Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļa pavasarī skolēniem un skolotājiem piedāvā bezmaksas nodarbību, kas palīdzēšot sagatavoties vēstures eksāmenam.

Nodarbība "Eksāmens muzejā" notiks Okupācijas muzeja pagaidu ekspozīcijā, Raiņa bulvārī 7.

Nodarbības sākumā skolēni piedalīsies gida vadītā pārskata ekskursijā par okupācijas periodiem Latvijas vēsturē (1939-1991) un neatkarības atjaunošanu. Pēc tam, izmantojot ekspozīcijas materiālus, skolēni pārbaudīs un nostiprinās zināšanas, atbildot uz jautājumiem, kas ir līdzīgi vēstures eksāmena uzdevumiem. Noslēgumā visi kopā pārrunās pareizās un nepareizās atbildes un gids palīdzēs skolēniem izprast pretrunīgos Latvijas vēstures notikumus un personības.

Nodarbībā ikviens Latvijas skolēns var piedalīties bez maksas, turklāt Okupācijas muzeja Skolu atbalsta programma paredz iespēju daļēji segt transporta izdevumus attālākos Latvijas novados dzīvojošajiem skolēniem.

Pieteikties nodarbībai var, rakstot uz e-pastu "ip@omf.lv" vai zvanot pa tālruni 67211030.
Atzīmējot Ugunsdzēsēju un glābēju dienu, kā arī svinot ugunsdzēsības Latvijā 151. dzimšanas dienu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 17. maijā aicina uz Atvērtajām durvju dienām.

“Principā visās Latvijas ugunsdzēsības daļās un posteņos ikviens apmeklētājs tiks iepazīstināts ar ugunsdzēsēju glābēju ikdienu, tiks izrādīts ugunsdzēsēju depo, parādīta tehnika, kā arī iespēju robežās ļaus pielaikot ugunsdzēsēju glābēju aizsargtērpu, gan arī, skatoties no laikapstākļiem, ļaus pamēģināt tādas ugunsdzēsēju lietas kā nedaudz no šļūtenes ar ūdeni palaistīties, iekāpt ugunsdzēsēju automašīnā, un, protams, it sevišķi bērniem tiks atgādināts par drošības noteikumiem un atbildēts uz visiem interesējušiem jautājumiem, un arī pastāstīts par to, kā nākotnē viņi varētu kļūt par ugunsdzēsējiem glābējiem,” informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Inta Šaboha.

Tāpat Inta Šaboha skaidro, ka apmeklētāju klātbūtne netraucēs glābējiem veikt savu ikdienas darbu. “Ja kāds dodas uz izsaukumiem, tad daļās un posteņos paliek citi ugunsdzēsēji glābēji, kas tikmēr var apmeklētājiem izrādīt gan ugunsdzēsēju depo, gan pastāstīt par viņu ikdienu.”

Pasākums norisinās jau sesto gadu pēc kārtas.
“Pieredze rāda, ka ik gadu vairāk kā divi tūkstoši cilvēku ierodas ciemos pie ugunsdzēsējiem glābējiem un interese ir novērojama,” atzīst I.Šaboha.

Uz Atvērtajām durvju dienām var doties jebkurš iedzīvotājs.
Pasākumā piedalās visas VUGD daļas un posteņi. “Mājaslapā www.vugd.gov.lv var paskatīties kontaktinformāciju un kura ugunsdzēsēju daļa ir vistuvākā, un 17.maijā no plkst. 10. līdz 19. iet ciemos,” aicina I.Šaboha.
“Individuālie apmeklētāji var ierasties jebkurā laikā, taču bērnudārza un skolēnu grupas gan aicinām pieteikties iepriekš.”

Sagatavoja Ilanda Brežinska
Līdz ar siltās sezonas iestāšanos savus braucamos uzspodrinājuši arī motorolleru vadītāji. Lai braucieni būtu drošāki, Samsung kopā ar Yamaha Itālijā ir izstrādājuši tehnoloģiju Smart WindShield jeb Gudro vējstiklu, kas ļauj motorolleru vadītājiem brauciena laikā ērtāk sekot līdzi navigācijai un citiem viedtālruņa paziņojumiem, neatraujot acis no ceļa.
 
“Gudrā vējstikla” tehnoloģija ir savienojama ar braucēja viedtālruni, izmantojot WiFi tīklu. Brauciena laikā uz motorollera vējstikla tiek projicēta gan navigācija, gan informācija par ienākošajiem zvaniem, ziņām un e-pastiem. Redzot šos paziņojumus, motobraucējs var apstāties un atbildēt vai izvēlēties nosūtīt atbildes īsziņu par savu atrašanos pie stūres.
 
Saskaņā ar Yamaha Itālijas datiem teju ceturtā daļa 18 līdz 24 gadus vecu jauniešu ir lietojuši telefonu, braucot ar motorolleri. Ideja par Smart WindShield radās, lai samazinātu šo vadītāju izklaidību uz ceļa, un tā netiktu apdraudēta vadītāju un citu ceļu satiksmes dalībnieku veselība un dzīvība. Pagaidām gan nav ziņu par to, kad un vai šis koncepts tiks ieviests tirgū.
 
Video par to kā Smart WindShield tehnoloģija darbojas: skaties te.

16.aprīlī no plkst. 8.00 līdz 16.00 Smiltenes centrā notiks Pavasara gadatirgus. Tirgus apmeklētājiem plašā klāstā būs pieejami dažādi stādi, sīpolpuķes, ziemcietes, košumkrūmi, podu puķes u.tml. Varēs iegādāties mājražotāju un amatnieku darinājumus, kā arī dārza tehniku (zāles pļāvējus, zāģus), saimniecības un rūpniecības preces.

Sākusies gatavošanās ikgadējām „Vidzemes Uzņēmēju dienām”, kuras notiks 20. un 21.maijā Valmierā. Šogad Vidzemes Smiltenes novada pašvaldība aicina tos novada uzņēmējus, kuri paši atsevišķi nepiedalīsies izstādē, pieteikties pašvaldībā, nodrošinot ar saviem reprezentācijas materiāliem – bukletiem, paraugiem u.tml., lai pašvaldības speciālisti varētu veiksmīgi pārstāvēt Smiltenes novadu un par brīvu prezentēt uzņēmēju piedāvājumu. Pieteikšanās Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrā līdz 15.aprīlim.

Šogad Smiltenes novada teritorijā spodrības periods noteikts laikā no 15.aprīļa līdz 2016.gada 24.aprīlim. Pašvaldība aicina Smiltenes novada teritorijā esošās iestādes, komercsabiedrības, dzīvojamo māju saimniekus atbalstīt pašvaldības ierosinājumu un izsludinātā spodrības perioda laikā sakopt esošās teritorijas un ēku fasādes.

Smiltenes novada dome aicina ikvienu iedzīvotāju piedalīties Lielajā Talkā Smiltenes novadā, kas šogad notiks 2016.gada 23.aprīlī, un vākt ne tikai atkritumus, bet darīt arī citus labus darbus – stādīt kokus, radīt brīnišķīgas puķu dobes, izgatavot putnu būrīšus, atjaunot žogus, soliņus, tiltiņus. Vairāk par talkošanas vietām pilsētā un pagastos: www.smiltene.lv

22.aprīlī plkst.19.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā gaidām leģendārās rokgrupas "OPUS PRO" 30 gadu jubilejas koncerts "Rozā lietus".

28.aprīlī plkst.19:00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā būs skatāma izrāžu apvienības „Pannas Teātris” jaunā izrāde, piedzīvojumu komēdija "Bruņota un Bīstama" ar populāro aktrisi Zani Daudziņu galvenajā lomā. 
Autovadītāji septiņās Latvijas pilsētās varēs īpašas akcijas laikā bez maksas pārbaudīt transportlīdzekļa atbilstību drošas satiksmes prasībām.

Pasākuma "Servisa diena" laikā interesenti aicināti uzdot jautājumus kvalificētiem auto aprūpes speciālistiem, lai gūtu informāciju par mūsdienīgu auto diagnostiku, apkopi un uzturēšanu.

Automašīnu bezmaksas pārbaudes notiks aprīļa beigās un maija sākumā - 26.aprīlī Valmierā, 28.aprīlī Rēzeknē, 29.aprīlī Jēkabpilī, 5.maijā Liepājā, 6.maijā Talsos, 9.maijā Jelgavā, 10.maijā Rīgā.

Servisa dienas turpmāk notiks divas reizes gadā - pirms vasaras un ziemas braukšanas sezonas. 
Pēc veiksmīgi aizvadītas 2014.gada Pasaules koru olimpiādes nākamā gada jūlijā Rīga atkal uzņems labākos pasaules korus, jo šeit notiks 3.Eiropas koru olimpiāde un "Nāciju Grand Prix Rīga 2017".

Eiropas koru olimpiāde ir kontinentāls notikums, un tajā piedalās tikai Eiropas kori, bet "Nāciju Grand Prix" piedalās labākie kori no visas pasaules.

Iecerēts, ka vērienīgais koru pasākums nākamā gada vasarā Rīgā pulcēs ap 200 pasaules koru un 12 000 dziedātāju. Plānots, ka pasākumi notiks ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, tostarp jaunajās koncertzālēs reģionos.
          
Atklāšanas pasākumu Vanags iecerējis rīkot Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, taču pārējie sarīkojumi norisināsies gan baznīcās un koncertzālēs, gan pilsētas parkos, skvēros un "Arēnā Rīga". 
Biedrība "Papardes zieds" radījusi izglītojošu īsfilmu jauniešiem un viņu vecākiem "Internets kļūdas nepiedod", kurā skaidrots, kas ir sekstings, un arī sniegta plašāka informācija par riskiem un sekām, pārsūtot savu kailfoto draugam vai draudzenēm, vai pat nepazīstamam cilvēkam.

Īsfilmas mērķis ir rosināt skatītājus aizdomāties par daudz nozīmīgu jautājumu, piemēram, vai atsaukšanās uz internetā izteiktu piedāvājumu draudzēties ar nepazīstamu cilvēku un sūtīt viņam savu intīma rakstura fotogrāfiju ir droša, kā arī īsfilmā tiek vēstīts par iespējamajām sekām, nepārdomāti aizsūtot savu fotogrāfiju.


Mūkusalas Mākslas salonā piektdien atklās multimediālu izstādi “Olimpiskais ķermenis”, lai saistībā ar 2016.gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm aktualizētu sporta un ķermeņa fiziskās kultūras kopšanas tradīcijas, kā arī to saistību ar noteiktiem vizuāliem un naratīviem kanoniem.

Izstādē ir vairākas sadaļas - salona lielajā zālē ar latviešu mākslinieku gleznām, plakātiem, fotogrāfijām, kā arī kinohroniku fragmentiem kuratore Līga Lindenbauma iezīmē olimpisko spēļu un tajās pārstāvēto sporta veidu kanonisko attēlojumu.

Balkonā, apspēlējot 17. līdz 18.gadsimtā populāro retumu kabinetu estētiku, skatāmas dažādas latviešu sportistu iegūto uzvaru liecības, trofejas un citi ar olimpiskajām un sporta spēlēm saistīti priekšmeti.

Savukārt salona mazajā zālē mākslinieks Andrejs Strokins īpaši izstādei veidotos darbos, kuru tapšanā izmantoti atrasti objekti, tai skaitā suvenīri un fotogrāfijas, ieskicē sporta un tajā iesaistītā cilvēka ķermeņa daudznozīmību.

“Ātrāk! Augstāk! Spēcīgāk!” vēsta olimpisko spēļu devīze. Pārnestā nozīmē kā komentārs patēriņa kultam un nemitīgi augošajam dzīves tempam tas ir kļuvis par teju ikviena 21.gadsimta Rietumu kultūras pārstāvja ikdienas sastāvdaļu. Katra diena mūsdienās var būt kā olimpiāde, vēsta izstādes rīkotāji.

Izstādē ir eksponēti darbi no Mūkusalas Mākslas salona, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Fotogrāfijas muzeja, Latvijas Sporta muzeja, Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīva kā arī citām privātām kolekcijām.

Izstādi organizē biedrība “Mūsu darbs mieram” sadarbībā ar Mūkusalas Mākslas salonu. Izstāde būs apskatāma bez maksas līdz 28.maijam.
Melno stārķu ligzdā, kas atrodas Zemgalē, izdēta pirmā ola, liecina informācija portāla "Dabasdati.lv". Melno stārķu "apciemošana" caur tiešsaistes kamerām pērn bija ļoti populāra. 

Pirmais ligzdā viens no melnajiem stārķiem šajā pavasarī atgriezās 26.martā, bet pēc ilgas gaidīšanas pagājušajā nedēļā, 7.aprīlī, ligzdā ieradās arī mātīte.

Kā skaidro melno stārķu pētnieks un ornitologs Māris Strazds, šovasar putniem varētu būt grūtības ar barības meklējumiem, jo mežs, kurā ir ierīkota ligzda, ir stipri sausāks salīdzinājumā ar pagājušā gada pavasari.

Melnais stārķis ir augumā mazliet mazāks par balto stārķi. Eiropā šī putnu suga ir reti sastopama, tāpēc ir īpaši aizsargājama. Latvijā pēdējos 20 gados melno stārķu skaits samazinājies vairāk nekā par pusi.
Lauku atbalsta dienests līdz 22.maijam pieņems lauksaimnieku pieteikumus 2016.gada valsts un Eiropas Savienības (ES) platību maksājumiem.

Šīs sezonas jauninājums ir tas, ka subsīdijām jāpiesakās elektroniski, izmantojot LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmu (EPS).

Lai zemniekus informētu par jauno sistēmu, LAD martā organizēja informatīvus seminārus, sniegs klātienes konsultācijas pagastu centros un palīdzēs klientiem aizpildīt pieteikumus elektroniski.

LAD akcentē, ka, piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir vairāki būtiski ieguvumi.
Palielināsies to lauksaimnieku skaits, kas maksājumus saņems jau oktobrī, nevis gada beigās. Tāpat potenciālās kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļauj izvairīties no sankcijām. Sistēma sniegs brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirsīs pieteikties kādam no atbalsta veidiem, kuru būs saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļaus pieteikt neatbilstošas platības.

Latvijā platību maksājumu saņēmēju skaits ir 61 381, tostarp lauksaimniecības uzņēmumi, valsts un pašvaldības iestādes, lauksaimniecības zemes īpašnieki un apsaimniekotāji. 
Videoreģistratora uzstādīšana transportlīdzekļos kļūst par ierastu praksi, taču tikai retais autovadītājs, nodrošinoties ar šādu ierīci, zina, ka tādējādi likuma izpratnē veic videonovērošanu, kas reģistrējama Valsts datu inspekcijā jeb DVI.

Videoreģistratora reģistrācijas maksa fiziskām personām – 28,46 eiro.
Videoreģistratora ieraksts automātiski nav negadījuma apstākļu pierādījums, bet var ievērojami atvieglot to noskaidrošanu.

Aktuāls ir jautājums - vai videoieraksts ir pierādījums?
Galvenais mērķis reģistratora uzstādīšanai ir, lai tiktu atvieglota pierādījumu iesniegšana ceļu satiksmes negadījumos. Visi video uzņēmumi (tostarp videoreģistratora ieraksts) ir izmantojami kā pierādījumi Valsts policijā un tiesā.
Tomēr tas, vai videoreģistratora ieraksts ir uzskatāms par pierādījumu vai ne, ir atkarīgs no tiesas un konkrētās Valsts policijas amatpersonas viedokļa, izskatot un pieņemot lēmumu konkrētajā lietā, tā skaidro Datu valsts inspekcija.

Bet vairāk un plašāk var izlasīt te.
Pensijas summa ir atkarīga no tā,  kādu sociālo nodokli ir pārskaitījis darba devējs.

Tagad katram ir iespēja savas pensijas prognozei, arī maksātajiem nodokļiem, sekojot līdz tam  valsts portālā latvija.lv.

Pensiju fondi gada griezumā strādājuši ar negatīvām ienesīguma likmēm, taču eksperti norāda, ka viena gada negatīvi rādītāji vēl neliecina par kopējiem pensiju fondu rezultātiem ilgākā laikā.

Pirms pusgada aina bija krietni pozitīvāka. Arī raugoties divu un piecu gadu griezumā, visi pensiju fondu plāni bijuši ar plus zīmi.

Atšķirībā no naudas konta bankā , nauda pensiju kontā netiek glabāta tiešā veidā, bet tiek nepārtraukti ieguldīta, lai nestu peļņu un nodrošinātu lielāku pensiju vecumdienās.

Pieņemsim, ka portālā latvija.lv cilvēks uzzinājis, ka prognozētais pensijas apmērs būs 200 eiro.
Tā ir summa, kāda jau ir uzkrāta pensijai, kad cilvēks sasniegs 62 gadu vecumu.
Ja līdz pensijai ir daži gadi, apmēram ar šādu ikmēneša naudu var arī  rēķināties pensijas gados.
Jaunākiem cilvēkiem šī summa (jeb prognoze) līdz pensijas vecuma sasniegšanai palielināsies, ja viņi turpinās maksāt sociālās iemaksas.

Informāciju aktualizē divreiz mēnesī. 
Lai varētu nojaukt balto stārķu ligzdas, kas rada kādu apdraudējumu, nepieciešams saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Tomēr ik gadu tiek saņemta informāciju par stārķu ligzdām, kas tiek nojauktas patvaļīgi, informēja pārvaldē.
Eiropā un Latvijā Baltais stārķis ir aizsargājama putnu suga.

Latvijā tas ierodas marta beigās, aprīļa sākumā un aizlido uz Āfriku pārziemot augusta beigās, septembra sākumā.

Maksimālais zināmais balto stārķu dzīves ilgums savvaļā ir aptuveni 20 gadu. Daļa stārķu iet bojā cilvēku darbības ietekmē – nositas elektrības vados, vai saindējas ar lauksaimniecībā lietotajām ķimikālijām.

Latvijā ligzdo apmēram 4% no pasaules balto stārķu populācijas, un šobrīd to populācija Latvijā vairs nepieaug – ir sasniegts maksimālais vides piesātinājums ar šīs sugas putniem. Ik gadu Latvijā ligzdo ap 10 000 stārķu.
 
Balto stārķu ligzdu izvietojuma blīvums Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā.

Gadījumos, ja stārķu ligzdas rada apdraudējumu, piemēram, elektroenerģijas traucējumus, apdraud māju ugunsdrošību vai cilvēku veselību un dzīvību un tās nepieciešams nojaukt, šīs darbības saskaņojamas ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Stārķu ligzdu patvaļīga nojaukšana ir aizliegta, un par šādu nodarījumu tiek piemērots administratīvais sods.

Savukārt iedzīvotāji, kas vēlas, lai to māju tuvumā dzīvo baltais stārķis, būtu jāizgatavo un jāuzstāda mākslīgās ligzdas pamatnes ārpus elektrolīniju balstiem,. Pārvalde arī apkopojusi ieteikumus stārķu ligzdu pamatnes veidošanai.
Biedrība Bezvests.lv izveidota pirms septiņiem gadiem ar mērķi – brīvprātīgi palīdzēt atrast pazudušos cilvēkus.
Cilvēki pazūd gan sēņojot, ogojot, dodoties pārgājienos, gan vienkārši – iziet no mājas un neatgriežas. Pašlaik organizācijā ir vairāk nekā 130 biedru.

Portālā bezvests.lv  ikviens tuvinieks var ziņot par pazudušajiem. Te var uzzināt par meklēšanas pasākumiem un to, kā var atbalstīt  brīvprātīgos. 

Organizācija par savu darbu  saņēmusi vairākus apbalvojumus un prezidenta atzinību.

Liela  daļa apmaldās, ir nelaimes gadījumos cietušie, kā arī klaiņotāji. Labā ziņa ir tā, ka lielākā daļa pazudušo tiek atrasti sveiki un veseli. 

No šī gada bezvēsts.lv cilvēkus spēj meklēt arī no gaisa,  pārmeklējot lielu teritoriju, izpētīt arī upes un ezerus. Tāpat meklēšanā piedalās un labi noder arī suņi. 

Ja kādam ir vēlme šajā procesā palīdzēt, tad lapā bezvests.lv ikviens var pieteikties par brīvprātīgo.
Sākusies pieteikšanās Latvijas Olimpiskās Komitejas organizētajam projektam “Sporto visa klase”, aicinot pašvaldību izglītības iestāžu 3.klases skolēnus nākamajā mācību gadā iegūt papildu sporta nodarbības fiziskās sagatavotības uzlabošanai. 

“Projekta mērķis ir nostiprināt projekta dalībnieku, tas ir, trešās, ceturtās un nākamā mācību gadā piekto klašu skolēnu veselību, uzlabot viņu stāju un radīt motivāciju nodarboties ar sporta aktivitātēm,” informē Latvijas Olimpiskās Komitejas ģenerālsekretārs un projekta idejas autors Žoržs Tikmers.

“Sporto visa klase” ir piedzīvojis jau divus mācību gadus, ļaujot tā dalībniekiem ar sportu nodarboties ne tikai divas obligātās mācību stundas nedēļā, kā to paredz izglītības programma, bet arī trīs papildu fakultatīvās nodarbības. Tas nozīmē, ka skolēni ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas katru dienu. “Fakultatīvās nodarbības notiek pēc speciālas programmas. Šo programmu pēc Latvijas Olimpiskās Komitejas pasūtījuma ir izstrādājusi Latvijas Sporta un Pedagoģijas akadēmija, un programmas būtība ir tāda, ka ir viena nodarbība stājas uzlabošanā un vispārējā fiziskajā attīstībā, otra fakultatīvā nodarbība ir futbola spēles elementu apguve un trešā fakultatīvā nodarbība līdz šim bija peldēšana, bet trešajā sezonā mēs piedāvājam izvēles iespējas – vai nu peldēšana, vai nodarbība svaigā gaisā,” skaidro Žoržs Tikmers.

Klasēm, kas projektā piedalās jau no pirmā gada, ir arī savi olimpiskie pedagogi. Ž.Tikmers stāsta: “Varu minēt Mārtiņu Pļaviņu Rīgā, Inetu Radeviču Jelgavā, Anastasiju Grigorjevu Daugavpilī, Ivo Lakuču Valmierā, Māri Verpakovski Liepājā. Projekts balstīts arī uz pašu iniciatīvas. Taču olimpiskā pedagoga esamība nav obligāts priekšnoteikums, bet tas ir tāds interesants elements, kas tomēr arī aizrauj mazos sportotājus.”

Iepriekšējās divās sezonās projekts “Sporto visa klase” ir izpelnījies lielu atzinību gan no pašu dalībnieku vidus, gan viņu vecāku un pedagogu vidus. “Tiek pētīta arī stāja un fizisko īpašību attīstības dinamika, un jāsaka, ka tā ir pozitīva un tas mūs priecē,” atzīst Ž.Tikmers.

Sagatavoja Ilanda Brežinska
Tuvojoties maratonu laikam, ir svarīgi atcerēties, ka lielākais darbs tiek paveikts gatavošanās procesā un treniņu laikā. Lai akcentētu šī posma nozīmību, ir izveidota programma “Mans pirmais maratons”, kuras dalībnieki, kā skaidro Rīgas maratona organizators Mārtiņš Priede, ir “maratona gatavošanās sezonas vēstneši, kuriem var sekot līdzi sociālajos portālos. Tas ir veids, kā iedvesmoties un parādīt, ka cilvēki aktīvi gatavojas.”

Par iespējamo guvumu, nodarbojoties ar skriešanu, gan jāspriež katram pašam. “Tas noteikti ir tas acīmredzamais, tūlītējais rezultāts, kad tu uzlabo savu veselību. Trenējoties un gatavojoties var uzlabot savu sirds veselību un kardiovaskulāro sistēmu, samazināt risku dažādām slimībām un, protams, ikdienā uzlabot miegu un apetīti,” spriež Mārtiņš Priede.

Runājot tieši par garajām distancēm – maratonu un pusmaratonu, tās prasa nopietnu sagatavošanos un regulārus treniņus, radinot ķermeni pie lielas slodzes. Tāpat svarīgi ir apzināties, ka ne tikai fiziskie treniņi ietilpst veicamajos uzdevumos – nepieciešamas arī regulāras veselības pārbaudes, pareiza uztura ievērošana, savu spēju apzināšanās un nobriešana emocionāli. “Šis ir tas moments, kad ir jāapzinās, ka gatavošanās ir atbildīgs process pret savu veselību. Citreiz cilvēki vēlas ļoti ātri rezultātus, bet diemžēl ar maratonu nebūs vis tik vienkārši, jo var sanākt nodarīt sev pāri un savam ķermenim, tāpēc arī tas viss gatavošanās process, lai, skrienot tieši garās distances, cilvēki būtu gatavi un apzinātos to tēmu loku un to kopumu, to informāciju, kas ir nepieciešams, lai pēc iespējas kvalitatīvāk un pēc iespējas veiksmīgāk tiek sasniegts savs izvirzītais mērķis tieši garajās distancēs. Ir jāsanāk daudzām lietām kopā un jāsatiekas labam miegam ar pareizu uzturu un pareiziem treniņiem, un tad jau to var izdarīt,” uzsver M.Priede.

Maratona noskriešana būtībā ir mērķis, kas izaicina skrējējus to pieveikt. Kā skaidro M.Priede: “Principā tas ir aicinājums visiem izlauzties no tā sastinguma ārā, un varbūt tieši šogad izvirzīt kādu augstāku, lielāku mērķi un viņu sasniegt. Rūpīgi strādājot soli 
pa solim, liekot vienu ķieģelīti blakus otram ķieģelītim, tādā veidā būvējot savu veselību, savu fizisko sagatavotību, stiprināt savu raksturu, mērķtiecību un lai maija skriešanas svētki ir tāds īsts izlaidums, īstas svinības pašam sev.”

Sagatavoja: Ilanda Brežinska



Visvairāk Latvijas iedzīvotāji uzticas ģimenei, prezidentam un baznīcai, liecina pētījumu kompānijas "TNS" veiktā iedzīvotāju aptauja internetā.

Ģimenei uzticas absolūtais vairākums (94%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem. 61% iedzīvotāju uzticas Latvijas Valsts prezidentam. Turklāt gada laikā uzticēšanās prezidentam ir pieaugusi – novērots kāpums par 28 procentpunktiem.

Nedaudz vairāk nekā puse iedzīvotāju norādījuši, ka uzticas baznīcai (55%). Puse iedzīvotāju uzticas arī Valsts policijai (51%) un masu medijiem (50%). 





Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti aicina ikvienu, kurš uzturas brīvā dabā būt piesardzīgiem, jo novērojumi liecina, ka sācies ērču aktivitātes pieaugums.
 
Epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu, tāpēc, lai neinficētos ar Laimas boreliozi jeb “Laimas slimību” un ērlihiozi, dodoties brīvā dabā  speciālisti iesaka:
 
1) pielāgot apģērbu tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt – bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs.  Ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem potīšu augstumā (garākā zālē, arī augstāk),
tādēļ, pat uz īsu brīdi iebrienot zālē, jānodrošinās, lai ērce nevarētu pakļūt zem apģērba;

2) ieteicams valkāt gaišas drēbes, uz kurām ērces labi saskatāmas, lai pēc iespējas ātrāk tās varētu notraukt; 

3) kā papildus līdzekli vēlams izmantot arī repelentus (kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus) ērču atbaidīšanai, tomēr tie nepasargās, ja apģērbs nebūs pareizi pielāgots.

4) pārnākot mājās no pastaigas, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces. Tāpat
jāpārbauda bērni un mājdzīvnieki. Jāatceras, ka ērces mājās var atnest arī ar
saplūktām puķēm un zariem.



Arvien vairāk bērnu un jauniešu savā ikdienā nākas piedzīvot paaugstinātas stresa situācijas. Stress nelielās devās var palīdzēt virzīt cilvēku uz attīstību, bet, ja tas ir pārlieku liels un ilgtošs, sākas problēmas un var runāt par distresu.
 
Slimības, kas saistītas ar distresu, esot katram trešajam bērnam un pusaudzim, liecina Latvijas Pediatru asociācijas novērojumi. Slimības var izpausties kā valodas, uzvedības traucējumi, pusaudžiem tās var būt atkarības vai pārmēru agra un aktīva seksuālā dzīve. Mazākiem bērniem tā var būt urīna nesaturēšana un fēču aizturēšana.

Lai ārstēšana notiktu veiksmīgi, ir jācīnās ar cēloņiem, kas vairumā gadījumu meklējami ģimenē. Latvijā dzimušie bērni no saviem vecākiem pārāk reti dzird uzslavas, iedrošinājumus, pārāk reti tie tiek samīļoti.

Vienotas receptes, kā tikt galā ar distresu un tā izraisītajām sekām, nav. Tomēr speciālistu padomos ir vērts ieklausīties – palīdz pietiekami aktīvs dzīvesveids, aktivitātes kopā ar mammu un tēti, pilnvērtīgs uzturs. Tāpat noder magnija un D3 vitamīna lietošana.

Vācijā veikti plaši pētījumi pierāda, ka emocionālas problēmas bērnībā atstāj sekas uz visu turpmāko dzīvi – cilvēks vairāk slimo ar dažādām slimībām, tajā skaitā psihiskām. 



Sestdien, 9. aprīlī, Rīgā norisināsies konkursa "Superpuika 2016" fināls, kurā iespēju piedalīties ir izcīnījuši 10 puiši no visas Latvijas. 

Konkursa finālisti sacentīsies, rādot savas prasmes galdniecībā,pildot radošus un intelektuālus uzdevumus, kā arī pierādot sevi fizisko pārbaudījumu trasē.
 
Konkursam "Superpuika" šogad aprit 25 gadi, un to kopš 1991. gada organizē tehniskās jaunrades nams "Annas 2". Tas ir ilglaicīgākais un kļuvis arī par aizraujošāko un populārāko konkursu 11 līdz 12 gadus veciem zēniem.
 
Konkursa fināls norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā “Zirgu pasts”. 



Rīgas parkos iestādīti 13,6 tūkstoši atraitnīšu, informē "Rīgas mežu" daļas "Rīgas dārzi un parki" pārstāve Ilze Pīrāga-Gremze.

Pavasara puķes iestādītas Līvu laukumā, Bastejkalnā, apstādījumos pie Brīvības pieminekļa, Brīvības alejā, apstādījumos iepretim Latvijas Universitātei, Kronvalda parkā, Ziedoņdārzā, Āgenskalnā un Mežaparkā.

Lielziedu atraitnītes ir Latvijas klimatā vispopulārākās pavasara puķes, kuras tiek stādītas Rīgas dārzos un parkos, jo tās zied arī vēsos laika apstākļos un pārcieš temperatūras pazemināšanos zem nulles.

Vēlāk, kad laiks kļūs siltāks, atraitnītes dobēs aizstāsar vasaras ziedaugiem. Pavasara puķu nomaiņa pret vasaras puķēm plānota maija beigās.


Sestdien un svētdien Latvijas populārākajā krāčupē Amatā norisināsies Latvijas čempionāts ūdenstūrismā “Amata 52”. Aptuveni 100 laivotāju no visas Latvijas sacentīsies atkarībā no peldlīdzekļiem un tiks vērtēti vairāk nekā 10 klasēs.

Aizvadītās nedēļas sakumā Amatā ūdens līmenis bija ap metru, un sacensību organizatori salīdzinoši zemā ūdens līmeņa dēļ apsvēra pat iespēju šo čempionāta posmu pārcelt uz nākamo nedēļu, bet nu upē ūdens sasniedzis 125 cm atzīmi, kas ir pietiekoši augsts līmenis.

Katram dalībniekam jāstartē gan nobraucienā pa upi, gan slalomā, kur meistarība jārāda, izbraucot caur upē kārtajiem vārtiem pēc iespējas precīzāk.

Zvārtes krāces posms upē ir laivotāju iecienīts jau 52 gadus. Agrāk Amatā un citās Latvijas krāčupēs notiekošie braucieni bija kā treniņš lielajam Padomju Savienības sacensībām, bet nu tie vairumam dalībnieku ir vienkārši hobijs.



Laikā no 1975. gada līdz 2014. gadam cilvēku ar lieko svaru skaitspasaulē ir pieaudzis no 105 miljoniem līdz 641 miljonam, raksta BBC, atsaucoties uz žurnālā „The Lancet” publicētu pētījumu, kas veikts 186 valstīs.

Tādējādi šobrīd pasaulē ir vairāk tādu cilvēku, kam ir liekais svars nekā tādu, kam tas ir nepietiekams.

Vīriešu skaits ar lieku svaru ir palielinājies trīs reizes, savukārt sieviešu – divas. Pētījuma grupas vadītājs, profesors Madžids Ezats izteicis cerību, ka šis pētījums liks valdībām pārskatīt savu politiku attiecībā pret veselību un lieko svaru. „Kamēr mēs plašāk nepiedāvāsim veselīgu uzturu, piemēram, svaigus augļus un dārzeņus un nepalielināsim neveselīga uztura cenas, situācija, visticamāk, ka nemainīsies,” paredzēja pētnieks.

Pētījumā noskaidrots, ka visvairāk cilvēku ar lieko svaru dzīvo Ķīnā un ASV. Savukārt visvairāk cilvēku ar nepietiekamu svaru dzīvo Indijā un Bangladešā. Aplēsts, ka, pastāvot esošajām tendencēm, līdz 2025. gadam Lielbritānijā būs visaugstākais sieviešu ar lieko svaru īpatsvars – 38%. 
No 1.marta ziemas riepas var mainīt pret vasaras riepām. Ceļu policija gan ar riepu maiņu iesaka nesteigties tiem, kuri tās vēl nav nomainījuši.
Jo arī aprīļa sākumā vietām gaisa t naktīs var noslīdēt līdz mīnuss grādiem un rītos ceļi vēl ir slideni.
Tādos laika apstākļos braukt ar vasaras riepām nav  droši, norāda policija.

Tāpat policija atgādina, ka no  1.maija vieglajām automašīnām ar pilnu masu līdz 3 t, ir jāmaina priekšējie lukturi uz spilgtākiem. Vasaras sezonā ir gaišs un parastās lampas dienas gaismā nav tik spožas, tāpēc jau otro gadu autovadītāji  aicināti tās nomainīt pret spilgtākiem lukturiem.

Auto priekšējos lukturus bez maksas var apmainīt jebkurā CSDD nodaļā, iepriekš piesakoties.

Tāpat CSDD ziņo, ka no nākamā mēneša autovadītāji soda kvītis varēs apmainīt pret sabiedriski derīgajiem darbiem. Ja šoferis ir saņēmis 1 soda punktu, tad viņš varēs izvēlēties – vai nu atstāt sev soda punktu vai apmainīt to pret 100 stundu sabiedriski derīgajiem darbiem. Par 2 soda punktiem būs jānostrādā 200 stundas un tā joprojām.
Izdevējs SIA Zaļais Circenis aizvadītajā mēnesī paziņojis, ka nolēmis pārtraukt izdot žurnālus Zīlīte un Ezis, tāpēc klienti aicināti vērsties ar iesniegumu pie izdevēja, lai atgūtu samaksāto abonēšanas maksu.

Žurnāls Zīlīte iznāca kopš 1958.gada, bet žurnāls Ezis - kopš 1991.gada.

Žurnāls Zīlīte slavens ar to, ka 1989. gadā iznāca marta numurs ar komiksu „Mums būs bēbis!” (Vairāk pazīstams ar nosaukumu „Seksa Zīlīte”).

Pirms izdevniecības slēgšanas izdevēji vēlreiz izdevuši šo 1989. gada marta slaveno Zīlīti atkārtoti, un to bez maksas var saņemt Latvijas Pasta nodaļās.
Tiesa, žurnāls izdots ierobežotā tirāžā, tāpēc ikviens klients varēs dabūt tikai vienu žurnāla eksemplāru.
Teju 7 no 10  Latvijas iedzīvotāju mājās ir vismaz viena zeķe, kurai nav pāra.  
Un Lai vientuļajām zeķēm atrastu otru pusīti, Latvijā radīts nebijis iepazīšanās portāls singlesocks.lv. 
Ikviens, kurš savai zeķei meklē pārinieku, tiek aicināts “vientuļnieci” nofotografēt, izveidot aprakstu par to un  augšupielādēt portālā singlesocks.lv.
Atzīmējot citu dalībnieku bildes ar pogu Patīk un pretī saņemot tieši tādu pašu atbildi, tiek izveidots vientuļo zeķu pāris. 
Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, aizvien vairāk cilvēkiem tiek konstatētas liekā svara problēmas. Lai  piespiestu cilvēkus vairāk kustēties, Izglītības ministrija sadarbībā ar Latvijas sporta akadēmiju un LOK rosinājušas katram Latvijas iedzīvotājam izsniegt soļu skaitītāju.

Labai veselībai katram cilvēka ik dienu jānotiet 10 tūkstoš soļu. Vairums biroja cilvēku noiet tikai 3000=5000 tūkstošus. 

Soļu skaitītājus no 2018.gada izsniegs kopā ar dzimšanas apliecību un tie būs obligāti.
Soļus skaitītāji sāks uzskaitīt no bērna 3 gadu vecuma, pats skaitītājs būs automātiski ieprogrammēts un pats noteiktajā laikā ieslēgsies. Vecākiem atliks tikai to uzkārt bērnam kaklā vai ielikt kabatā.

Reizi gadā soļu skaitītāji būs jāsūta uz Odrinācijas centru – kas rūpēsies gan par skaitītāju remontu, maiņu, gan aprēķinās – vai  cilvēks tiešām ir nogājis ieteiktos 10000 soļus dienā. Ja atklāsies, ka cilvēks nav bijis pietiekami aktīvs, tad viņam tiks piespriestas sabiedrisko darbu stundas. Par to apjomu vēl lemj valdība.

Skaitītāju ražotāji sola, ka ierīci neviens nevarēs iedot arī citam nēsāt, lai savāktu nepieciešamo soļu daudzumu – jo pēc valstī obligāti ieviestās mikročipēšanas, ko mājdzīvniekiem paredz no šī gada jūnija, bet cilvēkiem no 2017.gada – skaitītājs būs savienots ar čipu zem cilvēka ādas.
Rūpes, Iesalkāja, Auseklis, Jostiņas, Lūšakrogs, Zeltaleja, Pinte – tās ir tikai dažas interesantu nosaukumu pieturvietas, kurās SIA “VTU Valmiera” autobusus sagaida pasažieri.

SIA “VTU Valmiera” maršrutos ir apstāšanās vietas, kuru vārds ikdienā netiek saistīts ar sabiedrisko transportu, piemēram, Pūpoli, Skujas, Dūmi, Stars, Ferma, Saule, Ieži.

Ir pieturas, kuru nosaukumus var ieteikt izrunāt pirms uzstāšanās mēles ievingrināšanai, piemēram, Jaunvaļģi, Kalnjēņi, Ķieģeļceplis, Grošļi, Šķiliņi, Čauči.

 Ir arī tādas, kas nes cilvēka vārdu, piemēram, Jānītis, Viesturi, Leokādija, Noriņas, Silva.

Tāpat ir arī interesanti salikteņi un vārdi, kuru izcelsme liek strādāt iztēlei, piemēram, Gaujaslāči, Podragi, Jaunstintes, Platači, Radziņtalcis, Velnkalēji, Zeltaleja, Svētciems, Bērzkrogs, Vecbebri. Un tādas pieturvietas, kuru tuvumā, iespējams, kādreiz piedzīvoti pasakās un teikās aprakstīti notikumi, ja reiz doti šādi nosaukumi, piemēram, Naudas kalns, Lāčukalns, Ķeizari, Muižnieki, Darvaskalns, Baltmuiža, Rūnas.

Arī dzīvās radības iedvesmojušas autobusu apstāšanās vietu vārdus, piemēram, Žagatas, Zaķi, Vārniņas, Roņi, Ērgļi, Brieži, Paipalas, Pūces, Vērsis, kā arī daba: Mežmaļi, Silakalni, Priedes, Dzintari, Apses, Cinīši, Velēna, Virši, Celmi, Rožkalni, Dumbrāji, Ausma.

Un drīzāk ar pusdienu galdu saistāmi vārdi lasāmi uz dažiem pieturvietu stabiņiem, piemēram, Rāceņi, Oliņi, Šķiņķi. Nosaukumos varam atrast arī nodarbošanās, piemēram, Kalējiņi, Dārznieki, Namnieki, Mērnieki, Arāji.

Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa pastāstīja, ka apdzīvotu vietu un māju, līdz ar to arī pieturvietu, nosaukumi radušies, sasaistot tos ar blakus esošajiem dabas objektiem, tur dzīvojošo cilvēku rakstura iezīmēm, sastopamajiem dzīvniekiem u.tml. Tāpat arī ietekme bijusi dažādu tautu valodām, kuru pārstāvji dzīvojuši tagadējās Latvijas teritorijā, kā arī vācu un krievu ierēdņu rakstītprasmei, dokumentējot, kā konkrēto vietu izrunā vai ko par to saka vietējie iedzīvotāji. 
Muzejā atrodamajās grāmatās ir liecības, ka vietvārdi ir saikne ar aizgājušiem laikiem, ļaujot ieskatīties vēsturē – kādas bija nodarbošanās, kāda - dabas un dažādu parādību, notikumu uztvere, kas bijis svarīgi iedzīvotājiem. 
Latvijas Hokeja federācija gatavojoties maijā gaidāmajam pasaules čempionātam, piedāvās bezmaksas braucienus uz Krieviju, lai fani varētu būt klāt Latvijas svarīgajā hokeja notikumā.

Tāpēc šī mēneša beigās LHF sadarbībā ar Olimpisko komiteju organizēs sacensības – nakts orientēšanos “Atrodi tumsā Cibuļski”.

Mežaparkā, diennakts tumšajā laikā būs paslēpušies vairāki Latvijas izlases hokejisti, un tie fani, kuri pirmie atradīs visus spēlētājus, saņems bezmaksas braucienu uz čempionātu un apmaksātu uzturēšanos.

Kā informē LHF prezidents Kirovs Lipmans, tad Mežaparkā slēpties piekrituši  Kobe Jass, Lauris Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Kaspars Daugaviņš , Oskars Cibuļškis un Edgars Masaļskis.

Sākumā bija iecerēts arī Kirova Lipmana slēpšanās, taču nomērot koku apkārtmēru, aiz kuriem iecerēta slēpšanās un nomērot Lipmana apkārtmēru, Rīgas Mežu un parku uzraugi secināja, ka Lipmanu būtu pārāk viegli pamanīt.
Latvijas Olimpiskajai Komitejai gatavošanās Riodežaneiro olimpiādei izmaksā pamatīgas naudas summas, un kā uzskata LOK, tad nav vērts tērēt šo naudu, ja sportistu gaitām Rio nevar sekot Latvijas līdzjutēji.

Tāpēc komiteja kopā ar sadarbības partneriem  uzsākusi projektu “Caur kabeļiem uz Rio”.
Proti, ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs redzēt  Riodeženeiro olimpiādi bez maksas, ja vien viņa dzīvesvietā būs pieejams speciālais kabelis, ko pieslēdzot pie TV, varēs vērot olimpiskās spēles.

Tādēļ valdība lūdz pieteikties  bezmaksas kabeļa ievilkšanai, anketas var atrast mājas lapā   -  caurkabeliemuzrio.lv
Facebook Draugiem Twitter Instagram