17. janvārī gan visā pasaulē, gan arī vairākās vietās Latvijā ar daudz un dažādiem pasākumiem tiks svinēta "Pasaules sniega diena ”. Šogad Latvijā tā norisināsies jau piekto reizi. 

Pasaules sniega diena ir Starptautiskās Slēpošanas federācijas ikgadējs sniega festivāls, kas dod bērniem un viņu vecākiem iespēju iepazīt un arī izmēģināt visdažādākās aktivitātes uz sniega, radīt patīkamas atmiņas, kā arī iedvesmu turpināt nodarboties ar ziemas aktivitātēm nākotnē.

Sniega diena paliek arvien populārākā - tādēļ vairākās vietās Latvijā Sniega dienas pasākumi norisināsies visu nedēļas nogali trīs dienu garumā. Šogad “Pasaules sniega dienas” pasākumi norisināsies vairāk nekā pusē Latvijas - 68 pašvaldībās.

Lai piedalītos Sniega dienas pasākumos, var sekot līdzi savas pašvaldības sporta notikumiem, kā arī apmeklēt Latvijas slēpošanas savienības mājas lapu, kur apkopota informācija par plānotajiem pasākumiem 17. janvārī.


Jaunais gads Latvijā sācies ar pamatīgu salu, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests šajās dienās saņem aptuveni 10 izsaukumus dienā par dažādiem apsaldējumiem un ķermeņa atdzišanu. Rokas bez cimdiem paliek sarkanas jau dažu minūšu laikā, taču nopietnus apsaldējumus var iegūt jau pēc 15 minūtēm.

Arī Valsts apdegumu centrā līdz ar auksto laiku parasti ieplūst pacienti ar apsaldējumiem. Pagaidām gan pacientu pieplūdumu nemana.

Ar apsaldējumiem Valsts apdegumu centrā visbiežāk nonāk bezpajumtnieki. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests aicina nevienam uz ielas guļošam cilvēkam nepaiet garām, jo viņiem ir vislielākais risks nosalt.

Īpaši jāuzmana ir vecāki cilvēki, kas dzīvo vieni, jo dažādu traumu vai pēkšņu saslimšanu gadījumā viņi paši nespēj izsaukt palīdzību. 

Speciālisti brīdina, ka apsaldējumu sekas cilvēks var just ilgu laiku: gados vecākiem cilvēkiem trīs, četrus gadus pēc apsaldējuma, arī pēc virspusēja apsaldējuma, varētu būt tā, ka saglabājas jušanas traucējumi.

Mediķi atgādina - lai izvairītos no aukstuma ietekmes, ļoti svarīgi ir ģērbties atbilstošā apģērbā. Īpaši svarīgi ir apavi un cimdi. Dūraiņi ir siltāki par pirkstaiņiem. Tāpat jārūpējas, lai drēbes nebūtu mitras. Ja sākas drebuļi, noteikti jādodas siltās telpās.
Ķermeņa atdzišana ir bīstamāka cilvēkiem alkohola reibumā. Īpaši jāuzmanās ir cilvēkiem ar cukura diabētu vai centrālās nervu sistēmas bojājumiem.

Lai gan vēl nupat tikai esam attapušies no svētku svinēšanas, šodien klāt arī Zvaigznes jeb Trejkungu diena. Tradicionāli tā tiek uzskatīta par pēdējo Ziemassvētku dienu, kurā pieņemts ar godu atvadīties no svētku rotājumiem mājās.
 
Zvaigznes diena ir īstais laiks pēdējo reizi iedegt sveces. Gluži tāpat kā svētku egli, arī visus pārējos Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam gatavotos rotājumus, piemēram, Adventes vainagu, ir vēlams noglabāt nākamajam gadam, vai arī no tiem atbrīvoties.
 
Līdz ar jaunu gadu un jauniem notikumiem, arī mājoklim ir jāļauj nedaudz ieelpot, tāpēc Zvaigznes dienā atver logus, ielaiž svaigu gaisu un kārtīgi izvēdina māju. Pēc tam to var iesmaržināt ar kadiķa zariņu, kas aizdedzināts sveces liesmā, tādā veidā atbrīvojot mājokli no sliktām domām. 

Ložmetējkalnā no 8. līdz 10. janvārim norisināsies ziemas nometne "Baltais Vilks", pulcējot vairāk kā 150 skautus, gaidas un jaunsargus. 

Nometnē jauniešiem būs iespēja dzīvot ziemā trīs dienas ārā, guļot apkurināmās teltīs un pašiem rūpējoties par sadzīvi. Skauti un gaidas kopīgi veidos arī īpašu gaismu - vaduguņu iedegšanas akciju, tā pieminot 99 gadus kopš Ziemassvētku kaujām.

Kā zināms, Ziemassvētku kaujas bija vienas no nozīmīgākajām latviešu strēlniekubataljonu pastāvēšanas vēsturē. Šīs kaujas bija svarīgs solis ceļā uz Latvijas valsts veidošanu, latviešu strēlniekiem parādot vienotību, nenovērtējamu cīņassparu un drosmi.

Ikviens interesents 9. janvārī, sākot no plkst.15, var apmeklēt nometni, redzēt un uzzināt, kā tajā sokas skautiem un gaidām, kā arī apskatīt vēstures ekspozīciju par Ziemassvētku kaujām.


9.janvārī Latvijas permakultūras biedrība aicina uz pirmās Sēklu bibliotēkas atklāšanu Ikšķiles Brīvajā skolā. Sēklu bibliotēka būs vieta, kur bez maksas varēs saņemt sēklas, tās izaudzēt, un daļu no sēklu ražas atdot bibliotēkai.

Dārznieki un zemnieki vākuši un glabājuši sēklas vairākus tūkstošus gadu, taču pēdējo simt gadu laikā sēklu ģenētiskā daudzveidība aizvien sarūk, pateicoties lielākam uzsvaram uz komerciālām šķirnēm, hibrīdu un ģenētiski modificētām (ĢMO) sēklām. Latvijā daudzos mazdārziņos vēl glabājas vietējās šķirnes, un vecākai paaudzei vēl ir zināšanas par sēklkopības tradīcijām, kuras izzudīs, ja tās nenodos tālāk turpmākām paaudzēm.

Sēklu bibliotēka ļaus atdzīvināt sēklu glabāšanas tradīcijas un dalīties ar ģenētisko daudzveidību kopienas ietvaros.

Sēklu bibliotēkas citur pasaulē izveidotas, lai veicinātu iedzīvotāju pašu izaudzētas pārtikas patēriņu, attīstītu sēklu lolotāju tīklu kā kopienas sastāvdaļu, kā arī attīstīt un pielāgot vietējās šķirnes, kuras spēs reaģēt uz klimata pārmaiņām un ģenētiskās daudzveidības zudumu. Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, strauji izzūd ģenētiskā daudzveidība.

Ikšķiles Brīvās skolas Sēklu bibliotēka kalpotu kā modelis citām skolām un bibliotēkām, kuras vēlas uzsākt līdzīgas iniciatīvas.
Projekta ietvaros tiktu sagatavoti materiāli, kurus citas biedrības, skolas, un bibliotēkas varētu pārņemt un pielāgot savām vajadzībām.

Latvijas Permakultūra biedrības speciālisti jau no 2012.gada organizē publiskus sēklu maiņas pasākumus dažādās Latvijas vietās, tai skaitā 2015.gadā Ikšķiles Brīvajā skolā. Biedrības pārstāvji ir piedalījušies arī dažādās starptautiskās akcijās, konferencēs, kas veltītas lauksaimniecības šķirņu sēklu daudzveidības saglabāšanas pasākumiem.
Pieteikuma anketa pasākumam  http://www.brivaskola.lv

Papildu informācija:
Sandra Stabinge
Tālr.nr.: 29259942
Pirmdien, 2016.gada 11.janvārī Dabas aizsardzības pārvaldes apsaimniekotajās Līgatnes dabas takās tiks atzīmēta lācenes Ilzītes 15.dzimšanas diena.

Apmeklētāji aicināti pulcēties plkst. 14:00 Līgatnes dabas taku teritorijā esošajā dabas izglītības centrā “Pauguri”, lai dotos kopīgi sveikt lāceni ar īpašo torti, kas gatavota no dažādiem lāčiem veselīgiem produktiem – laša, riekstiem, medus, biezpiena un citiem.
Tradicionāli šo sveicienu radīs un pasniegs lācenes „audžumamma”, Līgatnes dabas taku darbiniece Velga Vītola. 

Pēc lācenes sveikšanas pasākuma dalībniekiem būs iespēja doties tematiskā pārgājienā, iepazīstot Līgatnes dabas takas un to iemītniekus, kā arī pēdējā laikā veiktos uzlabojumus infrastruktūrā.

Līgatnes dabas takas ir Latvijā unikāls un nozīmīgs vides izglītības objekts, kas izveidots, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar mūsu valstī mītošo savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un aizsardzības nepieciešamību. Aizvadītajā gadā Līgatnes dabas takas atzīmēja 40.pastāvēšanas gadadienu.

Savukārt lācene Ilzīte ir viena no atpazīstamākajām Līgatnes dabas taku iemītniecēm, jo ir vienīgais zināmais lācis, kuru kopš dzimšanas ir audzinājis cilvēks. Lācene Ilzīte filmēta daudzās dokumentālās un mākslas filmās, ievērojami dabas fotogrāfi viņu iemūžinājuši savās fotosesijās.

Lācenes dzimšanas diena ik gadu tiek atzīmēta vienā un tajā pašā datumā un kļuvusi par sirsnīgu satikšanās pasākumu Līgatnes dabas taku kolektīvam, atbalstītājiem un dzīvnieku draugiem.
Ņemot vērā cilvēku interesi un ziemīgos laika apstākļus, Biķernieku trasē autovadītājiem tiks sniegtas bezmaksas drošas ziemas braukšanas konsultācijas.

Tādējādi tiks turpināts pērn uzsāktais autovadītāju apmācības projekts, kura nolūks ir uzlabot autovadītāju iemaņas un prasmes ziemas braukšanas apstākļos.

Konsultācijas tiks sniegtas trešdien, 6.janvārī, no plkst.17 līdz 20, kā arī 7.janvārī un 8.janvārī. Konsultācijas būs pieejamas ari visas nākamās nedēļas darba dienās no plkst.17 līdz 20. Tām iepriekš jāpiesakās.

Nodarbībā drīkst piedalīties jebkurš autovadītājs ar savu transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ziemas riepām, kuram ir derīga tehniskā apskate un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Pieteikto dalībnieku reģistrācija notiks pie Sergeja Eizenšteina ielā 2, bet iebraukšana trasē – pa 8.vārtiem.
Līdz 24.janvārim Latvijas Galvassāpju biedrība turpina pērn uzsākto akciju, kuras laikā notiek bezmaksas konsultācijas.

Galvassāpju speciālistu konsultācijas notiks Rīgā, Valmierā, Daugavpilī un Liepājā.

Latvijas Galvassāpju biedrības jaunākā iedzīvotāju aptauja liecina, ka vismaz reizi mēnesī no galvassāpēm cieš 23% iedzīvotāju, savukārt piektā daļa pat vairākas reizes mēnesī. 27,9% respondentu ar galvassāpēm saskaras pāris reizes gadā, 1,5% tādas nav piedzīvojuši.
68,1% aptaujas dalībnieku uzskata, ka spēcīgas galvassāpes nav pietiekami nopietns iemesls, lai apmeklētu galvassāpju speciālistu vai ģimenes ārstu.

Lai uzveiktu galvassāpes mazliet vairāk nekā puse aptaujāto (54,9%) lieto bezrecepšu pretsāpju medikamentus, savukārt trešdaļa dodas pastaigā svaigā gaisā vai kārtīgi izvēdina telpu. 29,9% respondentu galvassāpes kliedē ar miegu, savukārt 16,2% aptaujāto galvassāpes cenšas ierobežot, dzerot ūdeni. 12,7% izvēlas lietot tautas medicīnas līdzekļus, 3,9% aptaujāto lieto ārsta parakstītus medikamentus.

Gandrīz puse aptaujāto norādīja, ka galvassāpju laikā nekad nav piedzīvojuši simptomus, kas varētu liecināt par migrēnu.
Madonā jau februāra nogalē durvis vērs Baltijā pirmā starptautiskā miesassargu skola, to plāno atvērt kāds rīdzinieks Iljass Mahamajevs, kurš Madonu izvēlējās piemērotas infrastruktūras dēļ. 
Pašam skolas dibinātājam ir pieredze miesassarga darbā Eiropas valstīs, viņš arī strādāja Somālijā, palīdzot sargāt kuģus no pirātiem.  

Skola gan uzņems tikai cilvēkus ar pieredzi, un pieteikušies jau trīs instruktori, kuriem pašiem ir plaša pieredze miera uzturēšanās misijās un operācijās pasaules karstajos punktos.
Teorētiskās apmācības notiks Madonas sporta skolā, izmantos arī Madonas sporta skolas šautuvi, un praktiskas apmācības notiks arī bijušajā PSRS armijas bāzē Mārcienas pagastā.

Baltijas valstīs tā varētu būt pirmā šāda līmeņa skola, jo līdz šim miesassargiem bijuši tikai kursi.

Skolā plānotas divu līmeņa apmācības – civilajiem miesassargiem, kuri nestrādās riska zonās, un tiem, kas strādās riska zonās.

Skolā neuzņems iesācējus, bet gan cilvēkus, kuri jau dienējuši armijā, kuriem ir pieredze kaujas vai starptautiskās miera uzturēšanas operācijās. Skolas kursantus pārbaudīs arī sadarbībā ar Valsts policiju un Interpolu, pārliecinoties par cilvēku piemērotību. Pēc skolas pabeigšanas viņiem izdos licenci uz gadu, kuru pēc tam varēs pagarināt uz diviem gadiem.

Pieteikumus kursanti varēs iesniegt skolas mājas lapā.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) par 2016.gada putnu ir izvēlējusies dižraibo dzeni (Dendrocopos major).

Dižraibais dzenis apdzīvo dažādus mežus un ir biežāk sastopamā no deviņām Latvijas dzeņu sugām.
Šogad plānots noskaidrot dižraibā dzeņa izplatību, tāpēc LOB aicina ikvienu iedzīvotāju ziņot par novērojumiem portālā Dabasdati.lv.

LOB norāda, ka Dižraibais dzenis ir viens no meža "lietussarga" sugām, jo tā izkaltie dobumi noder ne tikai paša ligzdai, bet pēc tam arī citām putnu sugām, piemēram, zīlītēm un citiem dzīvniekiem.

Pēdējos desmit gados dižraibā dzeņa populācija Latvijā bijusi stabila, bet, piemēram, mazo dzeņu skaits saskaņā ar LOB īstenotajām uzskaitēm ir samazinājies.
Pavisam Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas – tītiņš, pelēkā dzilna, zaļā dzilna, melnā dzilna, dižraibais dzenis, vidējais dzenis, baltmugurdzenis, mazais dzenis un trīspirkstu dzenis. Šogad LOB īpašu uzmanību pievērsīs biežāk sastopamajai no tām, bet palīdzēs iepazīt arī pārējās dzeņu sugas un aicinās saglabāt to dzīvesvietas.

Šobrīd notiek arī informācijas vākšana Eiropas ligzdojošo putnu atlantam, tāpēc par dzeņu novērojumiem ligzdošanas sezonā svarīgi ziņot portālā Dabasdati.lv.
Papildus novērojumu ievākšanai portālā Dabasdati.lv, "Gada putna" akcijas ietvaros paredzētas arī dzeņu vērošanas ekskursijas, zīmējumu konkurss bērniem un citas aktivitātes.

Gada putna akciju LOB rīko jau 21.reizi.
Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014) un dzeltenais tārtiņš (2015).
Šogadī aprit 25 gadi kopš 1991.gada barikādēm, un lai veicinātu tā laika atmiņu saglabāšanu un vēstures tālāknodošanu, Ministru kabinets aicina ikvienu doties uz kādu no piecām atmiņu studijām un izstāstīt savu barikāžu stāstu.

Savus barikāžu stāstus atmiņu studijās video kameras priekšā izstāstīt aicināti gan tie, kuri pašaizliedzīgi sargāja valsts stratēģiskos objektus, gan tie, kuri organizēja dežūras, gan arī tie, kuri rūpējās par siltu tēju, zeķēm un cimdiem tiem, kuri sargāja. Tāpat atmiņu stāstus par barikādēm var nodot arī savu vecāku, vecvecāku vai citu radinieku vārdā.

Iegūtie atmiņu stāsti tiks apkopoti un nodoti Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam tālākai saglabāšanai.

Atmiņu studijas no 8.līdz 9.janvārim darbosies Rīgā – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Universitātē un Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā, Liepājas Universitātē un Vidzemes augstskolā Valmierā.



Vidzemes augstskola, Valmiera, Tērbatas iela 10 – 7.janvāris no plkst. 15:00 līdz 19:00; 9.janvāris no plkst. 10:00 līdz 14:00. 7.janvārī plkst. 17:00 Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš lasīs lekciju interesentiem “Barikāžu nacionālais un starptautiskais konteksts. Ko zinājām un nezinājām”.

Liepājas Universitātē, Liepājā, Lielā ielā 14 – 8. un 9.janvāris no plkst. 10:00 līdz 18:00.

Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīga, Mūkusalas iela 3 – 8.janvāris no plkst. 9:00 līdz 20:00, 9.janvāris no plkst. 10:00 līdz 17:00.

Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljons (tuvāk ieejai no Kanāla puses) – 8. un 9.janvāris no plkst. 9:00 līdz 18:00.

Latvijas Universitāte Rīga, Raiņa bulvāris 19 (1.auditorija) – 8. un 9.janvāris no plkst. 9:00 līdz 20:00.

Visās atmiņu studijās kā brīvprātīgie darbosies studenti, kuri interesentiem palīdzēs sagatavot stāstus, uzdodot jautājumus.
Dažas nedēļas pirms prognozētā gripas epidēmijas sākuma beigušās valsts apmaksātās gripas vakcīnas.

Pieejamas ir tikai tās vakcīnas, par kurām cilvēkiem jāmaksā pilna cena – 6- 9 eiro.  Zāļu valsts aģentūrā (ZVA) atzīst, ka daudzu gadu laikā šāda situācija izveidojusies pirmo reizi.

ZVA apliecina, ka šobrīd valstī ražošanas problēmu dēļ netiek ievesta neviena no trim vakcīnām, kura iekļauta kompensējamo medikamentu sarakstā un šāda situācija esot arī citviet Eiropā. 

Kaut gan daļa ārstu  norāda, ka medikamentu atlaide nemotivē pacientus aktīvāk vakcinēties un pārsvarā potējas tie, kuru tuviniekus skārusi šīs slimība. 

Latvijā pret gripu vakcinējas pat mazāk nekā 1% iedzīvotāju, norāda Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).  
Cilvēkiem, kas ir vecāki par 65 gadiem, pēc speciālistu domām  būtu jāvakcinējas pret gripu, jo tā ir iedzīvotāju grupa, kas visvairāk pakļauta komplikācijām un arī visvairāk cieš.

Pagaidām gan Latvijā reģistrēti tikai atsevišķi saslimšanas gadījumi, laboratorijā apstiprināti mazāk nekā desmit. 
Gripa lielākos apmēros varētu būt  ne ātrāk kā janvāra vidū, uz janvāra beigām," prognozēja SPKC.

Taču ikviens var veikt profilaktiskus pasākumus – dzert daudz ūdeni vai tējas, bieži vēdināt telpas, mazgāt rokas un uzturēties vairāk svaigā gaisā. 
No 1. janvāra cietušajiem un viņu tuviniekiem būs pieejams bezmaksas atbalsta tālrunis 116006, kas darbosies katru dienu no plkst.7 līdz 22, nodrošinot iespēju minētajām personām saņemt emocionālo un psiholoģisko atbalstu, kā arī informāciju par tiesībām un citiem atbalsta dienestiem.

Atbalsta tālruņa darbību nodrošinās biedrība "Skalbes", ar kuru Juridiskās palīdzības administrācija ir noslēgusi deleģēšanas līgumu.

Iecere izveidot atbalsta tālruni radusies, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības, kas nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus.

Paredzēts, ka bezmaksas tālrunis būs nepieciešamās informācijas avots cietušajiem arī gadījumos, ja kriminālprocess vēl nav sākts. 
Šogad stājas spēkā jauni nosacījumi ātro kredītu izsniegšanai. Jauno prasību nolūks ir pasargāt patērētājus.

Grozījumi noteic, ka jebkura ar kredītu saistīto izdevumu summa, tai skaitā kredīta procenti, nokavējuma procenti, kredīta termiņa pagarinājuma maksas un citas ar kredītu saistītās izmaksas, kopā nedrīkst pārsniegt 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas. Šāds regulējums nodrošinās, ka patērētāji nenokļūst pārmērīgos parādos, kas nemitīgi aug.

Savukārt kredīta devēju pienākums būs stingrāk izvērtēt patērētāju maksātspēju un neizsniegt kredītu tiem, kuru maksātspēja ir nepietiekama.

Likumā tiek arī noteikts nokavējuma procentu ierobežojums, proti, nokavējuma procenti nevarēs būt lielāki par 36% virs aizņēmuma likmes gadā. Tas nodrošinās, ka nokavējuma procenti nepieaug tik strauji un lai situācijā, kad patērētājs nokavējis maksājumu, viņš spētu to tomēr samaksāt un segt savas saistības pret kredīta devēju.

Likumā tiek noteikts, ka kredītus nevar izsniegt naktī laikā no plkst.23 līdz 7 rītā. Ar šiem grozījumiem iecerēts no neapdomīgas rīcības pasargāt patērētājus, it sevišķi jauniešus un personas, kuras cieš no azartspēļu atkarības.
Somija īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai bēgļi pēc iespējas ātrāk apgūtu grūto somu valodu un Somijas sabiedriskie mediji piedāvās ziņas valsts valodu vāji zinošajiem bēgļiem.

Pirmā ziņa ir vienu minūti gara, un tajā tiek atstāstīts Somijas prezidenta Sauli Nīnistes Jaungada uzrununas saturs, precīzāk, tikai neliela daļa runas satura. Tāpat šajās ziņās tiek atstāstīti vienkāršoti teikumi par bēgļiem un bēgļu centriem.

Somijas valsts radio YLE vieglās ziņas pārraida katru darbadienu jau kopš 1992. gada, taču jau mēnesi vieglās ziņas tiek rādītas arī valsts televīzijas pirmajā kanālā. Ziņas redzamas, lasāmas un noklausāmas arī radio un televīzijas tīmekļa vietnē.
Vieglā valoda pasaulē tiek lietota vairāk nekā 50 gadus.
Aprēķināts, ka vieglajām ziņām Somijā seko apmēram 500 000 iedzīvotāju.

Vieglā valoda ir informācijas pasniegšanas veids, kas atvieglo lasītas, arī priekšā lasītas un atskaņotas informācijas sapratni cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar valodas uztveri.

Tie var būt cilvēki ar īpašām vajadzībām, gados veci cilvēki, kā arī imigranti, kuri valodu vēl tikai mācās.
Somu vieglās valodas ziņas tiek lasītas lēni, vienkāršots ir arī ziņu saturs un teikumu uzbūve.

Vieglo ziņu pārraides ir tikai viens solis imigrantu integrācijas virzienā, kas ir milzīgs izaicinājums Somijai.

Bēgļu integrācijā saprotošas ir arī bibliotēkas. Vairākās Somijas bibliotēkās pagaidu lasītāju kartes tiek izsniegtas arī tādiem bēgļiem, kuri vēl nav saņēmuši uzturēšanās atļaujas un, iespējams, nekad arī nesaņems. Bibliotēku lasītāja karte ļauj aizņemties periodiskos izdevumus un grāmatas dažādās valodās, kā arī sporta piederumus.

Latvijā vieglajā valodā rakstīti teksti lasāmi, piemēram, Labklājības ministrijas, Saeimas un Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapās.


Projekta “Eglīšu Debesis” autori aicina nemest svētku laiku nokalpojušās eglītes atkritumos, bet gan jau šodien pieteikt tās ceļam uz “debesīm” – uz mežu, kur tās kalpos nākamo eglīšu audzēšanai.

Kad pīrāgi apēsti, dāvanas izdalītas un eglītes rotas nonāk atpakaļ plauktā līdz nākamajam gadam, eglīte, kas teju mēnesi mūsu mājas piepildījusi ar skuju smaržu un svētku sajūtu, nereti nonāk atkritumu tvertnē, vārtrūmē vai vienkārši tiek nolemta nobiršanai kaut kur dzīvokļu māju pagalmos. Lai šos skumjos skatus un eglīšu necienīgo likteni novērstu, šodien darbību atsāk projekts “Eglīšu Debesis”. 

“Šo projektu pavisam nejauši aizsākām pērnā gada janvārī. Cilvēku atsaucība bija tik liela, laika maz, bet mums izdevās lielisks starts – mediji mūs pamanīja, un cilvēkus šis projekts uzrunāja. Mūsu mērķis bija mazināt izmesto eglīšu skaitu un cilvēkos, ģimenēs un bērnos ieviest jaunu tradīciju - egles sūtīšanu debesīs. Pērn mūsu loģistika bija drausmīga, mēs braukājām no Piņķiem uz Berģiem, krustu šķērsu cauri visai Rīgai, gribētāju bija ļoti daudz, taču mēs - tikai divi ar vienu busu.” atceras projekta idejas autori Toms Barons Lūķis un Helmuts Bēķis. 

Savu eglīti uz “Eglīšu Debesīm” var nosūtīt jebkurš Rīgas vai Pierīgas iedzīvotājs vai uzņēmums,  mājas lapā aizpildot anketu.

Laikā no 6. līdz 15.janvārim projekta komanda ieradīsies pie jums pagalmā, kur paņems jūsu eglīti un kopā ar citām to pārstrādās šķeldā, lai pēc tam nogādātu atpakaļ mežā, kalpojot par pakaišiem nākamo eglīšu audzēšanai.

Pērn uz “debesīm” nosūtītas aptuveni 500 eglītes; šogad projekta autori cer mazāk eglīšu ieraudzīt atkritumu tvertnēs, un vairāk – nogādāt “Eglīšu debesīs”.
Vairāk informācijas par projektu un eglīšu gaitām meklējiet projekta Facebook lapā: facebook.com/EglisuDebesis

Sīkāks Info: +371 24781010
Jaunā gada brīvdienās būs izmaiņas Rīgas sabiedriskā transporta, pašvaldības autostāvvietu un klientu apkalpošanas centru darbā ;31.decembrī un 1.janvārī sabiedrisko transportu (tramvaju, trolejbusu, autobusu) varēs izmantot bez maksas un Jaungada naktī tiks nodrošināti papildu reisi,  pastāstīja "Rīgas Satiksme" pārstāvis Viktors Zaķis.

31.decembrī un 1.janvārī sabiedriskais transports brauks pēc brīvdienu grafika.
Pasažieri šajās dienās sabiedriskajā transportā varēs braukt bez maksas.

Lai nodrošinātu ērtāku pasažieru nokļūšanu uz un no gadu mijas pasākumu norises vietām, naktī no 31.decembra uz 1.janvāri aptuveni no plkst.21 līdz plkst.4 tiks organizēti papildu reisi 4., 5., 6., 7., 10. un 11.tramvaja maršrutā, 9., 14., 15., 17., 18., 22. un 27.trolejbusa maršrutā, 3., 11., apvienotajā 12., 23., 26. (pa Akmens tiltu), 18., 24., 25., 37., 40., 50., 51. un 53.autobusa maršrutā.

30.decembrī klientu apkalpošanas centra Brīvības ielā 49/53 darba laiks būs no plkst.8-17, pārējie klientu apkalpošanas centri strādās kā ierasts darba dienās – līdz plkst.19. Juridiskās personas klientu apkalpošanas centrā Brīvības ielā 191 pirmssvētku dienā apkalpos no plkst.8-14.30.
31.decembrī un 1.janvārī visi klientu centri būs slēgti.

Maksas autostāvvietas, kuras apkalpo „Rīgas satiksme", 31.decembrī un 1.janvārī varēs izmantot bez maksas, izņemot apakšzemes stāvvietu Kr.Valdemāra ielā 5a – tur par autostāvvietu būs jāmaksā atbilstoši spēkā esošajiem tarifiem.
Lai svētku brīvdienās un Jaunā gada svinību laikā nepieļautu nelikumīgu pirotehnikas apriti, kā arī novērstu ar pirotehnikas izstrādājumiem saistītos negadījumus, Valsts policija līdz 2. janvārim veic to pārbaudi.

Policija atgādina, ka uz katra pirotehnikas izstrādājuma ir norādīta uguņošanas ierīces kategorija, pēc kuras arī nosaka, no kāda vecuma persona drīkst to iegādāties un pielietot. 

F1 kategorijas ierīces var iegādāties un izmantot no 14 gadu vecuma.

F2 un F3 kategoriju ierīces, kā arī T1 kategorijas skatuves pirotehniskos izstrādājumus var iegādāties no 18 gadu vecuma. 

Valsts policija atgādina, nekādā gadījumā nepirkt pirotehniku no privātpersonām, kas tirgo nezināmas izcelsmes nesertificētus izstrādājumus. 

Pirms izstrādājuma lietošanas jāpārliecinās, ka ir ievērots drošs attālums no skatītājiem, mājām, kokiem un elektrības vadiem. Tāpat jāparūpējas, lai pirotehnikas izmantošanas vietas tuvumā būtu ūdens vai ugunsdzēšamais aparāts, ko nepieciešamības gadījumā varētu pielietot.

Pirotehniskos izstrādājumus nedrīkst mest ugunskurā un nekādā gadījumā, tos nedrīkst vērst otra cilvēka virzienā. Tāpat izstrādājumus aizliegts izmantot alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.
Saistībā ar Jaunā gada sagaidīšanas svinībām no 30.decembra plkst.22.00 līdz 1.janvāra plkst.15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Rīgā, 11.novembra krastmalā.

Satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm) tiks slēgta krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, Poļu gātes posmā no 11.novembra krastmalas līdz Pils ielai, Bīskapa gātes posmā no Herdera laukuma līdz 11. novembra krastmalai, 11.novembra krastmalai pieguļošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē.

Arī rīdziniekiem un pilsētas viesiem paredzēts krāšņš Jaunā gada sagaidīšanas pasākums 11. novembra krastmalā. Pasākuma apmeklētāji varēs baudīt īpaši sagatavotu kultūras programmu ar mūziķu, populāru grupu un dīdžeju priekšnesumiem, vērot svētku uguņošanu.
Informācija par Latvijas parlamentu un Saeimas darbu turpmāk būs pieejama arī video vietnē "Vimeo".

Jaunākais "Vimeo" kanālā publicētais video stāsta par būtiskākajām 2016. gadā gaidāmajām izmaiņām likumos, kas ietekmēs mūsu valsts iedzīvotājus. Tāpat tajā atrodami video par Saeimas nama vēsturi, parlamenta zālēm, kā arī citi video materiāli.

Lai vēstītu sabiedrībai par savu darbu, Saeima aktīvi izmanto arī citus sociālos medijus. Par aktualitātēm parlamentā iespējams uzzināt arī mikroblogošanas vietnē Twitter, vietnē Youtube. Fotogrāfijas publicētas vietnē Flickr, un par parlamenta darbu stāstīts arī Saeimas Instagram kontā.

Šajā svētku sezonā viena no populārākajām dāvanām ASV bijusi "hoverboard" jeb levitējošais dēlis, tomēr atsevišķi modeļi izrādījušies bīstami lietotājiem.

Tiešsaistes tirdzniecības milzis"Amazon" izplatījis aicinājumu iznīcināt iegādātos dēļus, solot atgriezt par tiem izdoto naudu. Izrādījies, ka kāds tehnoloģisks defekts liek dēļiem aizsvilties, tādējādi apdraudot lietotājus.

Arī Lielbritānijas patērētāju aizsardzības aģentūra izņēmusi aptuveni 15 000 nedrošu levitējošo dēļu pēc tam, kad par trīs ugunsgrēku "vaininieku" tika identificēta tieši šī ierīce.

Neraugoties uz šīm nedienām, futūristiskais transportlīdzeklis ir viens no apspriestākajiem tehnoloģiju jauninājumiem. 

Atklāta “Centrālās laboratorijas” Ziemassvētku akcija "Pasaki paldies savam ārstam!", kuras laikā ikviens var uzrakstīt savam dakterim veltītu pateicības stāstu. 

Akcijas turpināsies līdz gada beigām, un pateicības stāstus var:

• nodot ar sociālo tīklu starpniecību – laboratorijas lapā vietnēs Facebook vai Draugiem
• nosūtot pa elektronisko pastu uz adresi centrala@laboratorija.lv;
• nogādāt laboratorijas centrālajā birojā;
• iesniegt citā veidā, kuru var saskaņot, zvanot pa tālruni 67334433.

Ziemassvētku akcijā piedalīsies ikviens stāsts, kas sāksies ar vārdu "Paldies" un ietvers ārstam veltītus pateicības vārdus. Nekādu īpašu prasību attiecībā uz stāstu noformējumu un formātu nav.

Vissirsnīgāko stāstu varoņi un autori saņems dāvanas.
Tādēļ ir svarīgi, lai stāstā būtu minēts ne tikai ārsta, bet arī teksta autora vārds un uzvārds, kā arī tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese, pa kuru iespējams sazināties.

"Centrālā laboratorija" akciju ar devīzi "Pasaki paldies savam ārstam!" rīko jau vairākus gadus. Piemēram, pagājušajā gadā "Centrālās laboratorijas" organizētās akcijas rezultātā aptuveni 200 ārstu visā Latvijā pavisam negaidīti saņēma ziedus un pateicības vēstuli ar pacientu rakstītajām sirsnīgajām atsauksmēm. 
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija informē, ka vairums ceļotāju no Latvijas šī gada Ziemassvētkus un gadumiju ir izvēlējušies pavadīt Tenerifē (Kanāriju salās Spānijā), Taizemē, Apvienotajos Arābu Emirātos, Šrilankā, kā arī Austrijas un Somijas kalnu slēpošanas kūrortos.

Ārlietu ministrija vēlas ceļotājiem atgādināt svarīgāko, kas jāatceras, lai braucieni izdotos bez raizēm. Vispirms ieteicams Ārlietu ministrijas mājaslapā noskaidro, vai uz izvēlēto valsti ceļot ir droši, vai ir nepieciešama vīza, kā arī kur to var noformēt.
Jāpatur prātā arī mūžvecais likums - jāpārbauda sava ceļošanas dokumenta derīguma termiņš un jāatceras reģistrēties Konsulārajā reģistrā, jo, ja ārvalstī būs ārkārtas situācija, Ārlietu ministrija varēs sazināties, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešama palīdzība.

Bez maksas var noformē Eiropas veselības apdrošināšanas karti EVAK - tā ir derīga trīs gadus un ļaus Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs un Šveicē saņemt pirmo neatliekamo un nepieciešamo medicīnisko palīdzību.

Savukārt Latvijas Infektoloģijas centrā var uzzināt, vai ir nepieciešama vakcinācija, lai apmeklētu izvēlēto galamērķi.

Lai ir vēl drošāk, viedtālrunī var ielādēt mobilo lietotni „Ceļo droši!”, kas pieejama App Store un Google Play. Tajā noderīgu informāciju un padomus atradīs pat pieredzējuši ceļotāji.

Tuvojoties svētkiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi atgādina par piesardzību šajā laikā.
 
Būtiski ir ievērot mērenību, lietojot alkoholiskos dzērienus, jo lielākā daļa traumu notiek alkohola reibumā.
 
Īpaši jāuzmana arī bērni – jāpārliecinās, lai kafijas kanna vai krūze nav uz galda vai plaukta malas, un nevajadzētu pieļaut bērnu rotaļas virtuvē pie karstiem katliem un plīts.
 
Tāpat jāatceras, ka maziem bērniem nav piemērotas rotaļlietas, kas veidotas no daudzām sīkām detaļām, kas mazulim var nonākt elpceļos, tos nosprostojot.
 
Turklāt, ja uz ielas redzams, ka kādam cilvēkam palicis slikti, labāk doties palīgā un pajautāt, vai viss kārtībā. Iespējams, sliktas pašsajūtas, traumas vai pēkšņas saslimšanas dēļ cilvēks pats nevar izsaukt palīdzību.
 
Neatliekamos gadījumos, kad veselības dēļ apdraudēta dzīvība, jāzvana 113. Citos gadījumos var vērsties tuvākajā ārstniecības iestādē vai mediķu padomu var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Telefona darba laiks - brīvdienās un svētku dienās ir visu diennakti, bet darba dienās no plkst.17.00 līdz plkst.8.00. Elektroniski ar mediķiem var sazināties, rakstot: medkonsultacija@gmail.com vai izmantojot Skype, meklējot lietotājvārdu medkonsultācija.



Siguldā šonedēļ pulcējas bobsleja un skeletona pārstāvji no visas pasaules, kopumā 18 valstīm, jo 19.un 20.decembrī pirmo reizi Latvijā notiks Eiropas kausa izcīņa bobslejā un skeletonā.

Bobslejā startēs visi vadošie Latvijas braucēji, bet skeletonā pēc sacensību nolikuma nevar startēt ranga 12 vadošie sportisti, starp kuriem ir brāļi Martins un Tomass Dukuri, kā arī Lelde Priedulēna. Toties atbalstu vajadzēs  jaunajiem skeletona braucējiem Endijai Tēraudai, Kristapam Zeilem un Ivo Šteinbergam.

Kā stāsta Latvijas Bobsleja un Skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis: “Ja paralēli notiktu Pasaules kausa posms, tad arī bobslejā būtu šādi noteikumi. Skeletonā šādi nosacījumi ir visu laiku, bobslejā tikai tad, ja pārklājas sacensības.” Tas nepieciešams, lai stimulētu labākos sportistus piedalīties augstākā līmeņa sacensībās, un, piemēram, izvēlēties braukt uz Ziemeļameriku, nevis palikt Eiropas kausā, kurā arī, protams, var nopelnīt punktus starptautiskās federācijas reitingā.

Bobsleja sacensību dalībnieku sastāvā arī mūsu pašmāju zvaigznes – Oskara Melbārža, Oskara Ķibermaņa un Uģa Žaļima ekipāžas, kas sevi šīs sezonas sākumā ir pieteikuši kā nopietnus konkurentus cīņā par Pasaules kausa titulu. 

Pēc astoņu gadu pārtraukuma, uz starta stāsies arī Latvijas pieredzējusī dāmu ekipāža - Olga Lapšova un Anita Koziča, kas spēkus mēros dāmu konkurencē. “Olgu tiešām var uzskatīt par vispieredzējušāko starp dāmām. Siguldas trasē viņa ir veikusi visvairāk braucienu starp visiem bobslejistiem un bobslejistēm. Mēs varam uzstādīt arī Ginesa rekordu par vecāko bobslejistu starptautiskajās sacensībās, un tā būs Olga,” stāsta Ekmanis, aicinot vērot arī dāmu bobsleja braucienus. Tāpat pirmoreiz varēsim redzēt arī mūsu kaimiņu – igauņu divnieku ekipāžu. 

Fani un līdzjutēji aicināti doties uz Siguldu, jo divās dienās tiks aizvadīti divi Eiropas kausa izcīņas posmi. Jau plkst. 10:00 uz starta stāsies skeletona pārstāvji, bet no plkst. 13:00 finālbraucienus aizvadīs bobsleja divnieku ekipāžas. Visas dienas garumā skatītājus izklaidēs dīdžejs, bet pašiem mazākajiem starta estekādē, kas ir blakus 16.virāžai, būs iespēja vizināties ar īstām bobsleja kamanām. 

LBSF ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis stāsta, ka īsto bobsleja elpu var izjust 15.virāžā, galvenajā laukumā, aiz finiša mājas. “Vēl labi trasei var piekļūt pie 13.virāžas,” iesaka Ekmanis, norādot, ka visas virāžas būs atsegtas. “Kā zināms, trasei veikta rekonstrukcija un tas nesagādā problēmas – novākt saules sargus. Vienīgi mēs nelaidīsim skatītājus starta mājā, jo mums divās dienās ir vairākas sacensības un ļoti daudz sportistu. Taču, lai nenozagtu skatītājiem iespēju redzēt starta ieskrējienu, mums pirmoreiz tiks filmēts starts un tas tiks atkārtots uz lielā ekrāna – jaunajā tablo, kas atradīsies 15.virāžas laukumā. Otra kamera atradīsies finišā. Redzēt varēs vairāk nekā parasti šādās sacensībās,” sola Ekmanis. 

Par laika apstākļiem pēc trases rekonstrukcijas vairs neviens nesatraucoties, tāpat Zintis Ekmanis norāda, ka ir uzlabojusies ledus kvalitāte. Patlaban sportisti Siguldā jau aizvadījuši treniņbraucienus. Uz tiem darbdienās līdz pulksten 15:00 līdz nedēļas nogalei var nākt ikviens. 

"Mums ir liels gods Latvijā organizēt šāda mēroga starptautiskas sacensības bobslejā un skeletonā. Ja pasākums tiks veiksmīgi noorganizēts, Siguldā nākamgad varētu notikt arī Pasaules kausa izcīņas posms, tāpēc šīs sacensības būs kā ģenerālmēģinājums nākotnei," atzīst  Ekmanis. "Tas nozīmē, ka Pasaules kausa posma gadījumā Siguldā, varēsim aiz bikšu starām paraustīt visu pasaules bobsleja un skeletona eliti – tos, kurus parasti redzam tikai televizoru ekrānos. Ceram, ka mums būs izdevies uzdāvināt saviem skatītājiem veiksmīgas sacensības!"

Pēc jaunā gada Pasaules kausa posms risināsies ASV, uz to brauks visi trīs mūsu piloti. Divniekos Latvija startēs ar trīs ekipāžām, bet četriniekos – ar divām. Kā var noprast pēc trenera Sanda Prūša izteikumiem, sadalījums jau zināms – četriniekos brauks Melbārdis un Ķibermanis. Žaļims Ziemeļamerikas trasēs būs pirmo reizi, tāpēc, kā saka Prūsis, lai sākumā apgūst šīs trases ar divnieku kamanām.

Kā Radio TEV skaidroja Zintis Ekmanis, kamanu transports uz Ziemeļameriku ir ļoti dārgs, tāpēc šobrīd rocība neļaujot turp nogādāt visas trīs četrinieku kamanas.

Foto: Charlie Booker / bobslejs.lv
Rīgas domes kaķi Kuzja un Muris kļuvuši par Krievijas televīzijas kanālu zvaigznēm.
Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova palīdze Diāna Kapočeņa Krievijas medijiem atzīst, ka domes kaķi ir veids, kā parādīt Krievijas tūristiem, cik Rīgā ir interesanti un skaisti.
Ušakova  palīdze arī norādījusi, ka Rīga nav bagāta un liela pilsēta, tāpēc reklāmas aģentūras cenšas izdomāt efektīvas un ekonomiskas kampaņas.

Tiesa, Kuzja un Muris nav viss Rīgas reklāmas kampaņa, bet reāli personāži, kas rātsnamā dzīvo jau ceturto gadu.
Toreiz tā bija Rīgas mēra Nila Ušakova ideja paņemt pavisam mazus kaķēnus no dzīvnieku patversmes ar domu aicināt cilvēkus, kuri vēlas mājdzīvniekus, dot iespēju atrast ģimeni un mājas patversmes dzīvniekiem. 

Rīgas mēra biroja darbinieki smej, ka kaķiem ir doti atbilstoši vārdi.
Muris kā jau latvietis ir nedaudz kautrīgs un viņam netīk daudz komunicēt ar atnācējiem. Kuzja raksturīgi krievu tautībai uzvedas brīvi, nepiespiesti jebkurā kompānijā.
Nils Ušakovs stāsta, ka kaķi birojā jebkuru vietu uzskata par savu teritoriju, taču īpaši iecienījuši palodzes, jo tur var gozēties saulītē.

Kuzja un Muris ir slaveni. Reti kurš domes ārvalstu viesis nav neko dzirdējis par Rīgas kaķiem, tādēļ, tiklīdz ienāk mēra birojā, uzreiz lūdz, lai parāda kaķus.

Mērs stāsta, ka dokumentus parakstīt kaķi nekad netraucē. Gadoties gan kuriozi, ka kāds no murrātājiem piepeši izdomā sanāksmes laikā aiziet pastaigāties pa lielo galdu, ap kuru visi sēž, bet pie tā jau visi ir paspējuši pierast.
Foto: delfi.lv

58% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi dzīvē saņēmuši nepiemērotu jeb "netrāpīgu" dāvanu un visbiežāk dāvanas autori bijuši kolēģi, secināts telekomunikāciju operatora "Bite" veiktā aptaujā.

Kā rāda aptaujas rezultāti, "netrāpīgas" dāvanas  kā otrie visbiežāk pasniedz  draugi.

Runājot par interesantākajām "netrāpīgajām" dāvanām, aptaujas dalībnieki minējuši "Opel" sēdekļu pārvalkus, kas dāvināti "Honda" īpašniekam, vannas bumbu, kaut dāvanas saņēmējam ir duša, lietotu zibatmiņu, daudz ziepju, kārtējo svečturi un citas lietas.

Taujāti, ko iesākt ar šādām neveiksmīgām dāvanām, 63% norādīja, ka šāda dāvana tiek nolikta plauktā un aizmirsta, bet 17% to mēģinātu atdāvināt citiem.

Uzskatot, ka neviena dāvana nav "netrāpīga", bet gan tikai nonākusi neīstajās rokās, "Bite" sāk dāvanu maiņas kampaņu vietnē "netrapiga.lv", kurā ikviens, kas saņēmis "netrāpīgu" dāvanu, var to samainīt vai atdot kādam citam, kam tā šķitīs piemērotāka.
"Netrapiga.lv" darbosies līdz 8.janvārim.
Iedzīvotāji aktīvi izrāda interesi par Valsts ieņēmuma dienesta  sākto akciju "Iemet čeku - mēs to pārbaudīsim!".

 VID ir izvietojis akcijas "Iemet čeku – mēs to pārbaudīsim!" kastes vēl vairākos VID klientu apkalpošanas centros. Šobrīd iemest savu čeku vai kvīti un pārliecināties par uzņēmuma godprātību iespējams kopumā 24 VID klientu apkalpošanas centros visā Latvijā. Čekus un kvītis var sūtīt arī uz e-pasta adresi: iemetceku@vid.gov.lv .

Akcijas "Iemet čeku – mēs to pārbaudīsim!" kastes ir pieejamas VID klientu apkalpošanas centros Rīgā, Jūrmalā, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Dobelē, Tukumā, Aizkrauklē, Limbažos, Gulbenē, Madonā, Valmierā, Alūksnē, Balvos, Daugavpilī, Jēkabpilī, Krāslavā, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē, Saldū, Talsos, Liepājā un Ventspilī.

Vienlaikus dienestā atzina, ka to, vai šī akcija būs devusi reālus rezultātus, varēs izvērtēt tad, kad būs apkopota informācija par visiem iesniegtajiem čekiem. Pēc tam arī tiks vērtēts, vai akciju turpināt arī pēc 31.decembra.

Jāatgādina, ka ēnu ekonomikas apkarošanas ietvaros VID šogad novembra beigās sāka akciju "Iemet čeku - mēs to pārbaudīsim!".

"Ņemot vērā uzņēmumu vidū aktuālo tendenci ļaunprātīgi iejaukties kases aparātu darbībā, samazinot to ieņēmumu apmēru, no kura būtu godprātīgi maksājami nodokļi valsts budžetā, VID aicina ikvienu iedzīvotāju iesaistīties cīņā ar šo nelikumīgo parādību un ēnu ekonomiku kopumā. Kopīgiem spēkiem vēršoties pret nodokļu nemaksātājiem, izdosies sekmēt nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā un tas mums visiem nozīmēs arvien kvalitatīvākus valsts sniegtos pakalpojumus," iepriekš norādīja dienestā.
"Mēs šogad esam tik labi, nevaram atļauties nebraukt uz Ziemeļamerikas posmiem," tā šodien Radio TEV atzina Latvijas Bobsleja un Skeletona federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis, atbildot uz jautājumu, kurš no pilotiem sastādīs kompāniju Oskaram Melbārdim pēc gadu mijas Pasaules kausa izcīņā. 

"Šogad divnieku konkurencē esam desmitniekā ar visiem trīs pilotiem. Nevaram Oskaru Ķibermani vai Uģi Žaļimu atstāt mājās, jāstartē visiem trīs," sacīja Ekmanis. Uz Ziemeļameriku tiks transportētas trīs divnieku kamanas, bet četrinieku - tikai divas, kas nozīmē, ka lēmums, kurš brauks ar četrinieku, vēl nav zināms. "Iespējams, rezultāti Siguldā liks trenerim Sandim Prūsim pieņemt lēmumu, kuram uzticēt vadīt četrinieku ASV," pauda Ekmanis.

Kā Radio TEV skaidroja Ekmanis, kamanu transports uz Ziemeļameriku ir ļoti dārgs, tāpēc šobrīd rocība neļaujot turp nogādāt visas trīs četrinieku kamanas.

Visas trīs labākās Latvijas bobsleja divnieku ekipāžas jau šajā nedēļas nogalē piedalīsies divos Eiropas kausa izcīņas posmos, kas pirmo reizi notiks Siguldas trasē.
Tiem iedzīvotājiem, kas eglīti dosies meklēt uz kādu no AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) apsaimniekotajām teritorijām, uzņēmums izveidojis palīgu jeb mobilo lietotni "LVM meža kartes", kas ļauj noskaidrot atrašanās vietu un vēlamo maršrutu.

"LVM meža kartes" piedāvā iespēju kartes skatīt tiešsaites režīmā vai arī lejupielādēt tās ierīcē, turklāt, izmantojot globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS), precīzi sekot savai atrašanās vietai Latvijas valsts mežos. Ar spilgti zaļu krāsu ir iezīmēti LVM meža kvartāli, bet ar oranžu krāsu - meža autoceļi.

Turklāt "apple" ierīcēm ir izstrādāta iespēja veidot maršrutu - lai nokļūtu vēlamajā vietā, kartē jāatzīmē noteiktais punkts, un aplikācija piedāvās maršrutēšanas iespēju uz šo vietu.

Lietotnē izmantotā karte ir redzama vietnes "mammadaba.lv" un "lvm.lv" mājaslapās, un arī šajā lietotnē ir iespēja pieslēgt vai atslēgt informāciju par LVM tūrisma objektiem, atpūtas vietām un dabas takām.

Kā ziņots, tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad LVM apsaimniekotajos mežos iedzīvotājiem personiskām vajadzībām Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanai atļauts nocirst vienu eglīti.

Cērtot eglīti, jāievēro, ka tās celma caurmērs jeb diametrs nedrīkst būt lielāks par 12 centimetriem, bet eglītes augstums nedrīkst pārsniegt trīs metrus. Eglīte jāzāģē līdz ar zemi, lai novērstu iespēju, ka uz augstā celma var savainoties meža dzīvnieki.
Eglītes atļauts cirst un zāģēt uz stigām, meža ceļu malās, grāvmalās, pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem un zem elektrolīnijām.

Eglīti nedrīkst cirst privātā mežā, publiskā dabas parkā, kā arī īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas informatīvajās zīmēs atzīmēta ar ozollapu.
Tāpat eglītes aizliegts cirsts jaunaudzēs un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atzīmētas ar ozollapu.

Valsts meži atrodas visā Latvijas teritorijā starp daudziem privātajiem, pašvaldību un citu īpašnieku mežiem, tāpēc, lai nerastos konflikti, LVM aicina pirms eglītes ciršanas vai zaru savākšanas pārliecināties, kam pieder mežs, apjautājoties par to mežsaimniecībās vai Valsts meža dienesta mežniecībās.
Valsts mežu teritorijas var atpazīt pēc LVM izvietotajām dzeltenajām zīmēm ceļu malās. Arī robežstigu zīmes norāda uz valsts mežu teritorijām. Pirms došanās uz mežu valsts mežu teritoriju var apskatīt vietnē "mammadabakarte.lv".

Tāpat LVM atgādina, ka pēc svētkiem eglītes zarus var izmantot, lai apsegtu rozes, vai gadījumā, ja tās skujas ir nobirušas no zariem, izmantot kā balstu puķuzirņiem. Arī pilsētā par eglīti var parūpēties, piemēram, augumā garākās egles var sagarināt un piedāvāt cilvēkiem, kuriem mājās ir malkas apkure.
Facebook Draugiem Twitter Instagram