Horvātijas pilsētā Dubrovnikos sākta zinātniski fantastiskās sāgas "Zvaigžņu kari" 8. filmas uzņemšana.

Vietējie iedzīvotāji cer, ka šis notikums dos reālu pienesumu pilsētas ekonomikā. 

"Zvaigžņu karu" turpinājums tiks filmēts pilsētas cietoksnī, kā arī uz galvenās gājēju ielas. Uzņemšana ilgs astoņas dienas un to laikā tiks slēgtas vairāki pilsētas rajoni, taču vietēji epar to nebēdā, jo būt klāt slavenās filmas uzņemšanā esot nebijis notikums šajā pilsētā.

Varas iestādes aprēķinājušas, ka filmēšanas grupa pilsētā iztērēs apmēram piecus miljonus eiro.
Filmas uzņemšana arī veicināšot tūristu iecienītās pilsētas atpazīstamību.

Iepriekšējās "Zvaigžņu karu" filmas - “Spēks mostas” pirmizrāde notika pagājušā gada 17. decembrī. Tā guva pozitīvas atsauksmes  skatītāju un kritiķu vidū visā pasaulē.
Rīgā, Krišjāņa Barona ielā, blakus tramvaja sliedēm un bruģim izveidota gluda rekomendējoša velojosla.
Līdz ar to, kopš februāra beigām, autovadītājiem maksimālais braukšanas ātrums šajā ielā ir vien 30km/h.  Arī ielas rekonstrukcija pagaidām nav pabeigta.

Kā paredz jaunie Ceļu satiksmes noteikumi - no šī gada velobraucējiem ietves nepieciešams atstāt gājējiem, bet pašiem jāizvēlas tieši ceļa braucamā daļa.
Rekomendējošā velojosla galvenokārt gan domāta autovadītājiem, un  tās pamatmērķis ir uzsvērt un atgādināt viņiem to, ka šajā joslā satiksmē piedalās arī riteņbraucēji.

Tomēr riteņbraucējiem jau radušās neskaidrības par to, kam šajā joslā tiek dota priekšroka.

Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka rekomendējošās joslas noteikumu ziņā neatšķiras no pārējām braucamajām daļām citur pilsētā. Šīs joslas ir informatīvas, un velosipēdistiem nepiešķir priekšrocības attiecībā pret citiem satiksmes dalībniekiem. Līdz ar to nav skaidrs, vai rekomendējošās velojoslas iespējams uzskatīt par velo infrastruktūru.

Velosipēdistiem nepieciešams ievērot visus Ceļu satiksmes noteikumi, kas attiecas uz ceļu satiksmi - viņiem ir jābrauc pa brauktuvi, pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai. Lai pastiprinātu drošību, tiek samazināta ātruma starpība starp velobraucējiem un automašīnām. Maksimālais atļautais braukšanas ātrums šajā ielā ir 30km/h. 

Rīgā šāda velojosla netiek izveidota pirmo reizi.  Pirmās trīs rekomendējošās velojoslas Elizabetes, Dzirnavu un Lāčplēša ielās veiksmīgi tika pārveidotas par parastām velojoslām.
Līdz ar to uz Krišjāņa Barona ielas atrodas vienīgā šāda velojosla galvaspilsētā. 

Tikmēr Nīderlandē šādas rekomendējošās velojoslas atzītas par sliktu esam, jo uz tām notiek vairāk ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem, kā parastās brauktuvēs.

Sagatavoja Laima Ķevere
Nākamajā nedēļā, no 14. – 18.martam, sāksies skolēnu pavasara brīvlaiks un, lai šis laiks nesagādātu raizes, ir svarīgi pārliecināties, ka bērns izprot ar drošību saistītos jautājumus gan esot mājās, gan piedaloties ceļu satiksmē, gan ārpus mājas rotaļājoties ar draugiem - par to atgādina Valsts policija.

Pirmkārt, kā vecākiem, tā arī bērniem ir jāatceras un jāievēro, ka, ja jūsu bērns nav sasniedzis 16 gadu vecumu, viņš nedrīkst atrasties sabiedriskā vietā bez vecāku vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas klātbūtnes laikā no 22.00 līdz 6.00. Tāpat jāatceras, ka bērns līdz 7 gadu vecumam nedrīkst atrasties mājās bez vecāku vai uzticamas personas uzraudzības un saskaņā ar likumu vecākiem ir pienākums nodrošināt bērna uzraudzību.

Ja bērns brīvlaikā mājās atrodas viens, tad noteikti jāatgādina, ka vienmēr mājokļa ārdurvis ir jāaizslēdz, arī gadījumos, kad bērns ir mājās. Vēlreiz izrunājiet un atgādiniet, ka mājoklī nav vietas svešiem, bērnam nepazīstamiem, cilvēkiem un svešiniekus ielaist mājoklī nedrīkst, kā arī nesarunājiet, ka pie jums nāks kādi draugi vai paziņas, kad ziniet, ka mājās būs tikai jūsu bērns. Ja ieradies kāds neaicināts viesis, lūdziet, lai bērns šādā gadījumā jūs informē, pirms iedomājies atvērt durvis.

Nav noslēpums, ka bērniem arvien patīk eksperimentēt, mēs to noteikti varam ļaut darīt, ja varam paši būt blakus un piedalīties bērna izziņas procesos, vai vismaz šo procesu uzraudzīt. Lai novērstu nesaskaņotus eksperimentus izrunājiet darbības un to iespējamās sekas. Sērkociņi, šķiltavas, sveces, dažādu bērnam neparedzētu elektroierīču lietošana – potenciāli draudi ugunsgrēkam. Maisījumi no sadzīves ķīmijas līdzekļiem var būt bīstami veselībai, tāpat lietderīgi ir parūpēties, lai bērnam mājās ēdiens ir viegli pieejams un nav nepieciešama nopietna gatavošana. 

Bērnam gandrīz visur (skolā, pulciņos, treniņos) ir kārtības noteikumi, kas vienlaikus disciplinē un pasargā. Ieviesiet šādus noteikumus arī mājās, izveidojiet plakāta veida sarakstu ar iekšējiem kārtības un drošības noteikumiem kopā ar bērnu. Svarīgi, ka arī pats bērns šajā procesā piedalās, jo tad viņam tos gribēsies ievērot. Varbūt neliela neērtība jums – tie attieksies arī uz pārējiem ģimenes locekļiem. 

Tā kā laikapstākļi kļūst arvien labvēlīgāki āra aktivitātēm, izrunājiet ar bērnu tos maršrutus pa kuriem viņš var doties viens.
Tāpat nebaidaties runāt ar bērnu par gadījumiem, ja viņu uzrunā kāda sveša, maz pazīstama persona (svarīgi bērnam izskaidrot, kas ir svešs un kas nav. Piemēram bērna krusttēvs nebūs svešs, taču drauga krusttēvs būs svešs). Bērnam ir jāzin, ka šādā situācijā viņām nav jāiesaistās sarunā, nekādā gadījumā nepiekrist piedāvājumiem nopirkt saldumus, našķus vai doties kaut kur līdzi, lai, piemēram, palīdzētu, jo pieaugušam cilvēkam palīdzība jāprasa otram pieaugušajam nevis bērnam.
Ja bērns nonāk šādā situācijā, ir jādodas tādas vietas virzienā, kur ir vairāk cilvēku, piemēram, veikalā un nekavējoties jāzvana vecākiem, ja vecāki nav tajā mirklī sasniedzami, tad noteikti jāparūpējas par to, ka bērnam ir vēl kāds radinieks pieaugušais.

Ja tas ir izbraukums ar velosipēdu, tad noteikti parūpējaties, lai gan velosipēdam, gan tā vadītājam ir viss, kas garantē drošu braukšanu. Velosipēdam visu cauru gadu ir jābūt atbilstoši aprīkotam, to kā patstāvīgs ceļu satiksmes dalībnieks var vadīt bērns no 10 gadu vecuma un ja ir iegūta velosipēda vadīšanas apliecība, kas ir garants tam, ka bērns zin ceļu satiksmes noteikumus. Ir vēl divas obligātas prasības – ķivere (būs vēl drošāk, ja esat parūpējušies un sagādājuši ceļu un elkoņu sargus) un, ja braukšana notiek, kad ārā jau tumsa – atstarojošā veste.
Ja velosipēda vadītāja apliecības nav, tad bērns nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē, viņš var braukāt pa savas mājas pagalmu vai izbraukumā doties kopā ar pilngadīgu personu, kurai ir vadītāja apliecība.

Policija aicina vecākus dažādās dzīves situācijās un jomās būt bērnu pozitīvajam piemēram.


Pēc vairākus mēnešus ilgajiem būvdarbiem 11. novembra krastmala Rīgā atkal pilnībā atvērta satiksmei.
Uz Rīgas centru tagad Pārdaugavas iedzīvotāji var nokļūt vidēji par 15 minūtēm ātrāk.

 Autovadītāji var braukt ierastajā ritmā pa 11.novembra krastmalu, sākot jau no Centrāltirgus. 

Bet tajā pat laikā no  9.marta, uz vairāk nekā gadu tiek slēgta transportlīdzekļu satiksme Rīdzenes ielas posmā Vecrīgā, transportlīdzekļu satiksme līdz 2017. gada 25. augustam tiks slēgta saistībā ar rekonstrukcijas darbiem Vaļņu ielā 47. 




Sestdien  Kocēnu sporta namā tiks rīkots atlētiskās vingrošanas Latvijas čempionāta otrais posms.
Sacensības paredz pietupienus ar svara stieni plecos un atspiešanos līdztekās, sieviešu kategorija šo vingrinājumu aizstās ar atspiešanos balstā guļus.
Minētie vingrinājumi izpildāmi uz maksimālo atkārtojumu skaitu.
Dalība sacensībās bezmaksas. Sīkāka informācija www.zas.lv
Biedrībām un nodibinājumiem ir iespēja ar Nodarbinātības valsts aģentūras atbalstu darbā sabiedrības labā iesaistīt jauniešus bezdarbniekus, piedaloties Eiropas Savienības projekta "Jauniešu garantija" atbalsta pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā".

Aģentūra biedrībām vai nodibinājumiem palīdzēs izvēlēties to darbības specifikai un prasībām visatbilstošākos kandidātus no NVA reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Piedāvāt darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem var jebkura Latvijā reģistrēta biedrība vai nodibinājums (izņemot politiskās partijas), kas sociāli nozīmīgu darbību veic tādās jomas kā labdarības projekti, sociālā aprūpe, lauksaimniecība, māksla, kultūra, izglītība, ēdināšana, sporta pasākumi, administratīvais darbs un citas.

Jaunietis, piedaloties pasākumā, no NVA saņems ikmēneša stipendiju 90 eiro apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām un būs apdrošināts pret nelaimes gadījumiem. Darba pienākumi biedrībā vai nodibinājumā jaunietim jāveic piecas dienas nedēļā: ne mazāk kā četras stundas un ne vairāk kā astoņas stundas dienā. Jaunieša iesaistes ilgums pasākumā būs līdz sešiem mēnešiem, atkārtota iesaiste iespējama ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc iepriekšējās dalības pabeigšanas.

Jau ceturto gadu žurnāls “Veselība” rīko svētkus ģimenes ārstiem, organizējot akciju “Meklējam labu ģimenes ārstu!”. Tās mērķis – pateikt publisku paldies par nesavtīgu darbu un izcilu attieksmi. 

“Ar lasītāju un ģimenes ārstu pacientu palīdzību vēlamies teikt paldies katram ārstam, kurš bijis pašaizliedzīgs, strādājis no visas sirds, darot pat vairāk, nekā prasa pienākums. Šodien ģimenes ārsts ir atbildīgs ne vien par mūsu fizisko, bet arī emocionālo veselību. Sajust, saprast, uzklausīt – to gaidām no patiešām laba ārsta", saka akcijas organizatori.

Žurnāls “Veselība” aicina uz īsu brīdi nolikt malā ikdienas darbus, aizmirst rūpes un veltīt nedaudz laika, lai izstāstītu mums par savu ģimenes ārstu un/vai ģimenes ārsta māsiņu.
To var izdarīt dažādos veidos – atsūtot vēstuli uz redakciju pa pastu uz adresi Andrejostas iela 4A, Rīga, LV-1045, ar norādi “Akcijai “Meklējam labu ģimenes ārstu!””; elektroniski uz e-pasta adresi: gimenesarsts@veseliba.lv; bet var arī aizpildīt anketu mājaslapā www.dienaszurnali.lv.

Tas prasīs tikai dažas minūtes, bet sagādās prieku un gandarījumu cilvēkam, kurš ir blakus neziņas pilnos brīžos, kad pašam vai kādam tuviniekam gadījies saslimt.


Jauniešiem izsludināts fotokonkurss "Laikmeta elpa manas ģimenes fotogrāfijās", gatavojoties Latvijas simtgadei, aicinot izzināt valsts vēsturi caur savu dzimtu.

Lai piedalītos fotokonkursā, skolēniem elektroniski jāiesūta ne vairāk kā trīs savas dzimtas fotogrāfijas, kas atspoguļovalsts vēsturē svarīgus notikumus, kādu vēsturisku personu vai personu grupu. Fotogrāfijai jāpievieno apraksts par atspoguļoto notikumu, personām un laika posmu. Vēlams iesniegt dzimtas fotogrāfijas, kas aptver dažādus laika posmus Latvijas vēsturē. 

Konkursā tiks noskaidroti 10 interesantākie un vēsturiski precīzākie darbi. Konkursā var startēs jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem.
Nesen  atklātībā nāca informācija par godalgotās Krievijas tenisistes Marijas Šarapovas dopinga analīzēm – tajās uzrādās šogad aizliegtā viela meldonijs.
Tagad zināms, ka šī viela konstatēta vēl vairākiem augsta līmeņa Krievijas sportistiem. Dopinga analīzes tiks ņemtas vēl vairākiem tūkstošiem sportistu, starp kuriem ir arī potenciālie olimpisko spēļu dalībnieki.

Jāatgādina, ka no  1.janvāra meldonijs, kas ir sastāvā Latvijā radītajam un ražotajam medikamentam "Mildronāts", iekļauts Pasaules Antidopinga aģentūras aizliegto vielu sarakstā, un tā konstatēšana atlētu analīzēs tiek klasificēts kā antidopinga noteikumu pārkāpums.

Tikmēr  Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadītājs Ivars Kalviņš uzskata, ka Visa pasaules sporta elite tā vai citādāk lieto "Mildronātu", kurā iekļauta aktīvā viela meldonijs, līdz ar to tuvākajā laikā dzirdēsim par arvien vairāk antidopinga noteikumu pārkāpumiem, pārliecināts pats "Mildronāta" izstrādātājs. 

Viņš skaidroja, ka ir saprotama sportistu vēlme savu sportista karjeru nodrošināt pēc iespējas ilgākam laikam un "Mildronāts" palīdz sportistiem nosargāt savas sirds veselību, līdz ar to preparāta iekļaušana aizliegto vielu sarakstā ir nepareiza.

Kalviņš skaidroja, ka aptuveni 17% sportistu, kuriem veiktas dopinga analīzes, konstatēta meldonija klātesamība. Tas, kā uzsvēra Kalviņš, liecina par plašo preparāta lietojumu sportistu vidū.

Kalviņš skaidroja, ka "Mildronāts" aizkavē pienskābes veidošanos, kuras pārlieku liels daudzums var ļoti negatīvi atsaukties uz cilvēka veselību, tostarp izsaukt nāvi. "Mums ir piemēri, kas nav tālu jāmeklē. Ir mums Rīgas mērs Nils Ušakovs (S), kurš pārlieku liela pienskābes daudzuma dēļ maratonā gandrīz aizgāja bojā ," atgādināja Kalviņš.

Mildronāts ir Latvijā izgudrots oriģināls medikaments sirds un asinsvadu slimību (piemēram, sirds išēmiskās slimības) ārstēšanai, sirds enerģētiskā patēriņa samazināšanai un vispārējai darbaspēju paaugstināšanai.
Mildronāts, atkarībā no ordinētās devas, tiek lietots gan kā recepšu medikaments dažādu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā, gan darbaspēju paaugstināšanai veseliem cilvēkiem pie fiziskām un garīgām pārslodzēm un atveseļošanās periodā.
Šobrīd mildronāts ir AS Grindeks vispieprasītākais oriģinālprodukts.
Nelielās intereses dēļ atcelts 13.aprīlī Lielbritānijā, Ņūkāslā, plānotais grupas "Prāta vētra" koncerts, kas bija iecerēts grupas Eiropas koncerttūres laikā.
Tā vietā grupa uzstāsies Notinghemā,  pulcējot klausītājus 15.aprīlī.

Jau ziņots, ka aprīlī "Prāta vētra" ar koncertu Viļņā atklās sava pēdējā albuma "7 soļi svaiga gaisa" Eiropas koncerttūri.
Tūres laikā grupa uzstāsies Lielbritānijā, pēc tam sekos četri koncerti Krievijā. Grupas plānos ir pavasarī uzstāties arī Igaunijā, bet maijā Īrijā, savukārt augustā "Prāta vētra" klausītājus priecēs Liepājā, uzstājoties stadionā "Daugava".
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) portālā "manabalss.lv" iesniegusi iniciatīvu par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā un aicina to parakstīt ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kuram rūp Latvijas putnu labklājība.

Katru gadu valsts mežos vien mežizstrādes dēļ bojā iet vairāk nekā 50 000 putnu ligzdu, aplēsusi biedrība.
Mežizstrādes radītais traucējums ligzdošanas sezonas laikā apdraud arī tos putnus, kuru ligzdas fiziski netiek izpostītas.
Piemēram, melnajam stārķim šis ir viens no galvenajiem sliktu ligzdošanas sekmju iemesliem. Stārķis jūtas iztramdīts un pēcnācējus vairs ligzdā nerada. 

LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norāda, ka biedrība pirms četriem gadiem ar līdzīgu  lūgumu vērsās valdībā, bet tas tika noraidīts.

LOB aicina noteikt vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam .

Biedrība uzskata, ka, nosakot mežizstrādes miera periodu, tiks īstenotas sabiedrības vairākuma vēlmes un stiprināta pārliecība, ka likumdevējs darbojas sabiedrības, nevis atsevišķu interešu grupu labā.
Vidzemes augstskolā, Cēsu ielā 4, 11 martā plkst. 17:15 tiks demonstrēta dokumentālā filma “Ģenerālplāns”.

Dokumentālā filma  pēta metodes, kā Krievija ietekmē Baltijas valstis - šķeļot vietējo sabiedrību, sējot ilgas pēc Padomju Savienības un noniecinot Baltijas valstu atgūto neatkarību.

Uzsverot filmas aktualitāti, filmas režisors Juris Pakalniņš secina: “Nupat rezonansi  un nervozitāti Latvijas sabiedrībā radīja LTV demonstrētā BBC filma „Trešā pasaules kara komandcentrā”. Vairāk nekā gadu ir tapusi mūsu dokumentālā filma „Ģenerālplāns”.  Vai abu šo filmu vienlaicīga parādīšanās uz ekrāniem ir nejaušība?  Vērojot pēdējo gadu notikumus Latvijā un tās tuvakajās kaimiņvalstīs, kā arī uzklausot pasaulē pazīstamu ekspertu viedokļus, mēs savā filmā mēģinājām saprast, vai tā tiešām ir tikai sagadīšanās.”

Filmas seanss un diskusija ar filmas veidotājiem un politikas ekspertiem 11. martā  Vidzemes augstskolā, Valmierā. 
Ieeja bez maksas. 
Kāds Kipras ierēdnis nosūtījis vēstuli valsts prezidentam, sūdzoties par augsto atalgojumu par nekā nedarīšanu visu pagājušo gadu.
Maris Drušiotis sūdzas, ka viņš kopš darba sākšanas Enerģētikas, tirdzniecības un tūrisma ministrijā 2015.gada februārī joprojām nav paveicis kaut vienas dienas darbu.
Uz viņa galda nav nonācis neviens dokuments un priekšniecība nav uzdevusi viņam nevienu darbu.
"Es to uzskatu par nepieņemamu, ka darbiniekam ar labu apmaksu   ir piespiedu dīkstāve," vēstulē Kipras prezidentam  raksta Drušiotis. "Manuprāt, valsts būtu ietaupījusi, ja man būtu teikts palikt mājās un alga tiktu man nosūtīta. Valsts arī būtu ietaupījusi uz mana biroja apkuri un gaismu."
Šādas kategorijas ierēdņi Kiprā mēnesī saņem aptuveni 5000 eiro, salīdzinot ar vidējo algu valstī , kas ir nedaudz virs 1500 eiro. Sabiedrības acīs ierēdņi ir pārmaksāti un slinki.
Aprīlī atsāksies periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā nodeva - divi eiro.

Nodeva par iebraukšanu kūrortpilsētā ir spēkā no 1.aprīļa līdz 30.septembrim, bet rudens un ziemas periodā par iebraukšanu Jūrmalā nav jāmaksā.
Automašīnu novietošana pašvaldības ierīkotās autostāvvietās kūrortpilsētā ir bez maksas visu gadu.

2015.gadā Jūrmalas pašvaldība par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā pērn ieņēmusi 2,02 miljonus eiro.

Šobrīd var pieteikties ilglaicīgajām iebraukšanas atļaujām Jūrmalā. Pašvaldība norāda, ka atcelts transportlīdzekļu skaita ierobežojums caurlaides "Uzrādītājam" lietotājiem. Tie autobraucēji, kuri šogad iegādājušies caurlaidi "Uzrādītājam" noteiktam transportlīdzekļu skaitam, varēs lietot caurlaidi neierobežotam transportlīdzekļu skaitam tā, kā tas bija iepriekš.

Bez maksas iebraukt Jūrmalas pilsētā atļauts elektromobiļiem.
Bez nodevas samaksas iebraukt Jūrmalā atļauts arī tiem transportlīdzekļiem, kuri pielāgoti vadītājam ar invaliditāti vai kuri pārvadā I grupas invalīdus, bērnus invalīdus vai invalīdus, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās.
Zviedrijas nomaļā piekrastes pilsētā iedzīvotājiem radusies vēl nebijusi iespēja – iepirkties veikalā, kurā nav neviena pārdevēja.
Vietējam uzņēmējam šāda ideja radusies, kad kādā vēlā naktī viņš nav spējis savā dzimtajā pilsētā nopirkt bērnu pārtiku.

Mazajā piekrastes pilsētā  Vikenā dzīvo aptuveni 4200 cilvēku. Lai iekļūtu veikalā un iegādātos produktus, klienti izmanto viedtālruņu aplikāciju.

Veikalā  ir aptuveni 450 produktu - nedaudz no visa, kam ir jābūt lauku veikalā, stāsta uzņēmējs Roberts Ilijasons, kuram pieder šis veikals. 
Veikalā nav pārdevēju, un tas palīdz ievērojami samazināt pašizmaksas. 

Viss, kas veikala klientiem jāizdara iepirkšanās reizē, jānoskenē preces svītrkods.
Samaksāt par pirkumiem viņi var, reizi mēnesī saņemot rēķinu.

Par drošību veikalā rūpējas sešas novērošanas kameras un tas pats durvju atslēgu mehānisms.
Balstoties uz sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” veiktu aptauju, izveidots Latvijā populārāko vaļasprieku tops, ar ko iedzīvotāji lepojas.
Pirmajā vietā ir grāmatu un žurnālu lasīšana, otrajā - ceļošana, bet trešajā - sēņošana un ogošana.

Starp nākamajiem TOP 10 vaļaspriekiem iedzīvotāji ir iecienījuši dārza darbus (4.vieta), teātra apmeklēšanu (5.vieta), kā arī kulināriju un ēst gatavošanu (6.vieta), koncertu apmeklēšanu (7.vieta), braukšanu ar velosipēdu (8.vieta), krustvārdu mīklu minēšanu (8.vieta), fotografēšanu (9.vieta), kino (9.vieta) un peldēšanu (10.vieta).

Lai gan starp top vaļaspriekiem ir maz sporta veidu, tomēr iedzīvotāji ir gana sportiski, jo gandrīz 60% atzīst, ka vismaz reizi nedēļā sporto vai nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, bet gandrīz katrs desmitais to dara katru vai pārsvarā katru dienu. Vairāk nekā 60% respondentu vismaz reizi nedēļā ir aktīvi brīvā laika pavadītāji pie dabas.

SKDS vadītājs un sociologs Arnis Kaktiņš atzinīgi vērtē to, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir vaļasprieks un viņi ar to lepojas, bet tajā pašā laikā aptauja parāda to, ka laiks, ko cilvēks velta savam vaļaspriekam, iet mazumā.

Foto: dziedataja.blogspot.com

Šodien pasaulē atzīmē Starptautisko dzirdes dienu. Šogad šīs dienas devīze ir "Zobus pārbaudīji? Redzi pārbaudīji? Bet dzirdi?".

šodien plkst.14 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā studentu Otorinolaringoloģijas pulciņa entuziasti visiem interesentiem stāstīs par to, kas ir dzirde, kā tā veidojas un kā par to rūpēties. Kā arī būs iespēja iesaistīties dažās aktivitātēs un sajust, kā tas ir, ja kaut kas traucē dzirdēt kā ierasts.

Savukārt sestdien,  plkst.12 Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" telpās notiks tikšanās ar "Sadzirdi.lv" biedri, vājdzirdīgo rakstnieci Rūtu Mežavilku, kura pastāstīs par savu pieredzi, kopš bērnības sadzīvojot ar nopietniem dzirdes traucējumiem.

Latvijā cilvēku ar dzirdes traucējumiem ir ļoti daudz, ir uzskats, ka pat katrs desmitais, pēc 65 gadu vecuma - katrs sestais. 

Dzirde ir viens no svarīgākajiem maņu orgāniem, kas nekad neiemieg, bet visu laiku analizē apkārt notiekošo. Tāpēc bieži vien jaunajās mājvietās vai svešās vietās bieži trūkstamies augšā. Jo dzirde sūta smadzenēm signālu, tās savukārt organismam dod impulsu: hei, celies augšā un paskaties vai viss ir kārtībā?
Tie, kas svešās vietās guļ ciešā miegā, ir apveltīti ar stiprāku nervu sistēmu.

Auss kā skaņas uztvērējs ir apbrīnojami jūtīgs dabas veidojums. Vēl neviena cilvēka roku mākslīgi veidota ierīce nespēj uztvert skaņu tik labi kā auss.

Visizplatītākās auss slimības: dzirdes pavājināšanās  un vidusauss iekaisums..
Dzirdes pasliktināšanās visbiežāk rodas no liela trokšņa. Ilgstošs troksnis sabojā dzirdes receptorus un pasliktinās dzirde. Pārāk liels troksnis var pārplēst bungplēvīti.
Vidusauss iekaisums rodas no mikrobiem, kas nonāk vidusausī. Cilvēkam pasliktinās dzirde. Smagākos gadījumos vidusauss sāk strutot. Strutas izlaužas uz āru un uz iekšējām smadzenēm, kur sabojā līdzsvara un dzirdes orgānus.

Troksnis, kas izraisa sāpe sākas no 130 decibeliem (dB). Ilgstošs  troksnis, kas izraisa dzirdes bojājumus: 90 dB. Trokšņa līmenis naktī klusā istabā: 20 dB. Trokšņa līmenis bārā vai restorānā: 90 dB. Trokšņa ielu labošanas darbos: 110 dB.
Ja cilvēka darbs saistās ar pastāvīgu troksni, ir jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi – austiņas vai ausu aizbāžņi. Negatīvi dzirdi ietekmē skaļas mūzikas klausīšanās.

Lai pārbaudītu vai ar dzirdi viss kārtībā, var veikt dzirdes testu:
Ja kaut uz vienu no tiem tava atbilde ir JĀ, ir vērts padomāt par dzirdes speciālista jeb lora apmeklējumu.

* Kad skatāties TV pārraides kopā ar pārējiem, vai jums ir jāuzslēdz televizora skaņa skaļāk, nekā citiem nepieciešams?
* Vai jūs bieži lūdzat, lai cilvēki atkārto teikto?
* Vai jums ir problēmas ar sarunas uztveri, ja ir fona troksnis vai vairāki cilvēki runā vienlaicīgi?
* Vai ģimenes locekļi/kolēģi/draugi ir jautājuši, vai jums ir dzirdes problēmas?
* Vai jūs jūtaties noguruši vai stresa pārņemti, kad jums ir bijis jārunā vai jāklausās ilgu laika periodu?
* Vai jums ir jāsēž tuvāk runātājam sapulcē, dievkalpojumos vai pie pusdienu galda, lai uztvertu sacīto?
* Vai jums bieži ir dzirdes traucējumi un jūs nedzirdat, ko citi jums saka, ja jums ar runātāju nav acu kontakta?
* Vai jums ir grūti noteikt, no kuras puses nāk skaņa?

Dažus interesantus faktus par skaņu, apkopojis portāls rigabrain.com:

Mūzikas skaņas labvēlīgi ietekmē 99,9 % cilvēku.

Skaņa gaisā izplatās ar ātrumu aptuveni 335 m/s ( atkarīgs no gaisa temperatūras), taču skaņa nevar izplatīties vakumā. 
Ūdenī skaņa pārvietojas aptuveni četras reizes ātrāk nekā gaisā.

Zinātni kas pēta skaņu sauc par akustiku. Un skaņu plaši izmanto medicīnā.

Galvenā aktīvā maņa mazulim mātes vēderā ir dzirde,tādēļ skaņa ir primārā maņa caur ko embrijs saņem informāciju.

Interesanti, ka dzirdot smagā metāla mūziku termīti koksni sagrauž divas reizes ātrāk.
Uzņēmumā ''Latvijas Valsts ceļi'' (LVC) informē, ka uz grants seguma ceļiem ievērojami pasliktinājies to stāvoklis, jo jau kopš janvāra otrās puses bieži ir mainīgi laika apstākļi.

Kritiskais stāvoklis ir iemesls, kāpēc uz daudziem grants ceļiem visā valstī agrāk, nekā ierasts, ir iestājies šķīdonis un ir noteikti masas ierobežojumi.
Šķīdonis uz grants ceļiem turpinās jau otro mēnesi un uzlabojumi ir atkarīgi no laikapstākļiem.

Visvairāk masas ierobežojumu patlaban ir spēkā Dagdas, Daugavpils, Dobeles, Jēkabpils, Ogres un Tukuma apkārtnē. Sākot ar nākamo nedēļu, tos paredz ieviest Alūksnes, Balvu, Bauskas, Jelgavas, Kuldīgas, Liepājas, Ludzas, Talsu un Ventspils pusē, bet marta otrajā pusē - arī ap Cēsīm un Valmieru.

Pašreizējos laikapstākļos uz šiem ceļiem nevar veikt ikdienas uzturēšanas darbus. Grants ceļus nevar kvalitatīvi greiderēt, tam nebūs jēgas, kamēr grants segas ir pārmitrinātas vai sasalušas. Greiderējot ceļus, kas nav nožuvuši, tos var vēl vairāk sabojāt ar smago tehniku, jo pašreizējā stāvoklī grants ceļi ir zaudējuši savu nestspēju - tādēļ arī ieviesti masas ierobežojumi.

Šajās dienās daudzviet masas ierobežojumi ir noņemti un ceļa zīmes ir aizsegtas, jo ceļi ir piesaluši, ievērojamu nokrišņu nav bijis un ceļu nestspēja ir uzlabojusies. Tas attiecas uz Smiltenes, Gulbenes, Preiļu, Limbažu, Rēzeknes, Madonas un Saldus apkaimes grants ceļiem. Taču saskaņā ar laika prognozi drīzumā atkal kļūs siltāks, gaidāmi nokrišņi. Tas nozīmē, ka tiks atjaunoti arī atceltie ierobežojumi, un pārsvarā tas attieksies uz transportlīdzekļiem ar 10 tonnu masu.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija aicina piedalīties balsojumā grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele" un izvēlēties skaistāko pagājušā gadā Latvijā izdoto grāmatu.
Balsojums ilgs  līdz 30. martam (ieskaitot), savukārt grāmatu mākslas konkursa „Zelta ābele” uzvarētāju apbalvošana notiks 31. martā .

Skaistāko grāmatu konkurss notiek jau 23. reizi. Šogad konkursā 42 izdevēji bija pieteikuši 101 grāmatu, no tām deviņās kategorijās nominētas 43.

Nominēto grāmatu izstādes būs skatāmas Rīgas Centrālajā bibliotēkā (14.03. –27.04.), Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā ( 02.04. – 01.04.2017.) un "2015. gads Latvijas grāmatniecībā" Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā (27.03. – 20.05).
Līdz 31.martam iedzīvotāji tiek aicināti uzslavēt lielus un mazus uzņēmumus,

Uzslavas var iesniegt iniciatīvas mājaslapā "www.labsserviss.lv", kurā uzslavas sniedzējam vienmēr ir jānorāda uzņēmums, par kuru uzslava tiek izteikta, bet pēc izvēles iespējams novērtēt klientu apkalpošanas darbiniekus konkrētās filiālēs un ierakstīt uzslavu par saņemto apkalpošanu. Ikviens interesents interneta vidē var iesniegt uzslavu reizi dienā.

Iniciatīvā šogad izlēmuši piedalīties 56 zīmoli ar vairāk nekā 640 klientu apkalpošanas vietām un vairāk kā 9700 klientu servisa darbiniekiem.
Kampaņai pieteikušās arī iestādes no valsts un pašvaldību sektora.

Latvijā laba servisa uzslavēšana notiek   jau 12.gadus un tās laikā tiks noskaidroti un apbalvoti uzņēmumi un to darbinieki vairāk nekā 48 nominācijās.
Klientu servisa izcilības balvas tiks pasniegtas 14.aprīlī.
Iedzīvotāji ir aicināti piedalīties ikgadējā aptaujā "Latvijas Gada monēta 2015".

Iedzīvotāji aptaujā aicināti izteikt viedokli, kura no sešām iepriekšējā gadā izdotajām kolekcijas monētām uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla un tematiski saistoša.

Viedokli iedzīvotāji var izteikt par 2015.gadā izdotajām kolekciju monētām "Ugunsdzēsībai Latvijā 150", "Rīgas pilij 500", "Rainis un Aspazija", "Melanholiskais valsis", "Pasaku monēta I. Pieci kaķi" un "Vērdiņam 500". 

Izvēli ikviens var izdarīt Latvijas Bankas interneta vietnē www.bank.lv/aptauja un www.draugiem.lv/latvijasbanka vai aizpildot anketu Latvijas Bankā. Tāpat balsošanas anketas būs izvietotas virknē kultūras iestāžu un monētu tirdzniecības vietu.
Aptauja norisināsies līdz 22.martam, savukārt aptaujas rezultātus plānots paziņot 28.aprīlī.

Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", Riharda Zariņa "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta" un "Kurzemes baroks".

Pagājušajā gadā aptaujā piedalījās gandrīz 17 tūkstoši interesentu.
Latvijas Banka kopš 1995.gada ir izlaidusi 98 lata jubilejas un piemiņas monētas un 12 eiro kolekcijas monētas.

Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Kolekcijas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības - mākslas darbs. 
Sākot no 1.marta, iedzīvotāji var sākt iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID)  ienākumu deklarācijas par 2015.gadā gūtajiem ieņēmumiem.

Ir iedzīvotāju kategorijas, kuriem obligāti jāiesniedz šī deklarācija no šī gada 1.marta līdz 1.jūnijam ieskaitot. Bet ir ļoti liela daļa iedzīvotāju, kuri var iesniegt deklarāciju brīvprātīgi, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli par ārstniecības, izglītības izdevumiem, iemaksām pensiju fondos, iemaksām apdrošināšanā.

Gada ienākumu deklarācijas var iesniegt, gan ierodoties kādā no Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centriem vai kādā no 66 Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, gan elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Lai popularizētu elektronisku deklarāciju iesniegšanu, Valsts ieņēmumu dienests šogad īsteno kādu jauninājumu. “Pa dažādiem Latvijas novadiem sāks braukāt VID e-busiņš, kas būs atpazīstams arī vizuāli ar uzrakstu “Valsts ieņēmumu dienests” un ģerboni. Šajā e-busiņā  klientu apkalpošanas speciālisti palīdzēs cilvēkiem, kas būs atnākuši, un palīdzēs iesniegt ienākumu deklarāciju elektroniski.
Tenisa līdzjutēji un aktīvie interneta balsotāji var sarosīties – Latvijas tenisa rakete Jeļena Ostapenko, kurā šobrīd atrodas WTA ranga 41. pozīcijā, ir izvirzīta februāra WTA lielākā izrāviena autores balvai.
To noteiks līdzjutēji ar savu balsojumu.

Balsojums pieejams wtatennis.com interneta vietnē.

18 gadus vecā Latvijas tenisiste patiešām ir cienīga būt par lielā izrāviena autori. Vēl pagājušajā nedēļā viņa WTA rangā bija 88. pozīcijā, taču pēc spēles Dohas  turnīrā, pirmdien Ostapenko WTA rangā jau bija 41. vietā. Tas ir viņas karjeras rekords.

Jāsaka gan, ka konkurence Ostapenko izrāviena autores balvai ir liela – vēl ir iespējas balsot par ķīnieti Saisai Džeinu, Krievijas tenisisti Darju Kasatkinu un francūzieti Karolīni Garsiju.



Valsts policija sadarbībā ar modes māksliniekiem Kasparu Blūmu-Blūmaniun Janu Kokinu ceturtdien rīkos modes skati, kurā iepazīstinās ar modernu un drošu alternatīvu gaismu atstarojošām vestēm.

Tās izveidotas projekta "Dzīvība ir modē" ietvaros, kas veidots ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, īpaši pievēršoties "tumšo" gājēju problēmas risināšanai.

Projekta mērķis ir iedvesmot kājāmgājējus parūpēties par savu redzamību diennakts tumšajās stundās, nezaudējot savu individualitāti, kā arī "lauzt" stereotipu, ka gājēju drošība un mode nav savienojami.


Pagājušajā nedēļā Latvijā atgriezies sila cīrulis, sloka un Sāmsalas pīle, kas šīm putnu sugām ir agrākie pavasara migrantu novērojumi Latvijā. Savukārt lielajam dumpim jau manīta riesta laikam raksturīga balss, liecina informācija portālā Latvijasputni.lv.
 
Sloka pamanīta 23. februārī Liepājā, kāpās. Pagājušā gada pavasarī pirmās slokas manītas vien 8. martā Ropažu novadā. Vairākas Sāmsalas pīles manītas 24. februārī, Mērsragā pie ostas.
 
Latvijā neierasti agri atgriezušās arī baltvaigu zosis - tās pamanītas 19. februārī Nīcas apkaimē kopā ar 3000 citu zosu sugu.
 
Jau ziņots, ka šī gada sākums ir bagātīgs ar agriem gājputnu novērojumiem - Latvijā atgriezušās dzērves, ķīvītes, brūnkakļi, zosis. Lai gan sākotnēji izskanēja, ka manīts arī stārķis, tomēr pēc tam apstiprinājās, ka tas, visticamāk, ir Latvijā ziemu pārlaidis šīs sugas īpatnis.
Palielinoties laulāto izglītības līmeņu starpībai, palielinās iespēja, ka laulātie šķirs laulību. Turklāt personai ar pamatizglītību vai zemāku ir lielāka iespēja izšķirties neatkarīgi no tā, kāda izglītība ir viņa laulātajam, tā secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pētnieku īstenotajā pētījumā par 2001.gadā laulāto pāru demogrāfisko un sociālo rādītāju izmaiņām pēdējo 15 gadu laikā.

2001.gadā vidējais vīrieša vecums laulību brīdī bija 31 gads, sievietes – 28,5 gadi. Vidēji vīrietis bija 2,5 gadus vecāks nekā sieviete.
CSP pētnieki secinājuši, ka, palielinoties laulāto vidējam vecumam laulību brīdī, samazinās šķiršanās iespēja, taču vecuma starpība neietekmē šķiršanās iespēju.

No visiem pāriem 40% sievietei ir augstāka izglītība nekā vīrietim, 39% abiem laulātajiem ir vienāda izglītība, bet 21% – vīram ir augstāka izglītība.
Mazāk izglītots vīrietis ir lielāks “drauds” laulībai (iespēja palikt kopā 43%) nekā mazāk izglītota sieviete (iespēja palikt kopā – 49%).
Tomēr abos gadījumos, palielinoties izglītības līmeņu starpībai, palielinās iespēja izšķirties.
 
Tāpat pētījums rāda, ka biežāk šķirtas laulības 4 – 7 gadus pēc to noslēgšanas.



Kāpēc februārī būtu jāgūst garšas baudījums no jaunās kartupeļu ražas, kas nākusi no Dienvideiropas, ja šajā laikā var baudīt tepat, Latvijas lauku zemē, paša izaudzētus kartupeļus?

Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra dārzkopības eksperts Māris Narvils Priekules pagastā aizvadītā gada augusta sākumā iestādījis un šī gada februārī novācis jauno kartupeļu ražu. 

Māris Narvils : “Šī ideja ir vairākas gadus veca. Savā laikā internetā izlasīju, ka šādā veidā, stādot rudens pusē kartupeļus, ir iespējams ļoti agrā pavasarī novākt jauno ražu. Tas pamudināja mani jau divus gadus atpakaļ pamēģināt, kā tas ir. Es esmu no tiem cilvēkiem, kuriem garšo tieši jauno kartupeļu raža, kurai ir savdabīga garša. Latvijā nav ilgs periods, kad šos kartupeļus var baudīt. Ar šo lietu nodarbojos jau otro gadu.”

Narvilam jau izveidojusies pieredze, šādā veidā audzējot kartupeļus. Rudenī agronoms kartupeļu lauku nosedzis ar koku lapām, bet vēlāk - ar salmu kārtu.
Viņš uzsver, ka jāievēro dažādi nosacījumu, lai šī procedūra izdotos: “Jāņem vēra, ka jāstāda tā gada sēklas kartupeļi, kas jāglabā ne tikai visu ziemu, pavasari, bet arī pusi no vasaras. Šādu sēklu saglabāt ir diezgan sarežģīti. Kartupeļi arī spēcīgi asno, daļu spēku viņi ieliek asnos, to vairs nevar atgūt, iestādot zemē.”

“Tas nav vienīgais klupšanas akmens. Rudens pusē būtiska problēma ir lakstu puve. Ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi. Saziemošanas periodā stādījums ir jānosedz, lai pasargātu no aukstuma perioda. Arī grauzēji darbojas zem zemes, it sevišķi ziemas laikā. Arī man piespiedu kārtā nācās padalīt savu ražu ar zemes iemītniekiem. Šādu kartupeļu garša neatšķiras no vasaras jaunajiem kartupeļiem. Jāievēro tas, ka kartupeļus nevar novākt, ja temperatūra ir virs nulle grādiem, lai kartupeļi nesasalst."

Arī vieta kartupeļu audzēšanai jāizvēlas tā, lai tajā neuzkrātos ūdens. Rietumlatvijas pusē dzīvojušajiem ir lielākas priekšrocības kartupeļu audzēšanā, jo rudens ir siltāks. Savukārt austrum pusē dzīvojošajiem būtu kartupeļiem jāvelta lielākas rūpes, jāsedz ar agrotīklu, ja temperatūra noslīd zem 10 grādiem, tad augšana praktiski apstājas, jāuzmanās arī no salnām, kuru Kurzemes, Zemgales pusē ir krietni mazāk.

Šobrīd daļa no Narvila kartupeļu ražas vēl palikusi uz lauka, daļu grauzēji izmantojuši savām vajadzībām, bet daļu agronoms jau pagatavojis. Narvils stāsta, ka nākotnē šo audzēšanu nevēlas pārvērsts par biznesu, drīzāk par nišas produktu. Taču šobrīd šāds eksperiments sniedz vēdera baudījumu gan pašam, gan tuviniekiem. ”Pasākums ir tā vērts. es šo aktivitāti turpināšu, jo man tiešām garšo šāda veida kartupeļi garšo. Ir vērts arī kaut kādu daļu pazaudēt, bet izbaudīt to ir tiešām kaut kas īpašs. Tie, kuriem tas nav tik nozīmīgi, to nenovērtēs un pasmīnēs. ”

Ziemojošie kartupeļi Latvijā nav nekas jauns.
To audzēšanā specializējas arī Bauskas pusē, taču neviens no audzētajiem nesaskata biznesa iespēju tajā.
Ja kāds vēlas jaunos kartupeļus baudīt ne tikai vasaras, bet arī ziemas sezonā, tad jāveic šādi eksperimenti pašam.

Piemēram, 2014. gadā Zviedrijā šādi jaunie kartupeļi maksāja 75 eiro/kg.



Rīt Sestdien, 27.februārī Vidzemes koncertzālē “Cēsis” ikviens  tiek aicināts uz muzikāli izklaidējošu vakara programmu, ko sagatvojis pūtēju orķestris “Cēsis”, sagaidot savu 5 gadu jubileju.

Kā stāsta orķestra prezidents Māris Buholcs, kurš pats orķestrī spēlē trombonu, tad  orķestra pastāvēšanas pirmsākumi meklējami  stipri senākā pagātnē.

"Cēsīs pūtēju orķestra pirmsākumi meklējami pagājuša gadsimta 45. gadā, kad orķestris bijis Latvijas labāko vidū; līdz pat 90 – to gadu pārmaiņu laikam, kad darbība tika pārtraukta. Pūtēju orķestra muzicēšanas tradīcijas Cēsīs atdzimst 2010.gadā līdz ar jaunizveidoto kolektīvu diriģenta Andra Riekstiņa vadībā. Šogad tiks atzīmēti pieci radošā darba gadi no jauna atdzimušajam kolektīvam, kas apvieno aizrautīgākos Cēsu un tuvākās apkārtnes mūziķus. Orķestra diriģenti patlaban Jānis Puriņš un Tālivaldis Narvils".

Savukārt jubilejas koncerta īpašais viesis būs kādreizējais orķestra diriģents Jānis Grasis, kurš  kultūras nama orķestri pārņēma no Jāņa Liepiņa 1964. gadā un, lai celtu tā māksliniecisko līmeni, sāka orķestrī iesaistīt mūzikas skolas audzēkņus.

Šobrīd orķestrī spēlē aptuveni 33 dalībnieki, arī dāmas. Pūtēju orķestris "Cēsis" piedāvā mūzikālus priekšnesumus gan valsts svētku laikā, gan dažādos pasākumos, gan Ziemassvētku laikā jau par tradīciju kļuvusi ik adventes svētdienu spēlētā torņa mūzika no Cēsu Sv.Jāņa baznīcas torņa.

Jubilejas koncertā iekļauta  gan latviešu, gan ārzemju komponistu mūzika un populāras melodijas.
Koncertā uzstāsies  mūsu orķestra soliste Līna Krafte (alta saksofons), Cēsu kultūras un tūrisma centra popgrupa “Hey” Inas Aizgales vadībā un Priekuļu pagasta kultūras nama jauniešu deju kolektīvs “Zelta Virpulis”, vadītājs Uldis Blīgzna.

Izdejot dejas orķestra  ritmos nemaz neesot tik vienkārši, stāsta orķestra prezidents. Tāpat Māris Buholcs piebilst, ka orķestris savā pulkā labprāt uzņem jaunus dalībniekus un dalībnieces, pat nemaz nevajagot mācēt spēlēt instrumentu. Svarīgāka par to ir gribēšana un prieks spēlēt. 

Jautāts par to, kādi instrumenti vēl prasītos orķestrī, Māris aplaiž apkārt skatienu orķestra telpai un saka, ka vareni būtu, ja pūtēju saimei piepulcētos vēl kāds eksotiskāks instruments, piemēram, oboja. Tāpat vairāk varētu būt sitaminstrumentu un vēl kāda tuba arī nenāktu par skādi. Ja kādam šie instrumenti ir mājā un vēl prot spēlēt, laipni lūgti pūtēju orķestrī "Cēsis."

Informāciju var meklēt gan orķestra Facebook lapā, gan arī orķestra interneta lapā.



 


Pretendējot uz tradīciju un pasākuma ilglaicību, Krodera fonds ir nobriedis  jau trešajai Krodera balvas pasniegšanas reizei.

Sākotnēji iecerētā 29. februāra vakara vietā, kas tapa izvēlēts ekskluzivitātes dēļ, jo kalendārā parādās tikai reizi četros gados, Krodera pirmdiena tehnisku iemeslu dēļ un piemērojoties citu teātru mēneša repertuāriem pārcelta uz pavasari – 11. aprīli, kad Valmieras teātra Lielajā zālē plkst. 19.00 tiks svinēti teātra svētki. Iepriekš iegādātās biļetes ir derīgas.

Balvu iniciējis un pasniegs „Krodera fonds”, kas dibināts, lai saglabātu ievērojamā režisora piemiņu un veicinātu radošu viņa mākslas un dzīves skatījuma attīstību latviešu teātrī.

Līdz šim to saņēmusi aktrise Indra Briķe un māksliniece Monika Pormale. Pirmās Krodera balvas ieguvēja Indra Briķe, kas šo balvu pēc saņemšanas novērtēja kā augstāko sava mūža atzinību, ar to arī deva emocionālāko apzīmējumu balvas nozīmībai.

Ievērojot tradīciju, šī gada pasākumu atraktīvi un asprātīgi vadīs aktieri Artūrs Skrastiņš un Vilis Daudziņš, un uz Krodera balvu tāpat kā iepriekš pretendēs kāds no divpadsmit nominantiem, kurus balvas pasniedzēji – Krodera fonda valde turēs noslēpumā līdz 11. aprīļa vakaram. „Krodera balva” gada izaicinošākajam izcilniekam būs mākslinieka Aivara Vīlipsōna veidota statuete – mets topošajam Krodera piemineklim, kā arī naudas balva. 

Atšķirībā no „Spēlmaņu nakts”, kas fiksē sezonas augstāko kvalitāti, Krodera balvas mērķis ir izcelt esošās situācijas pārvērtēšanu, skatpunkta maiņu, izraušanos no ierastiem, lai arī pareiziem un stabiliem priekšstatiem. 
Datorologs aicina 9.martā ikvienu pārbaudīt sava datora veselību. Jo: ja katrs Latvijas iedzīvotājs šobrīd pārbaudītu un izārstētu sava datora e-slimības, Latvija jau šonedēļ varētu kļūt par e-veselīgāko valsti Eiropā!, apgalvo Datorologs. 

Datorologs pieņems 9.martā no plkst.10 līdz plkst.16 Raiņa bulvārī 29, Rīgā.
Šogad datora apskatei iespējams pierakstīties iepriekš, rakstot uz "datorologs@cert.lv".
 
Datorologs ir CERT.LV - Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas darbinieks, kurš var diagnosticēt un, ja iespējams, novērst e-slimības un ļaunprātības jūsu datorā, stacionārajā vai portatīvajā, tāpat mobilajā tālrunī un pastāstīt, kā varat pasargāt savu ierīci nākotnē. Visi Datorologa padomi ir bez maksas.
Datorologs nereklamē neviena konkrēta ražotāja izstrādātās antivīrusu programmas.
Datorologs nepārbauda jūsu datora programmu legālo izcelsmi un neuzņemas atbildību, ja esat uzstādījis nelegālu saturu savā datorā.
 
Pirms Datorologa apmeklējuma iesakām pārbaudīt jūsu datora veselību, apmeklējot portālu www.esidross.lv.
Gadījumā, ja jūsu datora IP adrese ir inficēto adrešu sarakstā, parādīsies sarkans brīdinājums.
Taču pilnu diagnozi un ārstēšanu iespējams veikt klātienē pie Datorologa.
 
Eurostat pagājušajā gadā veiktā pētījumā secinājis, ka katrs trešais datorlietotājs ES pēdējā gada laikā saskāries ar datorvīrusu.
 
Facebook Draugiem Twitter Instagram