Noslēdzoties augustā sāktajam bruņoto spēku 2016.gada rezerves karavīru mācību ciklam, no 966 ierakstītā vēstulē izsūtītajām pavēstēm adresātu nav sasniegušas 285, bet vēl 102 rezerves karavīri nav snieguši nekādu atbildi, informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.

17.novembrī Jūras spēku flotilē noslēdzās rezerves karavīru mācības, vienlaikus noslēdzot arī augustā sākto bruņoto spēku 2016.gada rezerves karavīru mācību ciklu. Uz mācībām ieradās un tās sekmīgi pabeidza 168 rezerves karavīri.

Vasaras un rudens mācību ciklā rezerves karavīri piedalījās 12 dažādās mācībās.

Uz mācībām aicināja tos rezerves karavīrus, kuri atbilda tām Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba pieprasītajām specialitātēm, kuras nepieciešamas vairāku bruņoto spēku regulāro vienību personālsastāva komplektēšanai. Sešus mēnešus pirms mācībām bruņotie spēki izsūtīja pavēstes par rezerves karavīru iesaukšanu uz plānotajām mācībām, paredzot, ka mācībās, ņemot vērā gan attaisnojošus, gan neattaisnojošus neierašanās iemeslus, varētu piedalīties aptuveni trešā daļa no pavēstes saņēmušajiem rezerves karavīriem.

Kopumā no 966 ierakstītā vēstulē izsūtītajām pavēstēm adresātu nesasniedza un tika atgrieztas 285 pavēstes, bet vēl 102 rezerves karavīri nesniedza nekādu atbildi. 579 rezerves karavīri informēja par pavēstes saņemšanu. Savukārt 177 no viņiem norādīja arī attaisnojošus iemeslus, lai nepiedalītos rezerves karavīru mācībās. 308 rezerves karavīri ieradās uz medicīnisko komisiju, kura par nederīgiem dalībai mācībās veselības stāvokļa dēļ atzina 110 rezerves karavīrus.

Rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc veselības stāvokļa dēļ vai tad, ja viņš ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni. Uz rezerves karavīru mācībām neiesauc arī rezerves karavīru, kurš dien Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tāpat neiesauc rezerves karavīru, kurš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Rezerves karavīri ir karavīri, kas atvaļināti no profesionālā dienesta Latvijas bruņotajos spēkos un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites, kā arī zemessargi pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam bruņoto spēku rezervē.

Rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku vienībās. To laikā rezerves karavīrs pilda aktīvo dienestu, viņam ir karavīra statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.
Dārznieki un puķkopji jau sāk gatavoties valsts simtgadei.
Radusies iecere, ka 2018.gadā pie Brīvības pieminekļa varētu uzburt ziedošu simtgades pavasari, un ziedu stādījumi tiktu veidoti arī Latvijas novados, raksta portāls lsm.
Apstādījumos pie Brīvības pieminekļa esam raduši redzēt zaļu mauriņu. Bet pilnīgi iespējams, ka Latvijas simtgades gadā šeit varētu tikt ierīkota valsts svētku galvenā puķu dobe. Dobes projektu dāvina ainavu arhitekts no Nīderlandes, bet tās ierīkošana būtu pašmāju dārznieku un puķkopju ziņā.

Jans Guldemonds 36 gadus ir bijis saistīts ar Eiropas slavenāko ziedu dārzu. Viņš projektēja puķu stādījumus Keukenhofas parkā Amsterdamas pievārtē. 32 hektāros tur ik pavasari uzzied miljoniem sīpolpuķu, veidojot motīvus, krāšņus ziedu paklājus un mākslas darbus. Viņš veidojis arī ziedu dobes Ķīnā, Lielbritānijā un Francijā.

 “Latvieši mīl savu valsti, tāpēc es vienā pusē ap Brīvības pieminekli izveidoju uzrakstu “Es mīlu Latviju”, bet otrā pusē ziedēs latviešu karogs. Dobē būs arī tulpe ar nosaukumu “Latvija”. No tās veidos sarkanu sirdi,” par iecerēm stāsta Guldemonds.
Lai radītu ziedošo mozaīku pie Brīvības pieminekļa, plānots iedēstīt 100 000 sīpolpuķu.

“Paredzētas tulpes un muskares. Rozā, baltas un sarkanas tulpes.  Dobei jābūt pietiekami lielai, lai cilvēki varētu saskatīt un izlasīt to uzrakstu, ko tulpes veidos, proti, es mīlu Latviju,” turpina ainavu arhitekts.
Kad Latvija pirms diviem gadiem bija prezidējošā valsts Eiropas Padomē, Guldemonds Nīderlandes tulpju audzētājiem uzdāvināja tulpju dobi pie Nacionālas bibliotēkas.

Lai mudinātu jubilejas gadā dobes veidot arī Latvijas novados un pagastos, ar savu ideju  “Ziedošais simtgades pavasaris” autori iepazīstināja pašvaldību ainavu arhitektus, dārzniekus, studentus un pasniedzējus no Bulduru dārzkopības vidusskolas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes.

Lai apstādījumos pie Brīvības pieminekļa varētu ierīkot simtgades puķu dobi, vēl ir jāsaņem Rīgas domes atļauja.
Šodien sāksies gaismas festivāls "Staro Rīga 2016", kura laikā Rīgā būs apskatāmi 42 gaismas objekti.

Festivāls notiks no šodienas līdz 20.novembrim, un tajā piedalīsies 42 gaismas objekti, kuri galvenokārt būs izvietoti Vecrīgā un pilsētas centrālajā daļā. Šogad gaismas objektus būs iespējams apskatīt stundu ilgāk nekā iepriekšējos gados - no plkst.17 līdz 23.
Festivāla tēma pagājušajā gadā bija "Gaisma sauca", bet šogad ir "Gaisma ausa", kas ir teksta fragments no Jāzepa Vītola dziesmas "Gaismas pils".

Festivālā "Staro Rīga 2016" ir trīs programmas: pamatprogramma "Gaisma ausa", starptautiskā programma, kurā piedalīsies mākslinieki no Lietuvas, Kanādas, Japānas, Austrālijas, Beļģijas, Spānijas, Vācijas, Portugāles, Baltkrievijas, Francijas un Libānas, kā arī "Rīgas karnevāls", kurā ar objektiem pilsētvidē piedalīsies dažādi uzņēmumi, institūcijas un privātpersonas.

Festivāla laikā būs iespējams aplūkot arī jaunāko Rīgas vēsturisko ēku fasāžu apgaismojumu.
Piemēram, uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) pagalma fasādes būs apskatāma gleznotāja Jaņa Rozentāla 150 gadu jubilejai veltītā interaktīvā multimediju projekcija "Pieskaries gleznai". To šodien plkst.17 kopīgi ieslēgs Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) kopā ar LNMM direktori Māru Lāci, Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru Alekseju Naumovu, gaismas instalācijas autoru Māri Kalvi, festivāla "Staro Rīga" kuratori Diānu Čivli un Rīgas domes Īpašuma departamenta direktoru Oļegu Burovu. Būs vajadzīgi vairāku dalībnieku roku pieskārieni, lai uz ēkas fasādes parādītos kāda no piecām projekta autoru izvēlētajām Rozentāla gleznām.

Savukārt Rīgas pils torņa fasādes objekts "Action-Painting" tiks veidots, apmeklētājiem ar īpašu burvju nūjiņu veidojot laikmetīgu ietērpu Rīgas pils kastelas daļas tornim.

Augusta Dombrovska lolotais kultūras pils "Ziemeļblāzma" parks festivāla laikā atdzims un pārvērtīsies gaismas pielietā dārzā. Laternas, kas ikdienā pilda parka lampu funkciju, festivālā iezaigosies dažādās krāsās, pārtopot daudzkrāsainos ziedos. Ierastie parka objekti - rotonda, sēnīte, tējas namiņš, skatu tornis, franču dārzs, grota un vīnstīgu aleja - tiks saistīti dažādu krāsu un skaņu saspēlēs, ļaujot apmeklētāju fantāzijai redzēto asociēt ar pasakainu, ziediem un krāsām pildītu Gaismas dārzu.
Uz Vecpilsētas ielas 8a nama fasādes apmeklētāji, mijiedarbojoties ar attēlu, ar lāzera staru palīdzību varēs radīt dažādu mūzikas žanru skaņdarbu vizuālos atveidus. Savukārt uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas fasādes būs vērojama instalācija "98 gaismas gleznas Latvijai", kur apmeklētāji tiks aicināti gleznot ar gaismu un veidot unikālas gaismas gleznas no latviskiem rakstiem un zīmēm.

Turklāt uz Pulvertorņa būs vērojams objekts "Saullēkts", kura ieslēgšanā vajadzēs iesaistīties deviņiem cilvēkiem.

Festivāla laikā būs apskatāms gaismas objekts "Gaismas koks" uz AB dambja, kā arī "Gaismas odiseja" Rīgas kanālā pretī Jēkaba kazarmām, "Malduguns" un "Cauri gadsimtiem" Vērmanes dārzā, "Mīlestības mozaīka" Esplanādē, "Pieskaries gaismai" Sapņu fabrikā, "Gaismas dārzs" Ziemeļblāzmas kultūras pils dārzā, "Mans dārzs" Rātslaukumā, "Dzīves loks" Alberta laukumā, "Mazais šefpavārs" Centrāltirgus Sakņu paviljonā, "Garauši" Doma laukumā un citi.

Ministru kabinets šogad ar projektu "Atmini vēsturi - kļūsti par vēsturi!" aicinās domāt par personībām, kuras veidojušas un veido Latvijas valsti. Ikviens, kurš piedalīsies digitālā vēstures spēlē, varēs līdzveidot valdības mājas gaismas un mūzikas uzvedumu. Par vairākiem cilvēkiem, kuriem pateicoties tapusi mūsu valsts, varēs vairāk uzzināt gaismas festivāla "Staro Rīga" laikā. Savukārt, lai iesaistītos gaismas un mūzikas uzveduma veidošanā, jāatbild uz 18 digitālās vēstures spēles jautājumiem interneta vietnē "www.atminivesturi.lv". Izvēloties sev tīkamāko sociālo tīklu un daloties ar spēles rezultātu, tas un dalībnieka sociālo profilu fotogrāfija "Staro Rīga" laikā parādīsies uz valdības mājas sienas.

Uz Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas, atzīmējot Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienu, būs iespējams apskatīt gaismas objektu "Es piedzimu agrāk", kas veidots, lai pievērstu uzmanību priekšlaicīgi dzimušiem bērniem un viņu aprūpes jautājumiem.

Festivāla norisei līdzi sekot būs iespējams internetā gaismas televīzijā "staro.tv", kur tiks rādītas tiešraides, ziņas un intervijas ar projektu autoriem.
18.novembrī Rīgā, 11.novembra krastmalā, plkst.14 notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 98.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

Parādi, kurā piedalīsies vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu, komandēs gaisa spēku aviācijas bāzes komandieris pulkvedis Armands Saltups, bet to pieņems valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Militārās parādes ierindas priekšgalā soļos Gaisa spēku aviācijas bāzes karavīri ar Latvijas armijas karogu, bet aiz tā triju Baltijas valstu kopējās militārās izglītības iestādes – Baltijas aizsardzības koledžas - karogu nesīs tās klausītāju pārstāvji. Parādē ar karoga grupu piedalīsies arī sabiedroto spēku karavīri no Kanādas, Igaunijas, Lietuvas, Lielbritānijas un ASV, ar kuriem Latvijas karavīri ikdienā plecu pie pleca pilda uzdevumus starptautiskajās operācijās un apgūst iemaņas un prasmes militārās mācībās Latvijā un ārvalstīs.
Latvijas bruņotos spēkus parādē pārstāvēs Mācību vadības pavēlniecība, Instruktoru skola, Kājnieku skola, Štāba bataljons, Sauszemes spēku kājnieku brigāde, Gaisa spēku aviācijas bāze, Jūras spēku flotile un Zemessardze. Nacionālo bruņoto spēku orķestris nodrošinās parādes muzikālo noformējumu. Tāpat parādē piedalīsies vienības no Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī no Jaunsardzes.

Parādes kājnieku vienības ar karavīru dziesmām militāro orķestru pavadībā turpinās gājienu pa Kaļķu un Brīvības ielu līdz pat Dailes teātrim.

Parādi noslēgs Latvijas un ASV bruņoto spēku, kā arī NATO un Valsts robežsardzes bruņojuma, tehnikas un transporta demonstrējums, kurā tikai lidojumam labvēlīgos laika apstākļos, tādējādi neradot apdraudējumu parādes vērotājiem, būs redzami Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteri - trīs „Mi-17", četri Valsts robežsardzes helikopteri "Agusta 109E Power", divi ASV vadītās operācijas „Atlantic Resolve" ietvaros Latvijā izvietotie helikopteri UH-60 „Black Hawk", kā arī divas Francijas Gaisa spēku iznīcinātāju "Mirage 2000-5" vienības, kas šobrīd veic NATO patrulēšanas operāciju Baltijas valstu gaisa telpā un izvietotas Lietuvas Gaisa spēku aviācijas bāzē Šauļos.

Sauszemes spēku kājnieku brigāde parādē piedalīsies ar 15 dažādu modeļu kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnām "CVR(T)", apvidus automašīnām „Mercedes Benz 240", kas bruņotas ar ložmetējiem „Minimi", un „HMMWV", kas bruņotas ar automātiskajiem balsta granātšāvējiem „GMG" un prettanku vadāmajām raķešu sistēmām „Spike", kā arī ar kāpurķēžu visurgājējiem „Bandvagn 206".

Parādē varēs redzēt arī Zemessardzes 34.artilērijas bataljona lielgabalus „K-53", mīnmetējus „M41D" un 81 mm, kā arī Zemessardzes 17.pretgaisa aizsardzības bataljona zenītlielgabalus „L-70". Gaisa spēku aviācijas bāze parādē demonstrēs pārvietojamos taktiskos pretgaisa aizsardzības un ieroču vadības radiolokatorus "Sentinel", kā arī Pretgaisa aizsardzības diviziona tuvās darbības pretgaisa aizsardzības rakešu sistēmas „RBS-70" ieročus un primārās novērošanas radiolokatorus „PS-70B". Savukārt Jūras spēku flotile parādē demonstrēs mobilo meklēšanas un glābšanas moduli, kā arī mobilās jūras novērošanas sistēmas automašīnu.

Valsts robežsardze parādē demonstrēs kvadraciklus „Arctic Cat" un apvidus automašīnas „Nissan Pathfinder" ar sniega motocikliem un motorlaivām. Savukārt Daugavā pretim parādes norises vietai varēs vērot Valsts robežsardzes patruļkuģi "Valpas" un vienu "Boomerang RIB A-3500" kuteri.

18. un 19.novembrī no plkst.13:00 – 16:00 Rīgas Pasažieru ostā iedzīvotājiem atvērti apskatei būs NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) kuģi. Grupas sastāvā šobrīd ir astoņu valstu kuģi: Latvijas mīnu kuģis „Imanta", Vācijas štāba kuģis "Elbe", Lietuvas patruļkuģis „Skalvis", Igaunijas mīnu kuģis "Sakala", Lielbritānijas mīnu kuģis "Grimsby", Nīderlandes mīnu kuģis "Willemstad", Belģijas mīnu kuģis "Narcis" un Norvēģijas mīnu kuģis "Måløy".

Tāpat 18. novembrī no plkst.13 – 16 Rīgas Pasažieru ostā atvērti apskatei būs arī Jūras spēku flotiles kuģi: štāba un apgādes kuģis A-53 "Virsaitis", patruļkuģis P-09 "Rēzekne" un mīnu kuģis M-06 "Tālivaldis".

18.novembrī Daugavā būs vērojami arī citi Jūras spēku flotiles kuģi: starp Vanšu un Akmens tiltu būs vērojami krasta apsardzes kuģi KA-06 "Gaisma" un KA-09 "Klints", savukārt pirms Vanšu tilta atradīsies mīnu kuģis M-08 "Rūsiņš", štāba un apgādes kuģis A-90 "Varonis" un patruļkuģis P-06 "Cēsis".

21 nāciju zalvi par godu valsts neatkarības proklamēšanas gadadienai no AB dambja veiks Zemessardzes 17.pretgaisa aizsardzības bataljons. 
Gaismas pils ieejas laukumu plāno padarīt piemērotāku skeitbordistiem un skrituļslidotājiem. Laukuma atjaunošanas idejas autors ir vienīgais profesionālais skeitbordists Latvijā Madars Apse, kurš idejas īstenošanai nepieciešamos 35 000 eiro nolēmis rast, aicinot sabiedrību šim nolūkam ziedot.

Dažu dienu laikā, kopš sākta ziedojumu vākšana laukuma atjaunošanai, izdevies iegūt 7000 eiro. Bibliotēkas priekšlaukuma renovāciju plānots pabeigt līdz šī gada beigām.
Skeitbordists Apse ieplānojis veidot video, kurā viņš skeito pie Nacionālās bibliotēkas, kas varētu aicināt braukt uz Latviju skeitbordistus no citām valstīm. „Igaunijā jau sen zina, ka ir Latvijas Nacionālā bibliotēka. Arī vācieši pagājušajā gadā bija atbraukuši,” stāstīja Apse.
Skeitbordistu vāktos ziedojumus izlietos sabojāto granīta apmaļu nomaiņai, bet kopējās Gaismas pils priekšlaukuma rekonstrukcijas izmaksas ir teju 90 tūkstoši eiro.

Bojājumi, ko skeitbordisti nodarījuši granīta plāksnēm un margām pie bibliotēkas, bijis strīdus avots jau agrāk, bet nu tam ir rasts risinājums. Laukumu iecerēts atjaunot, piemērojot tā infrastruktūru ekstrēmo sporta veidu radītajām slodzēm.
Pēc visām iecerēm, kad viss būs izdarīts, vairs nebūs iespējams ieejas laukumu sabojāt, pārliecināts ir Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.




Naktī uz otrdienu, 15. novembri, būs iespējams novērot Supermēnesi.

Supermēness ir pilnmēness vai jauna mēness sakritība ar Mēness tuvāko punktu Zemei tā eliptiskajā orbītā, līdz ar to Mēness no Zemes ir redzams lielākajā izmērā.

Šis notikums ir interesants ar to, ka tas būs spožākais, tuvākais un lielākais Mēness, kāds redzēts kopš 1948.gada. Nākamo reizi Mēness tik tuvu Zemei būs pietuvojies tikai 2034.gadā.

Šoreiz Mēness būs tikai 356 509 kilometru attālumā no mūsu planētas.

Saskaņā ar ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes sniegto informāciju Mēness būšot par 30% gaišāks un par 14% lielāks nekā parasts pilnmēness.

Vislabākais laiks, kad vērot parādību, protams, ja mēnesim nav priekšā mākoņi, ir tad, kad Mēness atradīsies pēc iespējas tuvāk horizontam.

Šajā stāvoklī Mēness izskatās lielāks un gaišāks, pateicoties ēkām un kokiem, kas atrodas tam priekšā. Šī parādība arī tiek dēvēta par “Mēness ilūziju”. 
 
Šovakar Supermēness novērojumi notiks arī Ventspils Jaunrades nama observatorijā.
No 11. līdz 18. novembrim Ārlietu ministrija sadarbībā (ĀM) ar Latvijas Institūtu (LI) aicina tautiešus visā pasaulē iesaistīties projektā „Patriotu nedēļa”, lai Latvijā un pasaulē kopīgi atzīmētu Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu.

Par godu svētkiem Latvijas Institūts sociālā tīkla Facebook kontā “Kaut kas mīļš no Latvijas” publiskos rakstu un attēlu sēriju, kas vēstīs par Latvijas valsts rašanās vēsturi, valsts dibinātāju patriotismu un pašaizliedzību, vienlaikus aicinot domāt par mūsdienu varonības un patriotisma priekšstatiem. Materiālu kopums veidots, lai popularizētu valsts svētku nozīmi un dotu ierosmes idejām, kā mūsu valsts svētkus svinēt patiesi un sirsnīgi.

Kā kopīgu svētku zīmi Patriotu nedēļas laikā ikviens tiek aicināts arī savās ikdienas gaitās piespraust lentītes Latvijas valsts karoga krāsās.
ĀM diasporas organizācijām un nedēļas nogales skolās visā pasaulē  ir nosūtījusi 6600 metru lentīšu, ko izmantot piespraudīšu izgatavošanai un izdalīšanai ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem.

Ārlietu ministrija kopā ar LI aicina ikvienu Latvijas patriotu visā pasaulē šajā nedēļā sanākt kopā un svinēt Latvijas valsts dzimšanas dienu.

Lai Patriotu nedēļas tradīcija pilnveidotos, īpaši gaidot Latvijas valsts simtgadi, tautieši tiek aicināti veidot Valsts svētku fotoalbumus sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi (hashtag) #patriotunedela.

Informācija par Patriotu nedēļu tiks publicēta arī angļu valodā LI Facebook kontā “If you like Latvia, Latvia likes you” un valsts oficiālajā portālā Latvia.eu.
Diasporas pārstāvji tiek aicināti sekot līdzi informācijai LI uzturētajos komunikācijas kanālos un izplatīt tālāk tajos pieejamo informāciju.

Ārlietu ministrijas atbalstītā projekta “Patriotu nedēļa” mērķis ir veicināt interesi ārvalstīs dzīvojošajos latviešu izcelsmes jauniešos izzināt Latvijas valsts rašanās stāstu, radīt lepnumu par piederību Latvijai un aicināt svinēt Patriotu nedēļu arī savās mītnes zemēs.
17.novembrī Rīgas centru izgaismos festivāls „Staro Rīga”. Šogad rīkotāji sola vairāk gaismas objektu, kuros iedzīvotāji varēs dažādi līdzdarboties. 

Uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pagalma fasādes būs vajadzīgi sešu roku pieskārieni, lai parādītos kāda Jāņa Rozentāla glezna. Šis objekts tapis par godu mākslinieka 150.jubilejai. Tikmēr iedzīvotāji paši ar interaktīvu otu varēs kļūt par gleznotājiem pie Rīgas pils, izmēģinot spēkus abstrakcionisma virzienā.

„Staro Rīga” festivālā būs arī objekti, kas liks aizdomāties par sabiedrībā jūtīgām tēmām, piemēram – bēgļu jautājumi.  

Kopā šogad „Staro Rīga” festivālā ir 42 gaismas objekti, lielākoties pilsētas centrā. 

Festivāls „Staro Rīga” notiks no 17.līdz 20.novembrim. Objekti būs apskatāmi no pulksten 17.00 līdz 23.00 vakarā.
Tā kā vislielākais apmeklētāju pieplūdums gaidāms valsts svētkos 18. novembrī, rīkotāji iesaka cilvēkiem, kuri objektus vēlas aplūkot mierīgākā gaisotnē, ierasties kādā citā no festivāla dienām.

Vairāk info atradīsi te par visiem "Staro Rīga" pasākumiem.




4. novembrī Smiltenes pilsētas Kultūras centrā jau otro gadu notika pasākums “Smiltenes novada uzņēmējs”, lai pateiktos vietējiem uzņēmumiem par ieguldījumu novada attīstībā.

Smiltenes novads ir viens no vadošajiem uzņēmējdarbībā Vidzemes reģionā, un uzņēmumi aizvien vairāk nostiprina savas pozīcijas un turpina izaugsmi.

Kā trīs lielākie nodokļu maksātāji Smiltenes novada domes apbalvojumus saņēma SIA “Firma Madara 89”, SIA“8CBR” (viens no vecākajiem un lielākajiem ceļu un tiltu būves uzņēmumiem Latvijā), kā arī SIA “TROLL Smiltene” (viens  no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā).

***

18. novembrī plkst.18.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centra lielajā zālē norisināsies svinīgais Valsts svētku pasākums "Mans zelts ir mana tauta!”. Pasākuma pirmajā daļā tradicionāli tiks pasniegti Smiltenes novada domes apbalvojumi astoņās nominācijās, kā arī deviņi goda un divi pateicības raksti. 
Pasākumu vadīs izcilais Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe.

***

26. novembrī plkst.18.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā norisinās jauktā kora “Vidzemīte” jubilejas koncerts “Pāri domām, pāri skaņām…”. Šogad koris svin savu 35 gadu jubileju.
Kora diriģentes ir Dzidra Jēkabsone un Baiba Žēbina, koncertmeistare - IngaStrazdiņa. Ieeja koncertā ir bez maksas.
Eiropas Parlamenta (EP) LUX Filmu dienās Latvijas iedzīvotāji varēs bez maksas noskatīties trīs ievērojamas Eiropas filmas, kas pretendē uz Eiropas Parlamenta LUX Kino balvu. Pirmo reizi bezmaksas seansi notiks ne tikai Rīgā, bet arī ārpus galvaspilsētas - Valmierā.
 
Filmu bezmaksas seansi Rīgā, kino „Splendid Palace” (Elizabetes iela 61):
·         20. novembrī plkst. 11:00 animācijas filma „Mana dzīve kā ķirbjagalvai”
·         21. novembrī plkst. 19:00 „Atverot acis”
·         22. novembrī plkst. 19:00 „Tonijs Erdmanis”
 
Bezmaksas seanss Valmierā, kinoteātrī „Gaisma” (Rīgas ielā 19):
·         25. novembrī plkst. 19:00 „Atverot acis”
 
Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ interesentiem obligāta iepriekšēja pieteikšanās:
epriga@europarl.europa.eu, norādot filmu, ko vēlaties apmeklēt
 
LUX Kino balvu 2007.gadā iedibināja un ik gadu piešķir Eiropas Parlaments - šogad balvai aprit 10 gadi!
Tai ir divi galvenie mērķi - vērst uzmanību uz Eiropas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem un atbalstīt Eiropas valstu kopražojuma filmu izplatīšanu Eiropas Savienībā.
Lielākā daļa filmu, kuru uzņemšanā piedalījušās Eiropas valstis, tiek rādītas tikai uzņemšanas valstī un reti izplatītas citur, pat ne citās Eiropas Savienības valstīs, bet LUX Kino balva sniedz trim Eiropas filmām unikālu iespēju nodrošināt titrus 24 ES oficiālajās valodās.
Filmas, kuras sacenšas par LUX Kino balvu, izvēlas kino nozares speciālistu komiteja. Laureāti balsojumā izraudzīsies Eiropas Parlamenta deputāti – to nosauks 2016. gada 23. novembrī, plenārsesijas laikā Strasbūrā.
 
2015.gada LUX Kino balvas laureāte - filma „Mustangs” (Francijas, Vācijas, Turcijas un Kataras kopražojums). 2014.gadā šo balvu piešķīra Polijas režisora Pāvela Pavļikovska filmai „Ida”. Tā ieguva arī Eiropas Kinoakadēmijas galveno balvu jeb Eiropas kino „Oskaru 2014”, un tas notika tieši Rīgā. Tāpat „Ida” 2015.gadā ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu, plašāk pazīstamu kā „Oskars” - kā labākā kategorijā „Ārzemju filma”.
 
Lāčplēša dienu gaidot, Aizsardzības ministrija (AM) jau tradicionāli aicina Latvijas iedzīvotājus nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti, kas norāda uz 1919. gada 11.novembri, kad izcīnīta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.
Mūsu nācijas pastāvēšanas vēsturē šī ir vienīgā reize, kad esam guvuši tāda mēroga militāru panākumu, balstoties pamatā uz saviem spēkiem.

Arī šogad Aizsardzības ministrija sarūpējusi vairāk nekā 10 kilometrus  lentīšu, no kurām vairums tiks salocītas reģionos.
Aizsardzības ministrija atgādina, ka lentītes novembrī nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot burtu V, kas simbolizē uzvaru.

Sākot ar 7.novembri, ikvienam, kam vēl nav sarkanbaltsarkanās lentītes, būs iespēja to salocīt sev un saviem tuviniekiem Latvijas Kara muzeja vestibilā.

11.novembrī sarkanbaltsarkanās lentītes tiks dalītas militārās parādes laikā pie Brīvības pieminekļa un vakarā pie Latvijas Kara muzeja. Visas dienas garumā pie Latvijas Kara muzeja varēs arī apskatīt Latvijas un ASV tehniku un ekipējumu un tikties ar karavīriem.
2.Zemessardzes brigādē sarkanbaltsarkanās lentītes karavīri un zemessargi kopā ar bērniem un jauniešiem locīs Babītes vidusskolā, Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijā, Īslīces vidusskolā, Kauguru vidusskolā, Lauberes bērnunamā, Mežotnes vidusskolā, Ogres 1.vidusskolā un Salaspils vidusskolā, kā arī jaunatnes centrā "Vinda" Valmierā un Zemessardzes 17.pretgaisa aizsardzības bataljonā Mārupē skolu ekskursiju laikā.
3.Zemessardzes brigādē lentīšu locīšana un tikšanās ar karavīriem un zemessargiem notiks Aizkraukle novada arodskolā, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, Daugavpils Valsts tehnikumā un Daugavpils Būvniecības tehnikumā, Jēkabpils pamatskolā, Latgales kultūrvēstures muzejā, Ļaudonas vidusskolā, Lejasciema vidusskolā, Lizuma vidusskolā, Pļaviņas novada ģimnāzijā, Rēzeknes 5.vidusskolā, Rēzeknes tehnikumā, Špoģu vidusskolā, Sūnu pamatskolā, Nautrēnu vidusskolā, Valmieras tehnikuma Rankas filiālē un Vārkavas vidusskolā, kā arī pasākumos Zemessardzes 34.artilērijas bataljonā un 35.nodrošinājuma bataljonā svinīgo pasākumu laikā.
4.Zemessardzes brigādē sarkanbaltsarkanās lentītes tiks locītas Elejas bērnunamā, Ozolnieku novada pašvaldības sociālās aprūpes centrā "Zemgale", Jelgavas pilsētas jaunsargu vienībā, kā arī Zemessardzes 46.kājnieku bataljonā atvērto durvju dienu pasākuma laikā. Salocītās sarkanbaltsarkanās lentītes izdalīs arī Dobelē "Gaismas gājiena" laikā, Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādēs "Rotaļa", "Ķipari" un "Varavīksne" un Ozolnieku novada centrā svinīgo pasākumu laikā.
2. decembrī plkst. 18:00 Rīgā norisināsies jauna pasaules rekorda uzstādīšanas pasākums.

Rīgas Rātsnama telpās tiks ierīkota pasaulē līdz šim lielākā  Rūba Goldberga mašīna, kuras 400 ķēdes reakcijas posmi, iespējams, ierakstīs Rīgas vārdu oficiālās pasaules rekordu grāmatas lappusēs. Vienlaikus šī būs arī Ziemassvētku dāvana rīdziniekiem – šīs ķēdes reakcijas rezultātā tiks iedegta pilsētas Rātslaukuma egle.

Rūba Goldberga mašīna ir ierīce, kura ļoti vienkāršus uzdevumus veic sarežģītā veidā, izmantojot dažādas secīgas darbības. 

Projekta organizatori aicina ikvienu kļūt par daļu no šī rekorda! Tiem brīvprātīgajiem, kas izteikuši vēlmi piedalīties rekorda uzstādīšanā, būs iespēja veidot vienu no 400 ķēdes reakcijas postiem.
Lai pieteiktos, interesenti tiek aicināti apmeklēt projekta mājas lapu www.rigasegle.lv, kur var tuvāk iepazīties ar plānoto rekordu, noskatīties citus šāda eksperimenta video, kā arī aizpildīt pieteikuma anketu. 

Projektu īsteno “Scandiweb”, viens no vadošajiem IT uzņēmumiem Latvijā, kas ikdienā strādā ar vairāk nekā 250 projektiem 23 pasaules valstīs. 

Pašlaik lielākās Rūba Goldberga mašīnas pasaules rekords pieder ierīcei, kas 2015.gadā aprīlī tika izveidota Ungārijā un sastāvēja no 382 ķēdes posmiem. Tā tika iekļauta oficiālajā Pasaules Rekordu reģistrā. 


Latvijā zināmākie un iemīļotākie dziesminieki sniegs koncertu, lai atbalstītu dabas saimniecību "Lielkrūzes", kuru 21.oktobrī piemeklēja ugunsnelaime.

Koncerts notiks  15.novembrī plkst.19:00 koka ēku renovācijas centrā "Koka Rīga" (Rīgā, Krāsotāju ielā 12).
"Lielkrūzes" ir Latvijas Dziesminieku un tautas saieta mājvieta, 2017.gada 29.-30.jūlijā plānots dziesminieku astotais saiets, kura norisi šobrīd apdraud uguns nodarītie postījumi Lielkrūžu saimniecībā. 

Lai "Lielkrūzes" joprojām būtu skaistākā vieta Saietam, tiek organizēts koncerts "Tu vari, tu proti siltumu dot".
Tajā uzstāsies Latvijas pazīstamākie dziesminieki, kas vēlās atbalstīt "Lielkrūzes" : Haralds Sīmanis, Varis Vētra, Ēriks Loks, Elīna Līce, Egons Pičners (EgA), Kārlis Kazāks, Anita Zambere un Helvijs Kārkliņš, Dinārs Gulbis, Vilnis Punka, Valdis Atāls, Mikus Frišfelds, Uldis Ozols, Arnis Miltiņš, Uldis Kākulis un citi.
Ieeja koncertā būs par ziedojumiem uguns postījumu seku likvidēšanai un Lielkrūžu ēku atjaunošanai.
Ziedojumu varēs veikt uz vietas skaidras un neskaidras naudas veidā.

Atbalstīt d/s "Lielkrūzes" atjaunošanu var arī: 

1. Ziedojot 
a) z/s "Lielkrūzes" kontā ar norādi "Ziedojums z/s Lielkrūzes - ugunsgrēka seku likvidēšanai": Z/S LIELKRŪZES, Reģ.nr. 44101020098, AS SEB banka, LV87UNLA0004000643377, UNLALV2X 
b) Caur palidzesim.lv labdarības organizāciju ar norādi: "Ziedojums Dolmaņu ģimenei ugunsgrēka seku likvidēšanai": Nodibinājums “PALĪDZĒSIM.LV”, Reģ.nr.40008137568, AS SEB banka, LV90UNLA0050013761397, UNLALV2X

2. Piedaloties talkās, ko "Lielkrūzes" izsludina savā facebook lapā https://www.facebook.com/lielkruzes

Dabas saimniecība "Lielkrūzes" ir daudzu valsts mēroga konkursu dalībniece – laureāte,  2015.gadā tām piešķirta kultūras zīme „Latviskais mantojums” par Piebalgas ainavas un kultūrvides uzturēšanu. Saimniecība izveidota Vidzemei raksturīgā ainavā, kur latviskās, tradicionālās ēkas harmoniski izkārtotas dabas vidē. Saimniecībā notiek izglītojoši semināri un pasākumi latviskā garā. "Latvijas Dziesminieku un tautas saiets" ir lielākais un vienīgais pasākums, kas jau septiņus gadus vienā vietā un laikā kopā pulcējis dziesminiekus un viņu klausītājus no visas Latvijas. Ik gadu trīs dienu garumā, vairākos koncertos skan gan jaunatklāto, gan tautā zināmo un mīlēto dziesminieku dziesmas, top jaunas tautas dziesmas, satiekoties dziesminiekiem ar dzejniekiem, notiek meistarklases. Saietos piedalījušies vairāk kā 200 dziesminieki un dzejnieki. Vairāku dziesminieku, mūziķu un muzikālo apvienību skatuves darbība aizsākusies tieši šeit. 

Ja ikviens, kas reiz smēlis spēku un iedvesmu Lielkrūzēs, dāvās to šai Vietai tagad, tā atdzims vēl skaistāka un spēcīgāka. Mēs katrs varam atbalstīt un pielikt savu varēšanu, lai mūsu mājvieta un Latvija taptu labāka. Ticam, daram un ESAM!
Koncertu organizē iniciatīvas grupa sadarbībā ar "Vislatvijas Dziesminieku un Tautas saieta fonds".

Koordinatore Ilze Kalna, tālr.25677787, dziesminieki@saiets.lv, www.saiets.lv
Līdz 24.novembrim galvaspilsētas iedzīvotāji var pieteikties ikgadējam Rīgas iedzīvotāju forumam "Rīga dimd - iedzīvotāji runā, domā, dara!", kas šogad notiks 30.novembrī.

Forumā paredzēts pārrunāt pilsētas attīstību, konstatēt notiekošās izmaiņas.
Tāpat iedzīvotāji, NVO, pašvaldība un biznesa sektors meklēs atbildes, kādēļ un kā sadarboties, lai radītu labvēlīgas pārmaiņas apkaimes un pilsētas mērogā.

Te lasāma foruma programma, bet pieteikuma anketa, jāaizpilda līdz 24.novembrim.


Forumā būs iespēja līdzdarboties praktiskajās darbnīcās:  

·        “Piederīgā Rīga” – jeb darb-darbnīca par apkaimju kustībām. Tajā varēs uzzināt par iespējām līdzdarboties savā apkaimē šodien un sagaidot Latvijas valsts 100gadi, kā īstenot savas idejas un kur saņemt atbalstu, kā arī iepazīsties ar jau esošo apkaimju aktīvistu labajiem darbiem.

·        “Pievilcīgā Rīga” – darb-darbnīcā tiks diskutēts par to, kā Rīgai panākt harmonisku urbānās vides līdzāspastāvēšanu zaļajai videi un iedzīvotājiem. Tiks meklēta atbilde uz jautājumu, kā ikviens no mums var padarīt Rīgu par pievilcīgāku un tīrāku pilsētu.

·        “Produktīvā Rīga” – darb-darbnīca būs veltīta tam, lai iedzīvotāji, NVO, pašvaldība un biznesa sektors rastu atbildes uz to, kādēļ un kā sadarboties, lai radītu labvēlīgas pārmaiņas apkaimes un Rīgas pilsētas mērogā, tādējādi uzlabojot sociālo un ekonomisko vidi, vienlaikus veicinot piederības sajūtu tai.

·        “Progresējošā Rīga” - visā pasaulē ir izplatītas kustības, kuras “iedzīvina” pamestās ēkas lielpilsētās, atverot telpas dažādiem projektiem – birojiem, radošām performancēm, sociālajai uzņēmējdarbībai un vēl daudzām citām sabiedrībai nozīmīgām un noderīgām aktivitātēm. Šajā darb-darbnīcā tiks identificēta Rīgas prakse degradējošo teritoriju attīstībā un ko nepieciešams paveikt, lai šī kustība būtu efektīvāka. 

Lai cīnītos ar vidi piesārņojošām vienreizlietojamajām kafijas krūzītēm, Vācijā uzsākta kāda interesanta iniciatīva. 

Papīra krūzītes, kurās tiek iepildīta kafija, katrā ziņā nav tas videi draudzīgākais atkritums.
Tomēr vairāku pilsētu ielās brīžiem var vērot neskaitāmas tukšās krūzītes

Ar šo problēmu cer cīnīties Berlīnes kafejnīcas. Tur izveidota krūzīšu apmaiņas programma.
Pirmkārt, pircējiem, iegādājoties kafiju šajās kafejnīcās, par krūzīti jāiemaksā depozīta maksājums – četru eiro apmērā.
Pēc krūzītes iztukšošanas, to var aiznest atpakaļ uz kafejnīcu un saņemt iepriekš iemaksāto naudu.
Otrkārt, ja nu kādam tāpat aizmirsies aiznest krūzīti atpakaļ, jauno praksi piekopjošās kafejnīcas krūzītes sākušas veidot no bambusa, kas dabā sadalās daudz ātrāk.

Uzrunātie Berlīnes iedzīvotāji atbalstīja iniciatīvu, norādot, ka kafija viņu dzīvēs ir neatņemama sastāvdaļa un samazināt kaitējumu dabai būtu viņu interesēs.
Šodien Rīgā atklās pirmo bāru un dzērienu nozares tematikas žurnālu "Lete", tas būs ilustratīvi informatīvs žurnāls, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Bārmeņu federāciju un iznāks reizi ceturksnī, katrā numurā piedāvājot informāciju par dažādiem dzērienu, bāru un atpūtas industrijas jaunumiem.
Žurnāla lappusēs būs lasāmas intervijas, pieredzes un ceļojumu stāsti, raksti par nozares aktualitātēm vietējā un pasaules līmenī, Latvijas bārmeņu un uzņēmumu sasniegumiem, kā arī receptes un profesionāli padomi.
Aktualizējot Pirmā pasaules kara atceres simtgadi, iedzīvotājus aicina dalīties ar saglabātām atmiņu liecībām un kopīgi tās digitalizēt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. 
Jo te -  nedēļas nogalē noritēs “Kolekcijas dienas”, kuru laikā ikviens, kam ir saglabājušās ar pirmo pasaules kara posmu un Latvijas Republikas dibināšanu 1918. gadā  -  vēstules, fotogrāfijas, dienasgrāmatas vai citas piemiņas lietas, tiek aicināts tās atnest uz Gaismas pili, kur notiks to digitalizēšana.

Cilvēki varētu nest fotogrāfijas, vēstules un arī sadzīves priekšmetus – krūzītes, rakstāmlietas, vectēva pīpi vai medaļas. Priekšmetus nevar ieskenēt, bet tos nofotografēs, un saglabās šīs liecības. Fotogrāfijas un vēstules vajadzētu nest kopā ar stāstu, kas tur redzams, kas noticis.

Savu ģimeņu atmiņas, fotogrāfijas, dokumentus, apģērbus un priekšmetus, kas saistīti ar pirmā pasaules kara laiku un Latvijas dibināšanu bibliotēkā digitalizēt varēs dienas garumā svētdien un pirmdien.
Organizācija «Bezvests.lv» šodien  savā oficiālajā «Facebook» profilā ievietojusi paziņojumu, vēršoties pie ekstrasensiem, zīlniecēm, astrologiem un citiem magiem un burvjiem ar lūgumu vairs netraucēt viņus un pazudušo cilvēku tuviniekus.
Pirmajos savas darbības gados organizācija esot devusi iespēju parādīt, uz ko viņi spējīgi, taču katra šāda pārbaude cietusi fiasko.
Cilvēkus atrada un turpina atrast vienkārši brīvprātīgie, kuri nepagurstoši pārbaudījuši katru meža kvadrātmetru.
«Tas ir neapstrīdams fakts. Tieši meklēšana dod rezultātus, nevis melīgi solījumi un cerības,»  saka «Bezvests.lv» vаdītājs Aleksandrs Famiskis.

Bet tiem, kuri ir pārliecināti, ka viņiem ir īpašas spējas, atgādinām: Džeimsa Rendi fonds oficiāli garantē vienu miljonu dolāru lielu prēmiju katram, kurš spēs nodemonstrēt paranormālas spējas korekti izveidota eksperimenta apstākļos. Diemžēl, līdz šim neviens no Latvijas ekstrasensiem tā arī nav tur ziņojis par savām spējām un miljons tā arī gaida savu īpašnieku.

Rendi neskaitāmie mēģinājumi piesaistīt testēšanai plaši pazīstamus «ekstrasensus» un «magus» nav vainagojušies ar panākumiem. No viņa priekšlikumiem atteicās arī ekstrasens Uri Gellers, kurš kļuva slavens ar spēju saliekt karotes ar skatienu un apstādināt un atkal palaist pulksteņus no attāluma.
Jums ir visas iespējas tikt pie šī miljona, tikai lieciet mierā bēdu sagrauztos Latvijas iedzīvotājus, kuriem pazuduši tuvinieki, lūdz organizācijas pārstāvji.

Plašāku organizācijas paziņojumu lasi bezvests.lv facebook lapā. 
Līdz 1.decembrim mūziķi, izdevēji un producenti var iesniegt ierakstus mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta mikrofons 2016", kas nākamā gada februārī tiks pasniegta 21.reizi.
Vērtēšanai pieņems visus no 2015.gada 1.decembra līdz 2016.gada 1.decembrim izdotos albumus visos žanros.

Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta mikrofons 2016" tiks pasniegta Dailes teātrī 2017.gada 28.februārī.

Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta mikrofons" ir viens no centrālajiem gada notikumiem latviešu mūzikas dzīvē.
Piedāvājot  reformas  valsts pārvaldē, Valsts kanceleja rosina izvērtēt ļoti mazo un mazo valsts iestāžu efektivitāti,  dokumentā izteikts ierosinājums likvidēt šīs mazās iestādes.
Tāpat tiek ieteikts izvērtēt radniecīgu iestāžu un funkciju apvienošanas iespējas.
Šo darbību mērķis ir panākt finanšu un administratīvo resursu ietaupījumu, mazināt sadrumstalotību. 

Valsts kanceleja ir nodevusi sabiedrībai izvērtējumam valsts pārvaldes reformu ceļa karti, kurā paredzēti pieci reformu virzieni ar 18 darbībām, kas būtu jāīsteno tuvāko trīs gadu laikā un vairāk lasi šeit.

Priekšlikumus par dokumentu iespējams iesniegt līdz 11.novembrim.
Turpmāk pircēji vai pakalpojuma saņēmēji varēs neiet "kasīties" uz veikalu par neatbilstošu preci.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (PIAA) izveidojusi tīmekļa vietni "www.pretenzija.lv", kurā patērētāji, kas saskārušies ar preces vai pakalpojuma defektu, var sagatavot iesniegumu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam.

Šāda iesnieguma iesniegšana ir priekšnoteikums turpmākai strīda risināšanai.

2016.gadā notikušas izmaiņas patērētāju strīdu izskatīšanas kārtībā, tostarp tika izveidota jauna institūcija - Patērētāju strīdu risināšanas komisija, kuras darbu nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un kuras sastāvu veido bijušie tiesneši, kā arī komersantu organizāciju un PIAA pārstāvji.

Izmantojot "www.pretenzija.lv" iesnieguma sagatavošanai, nebūs nepieciešamas juridiskās zināšanas - vajadzēs tikai aizpildīt vairākas ailes atbilstoši norādījumiem.
Sagatavotu iesniegumu varēs izdrukāt vai nosūtīt elektroniski. 
Mazliet vairāk nekā viena gada laikā 16  brīvprātīgie Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi ir uzņēmumiem aizrādījuši par kādiem iespējamiem pārkāpumiem, bet nav gadījies atklāt sodāmus pārkāpumus – par to stāsta portāls lsm.
Novembrī sabiedrisko palīgu pulkam pievienosies vēl vairāki cilvēki.

Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu pienākums ir brīdināt par iespējamiem Valsts valodas likuma pārkāpumiem. Piemēram, ieraugot, ka kādā uzņēmumā ir izvietots paziņojums tikai svešvalodā, viņi var vērsties pie uzņēmuma amatpersonām ar aicinājumu nodrošināt šāda paziņojuma tulkojumu latviešu valodā.

Savukārt, pamanot kļūdainu cenu zīmi vai ēdienkarti, sabiedriskajam palīgam vajadzētu ne tikai norādīt uz gramatiskajām kļūdām, bet arī pastāstīt, kā tās izlabot.
"Swedbank" aprīkojusi visus savus bankomātus Latvijā ar iespēju izņemt izvēlēto summu mazos nominālos,  informēja bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Visos bankomātos, kad klients izvēlēsies sadaļu "Cita summa", klāt ir nākusi jauna poga "Izdot mazos nominālos".
Tas nozīmē, ka, klientam izvēloties, piemēram, 50 eiro un nospiežot pogu "Izdot mazos nominālus", bankomāts neizsniegs vienu 50 eiro banknoti, bet gan mēģinās izpildīt transakciju ar iespējami mazākiem nomināliem, ņemot vērā attiecīgo nominālu esamību bankomātā. Šāda iespēja noderēs tiem, kam ikdienā vajadzīgi nelieli nomināli.

Banka vērš uzmanību, ka skaidras naudas darījumiem ar nelielām summām ērts aizvietotājs ir arī kartes ar bezkontakta norēķinu iespēju, ar kurām par nelielu pirkumu līdz 10 eiro var norēķināties, neievadot PIN kodu. 
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas faktiski paredz aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus plastmasas pudelēs, kuru tilpums lielāks par vienu litru.

Šāds ierobežojums attieksies uz alu, raudzētiem dzērieniem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko ražo, sajaucot kopā vairākus alkoholiskos dzērienus. Savukārt tos nepiemērot varēs tad, ja iepakojums izgatavots no stikla, keramikas, koka vai metāla, kā arī gadījumos, ja šos dzērienus tirgos ražošanas vietās. Uz vīnu ierobežojumi neattieksies.
Parlamentam gan vēl šie likuma grozījumi būs jāskata trešajā lasījumā.

Saskaņā ar Saeimas otrajā lasījumā atbalstīto likuma grozījumu versiju, alu nevarēs pārdot iepakojumos virs 0,5 litriem, ja tā absolūtā spirta daudzums pārsniegs 5,8 tilpumprocentus.
Savukārt, ja absolūtā spirta daudzums alkoholiskajā dzērienā nepārsniegs 5,8 tilpumprocentus, tā iepakojuma tilpums vienalga nedrīkstēs pārsniegt vienu litru.

Iepriekš komisijā tika atbalstīts kompromisa variants, kas nozīmēja, ka tā dēvētās divlitrenes netiek aizliegtas pavisam. Bija iecerēts, ka, ja alkoholiskā dzēriena absolūtā spirta daudzums nepārsniedz 5,8 tilpumprocentus, tad to drīkstētu tirgot arī iepakojumā, kura tilpums ir lielāks par vienu litru.
Kamēr šādu kompromisa variantu vismaz daļēji atbalstīja alus ražotāji, vairāki deputāti teica, ka ilgtermiņā būtu jāaizliedz divu litru tilpums vispār. Taču deputātu vidū vēl nebija vienprātības par to, vai tilpuma slieksnis būtu jānosaka puslitrs vai litrs.

Plānots, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2017.gada 1.septembrī.
Anomāls siltums Arktikā veicina ierasto atmosfēras plūsmu maiņu, tādēļ tuvāko nedēļu gaitā gan daudzviet Āzijā, gan Eiropā gaidāms auksts laiks un, iespējams, auksta būs arī visa ziema, prognozē ASV kompānijas "Verisk Analytics" Atmosfēras un vides izpētes daļa.

Ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā ir zemākajā līmenī novērojumu vēsturē, un gaisa temperatūra Arktikā pēdējās nedēļās bijusi pat desmit grādu augstāka par normu. Globālās sasilšanas izraisītās anomālijas izjauc ierasto atmosfēras cirkulāciju, un patlaban paātrinājusies polārā virpuļa vājināšanās.

Skaitliskie modeļi paredz, ka gaidāma nepieredzēti agra polārā virpuļa izjukšana. Tas nozīmē, ka aukstums no Arktikas novembrī pārvietosies uz dienvidiem, atnesot sniegu un salu daudzviet Eiropā un Āzijā.
Izmaiņas atmosfēras cirkulācijā Arktikā vērojamas jau kopš septembra. Lielā daļā Eirāzijas jau vairāku nedēļu garumā valda aukstāks laiks nekā parasti rudenī. Pēdējo divu nedēļu vidējā gaisa temperatūra Kazahstānā un Sibīrijas dienvidos bijusi 3-8 grādus zem ilggadējās vidējās atzīmes, liecina uzņēmuma "WeatherBELL Analytics LLC" apkopotā informācija.

Vēss laiks skāris arī Eiropu – Baltijas valstīs, Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijas Eiropas daļas dienvidos gaisa temperatūra pēdējās divās nedēļās bijusi 3-6 grādus zem normas.
Tuvāko nedēļu laikā aukstums un sniegs aptvers lielāku daļu Eirāzijas. Dienas garumam arvien sarūkot, pastiprināsies sals, it īpaši Sibīrijā, kur izveidojusies plašāka sniega sega nekā parasti.

Augošās izmaiņas atmosfēras cirkulācijā Arktikā solās būt lielākās, kādas jebkad novērotas rudenī, tāpēc grūti prognozēt situācijas attīstību ziemā. "Verisk Analytics" Atmosfēras un vides izpētes daļas speciālisti paredz, ka ne tikai novembris, bet arī ziema kopumā gaidāma auksta.

Zinātnieki no Kornela universitātes jau 2012.gadā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības Arktikā var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā. Tā kā ledus sedz arvien mazāku ūdens platību, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas.
Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējā platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējā platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas.

Avots: Jānis Trallis
Valdība atbalstījusi Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz minimālās mēneša darba algas palielināšanu no 370 līdz 380 eiro.
Minimālo algu 380 eiro, darba devējiem būs jāsāk izmaksāt no 1. janvāra.

Centrālās statistikas pārvaldes dati parāda, ka aprīlī Latvijā bija 177 800 darba ņēmēju, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 370 eiro un mazāk.
Privātajā sektorā strādā 144 500 šādu cilvēku, bet sabiedriskajā sektorā – 30 600 cilvēku.
No 1. novembra stājas spēkā jaunas izmaiņas topošo autovadītāju apmācībā un pārmaiņas skars gan teorētiskās apmācības kursus, gan braukšanas nodarbības.
Izmaiņas stājušās spēkā ar diviem mērķiem – pirmkārt, labāk sagatavot jaunos autovadītājus, otrkārt, šādā veidā valsts mēģina cīnīties ar ēnu ekonomiku.

Tiem, kuri ceļu satiksmes noteikumu teorijas apgūšanu uzsāks no 1. novembra, jārēķinās, ka apmācībās ieviestas jaunas tēmas, piemēram, bīstamu situāciju paredzēšana uz ceļa, dažādu satiksmes dalībnieku uzvedības uz ceļa izvērtēšana.
Tāpat tiek ieviesta modulārā apmācību sistēma, kas cilvēkiem ir ērtāks pasākums. Gadījumā, ja kādas nodarbības ir izlaistas, tad izlaisto moduli var apmeklēt sev ērtā laikā ar citu apmācības grupu. 
 
Līdz šim topošajiem autovadītājiem, pirms došanās uz  CSDD braukšanas eksāmenu bija jāpiedalās 14 obligātās braukšanas nodarbībās kopā ar instruktoru. Tagad būs vairāk - 20 nodarbības.

Turpmāk visi norēķini par obligātajām braukšanas nodarbībām notiks autoskolā. Individuāli samaksāt uz rokas instruktoram vairs nevarēs. Šī norma ieviesta, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru autoskolās. 
Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs "adidas" oficiāli paziņojis par reklāmas līguma noslēgšanu ar Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubā Ņujorkas "Knicks" spēlējošo latvieti Kristapu Porziņģi.
Tiek vēstīts, ka 21 gadu vecais Porziņģis ar "adidas" noslēdzis līgumu uz septiņiem gadiem. Tas nozīmē, ka latvietis ar jaunajiem apaviem piedalīsies jau šajā sezonā.

Noslēgtais līgums Porziņģim ik gadu ienesīs no trim līdz sešiem miljoniem dolāru (2,7-5,5 miljoniem eiro).
Šis kontrakts paredz, ka ar laiku Latvijas basketbolists var tikt pie sava brenda apaviem, turklāt tik ienesīgu līgumu pirms tam nav noslēdzis neviens Eiropas basketbolists.

Reklāmas līgumi ar "adidas" ir arī tādiem NBA basketbolistiem kā Džeimsam Hārdenam (Hjūstonas "Rockets"), Demjanam Lilardam (Portlendas "Trail Blazers"), Kailam Lourijam (Toronto "Raptors") un Endrjū Viginsam (Minesotas "Timberwolves").

Ar jauno NBA sezonu Porziņģis pārstāvēs "adidas" jaunāko franšīzi ''Crazy Explosive''. Latvietim būs liela loma jaunu produktu radīšanā, testēšanā un snieguma pārbaudēs, kā arī viņš piedalīsies topošajās kampaņās, aktivitātēs un globālajās atlētu tūrēs, sola uzņēmums.

Iepriekš Porziņģim bija sadarbība ar citu ietekmīgu sporta zīmolu "Nike", taču vienošanās noslēdzās šī gada rudenī. Lai gan "Nike" bija iespējas pielīdzināties "adidas" piedāvājumam, tas netika izdarīts.

Interesi par Porziņģa pakalpojumiem, kurš šajā starpsezonā bija iekārojamākais bez reklāmas līguma esošais basketbolists, izrādīja arī ASV bāzētā "Under Armour" un vairākas Ķīnas kompānijas.

Nākamā sezona būs pēdējā, kurā "adidas" sadarbojas ar NBA čempionātu, jo uzņēmums nolēmis mainīt darbības virzienu un nākotnē koncentrēties tikai uz atsevišķu basketbolistu līgumiem. 
 Ziemassvētku laikā, 18.decembrī, Rīgas Domā izskanēs komponista Georga Frīdriha Hendeļa oratorija "Mesija", kuru kopā ar profesionāliem mūziķiem izdziedāt tiek aicināts ikviens skatītājs, 

Plānots, ka koncerts kļūs par platformu "Sing Along" jeb kopdziedāšanas tradīcijas aktīvai iedzīvināšanai Latvijas kultūras telpā.

"Sing Along" ir jauns kopdziedāšanas projekts ar ilgtermiņa attīstības redzējumu, kura iecere ir vairākas reizes gadā rīkot īpašus koncertus un piedāvāt klausītājiem kļūt arī par šo koncertu dalībniekiem, dziedot populāras melodijas kopā ar profesionāliem mūziķiem. Kopdziedāšanas tradīcija Eiropā iesakņojusies jau vairākus gadu desmitus un savā ziņā nav sveša arī Latvijai - koru kustības dalībnieki labprāt iesaistās dažādos sadziedāšanās pasākumos. Spilgti piemēri ir Dziesmu svētku izskaņa vai tematiskie lielkoncerti, 

Ikviens interesents, izmantojot īpaši sagatavotu nošu materiālu, tiek aicināts atskaņot "Mesiju" kopā ar Eviju Martinsoni, Sergeju Jēgeru, Mārtiņu Zvīguli, Paulu Putniņu, Vidzemes kamerorķestri, koriem "Balsis", "Aura", "Monēta" un "DeCoro" un diriģentu Intu Teterovski.

Plašāka informācija par projektu drīz būs mājaslapā "singalong.lv".
Lai atstarotājs patiešām pildītu savas funkcijas un padarītu redzamu tā lietotāju tumsā, ir svarīgi izvēlēties drošu un atbilstošu atstarotāju, norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kas sagatavojis vairākus ieteikumus atstarotāja iegādei.

PTAC norāda, ka atstarotāji ir nepieciešami ne tikai gājējiem, bet ar tiem jāaprīko arī velosipēdi, bērnu un invalīdu ratiņi u.c. priekšmeti.

Pērkot atstarotājus tirdzniecības vietās, pārliecinieties, ka prece ir “atstarotājs”. Jo tirgū var tikt piedāvāti gaismu atstarojoši priekšmeti, kas nav paredzēti gājējiem – šādas preces tikai vizuāli atgādina atstarotāju.

Atceries, ka atstarotāja lielums nedrīkst būt mazāks par 15 kvadrātcentimetriem (tas ir vismaz sērkociņu kastītes lielumā).

Jāpievērš arī uzmanību materiālam, no kura izgatavots atstarotājs, jo visaugstākā gaismas atstarošanas spēja ir mikroplazmas materiāliem, kā arī – tie ir mīksti un lokani.
Gājējiem nav ieteicami “cietie” atstarotāji - tie ir paredzēti velosipēdiem, piemēram, ievietošanai spieķos. Tad tas ir nofiksēts, labi saskatāms un tā virsma ir perpendikulāri automašīnas staru kūlim. Turpretī piestiprināts pie apģērba, šis atstarotājs kustas līdz ar to samazinot atstarošanas spējas.

Izvēloties atstarotāju, ir jāņem vērā, ka vislabāk pamanāmi ir balti vai citu gaišu toņu atstarotāji. Tad seko dzelteno toņu atstarotāji, bet nav ieteicami tumšo toņu atstarotāji.

Atstarotājs jāpiestiprina tajā ķermeņa pusē, kas atrodas tuvāk ceļa braucamajai daļai. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram