varēs tad, ja iepakojums izgatavots no stikla, keramikas, koka vai metāla, kā arī gadījumos, ja šos dzērienus tirgos ražošanas vietās. Uz vīnu ierobežojumi neattieksies.
Parlamentam gan vēl šie likuma grozījumi būs jāskata trešajā lasījumā.

Saskaņā ar Saeimas otrajā lasījumā atbalstīto likuma grozījumu versiju, alu nevarēs pārdot iepakojumos virs 0,5 litriem, ja tā absolūtā spirta daudzums pārsniegs 5,8 tilpumprocentus.
Savukārt, ja absolūtā spirta daudzums alkoholiskajā dzērienā nepārsniegs 5,8 tilpumprocentus, tā iepakojuma tilpums vienalga nedrīkstēs pārsniegt vienu litru.

Iepriekš komisijā tika atbalstīts kompromisa variants, kas nozīmēja, ka tā dēvētās divlitrenes netiek aizliegtas pavisam. Bija iecerēts, ka, ja alkoholiskā dzēriena absolūtā spirta daudzums nepārsniedz 5,8 tilpumprocentus, tad to drīkstētu tirgot arī iepakojumā, kura tilpums ir lielāks par vienu litru.
Kamēr šādu kompromisa variantu vismaz daļēji atbalstīja alus ražotāji, vairāki deputāti teica, ka ilgtermiņā būtu jāaizliedz divu litru tilpums vispār. Taču deputātu vidū vēl nebija vienprātības par to, vai tilpuma slieksnis būtu jānosaka puslitrs vai litrs.

Plānots, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2017.gada 1.septembrī.
Anomāls siltums Arktikā veicina ierasto atmosfēras plūsmu maiņu, tādēļ tuvāko nedēļu gaitā gan daudzviet Āzijā, gan Eiropā gaidāms auksts laiks un, iespējams, auksta būs arī visa ziema, prognozē ASV kompānijas "Verisk Analytics" Atmosfēras un vides izpētes daļa.

Ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā ir zemākajā līmenī novērojumu vēsturē, un gaisa temperatūra Arktikā pēdējās nedēļās bijusi pat desmit grādu augstāka par normu. Globālās sasilšanas izraisītās anomālijas izjauc ierasto atmosfēras cirkulāciju, un patlaban paātrinājusies polārā virpuļa vājināšanās.

Skaitliskie modeļi paredz, ka gaidāma nepieredzēti agra polārā virpuļa izjukšana. Tas nozīmē, ka aukstums no Arktikas novembrī pārvietosies uz dienvidiem, atnesot sniegu un salu daudzviet Eiropā un Āzijā.
Izmaiņas atmosfēras cirkulācijā Arktikā vērojamas jau kopš septembra. Lielā daļā Eirāzijas jau vairāku nedēļu garumā valda aukstāks laiks nekā parasti rudenī. Pēdējo divu nedēļu vidējā gaisa temperatūra Kazahstānā un Sibīrijas dienvidos bijusi 3-8 grādus zem ilggadējās vidējās atzīmes, liecina uzņēmuma "WeatherBELL Analytics LLC" apkopotā informācija.

Vēss laiks skāris arī Eiropu – Baltijas valstīs, Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijas Eiropas daļas dienvidos gaisa temperatūra pēdējās divās nedēļās bijusi 3-6 grādus zem normas.
Tuvāko nedēļu laikā aukstums un sniegs aptvers lielāku daļu Eirāzijas. Dienas garumam arvien sarūkot, pastiprināsies sals, it īpaši Sibīrijā, kur izveidojusies plašāka sniega sega nekā parasti.

Augošās izmaiņas atmosfēras cirkulācijā Arktikā solās būt lielākās, kādas jebkad novērotas rudenī, tāpēc grūti prognozēt situācijas attīstību ziemā. "Verisk Analytics" Atmosfēras un vides izpētes daļas speciālisti paredz, ka ne tikai novembris, bet arī ziema kopumā gaidāma auksta.

Zinātnieki no Kornela universitātes jau 2012.gadā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības Arktikā var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā. Tā kā ledus sedz arvien mazāku ūdens platību, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas.
Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējā platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējā platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas.

Avots: Jānis Trallis
Valdība atbalstījusi Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz minimālās mēneša darba algas palielināšanu no 370 līdz 380 eiro.
Minimālo algu 380 eiro, darba devējiem būs jāsāk izmaksāt no 1. janvāra.

Centrālās statistikas pārvaldes dati parāda, ka aprīlī Latvijā bija 177 800 darba ņēmēju, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 370 eiro un mazāk.
Privātajā sektorā strādā 144 500 šādu cilvēku, bet sabiedriskajā sektorā – 30 600 cilvēku.
No 1. novembra stājas spēkā jaunas izmaiņas topošo autovadītāju apmācībā un pārmaiņas skars gan teorētiskās apmācības kursus, gan braukšanas nodarbības.
Izmaiņas stājušās spēkā ar diviem mērķiem – pirmkārt, labāk sagatavot jaunos autovadītājus, otrkārt, šādā veidā valsts mēģina cīnīties ar ēnu ekonomiku.

Tiem, kuri ceļu satiksmes noteikumu teorijas apgūšanu uzsāks no 1. novembra, jārēķinās, ka apmācībās ieviestas jaunas tēmas, piemēram, bīstamu situāciju paredzēšana uz ceļa, dažādu satiksmes dalībnieku uzvedības uz ceļa izvērtēšana.
Tāpat tiek ieviesta modulārā apmācību sistēma, kas cilvēkiem ir ērtāks pasākums. Gadījumā, ja kādas nodarbības ir izlaistas, tad izlaisto moduli var apmeklēt sev ērtā laikā ar citu apmācības grupu. 
 
Līdz šim topošajiem autovadītājiem, pirms došanās uz  CSDD braukšanas eksāmenu bija jāpiedalās 14 obligātās braukšanas nodarbībās kopā ar instruktoru. Tagad būs vairāk - 20 nodarbības.

Turpmāk visi norēķini par obligātajām braukšanas nodarbībām notiks autoskolā. Individuāli samaksāt uz rokas instruktoram vairs nevarēs. Šī norma ieviesta, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru autoskolās. 
Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs "adidas" oficiāli paziņojis par reklāmas līguma noslēgšanu ar Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubā Ņujorkas "Knicks" spēlējošo latvieti Kristapu Porziņģi.
Tiek vēstīts, ka 21 gadu vecais Porziņģis ar "adidas" noslēdzis līgumu uz septiņiem gadiem. Tas nozīmē, ka latvietis ar jaunajiem apaviem piedalīsies jau šajā sezonā.

Noslēgtais līgums Porziņģim ik gadu ienesīs no trim līdz sešiem miljoniem dolāru (2,7-5,5 miljoniem eiro).
Šis kontrakts paredz, ka ar laiku Latvijas basketbolists var tikt pie sava brenda apaviem, turklāt tik ienesīgu līgumu pirms tam nav noslēdzis neviens Eiropas basketbolists.

Reklāmas līgumi ar "adidas" ir arī tādiem NBA basketbolistiem kā Džeimsam Hārdenam (Hjūstonas "Rockets"), Demjanam Lilardam (Portlendas "Trail Blazers"), Kailam Lourijam (Toronto "Raptors") un Endrjū Viginsam (Minesotas "Timberwolves").

Ar jauno NBA sezonu Porziņģis pārstāvēs "adidas" jaunāko franšīzi ''Crazy Explosive''. Latvietim būs liela loma jaunu produktu radīšanā, testēšanā un snieguma pārbaudēs, kā arī viņš piedalīsies topošajās kampaņās, aktivitātēs un globālajās atlētu tūrēs, sola uzņēmums.

Iepriekš Porziņģim bija sadarbība ar citu ietekmīgu sporta zīmolu "Nike", taču vienošanās noslēdzās šī gada rudenī. Lai gan "Nike" bija iespējas pielīdzināties "adidas" piedāvājumam, tas netika izdarīts.

Interesi par Porziņģa pakalpojumiem, kurš šajā starpsezonā bija iekārojamākais bez reklāmas līguma esošais basketbolists, izrādīja arī ASV bāzētā "Under Armour" un vairākas Ķīnas kompānijas.

Nākamā sezona būs pēdējā, kurā "adidas" sadarbojas ar NBA čempionātu, jo uzņēmums nolēmis mainīt darbības virzienu un nākotnē koncentrēties tikai uz atsevišķu basketbolistu līgumiem. 
 Ziemassvētku laikā, 18.decembrī, Rīgas Domā izskanēs komponista Georga Frīdriha Hendeļa oratorija "Mesija", kuru kopā ar profesionāliem mūziķiem izdziedāt tiek aicināts ikviens skatītājs, 

Plānots, ka koncerts kļūs par platformu "Sing Along" jeb kopdziedāšanas tradīcijas aktīvai iedzīvināšanai Latvijas kultūras telpā.

"Sing Along" ir jauns kopdziedāšanas projekts ar ilgtermiņa attīstības redzējumu, kura iecere ir vairākas reizes gadā rīkot īpašus koncertus un piedāvāt klausītājiem kļūt arī par šo koncertu dalībniekiem, dziedot populāras melodijas kopā ar profesionāliem mūziķiem. Kopdziedāšanas tradīcija Eiropā iesakņojusies jau vairākus gadu desmitus un savā ziņā nav sveša arī Latvijai - koru kustības dalībnieki labprāt iesaistās dažādos sadziedāšanās pasākumos. Spilgti piemēri ir Dziesmu svētku izskaņa vai tematiskie lielkoncerti, 

Ikviens interesents, izmantojot īpaši sagatavotu nošu materiālu, tiek aicināts atskaņot "Mesiju" kopā ar Eviju Martinsoni, Sergeju Jēgeru, Mārtiņu Zvīguli, Paulu Putniņu, Vidzemes kamerorķestri, koriem "Balsis", "Aura", "Monēta" un "DeCoro" un diriģentu Intu Teterovski.

Plašāka informācija par projektu drīz būs mājaslapā "singalong.lv".
Lai atstarotājs patiešām pildītu savas funkcijas un padarītu redzamu tā lietotāju tumsā, ir svarīgi izvēlēties drošu un atbilstošu atstarotāju, norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kas sagatavojis vairākus ieteikumus atstarotāja iegādei.

PTAC norāda, ka atstarotāji ir nepieciešami ne tikai gājējiem, bet ar tiem jāaprīko arī velosipēdi, bērnu un invalīdu ratiņi u.c. priekšmeti.

Pērkot atstarotājus tirdzniecības vietās, pārliecinieties, ka prece ir “atstarotājs”. Jo tirgū var tikt piedāvāti gaismu atstarojoši priekšmeti, kas nav paredzēti gājējiem – šādas preces tikai vizuāli atgādina atstarotāju.

Atceries, ka atstarotāja lielums nedrīkst būt mazāks par 15 kvadrātcentimetriem (tas ir vismaz sērkociņu kastītes lielumā).

Jāpievērš arī uzmanību materiālam, no kura izgatavots atstarotājs, jo visaugstākā gaismas atstarošanas spēja ir mikroplazmas materiāliem, kā arī – tie ir mīksti un lokani.
Gājējiem nav ieteicami “cietie” atstarotāji - tie ir paredzēti velosipēdiem, piemēram, ievietošanai spieķos. Tad tas ir nofiksēts, labi saskatāms un tā virsma ir perpendikulāri automašīnas staru kūlim. Turpretī piestiprināts pie apģērba, šis atstarotājs kustas līdz ar to samazinot atstarošanas spējas.

Izvēloties atstarotāju, ir jāņem vērā, ka vislabāk pamanāmi ir balti vai citu gaišu toņu atstarotāji. Tad seko dzelteno toņu atstarotāji, bet nav ieteicami tumšo toņu atstarotāji.

Atstarotājs jāpiestiprina tajā ķermeņa pusē, kas atrodas tuvāk ceļa braucamajai daļai. 
Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" balvu "Zelta kruķis" par šī gada humānāko ēku cilvēkiem ar invaliditāti ir piešķīrusi Rīgas Motormuzejam, 

"Zelta kruķi" ik gadu saņem objekts, kas atbilst visām likuma prasībām vides pieejamības jomā.

Savukārt nominācijā "Izglītība visiem" balvu saņēma Daugavpils Universitāte.

Par pieejamāko apskates objektu tika atzīts "Latvijas Valsts mežu" dabas parks Tērvetē, kas ir viens no retajiem dabas parkiem, kur ikviens var pilnvērtīgi un ērti baudīt dabu un atpūsties, daudzviet pat patstāvīgi, bez asistenta palīdzības.

Balvu nominācijā "Viesmīlība" saņēma kempings "Apaļkalns".

Savukārt Skrundas muiža saņēma balvu kā pieejamākais kultūrvēsturiskais objekts, pierādot, ka kultūrvēsturiska objekta statuss nav šķērslis, ar ko aizbildināties, lai neveidotu pieejamu vidi, uzsvēra organizācijas pārstāvji.

Par pieejamāko vietu, kur satikties, atzīta Cēsu Centrālā bibliotēka, savukārt kā aktīvākā pieejamības veicinātāja atzīta Liepājas neredzīgo biedrība, kas rīko dažādus seminārus, konsultē uzņēmumus un nenogurstoši strādā pie vides pieejamības attīstības Latvijā.

"Apeirons" kopš 2004.gada veic aktīvu vides pieejamības monitoringu, lai pēc iespējas vairāk popularizētu vides pieejamības un universālā dizaina idejas Latvijā.
Šogad īpaša uzmanība pievērsta Latvijas reģioniem. 
Piektdien, 21.oktobra, vakarā Burtnieku ezera laivu bāzes “Bauņi” apkārtnē pazudis cilvēks, kuru līdz šim nav izdevies atrasts.
Otrdien, 25.oktobrī,  plkst.11.00 brīvprātīgos aicina piedalīties bez vēsts pazudušā vīrieša meklēšanā.

Līdz šim nedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābējiem, nedz policijas darbiniekiem nav izdevies vīrieti atrast, tāpēc kopā ar brīvprātīgajiem iecerēts vēlreiz pārmeklēt ezera krastu laivu bāzēs “Bauņi” apkārtnē.
Pašvaldība aicina līdzcilvēkus būt atsaucīgiem un piedalīties vīrieša meklēšanā.

Vīrietis, kurš it kā grasījās doties zvejot, laivu bāzes “Bauņi” apkārtnē pazuda piektdien ap plkst.18.00.
25.oktobrī, plkst. 15.00, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama. VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu klientus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos panika. 

Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa, vai arī pastāv to draudi. VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tās izdzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību. 

Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai  raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (atkarībā no sirēnas izvietojuma augstuma, teritoriālās apbūves īpatnībām, gaisa mitruma un vēja stipruma). 




No 21. līdz 26.oktobrim visā Latvijas teritorijā norisinās kompleksās valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības “STORMEX 2016”, kurās ar dažādu apdraudējuma scenāriju izspēli tiek pārbaudīta valsts un pašvaldību institūciju, operatīvo dienestu un citu iesaistīto organizāciju gatavība, savstarpējā sadarbība un reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos.

Mācību scenārijs paredz, ka Latviju skar postošs orkāns – vēja spēks brāzmās sasniedz 42-48 m/s un visā valstī nodarīti infrastruktūras bojājumi, elektroenerģijas piegādes pārtraukumi, traucēta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem un citas sekas. 
Mācībās vairāk nekā 50 valsts iestādes, pašvaldības un citas institūcijas izspēlēs 15 dažādas praktiskās un teorētiskās epizodes. Mācības sāksies 21.oktobrī plkst. 13:00 ar desmit pašvaldību civilās aizsardzības komisiju sasaukšanu, kurās ir pārstāvētas šādas pašvaldības – Liepājas,  Jelgavas,  Jēkabpils,  Valmieras, Rēzeknes, Rīgas pilsētas, kā arī Jelgavas, Ozolnieku, Krustpils, Salas, Viesītes, Aizputes, Rucavas, Nīcas, Pāvilostas, Durbes, Vaiņodes, Priekules, Grobiņas, Burtnieku, Kocēnu, Beverīnas, Rūjienas, Mazsalacas, Naukšēnu, Bauskas, Dobeles, Tērvetes un Auces novadi, kā arī Valsts enerģētiskās krīzes centrs un Krīzes vadības padome, kurās tiks spriests un lemts par dabas katastrofas radīto seku likvidāciju un iespējamo starptautiskās palīdzības pieprasīšanu.

Līdzās tam mācību ietvaros Ventspilī risinās tehnoloģiskās darbības traucējumus uzņēmumā,  bet Ogrē – dzelzceļa sastāva negadījuma ar ķīmiskās vielas noplūdi radīto piesārņojumu, AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Sadales tīkls” un AS “Latvenergo” risinās ārkārtas situāciju saistībā ar elektroenerģijas pakalpojumu pārtraukumiem, Liepājā ārstniecības iestāde aktivizēs Katastrofu medicīnas plānu, savukārt operatīvie dienesti teorētiski pārbaudīs iespējamo rīcības scenāriju ar ārkārtas numuru 112 un 113 pakalpojumu īslaicīgu pārtraukumu.

Praktiskās mācību epizodes norisināsies šādās vietās:

• no 23.oktobra plkst. 16.00 līdz 24.oktobra plkst. 14.00 Jaunjelgavas apkārtnē operatīvie dienesti meklēs un sniegs palīdzību mežā pazudušiem cilvēkiem, kuru lomās iejutīsies Latvijas skautu un gaidu organizācijas pārstāvji. Cilvēku meklēšanas un glābšanas darbos piedalīsies vairāk kā 160 Valsts policijas (VP), Valsts robežsardzes koledžas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji, kurus atbalstīs Jaunjelgavas pašvaldība un vietējais Zemessardzes 55.kājnieku bataljons. Cilvēku meklēšanas darbos tiks izmantots Valsts robežsardzes (VRS) gaisa kuģis un kinologi;
• 24.oktobrī no plkst. 8.00 līdz 13.00 norisināsies meklēšanas un glābšanas darbi uz ūdens. No Skultes ostas jūrā dosies zvejas kuģis, uz kura tiks izspēlēts nelaimes gadījums. Zvejas kuģa meklēšanu Rīgas jūras līča teritorijā koordinēs Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs, vienlaicīgi Jūras spēku flotiles patruļkuģis, krasta apsardzes kuģis, Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopters un VRS kuģošanas līdzeklis veiks meklēšanas un glābšanas darbus, savukārt no zvejas kuģa nolaisto laivu ar cilvēkiem, kuri dosies pēc palīdzības, krasta zonā glābs ugunsdzēsēji glābēji. Šajā mācību epizodē cietušo personu lomās iejutīsies VRS pārstāvji, savukārt Saulkrastu novada dome mācībās piedalīsies, nodrošinot helikoptera nosēšanas laukuma izveidi un norobežošanu;
• 25.oktobrī no plkst. 9.00 līdz 12.00 Daugavpilī norisināsies epizode, kurā transportlīdzekļu avārijas rezultātā notiek bīstamas ķīmiskas vielas noplūde Šuņicas upē, kuras likvidācijā iesaistīsies VUGD, Valsts Vides dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības, VP, Daugavpils Zemessardzes 34.artilērijas bataljona un Daugavpils pašvaldības pārstāvji. Piesārņojumu upē tiks imitēts ar dūmu sveču un pārtikas popkorna palīdzību;
• 25.oktobrī no plkst. 11.00 līdz 17.00 Hipokrātu ielā 6, Rīgā, tiks veikta Rīgas sociālā aprūpes centra “Gaiļezers” iemītnieku evakuācija. Mācību scenārijs paredz, ka gāzes eksplozijas rezultātā daļēji sabrūk četrstāvu dzīvojamā māja, kurā atrodas ap 100 cilvēkiem. Iemītnieku evakuāciju veiks aprūpes centra personāls sadarbībā ar Rīgas pašvaldības institūcijām, bet ugunsdzēsēji glābēji veiks cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus ēkas sagruvušajā daļā. Lai imitētu notikušo, tiks radīti dūmi un  iestudēti cilvēku saucieni un kliedzieni.


Iedzīvotāju ievērībai:

operatīvie dienesti uz praktisko mācību norises vietām dosies kā uz reālu izsaukumu, tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus izturēties ar sapratni pret operatīvā transporta pārvietošanās radītajiem apgrūtinājumiem un iespējamiem īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem kādā no mācību epizožu norises vietām. VUGD norāda, ka iedzīvotājiem nav pamata satraukumam, jo mācību ietvaros netiks apdraudēta cilvēku veselība vai dzīvība, kā arī radīts piesārņojums apkārtējai videi.
Lai arī mūsu “Dinamo” neiepriecina ar spožām uzvarām uz ledus, hokejisti ar saviem darbiem gan prot iepriecināt.

Latvijas hokeja izlases pārstāvju vārdā Kaspars Daugaviņš atklātā vēstulē paziņojis, ka izlases hokejisti ar cerībām uztver LHF vadībā notikušās pārmaiņas, turklāt gatavi hokeja attīstībā ielikt arī savu artavu. Daugaviņš Latvijas izlases vārdā paziņo par 40 tūkstošu eiro lielu finansiālo atbalstu Latvijas Bērnu un jaunatnes hokeja čempionātam. 

"Līdzšinējie notikumi LHF un tās saimniecībā īsti neveicināja šī sporta veida attīstību, par ko liecināja neskaitāmie skandāli un intrigas, kuras nereti tika pārnestas arī uz izlases ģērbtuvi. Taču līdz ar jaunajām pārmaiņām LHF iekšienē mēs, izlases hokejisti, ceram, ka negatīvā aura ap izlasi un citas negācijas ir izgaisušas un nākotnē pret spēlētājiem un Latvijas valstsvienību būs tikai un vienīgi pozitīva attieksme. Ar šo vēstuli vēlamies arī apliecināt savu gatavību pārstāvēt Latvijas nacionālo izlasi un cīnīties par augstām vietām," rakstīts vēstulē.

"Tieši bērnu un jauniešu hokejā ir meklējami nākamie mūsu izlases papildinājumi, par ko liecina arī jauniešu un junioru izlašu rezultāti. Gan U-18, gan U-20 izlases spēlē augstākajā divīzijā, bet šo spēlētāju nākamais solis jau būs nacionālā izlase. Mēs paši esam gājuši šo ceļu, esam pelti un arī lutināti, mums ir bijusi iespēja veidot savu karjeru ne tikai caur klubiem, bet arī caur valstsvienību, un secinām, ka nākotnes vārdā ir laiks arī pašiem dot savu ieguldījumu Latvijas hokejā," paziņoja hokejisti.
Otro gadu pēc kārtas, īstenojot laba servisa kustību valsts pārvaldē, ikvienam ir iespēja novērtēt, kā pakalpojumus sniedz valsts pārvaldes iestāžu darbinieki, un  kanceleja aicina līdz 17.novembrim nobalsot par labāko klientu apkalpošanas speciālistu valsts pārvaldes iestādēs – to var izdarīt - aizpildot anketu tīmekļa vietnē "Mazaksslogs.gov.lv" un mobilajā lietotnē "Futbols".

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš norāda, ka kampaņas laikā tiks godināti trīs visatzinīgāk novērtētie darbinieki, kā arī iestāde, kas būs saņēmusi visvairāk iedzīvotāju balsu.

Saskaņā ar Valsts kancelejas šoruden veikto valsts iestāžu darbinieku aptauju gandrīz puse respondentu jeb 46,5% klientu apkalpošanu valsts pārvaldē kopumā vērtē kā labu, 

Svinīgais pasākums, kurā labākajiem klientu apkalpošanas speciālistiem pasniegs balvu "Teicams piemērs 2016", notiks 7.decembrī.
30.oktobrī, Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.
Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākmagad 26.martā.



Ziema nereti pārsteidz nesagatavotus gan Latvijas autobraucējus, gan ceļu uzturētājus, tāpēc vējstiklu slotiņu Trico un auto spuldžu Osram oficiālais izplatītājs Latvijā – uzņēmums „Getz Nordic” sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, apdrošināšanas kompāniju „Seesam Insurance AS” un Latvijas Autoinženieru asociāciju no 21. oktobra līdz 3. novembrim jau piekto gadu pēc kārtas piedāvās bezmaksas pārbaudi tiem automašīnu mezgliem, kas nodrošina drošu braukšanu ziemā. 

Ar katru gadu palielinoties autovadītāju interesei par auto sagatavošanu drošiem braukšanas apstākļiem ziemā, pieaug arī kampaņas „Pārsteidz ziemu!” aktualitāte. Aizvadītajos 4 gados kampaņa izpelnījusies atzinību daudzu autovadītāju vidū (4 gadu laikā kopumā pārbaudītas vairāk nekā 3000 automašīnas). Gadiem ejot, kampaņas mērķis palicis nemainīgs - autovadītāju uzrunāšana, uzsverot 5 faktorus, kas ietekmē drošu pārvietošanos ar auto pa Latvijas ceļiem ziemas periodā. Šīs 5 lietas, kas nodrošina drošu braukšanu ziemā un tiks pārbaudītas kampaņas laikā, ir: akumulatora jauda, riepu spiediens, riepu protekotra dziļums, spuldžu intensitāte un lukturu augstums, vējstiklu slotiņas. 

Ņemot vērā, ka pārbaudi veiks sertificēti autoinženieri – Latvijas Autoinženieru asociācijas biedri -, katram kampaņas dalībniekam tiks sniegti padomi drošas braukšanas apstākļu nodrošināšanai ziemā. Katrs akcijas apmeklētājs pēc sava auto pārbaudes saņems tehnisko anketu, kurā būs atzīmēti pārbaudes rezultāti, kas automašīnas tehnisko nepilnību gadījumā autovadītājam ļaus jau informētam doties uz autoservisu, lai trūkumus laikus novērstu un pienācīgi sagatavotos drošai braukšanai rudens un ziemas laika apstākļos. Sīkāka informācija par kampaņu, kā arī konkrētas pārbaudes vietas pieejama mājaslapā: www.parsteidzziemu.lv. Pirmā kampaņas norises diena – rīt, 21.oktobrī plkst.16:00 - 20:00 Rīgā pie veikaliem „Maxima XXX” Deglava ielā 67 un Saharova ielā 20a. 

Kampaņa „Pārsteidz ziemu!” pirmo reizi norisinājās 2012. gadā, kad divu nedēļu laikā Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās kopumā tika pārbaudītas vairāk nekā 600 automašīnas. Kā rāda dati par 2015. gada kampaņu, no visiem pārbaudītajiem automobiļiem gandrīz pusei jeb 48% riepas bija ar atbilstošu protektora un spiediena līmeni, kas garantē drošus braukšanas apstākļus ziemā.
Priecē fakts, ka vairums no kampaņas laikā pārbaudītajām automašīnām jau bija aprīkotas ar ziemas riepām, kas apliecina autovadītāju apzinīgumu, negaidot pirmo sniegu vai salu, lai sāktu domāt par riepu nomaiņu. Salīdzinot ar 2014.gadu, būtiski nebija mainījusies situācija pārbaudīto automašīnu akumulatoru mērījumos – par darba kārtībā esošiem tika atzīti 65% jeb 550 pārbaudīto akumulatoru.
Visiepriecinošākie dati minami par pārbaudīto lukturu gaismas intensitāti, kur 2015. gadā 80% no pārbaudītajiem auto tā bija ideālā darba kārtībā, garantējot labu redzamību uz ceļa gada tumšākajā periodā un neradot risku apžilbināt citus autovadītājus. To pašu var attiecināt uz vējstiklu slotiņām – 70% jeb 585 no pārbaudītajām automašīnām vējstiklu slotiņas spēja nodrošināt labu redzamību lietus un slapja sniega gadījumā.



Eiropieši strādā gandrīz par piektdaļu mazāk darba stundu gadā nekā amerikāņi. Par to liecina jauns pētījums, kuru veikuši trīs ekonomisti no ASV, Kanādas un Vācijas. 

Būtiskāko šo darba laiku atšķirību nodrošina lielāks apmaksātu brīvdienu skaits Eiropā. Nodarbinātības laika atšķirību veicinošs faktors ir arī augstāks bezdarba līmenis eiropiešiem.

Pētījumā tika apstrādāti dati no 18 Eiropas valstīm un ASV. Vismazāk, salīdzinot ar amerikāņiem, darbam laiku atvēl itālieši un franči. Viņu darba stundas ir gandrīz par trešdaļu mazākā skaitā. Ievērojami īsāku laiku nekā ASV darbā pavada arī beļģi, vācieši un poļi.

Savukārt čaklākie starp eiropiešiem ir Šveices iedzīvotāji, viņi strādā tikai par 4 procentiem īsāku laiku nekā amerikāņi.

Pētnieki atzīst, ka šie dati paver jaunas iespējas pētījumu veikšanai par to, kāpēc amerikāņi strādā ilgāku laiku nekā eiropieši un kuri faktori visvairāk ietekmē darba ražīgumu.  
Facebook Draugiem Twitter Instagram