Ar laba servisa kustību Valsts kanceleja jau trešo gadu aicina iedzīvotājus novērtēt lielisku klientu apkalpošanu un balsot par atsaucīgiem valsts iestāžu darbiniekiem. To var izdarīt vēl līdz 12.novembrim.

Balsot par labākajiem klientu apkalpošanas speciālistiem iespējams interneta vietnē "Mazaksslogs.gov.lv" un mobilajā lietotnē "Futbols".

Katru gadu Klientu apkalpošanas goda balva tiek pasniegta trīs visatzinīgāk novērtētajiem valsts pārvaldes darbiniekiem, kuri izceļas citu vidū ar lieliskām klientu apkalpošanas prasmēm, kā arī visvairāk novērtētajai valsts iestādei. 


Lietuviešu ugunsdzēsējs Aids Ardzijausks vakar  sāk 8000 kilometru skrējienu no Dakaras uz Viļņu, veltot to Lietuvas simtgadei.

Viņš iecerējis mērot 3448 kilometru garu ceļu cauri Āfrikai  un vēl 4537 kilometru cauri Eiropai, un mājās atgriezties tieši 2018. gada 16. februārī, kad  Lietuvas valsts svinēs savu simto dzimšanas dienu.

46 gadus vecais Viļņas apriņķa Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks Ardzijausks ir pieredzējis maratonskrējējs, kas ar skriešanu aizrāvies kopš 1980. gada. 

2012. gadā neatlaidīgais lietuvietis 24 dienās veica 1089 kilometrus garu skrējienu apkārt Lietuvai, 2013. gadā apskrēja apkārt Baltijas jūrai, 44 dienās pieveicot 3266 kilometrus, 2014. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs noskrēja vairāk nekā 5000 kilometrus no Losandželosas līdz Ņujorkai.

Sabiedrību par Ardzijauska skrējienu informēs viņa septiņpadsmit gadus vecā meita Gabija Barbora, bet ģimene Ziemassvētkos cer ar viņu tikties Spānijā.
Ko darīt ar bojātu vai netīru naudu, vai tādu, ko pašam gadījies izmazgāt veļas mašīnā. Ir risinājums. 

Visdrošāk bojātās banknotes, ja tās pretī neņem veikalnieki, nest uz Latvijas Bankas kasi. Ja naudaszīme būs īsta, to bez maksas apmainīs pret jaunu eiro naudaszīmi, turklāt tas attiecas arī uz bojātām latu banknotēm un monētām. Citu valstu bojātas naudaszīmes Latvijas Banka nemaina – tās jāmaina attiecīgajā valstī.

Bojātas eiro banknotes Latvijas Bankā apmainīs tad, ja tās atbilst noteiktiem kritērijiem, proti, banknošu atlikušais lielums pārsniedz 50 procentus no veselas banknotes lieluma. 

Savukārt banknotes, kuru atlikušais lielums ir 50 procenti vai mazāks, maina vienīgi tad, ja cilvēks var pierādīt, ka iztrūkstošās daļas ir iznīcinātas.
Piemēram, uz banku atnesot apdegušas banknotes, no kurām saglabājusies tikai trešdaļa, ja līdzi ir izziņa no Valsts ugunsdzēsības un drošības dienesta par mājās notikušu ugunsgrēku.

Tāpat banka maina arī saplēstas un salīmētas banknotes, bet arī tām jābūt vismaz 51% no banknotes lieluma. Piemēram, ja banknote pārplēsta uz pusēm, to var pārlīmēt ar caurspīdīgu līmlenti un droši nest uz banku. Savukārt gadījumos, ja banknote saplēsta vairākās daļās, salīmēta, bet kādas daļas tomēr trūkst, bankas speciālists vērtēs, vai banknotes maiņa atbilst noteikumiem.

Latvijas Banka maina arī bojātas eiro monētas, ja tās ir nolietojušās vai cietušas kādā negadījumā.

Visas bojātās eiro banknotes un apgrozības monētas izņem no apgrozības un iznīcina. Tās aizstāj ar jaunu un tīru naudu.

Būtiski zināt, ka nacionālā banka nemaina tīši bojātu naudu. Piemēram, ja naudu būs sagrauzis suns vai tā būs izmazgāta veļas mašīnā, ar naudaszīmju apmaiņu problēmu neradīsies.
Savukārt, ja gribēsiet apmainīt tīši bojātu naudu, apmaiņu atteiks.

Papīra nauda uzskatāma par tīši bojātu, ja tai apzināti izgriezti atsevišķi elementi vai fragmenti, ir bojāti drošības elementi vai uz naudas ir uzkrītoši uzraksti un reklāmas utt. Banknotes, kas ir bojātas pavisam nedaudz (piemēram, uz tām ir piezīmes, skaitļi vai īsi teikumi), netiek uzskatītas par tīši bojātām, un to nominālvērtība tiek atlīdzināta.

Līdzīgi noteikumi ir arī par monētām.
Par tīši bojātām monētām uzskatāmas, piemēram, monētas, kam ir atdalīts centrs un ārējā daļa, ja monētai izurbts caurums, tā ir krāsota vai pārklāta ar citu materiālu.
Apmainīt pret derīgu monētu nevarēs arī tādu, kas apzināti pārveidota par suvenīra izstrādājumu vai rotaslietu (piemēram, laminēta, ar krāsu vai citu materiālu pārklāta monēta, par kulonu, krellēm, aproču pogu ar izurbtiem caurumiem pārveidota monēta).

Topošā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienība Latgalē gandrīz jau ir nokomplektēta, pastāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
Ministrs gan vērsa uzmanību, ka šīs apakšvienības izveidošanā galvenais izaicinājums būs apakšvienības infrastruktūras izveidošana.

Šobrīd nokomplektēti 136 karavīri no nepieciešamajiem 150. NBS plāno, ka līdz gada beigām izdosies sasniegt maksimālo apmēru.
Apakšvienības komplektēšana turpinās, tāpēc Daugavpils, Rēzeknes, Preiļu un tuvāko novadu iedzīvotāji aicināti pieteikties dienestam tajā. 

Te pieejama sīkāka informācija interesentiem .
Pēdējo trīs gadu laikā populārākie jaundzimušo rīdzinieku vārdi zēniem ir Roberts, Aleksandrs, Artjoms, Gustavs un Kārlis, bet meitenēm - Sofija, Anna, Emīlija, Marta un Alise,  informēja Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Jauno vecāku lēmums par to, kādu vārdu likt bērnam ir ļoti individuāls un personīgs, tomēr neapšaubāmi ir vērojama vārdu mode, norādīja CSP.

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, CSP izpētījusi vārdu popularitāti kopš 1918.gada, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datus par atbilstošajā gadā dzimušo vārdiem.

Šāds interaktīvs rīks - 100 populārākie personvārdi 100 gados - ir kopēja CSP un PMLP dāvana Latvijas valsts simtgadē. 
Te ikviens var izpētīt sava vārda popularitāti dažādos laikos. 

Vārdus var izpētīt šeit.

CSP informēja, ka Rīgā vārdu mode mainās ātrāk nekā pārējā Latvijā, jo galvaspilsētas iedzīvotāji vairāk ietekmējas no kultūrvēsturiskām un politiskām izmaiņām.

Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē Jānis bija vispopulārākais zēnu vārds līdz pat 2000.gadam, bet rīdzinieku zēnu vārdu topā Jānis zaudēja pirmo vietu jau 1950.gadā, noslīdot līdz 3.vietai un nākamo 15 gadu laikā zaudējot vēl pieciem vārdiem. No 1970.gada Jāņa popularitāte atkal aug, 1990.gadā arī Rīgā izvirzoties līderos, bet nākamajos gados Jānis strauji zaudē savas pozīcijas, nokrītot līdz 20.vietai 2005. gadā un līdzīgā vietā ir arī šobrīd.
Visilgstošākā ir Aleksandra popularitāte. Jau pirmās brīvvalsts laikā tas bija 3.-6.vietā tolaik Rīgā dzimušajiem zēniem, bet kopš 1950.gada tas ir ilgstoši bijis pirmajā vietā, ik pa laikam atkāpjoties uz otro pozīciju. Arī šobrīd Aleksandrs ir otrs populārākais jaundzimušo rīdzinieku vārds.

Kopš 1918.gada Rīgas populārāko vārdu sarakstu nav pametuši jau pieminētie Jānis, Aleksandrs, Kārlis un Roberts, kā arī Viktors, Andrejs, Vladislavs, Aleksejs, Vladimirs, Eduards, Ēriks, Edgars un Artūrs.

CSP informēja, ka 30.gados nacionālpatriotisma iespaidā Rīgā bijuši populāri vārdi Imants un Laimonis, kā arī Gunārs, Harijs un Ojārs. Tie visi pēc 1945.gada kļūst arvien mazāk populāri un šobrīd vairs nav atrodami vīriešu vārdu pirmajā simtniekā. 60. un 70.gados bija populāri, bet šobrīd no topa izkrituši vārdi Igors, Sergejs, Oļegs, Māris, Andris un Juris.
Meiteņu vārdiem raksturīga lielāka mainība. Rīgā ir tikai viens vārds - Anna, kas visus 100 gadus nav izkritis no pirmā simtnieka. 1920.gadā Anna bija trešajā vietā, 60.gados nokrita līdz 57.vietai topā, bet 1990.gadā tas sasniedza pat pirmo vietu. Kopš 1995.gada Anna ir otrs populārākais meiteņu vārds Rīgā.

CSP norādīja, ka meiteņu vārdiem raksturīgi, ka to mode atgriežas pēc vienas vai vairākām paaudzēm. Paula ir vienīgais vārds no šī brīža Rīgas meiteņu vārdu pirmā desmitnieka, kas Latvijā kļuva populārs pēc 1990.gada. Anastasija, kas šobrīd ir devītajā vietā, 20. un 30.gados nebija īpaši populārs vārds Rīgā, toties bija 15.vietā Latgalē.

No šobrīd pirmajā desmitniekā esošiem meiteņu vārdiem pārējie septiņi - Sofija, Anna, Emīlija, Marta, Alise, Viktorija un Marija arī 20. un 30.gados ir bijuši populārāko simtniekā Rīgā, bet vēl populārāki tie bija Latgalē. Elizabete no pašreiz populārākā pirmā desmitnieka savukārt ir vienīgais, kas 20. un 30.gados bijis simtniekā tikai Rīgā, bet ne Latvijas reģionos.

20. un 30.gados Rīgā bez jau minētajiem vārdiem populāri bija: Velta, Mirdza, Aina, Biruta, Vera, Ausma, Rasma, Dzidra, Lidija un Skaidrīte. Bet šie vecmāmiņu vārdi vismaz pagaidām nav sagaidījuši savu atgriešanos modē, informēja CSP.

60. un 70.gados Rīgas meiteņu vārdu pirmajā pieciniekā dominēja Irina, Ludmila, Svetlana, Olga, Tatjana, Jeļena un Nataļja, kuri izkrita no 100 populārāko vārdu saraksta ap 1995.gadu. Tiem seko latvietēm rīdziniecēm ap šo laiku populārie vārdi Inese, Ilze, Ilona, Iveta un Dace.

80.gadu beigās un 90.gados topa meiteņu vārdi Rīgā bija lielākoties tādi, kas der gan latviešu, gan citu tautību ģimenēm - Kristīne, Jūlija, Anastasija, Viktorija, Elīna, Laura, Jekaterina, Diāna un Katrīna.
Smaržu pasaulei vienmēr ir bijusi sava mode, kuras pamatā dabā atrodami aromāti, bet daži smaržu meistari meklē arvien jaunas smaržas.

Tā, piemēram, japāņu modes mavericks Comme des Garcons radījis vairākas dīvainas smaržās,vienā jūtams betona, gumijas un dedzinošās darvas aromāts, savukārt otras  aicina izbaudīt "putekļu smaržu uz karstas spuldzes, siltu fotokopētāju toneri, tosteri, svaigi metinātu alumīniju, pildspalvas tinti un salātu sulu" vienā smaržu pūtienā.

Tikmēr kāds precēts pāris no ASV piedāvā smaržas ar nosaukumu "Degošā vīriešu frizētava. Tāpat Amerikā radītas smaržas, kas "smaržo, kā nozieguma vietā" un tādas, kas ļaus smaržot pēc sushi.
Zināms, ka daudziem cilvēkiem doma vien par nonākšanu tuvumā zirneklim vai čūskai liek bailēs notrīsēt. Tomēr, kāpēc šīs bailes pārņem pat urbānā vidē dzīvojošus cilvēkus, kuri ar indīgiem zirnekļiem vai čūskām nekad nav sastapušies un, visticamāk, nekad arī nesastapsies?

Zinātnieki jaunā pētījumā pierādījuši, ka šīs bailes ir balstītas nevis uz indivīda pieredzi, bet gan ir iedzimtas, lasāms tvnet.

Izpētīts, ka pat zīdaiņi, ieraugot zirnekļa vai čūskas attēlu, bailēs un riebumā novēršas, tāpēc zinātnieki skaidro, ka šī reakcija ir radusies evolūcijas ceļā, lai cilvēks netuvotos potenciāli bīstamiem dzīvniekiem.

Bailes no zirnekļiem jeb arahnofobija cilvēkam var attīstīties pat līdz tādiem apmēriem, ka tā sāk ietekmēt cilvēka spēju normāli funkcionēt sabiedrībā. Piemēram, eksistē cilvēki, kuri nespēj ieiet telpā, pirms tajā nav iegājis kāds cits un apstiprinājis, ka tur neslēpjas zirnekļi.

Attīstītajās valstīs no arahnofobijas vai bailēm no čūskām cieš aptuveni pieci procenti tās iedzīvotāju.
Šefpavārs un TV personība Džeimijs Olivers kopā ar Jaguar Land Rover ir radījuši ideālo virtuvi uz riteņiem.
Džeimija pēc pasūtījuma izgatavotais ģimenes apvidus automobilis ir aprīkots ar dažādām virtuves ierīcēm, tai skaitā lēnvāres katlu, grilu, saldējuma mašīnu, olīveļļas dozatoru un pat sviesta kūlēju.

Rezultāts ir patiešām unikāls - tas ir vienīgais  automobilis pasaulē, kurā starp priekšējiem sēdeķļiem – vidū - atrodas tosteris, bet jūgvārpsta griež grilēšanas iesmu.
Citu  ierīču klāstā ietilpst lēnvāres katls, kas novietots līdzās dzinējam, makaronu gatavošanas ierīce, gāzes plīts, kā arī izvelkams galds un darba virsma.
Aizmugurējos logos ir pat garšaugu dārziņš un garšvielu plaukts.

Tagad slavenais pavārs varēs braukt kurp vien vēlas un pagatavot lieliskas maltītes jebkurā vietā.
Automobiļa izstrādes process tiks detalizēti atspoguļots Džeimija trīs sēriju raidījumā viņa Food Tube kanālā. 
Treštdien ikviens ir aicināts uz bezmaksas portatīvā datora pārbaudi pie datorologa, kas ir IT drošības speciālists, kurš var diagnosticēt un, ja iespējams, novērst vīrusus un citas e-slimības datorā un sniegt konsultācijas kā pasargāt datoru nākotnē. Visi datorologa padomi ir bez maksas.
Datorologs pieņems trešdien, 25.oktobrī, no pl. 10.00 līdz 16.00, Raiņa bulvārī 29, Rīgā (netālu no Stacijas laukuma).

Pakalpojums pieejams jebkuram datorlietotājam, kurš vēlas pārliecināties, ka viņa dators nav inficēts, kā arī tiem, kas vēlas izārstēt datoru no iegūtiem datorvīrusiem.
Speciālists nepārbauda un nemeklē nelegālas datorprogrammas.

Pirms datorologa apmeklējuma aicinām apmeklēt portālu www.esidross.lv, lai noskaidrotu, vai datora IP adrese nav inficēto adrešu sarakstā.
Ja datora IP adrese ir inficēta, tad ekrānā parādīsies sarkans brīdinājums. Taču pilnu diagnozi un ārstēšanu iespējams veikt arī klātienē, pie datorologa.

 29.oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.
Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.
Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2018. gada 25.martā.
Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Šobrīd, kad līdz konkursa "Ģimenei draudzīga pašvaldība" iedzīvotāju balsojuma noslēgumam palikusi nedēļa, visvairāk balsis saņēmušas Siguldas, Olaines un Ādažu novadi, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas.
Turklāt salīdzinoši nelielās Siguldas un Olaines novadu pašvaldības apsteigušas visas Latvijas republikas pilsētas.
Iedzīvotāju balsojuma rezultātus vēl iespējams mainīt, līdz 2017.gada 31. oktobrim tīmekļa vietnē www.vietagimenei.lv balsojot par savu ģimenei draudzīgāko pašvaldību.

Iedzīvotāju balsojums ir viens no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētā konkursa "Ģimenei draudzīga pašvaldība" etapiem.
Konkursā piedalās 55 pašvaldības, kas tiek vērtētas trīs pašvaldību grupās - republikas nozīmes pilsētas, reģionālas nozīmes attīstības centri un pārējās pašvaldības. 

VARAM tīmekļa vietnē www.vietagimenei.lv ir apkopojusi informāciju par pašvaldību sniegto atbalstu ģimenēm - ne tikai pabalstiem, sabiedrisko transportu skolēniem, ēdināšanu skolās, bet arī interešu izglītību, rotaļu laukumiem, pasākumiem ģimenēm pašvaldībās, ēku pieejamību un citām pašvaldību iniciatīvām ģimeņu atbalstam.
Pašvaldības sniegtais atbalsts ģimenēm var būt viens no kritērijiem izvēloties dzīves vietu.
Vieta bērnudārzā, bērna piedzimšanas pabalsts, pusdienas skolā, pulciņi, atbalsts mācību līdzekļu iegādei, šo un citu atbalstu un pakalpojumus katra pašvaldība nodrošina dažādos apmēros.
Tīmekļa vietnē www.vietagimenei.lv apkopotā pašvaldību informācija rāda, ka sniegtais atbalsts var ievērojami atšķirties arī tādām pašvaldībām, kas atrodas kaimiņos un līdzīgā ekonomiskā situācijā, piemēram, vienā pašvaldībā bērna piedzimšanas pabalsts ir 300,00 eiro (ja abi vecāki deklarējušies pašvaldībā), bet kaimiņu pašvaldībās vidēji 150,00 eiro par bērnu. Šī vietne dod iespēju ģimenēm izvērtēt pašvaldību piedāvājumu dažādās jomās.

Tīmekļa vietne ir ērts rīks ģimenēm, lai plānotu arī kopīgu atpūtu. Kalendārā ir iespēja uzzināt, kādi pasākumi ģimenēm plānoti pašvaldībās, kā arī tajā pirmo reizi vienkopus ir apkopota informācija par katrā pašvaldībā pieejamiem bērnu rotaļu laukumiem un brīvā laika pavadīšanas vietām, kuras ērti atrast Latvijas kartē katrā interesējošā pašvaldībā.

Šobrīd tīmekļa vietnē ir pieejama informācija par 97 pašvaldībām, kas ir iesniegušas datus, tomēr informācija tiek regulāri papildināta.

Līdz 31. oktobrim ikviens iedzīvotājs un interesents tīmekļa vietnē www.vietagimenei.lv var novērtēt vienas, divu vai pat trīs pašvaldību sniegto atbalstu ģimenēm dažādās jomās.
Katrs, kas sniegs vērtējumu kaut vai par vienu pašvaldību, piedalās izlozē, kurā katru nedēļu var laimēt dāvanu karti 50,00 eiro vērtībā ģimenes izklaidei un citas jaukas balvas. 
Tāpat saņemti gandrīz 700 komentāri un ieteikumi pašvaldībām pakalpojumu ģimenēm pilnveidošanai.
Kontaktlēcu lietošana ir process, kas ikdienā prasa īpašu uzmanību un rūpes.
Tīras rokas, pareiza kontaktlēcu uzglabāšana, kopšanas līdzekļi un vēl to pareiza ielikšana ir gana smalks process.
Diemžēl speciālisti ir novērojuši paviršu kontaktlēcu lietotāju attieksmi pret speciālistu ieteikumiem.

Lai pievērstu pastiprinātu uzmanību kontaktlēcu lietotāju acu veselībai un veicinātu informācijas apmaiņu par pareizu un acu veselībai draudzīgu kontaktlēcu lietošanu ikdienā, laikā  līdz 29.oktobrim optikas salonos visā Latvijā kontaktlēcu lietotājiem būs iespēja bez maksas pārbaudīt redzi, kā arī saņemt acu aprūpes speciālistu konsultācijas.

Tā kā nereti kontaktlēcu lietošanas noteiktumus, kā arī redzes speciālistu lietošanas norādījumus pacienti uztver tikai rekomendējoši, Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas (LOOA) kopā ar sadarbības partneriem aicina kontaktlēcu lietotājus un nozarē strādājošos speciālistus papildināt zināšanas par acu veselību un ņemt dalību informatīvajā kampaņā “Kontaktlēcu lietotāju veselības nedēļa”.
Tās ietvaros ikviens kontaktlēcu lietotājs varēs pārbaudīt gan redzi, gan arī pārliecināties par savā zināšanām par kontaktlēcu lietošanas norādījumiem.

Vairāk nekā 200 optikas salonos visā Latvijā kontaktlēcu lietotāji ir aicināti pārbaudīt redzi un uzdot sev interesējošos jautājumus par kontaktlēcām.
Bez maksas redzes pārbaudes kontaktlēcu lietotāji varēs veikt 35 Latvijas pilsētās – Talsos, Lielvārdē, Gulbenē, Balvos, Smiltenē, Aizkrauklē, Valmierā, Salacgrīvā, Līvānos, Valkā, Madonā, Tukumā, Jūrmalā, Jēkabpilī, Limbažos, Ogrē, Ādažos, Olainē, Bauskā, Alūksnē, Saldū, Ķekavā, Ludzā, Preiļi, Siguldā, Krāslavā, Iecavā, Dobelē, Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, Daugavpilī, Cēsīs, Jelgavā un Rīgā. Lai uzzinātu vairāk par pārbaužu procesu, aicinām sekot līdzi informācijai pieminēto pilsētu optikas salonos.
Tiesībsarga birojs iecerējis aptaujā noskaidrot iedzīvotāju zināšanas par cilvēka ķermeņa, audu un orgānu ziedošanu medicīnas vajadzībām pēc cilvēka nāves.

Kā liecina informācija Tiesībsarga biroja mājaslapā, Latvijā pastāv tiesiskais regulējums ar mērķi pasargāt cilvēka ķermeni no necienīgas un nelikumīgas rīcības ar to pēc nāves. Tāpat ir noteikta kārtība, kādā cilvēka audus un orgānus var izmantot transplantācijai, zinātniskiem un mācību mērķiem.

Viena no tiesībsarga funkcijām ir sekmēt sabiedrības izpratni par cilvēktiesībām un šo tiesību aizsardzības mehānismiem. Tādējādi aptaujas mērķis ir noskaidrot pilngadīgo Latvijas iedzīvotāju zināšanas par cilvēka ķermeņa, audu un orgānu ziedošanu medicīnas vajadzībām pēc cilvēka nāves.

Aptaujā iegūtie rezultāti tiks izmantoti apkopotā veidā, lai pilnveidotu valstī spēkā esošo likumdošanu. Aptauja ir anonīma. 

Aptauja pieejama šeit 
Vidēji Latvijā viens pieaugušais ģimenē patērē 100 litrus ūdens dienā - 15 litri ūdens tiek patērēti dzeramajā ūdenī un ēdiena gatavošanā, 14 litri ūdens tiek patērēti mājas uzkopšanas darbiem, 12 litrus patērē mūsu veļas mašīnas, 20 litrus patērējam personīgajai higiēnai un duša, savukārt neticami liels patēriņš - 35 litri - tiek noskaloti tualetes podā. 
Neviena cita slimība valstī nenodara tik lielus zaudējumus ekonomikai un labklājībai kā gripa, norāda Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis.

Gripas  epidēmijas sākumu ir grūti prognozēt, taču parasti gripas slimojošo skaits sāk pieaugt decembrī, kas nozīmē, ka janvāra pēdējā nedēļā varētu tikt sasniegta gripas epidēmijas kulminācija, tomēr ar nosacījumu, ka viss notiek kā ierasts.

Latvijā epidēmijas laikā ar gripu slimo 5 līdz 15 procenti iedzīvotāju.

Gripas  vīrusi nepārtraukti mainās un to mainīgās dabas dēļ cilvēki ar gripu slimo katru gadu, tāpēc arī katru gadu tiek izstrādāta jauna gripas vakcīna un pret to jāvakcinējas atkārtoti.

Gripas pazīmes parasti parādās 48 līdz 72 stundās pēc inficēšanās.

Slimībai raksturīgs pēkšņs sākums un tādas pazīmes kā drudzis, nespēks, stipras galvassāpes, rīkles iekaisums, kas izraisa stipras sāpes, aizlikts deguns, sauss klepus, «kaulu laušanas» sajūta un sāpes acu ābolos.
Parkošanās ir starp populārākajām situācijām, kurās visbiežāk tiek saskādēts paša vai citam piederošs transportlīdzeklis – tā liecina apdrošināšanas   statistika. 

Lai uzlabotu autovadītāju prasmes  automašīnu novietošanā, kā arī samazinātu negadījumu skaitu, kuru cēlonis ir nepietiekamas iemaņas mašīnas novietošanā stāvēšanai, jau vairākus gadus tiek īstenots sociāls projekts -  ParkoSkola.
Projekta ietvaros notiek regulāras auto novietošanas bezmaksas apmācības – pusstundu ilgs individuāls treniņš  instruktora vadībā.

Arī 14% “ParkoSkolas” dalībnieku atzīst, ka viņiem ir gadījies iekļūt negadījumā, novietojot automašīnu stāvvietā. 
Kopumā vairāk nekā puse jeb 60% “ParkoSkolas” dalībnieku Latvijas autovadītāju parkošanās prasmes vērtē kā nepietiekamas.

Trešdaļa "ParkoSkolas" dalībnieku atzīst, ka vislielākās grūtības viņiem sagādā paralēlā auto novietošana, un tam seko perpendikulārais auto novietošanas manevrs. 

Salīdzinoši bieži sadursmes, novietojot auto stāvēšanai vai izbraucot no stāvvietas, notiek arī tirdzniecības centru autostāvvietās, degvielas uzpildes stacijās, un plaši apmeklētu pasākumu norises vietās. 

Daudzi autovadītāji nezina, ka situācijā, kad notiek divu automašīnu sadursme, vienlaikus transportlīdzekļiem braucot atpakaļgaitā, abi iesaistītie ir gan vainīgie, gan cietušie. To dēvē par dalīto vainu, un tās gadījumā iespējams saņemt vien daļu no OCTA zaudējumu atlīdzības.

Starp tipiskiem parkošanās negadījumiem ir arī uzbraukšana dažādiem objektiem – stabam, apmalei vai nožogojumam. Šādās situācijās, kad bojājumus transportlīdzeklim nav nodarījusi cita persona jeb citas personas vadīts transportlīdzeklis, zaudējumi var tikt atlīdzināti tikai tad, ja saskādētā auto īpašniekam ir  KASKO polise. 

Nodarbību laiki un vietas tiek izsludinātas ParkoSkola Facebook lapā. 
Gatavojoties valsts simtgadei, klubi un izklaides vietas visā Latvijā un ārvalstīs aicināti piedalīties akcijā „Simtgades klubu nakts” - 18. novembra vakarā atskaņot pašmāju mūziku. 

Šogad „Simtgades klubu nakts” vēstnese ir latviešu repere Viņa jeb īstajā vārdā Zelma Jēgere.

Izklaides vietas, kas piedalīsies „Simtgades klubu naktī”, saņems īpašas piederības zīmes.
Klubiem māksliniece Sabīne Moore izveidojusi instalāciju, iedvesmojoties no dažādiem Latviju raksturojošiem tēliem un simboliem.

Izklaides vietas, kas vēlas piedalīties „Simtgades klubu naktī”, aicinātas sazināties ar Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komiteju -  (tel.nr. 27580011, e-pasts akokarliscekulis@gmail.com).

Pērn akcijā piedalījās vairāki desmiti izklaides vietu visā Latvijā un ārvalstīs.
„Simtgades klubu nakts” ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.
Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē.
Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts.

Ārstniecības personas izvēlas apdrošināties brīvprātīgi; atlīdzības visbiežāk izmaksā par nekvalitatīviem zobārstniecības pakalpojumiem
Lai gan ārstniecības personām PCTA apdrošināšana Latvijā vairs nav obligāta, pieprasījums pēc tās ir saglabājies augsts. Vēl vairāk – ārstniecības personas pašas var noteikt vēlamos atbildības limitus par dzīvībai un veselībai nodarītajiem zaudējumiem, kā arī morālo kaitējumu. Visbiežāk šī apdrošināšana ietver  zaudējumu atlīdzināšanu par nekvalitatīvi veiktiem zobārstniecības pakalpojumiem.

Grāmatveži izvēlas desmit reizes lielāku atbildību
No šī gada jūlija PCTA apdrošināšana ir obligāta arī ārpakalpojuma grāmatvežiem. Lai gan likumā “Par grāmatvedību” noteiktais minimālais atbildības limits ir 3000 eiro, pieredze liecina, ka grāmatveži pret apdrošināšanas iegādi izturas īpaši uzmanīgi, izvēloties ievērojami lielākus atbildības limitus. Visbiežāk atlīdzības tiek izmaksātas par sodiem saistībā ar nodokļu maksājumiem, skaidras naudas nedeklarēšanu un kļūdaini veiktiem maksājumiem.

IT nozarē atbildības limiti sasniedz miljonus eiro
Vietējie IT speciālisti darba tirgū ir ļoti pieprasīti, turklāt 90% gadījumu viņi nodrošina programmēšanas pakalpojumus starptautiskajiem uzņēmumiem. Latvijā IT nozarē PCTA apdrošināšana nav obligāta, tādējādi to lielākoties iegādājas tie, kuriem tā nepieciešama atbilstoši noslēgtajam līgumam ar ārvalstu pasūtītāju. Jāvērš uzmanība, ka atbildības limiti kopumā šajā nozarē ir ļoti augsti – sākot no viena miljona eiro.

Būvspeciālistiem izmaksātā vidējā atlīdzība sasniedz teju 20 tūkstošus eiro
Atšķirībā no IT nozares, būvspeciālistiem PCTA apdrošināšana Latvijā ir obligāta. 
Visbiežāk zaudējumi radīti saistītībā ar projektu  tehnisko neatbilstību būvniecības normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos minētajām prasībām, kā arī ugunsdrošības prasību neievērošanas un neprecīzu rasējumu dēļ. 
Darba drošības speciālisti visbiežāk kļūdās vides risku novērtēšanā 

Arī darba drošības speciālistiem profesionālās atbildības apdrošināšana noteikta kā obligāta – minimālais atbildības limits kompetentam speciālistam darba aizsardzības jautājumos ir 14230 eiro, bet institūcijai – 28458 eiro. Šīs profesijas pārstāvjiem apdrošināšana atlīdzinās par speciālista kļūdām piemērotos sodus.

Juristiem un zvērinātiem advokātiem aprošināšana ir brīvprātīga, zvērinātiem tiesu izpidītājiem – obligāta

Šīs ir tikai dažas no šobrīd Latvijā populārākajām jomām un profesijām, kurās šobrīd vērojama pieprasījuma palielināšanās pēc profesionālās atbildības apdrošināšanas. 
Noslēdzoties pašmāju vietvārdu iemūžināšanas akcijai “Vietvārdu talka”, Vietvārdu dienā, piektdien, 20. oktobrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies akcijas noslēguma pasākums, lai iepazīstinātu ar talkas “ražu” un suminātu čaklākos talciniekus un vietvārdiem bagātākos novadus. 

Kopš pirmās vietvārdu talkas, ko aizsāka valodnieks Jānis Endzelīns, pagājuši jau simts gadu.

Pēdējās desmitgadēs vietvārdu vākšana pierimusi, un daudzi mazie vietvārdi – piemājas pļavu, lauku, mežu un citu ģeogrāfisku objektu nosaukumi, kuru mūžs bieži vien nepārsniedz pusgadsimta slieksni, līdz ar saviem stāstiem draud izzust un tapt aizmirsti, tā arī nerodot iespēju tikt pierakstītiem.

Tāpēc UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar citiem partneriem aicināja Latvijas iedzīvotājus uz kopīgu “Vietvārdu talku”, kur ikviens tika aicināts apzināt, pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietējos vietvārdus – īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu, piemēram, Zilais kalns, Velna grava, Čurkstupīte utt., kas tiek lietoti patlaban vai ir lietoti agrāk. 


 

Sākot no šodienas konkursam "Supernova" pieteiktās dziesmas jau no pirmās atlases kārtas varēs vērtēt jebkurš mūzikas entuziasts. Konkursa dziesmas tikai ar to nosaukumiem ir publicētas projekta mājaslapā klausītāji vērtējumu var izteikt, spiežot ikonu "Patīk" vai "Nepatīk" pie katras dziesmas.

Vērtēšana notiks līdz 29.oktobra pusnaktij, un šo vērtējumu konkursa atlases žūrija ņems vērā, izvēloties māksliniekus konkursa pusfināliem. 

Šogad pirmo gadu pieteikt varēja tikai gatavas dziesmas ar jau konkrēti zināmiem izpildītājiem. Potenciālo dalībnieku vidū ir gan jau pieredzējuši skatuves mākslinieki, gan jaunas, sevi jau pieteikušas grupas. 

Lai pierādītu, ka Helsinku lidosta ir viena no labākajām lidostām Eiropā, turklāt ir pilnīgi atbilstoša, lai tajā teju vai dzīvotu, Helsinku lidosta, sadarbībā ar Somijas lidsabiedrību Finavia, izveidojusi akciju #LIFEINHEL, kuras laikā ķīnietis Raians Žu 30 dienas fiziski dzīvos lidostā. Žu ir atpazīstama personība, Ķīnas aktieris un slavenība.

Akcija ir kaut kas pa vidu starp realitātes TV, spēļu šovu un sociālo mediju kampaņu. Notikuma galvenais varonis Žu katru dienu pavadīs lidostā, izbaudot lidostas piedāvājumu, kā arī izaicinājumus šāda veida dzīvesstilam.
Visu notikušo translēs sociālajos tīklos.
Pēc ilgstošām lietavām visā Latvijas teritorijā ir pasliktinājies grants autoceļu stāvoklis.

Pārmitrinātā grants segā strauji veidojas defekti: bedres, iesēdumi, ceļi kļūst dubļaini un zaudē savu nestspēju. Kamēr grants ceļš nav apžuvis, bedrīšu veidošanos nav iespējams uzreiz novērst, jo, uzbraucot ar smago tehniku un greiderējot pārmitrināto, nestspēju zaudējušo ceļu, situāciju var tikai pasliktināt un pilnīgi sabojāt ceļu.

Grants segumu greiderē tikai tad, kad tas ir apžuvis.

Nepieciešamības gadījumā uz pārmitrinātajiem grants autoceļiem tiek ieviesti masas ierobežojumi – liegta satiksme transportam, kas smagāks par 10 tonnām.
No šodienas, 18.oktobra līdz pirmdienai, 23.oktobrim posmā Ādaži-Alūksne-Ādaži notiks NBS un sabiedroto tehnikas, tai skaitā bruņutehnikas, pārvietošanās.

Tuvojoties militārās tehnikas kolonnai, bruņotie spēki aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un netraucēt kolonnu kustību, piemēram, mēģinot to apdzīt.

Tehnikas pārvietošanās notiek starptautisko militāro mācību "Sudraba bulta 2017" laikā, kas Ādažu poligonā, Apes, Gulbenes un Alūksnes novados norisināsies līdz 29.oktobrim.
24. oktobrī  Modes muzejs, kas atrodas Rīgā, Grēcinieku ielā 24, svinēs gada jubileju, atklājot izstādi «Dior», kas veltīta modes nama «Christian Dior» vēsturei un slavenās „New Look” kolekcijas septiņdesmitgadei.

Kristiāna Diora 1947. gadā piedāvātais romantiskais un nostalģiskais siluets noteica toni visai 50. gadu modei un joprojām turpina iedvesmot un ietekmēt ne tikai tērpu radītājus, bet arī valkātājus. Daudziem tieši Diors joprojām asociējas ar Parīzes izsmalcinātību un modes augstākajām virsotnēm.

Izstāde «Dior» ir jau trešā muzeja izstāde, kas veidota sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu. 

Šī gada laikā desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju un Rīgas viesu apmeklējuši divas muzeja veidotās izstādes.
To ietvaros rīkotās tematiskās lekcijas ļāvušas iepazīt brīnišķīgus lektorus un izzināt modes vēsturi, bet radošās darbnīcas un meistarklases devušas iespēju no klausītājiem un skatītājiem kļūt par darītājiem un pašiem pamēģināt ko jaunu. 

Izstāde «Dior» Modes muzejā būs apskatāma sešus mēnešus, līdz 2018. gada aprīļa beigām.
Eksponātus no Aleksandra Vasiļjeva unikālās kolekcijas – tā ir viena no trim lielākajām privātajām tērpu un aksesuāru kolekcijām pasaulē un ietver vairāk nekā 60 tūkstošus priekšmetu – papildinās unikāli video un audiomateriāli. Izstādes laikā notiks arī lekcijas, kas ļaus uzzināt vairāk par Kristiānu Dioru un viņa vadīto modes namu.

Plašāka informācija par Modes muzeja pasākumiem atrodama mājaslapā fashionmuseumriga.lv.
Trešdien, 18.oktobrī, plānots atklāt monumentālo Latvijas karoga mastu uz AB dambja.

Uz AB dambja uzstādītais karoga masts ir 60 metrus augsts, bet Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 reiz desmit metrus.
Projekta īstenošana ilga vairāk nekā trīs gadus, un tās laikā pēc iedzīvotāju balsojuma ir izvēlēta atbilstošākā karoga masta atrašanās vieta. Tāpat veikti grunts izpētes darbi, izstrādāts un saskaņots projekts, kā arī īstenoti karoga masta celtniecības un montāžas darbi.

"Latvijas karogs" ir ilgtermiņa projekts, kurā līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018.gadā ir iecerēts izvietot monumentālus valsts karogus gan Rīgā, gan Latvijas novados.

Līdz šim monumentālie Latvijas karogu masti ir izbūvēti Ogrē, Smiltenē, Valkā un Limbažos un to uzstādīšana vēl tiek plānota Siguldā, Alūksnē, Liepājā un Valmierā.

Novados karoga mastu izbūve realizē gan par ziedotāju, gan pašvaldību līdzekļiem. Rīgā projekts ir realizēts par privātiem ziedojumiem.
Iedzīvotāji vieglprātīgi attiecas pret iespēju mazināt vēža slimības ielaistās stadijas, kad palīdzība bieži ir mazefektīva, aģentūrai LETA pauda bijusī veselības ministre un  ginekoloģijas ārste Ingrīda Circene.

Viņa informēja, ka katru gadu tiek atklāti apmēram 11 000 vēža saslimšanas gadījumu, un sieviešu vecuma grupā 35-64 gadi biežākā onkoloģiskā saslimšana ir piena dziedzera vēzis.
Šī diagnoze ir arī galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis attiecīgajā vecuma grupā.

Circene norādīja, ka tas lielā mērā ir jautājums par pašu cilvēku attieksmi pret savu veselību, un tā Latvijā ir vieglprātīga.
Piemēram, tikai 30% sieviešu atsaucas aicinājumam bez maksas apmeklēt valsts apmaksātos onkoloģiskos izmeklējumus, kā arī joprojām ap 35% krūts vēža gadījumu tiek atklāti 3-4.stadijā.

Circene atgādināja, ka krūts vēzis attīstās krūts audos un pirmajās stadijās visbiežāk nekādu sevišķu simptomu nav, tādēļ krūšu kontrole jāveic mērķtiecīgi, pirms radušās jebkādas sūdzības.
Viņa uzsver, ka izmeklējumu mērķis ir pēc iespējas ātrāk konstatēt izmaiņas ķermenī.

Ja sieviete veidojumu atrod nejauši, tad tā izmēri visdrīzāk ir jau 3-3,5 centimetri vai vairāk. Ja sieviete regulāri katru mēnesi veic pašizmeklēšanu, veidojumus var konstatēt jau ap 2 centimetriem diametrā. Savukārt, lai veidojumus atrastu vēl ātrāk, tiek veikta mamogrāfija. Veicot pirmreizēju nejaušu mamogrāfiju, veidojuma izmērs vidēji ir ap 1,5 centimetriem, bet, veicot to pašu izmeklējumu kā ikgadēju skrīningu, veidojumu var atrast jau, sākot no centimetra diametra.

Circene atgādina, ka katrai sievietei būtiski ievērot vairākus svarīgākos principus. Krūšu pašizmeklēšanu ir vērts sākt jau no 20 gadu vecuma, un tā jāveic regulāri - reizi mēnesī.
Savukārt, ja tiek konstatētas jebkādas audu blīvuma izmaiņas, iespējami veidojumi, izdalījumi no krūts gala, ādas vai krūts gala izmaiņas, tajā pašā dienā ir jāpiesakās vizītei pie ārsta, un šo gājienu uz klīniku nekādu iemeslu dēļ nedrīkst atcelt, arī tad, ja konstatētās pazīmes pēkšņi pazudušas, piebilda ārste.

Viņa norādīja, ka sievietēm 35-40 gados vēlams veikt pirmo mamogrāfiju, bet 40-50 gadu vecumā mamogrāfiju vēlams veikt katru otro gadu. "Nevajag ignorēt no Nacionālais veselības dienesta saņemto uzaicinājuma vēstuli uz mamogrāfijas veikšanu. To organizē un apmaksā valsts katru gadu sievietēm, kurām šajā gadā paliek 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66 un 68 gadi. Vizīti mamogrāfijas veikšanai ieteicams pieteikt jau tajā dienā, kad uzaicinājuma vēstule saņemta, jo papīriem ir tieksme pazust, bet to, kas nav acu priekšā, var viegli aizmirst," skaidroja Circene.

Savukārt tām sievietēm, kuras ir saskārušās ar diagnozi krūts vēzis, viņa aicina atbildīgi izturēties pret ārstēšanas procesu, precīzi pildīt sava ārstējošā ārsta norādījumus, noteikti izmantot palīdzību, tostarop psiholoģisko atbalstu, ko piedāvā nevalstiskās organizācijas, kā arī akli nesekot dažādiem mītiem.

Bijusī veselības ministre norādīja, ka neizglītotība un dažādi maldi diemžēl joprojām ir izplatīti sabiedrībā, un tieši smagu slimību diagnozes gadījumos tas var novest pie traģiska rezultāta vai būtiski apgrūtināt ārstniecības procesu. Taču tādā situācijā ir svarīgi, ka pacients kritiski izvērtē informāciju, ko viņš saņem.
Mēneša beigās, 29.oktobrī, Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 29.oktobrī, plkst.4 jeb naktī no sestdienas uz svētdienu, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.
Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2018.gada 25.martā.


Tūlīt pat atkal klāt akcija, kuras laikā pie dator daktera varēs nest savus datorus, planšetes, mobilos, glaudāmos telefonus un citas viedierīces – lai novērtētu to veselību.

Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" 25.oktobrī organizēs bezmaksas mobilo ierīču pārbaudes pie "datorologa",  tas ir IT drošības speciālists, kurš var diagnosticēt un, iespējams, novērst e-slimības un ļaunas programmas jeb vīrusus  datorā vai viedierīcē.

Datorologs var  arī sniegt konsultācijas, kā pasargāt turpmāk savu ierīci.
Speciālists  neskatās vai ierīcē ir legālas vai nelegālas programmas.  
 
"Datorologs" pieņems no plkst.10 līdz plkst.16 Raiņa bulvārī 29, Rīgā.

Pirms "datorologa" apmeklējuma var  apmeklēt portālu "esidross.lv", lai noskaidrotu, vai datora IP adrese nav inficēto adrešu sarakstā. Ja datora IP adrese ir inficēta, tad ekrānā parādīsies sarkans brīdinājums.

Tāpat, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju datoru un mobilo tehnoloģiju lietošanas paradumus, izstrādāts droša interneta lietošanas pamatzināšanu testu, kurā interaktīvā veidā tehnoloģiju lietotāji tiek informēti par biežāk pieļautajām kļūdām digitālajā vidē.

Testa autori starp biežākajām kiberdrošības kļūdām atzīmējuši darbu ar sensitīviem datiem, izmantojot publiskos Wi-Fi tīklus, nepietiekami drošu paroļu izveidi, nesekošanu līdzi tīmekļa vietņu autentiskumam, kā arī kaitīgu paziņojumu un e-pastu atvēršanu.

Tests pieejams šajā lapā
No šodienas līdz 22.oktobrim norisināsies labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" rīkotā akcija "Labo darbu nedēļa", kuras laikā iedzīvotāji tiek aicināti sniegt atbalstu līdzcilvēkiem, dzīvniekiem vai sabiedrībai, kā arī vairot palīdzēšanas kultūru Latvijā.
Iedzīvotāji aicināti veikt tādus darbiņus, kuru sniegšanai nav nepieciešams liels finansiālais ieguldījums.
Tā var būt palīdzība kādam pensionāram mājas darbos vai vienkārša aprunāšanās, daudzdzīvokļu piemājas teritorijas sakopšana, rūpes par dabu, dzīvniekiem un citi darbi. 

Pērn akcijas aicinājumam atsaucās vairāk nekā 18 050 cilvēku no Latvijas, kā arī emigrējušie latvieši, paveicot 429 labos darbus. 

Akcijas laikā darbojas interaktīva mājaslapa "Labodarbunedela.palidzesim.lv" ar Latvijas karti, kurā ikvienam dalībniekam ir iespēja atzīmēt savu plānoto un paveikto labo darbu.
Līdz 29.oktobrim Ādažu poligonā, Apes, Gulbenes un Alūksnes novados norisināsies starptautiskās militārās mācības "Sudraba bulta 2017", kurās piedalīsies vairāk nekā 3500 karavīru, no Albānijas, ASV, Igaunijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lielbritānijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas.
Mācībās piedalīsies aptuveni 200 zemessargu un 30 rezerves karavīru, lai pilnveidotu un uzturētu zemessargu un rezerves karavīru zināšanas un iemaņas.

Savukārt no 18.līdz 23.oktobrim mācības "Sudraba bulta 2017" būs redzamas arī ārpus Ādažu poligona - Apes, Gulbenes, Alūksnes novados, kur bataljona līmeņa vienības, pārvietojoties ar bruņutehniku, veiks mācību uzdevumus ar zemju īpašniekiem saskaņotās teritorijās.

Ministrijā vērsa iedzīvotāju uzmanību, ka no 18.līdz 23.oktobrim posmā Ādaži-Alūksne-Ādaži notiks NBS un sabiedroto tehnikas, tai skaitā bruņutehnikas, pārvietošanās.
Militārās tehnikas kolonnas pavada Militārā policija vai Pārvietošanas koordinācijas centrs. Tuvojoties militārās tehnikas kolonnai, bruņotie spēki aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un netraucēt kolonnu kustību, piemēram, mēģinot to apdzīt.

NBS lūdz iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām mācībām, īslaicīgi radītajiem trokšņiem, militārās aviācijas gaisa kuģu pārlidojumiem un iespējamiem satiksmes kustības īslaicīgiem apgrūtinājumiem, kas var rasties sakarā ar pastiprinātu militārās tehnikas pārvietošanos pa autoceļiem.

Bruņotie spēki uzsver, ka Latvijas gaisa telpā militāro gaisa kuģu lidojumi notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumam.
Iespēju robežās operatīvā informācija par to ir pieejama bruņoto spēku "Twitter" profilā "@Latvijas_armija".
Facebook Draugiem Twitter Instagram