Laikā līdz 6. jūnijam visos Rimi un Supernetto veikalos norit Labestības dienai veltīta kampaņa, kurā ikviens pircējs tiek aicināts dāvināt sev tuviem un mīļiem cilvēkiem lilijas.
Šajā laikā par katru iegādāto akcijas liliju jebkurā Rimi veikalā visā Latvijā labdarības kampaņai un bērnu veselībai tiks ziedots 1 eiro.

“Darīt labus darbus un palīdzēt piepildīt lielus sapņus, kas mums liekas ikdienišķi, nemaz nav grūti, ja ceļā uz tiem varam iepriecināt arī sev tuvos un mīļos cilvēkus. Mēs varam kādu patīkami pārsteigt un sagādāt prieku pavisam negaidīti, dāvinot ziedus. Labestības dienas akcijas laikā dāvātās lilijas ir īpašas, jo palīdzēs kādam bērnam, lai viņa dzīve kļūtu pilnvērtīgāka. Rimi veikalos šis jau ir otrais ziedu dāvināšanas gads – pērn uzsākām akciju Eņģeļi pār Latviju ietvaros, kur no katras iegādātās orhidejas Rimi ziedoja 1 eiro smagi slimiem bērniem, tāpēc iesāktos labos darbus turpinām kā labu un sirsnīgu tradīciju,” saka Inga Bite, Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja.

Ikvienam pircējam Rimi un Supernetto veikalos kampaņas laikā ir iespēja izvēlēties sev kādu no divu krāsu smaržīgajām Oriental lilijām podiņos – baltas vai sārtas.
Tās var atrast īpaši noformētos stendos ar akcijas Labestības diena atzīmi.

Lilijas daudzām tautām nozīmē brīvību un cerību, Senajā Ēģiptē tas ir bijis dzīvības simbols, jo tika uzskatīts, ka tām piemīt maģiskas īpašības – tās cilvēku padarot drosmīgāku, spēcīgāku, izturīgāku un uzticīgāku.

Ziedot Labestības dienai iespējams arī Rimi un Supernetto veikalos, ziedojot Mans Rimi naudas uzkrājumu Rimi kioskos vai mājas lapā www.mansrimi.lv, kā arī zvanot pa tālruni 90006486 (maksa par zvanu 1,42 eiro).
Septiņās Latvijas lielākajās pilsētās aprīļa beigās un maija sākumā norisinājās īpaša akcija –  Servisa diena, kurā bez maksas tika pārbaudīta gandrīz 1000 automašīnu atbilstība drošas satiksmes prasībām.  Veicot pārbaudes tika atklāts, ka vairāk nekā trešdaļai automašīnu ir problēmas kādā no drošības sistēmām. Visvairāk šādu defektu bija tieši Rīgā – gandrīz katrai otrajai automašīnai.

Zīmīga tendence novērojama riepu izvēlē. Aplūkojot akcijas dalībnieku transportlīdzekļus jāsecina, ka reģionos vairāk izvēlas braukt ar M+S vai iepriekšējās sezonas ziemas riepām, savukārt rīdzinieki vasaras sezonā biežāk maina riepas uz atbilstošām. Iespējams tāpēc reģionos katrai piektajai automašīnai bija problēmas ar atbilstošu riepu protektora dziļumu, savukārt Rīgā šādi trūkumi tika konstatētas tikai 0,5% akcijas dalībnieku.

Elektrosistēmu diagnostiska parāda, ka biežāk tika atklātas problēmas ar akumulatora bateriju un starteri. Vairāk nekā trešdaļai pārbaudīto automašīnu bija neatbilstošs lukturu regulējums.  

Šajās servisa dienās pirmo reizi notika bezmaksas pārbaudes ar diagnostikas testeri, pieslēdzoties pie automašīnas diagnostikas ligzdas OBD. Tādā veidā tika pārbaudītas aktīvās un pasīvās drošības sistēmas, piemēram, drošības spilveni, ABS un ESP.
Svarīga nianse – pārbaudes caur OBD notikās tieši tāda pati kā pie gadskārtējās tehniskās apskates CSDD. 

Jāatzīmē, ka akcijas laikā šo pārbaudi varēja veikt visi spēkrati, kuriem ir iespēja pieslēgt OBD, savukārt gadskārtējā tehniskajā apskatē CSDD, šo pārbaudi obligāti veic tikai automašīnām no 2012.gada izlaiduma, savukārt pārējiem ir iespēja brīvprātīgi veikt diagnostiku.

Servisa dienas turpmāk notiks divas reizes gadā – pirms vasaras un ziemas sezonas. 
Ultravioletā (UV) starojuma indekss šajā nedēļā Rucavā sasniedzis līdz šim augstāko atzīmi šogad - 7,3 punktus.

Saskaņā ar Starptautiskā Troposfēras izmešu monitoringa dienesta (TEMIS) datiem ozona slānis virs Latvijas šodien bija aptuveni 370 Dobsona vienību biezs, kas ir vairāk par vidējo līmeni, taču īslaicīgu  un pēkšņu UV starojuma pieaugumu, visticamāk, izraisīja mākoņi, kas saulainos brīžos no Saules uz zemi atstaro papildu UV starus.

Iepriekš augstākais UV strojuma indeksa rādītājs bija  23. maijā, tas sasniedza 6,2 punktus.

TEMIS prognozes liecina, ka turpmākajās dienās ozona slānis virs Latvijas kļūs plānāks, tādēļ UV starojums var vēl pastiprināties.
Rucava ir vienīgā vieta Latvijā, kur LVĢMC veic UV radiācijas mērījumus.

Ozona slāņa biezums ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē UV starojuma intensitāti uz zemes. 

No plkst.11 līdz 16 nav ieteicams ilgstoši uzturēties tiešos saules staros. Cilvēki ar jutīgu ādu dienas vidū saulē var apdegt 15 minūtēs. Lietojot aizsargkrēmu, saulē var atrasties ilgāk.
Saulainajās dienās vēlams nēsāt galvassegu, saulesbrilles un aizsargājošu apģērbu.
Šonedēļ Rīgas Zooloģiskajā dārzā ieradušies 14 Humbolta pingvīni no vairākiem Eiropas zoodārziem. Šeit tie uzturēsies trīs mēnešus ilgu karantīnas laiku līdz septembra sākumam, pirms aizceļošanas uz Āziju.
Karantīnas apstākļiem pielāgota Flamingu māja, kas ļaus zooloģiskā dārza apmeklētājiem aplūkot neparastos ciemiņus visu vasaru.
Savukārt zoodārza darbinieki varēs papildināt pieredzi un profesionālās zināšanas, kopjot un aprūpējot vienu no pasaulē apdraudētajiem putniem.

Putni pēc atbraukšanas jūtas labi. Pirms izlaišanas jaunajās telpās, zoodārza vetārsts un zoologi rūpīgi aplūkoja un pārbaudīja katru pingvīnu.
Pārcietuši medicīnisko apskati, pingvīni ātri sapulcējās grupā un pēc neilga laika droši metās baseinā, lai baudītu draisku peldi pēc turpat 20 stundu ilgā ceļojuma transporta kastēs.
Visu karantīnas laiku pingvīni saņems profilaktiskus medikamentus pret dažādām slimībām. Pingvīnu barošanai sagādātas labas kvalitātes 14-17 cm garas siļķes. Putnu barošana notiks vairākas reizes dienā.

Rīgas zoodārzs pingvīnu pārturēšanai karantīnas apstākļos izraudzīts jau vairākkārt, jo Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kurā nav konstatēta putnu gripa. Iepriekšējos gados zooloģiskā dārza darbinieki jau ieguvuši pieredzi, aprūpējot divas pingvīnu grupas karantīnas apstākļos. 2012. gadā karantīnas laiku Rīgā pavadīja trešie lielākie pingvīni pasaulē – Džentū pingvīni, bet 2013. gadā – grupiņa Humbolta pingvīnu.

Humbolta pingvīni iekļauti Pasaules Sarkanajā grāmatā un to aizsardzībai izveidota apdraudēto sugu Eiropa programma (EEP – European Endangered Species Programme), kas organizē un kontrolē sugas nebrīves populāciju. Tomēr savvaļas populācija turpina ievērojami samazināties. Putnus apdraud gan globālās klimata izmaiņas, gan putnu barības bāzes - zivju krājumu pārmērīga nozveja. Teritorijai neraksturīgās spēcīgās un plašās lietusgāzes noposta ligzdošanas vietas. Pingvīni nereti sapinas zvejas tīklos un tiek medīti gaļas dēļ, ko cilvēki lieto pārtikā un izmanto kā ēsmu zivīm. Tiek prognozēts, ka šī pingvīnu suga var izmirt jau pēc dažiem gadu desmitiem.

Savvaļā sastopami Dienvidamerikas rietumu piekrastē no Čīles līdz Peru, Humbolta straumes auksto ūdeņu zonā. Augumā tie sasniedz 56-66 cm, bet svars ap 4,5 kg.
Barību, lielākoties nelielas bara zivis – anšovus un sardīnes, meklē piekrastes ūdeņos. Ēd arī kalmārus un vēžveidīgos.
Medī parasti līdz 60 m dziļā ūdenī, bet ir novēroti gadījumi, kad barību meklē arī 150 m dziļumā.
Humbolta pingvīni ir veikli peldētāji un spēj sasniegt ātrumu līdz 32 kilometriem stundā. Viņiem ir lieliska redze gan zem ūdens, gan uz sauszemes.

Pagalms paver bezgalīgas iespējas spēlēties un ar izdomu radīt ap sevi aizraujošu pasauli. Tā ir vieta, kur gatavoties “lielajai dzīvei”, piedzīvojot pirmās uzvaras un zaudējumus. Zane Avotiņa, centra “Skalbes” un Mazo ekspertu skolas (www.mazoekspertuskola.lv) psiholoģe, norāda piecus būtiskākos iemeslus, kāpēc pagalma spēles ir vitāli svarīgas bērnu attīstībā.
 
“Diemžēl pagalma spēles kļuvušas par retu izklaidi – kopā ar vecākiem svaigā gaisā tās spēlē tikai 14% pirmsskolas vecuma bērnu, liecina nesen veiktā aptauja. Laikmets piedāvā mazajiem milzum daudz alternatīvu rotaļlietu un spēļu, taču aicinu vecākus atcerēties savu bērnību – visas labās lietas bija bez maksas, tostarp ķerenes, klasītes un lecamās gumijas no mammas vecajiem svārkiem,” saka. Z. Avotiņa. “Piekrītu, ka pagalms vairs nav tik droša vieta kā mūsu bērnībā, lai mazie spēlētos vieni paši. Tajā pašā laikā pagalma rotaļas var izspēlēt ar vecākiem praktiski jebkur citur, arī pilsētas parkos un dārzos.”
 
Kādēļ bērniem ir vērts spēlēt pagalma spēles?

*Laba veselība. Svaigs gaiss uzlabo un stiprina imūno sistēmu. Bērns iegūst rūdījumu, un organisms labāk spēj pretoties dažādām slimībām. Stiprāka imūnsistēma savukārt nozīmē labāku pašsajūtu – vesels bērns jūtas labāk, ātrāk mācās un apgūst jaunas zināšanas.
*Fiziskā sagatavotība. Rotaļas nodrošina papildu kustības, kas vairo prieku, mazina satraukumu, saspringumu un uzlabo fizisko formu. Pirmsskolas vecuma bērni, kas rūdījušies pagalmā, arī uzsākot skolas gaitas, būs sekmīgāki sportā un citās nodarbēs, kur nepieciešams spēks un izturība.
*Iztēle. Mājas pagalmā koka soliņš kļūst par drošu slēpni, nevīžīgi nosviestā kartona kaste pārtop bruņinieka vairogā, un rudais kaimiņu runcis nāk par sabiedroto, lai jātu kalnā pēc apburtās princeses sirds. Rotaļas un pagalma spēles ļauj iejusties cita ādā – vienu reizi bērns vada spēli, citreiz spēlē pretējā frontē. Lomu spēles ir svarīgas saskarsmes prasmju un radošās domāšanas attīstībai – indiāņu komanda spēj uzbūvēt labāko štābiņu pasaulē un ķengurs vienmēr ir “augstāk par zemi”.
*Stratēģiskā domāšana. Spēles māca risināt reālas problēmas, domāt tālredzīgi un loģiski, piemēram, atrast labāko veidu, kā izvairīties no noķeršanas vai paslēpties tā, lai spēlē uzvarētu.
*Sociālās un komunikācijas prasmes. Pagalms ir vieta, kur bērns atrod pirmos draugus, nokļūst konfliktsituācijā vai risina dilemmu. Spēles veicina sadarbību, sagādā daudz prieka, azarta un vairo lepnumu par komandas uzvarām. Tāpat arī tas ir labs veids, kā bērniem ļaut tikt galā ar problēmjautājumiem, tādā veidā nostiprinot pašapziņu.
 
“Bērnības spēles veicina fantāziju, jo atšķirībā no dažādām ierīcēm un animācijām nepiedāvā jau konkrētus šablonus – liek tos radīt pašam. Spēles brīnišķīgi veicina sociālās un komunikācijas iemaņas, kas apdraudētas mūsu sociālo tīklu laikmetā. Tā ir pilnvērtīga laika pavadīšana visai ģimenei kopā, kas bērna veselīgai attīstībai ir nepieciešams kā gaiss,” saka Anna Rozīte, TV raidījumu vadītāja, Babyroom pārstāve un Mazo ekspertu skolas mamma. “Zinātnieki ir pierādījuši, ka aktivitātes svaigā gaisā ir daudzkārt efektīvākas un labvēlīgāk ietekmē veselību nekā aktivitātes iekštelpās. Tieši tādēļ iespēju robežās kopā ar meitiņu ārā spēlējam “ķerenes”.”
 
No 1. jūnija populārākās pagalma spēles tiks atklātas un būs pieejamas ģimenēm vairākos Rīgas parkos. Tā ir daļa no iniciatīvas “Mīļākā pagalma spēle Latvijā”, kuras mērķis ir nodrošināt bērniem un vecākiem kvalitatīvu laika pavadīšanu svaigā gaisā.


Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas sabiedriskajās iestādēs 88% no pasniegtajiem ēdieniem ir organiskā pārtika, un šis īpatsvars ir augstākais pasaulē, vēsta ziņu portāls “The Local”.

Kopenhāgenas pašvaldības amatpersonas 2007.gadā izvirzīja mērķi panākt, lai pilsētas bērnudārzos, skolās un veco ļaužu pansionātos pasniegtā pārtika par 90% būtu organiska.

Šis mērķis jau ir pārsniegts Kopenhāgenas skolās un bērnudārzos, kur 94% ēdienu ir organiskā pārtika.  
 
Pāreja uz organisko pārtiku tika panākta bez budžeta līdzekļu palielināšanas, pērkot sezonas preces, samazinot atkritumos izmestās pārtikas daudzumu un izmantojot mazāk gaļas.

Veselīgas ēdienkartes nozīmi uzturā uzsvēr arī Valsts prezidentakundze Iveta Vējone, kura aicinājusi bērnu ēdienkartēs vairāk iekļaut lokāli un sezonāli audzētus pārtikas produktus, šādi ne tikai samazinot nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi, bet arī atbalstot vietējos ražotājus.

Vējone sveica topošo pavāru konkursa "domā Loģiski! radi Bio!" laureātus, kuri sacentās par labāko izstrādāto vienas nedēļas ēdienkarti sākumskolas skolēniem, izmantojot bioloģiskus produktus.


Šonedēļ Igaunijas pilsētā Narvā plānots atvērt pludmales bibliotēku, kurā atpūtnieki varēs lasīt grāmatas un avīzes, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs Err.ee.

Bibliotekāri šim projektam atlasījuši aptuveni 500 grāmatu, kuru vidū ir ne tikai vieglā lasāmviela, bet arī nopietna literatūra, grāmatas bērniem, žurnāli un avīzes.Tāpat bibliotēkā būs pieejamas galda spēles, kuras ir ērti spēlēt pludmalē.

Pludmales bibliotēka būs izmēģinājuma projekts, un līdzīgs projekts jau vairākus gadus darbojas Tartu pilsētā.


Agrākos laikos mēdza darīt tā - ja ievārījums iepelējis, pelējumu ar karotīti var noņemt un zapti apēst. Taču uztura speciālisti norāda – pelējums ir kaitīgs veselībai.
  
Kā atklāj eksperti, pelējumu nobraucīt ar nazi nebūtu pareizākais, ko darīt. "Ja auglis vai dārzenis ir mīkstas struktūras, tad ir lielāks risks, ka izplatījusies sēnīte ies tālāk," stāsta uztura speciāliste Eva Kataja.

Tāpat speciālisti neiesaka ēst bojātu ābolu vai kādu citu augli vai dārzeni, nogriežot bojāto vietu. Toksīns, ko sauc par patulīnu, var būt nonācis tajā daļā, kas vēl nav it kā sabojājusies.

Tāpat, ja pērnā gada kartupeļiem parādījušies dīgsti un tos mēģina nogriezt un lietot uzturā, ārsti saka - to nekādā gadījumā nedrīkst darīt. Kartupeļu gadījumā dīgstos veidojas solanīns, kas var izraisīt vemšanu, galvassāpes, sliktu dūšu un cilvēks var nopietni saindēties.

Maizes pelēšanu savukārt var izraisīt dažādu tipu pelējuma sēnes. Dažas no tām var producēt dažādus toksīnus, kas var būt ļoti kaitīgi cilvēka veselībai. Tādēļ attiecībā uz pelējušu maizi mājsaimniecībām ir jāievēro viens likums – ja ir bojāta kaut viena maizes šķēlīte, tad ir jāmet ārā viss maizes kukulis.

Avots: lsm.lv
Liepājas Olimpiskajā centrā 12. jūnijā notiks labdarība pasākums, basketbola šovs ar daudzu sporta zvaigžņu piedalīšanos.

Laukumā tiksies divas komandas, kuras vadīs divi draugi liepājnieki, basketbolists Kristaps Porziņģis un viena no Latvijas futbola spilgtākajām personībām - Māris Verpakovskis.

Abi komandu kapteiņi savās komandās pulcējuši kopā dažādas personības no dažādām sporta un izklaides nozarēm. Vēlmi piedalīties apstiprinājuši Valdis Valters, , Andris Bulis, Edgars Šneps, Renārs Kaupers, Anete Jēkabsone-Žogota, Jānis Jubalts, , Ineta Radēviča, Renārs Zeltiņš, Andris Keišs, Intars Rešetins,  un vēl citi.

Pasākumā spēles starplaikos paredzēti dažāda rakstura priekšnesumi un pārsteigumi, kā arī norisināsies labdarības izsole, kurā būs izdevība iegādāties dažādas ekskluzīvas lietas, kā piemēram abu kapteiņu spēles kreklus ar autogrāfiem.

Visi pasākuma ieņēmumi tiks novirzīti labdarībai, kuras pamatmērķis dot iespēju un palīdzēt Liepājas maznodrošināto ģimeņu bērniem nodarboties ar sportu. 
Pirmo reizi Latvijā veikta operācija pacientam ar agrīnu kuņģa vēzi, ļaundabīgo audzēju izoperējot caur muti ar endoskopa palīdzību.
Operācijas laikā netiek traumēta vēdera āda un citi audi zem tās, lai piekļūtu kuņģim. Arī pēcoperācijas periods ir ievērojami īsāks un vieglāks.

Šāda veida operācijas pasaulē veic jau vairākus gadus, un arī Latvijā ir izmēģināti atsevišķi operācijas etapi, tomēr šis ir pirmais gadījums, kad jaunā ārstēšanas metode pacientam izmantota pilnībā.

Operācija un agrīnā pēcoperācijas novērošana tika veikta gremošanas slimību centrā "Gastro", bet divu dienu pēcoperācijas novērošana notika Latvijas Onkoloģijas centra Ķirurģijas nodaļā.  
Smiltenes novada tūrisma informācijas centrs ir izveidojis jaunu pastaigu maršrutu "Pa firsta Līvena pēdām Smiltenē". Maršruts ir aptuveni 6 km garš un tas ļauj ikvienam izbaudīt ne vien Smiltenes pilsētas dabas sniegto burvību un īpašo reljefu, bet arī iepazīt Smiltenes muižas kādreizējā īpašnieka firsta Paula Līvena dzīvi, viņa milzīgo ieguldījumu pilsētas attīstītbā un atstāto kultūrvēsturisko mantojumu.

26. maijā plkst.19.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā “RaCoco teātris” piedāvā Tijas Bangas lugu trīs cēlienos „Septiņas vecmeitas”. Vecmeitu lomās iejutīsies Latvijā labi pazīstamās un leģendārās aktrises Olga Dreģe, Velta Straume, Raimonda Vazdika, Laila Kirmuška, Jūlija Ļaha, Dace Makovska, Ginta Krievkalna vai Liene Šomase, Maija Romaško un vienīgais vīrietis rožu dārzā - Juris Jope vai Emīls Kivlenieks. 

28. maijā plkst. 12:00 Smiltenes Ev.Lut. baznīcā notiks pavasarīgs koncerts "Ievij ziedos Smilteni", kurā piedalīsies Jauniešu jauktais koris no Rīgas "Bonum Cultura".

Smiltenes novada dome 7. un 14.jūnijā rīkos vieglo automašīnu, nekustamo īpašumu un nekustamo īpašumu nomas tiesību izsoles. Ar izsoļu noteikumiem variet iepazīties: www.smiltene.lv

1.jūnijā no plkst.12.00 līdz 16.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā norisināsies bērnu apģērbu, apavu, rotaļlietu u.c. mantu tirdziņš “Andelīte- Sandelīte”. Pieteikšanās līdz 27. maijam, rakstot uz e-pastu kulturascentrs@smiltene.lv

1. jūnijā no plkst.14.00 Smiltenes rotaļlaukumā, Gaujas ielā 1, labdarības pasākums “Balta, balta mana sirds”- labdarības tirdziņš, radošās darbnīcas, stafetes, pankūku cepšana, jumiķu paraugdemonstrējumi, rotaļāšanās ar “Vudii” eko rotaļlietām, koncerts “No manas sirds uz tavējo…”, pucēšanās u.c
 Atbalstot Latvijas Tautas sporta asociācijas pasākumu “Latvijas Veselības nedēļa 2016”, Nacionālie bruņotie spēki ikvienam interesentam piedāvā izmēģināt savas spējas, pildot karavīru fiziskās sagatavotības pārbaužu normatīvus, kā arī piedalīties citās sportiskās aktivitātēs.

Fizikās sagatavotības pārbaudes interesenti varēs kārtot 25.maijā 2.Zemessardzes novada štābā Rēzeknē, Dzintara ielā 7, no plkst.10 līdz plkst.12, 26.maijā - Nacionālajā aizsardzības akadēmijā Rīgā, Ezermalas ielā 8, no plkst.10 līdz plkst.12, bet 27.maijā – Ādažu bāzē, kas izvietota Ādažu novada Kadagā, no plkst.9.30 līdz plkst.11.30.

Savukārt 26. un 27.maijā no plkst.10 līdz plkst.14 Sporta klubā Rīgā, Krustabaznīcas ielā 9, ikviens interesents aicināts piedalīties pneimatiskajā šaušanā ar lāzerieroci un svaru bumbu celšanā, kā arī uzspēlēt volejbolu.
Šajā laikā notiks arī dažādas aktivitātes bērniem.

Interesentiem, iekļūšanai militārajos objektos, lai piedalītos bruņoto spēku rīkotajos pasākumos, jāņem līdzi personību apliecinošs dokuments – pase vai ID karte.
Fiziski spēcīgi cilvēki ir nepieciešami arī armijai.
Šogad profesionālajā dienestā pieņems 700 karavīrus, 120 no viņiem - studijām Nacionālās aizsardzības akadēmijā.

Kandidātiem, kuri vēlas dienēt kaujas vai kaujas atbalsta komandā, iestājpārbaudījumos jāspēj atspiesties balstā guļus 60 reizes divās minūtēs, veikt ķermeņa augšdaļas pacelšanu 60 reizes divās minūtēs, 14 reizes pievilkties pie stieņa. Tāpat kandidātiem jāspēj nopeldēt 1500 metrus 50 minūtēs, noskriet 10 kilometru krosu 50 minūtēs un veikt 20 kilometru pārgājienu trīs stundās un 20 minūtēs. Šīs gan ir minimālās fiziskās sagatavotības prasības.
Jelgavas novadā redzēts lācis, ziņo laikraksts "Zemgales Ziņas" un  publicējis fotogrāfijas, kurās redzami lāča pēdu nospiedumi.
Aculiecinieks apgalvo, ka ir manīts arī lācis.

Kā pastāstīja Latvijas valsts Mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš,lāča parādīšanās šajā pusē ir iespējama. Pirms dažiem gadiem dzīvnieks esot redzēts Birzgales pagastā.
Pārsteigums esot tas, ka lācis šķērsojis Bauskas šoseju, kur ir ļoti intensīva satiksme un pat cilvēkam to šķērsot esot sarežģīti.
Kopumā Daugavas kreisajā krastā lāči ir manīti. Tie gan esot bijuši tuvāk Jēkabpilij.

Ozoliņš skaidroja, ka šis visdrīzāk esot jauns tēviņš, kurš vai nu bēg no konkurentiem, vai neveiksmīgā virzienā meklē riesta partneri. Lāčiem tuvojas riesta laiks, kas parasti ir jūnijā. Šajā laikā lāči esot aktīvi.
Cilvēkiem īpaši satraukties un baidīties nevajadzētu, skaidro eksperts.
Ja lācis ir manīts tuvumā, lielākās raizes tas var sagādāt biškopjiem, kuriem vajadzētu apsvērt iepsēju pārcelt dravu uz citu vietu.
Pārējiem iedzīvotājiem būtu jāpriecājas, ieraugot lāci, jo tas ir unikāls notikums.

Lāči neesot bīstami. Agresīvas esot lācenes laikā, kad tām ir pēcnācēji. Ieraugot lāci, jāuzvedas mierīgi. nevajadzētu kliegt, spiegt un vicināt rokas. Ja nervi atļauj, tad var stāvēt un gaidīt, kad lācis dodas prom. Taču labāk esot lēnām kāpties atpakaļ un doties projām. Tas jādara uzmanīgi, uz ilgāku laiku neuzgriežot dzīvniekam muguru un jāvēro, kurā virzienā dodas lācis.

Kā skaidroja Ozoliņš, Latvijā nav dzirdēts par lāču uzbrukumiem cilvēkam. Savukārt Igaunijā, kur lāču ir vairāk, konflikti ar lāčiem ir bijuši tikai medniekiem, piemēram, medību laikā izceļot lāci no migas.
Interneta vidē dažādos ārzemju resursos izveidotas un uzturētas vairākas mājas lapas, kas vizuāli bijušas līdzīgas vietnes "draugiem.lv" autorizācijas lapai, informē policijā, kas par vairāk nekā 1000 "draugiem.lv" lietotāju datu nelikumīgu iegūšanu aizturējusi trīs nepilngadīgos.

Portāla "draugiem.lv" lietotāju vidū sākotnēji ar vēstuļu sadaļas starpniecību tiek izplatīta informācija ar aicinājumu piepelnīties, kā arī norādīta interneta vides vietne, kurā šī peļņa ir gūstama. Lietotāji, izmantojot saziņā norādīto saiti, nonāca viltotajās mājas lapā, kas pēc izskata bijusi analoģiska "draugiem.lv".

Šādā veidā veicot autorizēšanos, lietotāji savus piekļuves datus faktiski nodevuši noziedzniekiem, kuri pēc tam nelikumīgi iegūtos virtuālās identitātes datus izmantoja, lai piekļūtu "draugiem.lv" lietotāju saziņas rīkiem un reklamētu interneta vietni, kas nodarbojas ar azartspēlēm.

Šādā veidā krāpnieki bija mēģinājuši gūt peļņu par klientu piesaisti konkrētajai interneta azartspēļu vietnei.

Policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa atkārtoti aicina interneta lietotājus būt uzmanīgiem un regulāri veikt standarta drošības pasākumus, lietojot interneta resursus. Tiek aicināts rūpīgi izvērtēt, kam un kādā interneta vietnē tiek sniegta personiska informācija un neievadīt personiskus, bankas datus un paroles, ja notiek pieslēgšanās nezināmiem atvērtiem bezvadu tīkliem.

Tāpat policija aicina uzmanīties, ja pēc paroles ievadīšanas interneta vietne nedarbojas vai atveras neierasts saturs. Šādā gadījumā nekavējoties jāsazinās ar vietnes uzturētāju.
Rīgā bērniem un jauniešiem vasaras brīvlaikā būs iespējams iesaistīties bezmaksas brīvā laika aktivitātēs centrā un apkaimēs.

Skolēniem būs iespēja bez maksas apgūt dažādu sporta veidu pamatprasmes, apmeklēt treniņu nodarbības, iesaistīties turnīros, apgūt velosipēda drošas braukšanas noteikumus, iepazīt dažādu mākslas jomu specifiku, doties ekskursijās pa pilsētas apkaimēm, interesantām, neparastām vietām un piedalīties citās aktivitātēs.

Šādas aktivitātes tiek realizētas jau sesto vasaru un to īstenošanas mērķis ir nodrošināt Rīgas jauniešiem bezmaksas brīvā laika pavadīšanas iespējas vasaras brīvlaikā, sekmējot viņu fiziskās un radošās aktivitātes.

Informācija, tajā skaitā projekta apraksts, norises vieta un laiks, kā arī atbildīgās personas kontakti pieejama interneta vietnē "www.e-skola.lv".



Gaidot Latvijas simtgadi un Dziesmu un deju svētkus, iedzīvotāji tiek aicināti kļūt pašiem par sava tautastērpa īpašnieku.
 
Tas var būt klasisks, kādam novadam raksturīgs tērps, bet tikpat labi tas var būt arī ar kādu modernu akcentu.
 
Turpmāk pilsētu svētku ietvaros pa Latviju ceļos meistari, kas demonstrēs, kā dažādus aksesuārus var pagatavot pašu spēkiem. Piedalīties šajā akcijā tiek aicināts ikviens iedzīvotājs, arī Dziesmu un deju svētku dalībnieki. Taču galvenā auditorija ir tie, kuriem sava tautastērpa vēl nav.



Īstenojot "Senioru programmu", dzīvnieku patversme "Ulubele" vēlas veicināt patversmes iemītnieku - senioru – adoptēšanu.
 
Patlaban "Ulubelē" no kopumā 248 dzīvniekiem pagaidu mājas raduši 46 suņi-seniori un 23 kaķi-seniori.
 
"Senioru programmas" mērķis būs dot iespēju gados veciem patversmē mītošajiem suņiem un kaķiem nodzīvot pilnvērtīgu mūža nogali mājās, cilvēku aprūpētiem un mīlētiem ar "Ulubeles" pilnībā nodrošinātu veterināro aprūpi līdz viņu mūža
beigām.
 
Kā norāda patversmes darbinieki, dzīvnieki,kas ir vecāki par sešiem gadiem, vairs neko negrauž, neplēš un nerok, viņi ir mierīgi un draudzīgi.
 
Savukārt tiem, kas nevar adoptēt kādu no senioriem, būs iespēja ziedot tieši gados vecajiem dzīvnieciņiem, kā arī atbalstīt viņus ar regulāru apciemošanu, izstaidzināšanu, pagaidu māju piedāvāšanu, reklamēšanu.
Tiesībsarga birojs no 17. līdz 30.maijam aptaujās Biķernieku trases tuvumā mītošos rīdziniekus, lai noskaidrotu trases radītā trokšņa ietekmi uz cilvēku veselību, dzīves kvalitāti un labsajūtu, kā arī ietekmi uz viņu mājokli.

Aptaujas anketas viedokļa noskaidrošanai tiks izplatītas tikai Biķernieku kompleksās sporta bāzes tuvumā dzīvojošu māju iemītniekiem - teritorijā, ko ieskauj Sergeja Eizenšteina, Gaiļezera un Druvienas iela.

Iedzīvotājiem anketā būs jāatbild uz jautājumiem. Tāpat iedzīvotāji ir aicināti atbildēt, vai būtu nepieciešams noteikt stingrākas jeb ierobežojošākas prasības kartodromā radītās negatīvās ietekmes samazināšanai.
Birojs arī vēlas noskaidrot, vai par Biķernieku trases darbības rezultātā radīto troksni vai citu kaitējumu personas ir vērsušās valsts un pašvaldību iestādēs.

Aizpildītās anketas līdz 31.maijam ir jānogādā lielveikalā "Maxima XX", Biķernieku ielā 145, kur ir izvietota speciāla aptaujas anketu kaste ar norādi "Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs".
Iedzīvotāju aptauja ir anonīma.

Līdzīga aptauja tika veikta arī Kandavā par Kandavas kartodroma ietekmi. 
 Nākotnē arvien lielāku lomu enerģētikas nozarē ieņems saules paneļi, atzīst eksperti, kas 23.maijā piedalīsies forumā "LMT Smart Future".

Pasākuma rīkotāji pavēstīja, ka līdz 2050.gadam enerģija varētu tikt pilnībā ražota no atjaunojamajiem resursiem – vēja, saules, ūdens, zemes un biomasas. Par šīm un citām nākotnes tendencēm, tostarp enerģētikas nozarē, paredzēts diskutēt forumā "LMT Smart Future".

Viena no perspektīvākajām un pieejamākajām elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām patlaban ir saules paneļi. To cenas pēdējos gados ir būtiski samazinājušās, tādēļ šīs iekārtas atpelna investīcijas 7-10 gadu laikā, bet kalpo līdz pat 45 gadiem.

Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesore, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga uzsvēra, ka arvien vairāk saules enerģijas tiks izmantota arī centralizētajā siltumapgādē, paneļus integrējot brīdī, kad siltumapgāde pāries uz ceturtās paaudzes sistēmām.

Tāpat arvien lielāka loma enerģētika būšot vēja enerģijai. 
Nedēļas nogalē, Pārdaugavas svētku laikā, tiks uzsākta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) akcija "Īpaša grāmata īpašā plauktā", kuras laikā ikviens varēs dāvināt bibliotēkas Tautas grāmatu plauktam sev nozīmīgu grāmatu.

21.maijā, Rīgā, Arkādijas parkā, darbosies īpašais LNB grāmatu pieņemšanas punkts, kurā ikviens varēs dāvināt Tautas grāmatu plauktam sev nozīmīgu grāmatu, titullapā ierakstot vēstījumu vai personīgu stāstu, kas saistās ar šo izdevumu.
Savukārt vakarā, sākoties Muzeju naktij, no plkst.19 līdz plkst.23, grāmatu pieņemšanas punkts darbu turpinās Gaismas pilī.

Uzdāvinātās grāmatas papildinās tos izdevumus, kuri Tautas grāmatu plauktā nogādāti kopš 2014.gada, kad ar LNB un nodibinājuma "Rīga 2014" akciju "Gaismas ceļš – grāmatu draugu ķēde" tika atklāta Rīgas-Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programma.

LNB uzsver, ka Tautas grāmatu plauktā nokļuvušie vēstījumi tiks glabāti mūžīgi. Plaukta saturs arī sniegs priekšstatu par attieksmi pret lasīšanu un kultūru nemierīgajā informācijas laikmetā.

Kopumā Tautas grāmatu plauktā līdz LNB 100.jubilejai 2019.gada 29.augustā plānots ievietot aptuveni 15 tūkstošus grāmatu. Šobrīd tajā mājvietu raduši jau teju pieci tūkstoši grāmatu.
Pirms svētdien, 15.maijā, gaidāmā Rīgas maratona, Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi aicina tās dalībniekus nopietni izvērtēt savas spējas, spēkus un veselību iecerētās distances veikšanai. 

Vēl pirms maratona, ja pēdējā laikā bijusi kāda saslimšana, trauma un organisms, iespējams, vēl nav pienācīgi atguvies, konsultējies ar ārstu par dalību tajā.

Savukārt maratona laikā NMP dienesta mediķi aicina – skriešanas laikā sajūtot diskomfortu, nekavējoties pārtrauc skriešanu un vērsies pie mediķiem pēc palīdzības! Ja trases malā esoši veselības uzraugi iesaka pārtraukt skriešanu, klausi ieteikumam un dodies malā. 
 Visas trases garumā vairākās vietās dežūrēs mediķi. Kopumā maratona laikā uz vietas atradīsies sešas NMP dienesta brigādes, tajā skaitā reanimācijas brigādes.

Medicīnisko palīdzību varēs saņemt arī NMP dienesta mediķu teltī, kas atradīsies starta/finišā zonā un pirmās palīdzības posteņos trases garumā, kas atradīsies blakus ūdens ņemšanas vietām. Papildus tam maratona organizatori parūpējušies par skrējēju veselības uzraudzību un trasē līdzi skrējējiem ar velosipēdiem dosies topošie ārsti, kuri vēros skrējējus, lai savlaicīgi pamanītu tos, kam, iespējams, nepieciešama atpūta un atveldzēšanās vai mediķu palīdzība. 

NMP dienesta mediķi mudina ikvienu skrējēju skriešanas laikā ieklausīties savās sajūtās un laikus iet malā, lai atveldzētos, atpūstos un vērstos pie mediķiem, ja sajūti jebkādu diskomfortu, tajā skaitā nespēku, vājumu, galvas reibšanu, redzes miglošanos, līdzsvara traucējumus, galvassāpes, spiedošu sajūtu krūtīs, elpas trūkumu u.c. 

******************************************************

Lūk, vēl daži mediķu ieteikumi kā iespējami labi sagatavoties startam?

Rīgas maratonā gaidāmi lietaini laika apstākļi. Iestājoties vēsākam laikam, iesakām ģērbties vairākās kārtās, nevis, piemēram, vienā biezā jakā, lai, nepieciešamības gadījumā, no lielākajām kārtām varētu viegli tikt vaļā.

Lietus gadījumā uz starta koridoru līdzi ņemiet kādu pončo vai, piemēram, ietērpieties liekā virsjakā, no kuras nebūtu žēl starta brīdī atbrīvoties. Finišā sarūpējiet sev siltas virsdrēbes un/vai cepuri, kuru pirms starta kopā ar „Maratona somu” varat nodot mantu glabātuvē.

Visiem dalībniekiem obligāti jāaizpilda medicīniskā anketa starta numura otrā pusē. Anketas informācija būtiski atvieglos medicīnas darbinieku darbu, ja Jums būs nepieciešama palīdzība trasē.

Veselības tests starta rītā!

Ja uz šiem 7 zemāk esošajiem apgalvojumiem varat atbildēt ar 100% "Jā", tad jums nav par ko uztraukties un droši varat doties uz maratonu. Ja uz kādu no apgalvojumiem nevarat atbildēt apstiprinoši, tad lūdzam jūs apdomāt jūsu dalību maratonā kārtīgi. Nav vērts riskēt ar savu veselību. Ja esat nolēmis piedalīties maratonā, lai gan nejūtaties pavisam ideāli, tad lūdzam pieiet pie mūsu medicīnas personāla un tomēr pakonsultēties par dalību maratonā.

Man ir normāla ķermeņa temperatūra;
Nav noguruma sajūta;
Iepriekšējā naktī izgulējos;
Lietoju pareizu uzturu un šķidrumu pirms skrējiena;
Man nav saaukstēšanās simptomu (drudzis, galvassāpēs, kakla sāpes, klepus, iesnas);
Nejūtu sāpēs vai diskomforta sajūtu krūšu rajonā;
Nav vēdera sāpēs, diareja, nelaba dūša.

KĀ RĪKOTIES AUKSTĀ UN LIETAINĀ LAIKĀ?
Lūdzam rūpīgi iepazīties ar vērtīgiem organizatoru ieteikumiem!

Nr. 1 Atpūta, ogļhidrāti un ūdens divas dienas līdz startam. Piektdienā un sestdienā pirms 15.maija būtu jācenšas ievērot mieru un izvairīties no stresa, atpūšoties un noskaņojoties skrējienam. Pārliecinieties, ka regulāri dzerat ūdeni un „uzlādējat” sevi ar ogļhidrātiem, piemēram, rīsiem un pastu, kas dos nepieciešamo enerģiju skrējiena laikā. Par veselīgu miegu būtu jāparūpējas arī pēdējā dienā.

Nr. 2 Vieglas drēbes vairākās kārtās. Pēc iespējas vieglākas, vēlams speciāli skriešanai, sviedru un mitruma aizvadīšanai paredzēts apģērbs. Vēlams tērpties vairākās kārtās, nevis vienā biezā jakā, lai nepieciešamības gadījumā kādu no kārtām varētu novilkt. Lietus laikā vēlama mitruma noturīga, elpojoša jaka.

Nr. 3 Atbilstošs temps un drosme izstāties. Visu distanču skrējējiem iesakām novērtēt savu sagatavotību skrējienam un izvēlēties atbilstošu skriešanas ātrumu, nepieciešamības gadījumā pārejot uz tipināšanu, soļošanu vai iešanu. Svarīgi ir būt godīgiem pret sevi un nebaidīties izstāties, ja nejūtaties komfortabli. Galu galā, maratons Rīgā būs arī nākamgad!

Nr. 4 Ūdens pirms starta 15.maija rītā. Aptuveni ½ litrs kopumā 1-2 stundas līdz startam nenāktu par sliktu, lai gan šis apjoms ir ļoti individuāls. Pārliecinieties, ka „uzpildāties” ar ūdeni, teiksim, ar ¼ litru, arī vēl pusstundu pirms starta.

Nr. 5 Vienmērīgs ūdens patēriņš skrējiena laikā. Garo distanču (10km, 21km, 42km) skrējējiem ūdeni trasē ieteicams uzņemt vienmērīgi – 150g ūdens jeb tieši vienu glāzīti ik pa 15-20 minūtēm jeb katrā no 15 Rimi „enerģijas” punktiem. Svarīgi neaizrauties ar pārmērībām – pārdzerties ūdeni trasē ir tikpat kaitīgi, kā nedzert ūdeni vispār vai ciesties, lai pēc tam izdzertu puslitru uzreiz. Īsākās 6km distances dalībniekus 0.5l Vichy Still un 0.7l Vichy Vitamin Sport sporta dzēriena pudele kopā ar RIMI enerģijas paciņu gaidīs finišā.
15 enerģijas punktos Rīgas maratona trasē un finišā kopā būs pieejami vairāk nekā 40 000 litru Vichy ūdens, 10 000 litru sporta dzēriena Isostar „Hydrate and Perform”, tūkstošiem apelsīnu un banānu, atsevišķos punktos ūdens švammes, kā arī RIMI enerģijas paciņa finišā.

Nr. 6 Izvairīšanās no mitruma. Ņemot vērā lietus iespējamību, iesakām savlaicīgi domāt par ķermeņa un apģērba saglabāšanu sausu, piemēram, starta koridorā velkot mitruma aizturošu lietus mēteli, ko starta brīdī var nomest zemē. Ja skrējiena laikā ir pietiekami silts, vēlams nevilkt papildus apģērbu, jo tas kļūst smags un var radīt noberzumus. Mitrums var tikt arī apavos, radot tulznu risku, tāpēc ļoti vēlams ir vilkt sintētiska materiāla zeķes, kas pretstatā kokvilnas zeķēm rada krietni mazāku berzi.

Nr. 7 Palīdzība trasē. Ja jums nepieciešama palīdzība trasē, vērsieties pēc palīdzības pie medicīnas darbiniekiem, kuri pastāvīgi atradīsies enerģijas punktos un starp tiem, būs gatavi palīdzēt un/vai vajadzības gadījumā sazināties ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestu. Lūgums 10km, 21km, 42km distanču dalībniekiem aizpildīt medicīnisko anketu Jūsu starta numura otrajā pusē. Anketas dati atvieglos medicīnas darbinieku darbu, ja Jums būs nepieciešama palīdzība trasē.

Rīgas maratona laikā šajā nedēļas nogalē pilsēta būtiski ierobežos satiksmi.

Tostarp jau no 13.maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11.novembra krastmala.

No 13.maija plkst. 20 līdz 15.maija plkst.24 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm.

14. maijā no plkst.15 līdz 16 slēgs transportlīdzekļu satiksmi "RIMI" bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15.maijā no plkst.7.30 līdz 16 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:
Maratona skrējiens: 11.novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis – Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas - Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris –apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).
Pusmaratona skrējiens: 11.novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala (finišs).
10 km skrējiens: 11.novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela –Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris –Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela –11.novembra krastmala (finišs).
6 km skrējiens: 11.novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Elizabetes iela –Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela –11.novembra krastmala (finišs)

15.maijā no plkst. 8.30 līdz plkst. 14.45 nepieciešamības gadījumā organizēs divvirzienu transportlīdzekļu satiksmi:
Kronvalda bulvāra posmā no Muitas ielas līdz Elizabetes ielai;
Doma laukumā;
Skanstes ielas posmā no Hanzas ielas līdz Zirņu ielai;
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai;
Eksporta ielas posmā no Rīgas pasažieru ostas līdz Hanzas ielai, kravas transportlīdzekļu un tūristu autobusu izbraukšanai un iebraukšanai ostas teritorijā.

No 13.maija plkst. 17 līdz 15. maijam plkst.24 tiks aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt:
11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai;
11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē (starp Bīskapa gāti un Poļu gāti);
Kaļķu ielā.
Doma laukumā transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi ilgs no 12. maija plkst. 23.30 līdz 16. maijam plkst. 8.

Maratona maršrutā tiks izvietotas drošības barjeras.
Par izmaiņām sabiedriskā transporta satiksmē informācija būs izvietota pieturvietās un būs atrodama interneta vietnē "rigassatiksme.lv".
Šodien Eirovīzijas dziesmu konkursā ar pirmo kārtas numuru uzstāsies Latvijas dalībnieks Justs Sirmais, viņš izpildīs  Aminatas Savadogo sarakstīto dziesmu "Heartbeat" , un šis būs Eirovīzijas otrais pusfināls. Labākie no pusfinālistiem būs redzami finālā – un tas notiks sestdien, 14.maijā.

Kāpt pirmajam uz skatuves vienmēr ir liels izaicinājums un prasa īpašu koncentrēšanos, bet tajā pašā laikā šis sarežģītais uzdevums ļoti mobilizē, un Justs Sirmais ir pārliecināts, ka Latvijas un viņa vārds, izskanot pirmajam, nesīs lieliskus rezultātus.
Bez Latvijas pārstāvja otrajā pusfinālā uzstāsies mūziķi no vēl 18 valstīm.
Konkursa norisei līdzi varēs sekot tiešraidē Latvijas Televīzijas 1.kanālā.

Eirovīzija šogad izskanēs 61 reizi. Pirmo reizi Eirovīzija notika 1956. gadā Lugāno, Šveicē.

1968.gadā Eirovīzijas skatītāji pie TV ekrāniem beidzot varēja novērtēt, kādas krāsas kleitas izvēlējušās izpildītājas, jo beidzot konkursu var TV ekrānos redzēt krāsainu. 
Kuras valstis tad visbiežāk ir uzvarējušas šajā dziesmu konkursā?
Īrija - 7 reizes, Luksemburga - 5 un Apvienotā Karaliste – 5 reizes plūkusi uzvaras Laurus.
Tiesa, kopš pēdējās Īrijas uzvaras pagājuši jau 22 gadi.

Daudzas Eirovīzijas dziesmas ir bijušas pietiekami lipīgas, lai citi mūziķi pēc tam tās mēģinātu pārtaisīt, bet kaverversiju rekordiste ir itāļa Dominika Mudunjo 1958. gadā izpildītā 'Nel blu dipinti di blu' jeb labāk zināma kā 'Volare'. To vēlāk izpildījuši tādi mākslinieki kā Frenks Sinatra, Deivids Bovijs,  Klifs Ričards un daudzi citi, bet 'Eirovīzijā' tā, starp citu, savā gadā palika tikai trešajā vietā.

Eirovīzijas vēsturē visvairāk punktu (387) ir saņēmis Alexander Rybak ar dziesmu „Fairytale” (2009. gads). Otrais lielākais punktu skaits (382) pieder Loreen ar dziesmu „Euphoria”. 

Jaunākā Eirovīzijas uzvarētāja ir Sandra Kim no Beļģijas. 1986.gadā, kad viņa piedalījās Eirovīzijā viņai bija vien 13 gadu. Šo rekordu nevienam nebūs lemts pārspēt, jo tagad pēc noteikumiem piedalīties var no 16 gadu vecuma.

Vecākie 'Eirovīzijas' uzvarētāji bija brāļi Olseni, kuri 2000. gadā ar dziesmu  'Fly on the Wings of Love' pārstāvēja Dāniju. Vecākajam no brāļiem konkursa laikā bija 50 gadu, bet jaunākais bija 46 gadus vecs.

Neviens dalībnieks, kurš uzstājies ar 2.kārtas numuru nekad nav uzvarējis. 

Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 16 reizes, debitējot 2000. gada konkursā, kad Latviju pārstāvēja Prāta Vētra ar dziesmu "My Star". Latvijas pirmā, pagaidām vienīgā, uzvara bija 2002. gada konkursā, kad uzvarēja Marija Naumova ar dziesmu "I Wanna" un tādējādi 2003. gada konkurss norisinājās Rīgā, 
 ASV interneta kompānija "Google" plāno drīzumā aizliegt ātro kredītu reklāmas.

Aizliegums, kas stāsies spēkā 13.jūlijā, attieksies uz kredītiem, kas jāatmaksā 60 dienu laikā pēc saņemšanas, un ASV tiks bloķētas arī reklāmas kredītiem, kuru procentu likme ir 36% gadā vai augstāka. Tas neattieksies uz hipotēkām, aizdevumiem automašīnu iegādei, studentu kredītiem, komerckredītiem un kredītkartēm.

Šīs izmaiņas paredzētas, lai aizsargātu mūsu klientus no maldinošiem vai kaitīgiem finanšu produktiem.
Uz Latvijas ceļiem patlaban ir ap 60 melno  punktu. Tās ir bīstamas vietas, kur ceļu satiksmes negadījumi notiek biežāk nekā citur. Ar melno punktu karti interesenti var iepazīties „Latvijas Valsts ceļu” mājaslapā.

Kā ziņo LTV, tad punktu skaits mainās - ir vietas, kur bīstamie krustojumi tiek uzlaboti, tādējādi likvidējot melnos punktus, un ir vietas, kur melnie punkti veidojas no jauna.

Par melnajiem punktiem sauc tādas vietas, kur salīdzinoši ar citām vietām ceļu satiksmes negadījumi notiek biežāk. Parametrs, ko uzskata par melno punktu,  ir astoņi negadījumi trīs gados, otrs parametrs  - trīs gados šajā posmā trīs bojāgājušie.

Melno punktu likvidēšanai ir dažādi paņēmieni – citur jāveic lieli pārbūves darbi, citur pietiek ar ceļa zīmju nomaiņu vai ātruma samazināšanu.

Statistika parāda, ka tajās vietās, kur uzstādīti fotoradari, tur pēc tam nav konstatēts neviens ceļu satiksmes negadījums.

Lielākā daļa melno punktu atrodas Rīgas apkārtnē, bet  pašā galvaspilsētā melnos punktus neuzskaita. Pilsētā tos sauc par bīstamiem krustojumiem.  Pērn dažāda veida satiksmes uzlabojumi Rīgā veikti 50 vietās.

Nolūkā uzlabot drošību uz ceļiem, galvaspilsētā šogad plānots 50 ielu posmos uzbūvēt „guļošos policistus” un seši līdz šim neregulējami krustojumi tiks aprīkoti ar luksoforiem. 
Vājdzirdīgos un nedzirdīgos aicina piedalīties starptautiskā aptaujā par pasākumu dzīvo subtitrēšanu, kas tiek veikta Starptautiskās Vājdzirdīgo federācijas (IFHOH) un Pasaules Nedzirdīgo federācijas (WFD) dzīvās subtitrēšanas projektā.
Projekta mērķis ir uzlabot dzīvo (klātienes) subtitrēšanu starptautiskos pasākumos, informēja Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijā "Sadzirdi.lv".

Dzīvā subtitrēšana (saukta arī reāla laika subtitrēšana) klātienes pasākumos nozīmē runātās informācijas pārnesi uz vizuāla displeja vai ekrāna, izmantojot teksta nodrošināšanas programmatūru. Klātienes pasākumi var būt dažādi: tikšanās, sapulces un konferences, mācības skolās un augstskolās, saziņa darba vietā, ekskursijas, veselības iestāžu apmeklējums vai dažādas ceremonijas u.tml.
Subtitrētais teksts ir redzams uz liela ekrāna, atsevišķa televizora, planšetdatora vai personālā datora monitora.

Aptauja sniegs informāciju vājdzirdīgo un nedzirdīgo federācijām par šī pakalpojuma nodrošinājumu nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem viņu skatījumā, lai plānotu nākamos soļus interešu aizstāvībā un iekļaušanas veicināšanā.

Aptaujas rīkotāji vēlas noskaidrot, kādi dzīvās subtitrēšanas pakalpojumi pastāv katrā valstī.
Un, kaut arī Latvijā cilvēki lielākoties īsti nezina, ko šis subtitrēšanas veids nozīmē (jo tāda pakalpojuma mums nav), kas ir teksta pierakstītāji (arī tādu Latvijā nav, bet kaimiņos igauņi nesen sagatavojuši četrus teksta pierakstītājus) un vāji zina, kas ir runas/teksta (speech to text) programmas, kuras pamazām tomēr sāk attīstīties, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv" lūdz iesaistīties aptaujā un uz jautājumiem mēģināt atbildēt.

Aptauja pieejama šeit.





Sievieti Latgalē vakardien, 10. maijā, sakodusi čūska, un viņai sākās alerģiska reakcija, ziņo ātrās palīdzības dienests, norādot, ka no šogad kopumā četriem gadījumiem, smagas alerģiskas reakcijas radās diviem cietušajiem.

Speciālisti iesaka vienmēr vērsties pie mediķiem iespējamās spēcīgās alerģiskās reakcijas dēļ.

Latvijas mežos un purvos mīt viena indīga čūska  – odze. Parasti čūskas cenšas izvairīties no saskarsmes ar cilvēku un pašas neuzbrūk. Taču laikus nepamanot čūsku, tā aizsargājoties var uzbrukt un iekost. Odžu kodumi var radīt smagu alerģisku reakciju.

Lai izvairītos no čūskas kodiena, ejot mežā, jāvelk zābaki vai apavos vilnas zeķes. Čūskas jūt siltumu un tām nepatīk vibrācija, tādēļ tās pašas cilvēku sajūt un cenšas izvairīties no sastapšanās. Jāiet smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, nedrīkst staigāt pa mežu vai pļavām basām kājām.  

Jāuzmanās arī savos piemājas dārzos un lauku sētās, jo siltā laikā odzes kļūst ļoti aktīvas un var aizlīst tālu no ierastajām dzīvesvietām.

Ja iekodusi čūska, koduma vietā būs sāpes un var redzēt pietūkumu. Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam var būt nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja.

Ja iekodusi čūska, jāpieņem sliktākais variants, ka ir iekodusi odze, un jāvēršas pie mediķiem.


Viltīgajā pavasarī, kad te silda saule, te uzpūš vēss vējiņš, saaukstēties ir pavisam viegli. Turklāt jau tūlīt tuvojas maratonu sezona, un netrūks tādu, kuri šogad skries savu pirmo maratonu. Bet kā rīkoties, ja īsi pirms sacensībām nepatīkami pārsteidz saaukstēšanās?

Kā atklāj sporta ārste Sandra Rozenštoka, ir ieteicams izlaist skriešanas treniņu, ja ķermeņa temperatūra uzlēkusi līdz 37,5 grādiem vai augstāk. Ja temperatūra ir zemāka un cilvēks jūtas labi, skriet var.

Nelielas iesnas, kas neapgrūtina elpošanu, nav šķērslis skriešanai, vien jāapbruņojas ar salvetēm, lai skrienot būtu, kur izšņaukt degunu. Taču, ja deguns ir pavisam aizlikts, skriešana nav vēlama un noteikti nekādu prieku nesagādās, jo gluži vienkārši būs grūti
paelpot un līdz ar to arī paskriet.

Pieredzējuši skrējēji mēdz teikt – tikko jūtams, ka pielavījusies saaukstēšanās, jāiet paskrien un slimību kā ar roku noņemta pazudīs. Ārste apstiprina, ka tā tiešām var būt, jo skrienot organisms izsildās, izsvīst un tiek iegūts pirtij līdzīgs efekts, kas paaugstina imunitāti.Taču tas darbojas tikai pašā saaukstēšanās sākumā.

Rozenštoka piebilst, ka katrs gadījums un katrs cilvēks ir citāds. Pašam jānovērtē savs veselības stāvoklis un jāsaprot – skriet vai labāk ne.

Avots: www.delfi.lv


Valsts prezidentam Raimondam Vējonim pasniegta Lielvārdes josta ar iedzīvotāju labā vēlējumiem, kas savākti laikā, kad prezidents ārstējās slimnīcā.

 “Paldies par jūsu labajām domām un spēcinošajiem vārdiem, kas palīdzēja man ātrāk atgūt veselību un dod spēku turpmākajam darbam. Šodien jūtos patiesi saviļņots, saņemot īstu Lielvārdes jostu, kura tapusi, pateicoties jūsu mīlestībai un rūpēm,” sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, no “Turiesprezident.lv” projekta iniciatoriem saņemot viņam veltīto Lielvārdes jostu.

Mājas lapa “Turiesprezident.lv" tika izveidota laikā, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis atveseļojās pēc sirds operācijas, tās iniciatoriem aicinot iedzīvotājus Valsts prezidentam veltīt savus veselības vēlējumus.
Pāris nedēļu laikā tika sniegti 3000 vēlējumi un sveicieni, kopā veidojot rakstu rindiņas trīs metru garumā.

Kopā ar Lielvārdes jostu Valsts prezidents saņēma arī vēlējumus un informāciju par vēlējumu autoriem.
Kannu kinofestivālā tiks pārbaudītas viesu somas un norises vietu katru dienu pārbaudīs sprāgstvielu eksperti, par to vakar  paziņoja Francijas iekšlietu ministrs.
Kannu kinofestivāls sāksies rīt, 11.maijā.
Tas tiks atklāts ar režisora Vudija Allena kinolenti "Cafe Society".

69.Kannu festivāls norisināsies tikai pusgadu pēc teroristu uzbrukumiem Parīzē, kurā gāja bojā 130 cilvēki. 

Konkursa programmā iekļautas 20 filmas. Par "Zelta palmas zaru" sacentīsies tādi režisori kā Pedro Almodovars, Havjērs Dolans, Džims Džārmušs un Nikolass Vindings Refns. Par festivāla galveno apbalvojumu cīnīsies arī amerikāņu aktiera Šona Penna uzņemtā filma "The Last Face".
Facebook Draugiem Twitter Instagram