Aktualizējot Pirmā pasaules kara atceres simtgadi, iedzīvotājus aicina dalīties ar saglabātām atmiņu liecībām un kopīgi tās digitalizēt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. 
Jo te -  nedēļas nogalē noritēs “Kolekcijas dienas”, kuru laikā ikviens, kam ir saglabājušās ar pirmo pasaules kara posmu un Latvijas Republikas dibināšanu 1918. gadā  -  vēstules, fotogrāfijas, dienasgrāmatas vai citas piemiņas lietas, tiek aicināts tās atnest uz Gaismas pili, kur notiks to digitalizēšana.

Cilvēki varētu nest fotogrāfijas, vēstules un arī sadzīves priekšmetus – krūzītes, rakstāmlietas, vectēva pīpi vai medaļas. Priekšmetus nevar ieskenēt, bet tos nofotografēs, un saglabās šīs liecības. Fotogrāfijas un vēstules vajadzētu nest kopā ar stāstu, kas tur redzams, kas noticis.

Savu ģimeņu atmiņas, fotogrāfijas, dokumentus, apģērbus un priekšmetus, kas saistīti ar pirmā pasaules kara laiku un Latvijas dibināšanu bibliotēkā digitalizēt varēs dienas garumā svētdien un pirmdien.
Organizācija «Bezvests.lv» šodien  savā oficiālajā «Facebook» profilā ievietojusi paziņojumu, vēršoties pie ekstrasensiem, zīlniecēm, astrologiem un citiem magiem un burvjiem ar lūgumu vairs netraucēt viņus un pazudušo cilvēku tuviniekus.
Pirmajos savas darbības gados organizācija esot devusi iespēju parādīt, uz ko viņi spējīgi, taču katra šāda pārbaude cietusi fiasko.
Cilvēkus atrada un turpina atrast vienkārši brīvprātīgie, kuri nepagurstoši pārbaudījuši katru meža kvadrātmetru.
«Tas ir neapstrīdams fakts. Tieši meklēšana dod rezultātus, nevis melīgi solījumi un cerības,»  saka «Bezvests.lv» vаdītājs Aleksandrs Famiskis.

Bet tiem, kuri ir pārliecināti, ka viņiem ir īpašas spējas, atgādinām: Džeimsa Rendi fonds oficiāli garantē vienu miljonu dolāru lielu prēmiju katram, kurš spēs nodemonstrēt paranormālas spējas korekti izveidota eksperimenta apstākļos. Diemžēl, līdz šim neviens no Latvijas ekstrasensiem tā arī nav tur ziņojis par savām spējām un miljons tā arī gaida savu īpašnieku.

Rendi neskaitāmie mēģinājumi piesaistīt testēšanai plaši pazīstamus «ekstrasensus» un «magus» nav vainagojušies ar panākumiem. No viņa priekšlikumiem atteicās arī ekstrasens Uri Gellers, kurš kļuva slavens ar spēju saliekt karotes ar skatienu un apstādināt un atkal palaist pulksteņus no attāluma.
Jums ir visas iespējas tikt pie šī miljona, tikai lieciet mierā bēdu sagrauztos Latvijas iedzīvotājus, kuriem pazuduši tuvinieki, lūdz organizācijas pārstāvji.

Plašāku organizācijas paziņojumu lasi bezvests.lv facebook lapā. 
Līdz 1.decembrim mūziķi, izdevēji un producenti var iesniegt ierakstus mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta mikrofons 2016", kas nākamā gada februārī tiks pasniegta 21.reizi.
Vērtēšanai pieņems visus no 2015.gada 1.decembra līdz 2016.gada 1.decembrim izdotos albumus visos žanros.

Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta mikrofons 2016" tiks pasniegta Dailes teātrī 2017.gada 28.februārī.

Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta mikrofons" ir viens no centrālajiem gada notikumiem latviešu mūzikas dzīvē.
Piedāvājot  reformas  valsts pārvaldē, Valsts kanceleja rosina izvērtēt ļoti mazo un mazo valsts iestāžu efektivitāti,  dokumentā izteikts ierosinājums likvidēt šīs mazās iestādes.
Tāpat tiek ieteikts izvērtēt radniecīgu iestāžu un funkciju apvienošanas iespējas.
Šo darbību mērķis ir panākt finanšu un administratīvo resursu ietaupījumu, mazināt sadrumstalotību. 

Valsts kanceleja ir nodevusi sabiedrībai izvērtējumam valsts pārvaldes reformu ceļa karti, kurā paredzēti pieci reformu virzieni ar 18 darbībām, kas būtu jāīsteno tuvāko trīs gadu laikā un vairāk lasi šeit.

Priekšlikumus par dokumentu iespējams iesniegt līdz 11.novembrim.
Turpmāk pircēji vai pakalpojuma saņēmēji varēs neiet "kasīties" uz veikalu par neatbilstošu preci.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (PIAA) izveidojusi tīmekļa vietni "www.pretenzija.lv", kurā patērētāji, kas saskārušies ar preces vai pakalpojuma defektu, var sagatavot iesniegumu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam.

Šāda iesnieguma iesniegšana ir priekšnoteikums turpmākai strīda risināšanai.

2016.gadā notikušas izmaiņas patērētāju strīdu izskatīšanas kārtībā, tostarp tika izveidota jauna institūcija - Patērētāju strīdu risināšanas komisija, kuras darbu nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un kuras sastāvu veido bijušie tiesneši, kā arī komersantu organizāciju un PIAA pārstāvji.

Izmantojot "www.pretenzija.lv" iesnieguma sagatavošanai, nebūs nepieciešamas juridiskās zināšanas - vajadzēs tikai aizpildīt vairākas ailes atbilstoši norādījumiem.
Sagatavotu iesniegumu varēs izdrukāt vai nosūtīt elektroniski. 
Mazliet vairāk nekā viena gada laikā 16  brīvprātīgie Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi ir uzņēmumiem aizrādījuši par kādiem iespējamiem pārkāpumiem, bet nav gadījies atklāt sodāmus pārkāpumus – par to stāsta portāls lsm.
Novembrī sabiedrisko palīgu pulkam pievienosies vēl vairāki cilvēki.

Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu pienākums ir brīdināt par iespējamiem Valsts valodas likuma pārkāpumiem. Piemēram, ieraugot, ka kādā uzņēmumā ir izvietots paziņojums tikai svešvalodā, viņi var vērsties pie uzņēmuma amatpersonām ar aicinājumu nodrošināt šāda paziņojuma tulkojumu latviešu valodā.

Savukārt, pamanot kļūdainu cenu zīmi vai ēdienkarti, sabiedriskajam palīgam vajadzētu ne tikai norādīt uz gramatiskajām kļūdām, bet arī pastāstīt, kā tās izlabot.
"Swedbank" aprīkojusi visus savus bankomātus Latvijā ar iespēju izņemt izvēlēto summu mazos nominālos,  informēja bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Visos bankomātos, kad klients izvēlēsies sadaļu "Cita summa", klāt ir nākusi jauna poga "Izdot mazos nominālos".
Tas nozīmē, ka, klientam izvēloties, piemēram, 50 eiro un nospiežot pogu "Izdot mazos nominālus", bankomāts neizsniegs vienu 50 eiro banknoti, bet gan mēģinās izpildīt transakciju ar iespējami mazākiem nomināliem, ņemot vērā attiecīgo nominālu esamību bankomātā. Šāda iespēja noderēs tiem, kam ikdienā vajadzīgi nelieli nomināli.

Banka vērš uzmanību, ka skaidras naudas darījumiem ar nelielām summām ērts aizvietotājs ir arī kartes ar bezkontakta norēķinu iespēju, ar kurām par nelielu pirkumu līdz 10 eiro var norēķināties, neievadot PIN kodu. 
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas faktiski paredz aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus plastmasas pudelēs, kuru tilpums lielāks par vienu litru.

Šāds ierobežojums attieksies uz alu, raudzētiem dzērieniem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko ražo, sajaucot kopā vairākus alkoholiskos dzērienus. Savukārt tos nepiemērot varēs tad, ja iepakojums izgatavots no stikla, keramikas, koka vai metāla, kā arī gadījumos, ja šos dzērienus tirgos ražošanas vietās. Uz vīnu ierobežojumi neattieksies.
Parlamentam gan vēl šie likuma grozījumi būs jāskata trešajā lasījumā.

Saskaņā ar Saeimas otrajā lasījumā atbalstīto likuma grozījumu versiju, alu nevarēs pārdot iepakojumos virs 0,5 litriem, ja tā absolūtā spirta daudzums pārsniegs 5,8 tilpumprocentus.
Savukārt, ja absolūtā spirta daudzums alkoholiskajā dzērienā nepārsniegs 5,8 tilpumprocentus, tā iepakojuma tilpums vienalga nedrīkstēs pārsniegt vienu litru.

Iepriekš komisijā tika atbalstīts kompromisa variants, kas nozīmēja, ka tā dēvētās divlitrenes netiek aizliegtas pavisam. Bija iecerēts, ka, ja alkoholiskā dzēriena absolūtā spirta daudzums nepārsniedz 5,8 tilpumprocentus, tad to drīkstētu tirgot arī iepakojumā, kura tilpums ir lielāks par vienu litru.
Kamēr šādu kompromisa variantu vismaz daļēji atbalstīja alus ražotāji, vairāki deputāti teica, ka ilgtermiņā būtu jāaizliedz divu litru tilpums vispār. Taču deputātu vidū vēl nebija vienprātības par to, vai tilpuma slieksnis būtu jānosaka puslitrs vai litrs.

Plānots, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2017.gada 1.septembrī.
Anomāls siltums Arktikā veicina ierasto atmosfēras plūsmu maiņu, tādēļ tuvāko nedēļu gaitā gan daudzviet Āzijā, gan Eiropā gaidāms auksts laiks un, iespējams, auksta būs arī visa ziema, prognozē ASV kompānijas "Verisk Analytics" Atmosfēras un vides izpētes daļa.

Ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā ir zemākajā līmenī novērojumu vēsturē, un gaisa temperatūra Arktikā pēdējās nedēļās bijusi pat desmit grādu augstāka par normu. Globālās sasilšanas izraisītās anomālijas izjauc ierasto atmosfēras cirkulāciju, un patlaban paātrinājusies polārā virpuļa vājināšanās.

Skaitliskie modeļi paredz, ka gaidāma nepieredzēti agra polārā virpuļa izjukšana. Tas nozīmē, ka aukstums no Arktikas novembrī pārvietosies uz dienvidiem, atnesot sniegu un salu daudzviet Eiropā un Āzijā.
Izmaiņas atmosfēras cirkulācijā Arktikā vērojamas jau kopš septembra. Lielā daļā Eirāzijas jau vairāku nedēļu garumā valda aukstāks laiks nekā parasti rudenī. Pēdējo divu nedēļu vidējā gaisa temperatūra Kazahstānā un Sibīrijas dienvidos bijusi 3-8 grādus zem ilggadējās vidējās atzīmes, liecina uzņēmuma "WeatherBELL Analytics LLC" apkopotā informācija.

Vēss laiks skāris arī Eiropu – Baltijas valstīs, Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijas Eiropas daļas dienvidos gaisa temperatūra pēdējās divās nedēļās bijusi 3-6 grādus zem normas.
Tuvāko nedēļu laikā aukstums un sniegs aptvers lielāku daļu Eirāzijas. Dienas garumam arvien sarūkot, pastiprināsies sals, it īpaši Sibīrijā, kur izveidojusies plašāka sniega sega nekā parasti.

Augošās izmaiņas atmosfēras cirkulācijā Arktikā solās būt lielākās, kādas jebkad novērotas rudenī, tāpēc grūti prognozēt situācijas attīstību ziemā. "Verisk Analytics" Atmosfēras un vides izpētes daļas speciālisti paredz, ka ne tikai novembris, bet arī ziema kopumā gaidāma auksta.

Zinātnieki no Kornela universitātes jau 2012.gadā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības Arktikā var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā. Tā kā ledus sedz arvien mazāku ūdens platību, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas.
Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējā platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējā platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas.

Avots: Jānis Trallis
Valdība atbalstījusi Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz minimālās mēneša darba algas palielināšanu no 370 līdz 380 eiro.
Minimālo algu 380 eiro, darba devējiem būs jāsāk izmaksāt no 1. janvāra.

Centrālās statistikas pārvaldes dati parāda, ka aprīlī Latvijā bija 177 800 darba ņēmēju, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 370 eiro un mazāk.
Privātajā sektorā strādā 144 500 šādu cilvēku, bet sabiedriskajā sektorā – 30 600 cilvēku.
No 1. novembra stājas spēkā jaunas izmaiņas topošo autovadītāju apmācībā un pārmaiņas skars gan teorētiskās apmācības kursus, gan braukšanas nodarbības.
Izmaiņas stājušās spēkā ar diviem mērķiem – pirmkārt, labāk sagatavot jaunos autovadītājus, otrkārt, šādā veidā valsts mēģina cīnīties ar ēnu ekonomiku.

Tiem, kuri ceļu satiksmes noteikumu teorijas apgūšanu uzsāks no 1. novembra, jārēķinās, ka apmācībās ieviestas jaunas tēmas, piemēram, bīstamu situāciju paredzēšana uz ceļa, dažādu satiksmes dalībnieku uzvedības uz ceļa izvērtēšana.
Tāpat tiek ieviesta modulārā apmācību sistēma, kas cilvēkiem ir ērtāks pasākums. Gadījumā, ja kādas nodarbības ir izlaistas, tad izlaisto moduli var apmeklēt sev ērtā laikā ar citu apmācības grupu. 
 
Līdz šim topošajiem autovadītājiem, pirms došanās uz  CSDD braukšanas eksāmenu bija jāpiedalās 14 obligātās braukšanas nodarbībās kopā ar instruktoru. Tagad būs vairāk - 20 nodarbības.

Turpmāk visi norēķini par obligātajām braukšanas nodarbībām notiks autoskolā. Individuāli samaksāt uz rokas instruktoram vairs nevarēs. Šī norma ieviesta, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru autoskolās. 
Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs "adidas" oficiāli paziņojis par reklāmas līguma noslēgšanu ar Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubā Ņujorkas "Knicks" spēlējošo latvieti Kristapu Porziņģi.
Tiek vēstīts, ka 21 gadu vecais Porziņģis ar "adidas" noslēdzis līgumu uz septiņiem gadiem. Tas nozīmē, ka latvietis ar jaunajiem apaviem piedalīsies jau šajā sezonā.

Noslēgtais līgums Porziņģim ik gadu ienesīs no trim līdz sešiem miljoniem dolāru (2,7-5,5 miljoniem eiro).
Šis kontrakts paredz, ka ar laiku Latvijas basketbolists var tikt pie sava brenda apaviem, turklāt tik ienesīgu līgumu pirms tam nav noslēdzis neviens Eiropas basketbolists.

Reklāmas līgumi ar "adidas" ir arī tādiem NBA basketbolistiem kā Džeimsam Hārdenam (Hjūstonas "Rockets"), Demjanam Lilardam (Portlendas "Trail Blazers"), Kailam Lourijam (Toronto "Raptors") un Endrjū Viginsam (Minesotas "Timberwolves").

Ar jauno NBA sezonu Porziņģis pārstāvēs "adidas" jaunāko franšīzi ''Crazy Explosive''. Latvietim būs liela loma jaunu produktu radīšanā, testēšanā un snieguma pārbaudēs, kā arī viņš piedalīsies topošajās kampaņās, aktivitātēs un globālajās atlētu tūrēs, sola uzņēmums.

Iepriekš Porziņģim bija sadarbība ar citu ietekmīgu sporta zīmolu "Nike", taču vienošanās noslēdzās šī gada rudenī. Lai gan "Nike" bija iespējas pielīdzināties "adidas" piedāvājumam, tas netika izdarīts.

Interesi par Porziņģa pakalpojumiem, kurš šajā starpsezonā bija iekārojamākais bez reklāmas līguma esošais basketbolists, izrādīja arī ASV bāzētā "Under Armour" un vairākas Ķīnas kompānijas.

Nākamā sezona būs pēdējā, kurā "adidas" sadarbojas ar NBA čempionātu, jo uzņēmums nolēmis mainīt darbības virzienu un nākotnē koncentrēties tikai uz atsevišķu basketbolistu līgumiem. 
 Ziemassvētku laikā, 18.decembrī, Rīgas Domā izskanēs komponista Georga Frīdriha Hendeļa oratorija "Mesija", kuru kopā ar profesionāliem mūziķiem izdziedāt tiek aicināts ikviens skatītājs, 

Plānots, ka koncerts kļūs par platformu "Sing Along" jeb kopdziedāšanas tradīcijas aktīvai iedzīvināšanai Latvijas kultūras telpā.

"Sing Along" ir jauns kopdziedāšanas projekts ar ilgtermiņa attīstības redzējumu, kura iecere ir vairākas reizes gadā rīkot īpašus koncertus un piedāvāt klausītājiem kļūt arī par šo koncertu dalībniekiem, dziedot populāras melodijas kopā ar profesionāliem mūziķiem. Kopdziedāšanas tradīcija Eiropā iesakņojusies jau vairākus gadu desmitus un savā ziņā nav sveša arī Latvijai - koru kustības dalībnieki labprāt iesaistās dažādos sadziedāšanās pasākumos. Spilgti piemēri ir Dziesmu svētku izskaņa vai tematiskie lielkoncerti, 

Ikviens interesents, izmantojot īpaši sagatavotu nošu materiālu, tiek aicināts atskaņot "Mesiju" kopā ar Eviju Martinsoni, Sergeju Jēgeru, Mārtiņu Zvīguli, Paulu Putniņu, Vidzemes kamerorķestri, koriem "Balsis", "Aura", "Monēta" un "DeCoro" un diriģentu Intu Teterovski.

Plašāka informācija par projektu drīz būs mājaslapā "singalong.lv".
Lai atstarotājs patiešām pildītu savas funkcijas un padarītu redzamu tā lietotāju tumsā, ir svarīgi izvēlēties drošu un atbilstošu atstarotāju, norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kas sagatavojis vairākus ieteikumus atstarotāja iegādei.

PTAC norāda, ka atstarotāji ir nepieciešami ne tikai gājējiem, bet ar tiem jāaprīko arī velosipēdi, bērnu un invalīdu ratiņi u.c. priekšmeti.

Pērkot atstarotājus tirdzniecības vietās, pārliecinieties, ka prece ir “atstarotājs”. Jo tirgū var tikt piedāvāti gaismu atstarojoši priekšmeti, kas nav paredzēti gājējiem – šādas preces tikai vizuāli atgādina atstarotāju.

Atceries, ka atstarotāja lielums nedrīkst būt mazāks par 15 kvadrātcentimetriem (tas ir vismaz sērkociņu kastītes lielumā).

Jāpievērš arī uzmanību materiālam, no kura izgatavots atstarotājs, jo visaugstākā gaismas atstarošanas spēja ir mikroplazmas materiāliem, kā arī – tie ir mīksti un lokani.
Gājējiem nav ieteicami “cietie” atstarotāji - tie ir paredzēti velosipēdiem, piemēram, ievietošanai spieķos. Tad tas ir nofiksēts, labi saskatāms un tā virsma ir perpendikulāri automašīnas staru kūlim. Turpretī piestiprināts pie apģērba, šis atstarotājs kustas līdz ar to samazinot atstarošanas spējas.

Izvēloties atstarotāju, ir jāņem vērā, ka vislabāk pamanāmi ir balti vai citu gaišu toņu atstarotāji. Tad seko dzelteno toņu atstarotāji, bet nav ieteicami tumšo toņu atstarotāji.

Atstarotājs jāpiestiprina tajā ķermeņa pusē, kas atrodas tuvāk ceļa braucamajai daļai. 
Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" balvu "Zelta kruķis" par šī gada humānāko ēku cilvēkiem ar invaliditāti ir piešķīrusi Rīgas Motormuzejam, 

"Zelta kruķi" ik gadu saņem objekts, kas atbilst visām likuma prasībām vides pieejamības jomā.

Savukārt nominācijā "Izglītība visiem" balvu saņēma Daugavpils Universitāte.

Par pieejamāko apskates objektu tika atzīts "Latvijas Valsts mežu" dabas parks Tērvetē, kas ir viens no retajiem dabas parkiem, kur ikviens var pilnvērtīgi un ērti baudīt dabu un atpūsties, daudzviet pat patstāvīgi, bez asistenta palīdzības.

Balvu nominācijā "Viesmīlība" saņēma kempings "Apaļkalns".

Savukārt Skrundas muiža saņēma balvu kā pieejamākais kultūrvēsturiskais objekts, pierādot, ka kultūrvēsturiska objekta statuss nav šķērslis, ar ko aizbildināties, lai neveidotu pieejamu vidi, uzsvēra organizācijas pārstāvji.

Par pieejamāko vietu, kur satikties, atzīta Cēsu Centrālā bibliotēka, savukārt kā aktīvākā pieejamības veicinātāja atzīta Liepājas neredzīgo biedrība, kas rīko dažādus seminārus, konsultē uzņēmumus un nenogurstoši strādā pie vides pieejamības attīstības Latvijā.

"Apeirons" kopš 2004.gada veic aktīvu vides pieejamības monitoringu, lai pēc iespējas vairāk popularizētu vides pieejamības un universālā dizaina idejas Latvijā.
Šogad īpaša uzmanība pievērsta Latvijas reģioniem. 
Piektdien, 21.oktobra, vakarā Burtnieku ezera laivu bāzes “Bauņi” apkārtnē pazudis cilvēks, kuru līdz šim nav izdevies atrasts.
Otrdien, 25.oktobrī,  plkst.11.00 brīvprātīgos aicina piedalīties bez vēsts pazudušā vīrieša meklēšanā.

Līdz šim nedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābējiem, nedz policijas darbiniekiem nav izdevies vīrieti atrast, tāpēc kopā ar brīvprātīgajiem iecerēts vēlreiz pārmeklēt ezera krastu laivu bāzēs “Bauņi” apkārtnē.
Pašvaldība aicina līdzcilvēkus būt atsaucīgiem un piedalīties vīrieša meklēšanā.

Vīrietis, kurš it kā grasījās doties zvejot, laivu bāzes “Bauņi” apkārtnē pazuda piektdien ap plkst.18.00.
25.oktobrī, plkst. 15.00, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama. VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu klientus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos panika. 

Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa, vai arī pastāv to draudi. VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tās izdzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību. 

Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai  raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (atkarībā no sirēnas izvietojuma augstuma, teritoriālās apbūves īpatnībām, gaisa mitruma un vēja stipruma). 




No 21. līdz 26.oktobrim visā Latvijas teritorijā norisinās kompleksās valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības “STORMEX 2016”, kurās ar dažādu apdraudējuma scenāriju izspēli tiek pārbaudīta valsts un pašvaldību institūciju, operatīvo dienestu un citu iesaistīto organizāciju gatavība, savstarpējā sadarbība un reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos.

Mācību scenārijs paredz, ka Latviju skar postošs orkāns – vēja spēks brāzmās sasniedz 42-48 m/s un visā valstī nodarīti infrastruktūras bojājumi, elektroenerģijas piegādes pārtraukumi, traucēta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem un citas sekas. 
Mācībās vairāk nekā 50 valsts iestādes, pašvaldības un citas institūcijas izspēlēs 15 dažādas praktiskās un teorētiskās epizodes. Mācības sāksies 21.oktobrī plkst. 13:00 ar desmit pašvaldību civilās aizsardzības komisiju sasaukšanu, kurās ir pārstāvētas šādas pašvaldības – Liepājas,  Jelgavas,  Jēkabpils,  Valmieras, Rēzeknes, Rīgas pilsētas, kā arī Jelgavas, Ozolnieku, Krustpils, Salas, Viesītes, Aizputes, Rucavas, Nīcas, Pāvilostas, Durbes, Vaiņodes, Priekules, Grobiņas, Burtnieku, Kocēnu, Beverīnas, Rūjienas, Mazsalacas, Naukšēnu, Bauskas, Dobeles, Tērvetes un Auces novadi, kā arī Valsts enerģētiskās krīzes centrs un Krīzes vadības padome, kurās tiks spriests un lemts par dabas katastrofas radīto seku likvidāciju un iespējamo starptautiskās palīdzības pieprasīšanu.

Līdzās tam mācību ietvaros Ventspilī risinās tehnoloģiskās darbības traucējumus uzņēmumā,  bet Ogrē – dzelzceļa sastāva negadījuma ar ķīmiskās vielas noplūdi radīto piesārņojumu, AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Sadales tīkls” un AS “Latvenergo” risinās ārkārtas situāciju saistībā ar elektroenerģijas pakalpojumu pārtraukumiem, Liepājā ārstniecības iestāde aktivizēs Katastrofu medicīnas plānu, savukārt operatīvie dienesti teorētiski pārbaudīs iespējamo rīcības scenāriju ar ārkārtas numuru 112 un 113 pakalpojumu īslaicīgu pārtraukumu.

Praktiskās mācību epizodes norisināsies šādās vietās:

• no 23.oktobra plkst. 16.00 līdz 24.oktobra plkst. 14.00 Jaunjelgavas apkārtnē operatīvie dienesti meklēs un sniegs palīdzību mežā pazudušiem cilvēkiem, kuru lomās iejutīsies Latvijas skautu un gaidu organizācijas pārstāvji. Cilvēku meklēšanas un glābšanas darbos piedalīsies vairāk kā 160 Valsts policijas (VP), Valsts robežsardzes koledžas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji, kurus atbalstīs Jaunjelgavas pašvaldība un vietējais Zemessardzes 55.kājnieku bataljons. Cilvēku meklēšanas darbos tiks izmantots Valsts robežsardzes (VRS) gaisa kuģis un kinologi;
• 24.oktobrī no plkst. 8.00 līdz 13.00 norisināsies meklēšanas un glābšanas darbi uz ūdens. No Skultes ostas jūrā dosies zvejas kuģis, uz kura tiks izspēlēts nelaimes gadījums. Zvejas kuģa meklēšanu Rīgas jūras līča teritorijā koordinēs Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs, vienlaicīgi Jūras spēku flotiles patruļkuģis, krasta apsardzes kuģis, Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopters un VRS kuģošanas līdzeklis veiks meklēšanas un glābšanas darbus, savukārt no zvejas kuģa nolaisto laivu ar cilvēkiem, kuri dosies pēc palīdzības, krasta zonā glābs ugunsdzēsēji glābēji. Šajā mācību epizodē cietušo personu lomās iejutīsies VRS pārstāvji, savukārt Saulkrastu novada dome mācībās piedalīsies, nodrošinot helikoptera nosēšanas laukuma izveidi un norobežošanu;
• 25.oktobrī no plkst. 9.00 līdz 12.00 Daugavpilī norisināsies epizode, kurā transportlīdzekļu avārijas rezultātā notiek bīstamas ķīmiskas vielas noplūde Šuņicas upē, kuras likvidācijā iesaistīsies VUGD, Valsts Vides dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības, VP, Daugavpils Zemessardzes 34.artilērijas bataljona un Daugavpils pašvaldības pārstāvji. Piesārņojumu upē tiks imitēts ar dūmu sveču un pārtikas popkorna palīdzību;
• 25.oktobrī no plkst. 11.00 līdz 17.00 Hipokrātu ielā 6, Rīgā, tiks veikta Rīgas sociālā aprūpes centra “Gaiļezers” iemītnieku evakuācija. Mācību scenārijs paredz, ka gāzes eksplozijas rezultātā daļēji sabrūk četrstāvu dzīvojamā māja, kurā atrodas ap 100 cilvēkiem. Iemītnieku evakuāciju veiks aprūpes centra personāls sadarbībā ar Rīgas pašvaldības institūcijām, bet ugunsdzēsēji glābēji veiks cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus ēkas sagruvušajā daļā. Lai imitētu notikušo, tiks radīti dūmi un  iestudēti cilvēku saucieni un kliedzieni.


Iedzīvotāju ievērībai:

operatīvie dienesti uz praktisko mācību norises vietām dosies kā uz reālu izsaukumu, tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus izturēties ar sapratni pret operatīvā transporta pārvietošanās radītajiem apgrūtinājumiem un iespējamiem īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem kādā no mācību epizožu norises vietām. VUGD norāda, ka iedzīvotājiem nav pamata satraukumam, jo mācību ietvaros netiks apdraudēta cilvēku veselība vai dzīvība, kā arī radīts piesārņojums apkārtējai videi.
Lai arī mūsu “Dinamo” neiepriecina ar spožām uzvarām uz ledus, hokejisti ar saviem darbiem gan prot iepriecināt.

Latvijas hokeja izlases pārstāvju vārdā Kaspars Daugaviņš atklātā vēstulē paziņojis, ka izlases hokejisti ar cerībām uztver LHF vadībā notikušās pārmaiņas, turklāt gatavi hokeja attīstībā ielikt arī savu artavu. Daugaviņš Latvijas izlases vārdā paziņo par 40 tūkstošu eiro lielu finansiālo atbalstu Latvijas Bērnu un jaunatnes hokeja čempionātam. 

"Līdzšinējie notikumi LHF un tās saimniecībā īsti neveicināja šī sporta veida attīstību, par ko liecināja neskaitāmie skandāli un intrigas, kuras nereti tika pārnestas arī uz izlases ģērbtuvi. Taču līdz ar jaunajām pārmaiņām LHF iekšienē mēs, izlases hokejisti, ceram, ka negatīvā aura ap izlasi un citas negācijas ir izgaisušas un nākotnē pret spēlētājiem un Latvijas valstsvienību būs tikai un vienīgi pozitīva attieksme. Ar šo vēstuli vēlamies arī apliecināt savu gatavību pārstāvēt Latvijas nacionālo izlasi un cīnīties par augstām vietām," rakstīts vēstulē.

"Tieši bērnu un jauniešu hokejā ir meklējami nākamie mūsu izlases papildinājumi, par ko liecina arī jauniešu un junioru izlašu rezultāti. Gan U-18, gan U-20 izlases spēlē augstākajā divīzijā, bet šo spēlētāju nākamais solis jau būs nacionālā izlase. Mēs paši esam gājuši šo ceļu, esam pelti un arī lutināti, mums ir bijusi iespēja veidot savu karjeru ne tikai caur klubiem, bet arī caur valstsvienību, un secinām, ka nākotnes vārdā ir laiks arī pašiem dot savu ieguldījumu Latvijas hokejā," paziņoja hokejisti.
Otro gadu pēc kārtas, īstenojot laba servisa kustību valsts pārvaldē, ikvienam ir iespēja novērtēt, kā pakalpojumus sniedz valsts pārvaldes iestāžu darbinieki, un  kanceleja aicina līdz 17.novembrim nobalsot par labāko klientu apkalpošanas speciālistu valsts pārvaldes iestādēs – to var izdarīt - aizpildot anketu tīmekļa vietnē "Mazaksslogs.gov.lv" un mobilajā lietotnē "Futbols".

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš norāda, ka kampaņas laikā tiks godināti trīs visatzinīgāk novērtētie darbinieki, kā arī iestāde, kas būs saņēmusi visvairāk iedzīvotāju balsu.

Saskaņā ar Valsts kancelejas šoruden veikto valsts iestāžu darbinieku aptauju gandrīz puse respondentu jeb 46,5% klientu apkalpošanu valsts pārvaldē kopumā vērtē kā labu, 

Svinīgais pasākums, kurā labākajiem klientu apkalpošanas speciālistiem pasniegs balvu "Teicams piemērs 2016", notiks 7.decembrī.
30.oktobrī, Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.
Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākmagad 26.martā.



Ziema nereti pārsteidz nesagatavotus gan Latvijas autobraucējus, gan ceļu uzturētājus, tāpēc vējstiklu slotiņu Trico un auto spuldžu Osram oficiālais izplatītājs Latvijā – uzņēmums „Getz Nordic” sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, apdrošināšanas kompāniju „Seesam Insurance AS” un Latvijas Autoinženieru asociāciju no 21. oktobra līdz 3. novembrim jau piekto gadu pēc kārtas piedāvās bezmaksas pārbaudi tiem automašīnu mezgliem, kas nodrošina drošu braukšanu ziemā. 

Ar katru gadu palielinoties autovadītāju interesei par auto sagatavošanu drošiem braukšanas apstākļiem ziemā, pieaug arī kampaņas „Pārsteidz ziemu!” aktualitāte. Aizvadītajos 4 gados kampaņa izpelnījusies atzinību daudzu autovadītāju vidū (4 gadu laikā kopumā pārbaudītas vairāk nekā 3000 automašīnas). Gadiem ejot, kampaņas mērķis palicis nemainīgs - autovadītāju uzrunāšana, uzsverot 5 faktorus, kas ietekmē drošu pārvietošanos ar auto pa Latvijas ceļiem ziemas periodā. Šīs 5 lietas, kas nodrošina drošu braukšanu ziemā un tiks pārbaudītas kampaņas laikā, ir: akumulatora jauda, riepu spiediens, riepu protekotra dziļums, spuldžu intensitāte un lukturu augstums, vējstiklu slotiņas. 

Ņemot vērā, ka pārbaudi veiks sertificēti autoinženieri – Latvijas Autoinženieru asociācijas biedri -, katram kampaņas dalībniekam tiks sniegti padomi drošas braukšanas apstākļu nodrošināšanai ziemā. Katrs akcijas apmeklētājs pēc sava auto pārbaudes saņems tehnisko anketu, kurā būs atzīmēti pārbaudes rezultāti, kas automašīnas tehnisko nepilnību gadījumā autovadītājam ļaus jau informētam doties uz autoservisu, lai trūkumus laikus novērstu un pienācīgi sagatavotos drošai braukšanai rudens un ziemas laika apstākļos. Sīkāka informācija par kampaņu, kā arī konkrētas pārbaudes vietas pieejama mājaslapā: www.parsteidzziemu.lv. Pirmā kampaņas norises diena – rīt, 21.oktobrī plkst.16:00 - 20:00 Rīgā pie veikaliem „Maxima XXX” Deglava ielā 67 un Saharova ielā 20a. 

Kampaņa „Pārsteidz ziemu!” pirmo reizi norisinājās 2012. gadā, kad divu nedēļu laikā Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās kopumā tika pārbaudītas vairāk nekā 600 automašīnas. Kā rāda dati par 2015. gada kampaņu, no visiem pārbaudītajiem automobiļiem gandrīz pusei jeb 48% riepas bija ar atbilstošu protektora un spiediena līmeni, kas garantē drošus braukšanas apstākļus ziemā.
Priecē fakts, ka vairums no kampaņas laikā pārbaudītajām automašīnām jau bija aprīkotas ar ziemas riepām, kas apliecina autovadītāju apzinīgumu, negaidot pirmo sniegu vai salu, lai sāktu domāt par riepu nomaiņu. Salīdzinot ar 2014.gadu, būtiski nebija mainījusies situācija pārbaudīto automašīnu akumulatoru mērījumos – par darba kārtībā esošiem tika atzīti 65% jeb 550 pārbaudīto akumulatoru.
Visiepriecinošākie dati minami par pārbaudīto lukturu gaismas intensitāti, kur 2015. gadā 80% no pārbaudītajiem auto tā bija ideālā darba kārtībā, garantējot labu redzamību uz ceļa gada tumšākajā periodā un neradot risku apžilbināt citus autovadītājus. To pašu var attiecināt uz vējstiklu slotiņām – 70% jeb 585 no pārbaudītajām automašīnām vējstiklu slotiņas spēja nodrošināt labu redzamību lietus un slapja sniega gadījumā.



Eiropieši strādā gandrīz par piektdaļu mazāk darba stundu gadā nekā amerikāņi. Par to liecina jauns pētījums, kuru veikuši trīs ekonomisti no ASV, Kanādas un Vācijas. 

Būtiskāko šo darba laiku atšķirību nodrošina lielāks apmaksātu brīvdienu skaits Eiropā. Nodarbinātības laika atšķirību veicinošs faktors ir arī augstāks bezdarba līmenis eiropiešiem.

Pētījumā tika apstrādāti dati no 18 Eiropas valstīm un ASV. Vismazāk, salīdzinot ar amerikāņiem, darbam laiku atvēl itālieši un franči. Viņu darba stundas ir gandrīz par trešdaļu mazākā skaitā. Ievērojami īsāku laiku nekā ASV darbā pavada arī beļģi, vācieši un poļi.

Savukārt čaklākie starp eiropiešiem ir Šveices iedzīvotāji, viņi strādā tikai par 4 procentiem īsāku laiku nekā amerikāņi.

Pētnieki atzīst, ka šie dati paver jaunas iespējas pētījumu veikšanai par to, kāpēc amerikāņi strādā ilgāku laiku nekā eiropieši un kuri faktori visvairāk ietekmē darba ražīgumu.  


Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" šodien organizē bezmaksas portatīvo datoru pārbaudes pie "datorologa”. 

Kā skaidro"Cert.lv", "datorologs" ir IT drošības speciālists, kurš var diagnosticēt un, ja iespējams, novērst e-slimības un ļaunatūras datorā, sniegt konsultācijas, kā pasargāt datoru nākotnē. Visi "datorologa" padomi ir bez maksas.

"Datorologs" pieņems 19. oktobrī no plkst.10 līdz plkst.16 Raiņa bulvārī 29, Rīgā.

"Datorologa" pakalpojums pieejams jebkuram datorlietotājam, kurš vēlas pārliecināties, ka viņa dators nav inficēts, kā arī tiem, kas vēlas izārstēt datoru no iegūtiem datorvīrusiem. "Datorologa" konsultācija palīdzēs arī tiem, kuri nezina, kā pasargāt savus datus, privāto dzīvi un naudu e-vidē. Tikspārbaudītas arī "Android" un "Apple" ierīces. 

Pirms"datorologa" apmeklējuma "Cert.lv" aicina apmeklēt portālu esidross.lv, lai noskaidrotu, vai datora IP adrese nav inficēto adrešu sarakstā. Ja datora IP adrese ir inficēta, tad ekrānā parādīsies sarkans brīdinājums.

"Datorologs" nepārbauda datora programmu legālo izcelsmi un neuzņemas atbildību par nelegālu datora saturu.
No 21. līdz 26.oktobrim visā Latvijas teritorijā norisināsies kompleksās valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības “STORMEX 2016”, kurās tiks izspēlēti dažādi apdraudējumi un pārbaudīta valsts un pašvaldību institūciju, operatīvo dienestu un citu iesaistīto organizāciju gatavība, savstarpējā sadarbība un reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos.

Civilās aizsardzības mācību scenārija pamatā ir situācija, kuras ietvaros pāri Latvijai virzās postošs orkāns, kura vēja spēks brāzmās sasniedz 45-48 m/s, kā rezultātā visā valstī nodarīti infrastruktūras bojājumi, novērots elektroenerģijas padeves pārtraukums, traucēta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem (piemēram, ūdensapgāde, siltumapgāde).
Mācību scenārijs paredz, ka dabas stihijas laikā Jaunjelgavas novada mežos apmaldīsies cilvēki, Rīgas jūras līča teritorijā pazudīs zvejas kuģis, Rīgā sagrūs ēkā, bet Daugavpilī notiks bīstamas ķīmiskas vielas noplūdes. Mācību laikā operatīvie dienesti arī pārbaudīs iespējamo rīcības scenāriju saistībā ar ārkārtas numuru 112 un 113 pakalpojumu īslaicīgu pārtraukumu.
Līdztekus mācību laikā tiks sasauktas vairākas pašvaldību civilās aizsardzības komisijas, Valsts enerģētiskās krīzes centrs un Krīzes vadības padome. Kopumā mācību laikā tiks imitētas 15 dažādas praktiskās un teorētiskās apdraudējuma epizodes, kurās iesaistītas vairāk kā 50 valsts iestādes, pašvaldības vai citas institūcijas. 
Mācību “STORMEX 2016” mērķis ir pārbaudīt katastrofu pārvaldīšanā iesaistīto institūciju un organizāciju rīcību un savstarpējo sadarbību valsts mēroga katastrofas gadījumā – prasmes izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumus. Iesaistīto institūciju gatavība tiks pārbaudīta atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktajiem pasākumiem. 

Turpinot mācībās izspēlēto scenāriju par postoša orkāna radītajām sekām, no 27. līdz 30.oktobrim Rīgas reģiona, Jūrmalas un Ogres pašvaldību teritorijās norisināsies starptautiskās civilās aizsardzības moduļu mācības “LatMODEX 2016”, kuru ietvaros orkāna radīto plūdu likvidēšanai tiks lūgta starptautiskā palīdzība.
Mācību laikā starptautiskās civilās aizsardzības komandas un eksperti īstenos plūdu apdraudējuma situācijām pietuvinātus uzdevumus – veiks iespējamo plūdu skarto vietu novērtējumus, īstenos praktiskus ūdens pārsūknēšanas darbus, meklēšanas un glābšanas pasākumus, kā arī tiksies ar plūdu skarto pašvaldību, valsts institūciju un komersantu atbildīgajiem pārstāvjiem.

VUGD aicina iedzīvotājus izturēties ar sapratni, ja operatīvā transporta pārvietošanās radīs apgrūtinājumus un ja kādā no mācību epizožu norises vietām būs nepieciešams īslaicīgi ierobežot satiksmi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 22.septembra noteikumu Nr.772 “Noteikumi par civilās aizsardzības mācību veidiem un organizēšanas kārtību” 6.punktu, šāda veida valsts mēroga mācības tiek rīkotas vismaz reizi četros gados. 
Sestdien, 22. oktobrī, Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē notiks pirmizrāde īsfilmai “Kristaps Porziņģis. There`s no place like home” (Kristaps Porziņģis. Nekur nav tik labi kā mājās).

Dokumentālā īsfilma uzņemta 2016. gada vasarā, pēc veiksmīgi aizvadītās pirmās sezonas NBA klubā “New York Knicks”. Filma attēlo daļu no Kristapa Porziņģa ikdienas Liepājā, kā arī vairākus pasākumus, kurus sportists aizvadījis šajā vasarā un kur pats arī piedalījies. Gatavojoties nākamajai NBA sezonai, sportists Liepājā izmantojis trenažieru zāli, basketbola zāli, peldbaseinu, SPA kompleksu un stadionu.

Kristaps Porziņģis ir dzimis liepājnieks, kurš savus pirmos soļus basketbolā aizsāka trenējoties Liepājas sporta spēļu skolā. Pateicoties ģimenes atbalstam un cītīgiem treniņiem, jau 17 gadu vecumā debitējis Spānijas basketbola līgā un pārstāvējis Latviju jaunatnes izlasē. Pēc 2015. gada NBA Drafta, Porziņģi, ar ceturto numuru, izvēlējās “New York Knicks”, līdz ar to, viņš kļuva par visaugstāk izvēlēto starp visiem Baltijas valstu basketbolistiem. Ar pārliecinošu debiju 2015.- 2016. gada sezonā, atpazīstamību ne tikai Latvijā un Amerikā, bet visā pasaulē.


Filmas režisors ir Mikus Austers, operatori - Mikus Austers, Egils Šusts un Jānis Jostmanis, un mūzikas autors Ģirts Feldmanis.

Te filmas ielūgums un dažu sekunžu ieskats.
15. oktobrī Arēnā Rīga atgriezās FIM Motofrītaila pasaules čempionāta Latvijas Grand Prix, kurā to sagaidīja vieni no pasaulē skaļākajiem skatītājiem un varens pārsteigums – latviešu FMX debitants Kalvis Skrastiņš.
Latvijas Grand Prix pirmo reizi izcīnīja Maikls Melero, savukārt Kalvis Skrastiņš visus pārsteidza un apsteidza "Whip" lēcienu sacensībās, kļūstot par pirmo latvieti, kurš ir piedalījies FMX sacensībās un pirmo latvieti, kurš ir uzvarējis sacensībā kādā no FMX elementiem.

Kvalifikācijas sacensībās sportisti pierādīja, ka visas tiesnešu un pašu sportistu izteiktās prognozes, par to, ka Rīgā būs ļoti asa konkurence un cīņa spars, kā arī triku sarežģītība sasniegs savu apogeju. Kvalifikācijā pārliecinošu uzvaru izcīnīja Latvijas publikas mīlulis, čehs Libors Podmols, kurš demonstrēja perfektu, drosmīgu un uzvarētāja cienīgu braukšanas stilu. Pēdējā lēcienā, par ko pienākas punkti dubultā, viņš parādīja lielisku "California Roll". Ļoti līdzīgu sniegumu kvalifikācijā demonstrēja spānis Maikls Melero, čehs Petrs Pilats un austrālietis Robs Adelbergs. Kvalifikācijā lielu pārsteigumu sagādāja austrālietis Pets Bovdens, kurš parādīja ļoti interesantus "Ruler Flip" un "Hart Flip". Kvalifikācijā labāko sešiniekā izdevās iekļūt arī francūzim Braisam Izzo.

Pēc kvalifikācijas visa Arēna Rīga tika nodota latviešu motofrīstaila debitantam Kalvim Skrastiņam, kurš pēc savu pirmo triku un pirmā "back flip" parādīšanas Latvijā, apstiprināja, ka piedalīsies "Whip" lēcienu sacensībās. Neviens, izņemot tos, kuri bija redzējuši Kalvi treniņos, nespēja prognozēt, ka viņš spēs cīnīties ar daudz, daudz pieredzējušākajiem sportistiem. Taču savas publikas atbalsts un jaunā censoņa talants, ļāva Kalvim nokļūt finālā pret pasaulē labi zināmu "whip" lēcienu speciālistu Petu Bovdenu. Jāatzīst, ka lēcienu laikā nebija iespējams noteikt, kurš no abiem ir debitants. Protams, ovācijas Arēnā Rīga bija neaprakstāmas, kad tiesneši paziņoja, ka fināla dueļa uzvarētājs ir Kalvis Skrastiņš.

Augstlēkšanas sacensībās par uzvaru cīnījās itālis Massimo Bionkončinī un čehs Libors Podmols. Viņiem abiem izdevās pārvarēt 8,00 metru atzīmi, kā arī abiem neizdevās uzlēkt augstāk, tādējādi abi dalīja uzvarētāja laurus.

Finālā tikās kvalifikācijas labāko sešinieks un visi gaidīja ar ko noslēgsies šī cīņa. Pirmais sevi uzvarai nopietni pieteica Robs Adelbergs, kurš parādīja ļoti tehniski tīru un precīzu braucienu ar "Tsunami" un "Cliffhanger" salto, kā arī "California Roll". Taču līdera krēslā Adelbergam ilgi nebija jāsēž – ja pēc tiesnešu domām Petrs Pilats nespēja gāzt viņu no troņa, tad spānim Maiklam Melero tas izdevās, neskatoties uz sāpošo roku. Taču visi gaidīja uzvaras gājienu no Libora Podmola, kurš uzvarēja gan iepriekšējā čempionāta posmā, gan kvalifikācijā Rīgā. Ņemot vērā, ka Libors startēja pēdējais, viņš zināja, ka, lai uzvarētu, ir jāiet uz pilnu risku. Viņa sniegums bija perfekts un elpu aizraujošs – "Tsunami Flip", "Cliffhanger Flip", "California Roll", "LP Roll", lieliski nosēdināts "Egg Roll"... Atlika vien pēdējais lēciens ar dubultpunktiem. Taču jau iepriekš parādītais "Volt body varial" nesanāca. Libors smagi piezemējās blakus savam motociklam. Šī neveiksme maksāja ne vien uzvaru Rīgā, bet arī iezīmēja sezonas beigas – atslēgas kaula lūzumu Liboram Podmolam neizdosies sadziedēt līdz sezonas beigām. Tādējādi uz FMX Latvijas Grand Prix goda pjedestāla stājās Maikls Melero, Robs Adelbergs un Petrs Pilats.

Pēc posma Rīgā čempionāta kopvērtējuma līderis ar 140 punktiem aizvien ir Maikls Melero, savukārt uz otro vietu ir pakāpies Robs Adelbergs, kura kontā ir 122 punkti. Uz trešo vietu ar 106 punktiem ir atkritis Remī Bizārs, kurš Latvijā ieradās ar lauztu plaukstu un nespēja būt konkurētspējīgs. Čempionāts turpināsies ar diviem posmiem oktobra beigās Ķīnā un noslēgsies 19. novembrī Gdaņskā, Polijā.

Labāko triku video no posma Rīgā. 

FMX Latvijas GP atskats meklējams te.

FMX Latvijas Grand Prix 2016 fināla rezultāti

1. Maikls Melero  ESP RFME  KTM  390 punkti
2. Robs Adelbergs  AUS MA  Yamaha  379 punkti
3. Petrs Pilats   CZE ACCR  KTM  360 punkti
4. Libors Podmols  CZE ACCR  Yamaha  336 punkti
5. Braiss Izzo   FRA FFM  Yamaha  322 punkti
6. Pets Bovdens   AUS MA  Yamaha  313 punkti

Kvalifikācijas rezultāti

1. Libors Podmols  CZE ACCR  Yamaha  357 punkti
2. Maikls Melero  ESP RFME  KTM  327 punkti
3. Petrs Pilats   CZE ACCR  KTM  324 punkti
4. Robs Adelbergs  AUS MA  Yamaha  323 punkti
5. Pets Bovdens   AUS MA  Yamaha  307 punkti
6. Braiss Izzo   FRA FFM  Yamaha  299 punkti
7. Marks Pinjols  ESP RFME  Kawasaki 287 punkti
8. Hanns Akermanns  GER DMSB  KTM  183 punkti
9. Nikolajs Ivankovs  RUS MFR  Yamaha  148 punkti
10. Remī Bizārs   FRA FFM  Kawasaki     4 punkti

Čempionāta kopvērtējums

1. Maikls Melero  ESP RFME  Yamaha  140 punkti
2. Robs Adelbergs  AUS MA  Yamaha  122 punkti
3. Remī Bizārs   FRA FFM  Kawasaki 106 punkti
4. Petrs Pilats   CZE ACCR  KTM    99 punkti
5. Deivids Rinaldo  FRA FFM  Yamaha    96 punkti 
6. Libors Podmols  CZE ACCR  Yamaha    70 punkti
7. Braiss Izzo   FRA FFM  Yamaha    59 punkti
8. Luks Akermans  GER DMSB  Husqvarna   55 punkti
9. Pets Bovdens   AUS MA  Yamaha    55 punkti
10. Hose Miralles  ESP RFME  KTM    49 punkti
11. Hanns Akermanns  GER DMSB  KTM    46 punkti
12. Marks Pinjols  ESP RFME  Yamaha    33 punkti

Plašāka informācija: www.nightofthejumps.com
Foto: NOTJ 
Sestdien, 15. oktobrī, plkst. 12.00 aicinām ikvienu interesentu pārbaudīt savu rakstītprasmi, piedaloties II vispasaules diktātā latviešu valodā klātienē kādā no sešām Latvijas pilsētām (Rīga, Ventspils, Liepāja, Valmiera, Rēzekne, Daugavpils) vai tiešsaistē vietnē raksti.org.

Atzīmes netiks liktas, diktātu varēs rakstīt, gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt savas zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā. Interesenti, kuri būs rakstījuši diktātu klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri būs uzdevumu pildījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt vietnē www.raksti.org uz to saite pieejama arī šeit.

Diktoru lomu, lasot diktātu klātienē, uzņemsies sabiedrībā pazīstami cilvēki. Gandrīz 300 vārdu garā diktāta teksta autors ir rakstnieks Pauls Bankovskis. Diktāta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras vadītāja Andra Kalnača.

Pērnā gada diktātā pēc rakstnieka Jāņa Joņeva romāna “Jelgava 94” motīviem klātienē un tiešsaistē piedalījās 920 dalībnieki. Klātienē Latvijas pilsētās diktātu rakstīja 189 cilvēki, savukārt vietnē raksti.org tika iesniegts 731 darbs. No tiem 61 diktāts netika pieņemts pārbaudei diakritisko zīmju trūkuma dēļ un/vai tāpēc, ka bija uzrakstīts tikai daļēji. No 670 pārbaudei pieņemtajiem darbiem vairākums dalībnieku tos rakstīja tiešsaistē Latvijā (562), citi bija no Lielbritānijas, Dānijas, Šveices, Nīderlandes, Igaunijas, Luksemburgas, Somijas, Beļģijas, Grieķijas, Īrijas, Norvēģijas, Polijas, Vācijas, Zviedrijas, ASV, Francijas, Gruzijas, Islandes, Itālijas, Kipras un Spānijas.

Seši dalībnieki uzrakstīja 2015. gada diktātu bez nevienas kļūdas, savukārt 12 dalībniekiem bija piecdesmit un vairāk kļūdu.

Diktāta pamatprincipi:

Diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums ikvienam interesentam visā pasaulē.

Brīvprātīgs – neviens nevar tikt piespiests rakstīt diktātu ar varu vai tikt iesaistīts tā organizēšanā.

Bezmaksas – iekasēt samaksu par dalību diktāta rakstīšanā, kā arī par darbu labotāju konsultācijām ir kategoriski aizliegts. Organizatoru pienākums ir nodrošināt katram rakstīt gribētājam pildspalvu un numurētu veidlapu diktāta rakstīšanai.

Visiem interesentiem – nevienam interesantam nedrīkst būt atteikta dalība diktāta rakstīšanā, kā atteikuma iemeslu minot viņa vecumu, dzimumu, seksuālo orientāciju, pilsonību, tautību vai latviešu valodas zināšanu līmeni.

Iespējamas anonimitātes princips – nevienam no dalībniekiem nav veidlapā jānorāda savs vārds, ja viņš to nevēlas darīt.

Profesionālas pieejas darbu labošanai princips – katrā pilsētā un valstī, kur notiek diktāta rakstīšana, pārbaudes komisijas priekšgalā atrodas profesionāls pasniedzējs – filologs.

Laika, teksta, norises kārtības, pārbaudes kritēriju vienlīdzība – diktāts norisinās šogad otro reizi – 2016. gada 15. oktobrī plkst. 12.00 – visās izvēlētajās Latvijas un ārvalstu pilsētās vienlaikus. Visās norises vietās dalībnieki raksta vienu un to pašu tekstu. Visur pasākums notiek pēc vienota, skaidri zināma scenārija. Visas pārbaudes komisijas vadās pēc vienotiem, iepriekš izstrādātiem un saskaņotiem kritērijiem.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības Madonas vietējā grupa aicina ikvienu madonieti, novadnieku un apkārtējo novadu putnu draugus mācīties un piedalīties astoņu nodarbību ciklā – putnu kursos Madonas novada bibliotēkā. To laikā būs iespēja četru mēnešu laikā no novembra līdz martam iepazīties ar dažādām putnu sugām. Putnu kursi paredzēti interesentiem un iesācējiem putnu vērošanā. 

Tumšie rudens un ziemas mēnešu vakari ir lielisks brīdis, lai sniegtu sev iespēju apgūt jaunas prasmes un, iespējams, īstenot savus hobijus – iemācīties biežāk sastopamos Latvijas putnus. Tādus, kas mājo ikviena mazdārziņā, apciemo barotavu un peld piemājas dīķī vai pavasarī ar dziesmām pieskandina pļavas un mežus.

Nodarības notiks katru otro otrdienu vakaros astoņas reizes četru mēnešu garumā, sākot jau no 8. novembra plkst. 18:30 – 20:00, lai to apmeklējumu varētu apvienot ar darbu. Putnu kursu nodarbību ciklā ietilpst arī divu dienu ekskursija uz Latvijas lielāko ezeru – Lubānu – un dabas liegumu „Lubāna mitrājs” kopā ar kursu vadītāju un putnu pētnieku Andri Avotiņu juniors. 

Putni kursi noris sadarbībā ar Madonas novada bibliotēku. 
Dalības maksa par visu nodarbību ciklu ir 48 EUR no cilvēka, un apmācību kursi tiks īstenoti, ja pieteiksies vismaz 10 interesenti. 
Ja ir radusies interese un vēlaties pieteikties, kā arī precizējošu jautājumu gadījumā sazinieties ar mums pa tālruni – 29234956 vai rakstiet e-pastu – infolubans@inbox.lv.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis pasniedzis balvas konkursa “Skaistākā lauku saimniecība” laureātiem.

Šogad par “Skaistāko lauku saimniecību 2016” atzīta Guntara un Jolantas Bartkeviču z/s “Amatnieki/Riekstiņi” Baltinavas novadā. “Food Union” speciālo balvu “Ilgtspējīgākā saimniecība 2016” saņēma Sandras un Viestura Liepiņu saimniecība “Kalndunduri” Krimuldas novadā. Savukārt žurnālā “Ievas Māja” speciālbalvu “Straumēnu gara mantinieki 2016” ieguva Sandras un Imanta Kristovsku saimniecība “Zemturi” Kuldīgas novadā.

“Konkursa "Skaistākā lauku saimniecība" laureāti ar savu darbu parāda, ka jebkurā Latvijas novadā ir iespējams izveidot skaistu saimniecību un tajā sekmīgi darboties. Novēlu, lai jūsu saimniecības plaukst un zeļ, jo tikai tad varēs uzplaukt arī Latvija!,” stāsta Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Guntara un Jolantas Bartkeviču iekoptā saimniecība “Amatnieki/Riekstiņi” atrodas pie pašas Latvijas un Krievijas robežas. Bartkeviču īpašumi mērāmi teju 2000 hektāros, kuros lekni aug graudi, veiksmīgi darbojas kokapstrāde, un saimniecības teritorija ir sakopta, sākot no pagalma, beidzot ar saimniecības ēkām, ceļiem un taciņām. Bartkeviču ģimenes balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina “Skaistākās lauku saimniecības 2016” statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2017.gada 20.–29. janvārī.

Latvijas vadošā piena pārstrādes uzņēmuma “Food Union” speciālbalvu par sīkstumu un darba mīlestības nodošanu jaunajai paaudzei ar nosaukumu “Ilgtspējīgākā saimniecība 2016” saņēma Krimuldas pusē saimniekojošais zemnieks Viesturs Liepiņš ar ģimeni. Zemnieku saimniecība „Kalndunduri“ nodarbojas ar piena lopkopību, tās ganāmpulku veido ap 200 ragulopu. Saimnieks tic lopkopībai Latvijā, viensētām un tam, ka iespējams veiksmīgi saimniekot, neņemot kredītus.

“Ilgtspējīga lauku saimniecība ir tāda, kura domā par to, kas būs svarīgs jaunajai paaudzei, kura saimniecību pārņems, pēc pieciem, desmit vai piecpadsmit gadiem. Tas, ko nozīmē dzīve un darbs laukos, laikam ejot ir mainījies. Būt par zemnieku šodien nenozīmē visu savu dzīvi pavadīt govij “pie astes”. Drīzāk zemnieku saimniecības loma ir radīt iespējas cilvēkiem būt vai atgriezties laukos, veidot ap sevi vidi, kurā augt un attīstīties bērniem, radīt pievienoto vērtību saviem saimniekiem, savai nozarei, savam novadam un savai valstij. Viestura un Sandras Liepiņu ģimene ir radījuši šādas zemnieku saimniecības paraugu,” uzsver Harijs Panke, Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks. 
 
Vienīgā lauku dzīvesstila žurnāla “IEVAS Māja” speciālbalva “Straumēnu gara mantinieki 2016” tika piešķirta Sandras un Imanta Kristovsku saimniecībai “Zemturi” Kuldīgas novadā, jo “Zemturu“ saimniecībā augstā godā tur senču mantojumu un darba tikumu. Saimnieki pielāgojas laikam, nebaidās izmēģināt ko jaunu, taču neaizmirst arī gadu desmitiem pārbaudītus tikumus. “Zemturi” audzē trušus, gatavo unikālus kulināros izstrādājumus un māca mīlēt laukus. 

“Zemnieki ir mūsu valsts sargi. Kamēr vien Latvijas laukos kāds latviešu zemnieks ars, ecēs, sēs, novāks ražu, kamēr vien Latvijas pļavās ganīsies govis, aitas un zirgi, pastāvēs Latvijas valsts. Mūsu spēks ir tieši šajos sīkstajos un uzņēmīgajos zemniekos, kuri nebēg prom nedz uz Rīgu, nedz ārzemēm. Viņi ar savu darbu stāv sardzē par Latviju!,” pārliecināta ir žurnāla “IEVAS Māja” galvenā redaktore Kristīne Vilīte.

Konkursa finālā iekļuva arī Ilzes Stabulnieces saimniecība “Klajumi” Krāslavas novadā, Rihardija Logina saimniecība “Pīlādži” Balvu novadā, Atmatu ģimenes saimniecība “Atmati” Ogres novadā, Kalniņu ģimenes saimniecība “Veģi/Zvārguļi” Burtnieku novadā, Duges ģimenes saimniecība “Terēni” Jelgavas novadā.

Konkursu organizē vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” un vienīgais lauku dzīvesstila žurnāls Latvijā “IEVAS Māja”. Konkursa laureātus un finālistus svinīgā ceremonijā sveica tā patrons Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursā varēja piedalīties ikviens Latvijas zemnieku saimniecības īpašnieks, pārvaldnieks vai cita pilnvarota persona, kura veic lauksaimniecisko darbību un kura ir izveidojusi skaistu un sakoptu lauku sētu. Konkursā tika vērtēts gan saimniecības tēls, sākot no ceļa rādītāja un izpļauta grāvja līdz pagalmā lepni paceltam karogam, gan tas, kā saimniekošana sadzīvo ar koptu dārzu. 

Šeit pieejamas fotogrāfijas no preizdenta pieņemšanas un laurētu apbalvošanas. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram