Līgo un Jāņi šogad Latvijā gaidāmi ar karstu un pārsvarā sausu laiku, liecina prognozes.

Šīs nedēļas sākumā siltums vēl būs mērens un klimatiskajai normai atbilstošs, bet līdz ar svētkiem gaisa temperatūra paaugstināsies un šīs nedēļas četras brīvdienas būs ar svelmi.

Līdz trešdienai vietām uzlīs, būs silts, bet Līgo dienā kļūs karstāks.

Pašreizējās prognozes rāda, ka Līgo dienā būs saulains laiks, vietām Vidzemē un Latgalē var izveidoties nelieli negaisa mākoņi, kas uz brīdi atnes lietu. Gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +23..+28 grādiem, vietām piekrastē ap +20 grādiem. Līgo vakars, visticamāk, visā Latvijā paies bez nokrišņiem, būs ar lēnu vēju un silts.

Jāņu naktī nelīs, pūtīs lēns dienvidaustrumu vējš, vietām, īpaši ūdeņu tuvumā, veidosies neliela migla. Gaisa temperatūra rīta agrumā būs pazeminājusies līdz +11..+16 grādiem.

Jāņu diena būs karsta - temperatūra paaugstināsies līdz +25..+30 grādiem, mazliet vēsāks var būt Rīgas līča piekrastē Kurzemē - Kolkā, Rojā, Engurē, Mērsragā. Lietus maz iespējams.

Līdz šim karstākā Jāņu diena Latvijā bija 1935.gadā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30,6 grādiem. Šogad rekordam būsim tuvu, iespējams, tas tiks pārspēts.

Arī atlikušajās brīvdienās saglabāsies karsts laiks, temperatūra nedēļas nogalē vietām pat pārsniegs +30 grādu atzīmi, taču arvien biežāk veidosies pērkona lietusgāzes. Tās gan būs lokālas un skars nelielu daļu valsts.
Naktī uz otrdienu, 21mo jūniju, plkst. 1:34 sāksies astronomiskā vasara. Un šī būs gada īsākā nakts.

Gada īsākās nakts ilgums Latvijā būs no piecām stundām un 48 minūtēm valsts tālākajā ziemeļu punktā (Rūjienas novadā pie Igaunijas robežas) līdz sešām stundām un 28 minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā (Daugavpils novadā pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas).

Sākot ar vasaras saulgriežiem, saules augstums ar katru dienu pamazām samazināsies, dienas paliks īsākas, un naktis - garākas. 

Šis gads ir viena no retajām reizēm, kad vasaras saulgrieži, 21.jūnijs, sakrīt ar Pilnmēness kulminācijas svētkiem, tādēļ svētki piepildīti  tieši ar to Jāņu maģiju, kas aprakstīta tautas paražās.

Taču sinoptiķi sola ļoti labus laika apstākļus oficiālajās brīvdienās, Jāņos līdz pat +30. Un tas nozīmē, ka šie būs pēdējo gadu siltākie Jāņi.

 Savukārt pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā visvairāk Jāņu ir vecuma grupā no 36 līdz 60 gadiem. Savukārt, visvairāk Līgu ir vecumā no 19-35 gadiem. Abu vārdu īpašniekus visvairāk var sastapt Rīgā un Rīgas rajonā. 
Saistībā ar meteoroloģiskā radara bojājumiem Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) nevar iegūt precīzus mērījumu datus, savukārt bojātās detaļas nomaiņa aizņems vairākus mēnešus.
Patlaban gan ir rasts pagaidu risinājums, lai radars vispār darbotos, tomēr iegūtie mērījumu dati nav pietiekoši kvalitatīvi, pastāstīja LVĢMC pārstāve Sanita Pelēķe. 
Precīzas radara remonta izmaksas nav zināmas, tomēr tie varētu būt vairāki desmiti tūkstoši eiro. Savukārt jauna radara uzstādīšana prasītu nopietnākus finansiālus ieguldījumus, piemēram, šis radars 2006.gadā LVĢMC izmaksājis 1,5 miljonus eiro.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai Uzvaras parkā, Rīgā, izvietotu informatīvos plakātus, kuros tiktu atainots faktos balstīts vēsturisks atstāstījums par visu kara periodu Latvijā.
Kā iniciatīvas pieteicējs norādīts Roberts Ceruss. 
Viņš norādīja, ka pašlaik Uzvaras parks un tajā esošais Uzvaras piemineklis ir sabiedrību dalošs elements, kura esamību neatbalsta vismaz 10 000 Latvijas republikas iedzīvotāju, par ko liecina iepriekšējā iniciatīvā savāktie paraksti. Taču reizē to kā kultūrvēsturiski svarīgu mantojumu uzskata Latvijas mazākumtautību kopienas pārstāvji.

Plakāti informēs mazākumtautību pārstāvjus par latviešu tautas izpratni par vēsturi, bet reizē neliegs mazākumtautību pārstāvjiem svinēt sev un savām ģimenēm svarīgus svētkus, uzskata Ceruss.
Kā ziņots, "Manabalss.lv" iepriekš savākti aptuveni 12 000 parakstu par vēsturiskā Uzvaras parka atjaunošanu.
Atšifrējot mūsu folkloras materiālus, katrs cilvēks var dāvināt Latvijai simtgadē savu laiku un darbu. Iesaistīties  akcijā “Simtgades burtnieks”, pārrakstot no attēliem tekstus, ikviens var platformā ar šādu pašu nosaukumu.

Šeit pieejama mājas lapa, kurā atradīsi tekstus, kurus pārrakstīt.

Atšifrēt  jeb pārrakstīt no rokrakstiem tekstus datorrakstā  var ne tikai no latviešu valodas, bet arī, piemēram, no lībiešu, latgaliešu, vācu. 
Tekstus, kurus pārraksta un iesūta iedzīvotāji, rūpīgi pārbauda redaktori. 

Vispirms arī noteikti jāizlasa norādījumi, kā pareizi atšifrēt tekstus. 

Šobrīd ieskenēti ir aptuveni 400 tūkstoši Latvijas folkloras materiālu dažādās valodās.
Tā ir tikai daļa no visiem. Bet no digitalizētajiem failiem atšifrēta ir vēl mazāka daļa – tikai aptuveni 15 tūkstoši materiālu – tādēļ ikviens, kurš vēlas atšifrēt tekstus, dos būtisku ieguldījumu.
Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs (European Storm Forecast Experiment, ESTOFEX), kas jau daudzus gadus specializējas pērkona negaisu prognozēšanā, izplatījis līdz šim nopietnāko brīdinājumu par postošiem pērkona negaisiem piektdien plašā Eiropas austrumu daļā, tai skaitā Baltijas valstīs.

Lietuvā, Kaļiņingradas apgabalā un tuvējos Baltkrievijas un Polijas rajonos piektdien izsludināts visaugstākās – trešās – pakāpes brīdinājums par lieliem virpuļviesuļiem jeb tornado, postošu vēju, ļoti lielu krusu, kā arī īpaši intensīvām lietusgāzēm.

Latvijā un Igaunijas dienvidos atbilstoši ESTOFEX prognozei ir spēkā otrās pakāpes brīdinājums. Arī Latvijā iespējamas augstāk uzskaitītās dabas stihijas, bet ar zemāku varbūtību. Pērkona negaiss Latvijā var atnest lielu krusu, atsevišķu graudu diametrs var pārsniegt piecus centimetrus, vēju ar vētras spēku, spēcīgas lietusgāzes, kas applūdina pilsētu ielas, tāpat nav izslēgts tornado risks.

ESTOFEX norāda, ka negaisa mākoņi vietām radīs briesmas dzīvībai. Viena no postošākajām parādībām var būt stipra vēja nesti lieli krusas graudi, kas izsit logus.

Lietuvā lielākais negaisu risks gaidāms piektdienas pēcpusdienā un vakarā, Latvijā – vakarā. Pērkona lietusgāzes strauji virzīsies no dienvidiem uz ziemeļiem, ziemeļaustrumiem.

Bīstamie laikapstākļi saistīti ar vasarai neraksturīgi spēcīgu ciklonu, kas no Polijas virzās uz Baltijas jūru.
10. jūlijā plkst. 20.00, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, Introvertās mākslas festivāls AD LUCEM aicina uz Armēņu etnodžeza grupas NAGHASH ENSEMBLE koncertu, kurā tiks atskaņoti senās Armēnijas priestera un dzejnieka Mkrtiča Nagaša (Mkrtich Naghash) garīgie teksti komponista un ansambļa vadītāja Džona Hodiana (John Hodian, ASV) oriģinālmūzikas programmā.

The Naghash Ensemble izveidoja diriģents, pianists un komponists Džons Hodians, lai atskaņotu mūziku, kas rakstīta ar armēņu priestera un viduslaiku misticisma dzejnieka Mkrtiča Nagaša tekstiem. Džona Hodiana mūzikā apvienojas viņa Armēnijas saknes ar klasiskajām kompozīcijas tehnikām un brīvo improvizāciju. Viņš saka: "Tāpat kā daudziem mūsdienu komponistiem, man ir grūti raksturot The Naghash Ensemble mūziku. Tradicionāla vai klasiska? Etniska vai kosmopolītiska? Sena vai moderna? Galu galā, tas ir dabisks rezultāts komponistam, kurš uzaudzis, mājās klausoties tikai armēņu mūziku, jaunībā studējis Eiropas klasisko mūziku, iztiku pelnījis kā džeza improvizators, bet kuru, kā mūs visus, ikdienā pastāvīgi ieskauj modernā rokmūzika."

Mkrtičs Nagašs bija senās Armēnijas priesteris, un viņa dzeja ir viņa sprediķu augļi. Viņa vārdi ir dziļi un vienkārši, uzrunājoši un dzejiski. Džonu Hodianu īpaši saistīja teksti par trimdinieku bēdīgo likteni - kā armēnim pēc izcelsmes, kurš uzaudzis Filadelfijā un Ņujorkā, un šobrīd dzīvo Berlīnē un dažbrīd Erevānā, tēma par skumjām trimdā īpaši atbalsojas viņa sirdī. Komponists stāsta: "Ideja par ansambli radās, kad es pirmo reizi dzirdēju Luys vokālo kvintetu dziedam Garni templī netālu no Erevānas, Armēnijā. Viņi dziedāja viduslaiku armēņu garīgo mūziku Garni tempļa apbrīnojamajā akustikā. Skaņa palika manā prātā vēl ilgi un lika man uzrakstīt kaut ko, kas iedzīvinātu šo skaņu jaunā veidā. Pagāja gadi, līdz atklāju pareizo tekstu. Es pavadīju daudzus mēnešus, meklējot Erevānas, Ņujorkas un Berlīnes bibliotēkās. Kad es beidzot uzdūros armēņu viduslaiku dzejnieka Mkrtiča Nagaša dzejas nelielam fragmentam, vārdi burtiski pameta lapu un ieplūda manā dvēselē, un es zināju, ka esmu atradis savu tekstu. Tajā laikā atrados Erevānā, un man bija iespēja atrast pārējos 17 dzejoļus. Pēc ilgām pārdomām par to, kurus tekstus izmantot, es nolēmu, ka rakstīšu mūziku visiem dzejoļiem. Es ļāvu tekstiem diktēt, kādai jābūt mūzikai. Ansambļa instrumenti tika izvēlēti intuitīvi, bet, atskatoties varu teikt, ka tieši duduka, ūda un dola tembri ir brīnišķīgākais papildinājums tekstiem." Kopā ar ansambļa sieviešu balsu dziedājumu tie rada dziļi aizkustinošu mūziku, kurā armēņu tradicionālās mūzikas iezīmes saplūst ar viduslaiku mistiskajām noskaņām un mūsdienu mūzikas elpu.

Biļetes uz Festivāla AD LUCEM konvertiem pieejamas "Biļešu servisa" tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuserviss.lv
Strauju popularitātes kāpumu piedzīvojis YouTube kanāls , kļūstot par pašvaldību trešo iecienītāko sociālo tīklu, uzreiz aiz Twitter un Facebook.
Video apmaiņas vietnē YouTube pašvaldību pārstāvniecība augusi par 59%, sasniedzot Draugiem.lv portāla rādītājus – katrā no tiem ir 54 pašvaldību profili. Kopumā 101 reģionālās pārvaldes ir sastopamas vismaz vienā sociālajā platformā, liecina „Latvijas e-indeksa” mērījums, kas aptver visas 119 pašvaldības.

25 reģionālajām pārvaldēm ir profili visos četros populārākajos sociālajos tīklos – Twitter, Facebook, Draugiem.lv un YouTube.
Iecienītākā sociālās saziņas vietne ir Twitter – tajā sastopamas trīs ceturtdaļas Latvijas pašvaldību. Otrā populārākā vietne ir Facebook, kur atrodamas 76 pašvaldības jeb par 41% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 18 pašvaldības (15 lielie un 3 mazie novadi) joprojām nav pieejamas nevienā no sociālajiem tīkliem.

Arvien aktīvākas kļuvušas mazās pašvaldības, un visstraujāk aug to profilu sekotāju skaits. Mazo novadu grupā kopējais sekotāju skaits visiem pašvaldību kontiem sociālajos tīklos ir pieaudzis par 93%, kamēr pilsētu vidū ir 58% pieaugums un lielo novadu – 53%, salīdzinot ar iepriekšējo Latvijas pašvaldību e-indeksa mērījumu. Likumsakarīgi, ka sociālajos tīklos visvairāk sekotāju ir lielajām pilsētām – gan Liepājas, gan Valmieras pilsētai ir vairāk nekā 20 tūkstoši sekotāju. 

Arvien vairāk pašvaldību arī rūpējas par savas mājaslapas sasniedzamību planšetēs un viedtālruņos. Ja pirmajā mērījuma gadā 13% pašvaldību mājaslapas bija pielāgotas pārlūkošanai mobilajās iekārtās, jaunākajā mērījumā šādu iespēju piedāvā jau katra trešā pašvaldība.


Š.g. 13. jūnijā Ministru kabineta komitejā tālākai virzībai tika apstiprināti grozījumi noteikumos par autovadītāju apmācību. Noteikumi vēl nav stājušies spēkā, bet medijos jau publicēta maldinoša informācija un nevajadzīgi tiek radīta ažiotāža.

Uzskatām, ka izstrādātās izmaiņas autovadītāju sagatavošanas jomā ir pozitīva ziņa gan autovadītājiem, gan visai sabiedrībai. Tās veiktas ar mērķi uzlabot autoskolu sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā rezultātā labāk tiks sagatavoti jaunie autovadītāji un mēs visi uz ceļa varēsim justies drošāk.

Dzīve mainās visās jomās un ir pienācis laiks veikt korekcijas arī autovadītāju sagatavošanas procesā atbilstoši Eiropā esošajām tendencēm un situācijai Latvijā. Grozījumu nepieciešamību apliecina arī tas, ka situācija satiksmes drošības jomā Latvijā nav tik laba kā vidēji ES valstīs.

Kādas galvenās izmaiņas ir paredzētas?
1)      Jaunu tēmu ieviešana apmācības procesā (piemēram, bīstamu situāciju paredzēšana, risku novēršana u.c.) un minimālo braukšanas stundu skaita palielināšana. Vadīšanas apmācību plānots papildināt ar braukšanu slidena ceļa apstākļos un diennakts tumšajā laikā. Rezultātā autovadītāji tiks labāk sagatavoti patstāvīgajām gaitām ceļu satiksmē.
2)      Jaunā sistēma būs draudzīgāka arī skolu kursantiem - teorētiskās apmācības programmās ietvertie jautājumi sadalīti apmācības moduļos. Tas nozīmē, ja personai nav bijusi iespēja apmeklēt mācības, tad būs iespēja konkrēto moduli apmeklēt citā laikā.
3)      Visām autoskolām apmācības procesā būs jāizmanto mācību laukums. Ziņas par to, ka visām autoskolām būs jāuztur savi apmācības laukumi ir neprecīzas. Autoskolas laukumus var izmantot uz īres pamata un vairākas skolas varēs kooperēties, izmantojot vienu laukumu. Šīs izmaiņas stāsties spēkā no 2018.gada.
4)      Sistēma būs caurspīdīgāka un samazināsies “ēnu ekonomika”. Plānots noteikt, ka apmaksa par visiem ar apmācību saistītajiem pakalpojumiem tiek maksāta autoskolai. Tas ierobežos maksājumus, no kuriem netiek maksāti nodokļi. Rezultātā palielināsies ieņēmumi valsts budžetā. Pašlaik ir autoskolas, kuras izmanto klientu nezināšanu un pieprasa samaksu par pakalpojumiem, ko klients var veikt pats un bez maksas, piemēram, pēc apmācības beigšanas topošais autovadītājs pieteikties eksāmeniem CSDD var personīgi un par to maksa nav paredzēta.
 
Kā jau katram kvalitatīvam izglītības procesam arī šim ir jāparedz zināmi līdzekļi. It sevišķi jāņem vērā, ka tas saistīts ar visas sabiedrības un katra no mums drošību.  Tomēr uzskatām, ka medijos izskanējušās apmācības izmaksas ir pārspīlētas.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas teorētiskā apmācība autoskolā maksā ap 100 – 120 eiro, savukārt braukšanas stunda ap 10 eiro. Līdz ar to vidējā summa 600 – 800 eiro, kas minēta medijos, ir pārspīlēta. Tādas izmaksas varētu būt tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos, ja apmācāmajam neveicas ar braukšanas apgūšanu un tam nepieciešamas daudzas apmācības nodarbības.

Procesa sadārdzināšanās nākotnē, ja tāda notiks, varētu būt saistīta vienīgi ar autoskolu pasniedzēju un instruktoru oficiālās darba samaksas pieaugumu, kā arī ar “ēnu ekonomikas” daļas samazināšanos šajā nozarē, jo tiks godīgi samaksāti ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie nodokļi. Pakalpojumu izmaksu palielinājumam godīgās autoskolās nav pamata. Skolās, kuras atradās “pelēkajā zonā”, izmaksas varētu celties.
Jāpiemin, ka maksa par CSDD sniegtajiem pakalpojumiem – eksāmeniem un vadītāju apliecību izsniegšanu, nemainās.

Info sagatavoja CSDD



Šodien, 15. jūnijā, 50. dzimšanas dienu svin Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidenta preses sekretārs Jānis Siksnis atklāj, ka lielāko daļu savas dzimšanas dienas Vējonis šogad pavadīs darbā. Viņam iecerēta gan iknedēļas tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, gan tai sekojošā preses konference. Pēcpusdienā viņš pieņems viesus, kas bija iepriekš pieteikušies, bet vakarā paredzēta maltīte ģimenes un tuvāko draugu lokā.

Savukārt gaidāmajā nedēļas nogalē prezidents iecerējis plašākas svinības laukos kopā ar radiem.

Vējonim nav īpašu dzimšanas dienu tradīciju, taču parasti viņš savus šūpuļa svētkus nosvin, vakariņojot kopā ar ģimenes locekļiem. 

Latvijas Valsts prezidenta amatu Vējonis ieņem kopš 2015. gada 8.jūlija. Pirms tam viņš bijis Latvijas aizsardzības ministrs, gandrīz deviņus gadus – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kā arī Saeimas deputāts.




Kā liecina šī brīža prognozes, nākamnedēļ gaisa temperatūra Latvijā sasniegs +30 grādu, gaidāmas pērkona lietusgāzes.

Paredzams, ka vēl šonedēļ, 17.un 18. jūnijā, Latviju skars spēcīgs ciklons, vējš var lauzt daudz koku, īpaši Kurzemē.

Sākot no svētdienas, 19. jūnija, nedaudz pastiprināsies anticiklona ietekme. Negaisa mākoņu veidošanos veicinās paaugstināts gaisa mitrums – tādēļ arī gaidāms sutīgs laiks. Gaisa temperatūra karstākajās dienās var sasniegt +27..+32 grādus. Pērkona lietusgāzes iespējamas arī 23. un 24. jūnijā.

Vēsāks laiks saglabāsies piekrastē, kur pēcpusdienās dominēs jūras brīze.

Varbūtība, ka nākamā nedēļa būs vismaz silta, ja ne karsta, ir lielāka par 60 procentiem. 
Oktobra sākumā Rīgā būs iespēja baudīt lieliskā un aizraujošā Spānijas kolektīva „Los Vivancos” dejas izrādi – šovu „Aeternum” („Mūžība”).

„Los Vivancos” – tie ir septiņi brāļi, kuriem jau no bērnības piemīt izcili talanti – viņi gan dzied, gan dejo, gan spēlē dažādus mūzikas instrumentus. Publiku vienmēr sajūsmina viņu aizrautīgais temperaments.

Brāļi dzimuši Spānijā, Barselonā un kļuvuši pazīstami jau pusaudža vecumā. Viņi sāka dejot, jau būdami bērni. Puiši bija izdomājuši savu numuru – tā bija deja ar akrobātikas elementiem, kas strauji iekaroja publikas atzinību. Par viņu talantu uzzināja visa Spānija un brāļu priekšnesumi ar sajūsmu tika uzņemti arī citviet Eiropā. Īpašu atzinību viņi izpelnījās par izcilu priekšnesumu kvalitāti.

„Los Vivancos” dalībnieki ieguvuši lielisku izglītību labākajās mācību iestādēs, kuru prestižs pasaulē ir neapstrīdams. Pirms izveidot apvienību „Los Vivancos”, puiši krājuši pieredzi un slīpējuši savu meistarību, iekļaujot savos priekšnesumos dažādu tautu un kultūru muzikālās tradīcijas. 

2004. gadā pasaule ieraudzīja izcilu izrādi – septiņu brāļu apvienības „Los Vivancos” flamenko šovu, kas jau no parādīšanās brīža iekaroja klausītāju un skatītāju sirdis un joprojām sajūsmina ļaudis visā pasaulē.
Izrāde „Aeternum” („Mūžība”), ar kuru apvienība „Los Vivancos” šobrīd ceļo pa visu pasauli un oktobra sākumā ieradīsies arī Rīgā - sastāv no dejas, cirka un teātra elementiem. Tajā lieliski savijas flamenko, mūsdienu balets, akrobātikas un cīņas mākslu elementi. Izrādē ir daudz vizuālo efektu un interesantu skatuves risinājumu. „Aeternum” - tas ir stāsts par labo un ļauno, metafora par nemirstību, ko cilvēkam dāvā māksla. Eņģeļi, dēmoni, vampīri, mūzika, deja, cīņas un maģija – tas ir talantīgo brāļu lolojums, kas skatītājus ievedīs noslēpumainā brīnumu pasaulē.

Izrādes mākslinieciskais konsultants – „Cirque du Soleil” izrāžu scenāriju autors un režisors, dramaturgs, horeogrāfs Danielle Finci Paska. Starp viņa daudzajiem izcilajiem darbiem var minēt 2006. gada Turīnas Olimpisko spēļu noslēguma ceremoniju, kuru ar sajūsmu novērtēja simtiem miljonu televīzijas skatītāju visā pasaulē. Viņa kontā arī izrādes „Migla”, „Lietus”, ko cirka „Eluaz” un teātra „Sunil” izpildījumā novērtējuši skatītāji visā pasaulē. Šie projekti izceļas ar dziļu un patiesu cilvēcību, garīgumu un joprojām dzīvo uz pasaules zināmākajām skatuvēm.

Mūzikas autori ir paši brāļi „Los Vivancos”, bet tās aranžējumi un orķestra pavadījums ietilpst lieliskā komponista Fernando Velaskēza kompetencē. Viņš  ir skaņu celiņu autors tādām pazīstamām kinolentēm kā „Patversme” („El Orfanato”), kas nominēta Goijas prēmijai kā labākais kino skaņas celiņš un „Džūlijas acis” („ Los Ojos de Julia”). Izrādes „Aeternum” muzikālajā partitūrā lieliski sadzīvo gan flamenko, gan roka, klasiskās mūzikas un kino mūzikas elementi, kuru iespēlējis Budapeštas simfoniskais orķestris.

„Los Vivancos” ir bijuši īpašie viesi un horeogrāfi Milenas Farmeres (Mylen Farmer) šovā „Avant Que Lombre”, arī populārajā Sanremo festivālā kopā ar Lolu Ponco (Lola Ponco) un Džio (Gio).  2008. gadā brāļi pamanījās iegūt veselas divas princeses Stefānijas balvas pasaules cirka festivālā Montekarlo, bet viņu šovu „Dejas ar zvaigznēm” Losandželosā noskatījās vairāk nekā 35 miljoni cilvēku. Savukārt 2009. gadā „Los Vivancos” kļuva par Meksikas šova „Las Lunas Awards” uzvarētājiem nominācijā „Labākais oriģinālais šovs”.
Iepazīstieties – „Los Vivancos” – brāļi Ārons, Džošua, Žozē, Izrails, Jūda, Kristo un Eliass! Viņu galvenais runasvīrs un pārstāvis ir Eliass. Viņš tiekas ar žurnālistiem un pārstāv „Los Vivancos” ģimeni preses konferencēs. „Los Vivancos” – tā ir brīnišķīga flamenko, baleta, cirka, teātra un mūsdienu dejas savienība! Viņu uzvedumiem piemīt dzīva, pat spridzinoša enerģētika, kas skatītājos izraisa visspilgtākās emocijas. „Los Vivancos” uz skatuves ir ne tikai īsti saimnieki, bet Dievi!
Šodien, 14. jūnijā, pieminam komunistiskā terora upurus. Pirms 75 gadiem no Latvijas uz Krievijas attāliem reģioniem un vergu nometnēm tika izsūtīti vairāk nekā 15 000 mūsu valsts iedzīvotāju. Gandrīz puse no viņiem tā arī neatgriezās.  

80 procenti bija latvieši, otra lielāka grupa - 11% - bija ebreji,  pārējie - krievi, baltkrievi, poļi un citi Latvijā dzīvojošu tautību pārstāvji.
Kopumā no 14. jūnijā izsūtītajiem mājās neatgriezās aptuveni 40 procenti, pārējie varēja sākt atgriezieties piecdesmitajos gados, bet dažiem  tas ievilkās līdz pat septiņdesmito gadu sākumam.

1949.gadā 25.martā tika izsūtīts vēl lielāks cilvēku daudzums – 44 000.   
Šī drūmā vēstures lapaspuse šodien tiek pieminēta dažādos pasākumos visā Latvijā.

Rudenī uz kino ekrāniem nonāks  Latvijā pirmā spēlfilma par deportācijām. “Melānijas hronikas”. Galvenā varone stāstā būs juriste un rakstniece Melānija Vanaga – pēc kuras atmiņām filma tapusi. Melānija Vanaga  lopu vagonā  uz Sibīriju, piecus tūkstošus kilometru mēroja trīs nedēļas. 

Un gaidot filmu, tiek sākta akcija -  "Neuzvarama, nesalaužama, neaizmirstama".  
Filmas "Melānijas hronika" autori aicina virtuāli izdzīvot Latvijas izsūtīto ceļu uz Sibīriju. Sekot līdzi deportēto ceļam var sociālajos tīklos - Video ilgs 72 stundas.

"Melānija Vanaga savulaik bija aprēķinājusi, ka viņas izsūtījuma maršruts no Cēsu stacijas līdz Tjuhtetai bija 5169 kilometrus garš. Tolaik 1941. gadā deportēto ceļš no Latvijas ilga gandrīz trīs nedēļas, mūsdienās šis ceļš ilgst trīs diennaktis. Mēs gribējām ieraudzīt šo ceļu mūsdienu cilvēka acīm, parādīt to pašu ainavu pēc 75 gadiem, kuru pa lopu vagona logu lūkām vairāku nedēļu garumā vēroja Latvijas izsūtītie, nezinot, kāds liktenis viņus sagaida galā. Mēs šogad devāmies šajā ceļā, lai pa vilciena logu fiksētu šo vairāk nekā piecu tūkstošu kilometru atmiņu ceļu un parādītu to ikvienam," stāsta filmas  producente Inese Boka – Grūbe.

Aplūkojamajā maršrutā redzami tikai dabas skati, kuriem deportētie trīs nedēļu garumā brauca garām vilcienā uz Sibīriju. Aplūkojamais materiāls ir meditatīva parafrāze par to, ko piedzīvoja filmas galvenā varone Melānija Vanaga.

Juriste, žurnāliste, rakstniece Melānija Vanaga un viņas dēls Alnis kā sociāli bīstami noziedznieki tika izsūtīti uz Tjuhtetu Sibīrijā, un Vanagas autobiogrāfija "Veļupes krastā" ir spilgtākais šī laika notikumu apraksts latviešu literatūrā. Tas bija autores pirmais darbs, ko viņa bez tiesībām publicēt padomju apstākļos, sarakstījusi kā izsūtījuma gadu dienasgrāmatu. Pēc viņas rakstītā tapusi filma "Melānijas hronika".
Krievijas pilsētā Permā neredzīgajiem cilvēkiem tagad ir jauna iespēja -   apmeklētājiem ir iespēja gūt labāku iespaidu par valsts prezidentu Vladimiru Putinu, jo muzejā izvietots viņa 3D attēls.

Visi, kas iepriekš iztēlojās Putinu tikai pēc viņa balss, tagad viņu var ieraudzīt, aptaustot ar rokām.

Kopš 3D attēla izvietošanas Permas muzejā ar prezidentu no jauna iepazinušies aptuveni 50 cilvēki. Daudzi pat bez teikšanas ir uzminējuši, kas ir viņu priekšā.

Putina attēls bija pirmais, ko radījis uzņēmums “Vertikāle”. Taču uzņēmums ražo arī citu pasaules līderu portretus neredzīgajiem, starp tiem ASV prezidents Baraks Obama un Vācijas kanclere Angela Merkele.

Izveidojot arī Merilīnas Monro, Čārlija Čaplina un Krievijas reliģisko līderu trīsdimensiju attēlus, uzņēmums plāno atklāt izstādi neredzīgajiem galvaspilsētā Maskavā jau šogad rudenī.
Valsts policijas pretterorisma vienība "Omega" izsludina kandidātu atlasi.

Policija atšķirībā no Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienības gan neatklāj, kādi pārbaudījumi kandidātiem būs jāveic, taču vienībā var pieteikties cilvēki, kuriem nav kriminālās sodāmības, ir vismaz pirmā līmeņa augstākā izglītība, laba fiziskā sagatavotība un laba psiholoģiskā noturība.

Par dienesta iespējām interesenti var rakstīt uz e-pasta adresi ''omega13@vp.gov.lv''.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar apdrošināšanas sabiedrību ERGO pirms Jāņu garajām brīvdienām veica eksperimentu – pārbaudot sabiedrības reakciju brīdī, kad mūsu līdzcilvēks mēģina sēsties pie stūres reibumā. Līdz ar eksperimentu tiek uzsākta satiksmes drošības kampaņa „Dusmīgs, toties dzīvs!”, kura aicina ik katru sabiedrības locekli darīt visu iespējamo, lai neļautu dzērājšoferim sēsties pie auto stūres.
 
Eksperimentā ar slēpto kameru nofilmēts “dzērājšoferis” (aktieris), kurš lūdz garāmgājējiem iedarbināt savu auto, lai varētu doties mājās.  Rezultātā atklājās, ka mūsu līdzcilvēku reakcijas ir ļoti atšķirīgas, taču vienaldzīgu šis lūgums neatstāja nevienu.  Vairāki ļaudis papliķēja pa plecu un godīgi atzina, ka ar viņiem arī tā ir gadījies un “piešķīla” auto ļaujot stūrēt auto reibumā.

Tomēr lielākā daļa (līdz 80%) mēģināja atrunāt, piedāvāja izsaukt taksometru un pat par to samaksāt, bet kāda apzinīga kundze bija gatava pat izsaukt policiju.
Kopumā eksperimenta rezultāti vērtējami pozitīvi.

„Jāņu brīvdienās, kas šogad būs četras, skaistas vasaras dienas, mēs aicinām ik vienu  būt sociāli atbildīgam, rūpēties ne tik vien par saviem tuvajiem un mīļajiem, bet arī par katru apkārt esošo līdzcilvēku. Jo, ko var zināt, varbūt tieši tas cilvēks, kas iereibis grasās sēsties pie auto stūres, brauks pretim tavam tuviniekam….,” stāsta CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Kampaņas eksperiments apskatāms CSDD un ERGO YouTube kanālos: https://www.youtube.com/watch?v=QS25h43nyow
 
CSDD apkopotā  statistika liecina, ka 2001.gadā, kad tika uzsāktas Jāņu kampaņas, aicinot nesēsties pie stūres reibumā, gandrīz 15% ceļu satiksmes negadījumu izraisīja šoferi, kas bija vadījuši auto alkohola reibumā. Pērn dzērājšoferu izraisīto avāriju skaits no visiem ceļu satiksmes negadījumiem bija tikai 5,3%.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzsver: “Līdzcilvēku attieksmei nenoliedzami var būt izšķiroša nozīme nelaimes novēršanā, tāpēc aicinām būt gataviem iejaukties un novērst iespējamu nelaimi. Ja neizdodas pašu spēkiem atrunāt iereibušo šoferi no vēlmes vadīt transportlīdzekli, nekautrējaties lūgt Valsts policijas palīdzību, zvanot 110. Šajās svētku brīvdienās likumsargi pastiprināti kontrolēs ceļu satiksmes drošību, uzmanību vēršot tam, lai transportlīdzekļu vadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Aicinām ikvienu satiksmes dalībnieku būt atbildīgam un pasargāt sevi un citus no neapdomīgas rīcības sekām. Nebrauc un neļauj citiem braukt reibumā!”

Kampaņa „Dusmīgs, toties dzīvs!” tiek daļēji finansēta no OCTA līdzekļiem.
No 13. līdz 16. un no 20. līdz 22.jūnijam Latvijas gaisa telpā virs Vidzemes un Latgales notiks militārās aviācijas zemie lidojumi, kurus veiks ASV tuvā gaisa atbalsta lidmašīnas "A-10C".
Vairāk info var atrast te.

Ģimenei Madonas pusē nodegusi māja ar visu iedzīvi, tāpēc nepieciešama cilvēku palīdzība.

Lūgums ziedot jebkādas mantas, kuras cilvēkiem nav vajadzīgas, bet šai ģimenei, iespējams, ļoti noderētu.

Patlaban lielākā problēma ir mēbeles.

Lūgums sazināties ar šo ģimeni pa tālruni 22116304 - Daiga Ķevere.
 6. augustā jau trešo reizi Liepājā norisināsies Liepājas modes svētki, kuri šogad piedāvās iesaistīties trīs dažādos notikumos.

Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja redzēt krāšņu, starptautisku modes izrādi „Skaistuma Simpozijs”, kura notiks vienā no Liepājas ievērojamākajiem vēsturiskajiem objektiem – atpūtas un darījumu centrā „Romas dārzs”, bez maksas apmeklēt izstādi „Bērni pielaiko karjeru”, kā arī iesaistīties radošajās darbnīcās „Drosme mācīties”, kuru ietvaros norisināsies mākslas un dizaina darbu konkurss.

„Šogad Liepājas modes svētkos vēlamies vērst uzmanību ģimeniskām vērtībām,  kā arī etiķetes, estētikas un labu manieru nozīmi ikdienā. Uzdevums ir  izcelt personību, kas neslēpjas aiz estētikas, bet to pielieto un apzinās savas spējas. Ar izstādes „Bērni pielaiko karjeru” un  radošajām darbnīcām mēs vēlamies iedvesmot bērnus un jauniešus izzināt savus talantus, lai nākotnē veidotu un plānotu veiksmīgu karjeru viņiem interesējošās nozarēs”, stāsta Liepājas modes svētku producente Tatjana Jaremčuka.

Katru gadu modes izrādei „Skaistuma Simpozijs” tiek piemeklēta kāda īpaša kultūrvide.
Šogad izrāde norisināsies vienā no Liepājas vēsturiskajiem objektiem – atpūtas un darījumu centrā „Romas dārzs”.
Izrādes koncepts ir mākslas forma, kura ietvers dažādus stāstus  savijoties vienā, atspoguļojot katra modes dizainera kolekciju un tās ideju  īpašā horeogrāfijā.  Modes izrāde atainos starptautiska mēroga radošumu un kvalitāti, kura būs saistoša ne tikai modes industrijas pārstāvjiem, bet arī pieejama ikvienam mākslas cienītājam.
Projekta – izstādē „Bērni pielaiko karjeru” iesaistītas astoņas, Latvijā zināmas personības, dažādu profesiju pārstāvji, kuru sasniegumi ir starptautiski novērtēti, apliecinot, ka neatlaidība un drosme ir viena no panākumu atslēgām. Izstādes radīšanas procesā, iesaistītās personības kopā ar bērniem ieskatījās viņu profesijas darba ikdienā, kura rezultāts būs atspoguļots vizuāli pārsteidzošā ekspozīcijā atpūtas un darījumu centrā „Romas dārzs” 2016. gada  6.augustā Liepājas modes svētku ietvaros un līdz 2017. gada 2. janvārim T/C „Baata”, koncertzālē „Lielais dzintars” un tuvākajos novadu sabiedriskajos un attīstības centros.

Vairāk informācijas par Liepājas modes svētkiem: www.liepajasmode.lv.
Lai popularizētu Latvijā izgudrotās novusa spēles tradīcijas, šovasar dažādās Rīgas vietās notiks Lāčplēša novusa čempionāts.  
Jau šo sestdien notiks čempionāta trešais posms Zelta boulinga centrā, kurā var piedalīties ikviens interesents.

“Novuss ir unikāla spēle un vienlaikus Latvijas nacionālais lepnums, ko var spēlēt jebkurā vietā kopā ar draugiem, ģimeni vai kaimiņiem. Novusa kustība Latvijā ir ļoti populāra, un to spēlē dažāda vecuma iedzīvotāji gan iekštelpās, gan māju pagalmos. Var teikt, ka Latvijā novuss ir kļuvis par veiksmīgu alternatīvu biljardam. Lāčplēša novusa čempionāts ir vēl viens veids, kā popularizēt šo spēli un iedrošināt iedzīvotājus to spēlēt,” atzīst novusa pazinējs un profesionāls spēlētājs jau 36 gadus Ēriks Celmiņš.

Nākamie Lāčplēsis novusa čempionāta posmi notiks: 10.06. - Zelta boulinga centrs – Uzvaras bulvāris 10, 11.06. - Doma dārzs – Tirgoņu iela 5/7, 17.06. - Fantasy park – Mūkusalas iela 71, 18.06. – Nabaklab - Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12, 02.07. - Tims Mint - Jāņa sēta 5 .
Reģistrēšanās katram čempionāta turnīram notiks uz vietas līdz čempionāta sākumam. Balvā – novusa galds.

Novuss Latvijā parādījās pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, kad kuģu namdaris “Faulbaums” izgatavoja vienu no pirmajiem galdiem. Kā pirmās pilsētas, kur sākuši spēlēt šo spēli, bija ostas - Ventspils, Liepāja un Rīga. Oficiālās novusa sacīkstes Latvijā notiek jau kopš 1930.gada. Gadiem ritot, spēles popularitāte pieauga – tā ap 1980.-to gadu vidu Latvijā ar novusu jau nodarbojās vairāk nekā 55 000 spēlētāju. Mūsdienās novuss ir latviešu nacionālā spēle. To spēlē arī ASV, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Lielbritānijā, Gruzijā, Vācijā, Izraēlā un Somijā.
Rīt, 8.jūnijā  no plkst.12 līdz 14 Smiltenē, Baznīcas laukumā, būs iespēja apskatīt ASV un Latvijas militāro tehniku. Tehnika Latvijā atrodas mācību ietvaros. 
***********
Ceturtdien Smiltenes pilsētas Kultūras centrā no 10.00- 13.00 būs gaidīti asins donori. 
***********
Sākoties aktīvā tūrisma sezonai, no 1. jūnija līdz 31. augustam ir mainījies Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra darba laiks. Jūnijā, jūlijā un augustā Tūrisma informācijas centrs būs atvērts septiņas dienas nedēļā. 
************
Līdz 13.jūnijam Smiltenes novada dome izsludinājusi pieteikšanos konkursam "Smiltenes novada sakoptākais īpašums 2016 ".
Konkursam pieteikto īpašumu izvērtēšanu no 15.jūnija līdz 22.jūnijam veiks Smiltenes novada domes apstiprināta komisija.
Konkursa laureāti tiks godināti 30.jūlijā Smiltenes novada svētku laikā Launkalnes pagastā.
Pieteikt īpašumus konkursam iespējams, iesniedzot pieteikumu novada domē, pagastu pārvaldēs vai novada mājaslapā, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu.
*************
Smiltenē, Tepera ezerā atklāta peldošā strūklaka, kura turpmāk papildinās Tepera ezera labiekārtoto apkārtni, sniedzot Smiltenes novada iedzīvotājiem un viesiem estētisku baudījumu,
Darbi Tepera ezera apkārtnē turpināsies, proti, Smiltenes novada pašvaldība izstrādājusi tehnisko projektu Vecā parka sakārtošanai. Šogad tiks atjaunoti celiņi no Tepera ezera slūžām līdz viesnīcai "Brūzis". Gar Tepera ezera malu pie laternu stabiem tiks uzstādīti puķupodi.
Valmierā, Jāņa Daliņa stadionā no 10. līdz 11. jūnijam norisināsies Baltijā lielākās vieglatlētikas sacensības - Valsts prezidenta balva vieglatlētikā.

Šis ir jau 22. gads, kad Valmierā norisinās Valsts prezidenta balvas izcīņa. Kopš 2012. gada sacensībām ir jauns formāts, kas paredz, ka par Prezidenta balvu cīnās Baltijas valstu komandas. Kopumā sacensību gaitā tiks izcīnīti pieci kausi - individuāli labākais vieglatlēts un vieglatlēte, labākā vīriešu un sieviešu komanda, kā arī spēcīgākā komanda kopvērtējumā. Cīņā par individuālajām balvām drīkst iesaistīties arī citu valstu sportisti.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sociālās kampaņas “Ar korupciju nav nākotnes” ietvaros izveidots video klips. 

Video klipa autori ir profesionālās izglītības kompetences centra Ogres Valsts tehnikums audzēkņi, kuri sadarbībā ar video režisoru Tomu Ezerieti un Valsts policijas atbalstu realizēja KNAB sociālās kampaņas ideju video materiālā. 
Video klips jau skatāms KNAB twitter kontā @KNABinforme un KNAB Facebook lapā https://www.facebook.com/KNAB.LV .

Video klipa idejas pamats balstīts uz KNAB sociālās kampaņas “Ar korupciju nav nākotnes” vēstījumu, kas redzams izveidotajos plakātos. Luksofora sarkanā krāsa simbolizē prettiesisko jeb nepareizo izvēli, zaļā krāsa − likumīgo un taisnīgo izvēli, savukārt dzeltenā krāsa − izšķiršanos starp nepareizo un pareizo izvēli.

Video klips būs redzams korupcijas riskam īpaši pakļauto institūciju video ekrānos, kuras identificētas KNAB pārbaužu un sociālo aptauju rezultātā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kā arī citās publisku personu institūcijās. 

Sociālās kampaņas “Ar korupciju nav nākotnes” mērķis ir aicināt sabiedrību nepieļaut koruptīvas darbības un koruptīvu lēmumu pieņemšanu ikvienā dzīves jomā. Ikviena valsts vai pašvaldības apmaksāta darbinieka pienākums ir kvalitatīvi un efektīvi veikt savu darbu, nepieprasot un nepieņemot par to papildu maksājumu, prettiesisku labumu vai „kukuli”.

KNAB aicina iedzīvotājus un uzņēmējus, kuru rīcībā ir ziņas par prettiesiskas labumu pieprasīšanas gadījumiem, sniegt šo informāciju KNAB Ziņojumu centrā Brīvības ielā 104, Rīgā (bezmaksas uzticības tālrunis: 80002070), knab@knab.gov.lv.  Anonimitāte garantēta.

Videoklips redzams šeit. 
 Eiropas Savienības (ES) tirgus ir viens no lielākajiem garšvielu un garšaugu tirgiem pasaulē. Pārsvarā šīs preces ieved kā ražošanas izejvielas no reģioniem ārpus Eiropas. 

Šomēnes noslēdzies vairākus gadus ilgušais ES projekts "Garšvielu un garšaugu Eiropas tirdzniecības tīklu nosargāšana pret tīšu, nejaušu vai dabisku bioloģisko un ķīmisko piesārņojumu". Projektā kopā ar 10 dažādu citu valstu pētniekiem piedalījās arī Latvijas zinātniskais institūts BIOR.
Piesārņojums var notikt vairākos pārtikas ķēdes posmos un var radīt nopietnu risku lauksaimniekiem, pārstrādātājiem un patērētājiem. 

BIOR vadītājs Aivars Bērziņš norāda, ka vairāku ES valstu pētnieku uzmanība garšvielu un garšaugu kontrolei un iespējamiem riskiem pievērsta pēc  E.coli baktērijas infekcijas izplatības, kas bija saistīta ar dīgstiem, ievestiem no Ēģiptes.
Latvijas ķīmiķu un speciālistu komanda projektā pētīja tieši bioloģiskā piesārņojuma atklāšanas metodes, tā noturību garšvielās un kaltētos augos, kā arī uzdevums bija meklēt veidus, kā paaugstināt piesardzību no iespējamiem riskiem šajā šķietami nelielajā pārtikas grupā.

Pētnieki atlasīja tādus populārākos garšvielu pasaules produktus kā piparus, baziliku. Tāpat vairāk uzmanību pievērsa tām garšvielām un garšaugiem, kuri iepriekš bija nonākuši Eiropas ātrās brīdināšanas sistēmā par kādu piesārņojumu. Bez riskiem projektā meklētas arī garšvielu viltojumu noteikšanas iespējas.

Rīgas Centrāltirgus paviljonos sastaptie pircēji lielākoties atzina, ka patiešam mēdz apjautāties pārdevējiem par garšvielu izcelsmi un sastāvu. Tiesa gan, vairāk nevis satraucoties par kādiem veselības riskiem, bet gan bažījoties, ka vēlamā garšviela nebūs kvalitatīva.

Autors: Sintija Ambote
Jau otro gadu pēc kārtas Pasaules Dabas Fonds Latvijā īstenos kampaņu “Spoku tīkli”, kas veidota ar mērķi attīrīt Latvijas ezerus no pamestiem, pazaudētiem un nelegāliem zvejas rīkiem, kā arī informēt sabiedrību par šādu rīku negatīvo ietekmi uz zivju resursiem un ekosistēmu kopumā.

“Spoku tīklu” kampaņa tiks atklāt ar informatīvu pasākumu vietējiem iedzīvotājiem 10.jūnijā plkst. 12:00 Limbažu Lielezera pludmalē. 
 
Pagājušajā vasarā “Spoku tīklu” kampaņa notika pirmo reizi, tās laikā sadarbībā ar Pārgaujas novada pašvaldību tika apsekoti 5 ezeri: Ungura ezers, Raiskuma ezers, Sāruma ezers,  Auciema ezers un Riebiņa ezers. Kampaņas laikā ezeros tika atrasti tīkli, murdus, barotavas, ūdas, makšķerēšanas auklas ar visiem āķiem, kā arī grozi, tādejādi parādot, ka iekšzemes ūdeņi ir pilni ar dažādiem pamestiem zvejas rīkiem.  

Kampaņas ietvaros tika izveidota arī informatīva filmiņa, kurā redzama kampaņas norise, tā atrodama PDF Youtube vietnē: "Spoku tīkli" 2015.
 
“Kampaņas “Spoku tīkli” mērķis ir ne tikai attīrīt Latvijas ezerus, bet arī uzsākt diskusiju sabiedrībā – pamestie zvejas rīki ir cieši saistīti ar maluzvejniecības problēmu. Sabiedrības ieinteresētība un atsaucība pagājušā gada kampaņas laikā mums ļāva saprast, ka cilvēki nav vienaldzīgi un labi iesāktais darbs jāturpina, “ stāsta Pasaules Dabas Fonda direktors Jānis Rozītis.
 
Jau vairākus gadu desmitus zvejas rīku izgatavošanā izmanto dabā ļoti lēni sadalošos sintētiskos materiālus. Vairums no zvejas rīkiem tiek norauti, pazaudēti vai atstāti ezeros turpinot gūstīt zivis un citus ezera iemītniekus un pakļaujot tos neizbēgamai nežēlīgai bojāejai. Termins „Spoku tīkli” („Ghost Fishing” – eng.) apzīmē ūdenstilpnēs pazaudētos un atstātos zvejas rīkus, kas turpina nekontrolēti zvejot ūdens iemītniekus.
Pasaulē ir veikti vairāki pētījumi par „Spoku tīklu” ietekmi uz ekosistēmu, kuros skaidri norādīta to aizvien pieaugošā negatīvā ietekme un nepieciešamība veikt preventīvus pasākumus norauto un atstāto zvejas rīku meklēšanai un neitralizācijai.
 
Pirmie no pieciem plānotie “Spoku tīkli” pasākumi:
7.-10. jūnijs Limbažu novads (Augstrozes Lielezers);
14.-17. jūnijs Dagdas novads (Dagdas ezers un Ežezers)



Starptautiskā Olimpiskā komiteja panākusi vienošanos ar 27 starptautiskajām sporta veidu federācijām par strādāšanu kopā, veidojot jauno Olimpisko televīzijas kanālu.
 
Kā izteicās SOK prezidents Tomass Bahs, "tuvākajās nedēļās" tiks paziņots datums, kad jaunais digitālais kanāls sāks darbu. Kanāls pārraidīs 365 dienas gadā un 24 stundas diennaktī. Olimpiskais televīzijas kanāls pārraidīs sacensības tiešraidē, ziņas un vēsturiskas
olimpiskās pārraides.
 
Bahs pauda, ka kanāls "iezīmēs būtiskas pārmaiņas, kā Olimpiskā kustība visa gada garumā sadarbojas ar jauniešiem".


Nereti atkritumu konteineros var manīt izmestas grāmatas, turklāt nevis vienu vai divas, bet gadu desmitiem krātas mājas bibliotēkas. Skaidrojumi tam gan atšķiras – vieni saka, ka mainījušās cilvēku vērtības un grāmatas kļuvušas maznozīmīgas, bet citi uzsver – grāmatlasītāju aizvien netrūkst, tikai mainās mode.

Skaidrojot grāmatu izmešanas fenomenu, antropoloģe Silva Suhaņenkova norāda uz populāro grāmatu atšķirīgo vērtību: “Psiholoģiski grāmatas izmešana nav viegla. Bet grāmatu plaukta saturs mūsdienās ir krietni personiskāks, krietni vairāk stāsta par pašu cilvēku.”

Psihoterapeite Ināra Vārpa to saista ar laikmetu un ātro dzīves tempu: “Mēs katrs atceramies laiku, kad metām ārā ozolkoka mēbeles, to vietā likām skaidu plašu mēbeles. Šobrīd ir plašums un seklums – cilvēki grib dzīvot ātri, bet grāmata ir kaut kas ilgs.”

Apzinīgākiegrāmatas nevis izmet mēslainē, bet nogādā labdarības veikalos. “Stāsti ir dažādi - nomiruši vecāki un daudzas grāmatas palikušas. Citi pārvācas uz citu dzīvesvietu, arī nav, kur likt,” iemeslus grāmatu atdošanai uzskaita labdarības veikla "Otra elpa" pārstāve Mārīte Žagare.

Viņa arī noliedz, ka grāmatu vērtība būtu zudusi, jo ļoti daudz grāmatas lasa jaunieši, pievēršoties arī 70. un 80. gadu literatūrai, klasikai. 

Avots: lsm.lv
Ginesa rekordu grāmata bibliotēkās ir visvairāk zagtā grāmata. Un tas arī ir savdabīgs rekords.

10. Novembrī 1951 gadā galvenais Ginesa alus rūpnīcas vadītājs Hjū Bīvers bija izbraucis ar draugiem putnu medībās pie kādas upes Īrijā, kur viņam sanāca strīds ar vienu no viņiem par to, kurš ir vis ātrākais putns Eiropā. Pēc medībām, kad viņi centās atrast atbildi grāmatās, viņiem tas neizdevās.

Tad Hjū Bīvers iedomājās, ka pasaulē noteikti ir ļoti daudz cilvēku, kas nevar atrast atbildi uz dažādiem jautājumiem, un tā arī radās ideja par grāmatu, kuras saturā būs atbildes uz dažādiem jautājumiem. 
Kāds darba biedrs ieteica Bīvers  konsultēties ar diviem dvīņu brāļiem, kuru lielākais hobijs bija visādu faktu izpēte. Darba biedrs domāja, ka viņi spētu lieliski sadarboties šīs grāmatas veidošanā. Pēc sarunas ar abiem vīriem, Hjū Bīvers
 nolīga viņus darbā. Viņu darbs bija meklēt visādus rekordus.

27. Augustā 1955. gadā tikā pārdota pirmais grāmatas izlaidums.
Tā gada beigās šī grāmata bija visvairāk pārdotā grāmata Anglijā. Nākamajā gadā grāmata tika arī izlaista Amerikā, kur tika pārdoti 70,000 eksemplāri.

Tad arī Ginesa rekordu grāmata palika ļoti slavena un šodien tā ir sarakstīta 25 dažādās valodās.. Tajā ir atrodami visdažādākie rekordi pasaulē.

Ik gadus tiek organizētas īpašas rekordu uzstādīšanas ar visdažādāko tematiku, kurās visā pasaulē piedalās desmitiem tūkstošu cilvēku, uzstādot simtiem jaunu rekordu. 

Dažus rekordu paveidus izdevniecība tagad vairs nepublicē – piemēram, smagākos mājdzīvniekus, jo ir atklājies, ka saimnieki mēdz vārda tiešā nozīmē nežēlīgi pārbarot savus mīluļus, lai viņiem mājās būtu pašiem savs Ginesa rekordists. Kopš 1991. gada no reģistriem izslēgti ar alkohola dzeršanu saistītie rekordi, un arī tādas veselībai potenciāli bīstamas pārmērības kā koku un velosipēdu apēšana.
Šā gada oktobrī Rīga un Biķernieku trase debitēs vienā no jaunākajiem un prestižākajiem autosporta seriāliem - FIA pasaules rallijkrosa čempionātā ("World RX").

Trasē šobrīd pilnā sparā notiek būvniecības darbi, bet gala iznākums tiek solīts ļoti labs.

Biķernieku trase uzbūvēta 60tajos gados un ir morāli un arī fiziski novecojusi. 

Līdz šim Latvijā visaugstākā iespējamā - FIA pasaules čempionāta - līmeņa sacensības autosportā nav notikušas, no motoru sporta veidiem planētas meistarsacīkstes pie mums rīkotas tikai motokrosā. 

Pirmās sacensības jaunajā Biķernieku trasē paredzēts aizvadīt jūlija beigās, līdz 17. jūlijam trasei ir jābūt pilnībā pabeigtai. 
Šajā laikā daudziem putniem šķiļas mazuļi, daļa no tiem jau izšķīlusies un  dažreiz cilvēkiem gadās atrast kādu putnēnu. Ko darīt šādās situācijās?

Pie tam, pēdējā laikā vairākās pilsētās dzīvo kaijas un nereti pilsētnieki atrod kaiju mazuļus,

Kā liecina Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājaslapā pieejamā informācija, atrodot mazuli, nav vēlams to pārvietot, jo tā vecāki ir blakus. 

Kaiju mazuļi mēdz atstāt ligzdu, vēl pirms iemācījušies kārtīgi lidot.
Tādēļ šajā laikā pilsētnieki nereti savā pagalmā var atrast pelēcīgi brūnraibu sudrabkaijas mazuli (vistas izmērā), kas pametis savu uz ēkas jumta esošo ligzdu.
Ornitologi brīdina – neiztieciet to un atstājiet turpat. Pieaugušās kaijas turpina jauno putnu pieskatīt, aizsargāt un barot, līdz tas iemācās patstāvīgi lidot. Ja kaijas mazulis ir acīmredzami apdraudēts, to var pārvietot nelielā attālumā uz drošāku vietu.

Iespējama situācija, ka kaiju pieaugušie putni pārāk aktīvi aizsargā savu pēcnācēju, pikējot uz cilvēkiem un mājdzīvniekiem.
Tā kaijas cenšas aizbaidīt "uzbrucējus" prom no sava mazuļa. Šādā gadījumā vislabāk apiet jauno putnu ar līkumu.
Parasti sudrabkaijas pikē uz cilvēkiem ar kājām uz priekšu, īsi pirms galvas piebremzē un aizlido prom, tāpēc tās nevar nodarīt miesas bojājumus.
Facebook Draugiem Twitter Instagram