Šogad Latvijā uz ceļiem parādīsies jaunas dažāda veida satiksmes drošības kontroles ierīces, apstiprināja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre.

Līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese plānots izvietot vidējās kustības ātruma radarus.  Provizoriskais datums projekta startēšanai varētu būt 1.aprīlis, norādīja Mistre.
Šādas iekārtas jau iepriekš Latvijā ir testētas. Šīs iekārtas konstatētu transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu.
Sistēma darbojas šādi – šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts.
Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.
Mistre skaidroja, ka Tīnūžu šoseja šādām iekārtām izvēlēta, jo tā ir pietiekami bīstama un tajā notiek negadījumi ar smagām sekām.

Tāpat Latvijā plānots iegādāties mērierīces, kas konstatē aizliedzošo luksofora signāla neievērošanu. Tāpat jau izvēlētas kontrolējamās vietas. Iekārtas darbosies līdzīgi kā stacionārie fotoradari, proti, ja autovadītājs neievēros aizliedzošo signālu, tad viņam nosūtīs paziņojumu par pieļauto pārkāpumu.

Mistre arī informēja, ka patlaban ir noslēgts līgums par viena speciāli aprīkota auto iegādi ar kura palīdzību policija kontrolēs, vai autovadītāji pie stūres nelieto mobilo tālruni. Provizoriski auto piegāde plānota februāra beigās vai marta sākumā.

Ekspertu sagatavotais priekšlikums paredz, ka tuvākajos gados uz ceļiem varētu uzstādīt 50 fotoradarus ar mērierīcēm, kā arī 50 fotoradarus-mulāžas. Mērierīču izvietojums fotoradaru ietvaros regulāri tiktu mainīts, līdz ar to autovadītāji nezinātu, vai ceļa malā stāvošais fotoradars konstatē pārkāpumu. Par šādu priekšlikumu būs jālemj valdībai, turklāt vēl ir jāvienojas par projekta finansējuma avotiem.
Patlaban uz ceļiem izvietoti 100 stacionārie fotoradari. Patlaban Valsts policijas rīcībā ir 12 pārvietojamie fotoradari.
Cēsu puses meitene Undīne Ozoliņa cieš no kustību un runas traucējumiem, tāpēc skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki 2019. gadā atbalstīs meiteni, kurai ziedojumi tika vākti arī 2015. gadā.

Latvijā garākais skrējiens nākamgad atzīmēs 30 gadus kopš pirmās reizes, kad tā dalībnieki dažas dienas pēc tautu vienojošā Baltijas ceļa lietainā vasaras naktī devās 107 kilometru garajā izaicinājumā.

Undīne Ozoliņa sirgst ar kaķa brēciena sindromu. Meitenei ir kustību traucējumi un valodas attīstības aizture. 2015. gadā skrējēju sabiedrība saziedoja 2600 eiro, lai Undīne varētu apmeklēt delfīnterapijas nodarbības Minskā un uzlabot runas spējas. Pēdējo četru gadu laikā mazā cēsiniece vienmēr bijusi līdzās skrējienam Rīga-Valmiera un sagaidījusi finišētājus pie Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa.

2016. gadā skrējēji 107 kilometru ceļā palīdzēja valmierietim Jēkabam Bluķim ar saziedotiem 3000 eiro, 2017. gadā tika savākti vairāk nekā 3000 eiro Burtnieku novadā dzīvojošās Lāsmas Zukules ārstēšanai, bet šogad skrējēji un brīvprātīgie palīgi ziedoja 4100 eiro piecgadīgās Kristas Spirģes staigāšanas prasmju attīstīšanai fonda “Ziedot” rehabilitācijas centrā “Poga”.

107 km garais skrējiensoļojums Rīga-Valmiera 2019. gadā atzīmēs 30 gadu jubileju, kopš 62 skrējēji pirmo reizi mēroja 107 kilometrus no Brīvības pieminekļa līdz Sīmaņa baznīcai. 
 
Emocionālais labdarības ultramaratons "Rīga-Valmiera" 2019. gadā risināsies 22. jūnijā, kad tiks noskaidroti arī Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā.

Valsts simtgadē skrējiens Līgosvētkos atgriezās pie vasaras formāta ar jaunu Vitas Devjatņikovas trases rekordu sievietēm (09:53:06) un nākamgad būs vēl tuvāk 20. jūnijam, kad apritēs 27 gadi kopš Georga Jermolajeva trases rekorda vīriem (08:01:38), kuru šoreiz izaicināt plāno Edgars Simanovičs.
Lai skrietu trases rekorda līmenī, Ginesa rekorda īpašniekam un vēsturiskā Grieķijas 246 kilometru Spartatlona TOP 10 finišētājam būs nepieciešams ne tikai atbilstošs sagatavošanās process, bet arī motivējoši konkurenti sacensību naktī. 
 
Godinot Valmierā dzimušo pirmo Latvijas olimpisko medaļnieku Jāni Daliņu, iespējams, ka 2019. gadā sacensībās startēs kāds no soļotājiem. Līdz šim trasē itin veiksmīgi sevi parādījuši nūjotāji, Sīmaņa baznīcu allaž sasniedzot ātrāk nekā noslēdzošie skrējēji.
 
Pirms pieciem gadiem atjaunotais skrējiensoļojums pieredzējis ne tikai pašmāju dalībnieku interesi, bet arī ciemiņus no tuvākām un tālākam ārzemēm. 107 kilometrus līdz Sīmaņa baznīcas kliņķim skrējuši gan Spānijas misijas karavīri, gan pasaules grūtākajos skrējienos rūdīti ultramaratonisti. Pavasarī plānota trases mērīšana un sertificēšana, lai sacensības iekļautu Starptautiskās ultramaratonu asociācijas (IAU) kvalitātes zīmi ieguvušo skrējienu sarakstā.

Nākamgad pie baznīcas uz sarkanā paklāja atbalstītāji ar aplausiem varētu sagaidīt pirmo sievieti, kas šajā ultramaratonā finišē piekto reizi. Bet pirmo reizi dalībniekus un brīvprātīgos atpakaļ uz Rīgu nogādās īpašs autobuss. 
Avots: Matīss Vecvagaris, ultrataka.lv

Vairums eirozonas dalībvalstu nākamajā mēnesī pārtrauks laist apgrozībā 500 eiro banknotes saistībā ar bažām, ka tās bieži tiek izmantotas nelegālos skaidras naudas darījumos.
Eiropas Centrālajā bankā uzsvēra, ka apgrozībā esošās šī nomināla banknotes joprojām būs likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc tam, kad tiks pārtraukta jaunu banknošu laišana apgrozībā.

Arī Latvijas Bankā norādīja, ka iedzīvotājiem nav jādodas mainīt 500 eiro banknotes, tās nezaudēs savu vērtību. Arī pēc tam, kad tiks pārtraukta šī nomināla eiro banknošu drukāšana un emisija, tās saglabās likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, tās varēs izmantot uzkrājumiem un norēķinos. 

Pēc statistikas datiem, 500 eiro banknotes veido 2,4% no visām apgrozībā esošajām eiro banknotēm, bet tās veido vairāk nekā 20% no visas apgrozībā esošo eiro banknošu vērtības.
500 eiro banknote ir lielākā eiro banknote pēc nominālvērtības. Nākamā vērtīgākā eiro naudaszīme ir 200 eiro banknote.
Sākot ar 1.janvāti transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme tiks piemērota atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma.

Tādējādi plānots veicināt videi kaitīgu transportlīdzekļu lietošanas ierobežošanu, pārejot uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem.

Turpmāk transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis nebūs jāmaksā automobiļiem ar CO2 izmešu daudzumu līdz 50 gramiem uz vienu kilometru.

Automobiļiem ar izmešu daudzumu no 51 grama līdz 95 gramiem nodokļa likme būs 12 eiro gadā, ar izmešu daudzumu no 96 gramiem līdz 115 gramiem - 48 eiro, bet auto ar izmešu daudzumu no 116 gramiem līdz 130 gramiem - 84 eiro gadā.
Automobiļiem ar CO2 izmešu daudzumu no 131 grama līdz 155 gramiem uz vienu kilometru nodokļa likme būs 120 eiro, ar izmešu daudzumu no 156 gramiem līdz 175 gramiem - 144 eiro, ar izmešu daudzumu no 176 gramiem līdz 200 gramiem - 168 eiro, ar oglekļa dioksīda izmešu daudzumu no 201 grama līdz 250 gramiem - 264 eiro.
Automobiļiem ar oglekļa dioksīda izmešu daudzumu no 251 grama līdz 300 gramiem uz vienu kilometru nodoklis būs 408 eiro, ar izmešu daudzumu no 301 grama līdz 350 gramiem - 552 eiro, bet auto ar CO2 izmešu daudzumu no 351 grama uz vienu kilometru būs jāmaksā nodoklis 756 eiro apmērā.
Papildus tiek noteikta likme 300 eiro apmērā tiem vieglajiem automobiļiem, kuriem motora tilpums ir lielāks par 3500 kubikmetriem.

Ja transportlīdzeklim transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā nav pieejama informācija par tā radīto CO2 izmešu daudzumu, nodokli maksā, summējot nodokļa likmes atbilstoši vieglā automobiļa pilnai masai, motora tilpumam un motora maksimālajai jaudai. Nodokli par vieglo automobili, kurš nav minēts abos gadījumos, maksā atbilstoši tā pilnai masai.

Nodokli būs jāsamaksā valsts budžetā pirms transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates, kas tiek veikta Ceļu satiksmes drošības direkcijā.
Sākot ar 2019. gadu, iedzīvotāji un juridiskās personas aicināti pieteikties oficiālajai e-adresei valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv. Aktivizējot e-adresi, lietotājs saņems visas tās ziņas no valsts un pašvaldību iestādēm, kuras agrāk tika sūtītas pa pastu uz deklarēto adresi.

E-adrese risinās būtiskus jautājumus, piemēram, to, ka vairāk nekā 70 tūkst. Latvijas iedzīvotāju nav fizisku pastkastīšu, cilvēkiem bieži atšķiras deklarētā un reālā dzīvesvieta, kā arī liels skaits Latvijas valstspiederīgo ilgstoši uzturas ārvalstīs.
E-adrese neaizstās e-pastu - informāciju par ziņojuma ienākšanu e-adresē varēs saņemt uz savu norādīto e-pasta adresi.
Ņemot vērā, ka ne visur ir nodrošināta vides pieejamība, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pateicoties e-adresei, saziņa ar valsti kļūst ērtāka.

Būtiskākos jautājumus par e-adresi var noskaidrot vietnes Mana.latvija.lv sadaļā “E-adrese”.
Mazās lauku bibliotēkās no Gatartas līdz Līkupēniem notiks pieci dzejas un alternatīvās mūzikas vakari, lai apliecinātu mazo kultūras iestāžu nozīmību lauku apvidos.

Pagastu bibliotēkās daudzviet bibliotekāres savus tiešos pienākumus apvieno ar telpu uzkopšanu, malkas nešanu, kurināšanu un rūpēm par datoriem, elektroierīcēm.
Daudzviet mazās bibliotēkas ir ciema vienīgās sabiedriskās vietas, kur ārpus mājas var pabūt siltumā un satikt cilvēkus, parunāties, pārspriest jaunumus arī tad, ja ciema kafejnīca, benzīntanks un pēdējais veikals ir likvidēts.

Dzejas un mūzikas vakari mazās lauku bibliotēkās, ieeja bez maksas:

18.jan. Gatartas bibliotēka, Gatarta, Drustu pagasts, Raunas novads
Dzejas lasījums - Raibīs, koncerts - Nielslens Lielsliens

19.jan. Vecumu bibliotēka, Borisova, Vecumu pag., Viļakas nov.
Dzejas lasījums - Raibīs, koncerts - Nielslens Lielsliens

26.jan. Stienes bibliotēka, Skultes pagasts, Limbažu novads
Dzejas lasījums - Guntars Godiņš, koncerts - Nielslens Lielsliens

1.feb. Umpārtes bibliotēka, Vecumnieku pagasts, Vecumnieku novads
Dzejas lasījums - Toms Treibergs, koncerts - Nielslens Lielsliens

2.feb. Līkupēnu bibliotēka, Veclīkupēni, Rubas pag., Saldus nov.
Dzejas lasījums - Madara Gruntmane, koncerts - Nielslens Lielsliens

Vakaru noslēgumā - diskusija par attiecīgās bibliotēkas aktualitātēm, attīstības iespējām.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2019. gada putnu izvēlējusies mežirbi.
Mežirbe ir mežos mītoša nometnieku putnu suga, kas Eiropas Savienībā ir īpaši aizsargājama.

Kopš 2005. gada mežirbju skaits ir strauji samazinājies, par 89%.
LOB turpinās izzināt populācijas sarukuma cēloņus un aicinās šajā darbā iesaistīt arī iedzīvotājus.

LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus uzsver: "Mežirbe ir nometnieks - visu gadu tā pavada Latvijā. Tātad šīs sugas sliktā stāvokļa cēloņi meklējami mūsu mežos. Skaidrs, ka mežirbes dzīvotni būtiski negatīvi ietekmē pašreizējā Latvijas mežu apsaimniekošana, taču pilnīgākas skaidrības gūšanai nepieciešami papildi pētījumi."

2017. gada nogalē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apstiprināja LOB izstrādāto mežirbes sugas aizsardzības plānu.
"Gada putna" akcijas ietvaros LOB turpinās šī plāna īstenošanu un aicinās šajā darbā iesaistīties arī Latvijas iedzīvotājus.

Kā ierasts, LOB aicina par mežirbēm ziņot par saviem novērojumiem portālā Dabasdati.lv.

Gada putna akciju LOB rīko jau 24. reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017) un pļavu tilbīte (2018).
Latvijas un Igaunijas rallija čempionāta pirmais, apvienotais posms “Rally Alūksne 2019” jau pēc nepilna mēneša. Tas norisināsies Alūksnes novadā, 18. un 19.janvārī. Dalībnieku reģistrācija Latvijas un Igaunijas rallija čempionātam, Historic pirmajam posmam un Latvijas rallijsprinta čempionāta pirmajam posmam pieejama  šajā mājaslapā

Rally Alūksne organizators, Renārs Salaks: “Tikai vienu dienu ir iespējams pieteikties “Rally Alūksne 2019” sacensībām un liels prieks, ka pašmāju braucēji ir aktīvākie. “Rallyworkshop” komanda pieteica veselas 7 ekipāžas. Starp viņiem arī aizvadītās sezonas Latvijas un Igaunijas čempioni Emīls Blūms/Didzis Eglītis. Arī kaimiņvalstu sportisti - lietuvieši Martynas Samsonas/Ervinas Sanitkas jau pieteikušies. Pēc sarunām ar sportistiem jāgatavojas vērienīgām sacīkstēm, jo paredzamais sportistu sastāvs ļauj domāt par sīvām cīņām trasē un aizraujošu ralliju skatītājiem. Maksimālais ekipāžu skaits, kas var piedalīties šajās sacensībās – 100, ja pieteikumu būs vairāk, tad sportistu atlase notiks pēc rīkotāja ieskatiem.”

Lai arī vēl nav reģistrējušies sacensībām, gatavību piedalīties apliecinājuši vairāki augsta līmeņa autosportisti: Eiropas Rallija čempionāta šīs sezonas - uzvarētāji Aleksejs Lukjaņuks/Aleksejs Arnautovs, arī iepriekšējā “Rally Alūksne 2018” uzvarētāju ekipāža – Valērijs Gorbans/Sergejs Larenss no Ukrainas un citi.

"Angļu sportists Rori Bells (Ruairi Bell) mūsu komandā brauc kopš 2016.gada, bet šis viņam būs otrais rallijs Alūksnē. Pagājušajā gadā viņam ļoti iepatikās Alūksnes ceļi un rallija organizācija, tādēļ nebija šaubu, ka šajā ziemas rallijā jāstartē arī šogad. Pirms Alūksnes plānojam apjomīgu treniņu programmu, lai pienācīgāk sagatavotos sacensībām. Šī ziema "Baltic Motorsport Promotion" komandai solās būt ļoti intensīva - Latvijas rallijos plānojam piedalīties ar vismaz divām ekipāžām," Mārtiņš Dzenītis, "Baltic Motorsport Promotion" komandas vadītājs.

Kopējais ātrumposmu garums rallijā paredzēts līdz 98km, no kuriem garākais līdz 11,50km, īsākais – no 8,20km. Kopumā paredzēts veikt 10 ātrumposmus – pieci, kas atkārtojas divas reizes, bet divi no tiem būs diennakts tumšajā laikā.

No rītdienas - 20.decembra – bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti jeb tā dēvētie "čekas maisi" tiks publicēti internetā,  apstiprināja Latvijas Nacionālais arhīvā (LNA).
LNA uzsvēra, ka lielākā daļa dokumentu ir krievu valodā un rokrakstā. LNA skaidroja, ka vietnē publicētās ziņas ir informatīva rakstura.
Atbildīgo institūciju pārstāvji no Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā arhīva, Datu valsts inspekcijas un Tieslietu ministrijas skaidroja, ka reģistrācija būs vienkārša un nodrošinās līdzsvaru ar tiesībām saņemt informāciju.

Lai piekļūtu bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentiem Nacionālā arhīva vietnē, interesentiem būs jāreģistrējas – jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, e-pasta adrese un parole, kā arī dokumentu izmantošanas mērķis.

Tāpat likumā noteikts, ka persona, kura pieprasa informāciju no Latvijas Nacionālā arhīva, ir atbildīga par šīs informācijas, tostarp personas datu, izmantošanu.
Ziemassvētku eglīti atļauts zāģēt tikai un vienīgi akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” apsaimniekotajās teritorijās. Kā atgādina LTV, tad no Rīgas tās sākas aptuveni 50 kilometru attālumā.

Eglītes var zāģēt meža ceļmalās, grāvju malās, zem elektrolīnijām, kā arī pameža eglītes. Aizliegts zāģēt jaunaudzēs, kā arī Rīgas mežos un privātajos mežos.

Latvijas valsts meži izstrādājuši bezmaksas aplikāciju mobilajam telefonam “LVM Geo”. Navigācijā var redzēt, vai cilvēks atrodas valsts mežos.
Precizitāte šim punktiņam ir plus mīnus divi metri.

Meža dienesta darbinieki rekomendē cirst  2,5 – 3 metru garu eglīti. Pēc likuma - bez apliecinājuma drīkst nozāģēt koku, kas pie celma nav resnāks par 12 centimetriem. Šāda trīs metrus gara egle lielākoties nekad nebūs resnāka par 12 centimetriem, skaidro eksperti.

Tā jāzāģē pēc iespējas zemu. Ja vajadzīgs, kociņu  var saīsināt, bet stumbru un zarus pēc tam noklājot uz zemes, lai neviens uz tiem nevar sadurties vai aizķerties.
Sākoties ziemai tipisko elpceļu vīrusu saslimšanām, kas norit ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, iesnām, klepu un galvassāpēm, pieaudzis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumu skaits.

Saaukstēšanās un paaugstinātas temperatūras dēļ NMPD šobrīd saņem ap simts izsaukumu dienā, lai gan šajos gadījumos pacientiem būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta.

Kā uzsver NMPD direktore Liene Cipule: “Diemžēl mediķu brigāde nereti tiek izsaukta tāpēc, ka mājas nav bijis termometrs un temperatūru pazeminoši medikamenti. Viena no biežākajām kļūdām ir arī nepietiekama šķidruma - ūdens, sulas vai zāļu tējas - uzņemšana, kas nepieciešams, lai veiksmīgāk atveseļotos. Bieži vien cilvēki nezina, kā pareizi rīkoties temperatūras gadījumā. Taču šie jautājumi jārisina ar ģimenes ārsta palīdzību, nevis vēršoties ārkārtas dienestā”.

Šādās vienkāršākās medicīniskās situācijās iedzīvotājiem pastiprināti vēršoties NMPD, būtiski palielinās brigāžu noslodze un līdz ar to risks savlaicīgi ierasties uz dzīvībai bīstamiem izsaukumiem. 

NMPD atgādina - ja esi saslimis, izmanto alternatīvas, kādas ir šajā situācijā:

• savlaicīgi sazinies ar savu ģimenes ārstu un jautā padomu par pareizu ārstēšanos.
• vakaros un brīvdienās, kad ģimenes ārsts nestrādā, palīdzību vari saņemt pie dežūrārsta. Dežūrārstiem ir tādas pašas pilnvaras kā ģimenes ārstiem - viņi izraksta receptes, darba nespējas lapu, nozīmē ārstēšanu un nepieciešamos medikamentus. Vizīte pie dežūrārsta maksā tikpat, cik vizīte pie ģimenes ārsta. Rīgā dežūrārsti pieejami 12 vietās, bet ārpus Rīgas - Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, Liepājā, Siguldā, Jēkabpilī, Jelgavā u.c. lielākajās pilsētās.

• ārpus ģimenes ārsta darba laika palīdzību vari saņemt arī steidzamās medicīniskās palīdzības punktos 15 vietās visā Latvijā. Noskaidro jau šobrīd sev tuvāko palīdzības saņemšanas vietu Nacionālā veselības dienesta mājaslapā: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/kur-sanemt-medicinisko-palidzibu.

• savukārt darbdienu vakaros un nakts stundās (plkst. 17.00-8.00) un brīvdienās (visu diennakti) mediķu padomu var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001
Ziemassvētkiem gatavojas visā pasaulē un uzmanības centrā ir tieši egle.
Ziemassvētku egle iedegta arī mazākajā valstī pasaulē – Vatikānā.
vatikāna 21 metru garā egle ir ziedojums. Egles iedegšanas tradīciju Svētā Pētera laukumā 1982. gadā iedibināja pāvests Jānis Pāvils II.

Bet pasaulē lielākā egle atrodas mazā itāļu pilsētiņā Gubio. Egle, kas iekļauta Ginesa rekordu grāmatā, ir 750 metrus gara un 450 metrus plata. Lai iedegtu visas tās 500 lampiņas, nepieciešami astoņarpus kilometru gari elektrības vadi.
Pirmoreiz šo egli iededza 1981. gadā. Iepriekš to iededzis arī Pāvests Francisks un viņa priekšgājējs, un citas nozīmīgas personas.

SavukārtEiropā visdārgākā egle atrodama Vācijas pilsētā Minhenē.
Tā sastāv no 63 kilogramiem tīra zelta un ir 2,3 miljonus eiro vērta. Egli apsargā visu diennakti.
ASV eksprezidenta Bila Klintona un bijušās valsts sekretāres Hilarijas Klintones meita Čelsija nolēmusi turpināt rakstnieces karjeru.
Nākamā gada aprīlī tiks publicēta grāmata bērniem par vides aizsardzības problēmām.
 
Izdevniecības “The Penguin” pārstāvji informēja, ka Čelsija sadarbībā ar mākslinieci Džannu Marino uzsāks darbu pie grāmatas “Don't Let Them Disappear” jeb “Neļaujiet tiem izzust”.
Tajā bērniem saprotamā valodā tiks stāstīts par vaļiem, tīģeriem un citiem dzīvniekiem, kā arī doti padomi, kā palīdzēt tos pasargāt no izmiršanas.

Čelsija mediju pārstāvjiem norādīja, ka vēlas pievērst jaunu cilvēku uzmanību dzīvniekiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Jau iepriekš viņa palīdzēja rūpēties par izmirstošo Āfrikas ziloņu populāciju un arī nākotnē plāno palīdzēt apdraudētām sugām.

Klintonu meita nav nejauša ienācēja literatūras jomā un jau sarakstījusi vairākas grāmatas, tostarp darbu “She Persisted: 13 American Women Who Changed the World” par pazīstamām amerikāņu sievietēm, kas mainījušas ierasto pasaules kārtību.
Ziemassvētki un Jaunais gads ir laiks, kad teju ikkatrā mājā tiek svinēti svētki, dedzinātas svecītes, kurinātas krāsnis un pirtis, gatavoti dažādi ēdieni, kā arī svētki padarīti krāšņāki ar pirotehnisko izstrādājumu palīdzību.

VUGD statistika liecina, ka ik gadu ugunsnelaimēs iet bojā vidēji 90 cilvēki, kur daļa arī tieši svētku brīvdienās.
Kā piemēram, 2016.gada svētku brīvdienās gāja bojā viens cilvēks, bet cieta trīs, savukārt 2017.gada Ziemassvētku brīvdienās ugunsgrēkos gāja bojā divi cilvēki, bet cieta seši.

VUGD pieredze rāda, ka daļu no šīm traģiskajām ugunsnelaimēm varēja iepriekš novērst, ja vien tiktu savlaicīgi ievērotas ugunsdrošības prasības - ja cilvēki būtu uzmanīgi un ikdienā neaizmirstu par ugunsdrošību!

VUGD vairākkārt jau ir skaidrojis, ka viens no lētākajiem un efektīgākajiem veidiem, lai pasargātu savu dzīvību un īpašumu, ir uzstādīt mājoklī dūmu detektoru – tā cena vidēji ir 10 eiro, to iegādāties var jebkurā mājsaimniecības preču veikalā un uzstādīt var principā ikviens cilvēks, kurš prot izurbt sienā divus caurumus vai, kuram ir spēcīga līmlente.
Tuvojošies Ziemassvētki ir īstais laiks, kad ikviens var iepriecināt savus mīļos un tuvos, uzdāvinot dūmu detektoru!
Tāpēc VUD aicina parūpēties, lai jums mīļa un tuva cilvēka dzīve būtu drošāka, ne tikai uzdāvinot, bet uzreiz arī pieliekot dūmu detektoru.

Šeit ir pieejams VUGD izveidotais aicinājums iedzīvotājiem

SIA “ZAAO” (ZAAO) ir izdevies piesaistīt stratēģisku sadarbības partneri otrreizējai pārstrādei derīgu materiālu realizācijai.
No 2019.gada janvāra privātpersonas 4 nolietotas automašīnu riepas gadā (diametrā līdz 140 cm) EKO laukumos varēs nodot bez maksas. Bez maksas no privātpersonām tiks pieņemts arī logu stikls un visa veida nolietota sadzīves elektrotehnika.

ZAAO darbības reģionā ir 20 EKO laukumi, kas atrodas Alojā, Apē, Cēsīs, Jaunpiebalgā, Limbažos, Mazsalacā, Raunā, Rūjienā, Salacgrīvā, Saulkrastos, Smiltenē, Strenčos, Valkā, Valmierā, kā arī Līgatnes, Krimuldas, Pārgaujas un Vecpiebalgas novados.

EKO laukumos bez maksas no privātpersonām pieņem arī pudeļu stiklu, papīru, kartonu, polimērus (ar apzīmējumu LDPE un HDPE), PET dzērienu pudeles, metālu, luminiscentās spuldzes, baterijas, akumulatorus, koka paletes un lietošanai derīgus apavus.

ZAAO apkopotie dati liecina, ka EKO laukumu pakalpojumi kļūst arvien pieprasītāki.
2018.gada 11 mēnešos EKO laukumus apmeklējuši vairāk nekā 62500 klienti, par 3000 klientiem vairāk nekā šajā laika periodā pērn.
Visapmeklētākie ir EKO laukumi Valmierā, Cēsīs, Saulkrastos un Limbažos. Visbiežāk uz EKO laukumiem iedzīvotāji nogādā papīra, polietilēna un stikla iepakojumu.



Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, vienlaikus apzinoties to kā nopietnu problēmu. Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem.
Tādējādi, lai pievērstu mobilā telefona “nozombēto” autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāk satiksmes drošības kampaņu “Izkāp no telefona!”.

“Bieži viedierīču lietošana rezultējas kā kontroles zaudēšana pār spēkrata stūri, dreifēšana jeb peldēšana starp joslām, ātruma pārsniegšana vai tieši otrādi - pārlieku lēna braukšana un neiekļaušanās plūsmā,” stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, uzsverot, ka mobilā telefona “nozombētie” šoferi pie stūres rada lielu bīstamību un pakļauj riskam ne tikai sevi un līdzbraucējus, bet arī pārējos satiksmes dalībniekus.

Satiksmes drošības eksperti Latvijā un pasaulē uzsver, ka ar mobilā telefona lietošanu pie stūres ir saistīti aptuveni 20-30% no visām avārijām.

Risinot samilzušo mobilo telefonu lietošanas pie stūres problēmu, Valsts policija šobrīd īsteno arī papildu autovadītāju kontroles aktivitātes. Drīzumā uz valsts ceļiem darbu sāks netrafarētās policijas automašīnas, kas būs aprīkotas ar 360 grādu kamerām. Ja kādā no tuvumā esošajām automašīnām vadītājs lietos tālruni, tad sānos ierīkotās kameras konstatēs šo pārkāpumu, un automašīnas īpašniekam vēlāk tiks atsūtīts paziņojums par uzlikto sodu.

Turklāt sods par telefona lietošanu pie stūres šogad ticis palielināts līdz 25-100 eiro. Tas gan joprojām ir būtiski mazāks nekā citās Eiropas valstīs - piemēram, Spānijā, Dānijā, Somijā un Lielbritānijā sods par šādu pārkāpumu ir ap 200 eiro, bet Nīderlandē - pat 420 eiro.

Nākamgad plānots izstrādāt īpašu mobilo aplikāciju, to ielādējot telefonā, braukšanas laikā cilvēks varēs bloķēt visas telefona funkcijas, izņemot ienākošo zvanu saņemšanu – jāteic gan, ka jau tagad līdzīgas  aplikācijas var lejuplādēt.  
Pasaulē vadošā Kanādas ceļojumu lapa flightnetwork.com Slīteres Nacionālā parka Kolkas raga pludmali iekļāvusi 2018. gada pasaules neskartāko pludmaļu TOP 50. Viena no neparastākajām Latvijas pludmalēm ierindota augstajā 20. vietā.

Portāla flightnetwork.com pārstāvji neskartāko pludmaļu sarakstu veidojuši, izmantojot un izvērtējot vairāk nekā 1000 visas pasaules ceļojumu jomas žurnālistu, blogeru un aģentūru pieredzi un zināšanas. “Šī sadarbība mums ļāvusi izveidot pilnvērtīgu resursu tiem ceļotājiem, kuri vēlas pieredzēt pirmatnējo pludmaļu dziedējošo ūdeņu un elpu aizraujošu saullēktu burvību,” uzsver TOPa veidotāji.

“Kolkas raga pludmales iekļaušana tik prestižā sarakstā ļauj izcelt tās unikalitāti pasaules kontekstā. Nodrošinot izskaloto koku atstāšanu pludmalē, mēs cīnāmies ar intensīvo krasta noskalošanas procesu, jo pludmalē esošie koki kalpo, kā viļņlauži un samazina viļņu bangu triecienu spēku. Sākotnēji, pirms aptuveni 10 gadiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, gan apmeklētājiem bija grūti pieņemt šo lēmumu, jo Latvijas sabiedrībā valdīja uzskats, ka pludmale jāatbrīvo, un izskalotie koki rada nesakoptības sajūtu,” Kolkas pludmales unikalitāti skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.

Saraksta veidotāji stāsta, ka dažas sarakstā iekļautās vietas, piemēram, Seišelu salas, Havaju salas, Indonēzija, Mikronēzija un Fidži tūristiem varētu nebūt pārsteigums, savukārt citas, piemēram, Omāna, Īrija, Jemena un Namībija varētu būt kas jauns un nedzirdēts. Domājams, ka arī Kolkas raga pludmale “pieskaitāma” otrajai grupai. Jāuzsver, ka Latvijas pludmale ir vienīgā starp Baltijas jūras līča pludmalēm, kas iekļauta šajā TOPā.

“Iekļūšana TOPā veicinās ne vien Slīteres Nacionālā parka, bet visas Latvijas atpazīstamību pasaulē, mudinot nākamajā gadā tūkstošiem dabas tūristu apsvērt Latviju kā sava ceļojuma galamērķi. Tieši tādēļ aicinu nenovērtēt par zemu Latvijas dabu un cienīt dabas saglabāšanas intereses, kas veicina ne vien vispārēju sabiedrības veselību, bet arī ekonomiku, kā arī palīdz pielāgoties klimata izmaiņām,” pauž Dace Sāmīte.

Slīteres Nacionālajā parkā ietilpst 30 km gara Baltijas jūras un Rīgas līča piekraste, tostarp Kolkas raga pludmale. Cilvēku darbība Kurzemes piekrasti pārveidojusi maz, jo Padomju Savienības laikā šeit bija militārā robežas zona jeb dzelzs priekškars, kas nepieļāva teritorijas saimniecisku attīstību, tādejādi dodot iespēju saglabāties dabas daudzveidībai.

Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts, bet Kolkasrags ir izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē.

Tā ir vieta, kur vērojama divu «jūru» - atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča - viļņu saduršanās.
Jūra ap Kolkasraga sēkli ir neskaitāmu kuģu bojāejas vieta. Sēkļa galā uz mākslīgas salas atrodas Kolkas bāka. No Kolkasraga pludmales ir vienreizēja iespēja jūrā vērot gan saullēktu, gan saulrietu.
Pavasara migrācijas laikā šeit ir ievērojama caurceļojošo gājputnu koncentrēšanās un atpūtas vieta.
25. decembrī no plkst. 15:00 Skaņākalna dabas parkā, Mazsalacā, iedegsies gaismiņas pasākumā “Sveču mežs Skaņajā kalnā”.

Parkā pie Sapņu trepēm pārsteigs gaismu šovs “Noskaņu mežs”, dodoties tālāk pa taciņām no plkst. 16:00 Rūķu takā “Čučumuižas rūķi” aicinās bērnus un vecākus uz Ziemassvētku ieskandināšanu.

Savukārt pie Skaņākalna klints no plkst. 17:00 apmeklētājus priecēs Ziemassvētku noskaņas koncerts kopā ar Normundu Rutuli un bērnu vokālo grupu “Dzeguzīte”. Pasākumu vadīs Ziemassvētku rūķis, mazsalacietis Kaspars Kārkliņš.

Pirms “Sveču meža Skaņajā kalnā” no plkst. 13:00 līdz 15:00 būs atvērts Mazsalacas novada muzejs Valtenberģu muižā, Parka ielā 31, Mazsalacā.

Skaņākalna dabas parks atrodas Salacas ielejā ar smilšakmens atsegumiem un daudzām alām tās krastos. Parks stiepjas aptuveni 3 km garumā. Izstaigājot parku līdz Skaņākalna klintij, kur dzirdama unikālā atbalss, un dodoties atpakaļ, ir jānoiet vairāk nekā seši kilometri, tāpēc jāģērbjas silti un ērti. 
No 2019.gada maija Rīgā eksperimentālā kārtā varētu slēgt automašīnu satiksmi Krišjāņa Barona ielā, preses pārstāvjiem sacīja Rīgas domes mērs Nils Ušakovs.

Viņš skaidroja, ka šāda iecere radusies sadarbībā ar dāņu arhitekta un pilsētplānotāja Jana Gēla biroja pārstāvjiem. Tas gan būšot tikai pilsētplānošanas eksperiments, kura laikā tiks izvērtēta iedzīvotāju reakcija uz šādu aizliegumu.

Līdz ar to Krišjāņa Barona iela būs atvēlēta tikai sabiedriskajam transportam, kā arī velosipēdistiem un gājējiem.

Pašvaldība kopā ar pilsētplānotājiem iecerējusi "vairākus eksperimentus", ar kuriem sabiedrība plašāk tiks iepazīstināta februārī. Komentējot, vai viens no šādiem eksperimentiem varētu būt iebraukšanas maksas ieviešana pilsētas centrā, Ušakovs sacīja, ka pamatā plānotas tehniska rakstura izmaiņas, kas saistītas, piemēram, ar papildus velojoslu ieviešanu, kā arī ielu slēgšanu privātajam transportam.

Galvenokārt izstrādātās izmaiņas būšot saistītas ar satiksmes reorganizāciju, kas veicinātu mašīnu skaita samazināšanos centrā.

Arī Ušakovs piebilda, ka, kolīdz no marta tiks pilnībā pārtraukta ogļu pārkraušana pilsētas centrā, "ļoti liels Daugavas krasta gabals tiks atbrīvots citām aktivitātēm" un pilsētai būs jālemj par šīs teritorijas nākotni.

Dāņu pilsētplānotāji Rīgā pirmo reizi strādāja jau pirms 15 gadiem, izstrādājot ieteikumus pilsētvides uzlabošanai, taču pārlieku daudz arhitektu ieteikumi līdz šim nav ņemti vērā.

Privātpersonu dati tiek aizsargāti valsts un starptautiskā līmenī, bet arī pašiem datu īpašniekiem, citiem vārdiem – mums visiem, būtu jādomā par savu datu drošību. Īpaši vērīgiem jābūt, izmantojot viedtālruni, kur dati nereti ir tieši savienoti ar “mākoni”. Te ierastākās kļūdas, kas padara personas datus viegli pieejamus.

Telefona aizslēgšana bez paroles
Cilvēki nereti atstāj telefonu neaizslēgtu vai brīvi atbloķējamu. Ieteicams telefonu aizslēgt, piemēram, ar PIN kodu, acs varavīksnenes skeneri, sejas atpazīšanas funkciju vai pirkstu nospiedumu lasītāju, lai liegtu pieeju nevēlamai informācijas noplūdei. Ja telefonā ir nepieciešams uzglabāt īpaši svarīgu informāciju, to var ievietot telefonos esošajā Secure Folder, kas ar vēl vienu paroli nodrošinās dubultu informācijas aizsardzību.

Nepareiza programmu lietošana
Ikkatrs viedtālruņa lietotājs ir lejupielādējis lietotnes, kas prasa pieeju personas datiem vai citām lietotnēm, kur ir atrodama sensitīva informācija. Šāda informācija tiek pieprasīta, lai lietotājs pilnībā varētu izmantot lietotnes piedāvātās iespējas. Tomēr pirms datu ievadīšanas ieteicams pārbaudīt, kādiem nolūkiem un kāda informācija lietotnei ir nepieciešama.
Tās lietotnes, kas vairs netiek izmantotas, ieteicams izdzēst pavisam. Savukārt citas programmas un funkcijas, kas nav nepārtraukti nepieciešamas, piemēram, Bluetooth, labāk būtu izslēgt.

Pavirša attieksme pret informācijas izplatīšanu
Īpaši vērīgiem jābūt ar informācijas un bilžu izplatīšanu sociālajos tīklos. Nedomājot par savu drošību, nereti internetā tiek ievietotas bildes ar atsauci uz savu atrašanās vietu vai, piemēram, autovadītāja apliecības bilde, kas atklāj personīgu informāciju. Speciālisti rekomendē iegādāties telefonu, kam jau ir integrētas drošības platformas, lai novērstu nevēlamu personīgas informācijas izplatīšanos. 

Operētājsistēmas neatjaunošana
Operētājsistēmu atjauninājumi tiek sūtīti, lai laikus novērstu iespējamās kļūdas vai draudus. Ieteicams atjaunināt viedtālruni, tiklīdz atnāk ziņa, ka tas ir iespējams. Uzturot viedtālruņu programmas svaigumu, ir iespējams savlaicīgi parūpēties par savu datu drošību.

Publiski pieejamais WiFi un datu drošība
Lai arī publiski pieejamais internets ir bez maksas un ļauj ietaupīt mobilo internetu, tas līdzi nes arī riskus. Pieslēdzoties publiskajam WiFi, no viedtālruņa izsūtītā informācija kļūst viegli pieejama jebkuram citam lietotājam, kas ir pieslēdzies pie tā paša tīkla.

Neiziešana no profiliem
Telefonos ir opcija autorizēties un saglabāt pieslēgtu sociālo mediju vai citu lietotņu, piemēram, Facebook, YouTube vai Netflix profilu.  Lai veicinātu personīgo datu drošību, ieteicams no profila izlogoties pēc katras tā lietošanas reizes.

Ir svarīgi iegādāties ierīces tikai oficiālajās tirdzniecības vietās un uzticamos interneta veikalos, jo no privātpersonām, interneta sludinājumos vai uz ielas pirktas ierīces var būt ne vien nekvalitatīvas un nedrošas, bet arī apdraudēt personas datu drošību.
Klāt ir gada pēdējais mēnesis, kad, kā ikkatru gadu teju katrā mājā, birojā vai tirdzniecības zālē mirdzēs skaistās svecīšu liesmas.

Diemžēl Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika nav tik gaiša kā svecīšu gaisma, jo ik gadu šajā laikā tieši no bez uzraudzības atstātas iedegtas sveces izceļas vairāki ugunsgrēki. Sagaidot pirmo adventes svētdienu, VUGD atgādina vairākus drošības padomus, lai no mazas svecītes neizceltos liels ugunsgrēks.

Pagājušajā gadā Adventes laikā ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 23 ugunsgrēkus, kuri izcēlās degošas svecītes adventes vainagā dēļ vai Ziemassvētku eglītē, vai arī ugunsgrēks bija izcēlies no bez uzraudzības atstātām degošām svecēm.
Dzīvojamās telpās dzēsti 11 ugunsgrēki, virtuvē trīs, bet tirdzniecības telpā – divi. 2017.gadā šādos ugunsgrēkos cieta seši cilvēki, bet seši tika izglābti. Savukārt šogad līdz novembra beigām reģistrēti jau 10 šādi ugunsgrēki, kas izcēlušies bez uzraudzības atstātu sveču dēļ, un vienā no tiem ir cietis viens cilvēks.

Lielākoties adventes vainagi sastāv no degtspējīgiem materiāliem un tie, līdzīgi kā telpās novietotas Ziemassvētku eglītes, viegli aizdegas no bez uzraudzības atstātas sveces liesmas.

Lai degoša svece neizraisītu ugunsgrēku, VUGD aicina ievērot drošības padomus:

• pirms sveces aizdegšanas, tā jāatbrīvo no visa veida iepakojuma un, ja klāt ir pievienota lietošanas instrukcija, tā jāizlasa;
• sveces stabili jānovieto uz nedegošas virsmas;
• degoša svece rada augstu temperatūru, tāpēc vienmēr pārliecinieties, ka svece atrodas drošā attālumā no degtspējīgiem priekšmetiem un lietām: audumiem, mēbelēm, aizkariem u.c;
• nenovietojiet sveces citu siltuma avotu tuvumā, piemēram, uz televizoriem, radiatoriem, iekurtām krāsnīm vai kamīniem;
• nepieļaujiet liesmas nonākšanu tiešā saskarē ar dekoratīvajām sveču aplikācijām, svečturiem, stiklu, jo karstuma ietekmē tie var saplīst;
• uzmaniet, lai svece atrastos bērniem un mājdzīvniekiem nepieejamā vietā;
• neatstājiet degošas sveces bez uzraudzības, pat ne uz īsu brīdi un, dodoties prom vai pirms gulētiešanas, pārliecinieties, ka sveces ir nodzēstas;
• neievietojiet sveces adventes vainagā tieši uz degtspējīgiem priekšmetiem, bet iestrādājiet vainagā stabilus un nedegošus sveču turētājus;
• atcerieties, ka dekoratīvās želejveida sveces ar dažādiem dekorējumiem nav paredzētas dedzināšanai;
• atcerieties, ka svecītes dedzināt eglītē ir ļoti bīstami un no tām viegli var uzliesmot pati egle vai tās dekorācijas.

Lai Adventes laiks paietu mierīgi un neizceltos ugunsnelaime, VUGD aicina iedzīvotājus adventes vainagos sveces neizmantot vai arī tās nededzināt.

Gadījumā, ja svētku dekorācijām, piemēram, Ziemassvētku egles vai mājas rotāšanai izvēlaties elektriskos rotājumus/virtenes, atcerieties, ka:

• pirms elektrisko rotājumu/virteņu lietošanas rūpīgi izlasiet instrukciju un aplūkojiet marķējumu uz virteņu iepakojuma. Ja ieraudzīsiet tādu apzīmējumu kā mājiņa ar klāt pievienotu paskaidrojumu angļu valodā “for outdoor use”, tas nozīmē, ka šis rotājums būs piemērots eglītes greznošanai pagalmā vai mājas fasādei;
• iekštelpām paredzētās virtenes nedrīkst lietot ārpus mājas, jo spuldzītes neizturēs gaisa temperatūru un sabojāsies;
• ja izmantojat jau lietotas elektrisko spuldzīšu virtenes, pārliecinieties, vai tās nav bojātas.

Jauno mobilo cilvēku meklēšanas lietotni "Bezvests.lv" līdz šim lejupielādējuši aptuveni 1000 iedzīvotāju,  preses konferencē pavēstīja lietotnes izstrādātāju SIA "Chill labs" pārstāvis Vjačeslavs Kreidikovs.

Šodien biedrība "Bezvests.lv" prezentēja mobilo lietotni, kas izstrādāta ar mērķi informēt par pazudušiem cilvēkiem, kā arī koordinēt pazudušo meklēšanu.

Programmas darbības būtība ir tā, ka, lejupielādējot to savā viedierīcē, ikviens iedzīvotājs var apskatīt to cilvēku sarakstu, kas patlaban izsludināti meklēšanā. Programmā iespējams apskatīt gan pazudušā fotogrāfijas, gan īpašās pazīmes.

Katrs lietotājs var izvēlēties rādiusu, par kuru viņš vēlas saņemt informāciju. Piemēram, ja izvēle būs 40 kilometri, tad, ja šajā rādiusā pazudīs kāds cilvēks, lietotājs tiks par to informēts.

Pirmā lietotnes daļa ir informatīva, un tajā pieejams pazudušo personu saraksts, ar kuru ikviens lietotnes izmantotājs var iepazīties jebkurā laikā.

Otra daļa lietotnes ir slēgta un pieejama tikai "Bezvests.lv" brīvprātīgajiem un glābējiem. Šajā sadaļā var apskatīt līdz šim veikto maršrutu meklēšanas procesā. Tāpat tur var pievienot kādu atrastu, iespējams, pazudušā cilvēka mantu, piemēram, apavus, apģērbus vai somas, ko pēc tam dodas pārbaudīt atbildīgie dienesti.

Tā kā meklētāji bieži vien ir vairāki, šo noieto karti var redzēt arī koordinators, kurš tad var meklētājus nosūtīt uz nostūriem, kur neviens vēl nav bijis, vai vietām, kuras vajag pārmeklēt vēlreiz. Katram meklētājam tiek piešķirta sava krāsa, kas iezīmē tieši viņa noieto maršrutu.

Arī "Bezvests.lv" dibinātājs un vadītājs Aleksandrs Faminiskis uzsvēra, ka viens no lielākajiem programmas ieguvumiem ir iespēja redzēt, kuras teritorijas nav pārmeklētas. Tas ļauj cilvēkus sūtīt uz vietām, kur neviens nav bijis, tādā veidā novēršot situāciju, ka pārmeklētas tiek vienas un tās pašas teritorijas.
Līdz šim lietotne izmantota jau 13 reālos cilvēku pazušanas gadījumos, un trijos no tiem tā ir palīdzējusi pazudušo atrast.

Biedrība "Bezvests.lv" darbojas jau deviņus gadus un patlaban tajā ir 180 brīvprātīgo.

Ziemas riepas Latvijā obligātas no 1.decembra līdz 1.martam.

Novembra beigās CSDD sadarbībā ar Valsts policiju rīkoja reidu un no 60 pārbaudītajām automašīnām ar ziemas riepām nebija aprīkotas 10, kaut gan novembra beigās laika apstākļi bija tādi, kas prasīja ziemas riepas.
Tas nozīmē, ka diemžēl ir vēl daļa autovadītāju, kas neapzinājās situācijas nopietnību un gatavi riskēt ar savu un citu cilvēku drošību.

Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka vieglo auto ziemas riepu minimālais protektora dziļums ir 4 mm. Jāņem vērā, ka vienam auto nedrīkst vienlaikus būt radžotas un neradžotas riepas.

Tāpat uzmanība jāpievērš arī riepu vecumam – nav ieteicams izmantot riepas, kas vecākas par pieciem, sešiem gadiem, jo, braucot gan nodilst protektors, gan laika gaitā riepu gumija zaudē savas īpašības.

Kur meklēt un kā noteikt riepas ražošanas gadu? 

Uz riepas sānu malas meklējiet apzīmējumu DOT (Department of Transportation), aiz kura ~ 10 burtu un ciparu kombinācijā norādīts riepas identifikācijas numurs. Tālāk ovālā rāmītī atrodama vajadzīgā 4 ciparu kombinācija, kas saīsinātā formā norāda riepas ražošanas laiku. Pirmie divi cipari parāda ražošanas nedēļu, bet otrie - pēdējos divus ciparus no ražošanas gada.

Riepa nav pārtikas produkts, tāpēc nekur uz riepas neatradīsiet derīguma termiņu, tikai ražošanas gadu. Nebūs arī tā, ka gadu "vecu" riepu var saukt par vecu. Šeit ir jāņem vērā vairāki apstākļi:

* loģistika. Kamēr riepa no rūpnīcas nonāk līdz izplatītājam var paiet sākot no dažām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem.
* riepu uzglabāšana. Ja riepas tiek glabātas sausā, vēsā noliktavā un pareizi izvietotas, tās spēs saglabāt savas labās īpašības vairākus gadus pēc ražošanas. Un attiecīgi otrādi.
Atbilstoši  standartiem, pareizi uzglabātas, kvalitatīvas Eiropas riepas atbilst jaunu riepu specifikācijai 1 - 5 gadus no ražošanas brīža. Savukārt riepas kalpošanas ilgums var sasniegt 10 gadus. 
Visai bieži brīdī, kad sākas sarunas par motocikliem un motoklubiem, prātā nāk slavenais seriāls “Anarhijas dēli”, kas ļāva izprast, cik liela nozīme ir motociklistu brālībai, lojalitātei un problēmām ar likumu normu ievērošanu. Tiesa, zinātāji min, ka populārais seriāls ir romantizēta versija par motoklubu ikdienu. Kā ir patiesībā?

Nenoliedzami, cilvēkiem patīk spilgtas personības un tēli, kas spēj izaicināt sabiedrību un dzīvo uz labā un ļaunā robežas. Tieši tādēļ režisors Kurts Saters, kurš pats ikdienā labprāt pārvietojas ar motociklu un vizuāli līdzinās rūdītam motofanam - ir izveidojis jaunu seriālu “Mayans M.C”. Seriālā, kas skatāms no 3.decembra, atklājas notikumi pēc “Anarhijas dēlu” galvenā varoņa Džeksona Tellera nāves.

Kāpēc cilvēki pievienojas motoklubiem?
Brālība, identitāte - šķiet, tas var būt galvenais mērķis. Nav viegli kļūt par kluba uzšuves īpašnieku. Veste ar kluba uzšuvi ir sasniegumu simbols, kas atklāj visu par valkātāja attiecībām ar to. Ir cilvēki, kas iestāšanās procesu motoklubā salīdzina ar militāro apmācību, proti, indivīds tiek salauzts, lai tiktu pārveidots par kolektīva daļu, lai domātu par citiem, nevis citiem un saprastu, kā cilvēka rīcība vai bezdarbība ietekmē komandu un organizāciju. Šāds process ir ilgs un paņem daudz emocionālo, fizisko un garīgo spēku. Tādēļ kluba brālība ir kas vairāk nekā tikai uzšuves valkāšana, tā ir savstarpēja mīlestība, cieņa un atbalsts.

Lielāko daļu laika motoklubu ierindas biedri, kurus dēvē arī par “uzšuvju īpašniekiem”, viesojas viens pie otra, satiekas klubā vai kādā kafejnīcā, lai runātu par motocikliem. Viņi dodas garos motobraucienos, apstājoties vien degvielas uzpildes stacijās. Tas notiek neatkarīgi no laika apstākļiem, kuri reizēm spēj mazināt pat visdedzīgāko braucēju entuziasmu. Motociklistiem ir sava žestu valoda, kas arī palīdz uz ceļa pārvietoties lielām grupām. Kad motokluba biedri nav kopā, viņi vienkārši strādā, pavada laiku ar ģimenēm, kaut arī tikpat labi var teikt, ka lielākā daļa ģimeņu locekļu pavada laiku kopā ar klubu.

Latvijā motoklubi sāka veidoties 90.gados. Pirmais bija “Vēja brāļu ordenis”, kam sekoja “Hermejs” un “Free Hawks”. Drīz vien tika nodibināta arī Latvijas Motoklubu asociācija, kas koordinē visu vietējo motoklubu darbību.

Vai visi motociklistu klubi (motoklubi) ir saistīti ar bandām un nelikumīgām darbībām?
Motoklubi ir izveidojušies no cilvēku mīlestības pret motocikliem, braukšanu, sacensībām un militāro dienestu. Savukārt motorizētās bandas radās pavisam citu iemeslu dēļ, bet sākotnēji lielā mērā to dalībnieki, piemēram, ASV bija neapmierināti ar etniskajiem emigrantiem, kas bija apmetušies uz dzīvi iekšpilsētās. ASV motociklistu asociācija ir pārliecināta, ka 99% motoklubu biedru ir likumpaklausīgi pilsoņi un tikai viens procents darbojas klubos, kas ir “ārpus likuma”.

Kaut arī motoklubus raksturo stingra hierarhija un struktūra ar skaidrām atbildības līnijām, to darbība ir ļoti demokrātiska. Virsnieki tiek demokrātiski ievēlēti un ieņem amatus tik ilgi, kamēr viņu darbība atbilst kluba dalībnieku prasībām. Savukārt bandas ir autokrātiskas, kur līderi iegūst varu ar savu harizmu un spēju piedāvāt nelikumīgas peļņas iegūšanas iespējas nevis dēļ savām organizatoriskajām spējām.

Pēc darbības mehānismiem motoklubi būtībā neatšķiras no jebkuras citas sabiedriskas organizācijas. Darbojas valde, ir vēlētas amatpersonas. Notiek stundām garas sapulces, komitejas rūpējas par loteriju biļetēm, pasākumiem, kuriem ir jāpiesaista personāls, pēc tam viss jāsakopj. Kādam ir jāremontē kluba telpas, pagalmā jāpļauj zāle, jāiztīra labierīcības.

Piemēram, sekretāra pienākums ir glabāt sapulču protokolus, sekot komiteju un priekšsēdētāja darbam, iecerētajiem un plānotajiem darbiem. Kasieris ir atbildīgs par naudas plūsmām, piemēram, biedru naudas iekasēšanu, viņš apmaksā rēķinus un plāno finanses nākotnei. Visi dokumenti tiek apstiprināti dalībnieku sapulcēs. Ir smieklīgi domāt, ka bandas dara tāpat.

Labdarība - lielākā atšķirība starp godīgu motoklubu un ielu bandu.
Labdarība ir motoklubu darbības dzinējspēks. No vienas puses, tiek uzskatīts, ka motoklubi atbalsta labdarību, vien cenšoties uzspodrināt savu ne visai pozitīvo tēlu apkārtējo acīs. Taču, iespējams, patiesībā klubu biedri jūtas pilntiesīgi vietējās kopienas locekļi.

Viņu ģimenes saskaras ar tām pašām problēmām, slimībām, par kurām rūpējas labdarības organizācijas. Tādēļ klubi atbalsta cīņu pret vēzi, pret badu, nabadzību, bērnu slimībām. Tiek atbalstītas arī veterānu invalīdu biedrības. Proti, ja vietējās kopienas loceklim ir kādas likumīgas vajadzības un motoklubs spēj palīdzēt, tad tas arī tiek darīts. Ir zināms, ka tieši labdarības pasākumi ir tie, kas daļai aizrautīgu braucēju liek pievienoties motoklubiem.

Ārpus likuma (outlaws) esošie motoklubi - drauds sabiedriskai drošībai.
ASV tieslietu ministrija par “ārpus likuma esošām motociklistu bandām” dēvē “organizācijas, kuru dalībnieki izmanto savus motoklubus kā kriminālo darījumu kanālus”. Patiesībā tie ir motoklubi, kas pārstāv t.s. “ārpus likuma” subkultūru, kuras pirmie aizmetņi radās Ziemeļamerikā uzreiz pēc Otrā pasaules kara beigām. Šo motoklubu biedri brauca ar “Harley Davidson” vai čoperiem, svinēja brīvību un noliedza masu kultūru.

ASV Federālās izmeklēšanas birojs (FIB) un Kanādas Kriminālizlūkošanas dienests vairākus motoklubus - “Hells Angels”, “Pagans”, “Outlaws”, “Bandidos”, arī “Mongols” un “Vagos” - klasificē kā ārpuslikuma esošas motociklistu bandas.
FIB uzskata, ka tās gūst peļņu no narkotiku, zagtu preču tirdzniecības, izspiešanas. Tiesa, slaveno motociklistu bandu ziedu laiki ir palikuši pagātnē, jo tiesībsargājošās iestādes ir krietni papluinījušas vairākos kontinentos un valstīs darbojošos klubus - bandas.

Taču tās ir neatņemama motoklubu vēstures sastāvdaļa.
Piemēram, 1936.gadā dibinātā “Outlaws motorcycle club” biedri bija pirmie, kas sāka lietot uzšuves. Bet “Mongols” 2000.gadu sākumā bija patentējis savu logotipu, kurā ietverts arī vārds “Mongols” (mongoļi) “San Serif” saimes fontā. ASV valdība autortiesības uz to atguva vien pēc dažiem gadiem.

Starp citu, pirms seriāla “Anarhijas dēli” uzņemšanas režisors Kurts Saters pavadījis kādu laiku Ziemeļkalifornijā kopā ar kāda “ārpus likuma” motokluba biedriem. Un pats vēl tagad intervijās presei atzīst, ka “pastāv divi Kurti Sateri - viens ir ārpuslikuma nemiernieks, kam patīk iepazīt pasauli, bet otrs jutīgs, domājošs Kurts”. Savukārt viņa līdzautors seriālā “Mayans D.C.” Eldžins Džeimss reiz bijis daudznacionālas ielu bandas FSU biedrs.

Mēneša Ķēriens!
Marta Ritova - Es Tev Teikšu


Ja pirms mēneša rakstīju, ka septembris mums šogad tāds silts padevies, tad novembra sākumā par gaisa temperatūru nevar sūdzēties. Tāpat oktobris ir bijis gana ienesīgs mūzikas lauciņā.

Šoreiz par “Mēneša Ķēriens” dziesmu varu teikt, ka, jā, tā ir rudenīgos toņos, taču tik dzidru muzikālo pavadījumu sen neesmu dzirdējis. Dāmas un kungi, Oktobra mēneša ķēriens ir Martas Ritovas jaunākā dziesma “Es Tev Teikšu”. Marta ilgu laiku uz Latvijas mūzikas skatuves nebija rādījusies, bet tā jau saka, ka no mūzikas nekur neaizmukt. Vēlme muzicēt Martai nav zudusi un viņa ir gatava atkal priecēt mūs ar romantiskiem skaņdarbiem.

Par tehnisko pusi runājot, jāsaka, ka dziesmas tapšanā liels nopelns ir grupas "Triana Park" basģitāristam Kasparam Ērglim, kurš noslīpējis gabalu līdz “milenei”, vēl jo vairāk - abi
spriežot par turpmāku sadarbību.

To,kā Martai tagad dzīvē veicas un ko viņa stāsta par dziesmu “Es Tev Teikšu”, klausies intervijā zemāk:
Līdz decembrim,
R.
____________________________________________________________________________________________________________________



Mūsdienu interneta laikmetā satura veidotāji nereti izvēlas iet vieglāko ceļu un sociālajos tīklos publicēt internetā atrodamu saturu, tādējādi pārkāpjot autortiesības. Aptauja liecina*, ka tikai 38% Latvijas jauniešu ievēro autortiesības un vienmēr norāda avotu.
Laikā, kad dažādi autortiesību pārkāpumu noteikšanas rīki kļūst arvien gudrāki, Samsung Skola nākotnei ir apkopojusi ieteikumus, ko vērts ievērot ne tikai slaveniem blogeriem, vlogeriem un Instagram zvaigznēm.

Vairākums, proti 83% jauniešu, nepatiktu, ka viņu veidotu saturu (foto, video, tekstu), kāds izmantotu bez atļaujas un atsauces, tajā pašā laikā tikai 38% aptaujāto atzinuši, ka paši ievēro autortiesības un vienmēr norāda avotu, izmantojot internetā atrastas teksta daļas vai attēlus.

“Iespēja kopēt un ielīmēt saturu no vienas lapas uz otru interneta laikmetā ir tik vienkārša, ka cilvēki dzīvo pārliecībā, ka internetā un sociālajos tīklos pieejamais publiskais saturs nevienam nepieder, to var brīvi izmantot, pārveidot un uzdot par savu. Tomēr ikviena fotogrāfija, video, un mūzikas kompozīcija ir kāda radīta, un no brīža, kad tā ir izveidota, gan saturu, gan tās autoru aizsargā autortiesības. Tās ļauj autoram noteikt, vai, kādā veidā un bez maksas jeb par atlīdzību citi var izmantot viņa darbu. Visbiežāk autortiesības tiek pārkāptas, pārpublicējot darbu un nenorādot tā autoru,” saka Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Lai palīdzētu nepārkāpt autortiesības, lūk,  sešas patiesības, kas jāievēro ikvienam, kurš internetā publicē saturu.

1. Autortiesības dzimst radot. Dušā dungota melodija uz autortiesībām nepretendēs, bet, ja izveidotais ir saglabāts datorā vai pierakstīts, darbu un tā radītāju aizsargā autortiesības. Tas nekur nav jāreģistrē, tāpat nav jānorāda, ka autortiesības tiek aizsargātas.

2. Nekopē, radi pats. Drošākais veids, kā autortiesības nepārkāpt, ir vienmēr radīt pašam savu saturu. Ja vēlies būt Instagram blogeris, publicē tikai savas fotogrāfijas. Derēs gan selfiji, gan profesionālās fotosesijās tapušas fotogrāfijas.

3. Iepazīsties ar noteikumiem. Tiešsaistē augšupielādējot savu saturu, iepazīsties ar konkrētās vietnes autortiesību noteikumiem. Daudzu vietņu lietošanas politika pieprasa, lai augšupielādētā satura autortiesības tiktu nodotas vietnei.

4. Neizmanto nezināmas izcelsmes saturu. Ja, veidojot orģinālsaturu bez internetā atrodamiem materiāliem neiztikt, noskaidro izmantojamā darba izcelsmi un autoru. Nekad neizmanto nezināmas izcelsmes materiālus pat tad, ja citi šo pašu saturu izmanto bez atsauces.

5. Ar atsauci dažreiz nepietiek. Bez atļaujas vai, ja norādīts, samaksas, darbu izmantot nedrīkst. Pat radot privātu saturu un neplānojot gūt finansiālu labumu, ir jāsaņem ar autortiesībām aizsargāta darba autora rakstiska atļauja. Tomēr likums nosaka vairākus izņēmumus, kad autora piekrišana un atlīdzība nav nepieciešama, piemēram, darbus izmantojot mācību procesā (Autortiesību likums, 19. pants).

6. Izmanto legālas satura vietnes. Internetā ir pieejami attēli, video un mūzika, kuru autori neiebilst pret to izmantošanu. Fotogrāfijas un video ir iespējams atrast speciālās vietnēs jeb fotobankās, gan par nelielu samaksu (piemēram, Adobe StocK, Depositphotos, Shutterstock), gan bezmaksas (Pexels, Pixabay, Foodiesfeed, Reshot, Unsplash u.c.). Bet bezatlīdzības mūzika pieejama, piemēram, YouTube, Free Stock Music vai Purple Planet.

“Par laimi piesavināties cita radītu autordarbu neviena nepamanītam kļūst arvien grūtāk. Pat, ja autoram otrā pasaules malā nebūs ne mazākās jausmas, ka kāds viņa darbu uzdod par savu, sociālo tīklu vietnes ik dienu turpina pilnveidot autortiesību pārkāpumu noteikšanas sistēmas. Piemēram, video koplietošanas vietne Youtube izmanto sarežģītus algoritmus, kas skenē katru augšupielādēto materiālu, analizējot izmantoto mūziku, video un attēlus. Pateicoties satura pārpilnībai internetā, arī Google var kļūt par vienkāršu, bet efektīvu plaģiātu atpazīšanas rīku. Ja pārkāpēju izdodas pieķert, var ne tikai krist kaunā, bet arī šķirties no palielas naudas summas,” saka M. Katkovska.

Tiešsaiste un sociālie tīkli ir labs veids, kā izplatīt informāciju un dalīties ar zināšanām, bet, daloties ar saturu, diemžēl ne vienmēr izvērtējam, kur informācija iegūta un vai nepārkāpjam kāda cita autortiesības. Zināšanu trūkums, kā arī neprasme aizsargāt paša radīto, veicina praksi saturu izmantot bez autora atļaujas. Taču nevienam nepatiktu, ja kāds mūsu veidoto uzdotu par savu. 

info: Egle Tamelīte; Skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā; Tālr.: + 370 9414575
Gada Eiropas Cilvēks Latvijā tituls nu jau 21 gadu pēc kārtas tiek piešķirts cilvēkam, kurš ar saviem darbiem šajā gadā ir devis vislielāko ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanai Eiropā un Eiropas kopējo vērtību integrēšanai Latvijā.

Titula ieguvējs tiek noskaidrots sabiedrības balsojumā, ko tradicionāli organizē biedrība Eiropas Kustība Latvijā.

Balsojumā katru gadu piedalās vairāk nekā 10 000 balsotāju, tādējādi pasakot paldies tam cilvēkam, kurš darījis vairāk, nekā to prasa darba pienākumi.
Balsot var šajā vietnē: http://ejuz.lv/gadacilveks10

Kandidātus titulam aicināja izvirzīt 2018. rudenī. Kandidāti ar lielāko balsu skaitu veido pretendentu TOP 10 (minēti alfabētiskā secībā pēc vārda pirmā burta). TOP 10 redzami gan sabiedriski aktīvi cilvēki, uzņēmēji, kultūras un politikas jomas pārstāvji. Izvirzot kandidātus, balsotāji ir pamatojuši, kāpēc tieši šim cilvēkam jākļūst par 2018. GADA EIROPAS CILVĒKU LATVIJĀ.

Andris Vanags, AS “Sakret Holdings” padomes priekšsēdētājs. “Kritiski un analītiski domājošs, vienmēr pilns ticības, ka izdosies!” “Iedvesmo, izglīto un rāda piemēru nozarei kopumā!” “Zaļā domāšana, ilgtermiņš, attīstība – tie ir Andra karogi, nevis sava kabata un ātra peļņa, negodīgi cīnoties ar konkurentiem. Goda vīrs!”

Baiba Rubess, uzņēmēja, Latvenergo padomes locekle, Kokneses fonda padomes locekle. “Par ieguldījumu, enerģiju un pārliecību ar Rail Baltic projektu liekot pamatus patiesai Baltijas sadarbībai, Latvijas pilnvērtīgai iekļaušanai Eiropas transporta un ekonomikas asinsritē.” “Par principiālu stāju, aizstāvot labas korporatīvās pārvaldības principus un iestājoties pret interešu konfliktu riskiem, tā veidojot eiropeisku, tiesisku pārvaldības un uzņēmējdarbības kultūru Latvijā. Guvusi visaugstāko atzinību svarīgākajos Eiropas līmeņa uzņēmējos un arī Eiropas Komisijā.”

Egils Levits, jurists, politologs, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis. “Personība, kura REDZ. Egils Levits ar savu pilsonisko stāju daudziem palīdz atšķirt svarīgo no nesvarīgā, palīdz saredzēt notikumus Eiropas kontekstā.” “E. Levits šogad īpaši svarīgu darbu veicis, mudinot cilvēkus piedalīties vēlēšanās, kā arī atgādinot par tiesiskuma nozīmi valdības veidošanā.”

Elīna Pinto, Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle. “Lielisks cilvēks - aktīvi darbojas, aizstāvot gan diasporas intereses, gan Eiropas vērtību iedzīvināšanu un saglabāšanu Latvijā. Veicina Latvijas vārda un latviešu sasniegumu popularizēšanu Eiropas valstīs. Tikko pieņemtais diasporas likums nebūtu bez Elīnas nenogurstošās un prasmīgās rīcības.” “Cilvēks, kurš zina ko dara, nebaidās izteikt savu viedokli un pamato to. Paldies par ilgstošo un nesavtīgo darbu Latvijas interešu labā!”

Ilze Juhansone, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietniece. “Ilzi Juhansoni raksturo gudrība, zināšanas, pieredze un reizē vienkāršība. Latvija var lepoties ar to, ka otrā augstākā Eiropas Savienības ierēdne ir latviete.” “Cilvēks ar sirdi īstajā vietā, kas strādājot svarīgos amatos nav zaudējusi saiti ar savu valsti. Nav dzisusi arī sirdsdegsme par spēcīgu, gudru un aktīvu Latvijas politiku. Ceru, ka Ilze kādreiz būs Latvijas ministru prezidente!”

Inguna Grietiņa-Dārziņa, Eiropas Latviešu apvienības prezidija locekle, Latviešu biedrības Īrijā valdes priekšsēdētāja, kora eLVē vadītāja. “Skaisti un neatlaidīgi ceļ un nes Latvijas vārdu Eiropā, rīkojot apjomīga mēroga kultūras pasākumus dažādās Eiropas pilsētās ar tūkstošiem skatītāju un dalībnieku. Inguna Grietiņa-Dārziņa uzsāka kultūras svētku kustības tradīciju Īrijā, to turpināja Lielbritānijā, tagad arī Igaunijā. 2015. gadā organizēja Eiropas latviešu kultūras svētkus Beļģijā, 2019. gadā organizēs jau otros Eiropas kultūras svētkus. Nerunājot nemaz par devumu šī gada Dziesmu svētkos un 100 gades svinībās” “Paldies par nepārspējamu dzīvesprieku un enerģiju!” “Cilvēks, kuras vārds komentārus neprasa, kora "eLVē" diriģente, fantastisks cilvēks un īsta Latvijas patriote. Viņa godam nes Dzimtenes vārdu tālu Eiropā un pasaulē! Inguna šo titulu ir pelnījusi!”

Jolanta Bogustova, Eiropas Parlamenta biroja Latvijā sabiedrisko attiecību pārstāve. “Aktīva un aizrautīga Eiropas cīnītāja vislabākajā šī vārda nozīmē.” “Kopīgi ar kolēģiem iekustinājusi vairāk nekā 70 skolas Latvijā (Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas), iedvesmojot un izglītojot jauniešus un plašu sabiedrību. Radoši, mērķtiecīgi un enerģiski pilnveido sabiedrības izpratni par līdzdalības nozīmi ikdienā un svarīgos lēmumu pieņemšanas brīžos.” “Degsme, kas mudina celties un darīt.”

Maija Kūle, filozofe, Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle. “Gadiem ilgi, uzrunājot politiķus un sabiedrību kopumā, ir popularizējusi Eiropas vērtības Latvijā gan intervijās, gan viedokļrakstos un monogrāfijās "Eirodzīve" (2006), "Jābūtības Vārdi. Etīdes par zināšanām un vērtībām mūsdienu Latvijā". “M. Kūle nesusi Latvijas vārdu pasaulē, būdama ilggadēja Pasaules Filozofijas biedrību federācijas direktoru padomes locekle. Savā dzīvē sasniegdama un saturiski piepildīdama daudzus vadošus amatus zinātnē, idejās, domās un darbos M. Kūle iemieso eiropeiskajām vērtībām atbilstošu, līdztiesību apliecinošu sievietes būtību.”

Nora Ikstena, rakstniece. “Nora Ikstena šogad ir spoži parādījusi Latviju kā kultūrnāciju Eiropā un visā pasaulē. Izpārdotās grāmatas veikalos un panākumi Londonas grāmatu tirgū ar grāmatu «Mātes piens»/«Soviet Milk» - kurš cits Latvijas rakstnieks to jebkad ir piedzīvojis.” “Nora Ikstena popularizē latviešu literatūru Eiropā un pasaulē. Paldies viņai par to, jo mēs neesam tikai lētā darba spēka valsts!”

Valts Ernštreits, valodnieks, lībiešu kultūras aktīvists, dzejnieks. “Valts Latvijas vārdu nes Eiropā tieši tajās valstīs, kas ir mūsu svarīgākie sadarbības partneri – Igaunijā, Somijā, Norvēģijā un citur, gūstot šo valstu augstākos apbalvojumus.” “Valts Ernštreits ir mums visiem parādījis Latvijas kultūru pamatus, uzskatāmi pierādot, ka Lībiešu valoda ir ietekmējusi visu Latviju no Nīcas līdz Zilupei.” “Entuziasts, zinātnieks, izcils cilvēks, kas gāž tiešām neizsakāmi lielu un Latvijas vēsturei un kultūrai nozīmīgu vezumu!”

Aicinām balsot par 2018. GADA EIROPAS CILVĒKU LATVIJĀ http://ejuz.lv/gadacilveks10 , vai sūtīt kandidāta vārdu un īsu balsojuma pamatojumu uz info@eiropaskustiba.lv.

Aicinām balsot ne tikai par TOP10 kandidātiem, bet izvirzīt arī jaunus.
Balsojums noslēgsies 2018. gada 19.decembrī.

Info: Liene Valdmane; Eiropas Kustības Latvijā, ģenerālsekretāre; mob. tālr: 22144144
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa "Sakoptākais mežs" žūrija ir izvērtējusi visus konkursam pieteiktos īpašumus un izvirzījusi trīs finālistus.

Šie finālisti ir saimniecības "Dīķenieki" īpašnieks Grigorijs Rozentāls no Alsungas novada, saimniecības "Skudras" īpašnieks Madars Kalniņš no Naukšēnu novada un saimniecības "Skudrukalni" īpašnieks Artis Taurmanis no Alūksnes novada.

Konkursa pirmās vietas un balvas "Par ilgtspējīgu saimniekošanu" ieguvējs tiks nosaukts meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" apbalvošanas ceremonijas laikā 14. decembrī kultūras centrā "Siguldas devons" Pils ielā 10, Siguldā.

"Jau vairākus gadus mēs varam lepoties ar veiksmīgiem un aizrautīgiem meža saimniekiem, kas ne tikai ir kļuvuši par dabas draugiem un iekopuši savus meža īpašumus, bet arī iedvesmo citus piedalīties konkursā, rādot priekšzīmi saviem kolēģiem un jaunajai paaudzei, kā rūpēties par savu zemi. Esam bijuši tuvākos un tālākos Latvijas nostūros, lai apraudzītu saimnieku darba augļus un uzklausītu ieceres, kas saimniekiem nebūt neļauj apstāties pie sasniegtā, bet gan uzstādīt tālejošus mērķus, lai cītīgi darbotos arī turpmāk. Katra pieliktā darba roka ir zelta vērtē, jo ieguldītās pūles ir nenovērtējams pienesums, lai kopīgi veidotu tīrāku, sakoptāku Latviju," norāda LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Jāuzsver, ka visos meža īpašumos nozīmīga loma ir paaudžu tradīcijām, kas ir liela vērtība šodien. Saimnieki iet pa jau stabili iemītajām senču takām - čakli kopj savu zemi un māca to darīt savām atvasēm.

"Šī iezīme piemīt arī izvēlētajā saimniecībā "Dīķenieki" - īpašnieks zemi apsaimnieko piektajā paaudzē un paredz to nodot savam dēlam. Īpašumā jau aug bērzi, dižskābarži, priedes un egles. Savukārt meža īpašumā "Skudras" saimnieks aizraujas ar ainavas veidošanu, kā arī pievērš lielu uzmanību meliorācijas grāvju attīrīšanai un izkopšanai. Lai nodrošinātu mežam vajadzīgo mitrumu un nepieciešamos apstākļus, tiek domāts par efektīvākajiem veidiem, kā novadīt lieko ūdeni, nebaidoties apsaimniekošanā ieviest arī jaunākās tehnoloģijas, un šie risinājumi tiek arī pielietoti praksē. Turpretim saimniecības "Skudrukalni" īpašnieks, kurš apsaimnieko 200 hektāru zemes, galvenokārt rūpējas par priežu un egļu audzēm, kas ir gan fiziski, gan morāli smags darbs, jo nākas arī atbrīvoties no paša stādītajiem kokiem, lai veidotu veselīgu un stipru priežu audzi. Prieks, ka meža īpašnieks audzē priedi, neskatoties uz lielajām pārnadžu populācijām, kas nereti attur to darīt citus mežsaimniekus. Kopumā konkursa dalībnieki apstiprināja, ka ieguldītais darbs ir nesis rezultātus, kam ir arī pievienotā vērtība, jo tie veido stabilu nākamo paaudžu mantojumu," uzsver Arnis Muižnieks.

Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Tāpat tika lūgtas arī vietējās pašvaldības atsauksmes par konkrēto meža īpašumu.

Konkursa mērķis ir apzināt labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) organizētajā konkursā “Gada sporta skolotājs 2018” noskaidroti trīs nominanti - Aiva Aišpure (Bauskas sākumskola), Sarmīte Gobiņa (Gulbenes sākumskola) un Pēteris Krastiņš (Salas vidusskola).
Savukārt konkursa uzvarētājs - izcilākais Latvijas sporta skolotājs 2018. gadā - tiks nosaukts “Latvijas Gada balvas sportā 2018” apbalvošanas ceremonijā 21. decembrī.

“Gada sporta skolotājs 2018” trīs nominanti tika noteikti, konkursa vērtēšanas komisijai klātienē vērojot sešu finālistu vadītās sporta stundas Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā.
Tika vērtētas skolotāju iemaņas izmantot daudzveidīgas mācību metodes un līdzekļus, māka kvalitatīvi demonstrēt vai iesaistīt skolēnus vingrinājumu demonstrēšanā, kā arī prasme nodrošināt atgriezenisko saiti stundā. Tāpat liela vērība tika pievērsta emocionālajam fonam mācību stundās, drošības noteikumu prasību ievērošanai un citiem kritērijiem.

Bauskas sākumskolas sporta skolotāja Aiva Aišpure tiek raksturota kā radoša un atbildīga pedagoģe, kura darbā izmanto inovatīvu un atraktīvu pieeju. Ar lielu aizrautību un sirdsdegsmi skolotāja prot ieinteresēt un motivēt bērnus sportot, attīsta viņos pašiniciatīvu un sportisko azartu, ļauj noticēt katra iekšējam potenciālam. Aivas audzēkņi uzrāda augstus rezultātus sporta sacensībās, ar prieku apmeklē skolotājas vadītās sporta stundas, jo tās ir interesantas un aizraujošas. Skolotāja kopā ar 4. klašu skolēniem piedalās Latvijas Olimpiskās komitejas projektā “Sporto visa klase”. A. Aišpure arī aktīvi iesaistījusies projektā Skola2030, kur veiksmīgi aprobē jauno sporta standartu, izrāda pašiniciatīvu mūsdienīgu mācību metožu pielietošanā sportā. Skolotāja labprāt dalās savā pieredzē un vada atklātās sporta stundas gan novada kolēģiem, gan skolas ciemiņiem no citām Latvijas skolām.

Gulbenes sākumskolas sporta skolotāja Sarmīte Gobiņa ar savu stāju un izturēšanos ir paraugs skolēniem un kolēģiem. Skolotāja ir stingra un prasīga, bet vienmēr taisnīga un ar labu humora izjūtu. Skolotājai piemīt izcilas pārliecināšanas un organizatora spējas, viņa spēj mobilizēt un iedvesmot jauniešus iecerētā mērķa sasniegšanai. Uz S. Gobiņas sporta stundām skolēni nāk ar prieku. Mācību procesā uzsvars ir uz to, lai skolēni saprastu, katra mācāmā sporta veida elementa pielietojumu reālajā dzīvē. Skolotājas sagatavotās komandas ļoti veiksmīgi startē pilsētas un novada sacensībās, mērojoties spēkiem un uzvarot pat vecāku skolēnu komandas.

Salas vidusskolas sporta skolotājs Pēteris Krastiņš ir atsaucīgs, iniciatīvas bagāts pedagogs, kurš savus tiešos pienākumus veic apzinīgi un profesionāli. Skolotājs ir ieinteresēts savas zināšanas regulāri papildināt un tās prot pielietot praktiskajā darbā. Gan mācību stundās, gan ārpusstundu nodarbībās P. Krastiņš nodrošina pozitīvu un atbalstošu saskarsmi skolēnu zināšanu un dzīves prasmju apguvei un attieksmju veidošanai. P. Krastiņa audzēkņi visās klašu grupās gūst pieredzi un sasniegumus, piedaloties dažāda mēroga sacensībās Jēkabpils pilsētas un starpnovadu lielo skolu grupā, piemēram, telpu futbolā, basketbolā, krosā, volejbolā, militarizēto šķēršļu joslas pārvarēšanas stafetē Latgales novadā, kā arī Latvijas mēroga orientēšanās sacensībās.

Konkursa “Gada sporta skolotājs 2018” vērtēšanas komisijā šogad ir gan IZM pārstāvji, gan pieredzes bagāti sporta pedagogi, sportisti un nozares speciālisti, tostarp, Latvijas vieglatlēte Anita Siliņa, sporta žurnālists Dāvids Ernštreits, Lattelcom Rīgas maratona organizators Aigars Nords, Liepājas Sporta spēļu skolas direktora vietniece Evita Auniņa. Konkursa pirmajā kārtā vērtēšanas komisija izvērtēja pretendentu sagatavotos pieteikumus, kuru šogad bija īpaši daudz - 28. Seši dalībnieki ar lielāko punktu skaitu tika izvirzīti konkursa otrajai kārtai.

Konkursa mērķis ir popularizēt sporta skolotāja nozīmi veselīgas un fiziski aktīvas jaunās paaudzes izglītošanas procesā, kā arī celt profesijas prestižu plašākas sabiedrības acīs.
Latvija Universitātes pētnieki izveidojuši brīvpieejas vietni www.water.lv par Baltijas jūras stāvokli - tā apkopo meteoroloģiskos datus par jūras stāvokli un prognozēm. 
Rudenī iedzīvotāji kartēs var aplūkot vējuzplūdus, sekot vētrām un viļņiem, ziemās uzzināt par ledus izplatību, bet vasarās izvēlēties piemērotāko peldvietu.
 
Tajā pieejama informācija par straumēm, viļņiem, ūdenslīmeni, temperatūru, sāļumu un ledu. 
Jūras stāvokļa kartes bieži nepieciešamas arī aktīvo sporta veidu cienītājiem, piemēram, kaitsportistiem jeb pūķotājiem, kam svarīgi zināt vēja stiprumu dažādās vietās jūrā. Tāpat makšķernieki varēs uzzināt ledus biezumu jūrā. 

Jūras stāvokļu prognožu mājas lapā water.lv vēl pieejama informācija arī par ūdens temperatūru un ledus biezumu Latvijas ezeros.
Facebook Draugiem Twitter Instagram