8.decembrī  portālā lsm.lv noslēdzās Latvijas Vieglatlētikas savienības rīkotais līdzjutēju balsojums dažādās nominācijās.
Dāmu konkurencē pārliecinošu uzvaru izcīnīja Pasaules čempionāta bronzas medaļniece Laura Ikauniece-Admidiņa, kura ieguva četras reizes vairāk balsu nekā tuvākā sekotāja. Savukārt vīru konkurencē visvairāk balsu šķēpmetējam Rolandam Štrobinderam.

Interneta lietotāju balsojumā nominācijā “Gada jaunā vieglatlēte” uzvarēja Eiropas Jaunatnes Olimpiskā festivāla 2.vietas ieguvēja tāllēkšanā Klinta Bļusina. Savukārt šķēpmetējs Patriks Gailums, pēc interneta līdzjutēju domām, atzīts pats “Gada jauno vieglatlētu”, informē Latvijas Vieglatlētikas savienība.

Nominācijā “Gada treneris” visvairāk balsu ieguvis Lauris Haritonovs, kurš palīdzēja augstlēcējai Madarai Onužānei šogad izcīnīt 2.vietu Pasaules Universiādē.

Vairāk kā divu nedēļu laikā kopā saņemti 2940 balsojumi. Šogad četrām nominācijai izvirzīti sportisti, kuri uzrādījuši atzīstamus rezultātus Eiropas čempionātos dažādās vecuma grupās, Pasaules U-18 čempionātā, Pasaules čempionātā un citās augstākā līmeņa sacensībās vieglatlētikā.

Jāatgādina, ka uzvarētājus nominācijās noteiks piecas dažādas auditorijas – interneta lietotāji, sporta žurnālisti, Latvijas Vieglatlētikas savienības valde, juridiskie biedri un Treneru padome. Katra balsotāju kategorija veido 1/5 no kopējā balsojuma vērtības. Gada labāko vieglatlētu balvas tiks pasniegtas LVS sezonas noslēguma pasākumā janvārī.
16. decembrī, tiksies viena no trešā Valmieras iedzīvotāju forumā izveidotajām darba grupām, lai tālāk attīstītu forumā iedzīvotāju atbalstu guvušo ideju par talku sacensībām Valmierā.
Ikviens interesents ir aicināts pievienoties uz tikšanos Valmieras novada fondā Garā ielā 10 plkst. 19:00 un iesaistīties ieceres realizēšanā.  

Idejas galvenais mērķis ir padarīt Valmieru par tīru un sakoptu pilsētu, kuras zaļā zona būtu piemērota gan sportiskajām aktivitātēm, gan brīvā laika pavadīšanai ģimenēm un bērniem. Foruma ietvaros izskanēja, ka Valmierā jau reiz ir bijusi ideja rīkot talku sacensības starp Valmieras mikrorajoniem, tāpēc iepriekšējā tikšanās reizē viena no prioritātēm bija izvērtēt piemērotākos sacensību formātus.
Pieļaujot, ka nākotnē šī ideja varētu attīstīties un paplašināties, darba grupa izvēlējās sabiedrībai piedāvāt formātu – talku sacensības starp Valmieras skolām, kurās skolēni sakoptu Valmieras zaļās zonas, vienlaikus šķirojot atkritumus un savā starpā sacenšoties par galveno balvu – ceļojošo kausu. 

Tā kā Vislatvijas Lielā talka ik gadu notiek pavasarī, savukārt vasaras brīvlaikā, atpūšoties pie dabas, vide tiek piesārņota vairāk, darba grupa vienojās, ka piemērots laiks talku sacensībām varētu būt rudens, septembra sākums. Tas ir laiks, kad skolēni tikko kā uzsākuši mācības un būtu atraktīvs un sabiedrībai noderīgs veids, kā skolēniem savā starpā labāk iepazīties, kā arī atkal satikties pēc vasaras brīvdienām. 

Līdz idejas realizācijai vēl nepieciešams veikt daudzus sagatavošanās darbus, kā arī apzināt esošo situāciju un izzināt sabiedrības viedokli.
Piemēram, jānoskaidro, kuras Valmieras zaļās zonas būtu nepieciešams primāri sakopt, Vai izglītības iestādes būtu gatavas un ieinteresētas piedalīties šādā pasākumā, jāprecizē pasākuma formāts, sacensību vērtēšanas kritēriji, aptaujas veidā jānoskaidro piemērotākais variants ceļojošajai balvai, jāpiesaista pasākumam atbalstītāji, kā arī jāizplāno atraktīva un informatīva noslēguma ballīte pēc labi padarīta darba.

Ikviens, kam rūp Valmiera un tās zaļā zona ir aicināts, izteikt viedokli, piedāvāt savas idejas un piedalīties darba grupā veidojot talku sacensības. Grupas tikšanās paredzēta 16. decembrī Valmieras novada fondā (Garā iela 10) plkst. 19:00. Interesentiem lūgums sazināties ar darba grupas vadītāju Jāni Medni pa tālruni 26576478.
9.janvārī Rīgā piekto gadu pēc kārtas norisināsies Šerloka Holmsa dzimšanas dienas svinības. Plānots, ka tās pilsētas centrā pulcēs rekordlielu skaitu dalībnieku. 

2016.gadā ciemos pie pasaulslavenā detektīva ieradīsies viņa kolēģi - izmeklētāji no dažādām valstīm. 

Pasākums 9.janvārī sāksies plkst. 12 pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja. Šī vieta nav izvēlēta nejauši - te tika uzfilmētas dažas epizodes Igora Masļeņikova "Šerloka Holmsa un doktora Vatsona piedzīvojumu" pirmajām sērijām. 

Speciālā mājas lapā var sekot līdz aktivitātēm un dienas programmai.

2012.gada 28.janvārī Rīga kļuva par pirmo pilsētu, kura svinēja visu laiku izcilākā izmeklētāja Šerloka Holmsa dzimšanas dienu. Pirmo reizi šis notikums pulcināja ap 1000 jauno un neparasto ideju cienītājus. Ideja aizrāva pasauli. Tagad svētkus apmeklē vairāk nekā 10000 cilvēku. Tie kļuva par ikgadēju notikumu, un pašlaik svētki pievilcīgi tūristiem no visas pasaules ziemas atpūtas programmas Latvijā ietvaros.
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina skolēnus pieteikties sagatavošanas kursiem matemātikā un fizikā.

Pieteikšanās kursiem noteikta līdz 15.janvārim, bet pašu kursu sākums – februārī.

Plānots, ka kursos tiks atkārtotas un papildinātas attiecīgā mācību priekšmeta vidusskolas vielas zināšanas.

Skolēnu izpratne par tematiem tiks pārbaudīta dažādos testos un uzdevumos. Kursos īpaša uzmanība tiks pievērsta iepriekšējo gadu centralizēto eksāmenu jautājumu un uzdevumu apguvei. Matemātikas kursos lielāka uzmanība tiks veltīta algebras uzdevumiem, jo eksāmenā algebras un ģeometrijas tematu īpatsvara attiecība ir 3:2," skaidroja pasniedzēji. 
Tas notiks nākamā gada februārī - Ziemas gaisa balonu festivāla laikā, kad gaisa balonā varēs apprecēties. 

Latviešu vēlmei precēties lidojumā gaisa balonā Pasaules Ginesa rekordu centrālais birojs Londonā ir piešķīris rekorda statusu, devis oficiālu nosaukums, izstrādājis speciālu nolikumu un paudis gatavību sūtīt uz Latviju tiesnešus, kas rekordu fiksēs,” informē Ziemas gaisa balonu festivāla “Love Cup 2016” un Ginesa rekorda organizatore, biedrības Sky Amazons  direktore Inga Ūle. 

Pasaules Ginesa rekorda oficiālais birojs izvirzījis virkni prasību, kas organizatoriem jāievēro, lai aktivitāte tiktu fiksēta un vēlāk ar sertifikātu arī apstiprināta kā īsts, oficiāls Ginesa rekords. „Katra no prasībām ir īstenota, līdz ar to varam apgalvot – mums ir visas iesējas uzstādīt īstu Ginesa rekordu, kas būs izziņots visā pasaulē, oficiāli reģistrēts un dokumentēts. Tā vairs nebūs vietēja mēroga „ballīte”, kas tālāk par reklāmu ar saukli par rekordiem netiek,” atzīst Inga Ūle.  

Turklāt šobrīd ir apstiprināts, ka ziemas gaisa balonu festivāls „Love Cup 2016” būs patiešām unikāls ar vairākām lietām. „Mēs jau esam īpaši ar to, ka ir pieteikts pasaulē lielākais pāru skaits, kas gatavs vienlaikus slēgt laulības virs zemes, lidojuma laikā. Festivāls būs pirmā reize Latvijas un Baltijas vēsturē, kad debesīs pacelsies pasaulē lielākās ietilpības gaisa baloni.  
Tā būs pirmā reize vēsturē, kad laulībām gaisa balonā ikviens pasaules iedzīvotājs varēs sekot līdzi tiešraidēs internetā – filmēšanu nodrošinās tam īpaši piesaistīta speciālistu komanda, kas strādās ar vismaz četrām videokamerām un vēl vairākām autonomām video ierakstīšanas ierīcēm. Līdz ar to šis būs pasaulē pirmais (!) Ginesa rekords, kura norisei tiešsaistē varēs sekot jebkurš planētas iedzīvotājs, jebkurā  pasaules galā - galvenais, lai viņam būtu pieejams internets,” pasākuma vērienīgumu ieskicē Inga Ūle.  Tiesa, ņemot vērā striktos noteikumus un atbildību, ko uzņemas organizators, ar striktākiem atlases kritērijiem jārēķinās arī pāriem, kuri ir pieteikuši savu dalību. 

Jau šobrīd ir pieteicies pietiekams pāru skaits, lai Ginesa rekords  – vienlaikus, lidojumā gaisa balonā visvairāk salaulāto pāru - būtu uzstādīts un ir droši, ka tas notiks 14. februārī Jēkabpilī. Taču pieteikto pāru vērtēšana tikai nupat sākusies un ir pāri, kuriem šajā reizē piedalīšanās rekorda uzstādīšanā nebūs iespējama. „Ir brīnišķīgi, ja savu savienību lidojuma laikā vēlas apliecināt pāris, kas gaida bērniņu, taču mēs nevēlamies riskēt ar māmiņas un gaidāma bērniņa veselību, tādēļ grūtniecēm lidot neļausim. Papildus citiem būtiskiem jautājumiem par veselību, mums svarīgs faktors ir arī tas, cik nopietni pāris raugās uz savām attiecībām un uz laulībām kā tādām. Tāpēc, atlase patiešām būs nopietna un pieiesim tai ar vislielāko atbildības sajūtu. Tādu sagaidām pretim arī no pāriem, ko izraudzīsimies ,” atzīst I.Ūle. 

Organizatore gan piebilst, ka šobrīd radusies iespēja pagarināt pāru pieteikšanās termiņu, tādēļ tiem, kuri vēlas – nekas vēl nav nokavēts. „Pateicoties pasaules Ginesa rekordam, nākamā gada februārī uz Latviju atbrauks arī tādi gaisa baloni, kādi šeit iepriekš vēl nav redzēti. Ir zināms, ka Ginesa rekordu mums palīdzēs uzstādīt lielākie gaisa baloni pasaulē, kuru ietilpība ir 10, 16 un - pat  32 cilvēki. Kas tāds Latvijā vēl nav bijis! Līdz šim, lai klātienē varētu redzēt kā izskatās gaisa balons, kas ietilpības ziņā ir līdzvērtīgs kārtīgam autobusam bija jāmēro ceļš uz tālajām un eksotiskajām zemēm, tādām kā Amerika, Mjanma (Birma) vai Laosa.
Bet tagad viss notiks tepat pie mums – Jēkabpilī!  Gaisa balonu piloti no visas pasaules, kuru kvalifikācija atbilst šo aviācijas transporta līdzekļu vadīšanai ir apliecinājuši savu vēlmi piedalīties šajā neticamajā notikumā. Bet mūsu – Latvijas pāriem ir unikāla iespēju, parūpēties, lai mīlestība tiek savienota debesīs un visa pasaule to redz, vēlreiz izdzirdot Latvijas vārdu ar jauno Ginesa rekordu. Mūsu mērķis ir sludināt mīlestību!  Tāpēc – piesakās, kas vēl to nav izdarījis!” tā Inga Ūle. 

Jau ziņots, ka neparastās kāzas notiks mīlestības tēmai veltītā un Latvijā nebijušā ziemas gaisa balonu festivālā “Love Cup 2016”, kas laikā no 11. līdz 14.februarim risināsies Jēkabpilī un tai līdzās esošajos Salas, Krustpils un Viesītes novados. Festivāls vienkopus pulcēs 30 vadošos balonu piloti no tuvākām un tālākām zemēm. Bet festivāla kulminācija notiks 14.februārī -  Sv.Valentīna dienā,  kad laulājoties lidojuma laikā Latvijā tiks uzstādīts pasaules Ginesa rekordu – vislielākais vienlaikus lidojumā Gaisa balonā salaulāto pāru skaits!

Ja lasot šo ziņu, Jūsu ķermenis reaģē un pirksti grib klabināt taustiņus klaviatūrai, lai pieteiktu savu dalību, jo Jūs jūtat ar sirdi – “IR! Tas ir mūsējais pasākums! Tas ir Mūsu formāts!”, tad nekavējieties un piesakieties. Pāri, savu dalību rekorda kaldināšanā var pieteikt, aizpildot anketu - tā pieejama šeit.
Pieteikšanās turpināsies līdz decembra beigām.


Pargandrīz 1,76 miljoniem ASV dolāru (1,61 miljonu eiro) izsolīts Dženisas Džoplinas apgleznotais «Porsche» kabriolets.

Vairāksolīšana ilga piecas minūtes, un tā ir augstākā cena, kas jebkad samaksāta par «Porsche 356» automašīnu. Pirms izsoles tika prognozēts, ka 1964. gada auto varētu pārdot par gandrīz trīsreiz mazāku summu, un izsoles noslēgumā tās dalībnieki, sasniedzot grandiozo summu, esot aplaudējuši.

«Dženisas Džoplinas «356C» bez šaubām ir starp visu laiku nozīmīgākajām «Porsche» automašīnām,» izziņojot izsoli, sacīja «Sotheby's» rīkotājdirektors Ians Kellehers. “Tas ir tikpat novatorisks un apburošs kā pati dziedātāja.»

Džoplina 1968. gadā iegādājās lietotu «Porsche» kabrioletu baltā krāsā. Viņai tas piederēja līdz nāvei 1970. gada oktobrī. Pēdējos 20 gadus automašīna bija novietota pie Rokenrola slavas zāles un muzeja Klīvlendā.

Kāds Džoplinas draugs apgleznoja auto ar psihodēliskiem zīmējumiem. Automašīna kļuvusi tik atpazīstama, ka 1969. gadā esot izgāzies mēģinājums to nozagt un nopūst ar pelēku krāsu.

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju šogad Ziemassvētku svinēšanai paredzējuši atvēlēt no 30 līdz 100 eiro, noskaidrots jaunākajās aptaujās.

Līdz 200 eiro plāno tērēt gandrīz piektdaļa iedzīvotāju, savukārt 6% – vairāk nekā 200 eiro. Vienlaikus piektdaļa iedzīvotāju Ziemassvētku tēriņus neplāno un nezina, cik daudz līdzekļu šogad atvēlēs svētku svinēšanai.

Visvairāk cilvēki plāno tērēt Ziemassvētku dāvanu iegādei un svētku galdam, un interesanti, ka sievietes lielāku naudas summu plāno atvēlēt dāvanai, bet vīrieši – svētku mielastam.

Gatavojoties svētkiem, vairāk nekā puse iedzīvotāju vislabprātāk saņemtu atlaides pārtikas produktiem, rotaļlietām, degvielai un kosmētikai, mazāk – svētku apģērbam, grāmatām un arī ceļojumiem. 

Latvija sākusi bēgļu uzņemšanas procesu,un pirmie desmit patvēruma meklētāji no Grieķijas ieradīsies janvārī.

Tikmēr policija aicina iedzīvotājus neizplatīt nepārbaudītu un dezinformējošu informāciju. Kā norādījis Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovkis, vakar un šodien sociālajā tīklā "Twitter" Valsts policija saņēma ļoti daudz iedzīvotāju jautājumus par kādas "Twitter" lietotājas sniegto informāciju – par it kā notikušu noziegumu Muceniekos, uz kuru policija it kā neesot reaģējusi.

Pārbaudot šo informāciju, noskaidrots, ka "Twitter" lietotāja informāciju pārkopējusi no cita sociālā tīkla – portālā "Draugiem.lv", kur kāds lietotājs aprakstījis it kā notikušu gadījumu - pieturā Muceniekos 17 gadīgai meitenei uzbrukuši vīrieši un atņēmuši telefonu, bet policija neesot atbraukusi.

Vēlāk noskaidrojies, ka šis sociālā tīkla lietotājs informāciju ieguvis no anonīma komentāra ziņu portālā “TVNET”. Kā atklāja Sadovskis, rūpīgi pārbaudot saņemtos zvanus un iesniegumus saistībā ar notikumiem Muceniekos, Valsts policija ir noskaidrojusi, ka policijā šobrīd nav saņemta šāda informācija. Kļūstotaktuālam jautājumam par patvēruma meklētāju situāciju Eiropā, situāciju Muceniekos Valsts policija uzrauga pastiprināti.




7. aprīlī Rīgā uzstāsies fenomenālas balss īpašniece un viena no visu laiku veiksmīgākajām dziedātājām Meraija Kerija.

Mūziķe nav uzstājusies Eiropā kopš 2003. gada, kas padara viņas gaidāmo koncerttūri «Sweet Sweet Fantasy» par īpašu un ilgi gaidītu notikumu.

Dziedātāja ir slavena ar savu spēcīgo piecu oktāvu vokālu, un tikusi pie tādiem nozīmīgiem apbalvojumiem kā «Billboard» godalga kā labākajai desmitgades mūziķei, «World Music Award» par pasaules veiksmīgāko dziedātāju šajā tūkstošgadē, un nupat dziedātāja saņēma arī zvaigzni Holivudas Slavas alejā.



Latvijas 2015.gada populārākā sportista titula ieguvējs tiks noskaidrots veiksmīgi NBA karjeru iesākušā basketbolista Kristapa Porziņģa, motokrosista Paula Jonasa un Latvijas labākā boksera Maira Brieža atbalstītāju cīņā.
Šie trīs sportisti ieguva visvairāk balsu «Latvijas Gada balvas sportā 2015» līdzjutēju balsojuma pirmajā kārtā.

Otrās kārtas balsojums sākās piektdien, 11.decembrī portālā Delfi.lv un ilgs līdz 22.decembra pusnaktij. Uzvarētājs tiks pasludināts 23.decembrī svinīgajā «Latvijas Gada balvas sportā 2015» pasniegšanas ceremonijā.

Pirmajā kārtā visvairāk balsu no 13 pretendentiem ieguva Kristaps Porziņģis - 26,7%, apsteidzot 17,7% balsu saņēmušo Paulu Jonasu un Mairi Briedi, par kuru nobalsoja 12,3% aptaujas dalībnieku.

Ļoti tuvu līderu trijniekam bija septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa (11,9%). Labāko sešiniekā iekļuva arī skeletonists Martins Dukurs (7,9%) un bobslejists Oskars Melbārdis (6,6%).

Latvijas Gada balva sportā 2015 tiks piešķirtas 15 nominācijās: Labākais Latvijas sportists, Labākā Latvijas sportiste, Labākais tehnisko sporta veidu sportists, Labākais Latvijas treneris, Labākā Latvijas sporta spēļu komanda, Labākā Latvijas komanda individuālajos sporta veidos, Gada uzlecošā zvaigzne, Gada sporta notikums, Gada notikums Tautas sportā, Paraugs sportā, Gada sporta skolotājs, Latvijas Paralimpiskās komitejas speciālbalva, Mūža ieguldījums Latvijas sportā, Latvijas populārākais sportists un Latvijas Televīzijas speciālbalva.

No 14.decembra Radio TEV studijā atradīsies liels Dāvanu maiss, kuru vērsim vaļā un  Radio TEV ēterā valdīs dāvināšanas un saņemšanas prieks! 
Iespēja iegūt dāvanu būs gan Tev, gan varēsi kādu dāvanu uzdāvināt  sev mīļam cilvēkam.

Visus noteikumus vari izlasīt šeit. 

Kaut gan – nav jau tur daudz ko lasīt:
Lai dāvinātu vai, iespējams, saņemtu dāvanu , piesaki draugu, rakstot uz studija@radiotev.lv un norādi jūsu abu kontaktinformāciju. 
Un tad tikai atliek klausīties Radio Tev!

Kad ēterā skanēs zvārgulīši, tavs draugs saņems zvanu. Ja viņš  tiks galā ar uzdevumu, draugs saņems dāvanu, bet, ja ne - dāvana būs Tev!

Viss, kas jāizdara – jāatsūta mums tava un drauga kontaktinformācija uz studija@radiotev.lv un mēs rūpēsimies, lai dāvanas no Radio TEV dāvanu maisa sāk savu ceļu.

Latvijā parādījušies krāpšanas gadījumi, kad pagaidām nenoskaidrotas persona, personu grupa, uzdodoties par Latvenergo darbiniekiem, iekļūst cilvēku dzīvesvietās un, iemantojot uzticēšanos, izkrāpj naudu vai, novēršot uzmanību, nozog naudu vai citas vērtīgas mantas. 

Reģistrētie gadījumi liecina par to, ka krāpnieki par saviem upuriem izvēlas vecāka gada gājuma cilvēkus, tādēļ policija aicina būt modriem un nekādā gadījumā neielaist savā dzīvesvietā svešas personas. 

Saskaroties ar šādām personā, lūdzam piefiksēt šo personu transportlīdzekļu numurus, personu individuālās pazīmes un par šiem gadījumiem nekavējoties ziņot policijai pa tālruni 110. 

Policija aicina sniegt informāciju arī tos iedzīvotājus, kuru rīcībā ir informācija par šādiem gadījumiem.
Parādījusies jauna šifrējošā izspiedējvīrusa versija "CryptoWall 4.0", un, lai gan Latvijā pagaidām konstatēti tikai daži "CryptoWall 4.0" inficēšanās gadījumi, nevajadzētu zaudēt modrību, stāsta  informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" pārstāvji.

Kā vēsta "Cert.lv" pārstāvji, globālajā tīmeklī vērojams jauns šifrējošo izspiedējvīrusu izplatības vilnis. Lietotājam vairs nav jāatver e-pasta pielikums, lai inficētu savu datoru ar izspiedējvīrusu, pietiek apmeklēt leģitīmu, bet vāji aizsargātu un tādēļ kompromitētu mājaslapu, un datorā nonāk" CryptoWall 4.0".

Šifrējošais izspiedējvīruss  izmanto neatjauninātas vai citādi ievainojamas komponentes, piemēram, "Adobe Flash", "Java" vai "Microsoft Windows", lai inficētu upura iekārtu.

Vīruss veic ne tikai failu satura, bet arī failu nosaukumu šifrēšanu. Tas sarežģī nošifrēto failu atpazīšanu, un lietotājam ir grūti saprast, ko tad viņš ir zaudējis un vai tas ir atjaunošanas vērts.
Šifrējošais izspiedējvīruss pa laikam tiek izplatīts, izmantojot arī e-pasta sistēmas. Papildu piesardzību vajadzētu ievērot tiem, kas izmanto ārzemju e-pasta servisus, veic intensīvu saraksti ar ārzemēm vai saņem daudz mēstuļu. Šajos gadījumos ir lielāka iespēja, ka kāds no e-pastiem saturēs kaitīgu pielikumu ar šifrējošo izspiedējvīrusu.
Jāņem vērā arī tas, ka ļoti maz antivīrusu spēj atpazīt šo ļaunatūru, jo, līdzīgi gripai, šis vīruss nepārtraukti mainās.

Lai izvairītos no nepatīkamiem incidentiem, "Cert.lv" aicina cilvēkus nevērt vaļā negaidīti saņemtus e-pasta pielikumus, pat no pazīstamiem sūtītājiem, veidot svarīgo failu rezerves kopijas uz datu nesēja, kas ikdienā nav pievienots lietotāja datoram, kā arī datora ikdienas lietošanai izmantot lietotāja kontu, kuram nav administratora tiesību.

Ja tiek pamanītas dīvainības datora darbībā, datorā parādās nesaprotami, kodēti faili, datoru steidzami jāizslēdz un jāvēršas pēc palīdzības pie datorspeciālista. 
Jo vecāks kļūst skolēns, jo vairāk samazinās vēlme apmeklēt stundas un mācīties, secināts skolotāju bezmaksas apmācību programmas "Samsung Skola nākotnei. Jaunais skolēns" veiktā pētījumā.

Kā rāda pētījuma rezultāti, stundas apmeklē un ar interesi mācās 75% septiņus līdz 14 gadus veci skolēni, kamēr 15 līdz 19 gadus vecu skolēnu vidū tādu ir 67%.
Attiecīgi 25% jaunāka gadagājuma skolēnu vairāk laika velta darbam mājās un darbs stundās viņiem nepatīk. Vecāko skolēnu grupā tādu ir 33%.

Taujāti, kādā veidā mācības skolā varētu padarīt viņiem tīkamākas, 63% septiņus līdz 14 gadus veco skolēnu norādīja, ka mācības kļūtu saistošākas, ja tajās vairāk lietotu jaunās tehnoloģijas, piemēram, datorus, planšetdatorus vai interaktīvās tāfeles. Tā uzskata arī 64% 15 līdz 19 gadus vecie skolēni.

Jaunākiem skolēniem mācību process šķistu interesantāks, ja skolotājs, stāstot par mācību vielu, vairāk skaidrotu, kā to var pielietot ikdienā - 62%, vai jauno vielu mēģinātu pasniegt ar video materiālu vai filmiņu palīdzību - 46%.
Vecākiem skolēniem šādi paņēmieni neliekas tik saistoši, un tos kā motivējošus minējuši divreiz mazāk respondentu.

Vēl abu grupu skolēni atzinuši, ka noderīgi būtu jauno vielu apgūt spēļu veidā vai arī mācību procesā komunicēt ar skolotājiem un klasesbiedriem sociālajos tīklos.

"Samsung Skola nākotnei" apmācību programmai "Jaunais skolēns" līdz 2015.gada 30.decembrim ir aicinātas pieteikties vispārizglītojošo skolu komandas no visas Latvijas.
Dalība apmācību programmā ir bez maksas. Kopumā tiks apmācītas 15 skolu komandas, kurām programmas laikā būs jāgatavo arī pārmaiņu projekts par to, kā vairāk iedzīvināt tehnoloģiju izmantošanu skolā un kā vairāk mācību procesā iesaistīt skolēnus.
Komanda, kura programmas žūrijas vērtējumā tiks atzīta par labāko, balvā saņems 10 000 eiro jaunākajām "Samsung" tehnoloģijām savai skolai.
Pieteikšanās anketa jālejupielādē un jāaizpilda mājaslapā "skolanakotnei.lv".

9.decembrī notika Ghetto Games 7. Sezonas Gada balva, kurā Latvijā lielākās ielu kultūras un jauniešu kustības vadītājs Raimonds Elbakjans izteica pateicību sadarbības partneriem, tostarp 17 pašvaldībām. Par labāko Ghetto Games norises vietu 2015. gadā tika atzīta Smiltene.

Kā Smiltenes novada pašvaldībai atzīst “Ghetto Games” vadītājs R.Elbakjans, “Mēs iekšējā balsojumā nolēmām, ka Smiltene ir 2015. gada labākā norises vieta. To noteica vietējā iniciatīva, jo cilvēki ļoti iesaistās un uzņemšana vienmēr ir ļoti sirsnīga un cilvēcīga. Smiltene ir ļoti laba vieta tieši centrālā laukuma dēļ, kurā var organizēt lielas aktivitātes. Paldies Aldim Pukstam par aktivitāti un līdzdarbošanos pasākuma organizēšanā!”

Daudziem vēl spilgtā atmiņā palicis Smiltenes pilsētas svētku pasākums 2015.gada jūnijā, kad visas dienas garumā Baznīcas laukumā norisinājās spraigas basketbola un florbola komandu spēles, kā arī citas aktivitātes.

Ghetto Games sezonas noslēgumā balvu Smiltenes vārdā saņēma Smiltenes sporta kluba “Motonams” prezidents Aldis Puksts. “Balva ir negaidīta! Šī ir pirmā reize, kad šāda balva tiek pasniegta, iepriekš nekas tamlīdzīgs nav bijis. Smiltenes Ghetto Games ievērības ziņa noteikti nebija lielākās, bet organizatoriski ļoti sakārtotas. Tas bija pamatīgs komandas darbs, paldies visiem, kuri iesaistījās Ghetto Games organizēšanā!” saka Aldis.

11.decembrī A.Puksts pasniedza Smiltenes iegūto balvu Smiltenes novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim. Aldis pateicas par sadarbību Smiltenes sporta klubam “Motonams”, Pārslai Jansonei, Ilzei Jēkabsonei, Jānis Šepteram, Smiltenes NKUP, Smiltenes “Klondaikai”, Smiltenes televīzijai, laikrakstam “Ziemeļlatvija” un citiem.

Ghetto šobrīd ir lielākā ielu kultūras un jauniešu kustība valstī. Zem Ghetto karoga tiek organizēti teju 70 pasākumi sezonā. Tūkstošiem jauniešu ir iespēja pozitīvā vidē regulāri sportot un veselīgi pavadīt laiku.

 1.janvārī stāsies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi.
To mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem; ieviest jaunas, satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamas normas; saskaņot Ceļu satiksmes noteikumu normas ar grozījumiem Valsts standartos par ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem.

Par jauno Ceļu satiksmes noteikumu projektu iepriekš notikušas konsultācijas, par tiem diskutēts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdēs, tie saskaņoti ar valsts un nevalstiskā sektora organizācijām.

Braukšana ar velosipēdu. Būtiski uzsvērt, ka velo jomā svarīga ir gan drošība, gan arī esošās infrastruktūras nodrošināto iespēju sabalansēšana ar satiksmes dalībnieku vajadzībām un vēlmēm. Līdz ar jaunajām iespējām un tiesībām velosipēdistiem, aicinām ikvienu satiksmes dalībnieku, īpaši autovadītājus, būt uzmanīgiem un vērīgiem.

Galvenie jaunumi velo jomā:
-precīzāk noteikta atļautā velosipēdu atrašanās vieta satiksmē: braukšana ar velosipēdiem atļauta pa tiem paredzēto infrastruktūru. Piemēram, pa velojoslu (brauktuves daļa, kas paredzēta braukšanai tikai ar velosipēdiem). Ja šīs infrastruktūras nav vai tā attālināta no ceļa, velosipēdistiem jābrauc pa brauktuvi;
-braukšana ar velosipēdu pa ietvi: atļauta kā izņēmuma gadījums, ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. Gājējiem uz ietves ir priekšroka un velosipēdistiem jāizvēlas braukšanas ātrums, kas neapdraud un netraucē gājējus. Braukšana pa ietvi jebkurā gadījumā atļauta bērniem līdz 12 gadu vecumam un viņu pavadītājiem;
-ar velosipēdiem atļauts braukt pa sabiedriskā transporta joslām, ja uzstādīta attiecīgā papildzīme;
-ielas un gājēju pārejas šķērsošana: nenokāpjot no velosipēda, atļauts šķērsot brauktuvi pa ietves vai nomales iedomāto turpinājumu, kā arī, netraucējot gājējus un gājēju ātrumā, pa gājēju pārejām – gan pa tādām, kas aprīkotas ar luksoforu, gan pa neregulējamām (bez luksofora). Pirms brauktuves šķērsošanas velosipēdistam savlaicīgi jāsamazina ātrums, nepieciešamības gadījumā – jāaptur braucamais un jāpārliecinās par drošību;
-precīzāk noteikti kreisā pagrieziena veikšanas varianti: jāizvēlas drošākais pagrieziena veikšanas veids, lai neradītu satiksmei bīstamas situācijas, izvērtējot ceļa veidu (vienvirziena, divvirzienu, joslu skaits, atļautie braukšanas virzieni tajās utml.) un satiksmes intensitāti;
-novēršot juridisko normu dublēšanos, jaunie Ceļu satiksmes noteikumi saskaņoti ar Ceļu satiksmes likumu – atbilstoši likumam braukt ar velosipēdu ceļu satiksmē patstāvīgi atļauts no 10 gadu vecuma, jābūt velosipēdista apliecībai;
-nolūkā uzlabot uz velosipēdistiem attiecināmo Ceļu satiksmes noteikumu struktūru, nodalītas uz velosipēdistiem un mopēdistiem attiecināmās normas. Piemēram, mopēdi ir mehāniskie transportlīdzekļi, tādēļ uz tiem attiecināmas tādas pašas normas, kā uz pārējiem motorizētajiem transportlīdzekļiem;

Ātrums, satiksmes organizēšana un bērnu pārvadāšana. Nolūkā uzlabot kopējo ceļu satiksmes drošību, noteikts:

-atļautais maksimālais braukšanas ātrums uz grants ceļiem – 80 km/h (iepriekš – 90 km/h);
-aizliegts izmainīt, aizsegt, pārklāt ar aizsargmateriāliem vai citā veidā apslēpt transportlīdzekļu numura zīmes;
-ieviestas jaunas ceļa zīmes. Piemēram, zīmes, kas apzīmē apdzīvotu vietu sākumu un beigas. Proti, līdztekus jau esošajām ceļa zīmēm – melns uzraksts uz balta fona (un pārsvītrots uzraksts), turpmāk apdzīvotas vietas beigas un sākumu varēs apzīmēt arī ar melnu ēku kontūrām uz balta fona (un pārsvītrotām ēku kontūrām). Tāpat ieviesta zīme, kas informē un aicina ceļa remonta laikā ievērot “rāvējslēdzēja” principu;
-ieviestas jaunas (vizuāli nedaudz atšķirīgas) ceļa zīmes, kas apzīmē dzīvojamo zonu sākumu un beigas. Esošās ceļa zīmes, kas apzīmē dzīvojamo zonu sākumu un beigas ceļu īpašniekiem (valdītājiem) jānomaina līdz 2018.gada 1.janvārim;
-ieviesti vairāki jauni ceļa horizontālie apzīmējumi. Piemēram, uz ceļa uzzīmēta lidmašīna norāda ceļu / virzienu uz lidostu;
-iespēja uzstādīt un izmantot maināmās informācijas ceļa zīmes;
-aizliegts pārvadāt bērnus līdz trīs gadu vecumam automobilī, kas nav aprīkots ar drošības jostām.
Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana. Nolūkā uzlabot krustojumu pārredzamību un padarīt vienkāršāku to šķērsošanu:
-aizliegta transportlīdzekļu stāvēšana un apstāšanās krustojumos, tajā skaitā apļveida krustojumos un tuvāk par 5 metriem no krustojuma robežas (krustojuma robeža – vieta, kur pirms krustojuma sākas ielas malas noapaļojums);
-aizliegta transportlīdzekļu stāvēšana un apstāšanās uz gājēju un velosipēdu ceļiem.

Elektromobiļi. Nolūkā popularizēt elektromobilitāti:

-izstrādātas speciālas, vizuāli atšķirīgas valsts reģistrācijas numura zīmes elektromobiļiem;
-elektromobiļiem ar šīm numura zīmēm atļauts braukt pa sabiedriskā transporta joslām.
Jaunieši aicināti pieteikties "Jauniešu garantijas" profesionālās izglītības programmās, kurās gada vai pusotra gada laikā bez maksas var iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju. Līdz šim "Jauniešu garantijas" programmu absolvējuši jau 1793 jaunieši.

Mācības 2016.gada sākumā piedāvā sākt 29 profesionālās izglītības iestādes, piedāvājot apgūt 56 dažādas profesijas.

Lai bez maksas iegūtu profesiju kādā no "Jauniešu garantijas" izglītības programmām, jaunietim jābūt vecumā no 17 līdz 29 gadiem ar pamatskolas, vidusskolas vai vidējo profesionālo izglītību.

2016.gada ziemas uzņemšanā var pieteikties arī tie jaunieši, kas strādā algotu darbu vai ir pašnodarbināti. Pieteikties mācībām var arī tie jaunieši, kas mācās vakarskolā, iegūst vidējo izglītību tālmācībā vai studē nepilna laika studiju programmās.
Mācības programmā ļauj saņemt dažāda veida atbalstu, tai skaitā stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī.
Audzēknim tiek nodrošināti nepieciešamie mācību līdzekļi, bezmaksas dzīvošana dienesta viesnīcā, karjeras atbalsta pasākumi. Mācības ietver arī 15 nedēļu ilgu kvalifikācijas praksi, kuras laikā tiek apmaksāti ceļa izdevumi un naktsmītne, ja tas pamatoti nepieciešams.

Atsevišķās "Jauniešu garantijas" mācību programmās tiek īstenotas darba vidē balstītas mācības.

Dokumentus izvēlētajā profesionālās izglītības iestādē var iesniegt līdz mācību sākumam.
Pusotru gadu ilgajās profesionālās izglītības programmās mācības sāksies 11.janvārī, savukārt gadu ilgajās programmās - 22.februārī.
Vakar sākās   balsojums par Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Zvaigžņu spēles sākumsastāvu dalībniekiem.
Balsojums ilgs līdz 21.decembrim. 

Tajā tiks noteikti Rietumu un Austrumu konferenču komandu sākumsastāvi. Balsošana notiek īpaši atvērtajā spēles mājaslapā "khlallstar.com", kurā katrs cilvēks var balsot reizi dienā. Tomēr katrā balsojumā nedrīkst tikt iekļauti vairāk par diviem viena kluba spēlētājiem.
Latvijas komandas Rīgas "Dinamo" spēlētāji iekļauti Rietumu konferences balsojumā.

Pārējo maiņu sastāvi tiks noteikti pēc tam, kad noskaidros pirmos pieciniekus.

KHL Zvaigžņu spēle 23.janvārī risināsies Maskavā.

Pagājušajā gadā līdzjutēju balsojumā uzvarēja Maskavas CSKA komandas uzbrucējs Aleksandrs Radulovs. Mačā, kurā nepiedalījās neviens Latvijas hokejists, uzvaru ar rezultātu 18:16 guva Austrumu konferences komanda.

Pirmā KHL Zvaigžņu spēle notika Maskavā, Sarkanajā laukumā, otrā tika aizvadīta Minskā, trešā notika Sanktpēterburgā, bet ceturtā - 2012.gadā Rīgā. Piektajā KHL sezonā Zvaigžņu spēli aizvadīja Čeļabinskā, sestā notika Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā, bet septītā - šogad Sočos.
11. decembrī, RTU Ķīpsalas peldbaseinā iecerētā veselīga dzīvesveida aktivitāte “Nakts Peldējums” ir izraisījusi lielu interesi sabiedrībā un pasākuma organizatori sagaida ap 700 dalībnieku, kas vienosies kopīgam stafetes peldējumam vairāku stundu garumā.

Reģistrēto dalībnieku vidū ir gan jauni, gan gados pieredzējuši peldēšanas aktivitāšu cienītāji – jaunākajam pasākuma dalībniekam ir tikai trīs gadi, bet vecāko dalībnieku dzīves gadi sniedzas pāri 70.

Tāpat pasākumā savu dalību ir apstiprinājuši arī vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, tai skaitā Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš, IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs, Ghetto Games vadītājs Raimonds Elbakjans un citi.

Galvenais vadmotīvs šī pasākuma norisei ir atgādināt par peldēšanu kā veselīgu un aktīvu fizisko nodarbi, taču, lai tas gada tumšajos mēnešos spētu ieintriģēt, speciāli šim notikumam tiek domāts par īpašu baseina izgaismojumu, kas peldētājiem un arī skatītājiem padarīs šo pasākumu par vizuāli baudāmu un neaizmirstamu pieredzi. Tāpat peldējuma laikā dalībnieku un skatītāju uzmundrinājumam būs dažādas aktivitātes, par kurām rūpēsies pasākuma vadītājs un DJ.

“Nakts Peldējuma” ietvaros klātesošie varēs arī uzzināt plašu informāciju par un ap peldēšanu. Būs iespēja uzklausīt nozares profesionāļus, kuri iepazīstinās ar peldēšanas nozīmi un ietekmi uz cilvēka veselību, stāju, kā arī uz fizisko un garīgo attīstību.
Nav aizmirsts arī par sportisko garu, jo šīs nakts peldējums ietver gan visu celiņu kopsummā garākās kolektīvi nopeldētās distances rekorda uzstādīšanu, gan arī katra peldētāja individuāli fiksēto rezultātu.

Šeit pieejama pasākuma lapa, kurā viss par reģistrēšanos, pieteikšanos un norisi. 
Latvijas Pasts kā Ziemassvētku vecīša īpašais draugs aicina ikvienu bērnu rakstīt un nosūtīt vēstuli Ziemassvētku vecītim. Savukārt bērnu vecāki tiek aicināti pārliecināties, ka uz vēstules norādīta precīza Ziemassvētku vecīša adrese, sūtītāja adrese un uzlīmēta atbilstoša nomināla pastmarka.

Latvijas Ziemassvētku vecītis dzīvo Rūķupē, Pāvilostas novadā. Latvijas Pasts Ziemassvētku vecīša pastkastītē nogādā viņam adresētās vēstules. Arī visas atbildes, ko Ziemassvētku vecītis bērniem rakstīs – Latvijas Pasts nogādās adresātiem, ja vien būs norādīta precīza sūtītāja adrese. Tāpat arī Latvijas Pasts atbalsta Rūķupes akciju „Piepildīsim Lielo dāvanu maisu”, kuras laikā ikviens - gan skolas, gan bērnudārzi, gan individuāli – tiek aicināts sagatavot dāvanas tiem, kuriem Ziemassvētku prieks nebūs tik košs, kā gribētos. 

Ar Latvijas Pasta starpniecību, Ziemassvētku vecītis Rūķupē līdz šim ir saņēmis 65 vēstules, kuru starpā ir pat vēstules no Ukrainas un Portugāles, bet vairums – no Latvijas. Ziemassvētku vecītis ir atbildējis jau uz 36 vēstulēm. Pasts atgādina, ka neprecīza un nepareiza adrese var būt iemesls ne tikai ilgai vēstules ceļošanai, bet arī sūtījuma nenonākšanai līdz adresātam.   

Ziemassvētku vecīša adrese:
Ziemassvētku vecītis Rūķupē
Ziemupes pasts, Vērgales pagasts, Pāvilostas novads, Latvija, LV-3463

Santa Klausa adrese: 
Santa Claus 
Arctic Circle 
96930 
Rovaniemi 
Finland

Salatēva adrese:
162390
Россия
Вологодская область
Город Великий Устюг
Дом Деда Мороза
Deviņgadīgā jelgavniece Lauma ir aktīva un sirsnīga meitene, kura aizrautīgi nodarbojas ar daiļslidošanu. Likās – viņai priekšā skaista, patīkamiem piedzīvojumiem bagāta dzīve, bet šā gada novembris nāca ar negaidītu un traģisku vēsti – Laumai ārsti konstatēja retu slimību – kaulu vēzi jeb Jūinga sarkomu.
Šobrīd ļaundabīgais audzējs vēl ir tādā stadijā, kad iespējama sekmīga cīņa ar to, tādēļ vecāki vēlas tuvāko mēnešu laikā meitiņai veikt operāciju ārzemēs, taču tam nepieciešami vērā ņemami finanšu līdzekļi – vairāk kā 50 000 eiro, un bez sabiedrības atbalsta diemžēl neiztikt. 

Lauma šā gada sākumā aktīvi sāka trenēties Jelgavas Ledus sporta skolā, un ātri vien ar savām daiļslidošanas prasmēm uzrādīja labus rezultātus. Tā kā treniņu grafiks bija ļoti intensīvs, meitene reizēm stāstījusi vecākiem par sagurumu muskuļos, taču, kad oktobrī Laumas kreisā kāja sapampa, tika veiktas pārbaudes, kuras pēc dažām nedēļām sniedza šausminošu slēdzienu –deviņgadīgā meitene sirgst ar Jūinga sarkomu. 

Šī saslimšana iekļauta Eiropas reto slimību sarakstā, turklāt, lai to sekmīgi ārstētu, nepieciešama ne tikai savlaicīga audzēja diagnostika, bet arī operatīva ārstēšana. Laumai ieteikts ķīmijas terapijas kurss, kuru viņa sāka novembra vidū. 

Pēc pirmās terapijas meitenīte zaudēja matus un jutās slikti, taču analīzes uzrāda, ka situācija uzlabojas. Ārsti prognozē, ka būs nepieciešamas četri līdz seši ķīmijas terapijas kursi, pēc kuriem Laumu operēs.

Diemžēl divi Latvijas ortopēdi no šāda veida operācijas atteikušies, bet no kāda pat izskanējis pieļāvums, ka labākais veids ir amputēt kāju ar audzēju. Zinot, ka ir gados jauni Jūinga sarkomas pacienti, kuriem sekmīgi veikta operācija, ievietojot pēc tās protēzi, kas aug līdz ar pacientu, Laumas vecāki meklējuši speciālistus ārpus Latvijas robežām. Viens no tiem – Krievijā, sniedzis visus nepieciešamos ieteikumus, savukārt šobrīd notiek saziņa ar vairākām slimnīcām Vācijā, kurās nākamā gada februāra otrajā pusē Laumai varētu veikt operāciju.Viena no tām ir ārstniecības iestāde Minhenē, kurā pirms kāda laika sarkoma tika ārstēta populārajam Latvijas mūziķim Pitam Andersonam un kuram arī sabiedrības palīdzēja savākt, medicīniskajām manipulācijām nepieciešamos līdzekļus. Pašreiz ir skaidrs, ka operācijai nepieciešami vismaz 50 000 eiro, bet laika gaidīt nav, tādēļ Laumas ģimene – viņas mamma, tētis un mazais brālis – cer, ka ar sabiedrības atbalstu izdosies savākt operācijai vajadzīgo summu. 

Ļausim šajā pirmssvētku laikā notikt brīnumam!

Ziedojumus ar norādi «Laumas ārstēšanai» var veikt:

Biedrība "Labdarības lapa Snowflake"
Reģ.nr.: 40008234435
Banka: AS SWEDBANK
Konts: LV08HABA0551039748727
PAYPAL: snowflakechildren@gmail.com
Ziedojumu tālrunis: 90006180 (Maksa par zvanu 1.42 Eur)

Jāpiebilst, ka biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma statuss, kas paredz būtiskas nodokļu atlaides ziedotājiem.

Biedrība “Labdarības lapa Snowflake” izveidota uz sociālā tīkla Facebook Labdarībaslabas “Snowflakes” bāzes.
Šajā laikā palīdzēts vairāk kā 100 ģimenēm visā Latvijā, sagādājot viņām ne tikai apģērbu, mēbeles un citas sadzīves lietas, bet arī sniedzot finansiālu atbalstu gan ārstniecībai, gan citiem mērķiem.


Valsts policija papildinājusi pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas.

Jaunās izvietošanas vietas izvēlētas ņemot vērā tendenci, ko savā ikdienas darbā pamanījuši kā ceļu policisti, tā arī citi satiksmes dalībnieki. Novērots, ka ceļa posmos, kur notiek atklāta satiksmes kontrole autovadītāji lielākoties brauc godprātīgi, savukārt vietās, kur satiksmi kontrolē slēptā veidā, pārkāpēju skaits aug.

"Aizvien ir liela daļa autovadītāju, kuri policistu klātbūtnē ievēro ceļu satiksmes noteikumus, tomēr, kad nav policijas klātbūtne, atļaujas šos noteikumus ignorēt. Diemžēl tāda braukšanas kultūras iezīme nav retums – bieži autovadītāji ceļu satiksmes noteikumus uzskata par mazāk svarīgiem, kurus cenšas ievērot, lai nedabūtu sodu, nevis, lai rūpētos par drošību uz ceļa," norāda Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Lai preventīvi iedarbotos uz tiem autovadītājiem, kuri pasākuši šādu praksi, Valsts policija papildinājusi iespējamās pārvietojamo fotoradaru atrašanās vietas, šoreiz uzsvaru liekot ceļa posmiem dažus kilometrus pirms vai aiz stacionārajām ātruma mērierīcēm.
Šāds lēmums tika pieņemts arī ņemot vērā to, ka atļautā ātruma pārsniegšana ir viens no ceļu satiksmes negadījumu iemesliem, kas vienlaikus ir arī ietekmējošais apstāklis, kas negadījuma sekas var padarīt par smagām.

Neskatoties uz to, ka ceļu satiksmes noteikumi paredzēti pašu satiksmes dalībnieku drošībai, aizvien ir daļa autovadītāju, kuri noteikumus ievēro vien tad, kad zina, ka būs kontrole, citkārt – ne vienmēr. Par to liecina arī novembra ātruma pārkāpēju statistika.

Zīmīgi, ka visi ātruma pārkāpēju “rekordisti” ārpus apdzīvotām vietām fiksēti tieši ar Valsts policijas pārvietojamiem fotoradariem, kuru atrašanās vieta iepriekš nav paredzama, norāda Valsts policija.
Informācija, kas tiek izplatīta interneta portālos par it kā ļaunprātīgu iedzīvotāju inficēšanu ārzemēs nav oficiāli apstiprināta un šīs informācijas avots nav Slimību profilakses un kontroles centrs, uzsvērts centra trešdien izplatītajā paziņojumā.

SPKC nav saņēmis informāciju par reāliem inficēšanās gadījumiem šādā veidā ar HIV vai AIDS, un speciālisti aicina iedzīvotājus uzticēties tikai oficiāliem informācijas avotiem.

SPKC atgādina, ka, ja pastāvētu reāls sabiedrības veselības apdraudējums Latvijā vai kādā no citām valstīm ļaunprātīgu rīcību rezultātā, SPKC par to būtu saņēmis paziņojumu un, sadarbojoties ar citām institūcijām, veiktu nepieciešamos pasākumus, tajā skaitā sabiedrības informēšanu.
SPKC speciālisti aicina kritiski izvērtēt dažādos interneta resursos pieejamo informāciju.

Ja kāds Latvijas iedzīvotājs ir cietis no šāda veida vardarbības, obligāti par to jāziņo Valsts policijā, lai sadarbojoties kompetentām institūcijām tiktu novērst sabiedrības apdraudējums. Savukārt, ja esat nejauši sadūrušies ar nezināmas izcelsmes šļirci, piemēram, veicot dārza uzkopšanas darbus, līdzi ņemot šļirci un adatu, ar kuru notikusi saduršanās, ieteicams 48 stundu laikā ierasties stacionārā „Latvijas Infektoloģijas centrs” uzņemšanas nodaļā (Rīgā, Linezera ielā 3; tālr.: 67014552), lai speciālisti varētu izvērtēt iespējamo risku inficēties un nepieciešamības gadījumā nozīmētu izmeklēšanu un ārstēšanu.
Amerikāņu popzvaigzne Keitija Perija ir 2015.gada visvairāk pelnošā mūziķe, aprēķinājis biznesa žurnāls "Forbes". "Forbes" aprēķini balstīti uz intervijām ar mūziķu menedžeriem un aģentiem, kā arī pašu izpildītāju nosauktajiem skaitļiem. Vērā ņemts laiks no 2014.gada jūnija līdz 2015.gada jūnijam.

Perijas ieņēmumi gada laikā sasnieguši 124 miljonus eiro.
Otrajā vietā ierindojas popgrupa "One Direction" ar 130 miljoniem dolāru (119 miljoniem eiro). Grupa "Forbes" aplūkotajā periodā izlaida jaunu albumu un devās koncertturnejā.

Pagājušā gada līderis "Dr.Dre" no pirmās vietas nokritis līdz 28.vietai.

"Forbes" šīgada visvairāk pelnošo mūziķu saraksts:

1. Keitija Perija - 135 miljoni dolāru (124 miljoni eiro);
2. "One Direction" - 130 miljoni dolāru (119 miljoni eiro);
3. Gērts Brukss - 90 miljoni dolāru (82 miljoni eiro);
4. Teilora Svifta - 80 miljoni dolāru (73 miljoni eiro);
5. "The Eagles" - 73,5 miljoni dolāru (67 miljoni eiro);
6. Kalvins Heriss - 66 miljoni dolāru (60 miljoni eiro);
7. Džastins Timberleiks - 63,5 miljoni dolāru (58 miljoni eiro);
8. "Diddy" - 60 miljoni dolāru (55 miljoni eiro);
9. "Fleetwood Mac" - 59,5 miljoni dolāru (54,5 miljoni eiro);
10. "Lady Gaga" - 59 miljoni dolāru (54 miljoni eiro).
Šī gada Eiropas cilvēka Latvijā titulam ir izvirzīti pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Toms Šmēdiņš, mācītājs Juris Cālītis, kā arī skolotāja Iveta Ratinīka.

Par šiem trim kandidātiem vēl notiks sabiedriskais balsojums šajā lapā.

Tomēr līdz šim tieši šī trijotne aptauja ir minēta visbiežāk.
Piemēram, Samoilovu un Šmēdiņu slavē gan par sportiskajiem panākumiem, gan darbu sava sporta veidā attīstībā. „Labākais pludmales volejbola pāris Latvijā un pasaulē,” teikts kādā no balsotāju komentāriem. „Apsveicams ir abu pašaizliedzīgais darbs  ar volejbola jaunatni,” norāda kāds cits balsotājs.

Savukārt mācītājs Juris Cālītis ir ieguvis ievērību ar savu, kā raksta aptaujas dalībnieki, cilvēkmīlestību, līdzcietību un parauga cienīgu attieksmi bēgļu jautājumos. „Cilvēks ar lielo C. Demokrāts, līdzcietīgs, aktīvs - visas nosauktās ir Eiropas pamatvērtības”, „Cālīša kunga cilvēkmīlestība ir neizmērojama, tāpat kā saskaņa starp viņa vārdiem un darbiem” – šādi komentāri ir rakstīti par Cālīti.

Visbeidzot, skolotāja Iveta Ratinīka saņēmusi atzinību par mācīšanu domāt kritiski un bez bailēm paust savu viedokli. „Uzdrīkstējās izraisīt diskusiju par izglītības normām, kas rezonēja sabiedrībā, kultūrā”, „simbolizē tās Eiropas izglītības vērtības, kas arvien vairāk tiek pakļautas šaubām un nicinājumam, bet ir tik ļoti vajadzīgas” – raksta viņas izvirzītāji.

Gada Eiropas cilvēka Latvijā titulu piešķir jau 18 gadus un to saņem cilvēks, kurš ar saviem darbiem devis vislielāko ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanā Eiropā un vērtību integrēšanā Latvijā. Iepriekšējos gados balsojumā uzvarēja eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga, bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs, arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, mūziķis Renārs Kaupers, sportists Aigars Apinis, politiķis Valdis Dombrovskis, kā arī pērn – bokseris Mairis Briedis.

Uzvarētājs kļūs zināms 29. decembrī.
Drošības riski ir vienādi visur – gan skolā un mājās, gan tirdzniecības centrā, gan rotaļu laukumā un tāpat arī internetā.

Gadījumā ar internetu vai citām tiešsaistes saziņas tehnoloģijām ir sarežģītāk, jo mēs neredzam personu, ar kuru veicam saziņu. Tādēļ mums ir nepieciešams attīstīt citas iemaņas, lai kompensētu šo ‘aklo vistiņu’ spēli un šīs iemaņas sauc par informācijas iemaņām.
 
Lai cik tas arī nebūtu savādi, ir daudzi cilvēki, kuri nekad neaizmirst aiztaisīt logus un aizslēgt mājas durvis, tomēr interneta vidē šī piesardzība pazūd kā nebijusi. Daudzi rīkojas bezatbildīgi un nolaidīgi, jo uzskata, ka visas darbības ir anonīmas – vairumam no mums nav ne jausmas par to,  ka internetā veiktajām darbībām ir iespējams izsekot.

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par drošības riskiem internetā jauniešu vidū. Un ir izveidota videofilmiņa par šiem riskiem.
Informatīvā videofilma stāsta par bērnu un pusaudžu apdraudējumiem internetā un galvenokārt ir domāta darbam ar skolēniem klases audzināšanas stundās u.tml.




Laikā kopš 1993.gada līdz 2014.gada beigām Saeimas deputāti plenārsēdēs norunājuši 30 miljonus vārdu, kas tagad apkopoti vietnē saeima.korpuss.lv, kur parlamentāriešu sacīto iespējams meklēt un analizēt pēc kādiem konkrētiem atslēgvārdiem.

Lai saprastu, ko deputāti sarunājuši, nepieciešams mākslīgais intelekts. Tāpēc Rīgas Stradiņa universitātei, sadarbojoties ar Mākslīgā intelekta laboratoriju, ir izstrādāta metode jeb digitālais rīks.

Digitālajā rīkā apkopotas tās Saeimas sēžu stenogrammas, kas bija līdz 2014.gada beigām. Savukārt šī sasaukuma Saeimas stenogrammu datorizēšanai būtu nepieciešami papildus līdzekļi.

Šo par diezgan interesantu instrumentu Latvijas politisko procesu analīzei sauc politologs Ivars Ijabs. Viņa ieskatā šī rīka galvenais mērķis nav politiķus apcelt un turēt pie teiktā vārda, turklāt to cilvēku, kuri interesējas par deputātu teikto pirms desmit gadiem, nav daudz. Tajā pat laikā politiskā diskursa analīze ir interese un perspektīva.

Par noderīgu instrumentu žurnālistu un pētnieku darbam to sauc arī žurnāliste, Inga Spriņģe. Viņa apliecināja, ka nesen pētot tā dēvēto tikumības grozījumus, nācies lasīt Saeimas sēžu stenogrammas un šāds rīks būtu noderējis.

Turklāt varētu rosināt šādu instrumentu uzturēt pašai Saeimai, saka Spriņģe, piebilstot, ka parlamenta Preses dienests līdz šim bijis atsaucīgs dažādam jaunām idejām.

Lai gan viņa novērtē paveikto darbu, tomēr žurnāliste ir piesardzīga, jo sabiedrība īpaši neinteresējas par politiķu diskusijām, bet pirms vēlēšanām biežāk “uzķeras” uz reklāmām. Tomēr tas noteikti ir vajadzīgs, un būtu noderīgs pētniekiem un žurnālistiem.
Atvērts ziedojumu konts palīdzībai patvēruma meklētājiem Latvijā, liecina sociālā tīkla "Facebook" grupas "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvja Egila Grasmaņa paziņojums plašsaziņas līdzekļiem.

Ziedojumu konts paredzēts līdzekļu vākšanai dažādām neatliekamām patvēruma meklētāju Latvijā vajadzībām, informē iniciatīvas autori. Ziedojumu konts atvērts sadarbībā ar biedrību "Kaņepes Kultūras centrs".

"Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvis Egils Grasmanis norāda, ka "Facebook" grupa ir izveidota šī gada septembrī. Tās mērķis ir sniegt palīdzību patvēruma meklētājiem un bēgļiem, kuri ierodas Latvijā.

Kopš grupas izveides tās dalībnieki un citi atbalstītāji ir ziedojuši dažādas mantas un laiku, lai uzlabotu patvērumu meklētāju situāciju un veicinātu viņu iepazīšanos ar Latviju.
Taču pašlaik ir skaidrs, ka ziedojumi varētu palīdzēt šo palīdzību sniegt koordinētāk un efektīvāk, ātrāk reaģējot arī atsevišķās neatliekamās situācijās.

Grasmanis norāda, ka kaut arī patvēruma meklētāji saņem valsts atbalstu, ir situācijas, kurās nepieciešama papildu palīdzība.

Pašlaik plānots, ka, piesaistot ziedojumus, būs iespējams centralizēti iegādāties papildu pārtiku patvēruma meklētājiem, piemēram, rīsus, cukuru, eļļu, miltus. Tāpat saziedotie līdzekļi tikšot izmantoti transporta izdevumiem patvēruma meklētājiem no Muceniekiem uz Rīgu un atpakaļ dalībai dažādos integrācijas pasākumos un citām vajadzībām.

Pārskatu par izdevumiem no ziedojuma konta "Facebook" grupa sniegs reizi mēnesī. Ziedojuma konta "LV63HABA0551040979831" saņēmējs ir biedrība "Kaņepes Laikmetīgās Kultūras centrs".
Smiltene tikusi pie sava kinoteātra -  tur šonedēļ jauno Latvijas filmu nedēļa! Darbu uzsācis arī Smiltenes 3D kinoteātris – jaunākās filmas un multfilmas visām gaumēm! Vairāk info: www.smilteneskino.lv

Neformālā grupa “SPORTS Smiltenē” sadarbībā ar Smiltenes novada domi un Smiltenes novada sporta pārvaldi jau piekto gadu rīko Smiltenes novada gada balvu sportā. Ikviens aicināts nobalsot par savu favorītu sešās nominācijās. Smiltenes mājaslapā var  iepazīties ar visiem kandidātiem un izdarīt savu izvēli. 

Aicinām ikvienu apmeklēt Ziemassvētku tirdziņu Smiltenē! Tirdziņš notiks šī gada 19.decembrī no plst. 8.00–15.00 Smiltenes pilsētas centrā. 
No plkst. 10.00-11.00 kultūras programma "Īsa pamācība Ziemas Saulgriežu svinēšanā".

Smiltenes novada dome aicina ikvienu iedzīvotāju, uzņēmumu un iestādi piedalīties akcijā „Radīsim Ziemassvētku noskaņu Smiltenes novadā”. Izvērtējamos svētku noformējumus akcijai var pieteikt līdz 22. decembrim.

31. decembrī aizvadīsim Vecgada vakaru un sagaidīsim Jauno, 2016.gadu! No plkst. 23.00 lustēšanās kopā ar Smiltenes Tautas teātra “Aizkulišu orķestri, uguns šovs, laimes liešana, atskats uz aizvadītā gada spilgtākajiem notikumiem, laimes vēlējumi un astroloģiskā prognoze Plkst.00.00 Salūts, 00.30 Svētku balle Smiltenes pilsētas Kultūras centrā kopā ar grupu “Propelleris” un DJ Ģirtu Jaunzemu
Latvijas Okupācijas muzejs otrdien rīkos zibakciju "Iededz gaismu "Nākotnes namā"".

Akcijas mērķis ir atgādināt, ka par spīti šķēršļiem, kas radīti muzeja paplašināšanas projektam, ēkas piebūve muzejam ir nepieciešama. Muzeja darbinieki un atbalstītāji nostāsies jaunās piebūves kontūrā un iedegs lukturīšus, lai iezīmētu ēkas atrašanās vietu pilsētas vidē.

Akcijas laikā ikviens interesents varēs uzzināt to, kur atradīsies ēkas piebūve, kā arī to, cik liela tā būs.

Akcija no plkst.18.30 līdz 18.45 norisināsies pie muzeja ēkas Latviešu strēlnieku laukumā.

Kā ziņots, Rīgas domes Sēžu zālē 14.decembrī notiks publiska diskusija par Okupācijas muzeja rekonstrukcijas ieceri, lai informētu sabiedrību.
Facebook Draugiem Twitter Instagram