Glastonberijas mūzikas festivālā, kas šogad  norisināsies no 23. līdz 26.jūnijam, pirmo reiz uzaicināti arī tautas mūzikas pārstāvji.
Šāda tradīcija turpmāk būšot katrā Glastonberijas festivālā.

Šogad kā pirmie tautas muzikanti, izraudzīti pārstāvji no Baltijas valstīm.
Latviju Glastonberijā pārstāvēs etnogrāfiskais ansamblis "Suitui sievas", kuras iesildīs arī britu grupu “Coldplay”. 

Lai nodrošinātu Latvijas fanu klātbūtni un atbalstu "Suitu sievām" Glastonberijā, no Pedvāles kultūras nama 20.jūnijā kursēs arī speciālais fanu reisa autobuss. Vietu rezervēšana autobusā  notiek Pedvāles kultūras nama kasē.
Pagaidām nav zināms vai "Suitu sievas" saņems honorāru par savu uzstāšanos.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ilgadējā dzīvesvietā Ogrē turpmāk sestdienu rītos būs satiksmes ierobežojumi  pie Ogres peldētavas.  
Tas saistīts ar prezidenta atveseļošanās procesu.

Ārsti stiprinot imunitāti un sirds veselību ieteikuši prezidentam pievērsties peldēm, ko Raimonds Vējonis arī  apņēmies darīt. Speciāla trenera pavadībā Vējonis ik sestdienu peldēsies Ogres upē, kurā jau aizvadītajā gadā atklātas augam īpašās aļģes, tās saskarē ar miesu, stiprina organismu. 

Ogres upe izvēlēta arī tāpēc, ka Latvijas Hidrometerologu asociācija sadarbībā ar Vides institūtu, katru pavasara – vasaras sezonu veic ūdens mērījumus un tos ņem tieši sākot ar Ogres upi.
Šajos mērījumos ik gadu piedalās arī Raimonds Vējonis  jau no tie laikiem, kad viņš bija Vides ministrs.

Tagad Vējonis gan veiks peldes Ogres upēs, gan ņem ūdens paraugus un veiks mērījumus. 

Peldēšanu Ogres upē Vējonis plānojis katru sestdienu līdz pat peldsezonas beigām septembrī.

Plānots, ka vēlāk kopā ar prezidentu varēs peldēt arī iedzīvotāji, kuriem Ogrē deklarētā dzīvesvieta būs vismaz piecus gadus. 
Lai rosinātu iedzīvotājus turpmāk vairāk domāt par savu topošo pensiju līmeni, Labklājības Ministrija atbalstījusi grozījumus likumdošanā – nolemts, ka turpmāk ar dažādu veikalu un uzņēmumu atlaižu kartēm  varēs uzkrāt naudu pensiju 2.līmenī – 0,1% no pirkuma. 
Noteikumi stāsies spēkā no 2016.gada 1.jūnija.

Tāpat ministrija apsver domu šādas atlaižu kartes jau no šī gada beigām - ar jau pietiekami uzkrātu  pensiju -  dāvināt tiem iedzīvotājiem, kuri ir pirmspensijas vecumā un līdz pensijai tiem atlikuši mazāk kā 3 gadi. 

Bet lai mudinātu cilvēkus pievērsties estētiskām vērtībām un dārza darbiem, iepērkoties Latvijas ziedu salonu asociācijas veikalos, tā klientiem dāvinās savas atlaižu kartes, kuras turpmāk  varēs plaši pielietot visā Latvijā.

Piemēram, dažādu veikalu ziedu un dārza nodaļās ar šo karti varēs saņemt vairāk kā 15% atlaidi. 
Ar šo karti ziedus lētāk varēs iegādāties arī  Centrāltirgus ziedu paviljonā.
Karti bez maksas no šodienas nedēļu izsniegs arī Statoil degvielas uzpildes stacijās.
Šogad skrējējsoļojums Rīga-Valmiera sāksies 2.aprīļa pusnaktī. Šī ultramaratona dalībnieki mēros ceļu no Brīvības pieminekļa līdz Svētā Sīmaņa baznīcai Valmierā, kopā veicot 107 km. Iepriekš skrējējsoļojums notika piecus gadus – no 1989. līdz 1993.gadam, tad pēc vairāku gadu pauzes 2014.gadā atjaunots pēc brīvdienu skrējēju apvienības “Ņergas” iniciatīvas. 

Šogad tas norisināsies astoto reizi, taču otro gadu iegūtie līdzekļi tiek novirzīti labdarībai.

“Pagājušajā gadā pirmo reizi ar Ziedot.lv mēs atbalstījām meiteni no Cēsīm – Undīni Ozoliņu, šogad otro reizi ir labdarības akcija un atbalstam Jēkabu Bluķi no Valmieras. Jēkabam ir vajadzīgas delfīnterapijas, lai attīstītu kustības,” informē skrējiena organizators Imants Antužāns. “Dalībnieku skaits ir ierobežots – 107 dalībnieki, papildus tiem ir vēsturiskie dalībnieki, kuri skrēja pirmajos piecos skrējienos. Skrējiensoļojums ir arī labdarības akcija, un jebkurš, kurš noziedo 107 eiro arī tiek pielaisti startam.”

Šogad skrējienā startēs 124 dalībnieki.

Skrējiena ātruma rekords tika uzstādīts 1991.gadā, tas pieder Viktoram Suborinam, kurš 107 km distanci pieveica 8 stundās un 3 minūtēs, Suborins vēl joprojām piedalās maratonos un skrējējsoļojumā Rīga-Valmiera startēs arī šogad. 

Pieveikt 107 km garu distanci prasa daudz spēka. “Skrējēji ir ļoti dažādi, tie ir gan gados jauni, gan nobrieduši. Cilvēki tam mērķtiecīgi trenējas, iet uz rezultātu, viņi pusmaratonus un maratonus skrien kā treniņskrējienus,” atzīst Imants Antužāns.

Šogad skrējējsoļojuma dalībniekus kā pasākuma brīvprātīgā atbalstīs arī Alma Vītola, kas pērn rudenī guva uzvaru bīstamākajā ultramaratonā Brazīlijas džungļos. “Alma nav bijusi dalībnieku sarakstā kādās no sacensībām, taču viņa ir noskrējusi šo distanci viena pati. Šogad viņa mums ir palīgos. Jā, es pieļauju, ka tas varētu viņai būt ne pārāk grūti, taču nevajag aizmirst, ka tie ir 107 kilometri un tajos emociju un notikumu ir daudz, un tur var notikt jebkas,” pārdomās dalās I. Antužāns.  “Katram skrējienam ir savs šarms. Ja džungļos ir čūskas, karstums, mitrums, knišļi un tā tālāk, tad Rīga-Valmiera grūtības sagādā tas, ka starts tiek dots pusnaktī, tā ir tumsa šosejas malā un tad vairāk var bīties no kaut kādiem iedomātiem zvēriem vai vēl kaut kā, kas mežā mīt. Tad aust gaisma un parādās satiksme un smagās mašīnas.”
Mūsdienu skolotājam vairs nepietiek ar zināšanām par savu mācību priekšmetu – darbojoties tehnoloģiju laikmetā, būtiski pārzināt arī tādas tēmas kā mediju pratība, sadarbība un drošība.
40% Latvijas skolotāju norāda, ka semināri, lekcijas un citi kvalifikācijas celšanas kursi ir viens no veidiem, kā apgūt mūsdienu tehnoloģijas, savukārt katram trešajam palīdzētu praktiski resursi, noskaidrots “Samsung Skola nākotnei” veiktajā pētījumā.

“Jo straujāk pieaug informācijas radīšanas apjoms, jo kritiskāk jāizturas pret informācijas avotiem un to saturu,” uzsver izglītības programmas “Iespējamā misija” informātikas un matemātikas skolotāja Sandra Bukovska, kura specializējusies mediju pratības jautājumos.
“Mēs nevaram vienkārši atrast kādu faktu internetā un pieņemt to par pašsaprotamu,” uzsver S. Bukovska, “Un tāpēc ir svarīgi skolotājiem iemācīt, kā atšķirt uzticamu informāciju no safabricētas, lai viņi tālāk šīs prasmes iemācītu saviem skolēniem.”

Līdzīgu viedokli pauž arī drošāka interneta centra Net-Safe vadītāja un apmācību lektore Maija Katkovska, kura apmācībās skolotājiem stāsta par drošas uzvedības noteikumiem internetā un kā rīkoties, ja tie pārkāpti – gan no upura, gan pārkāpēja perspektīvas. Apmācībās tiek rādīti reāli piemēri no pasaules un Latvijas, kuros drošības robežas pārkāpuši gan pieaugušie, gan jaunieši.

“Daudzi jaunieši neaizdomājas, ka pikanta bilde no ballītes nākotnē būs šķērslis, lai iegūtu kāroto darbu, jo šodien faktiski visi darba devēji rūpīgi iepazīstas ar internetā atrodamo informāciju par kandidātu,” saka M. Katkovska. Daudzi nemaz nezina, ka sociālo tīklu lietošanai ir vecuma ierobežojumi, piemēram, Facebook, Twitter vai Instagram drīkst lietot no 13 gadu vecuma, Linkedin no 14, bet WhatsApp no 16 gadiem, savukārt Youtube no 13 gadiem ir atļauts lietot ar vecāku atļauju. Maija nodarbībā māca skolotājus, kā uzstādīt drošas meklēšanas iespējas, lai bērnu ierīcēs neparādītos nepiemērots saturs – šo un citu noderīgu informāciju iespējams atrast drossinternets.lv.  

Aptuveni divas trešdaļas “Samsung skola nākotnei” apmācību dalībnieku lieto kādu no sociālajiem tīkliem, visbiežāk, Facebook, Draugiem, Youtube un Twitter.

“Daudzi skolotāju sociālo tīklu lietošanas prasmes ir izcilas un tas nozīmē, ka viņiem ir vieglāk saprast mūsdienu skolēnu un atrast kopīgu valodu. Tiem, kas vēl nav ar sociālajiem tīkliem iepazinušies, tas noteikti ir jādara, jo skolēni tur ir 100%”, uzver tehnoloģiju eksperts un lektors Kristaps Skutelis. “Mēs nedabūsim skolēnus ārā no interneta, tāpēc vienīgais ceļš ir izmantot šo dabisko ziņkāri jēgpilni, palīdzot viņiem labāk iepazīt tehnoloģiju iespējas un apzināties riskus,” saka Skutelis.
Viens no izcilākajiem piemēriem tehnoloģiju izmantošanā mācībās ir Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zulters (https://www.youtube.com/watch?v=GXda5cZDxEg), kas ir arī viens no šī gada “Samsung Skola nākotnei” programmas dalībniekiem. Nodarbībās Valdis, tāpat kā citi programmu dalībnieki, labprāt dalās savā pieredzē ar kolēģiem, tāpēc šajā mācību modulī lektori ne tikai māca, bet apkopo visu dalībnieku zināšanas, dodot iespēju mācīties vienam no otra. Skolotāji tiešsaistē veido kontaktu sarakstus, resursu datu bāzi, veido prezentāciju, tādējādi praktiski pārliecoties par sadarbības efektivitāti un varētu to pielietot arī mācību stundās.

 „Samsung Skola nākotnei” eksperti apkopojuši piecus noderīgus interneta resursus, kurus skolotāji un vecāki var izmantot uzreiz, neieguldot papildu līdzekļus.

Wolfram Alpha
Tas ir tiešsaistes instruments un mācību palīgs, ja nepieciešams iegūt vispārīgas vai padziļinātas zināšanas par kādu tēmu. Tas atšķirībā no tradicionālajiem meklētājiem piedāvā jau apstrādātu informāciju, kas nav jāmeklē atsevišķos resursos. Mājaslapā iespējams atrisināt matemātikas, ķīmijas vai fizikas uzdevumus, uzzināt par vēsturiskām vietām un notikumiem, kā arī atrast noderīgu informāciju citos mācību priekšmetos. Mājaslapas izmantošanai nepieciešamas angļu valodas zināšanas.

Teachertube.com
Ik dienu Youtube kanālā tiek augšupielādēti vairāki tūkstoši video un daļa no tiem ir noderīgi arī mācību procesā, taču atrast vajadzīgo var būt laikietilpīgi. 2007. gadā radītā mājaslapa ir informācijas apmaiņas vieta skolotājiem no visas pasaules, kurā atrodami dažādi lekciju ieraksti video, audio un attēlu formā. Tāpat skolotājiem ir iespēja savā starpā dalīties ar pieredzi un atstāt savu vērtējumu par cita ievietoto materiālu, kā arī smelties jaunas idejas mācību stundu organizēšanai. Līdzīga mājaslapa latviešu valodā būs macibuvideo.lv.

Uzdevumi.lv
Alternatīva iespēja ārzemju resursiem ir Latvijā radītā platforma Uzdevumi.lv. Portālā lietotāji var risināt dažādus uzdevumus, savukārt skolotāji sastādīt pārbaudes darbus un mājasdarbus, piedāvājot audzēkņiem pilnīgi atšķirīgu un modernu pieeju mācību procesam.

Hstry.co
Tiem, kam galvenais šķērslis vēstures apgūšanā ir bijis obligātās literatūras saraksts un konspekti, Hstry.co radītās laika joslas palīdzēs uz vēsturiskiem notikumiem paskatīties no cita skatu punkta. Tā ir iespēja skolotajiem izmantot, radīt un dalīties ar laika joslām, lai atraktīvā veidā skaidrotu tādus vēsturiskus notikumus kā Otrais pasaules karš, Franču revolūcija vai pat Šerloka Holmsa biogrāfija.

Duolingo.com
Ja angļu valoda (vai kāda cita svešvaloda) jau apgūta, lielisks palīgs ir mājaslapa Duolingo. Tajā, līdzīgi kā mācību stundās, ir iespējams pakāpeniski apgūt tādas svešvalodas kā vācu, spāņu, zviedru franču un citas. Mājaslapa ir interaktīva platforma, kurā lietotājs var tulkot teikumus, izvēlēties vārdam atbilstošo attēlu vai saklausīt un uzrakstīt svešvalodā dzirdēto.

Tāpat iedvesmojošām lekcijām pedagogi var izmantot vietni ed.ted.com, informationisbeautiful.net un gapminder.org. Zīmēšanas un mākslas skolotāji novērtēs anatomynext.com. Latviešu valodas skolotājiem noderīgi būs latviešu valodā pieejami resursi lasamkoks.lv un las.am, savukārt eksakto zinātņu skolotājiem – geogebra.org, scientix.eu, fizmix.lv, code.org un education.nationalgeographic.org.

Programmā „Samsung Skola nākotnei” 60 pedagogi no 15 Latvijas skolām četrus mēnešus bez maksas apgūst mūsdienu mācību procesā noderīgas prasmes un zināšanas.
Lai gan bizness ir nopietna nodarbe, kas prasa tikpat nopietnu attieksmi, daļa uzņēmēju cenšas ikdienā ienest savu humora devu, savam uzņēmumam izvēloties nosaukumu, kas raisa smaidu sejā ikvienam, kas to izdzird vai izlasa.

No visiem uzņēmumiem ar interesantajiem nosaukumiem, kurus Lursoft iekļāvis apkopotajā sarakstā, tikai dažiem pēc nosaukumiem iespējams atšifrēt to darbības jomu. Tā, piemēram, nav divu domu, ka SIA Droša apsardze pamatdarbība visticamāk būs saistīta ar apsardzes pakalpojumu sniegšanu, savukārt pagājušā gada janvārī reģistrētais SIA Love makeup nākotni saistīs ar skaistumkopšanas un kosmētikas jomu. Tomēr vairumā gadījumu pērn reģistrētajiem uzņēmumiem, kurus atlasījis Lursoft, pēc nosaukuma nav iespējams gūt pat vismazāko nojausmu par tā darbības lauku. Tā, piemēram, SIA LR čaklās meitenes, SIA Kriminālās ekselences fonds vai SIA KUŠS, Nesaki nevienam.

Iepazīstoties ar sarakstā iekļuvušajiem uzņēmumu nosaukumiem, secināms, ka aizvien vairāk uzņēmēju vēlas, lai viņu uzņēmuma nosaukums būtu ar starptautisku nokrāsu. Tādēļ, vēloties, lai nosaukums būtu saprotams arī potenciālajiem partneriem no ārvalstīm, jaunie uzņēmēji izvēlas saviem uzņēmumam nosaukumus angļu valodā. Tā, piemēram, pie vārda angļu valodā ticis SIA Stick with us, SIA Call me sister, SIA Bad Boy, AS University of Millionaires, SIA Let’s Do It, SIA ClickLike u.c. Tiesa gan, gadās arī pa kādam uzņēmējam, kurš nolēmis sarežģīto vienkāršot. Tā, piemēram, neturoties pie gramatikas likumiem, kāds pagājušā gada janvārī reģistrēts apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums ticis pie nosaukumu SIA APGREITS, kas, visticamāk, ir angļu valodas vārda „upgrade” latviskojums. Līdzīgi, visticamāk, pie nosaukuma ticis arī 2015.gada augustā reģistrētais SIA HELPERIS.

Bieži vien uzņēmējus iedvesmojusi arī daba, kuras tematika iekļauta uzņēmumu nosaukumos. Piemēram, 2015.gada 19.janvārī Ogres novadā reģistrēts SIA Skudru serviss, kura darbība aptver kravu pārvadājumus pa autoceļiem, kā arī būvniecības mašīnu, iekārtu un kravu automobiļu iznomāšanu. 
Dabas tēma caurvijusi arī SIA Raiba pupa, SIA Četri mamuti, SIA Banāns, SIA Pacietīgā govs u.c. uzņēmumu nosaukumus. Pēdējais no minētajiem uzņēmumiem, proti, SIA Pacietīgā govs, dibināts 2015.gada 1.decembrī, bet jau šī gada martā izslēgts no PVN maksātāju reģistra.

Pie interesanta vārda ticis arī kāds pagājušā gada oktobra sākumā reģistrēts restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu sniedzējs, kuram tā īpašnieki devuši nosaukumu SIA Es redzu zirgu. Jāteic, ka abiem uzņēmējiem, Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam, šis nav vienīgais piederošais uzņēmums. Abi dala kapitāldaļas arī 2012.gada nogalē reģistrētā SIA Ezītis miglā kapitāldaļas. Jānorāda, ka arī šī uzņēmuma viena no darbības jomām ir ēdināšanas pakalpojumi, tāpat kā SIA Kafijas pauzes, kuru abi komersanti reģistrējuši 2012.gada augustā, 2007.gadā dibinātā SIA OZRT un pērnā gada februārī reģistrētā SIA LATER ALIGATER.

Neskatoties uz dažādiem radošiem piegājieniem uzņēmumu nosaukumu izvēlē, ik gadu ir uzņēmēji, kuri saviem rūpaliem izvēlas nosaukumus, kurus varētu klasificēt kā „pārbaudīta vērtība” vai „klasika”. Tāds noteikti ir arī 2015.gada jūlijā reģistrētā maizes ražošanas uzņēmuma SIA Mans draugs-nenopietns cilvēks, kas vairumam noteikti asociēsies ar 1975.gada Jāņa Streiča filmu ar tādu pašu nosaukumu.
Analizējot SIA Mans draugs-nenopietns cilvēks īpašnieka, TV sejas Edgara Ludāna līdzšinējo biznesa vēsturi, redzams, ka pamanāmus nosaukumus uzņēmējs izvēlējies arī citiem saviem uzņēmumiem. Tā, piemēram, 2013.gadā Edgars Ludāns kopā ar Baibu Legzdiņu dibinājis ēdināšanas jomā strādājošo SIA Īsa pamācība mīlēšanā, savukārt kopā ar Kristīni Liepiņu tajā pašā gadā izveidojis izklaides un atpūtas jomā strādājošo SIA Galvenais, lai cilvēks labs.


Interesantākie 2015.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumi pēc Lursoft datiem: 

Janvāris
SIA PEKAUSIS TRADE – Ķekavas novads;
SIA Stranger’s Trust – Rīga;
SIA Bad Boy – Rīga;
SIA BlaBla Corporation – Rīga;
SIA APGREITS – Rīga;
SIA Gardais spotiņš – Mālpils novads;
SIA Call me sister – Mārupes novads;
SIA Droša apsardze – Rīga;
SIA Love makeup – Rīga;
SIA Skudru serviss – Ogres novads;
SIA ClickLike – Rīga;
AS University of Millionaires – Rīga;
SIA BI-KI-NI – Rīga;
SIA My choice is to be – Rīga;
SIA Dzīvo Dzīvi – Rīga.

Februāris
SIA Kāpēcītis – Rīga;
SIA KUŠS, Nesaki nevienam – Liepāja;
SIA SMIEKLU JOGA – Rīga;
SIA Zilzobis – Rīga;
SIA FILEJA – Rīga;
SIA Četri mamuti – Rīga;
SIA Pie Jāņa brāļa – Liepāja.

Marts
SIA VILTNIEKS – Rīga;
IK ŪSAS PUTĀS – Aizkraukles novads;
IK My Chic Wedding – Rīga;
SIA Praktiski zaļš – Gulbenes novads;
SIA Stick with us – Smiltenes novads;
SIA Banāns – Rīga;
SIA TiriPiri – Rīga;
SIA Spriedze – Siguldas novads;
SIA LR čaklās meitenes – Rīga.
SIA OPIS – Ikšķiles novads.

Aprīlis
SIA Spriegums un spēks – Rīga;
IK Kā Oga – Mārupes novads;
SIA Raiba pupa – Rīga;
SIA Stipra ģimene – Liepāja.

Maijs
SIA Dot un Gūt – Babītes novads;
SIA Pentagons – Garkalnes novads;
SIA Let’s Do It – Rīga.

Jūnijs
SIA Monkey See Monkey Do – Valmiera;
SIA Kriminālās ekselences fonds – Mārupes novads;
SIA Happy seal company – Rīga;
SIA Fifty fifty – Rīga.

Jūlijs
SIA IZAUGS – Rīga;
IK Nāc piesēdi – Limbažu novads;
SIA Mans draugs-nenopietns cilvēks – Ādažu novads.

Augusts
SIA Your happy moment – Rīga;
SIA WHY NOT – Lielvārdes novads;
SIA Kaktumaiss – Olaines novads;
SIA Dreams Come True – Rīga;
SIA You made my day – Rīga;
SIA We do IT! – Rīga;
SIA HELPERIS – Rīga;
SIA VIENMĒR PA CEĻAM – Rīga.

Septembris
SIA Noķer mani – Lielvārdes novads;
SIA right & left brain – Rīga;
SIA Kalashnikov 3D – Rīga;
SIA Es redzu zirgu – Rīga.

Oktobris
SIA Saldais pipars – Rīga;
SIA Antonijas Knābis – Rīga;
SIA PING-WIN – Rīga;
SIA Stress Master – Daugavpils.

Novembris
SIA LIELA DARBĪBA – Jelgava;
SIA 9 ČAKLĀS ROKAS – Saldus novads;
SIA OTRAIS STĀVS – Jūrmala;
SIA Darwin’s theory – Rīga.

Decembris
SIA Pacietīgā govs – Ķekavas novads;
SIA No Līdz – Rīga;
IK ZAĻAIS KOKA ČEMODĀNS – Limbažu novads;
SIA Kokgrauzis – Tukuma novads;
IK PERSIX – Ķekavas novads.


Lai izvairītos no 57 eiro nodevas par papildu bagāžu, kāds Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrības "easyJet" reisa no Londonas uz Reikjavīku, pasažieris nolēmis visus bagāžā esošos apģērba gabalus uzvilkt mugurā.
32 gadus vecais Mets Botens no Kārdifas bija uzvilcis vairākus tenisa kreklus, džemperus un bikses, kā arī katrā bikšu kabatā ielicis pa kurpei un cimdiem, kad viņš tuvojās drošības pārbaudei Getvikas lidostā.

Lidostās, jo īpaši zemo cenu lidsabiedrību reisu drošības pārbaudēs, nereti var redzēt cilvēkus, kas uzvilkuši mugurā pēc iespējas vairāk drēbju, lai rokas bagāžā varētu salikt citas lietas un izvairīties no papildu maksas par bagāžu.

Pagājušajā vasarā skotu puišu grupas "Rewind" mūziķis Džeimss Makelvars zaudēja samaņu "easyJet" reisa no Londonas uz Glāzgovu laikā, jo, nevēloties maksāt par papildu bagāžu, bija uzvilcis sešus T-kreklus, četrus džemperus, trīs džinsa bikšu pārus, divus sporta bikšu pārus, divas žaketes, kā arī divas cepures. Dziedātājs vēlāk sacīja, ka viņam licies, ka piedzīvo sirdslēkmi, kad no ķermeņa pārkaršanas zaudēja samaņu.

Pērn Norvēģijas mazbudžeta lidsabiedrība "Norwegian" publicēja sarakstu ar pasažieru interesantākajām idejām, kā izvairīties no papildu bagāžas reģistrācijas, piemēram, kāds pasažieris lidmašīnā devies ar diviem ziemas mēteļiem mugurā un trim džemperiem apsietiem ap vidukli, lidsabiedrības darbiniekiem paziņojot: "Es nerunāt angliski!".

Citi mēģina uzpirkt drošības darbiniekus ar beznodokļu zonā iegādātām šokolādēm, bet vēl kāds pasažieris bija ap kaklu aplicis divus džinsa bikšu pārus, paziņojot, ka tā ir "dubultā džinsa" šalle, kādu nēsā mūziķis Lenijs Krevics. Vēl kāds pasažieris lūdza atļauju nemaksāt par bagāžu, jo tajā esot mīļotā mājdzīvnieka pelni.

2014.gadā ASV apģērbu zīmols "Scottevest" prezentēja trenci ar daudzām kabatām, kas palīdzētu izvairīties no bagāžas nodevām. No ārpuses sieviešu trencis "SeV" izskatās pēc klasiska putekļu mēteļa, bet iekšpusē ir atrodamas 18 kabatas, kurās var ielikt, piemēram, divus mobilos telefonus, digitālo fotokameru, planšetdatoru, ūdens pudeli, atslēgas, pasi, pildspalvas un citas lietas.

Jau 2011.gadā ceļotājs un biznesa konsultants Endrjū Gauls radīja vieglu neilona vesti "Rufus Roo" lietu pārnēsāšanai, jo viņam nepatika lidsabiedrību piemērotā papildu samaksa par bagāžu.
Tuvojoties Latvijas simtgadei, vēsturnieki aicina pētīt savu dzimtas koku. Arī iedzīvotāju aktivitāte šajā jomā pēdējos gados ir krietni augusi.

Par ciltskoku veidošanu iedomājies teju ikviens, taču nebūt nav tik vienkārši iegūt informāciju par saviem senčiem. Ciltskoka veidošanai nepieciešamo informāciju var smelties arhīvos, bet ne tikai. Neatsveramas ir dzīvo tuvinieku atmiņas par senčiem.

Lielu daļu informācijas var atrast Latvijas Valsts vēstures arhīvā - daudzi materiāli jau digitalizēti un pieejami internetā.

Latvijas Valsts vēstures arhīva vecākā eksperte Dace Plīkša stāsta, ka Latvijas Valsts vēstures arhīvs glabā dokumentus no 13.gadsimta līdz 1944.gadam. 

Mūsdienās pieejamas arī vairākas ciltskoku veidošanas datorprogrammas. Tās sniedz iespēju pievienot fotogrāfijas un dažādu papildinformāciju.

Vietnē lvva-raduraksti.lv ir pieejami LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos esošie dzimtas vēstures pētniecībā nozīmīgākie dokumenti.

LVVA apkopotā informācija liecina, ka šā gada deviņos mēnešos vietnei  bijuši apmeklējumi no 94 valstīm. Lielākais apmeklētāju skaits bijis no Latvijas, Krievijas, Vācijas un ASV.

Nozīmīgas ziņas par saviem radiem var atrast vecajos laikrakstos, no kuriem liela daļa digitalizētā veidā pieejama periodika.lv.

Ziņas par Latvijas iedzīvotājiem atrodamas arī ārvalstu arhīvos un datubāzēs.

Pētot Latvijas arhīvos esošos dokumentus, jāatceras, ka spēkā ir Arhīvu likuma 13.pants. Tas paredz ierobežotu pieejamību dokumentiem, kuri satur sensitīvus personas datus vai citu informāciju par personas privāto dzīvi, ja tajos esošo personas datu vai informācijas izmantošana būtiski var aizskart personas privāto dzīvi. Šādu dokumentu pieejamība tiek ierobežota uz 30 gadiem no tās personas nāves, uz kuru dokuments attiecas. Ja personas nāves datumu nav iespējams noteikt, pieejamība tiek ierobežota uz 110 gadiem pēc tās personas dzimšanas, uz kuru dokuments attiecas. Ja nav iespējams konstatēt ne personas nāves, ne dzimšanas datumu, dokumenta pieejamība tiek ierobežota uz 75 gadiem pēc dokumenta radīšanas.

Tomēr ģeneoloģiskā pētījuma vajadzībām, pierādot radniecību ar konkrēto personu, ir iespējams šos dokumentus arhīva lasītavā skatīt. Šādās situācijās nepieciešama personas miršanas apliecība un dokumenti, kas apliecinātu ģeneoloģiskā pētījuma veicēja radniecību ar pētāmo personu. Arhīvā ir jāiesniedz pieprasījums un jāuzrāda radniecību apliecinoši dokumenti. Situācijās, kad pati persona vēl ir dzīva, tā var deleģēt citu, arī tādu, ar kuru nav radniecības saišu, skatīt dokumentus, kuri satur sensitīvo informāciju.
 


Šogad pasākums “Satiec savu meistaru” notiks no 1. līdz 3.aprīlim vairāk nekā 150 vietās visā Latvijā, aicinot interesentus iepazīties ar lietišķās mākslas meistaru, audēju, koklētāju, folkloras kopu, stāstnieku un citu amatu veicējiem.

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākums “Satiec savu meistaru” Latvijā notiks jau astoto reizi. Tas aizsākās kā Tradicionālo prasmju skola 2009.gadā, kas norisinājās kopīgā Eiropas projekta “Eiropas amatu prasmju dienas” ietvaros.

“Šogad no savas puses akcentu esam likuši uz tautastērpu darināšanu, sakarā ar nesen veikto projektu “Katram savu tautastērpu”,” skaidro Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. “Galvenais šajā pasākumā ir tas, ka var nodibināt labus kontaktus nākotnei un satikt savu meistaru, ar ko nākotnē realizēt kādu savu ideju saistībā ar tautastērpu vai kādu citu lietu, vai vienkārši tālāk mācīties un apgūt sev kādas papildu iemaņas.”

Pasākuma mērķis ir iepazīstināt plašāku sabiedrības daļu ar to, ko spēj cilvēks, par prasmēm, kas tiek mācītas no paaudzes paaudzē un ar ko nodarbojas mūsu līdzās esošie meistari. Ir svarīgi apzināties to, ka šo amatu pratējiem ir nozīmīga vērtība nacionālā līmenī, jo tieši viņi ir tie, kas turpina latviskās paražas un kas glabā mūsu kultūru laikā, kad ir tik viegli iejukt pūlī ar citiem eiropiešiem.

Plašāka informācija pieejama mājaslapā www.satiecsavumeistaru.lv, kur apskatāms gan meistaru saraksts, gan karte, kurā ērti pārskatīt meistaru atrašanās vietas.

Sagatavojusi Ilanda Brežinska

Rīgas domes Labklājības departaments jau piekto gadu sadarbībā ar biedrību "Latvijas Tautas sporta asociācija" piedāvā ikvienam interesentam iespēju bez maksas piedalīties nūjošanas nodarbībās, tās notiks no aprīļa līdz pat novembrim un nodarbības vadīs sertificēts instruktors.

Pirmā nodarbība  1.aprīlī no plkst.10 līdz 11.30 Pārdaugavā - tikšanās Dzirciema ielā 24, pie dienas centra "Ābeļzieds".

Balstoties uz iedzīvotāju lielo atsaucību 2015.gadā, pirmo reizi nūjošanas nodarbības notika arī darba dienu vakaros un brīvdienās, ne tikai darba dienu rītos, kā arī tika palielināts kopējais novadīto nūjošanas nodarbību skaits. Kopā 2015.gadā notika 120 nūjošanas nodarbības piecās dažādās Rīgas apkaimēs, kuras apmeklēja aptuveni 2500 nūjotgribētāju.

Lai sāktu nūjošanu, nav nepieciešamas iepriekšējas zināšanas un īpaša fiziskā sagatavotība. Sertificēts nūjošanas instruktors bez maksas iemācīs nūjot un nodrošinās arī nūjošanai nepieciešamo inventāru, bet iedzīvotāji aicināti uz nodarbībām ņemt līdzi savas nūjas, ja iespējams. Nūjot ar savām nūjām ieteicams arī tādēļ, ka nav garantijas, ka uz vietas izdosies piemeklēt optimāla garuma nūjas.

Nodarbību grafiki:

6., 13., 27., 25.aprīlī no plkst.9 līdz 10.30 un 20.aprīlī no plkst.18 līdz 19.30 nūjotāji aicināti sportot Maskavas priekšpilsētā - nūjotāju tikšanās Ķengaraga ielā 8.
1., 8., 22.aprīlī no plkst.10 līdz 11.30 un 16., 30.aprīlī no plkst.11 līdz 12.30 nūjot varēs Pārdaugavā - nūjotāju tikšanās Dzirciema ielā 24, pie Rīgas Sociālā dienesta dienas centra "Ābeļzieds".
4., 11., 18.aprīlī no plkst.12 līdz 13.30 un 25.aprīlī no plkst.18 līdz 19.30 nūjot varēs Pļavniekos - nūjotāju tikšanās Salnas ielā 2, pie Rīgas Sociālā dienesta dienas centra "Kamene".
7., 14., 21.aprīlī no plkst.13 līdz 14.30 un 2., 30.aprīlī no plkst.10 līdz 11.30 nūjošanas vieta Biķernieku mežs, nūjotāju tikšanās Linezera ielā 6, pie stacionāra "Linezers".
5., 12., 26.aprīlī no plkst.11 līdz 12.30 un 19.aprīlī no plkst.19 līdz 20.30 nūjot varēs Vecmīlgrāvī, nūjotāju tikšanās Emmas ielā 3 pie Rīgas Sociālā dienesta dienas centra "Vecmīlgrāvis".

Ar nūjošanas nodarbību grafiku visam gadam var iepazīties Labklājības departamenta mājaslapas "www.ld.riga.lv" sadaļā "Aktualitātes", kā arī zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055 vai Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048.


Vācu komponists Ludvigs van Bēthovens pirmoreiz pārspējis austrieti Volfgangu Amadeju Mocartu radiostacijas "Classic FM" ikgadējā aptaujā par populārāko klasiskās mūzikas komponistu.
 
Radiostacijas 300 labāko klasiskās mūzikas skaņdarbu topā Bēthovens ieņem 19 vietas, kamēr Mocarts ieguvis 16. Trīs Bēthovena skaņdarbi atrodami saraksta pirmajā desmitniekā.

Bēthovens un Mocarts iepriekš trīs reizes ieguvuši vienādu rezultātu, taču citkārt līderis vienmēr – jau kopš 1996. gada - bijis Mocarts.
 
Kā atklāja radio dīdžejs Džons Sušē, "Bēthovena uzvara varētu būt saistīta ar tādām filmām kā "Karaļa runa", kurā bija izmantota 7.simfonija."
 
Pateicoties filmas "Zvaigžņu kari:Spēks mostas" panākumiem, amerikāņu komponists Džons Viljamss kļuvis par iecienītāko no dzīvojošajiem komponistiem.
 
Tomēr visiemīļotākais filmas skaņu celiņš joprojām ir kanādiešu komponista Hovarda Šora sacerētā mūzika kinolentei "Gredzenu pavēlnieks".

Satiksmes negadījumos cietušajiem jau pēc pāris gadiem būs iespējams ātrāk saņemt palīdzību – Latvijas dienesti un mobilo sakaru operatori gatavojas ieviest e-zvanu jeb tā saucamo SOS pogu.
 
Tā nodrošinās automātisku zvanu glābšanas dienestam 112, lai paziņotu par ceļu satiksmes negadījumu, kurā varētu būt cietušie. Iekšlietu ministrijas informācijas centrs jau ir iegādājies iekārtas un veic to testēšanu, kā arī apvieno e-zvanu ar 112 informācijas sistēmu.
 
 E-zvans automašīnā nostrādās avārijas situācijās vai arī to varēs iedarbināt auto pasažieri manuāli. Tā automātiski pārraidīs datu paketi par to, kāda mašīna cietusi negadījumā, precīza atrašanās vieta, kā arī tiks nodibināts balss sakaru kanāls, lai pārliecinātos par
avārijas smaguma pakāpi, kā arī par to, vai sistēma nav nostrādājusi nevietā.
 
E-zvana funkcionalitāte visās Eiropas Savienības valstīs jāievieš 2018.gadā un tā būs automātiski iebūvēta visās jaunajās automašīnās.



28. martā, Otrajās Lieldienās, četru stundu ilgā koncertā Lūdzu, atnāc! ar Latvijā zināmu un iemīļotu mūziķu piedalīšanos tika teikts paldies visiem, kuri ziedojuši un snieguši atbalstu mūziķa Rolanda Ūdra-Baloža atlabšanai.
 
Tā kā ceļš uz mūziķa pilnvērtīgu atlabšanu solās būs ilgs, koncerta laikā ziedojumu vākšana mūziķa rehabilitācijai turpinājās. Kopumā tika savākti vairāk nekā 22 tūkstoši eiro.
 
Koncertā uzstājās mūziķi Ralfs Eilands, Renārs Kaupers, Igo, Elizabete Zagorska, Fēlikss Ķiģelis, grupas Prāta Vētra, Linga, Inokentijs Mārpls, Otra puse, Horens un Riga Reggae un citi.

Jau ziņots, ka grupas The Hobos līderis, mūziķis un dzejnieks Rolands Ūdris-Balodis bija cietis nelaimes gadījumā – viņu 17. janvāra pēcpusdienā Rīgas centrā notrieca automašīna. Lai Ūdrītis pēc iespējas ātrāk atlabtu, diennakts laikā mūziķa talanta cienītāji
saziedoja vairāk nekā 12 tūkstošus eiro.


Kinomīļi laipni gaidīti Smiltenes 3D kinoteatrī. Tur šonedēļ demonstrē filmu “Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma”, multfilmu “Lupatiņi un draugi” un animācijas komēdiju “Jautrās pīles”. Vairāk informācijas: www.smilteneskino.lv

31. martā plkst. 19.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā gaidāma interaktīva izrāde bērniem "Sunītis un kaķīte".

Savukārt 2.aprīlī plkst.17.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā gaidāma izrāde “Dienesta romāns”, kas Kārļa Anitena režijā tapusi pēc liriskas padomju komēdijas “Darba kolēģi” motīviem.

Notiek pieteikšanās vēl nebijušam vokālistu konkursam "SMILTENES BALSTIŅAS 2016". Konkurss notiks 9. aprīlī Smiltenes pilsētas Kultūras centra mazajā zālē, tas paredzēts jaunajiem vokālistiem vecumā no 7 līdz 15 gadiem.

22. aprīlī Smiltenes pilsētas Kultūras centrā gaidām leģendārās rokgrupas "OPUS PRO" 30 gadu jubilejas koncerts "Rozā lietus".

Par godu Starptautiskajai ģimenes dienai Smiltenes novada Dzimtsarakstu nodaļa 14. maijā iecerējusi jaunu pasākumu – tā  dod iespēju pāriem salaulāties Ģimenes dienā, dāvinot laulības reģistrācijas ceremoniju. Pāriem, kuri vēlēsies noslēgt laulību Ģimenes dienā, līdz 13. aprīlim jāierodas dzimtsarakstu nodaļā un jāaizpilda iesniegums. 



Silto laikapstākļu dēļ pavasarim raksturīgā polinoze jeb ziedputekšņu alerģija Latvijā ir iesākusies par mēnesi ātrāk nekā tai vajadzētu būt, brīdina alergologi.
 
Alerģiju laikam raksturīgie simptomi ir rinīts jeb deguna tecēšana, acu asarošana un niezēšana, šķaudīšana, kā arī klepus un apgrūtināta elpošana.
 
Pavasara alerģijas vēstnesis ir lazda, kas parasti zied marta beigās. Drīzumā tai pakāpeniski pievienosies alkšņi, vītoli, apses, gobas un citi koki un augi. Neraksturīgi silto laikapstākļu dēļ šogad lazdu ziedēšana sākās jau februāra beigās.
 
Kā iesaka alergoloģe Dace Kārkliņa, “šajā laikā vēlams izvairīties no fiziskām aktivitātēm brīvā dabā,kas veicina, ka elpceļos nonāk daudz vairāk ziedputekšņu. Vēl svarīgi cilvēkiem, kuriem parādās pirmie alerģijas simptomi, doties pie ārsta un uzsākt
ārstēšanos, jo, piemēram, nepievēršot uzmanību ziedputekšņu izraisītām iesnām, var attīstīties bronhiālā astma.”
 
Parasti alerģiskas reakcijas veicina tie ziedputekšņi, kurus pārnēsā vējš,kas var tos aiznest pat simtiem kilometru attālumā. Līdz ar to noteicošais faktors nav, kādi koki aug pie mājas, bet gan koku ziedēšana Latvijā kopumā un Austrumeiropā.
 
Pēc Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem aptuveni 30 – 40% iedzīvotāju pasaulē cieš no alerģiskām slimībām, un izplatība tuvojas epidēmijas apmēriem. Vairāk par alerģijām un to radītajām slimībām var lasīt interneta vietnē www.neutralakademija.lv.
Līdz ar pavasara atnākšanu sākas dārzkopības sezona, pensionāri atceras par saviem dārziņiem, zemes gabaliem un sāk turp braukt daudz biežāk –, bieži strādā līdz tumsai un nereti mājās atgriežas tikai tuvojoties vakaram ar sabiedrisko transportu. Līdz ar to pazudušu cilvēku meklēšanas organizācija Bezvests.lv aicina cilvēkus pieskatīt seniorus.

 Pavasarī un vasarā cilvēki gados daudz biežāk dodas uz mežu – kāds ogot, kāds sēņot, bet vēl kāds vienkārši pastaigāt. Ja jūsu vecajiem cilvēkiem arī patīk šādas pastaigas, jāatceras vairākas svarīgas lietas,” norāda Bezvests.lv.
Gados vecu cilvēki šādās situācijās var apmaldīties, savainoties vai kādu citu iemeslu dēļ nepārnākt mājas no meža.

Liela daļa mežā pazudušo vai nu nekad netiek atrasti, vai arī pārāk vēlu, visbiezāk vienkārši tāpēc, ka nebija kas celtu trauksmi. “Tāpēc, ja jūsu gados vecajiem vecākiem vai citiem tuviniekiem patīk doties uz mežu, pieskatiet viņus!” aicina  Bezvests.lv pārstāvji!

Lūk, ieteikumi!

– Ziedojiet savas brīvdienas un izstaigājiet kopā ar viņiem visas sēņu un ogu vietas, kur viņi mēdz būt visbiežāk. Pievērsit viņu uzmanību orientieriem, kurus sastopat ceļā. Neuzkrītoši pārrunājiet, kā rīkoties, ja pēkšņi kaut kas notiek, piemēram, ja viņi ir apmaldījušies vai mežā kļuvis slikti.
– Vienojieties, kad un kā jāceļ trauksme, ja jūsu gados veco cilvēku māju logos neiedegas gaisma vai arī viņi saprot, ka vairs kaut kas nav labi.
– Nokopējiet visus dokumentus, medicīnas karti, pagatavojiet atslēgu dublikātu. Esiet informēti par viņu veselības stāvokli un pierakstiet, kādas zāles viņi lieto. Raugiet, lai jums vienmēr būtu viņu pēdējo laiku foto.
– Sagatavojiet minimālo izdzīvošanas komplektu un nelaidiet savus gados vecos tuviniekus uz mežu bez tā. Šajā komplektā vajadzētu iekļaut svilpi (to jāiekarina kaklā), lietus apmetni vai lielu polietilēna atkritumu maisu (jāieliek salocītā veidā kabatā), sērkociņus, papīra un mitrās salvetes, marķēšanas lentu, zāles. Pastāvīgi kontrolējiet tā saturu. Pārlieciniet gados vecos cilvēkus vienmēr nēsāt līdzi šādu komplektu jostas somā, kabatā vai grozā.
– Uzdāviniet vecajiem cilvēkiem telefonu un iemāciet to lietot. Saglabājiet glābšanas dienesta 112 un organizācijas Bezvests.lv tālruņa numuru zem ātrās piekļuves zvana pogām. Pārlieciniet nospiest šīs pogas ekstremālos gadījumos, pirms zvanīt mums. Atgādiniet cilvēkiem gados par nepieciešamību regulāri uzlādēt tālruni, papildiniet viņu kredītu. Un, protams, biežāk paši zvaniet un uzziniet viņu plānus.

Un tā, dodoties uz mežu, vislabāk līdzi paņemt:

Lukturi ar rezerves baterijām;
Ēdama krājumus (krekerus, riekstiņus, žāvētos augļus, sausiņus, cepumus utt.) un ūdeni (rēķinot vienu litru ūdens dienā uz vienu cilvēku);
Siltu maiņas apģērbu, rezerves apavu pāri;
Ūdens un vēja izturīgas šķiltavas un sērkociņus;
Marķieri vai zīmuli un bloknotu;
Pirmās palīdzības aptieciņu (tajā jābūt līdzeklim aizsardzībai no saules, kā arī no ērcēm un citiem kukaiņiem);
Daudzfunkcionālu kabatas nazis;
Aizsardzības līdzeklis no lietus (apmetnis, vējjaka, spilgtas krāsas polietilēns);
Svilpi un citus signalizēšanas rīkus (neona kociņi, lāzers, grabulīši utt.);
Uzlādētu mobilo telefonu (ar glābšanas dienesta 112 numuru), kompasu/navigatoru.


Itāļu modes mākslinieks Džordžo Armani atteicies nokažokādu izmantošanas zīmola "Armani" turpmākajās kolekcijās. Sākot ar 2016.gada rudens/ziemaskolekciju, modes nams "Armani" lietos tikai mākslīgās kažokādas.
 
Kā atklāja 81 gadu vecais dizainers, "pēdējos gadus tehnoloģiskais progress devis mums labas alternatīvas, tādēļ šī cietsirdīgā prakse kļuvusi nevajadzīga."
 
Organizācija "Humane Society International" sacīja, ka Armani atteikšanās no dabīgajām kažokādām esot, "iespējams, līdz šim visspēcīgākais signāls, ka dzīvnieku slaktēšana kažokādām nekad nav modē".


Dzīvnieku pazinēji aicina ikvienu, kurš pludmalē pamana dzīvu roņu mazuli, nedzīt to ūdenī, nekaitināt un nebaidīt, bet telefoniski ziņot par atradumu Dabas aizsardzības pārvaldei.

Vakar vakarā no Vecāķu pludmales Rīgas Zooloģiskajā dārzā tika nogādāts novārdzis, nepilnus desmit kilogramus viegls ronēns. Tas nozīmē, ka tuvākajās nedēļās sastapšanās ar šiem jūras iemītniekiem varētu kļūt biežāka.

Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka ikviens, kurš pludmalē atrod roņu mazuli, tiek aicināts nedzīt to ūdenī, nekaitināt un nebaidīt. Tāpat cilvēki tiek aicināti, dodoties pastaigāties pa pludmali, piesiet suņus pavadās, jo nereti zoodārzā nonāk roņu bērni ar kostām un plēstām brūcēm. Par sastapšanos ar roņu mazuli jāinformē pārvaldes speciālisti, zvanot pa tālruni 29198590.

Lai plašāk skaidrotu, ko darīt un ko nedarīt, ja jūras krastā atrasts mazs ronēns, rīt plkst.12 Rīgas Zoodārzā pie roņu baseina tiks rīkota preses konference. 



Lielāka daļa jeb 64% Latvijas iedzīvotāju Lieldienu svētku mielastam šogad plāno tērēt 11-40 eiro, liecina patērētāju aptauja. 

Tāpat aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā divas trešdaļas jeb 68% Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka Lieldienās apēdīs trīs līdz sešas olas. Savukārt viena piektdaļa jeb 20% respondentu svētkos plāno apēst vienu līdz divas olas, bet tikai 1% iedzīvotāju svētkos olas neplāno ēst.

Uz jautājumu ar kuru sabiedrībā pazīstamu cilvēku aptaujas dalībnieki vēlētos sacensties olu kaujās, 15% respondentu uz olu dueli vēlētos izaicināt Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni, 14% - TV un radio raidījumu vadītāju Baibu Sipenieci-Gavari. Toties 10% respondentu kā pretinieku olu kaujās gribētu redzēt Rīgas mēru Nilu Ušakovu.


Ārlietu ministrija (ĀM) aicina ceļotājus no Latvijas, kuri atrodas vai tuvākajā laikā plāno doties uz Beļģiju, sekot līdzi aktuālajai informācijai Latvijas un Beļģijas plašsaziņas līdzekļos par drošības situāciju Briselē un Briseles galvaspilsētas reģionā un iespējamiem pārvietošanās ierobežojumiem, sacīts ministrijas paziņojumā.

22.martā rītā Briseles Zaventemas lidostā notika divi sprādzieni, vēlāk sprādzini reģistrēti vairākās metro stacijās.  Ir ziņas par ievainotajiem un bojāgājušiem.
Pilsētā šobrīd ir bloķēta metro un vilcienu kustība. Briselē ir ieviests augstākais terora apdraudējuma līmenis, informē ĀM.

Ārkārtas situācijā nekavējoties ir jāsazinās ar ĀM Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni +371 26 33 77 11 vai e–pastu "palidziba@mfa.gov.lv".

Latvijas valstspiederīgie, kuri šobrīd atrodas Briselē un kuriem ir nepieciešama konsulārā palīdzība, aicināti sazināties ar Latvijas vēstniecību Beļģijā pa tālruni +32 2 2383 236 vai arī +32 477 182 435. Informācija tuviniekiem Latvijā pieejama, sazinoties ar Konsulāro departamentu pa tālruni +371 67016 364.

Sociālajā tīklā Facebook ir izveidota drošības pārbaude jeb safety check, kas piedāvā iespēju lietotājiem, kas šobrīd atrodas Briselē un tās reģionā, paziņot par sevi draugiem un tuviniekiem. Aicinām Latvijas valstspiederīgos, kas ir Briselē, Beļģijā, izmantot šo iespēju. Sekojiet saitei https://www.facebook.com/safetycheck/brusselsexplosions-march2016/.

ĀM "stingri iesaka" jebkurai personai, kura dodas uz ārvalstīm, pirms ceļošanas iegādāties dzīvības un veselības apdrošināšanas polisi, kas paredz arī personas repatriāciju slimības vai nāves gadījumā, kā arī reģistrēties Konsulārajā reģistrā.
Lai veicinātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektronisko pakalpojumu izmantošanu, sākot no šodienas, tūri pa Vidzemes pašvaldībām sāk VID "e-busiņš".

Laika posmā no šodienas līdz 1.aprīlim VID "e-busiņš" apkalpos Gulbenes, Valkas, Alojas, Salacgrīvas un Limbažu novada iedzīvotājus.
"E-busiņā" VID speciālisti palīdzēs apgūt VID e-pakalpojumus un iesniegt gada ienākumu deklarāciju elektroniski.

Lizuma un Lejasciema pagastus "e-busiņš"  apmeklē 22.martā.
Valkas novadā "e-busiņš" 29.martā apmeklēs Ērģemes un Kārķu pagastus, 30.martā - Zvārtavas un Vijciema pagastus.
Alojas novadā "e-busiņš" 31.martā apmeklēs Staiceli un Salacgrīvas novada Ainažu pilsētu.
Limbažu novadā 1.aprīlī "e-busiņš" apmeklēs Limbažus un Viļķeni, bet Salacgrīvas novadā - Tūju.

VID "e-busiņā" speciālisti palīdzēs iesniegt gada ienākumu deklarāciju gan tiem nodokļu maksātājiem, kuriem tā jāsniedz obligāti, gan tiem, kuri vēlas to iesniegt brīvprātīgi, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par izglītību, ārstniecību, iemaksām pensiju fondos u.c. attaisnotajiem izdevumiem. VID vērš uzmanību, ka dokumenti papīra formātā "e-busiņā" netiks pieņemti.

Lai "e-busiņā" varētu elektroniski iesniegt gada ienākumu deklarāciju, nodokļu maksātājiem jāņem līdzi personu apliecinošs dokuments (pase vai eID karte), internetbankas kodu karte un attaisnojuma dokumenti (maksājumi par izglītību, medicīnas un zobārstniecības pakalpojumiem), kas skenētā veidā būs jāpievieno gada ienākumu deklarācijai. To būs iespējams izdarīt arī "e-busiņā", jo tas ir aprīkots ar portatīvo datoru, mobilo internetu, eID karšu lasītāju un dokumentu skeneri.

Cita VID rīcībā esošā informācija - nodokļu maksātāja gūtie ienākumi, neapliekamie ienākumi, informācija no kredītiestādēm par veiktajām iemaksām pensiju fondos, informācija no apdrošināšanas sabiedrībām par veiktajām iemaksām par dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī no iepriekšējiem gadiem pārnestie attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem - deklarācijā tiks atspoguļota automātiski.

Ja persona nav internetbankas lietotājs, "e-busiņā" būs arī iespēja iegūt lietotāja vārdu un paroli, ar kuru varēs pieslēgties EDS un izmantot visus tajā pieejamos VID e-pakalpojumus.
Svētdienas naktī Baltijas jūras ziemeļos fiksēta zemestrīce, liecina ASV Ģeoloģijas dienesta informācija.

Tas noticis Botnijas līča ziemeļos, aptuveni 550 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Helsinkiem , fiksētā zemestrīce bijusi aptuveni četras magnitūdas stipra
To jutuši iedzīvotāji visapkārt Botnijas līča krastos.

Zemestrīces epicentrs atradies Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos.

Mēs bieži runājam, ka Latvija ir no zemestrīcēm pasargāta zeme. Bet gluži tā tas nav, jo  Latvijā ik gadu notiek ap 150 – 200 seismisku notikumu.

Būtībā ar terminu zemestrīce apzīmē jebkuru seismisku aktivitāti, kā rezultātā rodas seismiskie viļņi, neatkarīgi vai tā ir dabas parādība, vai to izraisa cilvēks. Zemestrīces galvenokārt rodas ģeoloģisko procesu rezultātā, bet tā var rasties arī vulkāniskas darbības, zemes nogruvumu, sprādzienu un kodoleksperimentu rezultātā.

Parasti zemestrīces Latvijā nav jūtamas, jo Latvija atrodas seismiski neaktīvā zonā un šeit var just tikai zemestrīču atbalsis, kuru epicentri atrodas ārpus Latvijas teritorijas.

Tomēr arī pie mums ir bijušas trīcītes, kuras iedzīvotāji pat jutuši. Piemēram:

Zemestrīces laikā Ventspilī 1785. gadā, 10. — 11. novembra naktī kustējās galdi un grīdas. Kādā veikalā pat nokritušas plauktos sakrautās preces.
1821. gada 21. februāra rītā ap plkst. 3 — 4 no rīta ar skaļu blīkšķi notrīcējusi un ļodzījusies kāda jauna rija. Krakšķēja arī sijas, lejā bira putekļi un kvēpi. Rijas vētītājs, būdams nomodā, notriekts gar zemi un pamodušies arī guļošie kūlēji.
Jau nākamajā rītā (22. februārī 4 no rīta) Kokneses mācītājmuižā atkal trīcējusi zeme, 7 no rīta tā trīcēja vēl stiprāk bet pēc dažām minūtēm tā trīcēja vēl stiprāk un ar rībienu. Lēkāja šķīvji, glāzes sitās kopā, šķindēja logi un durvis — likās, ka visa māja sagāzīsies.
1853. gada 19. — 20. februāra naktī Bilstiņu muižas rijā bija dzirdams skaļš krakšķis. Izbiedētie gulētāji izskrēja laukā. Bet 22. februāra rītā plkst. 4 Kokneses mācītājmuižā notrīcēja zeme un tie, kuri negulēja pārāk cieši, iznāca ārā. Pamodās arī suns. Vēl viens grūdiens bija pusastoņos rītā, kas izraisīja šķīvju un glāžu šķindēšanu uz galda, bet šķērssijas augšstāvā it kā pacēlās.
1896. gada 23. septembra pēcpusdienā plkst. 3 Jelgavas apkārtnē ļaudis novērojuši zemes trīcēšanu, kuru pavadīja pazemes dunoņa. Glāzes un tuvu viens otram stāvošie trauki šķindējuši.
Neievērota palikusi zemestrīce 1976. gada 25. oktobrī plkst. 11:42. Tā bija 4,5 balles stipra ar epicentru Igaunijas salu apvidū. Latvijā netika savākti un apkopoti novērojumi par šo zemestrīci.
1977. gada 4. martā zemestrīce Baltkrievijā bija 4 balles stipra, tomēr Rumānijā bojā gāja apmēram 1600 cilvēku.
1986. gada 31. augustā plkst. 1:31 Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijā Baldonē seismogrāfa rādītājs aizskrēja līdz skalas malai. Tā bijusi apmēram 2 — 3 balles stipra. Hipocentrs atradās Rumānijā ap 100 — 140 km dziļi pazemē.
2004. gada 21. septembrī notika zemestrīce, kuras epicentrs atradās Kaļiņingradas apgabala un Polijas robežas tuvumā. Liepājā, Rīgā un Valmierā sajusti pazemes grūdieni. Tie bija jūtami arī visā Polijas austrumu daļā. Pazemes grūdieni bijuši divas reizes: pirmie bija 14:05 pēc Latvijas laika un tie bija 4,8 balles stipri pēc Rihtera skalas, bet otrie — plkst. 16:32 un to spēks sasniedza jau visas 5 balles. Liepājā pirmo grūdienu laikā satricinājums bijis 3,5 balles, bet otro — 3,8 balles spēcīgas


Lielākās zināmās zemestrīces vēsturē: 

Sanfrancisko zemestrīce 1906. gadā.
Aleppo zemestrīce (1138. gads)
Bāzeles zemestrīce (1356. gads)
Šaaņsji zemestrīce (1556. gads)
Lisabonas zemestrīce(1755. gads)
Ņumadrides zemestrīce(1811. gads)
Sanfrancisko zemestrīce (1906. gads)
Lielā Kanto zemestrīce (1923. gads)
Kamčatkas zemestrīces (1737. un 1952. gads)
Lielā Čīles zemestrīce (1960. gads)
Lielās Piektdienas zemestrīce (1964. gads)
Taškentas zemestrīce (1976. gads)
Armēnijas zemestrīce (1988. gads)
Lomas Prietas zemestrīce (1989. gads)
Nortridžas zemestrīce (1994. gads)
Lielā Hanšiņas zemestrīce (1995. gads)
Izmitas zemestrīce (1999. gads)
Indijas okeāna zemestrīce (2004. gads)
Sumatras zemestrīce (2005. gads)
2010. gada Čīles zemestrīce (2010. gads)
Japānas zemestrīce (2011. gads)
Zemkopības ministrija pagājušās nedēļas beigās Eiropas Komisijai Eiropas Savienībā aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei pieteikusi Rucavas balto sviestu.

Ražošana notiek mājsaimniecības apstākļos pēc tradicionālas metodes – krējumu maisot ar koka karoti pulksteņrādītāju kustības virzienā. Tiklīdz sāk atdalīties pirmie sūkalu pilieni, tā trauku liek sildīt uz plīts vai karsta ūdens peldē un krējumu maisa, līdz iegūst mīkstu, plastisku, nedaudz spīdīgu un viendabīgu masu.


Rucavas balto sviestu mājsaimniecībās gatavo kopš 20. gadsimta sākuma. Tā gatavošanas receptes ir nodotas no paaudzes paaudzē. Arī pašlaik gandrīz katrā rucaviešu mājā tiek gatavots Rucavas baltais sviests..
Rucavā ik gadu tiek pulcināti Rucavas baltā sviesta darināšanas meistari, rīkotas meistarklases un semināri. Rucavas baltais sviests kopā ar vārītiem kartupeļiem vai lauku rupjmaizi ir ēdienkartē piedāvājumā tūristiem tradicionālās kultūras programmā.

Eiropā ar dažādām kvalitātes zīmēm aizsargāti aptuveni 1300 dažādās ES valstīs ražoti produkti.
Līdz šim ES aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir ierakstīti Carnikavas nēģi.

Savukārt tradicionālo produktu reģistrā iekļauti arī sklandrauši, salināta rudzu rupjmaize, kā arī Jāņu siers.
Bet Eiropas Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā iekļauti Latvijas lielie pelēkie zirņi.
Akcija Zemes stunda – jau šo sestdien, 19. martā, kuras laikā no plkst. 20:30 - 21:30 iedzīvotāji, pašvaldības un uzņēmumi tiek aicināti stundas garumā simboliski nelietot elektrību, tādējādi apliecinot izpratni par klimata pārmaiņu nozīmību. Šobrīd dalību Zemes stundā pieteikušas 66 pašvaldības, daudzviet Latvijā notiks Zemes stundai veltīti pasākumi. 
Lūk daži piemēri:

Pilsētās
Rīgā centrālais pasākums būs Kārļa Kazāka koncerts kafejnīca Miit. DAD Cafe priecēs apmeklētājus ar īpašu koncertu Zemes stundas vakarā. Restorānā Domini Canes būs iespēja baudīt vakariņas sveču gaismā.

Valmierā Zemes stundas “Ieskandināšanas pasākumu" akcijā iesaistīsies Valmieras jauniešu dome sadarbībā ar Valmieras jaunatnes centru "Vindu" un Valmieras muzeju, organizējot galda spēļu vakaru.

Jēkabpilī, Krustpils pilī Zemes stundas akcijas ietvaros aicina doties ekskursijā sveču gaismā. Izslēdziet savā mājoklī elektroierīces un apgaismojumu, un pavadiet šo stundu noslēpumainā ekskursijā, sveču gaismā pa Krustpils pili.

Liepājā Liepājas universitāte aicina ar velosipēdu izbraukt Zemes stundas simbolu "60+", kā arī iedegt svecītes pie universitātes.

Ventspilī Zemes stundas pasākumus rīkos Ventspils Jauniešu dome sadarbībā ar Ventspils Jauniešu māju. Jau sākot ar 16. martu Jauniešu sarunu kluba ietvaros jaunieši un interesenti tiek informēti par klimata pārmaiņām, kā arī par katra paša atbildību un to, ko atstājam aiz sevis, tiks piedāvātas radošās darbnīcas. 19. martā Ventspils Jauniešu mājā Zemes stunda tiks sagaidīta neformālā vidē, kur būs iespēja spēlēt dažādas galda spēles sveču gaismā.

Viesītē muzeja Sēlija teritorijā plānot nakts orientēšanās un radošās aktivitātes (izgatavot putniņus no otrreizējās pārstrādes materiāliem).  Nakts orientēšanās pulcēs jauniešus no 7 Sēlijas novadiem, kas būs arī viens no posmiem Ģenerāļu kausam (Sēlijas novadu jauniešu aktivitāte visa gada garumā).

Novadi
Tērvetes novadā TNJIC (Tērvetes novada jauniešu iniciatīvu centrs) jau 4. gadu organizē Zemes stundas pasākumu. Šis pasākums pulcē gan lielus, gan mazus un dalībniekiem ir iespēja ne tikai pabūt kopā, bet arī sacensties dažādās rotaļās un aktivitātēs. Noslēgumā, kā katru gadu, tiks laistas gaisā degošas laternas. Pagaidām ir plānotas 5 aktivitātes - šķēršļu josla, "dziesmu kari" un 3 rotaļas.

Olaines novadā akcijas ietvaros Olaines Vēstures un mākslas muzejā notiks pasākums, kura laikā apmeklētāji tiks informēti un izglītoti par klimata pārmaiņām un individuālo atbildību. Pasākumu papildinās arī muzikālais noformējums un vaska sveču gatavošana.

Salas novadā Zemes stundas ietvaros paredzēta nakts orientēšanas, rotaļas un radošās darbnīcas bērniem (burciņu apgleznošana), silta tēja un dziesmu kaujas pie ugunskura, sportisku apbalvošana un muzikāli priekšnesumi.

Lielvārdes novadā akciju aicina atzīmēt Lielvārdes novada Jauniešu dome. Iedzīvotāji aicināti ierasties centra laukumā un stundu pavadīt, piedaloties dziesmu kaujās, apsolot savu apņemšanos Zemei un veidojot Zemes stundas simbolu 60+.

Vecumnieku novadā Zemes stundas ietvaros Vecumnieku tautas namā un tā teritorijā notiks komandu Nakts spēles. Būs dažādi radoši uzdevumi, komandas saliedēšanās aktivitātes, pārbaudījumi un daudz kas cits. Būs interesanti gan pieaugušajiem, gan arī bērniem.

Aknīstes novadā notiks teātru diena, kuras ietvaros plkst.20.30 pasākuma apmeklētāji ar lukturīšiem dosies uz Gārsenes baznīcu, kur sveču gaismā  klausīsimies dziesmas Roberta Dombrovska izpildījumā, kā arī Dace Geida pastāstīs par baznīcas vēsturi. Aknīstes novadā Teātra dienā piedalīsies gan novada teātru amatieru kolektīvi, gan viesi no citiem novadiem.


Šogad Zemes stundas sauklis ir Iededzies pārmaiņām. Zemes stundas gaidīšanas nedēļā iedzīvotāji un organizācijas tiks aicināti sociālo tīklu Facebook un Twitter kontos dalīties ar mirkļa birku #iedziespārmaiņām un saviem labajiem, zaļajiem ikdienas darbiem. Pasaules Dabas Fonds aicina iepazīties videi draudzīga dzīvesveida padomiem šeit.


Ko darīt Zemes stunda laikā?

• 2016. gada 19. martā no plkst. 20:30 līdz 21:30 iespēju robežās aicinām pašvaldības un uzņēmumus izslēgts fasādes apgaismojums labi pamanāmām un pazīstamām, centrālām ēkām (ēkai) vai objektiem (baznīcas, domes ēkas, kultūras nami u.c.), neradot riskus iedzīvotāju drošībai (ielu apgaismojumus ieteicams atstāt, jo akcija ir simboliska); 
• Iedzīvotājus aicinām organizēt Zemes stundai un dabas aizsardzībai veltītus pasākumus savās mājās, darba vietās, uzņēmumos un organizācijās;
• Piedalīties Zemes stundas pasākumos visā Latvijā. Informācija par Zemes stundas pasākumiem Latvijā būs atrodama Pasaules Dabas Fonda mājas lapā sadaļā - Zemes stunda. 
• Domāt un rīkoties videi draudzīgāk katru stundu un katru dienu!

Sekot Zemes stundas jaunumiem var arī sociālajos tīklos http://www.draugiem.lv/zemesstunda un www.facebook.com/zemesstunda, kā arī Pasaules Dabas Fonda mājas lapā www.pdf.lv. 

Zemes stunda ir pasaulē lielākā vides akcija, kas tradicionāli notiek marta pēdējās sestdienas vakarā laikā no 20:30 līdz 21:30 pēc vietējā laika. Līdzīgi kā Jaunā gada sagaidīšana, Zemes stunda tiek organizēta un svinēta ikvienā pasaules daļā, sekojot laika joslu plānojumam. Desmit gadu laikā, kopš notiek Zemes stunda, akcija kļuvusi par globālu kampaņu, kurā ikvienam pasaules iedzīvotājam dota iespēja parādīt savu attieksmi un rīcību vides un dabas ilgtspējas saglabāšanai. Akcijas laikā iedzīvotāji, institūcijas, uzņēmumi, organizācijas ir aicināti simboliski uz vienu stundu izslēgt elektrību, tādējādi paužot savu atbalstu vides un klimata pārmaiņu problemātikai un nepieciešamajiem risinājumiem.
Iestājoties pavasarīgākiem un siltākiem laika apstākļiem, jūrmalas piekrastē varētu tikt izskaloti roņu mazuļi. Diemžēl cilvēki nezināšanas dēļ bieži cenšas "palīdzēt"  veseliem ronēniem, kuriem nav nepieciešama cilvēka iejaukšanās, ziņo Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Inese Pabērza.

Tāpēc Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti atgādina, ka gadījumā, ja krastā gadās ieraudzīt dzīvu un veselu roni, tam nevajadzētu pievērst sevišķu uzmanību. jo dzīvnieks atrodas savā vidē.

Ja ronēns nikni rūc, ir apaļīgs un ņiprs, to vēl klāj balta pūka, tad viņš, visticamāk, tikai atpūšas, līdz ar to vislabākais ir atstāt viņu tur, kur tas ir. Ronēns, iespējams, vienkārši sildās piekrastes saulītē, gaidot, kamēr roņu māte atgriezīsies, vai apgūst spēju pats saviem spēkiem iegūt barību.

Ja ronēnam baltās, garās pūkas vietā jau sāk parādīties vai to jau pilnībā klāj īsa pelēka vilna, ronēns jau būs sasniedzis aptuvenu četru nedēļu vecumu un kļuvis patstāvīgs. Šajā laikā tas pats bez mātes palīdzības spēs doties barības meklējumos.
Veselam un apaļīgam roņu mazulim palīdzība nav vajadzīga.

Tāpēc noteikti nevajadzētu dzīvniekus barot. Roņu mazulis bez ēšanas var iztikt vairākas diennaktis. Ļaujiet roņu mātei parūpēties par mazuli, kad viņa atgriezīsies no barošanās jūrā! Tāpat nedrīkst ronēnu patvaļīgi barot, īpaši ar govs pienu, kas mazo dzīvo radību var nogalināt.

Netraucējiet, neaiztieciet, nedzeniet pārāk ronēnu atpakaļ ūdenī! Ja dzīvnieks būs pārāk jauns, viņš ūdenī var nosalt. Savukārt cilvēka pastiprinātā uzmanība radīs stresu mazajam dzīvniekam. Pastaigājoties ar suni, uzlieciet tam pavadu, jo visbiežāk roņu mazuļus savaino tieši suņi. Savukārt pašam ronim ir gana ass kodiens, ko tas var likt lietā aizsargājoties, un rētas var nesadzīt pat vairākus mēnešus.

Speciālistu palīdzība jāmeklē, ja ronis ir ievainots vai acīmredzami novārdzis. Taču arī tad to aiztikt nedrīkst.
Šādā gadījumā aicinām sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, zvanot 29198590 vai arī sūtot informāciju (foto un koordinātes) info@daba.gov.lv.
Speciālisti pieņems lēmumu un nepieciešamības gadījumā veiks roņa transportēšanu uz Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu.

Ja jūras krastā ieraugāt nedzīvu roni, par to būtu jāpaziņo vietējai pašvaldībai, kas atbildīga par savas teritorijas sanitāro tīrību un drošību un līdz ar to ir tiesīga dzīvnieku savākt un utilizēt.

Jāpiebilst, ka pērn Rīgas Nacionālajā Zooloģiskajā dārzā tika nogādāti septiņi Latvijas piekrastē nokļuvušie roņu mazuļi. Trīs pērn izbarotie pelēkie ronēni devās uz Maskavas zoodārzu, divi pelēkie ronēni turpināja dzīvi Baltijas jūrā, viens pogainais ronēns devies uz Poliju.

Baltijas jūrā mīt trīs sugu roņi, no kurām divas ir satopamas arī mūsu piekrastē.
Visbiežāk sastopams ir pelēkais ronis. Tas ir augumā lielākais Baltijas jūras ronis. Aukstās ziemās mātītes mazuļus laiž pasaulē uz ledus. Tur tiem ir liela platība un maza savstarpējā konkurence. Mazos nomaldījušos ronēnus šādos gados ļoti reti var sastapt Latvijas "lielās jūras" piekrastē no Kolkas līdz Papei, kā arī tālāk uz dienvidiem Lietuvas teritorijā.
Siltās ziemās, kad ledus ir maz un Rīgas līcis nav aizsalis, roņu mātēm mazuļi jālaiž pasaulē Igaunijas neapdzīvotajās salās vai uz tuvumā esošā ledus. Tur konkurence ir lielāka ierobežotās platības dēļ. Tāpēc, pūšot spēcīgiem ziemeļu vējiem, mazie ronēni nonāk līča piekrastē no Ainažiem līdz Kolkai.
Retāk sastopams Baltijas jūrā ir augumā vismazākais - pogainais ronis. Šī suga vairāk uzturas jūras ziemeļu daļā. Mazuļi dzimst uz ledus vai arī piekrastē.
Trešā suga ir plankumainais ronis, kas uzturas Baltijas jūras dienvidrietumu daļā. Latvijā novēroti tikai divas reizes.
Lai atvieglotu finansiālo slogu lauku teritorijās,  viensētās dzīvojošajiem suņu īpašniekiem plānots atcelt obligāto prasību par šo suņu apzīmēšanu ar mikroshēmu jeb čipēšanu.

Patlaban noteikumi paredz, ka līdz 2016.gada 1.jūlijam sešu mēnešu vecumu sasniegušu suņu īpašniekiem jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma jeb tas tiktu čipēts, kā arī tas tiktu reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
Čipēšana izmaksā 25-35 eiro.

Grozījumi attieksies uz viensētās dzīvojošiem suņu īpašniekiem. Patlaban datubāzē ir reģistrēti 26 406 suņi, 1658 kaķi un 80 mājas (istabas) seski.

Pret plānotajiem grozījumiem kategoriski iebilst biedrība "Latvijas Kinoloģiskā federācija", kas uzskata, ka tieši viensētu suņi bieži saplēš meža dzīvniekus, bet īpašnieku nevar sodīt, jo suņa piederība nav noskaidrojama. 

Kā ziņots, ja suns pēc 1.jūlija netiks čipots un reģistrēts, paredzēts naudas sods - fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 350 eiro.
Signe Meirāne kopā ar Rimi Latvia uzsāk 100 gardāko kūku recepšu vākšanu, lai Latvijai tās simtgadē varētu dāvināt grāmatu "100 kūkas un 1 svecīte", kas sevī apvienos labākās, senākās un interesantākās receptes no Latvijas saimniecēm.
Pirmo recepti grāmatā likusi bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas grāmatai ir veltījusi savu mammas vienkāršo, bet tomēr iemīļoto burkānu kūkas recepti.

Mērķis šo 2 gadu laikā atrast receptes, kas reprezentē Latvijas novadus, attēlo pagātnes un mūsdienu garšu īpatnības, un celt gaismā sen aizmirstās, bet izcilās receptes.
 
“Līdz grāmatas tapšanai mums vēl ir priekšā daudz darba - gan recepšu stāstu apkopošana, gan balsošana, kā arī došanās pie saimniecēm un kūku degustēšana, lai pašas senākās un vērtīgākās iekļūtu mūsu kopējā dāvanā Latvijai. Taču šis būs ļoti patīkams un interesants piedzīvojums. Tāpat kā meklējot “Latvijas gardāko kūku”, arī šeit mums būs iespēja atklāt apslēptos Latvijas recepšu dārgumus un skaistākās pērles,” stāsta Signe Meirāne, projekta idejas autore.

Iesūtīt gardāko kūku receptes kopā ar īpašo stāstu, ir aicinātas jebkura vecuma cepējas no visas Latvijas.
Lai pieteiktu savas gardākās kūkas recepti, saimniecēm ir jāpagatavo sava garšīgākā kūka, jānofotografē pagatavošanas process un rezultāts. Iesūtot pieteikumu, līdz ar divām līdz trim fotogrāfijām ir jāiesniedz kūkas recepte un stāsts, kādēļ šī kūka ir cienīga kļūt par Latvijas mantojumu grāmatā “100 kūkas un viena svecīte”, kas tiks dāvināta Latvijai simtgadē. Kūku receptes būs iespējams iesūtīt portālā gardeezi.lv

Grāmatu “100 kūkas un 1svecīte” atklās 2018. gada maijā, kur tiksies visu recepšu autori.
Šajās dienās eksāmenu svešvalodā kārto 12to klašu skolēni, bet pēdējās dienās  par "špikošanu"  eksāmenā angļu valodā no eksāmena izraidīti daži bērni, pastāstīja Valsts izglītības satura centrā (VISC).

VISC aicina skolēnus eksāmenu laikā rīkoties godprātīgi un nešpikot, vienlaikus atgādinot, ka eksāmenus varēs pārkārtot tikai pēc gada.
 VISC skolēnus aicina gatavoties eksāmeniem laicīgi, jo vienā vakarā eksāmena tematus apgūt nevar. 

Visu eksāmenu sesijas laiku VISC darbojas anonīmais uzticības tālrunis, kur, zvanot uz numuru 67503755, iespējams ierunāt sūdzību vai priekšlikumu saistībā ar eksāmenu norisi. Tāpat rīkoties var, rakstot uz e-pastu "eksameni@visc.gov.lv".

Interesanti, ka pirms dažiem gadiem   Valkas ģimnāzijas skolēni ar saviem špikeriem piedalījās izstādē Paslēpes. Te bija apskatāmi gan tradicionāli, gan arī pārsteidzoši špikeri no  skolēnu krājumiem. Jaunieši gan atzina, ka atklājuši tikai daļu no špikeriem, bet iedarbīgākos un interesantākos paņēmienus tomēr neatklāja – jo kā nekā skolotāji kļūs pārāk gudri. 

Jāpiebilst, ka ārzemēs dažas augstskolas  špikošanu pielīdzina zagšanai un pieķeršanas brīdī  momentā izmet no skolas. 

Lūk daži piemēri no Valkas skolēnu izstādes:

1. Starp roku pirkstiem sarakstīts špikeris. Skolotāji esot iemanījušies pirms kontroldarba pārbaudīt skolēnu plaukstas, kas agrāk bieži bijušas aprakstītas ar formulām, tādēļ šis špikošanas veids izzūd. Kamēr rakstu darbi starp pirkstiem esot labi noslēpjami – atrādot plaukstas, pirksti vien jātur kopā.
2. Uz dažādu izmēru lapiņām sarakstīti špikeri, kas paslēptas piedurknēs, iežmiegtas saujā vai noslēptas vēl kādā skolotājam nemanāmā, bet ieskaites rakstītājam viegli pieejamā vietā. Laiku laikos pārbaudīta, bet joprojām aktuāla un bieži izmantota špikošanas metode.
3. Slinko metode – špikošana no pierakstiem un grāmatām, kas stāv vai nu turpat uz galda, vai paslēptas zem galda uz ceļiem. Gadās, ka uz grāmatas vai pierakstiem tiek sēdēts virsū un vajadzīgā vieta meklēta starp kājām – dīvaini skan, bet fakts.
4. Špikeru pildspalva – ir veikalā nopērkams īpašs skolēnu prieks, pildspalva, kurai ir izvelkama tāfelīte, uz kuras savukārt var sarakstīt visu, kas nepieciešams. Ļoti laba metode, ko vairākums skolotāju vēl neesot piefiksējuši.
5. Apskrāpētie lineāli – visas formulas un vajadzīgie gada skaitļi ar adatu tiek ieskrāpēti lineālā tā, ka faktiski nav pamanāmi skolotāja acij, bet sniedz lielisku atbalstu skolēnam. Šādi – ar ieskrāpēšanas metodi – špikerus iespējams atstāt arī uz grāmatu vākiem un daudzām citām lietām.
6. Mobilais telefons – modernāka metode, kuras veiksmīgu izplatību gan apgrūtinot atsevišķu skolotāju neiecietīgā attieksme pret telefoniem skolēnu rokās. Taču pēc būtības telefonā, piemēram, īsziņas formātā var saglabāt ārkārtīgi daudz vērtīgas informācijas.
7. Meiteņu priekšrocība – uz garām lapiņām sarakstīti špikeri, kas uzmanīgi piestiprināti pie svārku apakšas un nav redzami skolotājam, toties viegli un ērti pieejami skolniecēm. Šī ir īstā reize, kad meitenes var gavilēt par savām tiesībām nēsāt svārkus.
8. Audio pleijers vai diktofons ar mazu austiņu. Īpaši ieteicama metode, kad jāiet klases priekšā skaitīt no galvas iemācītu dzejoli. Klīst nostāsti, ka tieši šādā veidā, vārds pa vārdam atkārtojot kasetē ierunāto dzejoli, skolēni viegli tikuši pie teicamām atzīmēm. Tiesa, esot sarežģīti noslēpt austiņas, tādēļ metodi izmanto vien pavisam drosmīgie.
9. Aprakstīti apavi un apģērbs – kurpes zole vai zeķe vienās formulās un vēstures notikumu gadskaitļos ir visīstākā skolēnu realitāte. Tiesa, šīs ekstrēmās špikošanas metodes, par kuru izmantošanu sutas draud ne tikai no skolotāja, bet arī vecākiem, tiek izmantotas salīdzinoši reti un pavisam nopietnos gadījumos.
10. Īpaši drosmīgo metode – jau iepriekš uz lapām, kas līdzinās tām, uz kādas būs rakstāma ieskaite vai eksāmens, tiek sarakstītas visas atbildes uz biļešu jautājumiem. Klasē skolēns rada iespaidu, ka kaut ko raksta, bet, stundai beidzoties, lapas samaina un skolotājam patiesībā nodod jau laikus mājās sagatavotu darbu.


Latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis jau šobrīd ir viens no populārākajiem spēlētājiem Ņujorkas "Knicks" komandā, un pēc debijas sezonas NBA viņam ir ļoti labas izredzes tikt pie daudzmiljonu līguma ar kādu no apavu ražotājiem.

Porziņģis, vēl spēlējot Spānijā,noslēdza četru gadu līgumu ar "Nike", kas viņam maksāja 25 000 dolāru gadā. Pēc šīs sezonas latviešu basketbola talantam līgums ar "Nike" noslēdzas, un apavu ražotāji jau gatavo savus nākamos piedāvājumus.

Visnaudīgākos piedāvājumus, visticamāk, izteiks "Nike", "adidas" vai "Under Armour" kompānijas.

Tiek uzsvērts, ka Porziņģim ar savu harizmu ir ļoti labas izredzes kļūt par ievērojamu slavenību arī ārpus basketbola laukuma, un tas viņa vērtību apavu ražotājiem padara vēl lielāku.

Latvija atzīta par 68. pasaulē laimīgāko valsti 2013.-2015.gadā, bet salīdzinājumā ar 2005.-2007.gadu Latvijas laimes indekss ir uzrādījis pasaulē piekto lielāko pieaugumu, liecina jaunākais Pasaules laimes ziņojums.

Tā rezultāti liecina, ka vislaimīgākie iedzīvotāji ir Dānijā, kas iepriekš divas reizes bijusi reitinga līdere, bet pērn piekāpās Šveicei, kas šogad ierindojusies otrajā vietā. Vēl pirmajā pasaules laimīgāko valstu reitinga desmitniekā ir Islande, Norvēģija, Somija, Kanāda, Nīderlande, Jaunzēlande, Austrālija un Zviedrija.

Desmit nelaimīgākās valstis pasaulē, pēc reitinga veidotāju vērtējuma, ir Madagaskara, Tanzānija, Libērija, Gvineja, Ruanda, Benina, Afganistāna, Togo, Sīrija un Burundi, kas reitingā ieņem pēdējo - 157. vietu.

Pasaules laimes ziņojums publicēts ceturto reizi. Valstis tajā izvērtētas pēc to iedzīvotāju paustā savas laimes novērtējuma un subjektīvās labklājības. Šā gada reitingā pirmo reizi iekļautas arī nevienlīdzības sabiedrībā sekas uz laimes izjūtu. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram