Lai festivālos gūstamo pozitīvo pieredzi nesabojātu nelāgi starpgadījumi, Valsts policija aicina gan apmeklētājus, gan festivālu norises vietas iedzīvotājus rūpēties par savu personisko drošību.

Policija aicina ikvienu autovadītāju, kas dodas uz pasākuma norises vietas, savlaicīgi plānot gaidāmo maršrutu, rēķinoties ar iespējamajiem satiksmes ierobežojumiem un sastrēgumiem. Tāpat policija mudina autovadītājus cienīt sevi un citus satiksmes dalībniekus, nepārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu, kā arī ievērojot citus ceļu satiksmes noteikumus.

Īpaši jārūpējas par savu bērnu drošību, neatstājot viņus bez uzraudzības. Tāpat iepriekš japārrunā, kā rīkoties, ja bērns no vecākiem tomēr nošķiras. Ja bērns ir pazudis, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie policijas darbiniekiem vai pasākuma organizatoriem.

Tā kā festivālu apmeklētāju skaits ir ļoti liels, tad pūlī viegli nozust arī kabatzagļiem, svarīgi parūpēties par to, lai mantas atrodas drošā vietā, piemēram, oficiālā mantu glabātuvē, ja tāda pieejama.  

Lai izvairītos no vērtīgu lietu nozaudēšanas, jau pirms došanās uz festivālu var pāskatīt līdzi paņemto, rūpīgi izvērtējot, vai tiešām viss ir nepieciešams. Jo mazāk mantu, jo vieglāk parūpēties par to drošību.

Gadījumā, ja pasākuma apmeklētājs saskāries ar kādu no iepriekš aprakstītajiem gadījumiem vai nepieciešama tūlītēja policijas palīdzība, nekavējoties jāzvana uz tālruņa numuru 110.


Paziņoti 20 rakstniekiun ilustratori, kas izvirzīti Starptautiskajai Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvai bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Savukārt Jāņa Baltvilka balvas starptautiskā laureāte šogad ir somu dzejniece Heli Lāksonena,bet balvu par viņas grāmatas “Piec ait kalns" atdzejojumu latviešu valodā saņems Guntars Godiņš.
 
Šogad dzejnieka Jāņa Baltvilka vārdā nosauktā balva, ko dibinājusi Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome, tiks pasniegta 12. reizi. 
 
Balvas uzdevums ir fokusēt sabiedrības uzmanību uz pozitīvu mērķi – bērnu, kurš lasa interesantu un skaistu grāmatu latviešu valodā.
 
Žūrija vērtējusi latviešu valodā izdotās bērnugrāmatas, kas iznākušas no 2015. gada maija līdz šā gada maijam, un nosaukusi 20 nominantus.
 
Pērn balvu "Jaunaudze" par debiju bērnu literatūrā un grāmatu mākslā saņēma ilustrators Mārtiņš Zutis par bilžu grāmatu "Nenotikušais atklājums". Baltvilka balvu pargrāmatu sēriju "Mākslas detektīvi" saņēma rakstniece Luīze Pastore kopā ar mākslinieci Elīnu Brasliņu, bet starptautisko balvu - Maima Grīnberga par Ainas Pervikas grāmatas "Prezidents" tulkojumu.


NASA zonde "Juno" 5. jūlija rītā, 6:18 pēc Latvijas laika, pēc piecu gadu ceļojuma veiksmīgi iegājusi Jupitera orbītā, lai sniegtu ziņas par gāzu giganta un citu Saules sistēmas planētu izcelšanos.

Misija izmaksājusi 1,1 miljardu ASV dolāru un tās ietvaros zonde nolidojusi 2,7 miljardus kilometru.

"Juno"nākamos 20 mēnešus 37 reizes apriņķos Jupiteru, atrodoties aptuveni 5000 kilometru augstumā virs planētas virsmas un būs vistuvākais planētai pielidojušas kosmosa aparāts.

Galvenais"Juno" uzdevums ir noskaidrot, cik daudz uz Jupitera ir ūdens un vai planētas centrs ir ciets vai arī tā viscaur sastāv no gāzveida vielām.



Jūlijs un augusts Latvijā ir negaisu laiks, kad zibens spērieni nodara vislielākos postījumus. Kā liecina statistika, šī gada jūnija beigās un jūlija sākumā, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo laikaposmu, zibens nodarīto postījumu skaits palielinājies par aptuveni 30%.
Visbiežāk no zibens spērieniem cieš dažādas elektroierīces - televizori un to dekoderi, datori, elektriskās plītis un ēku signalizācijas sistēmas, taču vislielākos un finansiāli sāpīgākos postījumus zibens nodara ēkām, sagraujot to jumtus un izraisot ugunsgrēkus.
 
Lai sevi un savu īpašumu pasargātu no zibens postījumiem, jāņem vērā sekojošais:

1.Zibens spēriens parasti skar visus enerģiju nesošos tīklus, tāpēc, sākoties negaisam, no strāvas jāatvieno visas sadzīves ierīces – un jāatceras no strāvas atvienot visas antenas – arī bezvadu.
 
2.Sākoties negaisam, jāaizver mājām logi un dūmvadu aizvērtņi, kā arī īpaši jāpieskata gan bērni, gan mājdzīvnieki, lai tie neuzturētos ūdens krānu vai radiatoru tuvumā.
 
3. Ja negaiss pārsteidzis, atrodoties ārpus mājas, nevajadzētu stāvēt zem augsta koka.
 
4.Zibeņošanas laikā nav ieteicams nodarboties ar sportiskām aktivitātēm un uzturēties ūdens tilpņu tuvumā.
 
6. Automašīna tiek uzskatīta par vienu no drošākajām vietām, kur paslēpties. Riskantāka pārvietošanās negaisa laikā ir ar velosipēdu, motociklu vai motorolleri – tos negaisa laikā nevajadzētu izmantot.


Darbu sācis e-veselības portāls; šobrīd tiek veikta portāla satura papildināšana un to plānots regulāri veikt arī turpmāk.

Tā e-veselības portāla daļa, kas ir pieejama bez autorizēšanās, satur informatīvus rakstus par slimību profilaksi un ārstēšanu, veselības jomas aktuālās ziņas, kā arī citu informāciju. Savukārt veselības nozares profesionāļi varēs autorizēties e-veselības portālā un iepazīt sistēmas sniegtās iespējas pēc līguma noslēgšanas ar Nacionālo veselības Dienestu par sistēmas lietošanu. 

Iedzīvotāju veselības dati (arī izrakstītās e-receptes un e-darbnespējas lapas) būs apskatāmi, tiklīdz veselības nozares profesionāļi noslēgs līgumu, sāks e-veselības sistēmas lietošanu un sāks ievadīt tajā pacientu datus.

Veselības nozares profesionāļiem līgumus par e-veselības lietošanu ir jānoslēdz līdz šī gada 1.novembrim, savukārt sistēmas obligāta lietošana ir jāsāk no 1.decembra.

Lietotāji e-veselības sistēmā varēs autorizēties, izmantojot internetbanku autorizācijas līdzekļus, e-parakstu vai ID karti.

Ņemot vērā, ka e-veselības portāls "www.eveseliba.gov.lv" tiks regulāri papildināts,  tā darbībā var tikt novēroti pārtraukumi.


Līdz ar ogu un sēņu sezonu, Valsts ieņēmumu dienesta redzeslokā iepriekšējos gadus nonāca arī  dabas velšu vācēji, tirgotāji un uzpircēji. 
 
Šogad dienests atzīst, ka īpašas pārbaudes nerīkos, jo iepriekšējo gadu pieredze apliecinājusi, ka nodokļu nenomaksas risks šajā jomā ir mazs.
 
Meža velšu sezona ir tikko sākusies. Ļoti daudzi cilvēki piepelnās ar to,ka visu vasaru lasa ogas, sēnes un vīngliemežus.
 
Ja fiziskas personas peļņa no savvaļas velšu pārdošanas nepārsniedz 3000 eiro gadā, iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, kā arī nav nepieciešams kases aparāts. Paši sēņotāji un ogotāji šādu summu parasti nepārsniedz, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.
 
Ogu uzpircējiem, kas dabas veltes realizē lielā apjomā, gan ir jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī jāizsniedz piegādātājiem kvītis par pieņemto preču apjomu un par to samaksāto naudu. Tomēr VID izpratnē, dabas velšu uzpircējiem ir zems nodokļu ne-nomaksas risks, tāpēc īpaši tos nepārbauda.
 



Karstās un saulainās dienās mediķiem nereti nākas palīdzēt cilvēkiem, kuri pārkarsuši vai sasirguši pēc saules dūriena.

Visvairāk bīstams karstais laiks ir cilvēkiem ar sirds un asinsvadu saslimšanām, zīdaiņiem un maziem bērniem, kā arī vecāka gada gājuma cilvēkiem.

Saules dūriens no svelmainas saules bez cepures un karstuma dūriens telpās var piezagties nemanot. Tādēļ ārsti aicina izvairīties no ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros, karstā laikā nelietot alkoholiskus dzērienus un, ja iespējams, izvairīties no smagām
fiziskām aktivitātēm.

Simptomi ir galvas reiboņi,galvassāpes, slikta dūša – viss atkarīgs no saules dūriena pakāpes. Ir trīs pakāpes: viegla, vidēja un smaga. Pie smagas pakāpes cilvēks ir uzbudināts, neadekvāts vai tieši otrādi – ļengans un nosvīdis. Saules dūrienu parasti pavada sejas apsārtums, nogurums, augsta ķermeņa temperatūra pat ap 40 grādiem.

Protams, D vitamīns cilvēka organismā ir nepieciešams, tādēļ bērniem, bet ne zīdaiņiem, uzturēšanās saulē pat ir vajadzīga. Tomēr nevajag pārmērīgi sauļoties. Jo mazāks bērns, jo vecākiem jābūt uzmanīgākiem ar karstumu. Dienās, kad termometra stabiņš ir virs
25 grādiem, mediķi aicina pastiprinātā daudzumā dzert ūdeni.


Šodien, 29. jūnijā, ir Pēterdiena, kas ir Vasaras saulgriežu laika noslēgums. Saskaņā ar seno laika skaitīšanas sistēmu un pēc latviešu tautas tradīcijām sākas siena laiks, pēdējo reizi vēl ieskanas Līgo dziesmas un zinātāji pareģo laiku.

Kā vēsta ticējumi, ja dzeguze beidz kūkot ap Pēteriem, tad būs silts rudens, ja Pēterdienā līst, tad līs līdz Annas dienai, 26.jūlijam. Ja Pēterdiena lietaina, tad viss siena laiks būs lietains.

Pēterdienu sauc arī par Lapu vai Pērkona dienu. Pētera dienā nav brīv strādāt. Tāpat kā Jāņi, arī Pēteri ir jaunu ļaužu lūkošanās un derību laiks.

Pēterdienai ir zināma līdzība arJāņu dienu, jo šajā dienā līgotāji iet no viena Pētera pie otra. Parasti izlīdzas ar tradicionālajām līgo dziesmām, kurās vārda «Jānis» vietā liek «Pēteris».
Svētdien Cēsīs ar elites vīrugrupas braucienu noslēdzās 2016. gada Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā.
Spožu uzvaru, demonstrējot pārliecinošu un aktīvu sniegumu visas distances garumā, izcīnīja 29 gadus vecais smiltenietis Gatis Smukulis. “Astana” komandas sportistam šis bija pirmais elites grupas brauciena čempiona tituls.

*

Tiek organizēts konkurss no Latvijā ražotiem produktiem “BIEZPIENA UN MAIZES GARDUMI UZ SVĒTKU GALDA”.
Piedalīties konkursā aicināts ikviens, kas vēlas parādīt savu prasmi biezpiena un maizes gatavošanā. Smiltenē konkurss norisināsies 16. jūlijā, Smiltenes pilsētas svētku ietvaros.  
Konkursa dalībnieku uzdevums ir pagatavot un ierasties konkursa vietā ar saldu vai sāļu gardumu, kura gatavošanā obligāti jāizmanto biezpiens un maize. Pieteikties konkursam var, sūtot pieteikumu uz e-pastu: sieraklubs@inbox.lv.

*

7. jūlijā plkst.19.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā norisināsies pašmāju komiķa un rakstnieka Maksima Trivaškeviča stand-up komēdijas šovs „Stand- up izrāde latviešu valodā”, kuras humoristiskā veidā vēstīs par valstu un valodu kopīgajiem un atšķirīgajiem aspektiem, kā arī par pašlaik un vienmēr aktuālo.
Ārlietu ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus par jaunāko informāciju saistībā ar sprādzieniem Stambulā interesēties, zvanot uz ārkārtas tālruni +371 26 33 77 11.

Savukārt Latvijas valstspiederīgie kuriem nepieciešama konsulārā palīdzība var sazināties arī ar Latvijas vēstniecību Turcijā zvanot uz +905334827259.

Kā zināms, vakardien vakarā Turcijas galvaspilsētā Stambulā, Ataturka lidostā, nogranduši divi sprādzieni, kuros gājuši bojā vismaz 36 cilvēki, bet vairāk nekā 140 ievainoti.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sociālajā"Twitter" vēsta, ka Ārlietu ministrija rūpīgi seko līdzi notikumu attīstībai pēc sprādzieniem lidostā. Ministrs arī izsaka līdzjūtību bojā gājušo tuviniekiem.

Pagaidām ĀM rīcībā nav informācijas par cietušiem Latvijas valstspiederīgajiem. Ir zināms, ka īsi pirms sprādziena Ataturka lidostā piezemējusies arī lidmašīna no Rīgas. 


No šīs nedēļas populāro apsveikuma dziesmu "Happy Birthday to You" drīkst brīvi izmantot bez maksas.
 
"Dziediet to skaļi,dziediet to lepni un par brīvu," paziņoja advokātu birojs "Donahue Fitzgerald", kas Losandželosas tiesā izskatītajā lietā pārstāvēja apsūdzības pusi.
 
Lieta aizsākās 2013.gadā, kad ierakstu kompānija no mazbudžeta filmas par "Happy Birthday to You" vēsturi veidotājiem pieprasīja 1500 dolārus par apsveikuma dziesmas atskaņošanu kinolentē. Filmas veidotāji ierosināja pret kompāniju lietu to cilvēku vārdā, kas maksājuši ierakstu kompānijai par dziesmas izmantošanu.
 
Septembrī Losandželosas tiesas tiesnesis lēma, ka ierakstu kompānijai "Warner/Chappell Music" nepienākas autortiesības uz dziesmu. Tiesāšanās noslēdzās ar to, ka ierakstu kompānija piekrita atmaksāt 14 miljonus ASV dolāru (12,7 miljonus eiro) un vairs neiekasēt autoratlīdzību par dziesmas izpildīšanu.

"Donahue Fitzgerald" lietas atrisinājumu nodēvēja par "milzu uzvaru", no kuras iegūšot sabiedrība un mākslinieki, kuri dziesmu vēlas izmantot savos darbos. 

Par dziesmas rašanās laiku tiek uzskatīts 1893.gads, kad vācu emigrantes Mildreda Hilla un Petija Hilla sacerēja īsu dzīvespriecīgu dziesmiņu "Good Morning to All" bērnudārza audzēkņiem. Dziesmas teksts bieži mainīts, pielāgojot to dažādiem svētkiem, tostarp dzimšanas dienas svinībām.




Jāņu laikā un pēc svētkiem cilvēki stāv garās rindās Infektoloģijas centrā. Iemesls – daudzus sakodušas ērces.
 
Latvijas Infektoloģijas centrā četras svētku brīvdienas pagāja visai karsti. Kopumā tika saņemta un uz īpašu pārbaudi nosūtīta 321 ērce, savukārt dienas laikā centra personāls noņēma ap 80 ērcēm.

Šogad no vairāk nekā 1500 pārbaudītām ērcēm ar ērču encefalītu bija inficētas 59. Tas nozīmē, ka inficēto bija nedaudz zemāk par 4%, kas ir normāls apmērs.  
 
Latvijā ērces var pārbaudīt tikai uz encefalītu, savukārt Laboratoriski konstatēt, vai ērce pārnes tādu bīstamu slimību kā Laima borelioze, nav iespējams. Valstī nav arī vakcīnas pret šo slimību, taču tieši Laima borelioze ir visizplatītākā kaite, ko Latvijā pārnes ērces.
 
Ārsti atgādina, ka, ja ērce ir piesūkusies un trīs nedēļu laikā parādās gripai līdzīgi simptomi, tostarp augsta temperatūra, galvas un muskuļu sāpes, ir jāvēršas pie ģimenes ārsta vai infektologa.

Svots: skaties.lv


Karstais laiks nedēļas nogalē ir atstājis savas sekas, un daudzi jauno darba nedēļu sāk ar sārtiem, saulē apdegušiem un sāpīgiem pleciem, vaigiem un ne tikai. Lai mazinātu apdeguma radītās sekas un ātrāk ar tām cīnītos, ir ieteicams ievērot dažādus ieteikumus.

Āda vispirms ir jāatvēsina, un tam noderēs auksta ūdens komprese vai atvēsinoša duša. Tomēr jāatceras, ka apdegušu ādu nedrīkst mazgāt ar ziepēm, lai to nekairinātu. Kompreses gan nedrīkst likt uz ādas pūslīšiem, kas radušies apdeguma gadījumā.

Pēc atvēsināšanas āda noteikti ir jāpabaro – var izmantot želeju ar alveju, ieteicama ir olīvu vai persiku eļļa, kā arī krēmi, kas satur A un E vitamīnus.

Saules apdegumu dziedēšanai palīdz kakao sviests, smiltsērkšķu eļļa, E vitamīns, Tautā atzīta un novērtēta ir ziede Evija.

Noteikti ir jādzer arī daudz šķidruma – vēlams vismaz divus litrus diennaktī.

Ja apdeguma vietā veidojas čūlas, tūskas vai jūtamas stipras sāpes, nekavējoties jāgriežas pēc palīdzības pie ārstiem, piemēram, Valsts Apdegumu centrā.



Šodien,  27. jūnijā, pēc latviešu tautas ticējuma ir Septiņu gulētāju diena. Ja šajā dienā spīdēs saule, tad tā spīdēšot vēl septiņas dienas pēc kārtas, taču, ja līs lietus, tad līšot vēl septiņas dienas. Turklāt, ja pēc septiņām dienām lietus nerimsies, tad līs vēl septiņas nedēļas, stāsta tautas ticējumi.

Senāk latviešiem šādas dienas nav bijis, tā parādījusies salīdzinoši nesen.

Septiņi gulētāji izmantoti arī maģiskām izdarībām. Ja kādam nenāk miegs, tad vajag septiņu gulētāju vārdus uzrakstīt uz papīrīša un slepeni pabāzt bezmiedzim zem spilvena. Senie latvieši tādam, kas sasirga septiņu gulētāju dienā, sita septiņas reizes pa sāpošo vietu
un teica: "Slimība, paliec guļot kā septiņi gulētāji!"

Ja gulētāju dienā guļ ilgi no rīta, tad visu gadu no rītiem jākaujas ar miegu.

Tautas ticējumos zīmīgs datums tālāko laikapstākļu noteikšanā ir arī 29.jūnijs - Pētera diena. Ja Pēterdienā līst, tad līs līdz Annas dienai, kas ir 26.jūlijā. Tautas ticējumi arī paredz - ja Pēterdienā līst, tad līs visu siena laiku. Taču, ja dzeguze beidz kūkot līdz Pēteriem, tad būs silts rudens. 

Avots: delfi.lv


Katru gadu Līgo svētku laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi sniedz palīdzību smagi cietušajiem, tostarp pieaugušajiem un bērniem. Negadījumi notikuši gan peldoties, gan lecot ūdenī, kā arī neievērojot drošību aktivitātēs pie ugunskuriem, griliem.
 
Lai nepieļautu negadījumus, mediķi aicina Līgo svētku brīvdienās nebūtpārgalvīgiem.

Dodoties svinēt svētkus pie dabas vai lauku mājās/vasarnīcās – jānoskaidrosava atrašanās vieta.  Tādējādi vajadzības gadījumā, izsaucot operatīvos dienestus, varēs precīzi izstāstīt, kur cilvēks atrodas. Noderēs arī GPS funkcija mobilajā tālrunī.

Jāievēro degmaisījumu lietošanas norādījumi – piemēram, aizdedzinot ugunskuru,tajā nevar liet benzīnu vai citus degmaisījumus, kas var strauji uzliesmot un radīt plašus un smagus apdegumus.

Ugunskura tuvumā jāpiesargās. Ja aizdedzies apģērbs, liesma jānodzēš un apdegušo vietu nekavējoties dzesē ar vēsu ūdeni.

Un, protams, ūdenstilpnes – peldvietā nevar lekt no augstuma ne uz galvas, ne uz kājām. Noteikti nedrīkst iet peldēties naktī, īpaši nezināmās peldvietās, kā arī vienam pašam, kur nu vēl alkohola reibumā.

Ja notikusi nelaime un gūta smaga trauma neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt zvanot uz ārkārtas tālruni 113. 



Saistībā ar svētku pasākumu "Līgosim krastmalā!" šodien Rīgā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi, tostarp būs slēgta 11.novembra krastmala.
No 21.jūnija plkst.21 līdz plkst.23 tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, Poļu gātē posmā līdz Pils ielai, kā arī Bīskapa gātē līdz Herdera laukumam.Savukārt transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi posmos no Akmens tilta līdz Muitas ielai un krastmalai pieguļošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē starp Poļu gāti un Jaunielu tiks ieviesti no 21.jūnija plkst.20 līdz 24.jūnija plkst.23.No 21.jūnija plkst.21 līdz 24.jūnija plkst.23 tiks organizēta divvirzienu satiksme Pils ielā, posmā no Poļu gātes līdz Doma laukumam, un Doma laukumā, posmā no Pils ielas līdz Jēkaba ielai, bet līdz 24.jūnija plkst.22 pie Poļu gātes tiks atslēgts luksofors.Vienlaikus no 23.jūnija plkst.17 līdz 24.jūnija plkst.6 būs slēgta kuģošanas līdzekļu satiksme Daugavas akvatorijas labajā pusē, posmā starp Akmens tiltu un Vanšu tiltu.Rīgas Dome brīdina arī par iespējamo trokšņa līmeni, kura līmenis var pārsniegt pieļaujamo svētku pasākuma iekārtošanas un demontāžas darbu laikā.Sabiedriskais transports Rīgā 23.jūnijā un 24.jūnijā būs pieejams bez maksas. "Rīgas satiksme" Līgo naktī organizēs papildu autobusu, tramvaju un trolejbusu reisus
Līgo un Jāņi šogad Latvijā gaidāmi ar karstu un pārsvarā sausu laiku, liecina prognozes.

Šīs nedēļas sākumā siltums vēl būs mērens un klimatiskajai normai atbilstošs, bet līdz ar svētkiem gaisa temperatūra paaugstināsies un šīs nedēļas četras brīvdienas būs ar svelmi.

Līdz trešdienai vietām uzlīs, būs silts, bet Līgo dienā kļūs karstāks.

Pašreizējās prognozes rāda, ka Līgo dienā būs saulains laiks, vietām Vidzemē un Latgalē var izveidoties nelieli negaisa mākoņi, kas uz brīdi atnes lietu. Gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +23..+28 grādiem, vietām piekrastē ap +20 grādiem. Līgo vakars, visticamāk, visā Latvijā paies bez nokrišņiem, būs ar lēnu vēju un silts.

Jāņu naktī nelīs, pūtīs lēns dienvidaustrumu vējš, vietām, īpaši ūdeņu tuvumā, veidosies neliela migla. Gaisa temperatūra rīta agrumā būs pazeminājusies līdz +11..+16 grādiem.

Jāņu diena būs karsta - temperatūra paaugstināsies līdz +25..+30 grādiem, mazliet vēsāks var būt Rīgas līča piekrastē Kurzemē - Kolkā, Rojā, Engurē, Mērsragā. Lietus maz iespējams.

Līdz šim karstākā Jāņu diena Latvijā bija 1935.gadā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30,6 grādiem. Šogad rekordam būsim tuvu, iespējams, tas tiks pārspēts.

Arī atlikušajās brīvdienās saglabāsies karsts laiks, temperatūra nedēļas nogalē vietām pat pārsniegs +30 grādu atzīmi, taču arvien biežāk veidosies pērkona lietusgāzes. Tās gan būs lokālas un skars nelielu daļu valsts.
Naktī uz otrdienu, 21mo jūniju, plkst. 1:34 sāksies astronomiskā vasara. Un šī būs gada īsākā nakts.

Gada īsākās nakts ilgums Latvijā būs no piecām stundām un 48 minūtēm valsts tālākajā ziemeļu punktā (Rūjienas novadā pie Igaunijas robežas) līdz sešām stundām un 28 minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā (Daugavpils novadā pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas).

Sākot ar vasaras saulgriežiem, saules augstums ar katru dienu pamazām samazināsies, dienas paliks īsākas, un naktis - garākas. 

Šis gads ir viena no retajām reizēm, kad vasaras saulgrieži, 21.jūnijs, sakrīt ar Pilnmēness kulminācijas svētkiem, tādēļ svētki piepildīti  tieši ar to Jāņu maģiju, kas aprakstīta tautas paražās.

Taču sinoptiķi sola ļoti labus laika apstākļus oficiālajās brīvdienās, Jāņos līdz pat +30. Un tas nozīmē, ka šie būs pēdējo gadu siltākie Jāņi.

 Savukārt pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā visvairāk Jāņu ir vecuma grupā no 36 līdz 60 gadiem. Savukārt, visvairāk Līgu ir vecumā no 19-35 gadiem. Abu vārdu īpašniekus visvairāk var sastapt Rīgā un Rīgas rajonā. 
Saistībā ar meteoroloģiskā radara bojājumiem Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) nevar iegūt precīzus mērījumu datus, savukārt bojātās detaļas nomaiņa aizņems vairākus mēnešus.
Patlaban gan ir rasts pagaidu risinājums, lai radars vispār darbotos, tomēr iegūtie mērījumu dati nav pietiekoši kvalitatīvi, pastāstīja LVĢMC pārstāve Sanita Pelēķe. 
Precīzas radara remonta izmaksas nav zināmas, tomēr tie varētu būt vairāki desmiti tūkstoši eiro. Savukārt jauna radara uzstādīšana prasītu nopietnākus finansiālus ieguldījumus, piemēram, šis radars 2006.gadā LVĢMC izmaksājis 1,5 miljonus eiro.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai Uzvaras parkā, Rīgā, izvietotu informatīvos plakātus, kuros tiktu atainots faktos balstīts vēsturisks atstāstījums par visu kara periodu Latvijā.
Kā iniciatīvas pieteicējs norādīts Roberts Ceruss. 
Viņš norādīja, ka pašlaik Uzvaras parks un tajā esošais Uzvaras piemineklis ir sabiedrību dalošs elements, kura esamību neatbalsta vismaz 10 000 Latvijas republikas iedzīvotāju, par ko liecina iepriekšējā iniciatīvā savāktie paraksti. Taču reizē to kā kultūrvēsturiski svarīgu mantojumu uzskata Latvijas mazākumtautību kopienas pārstāvji.

Plakāti informēs mazākumtautību pārstāvjus par latviešu tautas izpratni par vēsturi, bet reizē neliegs mazākumtautību pārstāvjiem svinēt sev un savām ģimenēm svarīgus svētkus, uzskata Ceruss.
Kā ziņots, "Manabalss.lv" iepriekš savākti aptuveni 12 000 parakstu par vēsturiskā Uzvaras parka atjaunošanu.
Atšifrējot mūsu folkloras materiālus, katrs cilvēks var dāvināt Latvijai simtgadē savu laiku un darbu. Iesaistīties  akcijā “Simtgades burtnieks”, pārrakstot no attēliem tekstus, ikviens var platformā ar šādu pašu nosaukumu.

Šeit pieejama mājas lapa, kurā atradīsi tekstus, kurus pārrakstīt.

Atšifrēt  jeb pārrakstīt no rokrakstiem tekstus datorrakstā  var ne tikai no latviešu valodas, bet arī, piemēram, no lībiešu, latgaliešu, vācu. 
Tekstus, kurus pārraksta un iesūta iedzīvotāji, rūpīgi pārbauda redaktori. 

Vispirms arī noteikti jāizlasa norādījumi, kā pareizi atšifrēt tekstus. 

Šobrīd ieskenēti ir aptuveni 400 tūkstoši Latvijas folkloras materiālu dažādās valodās.
Tā ir tikai daļa no visiem. Bet no digitalizētajiem failiem atšifrēta ir vēl mazāka daļa – tikai aptuveni 15 tūkstoši materiālu – tādēļ ikviens, kurš vēlas atšifrēt tekstus, dos būtisku ieguldījumu.
Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs (European Storm Forecast Experiment, ESTOFEX), kas jau daudzus gadus specializējas pērkona negaisu prognozēšanā, izplatījis līdz šim nopietnāko brīdinājumu par postošiem pērkona negaisiem piektdien plašā Eiropas austrumu daļā, tai skaitā Baltijas valstīs.

Lietuvā, Kaļiņingradas apgabalā un tuvējos Baltkrievijas un Polijas rajonos piektdien izsludināts visaugstākās – trešās – pakāpes brīdinājums par lieliem virpuļviesuļiem jeb tornado, postošu vēju, ļoti lielu krusu, kā arī īpaši intensīvām lietusgāzēm.

Latvijā un Igaunijas dienvidos atbilstoši ESTOFEX prognozei ir spēkā otrās pakāpes brīdinājums. Arī Latvijā iespējamas augstāk uzskaitītās dabas stihijas, bet ar zemāku varbūtību. Pērkona negaiss Latvijā var atnest lielu krusu, atsevišķu graudu diametrs var pārsniegt piecus centimetrus, vēju ar vētras spēku, spēcīgas lietusgāzes, kas applūdina pilsētu ielas, tāpat nav izslēgts tornado risks.

ESTOFEX norāda, ka negaisa mākoņi vietām radīs briesmas dzīvībai. Viena no postošākajām parādībām var būt stipra vēja nesti lieli krusas graudi, kas izsit logus.

Lietuvā lielākais negaisu risks gaidāms piektdienas pēcpusdienā un vakarā, Latvijā – vakarā. Pērkona lietusgāzes strauji virzīsies no dienvidiem uz ziemeļiem, ziemeļaustrumiem.

Bīstamie laikapstākļi saistīti ar vasarai neraksturīgi spēcīgu ciklonu, kas no Polijas virzās uz Baltijas jūru.
10. jūlijā plkst. 20.00, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, Introvertās mākslas festivāls AD LUCEM aicina uz Armēņu etnodžeza grupas NAGHASH ENSEMBLE koncertu, kurā tiks atskaņoti senās Armēnijas priestera un dzejnieka Mkrtiča Nagaša (Mkrtich Naghash) garīgie teksti komponista un ansambļa vadītāja Džona Hodiana (John Hodian, ASV) oriģinālmūzikas programmā.

The Naghash Ensemble izveidoja diriģents, pianists un komponists Džons Hodians, lai atskaņotu mūziku, kas rakstīta ar armēņu priestera un viduslaiku misticisma dzejnieka Mkrtiča Nagaša tekstiem. Džona Hodiana mūzikā apvienojas viņa Armēnijas saknes ar klasiskajām kompozīcijas tehnikām un brīvo improvizāciju. Viņš saka: "Tāpat kā daudziem mūsdienu komponistiem, man ir grūti raksturot The Naghash Ensemble mūziku. Tradicionāla vai klasiska? Etniska vai kosmopolītiska? Sena vai moderna? Galu galā, tas ir dabisks rezultāts komponistam, kurš uzaudzis, mājās klausoties tikai armēņu mūziku, jaunībā studējis Eiropas klasisko mūziku, iztiku pelnījis kā džeza improvizators, bet kuru, kā mūs visus, ikdienā pastāvīgi ieskauj modernā rokmūzika."

Mkrtičs Nagašs bija senās Armēnijas priesteris, un viņa dzeja ir viņa sprediķu augļi. Viņa vārdi ir dziļi un vienkārši, uzrunājoši un dzejiski. Džonu Hodianu īpaši saistīja teksti par trimdinieku bēdīgo likteni - kā armēnim pēc izcelsmes, kurš uzaudzis Filadelfijā un Ņujorkā, un šobrīd dzīvo Berlīnē un dažbrīd Erevānā, tēma par skumjām trimdā īpaši atbalsojas viņa sirdī. Komponists stāsta: "Ideja par ansambli radās, kad es pirmo reizi dzirdēju Luys vokālo kvintetu dziedam Garni templī netālu no Erevānas, Armēnijā. Viņi dziedāja viduslaiku armēņu garīgo mūziku Garni tempļa apbrīnojamajā akustikā. Skaņa palika manā prātā vēl ilgi un lika man uzrakstīt kaut ko, kas iedzīvinātu šo skaņu jaunā veidā. Pagāja gadi, līdz atklāju pareizo tekstu. Es pavadīju daudzus mēnešus, meklējot Erevānas, Ņujorkas un Berlīnes bibliotēkās. Kad es beidzot uzdūros armēņu viduslaiku dzejnieka Mkrtiča Nagaša dzejas nelielam fragmentam, vārdi burtiski pameta lapu un ieplūda manā dvēselē, un es zināju, ka esmu atradis savu tekstu. Tajā laikā atrados Erevānā, un man bija iespēja atrast pārējos 17 dzejoļus. Pēc ilgām pārdomām par to, kurus tekstus izmantot, es nolēmu, ka rakstīšu mūziku visiem dzejoļiem. Es ļāvu tekstiem diktēt, kādai jābūt mūzikai. Ansambļa instrumenti tika izvēlēti intuitīvi, bet, atskatoties varu teikt, ka tieši duduka, ūda un dola tembri ir brīnišķīgākais papildinājums tekstiem." Kopā ar ansambļa sieviešu balsu dziedājumu tie rada dziļi aizkustinošu mūziku, kurā armēņu tradicionālās mūzikas iezīmes saplūst ar viduslaiku mistiskajām noskaņām un mūsdienu mūzikas elpu.

Biļetes uz Festivāla AD LUCEM konvertiem pieejamas "Biļešu servisa" tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuserviss.lv
Strauju popularitātes kāpumu piedzīvojis YouTube kanāls , kļūstot par pašvaldību trešo iecienītāko sociālo tīklu, uzreiz aiz Twitter un Facebook.
Video apmaiņas vietnē YouTube pašvaldību pārstāvniecība augusi par 59%, sasniedzot Draugiem.lv portāla rādītājus – katrā no tiem ir 54 pašvaldību profili. Kopumā 101 reģionālās pārvaldes ir sastopamas vismaz vienā sociālajā platformā, liecina „Latvijas e-indeksa” mērījums, kas aptver visas 119 pašvaldības.

25 reģionālajām pārvaldēm ir profili visos četros populārākajos sociālajos tīklos – Twitter, Facebook, Draugiem.lv un YouTube.
Iecienītākā sociālās saziņas vietne ir Twitter – tajā sastopamas trīs ceturtdaļas Latvijas pašvaldību. Otrā populārākā vietne ir Facebook, kur atrodamas 76 pašvaldības jeb par 41% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 18 pašvaldības (15 lielie un 3 mazie novadi) joprojām nav pieejamas nevienā no sociālajiem tīkliem.

Arvien aktīvākas kļuvušas mazās pašvaldības, un visstraujāk aug to profilu sekotāju skaits. Mazo novadu grupā kopējais sekotāju skaits visiem pašvaldību kontiem sociālajos tīklos ir pieaudzis par 93%, kamēr pilsētu vidū ir 58% pieaugums un lielo novadu – 53%, salīdzinot ar iepriekšējo Latvijas pašvaldību e-indeksa mērījumu. Likumsakarīgi, ka sociālajos tīklos visvairāk sekotāju ir lielajām pilsētām – gan Liepājas, gan Valmieras pilsētai ir vairāk nekā 20 tūkstoši sekotāju. 

Arvien vairāk pašvaldību arī rūpējas par savas mājaslapas sasniedzamību planšetēs un viedtālruņos. Ja pirmajā mērījuma gadā 13% pašvaldību mājaslapas bija pielāgotas pārlūkošanai mobilajās iekārtās, jaunākajā mērījumā šādu iespēju piedāvā jau katra trešā pašvaldība.


Š.g. 13. jūnijā Ministru kabineta komitejā tālākai virzībai tika apstiprināti grozījumi noteikumos par autovadītāju apmācību. Noteikumi vēl nav stājušies spēkā, bet medijos jau publicēta maldinoša informācija un nevajadzīgi tiek radīta ažiotāža.

Uzskatām, ka izstrādātās izmaiņas autovadītāju sagatavošanas jomā ir pozitīva ziņa gan autovadītājiem, gan visai sabiedrībai. Tās veiktas ar mērķi uzlabot autoskolu sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā rezultātā labāk tiks sagatavoti jaunie autovadītāji un mēs visi uz ceļa varēsim justies drošāk.

Dzīve mainās visās jomās un ir pienācis laiks veikt korekcijas arī autovadītāju sagatavošanas procesā atbilstoši Eiropā esošajām tendencēm un situācijai Latvijā. Grozījumu nepieciešamību apliecina arī tas, ka situācija satiksmes drošības jomā Latvijā nav tik laba kā vidēji ES valstīs.

Kādas galvenās izmaiņas ir paredzētas?
1)      Jaunu tēmu ieviešana apmācības procesā (piemēram, bīstamu situāciju paredzēšana, risku novēršana u.c.) un minimālo braukšanas stundu skaita palielināšana. Vadīšanas apmācību plānots papildināt ar braukšanu slidena ceļa apstākļos un diennakts tumšajā laikā. Rezultātā autovadītāji tiks labāk sagatavoti patstāvīgajām gaitām ceļu satiksmē.
2)      Jaunā sistēma būs draudzīgāka arī skolu kursantiem - teorētiskās apmācības programmās ietvertie jautājumi sadalīti apmācības moduļos. Tas nozīmē, ja personai nav bijusi iespēja apmeklēt mācības, tad būs iespēja konkrēto moduli apmeklēt citā laikā.
3)      Visām autoskolām apmācības procesā būs jāizmanto mācību laukums. Ziņas par to, ka visām autoskolām būs jāuztur savi apmācības laukumi ir neprecīzas. Autoskolas laukumus var izmantot uz īres pamata un vairākas skolas varēs kooperēties, izmantojot vienu laukumu. Šīs izmaiņas stāsties spēkā no 2018.gada.
4)      Sistēma būs caurspīdīgāka un samazināsies “ēnu ekonomika”. Plānots noteikt, ka apmaksa par visiem ar apmācību saistītajiem pakalpojumiem tiek maksāta autoskolai. Tas ierobežos maksājumus, no kuriem netiek maksāti nodokļi. Rezultātā palielināsies ieņēmumi valsts budžetā. Pašlaik ir autoskolas, kuras izmanto klientu nezināšanu un pieprasa samaksu par pakalpojumiem, ko klients var veikt pats un bez maksas, piemēram, pēc apmācības beigšanas topošais autovadītājs pieteikties eksāmeniem CSDD var personīgi un par to maksa nav paredzēta.
 
Kā jau katram kvalitatīvam izglītības procesam arī šim ir jāparedz zināmi līdzekļi. It sevišķi jāņem vērā, ka tas saistīts ar visas sabiedrības un katra no mums drošību.  Tomēr uzskatām, ka medijos izskanējušās apmācības izmaksas ir pārspīlētas.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas teorētiskā apmācība autoskolā maksā ap 100 – 120 eiro, savukārt braukšanas stunda ap 10 eiro. Līdz ar to vidējā summa 600 – 800 eiro, kas minēta medijos, ir pārspīlēta. Tādas izmaksas varētu būt tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos, ja apmācāmajam neveicas ar braukšanas apgūšanu un tam nepieciešamas daudzas apmācības nodarbības.

Procesa sadārdzināšanās nākotnē, ja tāda notiks, varētu būt saistīta vienīgi ar autoskolu pasniedzēju un instruktoru oficiālās darba samaksas pieaugumu, kā arī ar “ēnu ekonomikas” daļas samazināšanos šajā nozarē, jo tiks godīgi samaksāti ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie nodokļi. Pakalpojumu izmaksu palielinājumam godīgās autoskolās nav pamata. Skolās, kuras atradās “pelēkajā zonā”, izmaksas varētu celties.
Jāpiemin, ka maksa par CSDD sniegtajiem pakalpojumiem – eksāmeniem un vadītāju apliecību izsniegšanu, nemainās.

Info sagatavoja CSDD



Šodien, 15. jūnijā, 50. dzimšanas dienu svin Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidenta preses sekretārs Jānis Siksnis atklāj, ka lielāko daļu savas dzimšanas dienas Vējonis šogad pavadīs darbā. Viņam iecerēta gan iknedēļas tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, gan tai sekojošā preses konference. Pēcpusdienā viņš pieņems viesus, kas bija iepriekš pieteikušies, bet vakarā paredzēta maltīte ģimenes un tuvāko draugu lokā.

Savukārt gaidāmajā nedēļas nogalē prezidents iecerējis plašākas svinības laukos kopā ar radiem.

Vējonim nav īpašu dzimšanas dienu tradīciju, taču parasti viņš savus šūpuļa svētkus nosvin, vakariņojot kopā ar ģimenes locekļiem. 

Latvijas Valsts prezidenta amatu Vējonis ieņem kopš 2015. gada 8.jūlija. Pirms tam viņš bijis Latvijas aizsardzības ministrs, gandrīz deviņus gadus – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kā arī Saeimas deputāts.




Kā liecina šī brīža prognozes, nākamnedēļ gaisa temperatūra Latvijā sasniegs +30 grādu, gaidāmas pērkona lietusgāzes.

Paredzams, ka vēl šonedēļ, 17.un 18. jūnijā, Latviju skars spēcīgs ciklons, vējš var lauzt daudz koku, īpaši Kurzemē.

Sākot no svētdienas, 19. jūnija, nedaudz pastiprināsies anticiklona ietekme. Negaisa mākoņu veidošanos veicinās paaugstināts gaisa mitrums – tādēļ arī gaidāms sutīgs laiks. Gaisa temperatūra karstākajās dienās var sasniegt +27..+32 grādus. Pērkona lietusgāzes iespējamas arī 23. un 24. jūnijā.

Vēsāks laiks saglabāsies piekrastē, kur pēcpusdienās dominēs jūras brīze.

Varbūtība, ka nākamā nedēļa būs vismaz silta, ja ne karsta, ir lielāka par 60 procentiem. 
Oktobra sākumā Rīgā būs iespēja baudīt lieliskā un aizraujošā Spānijas kolektīva „Los Vivancos” dejas izrādi – šovu „Aeternum” („Mūžība”).

„Los Vivancos” – tie ir septiņi brāļi, kuriem jau no bērnības piemīt izcili talanti – viņi gan dzied, gan dejo, gan spēlē dažādus mūzikas instrumentus. Publiku vienmēr sajūsmina viņu aizrautīgais temperaments.

Brāļi dzimuši Spānijā, Barselonā un kļuvuši pazīstami jau pusaudža vecumā. Viņi sāka dejot, jau būdami bērni. Puiši bija izdomājuši savu numuru – tā bija deja ar akrobātikas elementiem, kas strauji iekaroja publikas atzinību. Par viņu talantu uzzināja visa Spānija un brāļu priekšnesumi ar sajūsmu tika uzņemti arī citviet Eiropā. Īpašu atzinību viņi izpelnījās par izcilu priekšnesumu kvalitāti.

„Los Vivancos” dalībnieki ieguvuši lielisku izglītību labākajās mācību iestādēs, kuru prestižs pasaulē ir neapstrīdams. Pirms izveidot apvienību „Los Vivancos”, puiši krājuši pieredzi un slīpējuši savu meistarību, iekļaujot savos priekšnesumos dažādu tautu un kultūru muzikālās tradīcijas. 

2004. gadā pasaule ieraudzīja izcilu izrādi – septiņu brāļu apvienības „Los Vivancos” flamenko šovu, kas jau no parādīšanās brīža iekaroja klausītāju un skatītāju sirdis un joprojām sajūsmina ļaudis visā pasaulē.
Izrāde „Aeternum” („Mūžība”), ar kuru apvienība „Los Vivancos” šobrīd ceļo pa visu pasauli un oktobra sākumā ieradīsies arī Rīgā - sastāv no dejas, cirka un teātra elementiem. Tajā lieliski savijas flamenko, mūsdienu balets, akrobātikas un cīņas mākslu elementi. Izrādē ir daudz vizuālo efektu un interesantu skatuves risinājumu. „Aeternum” - tas ir stāsts par labo un ļauno, metafora par nemirstību, ko cilvēkam dāvā māksla. Eņģeļi, dēmoni, vampīri, mūzika, deja, cīņas un maģija – tas ir talantīgo brāļu lolojums, kas skatītājus ievedīs noslēpumainā brīnumu pasaulē.

Izrādes mākslinieciskais konsultants – „Cirque du Soleil” izrāžu scenāriju autors un režisors, dramaturgs, horeogrāfs Danielle Finci Paska. Starp viņa daudzajiem izcilajiem darbiem var minēt 2006. gada Turīnas Olimpisko spēļu noslēguma ceremoniju, kuru ar sajūsmu novērtēja simtiem miljonu televīzijas skatītāju visā pasaulē. Viņa kontā arī izrādes „Migla”, „Lietus”, ko cirka „Eluaz” un teātra „Sunil” izpildījumā novērtējuši skatītāji visā pasaulē. Šie projekti izceļas ar dziļu un patiesu cilvēcību, garīgumu un joprojām dzīvo uz pasaules zināmākajām skatuvēm.

Mūzikas autori ir paši brāļi „Los Vivancos”, bet tās aranžējumi un orķestra pavadījums ietilpst lieliskā komponista Fernando Velaskēza kompetencē. Viņš  ir skaņu celiņu autors tādām pazīstamām kinolentēm kā „Patversme” („El Orfanato”), kas nominēta Goijas prēmijai kā labākais kino skaņas celiņš un „Džūlijas acis” („ Los Ojos de Julia”). Izrādes „Aeternum” muzikālajā partitūrā lieliski sadzīvo gan flamenko, gan roka, klasiskās mūzikas un kino mūzikas elementi, kuru iespēlējis Budapeštas simfoniskais orķestris.

„Los Vivancos” ir bijuši īpašie viesi un horeogrāfi Milenas Farmeres (Mylen Farmer) šovā „Avant Que Lombre”, arī populārajā Sanremo festivālā kopā ar Lolu Ponco (Lola Ponco) un Džio (Gio).  2008. gadā brāļi pamanījās iegūt veselas divas princeses Stefānijas balvas pasaules cirka festivālā Montekarlo, bet viņu šovu „Dejas ar zvaigznēm” Losandželosā noskatījās vairāk nekā 35 miljoni cilvēku. Savukārt 2009. gadā „Los Vivancos” kļuva par Meksikas šova „Las Lunas Awards” uzvarētājiem nominācijā „Labākais oriģinālais šovs”.
Iepazīstieties – „Los Vivancos” – brāļi Ārons, Džošua, Žozē, Izrails, Jūda, Kristo un Eliass! Viņu galvenais runasvīrs un pārstāvis ir Eliass. Viņš tiekas ar žurnālistiem un pārstāv „Los Vivancos” ģimeni preses konferencēs. „Los Vivancos” – tā ir brīnišķīga flamenko, baleta, cirka, teātra un mūsdienu dejas savienība! Viņu uzvedumiem piemīt dzīva, pat spridzinoša enerģētika, kas skatītājos izraisa visspilgtākās emocijas. „Los Vivancos” uz skatuves ir ne tikai īsti saimnieki, bet Dievi!
Šodien, 14. jūnijā, pieminam komunistiskā terora upurus. Pirms 75 gadiem no Latvijas uz Krievijas attāliem reģioniem un vergu nometnēm tika izsūtīti vairāk nekā 15 000 mūsu valsts iedzīvotāju. Gandrīz puse no viņiem tā arī neatgriezās.  

80 procenti bija latvieši, otra lielāka grupa - 11% - bija ebreji,  pārējie - krievi, baltkrievi, poļi un citi Latvijā dzīvojošu tautību pārstāvji.
Kopumā no 14. jūnijā izsūtītajiem mājās neatgriezās aptuveni 40 procenti, pārējie varēja sākt atgriezieties piecdesmitajos gados, bet dažiem  tas ievilkās līdz pat septiņdesmito gadu sākumam.

1949.gadā 25.martā tika izsūtīts vēl lielāks cilvēku daudzums – 44 000.   
Šī drūmā vēstures lapaspuse šodien tiek pieminēta dažādos pasākumos visā Latvijā.

Rudenī uz kino ekrāniem nonāks  Latvijā pirmā spēlfilma par deportācijām. “Melānijas hronikas”. Galvenā varone stāstā būs juriste un rakstniece Melānija Vanaga – pēc kuras atmiņām filma tapusi. Melānija Vanaga  lopu vagonā  uz Sibīriju, piecus tūkstošus kilometru mēroja trīs nedēļas. 

Un gaidot filmu, tiek sākta akcija -  "Neuzvarama, nesalaužama, neaizmirstama".  
Filmas "Melānijas hronika" autori aicina virtuāli izdzīvot Latvijas izsūtīto ceļu uz Sibīriju. Sekot līdzi deportēto ceļam var sociālajos tīklos - Video ilgs 72 stundas.

"Melānija Vanaga savulaik bija aprēķinājusi, ka viņas izsūtījuma maršruts no Cēsu stacijas līdz Tjuhtetai bija 5169 kilometrus garš. Tolaik 1941. gadā deportēto ceļš no Latvijas ilga gandrīz trīs nedēļas, mūsdienās šis ceļš ilgst trīs diennaktis. Mēs gribējām ieraudzīt šo ceļu mūsdienu cilvēka acīm, parādīt to pašu ainavu pēc 75 gadiem, kuru pa lopu vagona logu lūkām vairāku nedēļu garumā vēroja Latvijas izsūtītie, nezinot, kāds liktenis viņus sagaida galā. Mēs šogad devāmies šajā ceļā, lai pa vilciena logu fiksētu šo vairāk nekā piecu tūkstošu kilometru atmiņu ceļu un parādītu to ikvienam," stāsta filmas  producente Inese Boka – Grūbe.

Aplūkojamajā maršrutā redzami tikai dabas skati, kuriem deportētie trīs nedēļu garumā brauca garām vilcienā uz Sibīriju. Aplūkojamais materiāls ir meditatīva parafrāze par to, ko piedzīvoja filmas galvenā varone Melānija Vanaga.

Juriste, žurnāliste, rakstniece Melānija Vanaga un viņas dēls Alnis kā sociāli bīstami noziedznieki tika izsūtīti uz Tjuhtetu Sibīrijā, un Vanagas autobiogrāfija "Veļupes krastā" ir spilgtākais šī laika notikumu apraksts latviešu literatūrā. Tas bija autores pirmais darbs, ko viņa bez tiesībām publicēt padomju apstākļos, sarakstījusi kā izsūtījuma gadu dienasgrāmatu. Pēc viņas rakstītā tapusi filma "Melānijas hronika".
Krievijas pilsētā Permā neredzīgajiem cilvēkiem tagad ir jauna iespēja -   apmeklētājiem ir iespēja gūt labāku iespaidu par valsts prezidentu Vladimiru Putinu, jo muzejā izvietots viņa 3D attēls.

Visi, kas iepriekš iztēlojās Putinu tikai pēc viņa balss, tagad viņu var ieraudzīt, aptaustot ar rokām.

Kopš 3D attēla izvietošanas Permas muzejā ar prezidentu no jauna iepazinušies aptuveni 50 cilvēki. Daudzi pat bez teikšanas ir uzminējuši, kas ir viņu priekšā.

Putina attēls bija pirmais, ko radījis uzņēmums “Vertikāle”. Taču uzņēmums ražo arī citu pasaules līderu portretus neredzīgajiem, starp tiem ASV prezidents Baraks Obama un Vācijas kanclere Angela Merkele.

Izveidojot arī Merilīnas Monro, Čārlija Čaplina un Krievijas reliģisko līderu trīsdimensiju attēlus, uzņēmums plāno atklāt izstādi neredzīgajiem galvaspilsētā Maskavā jau šogad rudenī.
Facebook Draugiem Twitter Instagram