Jau rīt, 23.aprīlī visa Latvija dosies Lielajā Talkā un vienosies kopīgās vides sakopšanas un labiekārtošanas aktivitātēs.
Šogad talkai pieteiktas aptuveni 1800 talkas, kas ir par desmito daļu vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Tiem, kas nav paspējuši noorganizēt savu talku, pastāv iespēja izvēlēties jebkuru no apstiprinātajām talkošanas vietām mājaslapā www.talkas.lv un 23.aprīlī tai pievienoties.

Talkojot mežā, svarīgi ir parūpēties, lai izvēlētais apģērbs būtu slēgts, savukārt darbam ceļa malā ir ieteicams vilkt spilgtas krāsas apģērbu, un vēlams arī izmantot atstarojošās vestes.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina talkotājus ievērot drošības pasākumus talku un pavasara sakopšanas darbu laikā.  
SPKC speciālisti iesaka, uzsākot darbu, novērtēt vidi, kur sakopšanas darbi paredzēti. Lai nesavainotos, uzmanīgi rīkojieties ar talkas inventāru un atkritumiem (šļirces, stikla lauskas, zari ar ērkšķiem u.c.). Ir svarīgi lietot aizsargbrilles, strādājot ar tehniku un cimdus, vācot lapas, zarus un atkritumus. Veicot sakopšanas darbus, vajadzētu atturēties no alkohola lietošanas, jo pat pie mazas koncentrācijas iespējama neuzmanība un traumas.
Plašāka informācija par veicamajiem drošības pasākumiem atrodama šeit.

Daugavpilī agresīvs bebrs uz ielas uzbrucis vīrietim, kuram vēl nācās krietni papūlēties, lai saņemtu palīdzību, jo viņa sākotnējo zvanu glābēji uztvēra kā joku un nespēja noticēt, ka vīrietim draud briesmas, tā Latvijas Radio  raidījumam “Doma laukums” pastāstīja vietējā laikraksta redaktore Inna Plavoka. 

Cenšoties atkauties no agresīvā dzīvnieka, vīrietis nokrita uz zemes, un kamēr viņš nekustīgi gulēja, bebrs viņu uzmanīgi vēroja, taču, līdzko vīrietis mēģināja piecelties, bebrs atkal koda viņam kājā, neļaujot piecelties.

Cietušais vīrietis nolēma saukt palīgā, taču glābšanas dienests sākumā viņa zvanam nenoticēja. Tad vīrietis nolēma zvanīt draugam, bet arī viņš to uztvēra kā neizdevušos joku. Taču beigās vīrietis tomēr pierunāja draugu atbraukt palīgā.

Bet, steidzoties palīgā, draugs pārsniedza ātrumu un viņu apturēja policija, un likumsargi bija diezgan izbrīnīti, uzzinot, kur tad cilvēks tā steidzas. Tomēr, pārliecinoties, ka autovadītājs nav iereibis, likumsargi nolēma pārbaudīt šo neticamu stāstu savām acīm. 

Notikuma vietā policisti tiešām atrada uz zemes guļošo vīrieti un agresīvo bebru, un zvanīja glābējiem, kuri savukārt otro reizi dzirdot šo neticamo stāstu, bet jau no policijas, tomēr devās palīgā.
Vīrietis beigās ticis cauri ar vieglu izbīli un 15 šuvēm uz kājas.

Daugavpils Zoodārza direktors Mihails Pupiņš atzina, ka bebri pavasarī var būt ļoti agresīvi  un pat cilvēkiem bīstami, bebru tēviņi tiek izdzīti no mājām un meklē jaunu mitekli, turklāt dzīvnieki iet cauri pilsētai un, ja viņi satiek cilvēku, kuru notur par bīstamu, tad iespējama agresīva uzvedība.
Pupiņš iesaka izvairīties no bebriem, bet, ja sastapts agresīvais dzīvnieks, vislabākais ir no viņa bēgt, var arī nomest kādu lietu, kas novērstu dzīvnieka uzmanību, vai arī uzrāpties kokā.


Kanāda nākamgad veiks pasākumus marihuānas legalizēšanai, paziņojusi veselības ministre Džeina Filpota.
 
Uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas īpašajā sanāksmē, kas bija veltīta narkotiku problēmām, viņa piebilda, ka attiecīgs likumprojekts tiks iesniegts parlamentam 2017.gada pavasarī.

"Lai gan šī iecere met izaicinājumu daudzās valstīs pastāvošajam "status quo", mēs esam pārliecināti, ka tas ir labākais veids, kā pasargāt mūsu jaunatni, vienlaikus gādājot par sabiedrisko drošību," norādīja Filpota.
 
Starp iemesliem, kas kalpo parpamatu "zālītes" aizlieguma atcelšanai, Filpota minēja Kanādas un citu valstu likumus, kas kriminalizē marihuānas lietošanu un ir pārāk bargi un neefektīvi.



Rīgā šobrīd turpinās vērienīga adrešu reforma. Adreses nomainītas jau 6 000 īpašumu, bet iecerēts, ka adreses tiks mainītas vēl tikpat daudzām ēkām.
 
Šobrīd adrešu maiņa notiek Jaunciema, Sarkandaugavas, Mīlgrāvja apkaimēs. Šodien noslēdzas publiskā apspriešana un mēneša laikā plānots nomainīt 1 000 adreses.
 
Apsaimniekotāji šobrīd katrā mājā, kur ir plānots nomainīt adresi, informāciju par šo ieceri izvieto kāpņu telpās un pie mājas ārdurvīm. Tādēļ iedzīvotājiem nevajadzētu satraukties, ka, piemēram, pastnieks nezinās viņu jauno adresi.
 
Lasīt informāciju par iespējamo adreses maiņu svarīgi arī tāpēc, ka iedzīvotāji var publiskās apspriešanas laikā izteikt savu viedokli. Turklāt gadījumā, ja ir pamatoti iebildumi, panākt adreses maiņas atcelšanu. Divu gadu laikā, kopš ilgst adrešu reforma, tas ir noticis 20 reizes.
 
Vasaras sākumā adrešu reforma skars Juglu, Berģus, Bukultu apkaimi. Šobrīd vairs neesot arī gadījumu, kad iedzīvotāji nav zinājuši, ka viņu mājai ir mainīta adrese, kā tas bijis reformas sākumā.


Lielās talkas dalībnieki, piedaloties vides sakopšanas darbos, tiek aicināti apģērbties atbilstoši laika apstākļiem, savukārt talkas laikā savāktie atkritumi jāievieto oficiālajos talkas maisos, kas jāatstāj reģistrētajās talkas vietās.
 
Jau ziņots, ka Lielā talka notiks sestdien, 23.aprīlī, un tās motīvs šogad ir "Latvijai būt zaļai!". 

Katru gadu oficiālie talkas maisi ir citā krāsā, un šogad tie būs balti.

Dažas dienas pirms Lielās talkasiedzīvotāji ir pieteikuši 1467 talkas vietas un interaktīvajā kartē atzīmējuši 474 piesārņotās vietas.
Puse Latvijas pāru dzīvo kopā, nereģistrējot laulību, un kā liecina aptauju dati, tad liela daļa uzskata,  ka laulības reģistrācijas process esot pārāk sarežģīta.
Lai to padarītu vienkāršāku un veicinātu noslēgto laulību skaita pieaugumu, jau Saeimā maija mēnesī tiks izskatīts likumprojekts, ka laulības varētu reģistrēt arī pie zvērināta notāra.

Šāda iespēja jau ir vairākās Eiropas valstīs. 

Dzimtsarakstu nodaļās vai baznīcā arī var reģistrēt laulību bez ceremonijām, taču, lai noslēgtu līgumu, piemēram, par mantas kopību vai šķirtību, tik un tā jādodas pie zvērināta notāra. Ieviešot jauno iespēju, to varētu izdarīt vienlaicīgi.

Procedūra pie notāra  maksās dārgāk nekā dzimtsarakstu nodaļā, kur bez ceremonijas tie ir 14 eiro. Ja Saeimā likumprojekts tiks apstiprināts, tad jau šogad pie notāra varēs ne vien šķirt, bet arī reģistrēt laulību. 
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības ikgadējo balvu "Pagasta bibliotekārs - gaismas nesējs"    šogad saņems četras bibliotekāres.

Balvu "Pagasta bibliotekārs - gaismas nesējs" Kurzemes reģionā saņems Kuldīgas novada Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite,  tituls Latgalē aizceļos uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta bibliotēku, kur jau 34 gadus strādā Erna  Ulase,Vidzemē izraudzīta Andra Auniņa no Burtnieku novada Rencēnu pagasta 1.bibliotēkas, bet balvu Zemgalē šogad saņem Emma Malahovska no Ilūkstes novada Bebrenes pagasta bibliotēkas.

LNB Atbalsta biedrība konkursu "Pagasta bibliotekārs - gaismas nesējs" organizē jau devīto reizi. Šogad konkursam lasītāji pieteica 54 pagastu bibliotekārus. 
Valdība šodien  pieņēma jaunus Ugunsdrošības noteikumus, kas cita starpā paredz, ka pilnīgi viss dzīvojamais sektors, tostarp padomju gados uzceltie mājokļi, no 2020.gada obligāti būs jānodrošina ar ugunsgrēka detektoriem.
Tāpat noteikumi paredz, ka viendzīvokļa objektu nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu.

Jaunajos noteikumos arī skaidri minēts, ka personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku, kā arī, atrodoties būvē, nekavējoties evakuēties, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku.

Interneta veikalos dūmu detektori maksā, sākot no pieciem eiro līdz pat 90 eiro.
Šonedēļ Valsts policija ar vairākām aktivitātēm pievērsīs pastiprinātu uzmanību pārgalvīgajiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Nedēļas garumā policija īpaši uzraudzīs tos satiksmes dalībniekus, kuri pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu.

Intensīva kontrole notiks no ceturtdienas 6.00 rītā, kad Latvija atkārtoti piedalīsies 24 stundu ātruma kontroles maratonā.

Pagājušajā gadā ātruma kontroles maratona laikā Latvijā tika noformēti 578 administratīvā pārkāpuma protokoli, kas ir aptuveni par 300 protokoliem vairāk nekā vidēji ikdienā, un vidējais braukšanas ātrums uz ceļiem samazinājās par 2-3 kilometriem stundā.

Lai aktualizētu atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas bīstamību ceļu satiksmē Valsts policija šonedēļ rīko arī fotokonkursu autovadītājiem – „Droši brauksi – tālu tiksi”. Konkursa mērķis ir veicināt autovadītāju izpratni par šī pārkāpuma bīstamību ceļu satiksmē, kā arī aicināt autovadītājus ievērot atļauto braukšanas ātrumu.
Labākā fotoattēla autors balvā iegūs Drošas braukšanas skolas dāvanu karti 250 eiro vērtībā drošas un ekonomiskas automašīnas vadīšanas apmācībai septiņu stundu garumā.
Konkursā aicināts piedalīties ikviens interesents.

Plašāka informācija ar konkursa nolikumu: http://www.vp.gov.lv/faili/relizes/fotokonkursa_drosi_brauksi-talu_tiksi_nolikums.docx
No trešdienas, 20. aprīļa sakarā ar AS “Latvenergo” veiktajiem tilta remontdarbiem tiks slēgta satiksme pār Ķeguma HES.
 
No 20. aprīļa līdz 20. oktobrim satiksme pār tiltu būs atļauta katru dienu no 5:00 līdz 10:00 un no 17:30 līdz 21:00, bet pārējā laikā tilts būs slēgts.
 
Daugavas šķērsošanai aicinām izvēlēties Rīgas vai Pļaviņu HES tiltus (Rīgas apvedceļš Salaspils – Babīte (A5) un reģionālais valsts ceļš Bauska – Aizkraukle (P87)).
 
Satiksmes un skolēnu autobusi kursēs pēc apstiprinātā saraksta. Arī gājēju kustība pār tiltu netiks ierobežota.



Anglijā privātmājas pagalmā, liekot pazemes elektrības kabeļus, atrastas seno romiešu villas atliekas.

Villa bija uzcelta ap mūsu ēras 220.gadu, un tās pirmajā stāvā bijušas vismaz 20 istabas. Tās atliekas tika atrastas zem 17. gadsimtā celtas mājas pagalma pie Viltšīras grāfistes Tisberijas pilsētas.

Arheologs Deivids Robertss atzina, ka pēdējos gados šis ir pirmais gadījums, kad atrasta izcili saglabājusies apjomīga romiešu villa, kas vairāk nekā 1500 gadus nav bijusi postīta lauksaimnieciskā darbībā.

Tiek lēsts, ka villa bijusi trīs stāvus augsta un vairāk nekā 90 metrus gara. Tika atrastas arī monētas, rotaslietas, dzīvnieku kauli un austeru čaulas, kas liecina par villas iemītnieku turību.
Eksperti arī konstatēja, ka kaste, kur mājas saimnieks audzēja ģerānijas, patiesībā ir antīks bērna zārciņš.



Ikreiz, kad dodamies ceļojumā ar lidmašīnu, pasažieriem vienmēr tiek lūgts izslēgt savu telefonu vai ieslēgt to lidojuma režīmā.
 
Aizliegums lietot tālruni sākotnēji tika ierosināts, jo pastāvēja bažas, ka pasažieru mobilo radiofrekvenču izstarošana radītu traucējumus apkalpes lidmašīnas elektroniskās sistēmas darbam.
 
Jaunajiem viedtālruņiem šī problēma vairs nav aktuāla, un interesanti, ka tālruņa lietošanas noteikumi dažādās lidsabiedrībās atšķiras.

Vairākas starptautiskās lidsabiedrības ļauj veikt zvanus un sūtīt ziņas lidojuma laikā. Tikmēr ASV zvani aizliegti jau kopš 1991. gada saistībā ar bažām, ka šādā veidā var sabojāt torņus, kas raida signālus zvanu veikšanas laikā.
Tomēr tie, kas ceļo privātās lidmašīnās, lielākoties vienmēr izmanto savas mobilās ierīces, lai sazinātos ar ārpasauli.
 
Jāsaka, ka nav pierādījumu tam, ka signāli no pasažieru elektroniskajām ierīcēm jebkad būtu iemesls lidmašīnas katastrofai. Eksperti teic, ka mūsdienu tehnoloģija ir droša un uzticama.
 
Tajā pašā laikā neizslēgti tālruņi mēdz traucēt pilotiem un gaisa satiksmes apkalpes locekļiem, raidot liekus skaņas signālus. Piloti atzīst, ka teju vai katru reizi atrodas kāds, kurš iekrīt melnajā sarakstā, neizslēdzot savas mobilās ierīces.
 
15. aprīlī sāksies autovadītāju balsošana par pērn vislabāk atjaunoto valsts ceļu posmu. Tāpat kā pagājušajā gadā balsošana notiks VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā un portālā iAuto.lv. Balsojums ilgs līdz 6. maijam.
 
Pirmo reizi Autovadītāju Gada balva tika pasniegta pērn. 
 
Nobalsojušie autovadītāji varēs laimēt arī dažādas balvas. 


Vakardien Gulbenē nofilmēts liels virpuļvēja radīts stabs. To parasti sauc par velna slotu jeb virpuļstabu, angliski - par putekļu velnu ("dust devil").

Šāda dabas parādība izplatīta visā pasaulē, kā arī uz citām planētām. Tie ir līdzīgi nelieliem virpuļviesuļiem jeb tornado, ar atšķirību, ka velna slotas veidojas tikai sausā un saulainākā laikā, bet virpuļviesuļi - zem gubu mākoņiem, parasti zem negaisa mākoņiem.

Visbiežāk virpuļstabi irnelieli un izzūd pāris minūtēs, neradot postījumus, bet dažkārt tie var noraut māju jumtus vai aiznest siltumnīcas. Vakardien Gulbenē novērotais virpuļstabs bijis krietni lielāks par vidējo.


Lai paplašinātu dzīvnieku patversmes atbalstītāju loku, 26. aprīlī restorānā “Kaļķu vārti” norisināsies patversmes "Labās mājas" labdarības vakariņas.
 
Kā goda viešņa pasākumā piedalīsies arī bijusī Valsts prezidenteVaira Vīķe – Freiberga.
 
Šīs būs pirmās „Labo māju” rīkotās labdarības vakariņas, kurās varēs ne tikai gardi pamieloties, bet arī uzzināt, cik kilogramus barības mēnesī apēd patversmes suņi un kaķi, un to, kādi mājdzīvnieki ir bijuši eksprezidentei Vairai Vīķei – Freibergai.
Kā atklāj patversmes pārstāve Veronika Stāvause, atsaucība no sabiedrības, palīdzot dzīvnieku patversmēm, aizvien pieaug, kā arī palielinās interese sniegt palīdzīgu roku brīvprātīgi.
 
Pieteikties labdarības vakariņām, kā arī uzzināt vairāk informācijas par pasākumu, var, rakstot uz e-pastu labasmajas@patversme.lv.



Eiropas līmeņa pētījumi liecina, ka aizraušanās ar grāmatu lasīšanu iet mazumā. Vismazāk grāmatu lasīšanai laiku velta klimatiski siltākās valstīs – Portugālē un Grieķijā, turpretī naskākie lasītāji ir skandināvi.
 
Kā liecina TNS aptauju rezultāti, gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju grāmatu lasīšana ir hobijs. Gandrīz pusotrs miljons visdažādākās literatūras izsniegumu – tik daudz pērn lasītājiem uz mājām iedoti materiāli lasīšanai Rīgas centrālajā bibliotēkā un tās filiālēs. Tomēr aktīvo lietotāju skaits ik gadu turpina samazināties, un bibliotēkā to skaidro ar aizbraukšanu no valsts un grāmatu konkurenci ar tehnoloģijām.
 
Grāmatu popularitāti ļoti ietekmējot arī filmas un seriāli televīzijā, kā arī aktuālais teātru repertuārs.




Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļa pavasarī skolēniem un skolotājiem piedāvā bezmaksas nodarbību, kas palīdzēšot sagatavoties vēstures eksāmenam.

Nodarbība "Eksāmens muzejā" notiks Okupācijas muzeja pagaidu ekspozīcijā, Raiņa bulvārī 7.

Nodarbības sākumā skolēni piedalīsies gida vadītā pārskata ekskursijā par okupācijas periodiem Latvijas vēsturē (1939-1991) un neatkarības atjaunošanu. Pēc tam, izmantojot ekspozīcijas materiālus, skolēni pārbaudīs un nostiprinās zināšanas, atbildot uz jautājumiem, kas ir līdzīgi vēstures eksāmena uzdevumiem. Noslēgumā visi kopā pārrunās pareizās un nepareizās atbildes un gids palīdzēs skolēniem izprast pretrunīgos Latvijas vēstures notikumus un personības.

Nodarbībā ikviens Latvijas skolēns var piedalīties bez maksas, turklāt Okupācijas muzeja Skolu atbalsta programma paredz iespēju daļēji segt transporta izdevumus attālākos Latvijas novados dzīvojošajiem skolēniem.

Pieteikties nodarbībai var, rakstot uz e-pastu "ip@omf.lv" vai zvanot pa tālruni 67211030.
Atzīmējot Ugunsdzēsēju un glābēju dienu, kā arī svinot ugunsdzēsības Latvijā 151. dzimšanas dienu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 17. maijā aicina uz Atvērtajām durvju dienām.

“Principā visās Latvijas ugunsdzēsības daļās un posteņos ikviens apmeklētājs tiks iepazīstināts ar ugunsdzēsēju glābēju ikdienu, tiks izrādīts ugunsdzēsēju depo, parādīta tehnika, kā arī iespēju robežās ļaus pielaikot ugunsdzēsēju glābēju aizsargtērpu, gan arī, skatoties no laikapstākļiem, ļaus pamēģināt tādas ugunsdzēsēju lietas kā nedaudz no šļūtenes ar ūdeni palaistīties, iekāpt ugunsdzēsēju automašīnā, un, protams, it sevišķi bērniem tiks atgādināts par drošības noteikumiem un atbildēts uz visiem interesējušiem jautājumiem, un arī pastāstīts par to, kā nākotnē viņi varētu kļūt par ugunsdzēsējiem glābējiem,” informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Inta Šaboha.

Tāpat Inta Šaboha skaidro, ka apmeklētāju klātbūtne netraucēs glābējiem veikt savu ikdienas darbu. “Ja kāds dodas uz izsaukumiem, tad daļās un posteņos paliek citi ugunsdzēsēji glābēji, kas tikmēr var apmeklētājiem izrādīt gan ugunsdzēsēju depo, gan pastāstīt par viņu ikdienu.”

Pasākums norisinās jau sesto gadu pēc kārtas.
“Pieredze rāda, ka ik gadu vairāk kā divi tūkstoši cilvēku ierodas ciemos pie ugunsdzēsējiem glābējiem un interese ir novērojama,” atzīst I.Šaboha.

Uz Atvērtajām durvju dienām var doties jebkurš iedzīvotājs.
Pasākumā piedalās visas VUGD daļas un posteņi. “Mājaslapā www.vugd.gov.lv var paskatīties kontaktinformāciju un kura ugunsdzēsēju daļa ir vistuvākā, un 17.maijā no plkst. 10. līdz 19. iet ciemos,” aicina I.Šaboha.
“Individuālie apmeklētāji var ierasties jebkurā laikā, taču bērnudārza un skolēnu grupas gan aicinām pieteikties iepriekš.”

Sagatavoja Ilanda Brežinska
Līdz ar siltās sezonas iestāšanos savus braucamos uzspodrinājuši arī motorolleru vadītāji. Lai braucieni būtu drošāki, Samsung kopā ar Yamaha Itālijā ir izstrādājuši tehnoloģiju Smart WindShield jeb Gudro vējstiklu, kas ļauj motorolleru vadītājiem brauciena laikā ērtāk sekot līdzi navigācijai un citiem viedtālruņa paziņojumiem, neatraujot acis no ceļa.
 
“Gudrā vējstikla” tehnoloģija ir savienojama ar braucēja viedtālruni, izmantojot WiFi tīklu. Brauciena laikā uz motorollera vējstikla tiek projicēta gan navigācija, gan informācija par ienākošajiem zvaniem, ziņām un e-pastiem. Redzot šos paziņojumus, motobraucējs var apstāties un atbildēt vai izvēlēties nosūtīt atbildes īsziņu par savu atrašanos pie stūres.
 
Saskaņā ar Yamaha Itālijas datiem teju ceturtā daļa 18 līdz 24 gadus vecu jauniešu ir lietojuši telefonu, braucot ar motorolleri. Ideja par Smart WindShield radās, lai samazinātu šo vadītāju izklaidību uz ceļa, un tā netiktu apdraudēta vadītāju un citu ceļu satiksmes dalībnieku veselība un dzīvība. Pagaidām gan nav ziņu par to, kad un vai šis koncepts tiks ieviests tirgū.
 
Video par to kā Smart WindShield tehnoloģija darbojas: skaties te.

16.aprīlī no plkst. 8.00 līdz 16.00 Smiltenes centrā notiks Pavasara gadatirgus. Tirgus apmeklētājiem plašā klāstā būs pieejami dažādi stādi, sīpolpuķes, ziemcietes, košumkrūmi, podu puķes u.tml. Varēs iegādāties mājražotāju un amatnieku darinājumus, kā arī dārza tehniku (zāles pļāvējus, zāģus), saimniecības un rūpniecības preces.

Sākusies gatavošanās ikgadējām „Vidzemes Uzņēmēju dienām”, kuras notiks 20. un 21.maijā Valmierā. Šogad Vidzemes Smiltenes novada pašvaldība aicina tos novada uzņēmējus, kuri paši atsevišķi nepiedalīsies izstādē, pieteikties pašvaldībā, nodrošinot ar saviem reprezentācijas materiāliem – bukletiem, paraugiem u.tml., lai pašvaldības speciālisti varētu veiksmīgi pārstāvēt Smiltenes novadu un par brīvu prezentēt uzņēmēju piedāvājumu. Pieteikšanās Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrā līdz 15.aprīlim.

Šogad Smiltenes novada teritorijā spodrības periods noteikts laikā no 15.aprīļa līdz 2016.gada 24.aprīlim. Pašvaldība aicina Smiltenes novada teritorijā esošās iestādes, komercsabiedrības, dzīvojamo māju saimniekus atbalstīt pašvaldības ierosinājumu un izsludinātā spodrības perioda laikā sakopt esošās teritorijas un ēku fasādes.

Smiltenes novada dome aicina ikvienu iedzīvotāju piedalīties Lielajā Talkā Smiltenes novadā, kas šogad notiks 2016.gada 23.aprīlī, un vākt ne tikai atkritumus, bet darīt arī citus labus darbus – stādīt kokus, radīt brīnišķīgas puķu dobes, izgatavot putnu būrīšus, atjaunot žogus, soliņus, tiltiņus. Vairāk par talkošanas vietām pilsētā un pagastos: www.smiltene.lv

22.aprīlī plkst.19.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā gaidām leģendārās rokgrupas "OPUS PRO" 30 gadu jubilejas koncerts "Rozā lietus".

28.aprīlī plkst.19:00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā būs skatāma izrāžu apvienības „Pannas Teātris” jaunā izrāde, piedzīvojumu komēdija "Bruņota un Bīstama" ar populāro aktrisi Zani Daudziņu galvenajā lomā. 
Autovadītāji septiņās Latvijas pilsētās varēs īpašas akcijas laikā bez maksas pārbaudīt transportlīdzekļa atbilstību drošas satiksmes prasībām.

Pasākuma "Servisa diena" laikā interesenti aicināti uzdot jautājumus kvalificētiem auto aprūpes speciālistiem, lai gūtu informāciju par mūsdienīgu auto diagnostiku, apkopi un uzturēšanu.

Automašīnu bezmaksas pārbaudes notiks aprīļa beigās un maija sākumā - 26.aprīlī Valmierā, 28.aprīlī Rēzeknē, 29.aprīlī Jēkabpilī, 5.maijā Liepājā, 6.maijā Talsos, 9.maijā Jelgavā, 10.maijā Rīgā.

Servisa dienas turpmāk notiks divas reizes gadā - pirms vasaras un ziemas braukšanas sezonas. 
Pēc veiksmīgi aizvadītas 2014.gada Pasaules koru olimpiādes nākamā gada jūlijā Rīga atkal uzņems labākos pasaules korus, jo šeit notiks 3.Eiropas koru olimpiāde un "Nāciju Grand Prix Rīga 2017".

Eiropas koru olimpiāde ir kontinentāls notikums, un tajā piedalās tikai Eiropas kori, bet "Nāciju Grand Prix" piedalās labākie kori no visas pasaules.

Iecerēts, ka vērienīgais koru pasākums nākamā gada vasarā Rīgā pulcēs ap 200 pasaules koru un 12 000 dziedātāju. Plānots, ka pasākumi notiks ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, tostarp jaunajās koncertzālēs reģionos.
          
Atklāšanas pasākumu Vanags iecerējis rīkot Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, taču pārējie sarīkojumi norisināsies gan baznīcās un koncertzālēs, gan pilsētas parkos, skvēros un "Arēnā Rīga". 
Biedrība "Papardes zieds" radījusi izglītojošu īsfilmu jauniešiem un viņu vecākiem "Internets kļūdas nepiedod", kurā skaidrots, kas ir sekstings, un arī sniegta plašāka informācija par riskiem un sekām, pārsūtot savu kailfoto draugam vai draudzenēm, vai pat nepazīstamam cilvēkam.

Īsfilmas mērķis ir rosināt skatītājus aizdomāties par daudz nozīmīgu jautājumu, piemēram, vai atsaukšanās uz internetā izteiktu piedāvājumu draudzēties ar nepazīstamu cilvēku un sūtīt viņam savu intīma rakstura fotogrāfiju ir droša, kā arī īsfilmā tiek vēstīts par iespējamajām sekām, nepārdomāti aizsūtot savu fotogrāfiju.


Mūkusalas Mākslas salonā piektdien atklās multimediālu izstādi “Olimpiskais ķermenis”, lai saistībā ar 2016.gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm aktualizētu sporta un ķermeņa fiziskās kultūras kopšanas tradīcijas, kā arī to saistību ar noteiktiem vizuāliem un naratīviem kanoniem.

Izstādē ir vairākas sadaļas - salona lielajā zālē ar latviešu mākslinieku gleznām, plakātiem, fotogrāfijām, kā arī kinohroniku fragmentiem kuratore Līga Lindenbauma iezīmē olimpisko spēļu un tajās pārstāvēto sporta veidu kanonisko attēlojumu.

Balkonā, apspēlējot 17. līdz 18.gadsimtā populāro retumu kabinetu estētiku, skatāmas dažādas latviešu sportistu iegūto uzvaru liecības, trofejas un citi ar olimpiskajām un sporta spēlēm saistīti priekšmeti.

Savukārt salona mazajā zālē mākslinieks Andrejs Strokins īpaši izstādei veidotos darbos, kuru tapšanā izmantoti atrasti objekti, tai skaitā suvenīri un fotogrāfijas, ieskicē sporta un tajā iesaistītā cilvēka ķermeņa daudznozīmību.

“Ātrāk! Augstāk! Spēcīgāk!” vēsta olimpisko spēļu devīze. Pārnestā nozīmē kā komentārs patēriņa kultam un nemitīgi augošajam dzīves tempam tas ir kļuvis par teju ikviena 21.gadsimta Rietumu kultūras pārstāvja ikdienas sastāvdaļu. Katra diena mūsdienās var būt kā olimpiāde, vēsta izstādes rīkotāji.

Izstādē ir eksponēti darbi no Mūkusalas Mākslas salona, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Fotogrāfijas muzeja, Latvijas Sporta muzeja, Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīva kā arī citām privātām kolekcijām.

Izstādi organizē biedrība “Mūsu darbs mieram” sadarbībā ar Mūkusalas Mākslas salonu. Izstāde būs apskatāma bez maksas līdz 28.maijam.
Melno stārķu ligzdā, kas atrodas Zemgalē, izdēta pirmā ola, liecina informācija portāla "Dabasdati.lv". Melno stārķu "apciemošana" caur tiešsaistes kamerām pērn bija ļoti populāra. 

Pirmais ligzdā viens no melnajiem stārķiem šajā pavasarī atgriezās 26.martā, bet pēc ilgas gaidīšanas pagājušajā nedēļā, 7.aprīlī, ligzdā ieradās arī mātīte.

Kā skaidro melno stārķu pētnieks un ornitologs Māris Strazds, šovasar putniem varētu būt grūtības ar barības meklējumiem, jo mežs, kurā ir ierīkota ligzda, ir stipri sausāks salīdzinājumā ar pagājušā gada pavasari.

Melnais stārķis ir augumā mazliet mazāks par balto stārķi. Eiropā šī putnu suga ir reti sastopama, tāpēc ir īpaši aizsargājama. Latvijā pēdējos 20 gados melno stārķu skaits samazinājies vairāk nekā par pusi.
Lauku atbalsta dienests līdz 22.maijam pieņems lauksaimnieku pieteikumus 2016.gada valsts un Eiropas Savienības (ES) platību maksājumiem.

Šīs sezonas jauninājums ir tas, ka subsīdijām jāpiesakās elektroniski, izmantojot LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmu (EPS).

Lai zemniekus informētu par jauno sistēmu, LAD martā organizēja informatīvus seminārus, sniegs klātienes konsultācijas pagastu centros un palīdzēs klientiem aizpildīt pieteikumus elektroniski.

LAD akcentē, ka, piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir vairāki būtiski ieguvumi.
Palielināsies to lauksaimnieku skaits, kas maksājumus saņems jau oktobrī, nevis gada beigās. Tāpat potenciālās kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļauj izvairīties no sankcijām. Sistēma sniegs brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirsīs pieteikties kādam no atbalsta veidiem, kuru būs saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļaus pieteikt neatbilstošas platības.

Latvijā platību maksājumu saņēmēju skaits ir 61 381, tostarp lauksaimniecības uzņēmumi, valsts un pašvaldības iestādes, lauksaimniecības zemes īpašnieki un apsaimniekotāji. 
Videoreģistratora uzstādīšana transportlīdzekļos kļūst par ierastu praksi, taču tikai retais autovadītājs, nodrošinoties ar šādu ierīci, zina, ka tādējādi likuma izpratnē veic videonovērošanu, kas reģistrējama Valsts datu inspekcijā jeb DVI.

Videoreģistratora reģistrācijas maksa fiziskām personām – 28,46 eiro.
Videoreģistratora ieraksts automātiski nav negadījuma apstākļu pierādījums, bet var ievērojami atvieglot to noskaidrošanu.

Aktuāls ir jautājums - vai videoieraksts ir pierādījums?
Galvenais mērķis reģistratora uzstādīšanai ir, lai tiktu atvieglota pierādījumu iesniegšana ceļu satiksmes negadījumos. Visi video uzņēmumi (tostarp videoreģistratora ieraksts) ir izmantojami kā pierādījumi Valsts policijā un tiesā.
Tomēr tas, vai videoreģistratora ieraksts ir uzskatāms par pierādījumu vai ne, ir atkarīgs no tiesas un konkrētās Valsts policijas amatpersonas viedokļa, izskatot un pieņemot lēmumu konkrētajā lietā, tā skaidro Datu valsts inspekcija.

Bet vairāk un plašāk var izlasīt te.
Pensijas summa ir atkarīga no tā,  kādu sociālo nodokli ir pārskaitījis darba devējs.

Tagad katram ir iespēja savas pensijas prognozei, arī maksātajiem nodokļiem, sekojot līdz tam  valsts portālā latvija.lv.

Pensiju fondi gada griezumā strādājuši ar negatīvām ienesīguma likmēm, taču eksperti norāda, ka viena gada negatīvi rādītāji vēl neliecina par kopējiem pensiju fondu rezultātiem ilgākā laikā.

Pirms pusgada aina bija krietni pozitīvāka. Arī raugoties divu un piecu gadu griezumā, visi pensiju fondu plāni bijuši ar plus zīmi.

Atšķirībā no naudas konta bankā , nauda pensiju kontā netiek glabāta tiešā veidā, bet tiek nepārtraukti ieguldīta, lai nestu peļņu un nodrošinātu lielāku pensiju vecumdienās.

Pieņemsim, ka portālā latvija.lv cilvēks uzzinājis, ka prognozētais pensijas apmērs būs 200 eiro.
Tā ir summa, kāda jau ir uzkrāta pensijai, kad cilvēks sasniegs 62 gadu vecumu.
Ja līdz pensijai ir daži gadi, apmēram ar šādu ikmēneša naudu var arī  rēķināties pensijas gados.
Jaunākiem cilvēkiem šī summa (jeb prognoze) līdz pensijas vecuma sasniegšanai palielināsies, ja viņi turpinās maksāt sociālās iemaksas.

Informāciju aktualizē divreiz mēnesī. 
Lai varētu nojaukt balto stārķu ligzdas, kas rada kādu apdraudējumu, nepieciešams saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Tomēr ik gadu tiek saņemta informāciju par stārķu ligzdām, kas tiek nojauktas patvaļīgi, informēja pārvaldē.
Eiropā un Latvijā Baltais stārķis ir aizsargājama putnu suga.

Latvijā tas ierodas marta beigās, aprīļa sākumā un aizlido uz Āfriku pārziemot augusta beigās, septembra sākumā.

Maksimālais zināmais balto stārķu dzīves ilgums savvaļā ir aptuveni 20 gadu. Daļa stārķu iet bojā cilvēku darbības ietekmē – nositas elektrības vados, vai saindējas ar lauksaimniecībā lietotajām ķimikālijām.

Latvijā ligzdo apmēram 4% no pasaules balto stārķu populācijas, un šobrīd to populācija Latvijā vairs nepieaug – ir sasniegts maksimālais vides piesātinājums ar šīs sugas putniem. Ik gadu Latvijā ligzdo ap 10 000 stārķu.
 
Balto stārķu ligzdu izvietojuma blīvums Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā.

Gadījumos, ja stārķu ligzdas rada apdraudējumu, piemēram, elektroenerģijas traucējumus, apdraud māju ugunsdrošību vai cilvēku veselību un dzīvību un tās nepieciešams nojaukt, šīs darbības saskaņojamas ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Stārķu ligzdu patvaļīga nojaukšana ir aizliegta, un par šādu nodarījumu tiek piemērots administratīvais sods.

Savukārt iedzīvotāji, kas vēlas, lai to māju tuvumā dzīvo baltais stārķis, būtu jāizgatavo un jāuzstāda mākslīgās ligzdas pamatnes ārpus elektrolīniju balstiem,. Pārvalde arī apkopojusi ieteikumus stārķu ligzdu pamatnes veidošanai.
Biedrība Bezvests.lv izveidota pirms septiņiem gadiem ar mērķi – brīvprātīgi palīdzēt atrast pazudušos cilvēkus.
Cilvēki pazūd gan sēņojot, ogojot, dodoties pārgājienos, gan vienkārši – iziet no mājas un neatgriežas. Pašlaik organizācijā ir vairāk nekā 130 biedru.

Portālā bezvests.lv  ikviens tuvinieks var ziņot par pazudušajiem. Te var uzzināt par meklēšanas pasākumiem un to, kā var atbalstīt  brīvprātīgos. 

Organizācija par savu darbu  saņēmusi vairākus apbalvojumus un prezidenta atzinību.

Liela  daļa apmaldās, ir nelaimes gadījumos cietušie, kā arī klaiņotāji. Labā ziņa ir tā, ka lielākā daļa pazudušo tiek atrasti sveiki un veseli. 

No šī gada bezvēsts.lv cilvēkus spēj meklēt arī no gaisa,  pārmeklējot lielu teritoriju, izpētīt arī upes un ezerus. Tāpat meklēšanā piedalās un labi noder arī suņi. 

Ja kādam ir vēlme šajā procesā palīdzēt, tad lapā bezvests.lv ikviens var pieteikties par brīvprātīgo.
Facebook Draugiem Twitter Instagram