Briežu novājēšanas slimības dēļ, kas ir konstatēta Norvēģijas ziemeļos, Latvijas iedzīvotājiem nevajadzētu patērēt no turienes ievesto gaļu.
Savukārt to, vai slimība “atnāks” līdz Latvijai, rādīs laiks – par to stāsta sabiedriskais medijs.
 Pārtikas un veterinārā dienests norāda, ka visvairāk satraukumu rada tas, ka briežu novājēšanas slimība ir maz izpētīta.
Šeit  būtiskākais ir tas, ka Āfrikas cūku mēra vīruss nav bīstams cilvēkam. Bet, kas attiecas uz hronisko novājēšanas slimību, kas ir briežveidīgo dzimtas dzīvniekiem, tad šeit nav zināms, vai patērējot slima dzīvnieka produkciju pārtikā, cilvēks arī nevar šo slimību iegūt vai kādus simptomus,” norāda  PVD, akcentējot, ka no Norvēģijas ievestu ziemeļbriežu gaļu nevajadzētu ēst.
Vistu selekcionāri aicina atsaukties lauku sētas, kur mīt pašmāju senākā un izturīgākā šķirne – cukurvistiņas, kas Latvijā palicis liels retums un praktiski ir izzudušas.
Šobrīd noris meklēšanas darbi visā Latvijā.
Ir apzināti entuziasti, kā arī putnkopji ar pieredzi, kas gatavi uzņemties šķirnes pavairošanas darbu.
Kā ziņo telekompānija LNT, tad entuziasti īstās cukurvistiņas ir atraduši Limbažu novadā,  vēl Jēkabpils un Talsu pusē. 
Bet ir vajadzīgas vēl cukurvistiņas. 
Tāpēc entuziasti un selekcionāri cer uz cilvēku atsaucību. Ja jūsu lauku sētā mīt vistas šādā izskatā, sazinieties Sīkdzīvnieku audzētāju biedrību ”Trusis un citi”.
Latvijā darbu sākusi ar kamerām aprīkota netrafarēta Valsts policijas automašīna, kura fiksē mobilā telefona lietošanu pie stūres. 
Automašīna ir aprīkota ar foto un video kamerām, kas gan fiksē šofera rīcību pie stūres, gan nolasa transporta līdzekļa reģistrācijas numura zīmi. 

Sistēma darbojas līdzīgi kā fotoradari - pārkāpuma gadījumā šoferim tiks paziņots par sodu.

Fotokameras var fiksēt jebkuru pārkāpumu, piemēram, to, vai automašīnas vadītājs ir piesprādzējies, tomēr mobilā telefona lietošana pie stūres pašlaik ir satraucošākais pārkāpums.

Tikmēr Satiksmes ministrija rosina vairāk nekā sešas reizes palielināt maksimālo sodu par tālruņa lietošanu pie stūres. Šobrīd par to pienākas brīdinājums vai 15 eiro naudas sods, taču ministrija vēlas soda apmēru noteikt  līdz pat 100 eiro.
Par to paredzēts diskutēt Saeimas Juridiskajā komisijā aprīlī. 

Pagājušajā gadā par tālruņa lietošanu pie stūres autovadītāji sodīti gandrīz 3400 reižu.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis nākamnedēļ darba vizītē apmeklēs ASV, kur tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un Franciju, kur tiksies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu,  informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Savukārt darba vizītes ASV noslēgumā Valsts prezidents apmeklēs Latvijas simtgadei veltīto Nacionālās Basketbola līgas spēli starp "New York Knicks" un "Milwaukee Buck".

Dažas no NBA komandu mājas spēlēm tiek veltītas kādam īpašam tematam, mača laikā skatītājus iesaistot dažādos ar to saistītos pasākumos.
Un tā kā Knick komandā spēlē latvietis Kristaps Porziņģis un Latvija šogad svin savu 100gadi, tad šī spēle būs veltīta šim notikumam.
Lieldienu brīvdienas ir laiks, kad tiek paveikti pirmie dārza darbi, atklāta grila sezona, bet citviet vēl tiek izbaudīti ziemas prieki!
Lai šos pavasara svētkus neizbojātu dažādi nelaimes gadījumi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus neaizmirst par savu un apkārtējo cilvēku drošību gan svinot svētkus iekštelpās, gan atpūšoties brīvā dabā. 

Šobrīd meteorologu prognozes liecina, ka Lieldienās Latvijā laiks būs vēss, bet mainīgs – vietām saulains, bet citviet gaidāms sniegs. VUGD iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka iedzīvotāji arī šādos laikapstākļos atrod veidus, kā aizdedzināt kūlu.
VUGD atgādina, ka pērnās zāles dedzināšana nav veids kā sakopt savus īpašumus – kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods. Tās dedzināšana ne tikai apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, bet arī nodara būtisku kaitējumu dabai. Pie tam, ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. VUGD atgādina, ka dedzinot pērno zāli, zeme nepaliek auglīgāka un kūlas dedzināšana nav senlatviešu tradīcija, kā arī tas nav veids kā cīnīties ar ērcēm!

Noteikti brīvdienās meteorologu prognozētie ne pārāk pavasarīgie laikapstākļi neatturēs cilvēkus uzsākt grila sezonu.
Aicinām iedzīvotājus, kurinot grilus, būt uzmanīgiem un neaizmirst, ka dārzu un privātmāju pagalmos grils ir jānovieto uz stabilas virsmas un drošā attālumā no ēkām, tā, lai uzpūšot stiprākam vējam, dzirksteles nevarētu izraisīt ugunsgrēku. Iekurinot grilu ir jāizmanto tikai tie degšķidrumi, kuri ir paredzēti šim mērķim, nevis piemēram, benzīns vai acetons, jo, tam uzliesmojot, cilvēks var gūt smagus apdegumus.
Pirms grila aizdedzināšanas, kurināmais jāaplej ar degšķidrumu, jāpagaida, kamēr tas sasūksies un tikai tad uzmanīgi jāaizdedzina. Līdztekus VUGD aicina grila iededzināšanu neuzticēt bērniem, jo, pat pieaugušo klātbūtnē, viņiem to darīt var būt bīstami.

Ja svētku brīvdienās ir vēlme iekurināt ugunskuru, tad atgādinām, ka pirms tam noteikti ir jāpainteresējas par to, kādi konkrētajā novadā ir saistošie noteikumi attiecībā uz ugunskuru kurināšanu, jo ne visos novados tas ir atļauts un dažviet par to var tikt piemērots sods. VUGD atgādina, ka vietās, kur atļauts kurināt ugunskurus, vispirms ir jāizvēlas tāda vieta, kurai tuvumā nav sausā zāle vai koki, kas var aizdegties. Ugunskura vietu jāsagatavo un jāierobežo aprokot tam apkārt zemi vai apliekot akmeņus.
Pirms došanās prom jāatceras, ka ugunskurs ir jānodzēš, piemēram, ar līdzpaņemtu ūdens pudeli, lai, uzpūšot stiprākam vējam, tas neuzliesmotu no jauna. Nededziniet plastmasas izstrādājumus un riepas, jo tie sadegot rada indīgus dūmus un apkārtējie var saindēties ar degšanas produktiem. 

Brīvdienās atpūšoties ārpus mājas vai iekštelpās, vienmēr jāatceras par bērnu drošību un nedrīkst viņus atstāt bez uzraudzības. Piemēram, ugunskuri vai piemājas ūdenskrātuves var radīt bērnam īpašu vilinājumu, kas var beigties ar traģiskām sekām – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, viņam no ugunskura var aizdegties drēbes vai arī viņš var iekrist ūdenī. 

Ja tomēr mainīgie un neparedzamie laikapstākļi brīvdienas liks pavadīt iekštelpās, VUGD atgādina, ka bez pieskatīšanas atstāts olu krāsošanas katliņš vai ēdiens uz plīts, tāpat arī bez uzraudzības atstāta svece telpās var izraisīt ugunsnelaimi.

VUGD iesaka uzstādīt dūmu detektorus dzīvojamās telpās, jo tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā laicīgi pamanīt iespējamo ugunsnelaimi un no briesmām pasargāt sevi un līdzcilvēkus.

Atgādinām, ka, ja tomēr pavasara brīvdienu laikā ir notikusi nelaime un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nevilcinieties un nekavējoties zvaniet uz tālruni 112!
Nacionālie bruņotie spēki šovasar plāno uzņemt pirmos 50 brīvprātīgos, kuri, piedaloties speciālā piecu nedēļu kursā, varēs kļūt par rezerves karavīriem. Kursa laikā Latvijas pilsoņi kopumā kompensācijās saņems 962 eiro.

Aizsardzības ministrijas sagatavotie un pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonis, kas ir sasniedzis pilngadību un nav sasniedzis dienestam rezervē noteikto maksimālo vecumu, ja viņš atbilst likumā noteiktajām prasībām, varēs pieteikties dienestam NBS rezervē un apgūt noteiktu apmācības kursu. Pēc šī kursa sekmīgas pabeigšanas viņu ieskaitīs NBS rezervē rezerves karavīra statusā.

Paredzēts, ka militārās apmācības kursam varēs pieteikties līdz 1.jūlijam.
Pilotprojektā plānots pieņemt līdz 50 apmācāmos. Kurss norisināsies no 28.jūlija līdz 2.septembrim. Apmācība paredzētas divās daļās - lielāko daļu laika Latvijas pilsoņi uzturēsies Alūksnes Kājnieku skolā, bet atlikušajā laikā paredzēta dalība vērienīgās mācībās "Namejs 2018" Ādažos.

Kursā paredzētās tēmas būs identiskas ar citiem armijas pamatapmācības kursiem - tiks iekļautas ieroču apmācība, lauku kaujas iemaņas, topogrāfija un orientēšanās, sakaru apmācība, pirmās palīdzības sniegšana.

Ņemot vērā, ka kursā varēs pieteikties agrāk netiesāti Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 50 gadiem, tad slodze un intensitāte tikšot atbilstoši vecumam pielāgota, lai gan pirms iestāšanās paredzētas medicīniskās pārbaudes.
Speciāli fiziskās prasības iestājpārbaudījumi nav paredzēti, taču jau kursa laikā personām būs jāskrien kross, jāveic vēdera preses vingrinājums, kā arī tā sauktā "pumpēšanās" jeb roku iztaisnošana un saliekšana balstā guļus. Tāpat paredzēti pārgājieni.

Prasības paredz, ka kursam varēs pieteikties pilsoņi, kuriem ir vismaz pamatizglītība, valsts valodas zināšanas, rezerves karavīram atbilstoša veselība. Pieteikšanās gan būs liegta personām, kuras atrodas Iekšlietu ministrijas vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes dienestā. Šāda prasība izvirzīta, jo krīzes gadījumā šīs personas veiks uzdevumus savos dienestos.

Pēc apmācību noslēguma persona nodos karavīra zvērestu un tiks ieskaitīts rezerves karavīru sastāvā.
Tas nozīmē, ka reizi četros gados rezerves karavīru var iesaukt uz pāris nedēļu ilgām apmācībām iemaņu atjaunošanai. Personas pēc kursa beigšanas pēc vēlēšanas var iestāties Zemessardzē vai profesionālajā dienestā.

Vasarā paredzētais militārās apmācības kurss kalpos kā pilotprojekts arī nākotnē, lai izvērtētu programmas pielāgošanu turpmākajos gados.
Mērķis ir papildināt NBS rezervi ar augsti motivētiem un militāri apmācītiem pilsoņiem, kuri neredz sevi profesionālajā militārā dienestā vai arī neizvēlas dienestu Zemessardzē.


Vai svētku brīvdienas darba devējam ir jākompensē? Kas notiek, ja tomēr oficiālajās brīvdienās ir jāstrādā? Uz šādiem jautājumiem atbildējis Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba aizsardzības konsultants Kaspars Rācenājs.
 
Vidēji mēnesī ir 22 darba dienas. Ja cilvēks strādā pa astoņām stundām piecas dienas nedēļā, tad mēnesī šādi tiek nostrādātas 176 stundas.
Martā aina ir nedaudz citādāka, jo 30. datums ir noteikts kā oficiāla brīvdiena. Savukārt 29. marts ir pirmssvētku diena, kas nozīmē - neatkarīgi no tā, vai tā ir valsts iestāde vai privāts uzņēmums, normāla laika darbiniekiem darba diena ir jāsaīsina par vienu stundu. Rezultātā martā cilvēkam 176 stundu vietā jānostrādā tikai 167.

Vai šāds darba stundu samazinājums kaut kā ietekmē atalgojumu?

Kaspars Rācenājs skaidro, ka darbiniekam, kuram ir noteikts normālais darba laiks un, piemēram, fiksēta alga 500 eiro mēnesī, ir  tiesības saņemt šos 500 eiro mēnesī par visu nostrādāto darbu laiku.

Bet ja darbiniekam oficiālajās brīvdienās tomēr ir jāstrādā, darba devējam tas ir jākompensē.
Proti, ja, piemēram, darba alga noteikta 10 eiro stundā, tad par 8 stundu darbu oficiālajā brīvdienā pienākas nevis 80 eiro, bet 160.

“Otrs variants, ka šī diena tiek kompensēta ar atpūtu citā nedēļas dienā,” stāsta Kaspars Rācenājs.
Tas nozīmē, ka darbinieks nevis saņem dubultu atalgojumu, bet kopā ar darba devēju vienojas par kādu citu brīvu dienu, kas tiek apmaksāta no darba devēja puses.
Pilnveidojot valsts atbalsta veidus ģimenēm ar bērniem, jo īpaši darba un ģimenes dzīves elastīgākai savienošanai, ir jābūt plaši pieejamai skaidrai informācijai par jau esošām iespējām un atbalsta veidiem.

Demogrāfisko lietu centra (DLC) nozares ekspertu un pētnieku komanda kārtējā sēdē skatīja priekšlikumus darba un ģimenes dzīves saskaņošanas uzlabošanai strādājošiem vecākiem.

Visplašākajā spektrā tika vērtētas dažādas problēmas un vajadzības, kā arī meklēti iespējamie risinājumi gan dažādos ģimenes dzīves periodos, gan no dažādiem skatupunktiem - darba devēja, darba ņēmēja, arī nestandarta laika strādājošo un sabiedrības kopumā.

DLC vadītājs Imants Parādnieks skaidro, ka  lielai sabiedrības daļai (t.sk. vecāku organizāciju pārstāvjiem, darba devēju organizāciju ekspertiem, kā arī daudziem ģimenes ārstiem, kas izsniedz slimības lapas) nav bijusi zināma pilnīga informācija par valsts atbalstu bērna slimošanas gadījumā, ļaujot saņemt darbnespējas lapu arī strādājošiem vecvecākiem.
šāda iespēja pastāv jau kopš 2001.gada.


Pēc DLC iniciatīvas drīzumā tiks vērtētas un valdībā pārrunātas vēl vairākas iespējas paplašināt atbalsta veidus strādājošajiem vecākiem bērna slimības gadījumos:
iespēju darbnespējas lapu noformēt vecākiem uz maiņām;
vairāku darbavietu gadījumā iespēju darbnespējas lapu izmantot tikai vienā no darba vietām;
iespēju vecākam turpināt strādāt (tādējādi veikt arī sociālās iemaksas) un saņemt valsts apmaksātu profesionālu bērna aprūpi mājās.

DLC izveidots pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas 2016. gada aprīlī ar mērķi īstenot vienu no M. Kučinska valdības definētajām prioritātēm - Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. DLC rekomendāciju rezultātā valdība ir uzsākusi īstenot un iekļāvusi 2017. un 2018. gada (un vidēja termiņa) valsts budžetā jau vairākus pasākumus ģimeņu ar bērniem finansiālās situācijas uzlabošanai.
Sestdien  pie Valmieras Kultūras centra,  no plkst. 12:00 līdz 15:00 norisināsies bezmaksas ugunsdzēsības apmācības, kuru laikā ikvienam iedzīvotājam būs iespēja uzzināt būtiskāko informāciju par ugunsdrošību dzīvojamās ēkās, iegūt informatīvo ugunsdzēsības materiālu savam mājoklim, kā arī izmēģināt roku uguns dzēšanā ar ugunsdzēsības aparātu. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka 2017.gadā Latvijā tika reģistrēti 8714 ugunsgrēki, no kuriem 2587 tika dzēsti dzīvojamās mājās. Par savu  rīcību ugunsgrēka situācijā ir pārliecināti ap 28% iedzīvotāju, bet 62% aptaujāto vien teorētiski zina, ko darīt, bet praktisku iemaņu, kā rīkoties šādās situācijas, nav.

Vairāk nekā 80% aptaujāto nav saskārušies ar ugunsgrēka vai stipra piedūmojuma situāciju. Šī iemesla dēļ speciālisti vēlas  vērst uzmanību praktisku ugunsdzēsības apmācību nozīmībai.
Katru gadu Latvijā tiek paplašināts dažādu praktisko ieguvumu klāsts, ko var saņemt daudzbērnu ģimenes, tomēr samērā maz ir zināms, kā šīs ģimenes jūtas novērtētas sabiedrībā.
Pozitīva un atbalstoša apkārtējo attieksme pret uzņēmīgiem vecākiem ir ne mazāk būtiska, lai Latvijā veidotos arvien vairāk stipru ģimeņu.
Tāpēc  Latvijas Goda ģimeņu projekta īstenotāji vēlas pirmo reizi novērtēt, kā daudzbērnu ģimenes jūtas Latvijā šodien, kas motivē vecākus veidot lielas ģimenes un kāda ir šo ģimeņu ikdiena.

Līdz 31. martam daudzbērnu ģimeņu vecāki tiek aicināti aizpildīt aptaujas anketu, kas palīdzēs veidot labāku izpratni par galvenajiem ieguvumiem no kuplas ģimenes pašu vecāku vērtējumā, kā arī novērtēt, kas ir aktuālie izaicinājumi apkārtējo atbalstā un attieksmē, ar ko jāsastopas ikdienā.


Aptaujas anketa pieejama šeit

Aptaujas aizpildīšana aizņems aptuveni 10 minūtes.
Visas sniegtās atbildes ir anonīmas un tiks izmantotas tikai apkopotā veidā, uzsver tās organizatori.
Rīgas Zooloģiskajam nākotnē ir jāpiedāvā cilvēkiem interesantas nelielu dzīvnieku ekspozīcijas, jo tieši pie tādām apmeklētāji parasti pavada visvairāk laika, intervijā LNT  sacīja zoodārza jaunais vadītājs Ingmārs Līdaka.

Viņš atzina, ka zooloģiskā dārza ekspozīcijas vērtību cilvēki lielākoties mēra pie šīs ekspozīcijas pavadītajā laikā.
“Cilvēks pieiet un paskatās uz sumbru – milzīgu dzīvnieku – tikpat ilgi, cik uz nelielu vardīti,” skaidroja Līdaka. Līdz ar to, pēc viņa teiktā, tieši nelieli dzīvnieki, kuriem var nodrošināt labus apstākļus, ir Rīgas Zooloģiskā dārza nākotne.

Ņemot vērā minēto, zoodārzā tuvākajā laikā ir plānots iekārtot jaunu ekspozīciju – divus lielus akvārijus, kuros dzīvos dažādi vienkārši dīķa biosistēmas iemītnieki – gan mazās zivtiņas un dēles, gan dīķmalas kukaiņi un gliemeži.

Līdz ar to interesenti beidzot varēs labāk izzināt dīķa pasauli – redzēt, piemēram, kā dēle medī kurkuli. “Cilvēks pie šī akvārija pavadīs daudz minūšu. Un tā ir mūsu nākotne – nevis sumbri, bet nelieli dzīvnieki – surikati un rāpuļu sugas, kuras var tiešām turēt labos apstākļos,” akcentēja Līdaka.

Kopumā, pēc viņa teiktā, Rīgas zoodārza pašreizējais stāvoklis ir normāls un tam nav vajadzīga revolūcija, bet evolūcija. Tuvākās nākotnes lielākais izaicinājums esot 1,7 hektārus plašās “Āfrikas savannas” būvniecība, jo nekas tamlīdzīgs Latvijā iepriekš neesot ticis darīts.

Kā ziņots, Līdaka par Rīgas Zooloģiskā dārza vadītāju kļuva, uzvarot amata konkursā, kurā kopumā bija pieteikušies 14 pretendenti. Iepriekš Līdaka bija Saeimas un Rīgas domes deputāts, bet pirms tam – strādāja zoodārzā dažādos amatos kopš 1989.gada.
Iepriekšējais Rīgas Zooloģiskā dārza vadītājs Rolands Greiziņš amatu atstāja pērn novembrī.
Zemkopības ministrija atgādina, ka augļu, ogu un dārzeņu, tai skaitā kartupeļu audzētāji var darbiniekiem piemērot īpašo sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, tādējādi nozīmīgi samazinot darbaspēka nodokļu slogu. To nosaka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Šo atviegloto nodokļa režīmu var izmantot tāds darba devējs (lauksaimnieks), kurš īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecības zemi izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai un kārtējā gadā to ir pieteicis vienotajam platības maksājumam.

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu var piemērot sezonas laukstrādniekam (darba ņēmējam), kas tiek nodarbināts no 1. aprīļa līdz 30. novembrim un strādā sezonas rakstura darbos - augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā.

Maksimālais nodarbināšanas termiņš, kurā sezonas laukstrādniekam var piemērot šo īpašo ienākuma nodokļa režīmu, nevar pārsniegt 65 nostrādātās dienas (periodā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim), un sezonas laukstrādnieka maksimālie ienākumi nevar pārsniegt 3000 eiro.
Ja tiek pārsniegts kāds no šiem ierobežojumiem, ar sezonas laukstrādnieku (darba ņēmēju) var slēgt darba līgumu un darbaspēka nodokļus maksāt vispārējā kārtībā.

Sezonas laukstrādnieka ienākuma nodoklis ir 15 procenti no laukstrādnieka nopelnītā atalgojuma, bet ne mazāk par 0,70 eiro par katru nostrādāto dienu. Sezonas laukstrādnieks (darba ņēmējs) kļūst sociāli apdrošināts pensijai, ja pie viena vai vairākiem darba devējiem nopelnītais ienākums mēnesī pārsniedz 70 eiro.

Darba devējam (lauksaimniekam), kurš nodarbina sezonas laukstrādniekus, ziņojums par nodarbinātajām personām, viņu ienākumiem un aprēķināto ienākuma nodokli Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāsniedz vienu reizi mēnesī.

Darba devējiem (lauksaimniekiem), kas nodarbina sezonas laukstrādniekus, jāizmanto Lauku atbalsta dienesta (LAD) informācijas sistēma, tajā reģistrējot sezonas laukstrādniekus, ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. LAD informācijas sistēma automātiski aprēķina sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. Nākamajā dienā pēc nodarbināšanas mēneša pēdējās dienas LAD informācijas sistēma ļauj darba devējiem iegūt visus mēneša laikā LAD informācijas sistēmā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru apkopotā veidā iesniegšanai VID.

Savukārt Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumi Nr.166 “Noteikumi par Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas nodrošināšanai" noteic, ka uzņēmējam piekļuve LAD informācijas sistēmai ir tad, ja darba devējs (lauksaimnieks), kurš nodarbina sezonas laukstrādniekus, ir vienotā platības maksājuma pieteikumā norādījis vismaz vienu no noteikumu pielikumā minētajiem kultūraugu kodiem.
Latvijas Simtgades jauniešu orķestris, kas tika izveidots atlases konkursā, 24. martā diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā ir sācis mēģinājumus - meistarklases unikālam koncertam "Dzimuši Latvijā".

Koncerts notiks 24. jūlijā Dzintaru koncertzālē, kur orķestris uzstāsies kopā ar pasaulslaveniem, Latvijā dzimušiem mūziķiem - Kristīni Opolais, Kseniju Sidorovu, Vinetu Sareiku. Katrs no šiem māksliniekiem sniegs priekšnesumu kopā ar daudzsološu jauno mūziķi - Kalvi Kalniņu, Miku Akotu un Daniilu Bulajevu.

Latvijas Simtgades jauniešu orķestra sastāvā spēlēs 70 jaunie mūziķi 13 līdz 19 gadu vecumā.
Meistarklases notiks reizi mēnesī nedēļas nogalēs.
Orķestra mūziķus grupu darbos profesionāli pilnveidos koncertmeistari, kuri kopā ar jaunajiem māksliniekiem spēlēs koncertā.

24. jūlija koncerta "Dzimuši Latvijā" programmā dzirdēsim Astora Pjacollas "Adios Nonino", Dmitrija Šostakoviča "Valsi", Volfganga Amadeja Mocarta "La ci darem" no operas "Dons Žuāns", Morisa Ravēla "Čigānieti" un citus skaņdarbus. Pie diriģenta pults stāsies Ainārs Rubiķis.

Vēl draudzīgāka slimnīca bērniem un viņu ģimenēm – ar šādu vadmotīvu Bērnu slimnīca izveidojusi Vecāku padomi, kurā jau šobrīd darbojas septiņas mazo pacientu mammas, un tiek aicināti pievienoties arī citi aktīvi un ieinteresēti bērnu vecāki. 

Divi galvenie Vecāku padomes uzdevumi 2018.gadā būs:

1. Atbalsta datu bāzes “Ģimene ģimenei” izveide un koordinēšana. Bērnu slimnīcas pacientu spektrs ir ļoti plašs – sākot no vieglām saslimšanām līdz pat ļoti smagām diagnozēm. Hronisko pacientu vecāki bieži izjūt nepieciešamību sazināties un dalīties pieredzē un zināšanās. Taču ne vienmēr vecāki zina, kur šo atbalsta plecu meklēt, tāpēc turpmāk Vecāku padome uzņemsies koordinatora lomu, lai šos cilvēkus savestu kopā.

2. Pārstāvēt vecāku un bērnu viedokli lēmumos, kas skar mazos pacientus un viņu ģimenes Bērnu slimnīcā. Praktiski tas nozīmē, ka pirms lēmumu pieņemšanas Bērnu slimnīcas pārstāvji prezentēs un izskaidros Vecāku padomei plānotās aktivitātes, uzklausot ieteikumus. Savukārt Vecāku padomes pārstāvji ar šo informāciju dalīsies tālāk Vecāku padomes 
Facebook lapā: facebook.com/bkusvecakupadome/.

Vecāku padomi šobrīd pārstāv septiņas mammas.
Katra no mammām pārstāv konkrētu profilu, kurā viņu bērniem bijusi ilgstoša pieredze: onkoloģija, ķirurģija, rehabilitācija, tehniskie palīglīdzekļi, paliatīvā aprūpe, parenterālā barošana, ambulatorie pakalpojumi un garīga rakstura traucējumi.

Ļoti noderīgi būtu Vecāku padomē uzņemt vēl tādus vecākus, kuru bērniem bijusi ilgstoša pieredze ar kardioloģiju, retām slimībām, neiroloģiju un citiem profiliem.

Hronisko pacientu mammas un tēti, kas vēlas sniegt vai saņemt atbalstu, var sazināties ar Vecāku padomes pārstāvi Eviju Žentiņu, rakstot uz vecaku.padome@bkus.lv vai zvanot 29224599.

Vecāku padomes tikšanās notiek reizi mēnesī.
Ja vēlies aktīvi iesaistīties Vecāku padomē, sazinies ar padomes pārstāvjiem, rakstot uz vecaku.padome@bkus.lv.
Jau piektdien astoņkārtējais olimpiskais čempions sprinteris Useins Bolts no Jamaikas dosies uz Dortmundi, lai atrādītos Bundeslīgas futbola komandai Dortmundes “Borussia”.
Sprintera karjeru Bolts noslēdza pērn un šobrīd nopietni domā par pievēršanos profesionālajam futbolam, tādas runas izskanēja jau agrāk un tagad tās pārvēršas par realitāti.

Tiesa, Bolts nekad nav slēpis, ka viņa paša iecienītākais futbola klubs ir Mančestras "United" no Anglijas, tomēr ar Dortmundes vienību sadarbība ir viņa sponsoram "Puma", kas esot noorganizējis atrādīšanos bundeslīgas komandā.

"Viens no maniem lielākajiem sapņiem ir noslēgt līgumu ar Mančestras "United". Ja būšu Dortmundes komandai pietiekami piemērots, es cītīgi trenēšos," kaujinieciski noskaņots ir Bolts.
Neraugoties uz ikgadējām Dabas aizsardzības pārvaldes kampaņām ar aicinājumu netuvoties no jūras izskalotiem ronēniem, šopavasar sociālos tīklus atkal pārpludina attēli ar cilvēkiem, kas krastā esošajiem ronēniem pievērsuši pārlieku lielu uzmanību, tos aiztiekot, bakstot, fotogrāfējot un citādi traucējot.

Dabas aizsardzības pārvalde ir aicinājusi Ventspils Pašvaldības policiju veikt papildus patruļas gar jūras piekrasti, kur uzturas jaunie ronēni. 

Ja krastā atrasts ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu, taču ja ronēns ir ievainots, tad ir jāzvana Dabas aizsardzības pārvaldei -  29198590.

Speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Lai palīdzētu novērtēt roņu mazuļu stāvokli, visbiežāk apmeklētajās Latvijas piekrastes teritorijās tiek izvietoti arī informatīvi plakāti.

Šajā periodā, pastaigājoties pa pludmali, ļoti būtiski pieskatīt arī savus četrkājainos draugus. Tie nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Tādēļ pastaigu laikā savus mīluļus ieteicams vest pavadā.

Cilvēkam vajag vitamīnus, bet visvairāk cilvēkam vajag ūdeni. Ūdens ir kā vitamīns, pauž  kādas jaunas iniciatīvas autori, kas nodibinājuši biedrību «Ū vitamīns». Biedrība  rūpēsies, lai visiem tik nepieciešamais dzeramais ūdens būtu pieejams visur un bez maksas.

Ūdens ir resurss, kam ir jābūt pieejamam bez maksas vairāku iemeslu dēļ, uzsver biedrībā.
Pirmkārt, par to cilvēki vienreiz jau ir samaksājuši ar saviem nodokļiem.
Otrkārt, ir svarīgi samazināt atkritumu, īpaši plastmasas daudzumu, kas neizbēgami rodas no ūdens pudeļu iegādes.
Treškārt, ūdens ir pamatvajadzība, tāpēc tam sabiedriskās vietās ir jābūt pieejamam arī bez maksas.

«Ū vitamīns» informatīvas uzlīmes un plakāti izcels tās labās vietas, kur jau šobrīd ūdeni pasniedz bez maksas. 
Visu «Ū vitamīns» domubiedru – kafejnīcu, restorānu un sabiedrisku vietu adreses visā Latvijā ir apkopotas mājaslapā www.udensparbrivu.lv , turklāt ikviens ir aicināts ieteikt arī tās vietas, kas mājaslapā vēl nav publicētas.
Sestdien, 24. martā, plkst.20.30 - 21.30 tiks atzīmēta ikgadējā "Zemes stunda", kurā ikviens pasaules iedzīvotājs ir aicināts izslēgt gaismu, tādējādi "simboliski pievienojoties planētai Zeme".

Šogad "Zemes stunda" pasaulē ir veltīta dabas daudzveidībai un centieniem meklēt risinājumus - ko un kā darīt situācijā, kad dabas daudzveidība visā pasaulē pēdējās desmitgadēs dramatiski samazinās.

Pasaules dabas fonda pārstāve Sarmīte Kolāte stāsta, ka mērķis nav ietaupīt elektrību. Tas šādā pasākumā nav iespējams. Gaismas izslēgšana ir tikpat simboliska kā svecīšu aizdedzināšana Lāčplēša dienā. Skaidrs, ka svecītes iedegšanai nav praktiskas jēgas – tāpēc nepalielināsies aizsardzības budžets vai profesionālās armijas skaitliskais sastāvs. Tomēr tas liek mums domāt par to, kāpēc mums vispār ir sava valsts un ko darīt, lai tā turpinātos. Līdzīgi arī "Zemes stundā". Nav nozīmes izslēgto elektroierīču skaitam, svarīga ir cilvēku apzināta nepieciešamība dzīvot videi draudzīgi, stāsta  Kolāte.

Izslēdzot gaismu, ikvienam ir iespēja pateikt, ka:

•    Vides problēmu risināšana ir svarīga, lai mēs paši un mūsu bērni varētu dzīvot tīrā vidē;
•    Valstij un pašvaldībām jāapzinās vides aizsardzības nozīmīgums - no vispārīgas fona sarunas tai jākļūst par nopietnu politiskās dienas kārtības jautājumu;
•    Ir jābūt gatavam kā pašam finansiāli atbalstīt videi draudzīgas izvēles, tā pieprasīt no valsts, lai sabiedriskais finansējums tiek izlietots arī vides problēmu risināšanai;
•    Ikviens no mums var kaut ko darīt, lai mūsu vienīgajām mājām - Zemei -  būtu vairāk spēka. Darīšana nav tikai viena Zemes stunda" ik gadu. Tās ir ikdienišķas izvēles visa gada garumā.

Fonds aicina cilvēkus pievienoties "Zemes stundai" veltītajiem pasākumiem visā Latvijā, vai arī noorganizēt to pašam, reģistrējot pasākumu šim nolūkam veltītajā vietnē "www.earthhour.org". Vietnē arī ir iespējams iepazīties, kur Latvijā un visā pasaulē jau ieplānotas dažādas "Zemes stundas" aktivitātes.
Krodera fonds turpina tradīciju pulcēt kopā visas Latvijas teātra ļaudis un pirmdien, 19. martā plkst. 19.00 jau ceturto reizi Valmieras drāmas teātrī pasniegs Krodera balvu. 

Šajā gadā Krodera pirmdiena uzņem apgriezienus un, pateicoties jauno aktieru un labvēļu iniciatīvai, dienas pirmajā pusē Valmieras olimpiskajā centrā notiks atraktīva Krodera kausa izcīņa basketbolā, kurā piedalīsies dažādu Latvijas teātra aktieru un Valmieras domes komandas.
Uzvarētāja svinīgā apbalvošana notiks vakarā Krodera balvas pasniegšanas laikā.

Balvu iniciējis un pasniegs „Krodera fonds”, kas dibināts, lai saglabātu ievērojamā režisora piemiņu un veicinātu radošu viņa mākslas un dzīves skatījuma attīstību latviešu teātrī.

Pagaidām balvu saņēmušas izcilas sievietes – aktrises Indra Briķe, Guna Zariņa un māksliniece Monika Pormale.

Pirmās Krodera balvas ieguvēja Indra Briķe, kas šo balvu pēc saņemšanas novērtēja kā augstāko sava mūža atzinību, ar to arī deva emocionālāko apzīmējumu balvas nozīmībai.
Tradicionāli, arī šī gada pasākumu atraktīvi un asprātīgi vadīs un izvirzītos noslēpumainos nominantus vakara gaitā “aprunās” aktieri Artūrs Skrastiņš un Vilis Daudziņš.

Uz Krodera balvu pretendē kāds no vienpadsmitiem nominantiem, kurus balvas pasniedzēji – Krodera fonda valde turēs noslēpumā līdz 19. marta vakaram. Katrs nominants saņems unikālu Viļa Daudziņa veidotu nozīmīti, bet „Krodera balva” gada izaicinošākajam izcilniekam būs mākslinieka Aivara Vilipsōna veidotā statuete – mets topošajam Krodera piemineklim Valmierā, kā arī naudas balva. 

Atšķirībā no „Spēlmaņu nakts”, kas fiksē sezonas augstāko kvalitāti, Krodera balvas mērķis ir izcelt esošās situācijas pārvērtēšanu, skatpunkta maiņu, izraušanos no ierastiem, lai arī pareiziem un stabiliem priekšstatiem, aptverot visus izrādes radīšanā un tālākā eksistencē iesaistītos – gan teorētiķus un aizskatuves darbiniekus, gan uz skatuves redzamos. 
Šodien AS "Rīgas Dzirnavnieks" direktore Anita Skudra pasniedza pirmajai zemnieku saimniecībai "Klidziņa" Jelgavas novadā jaunās selekcionētās auzu šķirnes "Herkuless Baltic" sēklas.
Pēc savām unikālajām īpašībām un piemērotības mūsu klimatiskjaiem apstākļiem to var dēvēt par auzu "dižšķirni", kas radīta vairāku gadu garumā, gatavojoties Latvijas simtgadei.

Tās selekcionēšanu veica izcilais somu labības audzēšanas centrs "Boreal", kas jau daudzus gadus ir specializējies labību šķirņu selekcionēšanā tieši ziemeļu reģioniem, gūstot atzīstamus rezultātus Skandināvijā.

"Rīgas Dzirnavnieks" pirms četriem gadiem uzsāka speciālu auzu audzēšanas programmu Latvijā, lai veicinātu zemnieku interesi audzēt auzas pārtikas ražošanai, kurām būtu augsti kvalitātes rādītāji. Jaunā šķirne ir daļa no programmas.

Latvijas zemniekiem ir augsts potenciāls auzu audzēšanā, ko nosaka gan piemēroti klimatiskie apstākļi, gan arī pēdējos gados zemnieku mērķtiecīgs darbs labas kvalitātes auzu kultivēšanā. Tā turpinot, Latvija jau tuvākajos gados var iemantot reputāciju starp pasaules spēlētājiem kā ļoti augstas kvalitātes auzu audzētājs, līdzīgi kā tas šobrīd ir ar kviešiem. Jāmin, ka vēl pirms pāris gadiem Latvijā auzas galvenokārt audzēja lopbarībai.

Anita Skudra, AS "Rīgas Dzirnavnieks" direktore: "Mūsu mērķis ir panākt, lai nākotnē visa "Herkuless" pārslu produkcija tiek ražota tikai no jaunās šķirnes auzām. Tas ir ambiciozs mērķis, bet ļoti svarīgs, lai Latvija labības pasaulē kļūtu par vienu no līderēm augstās auzu kvalitātes dēļ. Latviju jau šobrīd atpazīst pēc tās kviešiem, nākamais solis - lai to novērtē arī pēc auzām. Jaunai šķirnei devām nosaukumu "Herkuless" par godu Latvijas lepnumam - auzu pārslām, ar kurām ir uzaugušas jau vairākas paaudzes Latvijā. Savukārt "Baltic", jo mūsu mērķis ir nākotnē šo šķirni arī piedāvāt Lietuvas un Igaunijas zemniekiem."

Šobrīd ir noslēdzies jaunās šķirnes audzēšana laboratoriskajos apstākļos. Pirmo gadu tās pavairošana ar mērķi iegūt jau sēklas plašai audzēšanai notiks uz lauka pie pirmajiem zemniekiem. Iegūtā raža netiks vēl izmantota ražošanā, bet gan kā sēklas materiāls. Aprēķināts, ka būs nepieciešami aptuveni 3 - 5 gadi, līdz kamēr pirmās jaunās šķirnes auzas nonāks ražošanā un tās varēs nogaršot patērētāji.

Jaunā auzu šķirne "Herkuless Baltic" veidota, lai vislabāk atbilstu mūsu mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un vienlaikus nodrošinātu augstus kvalitātes rādītājus, kas ir svarīgi pārtikas ražošanā. Jau pirmie laboratorisko testu rezultāti parāda, ka jaunās šķirnes graudiem ir augstāks proteīns - 666 kg/ha. Tām ir raksturīga lielāka tilpummasa - parasti auzu tilpummasa no lauka ir robežās no 480-520g/l, bet jaunajai auzu šķirnei ap 540g/l, kas nodrošina labākus ražas apjomus zemniekiem, kā arī tām ir mazāka plēkšņainība un mazāks grauda apvalks. Tomēr viena no izcilākajām jaunās šķirnes īpašībām ir tās augstais beta glikāna īpatsvars salīdzinājumā ar citām šķirnēm. Savukārt zemnieki atzinīgi novērtē labības izturīgos stublājus, kas samazinātu riskus kulšanas procesā.

Pirmās jaunās šķirnes auzas tika uzdāvinātas arī vairākām Eko programmas skolām, kas izpētes nolūkos audzēs tās pie skolas un veiks novērojumus. Skolu dalība auzu programmā jau notiek trešo gadu ar mērķi veicināt bērnu zināšanas un interesi par labību.

Par ieguldījumu auzu audzēšanā šodien pasākumā tika sveikti arī līdzšinējās auzu programmas dalībnieki - zemnieku saimniecības no dažādiem Latvijas reģioniem. Pērn programmas ietvaros tika apsēti aptuveni 3200 ha sējumu ar pārtikas ražošanai piemērotiem graudiem.

Lai pievērstu uzmanību neizgulēšanās problēmai, CSDD sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) desmit dienu garumā veica miegainības mērījuma eksperimentu, kurā piedalījās piecas sabiedrībā zināmas personas. 

“Diemžēl liela daļa cilvēku mūsdienās, cenšoties paveikt un paspēt pēc iespējas vairāk, ir tiktāl pieraduši pie hroniskas neizgulēšanās, ka ir aizmirsuši, kāda ir sajūta būt mundram. Eksperimenta dalībniekiem bija iespēja padomāt, vai ir vērts ko mainīt savā dzīvesveidā, lai labāk izgulētos sekmīgāk, justos mundrāki un būtu darbspējīgāki katru dienu, kā arī lai neapdraudētu sevi un citus ceļu satiksmes dalībniekus, sēžoties pie auto stūres nogurumā,” stāsta mērījumu veicējs RSU Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras asociētais profesors Leons Blumfelds. 

Eksperimentā piedalījās producente un radošās apvienības “Skudras Metropole” vadītāja Gundega Skudriņa, dziedātāja un tekstu autore Marta Kukarane, aktieri Gints Andžāns un Lauris Dzelzītis, kā arī 2017. gada Latvijas labākais vieglatlēts Elvijs Misāns.

Pēc mērījumiem, kas tika veikti ar īpašas aparatūras palīdzību, dalībnieki saņēma individuālos ieteikumus miega higiēnas pilnveidošanai.  

“Miegainību desmit dienās var samazināt tikai tie, kuru vienīgā problēma ir nepietiekamais laiks, ko viņi velta miegam. Ja izgulēties neļauj miega higiēnas principu neievērošana, vajadzīgs ilgāks laika periods, lai pakāpeniski kaut ko mainītu savā dzīvesstilā. Tomēr ar desmit dienām noteikti pietiek, lai uzsāktu nelielus uzlabojumus vēl labāka izgulēšanās rezultāta sasniegšanai un ikdienas mundrumam, vai vismaz ļautu aizdomāties par neizgulēšanās problēmas nopietnību un miega higiēnas svarīgumu,” skaidro L.Blumfelds, atgādinot, ka miegs ir tikpat nepieciešams kā gaiss, ūdens un ēdiens.

Pēc desmit dienām dalībniekiem bija iespēja veikt atkārtotu mērījumu, lai pārliecinātos, vai pēc ieteikumu ņemšanas vērā rezultāti uzlabojušies.

“Lai būtu labā formā, man kā sportistam labs miegs un uzturs ir svarīgs pamatnoteikums. Ar lielu interesi piedalījos eksperimentā, lai uzzinātu, ko es vēl varētu darīt savas miega kvalitātes uzlabošanai. Saņemtos individuālos ieteikumus noteikti ņemšu vērā, cenšoties tos ieviest savā ikdienas režīmā,” stāsta E. Misāns.

Savukārt Gundega Skudriņa atzīst: “Tā kā vienmēr esmu miega badā, ironizējot mēdzu stāstīt, ka manas mājas ir mašīnā, jo n-tās reizes esmu stājusies ceļa malā 15–20 minūtes nosnausties. Pie Siguldas mani bieži var manīt. Ar saviem dvīņiem un darba stresu absolūti nejūtos pārsteigta! Tomēr būs, ko mācīties pašai, kā arī aicinu ikvienu atpazīt miegainību un laikus apstāties.” 

Lūk, daži ieteikumi pilnvērtīgākam miegam:

• Katru dienu doties gulēt un celties aptuveni vienā un tajā pašā laikā, arī brīvdienās. 
• Fiziska aktivitāte dienas laikā uzlabos miegu, bet smaga slodze dažas stundas pirms gulētiešanas traucēs iemigt. 
• Vismaz četras stundas pirms gulētiešanas nevajadzētu lietot kofeīnu saturošus dzērienus un stipru tēju.
• Pirms gulētiešanas izvairīties no spilgtas gaismas – ne tikai telpas apgaismojuma, bet arī no televizora, datora vai viedierīces ekrāna. 
• Dienas gaisma dienas pirmajā pusē palīdzēs uzlabot miegu, tādējādi ieteicams vismaz stundu dienā uzturēties ārpus telpām vai transportlīdzekļa.
• Guļamistabai vajadzētu būt nedaudz vēsākai nekā citām istabām, kā arī klusai un pietiekami tumšai. Tajā nevajadzētu ēst, skatīties televizoru, strādāt vai lasīt.
• Ja dienā nāk miegs, situāciju var glābt spēka snauda. Lai miegains autovadītājs tiktu līdz galamērķim, tā ir vienīgais pareizais risinājums. Tomēr ikdienā no gulēšanas dienas laikā vajadzētu atturēties, īpaši pēc plkst. 15.00, jo tas izjauks normālu nakts miegu!
Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, kurā uzturas jaunieši vecumā no 14 līdz 21 gadam, 2019. gada laikā plānots izveidot futbola laukumu.
Idejas iniciators ir Latvijas Futbola Federācijas prezidenta amata kandidāts Kaspars Gorkšs, bet tās īstenošanai nepieciešams gan Tieslietu ministrijas, gan Cēsu pašvaldības un UEFA Fonda atbalsts. 

Tas paredz jauna mākslīgā seguma futbola laukuma izveidi, pielāgojot arī tā uzturēšanai nepieciešamo infrastruktūru. Tādējādi ieslodzītajiem ne tikai tiek dota iespēja socializēties un nodarboties ar sportu, bet arī būs iespēja apgūt prasmes, kas saistītas ar šādu infrastruktūras objektu uzturēšanu, kas jauniešiem palīdzēs integrēties sabiedrībā un darba vidē pēc iestādes pamešanas.
 
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: “Šis ir lielisks piemērs, kā mūsu sabiedrības izcilākās personības spēj palīdzēt tiem, kuriem dzīves sākuma posms bijis smags. Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādē uzturas gados jauni vīrieši, kuriem dzīve vēl pat nav īsti sākusies. Socializēšanās un dažādas aktivitātes ieslodzījuma vietā ir svarīgs posms ieslodzīto resocializācijas procesa ietvaros, jo recidīva gadījumu īpatsvars mūsu valstī diemžēl ir ļoti augsts. Šo iniciatīvu atbalstīsim un ceram, ka tā kalpos kā labs un motivējošs sabiedrības iesaistes piemērs arī citiem.”
 
Ideja par futbola laukuma izveidi LFF prezidenta amata kandidātam Kasparam Gorkšam radusies pēc vairākkārtējas viesošanās pie Cēsu Audzināšanas iestādes jauniešiem. Reizi nedēļā pie jaunajiem vīriešiem devies futbola treneris, ik pa brīdim uzaicinot arī slavenus sportistus.
Redzot, ar kādu degsmi puikas nododas futbola spēlei neatbilstošos apstākļos, K. Gorkšam radusies doma par kārtīga futbola laukuma izveidi.
 
Kaspars Gorkšs: “Ciemojoties Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, varēju novērot, ka jauno čaļu gaidītākais notikums dienā ir tieši futbola nodarbības. Viņi ļoti lepojas ar saviem sasniegumiem sportā, viņu istabas rotā diplomi no dažādiem sporta sasniegumiem. Ja pirmajā reizē viņi bija kūtri un ne visi gribēja piedalīties, tad ar katru reizi spēlēt gribētāju skaits palielinājās un aizvien vairāk ieslodzīto iesaistījās  futbola spēlēšanā. Esmu informēts, ka LR Tieslietu ministrija jau īsteno vairākus Eiropas Sociālā Fonda projektus, kuri paver iespēju Latvijai pārņemt mūsdienīgu, Eiropas standartiem atbilstošu praksi darbā ar esošajiem un bijušajiem ieslodzītajiem. Viena no privilēģijām, mācoties UEFA mācību programmās, ir papildu iespēju apzināšana, kas palīdzētu piesaistīt finanses dažādiem ar futbolu saistītiem sociāliem projektiem. Futbols jau sen ir pārstājis būt tikai sporta veids, tikai spēle. Futbols ir lielisks veids, kā pievērst uzmanību un risināt aktuālas mūsdienu problēmas. Futbols - tā ir saskarsme, darbs komandā, komunikācija. Lietas, kuras var ļoti noderēt bijušajiem ieslodzītajiem integrācijai sabiedrībā un darba tirgū. Ja futbols palīdzētu kaut vienam no viņiem nostāties uz pareizā ceļa, tas ir to vērts.”
 
Šobrīd projekts paredz mākslīgā seguma futbola laukuma izveidi 2019. gada laikā. Lai to paveiktu, “K. Gorkša fonds futbolam” sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Cēsu pašvaldību 2018. gada augustā plāno iesniegt projektu finansējuma iegūšanai no UEFA Fonda, kura viens no darbības mērķiem ir dažādu sociāli nozīmīgu projektu īstenošana ar bijušo futbolistu līdzdalību. 
Lielākā daļa jeb 467 no 486 cilvēkiem saņēmusi iepriekš nopirktās, bet īpašumā neiegūtās biļetes uz Dziesmu un Deju svētkiem,  informēja svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.

Viņa skaidroja, ka līdz 9.martam biļešu tirgotājs SIA "Biļešu paradīze" pārskaitīja naudu atpakaļ visiem tiem klientiem, kuri svētku pasākumu biļetes iegādājās, bet tā arī savā īpašumā neieguva. 467 no 486 cilvēkiem līdz šim izmantojuši iespēju atkārtoti nopirkt savas izvēlētās biļetes, bet, pēc "Biļešu paradīzes" paustā, atlikušie 19 cilvēki neatbild uzņēmuma aicinājumam veikt atkārtotu pirkumu.

Līdz ar to, arī svētku rīkotāji aicina šos 19 cilvēkus atsaukties uz "Biļešu paradīzes" izsūtīto aicinājumu veikt atkārtotu naudas pārskaitījumu par izvēlētajām biļetēm.

Kā ziņots, 3.martā tika sākta vasarā gaidāmo Dziesmu un deju svētku maksas pasākumu biļešu tirdzniecība, un biļetes uz galvenajiem koncertiem tika izķertas pāris stundu laikā. Vairākās vietās Rīgā un citviet Latvijā bija izveidojušās garas rindas pēc šīm biļetēm. Pircēji tika apkalpoti lēni, un arī uz biļetes iegādi internetā nācās gaidīt vairākas stundas, turklāt daudzos gadījumos arī pēc ilgās gaidīšanas kāroto biļeti iegādāties neizdevās.

Svētku rīkotāji saņēmuši biļešu pircēju sūdzības par to, ka, veicot pirkumu interneta veikalā, ir noņemta nauda no bankas konta, bet biļetes nav atnākušas e-pastā un nav atrodamas pircēja profilā "Biļešu paradīzes" mājaslapas sadaļā "Jūsu izdarītie pirkumi".
"Biļešu paradīzes" līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, un solīja, ka šī problēma tiks atrisināta.

Šī gada gripa Latvijā pārsteigusi pat pieredzējušus vīrusu pētniekus.
Cilvēki daudz vairāk slimo ar B tipa gripu, nevis A tipa, kā tas notiek parasti.

Tāpat saslimušo skaits nav pārāk liels, kas vedina domāt, ka epidēmija šādi, lēzeni, Latvijā ilgs līdz pat aprīļa vidum.

Parasti gripas laikā saslimšana ar citiem vīrusiem mazinās, bet šogad – tieši otrādi. Līdz ar gripu uzvaras gājienu turpina arī dažādi augšējo elpceļu vīrusi.
Gripa Latvijā līdz šim apstiprināta 770 cilvēkiem. A tipa gripa  - 334, B tipa gripa – 436. Tas pārsteidz pat infektologus.

“Tā nekad nav bijis! Ir skaidrs, ka gripa ieilgs visa marta garumā un vēl aprīļa pirmajās nedēļās būs,” saka  Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste Baiba Rozentāle.

Gripas pazīmes  ir augsta temperatūra, sajūta, ka lauž kaulus, sāp acu āboli, bet pēc divām, trim dienām pievienojas arī sauss klepus. Gripas zāles ir recepšu medikaments, tāpēc noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta. Tāpat jālieto C vitamīns un jādzer šķidrums, vislabāk silta tēja vai ūdens.
Gripu var izārstēt nedēļas laikā.

Gripas epidēmijas laikā ģimenes ārsta mājas vizītes apmaksā valsts, pacientam ir jāmaksā  līdzmaksājums tikai 2.85 eiro, arī gadījumos, ja cilvēks ir izsaucis ārstu uz mājām, bet ārsts nekonstatē gripu.
Lai apzinātu farmaceitisko vielu klātbūtni Baltijas jūrā, konstatētu to izcelsmes avotus un ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) piedalīsies Eiropas Savienības finansētajā projektā "No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi".

Baltijas jūras krastos dzīvo aptuveni 85 miljoni iedzīvotāju, kuriem lietojot medikamentus, tajos esošās farmaceitiskās vielas no organisma tiek izvadītas un nonāk apkārtējā vidē.

Tas ir jauna veida piesārņojums, kura negatīvā ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību ir zināma, tomēr detalizēti pētījumi, uz kuru pamata varētu izstrādāt konkrētu rīcībpolitiku vides aizsardzības jomā, lai piesārņojumu novērstu, pagaidām nav veikti.

Projektā, kas ilgs līdz 2020.gada septembrim, Latviju projektā pārstāv LVĢMC un Latvijas Hidroekoloģijas institūts.

Saskaņā ar pētījumiem, ūdenī visbiežāk tiek konstatētas farmaceitiskās vielas no pretiekaisuma un pretsāpju, sirds un asinsvadu sistēmas, kā arī centrālās nervu sistēmas medikamentiem. 

Liela daļa iedzīvotāju joprojām nezina, ko darīt ar neizmantotām zālēm, kurām beidzies derīguma termiņš. Tāpēc bieži vien tās izmet atkritumos vai izmet kanalizācijā, neaizdomājoties par to, cik lielu kaitējumu nodara videi.
Eksperti analizējot farmaceitisko atlikumu izplatību apkārtējā vidē, konkrētāk notekūdeņos nonākušās vielas, atklāj, ka to nav maz, bet visbīstamākās atrastās esot antibiotikas.
Zinātniskā institūta “Bior” norāda, ka zāles, kam beidzies derīguma termiņš nedrīkst mest ārā.
Speciālisti norāda, ka zāļu noskalošana kanalizācijā var izraisīt ne vien draudus cilvēkiem, bet arī jūras organismiem, zivīm un arī dzīvniekiem. 
Baltijas valstīs Latvijas pircēji visaktīvāk pārņem veselīga uztura paradumus.
93 % pircēju apgalvo, ka viņi iegādājas veselīgus produktus, kas ir visaugstākais rādītājs Baltijas valstīs. Pēc starptautiskā tirgus izpētes uzņēmuma Nielsen apkopotajiem datiem visaktīvāk savu izvēli maina mājsaimniecības ar bērniem.

18 % Latvijas patērētāju, kuriem ir bērni, apgalvo, ka pagājušajā gadā viņi iegādājušies veselīgāku pārtiku.
Tikmēr no pircējiem, kuri dzīvo vieni, to darīja tikai 6 % gadījumu. 

Pircēju paradumu pētījumu rezultāti liecina, ka veselīgāks dzīvesveids nav tikai kaut kāds Facebook, Instagram vai kādos citos populāros sociālajos tīklos apspriežams temats. Gluži pretēji, tas ir reālās dzīves aspekts, kas skar tūkstošiem mājsaimniecību mūsu valstī. Tam ir potenciāls ne tikai saglabāties, bet arī fundamentāli mainīt ģimeņu uztura paradumus.

Tomēr joprojām ir ļaužu grupa, kuri vienkārši pērk ikdienai nepieciešamos produktus, neraizējoties par to sastāvu. Igaunijā šādu patērētāju īpatsvars ir 17 %, Lietuvā un Latvijā ‒ 16 %.

Latvijas patērētāji pievērš uzmanību produkta etiķetēs norādītajai informācijai. Patērētāji uzskata, ka uz etiķetēm norādītā informācija ir pārāk sarežģīta.
Tādējādi jebkura iniciatīva izvietot veselīgākos produktus īpašos  plauktos vai jeb kā izcelt, lai tie atšķirtos no pārējiem produktiem, ir apsveicama un var palīdzēt mainīt patērētāju uztura  paradumus un izvēlēties atbilstošus pārtikas produktus.
Valsts darba inspekcija (VDI) pievienojas ceļu satiksmes drošības kampaņai "Apstājies, pirms atslēdzies!", un aicina gan darba devējus, gan darbiniekus izvērtēt slodzes samazināšanu un darba organizācijas uzlabošanu, lai nebūtu jāstrādā ārpus noteiktā darba laika.

Pārslodze var novest pie hroniska miega trūkuma, kas var izraisīt ne tikai aizmigšanu pie auto stūres, bet arī tieši ietekmē paveikto darbu un tā kvalitāti.

VDI veiktā darba vietā notikušo nelaimes gadījumu analīze liecina, ka 33% nelaimes gadījumu viens no cēloņiem bijis darbinieku uzmanības trūkums. Noguruma dēļ zūd koncertēšanās spējas, kā rezultātā cieš ne tikai pats, bet arī kolēģi, sadarbības partneri un klienti.

Ekkerti norāda, ka starp galvenajiem noguruma cēloņiem darba vietās minams slikti sabalansēts maiņu grafiks, darbs naktīs, īpaši vairāk nekā divas nakts maiņas pēc kārtas, virsstundas, tāpat arī bieži komandējumi ar pārlidojumiem, mainot laika zonas.

Inspekcijas direktors Renārs Lūsis aicina kritiski izvērtēt gan savas, gan sava darbinieka spējas ilgtermiņā tikt galā ar palielinātu slodzi. 
VDI aicina darba devējus iepazīties ar dažādiem informatīvajiem materiāliem par stresa samazināšanas iespējām un veselīgu darba vidi mājaslapā "www.stradavesels.lv".
No 19.līdz 27.martam jau ceturto gadu Rīgā notiks pasākumi, kas veltīti Tuberkulozes (TB) izplatības ierobežošanas dienai, kas visā pasaulē tiek atzīmēta 24. martā.
Šo pasākumu laikā iedzīvotājiem bez maksas tiks piedāvātas speciālista konsultācijas par TB un plaušu veselību, kā arī būs iespēja veikt krēpu testa izmeklējumus.

TB ir ārstējama slimība, tomēr tā ir viena no desmit bīstamākajām infekcijas slimībām pasaulē, kas ik gadu paņem vairāk nekā 1,5 miljonu cilvēku dzīvību.

2015. gadā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģiona birojs pieņēma Rīcības Plānu tuberkulozes ierobežošanai, kas ir saistošs visām dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvija. Plāns paredz līdz 2025. gadam, salīdzinot ar 2015. gadu: par 75 % samazināt TB izraisītās nāves, par 50 % samazināt jaunatklāto TB gadījumu skaitu un pilnībā novērst katastrofiskās izmaksas indivīdiem un ģimenēm, kurus skārusi TB.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2017. gadā ar TB pirmreizēji saslimuši 483 cilvēki, tikmēr 2016. gadā jauno saslimušo gadījumu skaits bija 560.
Latvijā ar katru gadu saslimstība ar TB pakāpeniski samazinās, tomēr joprojām esam PVO Eiropas Reģiona augstas saslimstības prioritātes 18 valstu grupā un speciālisti atzīst – priekšā vēl daudz izaicinājumu, lai pietuvotos PVO noteiktajiem kritērijiem.

Latvijā TB diagnostika un ārstēšana ir valsts apmaksāta, bet mediķi atzīst – šī komplicētā slimība nes sev līdzi daudzus pārbaudījumus gan pacientiem, gan viņu ģimenēm ārstēšanās laikā. 
Inficēties ar TB var ieelpojot baciļus, kurus izplata ar plaušu TB slims cilvēks klepojot, šķaudot, dziedot, smejoties vai runājot.
Šie baciļi var saglabāties gaisā nevēdinātās telpās pat vairākas stundas. Aptuveni 90 % gadījumu ieelpojot TB baciļus cilvēka organisms ir spējīgs ar tiem cīnīties un novērst baciļu attīstību TB slimībā.
Baciļi paliek cilvēka organismā neaktīvi un šādu stāvokli sauc par latentu TB infekciju. TB slimība attīstās aptuveni 10 % gadījumu. TB slimības attīstība ir cieši saistīta ar novājinātu imunitāti – blakus saslimšanām, neveselīgu dzīvesveidu, ilgstošu stresu, neatbilstošu uzturu, smēķēšanu, narkotiku lietošanu, pārmērīgu alkohola lietošanu, un citiem faktoriem.

Visbiežāk sastopamie TB simptomi ir klepus, kas nepāriet 2-3 nedēļas, ar vai bez krēpām, svīšana naktīs, nepamatots svara zudums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpas trūkums, sāpes krūtīs, apetītes zudums, pastāvīgs nogurums un nespēks.

Lai veicinātu sabiedrības informētību par TB, kā arī atgādināt par veidiem, kā stiprināt plaušu veselību, septiņas dienas Latvijas Sarkanā Krusta Veselības istabās tiks nodrošinātas speciālista konsultācijas.
Pēc nepieciešamības būs iespēja veikt izmeklējumu krēpu izmeklējuma testu.
Akcijas laikā līdz 3.aprīlim darbosies Latvijas Tuberkulozes fonda informatīvais tālrunis 26626161, uz kuru zvanot darba dienās, no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00, būs iespēja saņemt informāciju par Pasaules Tuberkulozes dienai veltīto pasākumu precīziem norises laikiem un vietām.
Piektdien, 16.martā, Pārgaujas novada Stalbes Tautas namā ikgadējo "Meža dienu" laikā notiks bezmaksas seminārs par meža nozares aktualitātēm,   informēja Valsts meža dienesta (VMD) mežzinis un mežsaimniecības demonstrējumu teritorijas "Pūpoli" pārvaldnieks Raimonds Mežaks.

Seminārā plānots apskatīt meža un zemes īpašniekus interesējošas aktuālas tēmas.
Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) Ziemeļvidzemes nodaļas vecākais mežsaimniecības konsultants Andris Vīrs un mežkopis Māris Zariņš dalīsies ar jaunāko informāciju, kas saistīta ar Eiropas Savienības atbalstu meža īpašniekiem.

Pēdējā laikā Latvijas teritorijā izplatās ozolu kalšanas slimība - par šo problēmu un par aktuāliem meža karantīnas organismiem pastāstīs Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.

Savukārt Valsts zemes dienesta (VZD) funkcijas atklās VZD Vidzemes reģionālās nodaļas pakalpojumu kvalitātes vadītāja Ingūna Janīte, kadastra procesa vadītāja Inta Klāsone un Cēsu biroja vadītāja Elga Liparte.

Pēdējā laikā atsevišķiem kokmateriāliem paaugstinājušās iepirkuma cenas. Par to, kā cenas veidojas un kādi faktori tās ietekmē, stāstīs SIA "BSW Latvia" koksnes iepirkumu daļas vadītājs Juris Menniks. Semināra pirmo daļu noslēgs VMD Ziemeļvidzemes virsmežniecības virsmežzines vietnieks Raivo Rudzītis. Semināra otrajā daļā paredzēts demonstrēt filmu.

Pasākums sāksies plkst.13. 
Piektā apbalvojuma “Laiks Ziedonim” laureātu cildināšanas ceremonija 3. maijā plkst. 19 notiks koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā.

Jau piekto gadu top Latvijas kultūras vidē nozīmīgs pasākums – apbalvojuma “Laiks Ziedonim” cildināšanas ceremonija, kas, kā ierasts, notiks Imanta Ziedoņa 85. dzimšanas dienā, 3. maijā. Katru gadu ceremonija notiek citā Latvijas vietā, šoreiz aicinot uz satikšanos Kurzemē.

“Liepāja pēc savas dabas un enerģētikas šodien ir ļoti “ziedoniska”, radoša, uzlādējoša – sava veida ikdienības izvējošanās galamērķis. Liepāja ir vieta, kur aizbraukt un atrast jaunu spēku. Līdzīgi kā Kurzemes daba, lauki un cilvēki savulaik iedvesmoja Ziedoni un dižkoku atbrīvotāju grupas dalībniekus, tā šobrīd Liepāja kā pilsēta ar savām vērtībām, vidi un norisēm turpina iedvesmot. Ziedonis tāpat kā Liepāja ir tādi nepieradināti, nesamāksloti, nepiepulēti, bet spilgti un iekustinoši lielumi,” uzsver I. Ziedoņa fonda “Viegli” padomes priekšsēdētāja Žanete Grende.

Mūziķa, režisora un scenārista Goran Gora veidotajā apbalvojuma ceremonijā skatītāji nokļūs ciešā saiknē ar Kurzemes dabu. “Katra “Laiks Ziedonim” ceremonija ir kā atsevišķs stāsts, kuru cenšamies izstāstīt, vienlaikus cildinot fantastiskas personības. Tā kā ceremonijas norises vieta ir Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”, mūsu fokuss šogad būs šī Latvijas reģiona daba, Liepājas pilsētas šarms, kā arī dažāda veida muzikālie pārsteigumi. Lai īstenotu šo ideju, jau janvārī devāmies ekspedīcijās, kurās tikāmies ar vietējiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem un māksliniekiem. Viņi ir kļuvuši par Liepājas un Kurzemes vēstniekiem apbalvojuma “Laiks Ziedonim” ceremonijas organizēšanā. Ekspedīcijas rezultātu ikviens varēs baudīt apbalvojuma “Laiks Ziedonim” cildināšanas ceremonijā,” stāsta Goran Gora.
Facebook Draugiem Twitter Instagram