Silto laikapstākļu dēļ pavasarim raksturīgā polinoze jeb ziedputekšņu alerģija Latvijā ir iesākusies par mēnesi ātrāk nekā tai vajadzētu būt, brīdina alergologi.
 
Alerģiju laikam raksturīgie simptomi ir rinīts jeb deguna tecēšana, acu asarošana un niezēšana, šķaudīšana, kā arī klepus un apgrūtināta elpošana.
 
Pavasara alerģijas vēstnesis ir lazda, kas parasti zied marta beigās. Drīzumā tai pakāpeniski pievienosies alkšņi, vītoli, apses, gobas un citi koki un augi. Neraksturīgi silto laikapstākļu dēļ šogad lazdu ziedēšana sākās jau februāra beigās.
 
Kā iesaka alergoloģe Dace Kārkliņa, “šajā laikā vēlams izvairīties no fiziskām aktivitātēm brīvā dabā,kas veicina, ka elpceļos nonāk daudz vairāk ziedputekšņu. Vēl svarīgi cilvēkiem, kuriem parādās pirmie alerģijas simptomi, doties pie ārsta un uzsākt
ārstēšanos, jo, piemēram, nepievēršot uzmanību ziedputekšņu izraisītām iesnām, var attīstīties bronhiālā astma.”
 
Parasti alerģiskas reakcijas veicina tie ziedputekšņi, kurus pārnēsā vējš,kas var tos aiznest pat simtiem kilometru attālumā. Līdz ar to noteicošais faktors nav, kādi koki aug pie mājas, bet gan koku ziedēšana Latvijā kopumā un Austrumeiropā.
 
Pēc Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem aptuveni 30 – 40% iedzīvotāju pasaulē cieš no alerģiskām slimībām, un izplatība tuvojas epidēmijas apmēriem. Vairāk par alerģijām un to radītajām slimībām var lasīt interneta vietnē www.neutralakademija.lv.
Līdz ar pavasara atnākšanu sākas dārzkopības sezona, pensionāri atceras par saviem dārziņiem, zemes gabaliem un sāk turp braukt daudz biežāk –, bieži strādā līdz tumsai un nereti mājās atgriežas tikai tuvojoties vakaram ar sabiedrisko transportu. Līdz ar to pazudušu cilvēku meklēšanas organizācija Bezvests.lv aicina cilvēkus pieskatīt seniorus.

 Pavasarī un vasarā cilvēki gados daudz biežāk dodas uz mežu – kāds ogot, kāds sēņot, bet vēl kāds vienkārši pastaigāt. Ja jūsu vecajiem cilvēkiem arī patīk šādas pastaigas, jāatceras vairākas svarīgas lietas,” norāda Bezvests.lv.
Gados vecu cilvēki šādās situācijās var apmaldīties, savainoties vai kādu citu iemeslu dēļ nepārnākt mājas no meža.

Liela daļa mežā pazudušo vai nu nekad netiek atrasti, vai arī pārāk vēlu, visbiezāk vienkārši tāpēc, ka nebija kas celtu trauksmi. “Tāpēc, ja jūsu gados vecajiem vecākiem vai citiem tuviniekiem patīk doties uz mežu, pieskatiet viņus!” aicina  Bezvests.lv pārstāvji!

Lūk, ieteikumi!

– Ziedojiet savas brīvdienas un izstaigājiet kopā ar viņiem visas sēņu un ogu vietas, kur viņi mēdz būt visbiežāk. Pievērsit viņu uzmanību orientieriem, kurus sastopat ceļā. Neuzkrītoši pārrunājiet, kā rīkoties, ja pēkšņi kaut kas notiek, piemēram, ja viņi ir apmaldījušies vai mežā kļuvis slikti.
– Vienojieties, kad un kā jāceļ trauksme, ja jūsu gados veco cilvēku māju logos neiedegas gaisma vai arī viņi saprot, ka vairs kaut kas nav labi.
– Nokopējiet visus dokumentus, medicīnas karti, pagatavojiet atslēgu dublikātu. Esiet informēti par viņu veselības stāvokli un pierakstiet, kādas zāles viņi lieto. Raugiet, lai jums vienmēr būtu viņu pēdējo laiku foto.
– Sagatavojiet minimālo izdzīvošanas komplektu un nelaidiet savus gados vecos tuviniekus uz mežu bez tā. Šajā komplektā vajadzētu iekļaut svilpi (to jāiekarina kaklā), lietus apmetni vai lielu polietilēna atkritumu maisu (jāieliek salocītā veidā kabatā), sērkociņus, papīra un mitrās salvetes, marķēšanas lentu, zāles. Pastāvīgi kontrolējiet tā saturu. Pārlieciniet gados vecos cilvēkus vienmēr nēsāt līdzi šādu komplektu jostas somā, kabatā vai grozā.
– Uzdāviniet vecajiem cilvēkiem telefonu un iemāciet to lietot. Saglabājiet glābšanas dienesta 112 un organizācijas Bezvests.lv tālruņa numuru zem ātrās piekļuves zvana pogām. Pārlieciniet nospiest šīs pogas ekstremālos gadījumos, pirms zvanīt mums. Atgādiniet cilvēkiem gados par nepieciešamību regulāri uzlādēt tālruni, papildiniet viņu kredītu. Un, protams, biežāk paši zvaniet un uzziniet viņu plānus.

Un tā, dodoties uz mežu, vislabāk līdzi paņemt:

Lukturi ar rezerves baterijām;
Ēdama krājumus (krekerus, riekstiņus, žāvētos augļus, sausiņus, cepumus utt.) un ūdeni (rēķinot vienu litru ūdens dienā uz vienu cilvēku);
Siltu maiņas apģērbu, rezerves apavu pāri;
Ūdens un vēja izturīgas šķiltavas un sērkociņus;
Marķieri vai zīmuli un bloknotu;
Pirmās palīdzības aptieciņu (tajā jābūt līdzeklim aizsardzībai no saules, kā arī no ērcēm un citiem kukaiņiem);
Daudzfunkcionālu kabatas nazis;
Aizsardzības līdzeklis no lietus (apmetnis, vējjaka, spilgtas krāsas polietilēns);
Svilpi un citus signalizēšanas rīkus (neona kociņi, lāzers, grabulīši utt.);
Uzlādētu mobilo telefonu (ar glābšanas dienesta 112 numuru), kompasu/navigatoru.


Itāļu modes mākslinieks Džordžo Armani atteicies nokažokādu izmantošanas zīmola "Armani" turpmākajās kolekcijās. Sākot ar 2016.gada rudens/ziemaskolekciju, modes nams "Armani" lietos tikai mākslīgās kažokādas.
 
Kā atklāja 81 gadu vecais dizainers, "pēdējos gadus tehnoloģiskais progress devis mums labas alternatīvas, tādēļ šī cietsirdīgā prakse kļuvusi nevajadzīga."
 
Organizācija "Humane Society International" sacīja, ka Armani atteikšanās no dabīgajām kažokādām esot, "iespējams, līdz šim visspēcīgākais signāls, ka dzīvnieku slaktēšana kažokādām nekad nav modē".


Dzīvnieku pazinēji aicina ikvienu, kurš pludmalē pamana dzīvu roņu mazuli, nedzīt to ūdenī, nekaitināt un nebaidīt, bet telefoniski ziņot par atradumu Dabas aizsardzības pārvaldei.

Vakar vakarā no Vecāķu pludmales Rīgas Zooloģiskajā dārzā tika nogādāts novārdzis, nepilnus desmit kilogramus viegls ronēns. Tas nozīmē, ka tuvākajās nedēļās sastapšanās ar šiem jūras iemītniekiem varētu kļūt biežāka.

Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka ikviens, kurš pludmalē atrod roņu mazuli, tiek aicināts nedzīt to ūdenī, nekaitināt un nebaidīt. Tāpat cilvēki tiek aicināti, dodoties pastaigāties pa pludmali, piesiet suņus pavadās, jo nereti zoodārzā nonāk roņu bērni ar kostām un plēstām brūcēm. Par sastapšanos ar roņu mazuli jāinformē pārvaldes speciālisti, zvanot pa tālruni 29198590.

Lai plašāk skaidrotu, ko darīt un ko nedarīt, ja jūras krastā atrasts mazs ronēns, rīt plkst.12 Rīgas Zoodārzā pie roņu baseina tiks rīkota preses konference. 



Lielāka daļa jeb 64% Latvijas iedzīvotāju Lieldienu svētku mielastam šogad plāno tērēt 11-40 eiro, liecina patērētāju aptauja. 

Tāpat aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā divas trešdaļas jeb 68% Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka Lieldienās apēdīs trīs līdz sešas olas. Savukārt viena piektdaļa jeb 20% respondentu svētkos plāno apēst vienu līdz divas olas, bet tikai 1% iedzīvotāju svētkos olas neplāno ēst.

Uz jautājumu ar kuru sabiedrībā pazīstamu cilvēku aptaujas dalībnieki vēlētos sacensties olu kaujās, 15% respondentu uz olu dueli vēlētos izaicināt Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni, 14% - TV un radio raidījumu vadītāju Baibu Sipenieci-Gavari. Toties 10% respondentu kā pretinieku olu kaujās gribētu redzēt Rīgas mēru Nilu Ušakovu.


Ārlietu ministrija (ĀM) aicina ceļotājus no Latvijas, kuri atrodas vai tuvākajā laikā plāno doties uz Beļģiju, sekot līdzi aktuālajai informācijai Latvijas un Beļģijas plašsaziņas līdzekļos par drošības situāciju Briselē un Briseles galvaspilsētas reģionā un iespējamiem pārvietošanās ierobežojumiem, sacīts ministrijas paziņojumā.

22.martā rītā Briseles Zaventemas lidostā notika divi sprādzieni, vēlāk sprādzini reģistrēti vairākās metro stacijās.  Ir ziņas par ievainotajiem un bojāgājušiem.
Pilsētā šobrīd ir bloķēta metro un vilcienu kustība. Briselē ir ieviests augstākais terora apdraudējuma līmenis, informē ĀM.

Ārkārtas situācijā nekavējoties ir jāsazinās ar ĀM Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni +371 26 33 77 11 vai e–pastu "palidziba@mfa.gov.lv".

Latvijas valstspiederīgie, kuri šobrīd atrodas Briselē un kuriem ir nepieciešama konsulārā palīdzība, aicināti sazināties ar Latvijas vēstniecību Beļģijā pa tālruni +32 2 2383 236 vai arī +32 477 182 435. Informācija tuviniekiem Latvijā pieejama, sazinoties ar Konsulāro departamentu pa tālruni +371 67016 364.

Sociālajā tīklā Facebook ir izveidota drošības pārbaude jeb safety check, kas piedāvā iespēju lietotājiem, kas šobrīd atrodas Briselē un tās reģionā, paziņot par sevi draugiem un tuviniekiem. Aicinām Latvijas valstspiederīgos, kas ir Briselē, Beļģijā, izmantot šo iespēju. Sekojiet saitei https://www.facebook.com/safetycheck/brusselsexplosions-march2016/.

ĀM "stingri iesaka" jebkurai personai, kura dodas uz ārvalstīm, pirms ceļošanas iegādāties dzīvības un veselības apdrošināšanas polisi, kas paredz arī personas repatriāciju slimības vai nāves gadījumā, kā arī reģistrēties Konsulārajā reģistrā.
Lai veicinātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektronisko pakalpojumu izmantošanu, sākot no šodienas, tūri pa Vidzemes pašvaldībām sāk VID "e-busiņš".

Laika posmā no šodienas līdz 1.aprīlim VID "e-busiņš" apkalpos Gulbenes, Valkas, Alojas, Salacgrīvas un Limbažu novada iedzīvotājus.
"E-busiņā" VID speciālisti palīdzēs apgūt VID e-pakalpojumus un iesniegt gada ienākumu deklarāciju elektroniski.

Lizuma un Lejasciema pagastus "e-busiņš"  apmeklē 22.martā.
Valkas novadā "e-busiņš" 29.martā apmeklēs Ērģemes un Kārķu pagastus, 30.martā - Zvārtavas un Vijciema pagastus.
Alojas novadā "e-busiņš" 31.martā apmeklēs Staiceli un Salacgrīvas novada Ainažu pilsētu.
Limbažu novadā 1.aprīlī "e-busiņš" apmeklēs Limbažus un Viļķeni, bet Salacgrīvas novadā - Tūju.

VID "e-busiņā" speciālisti palīdzēs iesniegt gada ienākumu deklarāciju gan tiem nodokļu maksātājiem, kuriem tā jāsniedz obligāti, gan tiem, kuri vēlas to iesniegt brīvprātīgi, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par izglītību, ārstniecību, iemaksām pensiju fondos u.c. attaisnotajiem izdevumiem. VID vērš uzmanību, ka dokumenti papīra formātā "e-busiņā" netiks pieņemti.

Lai "e-busiņā" varētu elektroniski iesniegt gada ienākumu deklarāciju, nodokļu maksātājiem jāņem līdzi personu apliecinošs dokuments (pase vai eID karte), internetbankas kodu karte un attaisnojuma dokumenti (maksājumi par izglītību, medicīnas un zobārstniecības pakalpojumiem), kas skenētā veidā būs jāpievieno gada ienākumu deklarācijai. To būs iespējams izdarīt arī "e-busiņā", jo tas ir aprīkots ar portatīvo datoru, mobilo internetu, eID karšu lasītāju un dokumentu skeneri.

Cita VID rīcībā esošā informācija - nodokļu maksātāja gūtie ienākumi, neapliekamie ienākumi, informācija no kredītiestādēm par veiktajām iemaksām pensiju fondos, informācija no apdrošināšanas sabiedrībām par veiktajām iemaksām par dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī no iepriekšējiem gadiem pārnestie attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem - deklarācijā tiks atspoguļota automātiski.

Ja persona nav internetbankas lietotājs, "e-busiņā" būs arī iespēja iegūt lietotāja vārdu un paroli, ar kuru varēs pieslēgties EDS un izmantot visus tajā pieejamos VID e-pakalpojumus.
Svētdienas naktī Baltijas jūras ziemeļos fiksēta zemestrīce, liecina ASV Ģeoloģijas dienesta informācija.

Tas noticis Botnijas līča ziemeļos, aptuveni 550 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Helsinkiem , fiksētā zemestrīce bijusi aptuveni četras magnitūdas stipra
To jutuši iedzīvotāji visapkārt Botnijas līča krastos.

Zemestrīces epicentrs atradies Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos.

Mēs bieži runājam, ka Latvija ir no zemestrīcēm pasargāta zeme. Bet gluži tā tas nav, jo  Latvijā ik gadu notiek ap 150 – 200 seismisku notikumu.

Būtībā ar terminu zemestrīce apzīmē jebkuru seismisku aktivitāti, kā rezultātā rodas seismiskie viļņi, neatkarīgi vai tā ir dabas parādība, vai to izraisa cilvēks. Zemestrīces galvenokārt rodas ģeoloģisko procesu rezultātā, bet tā var rasties arī vulkāniskas darbības, zemes nogruvumu, sprādzienu un kodoleksperimentu rezultātā.

Parasti zemestrīces Latvijā nav jūtamas, jo Latvija atrodas seismiski neaktīvā zonā un šeit var just tikai zemestrīču atbalsis, kuru epicentri atrodas ārpus Latvijas teritorijas.

Tomēr arī pie mums ir bijušas trīcītes, kuras iedzīvotāji pat jutuši. Piemēram:

Zemestrīces laikā Ventspilī 1785. gadā, 10. — 11. novembra naktī kustējās galdi un grīdas. Kādā veikalā pat nokritušas plauktos sakrautās preces.
1821. gada 21. februāra rītā ap plkst. 3 — 4 no rīta ar skaļu blīkšķi notrīcējusi un ļodzījusies kāda jauna rija. Krakšķēja arī sijas, lejā bira putekļi un kvēpi. Rijas vētītājs, būdams nomodā, notriekts gar zemi un pamodušies arī guļošie kūlēji.
Jau nākamajā rītā (22. februārī 4 no rīta) Kokneses mācītājmuižā atkal trīcējusi zeme, 7 no rīta tā trīcēja vēl stiprāk bet pēc dažām minūtēm tā trīcēja vēl stiprāk un ar rībienu. Lēkāja šķīvji, glāzes sitās kopā, šķindēja logi un durvis — likās, ka visa māja sagāzīsies.
1853. gada 19. — 20. februāra naktī Bilstiņu muižas rijā bija dzirdams skaļš krakšķis. Izbiedētie gulētāji izskrēja laukā. Bet 22. februāra rītā plkst. 4 Kokneses mācītājmuižā notrīcēja zeme un tie, kuri negulēja pārāk cieši, iznāca ārā. Pamodās arī suns. Vēl viens grūdiens bija pusastoņos rītā, kas izraisīja šķīvju un glāžu šķindēšanu uz galda, bet šķērssijas augšstāvā it kā pacēlās.
1896. gada 23. septembra pēcpusdienā plkst. 3 Jelgavas apkārtnē ļaudis novērojuši zemes trīcēšanu, kuru pavadīja pazemes dunoņa. Glāzes un tuvu viens otram stāvošie trauki šķindējuši.
Neievērota palikusi zemestrīce 1976. gada 25. oktobrī plkst. 11:42. Tā bija 4,5 balles stipra ar epicentru Igaunijas salu apvidū. Latvijā netika savākti un apkopoti novērojumi par šo zemestrīci.
1977. gada 4. martā zemestrīce Baltkrievijā bija 4 balles stipra, tomēr Rumānijā bojā gāja apmēram 1600 cilvēku.
1986. gada 31. augustā plkst. 1:31 Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijā Baldonē seismogrāfa rādītājs aizskrēja līdz skalas malai. Tā bijusi apmēram 2 — 3 balles stipra. Hipocentrs atradās Rumānijā ap 100 — 140 km dziļi pazemē.
2004. gada 21. septembrī notika zemestrīce, kuras epicentrs atradās Kaļiņingradas apgabala un Polijas robežas tuvumā. Liepājā, Rīgā un Valmierā sajusti pazemes grūdieni. Tie bija jūtami arī visā Polijas austrumu daļā. Pazemes grūdieni bijuši divas reizes: pirmie bija 14:05 pēc Latvijas laika un tie bija 4,8 balles stipri pēc Rihtera skalas, bet otrie — plkst. 16:32 un to spēks sasniedza jau visas 5 balles. Liepājā pirmo grūdienu laikā satricinājums bijis 3,5 balles, bet otro — 3,8 balles spēcīgas


Lielākās zināmās zemestrīces vēsturē: 

Sanfrancisko zemestrīce 1906. gadā.
Aleppo zemestrīce (1138. gads)
Bāzeles zemestrīce (1356. gads)
Šaaņsji zemestrīce (1556. gads)
Lisabonas zemestrīce(1755. gads)
Ņumadrides zemestrīce(1811. gads)
Sanfrancisko zemestrīce (1906. gads)
Lielā Kanto zemestrīce (1923. gads)
Kamčatkas zemestrīces (1737. un 1952. gads)
Lielā Čīles zemestrīce (1960. gads)
Lielās Piektdienas zemestrīce (1964. gads)
Taškentas zemestrīce (1976. gads)
Armēnijas zemestrīce (1988. gads)
Lomas Prietas zemestrīce (1989. gads)
Nortridžas zemestrīce (1994. gads)
Lielā Hanšiņas zemestrīce (1995. gads)
Izmitas zemestrīce (1999. gads)
Indijas okeāna zemestrīce (2004. gads)
Sumatras zemestrīce (2005. gads)
2010. gada Čīles zemestrīce (2010. gads)
Japānas zemestrīce (2011. gads)
Zemkopības ministrija pagājušās nedēļas beigās Eiropas Komisijai Eiropas Savienībā aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei pieteikusi Rucavas balto sviestu.

Ražošana notiek mājsaimniecības apstākļos pēc tradicionālas metodes – krējumu maisot ar koka karoti pulksteņrādītāju kustības virzienā. Tiklīdz sāk atdalīties pirmie sūkalu pilieni, tā trauku liek sildīt uz plīts vai karsta ūdens peldē un krējumu maisa, līdz iegūst mīkstu, plastisku, nedaudz spīdīgu un viendabīgu masu.


Rucavas balto sviestu mājsaimniecībās gatavo kopš 20. gadsimta sākuma. Tā gatavošanas receptes ir nodotas no paaudzes paaudzē. Arī pašlaik gandrīz katrā rucaviešu mājā tiek gatavots Rucavas baltais sviests..
Rucavā ik gadu tiek pulcināti Rucavas baltā sviesta darināšanas meistari, rīkotas meistarklases un semināri. Rucavas baltais sviests kopā ar vārītiem kartupeļiem vai lauku rupjmaizi ir ēdienkartē piedāvājumā tūristiem tradicionālās kultūras programmā.

Eiropā ar dažādām kvalitātes zīmēm aizsargāti aptuveni 1300 dažādās ES valstīs ražoti produkti.
Līdz šim ES aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir ierakstīti Carnikavas nēģi.

Savukārt tradicionālo produktu reģistrā iekļauti arī sklandrauši, salināta rudzu rupjmaize, kā arī Jāņu siers.
Bet Eiropas Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā iekļauti Latvijas lielie pelēkie zirņi.
Akcija Zemes stunda – jau šo sestdien, 19. martā, kuras laikā no plkst. 20:30 - 21:30 iedzīvotāji, pašvaldības un uzņēmumi tiek aicināti stundas garumā simboliski nelietot elektrību, tādējādi apliecinot izpratni par klimata pārmaiņu nozīmību. Šobrīd dalību Zemes stundā pieteikušas 66 pašvaldības, daudzviet Latvijā notiks Zemes stundai veltīti pasākumi. 
Lūk daži piemēri:

Pilsētās
Rīgā centrālais pasākums būs Kārļa Kazāka koncerts kafejnīca Miit. DAD Cafe priecēs apmeklētājus ar īpašu koncertu Zemes stundas vakarā. Restorānā Domini Canes būs iespēja baudīt vakariņas sveču gaismā.

Valmierā Zemes stundas “Ieskandināšanas pasākumu" akcijā iesaistīsies Valmieras jauniešu dome sadarbībā ar Valmieras jaunatnes centru "Vindu" un Valmieras muzeju, organizējot galda spēļu vakaru.

Jēkabpilī, Krustpils pilī Zemes stundas akcijas ietvaros aicina doties ekskursijā sveču gaismā. Izslēdziet savā mājoklī elektroierīces un apgaismojumu, un pavadiet šo stundu noslēpumainā ekskursijā, sveču gaismā pa Krustpils pili.

Liepājā Liepājas universitāte aicina ar velosipēdu izbraukt Zemes stundas simbolu "60+", kā arī iedegt svecītes pie universitātes.

Ventspilī Zemes stundas pasākumus rīkos Ventspils Jauniešu dome sadarbībā ar Ventspils Jauniešu māju. Jau sākot ar 16. martu Jauniešu sarunu kluba ietvaros jaunieši un interesenti tiek informēti par klimata pārmaiņām, kā arī par katra paša atbildību un to, ko atstājam aiz sevis, tiks piedāvātas radošās darbnīcas. 19. martā Ventspils Jauniešu mājā Zemes stunda tiks sagaidīta neformālā vidē, kur būs iespēja spēlēt dažādas galda spēles sveču gaismā.

Viesītē muzeja Sēlija teritorijā plānot nakts orientēšanās un radošās aktivitātes (izgatavot putniņus no otrreizējās pārstrādes materiāliem).  Nakts orientēšanās pulcēs jauniešus no 7 Sēlijas novadiem, kas būs arī viens no posmiem Ģenerāļu kausam (Sēlijas novadu jauniešu aktivitāte visa gada garumā).

Novadi
Tērvetes novadā TNJIC (Tērvetes novada jauniešu iniciatīvu centrs) jau 4. gadu organizē Zemes stundas pasākumu. Šis pasākums pulcē gan lielus, gan mazus un dalībniekiem ir iespēja ne tikai pabūt kopā, bet arī sacensties dažādās rotaļās un aktivitātēs. Noslēgumā, kā katru gadu, tiks laistas gaisā degošas laternas. Pagaidām ir plānotas 5 aktivitātes - šķēršļu josla, "dziesmu kari" un 3 rotaļas.

Olaines novadā akcijas ietvaros Olaines Vēstures un mākslas muzejā notiks pasākums, kura laikā apmeklētāji tiks informēti un izglītoti par klimata pārmaiņām un individuālo atbildību. Pasākumu papildinās arī muzikālais noformējums un vaska sveču gatavošana.

Salas novadā Zemes stundas ietvaros paredzēta nakts orientēšanas, rotaļas un radošās darbnīcas bērniem (burciņu apgleznošana), silta tēja un dziesmu kaujas pie ugunskura, sportisku apbalvošana un muzikāli priekšnesumi.

Lielvārdes novadā akciju aicina atzīmēt Lielvārdes novada Jauniešu dome. Iedzīvotāji aicināti ierasties centra laukumā un stundu pavadīt, piedaloties dziesmu kaujās, apsolot savu apņemšanos Zemei un veidojot Zemes stundas simbolu 60+.

Vecumnieku novadā Zemes stundas ietvaros Vecumnieku tautas namā un tā teritorijā notiks komandu Nakts spēles. Būs dažādi radoši uzdevumi, komandas saliedēšanās aktivitātes, pārbaudījumi un daudz kas cits. Būs interesanti gan pieaugušajiem, gan arī bērniem.

Aknīstes novadā notiks teātru diena, kuras ietvaros plkst.20.30 pasākuma apmeklētāji ar lukturīšiem dosies uz Gārsenes baznīcu, kur sveču gaismā  klausīsimies dziesmas Roberta Dombrovska izpildījumā, kā arī Dace Geida pastāstīs par baznīcas vēsturi. Aknīstes novadā Teātra dienā piedalīsies gan novada teātru amatieru kolektīvi, gan viesi no citiem novadiem.


Šogad Zemes stundas sauklis ir Iededzies pārmaiņām. Zemes stundas gaidīšanas nedēļā iedzīvotāji un organizācijas tiks aicināti sociālo tīklu Facebook un Twitter kontos dalīties ar mirkļa birku #iedziespārmaiņām un saviem labajiem, zaļajiem ikdienas darbiem. Pasaules Dabas Fonds aicina iepazīties videi draudzīga dzīvesveida padomiem šeit.


Ko darīt Zemes stunda laikā?

• 2016. gada 19. martā no plkst. 20:30 līdz 21:30 iespēju robežās aicinām pašvaldības un uzņēmumus izslēgts fasādes apgaismojums labi pamanāmām un pazīstamām, centrālām ēkām (ēkai) vai objektiem (baznīcas, domes ēkas, kultūras nami u.c.), neradot riskus iedzīvotāju drošībai (ielu apgaismojumus ieteicams atstāt, jo akcija ir simboliska); 
• Iedzīvotājus aicinām organizēt Zemes stundai un dabas aizsardzībai veltītus pasākumus savās mājās, darba vietās, uzņēmumos un organizācijās;
• Piedalīties Zemes stundas pasākumos visā Latvijā. Informācija par Zemes stundas pasākumiem Latvijā būs atrodama Pasaules Dabas Fonda mājas lapā sadaļā - Zemes stunda. 
• Domāt un rīkoties videi draudzīgāk katru stundu un katru dienu!

Sekot Zemes stundas jaunumiem var arī sociālajos tīklos http://www.draugiem.lv/zemesstunda un www.facebook.com/zemesstunda, kā arī Pasaules Dabas Fonda mājas lapā www.pdf.lv. 

Zemes stunda ir pasaulē lielākā vides akcija, kas tradicionāli notiek marta pēdējās sestdienas vakarā laikā no 20:30 līdz 21:30 pēc vietējā laika. Līdzīgi kā Jaunā gada sagaidīšana, Zemes stunda tiek organizēta un svinēta ikvienā pasaules daļā, sekojot laika joslu plānojumam. Desmit gadu laikā, kopš notiek Zemes stunda, akcija kļuvusi par globālu kampaņu, kurā ikvienam pasaules iedzīvotājam dota iespēja parādīt savu attieksmi un rīcību vides un dabas ilgtspējas saglabāšanai. Akcijas laikā iedzīvotāji, institūcijas, uzņēmumi, organizācijas ir aicināti simboliski uz vienu stundu izslēgt elektrību, tādējādi paužot savu atbalstu vides un klimata pārmaiņu problemātikai un nepieciešamajiem risinājumiem.
Iestājoties pavasarīgākiem un siltākiem laika apstākļiem, jūrmalas piekrastē varētu tikt izskaloti roņu mazuļi. Diemžēl cilvēki nezināšanas dēļ bieži cenšas "palīdzēt"  veseliem ronēniem, kuriem nav nepieciešama cilvēka iejaukšanās, ziņo Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Inese Pabērza.

Tāpēc Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti atgādina, ka gadījumā, ja krastā gadās ieraudzīt dzīvu un veselu roni, tam nevajadzētu pievērst sevišķu uzmanību. jo dzīvnieks atrodas savā vidē.

Ja ronēns nikni rūc, ir apaļīgs un ņiprs, to vēl klāj balta pūka, tad viņš, visticamāk, tikai atpūšas, līdz ar to vislabākais ir atstāt viņu tur, kur tas ir. Ronēns, iespējams, vienkārši sildās piekrastes saulītē, gaidot, kamēr roņu māte atgriezīsies, vai apgūst spēju pats saviem spēkiem iegūt barību.

Ja ronēnam baltās, garās pūkas vietā jau sāk parādīties vai to jau pilnībā klāj īsa pelēka vilna, ronēns jau būs sasniedzis aptuvenu četru nedēļu vecumu un kļuvis patstāvīgs. Šajā laikā tas pats bez mātes palīdzības spēs doties barības meklējumos.
Veselam un apaļīgam roņu mazulim palīdzība nav vajadzīga.

Tāpēc noteikti nevajadzētu dzīvniekus barot. Roņu mazulis bez ēšanas var iztikt vairākas diennaktis. Ļaujiet roņu mātei parūpēties par mazuli, kad viņa atgriezīsies no barošanās jūrā! Tāpat nedrīkst ronēnu patvaļīgi barot, īpaši ar govs pienu, kas mazo dzīvo radību var nogalināt.

Netraucējiet, neaiztieciet, nedzeniet pārāk ronēnu atpakaļ ūdenī! Ja dzīvnieks būs pārāk jauns, viņš ūdenī var nosalt. Savukārt cilvēka pastiprinātā uzmanība radīs stresu mazajam dzīvniekam. Pastaigājoties ar suni, uzlieciet tam pavadu, jo visbiežāk roņu mazuļus savaino tieši suņi. Savukārt pašam ronim ir gana ass kodiens, ko tas var likt lietā aizsargājoties, un rētas var nesadzīt pat vairākus mēnešus.

Speciālistu palīdzība jāmeklē, ja ronis ir ievainots vai acīmredzami novārdzis. Taču arī tad to aiztikt nedrīkst.
Šādā gadījumā aicinām sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, zvanot 29198590 vai arī sūtot informāciju (foto un koordinātes) info@daba.gov.lv.
Speciālisti pieņems lēmumu un nepieciešamības gadījumā veiks roņa transportēšanu uz Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu.

Ja jūras krastā ieraugāt nedzīvu roni, par to būtu jāpaziņo vietējai pašvaldībai, kas atbildīga par savas teritorijas sanitāro tīrību un drošību un līdz ar to ir tiesīga dzīvnieku savākt un utilizēt.

Jāpiebilst, ka pērn Rīgas Nacionālajā Zooloģiskajā dārzā tika nogādāti septiņi Latvijas piekrastē nokļuvušie roņu mazuļi. Trīs pērn izbarotie pelēkie ronēni devās uz Maskavas zoodārzu, divi pelēkie ronēni turpināja dzīvi Baltijas jūrā, viens pogainais ronēns devies uz Poliju.

Baltijas jūrā mīt trīs sugu roņi, no kurām divas ir satopamas arī mūsu piekrastē.
Visbiežāk sastopams ir pelēkais ronis. Tas ir augumā lielākais Baltijas jūras ronis. Aukstās ziemās mātītes mazuļus laiž pasaulē uz ledus. Tur tiem ir liela platība un maza savstarpējā konkurence. Mazos nomaldījušos ronēnus šādos gados ļoti reti var sastapt Latvijas "lielās jūras" piekrastē no Kolkas līdz Papei, kā arī tālāk uz dienvidiem Lietuvas teritorijā.
Siltās ziemās, kad ledus ir maz un Rīgas līcis nav aizsalis, roņu mātēm mazuļi jālaiž pasaulē Igaunijas neapdzīvotajās salās vai uz tuvumā esošā ledus. Tur konkurence ir lielāka ierobežotās platības dēļ. Tāpēc, pūšot spēcīgiem ziemeļu vējiem, mazie ronēni nonāk līča piekrastē no Ainažiem līdz Kolkai.
Retāk sastopams Baltijas jūrā ir augumā vismazākais - pogainais ronis. Šī suga vairāk uzturas jūras ziemeļu daļā. Mazuļi dzimst uz ledus vai arī piekrastē.
Trešā suga ir plankumainais ronis, kas uzturas Baltijas jūras dienvidrietumu daļā. Latvijā novēroti tikai divas reizes.
Lai atvieglotu finansiālo slogu lauku teritorijās,  viensētās dzīvojošajiem suņu īpašniekiem plānots atcelt obligāto prasību par šo suņu apzīmēšanu ar mikroshēmu jeb čipēšanu.

Patlaban noteikumi paredz, ka līdz 2016.gada 1.jūlijam sešu mēnešu vecumu sasniegušu suņu īpašniekiem jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma jeb tas tiktu čipēts, kā arī tas tiktu reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
Čipēšana izmaksā 25-35 eiro.

Grozījumi attieksies uz viensētās dzīvojošiem suņu īpašniekiem. Patlaban datubāzē ir reģistrēti 26 406 suņi, 1658 kaķi un 80 mājas (istabas) seski.

Pret plānotajiem grozījumiem kategoriski iebilst biedrība "Latvijas Kinoloģiskā federācija", kas uzskata, ka tieši viensētu suņi bieži saplēš meža dzīvniekus, bet īpašnieku nevar sodīt, jo suņa piederība nav noskaidrojama. 

Kā ziņots, ja suns pēc 1.jūlija netiks čipots un reģistrēts, paredzēts naudas sods - fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 350 eiro.
Signe Meirāne kopā ar Rimi Latvia uzsāk 100 gardāko kūku recepšu vākšanu, lai Latvijai tās simtgadē varētu dāvināt grāmatu "100 kūkas un 1 svecīte", kas sevī apvienos labākās, senākās un interesantākās receptes no Latvijas saimniecēm.
Pirmo recepti grāmatā likusi bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas grāmatai ir veltījusi savu mammas vienkāršo, bet tomēr iemīļoto burkānu kūkas recepti.

Mērķis šo 2 gadu laikā atrast receptes, kas reprezentē Latvijas novadus, attēlo pagātnes un mūsdienu garšu īpatnības, un celt gaismā sen aizmirstās, bet izcilās receptes.
 
“Līdz grāmatas tapšanai mums vēl ir priekšā daudz darba - gan recepšu stāstu apkopošana, gan balsošana, kā arī došanās pie saimniecēm un kūku degustēšana, lai pašas senākās un vērtīgākās iekļūtu mūsu kopējā dāvanā Latvijai. Taču šis būs ļoti patīkams un interesants piedzīvojums. Tāpat kā meklējot “Latvijas gardāko kūku”, arī šeit mums būs iespēja atklāt apslēptos Latvijas recepšu dārgumus un skaistākās pērles,” stāsta Signe Meirāne, projekta idejas autore.

Iesūtīt gardāko kūku receptes kopā ar īpašo stāstu, ir aicinātas jebkura vecuma cepējas no visas Latvijas.
Lai pieteiktu savas gardākās kūkas recepti, saimniecēm ir jāpagatavo sava garšīgākā kūka, jānofotografē pagatavošanas process un rezultāts. Iesūtot pieteikumu, līdz ar divām līdz trim fotogrāfijām ir jāiesniedz kūkas recepte un stāsts, kādēļ šī kūka ir cienīga kļūt par Latvijas mantojumu grāmatā “100 kūkas un viena svecīte”, kas tiks dāvināta Latvijai simtgadē. Kūku receptes būs iespējams iesūtīt portālā gardeezi.lv

Grāmatu “100 kūkas un 1svecīte” atklās 2018. gada maijā, kur tiksies visu recepšu autori.
Šajās dienās eksāmenu svešvalodā kārto 12to klašu skolēni, bet pēdējās dienās  par "špikošanu"  eksāmenā angļu valodā no eksāmena izraidīti daži bērni, pastāstīja Valsts izglītības satura centrā (VISC).

VISC aicina skolēnus eksāmenu laikā rīkoties godprātīgi un nešpikot, vienlaikus atgādinot, ka eksāmenus varēs pārkārtot tikai pēc gada.
 VISC skolēnus aicina gatavoties eksāmeniem laicīgi, jo vienā vakarā eksāmena tematus apgūt nevar. 

Visu eksāmenu sesijas laiku VISC darbojas anonīmais uzticības tālrunis, kur, zvanot uz numuru 67503755, iespējams ierunāt sūdzību vai priekšlikumu saistībā ar eksāmenu norisi. Tāpat rīkoties var, rakstot uz e-pastu "eksameni@visc.gov.lv".

Interesanti, ka pirms dažiem gadiem   Valkas ģimnāzijas skolēni ar saviem špikeriem piedalījās izstādē Paslēpes. Te bija apskatāmi gan tradicionāli, gan arī pārsteidzoši špikeri no  skolēnu krājumiem. Jaunieši gan atzina, ka atklājuši tikai daļu no špikeriem, bet iedarbīgākos un interesantākos paņēmienus tomēr neatklāja – jo kā nekā skolotāji kļūs pārāk gudri. 

Jāpiebilst, ka ārzemēs dažas augstskolas  špikošanu pielīdzina zagšanai un pieķeršanas brīdī  momentā izmet no skolas. 

Lūk daži piemēri no Valkas skolēnu izstādes:

1. Starp roku pirkstiem sarakstīts špikeris. Skolotāji esot iemanījušies pirms kontroldarba pārbaudīt skolēnu plaukstas, kas agrāk bieži bijušas aprakstītas ar formulām, tādēļ šis špikošanas veids izzūd. Kamēr rakstu darbi starp pirkstiem esot labi noslēpjami – atrādot plaukstas, pirksti vien jātur kopā.
2. Uz dažādu izmēru lapiņām sarakstīti špikeri, kas paslēptas piedurknēs, iežmiegtas saujā vai noslēptas vēl kādā skolotājam nemanāmā, bet ieskaites rakstītājam viegli pieejamā vietā. Laiku laikos pārbaudīta, bet joprojām aktuāla un bieži izmantota špikošanas metode.
3. Slinko metode – špikošana no pierakstiem un grāmatām, kas stāv vai nu turpat uz galda, vai paslēptas zem galda uz ceļiem. Gadās, ka uz grāmatas vai pierakstiem tiek sēdēts virsū un vajadzīgā vieta meklēta starp kājām – dīvaini skan, bet fakts.
4. Špikeru pildspalva – ir veikalā nopērkams īpašs skolēnu prieks, pildspalva, kurai ir izvelkama tāfelīte, uz kuras savukārt var sarakstīt visu, kas nepieciešams. Ļoti laba metode, ko vairākums skolotāju vēl neesot piefiksējuši.
5. Apskrāpētie lineāli – visas formulas un vajadzīgie gada skaitļi ar adatu tiek ieskrāpēti lineālā tā, ka faktiski nav pamanāmi skolotāja acij, bet sniedz lielisku atbalstu skolēnam. Šādi – ar ieskrāpēšanas metodi – špikerus iespējams atstāt arī uz grāmatu vākiem un daudzām citām lietām.
6. Mobilais telefons – modernāka metode, kuras veiksmīgu izplatību gan apgrūtinot atsevišķu skolotāju neiecietīgā attieksme pret telefoniem skolēnu rokās. Taču pēc būtības telefonā, piemēram, īsziņas formātā var saglabāt ārkārtīgi daudz vērtīgas informācijas.
7. Meiteņu priekšrocība – uz garām lapiņām sarakstīti špikeri, kas uzmanīgi piestiprināti pie svārku apakšas un nav redzami skolotājam, toties viegli un ērti pieejami skolniecēm. Šī ir īstā reize, kad meitenes var gavilēt par savām tiesībām nēsāt svārkus.
8. Audio pleijers vai diktofons ar mazu austiņu. Īpaši ieteicama metode, kad jāiet klases priekšā skaitīt no galvas iemācītu dzejoli. Klīst nostāsti, ka tieši šādā veidā, vārds pa vārdam atkārtojot kasetē ierunāto dzejoli, skolēni viegli tikuši pie teicamām atzīmēm. Tiesa, esot sarežģīti noslēpt austiņas, tādēļ metodi izmanto vien pavisam drosmīgie.
9. Aprakstīti apavi un apģērbs – kurpes zole vai zeķe vienās formulās un vēstures notikumu gadskaitļos ir visīstākā skolēnu realitāte. Tiesa, šīs ekstrēmās špikošanas metodes, par kuru izmantošanu sutas draud ne tikai no skolotāja, bet arī vecākiem, tiek izmantotas salīdzinoši reti un pavisam nopietnos gadījumos.
10. Īpaši drosmīgo metode – jau iepriekš uz lapām, kas līdzinās tām, uz kādas būs rakstāma ieskaite vai eksāmens, tiek sarakstītas visas atbildes uz biļešu jautājumiem. Klasē skolēns rada iespaidu, ka kaut ko raksta, bet, stundai beidzoties, lapas samaina un skolotājam patiesībā nodod jau laikus mājās sagatavotu darbu.


Latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis jau šobrīd ir viens no populārākajiem spēlētājiem Ņujorkas "Knicks" komandā, un pēc debijas sezonas NBA viņam ir ļoti labas izredzes tikt pie daudzmiljonu līguma ar kādu no apavu ražotājiem.

Porziņģis, vēl spēlējot Spānijā,noslēdza četru gadu līgumu ar "Nike", kas viņam maksāja 25 000 dolāru gadā. Pēc šīs sezonas latviešu basketbola talantam līgums ar "Nike" noslēdzas, un apavu ražotāji jau gatavo savus nākamos piedāvājumus.

Visnaudīgākos piedāvājumus, visticamāk, izteiks "Nike", "adidas" vai "Under Armour" kompānijas.

Tiek uzsvērts, ka Porziņģim ar savu harizmu ir ļoti labas izredzes kļūt par ievērojamu slavenību arī ārpus basketbola laukuma, un tas viņa vērtību apavu ražotājiem padara vēl lielāku.

Latvija atzīta par 68. pasaulē laimīgāko valsti 2013.-2015.gadā, bet salīdzinājumā ar 2005.-2007.gadu Latvijas laimes indekss ir uzrādījis pasaulē piekto lielāko pieaugumu, liecina jaunākais Pasaules laimes ziņojums.

Tā rezultāti liecina, ka vislaimīgākie iedzīvotāji ir Dānijā, kas iepriekš divas reizes bijusi reitinga līdere, bet pērn piekāpās Šveicei, kas šogad ierindojusies otrajā vietā. Vēl pirmajā pasaules laimīgāko valstu reitinga desmitniekā ir Islande, Norvēģija, Somija, Kanāda, Nīderlande, Jaunzēlande, Austrālija un Zviedrija.

Desmit nelaimīgākās valstis pasaulē, pēc reitinga veidotāju vērtējuma, ir Madagaskara, Tanzānija, Libērija, Gvineja, Ruanda, Benina, Afganistāna, Togo, Sīrija un Burundi, kas reitingā ieņem pēdējo - 157. vietu.

Pasaules laimes ziņojums publicēts ceturto reizi. Valstis tajā izvērtētas pēc to iedzīvotāju paustā savas laimes novērtējuma un subjektīvās labklājības. Šā gada reitingā pirmo reizi iekļautas arī nevienlīdzības sabiedrībā sekas uz laimes izjūtu. 



30 minūtes dienā un ne vairāk, turklāt ne ilgāk kā 15 minūtes pēc kārtas. Tik ilgu laiku pirmsskolas vecuma bērniem būtu  pieļaujams ikdienā pavadīt pie mobilajām ierīcēm – telefoniem vai datoriem.
 
Eksperti uzskata, ka pretējā gadījumā bērnam var rasties uzvedības problēmas. Lai pievērstu uzmanību nepareiziem audzināšanas paradumiem, centrs “Dardedze” no šīs nedēļas aicina ikvienu jauno Latvijas ģimeni kopīgi pavadīt vienu dienu bez ekrāniem – bez
mobilajiem tālruņiem, planšetēm, televizoriem un datoriem.

Aptaujas rāda, ka Latvijā katrs otrais bērns vecumā līdz diviem gadiem un gandrīz 90% bērnu vecumā no trīs līdz sešiem gadiem ikdienā saskaras ar mobilajām ierīcēm. Psiholoģe Daina Dziļuma stāsta, ka nereti vecākiem, kuri savu atvasi nomierina, tām vienkārši iedodot telefonu, vēlāk nākas saskarties ar nopietnām bērna uzvedības problēmām. 

Bērns ir ļoti trauksmains, viņam ir grūti aizmigt, grūti savaldīties, vai ļoti uztraucas, ar lielām grūtībām ievēro kādus nosacījumus un vienīgais, kas palīdz ir šis telefons.

Eksperti atzīst, ka pārāk agra un nekontrolēta datoru un viedtālruņu lietošana var kļūt par iemeslu bērna impulsivitātei, agresijai, paškontroles grūtībām un miega traucējumiem. 
Kulinārijas eksperte Signe Meirāne sadarbībā ar SIA "Rimi Latvia" sāk 100 gardāko kūku recepšu vākšanu, lai Latvijai tās simtgadē varētu dāvināt grāmatu "100 kūkas un viena svecīte".
.
Plānots, ka grāmatā tiks apvienotas labākās, senākās un interesantākās receptes no Latvijas saimniecēm. Pirmo recepti grāmatā likusi bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas uzņēmusies arī projekta vēstnieces lomu, grāmatai arī veltot savas mammas vienkāršo burkānu kūkas recepti.

Iesūtīt gardāko kūku receptes kopā ar īpašo stāstu ir aicinātas jebkura vecuma cepējas no visas Latvijas. 

Lai pieteiktu savas gardākās kūkas recepti, saimniecēm ir jāpagatavo sava garšīgākā kūka, jānofotografē pagatavošanas process un rezultāts. Iesūtot pieteikumu, ir jāiesniedz kūkas recepte un stāsts, kādēļ šī kūka ir cienīga kļūt par Latvijas mantojumu grāmatā "100 kūkas un viena svecīte", kas tiks dāvināta Latvijai simtgadē. Kūku receptes būs iespējams iesūtīt portālā "www.gardezi.lv".

Grāmatu  atklās 2018.gada maijā.
1.un 2.jūlijā Cēsu pils parkā notiks otrais "sarunu festivāls" "Lampa".

Festivāls "Lampa" tiek rīkots ar mērķi veicināt demokrātisku kultūru Latvijā, kā arī cilvēku interesi par Latvijā un pasaulē notiekošo. Tā esot platforma "cieņpilnai viedokļu un ideju apmaiņai".

Pagājušajā gadā festivālā piedalījās ap 3500 cilvēku, un šogad festivāla organizatori cer šo skaitli dubultot. Festivāla organizatori aicina ikvienu, kam rūp Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstība, piedalīties festivāla programmas veidošanā un pieteikt savu pasākumu dalībai festivālā.
Pasākumus iespējams pieteikt līdz 17.aprīlim. 
13. un 14.martā, Zviedru dienu ietvaros, Smiltenē viesojās Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms, kurš aplūkoja Smiltenes Tautas teātra iestudēto zviedru autores Agnetas Pleijeles izrādi “Daži vasaras vakari zem saules”, atklāja Zviedru dienas Smiltenē, kuras turpināsies līdz pat marta beigām.

Par godu skolēnu brīvlaikam, Smiltenes 3D kinoteātris šonedēļ piedāvā multfilmas “Robinsons Krūzo”, “Alvins un burunduki”, “Zootropole” un “Kung Fu Panda”. Vairāk informācijas: www.smilteneskino.lv

27.martā, dienā, kad dabā gaisma svinēs uzvaru pār tumsu, Smiltenē norisināsies pasākums “Ripu, ripu, Tu saulīte, Lieldienīšu kalniņā…”. Paredzētās aktivitātes pie TLMS (Tautas lietišķās mākslas studija) “Smiltene”, Atmodas ielā 2, sāksies no plkst.11.00.
Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja krāsot olas, izmantojot dabas materiālus, darboties radošajās darbnīcās kopā ar TLMS “Smiltene” dalībniecēm, šūpoties, piedalīties olu kaujās un ripināšanā, kā arī gatavot īpašos Lieldienu plāceņus.
Uz jautriem dančiem un rotaļām aicinās folkloras kopa “Rudzupuķe”.

28.martā Smiltenes pilsētas Kultūras centrā notiks mazo vokālistu konkurss „Smiltenes novada Cālis 2016”, kurā tiksies pagasta un pilsētas ”Cālis 2016” kārtu uzvarētāji.

31. martā plkst.19.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā gaidāma interaktīva izrāde bērniem "Sunītis un kaķīte".

2.aprīlī plkst.17.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā gaidāma izrāde “Dienesta romāns”, kas tapusi pēc liriskas padomju komēdijas “Darba kolēģi” motīviem. Režisors: Kārlis Anitens. Lomās: Vita Vārpiņa, Zane  Burnicka, Anna Šteina, Aina Poiša un Madars Zvagulis.
Sākusies pieteikšanās vēl nebijušam vokālistu konkursam "SMILTENES BALSTIŅAS 2016". Konkurss notiks 9.aprīlī plkst.13.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centra mazajā zālē un tas ir paredzēts jaunajiem vokālistiem vecumā no 7 līdz 15 gadiem.

22.aprīlī plkst.19.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā gaidām leģendārās rokgrupas "OPUS PRO" 30 gadu jubilejas koncerts "Rozā lietus".

Šonedēļ Smiltenes kinoteātrī romantiska filma “Visi ceļi ved uz Romu”, trilleris “Lūzuma punkts”, 28.februārī pirmizrāde latviešu filmai “Es esmu šeit”. Vairāk info: www.smilteneskino.lv.

Par godu Starptautiskajai ģimenes dienai Smiltenes novada Dzimtsarakstu nodaļa šī gada  14. maijā iecerējusi jaunu pasākumu – tā  dod iespēju pāriem salaulāties Ģimenes dienā,  dāvinot laulības reģistrācijas ceremoniju. Jaunajam pārim atliks apmaksāt tikai valsts nodevu 14 EUR apmērā. Pāriem, kuri vēlēsies noslēgt laulību Ģimenes dienā, līdz  13. aprīlim  jāierodas dzimtsarakstu nodaļā un jāaizpilda iesniegums. 

25.martā, Lielajā piektdienā,  arī Smiltenes pusē pieminēs  komunistiskā genocīda upurus ar piemiņas brīdi plkst. 15;30  pie pieminekļa "Sašķeltā ģimene", Smiltenē.
16.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā "Māras teātra" izrāde par Staļinisko represiju upuriem "KRONIS II". 

Portāls "ziedot.lv" aicina ziedot mūziķim Rolandam Balodim-Ūdrim jeb Ūdrītim, kuru janvārī notrieca automašīna.
Mūziķa veselības atgūšanas kursam ir nepieciešams saziedot 12 000 eiro. 

Mūziķis pēc avārijas tika nogādāts Gaiļezera slimnīcā ar ļoti smagām traumām - viņam bija lauztas abas kājas, bija konstatēts nieres un liesas plīsums, lauztas ribas, saspiestas plaušas un smagas galvas traumas. No gūtajiem smadzeņu bojājumiem mūziķim iestājās koma, tomēr vēlāk viņš pats sāka elpot.

Patlaban Ūdrītis turpina ārstēties slimnīcā, bet mūziķim ir vajadzīga pilna aprūpe un uzmanīga kopšana - viņš nespēj pagriezties uz sāniem, tāpēc ik pēc divām stundām viņš jāpārceļ gultā uz citu pusi, lai nerastos izgulējumi. Balodis-Ūdris pats vēl nevar iet uz tualeti un uzņemt pārtiku, viņu baro caur gastrozondi ar speciālu barību.

Lai arī mūziķa stāvoklis ir smags, tomēr kopš komas ir liels progress, un drīzumā viņu no slimnīcas izrakstīs, un ārsti ir ieteikuši domāt par sociālās aprūpes iestādi, kur Balodi-Ūdri ievietot.
Tomēr mūziķa dzīvesbiedre noskaidrojusi, ka vīrietim var palīdzēt intensīvs rehabilitācijas kurss rehabilitācijas centrā "Vaivari", kas mēnesī izmaksā līdz pat 2000 eiro. Turklāt viņam būs nepieciešams audiologopēds, kas mācīs atsākt runāt.

Ziedot iespējams, zvanot uz labdarības tālruni 90006385.

Jau ziņots, ka 17.janvārī ap pulksten 15.40 Rīgā, Artilērijas ielas posmā starp Aleksandra Čaka un Krāsotāju ielu, "Subaru" markas automašīna uzbrauca gājējam, kurš ceļu satiksmes negadījumā guva smagas traumas. Šoferis pēc negadījuma notikuma vietu nebija pametis.

Jau šo sestdien, 19. martā, visā pasaulē tiks svinēta Zemes stunda, kuras laikā no plkst. 20:30 - 21:30 iedzīvotāji, pašvaldības un uzņēmumi tiek aicināti stundas garumā simboliski nelietot elektrību, tādējādi apliecinot izpratni par klimata pārmaiņu nozīmību. 

“Izslēdzot gaismu Zemes stundā, spersim vēl vienu soli pretī videi draudzīgākam dzīvesveidam. Ikviens uzdosim sev jautājumu – ko es varu darīt, lai mazinātu klimata pārmaiņas un sargātu vidi? Iespēju ir tik daudz! Mēs varam šķirot atkritumus, taupīt elektrību un ūdeni, pēc iespējas atteikties no plastmasas maisiņiem vai biežāk doties ceļā ar kājām vai velosipēdu. Atstāsim pozitīvu ietekmi uz vidi,” aicina Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Šogad Zemes stundas sauklis ir Iededzies pārmaiņām.
Zemes stundas gaidīšanas nedēļā iedzīvotāji un organizācijas tiks aicināti sociālo tīklu Facebook un Twitter kontos dalīties ar mirkļa birku #iedziespārmaiņām un saviem labajiem, zaļajiem ikdienas darbiem. 

Lūk, ko Pasaules dabas fonds iesaka - kā rīkoties videi draudzīgāk:

MĀJOKLIS
-> Noblīvē logus un siltini māju! Tādējādi tu gan samazināsi savu apkures rēķinu, gan taupīsi resursus.
 -> Ja iespējams, izvēlies centralizētu, efektīvu un uz atjaunojamiem resursiem balstītu apkures sistēmu!
 -> Nomaini spuldzītes (uz A klases)!
 -> Izvēlies enerģiju taupošas ierīces un tehniku ar eko vai energoefektivitātes marķējumu (A klase).
 -> Dabiski materiāli ir veselīgāki un dabai draudzīgāki par sintētiskajiem, bet, iegūti nepareizā veidā, tie var noplicināt dabu. Izvēlies mēbeles, papīru un citus koksnes izstrādājumus, kuru izcelsme ir FSC standartam atbilstoši apsaimniekoti meži. Sertifikācija nodrošina, ka mežs tiek apsaimniekots tā, lai saglabātos meža vides dabiskās funkcijas, to skaitā ūdenstilpju tīrība, bioloģiskie resursi un dzīvnieku dabiskā vide.
 -> Izslēdz gaismu un elektroierīces, kad tās neizmanto, – piemēram, televizors gaidīšanas režīmā patērē 25% no strādājošas elektroierīces enerģijas.
 -> Aizgriez ūdens krānu, kad mazgā zobus.
 -> Vienmēr rūpīgi aizgriez ūdens krānus – tā tu ietaupi līdz 13 l piloša ūdens dienā.
 -> Nepārkurini māju – samazinot iekštelpu temperatūru par 1 °C, vari samazināt apkures rēķinu līdz pat 10%.
 
 
PĀRTIKA
-> Izvēlies bioloģiski audzētu pārtiku. Ja tā ir grūti pieejama, pieprasi to veikalos, kur ikdienā iepērcies.
-> Izvēloties uzturā zivis, ņem vērā Pasaules Dabas Fonda padomus.
 -> Lieto uzturā vietējā ražojuma pārtiku atbilstoši sezonai. Arī pārtikas transportēšana atstāj lielu ietekmi uz vidi.
-> Lieto uzturā vairāk dārzeņu un augļu. Veģetāra ēdiena izaudzēšana un pagatavošana patērē mazāk enerģijas nekā gaļas un zivju produkcija. Piemēram, lai iegūtu vienu kaloriju no zivīm, tiek patērēts 50 reižu vairāk enerģijas, nekā iegūstot to no kartupeļiem, un 60 reižu vairāk nekā no auzām
 -> Gatavojot ēdienu, pārsedz pannu un katlus ar vāku, tādējādi tu samazini enerģiju, ko patērē plīts.
 -> Izvēlies mazāk iepakotus produktus un vairākkārt izmantojamos iepakojumus un maisiņus.
-> Dod priekšroku pārtikai un citiem produktiem keramiskos traukos, nevis folijas vai plastikāta iepakojumā.
-> Nepērc ūdeni pudelēs, ja zini, ka Tavas mājas krāna ūdeni dzert ir droši. Ūdens transportēšana no tā ieguves vietas līdz lielveikalu plauktiem ir dārga enerģijas izšķiešana. Plastmasas un stikla pudeles vēl vairāk palielina jau tā milzīgos atkritumu kalnus, ko mēs radām. Savā pašvaldībā vari noskaidrot sava krāna ūdens sastāvu un kvalitāti. Ja tomēr pērc ūdeni pudelēs, iegādājies to no vietēja ražotāja, turklāt tādu, kurš pildīts pārstrādātas plastmasas vai stikla iepakojumā.
 
TRANSPORTS
 ->  Cik bieži vien iespējams izmanto sabiedrisko transportu, divriteni vai ej kājām. 
 ->  Nebrauc ar auto viens!
 -> Braucot ar auto, ievēro:
 -> Izslēdz dzinēju, ja apstājies uz laiku, kas pārsniedz divas minūtes.
 -> Brauc uzreiz, kad ieslēdz motoru, – atstājot to sildāmies, tiek piesārņota vide un nodilst tehnika.
 -> No automašīnas izkrāmē visu lieko – krava palielina degvielas patēriņu.
 -> Vadi mašīnu uzmanīgi un iespējami augstākā pārnesumā, lai samazinātu izplūdes gāzu daudzumu.
 -> Ja iegādājies auto – pērc ekonomisku mašīnu, kas patērē pēc iespējas mazāk degvielas.
 
DAŽĀDAS IKDIENAS SITUĀCIJAS
 
-> Ļauj drēbēm izžūt dabiskā veidā, nevis žāvē tās ar elektroierīcēm.
-> Centies izmantot dušu, nevis vannu.
 -> Salabo, nevis izmet vai pērc jaunu!
-> Pērc ilgstošas lietošanas preces, samazinot vienreizējās lietošanas preču izmantošanu (vienreizējie skuvekļi, plastmasas vai papīra galda piederumi, vienreizējās lietošanas fotoaparāti, papīra mutautiņi, pamperi u. tml.).
-> Šķiro atkritumus un nodod tos pārstrādei! Pieprasi šo iespēju savai pašvaldībai!
-> Savāc ūdeni, ko izmanto dārzeņu un augļu mazgāšanai, lai ar to laistītu istabas augus.
-> Izmanto uzlādējamos akumulatorus vienreizlietojamo bateriju vietā.
-> Sūti elektronisku apsveikumu papīra kartiņas vietā.
-> Ejot uz veikalu, ņem līdzi savu somu vai maisiņu, kur ielikt produktus.
-> Izvēlies bioloģiski audzētu dabisku materiālu apģērbu.
-> Izmanto pārstrādāto papīru. Kad vien iespējams, izmanto abas lapas puses. Iepazīsties ar informatīvo materiālu "Papīrs! Kā izvēlēties gudri?" 
 
DĀRZĀ
-> Dārza laistīšanai vāc lietus ūdeni.
-> Stādi vietējās koku sugas.
-> Izmanto organisko kompostu (ja iespējams, veido to pats!) un mulču, lai uz labotu augsnes kvalitāti un samazinātu vajadzību pēc pesticīdiem un mākslīgā mēslojuma.
-> Dārza kopšanā iespējami maz izmanto elektriskos darbarīkus, piemēram, lapu pūtējus un savācējus, jo tie patērē daudz enerģijas un dod maz labuma. Tā vietā izmanto grābekli – tas ir arī noderīgāk Tavai veselībai!
Par godu Pasaules ūdens dienai, ko ik gadu atzīmē 22.martā, arī visā Latvijā tiks rīkoti dažādi pasākumi, lai pievērstu sabiedrības uzmanību ūdens lomai ikdienā.

Ķemeru nacionālajā parkā, izglītības centrā "Meža māja" 19.martā notiks pasākums "Ūdens ceļš: tīrs ūdens". Tā laikā varēs klausīties muzikāli interaktīvu lekciju par ūdens ceļu, kā arī piedalīties izglītojošās un atraktīvās nodarbēs un spēlēs, kas būs domātas gan lieliem, gan maziem.

Izglītības centrā "Rāzna" pasākums notiks 21.martā un tā laikā grāmatas "Lašu stāsti" autors Māris Ansis Mitrēvics stāstīs par brīnumainiem, tomēr patiesiem notikumiem, par ūdeņu lomu dabā un cilvēka dzīvē.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas bibliotēkas lasītavā 23.martā norisināsies Zaļā pēcpusdiena, kurā varēs klausīties stāstus par ūdeni, kā arī aplūkot fotogrāfiju izstādi "Rāznas Nacionālais parks".

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā tiks rīkoti vairāki pārgājieni - 20.martā notiks Strenčupītes iztekas meklēšana, 26.martā varēs piedalīties Sedas upes iztekas meklēšanā, bet 28.martā tiks meklēta Rūjas upes izteka.
Atzīmējot Latvijas advokatūras 95 gadu jubileju, no 14. līdz 18.martam zvērināti advokāti Advokatūras dienās iedzīvotājiem sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas visā Latvijā. Latvijas Zvērinātu advokātu padome mājaslapā "www.advokatura.lv" ir publiskojusi sarakstu ar Advokatūras dienu konsultāciju sniedzējiem.

Advokatūras dienas notiek šogad sesto gadu.
Šogad par Advokatūras dienu vadmotīvu izvēlētas "Ģimenes tiesības".
Prognozēts, ka visvairāk konsultācijas tiks sniegtas par laulību šķiršanu, laulāto mantiskām attiecībām, bērnu aprūpes un saskarsmes jautājumiem.

Visvairāk zvērinātu advokātu būs Rīgā, kā arī bezmaksas konsultācijas nodrošinās 21 pilsētā, tostarp Liepājā, Valmierā, Bauskā, Rēzeknē un Jēkabpilī.

Suņu īpašniekiem  no šodienas vairākos  Rīgas parkos un pastaigu vietās  dalīs bezmaksas maisiņus suņu ekskrementu savākšanai,  informēja Rīgas pašvaldības policijā, norādot, ka katru gadu, iestājoties pavasarim, iekšpagalmos un pilsētas parku zālienā paveras bēdīgs skats – ir redzami suņu ekskrementi, ko dzīvnieku saimnieki nav savākuši.

Tāpēc  līdz 31.martam Rīgas Austrumu izpilddirekcija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policijas  darbiniekiem rīko akciju "Sakop aiz sava mīluļa", dalot bezmaksas maisiņus suņu kaku savākšanai.

Akcijas laikā maisiņus paredzēts dalīt Miera un Klusajā dārzā, Ķengaraga promenādē, Zinātņu Akadēmijas skvērā, Maskavas dārzā, Pļavnieku Bērzu un Zaļajā birzī.

Ja kāds aiz sava  mīluļa nesavāc, tad par to Rīgā izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no septiņiem līdz 350 eiro.
Tuberkuloze ir viena no vecākajām, cilvēcei pazīstamām infekcijas slimībām. To pazina jau senajā Ēģiptē. Kopš seniem laikiem pasaule vairākkārt ir piedzīvojusi smagas tuberkulozes epidēmijas.

1882.gada 24.martā vācu ārsts Roberts Kohs Berlīnē pasaulei paziņoja par tuberkulozes izsaucēja – mikobatērijas atklāšanu. Nākamajā dienā par viņa sasniegumu uzzināja visa pasaule. 1905.gadā R.Kohs par šo atklājumu tika apbalvots ar Nobela prēmiju. 
Par godu R.Koha atklājuma 1982.gadā Starptautiskā Tuberkulozes un Plaušu Slimību savienība ieteica 24.martu atzīt par Pasaules Tuberkulozes dienu. 

Inficēties ar tuberkulozi var vieglā nekā ar HIV, ko tā līdzīgi iesnu izraisītājiem izplatās pa gaisu. 
Taču ne katrs, kurš ieelpojis tuberkulozes bacili, inficējas, jo cilvēka organisms ir spējīga aizsargāties no infekcijas. 

Un lai pievērstu uzmanību tuberkulozei – no Šodien  daudzās Latvijas pilsētās sāksies Pasaules tuberkulozes dienai veltīti pasākumi.
Tostarp atvērto durvju dienas HIV profilakses punktos un Latvijas Sarkanā Krusta Veselības istabās.

Atvērto durvju dienā varēs bez maksas un anonīmi veikt HIV eksprestestu, sifilisa, hepatīta B, C eksprestestus un saņemt speciālista konsultācijas, kā arī informatīvos materiālus par infekcijas slimībām.

Kādas ir tuberkulozes pazīmes?

Tuberkulozes pazīmes slimības sākumā ir gandrīz nemanāmas, bet, slimībai attīstoties, tās kļūst arvien izteiktākas. Visbiežāk novērojamas šādas pazīmes:
Klepus 3 nedēļas un ilgāk;
Nespēks, nogurums;
Svīšana naktīs;
Svara zudums;
Nedaudz paaugstināta temperatūra;
Sāpes krūtīs

Latvija ir trešajā vietā ES pēc saslimstības ar tuberkulozi aiz Rumānijas un Lietuvas. 
Latvijā pērnā gada laikā reģistrēts 621 jauns tuberkulozes saslimšanas gadījums, no tiem 4% ir bērni un pusaudži, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Pasaules Tuberkulozes dienas pasākumi norisināsies divu nedēļu garumā - līdz 24.martam.
Balstoties uz tiešsaistes kamerā uzņemtiem materiāliem 2015.gada ligzdošanas sezonā, izveidota īsfilma par jūras ērglēnu Durbertu un viņa ģimeni, vēsta portāls dabasdati.lv.

2015.gada ligzdošanas sezonā Latvijas Dabas fonds izvietoja tiešsaistes kameras pie melnā stārķa, lielā dumpja, zivjērgļa ligzdas un jūras ērgļu ligzdas. No visām ar tiešsaistes kameru aprīkotājām aizsargājamo putnu ligzdām, jūras ērgļu ligzda vērotāju vidū bija vispopulārākā, sasniedzot 7 miljonus skatījumu.

Jūras ērgļu ligzdošana norisinājās veiksmīgi, ligzdā izaugot jūras ērglim Durbertam, kas vēlāk pēc analīžu veikšanas atklāja savu patieso dzimumu un kļuva par Durbertīni.

Ar tiešsaistes kameru aprīkotā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi. 2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā.

Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē – laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, – līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.
Ligzda ir būvēta eglē, bet egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, – šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda.

Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.
Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.
Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

Filmiņu var noskatīties šajā lapā.

Vakar  "Cert.lv" organizēja  bezmaksas  datoru pārbaudes  pie "datorologa", lai ikvienam interesentam dotu iespēju bez maksas pārbaudīt sava datora veselību jeb to, vai tajā nav kādas ļaunas programmas.
 
Un izrādās -  kādā datorā konstatēti 1446 potenciāli ļaundabīgi faili.

Šoreiz par akciju bijusi lielāka interese nekā iepriekš. To apmeklēja 59 interesenti, kamēr pērn šāda akcija pulcēja vien 27 cilvēkus.

Runājot par biežāk konstatētajām problēmām, "Cert.lv" pārstāvji minēja neatjauninātu programmatūru un programmatūras neapdomīgu instalēšanu no nezināmām vietnēm, instalācijas laikā spiežot "ok", "ok", neiedziļinoties, kas zem šī "ok" slēpjas.
Rezultātā dators tiek piepildīts ar nevajadzīgām lietotnēm, kas bremzē tā darbību.

Otra populārākā kļūda ir daudzi antivīrusi uz viena datora. Šis nav tas gadījums, kad vairāk ir labāk, jo tie traucē viens otram strādāt un bremzē datora darbību, atgādina "Cert.lv".

Vēl diezgan bieži konstatētas situācijas, kurās lietotāji uztraucās par vīrusu datorā, jo regulāri nav varējuši pieslēgties tīklam, vai nav varējuši sinhronizēt savas ierīces, bet problēmas cēlonis izrādījās nepareizi iestatījumi vai iekārtas konfigurācija.
Bezpilota gaisa kuģi  jeb droni, kura kopējā pacelšanās masa pārsniedz 1,5 kilogramus, būs jāapdrošina pret trešajam personām nodarīto kaitējumu.

Normai par dronu apdrošināšanu pret trešajām personām nodarīto kaitējumu paredzēts pārejas periods līdz 2017. gada 1. janvārim.

Kā skaidro Satiksmes ministrijā, spēkā esošais normatīvais regulējums par bezpilota gaisa kuģiem nav visaptverošs un ir novecojis, tāpēc nolemts precizēt virkni normu, izdodot jaunus noteikumus.

Tāpat noteiktas pamatprasības attiecībā uz lidojumiem, kā arī prasības bezpilota gaisa kuģa pilotam un lidojumu novērotājam - fiziskai personai, kas sniedz atbalstu pilotam vizuālā kontakta nodrošināšanai ar bezpilota gaisa kuģi un drošu lidojumu veikšanai. Tiks noteiktas prasības pilota un novērotāja vecumam, pilota identificēšanas iespējamībai, lidojumu novērotāja pieaicināšanas nepieciešamība, nosacījumi par alkoholisko un citu apreibinošo vielu lietošanu.

Noteikumi arī noteiks kārtību, kādā veic bezpilota gaisa kuģa lidojumus Latvijas kontrolējamā gaisa telpā un tās tuvumā.
Projekts nosaka militārās infrastruktūras objektus, virs kuriem un kuru tuvumā ir aizliegts lidot.

Jāpiebilst, ka  Saeima patlaban izskata grozījumus likumā par aviāciju, kas paredz, ka Latvijas armija varēs nosēdināt vai iznīcināt bezpilota gaisa kuģi pie militārajiem objektiem vai to tuvumā.
Par jauno MK noteikumu apstiprināšanu lems valdība. 
Laikapstākļiem kļūstot siltākiem un tuvojoties pavasarim, Latvijas iedzīvotāji jau sākuši domāt par dārza darbiem un stādu iegādi.

Šobrīd gan dārzeņu un puķu dēstus audzē vien siltumnīcās un tirdzniecība vēl tikai priekšā. Tomēr, kad sāksies pavasara darbu sezona, jāatceras, ka nepieciešams izvērtēt, kādus stādus labāk izvēlēties. Piedāvājums ir diezgan plašs - dažādus stādus pat iespējams iegādāties lielveikalos.

Māris Narvils, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra  eksperts dārzkopībā, norāda, ka, izvēloties stādus tieši lielveikalā, pirms iegādāšanās tos nepieciešams rūpīgi izvērtēt, jo pastāv arī  iespēja, ka tie nemaz neatbilst Latvijas klimata apstākļiem un šķirnes nenogatavojas.  Turklāt Latvijas lielveikalu tīklos ievestie stādi rada risku, ka kopā ar tiem varētu tikt ievests kāds svešzemju kaitēklis vai pat slimība. 

Narvils  norāda arī to, ka ne visi lielveikalos atrodamie stādi nav piemēroti mūsu dārziem, taču novērojumi liecina, ka liela daļa tomēr domāti citiem reģioniem. Līdz ar to pastāv iespēja, ka tie, piemēram, nepārziemo.  

Stādus vajadzētu izvēlēties no Latvijā atpazīstamiem audzētājiem - profesionāļiem, kuri audzē profesionālā līmenī.
Savukārt, izvēloties sēklas, jāatceras, ka labāk dot priekšroku tādām, kuras ir folijā, kas tās var pasargāt, ne tām, kuras ir tikai papīra iepakojumā.  

Iesācējiem, kuri tikai ar šo gadu nolēmuši pievērsties stādu audzēšanai, Narvils iesaka uzkrāt zināšanas un pamācīties - stādu audzēšana nav vienkārša. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram