Pēdējā laikā Valsts policija saņem arvien vairāk iesniegumu no personām, kuras, vēloties iegādāties vai pārdot preci internetā, kļuvušas par krāpšanas upuriem.

Krāpšanas shēmas, kas tiek piemērotas pērkot vai pārdodot preci sludinājumu portālos un sociālo tīklu grupās, tiek realizētas gan no preces pircēju, gan pārdevēju puses. 

Summas par kādām tiek apkrāpti potenciālie pircēji un pārdevēji ir amplitūdā no pāris eiro līdz pat vairākiem simtiem eiro.

No pircēju puses pēdējā laikā ļoti aktualizējušies krāpšanas gadījumi, kad slēdzot darījumu ar interneta starpniecību, tiek viltoti maksājuma uzdevumi. Piemēram, sludinājumu portālā pārdevējs ievieto sludinājumu par kādas preces pārdošanu. Konkrētās preces tīkotājs jeb pircējs it kā piekrīt darījumam, pārdevējam nosūtot maksājuma uzdevumu, kas apliecina, ka maksājums ir veikts.

Uzreiz pēc maksājuma uzdevuma nosūtīšanas pircējs lūdz konkrēto preci nosūtīt. Kā izrādās vēlāk, maksājuma uzdevums bijis viltots un nauda pārdevēja kontā neienāk. Rezultātā pircējs saņem preci, bet pārdevējs tiek apkrāpts.

Krāpšanas shēma var darboties arī no otras puses, proti, pārdevējam apkrāpjot pircēju. Piemēram, piedāvājot neesošu preci vai preci ar defektiem. 

Ja ir vēlme pirkt vai pārdot mantas, izmantojot sludinājuma portālus, policija atgādina, ka drošāks veids šo darījumu norisei ir tikšanās klātienē, tādējādi uz vietas pārbaudot konkrēto preci un veicot apmaksu. 
Tuvojas Lieldienu brīvdienas un protams – tiks krāsotas olas.

Var olas pirkt zaļajos tirdziņos, pie zemniekiem, bet ja pērkam olas lielveikalā – tad var pievērst uzmanību dažām lietām, lai nopirktu arī veikalos kvalitatīvas olas.

 Pārtikas un veterinārā dienests skaidro, ka  par olu izcelsmi var uzzināt no pirmā cipara, kas nodrukāts uz olas -  jo cipars  mazāks, jo dējējvista dzīvojusi labvēlīgākos apstākļos.

Cipars uz olas norāda dējējvistu turēšanas veidu: 0 – bioloģiskā ražošana, 1 – brīvā turēšana, 2 – turēšana kūtī, 3 – turēšana sprostos, bet burti norāda valsts kodu, kurā olas ražotas (Latvijai tas būs LV). 
Latvijā var būt ievestas olas no citām valstīm – pārsvarā Eiropas savienības, no trešajām jeb ne Eiropas Savienības dalībvalstīm olas Latvijā ievestas nav.

Tāpat uz olas redzams PVD piešķirtais identifikācijas numurs un papildus zīmes, kas identificē dējējvistu ganāmpulka mītni.

Izpētīts, ka dējējvistu turēšanas veidi , kas uz olas atzīmēti ar cipariem-  1 un 0  - nodrošina to fizioloģijai vispiemērotākos apstākļus – vistas jūtas labāk un ir laimīgākas par citos apstākļos turētajām. Turklāt 0 liecina par to, ka vistas saņem bioloģiskam ražošanas veidam atbilstošu barību.

Kad olas nopirktas, tad Pārtikas un veterinārais dienests atgādina, ka olu uzglabāšanas temperatūrai jābūt nemainīgai - nedrīkst būt silts, auksts, silts, remdens, karsts, jo olas pie temperatūras svartībām bojājas. 

Pircēji, iegādājoties olas Lieldienām, pārsvarā pērk baltās, jo tās ir vieglāk nokrāsot.  Olu čaumalas krāsa ir atkarīga no konkrētās vistas šķirnes. Dažādu šķirņu vistām ir dažādu krāsu olas. 
Drošas braukšanas skola pētījumā "Blakussēdētāja portrets" noskaidrojis četrus tipiskākos šofera blakussēdētāju tipus, un tie ir rūpīgais, zinošais, klusais un pļāpīgais.
Par to Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" stāstīja Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.

Vanks raidījumā atzina, ka līdz šim satiksmes drošības jomā pētītas dažādas lietas, taču blakussēdētāja vai mašīnas salonā esošo cilvēku ietekme uz autovadītāju nav īsti pētīta.
Tāpēc šomēnes veikta aptauja , kurā secināts, ka ir četri tipiski blakussēdētāja veida.

Aptaujā secināts, ka vispopulārākais esot rūpīgais autovadītāja blakussēdētājs, kuram rūp, lai šoferis jūtas labi, jo viņš saprot, ka arī viņa drošība ir atkarīga no šofera darbībām.

"Tāpēc nereti viņš palīdzēs atvērt pudeli, iedot padzerties, varbūt paēst. Uzmanīs to, lai šoferis neaizmieg. Ja ir bērni salonā, tad attiecīgi par bērniem parūpēsies, lai nenovirzītu šoferi no galvenā uzdevuma," teica Vanks.
Savukārt zinošais blakussēdētājs ir tas, kurš uzskata, ka pats labi pārzina auto vadīšanu un ceļu satiksmes drošību.

"Negribu teikt, ka zinošais - tā ir kaut kāda slikta rakstura īpašība. Bieži vien tie ir pamācoši komentāri saistībā ar satiksmes drošību," klāstīja Vanks, norādot, ka daudziem šīs kategorijas cilvēkiem pašiem ir autovadītāja apliecība.
Turpretim "klusajam" blakussēdētāja tipam piederošajiem visbiežāk pašiem nav auto vadīšanas apliecības. "Klusais ir vairāk tāds, kas skatās ainavu pa logu vai sēž telefonā, vai lasa kādu grāmatu".

Autovadītājam salīdzinoši bīstamākais ir "pļāpīgais" blakussēdētāja tips. "Jo ļoti viņam patīk runāt, viņš tur miksē mūziku salonā un pat iesaista šoferi kaut kādās spēlēs. Līdz ar to, tas, protams, noņem šoferīša uzmanību," teica Drošas braukšanas skolas direktors.

Viņš atzina, ka šoferus visvairāk kaitina blakussēdētāju izsaukumi, runāšana, mūzikas slēgšana. "Bet ir 8% šoferu, kurus nekaitina nekas," piebilda Vanks.

Trauku veikalu tīkls "Rito" sadarbībā ar labdarības organizāciju "Palīdzēsim.lv" labdarības kampaņā aicina iedzīvotājus ziedot traukus, virtuves piederumus un citas noderīgas lietas virtuvei un mājai, lai sniegtu atbalstu sociālajam riskam pakļautajām ģimenēm.

Ziedot traukus iedzīvotāji aicināti līdz 30. aprīlim visos "Rito" tīkla veikalos Rīgā, Liepājā un Ventspilī.
Saziedotos lietošanai derīgos traukus un virtuves piederumus  nogādās audžuģimenēm, daudzbērnu ģimenēm, maznodrošinātajām, vientuļajām māmiņām, kā arī trūcīgajām ģimenēm visā Latvijā.

Veikalu tīkla sociālās atbildības kampaņa "Maini veco pret jauno" notiek jau 15 gadus, tās mērķis ir palīdzēt Latvijas ģimenēm, kuras ir nonākušas krīzes situācijā. Iepriekšējos gados ir saziedoti tūkstošiem praktisku un noderīgu lietu, kuras ir saņēmušas vairāki simti dažādu Latvijas ģimeņu.
Latvijā top pirmā "metālopera" "Kurbads. Ķēves dēls", kas pirmo un vienīgo reizi tiks izrādīta šī gada 3.jūnijā Limbažu Lielezera amfiteātrī.

Operas veidošanā iesaistīti - režisore Inga Tropa, horeogrāfs Guntis Spridzāns, scenogrāfs Uģis Bērziņš un mūzikas grupa "Skyforger". Projekts iekļauts Latvijas simtgades svinību 2017.gada programmā un ir pirmā šāda mēroga interpretācija latviešu pasakai par Kurbadu.

Lai iedzīvinātu šo stāstu, scenogrāfs Bērziņš ir radījis skatuves koncepciju, kurā tiks izmantotas gan dabas matērijas - uguns un ūdens, gan arī 21.gadsimta tehnoloģijas, to skaitā projekcijas, kas ļaus radīt mūsdienīgu šī stāsta interpretāciju. "Metāloperā" piedalīsies arī vairāki desmiti dejotāji, aktieri un kaskadieri.

Kā par ieceri stāsta grupas "Skyforger" solists Pēteris Kvetkovskis: "Varoņteika par Kurbadu ir ļoti dārgs mūsu kultūras mantojums, kura saknes stiepjas laikmetā, kad mēs visi vēl bijām indoeiropiešu pirmtauta. Laikā, kad pasakas vairs netop un tās gandrīz vairs nelasa, mums ir svarīgi saglabāt šo seno mantojumu. Tāpēc tapa albums "Kurbads" un tādēļ ar lielu atsaucību pieņēmām radošās grupas ideju par metāloperu, kas stāstu ļaus aiznest vēl tālāk. Šī būs vērienīgākā Skyforger uzstāšanās grupas pastāvēšanas laikā."

Režisore Tropa stāstā par Kurbadu saskata īstu latviešu varoni: "Kurbads ir varonis, kurš neapstājas pie pirmajām uzvarām un panākumiem, bet gan bezbailīgi dodas arvien jaunās kaujās un sevis izzināšanas cīniņos. Kurbads mūs rosina uz nepārtrauktu attīstību, cīnoties gan ar ārējiem ienaidniekiem, gan sevi pašu - saviem deviņgalvjiem, atriebības čūskām, melnajiem jātniekiem un ar neizzināto un noliegto sevī."
Lauksaimniecības sezonas sākumā AS "Sadales tīkls" aicina saimniecisko darbu veicējus rūpēties par savu un apkārtējo cilvēku drošību un ievērot elektrodrošības noteikumus, strādājot elektrolīniju tuvumā.

""Sadales tīkls" katru gadu atgādina par drošību, veicot saimnieciskos darbus elektrolīniju tuvumā, tomēr elektrotīkla bojājumu skaits, kurus izraisa tehnikas vadītāja kļūme, neuzmanība vai nievājoša attieksme pret darba drošību, pieaug. Pērn ir reģistrēti 327 gadījumi, kad ar traktoriem, kombainiem, pašizgāzējiem u.c. tehniku vai mehānismiem ir sarauti gaisvadu elektrolīniju vadi un bojāti balsti, bet šā gada trijos mēnešos reģistrēti 102 šādi elektrotīkla bojājumi. Katram šādam negadījumam var būt letālas sekas," klāstīja uzņēmumā.

Pēc "Sadales tīklā" paustā, negadījumi elektrolīniju tuvumā visbiežāk rodas, kad tehnikas vadītājs nezina vai ir aizmirsis drošības noteikumus, kā arī noguruma un ikdienas darba rutīnā nepamana elektrolīnijas, kuras lauku un mežu ainavās gadu desmitiem atrodas vienās un tajās pašās vietās.
Viens šāds notikums reģistrēts  5.aprīlī, Nīcas novadā, kur ekskavators ar strēli aizķēra vidējā sprieguma 20 kilovoltu (kV) gaisvadu elektrolīnijas vadu un tā vadītājs guva smagu elektrotraumu.

Veicot darbus elektrolīniju tuvumā, jāievēro Aizsargjoslu likums, kas nosaka, ka gaisvadu elektrolīniju ar spriegumu līdz 20kV aizsargjoslās nedrīkst strādāt ar tehniku, kas ir augstāka par 4,5 metriem no zemes virsmas. Gadījumos, ja nepieciešams veikt darbus elektrolīniju aizsargjoslā ar tehniku, kuras augstums pārsniedz 4,5 metrus, darbi jāsaskaņo ar elektrolīnijas īpašnieku vai valdītāju - šādās situācijās iespējams organizēt elektrolīnijas atslēgumu. Jāņem vērā, ka darbi jāsaskaņo ne vēlāk kā divas nedēļas pirms darbu veikšanas tāpēc, ka par plānoto elektroenerģijas piegādes pārtraukumu "Sadales tīkls" informē visus uzņēmuma klientus, kuru objektus skar šīs elektrolīnijas atslēgums.

"Ja, veicot saimnieciskos darbus elektrolīniju tuvumā, ir noticis negadījums un tehnika ir skārusi elektrolīnijas vadus, vadītājam jāmēģina ar tehniku nokļūt pēc iespējas tālāk no notikuma vietas, bet, ja tomēr ar tehniku pārvietoties nav iespējams, no tās ir jāizlec un, neatraujot pēdas vienu no otras, jāattālinās ar palēcieniem vai tipinot vismaz astoņus metrus. Svarīgi, lai būtu tikai viens saskares punkts ar zemi, jo, ja viena kāja tiek atrauta no otras, noslēdzas elektriskais loks un sekas var būt letālas," skaidroja kompānijā.

Veiksmīgi tiekot prom no notikuma vietas, nedrīkst tajā atgriezties. Neskatoties uz vēlēšanos glābt tehniku, ir jārīkojas atbildīgi, ievērojot maksimālu drošību.
Par negadījumu nekavējoties jāinformē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, zvanot 112, vai "Sadales tīkls", zvanot 8404.
Līdz ierodas glābšanas dienests vai "Sadales tīkla" darbinieki, nedrīkst pieļaut citu personu piekļuvi bīstamajai zonai. Ja elektrolīnijas vadi ir trūkuši un atrodas uz zemes, nevar uzskatīt, ka pa tiem vairs neplūst strāva.
Valsts robežsardze no  7.aprīļa, sāks visu Eiropas Savienības (ES) pilsoņu pastiprinātas pārbaudes uz Šengenas zonas ārējās robežas.

Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk Silenes, Pāternieku, Terehovas, Grebņevas un Vientuļu, Pededzes robežkontroles punktos, Kārsavas un Zilupes dzelzceļa robežkontroles punktos robežsargi veiks datorizētu pārbaudi visām ieceļojošām un izceļojošām personām, tostarp arī Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Šveices pilsoņiem un mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Arī Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās, kā arī starptautiskajā lidostā "Rīga" tiks veikta datorizēta pārbaude visiem ES, EEZ un Šveices pilsoņiem, kuri šķērsos Šengenas zonas ārējo robežu.
Līdz šim datorizētā robežpārbaude bija trešo valstu pilsoņiem.

Tāpat jārēķinās, ka jaunā kārtība paildzinās katras ārējo robežu šķērsojošās personas robežpārbaudes laiku, taču robežsardze veiks visu iespējamo, lai robežpārbaudes procedūra notiktu maksimāli raiti un robežu šķērsojošām personām sagādātu pēc iespējas mazākas neērtības.
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz likumā noteikt prasību transportlīdzekļu vadītājiem dokumentus ne tikai parādīt, bet arī iedot pārbaudei pēc tiesībsargājošās iestādes pārstāvja pieprasījuma.

Komisija skaidroja, ka praksē ir gadījumi, ka daudzi transportlīdzekļu vadītāji minēto tiesību normu interpretē tā, ka transportlīdzekļa vadītājam, piemēram, pēc policijas darbinieka pieprasījuma ir tikai vizuāli jāuzrāda (jāparāda) dokumenti, nevis jāiedod dokumenti pārbaudei. Līdz ar to faktiski bieži vien rodas konfliktsituācijas starp policijas darbiniekiem un transportlīdzekļa vadītājiem.

Tāpat likumu plānots papildināt ar punktu, kas aizliedz transportlīdzekļa vadītājam lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka vai robežsarga pieprasījuma, līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes, kā arī atteikties no šādas pārbaudes. Šādu pat aizliegumu transportlīdzekļa vadītājam paredzēts noteikt pēc ceļu satiksmes negadījuma.

Komisijas deputāti skaidroja šo izmaiņu nepieciešamību ar to, ka pašlaik Ceļu satiksmes noteikumos, kā arī likumā nav tiesību normu, kas aizliegtu atteikties no alkoholisko dzērienu, narkotisko vai psihotropo vielu pārbaudes, lai gan par to ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina patērētājus neiegādāties un nelietot produktu "Detoxic", kas sola cilvēku atbrīvot no parazītu klātbūtnes ķermenī, jo šis produktus nav reģistrēts PVD un Latvijā to nav atļauts izplatīt.

PVD arī novērojis, ka produkts tiek reklamēts dažādos interneta portālos, un reklāmā ir intervijas ar "ekspertiem", kas informē par piedāvātā produkta efektivitāti un pazīmēm, kas varētu liecināt par parazītu klātbūtni.
Pēc informācijas pārbaudes par "Detoxic", atklājās, ka produktu reklamē neesošu institūtu neesoši pētnieki. 

PVD aicina patērētājus būt kritiskiem un akli neuzticēties dažādu zem uztura bagātinātāju nosaukuma maskētu, visbiežāk - neefektīvu un pat potenciāli kaitīgu, "brīnumlīdzekļu" reklāmām.
2016.gadā PVD saņēmis 33 patērētāju sūdzības par uztura bagātinātājiem. Visbiežāk tās bijušas par nereģistrētiem produktiem vai informāciju, kas par tiem sniegta patērētājiem. Šādas sūdzības ir ļoti sarežģīti pārbaudīt, jo parasti tīmekļa vietnes, kas piedāvā iegādāties nereģistrētus produktus, neatrodas Latvijā, regulāri maina adreses un produkta ražotājs, kā arī izplatītājs nav zināmi.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa uzsver problēmas saistībā ar patērētāju maldināšanu. ""Detoxic", tāpat kā daudzi citi "brīnumlīdzekļi", tiek piedāvāts mājaslapā, kura ir veidota, vienu un to pašu saturu pielāgojot dažādu valstu patērētājiem, kā arī tajā izmantotas viltus organizāciju, speciālistu un patērētāju atsauksmes.
Šāda veida mājaslapas parasti ir reģistrētas ārpus Eiropas Savienības, kas ierobežo uzraudzības iestāžu, tai skaitā PTAC, iespējas cīnīties ar negodprātīgajiem komersantiem," sacīja Vītoliņa.

PVD atgādina patērētājiem, ka uztura bagātinātājs nav zāles, bet pārtikas produkts ikdienas uztura papildināšanai, kas neārstē slimības.

Patērētāji aicināti neiegādāties uztura bagātinātāju, ja tīmekļa vietnē nav norādīta informācija par produkta ražotāju un izplatītāju, pārdevēja juridiskā adrese un telefona numurs saziņai. 
Šodien eirozonā apgrozībā nonāks jaunās Eiropas sērijas 50 eiro banknotes.

Jaunā banknote ir līdzīga pirmās sērijas 50 eiro banknotei, bet tai ir ir uzlabots dizains un drošība.

Iedzīvotājiem un arī uzņēmējiem nekur nav jāiet speciāli mainīt savu naudu, jo viss notiks automātiski skaidras naudas apstrādes ciklā. Turklāt pirmās sērijas banknotes saglabās savu vērtību bez laika ierobežojuma.

50 eiro banknote ir visbiežāk izmantotā eiro banknote gan Latvijā, gan eirozonā kopumā. Eirozonā 50 eiro banknote veido 46% no kopējā banknošu skaita apgrozībā, bet Latvijā - 34%.
Otra biežāk izmantotā banknote ir 20 eiro banknote.

Uz jaunās 50 eiro banknotes redzams logs ar portretu - jauns un inovatīvs pretviltošanas elements, kuru pirmoreiz izmantoja Eiropas sērijas 20 eiro banknotē.

Aplūkojot banknoti pret gaismu, tās augšējā malā hologrammā ietvertais logs kļūst caurskatāms un tajā banknotes abās pusēs redzams grieķu mitoloģijas tēla Eiropas portrets.
Šis portrets redzams arī ūdenszīmē.
Banknotes aversā redzams smaragdzaļš skaitlis - spīdošs skaitlis, kas, banknoti pagrozot, maina krāsu no smaragdzaļas uz tumši zilu un uz kura saskatāms kustīgas gaismas efekts. Šo pretviltošanas elementu dēļ ir viegli noteikt jaunās 50 eiro banknotes autentiskumu, banknoti aptaustot, apskatot un pagrozot.

Valsts policijas inspektors un pazīstamais bokseris Mairis Briedis kļuvis par medikamentu ražotāja "Rigvir" drošības dienesta vadītāju, liecina Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā atrodamā Brieža amatpersonas 2016.gada deklarācija.

Pērn algā Valsts policijā viņš saņēmis 12 008 eiro. Par darbu "Rigvir" drošības dienestā Briedis saņēmis 9287 eiro. 2015.gadā Briedis vēl nestrādāja "Rigvir", liecina 2015.gada deklarācija.

Bāru nozarē strādājošais uzņēmums "Ahti" viņam pagājušā gadā pārskaitījis 21 765 eiro. Algā no aviācijas sfēras uzņēmuma "Wings 4 Sky Group" viņš saņēmis 4353 eiro, bet honorārā no degvielas tirgotāja "Virš-A" saņēmis 3729 eiro.
Pabalstā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Briedis saņēmis 819 eiro, savukārt Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs viņam pārskaitījis 250 eiro.
Ņemot vērā iepriekšminēto Briedis pērn kopumā ienākumos saņēmis 52 211 eiro.

Brieža īpašumā ir zeme un ēka Olaines pagastā. Pērn viņam bija 15 100 eiro lielas parādsaistības.

Briedis šobrīd ir Latvijas labākais bokseris. Viņš pagājušā sestdienā Dortmundē uzvarēja Vācijas pārstāvi Marko Huku un izcīnīja Pasaules Boksa padomes čempiona titulu pirmā smagā svara kategorijā.
Dendroloģe Aija Kaškure aicina ikvienu iesaistīties Latvijas simtgadei veltītajā akcijā “Dāvināsim nākotnes dižkokus mūsu Latvijai” un apzināt ceļmalās esošos kokus, kuru stumbra diametrs ir virs 50 centimetriem un kuru augšanu kaut kas apgrūtina. Ja šiem kokiem palīdzēs, nākotnē tie varētu kļūt par dižkokiem.

Par dižkoku gan tiek uzskatīts koks, kura stumbra diametrs ir vismaz pieci metri, bet, atbrīvojot mazākus kokus no dažādiem traucēkļiem, tie nākotnē varētu kļūt par dižkokiem.

Ja arī tavā  ceļa malā vai saimniecībā aug kāds topošais dižkoks (d>50cm), var sazināties ar Aiju Kaškuri, zvanot uz tālruni 29277393 vai rakstot e-pastu aija.kaskure@inbox.lv.

Dižkokiem ir ne vien īpaša bioloģiskā vērtība, bet arī kultūrvēstures mantojuma nozīme. Pie varenajiem kokiem senču paaudzes lūgušas Dievu, mielojušas veļus, svinējušas svētkus, ierīkojušas dores jeb bišu stropus.
Vēl padomju laikos entuziastu un inteliģences kustība “Dižkoku atbrīvotāju grupa” jeb dageri atrada veidu, kā rūpēties par varenajiem senču ozoliem.
Tagad par to aizsardzību atbild Dabas aizsardzības pārvalde, kas lēš – patlaban apzināti un aizsargājami ir vien piektā daļa dižkoku.


Latvijas Televīzijas (LTV) konkursā "Par ideju pieteikumu iesniegšanu Latvijas simtgades seriāla radīšanai LTV" par uzvarētāju pasludināts SIA "Red Dot Media" iesniegtais seriāla projekts "Sarkanais mežs".

Seriāls ir uz patiesiem notikumiem balstīta drāma par nacionālās pretošanās kustību Latvijā pēc padomju varas okupācijas, seriāla darbībai stiepjoties vairāku gadu desmitu garumā.

Seriāla galvenie tēli būs latvieši, kas angļu un amerikāņu specdienestu atbalstīti, spītīgi pretojas padomju režīmam, taču saskaras ar nepārvaramu Valsts drošības komitejas pretspēku. Stāsta notikumi norisināsies gan Kurzemes mežos un Rīgā, gan vienā no nacionālo partizānu atbalsta punktiem - Londonā.
Tāpat kā jebkurā laikmeta drāmā, seriālā būs vērojamas arī tai raksturīgās varoņu cilvēciskās kaislības un pārdzīvojumi.

Žūrijas komisijas pārstāvis režisors Viesturs Kairišs atzina, ka konkursa laikā galvenie favorīti iezīmējās ļoti skaidri. Viņš norādīja, ka konkursā tika vērtēta ne tikai iesniegtā seriāla projekta atbilstība Latvijas simtgades konceptam, bet arī tas, kurš no seriāliem būtu kvalitatīvāk īstenojams, lai ideja realizētos maksimāli izcilā rezultātā.

Komisijas otru lielāko balsu skaitu LTV ideju konkursā par simtgadei veltītu seriālu ieguva SIA "Studija Centrums" iesniegtais projekts "Dzejniece", kas ir stāsts par dzejnieces Mirdzas Ķempes likteni. Šī ir biogrāfiski vēsturiska drāma, kas iezīmē būtiskākos notikumus Latvijas 20.gadsimta vēsturē, sākot no valsts izveidošanas laika līdz pat 70.gadiem.
Tos atspoguļo arī Ķempes liktenis - gan aktīvi iesaistoties brīvvalsts kultūras un sabiedriskajā dzīvē, gan kļūstot par okupācijas režīma apdziedātāju un vienlaikus atbalstot jaunu, talantīgu dzejnieku izaugsmi, nonākot konfliktā pašai ar savu talantu un sirdsapziņu. Konkursa komisija pieņēmusi lēmumu turpināt sarunas ar komandu par seriāla scenārija tālāku attīstību.

LTV ideju konkursā par Latvijas simtgadei veltīta seriāla izveidi iesniegto projektu izvērtēšanas termiņš tika pagarināts līdz šā gada marta beigām.
LTV plāno veidot Latvijas valsts simtgadei veltītu seriālu, un izsludināja konkursu par idejām seriāla radīšanai. 
Vidzemes Tūrisma asociācija (VTA), sadarbojoties ar 25 Vidzemes un Dienvidigaunijas pašvaldībām un organizācijām, ir uzsākusi Interreg Igaunijas/Latvijas pārrobežu programmas projekta “Zaļie Dzelzceļi” jeb “Green Railway” īstenošanu.

Projekts "Green Railways" paredz bijušo dzelzceļa līniju infrastruktūras sakārtošanu Vidzemē un Dienvidigaunijā, kopumā izveidojot aptuveni 750 km garu kopīgu velo/kājāmgājēju maršrutu, kura lielākā daļa ved pa bijušajām dzelzceļa līnijām.

Projekta plānotās aktivitātes Vidzemē ietver bijušo dzelzceļa līniju segumu atjaunošanu un piemērošanu nemotorizētajam transportam, koka tiltiņu un margu uzstādīšanu, atpūtas vietu izveidi un bijušo dzelzceļa infrastruktūras objektu uzlabošana, kājāmgājēju, velobraucēju skaitītāju uzstādīšanu, kā arī citas aktivitātes.
Tāpat paredzēta maršruta marķēšana dabā, kā arī vietējās un ārvalstu aktivitātes maršruta popularizēšanai. 

Līdzīgi projekti jau ir īstenoti vairākās Eiropas Savienības valstīs, kur bijušie dzelzceļi tiek veiksmīgi piemēroti tūrismam dodot iespēju vietējiem iedzīvotājiem radīt un attīstīt īpaši interesantu, vēsturisku un kultūras bagātu tūrisma piedāvājumu, kas būtu izmantojams visu gadu, piemēram, dažādiem velo un pārgājienu maršrutiem, nūjošanai, zirgu izjādēm vai slēpošanai un izbraucieniem suņu pajūgos ziemas sezonā.     
Basketbola klubs “VEF Rīga” sadarbībā ar "Rietumu Bankas labdarības fondu"  līdz 31.maijam aicina Latvijas skolēnus piedalīties konkursā un iegūt savai skolai āra basketbola grozu. Kopumā tiks dāvināti seši grozi - trīs skolām Latvijas reģionos un trīs Rīgā.

Projekta mērķis ir popularizēt basketbolu un veselīgu dzīvesveidu, kā arī aktīvu brīvā laika pavadīšanu bērnu un jauniešu vidū.

 Ir divi veidi, kā piedalīties konkursā:

1.  sociālajos tīklos publicē foto vai video, tekstā minot savu skolu, iemeslu, kāpēc tā ir pelnījusi āra basketbolu grozu, kā arī pievienojot haštagu #vefgrozs. Piemēram: "Manai skolai X ir nepieciešams #vefgrozs, jo ...");

2.  sūti pieteikumu vēstuli uz e-pastu info@vefriga.com vai pa pastu uz adresi Blaumaņa ielā 36-9, Rīgā, LV-1011 ar norādi “#vefgrozskonkursam”.

Groza ieguvējus noteiks sacensība sociālajos tīklos Instagram, Twitter, Facebook un iesūtītās vēstules, kā arī vērtējums no žūrijas komisijas, ko veidos "VEF Rīga" un "Rietumu Bankas labdarības fonda" pārstāvji.

Vērtējot pieteikumus sociālajos tīklos, tiks ņemts vērā arī foto, video radošums un oriģinalitāte, kā arī sociālo tīklu lietotāju atbalsts - "patīk" (like) skaits pie konkrētās publikācijas sociālajos tīkos.
Foto, video vai vēstulē jābūt paskaidrotai nepieciešamībai pēc basketbola groza, piemēram, attēlojot pašreizējā groza stāvokli, vai vietu, kur šobrīd basketbola groza nav, bet to vēlētos uzstādīt.

Konkursā var pieteikties skolēni no 1. līdz 12. klasei, piedaloties gan klasei kopā, gan individuāli.
Ar žūrijas vērtēšanas kritērijiem un konkursa nolikumu var iepazīties šeit.

No astoņiem Latvijas novadiem – Viļakas, Aglonas, Auces, Līgatnes, Gulbenes, Aizkraukles, Talsu un Pāvilostas – projekta “LMT Latvijai” ietvaros saņemtas 140 idejas.
Pēc pašvaldību un LMT žūrijas vērtējuma otrajā kārtā izvirzītas 127 ieceres.
Ikviens interesents līdz 21.aprīlim aicināts balsot par labākajām iniciatīvām novadu attīstībai. 

Šogad konkursā pieteiktajās iecerēs izteikti jūtama novadu gatavošanās Latvijas simtgadei. Idejas lielākoties ietver apkārtējās vides uzlabošanu un sakārtošanu iedzīvotāju atpūtai un sportam, brīvā laika pavadīšanai un sabiedriskās dzīves izaugsmei.

Par visiem projektiem balsot var interneta vietnes www.lmt.lv sadaļā “LMT Latvijai”.

Projektu īstenošanai šogad kopumā tiks sniegts atbalsts 64 tūkstošu eiro apmērā. Konkursa uzvarētāju projektu realizācijai katram novadam paredzēts piešķirt astoņus tūkstošus eiro finansējumu. 

Projekta “LMT Latvijai” mērķis ir veicināt sabiedrisko dzīvi Latvijas novados, atbalstīt privātpersonu, juridisku personu un nevalstisko organizāciju iniciatīvas novadu sabiedriskās dzīves izaugsmei, īpaši sekmējot vides uzlabošanas projektus, projektus ar plašu sabiedrības iesaisti un aktīva dzīvesveida popularizēšanu. 

Kopš 2011.gada projektu konkursa realizācijas laikā kopumā īstenoti vairāk nekā 145 iedzīvotājiem nozīmīgi projekti visā Latvijā.
Šodien Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji prezentēja valsts pārvaldes sociāli informatīvo kampaņu jeb pretkrāpšanas kustību - "#atkrāpies", ar mērķi cīnīties pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību.
Kustības ilgtermiņa uzdevums ir panākt iedzīvotāju nulles toleranci pret krāpšanos mūsu valstī.

Kampaņas idejas pamatā ir valsts pārvaldes iestāžu, uzņēmēju, sociālo partneru, kā arī ikviena sabiedrības locekļa apvienošanās kopīgai cīņai pret krāpšanu.
Kampaņā īpaša uzmanība tiek pievērsta preventīvajiem pasākumiem, tostarp sabiedrības informētības un izpratnes veicināšanai par ēnu ekonomiku, krāpšanu un negatīvajām sekām, kādas tā atstāj uz katru indivīdu un valsts kopējo labklājības līmeni.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule norādīja, ka krāpšanās, īpaši nodokļu jomā, ir ļoti grūti pakļaujama cīņai, ja sabiedrība pret to izturas kā pret pašsaprotamu parādību. "

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska sacīja, ka godprātīga sabiedrības attieksme un rīcība ir veiksmes atslēga ēnu ekonomikas un korupcijas apkarošanai, kā arī valsts labklājības līmeņa celšanai.

Šā gada martā veiktās pētījumu kompānijas SKDS aptaujas dati liecina, ka krāpšanas problēma Latvijas sabiedrībai ir ļoti aktuāla.

65,8% aptaujāto atzina, ka, viņuprāt, valstī ir augsts kopējais negodīguma līmenis. Respondenti norāda, ka būtiskākā problēma Latvijā ir kontrabandas alkoholisko dzērienu un cigarešu izplatība - tā domā attiecīgi 50,2% un 50,9% aptaujāto. Savukārt 29,6% respondentu par būtisku problēmu Latvijā uzskata viltotu apģērbu un apavu tirdzniecību. Šīs ir arī jomas, kurās Latvijas iedzīvotāji pēdējo trīs gadu laikā visbiežāk ir saskārušies ar negodīgām darbībām.

Pretkrāpšanas iniciatīvā "#atkrāpies" iesaistījušās vairāk nekā 20 valsts pārvaldes institūcijas un sadarbības partneri.

Pretkrāpšanas kustībā aicināti iesaistīties visi Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi un organizācijas - gan ikdienā apņemoties rīkoties godprātīgi, gan nestāvot malā un ziņojot, ja pamanītas krāpnieciskas darbības. Tāpat kustības atbalstītāji aicināti izmantot kampaņas zīmolu ikdienas komunikācijā. Pretkrāpšanas kustības interneta vietnē "www.atkrapies.lv" iespējams lejupielādēt kampaņas plakātu, vizuālos materiālus mājaslapām un sociālajiem tīkliem, kā arī ir iespēja pieteikties īpašajai uzlīmei, kuru var izvietot uz uzņēmumu, iestāžu vai veikalu durvīm. Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti izmantot mirkļbirku "#atkrāpies".

Nākamā mēneša laikā visas kustībā iesaistītās organizācijas nodrošinās plašu informāciju, izglītojot sabiedrību par krāpniecības kaitējumu un sniedzot praktiskus padomus, kā nekļūt par krāpnieku upuriem un neiegādāties viltotas preces. Sadarbībā ar tirdzniecības centru "Rīga Plaza" visu aprīli veikala apmeklētāji varēs apskatīt kampaņas ietvaros tapušo izstādi, lai rūpīgāk iepazītos ar dažāda veida viltojumiem.
Jau no sestdienas, 1. aprīļa Latvijā mainīsies nosacījumi klientu autorizācijai un darījumu veikšanai internetbankās – papildus ierastajām kodu kartēm tiek ieviesti arī jauni, inovatīvi un droši risinājumi.
Tādēļ Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) aicina visus banku klientus pārliecināties, ka arī pēc 1. aprīļa tiem būs pieejamas internetbankas ar atbilstošiem pieejas rīkiem.

Risinājumu klāsts ir plašs – bankās ir padomāts gan par aktīviem mobilo ierīču lietotājiem, gan arī par klientiem, kas nevar vai nevēlas izmantot jaunākos tehnoloģiskos rīkus.

Banku veiktās izmaiņas pieejā internetbankām un  maksājumu veikšanā ir saistītas ar paaugstinātām IT drošības prasībām, kas iekļautas Eiropas Banku iestādes (European Banking Authority) vadlīnijās un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos.

Kodu kartēm pievienosies citi ērti un droši autentifikācijas risinājumi

Virknē lielāko Latvijas banku joprojām būs iespējams izmantot kodu karti, pievienojot tai papildu autorizācijas elementu – īsziņu uz klienta mobilo tālruni.
Īsziņā tiks atsūtīts unikāls kods, kas derīgs konkrētajam darījumam internetbankā.
Lai pēc 1. aprīļa varētu izmantot šo autentifikācijas veidu, klientiem ieteicams jau tagad apstiprināt bankā sava mobilā tālruņa numuru.

Atsevišķos gadījumos tiek paredzētas arī iespējas veikt  maksājumus tikai ar kodu kartēm, un šādas iespējas dažas bankas piedāvā īpaši maza apmēra maksājumiem līdz 30 eiro, maksājumiem starp saviem kontiem, iekšbankas maksājumiem vai maksājumiem uz saņēmējiem tā saucamajā “baltajā sarakstā” – tas ir klienta paša izveidots un apstiprināts uzticamo maksājumu saņēmēju saraksts, kurā var iekļaut, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzējus un citus regulārus maksājumu saņēmējus, kā arī ģimenes locekļus u.c.

Klientiem arī turpmāk būs pieejami dažādi kodu kalkulatori, kas nodrošina brīvu darbošanos internetbankā.
Tāpat klientiem, kas vēlas, ir iespēja izvēlēties sadarbību ar tādu banku, kas piedāvā ienākšanai internetbankā izvēlēties Latvijas valsts oficiālo e-parakstu. Virkne banku jau piedāvā, un vairākām ir tuvākajos nākotnes plānos ieviest dažādus risinājumus mobilajām ierīcēm – mobilās lietotnes.

Internetbanku lietotāju skaits Latvijā 2016. gada beigās, pēc LKA datiem, bija 1,44 miljoni banku klientu, kas ir par ~30 tūkstošiem klientu vairāk nekā 2015. gada beigās.

Par augsta riska teritorijām, kur bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, šogad atzīti 27 Latvijas novadi,  informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Valsts apmaksātā vakcinācija kopumā Latvijā paredzēta aptuveni 34 200 bērniem no gada līdz 18 gadu vecumam, kuru dzīvesvieta deklarēta ērču encefalīta endēmiskajās teritorijās - Alsungas, Pāvilostas, Ventspils, Kuldīgas, Pārgaujas, Engures, Dundagas, Kocēnu, Lubānas, Vaiņodes, Rucavas, Skrundas, Kandavas, Amatas, Baldones, Talsu, Vārkavas, Mērsraga, Aizputes, Sējas, Rugāju, Priekuļu, Durbes, Mālpils, Grobiņas, Gulbenes un Rojas novados.

Tāpat valsts apmaksāta vakcinācija pilnā apmērā paredzēta arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem visā Latvijas teritorijā neatkarīgi no dzīvesvietas.

Lai izveidotos noturīga imunitāte, bērnam jāsaņem trīs vakcīnas devas.

Lai saņemtu valsts apmaksāto vakcināciju pret ērču encefalītu, bērna vecākiem jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un abpusēji jāvienojas par izdevīgāko vakcinācijas veikšanas laiku.

Endēmiskajos rajonos pērn valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu tika uzsākta 3506 bērniem no gada līdz 17 gadiem, kas ir par 422 bērniem vairāk nekā 2015.gadā, kad vakcinācija tika sākta 3084 bērniem.

Pērn Latvijā reģistrēti 230 saslimšanas gadījumi.

Ar ērču encefalīta vīrusu inficētas ērces pēdējos gados konstatētas mežos un krūmājos visā Latvijas teritorijā.
Pēc SPKC datiem, aptuveni 30% ērču, kas piesūkušās iedzīvotājiem, ir inficētas ar ērču encefalīta vīrusu, tādēļ risks saslimt pēc ērces koduma ir ievērojams.

Saslimstību ietekmē ne tikai ērču aktivitāte un inficētība, bet arī iedzīvotāju samazināts vai palielināts kontakts ar ērču izplatības vietām, ko savukārt nosaka laika apstākļi, sēņu un ogu daudzums, rekreācijas vietu, parku un dārzu sakoptība, iedzīvotāju informētība par saslimstības profilakses pasākumiem, imunizācijas līmenis un citi faktori, norāda SPKC.

Visvairāk saslimšanas gadījumu ar ērču encefalītu pērn konstatēti Alsungas novadā. Augsta saslimstība novērota arī Pāvilostas , Ventspils , Kuldīgas , Pārgaujas un Dundagas novados.
Turpinot iepriekšējo gadu sadarbību, AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir noslēgusi līgumu ar Valsts asinsdonoru centru (VADC) par Donordienu rīkošanu Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā.

Šogad asins varēs ziedot divas reizes mēnesī.
To varēs darīt Rīgas Centrālās stacijas bijušajā uzgaidāmajā telpā no plkst.9 līdz plkst.14.

Ziedot varēs 31.martā, 7.aprīlī un 28.aprīlī, 13.maijā un 26.maijā, 9.jūnijā un 30.jūnijā, 14.jūlijā un 28.jūlijā, 11.augustā un 25.augustā, 8.septembrī un 29.septembrī, 13.oktobrī un 27.oktobrī, 10.novembrī un 24.novembrī, kā arī 8.decembrī un 29.decembrī.

LDz sadarbojas ar VADC vairākus gadus, piesaistot vairākus simtus asins ziedotāju un tādējādi palīdzot daudziem nelaimē nonākušajiem, kuriem nepieciešama palīdzība.

Lai ziedotu asinis, personai ir jābūt vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Donoram jābūt veselam un paēdušam un jāsver vismaz 50 kilogramu. Pirms asins ziedošanas nedrīkst smēķēt un dzert alkoholiskos dzērienus.
Par asins ziedošanu donors saņems četrus eiro, izziņu darbavietai par papildu brīvdienas piešķiršanu, donora apliecību un konfidenciālus analīžu rezultātus.
Latvijas Banka 28.martā, izlaidīs kolekcijas monētu "Pasaku monēta III. Vecīša cimdiņš".

Šī ir trešā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotām un zīmīgākām latviešu pasakām.
Pirmā šīs sērijas monēta "Pasaku monēta I. Pieci kaķi" tika izlaista 2015.gadā, savukārt 2016.gadā tapa kolekcijas monēta "Pasaku monēta II. Ezīša kažociņš".

Monētu  varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K.Valdemāra ielā 1B, un Liepājā, Teātra ielā 3.

Kolekcijas monēta "Pasaku monēta III. Vecīša cimdiņš" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā, tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāk apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.

Latvijas Banka skaidro, ka pasakas "Vecīša cimdiņš" morāle ieslēgta šķietami jautrā un panaivā stāstiņā, kaut ar mazliet skumjām beigām.
Viedas dzīvošanas mācība pasakā sniegta metaforiski, proti, katram cilvēkam jāiemācās cieņa pret dzīvību, līdzcietība pret nelaimē nonākušiem, līdzjūtība grūtībās un vēlme un prasme sadarboties, lai vairotu kopīgo labklājību.
No 1.aprīļa mainās nosacījumi, lai iegūtu tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Savukārt personām, kurām bezdarbnieka statusu Nodarbinātības valsts aģentūra būs piešķīrusi līdz 31.martam, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu tiks noteiktas tāpat kā iepriekš, līdz ar to tiesības uz pabalstu būs, ja iemaksas bezdarba apdrošināšanai veiktas vai bija jāveic deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā.

Pārējie nosacījumi bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai nemainās. Tāpat kā līdz šim personai ir jābūt bezdarbnieka statusā, ko piešķir Nodarbinātības valsts aģentūra, un kopējam apdrošināšanas stāžam ir jābūt vismaz gadam.

BBC raidījuma  "Globālie jautājumi" veidotāji aicina Latvijas iedzīvotājus būt klāt  raidījuma filmēšanā un uzdot savus jautājumus, ko pēc tam redzēs skatītāji visa pasaulē.
BBC filmēšana paredzēta Melngalvju namā šo piektdien.
 Līdz šim Lielbritānijas raidorganizācija BBC vēl nav filmējusi auditorijas raidījumus Latvijā.

Piedaloties filmēšanā, Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja izteikties par raidījumā aktualizētajiem tematiem: vai Maskava un Vašingtona var uzlabot attiecības un ko tas nozīmētu Baltijas valstīm; vai Krievijas ietekmes iejaukšanās Amerikas iekšpolitikā rada globālus drošības riskus.

BBC iedrošina pieteikties Latvijas iedzīvotājus, kuri vēlētos uzdot jautājumus Baltijas reģiona, Krievijas un ASV politiskajām un publiskajām personām.

”Global Questions” jeb "Globālie jautājumi" ir pasaulē augstu respektu un starptautisku atpazīstamību ieguvusi televīzijas kanāla BBC World News un radio World Service aktuālo notikumu programma ar auditoriju vairāki miljoni cilvēku uz planētas, kas šoreiz ceļo uz Rīgu, lai kopā ar Latvijas iedzīvotājiem diskutētu kā attiecības starp prezidentu Putinu un prezidentu Trampu varētu ietekmēt Baltiju un plašāku reģionu.

”Global Questions” ieraksts notiks Melngalvju namā pulksten 18:00, piektdien, 31.martā.
Diskusijā ar jautājumiem BBC aicina piedalīties, tā sauktos, vienkāršos iedzīvotājus no tautas, kuru profesionālā ikdiena nav saistīta ar politiskajiem jautājumiem.

Lai varētu piedalīties BBC raidījuma klātienes auditorijā un uzdot jautājumus, BBC aicina pieteikties, sūtot e-pastu uz globalquestions@bbc.co.uk vai sūtīt īsziņu aplikācijā Whatsapp message to +44 7497371629.
Pieteikumus pieņem līdz ceturtdienai, 30.martam.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA) ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu.
Tā saukto “deputātu kvotu” ietvaros padomei 2017. gadā ir piešķirti papildu līdzekļi EUR 130 000 apmērā ar mērķi izveidot multimediālu mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformu.

9. janvārī NEPLP tikās ar mediju nozares pārstāvjiem un kopīgi secināja, ka šāds finanšu izlietojuma mērķis nebūs lietderīgs, jo šobrīd jau ir izveidotas vairākas mūsdienu latviešu populārās mūzikas platformas, kas darbojas gan interneta vidē, gan mobilajās aplikācijās.
Vēl vienas multimediju platformas izveidošana neveicinās deputātu nospraustā mērķa – latviešu mūzikas popularitātes un pieprasījuma palielināšana jauniešu vidū – sasniegšanu.

Lai latviešu mūzika būtu pieprasīta, par to ir jāuzzina plašam potenciālo klausītāju lokam. Nepietiek tikai ar pašu mūziķu veidotām reklāmas un informatīvajām kampaņām un populāru dziesmu rotāciju radio programmās.
LRA ierosina finansējuma apguvi organizēt lietderīgi un efektīvi un aicina NEPLP vērsties Saeimā un Finanšu ministrijā ar lūgumu mainīt finansējuma izlietojuma mērķi, paredzot NEPLP finansējumu konkursa kārtībā novirzīt 4-6 lielākajām radio programmām, regulāru raidījumu veidošanai par latviešu mūziku.

LRA uzskata, ka latviešu mūzikas pieprasījums ir jāveicina ar sistēmisku un regulāru klausītāju izglītošanu un informēšanu par latviešu mūzikas jaunumiem, aktualitātēm, kā arī dodot radio ētera platformu pašiem mūziķiem.
Ar pieejamo finansējumu ir iespējams izveidot vismaz 260 stundu garus oriģinālraidījumus, kas ir uzskatāms par samērā lielu apjomu un līdz ar to būtu garants nosprausto mērķu sasniegšanai.
Vienlaicīgi šāds risinājums kalpotu arī kā atbalsts vietējā oriģinālsatura veidošanai, tādējādi tiktu veicināta gan latviešu mūzikas atpazīstamība un pieprasījums, gan sniegts atbalsts vairākām Latvijas radio programmām.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas biedri ir “Latvijas Neatkarīgā televīzija”, “TV3 Latvia”, “Pirmais Baltijas kanāls”, “RīgaTV 24”, “Radio SWH”, “Radio Skonto”, “Star FM”, “Kurzemes radio”, “Valmieras TV”, “Latgales reģionālā televīzija”, “Radio MIX FM”, “Top radio” un “Baltkom radio”.
Ņemot vērā pašvaldību vēlēšanu tuvošanos, politisko partiju kampaņas un ar tām saistīto nepieciešamību pēc finansējuma, zvērinātu advokātu birojs Primus ir sagatavojis īsu ieskatu par būtiskākajiem Latvijas normatīvo aktu nosacījumiem, kas cilvēkiem būtu jāzina par partiju finansēšanu – to, kas ir atļauts, kas ir aizliegts un ar ko jābūt uzmanīgiem.

1. Juridiskām personām ir aizliegts finansēt partijas vai to priekšvēlēšanu kampaņas – tātad, partijas var finansēt tikai privātpersonas, Latvijas pilsoņi vai personas, kurām ir tiesības uz nepilsoņa pasi;

2. Viena persona gada laikā partijai var sniegt finansējumu ziedojuma, biedra naudas vai iestāšanās naudas veidā 50 minimālo mēnešalgu apmērā – šobrīd tie ir 19 000 eiro gadā;

3. Partijas nedrīkst finansēt citu personu uzdevumā un nedrīkst veikt finansējuma starpniecību;

4. Aizliegts finansēt partijas no citu personu dāvinājumiem vai aizdevumiem;

5. Partijas drīkst finansēt tikai no saviem personīgajiem ienākumiem, turklāt tikai no ienākumiem, kas gūti tajā pašā gadā vai divus gadus pirms tam;

6. KNAB veic jebkuru partiju finansētāju pārbaudi un var pieprasīt informāciju par finansējuma izcelsmi – šī informācija ir jāsniedz 30 dienu laikā;

7. Par partiju nelikumīgu finansēšanu draud kriminālatbildība, tostarp cietumsods, ja partija nelikumīgi finansēta lielā apmērā (vismaz 50 minimālo mēnešalgu apmērā) vai ja to izdarījusi personu grupa (divas personas un vairāk) pēc iperiekšējas vienošanās. Līdzīga kriminālatbildība ir paredzēta arī par starpniecību partiju nelikumīgā finansēšanā;

8. Ir aizliegti anonīmi ziedojumi – turklāt tie netiks atmaksāti, bet gan ieskaitīti valsts budžetā;

9. KNAB savā mājas lapā publicē informāciju par visiem partiju finansētājiem, kuri ir veikuši jebkāda apmēra ziedojumu kādai no partijām. Tātad, ziedotāja vārds un uzvārds kļūs publiski zināms (pieejams);

10. Jāatceras, ka ziedojums partijai nav tikai nauda – tas faktiski ir jebkurš labums, kuram ir materiāla vērtība, piemēram, pakalpojums, tajā skaitā, pakalpojums, par kuru saņemtā maksa ir mazāka par tirgus vērtību. Šie nosacījumi ir īpaši uzmanīgi jāizvērtē visiem, kam ir dažādas cilviltiesiskas vai komerciālas attiecības ar politiskām partijām.

No šodienas  līdz 7.aprīlim Likteņdārzs aicina piedalīties akcijā “Ieraksti savu vārdu Latvijā!”.
Tā ir iespēja iekalt Latvijas laukakmenī savu, tuvinieku vai draugu vārdus.

Latvijas laukakmeņu bruģis tiek ieklāts Likteņdārza draugu alejā, kas ved uz dārza centrālo daļu – amfiteātri pie Daugavas. Alejas izveidei nepieciešami 113 000 bruģakmeņu. Šobrīd ir ieklāti  20% no ceļa.

Savu Bruģakmeni iespējams pasūtīt mājas lapā www.liktendarzs.lv vai ziedojot  „Kokneses fonda” norēķinu kontā. 


Latvijā un daudzviet citur pasaulē svētdien,  notiks pāreja uz vasaras laiku.
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks naktī no sestdienas uz svētdienu, plkst. 3 - pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. 
Par godu Pasaules ūdens dienai,  internetā veikta aptauja, lai noskaidrotu iedzīvotāju zināšanas par ūdens resursiem Latvijā. Tās ietvaros tika noskaidrots, ka katrs trešais iedzīvotājs nezina, kas ir  garākā upe un dziļākais ezers Latvijā.


Jautājumā par garāko upi Latvijā 31% aptaujātā atbildēja, ka tā ir Daugava, 2% - Venta, atlikušie 67% atbildēja pareizi, sakot, ka tā ir Gauja. Tās garums Latvijā sasniedz 452km.

Grūtības sagādāja arī jautājums par dziļāko ezeru Latvijā – 25% aptaujāto kļūdījās, norādot, ka tas ir Lubānas ezers, kurš patiesībā ir lielākais ezers Latvijā. Dziļākais ezers ir Drīdzis, sasniedzot 65,1m dziļumu. Domas dalījās arī jautājumā par salām bagātāko ezeru, tikai 58% atbildēja pareizi, sakot, ka tas Ežezers un teju 30% atbildēja, ka tas ir Rāznas ezers.

Ļoti daudz pareizo atbilžu tika sniegtas uz jautājumu par platāko ūdenskritumu Eiropā – 97% norādīja, ka tas atrodas Ventā. Savukārt izteiciens “zilo ezeru zeme” tikai retajam ir svešs, jo 99% aptaujāto zina, ka tā tiek dēvēta Latgale ezeru skaita dēļ.

Pārsteidzošs šķiet fakts, ka, savienojot visas Latvijas mazās un lielās upes kopā, tās spētu gandrīz apvīties apkārt zemeslodei pa ekvatoru. Latvijas upju kopējais garums ir vairāk nekā 37 tūkst. km, un ekvatora garums ir nieka nepilnus 3 tūkst. km lielāks – nedaudz vairāk kā 40 tūkst. km.
Atbildot uz šo jautājumu, tikai puse aptaujāto ir spējusi tam noticēt, liekot vairāk apzināties to, cik Latvijas zeme ir ar ūdens resursiem bagāta.

Salas Latvijā nav tas dabas resurss, kas tiktu uzskatīts par bieži sastopamu.
Tomēr Latgalē atrodas Ežezers, kuram ir ap 33 salām, un to skaits var pat pieaugt mainoties ūdenslīmenim.
Pašvaldību vēlēšanu iecirkņa adresi pilsoņi uzzinās no pa pastu izsūtītiem paziņojumiem.

Ja tomēr balsstiesīgais nebūs saņēmis sev sūtīto paziņojumu, sava vēlēšanu iecirkņa adresi varēs uzzināt pa telefonu 67049999.
Tālrunis sniegs uzziņas no 27.marta darba dienās no plkst.8 līdz plkst.20.
Tāpat iecirkņa adresi būs iespējams uzzināt mājaslapā "www.pmlp.gov.lv".

Paziņojumu izsūtīšana pa pastu notiks līdz 24.martam. Tas nozīmē, ka paziņojumus savās pastkastītēs vēlētāji varētu saņemt nākamās nedēļas laikā. Kopā tiks izsūtīti 1 419 856 paziņojumi.

Apmēram 28 000 cilvēku nesaņems paziņojumus pa pastu, taču viņi ir iekļauti vēlētāju sarakstos un varēs balsot konkrētā iecirknī. Šiem cilvēkiem nav aktīvas deklarētās dzīvesvietas, tāpēc viņu iecirknis būs noteikts pēc pēdējās deklarētās dzīvesvietas. 

Pašvaldību vēlēšanu diena ir  3.jūnijs.
Pasaules veselības organizācija iesaka cilvēkam ik dienu veikt vismaz 10 tūkstošus soļu, kas ir aptuveni septiņi kilometri, to paveicot būtu izpildīts ieteikums – vismaz stundu pavadīt kustībā.

Latvijas Olimpiskās komitejas projektā “Sporto visa klase” tika veikts eksperiments, lai noskaidrotu, cik tuvu šo ieteikumu izpildīšanai ir skolnieki un viņu vecāki.

Eksperimenta dalībnieku vidējie rādītāji atpaliek no vēlamā – ja sākumskolas un sevišķi ”Sporto visa klase” projekta bērni, kam sports ir 5 reizes nedēļā, vajadzīgo daudzumu soļu noiet, tad vidusskolniekiem rezultāti ir sliktāki, savukārt vecāki vidēji veic ap tikai 7 000 soļu, aktīvi kustoties 26 minūtes. 

“Sporto visa klase” projektā šobrīd iesaistījušies jau 3 000 bērnu no 103 skolām un nākamnedēļ sāksies jaunu klašu pieteikšanās nākamajam mācību gadam.
Facebook Draugiem Twitter Instagram