Par godu komponista Raimonda Paula 80.gadu jubilejai Rīgas Rātsnama zvani februārī sāks atskaņot maestro melodijas, kuras ieteikuši iedzīvotāji, visbiežāk izvēloties melodiju no kinofilmas "Ilgais ceļš kāpās".

Daudz neatpaliek "Vella kalpu dziesma" un "Manai dzimtenei".
Kopumā pašvaldībā saņemti ieteikumi par 58 maestro melodijām.

Vēl līdz 1.februārim Rīgas domes sociālo tīklu Rīgas domes profilos "Facebook" un "Twitter" var nodot ierosinājumus par to, kādas Paula melodijas iedzīvotāji vēlētos dzirdēt Rātsnama zvanu repertuārā. Savus ieteikumus var sūtīt arī uz Rīgas domes e-pastiem "nsa@riga.lv" un "apc@riga.lv" vai zvanīt pa bezmaksas informatīvo tālruni 80000800.

Plānots, ka Rātsnama zvani katru stundu spēlēs tikai maestro melodijas. To pielāgošanu zvanu skanējumam veic komponists Mārtiņš Brauns, kurš jau adaptējis patlaban atskaņotās zvanu melodijas. 

Gaidāms, ka visas jaunās melodijas regulāri sāks skanēt no februāra vidus, tomēr precīzu datumu pagaidām pateikt neesot iespējams, jo melodiju pielāgošana ir radošs process, kuru grūti prognozēt.

Pašlaik Rātsnama zvani no plkst.8 līdz 23 ik pēc stundas atskaņo kādu klasisku un tautā zināmu skaņdarbu, starp kuriem nav nevienas Paula melodijas.
No Vācijas atvestie un šīs valsts speciālistu uzstādītie 30 datorizētie zvani uz Rātsnama terases sāka skanēt 2006.gadā.
Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju Dienvidamerikas un Centrālamerikas valstīs turpina izplatīties Zikas vīrus.
Brazīlijā Zikas vīrusslimības gadījumi reģistrēti 14 štatos, savukārt Kolumbijā – piecos apgabalos. Zikas vīrusslimības uzliesmojumi līdz šim reģistrēti Āfrikas kontinentā (Gabonā, Ugandā, Centrālāfrikas Republikā, Kaboverdē), Dienvidaustrumāzijā (Pakistānā, Indonēzijā, Filipīnās, Malaizijā, Kambodžā un Taizemē) un kopš 2007. gada arī Klusā okeāna salās (Mikronēzijā, Kuka salās, Franču Polinēzijā, Jaunkaledonijā, Guamā, Samoa, Vanuatu un Zālamana salās).

Detalizēta informācija par Zikas vīrusa izplatību un skartajiem reģioniem ir pieejama Pasaules Veselības organizācijas mājas lapā , kā arī Eiropas Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta mājas lapā.

Ar Zikas vīrusu var inficēties no Aedes ģints odu kodieniem. Biežākie Zikas vīrusslimības simptomi ir drudzis, izsitumi, locītavu sāpes, iekaisušas acis; var būt arī galvassāpes, acu sāpes, vemšana un neiroloģiskas komplikācijas. Simptomi ilgst no dažām dienām līdz nedēļai. Smagas slimības formas gadījumā nepieciešama hospitalizācija.

Ārlietu ministrija aicina ceļotājus, kuri apmeklē vīrusa skartās valstis, ievērot individuālus profilakses pasākumus - gan iekštelpās, gan ārpus tām izvairīties no odu kodumiem, it īpaši laikā no saullēkta līdz saulrietam, kad odu aktivitāte ir vislielākā. Īpašu piesardzību aicinām ievērot grūtniecēm, cilvēkiem, kuri cieš no imūnsistēmas traucējumiem vai smagām hroniskām slimībām, kā arī tiem, kuri ceļo ar maziem bērniem.

Pirms došanās uz vīrusa skartajiem reģioniem Ārlietu ministrija aicina ceļotājus iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra sagatavoto informāciju un ieteikumiem ceļotājiem: tas ir šeit
 
Parlamentārajām komisijām izskatīšanai nodots likumprojekts "Par oficiālo elektronisko adresi".

Šī elektroniskā adrese līdzinās elektroniskajam pastam - tiks izsniegta viena adrese katrai - gan fiziskai, gan juridiskai personai.
Tā paredzēta tam, lai valdība nepieciešamības gadījumā spētu iniciēt dokumentu apmaiņu ar Latvijas iedzīvotājiem, juridiskām personām, dažādām valdības struktūrvienībām.

Pieeja adresei tiks apkalpota caur portālu www.latvija.lv. Portālam jau piemīt atsevišķas funkcijas dokumentu apmaiņā ar valsti - piemēram, veicot izrakstus no kāda reģistra PDF-faila formātā. Jaunajā sistēmā dokumenti un ziņojumi pienāks pēc valsts iniciatīvas, nesagaidot pieprasījumu.

E-adresi nebūs būs jāizmanto obligāti,  obligāti tas būs valsts struktūrvienībām, uzņēmuma reģistrā reģistrētajiem, kā arī rezervē esošajiem karavīriem. Privātpersonas var izmantot pēc vēlēšanās. Minimālais vecums - 14 gadi.
Paziņojumus par to, ka pienākusi vēstule no valsts, varēs saņemt ar īsziņu sevisa palīdzību.

Ka vēstīts projektā, likumam būtu jāstājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā. Līdz 2017. gada 31. decembrim visām valstiskajām struktūrvienībām būs jāreģistrējas sistēmā. Savukārt privātpersonu reģistrācija sāksies tikai 2018. gada 1. janvārī.
Ņemot vērā lielo interesi par iesaisti klientu apkalpošanas iniciatīvā "Uzslavē labu servisu", pieteikšanās tiek pagarināta līdz 4.februārim.

Iniciatīva Latvijā tiek īstenota 12.gadu, un tās laikā tiks noskaidroti un apbalvoti uzņēmumi un to darbinieki vairāk nekā 48 nominācijās.

Kampaņa norisināsies no 1.marta līdz 31.martam, kad ikviens Latvijas iedzīvotājs tiks aicināts uzslavēt uzņēmumus un dalīties pozitīvajā pieredzē saistībā ar klientu apkalpošanu.
Klientu servisa izcilības balvas tiks pasniegtas 14.aprīlī.

Iniciatīvai var pieteikties ikviens uzņēmums neatkarīgi no filiāļu skaita, darbības jomas vai klientu loka.
Tādējādi savu izcilo klientu apkalpošanu var parādīt gan piemājas veikala pārdevēja, gan bankas filiāles konsultants, gan valsts pārvaldes vai interneta veikala darbinieks.

Reģistrācija notiek iniciatīvas mājaslapā "www.labsserviss.lv".
 13.februārī, notiks “Aktīvā tūrisma centra Eži” organizēts slēpju maršs – no Brenguļiem līdz Valmiermuižai. Šogad marša tēma ir “RIO karnevāls: olimpiādi gaidot”.

Interesenti no plkst. 10.00 aicināti pulcēties sporta hallē “Kaimiņi” Brenguļu centrā. Došanās 16 km garajā maršrutā Brenguļi – Abula ieteka Gaujā – Baiļu kalns – Vanšu tilts – Gaujas Stāvie krasti – Daliņi – Valmiermuižas alus darītava, no plkst. 11.00.
Šogad slēpojuma tēma ir “RIO karnevāls: olimpiādi gaidot”.

Aicina dalībniekus padomāt par ārējo veidolu, tērpu, noskaņojumu un visu citu, kas vien saistās ar tematiku, un saposties slēpojumam tā, lai pašam un citiem arī prieks.

Slēpojums nav sacensības, tas ir pārgājiens ar mērķi baudīt dabu, kompāniju un procesu, informē organizatori.
Slēpojuma trase netiks marķēta vai speciāli sagatavota – dalībnieki sekos gidam vai slēpos pēc kartes.
Slēpojums veicams ar pārgājieniem un mežam paredzētām slēpēm.

Pie Abula ietekas Gaujā (maršruta vidū) tiks organizēts lielais ugunskurs ar karstalu (te varēs arī cept savas līdzpaņemtās desiņas). Finišs Valmiermuižas alus darītavā, kur sagaidāma jestra mūzika, dejas, alus degustācija un iespējams visādas citādas evērģēlības, atkarīgs no dalībniekiem. Slēpojuma mērķis – katram savs, svarīgi, lai būtu gandarījums par lieliski pavadītu dienu.

Pasākums notiks jebkādos apstākļos – ja sniegs būs jau gandrīz nokusis, dalībnieki tāpat slēpos, ja nebūs nemaz – ies vai nūjos.
Pieteikšanās: līdz 11.februārim, rakstot uz e-pastu ezi@ezi.lv, norādot arī telefona numuru.

Plašāka informācija organizētāju mājaslapā.
Slēpju maršs notiks jau sesto reizi.
Rīgā šodien  tiek sākts veikt pētījumu, ar kura palīdzību dažādās pilsētas apkaimēs iecerēts noskaidrot daudzdzīvokļu namu mikrorajonu iedzīvotāju pašsajūta kontekstā gan ar dzīvokļa, gan ēkas, gan apkārtējās vides mikroklimatu.

Vienlaikus pētījumā plānots noskaidrot iedzīvotāju zināšanas par savas dzīvesvietas – dzīvokļa un nama inženierinfrastruktūru un tehnisko stāvokli, kā arī attieksme pret ēku siltināšanu.

Pētījums tiek īstenots socioloģiskas aptaujas – tiešo interviju – veidā, aptaujājot vairāk nekā 3000 dzīvokļu iedzīvotājus dažādos Rīgas mikrorajonos, piemēram, Purvciemā, Ziepniekkalnā, Juglā, Imantā, Grīziņaklnā, kā arī pilsētas centra rajonos.

Iecerēts, ka intervijas ar daudzdzīvokļu namu mikrorajonu iedzīvotājiem norisināsies arī februārī un martā, pēc kā tiks apkopoti dati, savukārt pētījuma secinājumi un rezultāti tiks publiskoti šā gada aprīļa mēnesī.
Darbu veiks Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti 10 000 parakstu par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās. 
Parakstu vākšana portālā  sākta 2014.gada maijā.

Iniciatīvas iesniedzējs ir Jānis Veide, kurš iniciatīvu ar savāktajiem 10 000 parakstiem tagad arī iesniegs Saeimā.
Veide iepriekš norādīja, ka balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā. Visi pārējie balsojumi par likumprojektiem, lēmumiem un amatpersonām - Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešiem, Valsts kontrolieri, Latvijas Bankas prezidentu, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un citām amatpersonām - ir atklāti.

Viņš norādīja, ka Satversmes 36.pants nosaka - Valsts prezidentu ievēlē aizklātā balsojumā ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.

Iniciatīvas mērķis ir panākt, ka šis pants tiktu grozīts un vārds "aizklāti" tiktu aizstāts ar vārdu "atklāti", skaidroja Veide.
Viņaprāt, atklāts balsojums "izbeigtu neveselīgo ažiotāžu, kas izceļas pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kad daži deputāti maldina presi un vēlētājus par savu izvēli, līdz ar to metot ēnu uz visiem deputātiem. Pēdējās vēlēšanas nebija izņēmums."
Pērn "Google" meklētājā populārākais Latvijas iedzīvotāju vaicājums, kas sākas ar vārdiem "Kas ir...?", bija "Kas ir hibrīdkarš?", meklējot "Kāpēc...?", visvairāk tika jautāts "Kāpēc sieviete mīl vīrieti?", bet, sākot jautājumu ar "Kā...?", Latvijas iedzīvotājus visvairāk interesējis - "Kā gūt panākumus Latvijā?".
 
Pērn meklētākie vārdi Latvijā bija algas kalkulators, Rīgas svētki un Raimonds Vējonis. Latvijā atpazīstamu cilvēku vidū bija dziedātājs Intars Busulis, ekstrasense Džūlija Vanga, fotogrāfs Aleksandrs Sokolovs un basketbolists Kristaps Porziņģis.
 
Populārāko "Google"meklējumu vidū Latvijā pērn bija arī tādi vārdu savienojumi kā "Straujuma nezina", "alimentu nemaksātāji", "vasaras laiks 2015", "Eirovīzijas dziesmas 2015", "Mēness aptumsums" un citi.


Dānija, Somija un Zviedrija šogad atzītas par vismazāk korumpētajām valstīm, savukārt viskorumpētākās valstis pasaulē ir Somālija, Ziemeļkoreja un Afganistāna, liecina ikgadējais korupcijas uztveres indekss.
 
Situācija Latvijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, saglabājusies tāda pati, un no iespējamajiem 100 indeksa punktiem, kur 100 apzīmē pilnīgu korupcijas trūkumu, bet 1 absolūtu korumpētību, Latvija tāpat kā pērn novērtēta ar 55 punktiem.
 
Tomēr, pateicoties izmaiņām citās valstīs, Latvija reitinga tabulā no 43.vietas starp 167 vērtētajām valstīm pacēlusies uz 40.vietu, to dalot ar Kaboverdi, Kostariku un Seišelu salām.
 
Tomēr Latvija joprojām ievērojami atpaliek no Igaunijas, kas ar 70 punktiematrodas 23.vietā. Latviju apsteigusi arī Lietuva, kura ierindota 32.vietā. Turklāt abās pārējās Baltijas valstīs atšķirībā no Latvijas situācija gada laikā ir nedaudz uzlabojusies.
 
Tikmēr salīdzinājumam Krievija ar 29 punktiem atrodas 119.vietā. Savukārt Ukraina joprojām atzīta par korumpētāko Eiropas valsti un ar 27 punktiem ierindota 130.vietā.

Pirmie patvēruma meklētāji no Grieķijas, visticamāk, nākamnedēļ Latvijā vēl neieradīsies, bet tas varētu notikt ne ātrāk kā februāra otrajā nedēļā, šorīt sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Maira Roze.

Uz Latviju pārvietojamo patvērumu meklētāju atlases process ir sācies, bet par tā rezultātiem vēl pāragri spriest. Roze uzsvēra, ka Latvija patvēruma meklētājus atlasa pēc diezgan stingriem kritērijiem, turklāt uzreiz nav zināms, vai atlasītās personas būs gatavas pie mums braukt.

Turpmāk ik mēnesi Latvijā no Grieķijas un Itālijas ieradīsies 10-30 cilvēku liela patvēruma meklētāju grupa. Pagaidām neesot plānots no patvēruma meklētājiem atslogot citas Dienvideiropas valstis.
Rīgas domes Satiksmes departaments vērš autovadītāju uzmanību, ka sinoptiķi prognozē atkusi un šīs dienas laikā ievērojamus nokrišņus lietus veidā, līdz pat 6mm, līdz ar to uz ielām strauji veidojas peļķes.

Satiksmes departamentā informē, ka ,tā kā lietus ūdens pieņēmējsistēmas ir aizsalušas vai tikai daļēji funkcionē, uz brauktuvēm veidojas lielas peļķes. Tāpat peļķes veidojas no nokusušā sniega, kas atrodas uz ietvēm. Visvairāk sniega kušanas laikā ūdens peļķes veidojas vietās, kur nav lietus ūdens kanalizācijas sistēmas.
Ūdens atsūknēšanas tehnikas jau nosūtītas uz vairākām centra ielām, taču pārējās vietās atsūknēšana tiks veikta pakāpeniski. 

Iedzīvotāji tiek aicināti ziņot Satiksmes un vadības centram pa bezmaksas tālruni 80003600 un nosaukt konkrētu adresi, uz kurieni jāsūta tehnika. 

Sniega kušanas laikā uz brauktuvēm un ietvēm paredzama pastiprināta slīdamība, ņemot vērā, ka ielu un ietvju segums ir sasalis, bet gaisa temperatūra ir virs nulles grādiem strauji var veidoties apledojums, īpaši bruģa segumam.

Ielu un tiltu uzturēšanas tehnika veic maģistrālo ielu apstrādi ar pretslīdes materiāliem, taču autovadītājiem šajā laikā jābūt īpaši piesardzīgiem un jāizvēlas 
Valsts policija (VP) aicina iedzīvotājus sargāt savus personu un maksāšanas līdzekļu datus, jo pēdējā laikā aktivizējušās personas, kas, maldinot iedzīvotājus, izkrāpj personu datus un informāciju par pieeju internetbankai, maksājumu karšu numuriem, tādējādi uz cietušo personu vārda noformējot aizdevumus un iegādājoties preces.

Cilvēki tiek maldināti pēc dažādiem viltvāržu izstrādātiem “scenārijiem” - tiek piedāvāts darbs un darba vietas grāmatvedībai it kā nepieciešami konta dati, internetbankas pieejas dati, maksājumu kartes numura informācija un tamlīdzīgi. Tāpat tiek lūgts iesniegt pases kopijas, kā rezultātā krāpnieku rokās ir visas kārtis, lai to izmantotu noziedzīgiem mērķiem.

Nereti krāpnieki cilvēkus pierunā atvērt kontus, pieslēgt internetbanku, lai it kā izlīdzētu kādam cilvēkam, lai veiktu naudas pārvedumus no ārzemēm, saņemtu algu un citus maksājumus, aizbildinoties, ka pašiem kontu atvērt nav iespējams vai konts kādu iemeslu dēļ ir bloķēts. Arī šādos gadījumos, dati var tikt izmantoti noziedzīgiem mērķiem.

Krāpnieki cilvēkus uzrunājot uz ielas, kā arī dažādās interneta vietnēs – sociālajos tīklos, iepazīšanās portālos, atsaucoties arī uz sludinājumiem "ss.lv".
Lai tauta vienoti paustu atbalstu un cieņu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim laikā, kad prezidents rehabilitējas pēc sirds operācijas, izveidota mājaslapa "turiesprezident.lv", kurā iespējams uzaust īpaši prezidentam veltītu un ar labiem vārdiem spēcinātu Lielvārdes jostu, tā aicina digitālās aģentūras "Bright" pārstāve Zane Šneidere.

Jebkuram cilvēkam atlabšanas periods pēc slimības ir kā fiziski, tā morāli grūts, norādīja Šneidere, aicinot iedzīvotājus vienoties prezidentam veltītā uzmundrinājumā, lai viņš pēc iespējas ātrāk atveseļotos un varētu atgriezties darbā.

Ar katru veselības vēlējumu vai cieņas izpausmi mājaslapā tiek austa viena rindiņa īpaši prezidentam veltītā Lielvārdes jostā, kas būs atgādinājums par tautas atbalstu un dos enerģiju turpmākajam darbam.

Pēc mājaslapas darbības beigām uzaustā josta tiks noausta un pasniegta prezidentam, kad viņš būs atgriezies darbā. Paredzēts, ka dāvinājumam līdzi tiks nodots veltījuma veidotāju - visu vēlējumu autoru saraksts.

Jau vēstīts, ka, lai paustu atbalstu Vējonim atveseļošanās laikā, Valsts prezidenta kanceleja aicina iedzīvotājus sociālajās vietnēs lietot tēmturi "#PrezidentVeselojies".
Vienlaikus prezidenta kanceleja pateikusies iedzīvotājiem par līdzšinējiem laba vēlējumiem Vējonim.

Šeit pieejama saite uz lapu.

Pirms divām nedēļām tika sākta ziedojumu vākšanas astoņus gadus vecajai Sofijai, kuras dzīvību apdraud cīņa ar audzēju kreisajā nierē un metastāzēm abās plaušās.
Šobrīd no klīnikas Ķelnē saņemts rēķins par 40 000 eiro, kura apmaksa ļautu veikt Sofijai diagnostiku Vācijā un pēc tās sākt ārstēšanu.
Mazās Sofijas un viņas vecāku vienīgā cerība ir sabiedrības atbalsts, jo cerības uz valsts finansējumu šī rēķina apmaksai pielīdzināmas nullei, turklāt rēķina apmaksa jāveic šīs nedēļas laikā.

Kopš 2013.gada, kad meitenītei diagnosticēja audzēju, viņa pārcietusi 55 ķīmijas terapijas. Latvijas speciālisti šo gadu laikā ir centušies meitenītes veselības stāvokli uzlabot, taču pēdējās analīzes rāda, ka situācija ir pasliktinājusies, tādēļ bērna vecāki vienīgo cerību  meitas glābšanai saskata operācijā un cilmes šūnu pārstādīšanā Vācijā. 

Atgādināsim, ka audzēju kreisajā nierē Sofijai diagnosticēja 2013.gada novembrī, pēc kā tika nozīmēta pirmsoperācijas ķīmijas terapija.
Tā paša gada decembrī Sofijai tika veikta nefrektomija – nieres izņemšana, pēc kuras atkal sekoja neskaitāmas ķīmijas terapijas gada garumā. 2014.gada beigās Sofija tika izrakstīta no slimnīcas ar pozitīvu rezultātu – analīzes rādīja, ka pēc ārstēšanas kursa metastāzes nekur nav konstatētas.
Taču pusgadu vēlāk plaušu tomogrāfija diemžēl konstatēja negaidītāko – tā uzrādīja vairākus metastāžu perēkļus plaušās, un kopš tā brīža atkal tika sākta ķīmijas terapija, kas līdz šim būtiskus uzlabojumus nav devusi - lai gan pati lielākā metastāze no 12 mm vienu brīdi bija samazinājusies līdz 7 mm, tagad tā atkal palielinājusies. 

Sākotnēji  prognozētās izmaksas par Sofijas ārstēšanu Vācijā bija aptuveni 220 000 eiro.
Tagad Ķelnes klīnikas mediķi snieguši precīzākus nosacījumus ārstēšanai, proti, jāapmaksā 40 000 eiro, kas iekļauj sevī pilnu diagnostiku Vācijā, kā arī ārstēšanās pirmo fāzi.
Pēc tam, izanalizējot saņemtos izmeklējumu rezultātus, tiks sniegts precizēts ārstēšanās plāns un arī precizēta summa, kas pēc mediķu pašreizējām prognozēm svārstās no 150 000 līdz 250 000 eiro. 

Sofijas ģimene līdz pēdējam cerēja uz valsts finansējumu Sofijas ārstēšanai, līdzīgi kā tas pirms laika bija ar mazo Artūru, kuram nieru audzēju arī ārstēja Vācijā, taču sarunas par valsts finansējuma piešķiršanu, kā skaidro Sofijas mamma Nellija, no Latvijas mediķu puses tikšot sāktas tikai tad, kad viņiem tiks iesniegts detalizēts ārstēšanas plāns no Vācijas, kuru savukārt nav iespējams izveidot, kamēr nav veikta pilna diagnostika Vācijā.

Jāpiebilst, ka līdz šim Sofijas ģimene nav arī sagaidījuši nekādu iniciatīvu no meiteni ārstējošo mediķu puses, meklējot viņai labāko ārstēšanas veidu ārvalstīs – klīniku, kurā gatavi uzņemt Sofiju, vecākiem izdevās atrast, pateicoties «Labdarības lapas Snowflake» aktivitātēm. «Saprotu, ka vienīgais, uz ko vēl varam cerēt – sabiedrības atbalsts, lai savāktu 40 000 eiro un dotos uz Vāciju. Laika atlicis pavisam maz – ja rēķinu neapmaksāsim līdz 29.janvārim, nākamais mēnesis Sofijai var izrādīties arī pedējais,» atzīst Sofijas mamma.

Ar biedrības «Labdarības lapa Snowflake» atbalstu līdz šim brīdim Sofijas ārstēšanai ir izdevies savākt nedaudz vairāk kā 12000 eiro, un tas nozīmē, ka trūkst vismaz 28 000 eiro, nerunājot par ceļa izdevumiem.
Vēlmi palīdzēt Sofijai izteikusi arī labdarības organizācija «Ziedot.lv», kura apņēmusies savos sociālos tīklos un citos resursos publicēt informāciju par atbalsta sniegšanu Sofijai, izmantojot «Labdarības lapu Snowflake».

Ja vēlaties palīdzēt Sofija pēc iespējas ātrāk doties uz slimnīcu Vācijā un ar jaunām cerībām sagaidīt devīto dzimšanas dienu šā gada rudenī, ziedojumus ar norādi «Sofijas ārstēšanai» var veikt:

Biedrība "Labdarības lapa Snowflake"
Reģ.nr.: 40008234435
Banka: AS SWEDBANK
Konts: LV08HABA0551039748727
PAYPAL: snowflakechildren@gmail.com
Ziedojumu tālrunis: 90006180 (Maksa par zvanu 1.42 Eur)

Jāpiebilst, ka biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma statuss, kas paredz būtiskas nodokļu atlaides ziedotājiem.

Biedrība “Labdarības lapa Snowflake” izveidota uz sociālā tīkla Facebook Labdarības labas “Snowflakes” bāzes.
Šajā laikā palīdzēts vairāk kā 100 ģimenēm visā Latvijā, sagādājot viņām ne tikai apģērbu, mēbeles un citas sadzīves lietas, bet arī sniedzot finansiālu atbalstu gan ārstniecībai, gan citiem mērķiem.
Biedrības valdes locekles Linda Freiberga un Inga Karlinska šā gada decembrī saņēma balvu “Gada brīvprātīgais Jelgavā 2015”, jo labdarības jomā darbojas bez atlīdzības. 

Sīkāka informācija:
Linda Freiberga
Biedrības «Labdarības lapa Snowflake»
Valdes locekle
Tel.: 26168461
Inga Karlinska
Biedrības «Labdarības lapa Snowflake»
Valdes locekle
Tel.: 28660012


Janvāris visā pasaulē pasludināts par dzemdes kakla vēža modrības mēnesi, kad sievietes jo īpaši tiek aicinātas pārbaudīt veselību, veicot dzemdes kakla vēža izmeklējumu. 

Lai palielinātu Latvijas sieviešu atsaucību izmantot valsts apmaksāto dzemdes kakla vēža skrīningu, biedrība „Dzīvības koks” iesaistījusies starptautiskā kampaņā „SmearForSmear”. Tās ietvaros no 24. janvāra līdz 30. janvārim sievietes tiek aicinātas publicēt sociālajos tīklos fotogrāfiju ar mirkļbirku #SmearForSmear, kurā viņa redzama ar mazliet izsmērētu lūpu krāsu.

Kampaņas organizatori ir Džo Dzemdes kakla vēža labdarības organizācija (Jo’s Cervical Cancer Trust), kas ir vienīgā organizācija Lielbritānijā, kas veltīta sievietēm, kuras skāris dzemdes kakla vēzis. Kampaņā  iesaistījušās tādas atpazīstamas personības kā modele Kara Delavinja un leģendārā mūziķa Mika Džegera meita, modele Džordžija Meja Džegere, dziedātāja Rita Ora, , tā paužot savu atbalstu un mudinot ikvienu sievieti veikt dzemdes kakla vēža izmeklējumu.

. „Lai arī dzemdes kakla vēzis kopumā nav viens no visbiežāk diagnosticētajiem vēža veidiem Latvijā, tas no pārējiem atšķiras ar iespēju simptomus diagnosticēt ļoti agrīni, pat vēl pirmsvēža stadijā. Laicīgi pamanot izmaiņas dzemdes kakla šūnās un uzsākot ārstēšanos, ir iespējams novērst vēža risku, tāpēc biedrība „Dzīvības koks” vēlas mudināt sievietes izmantot iespēju veikt skrīningu, ko apmaksā valsts,” uzsver biedrības valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe.

Katrai sievietei 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64 un 67 gadu vecumā uz deklarēto dzīvesvietas adresi tiek nosūtīta Nacionālā veselības dienesta (NVD) uzaicinājuma vēstule ierasties uz dzemdes kakla vēža profilaktisko izmeklējumu.

Izmeklējumu var veikt pie jebkura ārsta, kurš veic ginekoloģisko pārbaudi, ko apmaksā valsts un kurš ir līgumattiecībās ar valsti. Ja izmeklējums tiek veikts pie ginekologa, kurš nav līgumattiecībās ar valsti, tad no valsts budžeta tiks apmaksāts tikai izmeklējums, bet par vizīti pie ārsta būs jāmaksā pašai.
Par aizvadītā gada vārdu atzīts vārds "atkraste", spārnoto teicienu "salauztā slotaskāta krimināllieta" bet par nevārdu - "uzstādījums" .
Savukārt par "gada savārstījumu" (nesakarīgāko vārdu virknējumu, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2015.gadā) atzīts "Instrukcija bērna lietošanai skolā".

Ar atkrasti saprot jūras daļu, kur iespējams veikt saimniecisko darbību un, kas ir tālāka par piekrastes joslu. Katrai saimnieciskai darbībai ir paredzēta sava atkraste. Šis vārds radies, tulkojot Eiropas Savienības normatīvus, kas saistīti ar jūras saimnieciskās darbības veikšanu, piemērojot latviešu valodai jēdziena "offshore" nozīmi.

Nominācijai "gada vārds" finālā bija izvirzījušies arī tādi vārdi, kā "pārzīmološana", "rītdienīgs", "daksītis", "papēžmeitene" un "Porziņģis". Savukārt nominācijai "gada nevārds" finālā bija izvirzījušies "kleever", "brančs", "sadalāmie bēgļi" un "oriģinālā māsa". Savukārt spārnoto teicienu kategorijā finālā bija iekļuvuši tādi teicieni, kā, piemēram, premjeres Laimdotas Straujumas sacītais "es tajā laikā biju Ķīnā", "sods par braukšanu sabiedriskajā transportā", "salauztā slotaskāta krimināllieta", "mūs var glābt aukstums un nabdzība".

Akcijā tika saņemti vairāki simti gada vārda, spārnotā teiciena un gada nevārda titulu kandidāti.
Aptauju jau trīspadsmito gadu rīkoja Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS) un LZA Terminoloģijas komisiju.

Savu favorītu izvēlējās arī Rīgas latviešu biedrība, kas pasniedza atzinību Vladim Spārem par iesūtīto teicienu "ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reižu gribējis tajā iekost".

Biedrības priekšsēdis Guntis Gailītis pasākumā uzsvēra, ka valodas kopšana ir ļoti nepieciešama, vajadzīga lieta. "Akcija ir ārkārtīgi labā formātā, jo uzrunā visus Latvijā, ne tikai akadēmiskajā vidē. Konkurss ir ārkārtīgi atraktīvs un rosinošs. Tajā var piedalīties sirmgalvji un bērni, kas izrunā pirmos vārdus," sacīja Gailītis.

Uz 2015.gada vārda titulu pretendēja arī, piemēram, "dzejniekpāris", "Porzingis", "nelegālais imigrants", "velkamists", "Kremļa troļļi", "sankcijas" un "hibrīdkarš". Par gada nevārda titulu cīnījās "nerīdzinieks", "pa lielam", "izmainīt", "nonsenss", "piesekot", "atgriezt" un "uzspiest", "tikumības grozījumi" un "zelta retvīters".

Aizvadītā gada spārnotā teiciena kategorijā iekļauts arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikums "Man tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā," jaunievēlētajam prezidentam Raimondam Vējonim izsprukušais "Nu, laikam vispirms jāierauj!", "laimē dējēja apliecība" kā komentārs par jauno LV pases dizainu, "Konkrētu iemeslu skolēnu ģībšanai dziesmusvētkos nekonstatē," Saeimas priekšsēdētājas aicinājums deputātiem – turpināt 18.novembra svinības "sarkanajā glāzē", "bēgļiem draudzīgs imidžs", "dzīve ar garšu", "tautai jāzina savas varoņmašīnas" par to politiķu dārgajām automašīnām, "slāvu rotācijas aplis" par kustību Slāvu tilta apļveida krustojumā "slotaskāta salocīšanas tiesas prāva" par absurdo tiesvedību pret cilvēku, kurš aizstāvēja Latvijas Satversmes principus un citi.
Šodien Ziedojot asinis   "Arēnas Rīga" vestibilā, katrs donors saņems ielūgumu uz vakara  hokeja spēli.

Asinis " iespējams nodot laika posmā no plkst.16 līdz plkst.19.30.

Šodien Rīgas "Dinamo" aizvadīs spēli ar Baltkrievijas klubu Minskas "Dinamo", spēles sākums 19:30.
Ziedojot asinis, nepieciešama donora pase, ID karte vai autovadītāja apliecība, un bankas konta numurs.
Lai paaugstinātu ūdensapgādes drošību, galvaspilsētas ūdensapgādes kompānija "Rīgas ūdens" no šodienas līdz 29. janvārim veiks Rīgas pilsētas ūdensvadu dezinfekciju,  izmantojot hloru.

Rīgas pilsētas ūdensvados, ir nolemts īslaicīgi paaugstināt dezinfekcijā izmantotā hlora koncentrāciju līdz 0,5 mg/L, parasti tas ir 0,2 mg/l.  

Dezinfekcijas laikā ūdenim var būt jūtama hlora smaka, ko var novērst ūdeni uzvārot.
Neskatoties uz jūtamo hlora smaku, ūdens ir pilnībā drošs lietošanai uzturā.

"Rīgas pilsētas ūdensvada tīklā ikdienā tiek nodrošināta hlora koncentrācija, kas nepārsniedz 0,2 miligramus litrā (mg/L), kas nodrošina to, ka dzeramais ūdens pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem atbilst droša un nekaitīga ūdens prasībām. Bet šāda hlora koncentrācija ir par zemu, lai aizturētu, tā saucamās , "bioplēves" veidošanos, kā rezultātā notiek ūdensvadu aizaugšana, mikroorganismu pastiprināta vairošanās ūdensvada tīklā un ilgākā laikā tas var novest pie ūdens garšas un smakas pasliktināšanās," skaidroja uzņēmums.

Tādēļ, lai aizkavētu bioplēves un nelabvēlīgās mikrofloras un mikrofaunas veidošanos Rīgas pilsētas ūdensvados, ir nolemts īslaicīgi paaugstināt dezinfekcijā izmantotā hlora koncentrāciju līdz 0,5 mg/L.
Šāda prakse tiek izmantota daudzās pasaules pilsētās, kā arī daudzās Latvijas pilsētas pēdējos gados veikta ūdensvadu dezinfekcija. 
Pēc Pasaules veselības organizācijas norādījumiem, cilvēkam nekaitīgā hlora koncentrācija ir 5 mg/L.
No šodienas līdz 25.janvārim Rīgas cirkā norisināsies sestais starptautiskais cirka festivāls "Zelta Kārlis 2016", kura izrādēm atlasīti 34 dažādu žanru cirka priekšnesumi, pārstāvot 12 valstis un 64 dalībniekus.

Gandrīz katrs festivāla dalībnieks ir pazīstams dažādu pasaules cirku skatītājiem un var lepoties ar uzvarām pasaulē rīkotos cirka festivālos.

Ik gadu festivālā "Zelta Kārlis 2016" piedalās arī Latvijas mākslinieki.

Festivāla atklāšanas izrādē būs iespējams tikties ar Latvijas māksliniekiem - gan jaunajiem talantiem, gan iepriekšējo festivālu laureātiem. Festivāla konkursam šogad pieteikti arī divi mūsu mākslinieku cirka numuri. Svetlana un Romans Silinēviči demonstrēs ekspresīvu vingrojumu gaisā uz vertikālajām lentēm, savukārt Inna Sopova rādīs jaunu ilūzijas priekšnesumu ar sunīšiem.

Festivāls "Zelta Kārlis" ieguvis labu slavu ASV, tādēļ arī šogad festivālā ieradīsies šīs valsts pārstāvji, kas priecēs ar gaisa vingrojumiem uz trapecēm, bet pirmo reizi Latvijā ieradīsies žonglieris no Ēģiptes, kurš žonglēšanā atsitienā pret zemi sīvā konkurencē sacentīsies ar krievu mākslinieku.

Slavenākā latviešu klauna tautas mākslinieka Antonio jeb Antona Markūna balva šogad, tāpat kā pērn, tiks kādam no festivāla klauniem. Šīs balvas autore ir mākslinieka meita gleznotāja Alla Koroļova.
Festivāla galveno balvu autors jau tradicionāli ir viens no Latvijā populārākajiem dažādu reprezentatīvu balvu dizaineriem-metāla māksliniekiem Artūrs Endziņš.

Katra starptautiska festivāla līmeni nosaka ne vien mākslinieku kvalitāte un meistarība, bet arī žūrija, kurai uzticēts ļoti sarežģītais talantu izvērtēšanas darbs. Šogad žūrijas sastāvā būs Minskas, Taškentas, "Brazil Jack" no Zviedrijas un Luhanskas cirku direktori, kā arī Krievijas Valsts M.Rumjanceva vārdā nosauktās cirka un estrādes mākslas skolas direktore, Valsts Berlīnes baleta un cirka mākslas skolas Cirka mākslas nodaļas mākslinieciskais vadītājs, ASV, Francijas, Bulgārijas, Krievijas un Dānijas cirka mākslas speciālisti.

Festivāla norises laikā arī skatītajiem būs iespēja izvēlēties savu favorītu, kurš festivāla noslēgumā saņems skatītāju simpātiju balvu.
Latvijas Dabas fonds (LDF) par gada dzīvotni šogad izvēlējis niedrājus, kas ir nozīmīga dzīvesvieta vairākām aizsargājamām putnu sugām – lielajam dumpim, niedru lijai vai mazajam ormanītim. 
Tas ir biotops, kurš lēni, cilvēku darbības rezultātā pārmainās,  jau sākot no padomju laiku intensīvās lauksaimniecības, kuru piekopj arī patlaban, un arī mežistrāde veicina barības vielu izskalošanos.
Gala rezultātā ezeros ienāk šīs barības vielas un veicina niedrāju pastiprinātu augšanu un veidojas ļoti lieli vienlaidu niedrāju masīvi.
Tas savukārt ir piemērots tikai atsevišķām dabas sugām.

Savukārt gada putnu izraudzījusies Ornitologu biedrība, un šogad īpaši izcelta parasta un visiem pazīstama meža putnu suga – dižraibais dzenis. Gada gaitā plānots noskaidrot arī putna izplatību, iesaistot iedzīvotājus, lai datus varētu nodot arī Eiropas ligzdojošo putnu atlantam.

Dzīvnieku kategorijā Latvijas Dabas muzejs šogad izvirzījis izplatītu un nebūt ne apdraudētu sugu – āpsi, un āpša gadā iecerēti vairāki pasākumi bērniem un ģimenēm. 
Par šo dzīvnieku ir maz informācijas, šo dzīvnieku ir daudz un kaitējumu viņi nenodara viņu specifiskā nakts dzīves veida dēļ.

Par gada kukaini ir pasludināta smirdīgā rožvabole – ap centimetru gara, melna ar bronzas spīdumu, skarabeju dzimtas vabole. Latvijas Entomoloģijas biedrība vērš uzmanību uz klimata pārmaiņām, jo šī it kā dienvidu suga pēdējo 30 gadu laikā arvien izplatījusies visā Latvijā un tālāk ziemeļos.

Vēl Botāniķu biedrība gada auga statusu piešķīrusi purva atālenei. Tas ir lakstaugs ar dzīslotām ziedlapām un vēdekļveida putekšņlapām. Baltais zieds aug atālā, kas ir pēc nopļaušanas vai noganīšanas ataugusi zāle.
Augs ir indīgs un zieds smaržo tikai siltos saules staros, bet ne vakarā. Purva atālene aug dabiskās mitrās pļavās un kaļķainos zāļu purvos.
Ir izpētīts, ka šis augs spēj izplatīties no viena zālāja uz citu tikai tad, ja zālāji viens no otra nav tālāk par kilometru. Sugu var saglabāt nākamajām paaudzēm, tikai regulāri apsaimniekojot mitrās pļavas un ganības.

Par iepriekš uzskaitīto gada dabas vērtību novērojumiem vides organizāciju pārstāvji aicina iedzīvotājus gada garumā ziņot portālā dabasdati.lv, pievienojot arī fotogrāfijas un aprakstus.
Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” kopā ar Latvijas Universitātes profesoriem, apbalvojuma “Laiks Ziedonim” laureātiem zinātnē - Vjačeslavu Kaščejevu un Jurģi Šķilteru – aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties projektā “Telpas pavasaris”.

Projekta “Telpas pavasaris” mērķis ir veikt pētījumu par to, kā Latvijas iedzīvotāji uztver vietu, kurā viņi dzīvo, kā arī veicināt jauniešu radošo potenciālu un rūpes par Latviju, tās vidi un telpu.
 
1.DAĻA. PĒTĪJUMS “Kas ir mūsu uztveres, emociju un zināšanu telpa?”

Pētījuma mērķis ir izpētīt, kā Latvijas iedzīvotāji uztver vietu, kurā viņi dzīvo,  - gan telpiski, gan emocionāli.

Pētījumā var piedalīties ikviens, aizpildot anketu un veicot zīmēšanas uzdevumu. Pētījuma anketa pieejama šajā lapā
Pētījuma anketu var aizpildīt elektroniski vai lejuplādējot un sūtot pa pastu (adresēt Imanta Ziedoņa fondam “Viegli”, Projekta “Telpas pavasaris” pētījumam, Bruņinieku ielā 22-1, Rīgā, LV-1001)

Pētījums būs īpašs, jo karšu zīmēšanas uzdevums, kuru pētnieki izmantos, līdz šim Latvijā šādiem pētnieciskajiem nolūkiem nav izmantots un ir unikāls arī starptautisko pētījumu kontekstā.
Savāktie dati un to analīzē gūtie rezultāti ļaus secināt, kā mūsu telpas uztvere saistīta ar emocijām, dzīvesvietu un piederību konkrētai vietai. Tas ir būtiski, jo piederība veicina atbildību, atbildība rada iesaistīšanos, iesaistīšanās – spēju mainīt un ietekmēt vidi un vietu visapkārt – lokāli un arī globāli.

2.DAĻA. ZIEMAS RADOŠĀS NOMETNES 9. - 12. klašu jauniešiem

Ziemas radošās nometnes ir Imanta Ziedoņa muzeja forma, kas notiek ārpus muzeja faktiskajām robežām, un tās mērķis ir veicināt jaunradi. Lai nokļūtu ziemas radošajās nometnēs Latvijas reģionos, jauniešiem (individuāli vai 3 cilvēku komandā) jāpiedalās radošo darbu konkursā, kas notiks līdz 22. februārim.

Radošo darbu konkursa nolikums: 
Konkursa uzdevums ir: (1) piedalīties projekta pētījumā un (2) izteikt vienu no pētījuma anketas kartē atzīmētajām vietām kādā radošā veidā, izmantojot savus talantus un prasmes – dzejā, dejā, mūzikā, mākslā, fizikā, matemātikā, bioloģijā vai citās jomās.
Ziemas radošo nometņu dalībnieku paziņošana: 25. februārī - par nometņu dalībniekiem Dobelē un Kuldīgā, 2. martā - par nometņu dalībniekiem Rēzeknē un Valmierā, fonda “Viegli” mājas lapā, kā arī dalībniekiem personīgi.

Ziemas radošās nometnes notiks:
3. martā Dobelē, Dobeles pilsētas kultūras namā, Baznīcas ielā 6
4. martā Kuldīgā, Kuldīgas Mākslas namā, 1905. gada ielā 6
10. martā Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, Pils ielā 4
11. martā Valmierā, Valmieras tehnikumā, Vadu ielā 3

Nometnēs būs: (1) lekcija par kartēm; (2) uztveres uzdevumi; (3) tikšanās ar fonda “Viegli” mūziķiem; (4) kopīgas reģiona kartes veidošana.
Nometnes vadīs fonda “Viegli” draugs Arstarulsmirus.
Nometnē piedalīsies – apbalvojuma “Laiks Ziedonim” laureāti un fonda “Viegli” veidotāji.

Rīgā darbojas piecas Latvijas Sarkanā Krusta veselības istabas, kas sniedz iespēju ikvienam iedzīvotājam saņemt profesionālas konsultācijas un profilaktiskus veselības izmeklējumus ātri un vienuviet, informēja Rīgas domes Labklājības departament;a, kur piebilst, ka to darbību finansiāli atbalsta domes Labklājības departaments.

Istabas  var apmeklēt ikviens rīdzinieks, izvēloties sev tuvāko vietu un ērtāko pieņemšanas laiku:
Aglonas ielā 35/3 (pirmdienās no plkst.11 līdz 17; piektdienās - no plkst10 līdz 16, Gaiziņa ielā 7 (pirmdienās no plkst.10 līdz 16, trešdienās un ceturtdienās no plkst.10 līdz 15, Aptiekas ielā 8 (otrdienās un ceturtdienās no plkst.10 līdz 16, Slokas ielā 161 (pirmdienās, otrdienās un ceturtdienās no plkst.11 līdz 16, Šarlotes ielā 1B (pirmdienās, trešdienās, piektdienās no plkst.10 līdz 16, otrdienās un ceturtdienās no plkst.13 līdz 19).

Lielākā daļa Veselības istabu pakalpojumu tiek nodrošināti bez maksas.

Veselības istabu galvenais darbības mērķis ir uzlabot Rīgas pilsētas iedzīvotāju informētību par veselību ietekmējošiem faktoriem, saslimšanas riskiem un to profilaksi, kā arī par citiem veselības veicināšanas jautājumiem. Vidēji katru mēnesi vienu veselības istabu apmeklē vairāk nekā 80 rīdzinieki. Lai apmeklētu Veselības istabu, nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums vai pieraksts, apmeklējums ir bez maksas, arī apmeklējumu skaits nav ierobežots.



Visticamāk, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis savu darbu tik drīz nevarēs atsākt.
Ārsti atsakās paredzēt atveseļošanās laika ilgumu, jo tas ir atkarīgs no prezidenta organisma spējām cīnīties ar sepses infekciju.

Prezidents ceturtdienas rītā jau bija atmodies no medikamentozā miega un jūtas labi.

Kardiologs Gustavs Latkovskis sabiedriskajam medijam norāda, ka sepse bieži vien ir sekas kādam citam iekaisuma procesam, kas var būt kādā citā orgānā. "Ja cilvēka organisms ir novājināts, piemēram, pēc kādas smagas vīrusa infekcijas vai cita iemesla dēļ, var gadīties, ka baktērijas nonākšana asinīs var novest pie tā, ka tā baktērija pēkšņi kaut kur pieķeras kādām no sirds struktūrām, kādam vārstulim," saka Latkovskis.

Arī Valsts prezidenta kanceleja medijiem norāda, ka Vējoņa veselība uzlabojas.

Ja Valsts prezidents Raimonds Vējonis vērsīsies Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā ar lūgumu izvērtēt savu veselības stāvokli pēc viņam veiktās sirds vārstuļa operācijas, komisija viņam noteiks invaliditāti.
Kā  stāsta komisijas vadītāja vietnieks Māris Andersons, gadījumos, kad veikta sirds vārstuļa nomaiņa pret protēzi, ārstu komisija nosaka cilvēkam invaliditāti.

Ārsts gan atzīmēja, ka cilvēkam šādā gadījumā pašam jāvēršas komisijā.
Taujāts, vai šāda invaliditāte ietekmē darba spējas, Andersons sacīja, ka, piemēram, šādā gadījumā, vārstuļa protēze tiek likta ar mērķi kompensēt traucējumus. Viņš atzīmēja, ka šādu cilvēku stāvoklis ir normāls un viņi var normāli funkcionēt.

Vaicāts, kura invaliditātes pakāpe šādos gadījumos tiek piešķirta, Andersons sacīja, ka gadījumos, kad nomainīts tikai sirds vārstulis, piešķir vieglāko - trešo jeb mēreno pakāpi.
Savukārt, ja radušās kādas komplikācijas, iespējams noteikt arī smagāku.

Lai paustu atbalstu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim atveseļošanās laikā, Valsts prezidenta kanceleja aicina iedzīvotājus sociālajās vietnēs lietot tēmturi "#PrezidentVeselojies".
Vienlaikus prezidenta kanceleja pateikusies iedzīvotājiem par līdzšinējiem laba vēlējumiem Vējonim.

Vējonis, atrodoties slimnīcā, no līdzcilvēkiem saņem ziedus un laba vēlējumus, par to ziņu aģentūras informēja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Viņa gan norādīja, ka ziedi tiek nodoti prezidenta ģimenei, ņemot vērā, ka intensīvās terapijas palātā tos nav iespējams atstāt.

Tirgotājiem vairs nebūs tiesību pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem līdz 18 gadiem. Šie noteikumi stāsies spēkā no 1.jūnija.

Jauniešiem nedrīkstēs pārdot dzērienus ar paaugstinātu kofeīna saturu jeb tādus, kuros kopējais kofeīna daudzums pārsniedz 150 miligramus uz litru un kuri satur vienu vai vairākas stimulējošas vai tonizējošas vielas, piemēram, taurīnu, inozitolu, guarāna alkoloīdus, kā arī ginka ekstraktu.

Tāpat no 1.jūnija ierobežos enerģijas dzērienu reklāmas, aizliedzot tos medijos, kuru auditorija ir jaunāka par 18 gadiem.
Savukārt veikalu plauktos enerģijas dzērieni, sākot ar vasaru, būs novietoti savrup, nostāk no citiem pārtikas produktiem.

Tāpat jaunais likums aizliedz enerģijas dzērienu tirdzniecību izglītības iestāžu telpās un teritorijā, kā arī piedāvāt tos bez maksas nepilngadīgām personām degustācijās vai kā dāvanu, kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.

Tirgotāji gan ir nemierā ar šiem ierobežojumiem, norādot, ka apsvērs to apstrīdēt Eiropas Kopienu tiesā, izvēršot tiesvedību pret Latvijas valsti.
Sācies mūzikas portāla “Alternative.lv” gada balvas balsojums, kurā klausītāji var izvēlēties savus favorītus no aizvadītā gada aktīvākajām grupām.  
 
Balsojums ilgs līdz 5. februārim, un ikvienam ir iespēja īpaši izveidotā platformā balsot par saviem favorītiem piecās nominācijās: “Gada albums”, “Gada video”, “Zelta bumbieris” un “Gada jaunā grupa”, un pirmo reizi tiks apbalvots spilgtākais 2015.gada grupas koncerts kategorijā "Gada labākā uzstāšanās".
 
Šogad tiks pasniegta arī Alternative.lv Special balva kādam alternatīvās mūzikas nozarē aktīvam cilvēkam.
 
Kā skaidroja Alternative.lv pārstāvis Reinis Graudiņš, nominācija “Zelta bumbieris” nekādā gadījumā nav domāta negatīvā nozīmē un drīzāk tiek pasniegta mūziķiem ar “īpašu odziņu”. Pagājušogad "Zelta bumbieri" saņēma apvienība Jūdas graši, kuru skanējums ir latvisks, "viņi dara savu lietu un dara tieši tā, kā viņiem patīk un tā, kā viņi grib".
 
Graudiņš atklāja, ka paralēles starp nomināciju “Zelta bumbieris”  un kinojomas antibalvu “Zelta avene” noteikti nav velkamas, tāpat apbalvojums nav saistīts ar Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons". Tomēr, skaidrojot “Zelta bumbiera” nosaukuma izcelsmi,
Alternative.lv pārstāvis bija atturīgs, norādot, ka nominācijas nosaukums cēlies no joka.
 
Alternative.lv gada balvas apbalvošanas ceremonija notiks 12. februārī. Ar īpašiem akustiskajiem priekšnesumiem uzstāsies grupas S.I.L.S. un Laika Suns, kā arī citi pašmāju mūziķi.

Latvijā būs aizliegums nēsāt seju aizsedzošu apģērbu, apstiprinājis Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
 
Viņš norādīja, ka sākotnēji bijusi izvēle starp divām koncepcijām: aizliegums nēsāt seju aizsedzošu apģērbu konkrētās iestādēs, tostarp izglītības un valsts pārvaldes iestādēs. Otra koncepcija, kas arī ir pieņemta, – aizliegt
seju aizsedzošo apģērbu valkāt visās sabiedriskajās vietās.
 
Rasnačs arī piebilda, ka šāds aizliegums nepieciešams ne tikai, lai nodrošinātu sabiedrisko drošību, bet arī lai nodrošinātu Latvijas kultūras aizsardzību.


Igaunijas Izglītības ministrija pēta iespēju no 2019. gada uzņemt augstskolās arī tos, kam nav vidējās izglītības, ja vien viņu zināšanas un prasmes atbildīs augstskolas prasībām, ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.
 
Interesi par personu bez vidējās izglītības uzņemšanu paudušas vairākas augstskolas, tomēr to pārstāvji norādījuši, ka vispirms jāizstrādā kritēriji šādu reflektantu zināšanu novērtēšanai.
 
Tallinas Universitātes prorektore Eve Eizenšmita sacījusi, ka ir gatava atbalstīt šo ideju, ja tā tiks pārdomāti īstenota.


Rīgas sociālās aprūpes centrā "Mežciems" kopš pērnā gada notiek kanisterapijas nodarbības - suņi demonstrē dažādus trikus, notiek dzīvnieku saskarsmes sesijas ar centra iemītniekiem, kā arī suņi apmeklē iemītniekus, kuri veselības stāvokļa dēļ
nestaigā un neceļas no gultas.
 
Redzot veiksmīgo iedarbību uz klientu emocijām un veselības stāvokli, centra speciālisti vienojušies par nepieciešamību kanisterapijas metodi pielietot regulāri.

Kanisterapija ir rehabilitācijas veids, izmantojot speciāli selekcionētus un apmācītus suņus, zinoša asistenta klātbūtnē. Parasti izvēlas labradoru, retriveru, kolliju, šeltiju šķirnes suņus.
 
Pieejamības un arī finansiālu apsvērumu dēļ kanisterapija ir viensno pieprasītākajiem pet-terapijas veidiem pasaulē. Ar šo veidu var sacensties felinoterapija, kur izmanto kaķus.
 
Kā uzskata speciālisti, kanisterapija palīdz domāšanas un prāta funkciju attīstībai un atjaunošanai, sniedz emocionālu un līdz ar to arī psihosomatiski pozitīvu efektu, kā arī uzlabo kustību funkcijas.
 
Metode var tikt izmantota arī vecuma demences gadījumos, to gan neārstējot un neizārstējot, bet ļaujot palielināt kopējo sociālās rehabilitācijas efektivitāti, veicināt dzīvesprieku, intereses saglabāšanu un aktivizēšanu kopumā.




Nedēļas nogalē daudzviet pasaulē atzīmēja Sniega dienu, dodot iespēju iepazīt un arī izmēģināt visdažādākās aktivitātes uz sniega un ledus.
Pasaules sniega diena ir kļuvusi jau par tradīciju, un tā norit daudzās vietās Latvijā janvāra trešajā svētdienā.

Arī Pārgaujas novada Raiskuma pagasta Auciemā, cerams, būs jauna tradīcija – ziemas diskotēka uz ledus.
To 17.janvāra vakarpusē organizēja Pārgaujas novada jauniešu biedrība “Vari un Dari”. 

Auciema slidotava, kas atrodas pie Auciema skoliņas, pārtapa par diskolaukumu.
Izgreznota svecēm, krāsainām lampiņu virtenēm, ar foto stūrīti, slodotava pulcēja kopumā ap simts slidotāju visdažādākajos vecumos. 

Paši mazākie, kuri vēl neprot uz slidām turēties, sēdēja ragavās, kuras stūma ar slidām ekipējušies vecāki.

Apmeklētāji tika aicināti padomāt arī par disko tērpiem un neskatoties uz sniegoto un vēso vakaru, dažas dāmas ieradās īsos, plandošos mini bruncīšos, kādus parasti var redzēt tikai daiļslidošanā.
Daži apmeklētāji sevi bija apdarinājuši ar mirdzošām lampiņām un pa ledu traucās kā kustīgas, mirdzošas lodes. Vēl citi bija sagādājuši kostīmus, tāpēc uz ledus varēja redzēt gan zvēru ķēniņu lauvu, gan gotiņu. 

Māte daba vakara gaitā visai dāsni dažbrīd kaisīja sniegu, tomēr slidojošie vīri un puiši, ar lāpstām to slidojot operatīvi notīrīja.

Biedrība jau saņēmusi labus vārdus par šo pasākumu, un saka paldies katram apmeklētājam, kurš svētdienas vakarā bija Auciemā.
Daži sajūtas salīdzināja ar redzēto Holivudas vecajās filmās, tik lieliski esot bijis.
Citi gaida turpinājumu, tā teikt, otro daļu. Biedrības pārstāvji gan to šoziem nesola, jo jāpaspēj vēl šogad uzspēlēt hokejs. 

Jāpiebilst, ka slidotava ikdienā ir pieejama ikvienam. Tiesa gan, bez mūzikas un rotājumiem. 



Valmierā uzmanības trūkuma dēļ 17 gadus veca meitene melojusi likumsargiem, ka viņu kāds mēģinājis nolaupīt, ievelkot automašīnā,  pavēstīja Valsts policijas pārstāve Sintija Virse.

Aizvadītās nedēļas nogalē Valmieras policijai kāda 17 gadus veca meitene sniedza informāciju par faktu, ka kāda persona viņu mēģinājusi ievilkt automašīnā. Šī informācija tika izplatīta arī publiskajā telpā.

Taču vēlāk, kad policija uzsāka visu faktu un notikušā apstākļu pārbaudi, pati informācijas sniedzēja atzina, ka informācija bijusi nepatiesa un to izdomājusi, lai pievērstu sev uzmanību.

Policija aicina būt atbildīgiem, jo apzināti nepatiesas informācijas sniegšana ir ne tikai sodāma rīcība, bet arī bezatbildīga operatīvo dienestu noslogošana. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram