Par godu Rīgas pilsētas svētkiem, speciāli izveidota žūrija kopā ar iedzīvotājiem izvēlējusies labāko “Rīgas kūkas garšu 2017” – konditores Amandas Freibergas konditorejas “Gardas kūkas” kūku “Avene biezpienā”.

Finālam tika izvirzīti sešu finālistu - “Parunāsim. Kafe'teeka”, 3 pavāru restorāna “Tam labam būs augt”, “A.L.M.D.”, “Skudru pūznis”, “Napoleons”, kā arī konditores Amandas Freibergas - kūkas, kas vislabāk raksturo mūsdienu Rīgas pilsētu un tās torņus.
Rīgas kūka tiek izvēlēta jau trešo gadu.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad Rīgas kūkas veidošanā piedalījās arī bērni, kas speciālā mākslas plenērā uzzīmēja savu vīziju par to, kādai būtu jāizskatās un jāgaršo galvaspilsētas kūkai. Bērnu - Elīnas, Roberta, Matīsa, Arinas, Samantas un Filipa – labākos zīmējumus Rīgas konditori pārvērta kūkās.

Konditorejas “Kūkas Gardas” kūkas "Avene biezpienā" autore Amanda Freiberga uzskata, ka Rīgas kūka ir ļoti smalka un kaprīza gluži kā avene. Rīga ir krāšņa un krāsaina un tādai ir jābūt tās kūkai. Kūkas galvenais simbols ir upe Daugava, tā daudz pieminēta latviešu tautasdziesmās un atainota augstākajā kūkas stāvā. Pildījumā ir iecienīts piena produkts - biezpiens, kas akcentē latviešu tradicionālos ēdienus! Dizains veidots pēc bērna Samantas (“Zīmuls un ota”) skices.

3 pavāru restorāna “Tam labam būs augt” kūka “Pētergailis” ir augsta kā Rīgas torņi un svaiga kā vasaras gaiss. Ir iekļautas gardākās vasaras ogas – Latvijas zemenes, kas dod patīkamu skābumiņu, mellenes ar Pierīgas mežu sajūtu, un avenes ar dabīgo saldumu. Uz kūkas ir attēlots pulkstenis, kas skaita laiku un nekad nebeigs skaitīt, kamēr Rīga nebūs gatava, un Rīgas Svētās Pētera baznīcas gailis skatās uz to visu no augšas. Kūkas pagatavotāja ir Karīna Anete Sirmā, bet palīgs kūkas veidošanā ir bērns Filips no “Zīmulis un ota”.

Konditorejas “A.L.M.D.” siera kūka “Kēksiņš” atgādina par to, ka, lai arī kur dotos, Rīgu vienmēr varēs paņemt līdzi savā sirdī tāpat kā kēksiņu somā. Tajā ir konditores Larisas Ustīnovas mīļākās lietas - persiki, baltā šokolāde, putukrējums un vārītais krējums, kā arī ābolu sula, kas piedod atspirdzinošu garšas buķeti un vasaras garšu. Dizaina risinājumos konditore iedvesmojusies no bērna Elīnas (“Laumiņas rezidence”) skices.

Konditoreja “Napoleons” ar kūku “Burkānu kūka” piedāvā konditores Janas Karligānes iecienītāko kūku, kas ir vecāsmātes īpašā recepte. Tā ir burkānu kūka -  burkānu biskvīts ar valriekstiem, žāvētām plūmēm, vārītais krēms ar saldo krējumu. Jana to ir ietērpusi pēc bērna Matīsa («Zīmulis un ota») uzzīmētās skices, kas ir veidots kā tornis ar uzrakstu “Rīga”. 

Konditoreja “Skudru pūznis” kūka "Rīgas nakts pie Daugavas krasta" ir Jeļenas Dobržinskas un Dinas Romanovskas stāsts par sajūtām Rīgā naktī, krītošām zvaigznēm un par vēlēšanos piepildīšanos. Kūkas dizains tapis pēc bērna Roberta (“Laumiņas rezidence”) skices.

“Parunāsim. Kafe’teeka” kūka “Brīvības piemineklis” ir stāsts par Brīvības pieminekli, kas slejas pāri Rīgas ēkām.  Visi, kas ierodas Rīgā pirmo reizi, dodas to apskatīt, jo tas ir Latvijas valstiskuma, tautas vienotības un brīvības simbols, atgādinot par mūsu tautas spēku, ko var arī sajust šīs kūkas garšā. To radīja konditore Ilze Kupča pēc bērna Arinas zīmējuma (“Zīmulis un ota”). Kas jau iepriekš piedalījusies konkursā un saņēmusi atzinību par savu veikumu. 

“Rīgas kūkas garša 2017” notiek vairākos posmos.
Pirmajā posmā iedzīvotāji speciālā balsojumā sociālo tīklu vietnē Facebook (#hercogsmilti) varēja noteikt labākos bērnu zīmējumus, uz kuriem balstoties konditori izgatavos kūkas. Rīgas kūkas mākslas plenērā piedalījās mazie rīdzinieki no pirmskolas iestādes “Laumiņas rezidence” un pulciņa “Zīmulis un otiņa” vecumā no 5 – 10 gadiem. 

Otrajā posmā Rīgas svētku nedēļā finālā labākie konditori prezentēja rīdziniekiem un speciāli izveidotai žūrijai savas kūkas, no kurām tika izvēlēta gada uzvarētāja - labākais kūkas stāsts par Rīgu. 

Starptautiskajā lidostā "Rīga" uzbrauktuvē pie izlidošanas termināļa ir ierīkota jauna autostāvvieta personām ar īpašām vajadzībām, kas tagad aprīkota gan ar ceļa marķējumu, gan arī attiecīgu ceļazīmi.

Līdz ar jaunās stāvvietas ierīkošanu spēku zaudē uz laiku ieviestā kārtība, ka personas ar īpašām vajadzībām, uzrādot attiecīgus dokumentus, varēja bez maksas izmantot lidostas īstermiņa autostāvvietu P1.

Jāatgādina, ka pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanas spējām lidosta "Rīga" piedāvā īpašu pakalpojumu - PRM (Passenger with Reduced Mobility). Tas paredz palīdzību jebkurai personai, kuras pārvietošanās spējas ir ierobežotas fizisku vai mentālu problēmu, kā arī vecuma dēļ un kuras stāvoklis prasa papildu palīdzību, pārvietojoties lidostā.
Šis ir bezmaksas pakalpojums, kas paredz sniegt pasažierim palīdzību no viņa ierašanās brīža lidostā līdz nokļūšanai sēdvietai gaisa kuģī, bet atlidojot - līdz atlidošanas zālei un bagāžas saņemšanai, kā arī nokļūšanai līdz transportam lidostas teritorijā.

PRM pakalpojums ir jāpiesaka 48 stundas pirms izlidošanas aviokompānijas mājaslapā vai tūrisma aģentūrā, kurā pirkta biļete.
Pakalpojumu var pieteikt arī, ierodoties lidostā pirms izlidošanas - informācijas birojā reģistrācijas zālē vai izsaukuma punktos, kas atrodas autostāvvietā. Šajā gadījumā iespējamais gaidīšanas laiks var būt ilgāks nekā tad, ja pasažieris to piesaka laikus.

Pakalpojumu var izmantot daļēji vai pilnībā paralizēti cilvēki, neredzīgie un vājdzirdīgie, cilvēki ar mentālas attīstības problēmām, arī tie, kas vecuma dēļ nevar uzkāpt pa trepēm vai veikt garas distances lidostas teritorijā, kā arī ceļotāji, kuri guvuši tādu traumu ceļojuma laikā, kas ietekmē pārvietošanās spējas, skaidro lidostā. 

PRM paredz ratiņkrēsla nodrošināšanu lidostas teritorijā vai pasažiera ratiņkrēsla, specializēto palīglīdzekļu apkalpošanu, kā arī speciāli apmācītu vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku pavadīšanu līdz gaisa kuģa sēdvietai.
Ceļojot ar savu ratiņkrēslu, pasažierim jāpiesaka pakalpojums aviokompānijā, ar kuru viņš lido, pērkot biļeti vai pēc tam - piemēram, mājaslapā aizpildot pieteikumu.

Elektrisko ratiņkrēslu daudzums katrā gaisa kuģī ir ierobežots, tāpēc šāds ratiņkrēsls aviokompānijā obligāti jāpiesaka laikus, informējot par elektriskā ratiņkrēsla tehnisko specifiku un obligāti - baterijas tipu (sausā, slapjā, gēla tipa baterijas) jaudu un to daudzumu.
Latvijā 1.septembrī stāsies spēkā ugunsdrošības noteikumu normas, kas paredz prasību gāzes aparātu tuvumā uzstādīt noplūdi signalizējošu detektoru,  informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

1.septembrī stāsies spēka trīs "Ugunsdrošības noteikumu" prasības, kurām bija noteikts gadu ilgs pārejas laiks, lai iedzīvotāji, uzņēmumu, iestāžu atbildīgās personas, kā arī ugunsdrošības pakalpojumu sniedzēji varētu sagatavoties jaunajām prasībām un nodrošināt to īstenošanu.

Sākot ar  1.septembri, papildu līdzšinējai elektroinstalācijas izolācijas pretestības pārbaudei ir jāveic arī elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaude ar termokameru.
Otra prasība ir saistīta ar gāzes aparātu ekspluatēšanas drošību. Objektā, kurā atrodas gāzes aparāts, kura siltuma jauda ir lielāka par 50 kilovatiem, kā arī tad, ja gāzes aparāts atrodas pagrabā vai cokolstāvā, ir jāuzstāda gāzes noplūdi signalizējošs detektors.

Savukārt trešā prasība ir par ugunsdrošības instrukcijām.

Bet noteikumu prasībām par dūmu detektoru uzstādīšanu katrā mājoklī un par ugunsdzēsības aparāta nepieciešamību katrā privātmājā arī ir noteikts pārejas laiks, un šīs prasības stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.
VUGD aicina laikus uzstādīt mājokļos dūmu detektorus.
Biedrība "Svētās ģimenes māja" sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu (RAKUS) sākusi veidot brīvprātīgo kustību vēža pacientu psiholoģiskam atbalstam.

Patlaban tiek meklēti brīvprātīgie, kuri jūt sevī aicinājumu palīdzēt pacientiem, kurus skārusi diagnoze "vēzis". Ik gadu Latvijā tiek reģistrēti aptuveni 11 000 jaunu vēža pacientu, turklāt daudzi no viņiem, uzzinot diagnozi, emocionāli sabrūk.

Kā novērojuši  mediķi, visgrūtāk klājas pacientiem, kuri jūtas vientuļi un nesaņem atbalstu no tuviniekiem. Tie nav tikai pacienti, kuriem nav neviena tuva cilvēka, bet arī, piemēram, pacienti no tālākiem Latvijas reģioniem, pie kuriem ģimenes locekļi nevar atbraukt ciemos. 

Brīvprātīgo kustība būtu liels atbalsts gan pacientiem, gan medicīnas personālam.
Ārzemēs šo svarīgo misiju nereti uzņemoties cilvēki, kuri paši savulaik uzveikuši vēzi. 

Plānots, ka brīvprātīgie pie vēža slimniekiem Latvijas Onkoloģijas centrā dosies reizi nedēļā.

Pieteikties projektam aicināts ikviens, kurš grib palīdzēt. Tiek meklēti cilvēki, kuri gatavi regulāri un ilgstoši pildīt šo darbu.
Brīvprātīgie aicināti pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu biedrības "Svētās ģimenes māja" mājaslapā. 
Cēsu Kosmosa izziņas centra izveide Cīrulīšu ielā 63 varētu izmaksās 6 līdz 7 miljonus eiro, pieļāva Cēsu novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Laine Madelāne.
Projekta izmaksas segs gan no pašvaldības līdzekļiem, gan piesaistot struktūrfondu finansējumu. 

Šobrīd Cēsu novada pašvaldība izsludinājusi Cēsu Kosmosa izziņas centra metu konkursu, un pretendentu pieteikumi tiks gaidīti līdz 16.oktobrim.

Kosmosa izziņas centrs plānots kā kaut kas līdzīgs "Ahhaa" zinātnes centram Tartu, Igaunijā, taču, kā vēsta nosaukums, tas tiks veltīts kosmosa tematikai un dabas zinātnes tur tiks apskatītas caur kosmosa prizmu. Plānots, ka centrs varētu konkurēt Skandināvijas līmenī.

Cēsu Kosmosa izziņas centrs durvis varētu vērt ne ātrāk kā 2020.gadā, 
Cilvēki, sūtot ar darbu saistītas e-pasta ziņas, bieži tajās ieliek arī pozitīvās emocijzīmes, lai piešķirtu ziņai labvēlīgāku raksturu, tomēr pētnieki atklājuši, ka tas var nodarīt vairāk ļauna nekā laba, raksta apollo.lv.

Ziņa, kas satur smaidiņus, tās saņēmējam var likt domāt, ka sūtītājs ir nekompetents un, lai arī pozitīvās emocijzīmes sevī implicē prieku un draudzīgumu, tomēr oficiālās sarakstēs tās var saņēmējam radīt psiholoģisku barjeru, kas liedz būt pilnīgi atklātam un uzticīgam tālākajā sarakstē.
Divtik vairāk Latvijas iedzīvotāju jaunākās filmas labprātāk skatītos mājās uz liela TV ekrāna , nevis kinoteātrī , atklāts aptaujā. Lai gan nedaudz mazāk kā pie mums, arī Lietuvā  un Igaunijā iedzīvotāju vidū populārāka ir filmu skatīšanās mājas čībās.

Lai cik neierasti tas varētu šķist, tieši jaunieši Latvijā vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir tie, kuri filmas labprātāk izbaudītu ērti un netraucēti, iekārtojoties mājās uz dīvāna – šādam filmu skatīšanās veidam priekšroku dod trīs ceturtdaļas aptaujāto jauniešu šajā vecuma grupā. Turklāt biežāk mājas kā sev tīkamāku vietu jaunākā kino baudīšanai norādījuši tieši stiprā dzimuma pārstāvji .

Ja salīdzina  intereses starp dzimumiem, tad vīriešiem uz liela ekrāna ir svarīgi sekot līdzi sporta pārraidēm un videospēlēs notiekošajam, savukārt sievietēm – seriāliem un pašu veidotajam saturam, piemēram, fotogrāfijām un video no sava viedtālruņa.
Izrādās, vecākie bērni ģimenē biežāk kļūst par sliktiem autovadītājiem – vairāk pārsniedz ātrumu, saņem sodus un izraisa satiksmes negadījumus. Savukārt pastarīši ir vislabākie un uzmanīgākie braucēji.

Pētījumā atklājās, ka 89% pirmdzimto pārsniedz ātrumu, 47% veic šaubīgus apdzīšanas manevrus, 46% nekautrējas ieņemt ceļa vidu un 35% riskē saņemt sodu.

Un tas vēl nav viss – 17% no aptaujātajiem vecākajiem bērniem ģimenē pie stūres krāsojas, bet vēl 30% lieto mobilo tālruni.
Tie, kuri ģimenē ir jaunākie bērni, brauc uzmanīgāk un daudz retāk izdara pārkāpumus uz ceļa.

Taču vislabākie braucēji tomēr ir tie, kuri uzauguši kā vienīgie bērni ģimenē.

Interesanti, ka jaunākie un vidējie bērni ģimenē pie savas neuzmanīgās braukšanas vaino citus autovadītājus, kuri viņus nokaitinājuši, kamēr pirmdzimtie apgalvo, ka noteikumus pārkāpjot tikai nepieciešamības vadīti, piemēram, kad jāsteidzas.
Oktobrī Zemei 44 000 kilometru attālumā garām palidos mājas lieluma asteroīds, paziņojusi Eiropas Kosmosa aģentūra.
Šis attālums ir  tikai astotā daļa no attāluma starp Zemi un Mēnesi.

Pētnieki saka, ka asteroīds  netrāpīs Zemei,  un pēc pētnieku teiktā:  "Tā ir vissvarīgākā lieta, ko teikt cilvēcei".

Šis asteroīds  - kura garums ir 15 līdz 30 metri -   TC4 pirmo reizi palidoja garām mūsu planētai 2012.gada oktobrī - toreiz divreiz lielākā attālumā - un pazuda.
Zinātnieki prognozēja, ka tas šogad atgriezīsies, taču nezināja, cik tālu garām mūsu planētai tas lidos.

Tagad Eiropas dienvidu observatorijas teleskops Čīlē fiksējis asteroīdu un noteicis tā attālumu.
Šodien notiks pakāpeniska ūdenslīmeņa pazemināšana Rīgas Hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvē, lai varētu veikt Ogres un Ikšķiles aizsargdambju rekonstrukciju.
Pazemināts ūdenslīmenis Rīgas HES ūdenskrātuvē tiks uzturēts līdz 30.septembrim.

Dambju  renovācija nav notikusi 40 gadu, konstruktīvais nolietojums dzelzsbetona plātnēm pārsniedz 30%, deformācijas šuvēm 70%, asfaltbetona segumam 40%, tādēļ aizsargdambji ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un nepieciešama to atjaunošana.

Līdz 30.septembrim Rīgas HES ūdenskrātuvē būs pazemināts ūdenslīmenis , tā  pakāpeniska atjaunošana ūdenskrātuvē sāksies 29.septembrī.
Ūdenslīmeņa svārstības būs novērojamas arī Rīgas HES ūdenskrātuves ietekmes zonā esošo pašvaldību teritorijās Ķekavas, Ogres, Ikšķiles un Salaspils novadā.
Ministru kabineta 2016 gada 22. novembra noteikumi Nr. 737 "Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi" attiecas uz jebkuru personu, kuras īpašumā vai valdījumā ir bezpilota gaisa kuģis vai kura vēlas veikt bezpilota gaisa kuģa lidojumus, kā arī uz komersantiem un personām, kas organizē bezpilota gaisa kuģu lidojumus.

Nozare strauji attīstās, par ko liecina arvien pieaugošais bezpilota gaisa kuģu lietotāju īpatsvars.
Līdz ar to būtiski var palielināties arī riski civilās aviācijas drošumam un drošībai.
Svarīgi ir mazināt arī riskus un apdraudējumu cilvēka dzīvībai, veselībai, privātumam, mantai, lidojumu drošumam un drošībai, videi, sabiedrībai kopumā, kā arī valsts nozīmes infrastruktūras objektiem.

Sabiedrība kopumā, kā arī vairums bezpilota gaisa kuģu lietotāju nav informēti par riskiem un draudiem, ko var radīt bezpilota gaisa kuģi un to sistēmas, vai neapzinās tos.
Ņemot vērā minēto, VA “Civilās aviācijas aģentūra” ir sagatavojusi informatīvos materiālus ”Pilotē dronu droši un tiesiski”. Ar tiem var iepazīties www.caa.lv un https://www.facebook.com/PiloteDronu

Video materiāls un buklets ”Pilotē dronu droši un tiesiski” akcentē svarīgākos Ministru kabineta noteikumu punktus, kas par dronu lietošanu jāzina ne tikai to īpašniekiem un pilotiem, bet arī pašvaldību atbildīgajām personām, publisko pasākumu organizatoriem un iedzīvotājiem.

Pirms tālvadības lidaparāta vadīšanas nepieciešams marķēt dronu ar kontaktinformāciju – vārdu, uzvārdu, adresi un tālruņa numuru. Ir noteikts, ka ir jāidentificē sevi kā drona pilotu ar cepuri, kreklu vai kādā citā veidā, kā arī izvērtēt iespējamos riskus, tostarp apkārtējās vides specifiku, ģeogrāfisko izvietojumu, apbūvi, infrastruktūru un meteoroloģiskos apstākļus.

Lidojumu virs pasākuma vai tiešā tā tuvumā jāsaskaņo ar pasākuma atbildīgo personu, kura savukārt lidojumu saskaņo ar pašvaldību.

Ja drons ir smagāks par puskilogramu, nepilngadīgas personas to var vadīt tikai pieaugušā uzraudzībā. Savukārt, ja drons ir smagāks par pusotru kilogramu, ieteicams apdrošināt civiltiesisko atbildību, kas no 2018.gada janvāra būs obligāta prasība.

Vienlaikus pirms lidojuma ieteicams iepazīties ar aeronavigācijas datiem un citu nepieciešamo informāciju tīmekļa vietnē "ais.lgs.lv".
Latvijas teritorijā drīkst pacelties līdz 120 metru augstumam, taču ir vairāki izņēmumi. Kontrolējamā gaisā telpā ap starptautisko lidostu "Rīga" drīkst pacelties līdz 50 metru augstumam, izņemot zonas, kur dronu lidojumi bez atļaujas ir aizliegti vispār.

Dronu lidojumu aizlieguma zona ir piecu kilometru rādiusā no lidostas "Rīga" un Liepājas lidostas skrejceļa sliekšņa, kā arī triju kilometru rādiusā ap citiem lidlaukiem Latvijā.
Lidojumus drīkst veikt tikai dienas gaišajā laikā, novērotājs ir jāpieaicina gadījumā, ja drons tiek pilotēts kontrolējamā gaisā telpā.

Nelidot tuvu citiem gaisa kuģiem, neapdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, privātumu un mantu, ievērot ierobežojumus, pilotējot virs ieslodzījuma vietām, militāriem un infrastruktūras objektiem un to tuvumā, nepilotēt apreibinošu vielu ietekmē, kā arī izmantot tikai nacionālajā radio frekvenču plānā atļautās frekvences.

Ar Ministru kabineta noteikumiem noteikumi Nr. 737 "Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi" var iepazīties www.likumi.lv
Darba likums saka, ka darba devējs ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir:
darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, - trīs darba dienas;
darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, - ne mazāk par vienu darba dienu.
Šīs likumā noteiktās tiesības var izmantot abi vecāki.

Mācību gada pirmā diena ir notikums skolēniem un viņu vecākiem. Likums nenosaka, ka brīvdiena ir tieši 1.septembris, bet vecākiem ar vienu vai diviem bērniem pienākas papildatvaļinājuma diena, ar trim un vairāk bērniem trīs apmaksātas brīvdienas.

Tiesiskais regulējums neparedz, ka šīs papildatvaļinājuma dienas ir piesaistītas konkrētam datumam. Vecāki var izvēlēties, vai šī brīvdiena būs 1.septembrī vai citā dienā.
Papildatvaļinājuma diena pienākas ikvienam bērna vecākam, kas var darba devējam uzrādīt apliecinošu dokumentu, ka ir bērna tēvs vai māte un bērns vēl nav sasniedzis 14 gadu vecumu.

Darba likums nenoteic, ka 1.septembrī darba devējam vecākiem, kam bērni uzsāk skolas gaitas, obligāti jāpiešķir brīvdiena. Par brīvdienu mācību gada pirmajā dienā darbinieks un darba devējs var vienoties. 
ASV Mičiganas štatā Alpenas Kaujas gatavības apmācības centra bāzē atklāta Afganistānā kritušā Latvijas karavīra, seržanta Voldemāra Anševica vārdā nosaukta iela, liecina informācija Aizsardzības ministrijas militāro ziņu portālā «Sargs.lv» un par to raksta portāls tvnet.lv.

Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljona karavīrs, seržants Voldemārs Anševics zaudēja dzīvību 2009. gada 1. maijā nemiernieku uzbrukumā Afganistānas Nacionālās armijas novērošanas postenim Kunāras provincē, pildot dienesta pienākumus starptautiskajā operācijā Afganistānā.

Kritušā Latvijas karavīra piemiņai veltītā iela atklāta ASV Mičiganas štatā, jo Latvijas kontingenta karavīri Afganistānā dienēja kopā ar ASV Mičiganas Nacionālās gvardes karavīriem Latvijas un ASV Operacionālās sadarbības padomnieku grupā.
Ielas atklāšanā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Alpenas Kaujas gatavības apmācības centra komandieris pulkvedis Džeimss Endrjū Roberts.

Mičiganas un Latvijas partnerība aizsākās 1993.gadā. 2007.gadā Latvija ierosināja veidot kopīgu vienību ar ASV Mičiganas Nacionālo gvardi Starptautisko miera uzturēšanas spēku operācijā Afganistānā. Šis priekšlikums tika atbalstīts, un 2008.gada janvārī tika izveidota apvienotā operacionālā padomnieku grupa, kas darbojās līdz 2010.gada decembrim. Mičiganas un Latvijas karavīri bija pirmie, kas izveidoja kopīgu apvienoto operacionālo padomnieku komandu.

Godinot Latvijas karavīrus, kuri, pildot kaujas uzdevumus, ziedojuši savu dzīvību, piemiņas vieta 2016. gada 11. novembrī tika atklāta arī Ādažu bāzē.
Šveicē, Cīrihē, noticis kāds ļoti īpašs koncerts - tajā orķestra mūziķi spēlēja, sākot no pusnakts līdz pat astoņiem rītā, bet klausītāji gulēja.
Un gulēja nevis satinušies guļammaisos un pledos, bet īstās gultās, ar īstām segām un spilveniem, katrs savā mīļākajā pidžamā.

Nakts koncertā izskanēja viens astoņu stundu ilgs skaņdarbs, ko speciāli šim koncertam radīja komponists Makss Rihters. Šī opusa sarakstīšana skaņradim prasījusi divus gadus.

Astoņas stundas ilgā kompozīcija ieturēta zemajās frekvencēs, nevienas spalgas, uztveri kairinošas skaņas. Vienīgi pret rīta pusi skaņu augstums nedaudz kāpa.
5.augustā ar pirmo turnīru atklāts Vaidavas disku golfa laukums. Tas ierīkots projektā “Atpūties Vaidavas ezera pludmalē”, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas ietvaros.
Netālu izveidots arī bērnu rotaļu laukums un uzstādītas divas pārvietojamās biotualetes.

Pēdējos gados disku golfs kā aktīvās atpūtas veids Latvijā kļuvis populārs. Tā ir aizraujoša un aktīva spēle visai ģimenei, draugu pulciņam, darba kolektīvam, to var spēlēt no bērnības līdz pat sirmam vecumam. Disku golfa spēlēšanai nav nepieciešama īpaša fiziskā sagatavotība vai speciāls inventārs.
 
Šī spēle tiek spēlēta līdzīgi tradicionālajam golfam, tikai bumbiņas vietā, kas jāiesit bedrītē, šeit jāmet disks un jātrāpa speciālā grozā ar pēc iespējas mazāku metienu skaitu.
Vaidavas disku golfa laukumā pieejami seši grozi. Spēlējot disku golfu, nav nepieciešams speciāls apģērbs, tomēr iesakām vilkt pastaigai dabā un pārgājieniem piemērotu apģērbu un apavus.
Pavasaros un rudeņos, kā arī, ja ilgstoši lijis lietus, noteikti noderēs gumijas zābaki. 

Vaidavas disku golfa laukums interesentiem ir brīvi un bez maksas pieejams diennakts gaišajā laikā visa gada garumā, izmantojot publiski pieejamo teritoriju, tajā uzstādītos elementus- grozus un individuālo, personīgo aprīkojumu- disku golfa diskus u.tml.

Lai izmantotu Kocēnu novada pašvaldībai piederošos disku golfa diskus, Vaidavas disku golfa laukuma izmantošana jāpiesaka vismaz vienu diennakti iepriekš, e-pastā turisms@kocenunovads.lv. Arī domei piederošo disku golfa disku izmantošana, iepriekš piesakoties, laukumā Vaidavā ir bez maksas.  
Atsaucot atmiņā šī gada Latvijas modes pavasari, jāpiemin aizvadītais "Vidzeme Fashion show", kas norisinājās 22. aprīlī Valmierā.
Šova laikā, pateicoties sadarbībai ar Londonā dibināto uzņēmumu "Brillante", tika izvēlēta dizainere - MADARA NUSBAUMA, kurai savu kolekciju būs iespēja izrādīt Londonā, 17.septembrī, ekskluzīvā modes pasākumā "Brillante Fashion Show".

"Brillante Fashion Show" ir viens no izsmalcinātākajiem pasākumiem Londonā īpaši izmeklētai publikai, kurā tiek prezentētas latviešu un britu kolekcijas, visu apvienojot aizraujošā šovā.
Šogad krāšņais pasākums norisināsies 17.septembrī un šova laikā uz mēles varēs redzēt pašmāju dizaineres Madaras Nusbaumas kolekciju "Tileidylle".
Madarai šo iespēju sniedza 22.aprīlī aizvadītais "Vidzeme Fashion show", kura laikā "Brillante" pārstāvji viņas kolekciju novērtēja kā vispiemērotāko.

Kā stāsta pati dizainere, kolekcija tapusi iedvesmojoties no smalkajiem un detalizētajiem latviešu grafiķes Neles Zirnītes darbiem.
Kolekcijā izmantota grafiska ornamentācija un mākslinieces stilam raksturīgās maigās un niansētās krāsas. Silueti veidoti kā raugoties nākotnē,- ar futūristiskas ģeometrijas paņēmieniem. "Brillante Fashion Show" galvenā organizatore Laura Vēvere atzīst, ka šī kolekcija tika izvēlēta, jo tā atspoguļo eleganci, vieglumu, kā arī precizitāti un pārliecību.

"Vidzeme Fashion" un "Brillante" jaunizveidotā sadarbība balstīta uz kopīgām vērtībām, kas sevī ietver gan kvalitatīvu modes pasākumu organizēšanu, gan lielisku platformu izaugsmei un pieredzes apmaiņai.
Tam kā lielisks piemērs ir aizvadītais pirmais modes blogeru pasākums Valmierā "Fabulous Day with the Brillante Doll at the Hotel Wolmar", kā arī "Brillante Fashion Show" tēla veidošana Latvijā, kurā piedalījās modele Paula Annija Janīte, fotogrāfs Roberts Āboltiņš, make-up māksliniece Inese Vēvere un friziere Vera Einberga no skaistuma salona "Dīva" un citi.

Gan "Vidzeme Fashion", gan "Brillante" komanda uzsver, ka vēlas turpināt un attīstīt šo sadarbību, jo tā "atvēr jaunas durvis" kā Latvijas dizaineriem, tā modeļiem un citiem modes industrijā iesaistītajiem.
Tuvojoties pīļu medību sezonai, ko ar nepacietību gaida daudzi mednieki, Dabas aizsardzības pārvalde vērš uzmanību uz noteiktajiem ierobežojumiem munīcijas izmantošanā un medījamajās sugās.

Pīļu medību sezona sāksies sestdien 12.augustā plkst.16:00.

Medniekiem jāņem vērā, ka saskaņā ar Medību noteikumiem sezonas sākumā no 13.augusta līdz 14.septembrim ūdensputnu medības būs atļautas trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 15.septembra līdz 30.novembrim - katru dienu. Atļauts medīt laučus, krīkļus, pelēkās pīles, platknābjus, meža pīles, prīkšķes, baltvēderes, garkakļus, brūnkakļus, cekulpīles, ķerras, melnās pīles un gaigalas.

Kontrolējošās iestādes, tostarp Dabas aizsardzības pārvalde, pievērsīs pastiprinātu uzmanību Medību noteikumu ievērošanai un noteiktajiem ierobežojumiem. Būtiski atcerēties, ka, medījot ūdensputnus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, pirmkārt, jāievēro konkrētās teritorijas noteikumos ietvertās prasības, otrkārt, medībās aizliegts izmantot svinu saturošus šāviņus, treškārt, nedrīkst medīt īpaši aizsargājamās putnu sugas, piemēram, zivju ērgli un jūras ērgli, un nemedījamās putnu sugas, piemēram, cekuldūkuri, jūras kraukli, tumšo pīli, kākauli.

“Līdzīgi kā citus gadus pastiprinātu uzmanību pievērsīsim notiekošajam dabas liegumā “Lubānas mitrājs”, taču regulāri kontrolēsim arī citas ĪADT,” stāsta Pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis. “Lai izvairītos no pārpratumiem un nevajadzīgām diskusijām, atgādinām, ka svinu saturošo šāviņu aizliegums ūdensputnu medībās attiecināms ne tikai uz izmantošanu, bet paredz arī to, ka šādi šāviņi nedrīkst atrasties pie mednieka medību laikā,” skaidro D.Vasiļevskis.

Medniekiem pirms došanās ūdensputnu medībās jānoskaidro, vai medībām izvēlētā vieta neatrodas kādā no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, vai teritorijai ir individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var būt noteikti atšķirīgi medību termiņi, kā arī pilnībā aizliegtas medības, piemēram, Kaņiera ezerā.

Informāciju par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām var iegūt Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnes sadaļā http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/
19.augustā, tiek organizēts velobrauciens apkārt Latvijas lielākajam ezeram – Lubānam.
Brauciena laikā būs iespēja aplūkot ezeru, apkārtnes mežus, zivju dīķus, iepazīties ar apkārtnē dzīvojošajiem putniem, uzkāpt putnu vērošanas tornī, kā arī klausīties apkārtnes stāstos.

Pulcējamies plkst. 09:30 pie Lubāna mitrāja informācijas centra. Velobrauciena starts plkst. 10:00. Plānotais velo brauciena kopgarums aptuveni 60 kilometri.

Velobraucienam nepieciešama iepriekšējā pieteikšanās, var zvanīt pa tālr.: 29234956 (Ilze, Līga) vai rakstīt e-pastu uz lubanamitrajs@gmail.com. Dalībnieku skaits ierobežots.
Šodien vakarā uzreiz pēc saulrieta Latvijā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums, precīzāk, šī aptumsuma maksimālā fāze un nobeigums.
Aptumsumu būs iespējams novērot, ja debesis neaizklās mākoņi.

Lai arī Mēness aptumsumi nav reti sastopama astronomiska parādība, jo pasaulē tie notiek vidēji divas līdz trīs reizes gadā, ne visi ir novērojami Eiropā.

Lai novērotu Mēness aptumsumu, nav nepieciešams speciāls aprīkojums un to iespējams novērot ar neapbruņotu aci.
Tā kā šodien daļēja aptumsuma laikā Mēness atradīsies zemu virs horizonta, aptumsuma novērošanai ieteicams izvēlēties vietu, kur horizontu dienvidaustrumu un dienvidu virzienā neaizsedz koki vai ēkas.

Pēc astronomu sniegtās informācijas, pēc divām nedēļām 21.augustā Klusā okeāna austrumos, vairākos ASV štatos un Atlantijas okeānā būs novērojams pilns Saules aptumsums, kura novērošanai ASV notikusi gatavošanās vairāku gadu garumā. Tiek prognozēts, ka uz šī aptumsuma novērošanu dažādos ASV štatos varētu ierasties līdz pat astoņiem miljoniem tūristu.

Latvijā šāds tūristu pieplūdums saistībā ar pilna Saules aptumsuma novērošanu 21.gadsimtā nav gaidāms, jo tuvākais pilnais Saules aptumsums Latvijā būs novērojams tikai 2142.gadā. Savukārt līdz tuvākajam daļējam Saules aptumsumam, kas būs novērojams arī Latvijā, vēl jāgaida nepilni četri gadi - šāds aptumsums Latvijā būs novērojams 2021.gada 10.jūnijā.
Trimdā mītošā Tibetas garīgā līdera Dalailamas mācības, kas "Skonto" hallē Rīgā tika plānotas oktobra beigās, notiks no 23. līdz 25. septembrim.

Izmaiņas tūres norises laikos tika ieviestas balstoties uz ārstu rekomendācijām, kas ieteica Viņa Svētībai Dalailamam atturēties no tik ilgstoša lidojuma neskatoties uz kopumā labo veselības stāvokli.

23.septembrī plānota Dalailamas preses konference, kā arī pirmās mācību dienas sākums, kuru tēma būs Kamalašīlas "Meditācijas pakāpes".
Tikmēr 25.septembrī noritēs mācību pēdējā diena - "Pasaules harmonijai nav robežu".

Uz oktobra mācībām iegādātās biļetes būs derīgas dalībai septembra mācībās, un gadījumā, ja personai nav iespējas apmeklēt mācības septembrī, iegādātās biļetes ir iespējams atgriezt līdz 3.septembrim. 
Kopš jūlija otrās puses Latvijā lielākajā reģionālajā tirdzniecības centrā „Valleta” Valmierā notiek 1. stāva labiekārtošana.
 
Novembrī „Valleta” atzīmēs 10 darbības gadus, kuru laikā  tā ir kļuvusi par iecienītu iepirkšanās galamērķi ģimenēm no visas Vidzemes un Igaunijas pierobežas.

Līdztekus labiekārtošana notiek arī pārtikas veikalā „Mego”, kura atklāšana plānota jau 8. augustā.

Paredzēts, ka pilnībā „Valletas” 1. stāva un pagrabstāva labiekārtošana tiks pabeigta līdz vasaras beigām. Veikalu slēgšana saistībā ar to vairs nav plānota.


Ierasts, ka dzimšanas dienā jubilārs nopūš svecītes un ievēlas vēlēšanos.

Pētnieki noskaidrojuši, cik daudz baktēriju ar siekalu starpniecību nokļūst uz dzimšanas dienas tortes, kad jubilārs tai nopūš svecītes, raksta TVnet.lv.

Kā liecina jauns pētījums uz tortes, kurai kāds ir nopūtis svecītes, ir par  1400 % vairāk baktēriju, nekā uz tortes, kurai svecītes nav pūstas.

Lai noskaidrotu baktēriju daudzumu, zinātnieki lika pētījuma dalībniekiem pūst uz īpaši eksperimenta vajadzībām izgatavotas tortes un svecītēm.

Pirms eksperimenta tā dalībnieki mielojās ar picu, lai simulētu dzimšanas dienas pasākuma norisi un sasniegtu realitātei atbilstošus rezultātus.

Eksperimentu  atkārtojot vairākas reizes, atklājās, ka baktēriju daudzums, kas nokļūst uz tortes pēc svecīšu nopūšanas, ir atkarīgs no attiecīgā cilvēka veselības stāvokļa.

Lai arī baktēriju daudzums, kas nokļūst uz tortes, ir ārkārtīgi liels, tomēr pētnieki atgādina, ka, ja cilvēks nav nopietni slims, tad lielākā daļa baktēriju cilvēka mutē ir nekaitīgas.
Strauji samazinās to pensionāru pirktspēja, kuri pensionējušies laika posmā pirms 1996. gada, un tādu Latvijā ir lielākais vairums - 65%. Viņiem jāiztiek vien ar pensiju līdz 300 eiro mēnesī.

Kā vēsta laikraksts «Latvijas Avīze», kaut arī vidējā pensija pēdējo 20 gadu laikā augusi vairāk nekā piecas reizes, ķīlnieku lomā palikuši tie, kas pensionējās «nepareizajā» laikā pirms 1996. gada un neilgi pēc tam, viņiem ikgadējās indeksācijas rezultātā pensijas pieaug ļoti nelielā apmēŗā.

Nabadzības risks pensionāru vidū palielinās un pensionāru pirktspēja stipri atpaliek no strādājošo pirktspējas, atzīst Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš.

Statistika rāda, ka pērn vidējā vecuma pensija bija 279,59 eiro, kamēr 2016. gadā no jauna piešķirto pensiju vidējais apmērs bija 313 eiro.

Pēc VSAA sniegtās informācijas, šā gada pirmajos piecos mēnešos piešķirtas divas vecuma pensijas aptuveni 3,5 tūkstošu eiro apmērā, divas – 2,7 tūkstošu eiro apmērā, kā arī viena aptuveni 2,6 tūkstošu eiro apmērā. Tās ir lielākās šogad piešķirtās pensijas, 2016. gadā lielākā piešķirtā pensija bija 6000 eiro. 

Bet kopumā piešķirtā rekordpensija ir 19,2 tūkstoši eiro. 
Šodien  Latvijā pastiprināsies  vējš, kas būs spēcīgs visu nedēļas nogali, izraisot lielus viļņus Baltijas jūras piekrastē Kurzemē, viļņu augstums sasniegs divus metrus. 

Brāzmainā vēja dēļ piekrastē var veidoties arī peldēšanai bīstamas straumes, šādos laika apstākļos no peldēšanās jūrā vajadzētu atturēties.
Pirmdienas  vakarā uzreiz pēc saulrieta Latvijā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums.

Maksimālās fāzes brīdis būs plkst.21.20. Līdz ar to aptumsuma novērošanu sarežģīs gaišās debesis, kā arī Mēness nelielais augstums virs horizonta.
Nedaudz labāki apstākļi aptumsuma novērošanai būs Latvijas austrumu daļā. 
Aptumsumu būs iespējams novērot, ja debesis neaizklās mākoņi.

Lai arī Mēness aptumsumi nav reti sastopama astronomiska parādība (pasaulē tie notiek vidēji 2-3 reizes gadā), ne visi ir novērojami Eiropā. Nākamās iespējas novērot pilnu Mēness aptumsumu Latvijā būs nākamā gadā - 31.janvārī un 27.jūnijā.
Lai novērotu Mēness aptumsumu, nav nepieciešams speciāls aprīkojums. To iespējams novērot ar neapbruņotu aci.

Jau pēc divām nedēļām 21. augustā Klusā okeāna austrumos, vairākos ASV štatos un Atlantijas okeānā būs novērojams pilns Saules aptumsums, kura novērošanai ASV ir notikusi gatavošanās vairāku gadu garumā.
Tiek prognozēts, ka uz šī aptumsuma novērošanu dažādos ASV štatos varētu ierasties līdz pat astoņiem miljoniem tūristu.

Latvijā tuvākais pilnais Saules aptumsums Latvijā būs novērojams tikai 2142.gadā. Savukārt līdz tuvākajam daļējam Saules aptumsumam, kas būs novērojams arī Latvijā, vēl jāgaida nepilni četri gadi. 
Jau septīto vasaru Valmieras Pilsdrupu estrādē valmierieši un pilsētas viesi var apmeklēt brīvdabas teātra izrādes. 

10. augustā plkst. 21.00 Valmieras Pilsdrupu estrādē uz brīvdabas izrādi „Centrifūga” aicina Brantu amatierteātris (režisore Gita Skadiņa). Gunāra Priedes lugas „Centrifūga” darbība risinās 1944.gada rudenī Kurzemē. Kara centrifūgā griežas cilvēku likteņi, nešķirojot politisko pārliecību, tautību... Vienuviet mājās, kurās saimnieko latviešu saimniece Irma, satiekas lībiete, baltkrievs, krieviete, ukrainis, vācietis. Bēgļu gaitas, vāciešu aviācijas uzbrukumi, krievu karagūstekņu glābšana un mīlestība. Kā saglabāt cilvēcību, griežoties kara centrifūgā? Un vai to vispār var izdarīt, nenesot upuri? Un kurš uzvarēja šajā karā? 

17. augustā plkst. 19.00 uz improvizācijas teātra vakaru ielūdz improvizatoru apvienība „ĀrprāTS” no Rīgas. 

Vasaras brīvdabas izrāžu ciklu 24. augusta vakarā plkst.19.00 ar izrādi „Ļaunais gars” noslēgs Kauguru pagasta amatierteātris „Vīzija” (režisors Oskars Morozovs). „Cīruļos”, kur saimnieko Jānis, ir gruntīga dzīvošana – rudzi stāv kā mūris, uz miežu un auzu tīrumiem prieks skatīties, viss ir pie vietas, un saime dzīvo priekā un saticībā. Taču kādu dienu „Cīruļos” ienāk ļaunais gars – saimnieces Annas prēmijas biļete vinnē 75 tūkstošus rubļu, kas dzīvi „Cīruļu” mājā sagriež ar kājām gaisā. „Ja gribi redzēt cilvēka īsto seju - iedod viņam naudu un varu!”, vēsta tautas paruna. Kā ar šiem pārbaudījumiem tiek galā „Cīruļu” mājas ļaudis? To noskaidrosiet, klātienē dzīvojot līdzi Kauguru pagasta amatierteātra „Vīzija” izrādes “Ļaunais gars”, kas tapusi pēc Blaumaņa lugas motīviem, varoņiem.
Izrādē „Ļaunais gars” tēlus izdzīvo Aija Dubova, Atis Birzleja, Līga Vaite, Jolanta Pinkule, Dainis Trēziņš, Dainis Plasis, Dainis Muhins vai Gvido Vilnis Krūmiņš, Inita Miglava vai Mārīte Muhina, Inga Miruškina, Aina Saleniece, Raita Tutina. Izrādes režisors un scenogrāfs - Oskars Morozovs. Izrādē skan Anitas Morozovas izvēlēta latviešu komponistu klasiskā mūzika. Režisora asistente: Zaiga Stīpiņa. Tehniskais direktors: Alfrēds Stīpiņš.

Izrāžu apmeklējums bez ieejas maksas. Jāpiebilst, ka lietus gadījumā izrādes notiks Valmieras Kultūras centrā.
Brīvdabas izrāžu norisi finansiāli atbalsta Valmieras pilsētas pašvaldība, organizē Valmieras Kultūras centrs.
Lai rakstītā veidā saglabātu pēdējo desmitgažu mazos vietvārdus Latvijā, vēl tikai līdz 30. septembrim ikviens aicināts iemūžināt pašmāju vietvārdus un iesaistīties pavasarī izsludinātajā “Vietvārdu talka”.

Tautas vietvārdu datubāzē ikviens aicināts reģistrēt savas apkaimes vietvārdus – mājvārdus un dažādus āru vārdus, piemēram, miestu, dīķu, zvejvietu, pļavu, pilskalnu, alu, akmeņu, kapu, koku un citus mazāk zināmus vietvārdus.  

Katru mēnesi līdz talkas noslēgumam tiek izziņoti čaklākie talcinieki un vietvārdiem krāšņākie novadi, kas tiks sumināti talkas noslēguma pasākumā šī gada 20. oktobrī – Vietvārdu dienā.
Pašreiz aizritējuši jau pieci “Vietvārdu talkas” mēneši: jūlijā vietvārdiem raženākā vieta bija Viesatu pagasts, savukārt čaklākais talcinieks - Sandra Šteina. Kopumā līdz šim brīdim Tautas vietvārdu datubāzē www.vietvardi.lv reģistrēti jau 1828 vietvārdi.

Kopš pirmās vietvārdu talkas, ko aizsāka valodnieks Jānis Endzelīns, pagājuši jau simts gadu.
Pēdējās desmitgadēs vietvārdu vākšana pierimusi un daudzi mazie vietvārdi – piemājas pļavu, lauku, mežu un citu ģeogrāfisku objektu nosaukumi, kuru mūžs bieži vien nepārsniedz 50 gadu slieksni, līdz ar saviem stāstiem draud izzust un tapt aizmirsti, tā arī nerodot iespēju tikt pierakstītiem.
Tāpēc UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) un LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar citiem partneriem aicina Latvijas iedzīvotājus uz jaunu kopīgu “Vietvārdu talku”.

“Vietvārdu talkā” ikviens aicināts apzināt, pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietējos vietvārdus – īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu, piemēram, Zilais kalns, Velna grava, Čurkstupīte utt., kas tiek lietoti patlaban vai ir lietoti agrāk. Īpaši svarīgi ir pamanīt un neaizmirst mazos vietvārdus, kuriem neatrodas vieta kartē, bet ir būtiska nozīme, gan pētot Latvijas daudzveidīgās izloksnes un dialektus, gan vietējo vietu vēsturi un kultūru. 

Vietvārdus līdz 30. septembrim var reģistrēt Tautas vietvārdu datubāzē, kas pieejama www.vietvardi.lv. 
Valmieras pilsētas svētku svinībās ikviens viesis tika aicināts izbaudīt aklā randiņa burvību, piedaloties Valmieras novada fonda Jauniešu ideju laboratorijas (VNF JIL) labdarības akcijā “Aklais randiņš ar grāmatu”.
Tās laikā svinību dalībnieki varēja ienākt romantiskajā teltī un izvēlēties, iespējams, sev jaunu mīļāko grāmatu tikai pēc tās citāta un žanra, nemaz neredzot grāmatas vāku.

Labdarības akcijā tika pārdotas vairāk nekā 100 grāmatas, tā piesaistot jauniešu idejām 405 eiro.

Iegūtie līdzekļi nonāks VNF JIL projektu konkursa “Jaunieši dod iespēju jauniešiem” krājkasītē, lai jau pavasarī tiktu izmantoti vairāku jauniešu idejas realizēšanai Valmierā un apkārtējos novados.

Līdz šim, pateicoties JIL atbalstam, Valmieras bērnudārzos ir uzstādītas kukaiņu mājiņas, izveidota skatuve Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas teātra uzvedumiem, radīti atpūtas stūrīši Mazsalacas vidusskolā un Rencēnu pamatskolā, izkrāsota autobusu pietura Naukšēnos un īstenotas citas jauniešu idejas. 

Ikdienā VNF JIL aicina jauniešus būt aktīviem savas pilsētas un novada iedzīvotājiem un nodarbojas ar finanšu piesaisti, lai dotu iespēju jauniešiem īstenot savus projektus.
Līdz šim jau organizēti astoņi projektu konkursi jauniešiem, kuros īstenotas vairāk nekā 30 idejas.
Ik gadu Latvijā netiek pārstrādāti vai nenonāk poligonos 275 tūkstoši kubikmetri atkritumu. Tie tiek izmesti apkārtējā vidē – mežos, ceļmalās, ūdenstilpnēs vai aprakti. Šāds atkritumu daudzums ir līdzvērtīgs Gaismas pils izmēriem, liecina Latvijas Zaļā punkta infografikā apkopotie dati.

Atkritumu sadalīšanās laiks dabiskā vidē variē no pāris nedēļām līdz pat 800 gadiem vai «mūžīgai dzīvei» vidē. Tā, piemēram, papīra salvetes sadalās divu līdz četru nedēļu laikā, kokvilnas apģērbs – viena līdz piecu mēnešu laikā, kamēr cigaretes filtri un plastmasas maisiņi var sadalīties vairāku desmitu gadu garumā. Vēl sliktāk ir ar autiņbiksītēm un makšķerauklām, kas, izmestas dabā, tur arī paliek vismaz piecu gadsimtu garumā. Plastmasas pudeles dabiskā vidē sadalās aptuveni 500 gados. Savukārt stikla pudeles un burkas dabā vispār nesadalās, bet ilgākā laika periodā nodilst.

Zaļais punkts iesaka Trīs vienkāršus principus, kas jāievēro ikvienam :
Pirmkārt, atkritumi vienmēr jāizmet tiem paredzētajos konteineros. 
Otrkārt, atkritumi ikdienā jāšķiro, lai tos pēc iespējas vairāk varētu pārstrādāt.
Treškārt – jāiepērkas saprātīgi, tādējādi radot mazāk atkritumus, un jācenšas lietas izmantot atkārtoti.

Lai Latvijas daba būtu brīva no atkritumiem, svarīgi apvienot spēkus, un informēt par novēroto dabas piesārņojumu, lai to varētu novērst. Visērtāk to var izdarīt, izmantojot mobilo lietotni «Vides SOS».
Profesionālās izglītības iestādēs visā Latvijā līdz augusta beigām turpinās dokumentu pieņemšana Jauniešu garantijas izglītības programmās, kurās bez maksas var iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju tikai viena gada laikā. Jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri nestrādā, var pieteikties mācībām, izvēloties kādu no 34 profesijām, kas izraudzītas sadarbībā ar darba devējiem.  

Īsā laikā iegūst profesiju un darbu

Līdz šim Jauniešu garantijas diplomus ieguvuši jau gandrīz 5000 absolventu, bet vairāk nekā 1600 jauniešu turpina mācības. Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) veiktā absolventu aptauja liecina, ka pusgadu pēc izlaiduma ap 75% jauno speciālistu strādā, un gandrīz puse no viņiem to dara mācību laikā apgūtajā profesijā. 
Kopš 2014. gada, kad Jauniešu garantijā tika uzņemti pirmie audzēkņi viena un pusotra gada izglītības programmās, nemainīgi populārāko profesiju klāsta augšgalā pēc uzņemto jauniešu skaita ir tieši viena gada laikā apgūstamās profesijas. Vispopulārākās ir pavārs, lietvedis, frizieris un konditors. Viengadīgo profesiju desmitniekā ir arī apdares darbu strādnieks un tehniķis, metinātājs, autoatslēdznieks, vizāžists un dārzkopis. 

Absolventi pieprasīti darba tirgū

Jauniešu garantijas profesijas katru gadu tiek izvēlētas sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm, tāpēc to absolventi ir gaidīti darba tirgū un, labi sevi pierādot jau prakses laikā, saņem darba piedāvājumu. Arī ārpus populārāko profesiju klāsta ir specialitātes, kurās uzņēmēji šobrīd meklē jaunas darba rokas. 
Masīvā koka mēbeļu ražošanas uzņēmums “Avoti SWF” cieši sadarbojas ar ražotnei tuvumā esošo Valmieras tehnikuma Rankas struktūrvienību, kas sagatavo galdniekus Jauniešu garantijas programmā. Uzņēmumam, kurš savu produkciju eksportē un kura panākumu pamatā ir ilggadēja mēbeļu ražošana arī globālajam mazumtirdzniecības tīklam IKEA, nepieciešami profesionāli izglītoti darbinieki ar diplomu. 
SIA “Avoti SWF” vadītājs Uldis Misiņš skaidro: “Uzņēmums strauji attīstās un mums jau ir vairāk nekā 400 darbinieku. Būvējam jaunas rūpnīcas un iepērkam ražošanas iekārtas, tāpēc mums nepieciešami ne tikai jauni darbinieki, bet varam viņiem arī piedāvāt iespējas specializēties un profesionāli augt. Ar Jauniešu garantijas izglītības programmu esam apmierināti, un šogad pēc kvalifikācijas prakses uzņēmumā ir 19 kvalificēti darbinieki.”  

Jaunieši novērtē praksi un karjeras iespējas

Arī paši jaunieši atzīst, ka darba atrašana nav problēma, ja vien apgūtā profesija ir īstā un patīk. Kristaps Leitāns, kurš Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā apguva metinātāja profesiju, jau kvalifikācijas prakses laikā saņēma vairākus darba piedāvājumus. 
“Metinātāja darbs ir ļoti interesants un šobrīd darba tirgū ārkārtīgi pieprasīts. Kamēr attīstīsies būvniecība, arī metinātāja darbs būs nepieciešams. Darbs šajā nozarē ir labi atalgots, ir iespējas augt un attīstīties, tāpēc esmu apmierināts, ka ieguvu diplomu un labu darbu pieprasītā specialitātē,” pieredzē dalās K. Leitāns, kurš šobrīd strādā starptautiskā metālapstrādes uzņēmumā “Eko El” Ogres novadā.  
Bieži vien mācību izvēli nosaka izglītības programmas priekšrocības. Piemēram, Vladislavs Voitāns, kurš Rēzeknes tehnikumā ieguva konditora profesiju, bet pirms tam bija mēģinājis vairākas reizes studēt, bija izlēmis, ka turpmāk grib apgūt praktiskas mācības. 
“Mācību laikā bija iespēja piedalīties karjeras atbalsta pasākumos. Kopā ar kursabiedriem viesojāmies konditorejas fabrikā Daugavpilī, savukārt otrajā semestrī, kad jau daudz vairāk gatavojām dažādus desertus, mūsu tehnikumā notika profesionālā meistarklase. Ar tās vadītāju starpniecību atradu praksi Rīgā, kurā turpinu strādāt arī pēc mācību pabeigšanas,” gandarīts V. Voitāns, kurš pašlaik ir konditors Āgenskalna kafejnīcā “Kairi”, Rīgā. 

Par programmu Jauniešu garantija

Lai apgūtu profesiju Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmās, jaunietim jābūt vecumā no 17 līdz 29 gadiem ar pamatskolas, vispārējo vidējo vai vidējo profesionālo izglītību. Jaunietis nevar strādāt algotu darbu, būt pašnodarbināts vai atrasties bērnu kopšanas atvaļinājumā, vienlaikus esot darba attiecībās. Tomēr pieteikties mācībām var arī vakarskolu audzēkņi un ikviens, kurš iegūst vidējo izglītību tālmācībā vai studē nepilna laika studiju programmās augstskolās. 
Mācības Jauniešu garantijā ļauj saņemt stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī, ja jaunietis ir sekmīgs un nav neattaisnotu kavējumu, kā arī nepieciešamos mācību līdzekļus, apmaksātu dienesta viesnīcu un karjeras atbalsta pasākumus. Mācības ietver 15 nedēļu ilgu kvalifikācijas praksi, kuras laikā tiek apmaksāti ceļa izdevumi un naktsmītne, ja nepieciešams. 

Dokumentus izvēlētajā profesionālās izglītības iestādē var iesniegt līdz augusta beigām. Ar visām Jauniešu garantijas profesijām, izglītības iestādēm, uzņemšanas noteikumiem un priekšrocībām var iepazīties VIAA mājaslapā: www.viaa.gov.lv/jauniesugarantija.
Facebook Draugiem Twitter Instagram