Jaunā Eiropas savienības datu regula nepatīkamu pārsteigumu sagādājusi pasaulē iecienītās ziņapmaiņas lietotnes “WhatAapp” cienītājiem. Turpmāk aplikāciju drīkstēs lietot no 16 gadu vecuma, līdzšinējo 13 gadu vietā.

Par izmaiņām uzņēmums paziņojis savā oficiālajā interneta vietnē, vienlaikus uzsverot, ka izmaiņas attieksies tikai uz Eiropas savienības valstīm, savukārt, citos pasaules reģionos saglabājas spēkā līdzšinējā kārtība.

Tuvāko nedēļu laikā “WhatsApp”  lietotājiem lūgs akceptēt jaunos lietošanas noteikumus un pie viena norādīt savu vecumu. Visiem tiem eiropiešiem, kas ir jaunāki par 16 gadiem, pirms konta dzēšanas būs iespēja visu savu saraksti un informāciju lejuplādēt.

Vienīgi nav skaidrs, kā “WhatsApp” spēs pārbaudīt, vai lietotāja norādītais vecums atbilst patiesībai.
Šobrīd aplikācijā neprasa lietotāja vecumu, tāpat arī tā savstarpēji nesasaistās ar lietotāja “Facebook” vai “Instagram” kontu, lai to noskaidrotu.
Latgaliešu sabiedriskās organizācijas aicina Latgales vispārizglītojošo, profesionālo un augstāko izglītības iestāžu mācībspēkus piektdien, 27. aprīlī, nodarbības un lekcijas novadīt latgaliešu valodā.

Jau otro gadu, lai iedrošinātu skolotājus lietot latgaliešu rakstu valodu arī izglītības procesā, šajā dienā sabiedrībā zināmi cilvēki dosies uz skolām, lai uzrunātu skolēnus novadmācībā.
Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja pārstāve Ilga Šuplinska stāsta, ka simtgades kongresā viens no rezolūcijas punktiem noteica 27.aprīli piedāvāt Latvijas valdībai apstiprināt kā vienu no svētku un atceres dienām - Latgales dienu, atgādina Latgaliešu kultūras biedrības  pārstāve.

"Tad arī radās ideja, ka neatkarīgi no valdības lēmuma nepieciešams iedibināt Latgales dienas tradīciju. Tieši tāpēc 27.aprīlī aicinājums vadīt mācību stundas latgaliski vai arī pēc iespējas šajā dienā runāt dažādās publiskās vietās latgaliski, ir solis pretī tam, ka latgaliešu valoda nav tikai mājas un, kā kādu laiku tas bija, baznīcas valoda, bet tā ir valoda, kas parādās publiskā telpā,” stāsta Šuplinska.

Pērn mācību stundas latgaliski notikušas 41 mācību iestādē.
Ar 27.aprīli Valsts meža dienests nosaka meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā.
Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā.

Meža ugunsnedrošajā laikposmā visiem iedzīvotājiem ir jāievēro ugunsdrošības prasības.
Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, ir noteikti daži aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību.

Uzturoties mežos un purvos aizliegts :

- nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
- kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;;
- atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
- dedzināt atkritumus;
- braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
- veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta mežniecību, nedrīkst veikt jebkādu dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas darba veicējus.

Meža izstrādātājiem ir jāievēro prasība, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai, nepieciešamības gadījumā, meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekiem ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā, meža īpašnieka pienākums ir veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību.
Jau nedēļas nogalē ar vērienīgu pasākumu tiks atklāta motosezona, un motoentuziasti jau aktīvi uzsākuši gatavošanos.
To apliecina arī apdrošināšanas dati: šogad līdz aprīļa vidum, salīdzinot ar identisku periodu pērn, par 42% pieaudzis OCTA apdrošināto mopēdu un motorolleru skaits.

Līdz ar mototransportlīdzekļu popularitāti diemžēl aug arī negadījumu statistika.

Dati liecina, ka visbiežāk atlīdzības tiek pieteiktas par gadījumiem, kad mopēda vai motorollera vadītājs nav paguvis laikus nobremzēt un ietriecies priekšā braucošajā transportlīdzeklī. Tāpat nereti blīvā satiksmē motorizēto transportlīdzekļu vadītāji, starp joslām apsteidzot citus tās dalībniekus, ar spoguļiem saskrāpē automašīnas. Savukārt trešo biežāko atlīdzību pieteikumu iemeslu iezīmē negadījumi, kas izraisīti brīdī, kad mopēda vai motorollera vadītājs, neievērojot priekšā braucošā spēkrata pagrieziena rādītāja signālu, veic apdzīšanu.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas šī gada janvāra datiem kopumā Latvijā ir vairāk nekā 30 tūkstoši mopēdu un apmēram 22 tūkstoši motociklu un triciklu.

Pērn reģistrēti 347 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem, kuros iesaistīti motocikli (62%) un mopēdi (38%). Kopumā pagājušajā gadā ievainoti 354 motociklu un mopēdu vadītāji, kā arī pasažieri, 50 cilvēki smagi ievainoti, bet septiņi – gājuši bojā. Visbiežāk negadījumi notiek aktīvās motosezonas laikā – no marta līdz oktobrim. 

Uz ikgadējo motosezonas atklāšanas pasākumu, kas norisināsies jau šīs nedēļas nogalē, 28.aprīlī, dosies vairāki tūkstoši motoentuziastu. Braucēji ar ilggadēju stāžu mototransportlīdzekļu vadītājiem regulāri vērš uzmanību drošības ievērošanai, vienlaikus atgādinot par sevi arī citiem satiksmes dalībniekiem.

“Ja neesi braucis visu sezonu, tad pēc ziemas, pat ja esi profesionālis, iemaņas un zināšanas ir jāatsvaidzina. Nevajadzētu uzsākt braukšanu ar strauju gāzes roktura pavēršanu. Ir jābūt uzmanīgam un jāatceras – tevi neviens neredz! Ja brauksi ar šādu domu, tad pastāv teju 100% iespējamība, ka būsi pasargāts. Tāpat jāieņem arī atbilstoša braukšanas pozīcija uz ceļa – jebkura strauja kustība, manevrs vai pagrieziena neparādīšana ir bīstama. Riskantas situācijas parasti sākas ar vārdiem “skaties, kā es māku!”,” uzsver Arnis Blodons, Latvijas Motoklubu asociācijas sekretārs, norādot, ka drošības pasākumu ievērošanai jābūt pirmajā vietā.

OCTA apdrošināšanas polise ir obligāta gan motociklu, gan mopēdu un motorolleru vadītājiem. Par braukšanu bez tās tiek piemērots sods – mopēdu un motorolleru īpašniekiem (fiziskām personām) no 30 līdz 55 EUR un divi soda punkti. Savukārt motociklu īpašniekiem (fiziskām personām) – no 85 līdz 120 EUR un divi soda punkti.
Ceturtdien, 26.aprīlī plkst. 10.00 Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, pie Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas plāksnes notiks Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas pasākums.

26. aprīlī aprit 32 gadi, kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās cilvēki no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un citām valstīm - kopskaitā 800 000 cilvēku.

No Latvijas avārijas seku likvidēšanā piedalījās vairāk kā 6000 Latvijas iedzīvotāju. Radiācija ir dziļi ietekmējusi un pasliktinājusi šo cilvēku veselību un no viņiem vairāk kā 3000 ir kļuvuši invalīdi, vairāk kā 1,5 tūkstotis cilvēku ir miruši un pārējie zaudējuši darbaspējas.

Valsts svētkos, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, Nacionālais Kino centrs jau tradicionāli rīko 4. maija Latvijas filmu maratonu kinoteātrī “Splendid Palace” - bezmaksas seansus abās kinozālēs visas dienas garumā un brīvdabas seansu kinoteātra priekšpagalmā vakara noslēgumā.
Šāgada akcents - Nacionālā Kino centra programma “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” un citu jaunāko filmu pirmizrādes.

Informācija par Latvijas filmu maratona programmu un atsevišķām filmām - www.nkc.gov.lv
Iepazīstinot Latvijas iedzīvotājus ar Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) darbību un zinātniskajiem sasniegumiem, no 12. maija līdz 4. jūnijam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisināsies izstāde "CERN - zinātnes paātrinātājs". 

Izstādē apmeklētājiem būs iespēja spert piecus soļus pretī nezināmajam, meklējot atbildes uz jautājumu, kā izcēlies Visums, un iepazīstoties ar CERN fundamentālās fizikas pētījumiem.
Sperot pirmo soli, varēs izzināt Lielo sprādzienu, sperot otro - paviesoties daļiņu un matēriju zonā, trešajā solī varēs atklāt Visuma noslēpumus, ceturtajā - iepazīt Lielo hadronu paātrinātāju un piektajā - uzzināt, kur ikdienā sastopam zinātniskos atklājumus.

Īpaši izstādē tiek gaidītas 7.-12. klases skolēnu grupas, kurām būs iespēja bez maksas gidu pavadībā izzināt CERN - ekskluzīvo augstas enerģijas daļiņu fizikas pētniecības centru, kur notiek globāli nozīmīgi atklājumi.
Skolēniem skaidros daļiņu fizikas pamatprincipus un demonstrēs, kā pasaules izcilākie zinātnieki cenšas atklāt vēl nezināmas daļiņas un gūt dziļāku izpratni par Visuma izcelšanos.

CERN izstāde ir nozīmīgs notikums, jo Latvija ir sākusi ceļu uz CERN pilntiesīgas dalībvalsts statusa iegūšanu. Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi iepazīties ar CERN darbu un zinātniskajiem sasniegumiem, atklājumiem, kā arī ar to, ko Latvijas zinātnieki un uzņēmēji, kā arī valsts kopumā iegūs, iestājoties CERN.

Latvijas zinātniekiem dalība CERN pavērs jaunas iespējas pasaules fiziķu citadelē veikt pētījumus, piedalīties CERN zinātnes projektos un sadarboties ar citām valstīm, doktorantiem - izstrādāt doktora darbus CERN.
Uzņēmējiem - pretendēt uz CERN pasūtījumiem, jo, lai nodrošinātu zinātnisko darbību, ir nepieciešamas dažādas tehnoloģiskas iekārtas, kuras Latvijas uzņēmumi var piegādāt CERN.

CERN jau 60 gadus ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kur notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi, - ir izgudrots internets un ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību pierādīta Higsa bozona eksistence.
Nedēļas nogalē plašākai publikai kļuvusi pieejama jauna tīmekļa vietne www.tautasmuzikasinstrumenti.lv, kas palīdzēs interesentiem iegūt plašākas zināšanas par tautas mūzikas instrumentiem Latvijā.
Projekta pirmajā posmā īpaša uzmanība pievērsta koklēm, piedāvājot vairāk nekā 40 mācību video etnogrāfiskās kokles spēles pamatu un repertuāra apguvei.

No plašā tautas mūzikas instrumentu klāsta ir izraudzīti tādi, kuru muzikālās kvalitātes ļautu tos izmantot dažādās mūsdienu muzicēšanas situācijās - no meditācijas līdz koncertskatuvei.

Projekta veidotāji cer, ka tīmekļa vietne kalpos kā atspēriena punkts dažu pavisam retu mūzikas instrumentu spēles un izgatavošanas tradīciju atdzimšanai Latvijā, līdzīgi kā to šobrīd var novērot ar koklēm.

Padziļinātai tradicionālās mūzikas kultūras iepazīšanai noderēs tīmekļa vietnē iekļautie ieteicamās literatūras un skaņu ierakstu saraksti. Mūzikas instrumentu meistaru un skolotāju saraksts ir, iespējams, plašākā Latvijā publiski pieejamā datubāze, kas ļaus ikvienam interesentam tik pie sava tautas mūzikas instrumenta vai satikt padomdevēju spēles apguvē.

Plānots turpināt digitālā mācību līdzekļa izstrādi, papildinot citu tautas mūzikas instrumentu sadaļas ar informāciju un video materiāliem šo instrumentu spēles apgūšanai. Tāpat veidotāji cer, ka mūzikas skolas, folkloras kopas, nozares profesionāļi, mūzikas instrumentu meistari, skolotāji, citi interesenti un tautas mūzikas instrumentu spēles entuziasti gan komentēs šajā lapā ievietoto materiālu pielietojamību, gan sniegs jaunus ierosinājumus mājas lapas turpmākai papildināšanai.

Saziņai pieejama e-pasta adrese tautasmuzikasinstrumenti@gmail.com.

Digitālā mācību līdzekļa - tīmekļa vietnes idejas autors un uzturētājs ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs. 
Turpinot Latvijas valsts simtgades notikumus, izveidots tests, kas ļauj internetā pārbaudīt savas zināšanas par Latvijas Republikas Satversmi, tās būtību, rašanos un attīstības gaitu. Tests pieejams interneta vietnē iepazistisatversmi.lv, savukārt ar iegūto rezultātu iespējams dalīties sociālajos tīklos.

1. maijā Latvijā tiek atzīmēta Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 98. gadadiena, un tieši šis datums uzskatāms par nozīmīgu pagrieziena punktu brīvas Latvijas valsts attīstībā un demokrātijas nostiprināšanā.
Satversme ir Latvijas pamatlikums, kas nosaka ne tikai mūsu valsts pārvaldes sistēmu, bet arī iedzīvotāju tiesības, brīvības un pienākumus.

Latvija var lepoties ar vienu no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā.

Testa ietvaros ikvienam būs iespēja noskaidrot: kādēļ Satversmi sauc par Satversmi, kuri no Satversmes pantiem ir iemūžināti plāksnēs uz Saeimas sēžu zāles sienas, cik ilgu laiku pēc kārtas Latvijas prezidents var būt viena persona, un citus faktus.

Satversmes testu meklē interneta vietnē www.iepazistisatversmi.lv līdz pat maija beigām.
Lai iepazīstinātu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem arī tos iedzīvotājus, kuriem nav iespēju apmeklēt tradicionālo valsts svētku parādi 18.novembrī Rīgā, pirms vairākiem gadiem aizsardzības nozare aizsāka jaunu tradīciju - valsts Neatkarības atjaunošanas dienā, 4.maijā, kādā no Latvijas novadiem organizēt Nacionālo bruņoto spēku dienu.

Pirmā šāda diena notika 2012.gadā Rēzeknē, bet gadu vēlāk - Kuldīgā. 2014.gadā bruņotie spēki Brīvības svētkus svinēja Valmierā. 2015.gadā svētkus svinēja Jelgavā - pilsētā, kura atzīmēja dibināšanas 750. gadadienu. 2016.gadā bruņoto spēku dienu uzņēma Krāslava. Savukārt 2017.gadā - Liepājā.

Šogad 4.maijā - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 28.gadadienā - Nacionālo bruņoto spēku diena noritēs Madonā.
Savukārt to pilsētu, kurā bruņoto spēku diena notiks 2019.gadā, varēs uzzināt militārās parādes laikā.

4.maija - Brīvības svētku - Nacionālo bruņoto spēku dienas pasākumi Madonā sāksies plkst. 9.00 ar Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas pateicības dievkalpojumu Madonas Kristus Karaļa katoļu baznīcā. Savukārt plkst.11.00 sāksies Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku, Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Jaunsardzes vienību, un tehnikas parāde.

Par parādes muzikālo noformējumu rūpēsies Nacionālo bruņoto spēku orķestris.

Savukārt no plkst.12.30 līdz plkst. 16.00 pie Madonas novada pašvaldības ēkas Saieta laukumā, Daugavas ielā pie hokeja laukuma un Madonas kartingu trasē notiks ekipējuma, ieroču un militārās tehnikas izstāde.

Plkst.12.30 laukumā pie Madonas novada pašvaldības ēkas būs iespējams vērot Nacionālo bruņoto spēku orķestra defilē programmu; savukārt plkst.13:00 - Štāba bataljona Godasardzes rotas defilē priekšnesumu.

No plkst.13.30 līdz 15.00 laukumā pie Madonas novada pašvaldības ēkas notiks Valsts robežsardzes un Valsts policijas kinologu un tuvcīņas paraugdemonstrējumi.

Sākot no plkst.15.00 Madonas kartingu trasē plānoti Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes gaisa kuģu paraugdemonstrējumi, kas notiks tikai lidojumam labvēlīgos laika apstākļos.

Savukārt plkst.16.00 Madonas pilsētas stadionā notiks futbola spēle starp Futbola Klubu “Madona” un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas futbola izlasi.

Parādes ģenerālmēģinājums notiks 3.maijā, plkst. 20.00. Savukārt pirms tā plkst.18:00 Nacionālie bruņotie spēki aicina Madonas iedzīvotājus un viesus apmeklēt Brīvības svētkiem veltītu Nacionālo bruņoto spēku orķestra koncertu Madonas pilsētas kultūras namā. Turpinot Latvijas armijas tradīcijas, ieeja koncertā - bez maksas. Ielūgumus no 25. aprīļa iespējams izņemt Madonas pilsētas kultūras nama biļešu kasē.

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina hokeja fanus pirms došanās uz maijā Dānijā notiekošo Pasaules čempionātu hokejā apdrošināt veselību un dzīvību, kā arī reģistrēties Konsulārajā reģistrā.Tāpat ministrija aicina iepazīties ar aktuālo informāciju par iespējamiem ceļojumu brīdinājumiem Dānijai Ārlietu ministrijas mājaslapā, kā arī viedtālrunī lejuplādēt ĀM mobilo lietotni "Ceļo droši".
Ministrija arī atgādina, ka ieceļošanai Dānijā ir nepieciešams derīgs personu apliecinošs dokuments - Latvijas pilsoņiem pase vai eID karte, Latvijas nepilsoņiem - tikai pase.ĀM informē, ka Dānija līdz 12.novembrim ir pagarinājusi pagaidu robežkontroli ar Vāciju. Tas nozīmē, ka policija pārbauda ceļotāju dokumentus izlases kārtībā.Ja Latvijas valstspiederīgajam Dānijā ir zudusi pase vai personas apliecība, ĀM aicina nekavējoties sazināties ar Latvijas vēstniecību, kas atrodas Kopenhāgenā, lai saņemtu pagaidu dokumentu jeb atgriešanās apliecību, kas uz laiku aizstāj personu apliecinošu dokumentu un ļauj atgriezties Latvijā, vienu reizi šķērsojot robežu.Ja persona palikusi bez iztikas līdzekļiem, ĀM aicina izmantot ātro naudas pārvedumu sistēmu pakalpojumus. Ja tas nav iespējams, ministrija aicina sazināties ar Latvijas vēstniecību vai zvanīt uz tālruni ārkārtas situācijām "+371 26337711", vai rakstīt uz e-pastu "palidziba@mfa.gov.lv", lai konsultētos par citām iespējām saņemt finanšu līdzekļus.Latvijas vēstniecība Dānijā Latvijas valstspiederīgajiem var palīdzēt, ja ārvalstīs nozagts vai nozaudēts ceļošanas dokuments, ja persona ārvalstīs palikusi bez naudas, ja noticis nelaimes gadījums un, ja persona aizturēta vai apcietināta.

Vēstniecība nevar iejaukties tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbībā, ja ārvalstī persona izdarījusi likumpārkāpumu, sniegt juridisku konsultāciju, panākt labākus ārstēšanās apstākļus slimnīcā vai ieslodzījuma apstākļus cietumā nekā vietējiem iedzīvotājiem, apmaksāt personas rēķinus par viesnīcu, jurista pakalpojumiem, medicīnisko palīdzību vai segt jebkurus citus rēķinus, kārtot nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar brauciena organizāciju, aviosabiedrību, banku vai citu iestāžu darbības jautājumiem un sameklēt personai apmešanās vietu, atgādina ĀM.
Latvijas institūts un biedrība "VSK Noskrien" aicina ikvienu 5. maijā piedalīties Latvijas atpazīstamības pasaulē kampaņā, izejot vai izskrienot Latvijas kontūru pilsētā, kurā atrodaties.

Tā kā 5. maijs ir brīvdiena, tad tā ir lieliska iespēja mūsu kopienām pasaulē sanākt kopā un arī nosvinēt 4. maiju - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienu -, klāt baltu galdautu un pēc veselīga skrējiena dalīties ar iespaidiem.

Lai piedalītos kampaņā, ikviens aicināts izmantot jau sagatavotos maršrutus, kas atrodami portāla latvia.eu sadaļā latvia.eu/discover/jog-latvia, vai arī, izmantojot skrējēju iecienītās aplikācijas, izveidot savu maršrutu Latvijas kontūras formā kādā no pasaules pilsētām (un, protams, arī Latvijā).

Pēc skrējiena vai maršruta izstaigāšanas ikviens aicināts piedzīvojuma fotogrāfijas un maršrutu kartes ievietot sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi #izskrienLatviju un pavadošo tekstu svešvalodā, ka šis piedzīvojums veltīts Latvijas simtgadei.

Nav nekādas noteiktas kilometrāžas, šo kontūru var izskriet kaut vai piemājas parkā jebkurā sev tīkamā laikā, aicinot pievienoties arī darba biedrus, kaimiņus un paziņas. Šādā veidā ikkatrs var kļūt par Latvijas un tās simtgades vēstnieku, kā arī uzdāvināt kādai pilsētai vēl vienu veselīgas izkustēšanās maršrutu!

Latvijas institūts un biedrība "VSK Noskrien" iniciatīvu "Izskrien Latviju pasaulē" aizsāka pērn, un akcijas ietvaros skrējieni, gājieni un pat riteņbraucieni notikuši jau vairāk nekā 20 valstīs un 40 pilsētās.
Lai veicinātu Latvijas atpazīstamību pasaulē mūsu valsts simtajā gadā, arī šogad latviešu kopienas ārvalstīs jau plāno jaunus maršrutus - pat tik eksotiskās vietās kā Dubaija, Abū Dabī un Baleāru salas.
Nacionālie bruņotie spēki aicina jauniešus ar vidējo un augstāko izglītību izvēlēties militāro karjeru un bez maksas studēt Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, lai apgūtu virsnieka profesiju, kas garantēs prestižu un sociāli nodrošinātu darbu vismaz turpmākos 20 dzīves gadus, un ar izvēlēto profesiju 3. maijā klātienē iepazīties akadēmijas Atvērto durvju dienā.

Akadēmijas durvis Rīgā, Ezermalas ielā 8B, topošajiem kadetiem būs atvērtas jau no plkst.10:30.

Atvērto durvju dienā ikviens interesents varēs iegūt informāciju par studiju iespējām valstī vienīgajā augstākās militārās izglītības mācību iestādē. Interesenti varēs aktīvi piedalīties un kadetu vadībā praktiski darboties speciāli sagatavotos apskates laukumos. Vairākas bruņoto spēku vienības demonstrēs ekipējumu un informēs par dienestu bruņotajos spēkos.
Paredzēti arī vienību paraugdemonstrējumi, bet dienas izskaņā varēs baudīt bezmaksas pusdienas lauka virtuvē.

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija ir vienīgā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kas īsteno akreditēto studiju virzienu “Militārā aizsardzība”, lai sagatavotu profesionāli izglītotu komandējošo un militāro speciālistu sastāvu - virsniekus - valsts aizsardzības nozarei. Virsnieks ir viena no trijām (kareivis, instruktors, virsnieks) bruņoto spēku karavīru profesijām. Virsnieki nodrošina militāro vienību un apakšvienību vadību. Virsnieki plāno, nodrošina, kontrolē un vada militāro uzdevumu izpildi un atbild par padotajiem visu līmeņu vienībās.

Ar akadēmijas piedāvātajām studiju un apmācības programmām un kandidātiem izvirzītajām prasībām var iepazīties akadēmijas tīmekļvietnē www.naa.mil.lv, bet ar pieteikšanās kārtību un atlases procesu - bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā „Rekrutēšana”, neskaidrību gadījumā rakstot uz Rekrutēšanas un atlases centra elektronisko pasta adresi rekrutesana@mil.lv vai zvanot pa tālruni 67137137.

2018./2019. studiju gadā aizsardzības akadēmijā uzņems 120 kadetus.
Kandidātu dokumentu pieņemšana studijām jau ir sākusies un notiks līdz pat 31. jūlijam.

Iestājoties aizsardzības akadēmijā, kadetus sagaida ne vien dinamisks mācību process, bet arī vairākas priekšrocības, kādas nav citās mācību iestādēs: studijas ir bez maksas - tās tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem; studiju laikā kadeti ir pilnā valsts apgādē un kadetiem tiek nodrošinātas karavīra sociālās garantijas. Kadetiem maksā karavīra algu (stipendiju), sākot ar 850 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Kadetus nodrošina ar bezmaksas izmitināšanu dienesta viesnīcā un iespēju bez maksas izmantot Sporta kluba kompleksu. Akadēmijā ir pieejama bibliotēka ar plašu militārās un vispārizglītojošās literatūras un periodikas klāstu dažādās valodās, dažādas datu bāzes un bezmaksas interneta pieslēgums.

Pēc akadēmijas absolvēšanas visiem virsniekiem ir nodrošināta dienesta vieta bruņoto spēku vienībās.
Dienot bruņotajos spēkos, virsnieks iegūst stabilitāti, turpmāku bezmaksas apmācību specialitātē, svešvalodās un citās dienestam nepieciešamās jomās, darbu komandā mācībās Latvijā un ārvalstīs, kā arī starptautisko operāciju rajonos, karjeras izaugsmi, konkurētspējīgu atalgojumu un plašas sociālās garantijas.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Latvijas Bibliotēku festivāls, kura laikā svinīgā pasākumā Kuldīgas Galvenā bibliotēka tika pasludināta par Latvijas Bibliotekāru biedrības Gada bibliotēku.

Kultūras ministre Dace Melbārde uzrunā sacīja: "Kuldīgas Galvenā bibliotēka ir pirmrindniece digitālajos risinājumos, digitālās novadpētniecības platformas veidošanā veiksmīgi iesaistot arī iedzīvotājus. Pateicoties šim kopdarbam un bibliotēkas aktīvajam darbam, par 41% pieaudzis bibliotēkas apmeklētāju skaits. Lieliski tiek risināta arī sadarbība ar skolēniem un jauniešiem."

Pasākums notiek jau trešo gadu.

Latvijas Bibliotēku festivāls ieskandināja 2018. gada Bibliotēku nedēļas pasākumus.

Šogad Bibliotēku nedēļa notiks laikā 23.-29.aprīlī, un tas parasti ir laiks, kad bibliotēkas ar dažāda veida norisēm un citām aktivitātēm pastiprināti pievērš uzmanību sev, savam darbam un bibliotēku nozīmei sabiedrībā.
Rīgā tika plaši diskutēts par Latvijas izglītības sistēmas nākotni. Secināts, ka augstskolu diplomu nozīme pakāpeniski samazinās. Jau šobrīd atsevišķu nozaru uzņēmēji vispār vairs nepievērš uzmanību formāli iegūtās izglītības apliecinājumiem.

Eksperti arī nebeidz celt trauksmi par to, ka niecīgā jauniešu interese par eksaktajām zinībām rada lielus robus darba tirgū.

Par to, ka tehnoloģiju attīstība diktēs nākotni, vairs šaubu nav. Tomēr jau pavisam tuvā nākotnē, tepat Latvijā, prognozes nav iepriecinošas. 2022. gadā darba tirgū trūks ap 16 000 inženierzinātņu un IT jomas speciālistu.
Tehnoloģijas attīstās strauji, un nākotnē tieši inženierzinātnes būs perspektīvākais karjeras virziens.
Pieprasījums pēc “tehniskiem prātiem” jau šobrīd ir lielāks nekā piedāvājums. Tādēļ strauji jāmaina arī izglītības saturs un veids, kā tiek mācītas eksaktās zinātnes.

Tikpat svarīgi, lai notiktu mērķtiecīga skolēnu iesaistīšana eksaktajos priekšmetos jau no bērnības. Pasaules pieredze liecina – lai jauniešus ieinteresētu dabas zinātnes, viņiem jādodas ārpus skolas sienām.
Jārada iespēja jauniešiem piedalīties dažādās nodarbībās, kur viņi paši var piedalīties, uztaisīt mazu robotiņu un tamlīdzīgi.
Tāpat, kā norāda jomas speciālisti, jārunā sabiedrībā par to, lai ģimenes vairāk laiku pavada kopā, lai viņi mājās mēģina taisīt eksperimentus, tādā veidā ieinteresējot jaunatni eksakto zinātņu jomā.

Tam, ka skolā eksaktos priekšmetus nemāca aizraujoši, piekrīt RTU inženiervidusskolas skolēns Henriks Bērmanis. Arī viņa interese par dabas zinātnēm sākās krietni senāk. “Tas pilnīgi noteikti bija pirms fizikas skolā, tas bija jau bērnībā, bija eksperimenti, iznāca tādas eksperimentu grāmatas, kurās bija ļoti interesanti un ļoti vienkārši veicami piemēri, kā izklaidēt sevi, un tas mani ieinteresēja, ka es sāku meklēt, kas lācītim vēderā, ārdīt pāris lietas, un tā arī uzzināju, kas ir fizika un kas ir ķīmija.”

Izglītības ministrs konferences dalībniekiem norādīja, ka, visticamāk, līdz ar jaunā izglītības standarta ieviešanu fizikas un ķīmijas eksāmenus noteiks kā obligātus.
Rīgenas salā Baltijas jūrā Vācijas ziemeļos arheologi atraduši sudraba monētas, gredzenus un aproces, saistot atradumu ar 10. gadsimtā valdījušā Dānijas karaļa Haralda Gormsona laikmetu.
Sudrablietu krājumā ir viduslaiku Saksijas, Osmaņu impērijas, Dānijas karalistes un Bizantijas monētas, kas liecina par tirdzniecības saitēm plašā reģionā no Baltijas jūras līdz Vidusjūrai.

Gormsons, pazīstams arī kā Haralds Zilzobis, ieviesa kristietību Dānijā un bija viens no pēdējiem vikingu karaļiem, kas valdīja plašā teritorijā mūsdienu Dānijā, Vācijas ziemeļos, Zviedrijas dienvidos un daļā Norvēģijas.
Viņa pavārds esot bijis saistīts ar bojātu zobu, kas kļuvis zilgans. Mūsdienās ir labi zināma bezvadu “Bluetooth” tehnoloģija, ko ieviesa Zviedrijas telekomunikāciju firma “Ericsson”. Savulaik Haralds Zilzobis spēja apvienot seno Skandināviju, bet viņa pēcteči izveidoja tehnoloģiju, kas ļauj bez vadiem savienot datorus ar citām saziņas ierīcēm.
"Starbucks" maija beigās uz vienu dienu slēgs vairāk nekā 8000 savu kafejnīcu ASV, lai apmācītu personālu, kā rīkoties rasu konliktu gadījumos.

Pagājušajā nedēļā "Starbucks" nācās atvainoties par skaļu incidentu kādā kafejnīcā Filadelfijā, kad kafejnīcas darbinieki izsauca policiju, jo divi melnādainie vīrieši sēdēja pie galdiņa, gaidīja savu biedru un neveica pasūtījumu.
Pēc šī gadījuma izskanēja bažas par "Starbucks" boikotu.

Līdz ar to 29.maijā "Starbucks" kafejnīcas būs slēgtas un 175 000 darbinieku būs jānoklausās lekcija par to, kā nepieļaut diskrimināciju nodrošināt apmeklētājiem ērtu un drošu vidi. 
Tuvāko trīs gadu laikā Latvijā tiks izveidots 6000 digitālo aģentu - bibliotekāru, skolotāju, valsts un pašvaldību darbinieku - tīkls, kuru uzdevums būs palielināt valsts piedāvāto e-pakalpojumu lietošanu sabiedrībā,  informēja Vides  ministrija, atklājot  valsts vienotā komunikācijas un mācību aktivitāšu programmu "Mana Latvija.lv. Dari digitāli!".

Ministrija norāda, ka ikdienā nepieciešamie e-pakalpojumi sabiedrībai ir pieejami 85% gadījumu, tomēr e-pārvaldes pakalpojumu lietošanas rādītāji ir zemāki un patlaban tos izmanto 38% sabiedrības.
Programmas mērķis ir trīs gadu laikā būtiski palielināt valsts e-risinājumu lietošanu sabiedrībā.

Lai to paveiktu, turpmāko trīs gadu laikā visā Latvijā notiks 16 reģionālie un 20 partneru pasākumi, tiks rīkoti trīs nacionāla mēroga forumi, informatīvās kampaņas un izveidots digitālo aģentu tīkls, kas sastāvēs no 6000 personām, lai sabiedrība ne tikai iespējami plaši uzzinātu par valsts piedāvātajiem e-risinājumiem, bet arī tos lietotu. 
Ikdienas virtuālajā saziņā  Latvijā visvairāk tiek izmantota emocijzīme - smejošā seja ar atvērtu muti un apaļām acīm. Tam seko gaisa skūpstu sūtošā sejiņa un emodži jeb smaidiņš ar prieka asarām.

Smaidīgo seju ar atvērto muti, baltajiem zobiem un apaļajām acīm saziņā ievērojami biežāk izmanto tieši vīrieši.
Savukārt daiļā dzimuma pārstāves  biežāk izrāda savas emocijas ar gaisa skūpsta un prieka asaru smaidiņa palīdzību.

Virtuālās emocijzīmju enciklopēdijas emojipedia.org veidotāji izpētījuši, ka sešu gadu laikā kopš emocijzīmju ienākšanas saziņā to oficiālais skaits no 471 pieaudzis līdz 2666 un tiek prognozēts, ka šis skaits turpinās pieaugt. Turklāt, lai šī emocijzīmju lietošana turpmāk būtu personīgāka, dažos viedtelefonos, uzņemot pašbildi, iespējams izveidot personalizētas emocijzīmes, kuras izskatīties tieši tāpat kā telefona īpašnieks.

Interesanti, ka Latvijā visbiežāk lietoto smaidiņu vidū ir tikai pozitīvās emocijzīmes. 

Salīdzinājumam – pasaulē, tostarp sociālajos tīklos Facebook un Twitter, populārākā emocijzīme ir smejošā sejiņa ar prieka asarām, kas Latvijā ir trešā visbiežāk izmantotā emocijzīme.
Līdz šim franču valodā nebija vispārpieņemta apzīmējuma franču skūpstam, taču tagad tas labots.
Vārds «galocher», kas apzīmē skūpstīšanos ar mēli, ir viens no vārdiem, kas pirmoreiz iekļauts franču valodas vārdnīcā.

Francijai ir kaislīgas valsts slava. No tās nācis sekssimbols Bridžita Bardo, romantiskais fotogrāfs Robērs Duano un pat bēdīgi slavenais bijušais Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektors Dominiks Štrauss-Kāns. Taču tikai tagad frančiem būs oficiāls apzīmējums populārajam skūpsta veidam.

Uzskata, ka franču skūpstu uz angļu valodā runājošajām zemēm atveduši karavīri, kuri pēc Pirmā pasaules kara atgriezās mājās. Tolaik francūžus uzskatīja par seksuāli ļoti brīvu tautu.

Valodnieki  norādīja, ka vārds «galocher» franču žargonā izmantots jau sen, bet tagad beidzot iemantojis oficiālu statusu. Īpaša apzīmējuma trūkums gan «neatturēja mūs no tā darīšanas», par franču skūpstu saka valodas speciālisti.
Lai gan tradicionālos reklāmas banerus Latvijā izmanto biežāk, atdeve interaktīvajām kampaņām ir krietni augstāka. Noskaidrots, ka visvairāk klikšķu uz reklāmām Latvijā izdara lietotāji vecuma grupā no 55 līdz 69 gadiem, kā arī lietotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Vispopulārākā ierīce, kurā sastopamas reklāmas kampaņas, joprojām ir dators, liecina interneta pētījumu uzņēmuma "Gemius" jaunākais pētījums.

Kā vēsta pārskats par 2017.gada otro pusi, Latvijas  reklāmas klikšķu skaitu uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm ir 0,66% un tas nozīmē, ka vidēji uz katriem parādītajiem 1000 reklāmas baneriem tiek izdarīti 6,6 jeb 7 klikšķi.
Savukārt visbiežāk klikšķus uz reklāmām veic Ukrainā (1,12% jeb aptuveni 11 klikšķi uz 1000 baneriem), Turcijā (1,04% jeb aptuveni 10 klikšķi) un Lietuvā (1,03% jeb aptuveni 10 klikšķi).
Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem pārskatiem, klikšķu skaits Latvijā samazinās.

Saskaņā ar pētījumu, Latvijā skaitliski vairāk klikšķinātāju ir sievietes (53%). Visvairāk klikšķu uz reklāmām Latvijā izdara lietotāji vecuma grupā no 55 līdz 69 gadiem (28%), kā arī lietotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem (23%), taču visretāk klikšķus uz reklāmām veic jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem (13%).
Savukārt visbiežāk klikšķus uz reklāmām veic Latvijas iedzīvotāji ar vidējo izglītību (55%), bet visretāk - ar sākumskolas vai zemāku izglītītību (9%).

Vispopulārākās ierīces, kurā sastopamas reklāmas kampaņas, ir datori ar 74%, kam seko mobilie telefoni ar 21% un planšetdatori ar 5%. Visvairāk klikšķu tika veikti no mobilajām ierīcēm un datoriem.


Nākotnē klimata pārmaiņu ietekmē ceļu būvdarbu sezona būs garāka, taču prognozējams lielāks nokrišņu daudzums un augstāka to intensitāte, šodien ikgadējā ceļu nozares konferencē sacīja meteorologs Toms Bricis.

Pēc viņa teiktā, vidējais nokrišņu daudzums Latvijā palielinās. Līdz ar to nākotnē situācijas, kad nokrišņu daudzums pārsniedz 500 milimetrus, būs arvien vairāk.
“Pēdējos desmit gadus Rīgā nav bijis vismaz vienas dienas, kad nebūtu spēcīgu nokrišņu, kas ielas applūdinātu un atstātu paliekošas sekas,” sacīja eksperts.
Klimata pārmaiņu ietekmē nākotnē būs arī īsāks sala periods, kā arī biežākas gaisa temperatūras svārstības ap nulli.

Bricis vērsa klātesošo uzmanību tam, ka gaisa temperatūra paaugstinās un klimata pārmaiņu ietekmē kļūst siltāks. Ziemas kļūst siltākas, pavasari kopumā pēdējos gados, ja neskatot šogadu, iestājas agrāk un siltāki.

Vienlaikus Brcis atzina, ka meteorologiem pagaidām neizskaidrojams fenomens ir tas, ka jūnijs kļūst aukstāks.
Tas gan neietekmē ceļu būves jomu, jo būvdarbi var notikt – to veikšanai vajag vismaz +5 grādus.
Turpretī jūlijā un augustā pēdējos gados ir raksturīgi karstuma viļņi, pēc rudens pienāk ziema, kurā ir spēcīga sala periodi.

Pēc Briča teiktā, nākotnē fundamentāli būtiski klimata pārmaiņu salīdzinājumā ar esošo situāciju nebūs, taču gaisa temperatūras svārstības būs lielākas. Īsāki būs ilgāka sala periodi, kad nav atkušņu. Taču periods ar temperatūras svārstībām kļūs garāks. Kurzemes pusē sala nākotnē var nebūt vispār.

Lai arī veselīga dzīvesveida jomā ir vērojamas pozitīvas izmaiņas - arvien vairāk cilvēku interesējas par to, ko un kā darīt savas veselības un labsajūtas uzlabošanai -, kopējie rādītāji joprojām atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji par maz kustas, ir mazaktīvi un piekopj neveselīgas ēšanas ieradumus.

Kā palīdzēt sev pievērsties veselīgākam dzīvesveidam un mainīt esošo situāciju - par to diskusijā sprieda savu jomu speciālisti un eksperti.

Svētku ēdiens ir domāts svētkiem!
Kā savā praksē novērojusi uztura speciāliste Liene Sondore, cilvēki arvien vairāk interesējas par veselīgu dzīvesveidu, cenšas ēst vairāk dārzeņu un domāt par to, kā uzlabot savu ēdienkarti, tomēr kopējā situācija aizvien atklāj būtiskas problēmas - joprojām ēdam par daudz sāļus un žāvētus produktus, kas Latvijā ir tik iecienīti. Viņa atzīst, ka noteiktos daudzumos tos ēst būtu pieļaujams, bet, ja tas notiek katru dienu vai pat vairākas reizes dienā, tas ir par daudz. Tāpat izteikta problēma ir saldumi - pacientu dienasgrāmatas uzrāda - kārumi tiek ēsti katru dienu, stāsta L.Sondore, uzsverot, ka mums ir jāsaprot - svētku ēdiens ir domāts svētkiem! Ikdienas ēdienam ir jābūt vienkāršam, gardam, enerģiju nesošam, bet kūciņu vai citu kārumu var apēst nedēļas nogalē vai kādā īpašā reizē.
Tāpat L. Sondore norāda uz pētījumiem, kas atklāj, ka 70-90% dažādu saslimšanu senioru gados izraisa ilgstošā laika posmā nepareizi izvēlēts uzturs. Tādēļ viņa iesaka izvērtēt savu ēdienkarti un meklēt sev piemērotus un pieejamus risinājumus, kā to uzlabot, kā arī vērsties pēc padoma pie speciālistiem.

Ieradumu maiņa.
Viens no ielu vingrošanas un crossfit pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis atzīst: “Mana galvenā veselīga dzīvesveida tēze ir vairāk kustēties un mazāk ēst. Manuprāt, šajā teikumā ir pateikts visbūtiskākais. Mēs varam uzreiz padomāt par sevi - vai ir tā, ka mēs vairāk kustamies un mazāk ēdam, vai tomēr otrādi?” Vienlaikus K.Zlidnis uzsver, ka visiem nav jākļūst par sportistiem - vienkāršas ikdienas aktivitātes ir tās, kas būs noderīgas ikvienam. Katram ir iespēja padarīt savu ikdienu aktīvāku, vajag tikai izvērtēt, ko un kā Jūs varat darīt. Jāsāk ar mazumiņu, lēnām mainot ikdienas ieradumus un pieradinot ķermeni pie kustēšanās. Jāsaprot, kādas ir Jūsu iespējas, - vai ir iespēja iziet regulārās pastaigās, varbūt ir sporta klubs ērtā vietā netālu no mājām vai darba. Motivēt var daudzi apstākļi - jauna sporta tērpa iegāde, laba kompānija, piemēram, sportojot ar draugiem vai ģimeni, mūzika, dažādas akcijas. Tomēr vislabāk ir apzināti saprast, kādēļ kustība ir svarīga. Daba mums parāda priekšā, cik svarīgi ir kustēties, - bērni ir ļoti aktīvi, kustīgi, taču ar laiku mēs aizmirstam šo kustību prieku un nezinām, kā to atgūt. Tas mums ir jāatrod no jauna!

Kā iesākt?
 Bieži, pieņemot lēmumu pievērsties veselīgākam dzīvesveidam, sākotnēji motivācijas netrūkst, tomēr problēmas sagādā tas, ka patiesībā īsti nezinām, ar ko iesākt un kas būtu piemērots tieši mums, tādēļ no aprīļa Benu Aptiekās piedāvājam veikt ķermeņa sastāva pārbaudes, kurās tiks noteikts ne vien svars, bet arī ķermeņa masas indeksu (ķermeņa masas un auguma samērs), ķermeņa tauku masas procentuālā attiecība pret ķermeņa kopējo masu, ūdens procentuālais saturs ķermenī, ķermeņa muskuļu masa, kaulu masa, ķermeņa bioloģiskais vecums un viscerālo tauku daudzums. Turklāt tauku un muskuļu daudzumu var noteikt gan visam ķermenim, gan katrai rokai un kājai atsevišķi. Papildus rezultātiem, veicot pārbaudi, saņemsiet arī Jums piemērotus uztura un fizisko aktivitāšu padomus no speciālistiem - Lienes Sondores un Kaspara Zlidņa.
Šī pārbaude ir ļoti labs stimuls tiem, kas vēlas dzīvot veselīgāk, kaut ko mainīt savā dzīvesveidā. Zinot šos datus par savu ķermeni, kas papildināti ar padomiem no jomas speciālistiem un ieteikumiem, var daudz labāk saprast, ar ko sākt un kas būs piemērots tieši Jums. Tas ir labs sākums, lai mainītu savu dzīvesveidu.

Ūdens nozīme uzturā.
Šad un tad mums sāp galva, parādās asins spiediena svārstības vai vēdera aizcietējumi - lietas, kuras mēs ikdienā nesaistām ar izdzertā ūdens daudzumu, taču iemesls var būt tieši šāds, skaidro L.Sondore. Vispārējais ieteikums ir izdzert vismaz 1,5 l šķidruma dienā, dzerot tad, kad gribas. Daudzi cilvēki ikdienā to aizmirst. Protams, ja ir kādas saslimšanas, piemēram, kardioloģiskas, vienmēr šādos jautājumos ir jākonsultējas ar savu ārstu.
Standarta formula ir dzert 30-35 ml šķidruma uz vienu kilogramu ķermeņa masas - tā mēs katrs varam izrēķināt, cik šķidruma dienā mums ir nepieciešams. Protams, katra situācija var būt individuāla un šī formula nenozīmē to, ka cilvēkam ar lielu svaru jādzer 5-6 l dienā. Ir cilvēki, kas saka: “Man negaršo ūdens, es dzeru limonādi!” Taču jāsaprot, ka ikviens saldināts dzēriens ir papildu cukurs, ko uzņemam. Labāk varam ūdenim pievienot citrona šķēli vai zaļumus, iesaka uztura speciāliste.

Trīs ēdieni ēdienreizē - vai nav par daudz?
Abi speciālisti novērojuši - daudziem par ikdienu kļuvuši komplekso pusdienu piedāvājumi ar trīs ēdieniem. Taču šāds komplekts sēdoša darba darītājiem ikdienai var būt par lielu. Tādēļ, pirms iegādāties šādu piedāvājumu, izvērtējiet, vai šajā dienā būsiet pietiekami aktīvi, vai pietiks laika arī kādām fiziskajām aktivitātēm? Ja nē, labs risinājums ir šādu piedāvājumu sadalīt uz diviem vai vienu no ēdieniem paņemt līdzi vakariņām, vai vienkārši izvēlēties vieglāku maltīti.

Mūžīgais jautājums par ēšanu pēc sešiem vakarā.
Uztura speciāliste atzīst - kopumā aizliegums ēst pēc sešiem vakarā ir mīts, jo patiesībā ieteikums ir neēst 2 stundas pirms miega, attiecīgi šis ieteikums ir jāpielāgo dzīves ritmam, jāatrod sava formula. Svarīgi ir, ko tieši ēdat pēc sešiem un cik daudz? Kā arī - cik daudz kustaties?
Arī K.Zlidnis uzsver - svarīgi ir mūsu individuālie ieradumi. Vakaros ļoti daudz laika mēdzam veltīt televīzijas seriāliem un ziņām, jūtamies tik noguruši pēc darba dienas, kas pavadīta sēdošā darbā, ka nejūtamies pietiekami enerģiski, lai izkustētos. Tomēr ķermenis ir jāradina pie kustības - kaut vai vakara pastaiga ar suni var būt ļoti labs risinājums, kā pavadīt vakaru veselīgāk.


Ķermeņa sastāva pārbaudes tiek veiktas ar speciāliem svariem vairākās aptiekās Rīgā, kā arī Jelgavā, Salaspilī, Liepājā, Aizkrauklē un Cēsīs. 
Latvijā un Lietuvā pēta, kā mazo hidroelektrostaciju (HES) radītās ūdens līmeņa svārstības ietekmē upēs dzīvojošās zivis, informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMA) pārstāvis Oskars Vizbulis.

Projektā “Ecoflow” piedalās LVĢMC, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR un Lietuvas Enerģētikas Institūts.

Tiek pētītas divu pārrobežu upju baseinu - Ventas un Lielupes - ekosistēmas.
Kā informēja Vizbulis, Ventas un Lielupes upju baseinu apgabalos ierīkotas 104 mazās HES. Latvijā tādu ir 88, bet Lietuvā - 16.

Pavisam Latvijā ir 146 mazās hidroelektrostacijas, kas uzbūvētas uz upēm un saražo aptuveni 2%-3% no kopējā hidroelektrostacijās saražotā enerģijas daudzuma.

Jauna Eiropas Savienības prasība ūdens apsaimniekošanas jomā paredz izstrādāt uz pētījumiem balstītus vidi saudzējošākus noteikumus, kas liktu mazo HES īpašniekiem atbildīgāk izturēties pret ūdens noteces svārstībām jūtīgo zivju sugām.
Līdz ar to turpmāk, ražojot elektrību, mazo HES īpašniekiem būs jāņem vērā, ka nedrīkstēs strauji mainīt ūdens caurplūdumu, kas upē dzīvojošajām zivīm rada tā dēvēto straumes ātruma izmaiņu radīto stresu.

Piemēram, 2017. gada vasarā, veicot mērījumus, vienā no pētāmajām upēm tika novērots, ka 30 minūšu laikā, pēc tam, kad tika uzsākta elektrības ražošana mazajā HES, upes ūdens līmenis divas reizes pārsniedza sākotnējo līmeni. Rezultātā palielinās krastu izskalošanās, ūdens temperatūras atšķirības augšpus/lejpus HES un attiecīgi arī ietekme uz zivīm.
Piemēram, strauji samazinoties ūdens līmenim, samazinās zivīm pieejamo biotopu platības, zivis ir spiestas patverties dziļākajās upes dzelmēs.

Projekta ilgums ir 2 gadi un tas noslēgsies 2019.gada martā.
Sūdzības ir salīdzinoši ierasta lieta klientu atbalsta centra darbinieku ikdienā. 

Spēja profesionāli atbildēt uz tām ir ne tikai izaicinājums, bet nereti arī radošs uzdevums, un viens no Latvijas  starptautiskā biznesa procesu ārpakalpojumu sniedzējiem "Runway ", kas apkalpo dažādus ārvalstu uzņēmumus, šajā ziņā ir saņēmis pelnītu uzmanību no pasaules mediju giganta “BBC news.

Arvien biežāk klienti ar klientu servisa centru izvēlas sazināties ne tikai telefoniski, bet arī lietojot citus kanālus, piemēram, e-pastu, čatu vai sociālos tīklos (Facebook vai Twitter). 

Tā pavisam nesen, pavasarī, "Runway" apkalpošanas centra darbinieki Spānijas ofisā uz  avio pasažiera sūdzību, kas tika uzrakstīta dzejā un publicēta Facebook kontā, arī savu atbildi par papildu maksas piemērošanu saistībā ar vārda maiņu biļetē sniedza poēmas formā. 

Pasažieris  sociālajā tīklā Facebook dzejoļa formā publicēja sūdzību par piemēroto 120 eiro papildu samaksu vārda maiņai biļetē. 
Aviolīnija, kuru apkalpo "Runway ", piekrita pasažierim atcelt piemēroto papildu maksājumu un sniedza atbildi poēmas formā. 
Varžū skaits Latvijā sarūk, tāpēc Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts aicina skaitīt vardes un ziņot par to pārvietošanās vai atrašanās vietu, tādējādi uzlabojot gan zinātnieku, gan sabiedrības zināšanas par šiem abiniekiem.

Biologs un melno stārķu pētnieks Māris Strazds, kurš ir šīs idejas autors, norāda, ka skaitīšana ļaus novērtēt, “cik ātri stāvoklis pasliktinās, vai gadījumā, ja notiek brīnumi un lietas sāk vērsties uz labo pusi, cik ātri un vai tas notiek”. Turklāt vardes ir svarīgas arī stārķu dzīves ritējumā.

Ziņas ir jāsūta uz epastu: skaitamvardes@gmail.com

Strazds norāda, ka aicināts ir jebkurš cilvēks, kurš tuvākā mēneša laikā pārvietojas Latvijā starp jebkuru punktu A un punktu B - pa ceļam skaitīt sastaptās vardes (kas šķērso ceļu). Svarīgi ir uzskaitīt ne tikai tos ceļa posmus, kur vardes ir atrodamas, bet arī tos, kur šo dzīvnieku nav.
 Nav svarīgi, vai ceļu veicat vienu reizi, vai regulāri, vajag ziņot par visiem braucieniem! teikts institūta norādēs.

Institūts norāda, ka var reģistrēt gan dzīvās, gan sabrauktās vardes. 
XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programma – bezmaksas pasākumi

30. jūnijs
10.00 Koru konkursa fināls “Dziesmu kari” Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Bezmaksas pasākums.
Latvijas labāko amatierkoru finālsacensības norisināsies jaukto, vīru, sieviešu, kā arī senioru koru kategorijās. Dalībnieku sniegumu vērtēs starptautiska žūrija. Tradicionāli ”Dziesmu karu” rezultāti tiek paziņoti uzreiz pēc sacensībām, klātesot visiem dalībniekiem un raisot neaizmirstamas emocijas.


1. jūlijs – 8. jūlijs
Amata meistaru darinājumu gadatirgus, meistarklases Vērmanes dārzā, Esplanādē. 
Vērmanes dārzā un Esplanādē visu Dziesmu un deju svētku nedēļu darbosies gadatirgus, kur ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties ar Latvijas novadu amatnieku darinājumiem un arī iegādāties tos, kā arī izbaudīt plašu koncertu programmu.
2., 3. jūlijā – Latviešu amatierteātru izrādes Vērmanes dārzā
2. jūlijā – Senioru koru koncerts ”Margodama saule lēca” Esplanādē
5. jūlijā – Tautu diena ”Rīta ausma” Vērmanes dārzā
6. jūlijā – Kapelu maratons Vērmanes dārzā un pūtēju orķestru Dižkoncerts Esplanādē
7. jūlijā – Folkloras diena ”Novadu sasaukšanās” Vērmanes dārzā, bērnu folkloras kopu koncerts ”Roku rokā ritinām” Esplanādē.


1. jūlijs
8.30 Dziesmu un deju svētku karoga cildināšana Rīgas Latviešu biedrības namā. 
10.00 Virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana Dziesmu svētku parkā. 
14.00 Svētku gājiens no Brīvības pieminekļa uz Brīvības ielu, uz Stabu ielu. 
21.00 Atklāšanas pasākums svētku dalībniekiem Svētku kvartālā – Skonto stadionā. Pasākums tikai svētku dalībniekiem.

2. jūlijs
11.00 Pasaules latviešu diena. Konference ”Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība” Rīgas Latviešu biedrības namā. 
11.00 Vokālo ansambļu konkurss RKTMC “Mazā ģilde”. 
12.00 Latviešu amatierteātru izrādes – Ādolfa Alunāna lugu iestudējumi Vērmanes dārzā. 
18.00 Pasaules latviešu diena. Ārvalstu latviešu māksliniecisko kolektīvu koncerts ”Cilvēks. Mūža ritums” Rīgas Latviešu biedrības namā. 

3. jūlijs
14.00 Mūzikls ”Brīnumputns” VEF Kultūras pilī. 
19.00 Mūzikls ”Brīnumputns” VEF Kultūras pilī. 
12.00 Latviešu amatierteātru izrādes – Ādolfa Alunāna lugu iestudējumi Vērmanes dārzā. 

4. jūlijs
19.00 Pūtēju orķestru koncerti baznīcās: Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca, Rīgas Jēzus baznīca, Rīgas Lutera baznīca (Torņakalna baznīca), Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca. 
19.00 Mazākumtautību kolektīvu garīgās mūzikas koncerts Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. 

5. jūlijs
12.00 Tautu diena “Rīta ausma” Vērmanes dārzā. .
12.00 Latvijas amatierteātru izrādes Dailes teātra Mazajā zālē un Kamerzālē. 

6. jūlijs
12.00 Kapelu maratons Vērmanes dārzā. 
17.00 Pūtēju orķestru Dižkoncerts Esplanādē. 
22.00 Kokļu mūzikas nakts koncerts ”Skaņu raksti” Rīgas Domā. 

7. jūlijs
11.00 Folkloras diena ”Novadu sasaukšanās” Vērmanes dārzā. 
11.00 Vokālo ansambļu ielu koncerti Vecrīgas ielās. 
12.00 Bērnu folkloras kopu koncerts ”Roku rokā ritinām” Esplanādē. 
Vispieprasītākās bezrecepšu zāles pēc starptautiskā nosaukuma Latvijā pērn tāpat kā iepriekšējos gados bija acetilsalicilskābe, ko sabiedrība labāk zina kā aspirīnu, un pretsāpju zāles – ibuprofēns, ko satur virkne zināmu un mazāk zināmu pretsāpju medikamentu.
Pērn aspirīna  patēriņš bija 67,02 devas uz 1000 iedzīvotājiem. 

Trešajā vietā pēc pieprasījuma ir ksilometazolīna hidrohlorīds - aktīvā viela, ko satur deguna pilieni. 

Savukārt recepšu zāļu sarakstā pieprasītākās zāles ir D3 vitamīns un medikamenti, kas satur aktīvo vielu holesterīna līmeņa samazināšanai.

Straujāk palielinoties ārvalstu ražotāju zāļu realizācijai, pērn nedaudz samazinājās Latvijas ražotāju tirgus daļa.
Visvairāk pārdotās Latvijas ražotāju zāles  pēdējo piecu gadu laikā bija meldoniju saturošas zāles.

Dati, pētījumi un dažādas aptaujas rāda, ka latvijas iedzīvotāji par daudz dzer zāles, taču to varētu arī nedarīt, ja cilvēki vairāk ieguldītu savā veselībā – būtu aktīvāki, mazāk pīpētu un dzertu  un vairāk domātu par to, ko bāž mutē. 
No  1.novembra Latvijā varēs reģistrēt vieglos pasažieru automobiļus, kuriem stūre atrodas labajā pusē.

Tāpat kā līdz šim šādām automašīnām būs jāīsteno virkne tehnisko un drošības prasību, taču stūres atrašanās puse nebūs jāmaina. 

Ceļu satiksmes likums patlaban noteic, ka Latvijā ir aizliegts reģistrēt mehāniskos transportlīdzekļus, kas pēc konstrukcijas ir paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi, izņemot atsevišķas specializētās automašīnas, vēsturiskos spēkratus un automašīnas, kas ievestas no ārzemēm uz laiku.

Auto eksperti gan komentēja – doma par daudziem šādiem auto uz Latvijas ceļiem nedaudz biedē.
Šī gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn,  samazinājies atlīdzību pieteikumu, kas saistīti ar automašīnu bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ, skaits, liecina apdrošinātāju dati.

Pavasaris tradicionāli autobraucējiem saistās ar “bedru sezonu” jeb laiku, kad līdz ar biežo temperatūru maiņu ievērojami pasliktinās ceļa seguma kvalitāte. Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, gan atkušņu, gan nokrišņu kopējais daudzums Latvijā bijis ievērojami mazāks, kas, domājams, skaidro pozitīvo tendenci.

Lielākoties  pieteikto atlīdzību saistībā ar nekvalitatīvu ceļa segumu ir par automobiļa ritošās daļas, kas ir viena no svarīgākajām sistēmām automašīnā, bojājumiem.

Apdrošinātāji aicina autovadītājus būt piesardzīgiem un atbildīgiem, jo īpaši patlaban, kad sākusies pavasara “bedru sezona”, – regulāri novērtēt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli, kā arī tā atbilstību sezonai un laikapstākļiem, rūpīgi izvērtēt braukšanas ātrumu atbilstoši ceļa kvalitātei, kā arī ievērot katrā ceļa posmā norādīto ātruma ierobežojuma zīmi.

Savukārt biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” aicina iedzīvotājus ziņot par bedrēm uz ceļiem navigācijas lietotnē “Waze” vai sociālajos tīklos – “Twitter” un “Facebook”.
Facebook Draugiem Twitter Instagram