Dzīvnieku draugi noskaidrojuši, ka pasaulē garākais kaķis mīt Austrālijā, viņu sauc Omārs, viņš ir ruds, 14 kilogramus smags un  mīluļa garums ir 120 centimetri.

Trīs gadus vecajam mājas mīlulim nepatīk cilvēku uzmanība un lielāko daļu laika tas pavada vienatnē. Savukārt kaķa saimniece vēsta, ka lielākās rūpes sagādā krāšņā kažoka regulāra ķemmēšana.

Dzīvnieka neparasto izmēru ievēroja vietējā televīzijas kanāla žurnālisti, un patlaban tiek veiktas nepieciešamās formalitātes, lai dzīvnieku pieminētu Ginesa rekordu grāmatā.
Ar mērķi piesaistīt cilvēkus sporta pasākumiem un aktīvam dzīvesveidam, popularizēt skirtuļslidošanu, skeitbordingu un dažādus citus pārvietošanās veidus, Rīgā  jau otro reizi Brīvības ielas braucamajā daļā noritēs Nakts brauciens.

Sestdien plkst.23 notiks skrituļotāju nakts brauciens pa Brīvības ielu, kura laikā būs ierobežota satiksme un mainīsies sabiedriskā transporta maršruti.

Brīvības ielas nakts braucienā  var piedalīties cilvēki ar skrituļslidām, skrejriteņiem vai skrituļdēļiem. Distance paredzēta no tirdzniecības parka "Alfa" līdz VEF Kultūras pilij un atpakaļ.

Tiem, kam nebūs savu personīgo skrituļslidu, būs iespēja tās noīrēt starta vietā.
Iznomāt varēs skrituļslidas, ķiveres un aizsargus, longbordus un skrejriteņus. Tomēr jārēķinās, ka inventāra daudzums var būt ierobežots.
Inventāra noma pie tirdzniecības parka "Alfa" sāksies jau no plkst.16.

Lai brauciens būtu pozitīvāks, ap 5000 metru garajā maršrutā būs uzstādīti muzikālie punkti. Braucējiem netiks kontrolēts laiks vai ātrums, tādējādi uzsverot, ka iela ir draudzīga visiem.

Autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, izmaiņas būs arī sabiedriskā transporta maršrutos.
Latvijas hokeja izlase pēc dalības pasaules čempionātā Rīgā atgriezīsies šovakar plkst.21.50 ar reisu no Frankfurtes.

Projekta “Mangaļi ūdens dižvietas” ietvaros sestdien, 20.maijā notiks projekta atklāšanas ekspedīcijas “Diena ar ūdens dižvietām”, kurās ikviens ir aicināts apmeklēt dižvietas Latvijā, kas izvēlētas par Latvijas ūdens vēstnesēm.
Šajā dienā būs iespēja gidu pavadībā doties uz Vējiņu pazemes ezeriem Straupē, ar laivu nokļūt Sv.Meinarda salā Daugavas vidū Ikšķilē, apceļot Lubānu un uz dienu iejusties dabas pētnieka lomā, kā arī labāk iepazīt Ventas rumbu un Alekšupītes ūdenskritumu vai Gauju pie Ērgļu klintīm.
Visi pasākumi šajā dienā ir bezmaksas.
 
Šīs un vēl daudzas citas ūdens dižvietas ir atrodamas unikālā kartē ( tā atrodas šeit), ko kopā ar iedzīvotājiem ir izveidojis dabīgais minerālūdens “Mangaļi”.
Šīs ir vietas ar stāstiem par labākajām Latvijas ūdens dižvietām, kas saistītas ar Latvijas upēm, ezeriem, strautiem un avotiem.
Tās ir vietas, kas vislabāk raksturos Latviju, apvītas ar leģendām un stāstiem un iedvesmos iedzīvotājus vairāk novērtēt mūsu ūdeni. Karte vienlaikus būs labs palīgs Latvijas apceļošanai un iepazīšanai.
 
Godinot mūsu ūdens resursus, dabīgais minerālūdens “Mangaļi” uzsācis jaunu projektu “Mangaļi dižvietas” un aicina iedzīvotājus iesūtīt savus stāstus par labākajām ūdens vietām, lai līdz Latvijas simtgadei kopīgi izveidotu tai dāvanu – unikālu karti jeb dižceļvedi ar vismaz 100 dižvietām.
Kartē šobrīd ir pievienotas 62 ūdens dižvietas.
"Lattelecom" un Latvijas Televīzija ieguvusi tiesības nākamos sešus gadus pārraidīt pasaules čempionātu hokejā.

Kanāla TV3 lēmums nepretendēt uz pasaules čempionāta hokejā translēšanas tiesību ieguvi nākamajiem sešiem gadiem pieņemts finansiālu apsvērumu dēļ.
TV3  sporta pārraides uzskata par būtisku sava satura sastāvdaļu, tostarp arī ikgadējo pasaules čempionātu hokejā.  Tomēr lēmums par pasaules hokeja čempionāta translāciju tiesību ieguvi ir balstīts finansiālos apsvērumos, un šajā gadījumā licences cena pārsniedz biznesa atdevi, MTG grupā, kurā ietilpst TV3.
 
Kanāls turpina nodrošināt pasaules līmeņa un vietējā mēroga sporta notikumu tiešraides, tostarp sieviešu un vīriešu basketbola valstsvienību sacensības, Anglijas premjerlīgu, Pirmās formulas sacīkstes, UEFA Čempionu līgu, UEFA Eiropas līgu, Anglijas un Vācijas kausa izcīņu futbolā, ULEB Eirolīgu, Dimanta līgu vieglatlētikā, "MotoGP" un citus sporta notikumus.
Tiesības uz pasaules čempionāta spēļu pārraidīšanu Latvijā MTG grupai piederēja kopš 1999.gada.
Nedēļas nogalē notikušā Rīgas maratona uzvarētājs kenijietis  - Džozefs Kjengo Munivoki skriešanā nopelnīto naudu izmanto, lai pabarotu savu ģimeni un samaksātu par savu brāļu izglītību.
Sportists Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" pastāstīja, ka ģimene par viņa panākumiem uzzinās tikai pēc skrējēja atgriešanās mājās – jo ģimene internetu nelieto, tāpēc arī par uzvaru uzzinās, kad skrējējs atgriezīsies mājās. 

Skrējējs ir no astoņu bērnu ģimenes, un viņu tēvs nomiris, kamēr Munivoki vēl bija jauns. Pēc tēva nāves jauneklis pievērsies skriešanai, lai nopelnītu iztiku ģimenei. 

Elites maratonistu menedžeris Valters Abmairs paskaidroja, ka Āfrikas sportisti nereti jau pirms sacensībām lūdz naudu avansā, lai varētu iegādāties kādu īpašumu vai ko citu, kas tajā brīdī ienācis prātā.
„Āfrikas austrumu piekrastē aizraujas ar skriešanu, viņi to uztver kā daļu savas karjeras. Skriešana viņiem sākas jau agrā bērnībā,” stāstīja Abmairs. Nereti skolēni ir spiesti skriet uz skolu, jo tas ir vienīgais veids kā tur nokļūt, arī viņu fizioloģija ir piemērota skriešanai, paskaidroja menedžeris.

Munivoki finiša līniju šķērsoja pēc divām stundām,12 minūtēm un 14 sekundēm.
Mūsu skrējējs Valērijs Žolnerovičs uzstādīja jaunu Latvijas rekordu maratonā. 
 Žolnerovičs laboja sev piederējušo Latvijas rekordu, finišējot pēc divām stundām, 14 minūtēm un 23 sekundēm.
Savu līdz šim labāko rezultātu Žolnerovičs uzlaboja par 10 sekundēm, un no vietas uz goda pjedestāla viņu vēl šķīra 10 sekundes. 

Sieviešu grupā uzvarēja Etiopijas skrējēja Bekeleša Dada Bedada - ar finišu pēc divām stundām, 31 minūtes un 22 sekundēm. 
.Latvijas čempiones titulu izcīnīja 6.vietā finišējusī Anita Kažemāka ar rezultātu divas stundas, 48 minūtes un 49 sekundes.
3. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, un katrs vēlētājs ir reģistrēts noteiktā iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai 90 dienas pirms vēlēšanu dienas.
Vēl šodien vēlētāji var izmantot iespēju iecirkni mainīt. 

Pašvaldību vēlēšanās iecirkni var mainīt:
uz jebkuru citu iecirkni savas pašvaldības robežās;
uz jebkuru citu iecirkni pašvaldībā, kur vēlētājam pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

Visātrāk un ērtāk vēlēšanu iecirkni iespējams nomainīt elektroniski Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā www.pmlp.gov.lv, kur pakalpojums būs pieejams šodien līdz plkst. 24.00.

No rītdienas, 17.maija, iecirkņa maiņa vairs nebūs iespējama, un katram vēlētājam vēlēšanu laikā būs jābalso tajā iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir iekļauts. 

Pašvaldību vēlēšanu dienā, 3. jūnijā, iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00.
Savukārt trīs dienas iepriekš būs iespēja nobalsot dažas stundas dienā.
Vecāku aptauja liecina, ka vecumā līdz trīs gadiem ekrānierīces lieto 73,1% bērnu, visbiežāk pie ekrāniem pavadot 1-3 stundas.

Ekrānierīču lietošanas ilgums aug līdz ar bērnu vecumu, un pusaudžu vecumā 18,6% savā brīvajā laikā izmanto ekrānierīces vairāk kā 5 stundas dienā.

Eksperti atgādina, ka ekrānos pavadītais laiks var negatīvi ietekmēt bērna attīstību un nozīmīgu prasmju apgūšanu.

Kā norāda neiroloģe Sandra Vestermane, bērns pirmajos dzīves gados iemācās tikai to, ko pats pieredz realitātē. Vecumā līdz trīs gadiem bērna smadzenēs visintensīvāk attīstās uztveres, valodas, kustību prasmes, kā arī stresa apstrādes, sevis nomierināšanas, impulsu kontroles  spējas, savukārt, apmēram 4-5 gadu vecumā galvenā apgūstamā prasme ir mijiedarbība ar citiem cilvēkiem, spēja pielāgoties sabiedrībai.

Ja bērns neapgūst noteiktas prasmes atbilstošajā vecumā, vēlāk viņš var nespēt šo laiku atgūt.  Un kā norāda neiroloģe – tad pie ekrāniem  šī prasmes un maņas nav iespējams apgūt.
 Bērnu filmiņas un spēles tiek veidotas tā, lai bērnus “ievilktu” un tajās tiktu pavadīts pēc iespējas ilgāks laiks, kas rada risku patiešām palaist garām būtiskus attīstības posmus,  skaidro neiroloģe.

Ar ekrāniem vecāki mēdz ātri risināt tūlītējas vajadzības – iegūt brīvu laiku vai nomierināt bērnu, kaut ko no bērna panākt. Taču rezultātā ar laiku rodas lielākas problēmas – vecākiem kļūst arvien grūtāk kontrolēt bērna lietoto ekrānierīču saturu un radīto ietekmi.

Lai aicinātu ģimenes vairāk domāt par būšanu kopā ārpus ekrāniem, “Centrs Dardedze” un  “Latvijas valsts meži” kopīgā kampaņā aicina ģimenes šo sestdien  pavadīt veselu dienu pie dabas, bez ekrānierīcēm. 

Informācija par atpūtas vietām pieejama vietnē www.mammadaba.lv vai arī skaties te.
Piedāvājot daudzveidīgas norises, rekordliels iestāžu skaits - 172 Latvijas muzeji un citas organizācijas – šo sestdien  -  bez maksas vērs apmeklētājiem durvis Muzeju naktī. 

Šogad nakts pasākumi Latvijas muzejos notiks jau 13. reizi.

Šā gada Muzeju nakts tēma ir “Laiks,” kas apskatīta dažādos griezumos, apmeklētājiem liks ne tikai domāt par laiku, bet arī skaitīt un vizualizēt to.
Daudzās vietās apmeklētāji no jauna varēs iepazīt arī šī gada īpašo gaviļnieku Eduardu Veidenbaumu, kuram aprit 150 gadi.

Tāpat kā pērn -  arī šogad aktīvākais reģions Muzeju naktī solās būt Vidzeme, vidzemnieki un reģiona viesi Muzeju  naktī varēs apmeklēt pasākumus 39 vietās, savukārt Rīgā nakts pasākumi notiks 67 vietās.

Aizvadītajos gados cilvēku iesaiste Muzeju nakts pasākumos ir nostabilizējusies, sasniedzot vidēji 250 tūkstošus apmeklējumu.

Šeit var uzzināt par pasākumiem.   
Labdarības akcijā “Dalies un samīļo” trūcīgu māmiņu jaundzimušo pūriņiem saziedots vairāk nekā 500 kg lietu, informē “Māmiņu Kluba” vadītāja Baltijas valstīs Sandija Salaka.

Latvijā dzemdību nodaļās nonāk mātes, kurām nav sarūpēta mazuļa pūriņa.
Vidēji gadā Rīgas pilsētas dzemdību namā nonāk 200 grūtnieces bez pūriņa. Tās parasti ir trūcīgas māmiņas, sievietes krīzes situācijās.

Dzemdību nodaļām dažkārt nav nepieciešamo lietu, ko piedāvāt jaunajai mātei mazuļa aprūpes nodrošināšanai, tāpēc labdarības pūriņš, kas sastāv no zīdaiņu drēbītēm, aprūpes piederumiem, autiņbiksītēm un siltas sedziņas, ir liels atbalsts.

Ziedojumu vākšana akcija turpināsies līdz 28. maijam.
Lietas mazuļiem iespējams ziedot tirdzniecības centrā “Spice Home” tam īpaši paredzētā labdarības kastē.

Speciālās labdarības pūriņu kastes saņems trūcīgās jaundzimušo māmiņas dzemdību nodaļās visā Latvijā. Vecāki tiek aicināti dalīties ar savu mazuļu lietām – drēbēm, sedziņām, zeķītēm, krūts ēdināšanas piederumiem, dvieļiem, autiņbiksītēm, higiēnas lietām un rotaļlietām, kas bērna pirmajos dzīves mēnešos der tikai neilgu laiku, bet var būt ļoti noderīgas kā ziedojums trūcīgām māmiņām.

Līdzīgas akcijas Skandināvijas valstīs tiek atbalstītas no valsts puses. Piemēram, Somijā jaundzimušo pūriņu kastes ir populārs atbalsta veids, ko sniedz valsts jaunajiem vecākiem.
Rīt Latvijā atzīmē Mātes dienu.

Latvijā Mātes dienu sāka atzīmēt pagājušā gadsimta 20. gados. Un lai gan 8. marta Sieviešu diena šo svētku popularitāti bija nomākusi, pēdējos gados šie svētki atdzimuši ar jaunu sparu.

Pērn Latvijā māmiņām piedzima vairāk kā 21 tūkst bērnu un nedaudz vairāk kā 9300 – savām mammām bija pirmie bērni. 

Pērn Latvijā mātes vidējais vecums, pirmajam bērnam piedzimstot, bija 28 gadi. Un Latvijā valda līdzīga tendence kā pasaulē – bērni sāk dzimt vēlāk, kas skaidrojams ar jauno vecāku vēlmi vispirms iegūt izglītību, paceļot un veidot uzkrājumus, un par bērnu domāt vēlāk.

Vecākā zināmā māmiņa dzīvo Rumānijā – viņai meitiņa piedzima 76 gadu vecumā.

Ja sievietēm bērnu laišanu pasaulē tomēr pagaidām vēl regulē bioloģijas likumi, tad kļūt par jauno tēti vīrietis teorētiski var jebkurā vecumā. Tā par jauno tēvu kļuvis 97 gadu vecs indietis , kura sieva 50 gadu vecumā laida pasaulē dēlu.
Savukārt  pasaules kuplākā ģimene - Dagāru ģimene, dzīvo ASV. Ģimenē aug 29 pašu radīti bērni. 

Vēl kāds  interesants fakts liecina, ka maijā dzimušie mazuļi ir vidēji par 200 gramiem smagāki nekā citos gada mēnešos pasaulē nākušie bērni.

Latvijā Izpētīts, ka Mātes dienā populārākā dāvana ir buča, ziedi  un apsveikuma kartītes. Kā nākamā dāvana māmiņai seko  - vakariņas un  dāvanu kartes.
Tempa turētāji sacensībās vairāk domā par citu skrējēju rezultātiem un labsajūtu, par to  raksta portāls lsm.

Tempa turētāji ir īpaši skrējēji, kas maratonu skrien konkrētā tempā. 

Viņus parasti var atpazīt pēc spilgtiem krekliem uz kuriem uzdrukāts vēlamais maratona vai pusmaratona  noskriešanas laiks un tāpat viņus mēdz rotāt baloni – lai tempa turētāji pūlī būtu pamanāmi.
Tāpēc, ja kāds grib distanci noskriet šādā pašā laikā, tad tik ir jāskrien līdzi.

Tempa turētāju uzdevumu ir  uzmundrināšana, ūdens glāzīšu padošanu distancē un  padomu došana -  ja nepieciešams. Ja tempa turētāji redz, ka kāds var skriet ātrāk, tad viņi iedrošina to arī darīt. Tiesa, gadās arī pretējas situācijas.
“Mēs varam pateikt: “Varbūt piebremzē! Šodien nebūs tava diena!”.

Skrējēja un trenere Anita Kažemāka atgādina, ko darīt, ja sacensībās vai maratonos sākas kādas problēmas, piemēram, dūrieni vēderā. 
Anita iesaka vai nu apstāties un kārtīgi izelpoties, vai nu pāriet soļos, vai arī skriet, samazinot tempu.
Tādās reizēs ir jāiedzer ūdens. Tāpat ir jāskrien uzmanīgi pa bruģi, kārtīgi jāsasien apavi un jādzer ūdens, kad vien iespējams.
Amatas novada Māļos latvieši īstenojuši pasaulē pirmo cilvēka lidojumu ar dronu lielā augstumā un lēcienu no tā, informēja uzņēmuma "Aerones" pārstāvis Jānis Putrāms.

"Aerones" radītais 28 motoru drons pacēlis izpletņlēcēju Ingu Augstkalnu 330 metru augstumā, no kurienes tika veikts plānots lēciens un piezemēšanās ar izpletni.

"Emocijas ir fantastiskas. Gan jūtot, cik viegli un ātri drons cēla, gan tāpēc, ka Latvija sevi pierāda tehnoloģiju inovācijās.  Aizraujošā laikā dzīvojam," emocijas pēc lēciena paudis projekta idejas autors Augstkalns.

Lēciens tika veikts Māļos, Amatas novadā, sadarbojoties ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", kura 120 m augstais komunikāciju tornis tika izmantots kā platforma lēcējam.
Lai mazinātu potenciālos riskus, drons uzņēma lēcēju no 120 m augstā torņa un pēc tam pacēlās lēcienam paredzētajā augstumā. 

Idejas realizētāji atklāj, ka gatavošanās ilgusi sešus mēnešus, kuru laikā tika palielināta drona celtspēja līdz 200 kilogramiem un veikta virkne testu, ieskaitot lidojumus ar lēcēju virs upes Daugavas.

26.maijā Rīgā sesto gadu norisināsies "Strādā jebkur!" diena, kuras mērķis ir popularizēt elastīgu darba stilu, skaidrot tā priekšrocības un elastīga darba organizēšanas principus.

Mērķis ir parādīt, ka elastīgs darbs nav domāts tikai IT nozares pārstāvjiem.
Izmantot šādas darba formas priekšrocības var gandrīz ikvienā nozarē un ikvienā profesijā. Tā ir mūsdienu darba vides tendence, ko arvien biežāk pieprasa paši darbinieki.

Uzzināt vairāk un pieteikties dalībai pasākumā var vietnē "stradajebkur.lv".
Pulcējot uz sarkanā paklāja pasaulslavenus aktierus un režisorus, starptautiskais Kannu kino festivāls nākamnedēļ atzīmēs 70.gadskāru.

Jubilejas festivāla ietvaros 11 dienu laikā no 17. līdz 28.maijam tiks izrādītas 49 filmas no 29 valstīm.
19 no šīm filmām sacentīsies par festivāla galveno balvu "Zelta palmas zaru".
Kannu kinofestivāla žūriju šogad vadīs spāņu režisors Pedro Almodovars.

Festivāla oficiālajā programmā iekļautas arī divas Latvijā uzņemtas un valsts līdzfinansētas filmas - Sergeja Lozņicas spēlfilma "Lēnprātīgā" ("A Gentle Creature") un slovāku režisora Georga Kristofa pilnmetrāžas debija "Out". Abas filmas tapušas, piedaloties studijas "Film Angels Productions" komandai un piesaistītajam līdzfinansējumam.

Latvijai ir saistība ar vēl vienu Kannu oficiālā konkursa lenti - režisora Andreja Zvjaginceva spēlfilmu "Ņeļubovj" ("Loveless"), kurā tēlo Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs.
Ceļu remontdarbu sezona jau ir sākusies, kopumā šogad plāno noasfaltēt 1100 kilometrus ceļu.

 “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange pastāstīja, ka šobrīd darbi jau norisinās pie Daugavpils virzienā uz Medumiem, Ventspils šosejā trijos posmos, tāpat uzsākti darbi uz Liepājas šosejas virzienā uz Lietuvas robežu no Rucavas, uz Valmieras apvedceļa, uz reģionālajiem ceļiem virzienā uz Neretu, Vecpiebalgas ceļa un citur.
Ceļu remontu karti var apskatīt mājaslapā lvceli.lv.

127 miljoni eiro no šogad ceļu remontiem atvēlētās naudas piešķirti no Eiropas Savienības fondiem.
Savukārt no valsts budžeta atvēlēti 159 miljoni eiro. Šajos ciparos nav ierēķināti bedrīšu lāpīšanas izdevumi.

Tomēr ar šo naudas summu ir par maz. Ir aprēķināts - lai pilnībā rekonstruētu Latvijā esošo ceļu sistēmu, būtu nepieciešami 4 miljardi eiro.

Rēķinot uz vienu kilometru, Lietuva ceļiem ik gadu atvēl trīs reiz vairāk nekā Latvija, savukārt Igaunija - divas reizes vairāk.

Savukārt biedrībā “Auto asociācija” norāda, ka Latvijā arī spēkrati ir jāremontē biežāk nekā daudzās citās Eiropas valstīs.
“Jo ceļš ir nelīdzenāks, jo automobiļa piekare saņem vairāk triecienu, vairāk nolietojas amortizatori, bukses. Arī bremžu kluči vai bremžu uzlikas, kas tieši ir saistīti ar ceļu netīrību. Tas nav saistīts ar bedrēm, bet cik ceļi ir putekļaini, cik tur daudz smiltis ir virsū,” skaidro Biedrības “Auto asociācija” valdes loceklis Ingus Rūtiņš.
Slimnīcā nogādāts  jau otrais pacients, kurš saindējies ar murķeļiem jeb bisītēm.
Šīs  pirmās pavasara sēnes ir indīgas, un ēšanai tās jāprot pagatavot.
Taču iesācēji šīs pavasara vēstneses viegli var sajaukt ar lāčpurniem, kuri nav indīgi.

Šīs sēnes kļūst par ēdamām tikai tad, kad tās ir pareizi pagatavotas – bisītes jāmērcē aukstā ūdenī, tad ilgi jāvāra. To nezinot, saindēties var diezgan ātri.

Saindējoties ar murķeļiem  ir sliktu dūša, vemšanu, diskomfortu vēderā, vēlāk var parādīties  arī nelieli nervu sistēmas darbības traucējumi, kas var izpausties kā galvassāpes un reiboņi, bet smagākos gadījumos var parādīties arī nopietni aknu un nieru darbības traucējumi.

Abi cilvēki, kuri saindējās -  murķeļus jeb bisītes  iegādājās tirgū, kur patlaban tās tiek  piedāvātas plašā sortimentā.

Pārdevēji  atzīst, ka   šīs sēnes pērk tikai tie, kuri zina, kā šīs pavasara sēnes pagatavot, tostarp restorāni.

Tomēr tiem, kuri lāčpurnus no bisītēm atšķirt nevar, speciālisti iesaka pavasara sēnes uzturā nelietot un sagaidīt gailenes, kas parādīsies jau pēc mēneša. 
Psihologs Ričards Stīvenss izpētījis lamāšanās ietekmi uz fiziskajām aktivitātēm, secinot, ka lamu vārdu atkārtošana palīdz izturēt lielāku slodzi.

Pētījumam Stīvensu iedvesmoja viņa draugs, kurš pirms pāris gadiem devās labdarības braucienā ar velosipēdiem pa Eiropu, lai savāktu naudu mobilajai ķīmijterapijas komandai Lielbritānijā.
Braucot ar velosipēdu pāri Pirenejiem, viņš secināja, ka to vieglāk darīt, skaļi lamājoties.

Stīvenss  pētījumos secināja, ka lamāšanās palīdz cilvēkiem vieglāk paciest sāpes, jo lamāšanās acīmredzot izraisa ķermenī akūtu stresa reakciju.
Uz ielām redzamo Latvijas karogu krāsa nereti mēdz atšķirties no likumā noteiktās. To pamanījusi gan Valsts heraldikas komisija, gan iedzīvotāji, kas komisijai sūdzējušies.
Tādēļ komisija rosinājusi noteikt stingrākas prasības karoga materiālam, lai Latvijas karoga karmīnsarkanā krāsa savu specifisko toni nezaudētu dažādos laika apstākļos.
Iecerēts, ka jaunās prasības varētu stāties spēkā līdz ar nākamā gada sākumu.

Nosacījumus varētu ieviest karoga auduma blīvumam, gaisa caurlaidībai, krāsas noturīgumam un ugunsdrošumam. 

Stingrākas prasības karoga audumam attieksies nevis uz karoga lietotājiem, bet gan tirgotājiem un izgatavotājiem.

Tiem būs aizliegts laist tirgū Latvijas valsts karogus un karoga vimpeļus, kas neatbildīs auduma un krāsas nosacījumiem.
To uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas varēs aizliegt nekvalitatīvo karogu pārdošanu. 
No 2020.gada septembra Latvijas veikalos vairs nevarēs tirgot stipru alu plastmasas pudelēs, kuru tilpums ir lielāks par puslitru, bet alu, kas nav stiprāks par 5,8%, nevarēs pārdot pudelēs, kuru tilpums ir lielāks par vienu litru.

To paredz Saeima šodien galīgajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Savulaik šo  likumu atvēra, lai cīnītos ar – lēto stipro alu divu litru plastmasas pudelēs.
Stipru alu visbiežāk pērk personas, kas lieto alkoholu pārmērīgi,  bet sidru – jaunieši, tāpēc Saeima plānoja ierobežojumus.  

Pēdējo četru gadu laikā reģistrētā alkohola patēriņš bijis robežās no 9,9 līdz 10,2 litriem absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju.
Kopš 2009.gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriena veids ir alus.
Līdz 30.maijam iedzīvotāji var pieteikties novērot 3. jūnija pirmajā  gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, iesaistoties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) projektā "Brīvprātīgie novērotāji".

Dalībai projektā var pieteikties Latvijas iedzīvotāji no 16 gadu vecuma. 

Iedzīvotājiem, kuri pieteiksies dalībai projektā, vēlēšanu iecirknī būs iespēja novērot gan balsošanas norisi, gan balsu skaitīšanu.

Tiesības pilnvarot novērotājus pašvaldību vēlēšanās ir arī partijām, partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām. 

Projektu "Brīvprātīgie novērotāji" CVK īsteno kopš 2010.gada Saeimas vēlēšanām, un projekta mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par vēlēšanām un vēlēšanu novērošanu, kā arī sekmēt vēlēšanu procesa caurspīdīgumu.
Plānots, ka pilsoņiem, kuriem nav pases, bet ir identifikācijas karte jeb personas apliecība, būs jāizņem personalizēta vēlētāju apliecība, lai varētu piedalītos nākamā gada Saeimas vēlēšanās.

Atzīmes par pilsoņa dalību parlamenta vēlēšanās tiek veiktas pasē, savukārt tiem, kam šī dokumenta nav, bet ir Id karte jeb personas apliecība, balsošanai tiks izsniegtas vēlētāju apliecības.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde prognozē, ka nākamo Saeimas vēlēšanu laikā, apmēram 60 000 pilsoņu nebūs pases, bet būs identifikācijas karte.

Personām vēlētāju apliecības saņemšanai būs jāpiesakās līdz 2018.gada 13.septembrim, savukārt Saeimas vēlēšanas notiks nākamā gada oktobra sākumā.

Fonds "1836" aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties Latvijas simtgades dāvanas projektā "Aplido, apceļo, apmīļo Latviju!", kura mērķis ir izveidot "1836" ceļu, informēja fonda pārstāvji.

Šogad plānots veikt 19 izpētes gājienus.
Katru nedēļas nogali līdz 24.septembrim ikviens interesents ir aicināts piedalīties šajos gājienos.

Aktuālā informācija par projektu, gājienu plāniem un pieteikšanos gājieniem pieejama "1836.lv" mājaslapā un tas ir šeit.

"Šogad plānojam kopā mērot apmēram 760 kilometrus garu ceļu. Tāpat šogad turpināsim darbu pie ceļveža un ceļa tapšanai veltītās dokumentālās filmas veidošanas," par projekta attīstības gaitu  Radio Tev ēterā stāstīja viens no projekta  organizatoriem Enriko Plivčs.

Iknedēļas gājieni sākas 13. un 14.maijā.
Par godu valsts simtgadei izveidota Latvijas ūdens dižvietu karte, akas veidota kā nelieli stāsti, kas raksturo vietu. 

Tā ir iespēja uzzināt vairāk par Latvijas daudzajām upēm un ezeriem, tās dzīvniekiem un augiem, atklāt senos ūdens tirdzniecības ceļus, dalīties ar labākajām ūdens sporta un makšķerēšanas vietām, kā arī atpazīt ūdens vietas no grāmatām un filmām, piemēram, filmas "Ezera sonāte", kas ir 1975.gada vasarā filmēta pie Zvirgzdu ezera.

Kartē ūdens vietas var iepazīt pēc vairākām kategorijām.

Sadaļā "Ūdens ikonas" stāstīts par vietām, kas kļuvušas leģendāras, piemēram, no filmām un grāmatām. 
Kategorijā "Ūdens stāsti" vietu apraksti balstās uz to teiksmām un leģendām, "Senču takās" ir aprakstīta vietu vēsture, bet kategorijā "Piedzīvojumos" iekļautie apraksti ir domāti gan laivotājiem, gan citiem aktīvās atpūtas cienītājiem. Savukārt kategorija "Daba" ļauj labāk iepazīt ūdens dzīvniekus un augus, bet sadaļa "Aizej tur, nezin kur" veidota sadarbībā ar "geocaching", kas ļauj meklēt galamērķus pēc dotajām koordinātēm.

Pašlaik kartē ir pievienotas 62 ūdens dižvietas, tomēr ikviens iedzīvotājs ir aicināts turpināt pievienot, viņaprāt, labākās vietas, jo projekta mērķis ir Latvijas simtgadei izveidot dāvanu - karti ar 100 vietām, ar kurām valsts iedzīvotāji lepojas.

Dižvietu karte skatāma šeit.
Latvijā ir 2256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, un vismaz 12 500 upes, kuru kopējais garums ir tikpat liels, cik zemeslodes ekvators.
Valdība šodien  pēc ilgām diskusijām tomēr panāca vienošanos par nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2020.gadam, iekļaujot programmā arī partijas “Vienotība” iepriekš izvirzītās prasības, bet sola turpināt diskusijas par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, par veselības aprūpi.

Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis norādīja, ka pamatnostādnēs paredzētie pasākumi būs dārgi un to rezultātā nevienlīdzības mazināšana nebūs efektīva. Kopumā šobrīd šādu reformu īstenot nav droši - stāvam uz plāna ledus, jo Latvijai nav izveidots ekonomiskais drošības spilvens.

Tomēr premjers Māris Kučinskis norādīja, ka neko nedarīt arī nevar un reforma ir jāīsteno. Kā norādīja premjers Māris Kučinksi, tad pamatnostādnes ir tikai pirmais solis reformas ieviešanā, jo pēc tam vēl būs jāsagatavo likumu grozījumi, kuru pieņemšanai būs vajadzīgs Saeimas atbalsts.

Arī socioloģijas doktore Baiba Bela šorīt sabiedriskajam medijam teica, ka pašreizējais nodokļu reformas piedāvājums nemazinās sociālo nevienlīdzību un nabadzīgākajiem iedzīvotāju slāņiem nepalīdzēs.
Viņa  norādīja, ka  - tikko cels akcīzes nodokli degvielai, tas ietekmēs visas pārtikas cenas, un daži eiro, ko iegūs nabadzīgākie iedzīvotāji, “izkusīs kā sniegs”. Bet joprojām labi varēs dzīvot lielo algu  - virs 1500 eiro saņēmēji. 

Kā skaidro portāls lsm.lv, tad paredzētās reformas skars gan darba ņēmējus, gan darba devējus:

Nodokļu reforma paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogu, lielajām algām saglabājot šā brīža likmi, kā arī neaplikt ar nodokli peļņu, kas atstāta uzņēmuma rīcībā. Plānots arī palielināt neapliekamo minimumu un minimālo algu. Lai sabalansētu budžetu, iecerēts palielināt akcīzes nodokļus, taču nevarēs izvairīties arī no budžeta deficīta pieauguma.

Reforma paredz ieviest divas IIN pamatlikmes, kura pašreiz ir 23%:
20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā;
23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā.

Būtiski iecerēts paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz:
250 eiro mēnesī ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī,
ienākumiem no 440 līdz 1 000 eiro mēnesī (2019.gadā) neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazinās, sasniedzot 0 ienākumiem virs 1 000 eiro mēnesī.

Paaugstināt paredzēts:
atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī,
neapliekamo minimumu pensionāriem no 235 eiro uz 250 eiro mēnesī 2018.gadā, uz 270 eiro mēnesī 2019.gadā un uz 300 eiro mēnesī 2020.gadā,
minimālo mēneša darba algu varētu palielināt no 380 eiro uz 430 eiro.

Plānots arī reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļu (UIN) sistēmu, nosakot, ka:
UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu (pašreiz likme ir 15%, ko piemēro ar nodokli apliekamajam ienākumam) – piemērojot 20% likmi,
mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju apgrozījuma slieksni varētu samazināt līdz 40 000 eiro gadā pašreizējo 100 000 eiro gadā,
mikrouzņēmumu nodokļa dividendes tiek apliktas ar 20% IIN likmi.

Pieaugs arī akcīzes likmes:
iecerēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes automātiem un spēļu galdiem un noteikt IIN no izložu un azartspēļu laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro,
likmes varētu pieaugt arī tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, arī alum.

Paredzams, ka nodokļu reformu rezultātā Latvijā samazināsies ēnu ekonomikas apjoms par apmēram 1% gadā, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 60 miljoni eiro.
Šogad pēc Lielās Talkas, kas notika 22.aprīlī, no oficiālajām talkas vietām izvestas vairāk nekā 2099 tonnas atkritumu, liecina Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas dati.

Savākto atkritumu apjoms bijis lielāks nekā iepriekšējos gadus, taču arī talkas vietu un talkotāju skaits bijis lielāks nekā pērn, tādēļ kopējie aprēķini liecina, ka atkritumu daudzums uz vienu talkas vietu ir samazinājies.

Šogad Lielās Talkas ietvaros tika sakoptas gandrīz 2000 vietas Latvijā un arī Eiropā, kur mīt latviešu diaspora.
Kopumā talkā piedalījušies vismaz 200 000 cilvēku, kas ir jauns talkošanas aktivitātes rekords.
Daudzas talkas šogad bijušas masveidīgas un tajās piedalījušies simtiem cilvēku vienuviet, un kā stāsta talkotāji, pēc aktīvas strādāšanas talkotāji vienojas arī kopīgā atpūtā, tādējādi Lielajai Talkai ir arī sociāla nozīme iedzīvotāju satuvināšanā.

Šogad lielā talka norisinājusies arī daudzviet Eiropā – lai palīdzētu Latvijas “zaļajam vēstījumam” izskanēt tālu aiz tās robežām un atbalsoties arī katra ārpus Latvijas mītoša latvieša domās un darbos, Eiropas Latviešu apvienības aicinājumam piedalīties Latvijas Lielajā Talkā šogad atsaukušās latviešu kopienas visā Eiropā – no Reikjavīkas līdz pat Gērnsijai. Šajās talkās diasporas latvieši aprūpēja Latvijai un latviešiem svarīgas vietas visā Eiropā un aicināja arī citus savu mītnes zemju iedzīvotājus ķerties pie grābekļiem, lai visi kopīgi veidotu tādu Eiropu, kuras saimē Latvija var lepni iesoļot savā otrajā simtgadē.

Šobrīd no Eiropas Savienības valstu tiražētajām eiro monētām popularitāti guvušas mazo valstu apgrozībā laistās piemiņas 2 eiro monētas, kā arī centi. 

Kolekcionāru vidū izteikts pieprasījums esot pēc 2004. gadā par godu Vatikāna 75 gadu jubilejai ieviestajai monētai.
Tās tirāžas apjoms bija 100 000 monētas, savukārt tirgus cena sasniedz pat 300 eiro, portālam Skaties.lv pastāstīja  kolekcionārs Madis Gerbaševskis.

Visi mēģina savākt tieši mazo valstu monētu komplektus, jo tā kā valstis pašas par sevi mazas, arī monētu tirāža ir bijusi maza – tādēļ arī augsts pieprasījums. 

Par vienu no dārgākajām monētām tiek uzskatīta Greisai Kellijai veltītā 2 eiro monēta. Lai gan interneta portālos šīs monētas nosauktā cena svārstās no 600 līdz 1000 eiro, kolekcionārs  min, ka cena nav atbilstoša un tās patiesā vērtība lēšama vēl lielāka – līdz pat 1400 eiro.
Kolekcionāru kāroto valstu eiro monētu vidū esot arī Sanmarīno un Monako.

Kolekcionāri gan uzsver, – iespējamība, ka retās monētas kādam pēc iepirkšanās veikalā pēkšņi parādīsies maciņā, ir visai zema, jo tirāža ir bijusi diezgan zema, līdz ar to retās monētas vairums kolekcionāri jau ir iekļāvuši savās kolekcijās un tās vairs neatrodas apgrozībā. Iegūt retu eiro monētu pēc iepirkšanās veikalā ir tikpat iespējami, cik uz ielas atrast 1000 eiro mētājamies. 

Kolekcionāru vidū palielinājusies arī 2 eiro piemiņas monētas “Latvijas brūnā” komplekta cena. Komplekta cena ar “gotiņas” 2 eiro monētu sasniedz vismaz 100 eiro.
27.aprīlī NASA un Eiropas Kosmosa aģentūras zonde Cassini veica pirmo lidojumu spraugā starp Saturna gredzeniem un gigantiskās planētas atmosfēras augšējiem slāņiem.
Tā bija lieliska iespēja no salīdzinoši neliela attāluma pirmo reizi novērot Saturna atmosfēras parādības un mākoņu dinamiku.

Iegūtos attēlus speciālisti un entuziasti apvienojuši animācijā , ko var aplūkot NASA lapā. 

Bet zonde  Cassini ir sākusi savas misijas pēdējo posmu, kurš, ja viss noritēs atbilstoši plānam, noslēgsies ar zondes pašiznīcināšanos šā gada 15.septembrī, tai ielidojot Saturna atmosfērā.

Līdz tam Cassini veiks vēl 20 lidojumus starp gredzeniem un atmosfēras augšējiem slāņiem. Tā zinātnieki cer uzzināt, cik, piemēram, gara ir diena  uz Saturna. Bet pašiznīcināšanās ir svarīga, lai nejauši nenogādātu uz Saturna pavadoņiem mikroorganismus, kuri varētu atrasties uz zondes.

Cassini no Zemes startēja 1997.gada 15.oktobrī un tās primārais uzdevums bija veikt Saturna un tā lielākā pavadoņa Titāna izpēti, jo zinātniekiem šķita, ka uz tā var eksistēt dzīvība. 
Nodarbinātības valsts aģentūra aicina darba devējus apmācīt uzņēmumam nepieciešamos speciālistus, piedaloties pasākumā "Apmācība pie darba devēja", 
 bezdarbnieka praktiskā apmācība ilgst sešus mēnešus - darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju, kuras apmērs ir līdz 50% no izmaksām, kas nepieciešamas jauna darbinieka apmācībai.
 
Pieteikumus vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējiem savā NVA filiālē jāiesniedz līdz 23.maijam.

Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas.
 
Pasākumā "Apmācība pie darba devēja" NVA plāno iesaistīt 224 bezdarbniekus.
Mārupes ledus hallē 21. maijā plkst. 17 notiks Latvijas zvaigžņu spēle kopā ar hokeja leģendām ar mērķi atbalstīt bērnus, kuri spēlē hokeju.

Spēles mērķis ir savākt ziedojumus inventāra iegādei bērniem, lai viņiem būtu iespēja pēc iespējas labāk pagūt individuālās tehnikas pamatus un attīstīt hokeja spēles meistarību.  
Projekts tapis sadarbībā ar Rodrigo Laviņa sporta studiju un hojkeja skolu ICE Academy. 

Jau trešo sezonu savu bērnības sapni īsteno mūziķis, grupas “Jumprava” solists Aigars Grāvers, kurš kopā ar hokeja komandu "L&L" jau kļuvis par Amatieru hokeja līgas čempionu.
Šogad komandai pievienojās arī dziedātāja un “Izklausies redzēts” 2. sezonas uzvarētāja Dināra Rudāne. Labdarības hokeja spēles iniciatore un organizatore ir hokeja komandas "L&L" trenere Inguna Lukašēviča, kas abiem mūziķiem aicinājusi pievienoties sabiedrībā zināmas personības labdarības mērķim.

Hokeja spēlē būs iespējams redzēt, cik veikli uz ledus ir dziedātāji Atis Ieviņš, Aija Andrejeva, Jeny May, TV un radio sejas, kā arī  Latvijas čempions kikboksā Jānis Ziediņš un aktieris Emīls Kivlenieks.
Arī TV dīva Jana Duļevska jau kādu laiku apmeklē hokeja treniņus, kurus sākusi dēvēt par “ledus aerobiku” un beidzot hokeja formā kāps uz ledus kopā ar savu dzīvesbiedru Rodrigo Laviņu. Uz ledus spēkiem mērosies arī dziedātāji Andris Kivičs, Varis Vētra, Normunds Pauniņš un citi. 

Kopā ar sabiedrībā pazīstamajām personībām spēlē piedalīsies arī Latvijas hokeja zvaigznes Normunds Sējējs, Georgijs Pujacs, Edgars Lūsiņš, Miķelis Rēdlihs, Jānis Sprukts, kā arī Latvijas Hokeja federācijas viceprezidents Viesturs Koziols. 

Kāds būs spēles komandu sastāvs, pasākuma organizatori tur noslēpumā. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram