Lai varētu izdot Latvijas nacionālo atlantu un tā pirmo daļu "Valsts un tauta" kā dāvanu Latvijas simtgadē, izveidota īpaša atbalsta biedrība, ar kuras palīdzību iecerēts savākt šī izdevuma izdošanai kopumā nepieciešamos 2,4 miljonus eiro.

Līdz šim Latvijas nacionālais atlants nav izdots. Tikai vienu reizi – pirmās Latvijas brīvvalsts laikā šajā virzienā kaut ko mēģināja darīt statistiķis, viens no pirmās Latvijas brīvvalsts Ministru prezidentiem Marģers Skujenieks, Valsts 20. dzimšanas gadā izdodot statistikas atlasu latviešu un franču valodā. Tāda veida izdevums nav izdots ne Latvijas PSR laikā, ne arī pēdējo 25 gadu neatkarīgās Latvijas laikā.

«Somijā pirmais nacionālais atlants tika izdots 1899. gadā (cariskās Krievijas sastāvā), Lietuvā – 1981. gadā (PSRS sastāvā), Baltkrievijā – 2002. gadā, pat Ukraina to spēja izdot 2007. gadā, bet Latvijā tāda vēl nav, tāpēc pērnā gada decembrī domubiedru grupa izveidoja īpašu atbalsta biedrību, kas centīsies apvienot dažādus iespējamos finanšu avotus – valsts, pašvaldību, privātuzņēmēju, nevalstisko organizāciju, varbūt pat ES struktūrfondus –, lai šo darbu paveiktu,» skaidro Latvijas Nacionālā atlanta atbalsta biedrības valdes loceklis un privātuzņēmējs Viesturs Koziols.

Avots: Dienas Bizness



Nereti dzirdēts apgalvojums, ka cilvēks liek lietā tikai 10 procentus galvas smadzeņu.

Balstoties uz šo apgalvojumu, bieži izskan pieņēmumi, ka, piespiežot strādāt kaut nedaudz vairāk pelēko šūniņu, mēs varam attīstīt ārkārtīgi asu prātu vai pat gaišredzību, spēju lasīt domas, telekinēzi jeb priekšmetu pārvietošanu ar domu palīdzību.
 
Tomēr, kā vēsta portāls Verywell.com, apgalvojums par 10 procentiem, lai arī ārkārtīgi populārs, ir vien mīts. Patiesībā cilvēks izmanto 100 procentus savu smadzeņu.

To pierāda traumas, insulta un citu iemeslu izraisīti smadzeņu bojājumi. Neraugoties uz to, ka bojā gājis vien neliels laukumiņš šūnu, sekas visbiežāk ir dramatiskas, piemēram, cilvēks daļēji zaudē kustību spējas, nespēj vairs runāt vai cieš intelektuālās
spējas.

Zinātnieki, izmantojot modernās tehnoloģijas, izpētījuši, ka pilnīgi visi smadzeņu reģioni izrāda kādu aktivitāti pat tad, kad mēs guļam.

Uzskata, ka mīta izcelsme meklējama 20. gadsimta sākumā, kad amerikāņu psihologs un filozofs Viljams Džeimss (William James) rakstīja: "Mēs izmantojam tikai nelielu daļu savu mentālo un psihisko resursu." Šķiet, šis citāts, nodots no mutes mutē, gluži kā spēlējot klusos telefonus, ir transformējies par mītu, ka izmantojam tikai nelielu daļu smadzeņu.



Sapludinot velo un kino robežas, no 13. līdz 15. maijam Valmierā un apkārtējos novados norisināsies pirmais velo – kino festivāls «Kino Pedālis
 
Visiem dalībniekiem būs pieejama īpaša, vieda velomaršrutu aplikācija - kas reizē būs gan gids un maršrutu karte, gan interaktīva spēle.
 
Festivāla centrālais notikums 14. maijā būs velo brauciens un interaktīva spēle kino noskaņās pa Valmieras pilsētas un Kocēnu, Burtnieku novada velo celiņiem un takām. Festivāla laikā dalībnieki, lejupielādējot aplikāciju viedierīcē, varēs izvēlēties, kurā no trim maršrutiem vēlas doties – «Ģimeņu pedālī» (ap 9 km), «Puspedālī» (ap 15 km) vai «Dižpedālī» (ap 35 km) – vai paši radīt savu maršrutu. 



Līdz 29. maijam Rīgas kā gastronomijas galamērķa mārketinga kampaņas norises laikā Briseles tramvaja restorānā "Brussels Tram Experience" var baudīt mūsdienu Latvijas virtuves vakariņas.
 
Rīgas ēdienkarti izstrādājusi pazīstamā latviešu šefpavāre Svetlana Riškova. "Brussels Tram Experience" ir viens no populārākajiem Briseles tūrisma projektiem, kurā pilsētas apskate apvienota ar izsmalcinātām vakariņām īpaši aprīkotā tramvajā.
 
Īpašajā Rīgas ēdienkartē tiks piedāvātas triju kārtu vakariņas armūsdienu Latvijas virtuvei raksturīgiem produktiem - bietēm, kazas sieru, zandartu un skābenēm. Pie ēdieniem tiks pasniegti arī atbilstoši pieskaņoti dzērieni.



Sestdien, 14. maijā, ar tradicionālo velobraucienu “Ieriteņo vasarā” tiks atklāta aktīvā tūrisma sezona Smiltenes novadā.
Šogad pirmo reizi dalībniekiem tiks piedāvāta iespēja izvēlēties starp 2 dažāda garuma velo maršrutiem. Īsākā, 22 km distance noslēgsies atpūtas bāzē “Silmači”. Savukārt tie, kas vēlēsies veikt garāko, 42 km distanci varēs turpināt ceļu garām “Lejas Kleperu” saimniecībai.

Smiltenes novada dome aicina pieteikties uz Variņu pamatskolas direktores amata vietu. Prasības šajā amatā – vismaz triju gadu darba pieredze izglītības jomā vai izglītības vadības darbā.  Personām, kuras vēlas piedalīties konkursā, šodienas, 27. aprīļa, laikā jānosūta pieteikums uz e-pastu personals@smiltene.lv vai jāiesniedz Smiltenes novada domespersonāla speciālistei.

Par godu Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienai 4. maijā plkst.19.00 visi laipni aicināti uz Smiltenes pilsētas Kultūras centru, lai noskatītos kustību un objektu monoizrādi “Karavīrs”. Kāda karavīra stāstu izspēlēs aktieris un vīru grupas “Vilki” dalībnieks Edgars Lipors.

Pēdējo reizi  Blomes tautas namā notiks Blomes amatierteātra Austras Jurgenas izrāde “Austras grāmata” – arī tā tiks izrādīta 4. maijā. 



Hārvardas neirozinātnieki atklājuši, ka meditācija ne tikai samazina stresu, bet arī veic izmaiņas cilvēka smadzenēs.

Neirozinātniece Sāra Lazāra no Masačūsetas galvenās slimnīcas un Hārvardas medicīnas skolas, bija viena no pirmajām zinātniecēm, kas sāka pētīt meditācijas un apzinātības stāvokļu ietekmi uz smadzenēm.

Pēc meditācijas un jogas prakses pelēkas vielas apjoma pieaugums novērots piecos smadzeņu apgabalos, turklāt mazāks kļuva tas smadzeņu apgabals, kas atbild par nemieru, bailēm un stresu, tātad – samazinot stresa līmeni.

Lazāra atklāj, ka pēc pētījuma datiem, reālas izmaiņas cilvēkos bijapamanāmas jau pēc 8 nedēļām. Meditācijas – stresa samazināšanas kursa programmā cilvēki apmeklēja nodarbību vienu reizi nedēļā un tiem tika dots uzdevums praktizēt to mājās 40 minūtes dienā.

Meditācija ir vienkāršs prāta treniņš, kurš uzlabo veselību,labāk palīdz tikt galā ar stresu, paildzina mūžu, bet kā vingrinājums, tas nevar palīdzēt pret visu. Meditācija ir noderīga kā palīgterapija, tā pētījumos tiek izmantota pret ļoti daudzām dažādām traumām un slimībām, tomēr meditācija var ietekmēt daļu no simptomiem, bet ne visu un arī ne visiem cilvēkiem tā būs vienlīdz iedarbīga. 

Avots: meta-reality.info


Par gada ģeovietu izvēlēti Ketleru atsegumi, kas atrodas Kurzemē, Skrundas novadā, Ventas labajā krastā 2,5 kilometrus augšpus Lēnām, informē biedrības “Ziemeļvidzemes ģeoparks" pārstāvis Dainis Ozols.

Svētdien, 1. maijā, pieKetleru atsegumiem tiks organizēts izglītojošs pasākums. Pasākuma laikā tiek plānots atklāt informācijas stendu un norādes, iepazīstināt ar Ketleru svītas iežiem, minerāliem un fosīlijām, kā arī demonstrēt seno dzīvnieku rekonstrukcijas.

Šogad Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļa plāno veikt padziļinātus pētījumus Ketleru atsegumos.

Speciālisti norāda, ka Ketleru atsegumi ir nozīmīgi ar to, ka tajos atrodamas liecības četrkājaino mugurkaulnieku iznākšana no jūras sauszemē.


Jebkurš aksesuārs, kas maina kustību diapazonu vai ķermeņa formu, nodara kaitējumu mugurkaulam, deformējot muguru, kaklu un plecus. Tādēļ būtiski pievērst garderobei īpašu uzmanību.
 
Augstpapēžu apavi paceļ pēdu sarežģītā leņķī, līdz ar to mainās arī stāja un mugurkaula izliekums, kas var radīt nopietnas muguras sāpes, papildu slodzi muskuļiem un pat dažādas nopietnas deformācijas.
 
Arī smagaskaklarotas nemanāmi maina ķermeņa dabisko smaguma centru un līdzsvaru, un, nēsājot tās ilgstoši, var just sāpes mugurā un kakla daļā.
 
Pieguļošie svārki ar augsto vidukli cieši iekļauj ceļgalus, tādējādi ierobežojot kustības un radot papildu slodzi mugurai. Pēc noteikta laika tas var radīt muguras disku vai muskuļu problēmas. Kustības ierobežos arī atsevišķi šaurie džinsi.
 
Krūšturi ar šaurām lencītēm, iespējams, izskatās labi, tomēr tie nespēj pildīt savu galveno funkciju – pilnvērtīgi balstīt krūtis, tādējādi radot papildu spiedienu pleciem, kas var izraisīt sāpes.
 
Un arī uz pleca nēsājama soma ar šauri lenci var ietekmēt veselību – jāizvēlas soma ar platu lenci un nesamajam nevajadzētu veidot vairāk par 10% no ķermeņa svara.



Latvijas premjerministru vidū par labākajiem latviešu valodas pārzinātājiem un lietpratējiem atzīti bijušie premjerministri Ivars Godmanis, Valdis Dombrovskis un Einars Repše, prezentējot pētījumu par trīspadsmit Ministru prezidentu valodas prasmēm, atklāja projekta "Valodas policija" eksperti.

Premjeru publiskās runas vērtētas, ņemot vērā viņu valodas kultūru, stilu, gramatiku un oratora prasmes. Politiķi, kuri pēc visu četru kritēriju vērtējuma saņēmuši viszemāko punktu skaitu, ir Andris Šķēle, Andris Bērziņš un Indulis Emsis.

Eksperte Aiga Veckalne stāstīja, ka politiķu valoda ir sabiedrības spogulis - viņu pieļautās kļūdas atspoguļo sabiedrības valodas prasmes.

Pēc eksperta Jura Baldunčika domām, sabiedrībā ir izplatīts "pofigisms", kas raksturo arī valodas lietojumu. Viņaprāt, augstākā izglītība mūsdienu Latvijā tikai daļēji grantē arī augstu valodas līmeni. 


Vairāki desmiti tūkstoši rīdzinieku pakļauti bīstamai apkārtējās vides iedarbībai – tā secināts pētījumā, kas veikts gada garumā un tagad apkopots.

Pētījuma laikā tapusi arī karte, kurā atzīmētas vasaras laikā karstākās un arī iedzīvotāju veselībai draudīgākās vietas pilsētā. Atjaunota arī siltumsalu tematika un izstrādāta jauna pilsētas virsmas temperatūras karte. Tas nozīmē, – noskaidrotas vietas, kur siltajos mēnešos ēkas, ielas segums un jumti īpaši sakarst.
 
Par spīti šā brīža salīdzinoši vēsajiem laikapstākļiem, noskaidrojies, ka Rīgā – Avotu un Matīsa ielas stūris – ir karstākais punkts uz galvaspilsētas kartes. Pērnā gada augusta sākumā pētnieki šeit izmērīja, ka gaisa temperatūra iesilusi līdz pat +36 grādiem.
 
Turklāt vietās, kur veidojas siltumsalas, pastiprinās arī, piemēram, putekļu ietekme.
 
Karstuma iespaidā var pieaugt saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī tas var negatīvi ietekmēt plaušu veselību. Līdzīgas sekas ir arī, ja cilvēks dzīvo putekļainā un skaļā vidē. Tāpēc apkopotie pētījuma rezultāti tiks nodoti tālāk risināšanai dažādām institūcijām un pašvaldībai.
 
Kopumā dažādās pilsētas vietās apsekotas 130 daudzdzīvokļu mājas un aptaujāti 3000 iedzīvotāju.

Avots: skaties.lv


Šodien, 26. aprīlī, atzīmējot Starptautisko intelektuālā īpašuma dienu, biedrība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība un biedrība "Nē, pirātismam Latvijā!" parakstīs sadarbības memorandu, kura mērķis ir kopīgiem spēkiem cīnīties pret pirātismu Latvijā, panākot godīgu atlīdzību filmu producentiem, mūziķiem un citiem radošo industriju pārstāvjiem par paveikto darbu.

LaIPA mūzikas patēriņa indeksā noskaidrots, ka vidēji Latvijas iedzīvotāji mūzikas ierakstu iegādei, koncertiem un festivālu apmeklējumam gadā tērē līdz 30 eiro. Savukārt kinoteātru dati liecina, ka kino biļetēm katrs latvietis gadā atvēl vien sešus eiro.

Šā gada Intelektuālā īpašuma dienas tēma ir digitālais radošums, tāpēc īpaši aktuāls kļūst jautājums par pirātismu jeb intelektuālā īpašuma darbu nelegālu izmantošanu un iegūšanu. Lai gan mūsdienās arī Latvijā ir pieejami legālie mūzikas un video straumēšanas servisi, piemēram, "Spotify" un "Netflix", statistikas dati liecina, ka tikai 18% no aptaujātajiem iedzīvotājiem, kas pēdējā gada laikā ir veikuši audio failu kopēšanu, šos failus ir iegādājušies legālās mūzikas vietnēs.



Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai skolēniem atceltu mājasdarbu uzdošanu nedēļas nogalēm.

Kā iniciatīvas pieteicēja norādīta Tatjana Litovska. Patlaban par to parakstījušies pārdesmit cilvēki.

Iniciatīvā rosināts atcelt mājasdarbu un jebkādu sagatavošanās darbu veikšanu uz pirmdienu skolēniem no pirmās līdz 12. klasei. Šāda ideja pamatota ar to, ka brīvais laiks ir nepieciešams ne tikai skolēniem, bet arī viņu vecākiem un pedagogiem.

Iniciatīvas pieteicēja uzskata, ka Latvijai būtu jāņem pozitīvais piemērs no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur "jebkādu mājasdarbu veikšana uz pirmdienas dienu un brīvlaiku nepastāv jau vairākus gadus, neietekmējot izglītības kvalitāti un skolēnu zināšanas".
Ne vienai vien mājsaimniecei pirmie pavasara saules stari kalpo par iedvesmu mājas ģenerāltīrīšanai. Samsung Electronics Baltics apkopojis padomus veļas groza revīzijai – kā pareizi mazgāt tādu “lielo veļu” kā aizkarus, segas, dvieļus un gultasveļu.
 
Aizkari
Līdz ar pavasara logu mazgāšanu ieteicams parūpēties arī par aizkariem. Tos saudzīgā režīmā vajadzētu mazgāt veļasmašīnā 2 līdz 4 reizes gadā, pirms tam tos izmērcējot. Smalkāka auduma aizkaru tīrīšanā jāizmanto speciālais veļas maisiņš vai spilvendrāna, un ieteicamā mazgāšanas temperatūra ir līdz 40°C. Tāpat jāatceras, ka der nomazgāt arī logus, lai kopskats būtu īpaši spodrs. Logus mazgā gaišā, saulainā dienā, kad skaidri saskatāmi visi netīrumi. Vēlams, lai logos nekristu tieši saules stari.
Ja nepieciešams, netīrākās vietas jāmazgā vairākas reizes. Varētu šķist, ka ķīmisko līdzekļu lietošana lielos apjomos atvieglo darbu, bet biežāk tomēr var sarežģīt mazgāšanas procesu. Putekļi un netīrumi pie tīrām virsmām nelīp, tie nosēžas pakāpeniski, savukārt pārlieku daudz ķīmijas veido kārtiņu, kas tieši piesaista netīrumus. Ne velti saka, ka vislabāk notīrīt logus ir ar ūdeni un avīžpapīru. 

Segas
Lielākā daļa segu ir piemērotas mazgāšanai veļasmašīnā, turklāt veļasmašīnu ražotāji ir pielāgojuši speciālus režīmus to kopšanai. Tāpat kā ar citiem apģērbiem, arī pirms segu mazgāšanas jāņem vērā norādījumi uz to etiķetes. Būtisks priekšnosacījums kvalitatīvam segu mazgāšanas rezultātam ir atbilstoša veļasmašīnas ietilpība – tai jābūt ar vismaz 8 kg tilpumu. Tāpat jāizvēlas saudzīgs mazgāšanas līdzeklis un režīms, kas ūdeni sasildīs līdz 30°C. Reizi divos vai trijos mēnešos ieteicams izmazgāt arī spilvenus. Ar sintētisko vati jeb sinteponu pildītos pagalvjus var mazgāt arī veļasmašīnā – 60°C temperatūrā.
 
Dvieļi
Dvieļi ir labvēlīga vide baktēriju attīstībai, tāpēc Ņujorkas Universitātes Medicīnas skolas mikrobiologs un patologs Filips Tierno intervijā portālam businessinsider.com iesaka dvieļus lietot maksimums trīs reizes un ievērot nosacījumu, ka pēc katras slaucīšanās reizes tie tiek izžāvēti pilnīgi sausi. Virtuves un vannasistabas dvieļus var mazgāt vienlaicīgi, bet ne kopā ar apģērbu, jo tādā veidā drēbes var pievilkties ar to smakām, kā arī vairums ikdienas drēbju ieteicamā mazgāšanas temperatūra ir krietni zemāka.
Ģimenēs ar vairākiem cilvēkiem dvieļu mazgāšanai jāpievērš vēl lielāka uzmanība, jo ķermeņa nonākšana saskarsmē ar svešiem mikroorganismiem var izraisīt dažādas infekcijas, piemēram, izsitumus un niezi. Galvenā ideja ir pavisam vienkārša – esi piesardzīgs un maini dvieļus vismaz divas reizes nedēļā.

Gultasveļa
Līdzīgi kā dvieļi, arī gultasveļa ir pateicīga vieta dažādu baktēriju, putekļu ērcīšu, atmirušu ādas šūnu un citu mikrodaļiņu vairošanai. Tā kā pēļos vidusmēra cilvēks pavada trešo daļu savas dzīves, tieši tajā esošie mikrobi var kļūt par dažādu alerģiju aizsācējiem vai pastiprinātājiem. Šī iemesla dēļ kokvilnas gultasveļu ieteicams mazgāt vidēji reizi nedēļā vismaz 90°C temperatūrā. Savukārt zemāka temperatūra (60°C) būtu piemērotāka gaišas krāsas satīna auduma kopšanai.  Izmazgāto veļu vislabāk žāvēt ārā ēnainā vietā – tādā veidā netiek ietekmēta auduma krāsa un izturība, un ultravioletais starojums kļūst par efektīvu veidu auduma atbrīvošanai no mikrobiem. Papildus izgludinot gultasveļu ar karstu (200oC) gludekli, vari būt drošs, ka nevēlamie ciemiņi būs pazuduši.
„Baznīcu nakts” pasākumos 10. jūnijā šogad piedalīsies 190 dievnami visā Latvijā.

Visvairāk dalībnieku šogad būs Kurzemē – 51 baznīca.
Savukārt Vidzemē durvis vērs 40 dievnami, Rīgā un Pierīgā – 40, Zemgalē – 21, Sēlijā un Latgalē – pa 14.
Vairāk par baznīcām, kas piedalīsies pasākumos var aplūkot šeit.

Jau tagad dalību apstiprinājuši vairāki Latvijā labi zināmi mākslinieki, solisti un kori, piemēram, mūziķis Goran Gora, ģitārists Kaspars Zemītis, Liepājas mūzikas skolas Bigbends, kamerkoris "Austrums", vokālā grupa "Anima Solla", jauniešu koris "Balsis", kā arī saksofonists Artis Gāga un citi.

Baznīcu nakts programmā būs iekļautas arī ekumeniski vienojošas iniciatīvas - baznīcu zvanu skaņas pulksten 18.00, kopīga Tēvreizes lūgšana pulksten 21.00 visās baznīcās un Tezē (Taize) lūgšanas jeb lūgšanas ar Tezē dziesmām.

Jau rīt, 23.aprīlī visa Latvija dosies Lielajā Talkā un vienosies kopīgās vides sakopšanas un labiekārtošanas aktivitātēs.
Šogad talkai pieteiktas aptuveni 1800 talkas, kas ir par desmito daļu vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Tiem, kas nav paspējuši noorganizēt savu talku, pastāv iespēja izvēlēties jebkuru no apstiprinātajām talkošanas vietām mājaslapā www.talkas.lv un 23.aprīlī tai pievienoties.

Talkojot mežā, svarīgi ir parūpēties, lai izvēlētais apģērbs būtu slēgts, savukārt darbam ceļa malā ir ieteicams vilkt spilgtas krāsas apģērbu, un vēlams arī izmantot atstarojošās vestes.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina talkotājus ievērot drošības pasākumus talku un pavasara sakopšanas darbu laikā.  
SPKC speciālisti iesaka, uzsākot darbu, novērtēt vidi, kur sakopšanas darbi paredzēti. Lai nesavainotos, uzmanīgi rīkojieties ar talkas inventāru un atkritumiem (šļirces, stikla lauskas, zari ar ērkšķiem u.c.). Ir svarīgi lietot aizsargbrilles, strādājot ar tehniku un cimdus, vācot lapas, zarus un atkritumus. Veicot sakopšanas darbus, vajadzētu atturēties no alkohola lietošanas, jo pat pie mazas koncentrācijas iespējama neuzmanība un traumas.
Plašāka informācija par veicamajiem drošības pasākumiem atrodama šeit.

Daugavpilī agresīvs bebrs uz ielas uzbrucis vīrietim, kuram vēl nācās krietni papūlēties, lai saņemtu palīdzību, jo viņa sākotnējo zvanu glābēji uztvēra kā joku un nespēja noticēt, ka vīrietim draud briesmas, tā Latvijas Radio  raidījumam “Doma laukums” pastāstīja vietējā laikraksta redaktore Inna Plavoka. 

Cenšoties atkauties no agresīvā dzīvnieka, vīrietis nokrita uz zemes, un kamēr viņš nekustīgi gulēja, bebrs viņu uzmanīgi vēroja, taču, līdzko vīrietis mēģināja piecelties, bebrs atkal koda viņam kājā, neļaujot piecelties.

Cietušais vīrietis nolēma saukt palīgā, taču glābšanas dienests sākumā viņa zvanam nenoticēja. Tad vīrietis nolēma zvanīt draugam, bet arī viņš to uztvēra kā neizdevušos joku. Taču beigās vīrietis tomēr pierunāja draugu atbraukt palīgā.

Bet, steidzoties palīgā, draugs pārsniedza ātrumu un viņu apturēja policija, un likumsargi bija diezgan izbrīnīti, uzzinot, kur tad cilvēks tā steidzas. Tomēr, pārliecinoties, ka autovadītājs nav iereibis, likumsargi nolēma pārbaudīt šo neticamu stāstu savām acīm. 

Notikuma vietā policisti tiešām atrada uz zemes guļošo vīrieti un agresīvo bebru, un zvanīja glābējiem, kuri savukārt otro reizi dzirdot šo neticamo stāstu, bet jau no policijas, tomēr devās palīgā.
Vīrietis beigās ticis cauri ar vieglu izbīli un 15 šuvēm uz kājas.

Daugavpils Zoodārza direktors Mihails Pupiņš atzina, ka bebri pavasarī var būt ļoti agresīvi  un pat cilvēkiem bīstami, bebru tēviņi tiek izdzīti no mājām un meklē jaunu mitekli, turklāt dzīvnieki iet cauri pilsētai un, ja viņi satiek cilvēku, kuru notur par bīstamu, tad iespējama agresīva uzvedība.
Pupiņš iesaka izvairīties no bebriem, bet, ja sastapts agresīvais dzīvnieks, vislabākais ir no viņa bēgt, var arī nomest kādu lietu, kas novērstu dzīvnieka uzmanību, vai arī uzrāpties kokā.


Kanāda nākamgad veiks pasākumus marihuānas legalizēšanai, paziņojusi veselības ministre Džeina Filpota.
 
Uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas īpašajā sanāksmē, kas bija veltīta narkotiku problēmām, viņa piebilda, ka attiecīgs likumprojekts tiks iesniegts parlamentam 2017.gada pavasarī.

"Lai gan šī iecere met izaicinājumu daudzās valstīs pastāvošajam "status quo", mēs esam pārliecināti, ka tas ir labākais veids, kā pasargāt mūsu jaunatni, vienlaikus gādājot par sabiedrisko drošību," norādīja Filpota.
 
Starp iemesliem, kas kalpo parpamatu "zālītes" aizlieguma atcelšanai, Filpota minēja Kanādas un citu valstu likumus, kas kriminalizē marihuānas lietošanu un ir pārāk bargi un neefektīvi.



Rīgā šobrīd turpinās vērienīga adrešu reforma. Adreses nomainītas jau 6 000 īpašumu, bet iecerēts, ka adreses tiks mainītas vēl tikpat daudzām ēkām.
 
Šobrīd adrešu maiņa notiek Jaunciema, Sarkandaugavas, Mīlgrāvja apkaimēs. Šodien noslēdzas publiskā apspriešana un mēneša laikā plānots nomainīt 1 000 adreses.
 
Apsaimniekotāji šobrīd katrā mājā, kur ir plānots nomainīt adresi, informāciju par šo ieceri izvieto kāpņu telpās un pie mājas ārdurvīm. Tādēļ iedzīvotājiem nevajadzētu satraukties, ka, piemēram, pastnieks nezinās viņu jauno adresi.
 
Lasīt informāciju par iespējamo adreses maiņu svarīgi arī tāpēc, ka iedzīvotāji var publiskās apspriešanas laikā izteikt savu viedokli. Turklāt gadījumā, ja ir pamatoti iebildumi, panākt adreses maiņas atcelšanu. Divu gadu laikā, kopš ilgst adrešu reforma, tas ir noticis 20 reizes.
 
Vasaras sākumā adrešu reforma skars Juglu, Berģus, Bukultu apkaimi. Šobrīd vairs neesot arī gadījumu, kad iedzīvotāji nav zinājuši, ka viņu mājai ir mainīta adrese, kā tas bijis reformas sākumā.


Lielās talkas dalībnieki, piedaloties vides sakopšanas darbos, tiek aicināti apģērbties atbilstoši laika apstākļiem, savukārt talkas laikā savāktie atkritumi jāievieto oficiālajos talkas maisos, kas jāatstāj reģistrētajās talkas vietās.
 
Jau ziņots, ka Lielā talka notiks sestdien, 23.aprīlī, un tās motīvs šogad ir "Latvijai būt zaļai!". 

Katru gadu oficiālie talkas maisi ir citā krāsā, un šogad tie būs balti.

Dažas dienas pirms Lielās talkasiedzīvotāji ir pieteikuši 1467 talkas vietas un interaktīvajā kartē atzīmējuši 474 piesārņotās vietas.
Puse Latvijas pāru dzīvo kopā, nereģistrējot laulību, un kā liecina aptauju dati, tad liela daļa uzskata,  ka laulības reģistrācijas process esot pārāk sarežģīta.
Lai to padarītu vienkāršāku un veicinātu noslēgto laulību skaita pieaugumu, jau Saeimā maija mēnesī tiks izskatīts likumprojekts, ka laulības varētu reģistrēt arī pie zvērināta notāra.

Šāda iespēja jau ir vairākās Eiropas valstīs. 

Dzimtsarakstu nodaļās vai baznīcā arī var reģistrēt laulību bez ceremonijām, taču, lai noslēgtu līgumu, piemēram, par mantas kopību vai šķirtību, tik un tā jādodas pie zvērināta notāra. Ieviešot jauno iespēju, to varētu izdarīt vienlaicīgi.

Procedūra pie notāra  maksās dārgāk nekā dzimtsarakstu nodaļā, kur bez ceremonijas tie ir 14 eiro. Ja Saeimā likumprojekts tiks apstiprināts, tad jau šogad pie notāra varēs ne vien šķirt, bet arī reģistrēt laulību. 
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības ikgadējo balvu "Pagasta bibliotekārs - gaismas nesējs"    šogad saņems četras bibliotekāres.

Balvu "Pagasta bibliotekārs - gaismas nesējs" Kurzemes reģionā saņems Kuldīgas novada Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite,  tituls Latgalē aizceļos uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta bibliotēku, kur jau 34 gadus strādā Erna  Ulase,Vidzemē izraudzīta Andra Auniņa no Burtnieku novada Rencēnu pagasta 1.bibliotēkas, bet balvu Zemgalē šogad saņem Emma Malahovska no Ilūkstes novada Bebrenes pagasta bibliotēkas.

LNB Atbalsta biedrība konkursu "Pagasta bibliotekārs - gaismas nesējs" organizē jau devīto reizi. Šogad konkursam lasītāji pieteica 54 pagastu bibliotekārus. 
Valdība šodien  pieņēma jaunus Ugunsdrošības noteikumus, kas cita starpā paredz, ka pilnīgi viss dzīvojamais sektors, tostarp padomju gados uzceltie mājokļi, no 2020.gada obligāti būs jānodrošina ar ugunsgrēka detektoriem.
Tāpat noteikumi paredz, ka viendzīvokļa objektu nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu.

Jaunajos noteikumos arī skaidri minēts, ka personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku, kā arī, atrodoties būvē, nekavējoties evakuēties, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku.

Interneta veikalos dūmu detektori maksā, sākot no pieciem eiro līdz pat 90 eiro.
Šonedēļ Valsts policija ar vairākām aktivitātēm pievērsīs pastiprinātu uzmanību pārgalvīgajiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Nedēļas garumā policija īpaši uzraudzīs tos satiksmes dalībniekus, kuri pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu.

Intensīva kontrole notiks no ceturtdienas 6.00 rītā, kad Latvija atkārtoti piedalīsies 24 stundu ātruma kontroles maratonā.

Pagājušajā gadā ātruma kontroles maratona laikā Latvijā tika noformēti 578 administratīvā pārkāpuma protokoli, kas ir aptuveni par 300 protokoliem vairāk nekā vidēji ikdienā, un vidējais braukšanas ātrums uz ceļiem samazinājās par 2-3 kilometriem stundā.

Lai aktualizētu atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas bīstamību ceļu satiksmē Valsts policija šonedēļ rīko arī fotokonkursu autovadītājiem – „Droši brauksi – tālu tiksi”. Konkursa mērķis ir veicināt autovadītāju izpratni par šī pārkāpuma bīstamību ceļu satiksmē, kā arī aicināt autovadītājus ievērot atļauto braukšanas ātrumu.
Labākā fotoattēla autors balvā iegūs Drošas braukšanas skolas dāvanu karti 250 eiro vērtībā drošas un ekonomiskas automašīnas vadīšanas apmācībai septiņu stundu garumā.
Konkursā aicināts piedalīties ikviens interesents.

Plašāka informācija ar konkursa nolikumu: http://www.vp.gov.lv/faili/relizes/fotokonkursa_drosi_brauksi-talu_tiksi_nolikums.docx
No trešdienas, 20. aprīļa sakarā ar AS “Latvenergo” veiktajiem tilta remontdarbiem tiks slēgta satiksme pār Ķeguma HES.
 
No 20. aprīļa līdz 20. oktobrim satiksme pār tiltu būs atļauta katru dienu no 5:00 līdz 10:00 un no 17:30 līdz 21:00, bet pārējā laikā tilts būs slēgts.
 
Daugavas šķērsošanai aicinām izvēlēties Rīgas vai Pļaviņu HES tiltus (Rīgas apvedceļš Salaspils – Babīte (A5) un reģionālais valsts ceļš Bauska – Aizkraukle (P87)).
 
Satiksmes un skolēnu autobusi kursēs pēc apstiprinātā saraksta. Arī gājēju kustība pār tiltu netiks ierobežota.



Anglijā privātmājas pagalmā, liekot pazemes elektrības kabeļus, atrastas seno romiešu villas atliekas.

Villa bija uzcelta ap mūsu ēras 220.gadu, un tās pirmajā stāvā bijušas vismaz 20 istabas. Tās atliekas tika atrastas zem 17. gadsimtā celtas mājas pagalma pie Viltšīras grāfistes Tisberijas pilsētas.

Arheologs Deivids Robertss atzina, ka pēdējos gados šis ir pirmais gadījums, kad atrasta izcili saglabājusies apjomīga romiešu villa, kas vairāk nekā 1500 gadus nav bijusi postīta lauksaimnieciskā darbībā.

Tiek lēsts, ka villa bijusi trīs stāvus augsta un vairāk nekā 90 metrus gara. Tika atrastas arī monētas, rotaslietas, dzīvnieku kauli un austeru čaulas, kas liecina par villas iemītnieku turību.
Eksperti arī konstatēja, ka kaste, kur mājas saimnieks audzēja ģerānijas, patiesībā ir antīks bērna zārciņš.



Ikreiz, kad dodamies ceļojumā ar lidmašīnu, pasažieriem vienmēr tiek lūgts izslēgt savu telefonu vai ieslēgt to lidojuma režīmā.
 
Aizliegums lietot tālruni sākotnēji tika ierosināts, jo pastāvēja bažas, ka pasažieru mobilo radiofrekvenču izstarošana radītu traucējumus apkalpes lidmašīnas elektroniskās sistēmas darbam.
 
Jaunajiem viedtālruņiem šī problēma vairs nav aktuāla, un interesanti, ka tālruņa lietošanas noteikumi dažādās lidsabiedrībās atšķiras.

Vairākas starptautiskās lidsabiedrības ļauj veikt zvanus un sūtīt ziņas lidojuma laikā. Tikmēr ASV zvani aizliegti jau kopš 1991. gada saistībā ar bažām, ka šādā veidā var sabojāt torņus, kas raida signālus zvanu veikšanas laikā.
Tomēr tie, kas ceļo privātās lidmašīnās, lielākoties vienmēr izmanto savas mobilās ierīces, lai sazinātos ar ārpasauli.
 
Jāsaka, ka nav pierādījumu tam, ka signāli no pasažieru elektroniskajām ierīcēm jebkad būtu iemesls lidmašīnas katastrofai. Eksperti teic, ka mūsdienu tehnoloģija ir droša un uzticama.
 
Tajā pašā laikā neizslēgti tālruņi mēdz traucēt pilotiem un gaisa satiksmes apkalpes locekļiem, raidot liekus skaņas signālus. Piloti atzīst, ka teju vai katru reizi atrodas kāds, kurš iekrīt melnajā sarakstā, neizslēdzot savas mobilās ierīces.
 
15. aprīlī sāksies autovadītāju balsošana par pērn vislabāk atjaunoto valsts ceļu posmu. Tāpat kā pagājušajā gadā balsošana notiks VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā un portālā iAuto.lv. Balsojums ilgs līdz 6. maijam.
 
Pirmo reizi Autovadītāju Gada balva tika pasniegta pērn. 
 
Nobalsojušie autovadītāji varēs laimēt arī dažādas balvas. 


Vakardien Gulbenē nofilmēts liels virpuļvēja radīts stabs. To parasti sauc par velna slotu jeb virpuļstabu, angliski - par putekļu velnu ("dust devil").

Šāda dabas parādība izplatīta visā pasaulē, kā arī uz citām planētām. Tie ir līdzīgi nelieliem virpuļviesuļiem jeb tornado, ar atšķirību, ka velna slotas veidojas tikai sausā un saulainākā laikā, bet virpuļviesuļi - zem gubu mākoņiem, parasti zem negaisa mākoņiem.

Visbiežāk virpuļstabi irnelieli un izzūd pāris minūtēs, neradot postījumus, bet dažkārt tie var noraut māju jumtus vai aiznest siltumnīcas. Vakardien Gulbenē novērotais virpuļstabs bijis krietni lielāks par vidējo.


Lai paplašinātu dzīvnieku patversmes atbalstītāju loku, 26. aprīlī restorānā “Kaļķu vārti” norisināsies patversmes "Labās mājas" labdarības vakariņas.
 
Kā goda viešņa pasākumā piedalīsies arī bijusī Valsts prezidenteVaira Vīķe – Freiberga.
 
Šīs būs pirmās „Labo māju” rīkotās labdarības vakariņas, kurās varēs ne tikai gardi pamieloties, bet arī uzzināt, cik kilogramus barības mēnesī apēd patversmes suņi un kaķi, un to, kādi mājdzīvnieki ir bijuši eksprezidentei Vairai Vīķei – Freibergai.
Kā atklāj patversmes pārstāve Veronika Stāvause, atsaucība no sabiedrības, palīdzot dzīvnieku patversmēm, aizvien pieaug, kā arī palielinās interese sniegt palīdzīgu roku brīvprātīgi.
 
Pieteikties labdarības vakariņām, kā arī uzzināt vairāk informācijas par pasākumu, var, rakstot uz e-pastu labasmajas@patversme.lv.



Eiropas līmeņa pētījumi liecina, ka aizraušanās ar grāmatu lasīšanu iet mazumā. Vismazāk grāmatu lasīšanai laiku velta klimatiski siltākās valstīs – Portugālē un Grieķijā, turpretī naskākie lasītāji ir skandināvi.
 
Kā liecina TNS aptauju rezultāti, gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju grāmatu lasīšana ir hobijs. Gandrīz pusotrs miljons visdažādākās literatūras izsniegumu – tik daudz pērn lasītājiem uz mājām iedoti materiāli lasīšanai Rīgas centrālajā bibliotēkā un tās filiālēs. Tomēr aktīvo lietotāju skaits ik gadu turpina samazināties, un bibliotēkā to skaidro ar aizbraukšanu no valsts un grāmatu konkurenci ar tehnoloģijām.
 
Grāmatu popularitāti ļoti ietekmējot arī filmas un seriāli televīzijā, kā arī aktuālais teātru repertuārs.




Facebook Draugiem Twitter Instagram