Sākusies pieteikšanās Latvijas Olimpiskās Komitejas organizētajam projektam “Sporto visa klase”, aicinot pašvaldību izglītības iestāžu 3.klases skolēnus nākamajā mācību gadā iegūt papildu sporta nodarbības fiziskās sagatavotības uzlabošanai. 

“Projekta mērķis ir nostiprināt projekta dalībnieku, tas ir, trešās, ceturtās un nākamā mācību gadā piekto klašu skolēnu veselību, uzlabot viņu stāju un radīt motivāciju nodarboties ar sporta aktivitātēm,” informē Latvijas Olimpiskās Komitejas ģenerālsekretārs un projekta idejas autors Žoržs Tikmers.

“Sporto visa klase” ir piedzīvojis jau divus mācību gadus, ļaujot tā dalībniekiem ar sportu nodarboties ne tikai divas obligātās mācību stundas nedēļā, kā to paredz izglītības programma, bet arī trīs papildu fakultatīvās nodarbības. Tas nozīmē, ka skolēni ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas katru dienu. “Fakultatīvās nodarbības notiek pēc speciālas programmas. Šo programmu pēc Latvijas Olimpiskās Komitejas pasūtījuma ir izstrādājusi Latvijas Sporta un Pedagoģijas akadēmija, un programmas būtība ir tāda, ka ir viena nodarbība stājas uzlabošanā un vispārējā fiziskajā attīstībā, otra fakultatīvā nodarbība ir futbola spēles elementu apguve un trešā fakultatīvā nodarbība līdz šim bija peldēšana, bet trešajā sezonā mēs piedāvājam izvēles iespējas – vai nu peldēšana, vai nodarbība svaigā gaisā,” skaidro Žoržs Tikmers.

Klasēm, kas projektā piedalās jau no pirmā gada, ir arī savi olimpiskie pedagogi. Ž.Tikmers stāsta: “Varu minēt Mārtiņu Pļaviņu Rīgā, Inetu Radeviču Jelgavā, Anastasiju Grigorjevu Daugavpilī, Ivo Lakuču Valmierā, Māri Verpakovski Liepājā. Projekts balstīts arī uz pašu iniciatīvas. Taču olimpiskā pedagoga esamība nav obligāts priekšnoteikums, bet tas ir tāds interesants elements, kas tomēr arī aizrauj mazos sportotājus.”

Iepriekšējās divās sezonās projekts “Sporto visa klase” ir izpelnījies lielu atzinību gan no pašu dalībnieku vidus, gan viņu vecāku un pedagogu vidus. “Tiek pētīta arī stāja un fizisko īpašību attīstības dinamika, un jāsaka, ka tā ir pozitīva un tas mūs priecē,” atzīst Ž.Tikmers.

Sagatavoja Ilanda Brežinska
Tuvojoties maratonu laikam, ir svarīgi atcerēties, ka lielākais darbs tiek paveikts gatavošanās procesā un treniņu laikā. Lai akcentētu šī posma nozīmību, ir izveidota programma “Mans pirmais maratons”, kuras dalībnieki, kā skaidro Rīgas maratona organizators Mārtiņš Priede, ir “maratona gatavošanās sezonas vēstneši, kuriem var sekot līdzi sociālajos portālos. Tas ir veids, kā iedvesmoties un parādīt, ka cilvēki aktīvi gatavojas.”

Par iespējamo guvumu, nodarbojoties ar skriešanu, gan jāspriež katram pašam. “Tas noteikti ir tas acīmredzamais, tūlītējais rezultāts, kad tu uzlabo savu veselību. Trenējoties un gatavojoties var uzlabot savu sirds veselību un kardiovaskulāro sistēmu, samazināt risku dažādām slimībām un, protams, ikdienā uzlabot miegu un apetīti,” spriež Mārtiņš Priede.

Runājot tieši par garajām distancēm – maratonu un pusmaratonu, tās prasa nopietnu sagatavošanos un regulārus treniņus, radinot ķermeni pie lielas slodzes. Tāpat svarīgi ir apzināties, ka ne tikai fiziskie treniņi ietilpst veicamajos uzdevumos – nepieciešamas arī regulāras veselības pārbaudes, pareiza uztura ievērošana, savu spēju apzināšanās un nobriešana emocionāli. “Šis ir tas moments, kad ir jāapzinās, ka gatavošanās ir atbildīgs process pret savu veselību. Citreiz cilvēki vēlas ļoti ātri rezultātus, bet diemžēl ar maratonu nebūs vis tik vienkārši, jo var sanākt nodarīt sev pāri un savam ķermenim, tāpēc arī tas viss gatavošanās process, lai, skrienot tieši garās distances, cilvēki būtu gatavi un apzinātos to tēmu loku un to kopumu, to informāciju, kas ir nepieciešams, lai pēc iespējas kvalitatīvāk un pēc iespējas veiksmīgāk tiek sasniegts savs izvirzītais mērķis tieši garajās distancēs. Ir jāsanāk daudzām lietām kopā un jāsatiekas labam miegam ar pareizu uzturu un pareiziem treniņiem, un tad jau to var izdarīt,” uzsver M.Priede.

Maratona noskriešana būtībā ir mērķis, kas izaicina skrējējus to pieveikt. Kā skaidro M.Priede: “Principā tas ir aicinājums visiem izlauzties no tā sastinguma ārā, un varbūt tieši šogad izvirzīt kādu augstāku, lielāku mērķi un viņu sasniegt. Rūpīgi strādājot soli 
pa solim, liekot vienu ķieģelīti blakus otram ķieģelītim, tādā veidā būvējot savu veselību, savu fizisko sagatavotību, stiprināt savu raksturu, mērķtiecību un lai maija skriešanas svētki ir tāds īsts izlaidums, īstas svinības pašam sev.”

Sagatavoja: Ilanda Brežinska



Visvairāk Latvijas iedzīvotāji uzticas ģimenei, prezidentam un baznīcai, liecina pētījumu kompānijas "TNS" veiktā iedzīvotāju aptauja internetā.

Ģimenei uzticas absolūtais vairākums (94%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem. 61% iedzīvotāju uzticas Latvijas Valsts prezidentam. Turklāt gada laikā uzticēšanās prezidentam ir pieaugusi – novērots kāpums par 28 procentpunktiem.

Nedaudz vairāk nekā puse iedzīvotāju norādījuši, ka uzticas baznīcai (55%). Puse iedzīvotāju uzticas arī Valsts policijai (51%) un masu medijiem (50%). 





Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti aicina ikvienu, kurš uzturas brīvā dabā būt piesardzīgiem, jo novērojumi liecina, ka sācies ērču aktivitātes pieaugums.
 
Epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu, tāpēc, lai neinficētos ar Laimas boreliozi jeb “Laimas slimību” un ērlihiozi, dodoties brīvā dabā  speciālisti iesaka:
 
1) pielāgot apģērbu tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt – bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs.  Ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem potīšu augstumā (garākā zālē, arī augstāk),
tādēļ, pat uz īsu brīdi iebrienot zālē, jānodrošinās, lai ērce nevarētu pakļūt zem apģērba;

2) ieteicams valkāt gaišas drēbes, uz kurām ērces labi saskatāmas, lai pēc iespējas ātrāk tās varētu notraukt; 

3) kā papildus līdzekli vēlams izmantot arī repelentus (kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus) ērču atbaidīšanai, tomēr tie nepasargās, ja apģērbs nebūs pareizi pielāgots.

4) pārnākot mājās no pastaigas, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces. Tāpat
jāpārbauda bērni un mājdzīvnieki. Jāatceras, ka ērces mājās var atnest arī ar
saplūktām puķēm un zariem.



Arvien vairāk bērnu un jauniešu savā ikdienā nākas piedzīvot paaugstinātas stresa situācijas. Stress nelielās devās var palīdzēt virzīt cilvēku uz attīstību, bet, ja tas ir pārlieku liels un ilgtošs, sākas problēmas un var runāt par distresu.
 
Slimības, kas saistītas ar distresu, esot katram trešajam bērnam un pusaudzim, liecina Latvijas Pediatru asociācijas novērojumi. Slimības var izpausties kā valodas, uzvedības traucējumi, pusaudžiem tās var būt atkarības vai pārmēru agra un aktīva seksuālā dzīve. Mazākiem bērniem tā var būt urīna nesaturēšana un fēču aizturēšana.

Lai ārstēšana notiktu veiksmīgi, ir jācīnās ar cēloņiem, kas vairumā gadījumu meklējami ģimenē. Latvijā dzimušie bērni no saviem vecākiem pārāk reti dzird uzslavas, iedrošinājumus, pārāk reti tie tiek samīļoti.

Vienotas receptes, kā tikt galā ar distresu un tā izraisītajām sekām, nav. Tomēr speciālistu padomos ir vērts ieklausīties – palīdz pietiekami aktīvs dzīvesveids, aktivitātes kopā ar mammu un tēti, pilnvērtīgs uzturs. Tāpat noder magnija un D3 vitamīna lietošana.

Vācijā veikti plaši pētījumi pierāda, ka emocionālas problēmas bērnībā atstāj sekas uz visu turpmāko dzīvi – cilvēks vairāk slimo ar dažādām slimībām, tajā skaitā psihiskām. 



Sestdien, 9. aprīlī, Rīgā norisināsies konkursa "Superpuika 2016" fināls, kurā iespēju piedalīties ir izcīnījuši 10 puiši no visas Latvijas. 

Konkursa finālisti sacentīsies, rādot savas prasmes galdniecībā,pildot radošus un intelektuālus uzdevumus, kā arī pierādot sevi fizisko pārbaudījumu trasē.
 
Konkursam "Superpuika" šogad aprit 25 gadi, un to kopš 1991. gada organizē tehniskās jaunrades nams "Annas 2". Tas ir ilglaicīgākais un kļuvis arī par aizraujošāko un populārāko konkursu 11 līdz 12 gadus veciem zēniem.
 
Konkursa fināls norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā “Zirgu pasts”. 



Rīgas parkos iestādīti 13,6 tūkstoši atraitnīšu, informē "Rīgas mežu" daļas "Rīgas dārzi un parki" pārstāve Ilze Pīrāga-Gremze.

Pavasara puķes iestādītas Līvu laukumā, Bastejkalnā, apstādījumos pie Brīvības pieminekļa, Brīvības alejā, apstādījumos iepretim Latvijas Universitātei, Kronvalda parkā, Ziedoņdārzā, Āgenskalnā un Mežaparkā.

Lielziedu atraitnītes ir Latvijas klimatā vispopulārākās pavasara puķes, kuras tiek stādītas Rīgas dārzos un parkos, jo tās zied arī vēsos laika apstākļos un pārcieš temperatūras pazemināšanos zem nulles.

Vēlāk, kad laiks kļūs siltāks, atraitnītes dobēs aizstāsar vasaras ziedaugiem. Pavasara puķu nomaiņa pret vasaras puķēm plānota maija beigās.


Sestdien un svētdien Latvijas populārākajā krāčupē Amatā norisināsies Latvijas čempionāts ūdenstūrismā “Amata 52”. Aptuveni 100 laivotāju no visas Latvijas sacentīsies atkarībā no peldlīdzekļiem un tiks vērtēti vairāk nekā 10 klasēs.

Aizvadītās nedēļas sakumā Amatā ūdens līmenis bija ap metru, un sacensību organizatori salīdzinoši zemā ūdens līmeņa dēļ apsvēra pat iespēju šo čempionāta posmu pārcelt uz nākamo nedēļu, bet nu upē ūdens sasniedzis 125 cm atzīmi, kas ir pietiekoši augsts līmenis.

Katram dalībniekam jāstartē gan nobraucienā pa upi, gan slalomā, kur meistarība jārāda, izbraucot caur upē kārtajiem vārtiem pēc iespējas precīzāk.

Zvārtes krāces posms upē ir laivotāju iecienīts jau 52 gadus. Agrāk Amatā un citās Latvijas krāčupēs notiekošie braucieni bija kā treniņš lielajam Padomju Savienības sacensībām, bet nu tie vairumam dalībnieku ir vienkārši hobijs.



Laikā no 1975. gada līdz 2014. gadam cilvēku ar lieko svaru skaitspasaulē ir pieaudzis no 105 miljoniem līdz 641 miljonam, raksta BBC, atsaucoties uz žurnālā „The Lancet” publicētu pētījumu, kas veikts 186 valstīs.

Tādējādi šobrīd pasaulē ir vairāk tādu cilvēku, kam ir liekais svars nekā tādu, kam tas ir nepietiekams.

Vīriešu skaits ar lieku svaru ir palielinājies trīs reizes, savukārt sieviešu – divas. Pētījuma grupas vadītājs, profesors Madžids Ezats izteicis cerību, ka šis pētījums liks valdībām pārskatīt savu politiku attiecībā pret veselību un lieko svaru. „Kamēr mēs plašāk nepiedāvāsim veselīgu uzturu, piemēram, svaigus augļus un dārzeņus un nepalielināsim neveselīga uztura cenas, situācija, visticamāk, ka nemainīsies,” paredzēja pētnieks.

Pētījumā noskaidrots, ka visvairāk cilvēku ar lieko svaru dzīvo Ķīnā un ASV. Savukārt visvairāk cilvēku ar nepietiekamu svaru dzīvo Indijā un Bangladešā. Aplēsts, ka, pastāvot esošajām tendencēm, līdz 2025. gadam Lielbritānijā būs visaugstākais sieviešu ar lieko svaru īpatsvars – 38%. 
No 1.marta ziemas riepas var mainīt pret vasaras riepām. Ceļu policija gan ar riepu maiņu iesaka nesteigties tiem, kuri tās vēl nav nomainījuši.
Jo arī aprīļa sākumā vietām gaisa t naktīs var noslīdēt līdz mīnuss grādiem un rītos ceļi vēl ir slideni.
Tādos laika apstākļos braukt ar vasaras riepām nav  droši, norāda policija.

Tāpat policija atgādina, ka no  1.maija vieglajām automašīnām ar pilnu masu līdz 3 t, ir jāmaina priekšējie lukturi uz spilgtākiem. Vasaras sezonā ir gaišs un parastās lampas dienas gaismā nav tik spožas, tāpēc jau otro gadu autovadītāji  aicināti tās nomainīt pret spilgtākiem lukturiem.

Auto priekšējos lukturus bez maksas var apmainīt jebkurā CSDD nodaļā, iepriekš piesakoties.

Tāpat CSDD ziņo, ka no nākamā mēneša autovadītāji soda kvītis varēs apmainīt pret sabiedriski derīgajiem darbiem. Ja šoferis ir saņēmis 1 soda punktu, tad viņš varēs izvēlēties – vai nu atstāt sev soda punktu vai apmainīt to pret 100 stundu sabiedriski derīgajiem darbiem. Par 2 soda punktiem būs jānostrādā 200 stundas un tā joprojām.
Izdevējs SIA Zaļais Circenis aizvadītajā mēnesī paziņojis, ka nolēmis pārtraukt izdot žurnālus Zīlīte un Ezis, tāpēc klienti aicināti vērsties ar iesniegumu pie izdevēja, lai atgūtu samaksāto abonēšanas maksu.

Žurnāls Zīlīte iznāca kopš 1958.gada, bet žurnāls Ezis - kopš 1991.gada.

Žurnāls Zīlīte slavens ar to, ka 1989. gadā iznāca marta numurs ar komiksu „Mums būs bēbis!” (Vairāk pazīstams ar nosaukumu „Seksa Zīlīte”).

Pirms izdevniecības slēgšanas izdevēji vēlreiz izdevuši šo 1989. gada marta slaveno Zīlīti atkārtoti, un to bez maksas var saņemt Latvijas Pasta nodaļās.
Tiesa, žurnāls izdots ierobežotā tirāžā, tāpēc ikviens klients varēs dabūt tikai vienu žurnāla eksemplāru.
Teju 7 no 10  Latvijas iedzīvotāju mājās ir vismaz viena zeķe, kurai nav pāra.  
Un Lai vientuļajām zeķēm atrastu otru pusīti, Latvijā radīts nebijis iepazīšanās portāls singlesocks.lv. 
Ikviens, kurš savai zeķei meklē pārinieku, tiek aicināts “vientuļnieci” nofotografēt, izveidot aprakstu par to un  augšupielādēt portālā singlesocks.lv.
Atzīmējot citu dalībnieku bildes ar pogu Patīk un pretī saņemot tieši tādu pašu atbildi, tiek izveidots vientuļo zeķu pāris. 
Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, aizvien vairāk cilvēkiem tiek konstatētas liekā svara problēmas. Lai  piespiestu cilvēkus vairāk kustēties, Izglītības ministrija sadarbībā ar Latvijas sporta akadēmiju un LOK rosinājušas katram Latvijas iedzīvotājam izsniegt soļu skaitītāju.

Labai veselībai katram cilvēka ik dienu jānotiet 10 tūkstoš soļu. Vairums biroja cilvēku noiet tikai 3000=5000 tūkstošus. 

Soļu skaitītājus no 2018.gada izsniegs kopā ar dzimšanas apliecību un tie būs obligāti.
Soļus skaitītāji sāks uzskaitīt no bērna 3 gadu vecuma, pats skaitītājs būs automātiski ieprogrammēts un pats noteiktajā laikā ieslēgsies. Vecākiem atliks tikai to uzkārt bērnam kaklā vai ielikt kabatā.

Reizi gadā soļu skaitītāji būs jāsūta uz Odrinācijas centru – kas rūpēsies gan par skaitītāju remontu, maiņu, gan aprēķinās – vai  cilvēks tiešām ir nogājis ieteiktos 10000 soļus dienā. Ja atklāsies, ka cilvēks nav bijis pietiekami aktīvs, tad viņam tiks piespriestas sabiedrisko darbu stundas. Par to apjomu vēl lemj valdība.

Skaitītāju ražotāji sola, ka ierīci neviens nevarēs iedot arī citam nēsāt, lai savāktu nepieciešamo soļu daudzumu – jo pēc valstī obligāti ieviestās mikročipēšanas, ko mājdzīvniekiem paredz no šī gada jūnija, bet cilvēkiem no 2017.gada – skaitītājs būs savienots ar čipu zem cilvēka ādas.
Rūpes, Iesalkāja, Auseklis, Jostiņas, Lūšakrogs, Zeltaleja, Pinte – tās ir tikai dažas interesantu nosaukumu pieturvietas, kurās SIA “VTU Valmiera” autobusus sagaida pasažieri.

SIA “VTU Valmiera” maršrutos ir apstāšanās vietas, kuru vārds ikdienā netiek saistīts ar sabiedrisko transportu, piemēram, Pūpoli, Skujas, Dūmi, Stars, Ferma, Saule, Ieži.

Ir pieturas, kuru nosaukumus var ieteikt izrunāt pirms uzstāšanās mēles ievingrināšanai, piemēram, Jaunvaļģi, Kalnjēņi, Ķieģeļceplis, Grošļi, Šķiliņi, Čauči.

 Ir arī tādas, kas nes cilvēka vārdu, piemēram, Jānītis, Viesturi, Leokādija, Noriņas, Silva.

Tāpat ir arī interesanti salikteņi un vārdi, kuru izcelsme liek strādāt iztēlei, piemēram, Gaujaslāči, Podragi, Jaunstintes, Platači, Radziņtalcis, Velnkalēji, Zeltaleja, Svētciems, Bērzkrogs, Vecbebri. Un tādas pieturvietas, kuru tuvumā, iespējams, kādreiz piedzīvoti pasakās un teikās aprakstīti notikumi, ja reiz doti šādi nosaukumi, piemēram, Naudas kalns, Lāčukalns, Ķeizari, Muižnieki, Darvaskalns, Baltmuiža, Rūnas.

Arī dzīvās radības iedvesmojušas autobusu apstāšanās vietu vārdus, piemēram, Žagatas, Zaķi, Vārniņas, Roņi, Ērgļi, Brieži, Paipalas, Pūces, Vērsis, kā arī daba: Mežmaļi, Silakalni, Priedes, Dzintari, Apses, Cinīši, Velēna, Virši, Celmi, Rožkalni, Dumbrāji, Ausma.

Un drīzāk ar pusdienu galdu saistāmi vārdi lasāmi uz dažiem pieturvietu stabiņiem, piemēram, Rāceņi, Oliņi, Šķiņķi. Nosaukumos varam atrast arī nodarbošanās, piemēram, Kalējiņi, Dārznieki, Namnieki, Mērnieki, Arāji.

Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa pastāstīja, ka apdzīvotu vietu un māju, līdz ar to arī pieturvietu, nosaukumi radušies, sasaistot tos ar blakus esošajiem dabas objektiem, tur dzīvojošo cilvēku rakstura iezīmēm, sastopamajiem dzīvniekiem u.tml. Tāpat arī ietekme bijusi dažādu tautu valodām, kuru pārstāvji dzīvojuši tagadējās Latvijas teritorijā, kā arī vācu un krievu ierēdņu rakstītprasmei, dokumentējot, kā konkrēto vietu izrunā vai ko par to saka vietējie iedzīvotāji. 
Muzejā atrodamajās grāmatās ir liecības, ka vietvārdi ir saikne ar aizgājušiem laikiem, ļaujot ieskatīties vēsturē – kādas bija nodarbošanās, kāda - dabas un dažādu parādību, notikumu uztvere, kas bijis svarīgi iedzīvotājiem. 
Latvijas Hokeja federācija gatavojoties maijā gaidāmajam pasaules čempionātam, piedāvās bezmaksas braucienus uz Krieviju, lai fani varētu būt klāt Latvijas svarīgajā hokeja notikumā.

Tāpēc šī mēneša beigās LHF sadarbībā ar Olimpisko komiteju organizēs sacensības – nakts orientēšanos “Atrodi tumsā Cibuļski”.

Mežaparkā, diennakts tumšajā laikā būs paslēpušies vairāki Latvijas izlases hokejisti, un tie fani, kuri pirmie atradīs visus spēlētājus, saņems bezmaksas braucienu uz čempionātu un apmaksātu uzturēšanos.

Kā informē LHF prezidents Kirovs Lipmans, tad Mežaparkā slēpties piekrituši  Kobe Jass, Lauris Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Kaspars Daugaviņš , Oskars Cibuļškis un Edgars Masaļskis.

Sākumā bija iecerēts arī Kirova Lipmana slēpšanās, taču nomērot koku apkārtmēru, aiz kuriem iecerēta slēpšanās un nomērot Lipmana apkārtmēru, Rīgas Mežu un parku uzraugi secināja, ka Lipmanu būtu pārāk viegli pamanīt.
Latvijas Olimpiskajai Komitejai gatavošanās Riodežaneiro olimpiādei izmaksā pamatīgas naudas summas, un kā uzskata LOK, tad nav vērts tērēt šo naudu, ja sportistu gaitām Rio nevar sekot Latvijas līdzjutēji.

Tāpēc komiteja kopā ar sadarbības partneriem  uzsākusi projektu “Caur kabeļiem uz Rio”.
Proti, ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs redzēt  Riodeženeiro olimpiādi bez maksas, ja vien viņa dzīvesvietā būs pieejams speciālais kabelis, ko pieslēdzot pie TV, varēs vērot olimpiskās spēles.

Tādēļ valdība lūdz pieteikties  bezmaksas kabeļa ievilkšanai, anketas var atrast mājas lapā   -  caurkabeliemuzrio.lv
Glastonberijas mūzikas festivālā, kas šogad  norisināsies no 23. līdz 26.jūnijam, pirmo reiz uzaicināti arī tautas mūzikas pārstāvji.
Šāda tradīcija turpmāk būšot katrā Glastonberijas festivālā.

Šogad kā pirmie tautas muzikanti, izraudzīti pārstāvji no Baltijas valstīm.
Latviju Glastonberijā pārstāvēs etnogrāfiskais ansamblis "Suitui sievas", kuras iesildīs arī britu grupu “Coldplay”. 

Lai nodrošinātu Latvijas fanu klātbūtni un atbalstu "Suitu sievām" Glastonberijā, no Pedvāles kultūras nama 20.jūnijā kursēs arī speciālais fanu reisa autobuss. Vietu rezervēšana autobusā  notiek Pedvāles kultūras nama kasē.
Pagaidām nav zināms vai "Suitu sievas" saņems honorāru par savu uzstāšanos.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ilgadējā dzīvesvietā Ogrē turpmāk sestdienu rītos būs satiksmes ierobežojumi  pie Ogres peldētavas.  
Tas saistīts ar prezidenta atveseļošanās procesu.

Ārsti stiprinot imunitāti un sirds veselību ieteikuši prezidentam pievērsties peldēm, ko Raimonds Vējonis arī  apņēmies darīt. Speciāla trenera pavadībā Vējonis ik sestdienu peldēsies Ogres upē, kurā jau aizvadītajā gadā atklātas augam īpašās aļģes, tās saskarē ar miesu, stiprina organismu. 

Ogres upe izvēlēta arī tāpēc, ka Latvijas Hidrometerologu asociācija sadarbībā ar Vides institūtu, katru pavasara – vasaras sezonu veic ūdens mērījumus un tos ņem tieši sākot ar Ogres upi.
Šajos mērījumos ik gadu piedalās arī Raimonds Vējonis  jau no tie laikiem, kad viņš bija Vides ministrs.

Tagad Vējonis gan veiks peldes Ogres upēs, gan ņem ūdens paraugus un veiks mērījumus. 

Peldēšanu Ogres upē Vējonis plānojis katru sestdienu līdz pat peldsezonas beigām septembrī.

Plānots, ka vēlāk kopā ar prezidentu varēs peldēt arī iedzīvotāji, kuriem Ogrē deklarētā dzīvesvieta būs vismaz piecus gadus. 
Lai rosinātu iedzīvotājus turpmāk vairāk domāt par savu topošo pensiju līmeni, Labklājības Ministrija atbalstījusi grozījumus likumdošanā – nolemts, ka turpmāk ar dažādu veikalu un uzņēmumu atlaižu kartēm  varēs uzkrāt naudu pensiju 2.līmenī – 0,1% no pirkuma. 
Noteikumi stāsies spēkā no 2016.gada 1.jūnija.

Tāpat ministrija apsver domu šādas atlaižu kartes jau no šī gada beigām - ar jau pietiekami uzkrātu  pensiju -  dāvināt tiem iedzīvotājiem, kuri ir pirmspensijas vecumā un līdz pensijai tiem atlikuši mazāk kā 3 gadi. 

Bet lai mudinātu cilvēkus pievērsties estētiskām vērtībām un dārza darbiem, iepērkoties Latvijas ziedu salonu asociācijas veikalos, tā klientiem dāvinās savas atlaižu kartes, kuras turpmāk  varēs plaši pielietot visā Latvijā.

Piemēram, dažādu veikalu ziedu un dārza nodaļās ar šo karti varēs saņemt vairāk kā 15% atlaidi. 
Ar šo karti ziedus lētāk varēs iegādāties arī  Centrāltirgus ziedu paviljonā.
Karti bez maksas no šodienas nedēļu izsniegs arī Statoil degvielas uzpildes stacijās.
Šogad skrējējsoļojums Rīga-Valmiera sāksies 2.aprīļa pusnaktī. Šī ultramaratona dalībnieki mēros ceļu no Brīvības pieminekļa līdz Svētā Sīmaņa baznīcai Valmierā, kopā veicot 107 km. Iepriekš skrējējsoļojums notika piecus gadus – no 1989. līdz 1993.gadam, tad pēc vairāku gadu pauzes 2014.gadā atjaunots pēc brīvdienu skrējēju apvienības “Ņergas” iniciatīvas. 

Šogad tas norisināsies astoto reizi, taču otro gadu iegūtie līdzekļi tiek novirzīti labdarībai.

“Pagājušajā gadā pirmo reizi ar Ziedot.lv mēs atbalstījām meiteni no Cēsīm – Undīni Ozoliņu, šogad otro reizi ir labdarības akcija un atbalstam Jēkabu Bluķi no Valmieras. Jēkabam ir vajadzīgas delfīnterapijas, lai attīstītu kustības,” informē skrējiena organizators Imants Antužāns. “Dalībnieku skaits ir ierobežots – 107 dalībnieki, papildus tiem ir vēsturiskie dalībnieki, kuri skrēja pirmajos piecos skrējienos. Skrējiensoļojums ir arī labdarības akcija, un jebkurš, kurš noziedo 107 eiro arī tiek pielaisti startam.”

Šogad skrējienā startēs 124 dalībnieki.

Skrējiena ātruma rekords tika uzstādīts 1991.gadā, tas pieder Viktoram Suborinam, kurš 107 km distanci pieveica 8 stundās un 3 minūtēs, Suborins vēl joprojām piedalās maratonos un skrējējsoļojumā Rīga-Valmiera startēs arī šogad. 

Pieveikt 107 km garu distanci prasa daudz spēka. “Skrējēji ir ļoti dažādi, tie ir gan gados jauni, gan nobrieduši. Cilvēki tam mērķtiecīgi trenējas, iet uz rezultātu, viņi pusmaratonus un maratonus skrien kā treniņskrējienus,” atzīst Imants Antužāns.

Šogad skrējējsoļojuma dalībniekus kā pasākuma brīvprātīgā atbalstīs arī Alma Vītola, kas pērn rudenī guva uzvaru bīstamākajā ultramaratonā Brazīlijas džungļos. “Alma nav bijusi dalībnieku sarakstā kādās no sacensībām, taču viņa ir noskrējusi šo distanci viena pati. Šogad viņa mums ir palīgos. Jā, es pieļauju, ka tas varētu viņai būt ne pārāk grūti, taču nevajag aizmirst, ka tie ir 107 kilometri un tajos emociju un notikumu ir daudz, un tur var notikt jebkas,” pārdomās dalās I. Antužāns.  “Katram skrējienam ir savs šarms. Ja džungļos ir čūskas, karstums, mitrums, knišļi un tā tālāk, tad Rīga-Valmiera grūtības sagādā tas, ka starts tiek dots pusnaktī, tā ir tumsa šosejas malā un tad vairāk var bīties no kaut kādiem iedomātiem zvēriem vai vēl kaut kā, kas mežā mīt. Tad aust gaisma un parādās satiksme un smagās mašīnas.”
Mūsdienu skolotājam vairs nepietiek ar zināšanām par savu mācību priekšmetu – darbojoties tehnoloģiju laikmetā, būtiski pārzināt arī tādas tēmas kā mediju pratība, sadarbība un drošība.
40% Latvijas skolotāju norāda, ka semināri, lekcijas un citi kvalifikācijas celšanas kursi ir viens no veidiem, kā apgūt mūsdienu tehnoloģijas, savukārt katram trešajam palīdzētu praktiski resursi, noskaidrots “Samsung Skola nākotnei” veiktajā pētījumā.

“Jo straujāk pieaug informācijas radīšanas apjoms, jo kritiskāk jāizturas pret informācijas avotiem un to saturu,” uzsver izglītības programmas “Iespējamā misija” informātikas un matemātikas skolotāja Sandra Bukovska, kura specializējusies mediju pratības jautājumos.
“Mēs nevaram vienkārši atrast kādu faktu internetā un pieņemt to par pašsaprotamu,” uzsver S. Bukovska, “Un tāpēc ir svarīgi skolotājiem iemācīt, kā atšķirt uzticamu informāciju no safabricētas, lai viņi tālāk šīs prasmes iemācītu saviem skolēniem.”

Līdzīgu viedokli pauž arī drošāka interneta centra Net-Safe vadītāja un apmācību lektore Maija Katkovska, kura apmācībās skolotājiem stāsta par drošas uzvedības noteikumiem internetā un kā rīkoties, ja tie pārkāpti – gan no upura, gan pārkāpēja perspektīvas. Apmācībās tiek rādīti reāli piemēri no pasaules un Latvijas, kuros drošības robežas pārkāpuši gan pieaugušie, gan jaunieši.

“Daudzi jaunieši neaizdomājas, ka pikanta bilde no ballītes nākotnē būs šķērslis, lai iegūtu kāroto darbu, jo šodien faktiski visi darba devēji rūpīgi iepazīstas ar internetā atrodamo informāciju par kandidātu,” saka M. Katkovska. Daudzi nemaz nezina, ka sociālo tīklu lietošanai ir vecuma ierobežojumi, piemēram, Facebook, Twitter vai Instagram drīkst lietot no 13 gadu vecuma, Linkedin no 14, bet WhatsApp no 16 gadiem, savukārt Youtube no 13 gadiem ir atļauts lietot ar vecāku atļauju. Maija nodarbībā māca skolotājus, kā uzstādīt drošas meklēšanas iespējas, lai bērnu ierīcēs neparādītos nepiemērots saturs – šo un citu noderīgu informāciju iespējams atrast drossinternets.lv.  

Aptuveni divas trešdaļas “Samsung skola nākotnei” apmācību dalībnieku lieto kādu no sociālajiem tīkliem, visbiežāk, Facebook, Draugiem, Youtube un Twitter.

“Daudzi skolotāju sociālo tīklu lietošanas prasmes ir izcilas un tas nozīmē, ka viņiem ir vieglāk saprast mūsdienu skolēnu un atrast kopīgu valodu. Tiem, kas vēl nav ar sociālajiem tīkliem iepazinušies, tas noteikti ir jādara, jo skolēni tur ir 100%”, uzver tehnoloģiju eksperts un lektors Kristaps Skutelis. “Mēs nedabūsim skolēnus ārā no interneta, tāpēc vienīgais ceļš ir izmantot šo dabisko ziņkāri jēgpilni, palīdzot viņiem labāk iepazīt tehnoloģiju iespējas un apzināties riskus,” saka Skutelis.
Viens no izcilākajiem piemēriem tehnoloģiju izmantošanā mācībās ir Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zulters (https://www.youtube.com/watch?v=GXda5cZDxEg), kas ir arī viens no šī gada “Samsung Skola nākotnei” programmas dalībniekiem. Nodarbībās Valdis, tāpat kā citi programmu dalībnieki, labprāt dalās savā pieredzē ar kolēģiem, tāpēc šajā mācību modulī lektori ne tikai māca, bet apkopo visu dalībnieku zināšanas, dodot iespēju mācīties vienam no otra. Skolotāji tiešsaistē veido kontaktu sarakstus, resursu datu bāzi, veido prezentāciju, tādējādi praktiski pārliecoties par sadarbības efektivitāti un varētu to pielietot arī mācību stundās.

 „Samsung Skola nākotnei” eksperti apkopojuši piecus noderīgus interneta resursus, kurus skolotāji un vecāki var izmantot uzreiz, neieguldot papildu līdzekļus.

Wolfram Alpha
Tas ir tiešsaistes instruments un mācību palīgs, ja nepieciešams iegūt vispārīgas vai padziļinātas zināšanas par kādu tēmu. Tas atšķirībā no tradicionālajiem meklētājiem piedāvā jau apstrādātu informāciju, kas nav jāmeklē atsevišķos resursos. Mājaslapā iespējams atrisināt matemātikas, ķīmijas vai fizikas uzdevumus, uzzināt par vēsturiskām vietām un notikumiem, kā arī atrast noderīgu informāciju citos mācību priekšmetos. Mājaslapas izmantošanai nepieciešamas angļu valodas zināšanas.

Teachertube.com
Ik dienu Youtube kanālā tiek augšupielādēti vairāki tūkstoši video un daļa no tiem ir noderīgi arī mācību procesā, taču atrast vajadzīgo var būt laikietilpīgi. 2007. gadā radītā mājaslapa ir informācijas apmaiņas vieta skolotājiem no visas pasaules, kurā atrodami dažādi lekciju ieraksti video, audio un attēlu formā. Tāpat skolotājiem ir iespēja savā starpā dalīties ar pieredzi un atstāt savu vērtējumu par cita ievietoto materiālu, kā arī smelties jaunas idejas mācību stundu organizēšanai. Līdzīga mājaslapa latviešu valodā būs macibuvideo.lv.

Uzdevumi.lv
Alternatīva iespēja ārzemju resursiem ir Latvijā radītā platforma Uzdevumi.lv. Portālā lietotāji var risināt dažādus uzdevumus, savukārt skolotāji sastādīt pārbaudes darbus un mājasdarbus, piedāvājot audzēkņiem pilnīgi atšķirīgu un modernu pieeju mācību procesam.

Hstry.co
Tiem, kam galvenais šķērslis vēstures apgūšanā ir bijis obligātās literatūras saraksts un konspekti, Hstry.co radītās laika joslas palīdzēs uz vēsturiskiem notikumiem paskatīties no cita skatu punkta. Tā ir iespēja skolotajiem izmantot, radīt un dalīties ar laika joslām, lai atraktīvā veidā skaidrotu tādus vēsturiskus notikumus kā Otrais pasaules karš, Franču revolūcija vai pat Šerloka Holmsa biogrāfija.

Duolingo.com
Ja angļu valoda (vai kāda cita svešvaloda) jau apgūta, lielisks palīgs ir mājaslapa Duolingo. Tajā, līdzīgi kā mācību stundās, ir iespējams pakāpeniski apgūt tādas svešvalodas kā vācu, spāņu, zviedru franču un citas. Mājaslapa ir interaktīva platforma, kurā lietotājs var tulkot teikumus, izvēlēties vārdam atbilstošo attēlu vai saklausīt un uzrakstīt svešvalodā dzirdēto.

Tāpat iedvesmojošām lekcijām pedagogi var izmantot vietni ed.ted.com, informationisbeautiful.net un gapminder.org. Zīmēšanas un mākslas skolotāji novērtēs anatomynext.com. Latviešu valodas skolotājiem noderīgi būs latviešu valodā pieejami resursi lasamkoks.lv un las.am, savukārt eksakto zinātņu skolotājiem – geogebra.org, scientix.eu, fizmix.lv, code.org un education.nationalgeographic.org.

Programmā „Samsung Skola nākotnei” 60 pedagogi no 15 Latvijas skolām četrus mēnešus bez maksas apgūst mūsdienu mācību procesā noderīgas prasmes un zināšanas.
Lai gan bizness ir nopietna nodarbe, kas prasa tikpat nopietnu attieksmi, daļa uzņēmēju cenšas ikdienā ienest savu humora devu, savam uzņēmumam izvēloties nosaukumu, kas raisa smaidu sejā ikvienam, kas to izdzird vai izlasa.

No visiem uzņēmumiem ar interesantajiem nosaukumiem, kurus Lursoft iekļāvis apkopotajā sarakstā, tikai dažiem pēc nosaukumiem iespējams atšifrēt to darbības jomu. Tā, piemēram, nav divu domu, ka SIA Droša apsardze pamatdarbība visticamāk būs saistīta ar apsardzes pakalpojumu sniegšanu, savukārt pagājušā gada janvārī reģistrētais SIA Love makeup nākotni saistīs ar skaistumkopšanas un kosmētikas jomu. Tomēr vairumā gadījumu pērn reģistrētajiem uzņēmumiem, kurus atlasījis Lursoft, pēc nosaukuma nav iespējams gūt pat vismazāko nojausmu par tā darbības lauku. Tā, piemēram, SIA LR čaklās meitenes, SIA Kriminālās ekselences fonds vai SIA KUŠS, Nesaki nevienam.

Iepazīstoties ar sarakstā iekļuvušajiem uzņēmumu nosaukumiem, secināms, ka aizvien vairāk uzņēmēju vēlas, lai viņu uzņēmuma nosaukums būtu ar starptautisku nokrāsu. Tādēļ, vēloties, lai nosaukums būtu saprotams arī potenciālajiem partneriem no ārvalstīm, jaunie uzņēmēji izvēlas saviem uzņēmumam nosaukumus angļu valodā. Tā, piemēram, pie vārda angļu valodā ticis SIA Stick with us, SIA Call me sister, SIA Bad Boy, AS University of Millionaires, SIA Let’s Do It, SIA ClickLike u.c. Tiesa gan, gadās arī pa kādam uzņēmējam, kurš nolēmis sarežģīto vienkāršot. Tā, piemēram, neturoties pie gramatikas likumiem, kāds pagājušā gada janvārī reģistrēts apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums ticis pie nosaukumu SIA APGREITS, kas, visticamāk, ir angļu valodas vārda „upgrade” latviskojums. Līdzīgi, visticamāk, pie nosaukuma ticis arī 2015.gada augustā reģistrētais SIA HELPERIS.

Bieži vien uzņēmējus iedvesmojusi arī daba, kuras tematika iekļauta uzņēmumu nosaukumos. Piemēram, 2015.gada 19.janvārī Ogres novadā reģistrēts SIA Skudru serviss, kura darbība aptver kravu pārvadājumus pa autoceļiem, kā arī būvniecības mašīnu, iekārtu un kravu automobiļu iznomāšanu. 
Dabas tēma caurvijusi arī SIA Raiba pupa, SIA Četri mamuti, SIA Banāns, SIA Pacietīgā govs u.c. uzņēmumu nosaukumus. Pēdējais no minētajiem uzņēmumiem, proti, SIA Pacietīgā govs, dibināts 2015.gada 1.decembrī, bet jau šī gada martā izslēgts no PVN maksātāju reģistra.

Pie interesanta vārda ticis arī kāds pagājušā gada oktobra sākumā reģistrēts restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu sniedzējs, kuram tā īpašnieki devuši nosaukumu SIA Es redzu zirgu. Jāteic, ka abiem uzņēmējiem, Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam, šis nav vienīgais piederošais uzņēmums. Abi dala kapitāldaļas arī 2012.gada nogalē reģistrētā SIA Ezītis miglā kapitāldaļas. Jānorāda, ka arī šī uzņēmuma viena no darbības jomām ir ēdināšanas pakalpojumi, tāpat kā SIA Kafijas pauzes, kuru abi komersanti reģistrējuši 2012.gada augustā, 2007.gadā dibinātā SIA OZRT un pērnā gada februārī reģistrētā SIA LATER ALIGATER.

Neskatoties uz dažādiem radošiem piegājieniem uzņēmumu nosaukumu izvēlē, ik gadu ir uzņēmēji, kuri saviem rūpaliem izvēlas nosaukumus, kurus varētu klasificēt kā „pārbaudīta vērtība” vai „klasika”. Tāds noteikti ir arī 2015.gada jūlijā reģistrētā maizes ražošanas uzņēmuma SIA Mans draugs-nenopietns cilvēks, kas vairumam noteikti asociēsies ar 1975.gada Jāņa Streiča filmu ar tādu pašu nosaukumu.
Analizējot SIA Mans draugs-nenopietns cilvēks īpašnieka, TV sejas Edgara Ludāna līdzšinējo biznesa vēsturi, redzams, ka pamanāmus nosaukumus uzņēmējs izvēlējies arī citiem saviem uzņēmumiem. Tā, piemēram, 2013.gadā Edgars Ludāns kopā ar Baibu Legzdiņu dibinājis ēdināšanas jomā strādājošo SIA Īsa pamācība mīlēšanā, savukārt kopā ar Kristīni Liepiņu tajā pašā gadā izveidojis izklaides un atpūtas jomā strādājošo SIA Galvenais, lai cilvēks labs.


Interesantākie 2015.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumi pēc Lursoft datiem: 

Janvāris
SIA PEKAUSIS TRADE – Ķekavas novads;
SIA Stranger’s Trust – Rīga;
SIA Bad Boy – Rīga;
SIA BlaBla Corporation – Rīga;
SIA APGREITS – Rīga;
SIA Gardais spotiņš – Mālpils novads;
SIA Call me sister – Mārupes novads;
SIA Droša apsardze – Rīga;
SIA Love makeup – Rīga;
SIA Skudru serviss – Ogres novads;
SIA ClickLike – Rīga;
AS University of Millionaires – Rīga;
SIA BI-KI-NI – Rīga;
SIA My choice is to be – Rīga;
SIA Dzīvo Dzīvi – Rīga.

Februāris
SIA Kāpēcītis – Rīga;
SIA KUŠS, Nesaki nevienam – Liepāja;
SIA SMIEKLU JOGA – Rīga;
SIA Zilzobis – Rīga;
SIA FILEJA – Rīga;
SIA Četri mamuti – Rīga;
SIA Pie Jāņa brāļa – Liepāja.

Marts
SIA VILTNIEKS – Rīga;
IK ŪSAS PUTĀS – Aizkraukles novads;
IK My Chic Wedding – Rīga;
SIA Praktiski zaļš – Gulbenes novads;
SIA Stick with us – Smiltenes novads;
SIA Banāns – Rīga;
SIA TiriPiri – Rīga;
SIA Spriedze – Siguldas novads;
SIA LR čaklās meitenes – Rīga.
SIA OPIS – Ikšķiles novads.

Aprīlis
SIA Spriegums un spēks – Rīga;
IK Kā Oga – Mārupes novads;
SIA Raiba pupa – Rīga;
SIA Stipra ģimene – Liepāja.

Maijs
SIA Dot un Gūt – Babītes novads;
SIA Pentagons – Garkalnes novads;
SIA Let’s Do It – Rīga.

Jūnijs
SIA Monkey See Monkey Do – Valmiera;
SIA Kriminālās ekselences fonds – Mārupes novads;
SIA Happy seal company – Rīga;
SIA Fifty fifty – Rīga.

Jūlijs
SIA IZAUGS – Rīga;
IK Nāc piesēdi – Limbažu novads;
SIA Mans draugs-nenopietns cilvēks – Ādažu novads.

Augusts
SIA Your happy moment – Rīga;
SIA WHY NOT – Lielvārdes novads;
SIA Kaktumaiss – Olaines novads;
SIA Dreams Come True – Rīga;
SIA You made my day – Rīga;
SIA We do IT! – Rīga;
SIA HELPERIS – Rīga;
SIA VIENMĒR PA CEĻAM – Rīga.

Septembris
SIA Noķer mani – Lielvārdes novads;
SIA right & left brain – Rīga;
SIA Kalashnikov 3D – Rīga;
SIA Es redzu zirgu – Rīga.

Oktobris
SIA Saldais pipars – Rīga;
SIA Antonijas Knābis – Rīga;
SIA PING-WIN – Rīga;
SIA Stress Master – Daugavpils.

Novembris
SIA LIELA DARBĪBA – Jelgava;
SIA 9 ČAKLĀS ROKAS – Saldus novads;
SIA OTRAIS STĀVS – Jūrmala;
SIA Darwin’s theory – Rīga.

Decembris
SIA Pacietīgā govs – Ķekavas novads;
SIA No Līdz – Rīga;
IK ZAĻAIS KOKA ČEMODĀNS – Limbažu novads;
SIA Kokgrauzis – Tukuma novads;
IK PERSIX – Ķekavas novads.


Lai izvairītos no 57 eiro nodevas par papildu bagāžu, kāds Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrības "easyJet" reisa no Londonas uz Reikjavīku, pasažieris nolēmis visus bagāžā esošos apģērba gabalus uzvilkt mugurā.
32 gadus vecais Mets Botens no Kārdifas bija uzvilcis vairākus tenisa kreklus, džemperus un bikses, kā arī katrā bikšu kabatā ielicis pa kurpei un cimdiem, kad viņš tuvojās drošības pārbaudei Getvikas lidostā.

Lidostās, jo īpaši zemo cenu lidsabiedrību reisu drošības pārbaudēs, nereti var redzēt cilvēkus, kas uzvilkuši mugurā pēc iespējas vairāk drēbju, lai rokas bagāžā varētu salikt citas lietas un izvairīties no papildu maksas par bagāžu.

Pagājušajā vasarā skotu puišu grupas "Rewind" mūziķis Džeimss Makelvars zaudēja samaņu "easyJet" reisa no Londonas uz Glāzgovu laikā, jo, nevēloties maksāt par papildu bagāžu, bija uzvilcis sešus T-kreklus, četrus džemperus, trīs džinsa bikšu pārus, divus sporta bikšu pārus, divas žaketes, kā arī divas cepures. Dziedātājs vēlāk sacīja, ka viņam licies, ka piedzīvo sirdslēkmi, kad no ķermeņa pārkaršanas zaudēja samaņu.

Pērn Norvēģijas mazbudžeta lidsabiedrība "Norwegian" publicēja sarakstu ar pasažieru interesantākajām idejām, kā izvairīties no papildu bagāžas reģistrācijas, piemēram, kāds pasažieris lidmašīnā devies ar diviem ziemas mēteļiem mugurā un trim džemperiem apsietiem ap vidukli, lidsabiedrības darbiniekiem paziņojot: "Es nerunāt angliski!".

Citi mēģina uzpirkt drošības darbiniekus ar beznodokļu zonā iegādātām šokolādēm, bet vēl kāds pasažieris bija ap kaklu aplicis divus džinsa bikšu pārus, paziņojot, ka tā ir "dubultā džinsa" šalle, kādu nēsā mūziķis Lenijs Krevics. Vēl kāds pasažieris lūdza atļauju nemaksāt par bagāžu, jo tajā esot mīļotā mājdzīvnieka pelni.

2014.gadā ASV apģērbu zīmols "Scottevest" prezentēja trenci ar daudzām kabatām, kas palīdzētu izvairīties no bagāžas nodevām. No ārpuses sieviešu trencis "SeV" izskatās pēc klasiska putekļu mēteļa, bet iekšpusē ir atrodamas 18 kabatas, kurās var ielikt, piemēram, divus mobilos telefonus, digitālo fotokameru, planšetdatoru, ūdens pudeli, atslēgas, pasi, pildspalvas un citas lietas.

Jau 2011.gadā ceļotājs un biznesa konsultants Endrjū Gauls radīja vieglu neilona vesti "Rufus Roo" lietu pārnēsāšanai, jo viņam nepatika lidsabiedrību piemērotā papildu samaksa par bagāžu.
Tuvojoties Latvijas simtgadei, vēsturnieki aicina pētīt savu dzimtas koku. Arī iedzīvotāju aktivitāte šajā jomā pēdējos gados ir krietni augusi.

Par ciltskoku veidošanu iedomājies teju ikviens, taču nebūt nav tik vienkārši iegūt informāciju par saviem senčiem. Ciltskoka veidošanai nepieciešamo informāciju var smelties arhīvos, bet ne tikai. Neatsveramas ir dzīvo tuvinieku atmiņas par senčiem.

Lielu daļu informācijas var atrast Latvijas Valsts vēstures arhīvā - daudzi materiāli jau digitalizēti un pieejami internetā.

Latvijas Valsts vēstures arhīva vecākā eksperte Dace Plīkša stāsta, ka Latvijas Valsts vēstures arhīvs glabā dokumentus no 13.gadsimta līdz 1944.gadam. 

Mūsdienās pieejamas arī vairākas ciltskoku veidošanas datorprogrammas. Tās sniedz iespēju pievienot fotogrāfijas un dažādu papildinformāciju.

Vietnē lvva-raduraksti.lv ir pieejami LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos esošie dzimtas vēstures pētniecībā nozīmīgākie dokumenti.

LVVA apkopotā informācija liecina, ka šā gada deviņos mēnešos vietnei  bijuši apmeklējumi no 94 valstīm. Lielākais apmeklētāju skaits bijis no Latvijas, Krievijas, Vācijas un ASV.

Nozīmīgas ziņas par saviem radiem var atrast vecajos laikrakstos, no kuriem liela daļa digitalizētā veidā pieejama periodika.lv.

Ziņas par Latvijas iedzīvotājiem atrodamas arī ārvalstu arhīvos un datubāzēs.

Pētot Latvijas arhīvos esošos dokumentus, jāatceras, ka spēkā ir Arhīvu likuma 13.pants. Tas paredz ierobežotu pieejamību dokumentiem, kuri satur sensitīvus personas datus vai citu informāciju par personas privāto dzīvi, ja tajos esošo personas datu vai informācijas izmantošana būtiski var aizskart personas privāto dzīvi. Šādu dokumentu pieejamība tiek ierobežota uz 30 gadiem no tās personas nāves, uz kuru dokuments attiecas. Ja personas nāves datumu nav iespējams noteikt, pieejamība tiek ierobežota uz 110 gadiem pēc tās personas dzimšanas, uz kuru dokuments attiecas. Ja nav iespējams konstatēt ne personas nāves, ne dzimšanas datumu, dokumenta pieejamība tiek ierobežota uz 75 gadiem pēc dokumenta radīšanas.

Tomēr ģeneoloģiskā pētījuma vajadzībām, pierādot radniecību ar konkrēto personu, ir iespējams šos dokumentus arhīva lasītavā skatīt. Šādās situācijās nepieciešama personas miršanas apliecība un dokumenti, kas apliecinātu ģeneoloģiskā pētījuma veicēja radniecību ar pētāmo personu. Arhīvā ir jāiesniedz pieprasījums un jāuzrāda radniecību apliecinoši dokumenti. Situācijās, kad pati persona vēl ir dzīva, tā var deleģēt citu, arī tādu, ar kuru nav radniecības saišu, skatīt dokumentus, kuri satur sensitīvo informāciju.
 


Šogad pasākums “Satiec savu meistaru” notiks no 1. līdz 3.aprīlim vairāk nekā 150 vietās visā Latvijā, aicinot interesentus iepazīties ar lietišķās mākslas meistaru, audēju, koklētāju, folkloras kopu, stāstnieku un citu amatu veicējiem.

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākums “Satiec savu meistaru” Latvijā notiks jau astoto reizi. Tas aizsākās kā Tradicionālo prasmju skola 2009.gadā, kas norisinājās kopīgā Eiropas projekta “Eiropas amatu prasmju dienas” ietvaros.

“Šogad no savas puses akcentu esam likuši uz tautastērpu darināšanu, sakarā ar nesen veikto projektu “Katram savu tautastērpu”,” skaidro Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. “Galvenais šajā pasākumā ir tas, ka var nodibināt labus kontaktus nākotnei un satikt savu meistaru, ar ko nākotnē realizēt kādu savu ideju saistībā ar tautastērpu vai kādu citu lietu, vai vienkārši tālāk mācīties un apgūt sev kādas papildu iemaņas.”

Pasākuma mērķis ir iepazīstināt plašāku sabiedrības daļu ar to, ko spēj cilvēks, par prasmēm, kas tiek mācītas no paaudzes paaudzē un ar ko nodarbojas mūsu līdzās esošie meistari. Ir svarīgi apzināties to, ka šo amatu pratējiem ir nozīmīga vērtība nacionālā līmenī, jo tieši viņi ir tie, kas turpina latviskās paražas un kas glabā mūsu kultūru laikā, kad ir tik viegli iejukt pūlī ar citiem eiropiešiem.

Plašāka informācija pieejama mājaslapā www.satiecsavumeistaru.lv, kur apskatāms gan meistaru saraksts, gan karte, kurā ērti pārskatīt meistaru atrašanās vietas.

Sagatavojusi Ilanda Brežinska

Rīgas domes Labklājības departaments jau piekto gadu sadarbībā ar biedrību "Latvijas Tautas sporta asociācija" piedāvā ikvienam interesentam iespēju bez maksas piedalīties nūjošanas nodarbībās, tās notiks no aprīļa līdz pat novembrim un nodarbības vadīs sertificēts instruktors.

Pirmā nodarbība  1.aprīlī no plkst.10 līdz 11.30 Pārdaugavā - tikšanās Dzirciema ielā 24, pie dienas centra "Ābeļzieds".

Balstoties uz iedzīvotāju lielo atsaucību 2015.gadā, pirmo reizi nūjošanas nodarbības notika arī darba dienu vakaros un brīvdienās, ne tikai darba dienu rītos, kā arī tika palielināts kopējais novadīto nūjošanas nodarbību skaits. Kopā 2015.gadā notika 120 nūjošanas nodarbības piecās dažādās Rīgas apkaimēs, kuras apmeklēja aptuveni 2500 nūjotgribētāju.

Lai sāktu nūjošanu, nav nepieciešamas iepriekšējas zināšanas un īpaša fiziskā sagatavotība. Sertificēts nūjošanas instruktors bez maksas iemācīs nūjot un nodrošinās arī nūjošanai nepieciešamo inventāru, bet iedzīvotāji aicināti uz nodarbībām ņemt līdzi savas nūjas, ja iespējams. Nūjot ar savām nūjām ieteicams arī tādēļ, ka nav garantijas, ka uz vietas izdosies piemeklēt optimāla garuma nūjas.

Nodarbību grafiki:

6., 13., 27., 25.aprīlī no plkst.9 līdz 10.30 un 20.aprīlī no plkst.18 līdz 19.30 nūjotāji aicināti sportot Maskavas priekšpilsētā - nūjotāju tikšanās Ķengaraga ielā 8.
1., 8., 22.aprīlī no plkst.10 līdz 11.30 un 16., 30.aprīlī no plkst.11 līdz 12.30 nūjot varēs Pārdaugavā - nūjotāju tikšanās Dzirciema ielā 24, pie Rīgas Sociālā dienesta dienas centra "Ābeļzieds".
4., 11., 18.aprīlī no plkst.12 līdz 13.30 un 25.aprīlī no plkst.18 līdz 19.30 nūjot varēs Pļavniekos - nūjotāju tikšanās Salnas ielā 2, pie Rīgas Sociālā dienesta dienas centra "Kamene".
7., 14., 21.aprīlī no plkst.13 līdz 14.30 un 2., 30.aprīlī no plkst.10 līdz 11.30 nūjošanas vieta Biķernieku mežs, nūjotāju tikšanās Linezera ielā 6, pie stacionāra "Linezers".
5., 12., 26.aprīlī no plkst.11 līdz 12.30 un 19.aprīlī no plkst.19 līdz 20.30 nūjot varēs Vecmīlgrāvī, nūjotāju tikšanās Emmas ielā 3 pie Rīgas Sociālā dienesta dienas centra "Vecmīlgrāvis".

Ar nūjošanas nodarbību grafiku visam gadam var iepazīties Labklājības departamenta mājaslapas "www.ld.riga.lv" sadaļā "Aktualitātes", kā arī zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055 vai Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048.


Vācu komponists Ludvigs van Bēthovens pirmoreiz pārspējis austrieti Volfgangu Amadeju Mocartu radiostacijas "Classic FM" ikgadējā aptaujā par populārāko klasiskās mūzikas komponistu.
 
Radiostacijas 300 labāko klasiskās mūzikas skaņdarbu topā Bēthovens ieņem 19 vietas, kamēr Mocarts ieguvis 16. Trīs Bēthovena skaņdarbi atrodami saraksta pirmajā desmitniekā.

Bēthovens un Mocarts iepriekš trīs reizes ieguvuši vienādu rezultātu, taču citkārt līderis vienmēr – jau kopš 1996. gada - bijis Mocarts.
 
Kā atklāja radio dīdžejs Džons Sušē, "Bēthovena uzvara varētu būt saistīta ar tādām filmām kā "Karaļa runa", kurā bija izmantota 7.simfonija."
 
Pateicoties filmas "Zvaigžņu kari:Spēks mostas" panākumiem, amerikāņu komponists Džons Viljamss kļuvis par iecienītāko no dzīvojošajiem komponistiem.
 
Tomēr visiemīļotākais filmas skaņu celiņš joprojām ir kanādiešu komponista Hovarda Šora sacerētā mūzika kinolentei "Gredzenu pavēlnieks".

Satiksmes negadījumos cietušajiem jau pēc pāris gadiem būs iespējams ātrāk saņemt palīdzību – Latvijas dienesti un mobilo sakaru operatori gatavojas ieviest e-zvanu jeb tā saucamo SOS pogu.
 
Tā nodrošinās automātisku zvanu glābšanas dienestam 112, lai paziņotu par ceļu satiksmes negadījumu, kurā varētu būt cietušie. Iekšlietu ministrijas informācijas centrs jau ir iegādājies iekārtas un veic to testēšanu, kā arī apvieno e-zvanu ar 112 informācijas sistēmu.
 
 E-zvans automašīnā nostrādās avārijas situācijās vai arī to varēs iedarbināt auto pasažieri manuāli. Tā automātiski pārraidīs datu paketi par to, kāda mašīna cietusi negadījumā, precīza atrašanās vieta, kā arī tiks nodibināts balss sakaru kanāls, lai pārliecinātos par
avārijas smaguma pakāpi, kā arī par to, vai sistēma nav nostrādājusi nevietā.
 
E-zvana funkcionalitāte visās Eiropas Savienības valstīs jāievieš 2018.gadā un tā būs automātiski iebūvēta visās jaunajās automašīnās.



28. martā, Otrajās Lieldienās, četru stundu ilgā koncertā Lūdzu, atnāc! ar Latvijā zināmu un iemīļotu mūziķu piedalīšanos tika teikts paldies visiem, kuri ziedojuši un snieguši atbalstu mūziķa Rolanda Ūdra-Baloža atlabšanai.
 
Tā kā ceļš uz mūziķa pilnvērtīgu atlabšanu solās būs ilgs, koncerta laikā ziedojumu vākšana mūziķa rehabilitācijai turpinājās. Kopumā tika savākti vairāk nekā 22 tūkstoši eiro.
 
Koncertā uzstājās mūziķi Ralfs Eilands, Renārs Kaupers, Igo, Elizabete Zagorska, Fēlikss Ķiģelis, grupas Prāta Vētra, Linga, Inokentijs Mārpls, Otra puse, Horens un Riga Reggae un citi.

Jau ziņots, ka grupas The Hobos līderis, mūziķis un dzejnieks Rolands Ūdris-Balodis bija cietis nelaimes gadījumā – viņu 17. janvāra pēcpusdienā Rīgas centrā notrieca automašīna. Lai Ūdrītis pēc iespējas ātrāk atlabtu, diennakts laikā mūziķa talanta cienītāji
saziedoja vairāk nekā 12 tūkstošus eiro.


Kinomīļi laipni gaidīti Smiltenes 3D kinoteatrī. Tur šonedēļ demonstrē filmu “Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma”, multfilmu “Lupatiņi un draugi” un animācijas komēdiju “Jautrās pīles”. Vairāk informācijas: www.smilteneskino.lv

31. martā plkst. 19.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā gaidāma interaktīva izrāde bērniem "Sunītis un kaķīte".

Savukārt 2.aprīlī plkst.17.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā gaidāma izrāde “Dienesta romāns”, kas Kārļa Anitena režijā tapusi pēc liriskas padomju komēdijas “Darba kolēģi” motīviem.

Notiek pieteikšanās vēl nebijušam vokālistu konkursam "SMILTENES BALSTIŅAS 2016". Konkurss notiks 9. aprīlī Smiltenes pilsētas Kultūras centra mazajā zālē, tas paredzēts jaunajiem vokālistiem vecumā no 7 līdz 15 gadiem.

22. aprīlī Smiltenes pilsētas Kultūras centrā gaidām leģendārās rokgrupas "OPUS PRO" 30 gadu jubilejas koncerts "Rozā lietus".

Par godu Starptautiskajai ģimenes dienai Smiltenes novada Dzimtsarakstu nodaļa 14. maijā iecerējusi jaunu pasākumu – tā  dod iespēju pāriem salaulāties Ģimenes dienā, dāvinot laulības reģistrācijas ceremoniju. Pāriem, kuri vēlēsies noslēgt laulību Ģimenes dienā, līdz 13. aprīlim jāierodas dzimtsarakstu nodaļā un jāaizpilda iesniegums. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram