Īstenojot "Senioru programmu", dzīvnieku patversme "Ulubele" vēlas veicināt patversmes iemītnieku - senioru – adoptēšanu.
 
Patlaban "Ulubelē" no kopumā 248 dzīvniekiem pagaidu mājas raduši 46 suņi-seniori un 23 kaķi-seniori.
 
"Senioru programmas" mērķis būs dot iespēju gados veciem patversmē mītošajiem suņiem un kaķiem nodzīvot pilnvērtīgu mūža nogali mājās, cilvēku aprūpētiem un mīlētiem ar "Ulubeles" pilnībā nodrošinātu veterināro aprūpi līdz viņu mūža
beigām.
 
Kā norāda patversmes darbinieki, dzīvnieki,kas ir vecāki par sešiem gadiem, vairs neko negrauž, neplēš un nerok, viņi ir mierīgi un draudzīgi.
 
Savukārt tiem, kas nevar adoptēt kādu no senioriem, būs iespēja ziedot tieši gados vecajiem dzīvnieciņiem, kā arī atbalstīt viņus ar regulāru apciemošanu, izstaidzināšanu, pagaidu māju piedāvāšanu, reklamēšanu.
Tiesībsarga birojs no 17. līdz 30.maijam aptaujās Biķernieku trases tuvumā mītošos rīdziniekus, lai noskaidrotu trases radītā trokšņa ietekmi uz cilvēku veselību, dzīves kvalitāti un labsajūtu, kā arī ietekmi uz viņu mājokli.

Aptaujas anketas viedokļa noskaidrošanai tiks izplatītas tikai Biķernieku kompleksās sporta bāzes tuvumā dzīvojošu māju iemītniekiem - teritorijā, ko ieskauj Sergeja Eizenšteina, Gaiļezera un Druvienas iela.

Iedzīvotājiem anketā būs jāatbild uz jautājumiem. Tāpat iedzīvotāji ir aicināti atbildēt, vai būtu nepieciešams noteikt stingrākas jeb ierobežojošākas prasības kartodromā radītās negatīvās ietekmes samazināšanai.
Birojs arī vēlas noskaidrot, vai par Biķernieku trases darbības rezultātā radīto troksni vai citu kaitējumu personas ir vērsušās valsts un pašvaldību iestādēs.

Aizpildītās anketas līdz 31.maijam ir jānogādā lielveikalā "Maxima XX", Biķernieku ielā 145, kur ir izvietota speciāla aptaujas anketu kaste ar norādi "Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs".
Iedzīvotāju aptauja ir anonīma.

Līdzīga aptauja tika veikta arī Kandavā par Kandavas kartodroma ietekmi. 
 Nākotnē arvien lielāku lomu enerģētikas nozarē ieņems saules paneļi, atzīst eksperti, kas 23.maijā piedalīsies forumā "LMT Smart Future".

Pasākuma rīkotāji pavēstīja, ka līdz 2050.gadam enerģija varētu tikt pilnībā ražota no atjaunojamajiem resursiem – vēja, saules, ūdens, zemes un biomasas. Par šīm un citām nākotnes tendencēm, tostarp enerģētikas nozarē, paredzēts diskutēt forumā "LMT Smart Future".

Viena no perspektīvākajām un pieejamākajām elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām patlaban ir saules paneļi. To cenas pēdējos gados ir būtiski samazinājušās, tādēļ šīs iekārtas atpelna investīcijas 7-10 gadu laikā, bet kalpo līdz pat 45 gadiem.

Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesore, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga uzsvēra, ka arvien vairāk saules enerģijas tiks izmantota arī centralizētajā siltumapgādē, paneļus integrējot brīdī, kad siltumapgāde pāries uz ceturtās paaudzes sistēmām.

Tāpat arvien lielāka loma enerģētika būšot vēja enerģijai. 
Nedēļas nogalē, Pārdaugavas svētku laikā, tiks uzsākta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) akcija "Īpaša grāmata īpašā plauktā", kuras laikā ikviens varēs dāvināt bibliotēkas Tautas grāmatu plauktam sev nozīmīgu grāmatu.

21.maijā, Rīgā, Arkādijas parkā, darbosies īpašais LNB grāmatu pieņemšanas punkts, kurā ikviens varēs dāvināt Tautas grāmatu plauktam sev nozīmīgu grāmatu, titullapā ierakstot vēstījumu vai personīgu stāstu, kas saistās ar šo izdevumu.
Savukārt vakarā, sākoties Muzeju naktij, no plkst.19 līdz plkst.23, grāmatu pieņemšanas punkts darbu turpinās Gaismas pilī.

Uzdāvinātās grāmatas papildinās tos izdevumus, kuri Tautas grāmatu plauktā nogādāti kopš 2014.gada, kad ar LNB un nodibinājuma "Rīga 2014" akciju "Gaismas ceļš – grāmatu draugu ķēde" tika atklāta Rīgas-Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programma.

LNB uzsver, ka Tautas grāmatu plauktā nokļuvušie vēstījumi tiks glabāti mūžīgi. Plaukta saturs arī sniegs priekšstatu par attieksmi pret lasīšanu un kultūru nemierīgajā informācijas laikmetā.

Kopumā Tautas grāmatu plauktā līdz LNB 100.jubilejai 2019.gada 29.augustā plānots ievietot aptuveni 15 tūkstošus grāmatu. Šobrīd tajā mājvietu raduši jau teju pieci tūkstoši grāmatu.
Pirms svētdien, 15.maijā, gaidāmā Rīgas maratona, Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi aicina tās dalībniekus nopietni izvērtēt savas spējas, spēkus un veselību iecerētās distances veikšanai. 

Vēl pirms maratona, ja pēdējā laikā bijusi kāda saslimšana, trauma un organisms, iespējams, vēl nav pienācīgi atguvies, konsultējies ar ārstu par dalību tajā.

Savukārt maratona laikā NMP dienesta mediķi aicina – skriešanas laikā sajūtot diskomfortu, nekavējoties pārtrauc skriešanu un vērsies pie mediķiem pēc palīdzības! Ja trases malā esoši veselības uzraugi iesaka pārtraukt skriešanu, klausi ieteikumam un dodies malā. 
 Visas trases garumā vairākās vietās dežūrēs mediķi. Kopumā maratona laikā uz vietas atradīsies sešas NMP dienesta brigādes, tajā skaitā reanimācijas brigādes.

Medicīnisko palīdzību varēs saņemt arī NMP dienesta mediķu teltī, kas atradīsies starta/finišā zonā un pirmās palīdzības posteņos trases garumā, kas atradīsies blakus ūdens ņemšanas vietām. Papildus tam maratona organizatori parūpējušies par skrējēju veselības uzraudzību un trasē līdzi skrējējiem ar velosipēdiem dosies topošie ārsti, kuri vēros skrējējus, lai savlaicīgi pamanītu tos, kam, iespējams, nepieciešama atpūta un atveldzēšanās vai mediķu palīdzība. 

NMP dienesta mediķi mudina ikvienu skrējēju skriešanas laikā ieklausīties savās sajūtās un laikus iet malā, lai atveldzētos, atpūstos un vērstos pie mediķiem, ja sajūti jebkādu diskomfortu, tajā skaitā nespēku, vājumu, galvas reibšanu, redzes miglošanos, līdzsvara traucējumus, galvassāpes, spiedošu sajūtu krūtīs, elpas trūkumu u.c. 

******************************************************

Lūk, vēl daži mediķu ieteikumi kā iespējami labi sagatavoties startam?

Rīgas maratonā gaidāmi lietaini laika apstākļi. Iestājoties vēsākam laikam, iesakām ģērbties vairākās kārtās, nevis, piemēram, vienā biezā jakā, lai, nepieciešamības gadījumā, no lielākajām kārtām varētu viegli tikt vaļā.

Lietus gadījumā uz starta koridoru līdzi ņemiet kādu pončo vai, piemēram, ietērpieties liekā virsjakā, no kuras nebūtu žēl starta brīdī atbrīvoties. Finišā sarūpējiet sev siltas virsdrēbes un/vai cepuri, kuru pirms starta kopā ar „Maratona somu” varat nodot mantu glabātuvē.

Visiem dalībniekiem obligāti jāaizpilda medicīniskā anketa starta numura otrā pusē. Anketas informācija būtiski atvieglos medicīnas darbinieku darbu, ja Jums būs nepieciešama palīdzība trasē.

Veselības tests starta rītā!

Ja uz šiem 7 zemāk esošajiem apgalvojumiem varat atbildēt ar 100% "Jā", tad jums nav par ko uztraukties un droši varat doties uz maratonu. Ja uz kādu no apgalvojumiem nevarat atbildēt apstiprinoši, tad lūdzam jūs apdomāt jūsu dalību maratonā kārtīgi. Nav vērts riskēt ar savu veselību. Ja esat nolēmis piedalīties maratonā, lai gan nejūtaties pavisam ideāli, tad lūdzam pieiet pie mūsu medicīnas personāla un tomēr pakonsultēties par dalību maratonā.

Man ir normāla ķermeņa temperatūra;
Nav noguruma sajūta;
Iepriekšējā naktī izgulējos;
Lietoju pareizu uzturu un šķidrumu pirms skrējiena;
Man nav saaukstēšanās simptomu (drudzis, galvassāpēs, kakla sāpes, klepus, iesnas);
Nejūtu sāpēs vai diskomforta sajūtu krūšu rajonā;
Nav vēdera sāpēs, diareja, nelaba dūša.

KĀ RĪKOTIES AUKSTĀ UN LIETAINĀ LAIKĀ?
Lūdzam rūpīgi iepazīties ar vērtīgiem organizatoru ieteikumiem!

Nr. 1 Atpūta, ogļhidrāti un ūdens divas dienas līdz startam. Piektdienā un sestdienā pirms 15.maija būtu jācenšas ievērot mieru un izvairīties no stresa, atpūšoties un noskaņojoties skrējienam. Pārliecinieties, ka regulāri dzerat ūdeni un „uzlādējat” sevi ar ogļhidrātiem, piemēram, rīsiem un pastu, kas dos nepieciešamo enerģiju skrējiena laikā. Par veselīgu miegu būtu jāparūpējas arī pēdējā dienā.

Nr. 2 Vieglas drēbes vairākās kārtās. Pēc iespējas vieglākas, vēlams speciāli skriešanai, sviedru un mitruma aizvadīšanai paredzēts apģērbs. Vēlams tērpties vairākās kārtās, nevis vienā biezā jakā, lai nepieciešamības gadījumā kādu no kārtām varētu novilkt. Lietus laikā vēlama mitruma noturīga, elpojoša jaka.

Nr. 3 Atbilstošs temps un drosme izstāties. Visu distanču skrējējiem iesakām novērtēt savu sagatavotību skrējienam un izvēlēties atbilstošu skriešanas ātrumu, nepieciešamības gadījumā pārejot uz tipināšanu, soļošanu vai iešanu. Svarīgi ir būt godīgiem pret sevi un nebaidīties izstāties, ja nejūtaties komfortabli. Galu galā, maratons Rīgā būs arī nākamgad!

Nr. 4 Ūdens pirms starta 15.maija rītā. Aptuveni ½ litrs kopumā 1-2 stundas līdz startam nenāktu par sliktu, lai gan šis apjoms ir ļoti individuāls. Pārliecinieties, ka „uzpildāties” ar ūdeni, teiksim, ar ¼ litru, arī vēl pusstundu pirms starta.

Nr. 5 Vienmērīgs ūdens patēriņš skrējiena laikā. Garo distanču (10km, 21km, 42km) skrējējiem ūdeni trasē ieteicams uzņemt vienmērīgi – 150g ūdens jeb tieši vienu glāzīti ik pa 15-20 minūtēm jeb katrā no 15 Rimi „enerģijas” punktiem. Svarīgi neaizrauties ar pārmērībām – pārdzerties ūdeni trasē ir tikpat kaitīgi, kā nedzert ūdeni vispār vai ciesties, lai pēc tam izdzertu puslitru uzreiz. Īsākās 6km distances dalībniekus 0.5l Vichy Still un 0.7l Vichy Vitamin Sport sporta dzēriena pudele kopā ar RIMI enerģijas paciņu gaidīs finišā.
15 enerģijas punktos Rīgas maratona trasē un finišā kopā būs pieejami vairāk nekā 40 000 litru Vichy ūdens, 10 000 litru sporta dzēriena Isostar „Hydrate and Perform”, tūkstošiem apelsīnu un banānu, atsevišķos punktos ūdens švammes, kā arī RIMI enerģijas paciņa finišā.

Nr. 6 Izvairīšanās no mitruma. Ņemot vērā lietus iespējamību, iesakām savlaicīgi domāt par ķermeņa un apģērba saglabāšanu sausu, piemēram, starta koridorā velkot mitruma aizturošu lietus mēteli, ko starta brīdī var nomest zemē. Ja skrējiena laikā ir pietiekami silts, vēlams nevilkt papildus apģērbu, jo tas kļūst smags un var radīt noberzumus. Mitrums var tikt arī apavos, radot tulznu risku, tāpēc ļoti vēlams ir vilkt sintētiska materiāla zeķes, kas pretstatā kokvilnas zeķēm rada krietni mazāku berzi.

Nr. 7 Palīdzība trasē. Ja jums nepieciešama palīdzība trasē, vērsieties pēc palīdzības pie medicīnas darbiniekiem, kuri pastāvīgi atradīsies enerģijas punktos un starp tiem, būs gatavi palīdzēt un/vai vajadzības gadījumā sazināties ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestu. Lūgums 10km, 21km, 42km distanču dalībniekiem aizpildīt medicīnisko anketu Jūsu starta numura otrajā pusē. Anketas dati atvieglos medicīnas darbinieku darbu, ja Jums būs nepieciešama palīdzība trasē.

Rīgas maratona laikā šajā nedēļas nogalē pilsēta būtiski ierobežos satiksmi.

Tostarp jau no 13.maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11.novembra krastmala.

No 13.maija plkst. 20 līdz 15.maija plkst.24 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm.

14. maijā no plkst.15 līdz 16 slēgs transportlīdzekļu satiksmi "RIMI" bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15.maijā no plkst.7.30 līdz 16 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:
Maratona skrējiens: 11.novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis – Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas - Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris –apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).
Pusmaratona skrējiens: 11.novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala (finišs).
10 km skrējiens: 11.novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela –Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris –Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela –11.novembra krastmala (finišs).
6 km skrējiens: 11.novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Elizabetes iela –Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela –11.novembra krastmala (finišs)

15.maijā no plkst. 8.30 līdz plkst. 14.45 nepieciešamības gadījumā organizēs divvirzienu transportlīdzekļu satiksmi:
Kronvalda bulvāra posmā no Muitas ielas līdz Elizabetes ielai;
Doma laukumā;
Skanstes ielas posmā no Hanzas ielas līdz Zirņu ielai;
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai;
Eksporta ielas posmā no Rīgas pasažieru ostas līdz Hanzas ielai, kravas transportlīdzekļu un tūristu autobusu izbraukšanai un iebraukšanai ostas teritorijā.

No 13.maija plkst. 17 līdz 15. maijam plkst.24 tiks aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt:
11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai;
11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē (starp Bīskapa gāti un Poļu gāti);
Kaļķu ielā.
Doma laukumā transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi ilgs no 12. maija plkst. 23.30 līdz 16. maijam plkst. 8.

Maratona maršrutā tiks izvietotas drošības barjeras.
Par izmaiņām sabiedriskā transporta satiksmē informācija būs izvietota pieturvietās un būs atrodama interneta vietnē "rigassatiksme.lv".
Šodien Eirovīzijas dziesmu konkursā ar pirmo kārtas numuru uzstāsies Latvijas dalībnieks Justs Sirmais, viņš izpildīs  Aminatas Savadogo sarakstīto dziesmu "Heartbeat" , un šis būs Eirovīzijas otrais pusfināls. Labākie no pusfinālistiem būs redzami finālā – un tas notiks sestdien, 14.maijā.

Kāpt pirmajam uz skatuves vienmēr ir liels izaicinājums un prasa īpašu koncentrēšanos, bet tajā pašā laikā šis sarežģītais uzdevums ļoti mobilizē, un Justs Sirmais ir pārliecināts, ka Latvijas un viņa vārds, izskanot pirmajam, nesīs lieliskus rezultātus.
Bez Latvijas pārstāvja otrajā pusfinālā uzstāsies mūziķi no vēl 18 valstīm.
Konkursa norisei līdzi varēs sekot tiešraidē Latvijas Televīzijas 1.kanālā.

Eirovīzija šogad izskanēs 61 reizi. Pirmo reizi Eirovīzija notika 1956. gadā Lugāno, Šveicē.

1968.gadā Eirovīzijas skatītāji pie TV ekrāniem beidzot varēja novērtēt, kādas krāsas kleitas izvēlējušās izpildītājas, jo beidzot konkursu var TV ekrānos redzēt krāsainu. 
Kuras valstis tad visbiežāk ir uzvarējušas šajā dziesmu konkursā?
Īrija - 7 reizes, Luksemburga - 5 un Apvienotā Karaliste – 5 reizes plūkusi uzvaras Laurus.
Tiesa, kopš pēdējās Īrijas uzvaras pagājuši jau 22 gadi.

Daudzas Eirovīzijas dziesmas ir bijušas pietiekami lipīgas, lai citi mūziķi pēc tam tās mēģinātu pārtaisīt, bet kaverversiju rekordiste ir itāļa Dominika Mudunjo 1958. gadā izpildītā 'Nel blu dipinti di blu' jeb labāk zināma kā 'Volare'. To vēlāk izpildījuši tādi mākslinieki kā Frenks Sinatra, Deivids Bovijs,  Klifs Ričards un daudzi citi, bet 'Eirovīzijā' tā, starp citu, savā gadā palika tikai trešajā vietā.

Eirovīzijas vēsturē visvairāk punktu (387) ir saņēmis Alexander Rybak ar dziesmu „Fairytale” (2009. gads). Otrais lielākais punktu skaits (382) pieder Loreen ar dziesmu „Euphoria”. 

Jaunākā Eirovīzijas uzvarētāja ir Sandra Kim no Beļģijas. 1986.gadā, kad viņa piedalījās Eirovīzijā viņai bija vien 13 gadu. Šo rekordu nevienam nebūs lemts pārspēt, jo tagad pēc noteikumiem piedalīties var no 16 gadu vecuma.

Vecākie 'Eirovīzijas' uzvarētāji bija brāļi Olseni, kuri 2000. gadā ar dziesmu  'Fly on the Wings of Love' pārstāvēja Dāniju. Vecākajam no brāļiem konkursa laikā bija 50 gadu, bet jaunākais bija 46 gadus vecs.

Neviens dalībnieks, kurš uzstājies ar 2.kārtas numuru nekad nav uzvarējis. 

Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 16 reizes, debitējot 2000. gada konkursā, kad Latviju pārstāvēja Prāta Vētra ar dziesmu "My Star". Latvijas pirmā, pagaidām vienīgā, uzvara bija 2002. gada konkursā, kad uzvarēja Marija Naumova ar dziesmu "I Wanna" un tādējādi 2003. gada konkurss norisinājās Rīgā, 
 ASV interneta kompānija "Google" plāno drīzumā aizliegt ātro kredītu reklāmas.

Aizliegums, kas stāsies spēkā 13.jūlijā, attieksies uz kredītiem, kas jāatmaksā 60 dienu laikā pēc saņemšanas, un ASV tiks bloķētas arī reklāmas kredītiem, kuru procentu likme ir 36% gadā vai augstāka. Tas neattieksies uz hipotēkām, aizdevumiem automašīnu iegādei, studentu kredītiem, komerckredītiem un kredītkartēm.

Šīs izmaiņas paredzētas, lai aizsargātu mūsu klientus no maldinošiem vai kaitīgiem finanšu produktiem.
Uz Latvijas ceļiem patlaban ir ap 60 melno  punktu. Tās ir bīstamas vietas, kur ceļu satiksmes negadījumi notiek biežāk nekā citur. Ar melno punktu karti interesenti var iepazīties „Latvijas Valsts ceļu” mājaslapā.

Kā ziņo LTV, tad punktu skaits mainās - ir vietas, kur bīstamie krustojumi tiek uzlaboti, tādējādi likvidējot melnos punktus, un ir vietas, kur melnie punkti veidojas no jauna.

Par melnajiem punktiem sauc tādas vietas, kur salīdzinoši ar citām vietām ceļu satiksmes negadījumi notiek biežāk. Parametrs, ko uzskata par melno punktu,  ir astoņi negadījumi trīs gados, otrs parametrs  - trīs gados šajā posmā trīs bojāgājušie.

Melno punktu likvidēšanai ir dažādi paņēmieni – citur jāveic lieli pārbūves darbi, citur pietiek ar ceļa zīmju nomaiņu vai ātruma samazināšanu.

Statistika parāda, ka tajās vietās, kur uzstādīti fotoradari, tur pēc tam nav konstatēts neviens ceļu satiksmes negadījums.

Lielākā daļa melno punktu atrodas Rīgas apkārtnē, bet  pašā galvaspilsētā melnos punktus neuzskaita. Pilsētā tos sauc par bīstamiem krustojumiem.  Pērn dažāda veida satiksmes uzlabojumi Rīgā veikti 50 vietās.

Nolūkā uzlabot drošību uz ceļiem, galvaspilsētā šogad plānots 50 ielu posmos uzbūvēt „guļošos policistus” un seši līdz šim neregulējami krustojumi tiks aprīkoti ar luksoforiem. 
Vājdzirdīgos un nedzirdīgos aicina piedalīties starptautiskā aptaujā par pasākumu dzīvo subtitrēšanu, kas tiek veikta Starptautiskās Vājdzirdīgo federācijas (IFHOH) un Pasaules Nedzirdīgo federācijas (WFD) dzīvās subtitrēšanas projektā.
Projekta mērķis ir uzlabot dzīvo (klātienes) subtitrēšanu starptautiskos pasākumos, informēja Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijā "Sadzirdi.lv".

Dzīvā subtitrēšana (saukta arī reāla laika subtitrēšana) klātienes pasākumos nozīmē runātās informācijas pārnesi uz vizuāla displeja vai ekrāna, izmantojot teksta nodrošināšanas programmatūru. Klātienes pasākumi var būt dažādi: tikšanās, sapulces un konferences, mācības skolās un augstskolās, saziņa darba vietā, ekskursijas, veselības iestāžu apmeklējums vai dažādas ceremonijas u.tml.
Subtitrētais teksts ir redzams uz liela ekrāna, atsevišķa televizora, planšetdatora vai personālā datora monitora.

Aptauja sniegs informāciju vājdzirdīgo un nedzirdīgo federācijām par šī pakalpojuma nodrošinājumu nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem viņu skatījumā, lai plānotu nākamos soļus interešu aizstāvībā un iekļaušanas veicināšanā.

Aptaujas rīkotāji vēlas noskaidrot, kādi dzīvās subtitrēšanas pakalpojumi pastāv katrā valstī.
Un, kaut arī Latvijā cilvēki lielākoties īsti nezina, ko šis subtitrēšanas veids nozīmē (jo tāda pakalpojuma mums nav), kas ir teksta pierakstītāji (arī tādu Latvijā nav, bet kaimiņos igauņi nesen sagatavojuši četrus teksta pierakstītājus) un vāji zina, kas ir runas/teksta (speech to text) programmas, kuras pamazām tomēr sāk attīstīties, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv" lūdz iesaistīties aptaujā un uz jautājumiem mēģināt atbildēt.

Aptauja pieejama šeit.





Sievieti Latgalē vakardien, 10. maijā, sakodusi čūska, un viņai sākās alerģiska reakcija, ziņo ātrās palīdzības dienests, norādot, ka no šogad kopumā četriem gadījumiem, smagas alerģiskas reakcijas radās diviem cietušajiem.

Speciālisti iesaka vienmēr vērsties pie mediķiem iespējamās spēcīgās alerģiskās reakcijas dēļ.

Latvijas mežos un purvos mīt viena indīga čūska  – odze. Parasti čūskas cenšas izvairīties no saskarsmes ar cilvēku un pašas neuzbrūk. Taču laikus nepamanot čūsku, tā aizsargājoties var uzbrukt un iekost. Odžu kodumi var radīt smagu alerģisku reakciju.

Lai izvairītos no čūskas kodiena, ejot mežā, jāvelk zābaki vai apavos vilnas zeķes. Čūskas jūt siltumu un tām nepatīk vibrācija, tādēļ tās pašas cilvēku sajūt un cenšas izvairīties no sastapšanās. Jāiet smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, nedrīkst staigāt pa mežu vai pļavām basām kājām.  

Jāuzmanās arī savos piemājas dārzos un lauku sētās, jo siltā laikā odzes kļūst ļoti aktīvas un var aizlīst tālu no ierastajām dzīvesvietām.

Ja iekodusi čūska, koduma vietā būs sāpes un var redzēt pietūkumu. Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam var būt nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja.

Ja iekodusi čūska, jāpieņem sliktākais variants, ka ir iekodusi odze, un jāvēršas pie mediķiem.


Viltīgajā pavasarī, kad te silda saule, te uzpūš vēss vējiņš, saaukstēties ir pavisam viegli. Turklāt jau tūlīt tuvojas maratonu sezona, un netrūks tādu, kuri šogad skries savu pirmo maratonu. Bet kā rīkoties, ja īsi pirms sacensībām nepatīkami pārsteidz saaukstēšanās?

Kā atklāj sporta ārste Sandra Rozenštoka, ir ieteicams izlaist skriešanas treniņu, ja ķermeņa temperatūra uzlēkusi līdz 37,5 grādiem vai augstāk. Ja temperatūra ir zemāka un cilvēks jūtas labi, skriet var.

Nelielas iesnas, kas neapgrūtina elpošanu, nav šķērslis skriešanai, vien jāapbruņojas ar salvetēm, lai skrienot būtu, kur izšņaukt degunu. Taču, ja deguns ir pavisam aizlikts, skriešana nav vēlama un noteikti nekādu prieku nesagādās, jo gluži vienkārši būs grūti
paelpot un līdz ar to arī paskriet.

Pieredzējuši skrējēji mēdz teikt – tikko jūtams, ka pielavījusies saaukstēšanās, jāiet paskrien un slimību kā ar roku noņemta pazudīs. Ārste apstiprina, ka tā tiešām var būt, jo skrienot organisms izsildās, izsvīst un tiek iegūts pirtij līdzīgs efekts, kas paaugstina imunitāti.Taču tas darbojas tikai pašā saaukstēšanās sākumā.

Rozenštoka piebilst, ka katrs gadījums un katrs cilvēks ir citāds. Pašam jānovērtē savs veselības stāvoklis un jāsaprot – skriet vai labāk ne.

Avots: www.delfi.lv


Valsts prezidentam Raimondam Vējonim pasniegta Lielvārdes josta ar iedzīvotāju labā vēlējumiem, kas savākti laikā, kad prezidents ārstējās slimnīcā.

 “Paldies par jūsu labajām domām un spēcinošajiem vārdiem, kas palīdzēja man ātrāk atgūt veselību un dod spēku turpmākajam darbam. Šodien jūtos patiesi saviļņots, saņemot īstu Lielvārdes jostu, kura tapusi, pateicoties jūsu mīlestībai un rūpēm,” sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, no “Turiesprezident.lv” projekta iniciatoriem saņemot viņam veltīto Lielvārdes jostu.

Mājas lapa “Turiesprezident.lv" tika izveidota laikā, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis atveseļojās pēc sirds operācijas, tās iniciatoriem aicinot iedzīvotājus Valsts prezidentam veltīt savus veselības vēlējumus.
Pāris nedēļu laikā tika sniegti 3000 vēlējumi un sveicieni, kopā veidojot rakstu rindiņas trīs metru garumā.

Kopā ar Lielvārdes jostu Valsts prezidents saņēma arī vēlējumus un informāciju par vēlējumu autoriem.
Kannu kinofestivālā tiks pārbaudītas viesu somas un norises vietu katru dienu pārbaudīs sprāgstvielu eksperti, par to vakar  paziņoja Francijas iekšlietu ministrs.
Kannu kinofestivāls sāksies rīt, 11.maijā.
Tas tiks atklāts ar režisora Vudija Allena kinolenti "Cafe Society".

69.Kannu festivāls norisināsies tikai pusgadu pēc teroristu uzbrukumiem Parīzē, kurā gāja bojā 130 cilvēki. 

Konkursa programmā iekļautas 20 filmas. Par "Zelta palmas zaru" sacentīsies tādi režisori kā Pedro Almodovars, Havjērs Dolans, Džims Džārmušs un Nikolass Vindings Refns. Par festivāla galveno apbalvojumu cīnīsies arī amerikāņu aktiera Šona Penna uzņemtā filma "The Last Face".
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir radīta īpaša mobilā lietotne «Attaisnotie izdevumi», lai atvieglotu un vienkāršotu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu tiem, kuri vēlas saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atmaksu par ārstniecību, izglītību un citiem attaisnotajiem izdevumiem.

Mobilā lietotne «Attaisnotie izdevumi» ir pieejama uzstādīšanai bez maksas.

EDS reģistrētie lietotāji mobilajai lietotnei var pieslēgties, izmantojot savu EDS lietotāja vārdu un paroli. Lietotāji, kuri EDS ir reģistrējusies tiešsaistē ar «www.latvija.lv» autentifikācijas moduļa starpniecību un nav saņēmuši lietotāja vārdu un paroli, mobilajā lietotnē var autentificēties ar QR koda palīdzību. QR kods personas autentifikācijai mobilajā lietotnē ir pieejams EDS sadaļas «Iestatījumi» lapā «Profils». 

 Rīgā tika demonstrēta Latvijas Olimpiskās komandas “Rio 2016” apģērbu kolekcija, ko Latvijas sportisti valkās Riodežaneiro Olimpisko spēļu laikā.

Katra sportista apģērbu komplektā ir iekļauti tērpi svinīgajai Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijai, treniņiem un ikdienas gaitām, kā arī plašs aksesuāru klāsts — kopumā katrā komplektā ir 53 priekšmeti. «Šajā kolekcijā mēs centāmies apvienot modernās tehnoloģijas, piemēram, augstas kvalitātes gaiscaurlaidīgu audumu bez vīlēm, ūdeni atgrūdošus materiālus, un tradicionālos elementus, piemēram, Latvijai raksturīgo balto, Latvijas sarkano un pelēko krāsu, kā arī īpašu spēka zīmi un vienojošu Latvijas Olimpiskās komandas identitātes elementu — pinumu,» saka Polijas uzņēmuma OTCF, kam pieder zīmols 4F, vadītājs Igors Klaja.

«Mēs ar prieku sadarbojamies ar tik pieredzējušu partneri, kāds ir 4F, kas ir izgatavojis apģērbu Polijas sportistiem, kuri piedalījās Olimpiskajās spēlēs Vankūverā, Londonā, Sočos un Baku. Mēs esam pārliecināti, ka 4F veidotais apģērbs palīdzēs mūsu sportistiem sasniegt viņu izvirzītos mērķus vasaras Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro (2016. gadā), ziemas Olimpiskajās spēlēs Phjončhanā (2018. gadā) un citos svarīgos sporta pasākumos, kas norisināsies no 2017. līdz 2020. gadam, piemēram, Eiropas Jaunatnes Olimpiskajos festivālos un Jaunatnes Olimpiskajās spēlēs. No sirds atbalstām un ticam mūsu Olimpiešiem, kas aizstāvēs valsts godu Riodežaneiro,» saka Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis.

Latvijas Olimpiskās komandas sportistu un viņus pavadošā personāla tērpu kolekciju ir veidojusi 15 augstākās klases modes mākslinieku komanda. Katram sportistam tika noņemti mēri, un tik​​a sagatavots tieši viņam pašūts apģērbu komplekts. «Kolekcijas tērpi tika īpaši pielāgoti, pamatojoties uz sportistu sajūtām un vēlmēm. Mēs nevaram atļauties, lai sudraba medaļas ieguvējs pateiktu vai nodomātu, ka viņš būtu varējis ieņemt pirmo vietu, ja apģērbs būtu bijis ērtāks,» komentē I. Klaja. «Mēs izmantojām visu savu ilggadējo sadarbības pieredzi ar profesionāliem sportistiem un Olimpiešiem, lai viss būtu ideāli.»

Kolekcija ir izgatavota no ultramoderniem materiāliem — ūdeni atgrūdoša, bet gaiscaurlaidīga auduma, sporta krekli var lepoties ne vien ar hipoalerģiskumu un vīļu trūkumu, bet arī spēju saglabāt ādas dabisko bakteriālo līdzsvaru.
Lietainam laikam paredzētā apģērba apdarē un somās ir izmantoti kvalitatīvie YKK rāvējslēdzēji, kas nepieļauj mitruma iekļūšanu.

«Vēl viens lepnuma objekts ir kompresijas raksts, kas ļauj audumam vēl ciešāk piegulēt ķermenim un tādējādi atbalstīt muskuļus aktivitātes laikā. Arī bezvīļu audums ļauj sportistiem justies īpaši komfortabli. Daudzi dekoratīvie un visi ventilācijas elementi, no kuriem daļa atkārto pinuma rakstu, tika izveidoti ar lāzergriešanu,» stāsta I. Klaja.

Olimpiskajā kolekcijā ietilpst arī dažādi aksesuāri: saulesbrilles, cepures, somas, mugursomas un apavi. Kopumā katrā komplektā ir iekļauti 30 apģērba gabali, pieci apavu pāri un 18 aksesuāri.

Latvijas Olimpiskās komandas vizuālās identitātes tēla izstrāde ilga vairāk kā gadu un pie tās strādāja Latvijā atzīti mākslinieki un nozares profesionāļi kā Gatis Mūrnieks (“XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku” un “Latvijas Nacionālās bibliotēkas” radošais direktors), Bruno Birmanis (modes mākslinieks un konsultants sadarbībā ar sporta apģērbu zīmolu 4F), “Asketic” un tā mākslinieciskais direktors Miķelis Baštiks.

Pēc pamatīgas izpētes un diskusijām, tika izveidota jauna Latvijas Olimpiskās komandas vizuālā identitāte, kas sastāv no komandas logotipa un “pinuma”. Olimpiskās komandas logotips sastāv no Brīvības pieminekļa trīs zvaigznēm, uzrakstu “Latvija”, kas veidots par pamatu ņemot Latvijas valsts karoga krāsu proporcijas (2:1:2) un Olimpiskajiem apļiem.
Savukārt, lai vizuāli atveidotu Latvijas Olimpiešu entuziasmu un spēku tika izveidots grafiskais elements “pinums”, kas sastāv no trīs atslēgas vārdiem – dzīvs: “cilvēcīgs” nevis “mehānisks”; pārdabisks: “dabisks” nevis “zinātnisks”; emocionāls: “garīgs” nevis “fizisks”.

Izveidotā komandas identitāte tika nodota profesionālai 4F modes mākslinieku komandai, kura, cieši sadarbojoties ar Latvijas Olimpisko komiteju, ir radījusi Latvijas Olimpiskās komandas “Rio 2016” tērpu kolekciju. Šī ir pirmā reize vēsturē, kad tērpi ir speciāli veidoti katram Olimpiskās komandas dalībniekam individuāli, ņemot vērā katra cilvēka ķermeņa īpašības.

Drīzumā ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs pats apskatīt Olimpisko kolekciju, apmeklējot izstādi modes un izklaides centrā «Rīga Plaza». Turklāt kopš vasaras sākuma 4F veikalos Rīgā būs pieejami pēc Olimpiskās kolekcijas skicēm izgatavoti apģērbi. «Tādējādi katrs Latvijas iedzīvotājs varēs paust atbalstu Olimpiešiem un no sirds just viņiem līdzi. Tā ir patiešām unikāla iespēja līdzjutējiem un patriotiem!» saka I. Klaja.    
Smiltenes novada dome izsludina pieteikšanos Smiltenes novada kultūras un sporta kolektīviem līdzfinansējuma saņemšanai dalībai pasākumos ārpus Latvijas valsts robežām. Kolektīvi var pieteikties līdz 20.maijam. Vairāk info: www.smiltene.lv

Tāpat Smiltenes novada dome izsludina 2016.gada projektu līdzfinansēšanas konkursu nevalstiskajām organizācijām Smiltenes novadā.
Projektu līdzfinansēšanas konkursā var piedalīties tikai biedrības un nodibinājumi. Pašvaldība līdzfinansējumu piešķir līdz 30% no projekta atbilstošo izmaksu kopējās budžeta summas, ar nosacījumu, ka piešķirtais līdzfinansējuma apjoms nepārsniedz EUR 1000. Kopējais pieejamais finansējums EUR 6000.

Sestdien, 14. maijā plkst. 10.30, ar tradicionālo velobraucienu “Ieriteņo vasarā” tiks atklāta aktīvā tūrisma sezona Smiltenes novadā.
Šogad pirmo reizi dalībniekiem tiks piedāvāta iespēja izvēlēties starp 2 dažāda garuma velo maršrutiem, no kuriem varēs veikt atbilstošāko saviem spēkiem. Īsākā, 22 km distance noslēgsies atpūtas bāzē “Silmači”, kur visus sagaidīs cienasts un atpūtas pauze. Savukārt tie, kas vēlēsies veikt garāko, 42 km distanci, pēc atpūtas pauzes “Silmačos” varēs turpināt ceļu garām “Lejas Kleperu” saimniecībai un raibajam stabam, pa citu ceļu nonākot maršruta sākumpunktā Smiltenē. 

Smiltenes jauniešu dome aicina uz Nakts skrējienu 13.maijā plkst. 20.30. Starts - Dārza ielā 3. Komandā piedalās 4-6 cilvēki. Pieteikšanās līdz 12.maija plkst.17.00 pa e-pastu smiltenesjauniesi@inbox.lv

Jau 21. maijā Smiltenē norisināsies vasaras sezonas atklāšanas pasākumi. No plkst.11.00 Baznīcas laukumā virmos sacensību un sporta gars-tur norisināsies Ghetto Games. Savukārt vakarā, plkst. 19.00 Jāņukalna estrādi pieskandinās dziesmas un dejas koncertā “Vasara sauc!”. Pasākuma noslēgumā-nakts balle. Par dejām rūpēsies Andris Kivičs un viņa grupa “Z-Scars”, grupa “Stradivari” un Dj Demyjan.


Līdzīgi kā ar gleznotājiem un popzvaigznēm, kuru darbu vērtība pieaug pēc to nāves, kā izrādās, arī 500 eiro banknošu vērtība pēc Eiropas Centrālās bankas paziņojuma par to drukāšanas pārtraukšanu sākusi pieaugt, vēsta The Wall Street Journal.
 
Jau iepriekš ziņots, ka Eiropas Centrālā banka pārtrauks 500 eiro banknošu drukāšanu, jo šīs banknotes esot plaši iecienītas norēķinos kriminālajās aprindās.
 
Tagad gan naudas kolekcionāri, kuri grib iegūt savā rīcībā nu jau nosacīti unikālās banknotes, gan kriminālās jomas darboņi, esot gatavi maksāt par 500 eiro banknotēm pat 10% vairāk par to nominālvērtību.



Sākot ar šodienu, 9. maiju, Pārtikas un veterinārais dienests līdz jūnija vidum sāk meža dzīvnieku ikgadējo vakcināciju pret trakumsērgu.

Vakcīnas, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, tiks izkaisītas pierobežā - 70 līdz 100 km attālumā no Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežas, arī apdzīvotu vietu tuvumā.

Meža dzīvnieku vakcinācijai izmanto novājinātu trakumsērgas vīrusu saturošu vakcīnu "Lusvulpen", kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē.

Iedzīvotājiem, pamanot vakcīnu, kas izskatās kā brūngans kubiņš ar šķidru iekšpusi, nedaudz mazāks par sērkociņu kastīti, nevajadzētu to aiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.

Vakcīna nav bīstama ne cilvēkam, ne apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu - tā nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta. PVD aicina pieaugušos par vakcīnām informēt arī bērnus un lūgt tās nekādā gadījumā neaiztikt.
Lai gan vakcīna nav paredzēta suņiem un kaķiem, to apēdot, dzīvnieka veselība nebūs apdraudēta.

VUGD aicina domāt par drošību uz ūdens. Peldēties ieteicams tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18 grādus.
Pirms peldēšanās ir jāpārbauda ūdenstilpnes gultne, jo ziemas laikā tā var būt mainījusies un uz tās var atrasties dažādi priekšmeti.
VUGD aicina iedzīvotājus nepārvērtē savus spēkus un sezonas sākumā peldēšanas laikam vajadzētu būt īsākam, bet pēc tam, kad organisms ir jau pieradis, peldes var kļūt ilgākas.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar partneriem sākusi kampaņu "Pieklājība vieno!", kuras laikā dažādu transportlīdzekļu vadītāji un gājēji tiks informēti par izmaiņām satiksmes noteikumos, kā ar viņiem tiks atgādināts par savstarpējo cieņu un sapratni.
Īpaša uzmanība šajā kampaņā būs pievērsta velosipēdistu drošībai ceļu satiksmē.

Latvijā vairāk nekā puse iedzīvotāju jeb 52,1% mēdz pārvietoties ar velosipēdu, bet ikdienā velosipēdu kā regulāru pārvietošanās līdzekli izmanto 9,9% iedzīvotāju. Sākoties siltajam, laikam velosipēdistu skaits ielās ļoti strauji palielinoties.

CSDD ar kampaņu "Pieklājība vieno!" aicina satiksmes dalībniekus cienīt vienam otru, iepazīties un ievērot ceļu satiksmes noteikumus un izvēlēties piemērotāko un drošāko pārvietošanās vietu ceļu satiksmē.

Direkcijā skaidro, ka šogad 1.janvārī spēkā stājās jaunie Ceļu satiksmes noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Jaunie noteikumi paredz, ka velosipēdistiem ir jāpārvietojas pa tiem paredzēto infrastruktūru, bet, ja tādas nav, tad pa brauktuvi vai izņēmuma gadījumā - pa ietvi, kur priekšroka dodama gājējiem.


Ārsti norāda – lai mazajiem daudz spēka atpūtai un laba veselība, pavasaris ir īstais laiks imunitātes stiprināšanai. Mazo ekspertu skolas (www.mazoekspertuskola.lv) pediatre Anna Birka iesaka vairākus padomus, kas palīdzēs pienācīgi sagatavoties vasaras izklaidēm. 

IMUNITĀTEI UN VESELĪBAI
• Jo vieglāk, jo labāk. Pavasaris ir viltīgs – saulē ir karsti un ap stūri ēnā jau ir auksti. Pamazām pieradini bērnu un sevi vieglākam apģērbam un izvēlies drēbes atbilstoši laikapstākļiem. Viens variants ir tērpies “kārtās”. Otrs – rezerves jaku, cepuri un cimdus iemet somā vai ratos. Tā varēsi pielāgoties temperatūras svārstībām. Ja pēkšņi sācies karstāks laiks, pārliecinies, lai mazais nav pārtuntulēts. Lieku reizi to atgādini arī bērnudārza audzinātājām.
• Zāle, smiltis, akmentiņi – dabīgā pēdu masāža! Pēc pirmā pērkona negaisa var sākt staigāt ar basām kājām, tomēr tas jādara pakāpeniski, konsultējoties ar pediatru – viss atkarīgs, cik rūdīts ir bērns. Iespēju robežās ļauj bērnam pārvietoties ar basām kājām pa zāli un citiem dabas materiālu segumiem (čiekuriem, skujām, smiltīm, akmentiņiem). Tāpat arvien biežāk vēdini māju, ver vaļā logus! Tas mazo norūdīs.
• Vitamīns stiprai imunitātei. D vitamīns, kas radies saules ietekmē, asinīs paliek divas reizes ilgāk par to, kas uzņemts ar uzturu, piemēram, zivīm, olām, sieru u.c. Nav vēlams atrasties saulē par ilgu un pārsauļoties, tomēr bērnam ieteicams būt saulē vismaz trīs reizes nedēļā pa 15 minūtēm. Papildus saules peldēm iekļauj uzturā ar D vitamīnu bagātinātus produktus, brokastu pārslas, Danonki biezpiena sieriņus vai jogurtus.

DZĪVESPRIEKAM UN SPĒKAM
• Pašu gatavoti “modes ēdieni”. Patlaban veselīga dzīvesveida fani aizrāvušies ar tādiem “superproduktiem” kā nātres, pienenes, kvinoja u.c. Reti kurš bērns ar prieku ko tādu ēdīs! Tā vietā atceries par pierastākiem produktiem, kas var kļūt par ikdienas “modes” uzkodu, it sevišķi – ja bērns pats piedalījies tā audzēšanā vai gatavošanā. Piedāvā svaigi sagrieztus ķirbjus, saldētas upenes, burkānus – gareniski grieztus vai veselus, vai sarīvētus ar rozīnēm, biezpienu ar paša uz palodzes audzētiem lociņiem vai dillēm (http://mazoekspertuskola.lv/cards/view/132).  
• Sportiskas izklaides. Vai tas būtu velosipēds, skrejritenis vai skrituļslidas – jebkura veida izkustēšanās raisīs apetīti un uzlabos garastāvokli. Galvenais – nodrošini mazo ar atbilstošu inventāru (ķiveri, ceļu sargiem u.tml.), kā arī ērtu, laikapstākļiem atbilstošu apģērbu.
• Bērnības spēles. Kā mudināt mazo pavadīt vairāk laika svaigā gaisā? Pastāsti un parādi spēles no tavas bērnības – klasītes, lecamās gumijas, “Akmeniņ, lec laukā”, paslēpes, “Augstāk par zemi” u.c. Ļauj bērnam sasmulēties, jebkurus traipus var iztīrīt, rokas un seju – nomazgāt. Idejas pagalma spēlēm iespējams atrast www.milakaspele.lv. 

DROŠĪBAI UN SIRDSMIERAM
• Vakcīna – vienīgais veids, kā izvairīties no ērču encefalīta. Līdz divu gadu vecumam to var veikt pie ģimenes ārsta ar atlaidi. Citur vakcīna vidēji maksā 31 eiro. Atceries – ērces mīt arī pilsētu parkos, un ar encefalītu var inficēties, dzerot neapstrādātu kazas pienu. 
• Dabīgi odu atvairītāji. Līdz ar silto sezonu mostas arī odi. Izmanto dabīgus līdzekļus – istabā uz palodzes noliec ģerānijas vai lavandas, pie bērna gultiņas lina maisiņos saber vai citronā sadur krustnagliņas. Tās var ielikt arī ratiņos, ejot pastaigās.
• Nost ar lapsenēm! Sākoties siltajam laikam, augļu un ogu sezonai, papildu izmanību pievērs lapsenēm. Dzen tās prom no dzērieniem un izrunājies ar mazo, ka šo “zvēru” nevajadzētu spiest nost ar plikām plaukstām vai pēdām. 
• Suņi un kaķi ir draugi tikai pasakās. Pastāsti bērnam, ka svešiem dzīvniekiem nevajadzētu ķerties ap kaklu. Pieskati mazo, pat ja esat kopā ar savu, kaimiņu vai draugu suni. 
• Dubults neplīst. Atkārojiet kopā ceļu satiksmes, ugunsdrošības un ūdens tilpņu noteikumus. Nokūstot sniegam, ceļu satiksme kļūst arvien intensīvāka. Lieks solis tālāk no ielas, pasargās tevi un mazo arī no apšļakstīšanas ar peļķu ūdeni. Vērts atgādināt veco, labo patiesību – neļauj spēlēties ar sērkociņiem! Un NEKAD nelaid mazo vienu pašu peldēties! Svarīgi, lai bērns vienmēr peld uz krastu, nevis pretējā virzienā.

Par Mazo ekspertu skolu
Mazo ekspertu skola www.mazoekspertuskola.lv ir Latvijas vecākiem domāts unikāls tiešsaistes resurss, kur atrodami praktiski materiāli pirmsskolas vecuma bērnu galveno prasmju attīstīšanai ar mērķi audzināt patstāvīgus, loģiski domājošus un neatkarīgus bērnus. Interneta platforma tika atklāta 2014. gada maijā. Pieejamie materiāli galvenokārt ir krāsojami uzdevumi latviešu valodā. Uzdevumi attīsta bērnu valodu, loģisko domāšanu, emocionālo inteliģenci, uztveri, izpratni par veselīgu dzīvesveidu un uzturu, tāpat tie ir ērts resurss vecākiem ierosmei pavadīt laiku kopā ar 2-6 gadus veciem bērniem. 
Lai atzīmētu Sirds mazspējas dienu, Latvijas Kardiologu biedrība un pacientu biedrība “ParSirdi.lv” aicina iedzīvotājus apmeklēt mobilo “Sirds mazspējas klīniku”, kas darbosies pie tirdzniecības centra “Origo” (Stacijas laukumā 2, Rīgā) 7.maijā no plkst.12.00-15.00.

Palielinoties iedzīvotāju dzīvildzei, pieaug to pacientu skaits, kas cieš no sirds mazspējas. Sirds mazspēja ir aktuāla problēma arī Latvijā, un tiek lēsts, ka vecuma grupā līdz 65 gadu vecumam to sastop aptuveni 1% iedzīvotāju, savukārt 75-85 gadu vecumā - jau 7%.

Visbiežāk sirds mazspēju izraisa koronārā sirds slimība, it īpaši pārciests miokarda infarkts, un paaugstināts asinsspiediens, taču to var izraisīt arī dažādas sirds muskuļa un sirds vārstuļu slimības.
Tāpēc kardiologi iesaka regulāri pārbaudīt sirds veselību, tostarp, uzmanību pievēršot pulsam, kam miera stāvoklī jābūt aptuveni 60 sitieniem minūtē. It īpaši liela vērība šim rādītājam jāpievērš tieši sirds mazspējas pacientiem. Tāpat svarīgi ir sekot līdzi arī asinsspiedienam, atceroties, ka normāls asinsspiediens jebkurā vecumā ir 120/80 mm/Hg.

Mobilajā Sirds mazspējas klīnikā darbosies 3 zonas.
«Reģistratūra»:
       Sirds veselības tests, kuru aizpildot pirmajiem 50 dalībniekiem būs iespēja saņemt dāvānā soļu skaitītājus sirds mazspējas profilaksei
       Informatīvie materiāli par sirds veselības profilaksi
“Veselības pārbaudes”
       Iespēja izmērīt asinsspiedienu un pulsu
       Apmācība, kā mērīt pulsu mājās
 “Kardiologu konsultācijas”
       Sirds mazspējas pacientus konsultēs kardioloģe Ginta Kamzola un citi speciālisti;
       Iespēja saņemt informatīvos materiālus par sirds mazspēju un citām sirds slimībām.

Izplatītākie sirds mazspējas simptomi ir:
•       pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu;
•       elpas trūkums, nogurums un nespēks;
•       paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.
Zinātnieki atšķetinājuši vienu no šī gadsimta lielākajām mistērijām, atklājot, kāpēc mazgāšanas laikā pazūd mūsu zeķes.
Pētījuma rezultātā izstrādāta matemātiska formula, ar kuru iespējams prognozēt zeķu pazušanas varbūtību. Savukārt, lai atrastu pāri tām zeķēm, kas palikušas bez otras pusītes, Samsung Latvijā izveidojis unikālu iepazīšanās portālu singlesocks.lv.
Tajā ikviens var iesniegt savas “vientuļnieces” fotogrāfiju un aprakstu. Atzīmējot citu dalībnieku bildes ar pogu Patīk un pretī saņemot tādu pašu atbildi, tiek izveidots pāris, kurš var piedalīties vērtīgu balvu izlozē.

Pētījumā Latvijā noskaidrots, ka zeķe bez pāra ir teju 7 no 10 jeb aptuveni 1,3 miljoniem mūsu valsts iedzīvotāju. Savukārt vairāk nekā 10 zeķu-vientuļnieču ir katram piektajam cilvēkam, kas ir aptuveni tikpat, cik audzēkņu ir visās Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs, augstskolās un koledžās kopā. 

Psihologs Dr. Saimons Mors (Simon Moore) un statistiķis Džefs Elliss (Geoff Ellis) izmantojuši zinātnisku paņēmienu to faktoru atklāšanai, kas rada zeķu mazgāšanas nedienas, un pēc tam secinājumus apkopojuši vienkāršā matemātiskā formulā. 
Viņu pētījumā iesaistījās aptuveni 2000 cilvēku, kuri dalījās ar saviem veļas mazgāšanas paradumiem un problēmām. Kā izrādās, galvenie faktori, kas izraisa pazudušo zeķu problēmu, ir veļas mazgāšanas sarežģītība – nepieciešamība šķirot veļu, izvēlēties dažādas mazgāšanas temperatūras, kā arī centieni atcerēties, cik zeķu ielikts veļasmašīnā.  

Turklāt zeķu pazušanai ir vairāk praktisku, nevis pārdabisku iemeslu. Piemēram, tās aizkrīt aiz radiatoriem vai zem mēbelēm, tiek pievienotas neatbilstošas drēbju krāsas mazgāšanas ciklam vai saliktas pārī ar pavisam citām zeķēm. 

Balstoties uz to, izstrādāta zeķu pazušanas formula: 
Zeķu pazušanas indekss = (L + C) - (P x A) 
Jo lielāks indekss, jo lielāka varbūtība pazaudēt zeķes.
Apzīmējumi:
L = Mazgājamās veļas apjoms
Aprēķina, reizinot cilvēku skaitu mājsaimniecībā (p) ar mazgāšanas reižu skaitu nedēļā (f) 
C = Mazgāšanas sarežģītība
Aprēķina, saskaitot, cik veļas veidi (t) tiek mazgāti mājsaimniecībā nedēļas laikā (tumšā + gaišā veļa), reizinot to ar nedēļā mazgājamo zeķu skaitu (s)
P = Prieks mazgāt veļu
Mēra ar atzīmi no 1 līdz 5, kur 1 ir "ļoti nepatīk mazgāt veļu" un 5 – "ļoti patīk mazgāt veļu" 
A = Uzmanības pakāpe
Darbību summa, kas tiek izdarītas pirms veļas mazgāšanas: kabatu pārbaude, piedurkņu atritināšana, drēbju izgriešana uz pareizo pusi, zeķu atritināšana. Jānorāda kopējais skaitlis. 
Tiem cilvēkiem, kuri vēlas aprēķināt iespējamību pazaudēt zeķes vienas nedēļas laikā, pētnieki sagatavojuši formulas sarežģītāku versiju: 
Varbūtība = 0,38+ (0,005 x L) + (0,0012 x C) - (0,0159 x P x A)3 

Atzīmējot Pasaules astmas dienu, 5.maijā notiks plaušu veselības akcija "Dzīvo, dejo, elpo!", kuras laikā mūziķi aicinās jauniešus padomāt par savu plaušu veselību un astmas riskiem, īpaši atgādinot par smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz elpceļu veselību.
Pasākums notiks Rīgā, tirdzniecības parkā "Alfa" no plkst. 17-19.
Pasaules astmas dienā akcijas dalībniekiem būs iespēja veikt plaušu funkcijas skrīninga testu, kā arī saņemt mediķu ieteikumus plaušu veselības uzlabošanai un informatīvus materiālus par astmu.

Starptautiskais skolēnu veselības paradumu pētījums apliecina zināmas pozitīvas tendences smēķēšanas jomā, jo, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 11-15 gadus veci pusaudži Latvijā ikdienā smēķē retāk.
Ja pirms sešiem gadiem piektā daļa 15 gadus vecs zēns (32%) un piektā daļa meitene (22%) atzina, ka regulāri smēķē, 2014.gada pētījuma rezultāti liecina, ka regulāri smēķējošu pusaudžu īpatsvars konkrētajā vecuma grupā Latvijā ir samazinājies teju uz pusi – katru dienu vai vismaz reizi nedēļā smēķē 15% zēnu un 13% meiteņu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra publiskotie pētījuma dati.

Kā uzsver asociētais profesors Alvils Krams, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs, viens no plaušu veselības stūrakmeņiem ir nesmēķēšana, un svarīgākais ir panākt, lai nesmēķē tieši bērni un jaunieši.

"Aptuveni 90% gadījumu smēķēšana tiek uzsākta bērna vai pusaudža vecumā, ko vēlāk dzīvē cilvēks vairs nevar pārtraukt, jo ir izveidojusies ļoti smaga atkarība. Tai pievienojas arī dažādas elpceļu slimības," skaidro Krams.

Krams vērtē, ka pārlieku lielam optimismam par smēķēšanas mazināšanos jauniešu vidū pagaidām nav pamata, jo Latvijā ir populāra ūdenspīpju smēķēšana publiskos bāros un kafejnīcās, kas smēķēšanai īpaši piesaista jauniešus.

Jau 9.maijā diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā var pārsniegt +15 grādu slieksni, iezīmējot meteoroloģiskās vasaras sākumu, liecina "Global Forecast System" prognozes.

Pagaidām gan nav īsti skaidrs, cik liels būs siltums un cik ilgi tas uzkavēsies.
Ja meteoroloģiskā vasara tik tiešām iestāsies tuvākajā nedēļā, tas notiks septiņas nedēļas agrāk nekā pērn.
Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem pagājušajā gadā meteoroloģiskā vasara sākās vien 29.jūnijā, savukārt noslēdzās 3.septembrī.

Pašreizējā "Global Forecast System" prognoze rāda, ka šīs nedēļas beigās Latvijā sāks paaugstināties gaisa temperatūra, nākamnedēļ sasniedzot +26 grādus.
Arī naktis kļūs siltākas - dažās naktīs nākamajā nedēļā gaisa temperatūra, iespējams, nenoslīdēs zemāk par +9..+14 grādiem.

Latvijas izlases galvenais treneris Leonīds Beresņevs oficiāli nosauca 25 hokejistus, kuri jau ceturtdien, 5.maijā, dodas uz pasaules čempionātu Maskavā. Izlases sastāvā iekļauti trīs vārtsargi, astoņi aizsargi un 14 uzbrucēji.

Uz pasaules čempionātu komanda dodas ar četriem valstsvienības debitantiem - vārtsargu Elvi Merzļikinu, aizsargu Edgaru Siksnu un uzbrucējiem Edgaru Kuldu un Māri Bičevski. 

Latvijas hokejisti grupas kārtā Maskavā spēlēs pret Zviedriju, Čehiju, Krieviju, Šveici, Norvēģiju, Dāniju un Kazahstānu.
Otrā grupā Sanktpēterburgā būs Baltkrievija, Kanāda, Somija, ASV, Slovākija, Francija, Vācija un Ungārija. 

Ceturtdaļfinālā tiks katras grupas četras spēcīgākās komandas, tādējādi LHF izvirzītā mērķa sasniegšanai, čempionātā ierindoties ne zemāk kā 10.vietā, Latvijas hokejistiem grupā būs jābūt vismaz piektajiem. Pirmo spēli Latvijas valstsvienība aizvadīs piektdien pret Zviedriju.

Pasaules čempionāts Krievijā norisināsies no 6. līdz 22. maijam. 

Latvijas izlase pasaules čempionātā
Vārtsargi: Edgars Masaļskis, Elvis Merzļikins, Jānis Kalniņš
Aizsargi: Jānis Andersons, Edgars Siksna, Ralfs Freibergs, Kristaps Sotnieks, Guntis Galviņš, Oskars Cibuļskis, Maksims Širokovs, Aleksandrs Jerofejevs
Uzbrucēji: Kaspars Daugaviņš, Rodrigo Ābols, Vitālijs Pavlovs, Miķelis Rēdlihs, Andris Džeriņš, Zemgus Girgensons, Edgars Kulda, Roberts Bukarts, Gunārs Skvorcovs, Aleksejs Širokovs, Gints Meija, Māris Bičevskis, Miks Indrašis, Ronalds Ķēniņš
Šonedēļ visā Latvijā sākas ugunsnedrošais periods. Šajā laikā, atrodoties mežos, ir jāievēro īpaša piesardzība, lai mazinātu ugunsgrēku izcelšanās draudus.

Ugunskurus mežos atļauts kurināt tikai tam īpaši paredzētās vietās, nepieļaujot uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas. Ugunskuru nedrīkst atstāt bez uzraudzības, tā vietu atstājot tikai tad, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnībā beigusies. Ugunsnedrošajā periodā mežos vai uz tos šķērsojošajiem ceļiem aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus. Aizliegts braukt mežos ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem, kā arī bez saskaņošanas ar Valsts meža dienestu veikt jebkādas citas ugunsnedrošas un dūmus radošas darbības. 
.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ugunsdrošības prasību ievērošanu mežos uzrauga Valsts meža dienests. 



Spānijas ziemeļaustrumu reģionā Katalonijā ir atrasts 230 miljonus gadu vecs dinozaura pēdas nospiedums, kas ir labāk saglabājies nekā pārējie līdz šim Ibērijas pussalā atrastie dinozauru pēdu nospiedumi, paziņoja Spānijas valdība.

Nospiedumu ir atstājis izohirotērijs, kas ir krokodilu sencis. To atrada kāds cilvēks, aprīļa sākumā pastaigājoties Olesā de Monserratā 40 kilometrus uz ziemeļiem no Barselonas.

Valdības paziņojumā teikts, ka šis pēdas nospiedums ir izcili labi saglabājies un tajā ir saskatāmas nagu un ādas detaļas.

Avots: tvnet.lv


9. maija pēcpusdienā Latvijā būs novērojama astronomiska parādība, kas iepriekšējo reizi notika pirms 13 gadiem, bet nākamo reizi būs vērojama pēc trim gadiem. Proti, Merkura tranzīta laikā uz Saules diska vairāku stundu garumā būs novērojams
Merkurs, informē Latvijas Astronomijas biedrība.

Rīgā šis notikums būs vērojams no pēcpusdienas pulksten 14:11 līdz pat saulrietam (no pulksten 21 līdz 21.31 atkarībā atrašanās vietas Latvijā). Tranzīta laikā uz Saule būs redzams neliels melns aplis, kas septiņu stundu laikā lēnām pārvietosies pāri Saules diskam.

Latvijas Astronomijas biedrība skaidro, ka šīs savdabīgās planētu konfigurācijas laikā Saulei tuvākā planēta būs nostājusies uz vienas līnijas, kas iedomāti ir novelkama starp Zemi un Sauli.
Facebook Draugiem Twitter Instagram