Pusei jeb 50% Latvijas 18-24 gadus veciem jauniešiem nekad nav mērīts holesterīna līmenis, liecina pacientu biedrības "ParSirdi.lv" un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
Pieaugušo iedzīvotāju vidū holesterīna līmeni nekad nav mērījuši 20,5%.

Kā liecina aptaujas dati, 43,7% iedzīvotāju uzskata, ka viņu holesterīna līmenis ir normāls, kamēr 40,1% respondentu atzīst, ka tas ir nedaudz paaugstināts vai pat būtiski paaugstināts (8,7%).
Aptaujā, lūdzot precizēt holesterīna skaitli, 18,9% aptaujāto atzina, ka viņu holesterīna līmenis ir zem pieciem milimoliem uz litru jeb normas robežās.

Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes profesors Gustavs Latkovskis sacīja, ka, neskatoties uz pastāvošo mītu, ka augsts holesterīns ir vairāk izplatīts un bīstams cilvēkiem gados, kad biežāk mēdz notikt miokarda infarkti, holesterīnu vajag pārbaudīt jau no agras jaunības.

"Pat, ja ģimenē nav norādījumu par augstu holesterīnu vai sirds slimībām, jāatceras, ka neveselīgs uzturs, liekais svars un mazkustība arī veicina holesterīna paaugstināšanos, turklāt tā uzkrāšanās asinsvados daudziem sākas agrīni - nereti jau pirms 30 gadu vecuma. Problēma ir tā, ka šo procesu pirmos 10-20 gadus neviens nejūt. To sajūt, kad asinsvadi ir kritiski sašaurināti vai pēkšņi nosprostojas ar trombu, bet tad jau tas var būt par vēlu," sacīja Latkovskis.

Viņš papildināja, ka pirmā augsta holesterīna izpausme var būt miokarda infarkts vai pēkšņa nāve. "Tāpēc savlaicīgi nosakot savu holesterīna līmeni, konsultējoties pie ārstiem, mainot dzīvesveidu un atsevišķos gadījumos jau laicīgi sākot lietot zāles, ir iespējams sevi efektīvi pasargāt no šādām katastrofām," teica LU profesors.

Latkovskis uzsvēra, ka 21.gadsimtā nav pieņemams, ka pilngadīgs Latvijas iedzīvotājs 18-30 gadu vecumā nezina savu holesterīna līmeni.

"Par relatīvi normālu ir pieņemts uzskatīt kopējā holesterīna līmeni zem pieciem milimoliem uz litru. Tāds un pat nedaudz augstāks līmenis var būt pieņemams jaunam cilvēkam bez citiem riska faktoriem līdz 40 gadu vecumam, jo tad slimību risks ir mazs. Tomēr šķietami normālais līmenis var izrādīties pat divas līdz trīs reizes par augstu tiem, kam ir kāda no šīm pazīmēm: smēķēšana, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, miokarda infarkti pirmās pakāpes radiniekiem vecumā līdz 60 gadiem, un it īpaši vīriešiem pēc 55 gadiem un sievietēm pēc 60 gadiem," norādīja LU profesors.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) organizētā “Olimpiskā diena 2018” notiks jau šo piektdien, 21.septembrī 650 norises vietās visā Latvijā un kopā pulcēs jaunu pasākuma dalībnieku rekordskaitu - vismaz 145 000 dalībniekus no 95 Latvijas novadiem un pilsētām.

“Olimpiskās dienas 2018” pasākumi notiks gandrīz katrā Latvijas novadā un pilsētā.

Ar “Olimpisko dienu 2018” arī šogad sāksies “Eiropas Sporta nedēļas” pasākumu programma. “Eiropas Sporta nedēļa” norisināsies 22.-29.septembrī un tās mērķis būs veicināt fiziskās aktivitātes visā Eiropā un tajā iesaistīties tiks aicināts ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Ar “Olimpiskās dienas 2018” vingrojuma kompleksu, kā arī citu noderīgu informāciju var iepazīties LOK mājaslapā internetā www.olimpiade.lv, sadaļā “Olimpiskā diena”.

Aizvadītajā nedēļā 2017. gada labākais Eiropas vīnzinis Raimonds Tomsons kopā ar pasaules sprinta rekordistu un Olimpisko čempionu Useinu Boltu degustēja šampanieti bezsvara stāvoklī, tādējādi kļūstot par pirmo vīnzini pasaulē, kurš degustējis šampanieti šādā veidā.
Projekts īstenots sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru un pieredzējušo franču astronautu Žanu Fransuā Klervuā un SPADE dizaina aģentūras dibinātāju Oktāviju de Gaulu (Octave de Gaulle), kurš ir speciālists kosmosā lietojamo objektu izveidē.

Projekta ietvaros trīs gadu laikā, veicot neskaitāmus pētījumus un eksperimentus, ir radīts īpašs šampanietis, ko ir iespējams baudīt, atrodoties bezsvara stāvoklī. Radītā šampanieša pamatā ir šampanietis, kas putu veidā iepildīts īpaša dizaina pudelē, tādējādi ļaujot to baudīt bezsvara stāvoklī.

Atverot pudeli, no tās izpeld šampanieša putu burbuļi, kuri lido pa gaisu.

Latvijas labākais vīnzinis Raimonds Tomsons, izturot īpašu atlasi un sagatavošanos, bija viens no pirmajiem, kuram bija iespēja izbaudīt unikālo pieredzi.

EPALE – Eiropas pieaugušo izglītības elektroniskā platforma – Latvijas nodaļa aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju uz medijpratības vebināru “Satura lamatas medijos, un kā no tām izvairīties” , kas notiks ceturtdien,  20. septembrī no plkst. 10.00 līdz 12.00.
 
Video semināra pirmajā daļā starptautiski atzīta mediju eksperte, žurnāliste un vairāku grāmatu autore Rita Ruduša runās par paņēmieniem, kas ļauj kritiski izvērtēt gan pašu mediju (laikrakstu, žurnālu, interneta portālu u.c.), gan to sniegto informāciju, raksturos pazīmes, kas uzrāda viltus ziņas, kā arī izklaidējoša rakstura saturu, kas tikai “uzdodas” par žurnālistiku.
 
Vebināra dalībnieki saņems saites uz resursiem internetā, kas piemēroti, gan izmantošanai mācību stundās, gan personiskās medijpratības tālākai izkopšanai.
 
Vebināra otrajā daļā Vidzemes Augstskolas docente un Baltijas Mediju izcilības centra projektu konsultante Solvita Denisa – Liepniece iepazīstinās ar “āķiem”, kurus viltus ziņu producētāji mēdz izmantot, lai ieintriģētu auditoriju (emocijas, tēli, vizuālie paņēmieni u.c.) un analizēs konkrētus nepatiesas informācijas piemērus
 
Video semināram “Satura lamatas medijos, un kā no tām izvairīties” jebkurš dalībnieks varēs pieslēgties, sekojot saitei http://www.leta.lv/onair/embed/b:izm/ , vai arī vērojot tiešraidi IZM mājaslapā www.izm.gov.lv un Facebook vietnē.
 

Un tas ir noticis tepat Rīgā. Jā, tieši apmeklētāji. Tie, kas baroja dzīvnieku, lai gan uzraksti, ar lūgumu nebarot dzīvniekus ir izlikti trijās valodās, tie netiek ņemti vērā.
Kā reaģētu šie barotāji, ja viņu bērnus uz ielas kāds nodomātu pabarot ar sazin ko? 
Skarbas Rīgas zoodārza vadītāja Ingmāra Līdakas pārdomas lasāmas sociālajā vietnē Facebook. Un skarbi secinājumi. Lai tie atrod ceļu pie adresātiem!

"Šorīt ilgi stāvēju pie zoodārza ziemeļbriežu aploka. Manī no garu skropstu ieloka vērās apbrīnojami lielu un tumšu acu pāris. Viens solis aiz barjeras, un varētu noglāstīt samtaino, mīksto briežumātes Kalmes purniņu... Pirms dažām dienām viņai nomira nepilnus trīs mēnešus vecs mazulis. Nomira ilgās mokās uz vetārstu operāciju galda. Nu jau briežumāte savu dēlu Merkūriju vairs nemeklē un neklīst noliektu galvu pa aploka attālākajiem nostūriem, klusi īdēdama, kā to darīja pāris dienas pēc tam, kad telēns no rīta pēkšņi saguma aploka vidū un tika aiznests uz veterināro ambulanci. 
Nu saņemts vetārstu slēdziens par ziemeļbriedēna nāves cēloņiem – tas nepārprotami vēsta, ka vainojami apmeklētāju sniegtie cienasti, kuri pieaugušu dzīvnieku nobeidz palēnām, bet mazuļa kuņģi saārda daudz ātrāk. 
No vienas puses, varu saprast tos vecākus, kas vedina savus bērnus padalīties ar dzīvniekiem savu kārumu notiesāšanā. Dzīvnieciņš droši vien badā... barjera tik zema... dzīvžogs vēl nav sazēlis neizbrienamā šķērslī... un gan jau tie rododendri neiznīks, ja tiem pārbridīs pāri sīku kājiņu pāris... 
No otras puses, man žēl to bērnu, kuriem vecāki māca, ka žogs nav žogs, ja tam iespējams tikt pāri. Varbūt viņiem māca arī to, ka iela jāšķērso tieši pie sarkanās gaismas... Man žēl to jauno meiteņu, kuru rokās viņu aprūpētais ziemeļbriedēns nomira! Viņas nedrīkstēs ienīst zoodārza apmeklētājus, jo tāds ir viņu darbs un nevienam uz pieres nav rakstīts, vai tas labestības sērgas pārņemts dzīvnieku piebarotājs, vai saprātīgs zoodārza un dzīvnieku draugs. Man žēl arī to gandrīz 30 gadu, kurus esmu pavadījis zoodārzā un nerimstoši aicinājis apmeklētājus nekāpt pāri žogiem un nebarot dzīvniekus, kuriem LIELĀKĀ PROBLĒMA IR APTAUKOŠANĀS, nevis barības trūkums!
Sestdien, kāda barjeru šķērsojusi ģimenīte, teju vai sajūsmā spiegdama, saujām bārstīja ziemeļbriežiem kraukšķīgus kartupeļu salmiņus akurāt sprīdi no liela uzraksta “LŪDZAM NEBAROT” trīs valodās, bet es nupat parakstīju milzu rēķinu par ķērpju piegādi ziemeļbriežiem no Skandināvijas... Lai tie saņemtu pareizu, sabalansētu un sugai piemērotu barību... 
Ziemeļbriedenes Kalmes tumšajās, garo skropstu ieskautajās acīs lasāma bērnišķīga lētticība un uzticēšanās. Šeit, zoodārzā viņa ir pieradusi, ka apkārt ir tikai draugi, kas zina, ko dara. “Mums jāatbild par tiem, ko esam pieradinājuši...”. Patiesi vārdi! Bet es tagad nezinu, vai pārbūvēt visus žogus nepārkāpjamā augstumā, padarot zoodārzu par dzīvnieku un cilvēku cietumu! Varbūt nolīgt apsargu vienību, kas rokudzelžos no zoodārza izraida labestības apsēstus vecākus ar vēl neko nesaprotošiem bērniem, sabojājot atpūtu katram, kas atnācis ciemos pie dzīvniekiem! Bet zoodārza misija ir saglabāt un vairot savvaļā izzūdošas dzīvnieku sugas (tostarp meža ziemeļbriežus), kā arī izglītot cilvēkus par pasaules dabas daudzveidību. Un to izdarīt cietumā nav iespējams! Tad nu varu vien lūgt tos labestības sērgas apmātos – nenāciet ciemos! Arī bez Jūsu nopirktās ieejas biļetes zoodārzs izdzīvos. Dzīvību par naudu nevar nopirkt un, nopērkot zoodārza ieejas biļeti, neviens NEDRĪKST IEGŪT TIESĪBAS LEMT PAR DZĪVNIEKA DZĪVĪBU!
Zoodārza valdes priekšsēdētājs
Ingmārs Līdaka"

Riteņbraucēju skaits četru gadu laikā, kā liecina uz Rīgas tiltiem iegūtie dati, pieaudzis par 40%. Apvienības „Pilsēta cilvēkiem“ 14. septembrī veiktā velosipēdistu skaitīšana uzrāda, ka Vanšu tiltu stundā šķērso gandrīz 600 riteņbraucēju, kas ir teju piecas reizes vairāk nekā pirms 10 gadiem.

Organizēta velobraucēju skaitīšana Rīgā notika pēc trīs gadu pārtraukuma - agrāk to regulāri veica Latvijas Riteņbraucēju apvienība.
Lai dati būtu salīdzināmi, arī “Pilsēta cilvēkiem” skaitīšanu veica piektdienas rītā no plkst. 8.00 līdz 9.00. Riteņbraucēji tika skaitīti 26 punktos Rīgas ielās, uz tiltiem un pārvadiem. Gaisa temperatūra skaitīšanas laikā bija ap +9° C, nokrišņu nebija.

“Regulāri dati par velobraucēju plūsmām ir ļoti svarīgi, lai konstatētu izmaiņas iedzīvotāju pārvietošanās paradumos, kā arī plānotu un īstenotu nepieciešamās izmaiņas infrastruktūrā. Skaitīšanas datu analīze parāda, kur ir vislielākais pieprasījums pēc drošas veloinfrastruktūras. Lai sabiedrībai un pilsētas atbildīgajiem dienestiem sniegtu priekšstatu par velobraukšanas intensitāti, nolēmām pārņemt stafeti no Latvijas Riteņbraucēju apvienības un atjaunot regulāru velobraucēju skaitīšanu,” skaidro apvienības “Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs Kaspars Zandbergs.

Salīdzinot ar 2014. gada septembrī veikto velobraucēju skaitīšanu, riteņbraucēju skaits uz Rīgas tiltiem pieaudzis par 40%, kas ir pārsteidzoši labs rādītājs, ņemot vērā, ka ne uz viena no Rīgas tiltiem joprojām nav ierīkota veloinfrastruktūra. Velosipēdistu skaita pieaugums nozīmē arvien bīstamāku un nedrošāku situāciju uz tiltu ietvēm, pa kurām velosipēdisti lielākoties pārvietojas - 97,9% velobraucēju bija izvēlējušies braukt tieši pa tiltu ietvēm.

Vislielākais riteņbraucēju skaits stundas laikā tradicionāli fiksēts uz Vanšu tilta, par kuru pieejami dati kopš 2008. gada. Desmit gadu laikā velosipēdistu skaits uz Vanšu tilta ir gandrīz pieckāršojies un pietuvojies 600 cilvēku atzīmei stundā. Tas nozīmē, ka plānotās Vanšu tilta rekonstrukcijas projektētājiem būs jāparedz Latvijas valsts standartiem atbilstoša platuma veloceļu ierīkošana, jo šāda satiksmes intensitāte pieprasa platākus veloceļus nekā līdz šim Rīgā veidoti.

Lai arī Vanšu tilts joprojām ir riteņbraucēju skaita rekordists, velosatiksmes intensitāte, pretstatā 30% pieaugumam uz Vanšu tilta, daudz straujāk augusi uz citiem tiltiem un pārvadiem - Salu tiltam 46%, Gaisa tiltam par 49%, Brasas dzelzceļa pārbrauktuvē 50%, Zemitānu tiltā 89%.

Ja uz tiltiem ļoti maz velosipēdistu izvēlas brauktuvi, tad pilsētas centrā situācija atšķiras.
Vietās, kur uz brauktuves ir riteņbraukšanai drošāki apstākļi, piemēram, iezīmētas velojoslas, pa ietvi pārvietojas pavisam neliela daļa riteņbraucēju. Piemēram, Krišjāņa Barona un Lāčplēša ielas krustojumā brauktuvi izvēlas 95% velosipēdistu.
Iegūtie dati apstiprina vispārzināmo - jo nedrošāka brauktuve, jo vairāk velosipēdistu izvēlas ietvi.

Četru gadu laikā sieviešu velobraucēju skaits palielinājies par 48,9%, savukārt vīriešu skaits audzis par 35,1%.
Lai gan sieviešu skaita pieaugums ir straujāks, vīriešu īpatsvars kopējā riteņbraucēju satiksmē joprojām veido gandrīz divas trešdaļas.
Šāda disproporcija ir indikators tam, ka Rīgas ielas vēl arvien nav gana drošas braukšanai ar velosipēdu.
To pašu pierāda arī nelielais skaits bērnu, ko pārvadā ar velosipēdiem. 2014. gadā skaitīšanas punktos tika saskaitīti 28 velosipēdi ar bērnu sēdeklīšiem, savukārt šogad tajos pašos punktos saskaitīts divas reizes vairāk jeb 57 velosipēdi ar bērnu sēdeklīšiem. No kopējā fiksētā velosipēdistu skaita tikai 2,6% ar velosipēdu pārvadā bērnus, tikai daži bērni bija novērojami paši braucam ar velosipēdu. Salīdzinājumam - Nīderlandē, vienā no pasaulē drošākajām valstīm braukšanai ar velosipēdu, sieviešu īpatsvars velosatiksmē ir ap 55%, bērnu pārvadāšana ar divriteņiem un bērnu pašu piedalīšanās velosatiksmē ir pavisam parasta parādība.


Velobraucēju skaits Rīgas ielās turpina strauji pieaugt, neraugoties uz drošas veloinfrastruktūras trūkumu. Lai Rīgas dome varētu plānot veloinfrastruktūras tīklu un piemeklēt pieprasījumam atbilstošus risinājumus, būtu nepieciešama pastāvīga velosatiksmes plūsmu uzskaite, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, kā tas notiek citās Eiropas, Baltijas un arī Latvijas pilsētās, bet diemžēl kopš 2012. gada solījumiem ierīkot velosipēdu skaitītājus, tas nav izdarīts.
Ar nožēlu jāatzīst, ka arī veloinfrastruktūras attīstība Rīgā ir faktiski ir pārtraukta jau kopš 2014. gada.
Saglabājoties velobraucēju pieauguma tendencēm un neveidojot ērtu un drošu infrastruktūru, var prognozēt arvien pieaugošu satiksmes drošības un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku pārvietošanās apstākļu pasliktināšanos, kas, protams, jau tagad atspoguļojas ceļu satiksmes negadījumu statistikā.
 19. septembrī ir diena bez bojāgājušajiem uz ceļiem Eiropā jeb “Projekts EDVARD” (#projectEDWARD, https://projectedward.eu/lv/ ), kurā pieminām ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušos.

Projekta mērķis ir panākt būtisku nāves gadījumu un nopietnu traumu skaita samazinājumu uz ceļiem gan Eiropā, gan citur pasaulē ilgtermiņā.

Projektu pirms diviem gadiem uzsāka Eiropas Komisija un Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), savukārt tā īstenošanā iesaistās Eiropas valstu un pašvaldību institūcijas, valstu autoklubi, nevalstiskās organizācijas, autovadītāji un citi satiksmes dalībnieki.
Latvijā projektu īsteno Latvijas Automoto biedrība (LAMB).

Lai tuvinātu “Projekta EDVARD” ambiciozo mērķu sasniegšanu un pievērstu autovadītāju uzmanību ātruma riskam, FIA sadarbībā ar autoklubiem Eiropā īsteno satiksmes drošības akciju “Samazini ātrumu” 
Pasaulē ik dienu satiksmes negadījumos bojā iet 3500 cilvēki, un ātrums ir viens no izplatītākajiem traģēdiju iemesliem.

Uzspēlē spēli, kurā vari pārbaudīt reakciju vai pēc tavas bremzēšanas cilvēks paliks neskarts vai tomēr.....

“Ne visu ir iespējams paredzēt satiksmes noteikumos vai uz vietas konkrētā ceļa posmā izvietojot ceļa zīmes, jo sliktos laika apstākļos, kad nobirušas lapas, uzsnidzis sniegs vai uzsalis ledus, arī atļautais braukšanas ātrums var izrādīties pārāk liels, tādēļ autovadītājam ir jābūt tālredzīgam un piesardzīgam,” uzsver Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis.

FIA pētījumi liecina, ka no 40 - 50 % autovadītāju mēdz braukt ātrāk nekā ir atļauts konkrētā ceļa posmā.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja veiktā aptauja vēsta, ka 30% autovadītāju regulāri pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu un samazina to tikai pirms fotoradariem. LAMB atgādina, ka par 5% mazāks vidējais braukšanas ātrums par 30% samazina smago satiksmes negadījumu skaitu, jo mazāks ātrums samazina bremzēšanas ceļu, iespējamo traumu smaguma pakāpi, kā arī glābj mazaizsargātos satiksmes dalībniekus.

FIA un LAMB aicina elektroniski nodot satiksmes drošības zvērestu, solot ikdienā rūpēties par drošu satiksmi un ievērot FIA satiksmes drošības Zelta likumos (https://www.fia.com/3500lives ).
Vairāk skaties šeit
Trešā daļa iedzīvotāju aizvien nezina par iespēju izmantot valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumus elektroniski, pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols.
 
No 17. līdz 21.septembrim notiks ikgadējā akcija "Dienas bez rindām", kuras mērķis ir aicināt sabiedrību aktīvāk izmantot valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumus elektroniski. Akcijā iecerēts iedrošināt iedzīvotājus pamēģināt elektronisko pakalpojumu lietošanu.

“Šajā nedēļā tiks pievērsta īpaša uzmanība tam, ka iestādēs tiks sniegta palīdzība un konsultācija par iestāžu piedāvātajiem elektroniskajiem pakalpojumu,” pastāstīja Ozols.
Pašlaik populārākie elektroniskie pakalpojumi it tie, kurus sniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), Valsts ieņēmumu dienests (VID). Populārāki kļūst arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumi.

VARAM pārstāvis pauda, ka nākamais solis būtu tas, lai “pakalpojumi kļūtu proaktīvi”, proti, lai valsts daļu pakalpojumu varētu sniegt bez iedzīvotāju pieprasījumiem. Piemēram, pārmaksāto nodokļu automātiska atmaksa.

22. - 25.septembris Baltijas valstu katoļu sabiedrībām būs svarīgākās dienas šajā gadsimtā - visās trīs valstīs - Lietuvā, Latvijā un Igaunijā - ciemosies Romas katoļu baznīcas vadītājs pāvests Francisks (Jorge Mario Bergoglio).

Katrā vizītes valstī viņam tiek piešķirta automašīna, kas atspoguļotu viņa galvenās vērtības - vienkāršību un mērenību. Izņēmums nav arī Baltijas valstis - šeit pāvests ceļos ar "Fiat Tipo" automašīnu.

"Pāvests Francisks demonstrē vienkāršumu, godbijību, šīs vērtības tiek ievērotas arī tad, kad viņa pārstāvji izvēlas naktsmītnes, automašīnas, ēdināšanas vietas. Savu vizīšu laikā dažādās valstīs viņš bieži tiek pārvadāts ar itāļu "Fiat" automašīnām, kuras piešķir attiecīgajās valstīs esošās pārstāvniecības. Šīs automašīnas lieliski iemieso ikdienas modeli - ir vienkāršas, kvalitatīvas un pieejamas sabiedrībai", - stāsta Laurīns Sivilevičus (Laurynas Sivilevičius) "Modus Group" automašīnu biznesa vadītājs.

Pāvesta vizīte - neparasts notikums visiem 6 miljoniem Baltijas valstu iedzīvotāju. Septembra beigās paredzētā Franciska vizīte - tikai otrā reize, kad pāvests ierodas Baltijas valstīs, pēc to neatkarību atgūšanas. Pirmais 1993. gada septembrī ciemojās Jānis Pāvils II, viņš apmeklēja ievērojamākās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vietas, satikās ar vietējiem. Simboliski, ka šogad vizīte tiek organizēta 25 gadus pēc pirmās vizītes un apritot 100 gadiem pēc visu Baltijas valstu neatkarības pasludināšanas.
Visās Baltijas valstīs norisināsies dažas satikšanās ar Francisku. Tajās aicināti piedalīties ne vien vietējie iedzīvotāji, bet arī viesi no kaimiņvalstīm - Vācijas, Zviedrijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas.

"Pāvests neierodas kā tūrists, viņu neinteresē skaistas fasādes, bet viņš vēlas sastapties ar cilvēkiem, ieraudzīt viņu acis, sajust viņu rūpes, izdzirdēt viņu balsi. Francisks ir harizmātiska, silta personība, slavena ar labu humora sajūtu, sirsnīgu komunikāciju, spēju uzrunāt visu cilvēku sirdis", - apgalvo vizītes organizatori.
Francisks ir Vatikāna valsts vadītājs, tādēļ vērtības, par kurām viņš runā, vispirms ir kristīgas, orientētas uz cieņu dzīvei, cilvēka cēlumu, mīlestību tuvākajam. Viņš bieži akcentē evaņģēlija pamatvērtības: prieku, pateicību, palīdzību nabagajiem, bēgļiem. Saskaņā ar vizītes organizatoru sacīto, pat neticīgais, kurš meklē taisnību, jēgu un ir cilvēks, kurš izvirza jautājumus, var saņemt iedrošinājuma un mierinājuma vārdus, ja vien ieklausīsies, ko pāvests, viesojoties Baltijas valstīs, vēlēsies pateikt.

Pāvesta vizītes laikā lietotās automašīnas vēlāk parasti tiek nodotas izsolē, bet savāktie līdzekļi tiek veltīti labdarībai. Tie ir ļoti pieprasīti modeļi - piemēram, 2016. gadā vizītes Filadelfijā laikā lietotais "Fiat 500L" modelis vēlāk izsolē tika pārdots par 82 tūkstošiem ASV dolāru. Jauns tāds modelis ASV maksā četras-piecas reizes mazāk.

Pagājušajā gadā "Lamborghini" speciāli Vatikāna vadītājam radīja un uzdāvināja īpašu sporta "Huracan". Tiesa, pāvests pie tās stūres tā arī nepiesēdās - automašīna tika pārdota "Sotheby‘s" izsolē par 715 tūkstošiem eiro. Tas ir par 4 reizēm vairāk, nekā sākotnējā "Huracan" cena, kas sasniedz aptuveni 180 tūkstošus eiro. Lielākā daļa no summas, kas tika iegūta par automašīnu, tika veltīta ISIS izpostītas Irākas pilsētas Ninīvijas atjaunošanai, atlikusī daļa - citām labdarības organizācijām.
Lietuvā, Latvijā un Igaunijā pāvesta Franciska automašīna būs "Fiat Tipo", kuras bāzes cena - mazāka par 13 tūkstošiem eiro.

Latvijā un Igaunijā pontifika vizīte ilgs pa vienai dienai - viņš apmeklēs svarīgākos reliģiskos objektus Rīgā un Tallinā, apmeklēs svētos dievkalpojumus un satiksies ar ticīgajiem.
Ne vien izvēloties automašīnu pāvests Francisks nedemonstrē greznību. Katras vizītes laikā viņš parasti apmetas Vatikāna pārstāvniecībā - Apustuliskajā nunciatūrā. Izņēmuma gadījumā, piemēram, kad valstī nunciatūras nav, pāvests nakšņo viesnīcā vai veco ļaužu patversmēs. Viņu pavadošie cilvēki apgalvo, ka pontifiks ievēro iepriekš saplānotu ceļojuma plānu, taču nevairās to spontāni pakoriģēt - apstāties skaistā vietā vai satikties ar cilvēku grupu, pirms tam to nesarunājot.
Ar uzmundrinošu pasākumu pie Brīvības pieminekļa jau pulksten 7:00 no rīta trešdien, 19.septembrī Rīgā sāksies "Ar velo uz darbu" diena.
Tajā tiks sumināti uz darbu ar velosipēdu braucošie iedzīvotāji un pārējos mudinās ikdienas gaitās doties videi un veselībai draudzīgi.

"Ar velo uz darbu" diena ir viena no redzamākajām akcijām ikgadējā Eiropas Mobilitātes nedēļā, kuras šā gada īpašā tēma ir multimodalitāte jeb pārvietošanās, kombinējot dažādus pārvietošanās līdzekļus.

Gudra pārvietošanās ir ieguvums kā katram iedzīvotājam atsevišķi, tā visai pilsētai kopumā. Tīrāks gaiss, vairāk kustību brīvā dabā, zemākas izmaksas un iespēja elastīgi mainīt maršrutu ir tikai dažas no gudras pārvietošanās priekšrocībām.
Turklāt Rīgas izvietojums ir ļoti pateicīgs velobraukšanai, jo mikrorajoni atrodas ne tālāk par 8 kilometriem no centra, kas ir ar divriteni viegli pieveicams attālums. Tādēļ "Ar velo uz darbu" dienā pilsētnieki tiek aicināti vismaz vienu dienu aizstāt automašīnu ar velosipēdu un izmēģināt, vai tiešām tas nav ērtāks pārvietošanās līdzeklis braucieniem uz darbu?

Valmierā tiek uzsākts vēl nebijis projekts, kurā Vidzemes Olimpiskā centra Sporta veselības centrā padziļināti uzraudzīs Valmieras Bērnu Sporta skolas audzēkņu veselību un fizisko sagatavotību.
Projekta mērķis ir veicināt jauno sportistu sasniegumus, jau agrā vecumā uzraugot un uzlabojot bērnu veselības stāvokli, tādējādi sekmējot sportiskos rezultātus.

Līdz ar 2018.gada sezonu, par ikviena Valmieras Bērnu Sporta skolas audzēkņa veselību un fizisko sagatavotību rūpēsies ne vien treneri ikdienas treniņos, bet arī fizioterapeiti, sporta ārsts un citi Sporta veselības centra speciālisti.
Katram audzēknim tiks nodrošināta sporta ārsta un fizioterapeita konsultācijas, veikti dažādi testi, analīzes, lai izvērtētu veselības stāvokli un, ja nepieciešamas, veiktu papildus procedūras, lai jaunā sportista veselības stāvoklis būtu optimāls.
Katrs audzēknis apmeklēs noteiktu skaitu ārstniecisko vingrošanu ārstnieciskās pamata bāzes veidošanai, kā arī apmeklēs uztura speciālista lekcijas. Īpaša uzmanība projektā vērsta arī uz sporta psiholoģiju gan individuālajos, gan komandu sporta veidos, konsultējot trenerus un, pēc nepieciešamības, padziļināti strādājot ar jaunajiem sportistiem vai komandām.
Projektā ir iekļauta arī profesionāļu palīdzība akūtu traumu gadījumos, līdz ar to, ja nu kādam VBSS audzēknim tomēr gadīsies iedzīvoties traumā, turpat blakus tiks veiktas visas nepieciešamās procedūras, lai veicinātu atveseļošanos. Neskatoties uz to, projekta pamatdarbība vairāk vērsta uz preventīvajiem pasākumiem, lai ilgtermiņā jaunie sportisti Valmierā būtu spēcīgāki, veselīgāki un spējīgāki jauniem sportiskajiem sasniegumiem.

“Šis projekts ir lieliska iespēja Valmieras jaunajiem sportistiem uzlabot savu veselību, kas ilgtermiņā nodrošinās sportiskos sasniegumus, neļaujot tādām lietām kā traumām vai nepietiekamām fiziskajām spējām traucēt viņu karjerai, bet vecākiem tā ir lieliska iespēja būt drošiem, ka viņu bērns tiks uzraudzīts, sportos pareizi, un attīstīsies, nekaitējot savai veselībai,” stāsta Sporta Veselības centra vadītāja Elīna Mičule - Bikauniece.

Sarunās par Apvienotās Karalistes (AK) Izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības jeb tādā dēvēto Brexit tuvojas izšķirošs posms.
Neatkarīgi no sarunu rezultāta būs pārmaiņas ES un AK attiecībās, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus.

Lai sabiedrība būtu labāk sagatavojusies gaidāmajām pārmaiņām, Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota jauna sadaļa par Brexit (http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/eiropas-savieniba-arpolitika/brexit).

Tajā ir pieejama informācija par Brexit procesu, sekām un iespējamiem sagatavošanās pasākumiem.

Informācija regulāri tiks atjaunota un papildināta arī ar citu valsts pārvaldes institūciju sniegto informāciju par Brexit. 
 
Papildu informācija:
Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES notiks 2019. gada 30. martā. Sarunas par AK Izstāšanās līgumu jāpabeidz šogad. ES prioritāte sarunās ir nodrošināt sakārtotu AK izstāšanās procesu un tā tiesisko noteiktību. Vienlaikus gan ES, gan AK veic pasākumus, lai sagatavotos pārmaiņām, kas iestāsies gan gadījumā, ja laikus spēkā stāsies Izstāšanas līgums, gan gadījumā, ja neizdosies panākt vienošanos.
Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir svarīgi sagatavoties pārmaiņām, kas iestāsies pēc Brexit. Gala vienošanās ar AK vēl nav panākta, tāpēc iznākumu šobrīd pilnībā nevar prognozēt. Piemēram, sagaidāms, ka personas datu apmaiņu ES un AK starpā regulēs citādi noteikumi kā līdz šim, kā arī AK iestāžu izdotie sertifikāti, licences un atļaujas, iespējams, vairs nebūs spēkā.
Nozaru ministrijas un to padotībā esošās iestādes ir atbildīgas par nepieciešamo pasākumu apzināšanu un veikšanu, lai sagatavotos Brexit radītajām pārmaiņām. Ārlietu ministrija veikusi virkni koordinācijas un sagatavošanās pasākumu. Ņemot vērā Latvijas diasporas ievērojamo lielumu AK, Latvijas vēstniecība Londonā ir aktīvi informējusi tautiešus par Brexit procesu un iespējamo ietekmi uz viņu tiesībām. Ārlietu ministrijas pārstāvji tikušies ar uzņēmēju organizācijām (piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju), lai informētu par Brexit procesu un vērstu uzmanību uz riskiem un pārmaiņām, kas iespējamas pēc Brexit.
 
20. septembrī plkst. 19.00 Lielās ģildes koncertzālē Rīgā un 21. septembrī plkst. 19.00 Madonas kultūras namā Nacionālo bruņoto spēku orķestris ar koncertprogrammu “#nedzirdēts” uzsāks 2018./2019. gada koncertsezonu.

Koncerta programmā iekļauta Leonarda Bernsteina, Otto Švarca, Mortona Goulda un Eistena Badsvika mūzika.

Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents kapteinis Aleksandrs Kreišmanis uzsver: “Sezonas atklāšanas koncertprogrammā “#nedzirdēts” vienkopus apvienoti līdz šim neatskaņoti skaņdarbi, kas domāti šodienas klausītājam. Tā nav nejaušība, ka koncerta atklāšanā skanēs ASV komponista, diriģenta un pianista Leonarda Bernsteina mūzika. Šā gada augustā aprit simts gadi, kopš izcilā skaņraža dzimšanas, tāpēc Nacionālo bruņoto spēku orķestris savā programmā iekļāvis viņa spilgti krāsaino 1980. gadā komponēto “Divertimento”. Mūzika, kurā skanēs alūzijas no Šekspīra laika ceremoniju signāliem un to izrotājumiem, Šopēna laikmeta mazurkām līdz pat mūsdienu groteskam maršam.”
Savukārt austriešu komponists Otto Švarcs savu atpazīstamību ieguvis, komponējot filmu mūzikas žanrā. Mākslas filmas cienīgs stāsts ietverts arī viņa tēlainajā skaņdarbā “Horna rags”, kurā dabas varenību kopā ar orķestri palīdzēs atklāt jaunais orķestra solists – mežradznieks dižkareivis Artūrs Krūmiņš.

20. gadsimta komponista Mortona Goulda deju ritmiem bagātā četrdaļīgā “Latīņamerikas simfonieta” programmas turpinājumā iepazīstinās klausītājus ar rumbu, tango, guaraču un kongu simfoniskā pūtēju orķestra izpildījumā.

         
Koncerta izskaņā klausītājus priecēs Nacionālo bruņoto spēku orķestra solists – tubists seržants Kaspars Orehovs. Viņa atraktīvajā izpildījumā skanēs mūsdienu paaudzes norvēģu tubas virtuoza un komponista Eistena Badsvika (Øystein Baadsvik/) populārākā kompozīcija “Sniegpārsliņa”.
Pie diriģenta pults – kapteinis Aleksandrs Kreišmanis.

Turpinot Latvijas armijas tradīcijas, ieeja koncertos bez maksas, saņemot ielūgumus koncertu norises vietās.
 
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir publicējusi partiju un partiju apvienību kandidātu sarakstus un programmas 13.Saeimas vēlēšanām.
Uz parlamentu 16 sarakstos kandidē 1461 deputāta amata pretendents.

Šī informācija tika publicēta un ir pieejama mājaslapā "https://sv2018.cvk.lv/pub".

CVK arī "Latvijas Vēstnesī" informējusi, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, kas liecina, ka četri kandidāti varētu būt bijuši Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģenti. Tie ir Arvīds Ulme no Zaļo un zemnieku savienības, "No sirds Latvijai" kandidāts Romualds Maculevičs, Artūrs Malta no "Par alternatīvu" un Juris Strušels no "LSDSP/KDS/GKL".
Nevienam no viņiem likums neliedz kandidēt Saeimas vēlēšanās.

CVK sākotnēji lēma par kopumā desmit kandidātu svītrošanu no partiju sarakstiem, bet vienā gadījumā - partijas "Par alternatīvu" pārstāvi Valdi Taupmani - tiesa lika atjaunot pretendentu sarakstā.

Līdz ar to kopumā no sarakstiem svītroti deviņi pieteiktie kandidāti - Tatjana Ždanoka no Latvijas Krievu savienības, "Rīcības parijas" kandidāti Aivars Zablockis un Nikolajs Žeļezņakovs, kā arī politiskā spēka "Par alternatīvu" pārstāvji - Zigfrīds Laicāns un Arkādijs Karijevs.
CVK no sarakstiem izsvītroja arī Latvijas Reģionu apvienības kandidātu Edgaru Krūmiņu, partijas "Progresīvie" pārstāvi Katrīnu Brandalu, Latvijas Centriskās partijas kandidātu Aivaru Silinieku un partijas "No sirds Latvijai" kandidātu Jevgēniju Sadovski.

13.Saeimas vēlēšanas notiks 6.oktobrī.
15. septembris ieies visas cilvēces vēsturē, kā pirmā planētas sakopšanas diena kad miljoniem brīvprātīgo talkos, lai sakoptu apkārtējo vidi - uz zemes, uz ūdens, zem ūdens.

Ikviens ir aicināts piedalīties un palīdzēt sakopt un padarīt skaistāku un zaļāku mūsu apkārtni. Iestādot kociņu – vai nu stādu, vai koka sēkliņu, mēs simboliski metam tiltu uz Latvijas nākamajiem 100. 

Arī latvieši citviet pasaulē pievienojas šai akcijai ‘Stādām Latvijas nākotni – katram savu Laimes Koku”. Minsterē ( Vācija), Atēnās ( Grieķija) Straumēnos (Lielbritānija), Luksemburgā, Ilinoisā, Spānijā un citur, notiks koku stādīšana un laba vēlējumi Latvijai.

Aiva Rozenberga, “Latvijas Institūta” direktore: “Kas ir Latvijas veiksmes stāsts? Tie esam mēs paši. Kā dzīvosim, kā domāsim, kā radīsim – tāda būs Latvija. Aicinu ikvienu apzināties savu nozīmīgumu un stiprumu tajā, ko sauc pa Dzīvi. Ieelposim Dzīvi, Ieelposim Latviju un, lai gaiss, ko elpojam vienmēr ir tīrs.”


Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) līdz 27.septembrim rīkos publiskās apspriedes par sešu dabas teritoriju aizsardzības plānu izstrāde, lai kopīgi lemtu par to attīstību, izmantošanu un apsaimniekošanas iespējām turpmākajos desmit līdz piecpadsmit gados.
Šomēnes sākusies šo plānu izstrāde un visās šajās teritorijās notiks sabiedriskās apspriešanas un vietējo iedzīvotāju viedokļu uzklausīšana.

Launkalnes pagasta pārvaldē šodien plkst.16 notiks apspriede par dabas parku "Numernes valnis".
Rucavas novada domē 18.septembrī plkst.17 tiks runāts par dabas lieguma "Sventājas upes ieleja" aizsardzības plāna izstrādi, savukārt Rumbas pagasta pārvaldes ēkā Mežvaldē 27.septembrī plkst.10 tiks diskutēts par dabas parka "Riežupe".
Skrundas kultūras namā 27.septembrī plkst.17.30 paredzēta apspriede par dabas lieguma "Ventas un Šķerveļa ieleja" aizsardzības plānu, bet aizsargājamo ainavu apvidum "Augšdaugava" plānotas trīs publiskās apspriedes - 25.septembrī plkst.12 Naujenes ciemā, Skolas ielā 6 un plkst.16 Červonkas (Vecsalienas) muižas pilī, kā arī 26.septembrī plkst.16 Krāslavas novada domē.

Iedzīvotāji savu viedokli var paust ne tikai klātesot sanāksmē, bet arī nosūtot e-pastu attiecīgo plānu izstrādātājiem.
Sīkāka informācija pieejama interneta vietnē "www.skaitamdabu.gov.lv".

Pērn "Dabas skaitīšanas" laikā uzsākta astoņu aizsardzības plānu izstrāde - dabas parkam "Dvietes paliene", "Silene", "Ragakāpa", "Aiviekstes paliene" un "Vecumu meži", dabas liegumam "Vidzemes akmeņainā jūrmala" un "Dūņezers", kā arī aizsargājamo ainavu apvidum "Nīcgales meži". Tuvāko gadu laikā kopumā tiks izstrādāti 20 dabas teritoriju aizsardzības plāni.
Pēdējos trīs gados pasaulē arvien pieaudzis bada līmenis. Pērn no nepietiekama pārtikas daudzuma cieta vairāk nekā 820 miljoni cilvēku, kas ir devītā daļa no pasaules iedzīvotāju kopskaita.
Par to liecina Apvienoto Nāciju aģentūru (ANO)  publicētais ziņojums un par to raksta sabiedrisko mediju portāls.

ANO aģentūru publicētais ziņojums liecina:
pēc vairāku gadu ilgas pakāpeniskas samazināšanās bada līmenis pasaulē atkal audzis pēdējos trīs gadus. Nu tas atgriezies pie līmeņa, kāds bija pirms 10 gadiem.

Starp bada cēloņiem ir kari, konflikti, ekonomiskā lejupslīde. Taču ziņojuma autori izceļ arī klimatu un ekstrēmus laika apstākļus, kā plūdi un sausums. Norādīts, ka kopš deviņdesmito gadu sākuma tādu katastrofu skaits kā ekstrēms karstums, sausums, plūdi un vētras ir dubultojies.

Cilvēku skaits, kuri cieš no nepietiekama pārtikas trūkuma, pērn visstraujāk audzis Āfrikā un Dienvidamerikā. Kā vissmagāk skartais reģions izcelts Āfrikas austrumi,
kur atrodas tādas konfliktu plosītas valstis kā Dienvidsudāna un Eritreja. Šajā reģionā gandrīz trešā daļa cilvēku klasificēti kā tādi, kas pietiekami nesaņem pārtiku. Vienlaikus vairumā Āzijas reģionu situācija ir stabila.

Ziņojumā arī secināts, ka aptuveni 150 miljoniem bērnu līdz piecu gadu vecuma jeb aptuveni piektajai daļai šīs vecuma grupas pasaules iedzīvotāju ir kavēta augšana.
Vienlaikus pētnieki norāda, ka tajā pašā laikā aptuveni 670 miljoni cilvēku, it īpaši Ziemeļamerikā, cieš no liekā svara. Tie ir 13% no globālā pieaugušo kopskaita.

Pirms tam dati, kas liecināja par bada līmeņa samazināšanos pasaulē, tika slavēti kā panākums. To galvenokārt skaidroja ar straujo ekonomisko izaugsmi Āzijā. Vēl 2015.gadā ANO norādīja, ka kopš 1990.gada no bada izrauti vairāk nekā 200 miljoni cilvēku.

Tomēr tagad, secinot, ka bada līmeņi trīs gadus atkal auguši, ANO aģentūras brīdina, ka, turpinoties negatīvajai tendencei, ir apdraudēts ANO Ilgtspējas attīstības mērķis līdz 2030.gadām pasaulē badu izskaust pavisam.
Policija šā gada pirmajos mēnešos braukšanas laikā lietojam telefonu pieķērusi vairāk nekā 1700 autovadītājus.
Tas ir mazāk nekā iepriekšējos gados.

Piemēram, 2017.gadā līdz augusta beigām tika pieķerti 2500 šoferu, kas brauca un runāja pa telefonu, neizmantojot brīvroku sistēmu, bet 2016.gadā šādu pārkāpumu izdarīja gandrīz 3 000 autovadītāju.

Kopš šīs vasaras sods par brīvroku sistēmas neizmantošanu sarunas laikā ir kļuvis lielāks. Ja auto vadītājs braukšanas laikā lieto telefonu vai kādu citu viedierīci, turot to rokās, viņam jārēķinās ar 25 līdz 100 eiro sodu.

Nevis izraut gados vecos cilvēkus no mājām uz aprūpes iestādi, bet gan aprūpi atvest pie seniora, ar šādu mērķi biedrība "Latvijas Samariešu apvienība" sākusi līdz šim vērienīgāko sociālās uzņēmējdarbības projektu tās vēsturē, par to stāsta LTV. 
Vidusdaugavas reģionā īpaši aprīkoti mikroautobusi ne vien dušu un veļasmašīnu, bet pat frizieri un pēdu aprūpētāju aizvedīs uz vistālāko lauku sētu.
 
Tas ir kā mobila frizētava, duša un veļas māja vienuviet.
Daudziem aprūpējamajiem ūdens ir tikai akā. Tāpēc daudzi "busu" gaida arī kā vietu, kur ieiet dušā.

Specifisko autoparku biedrība "Latvijas Samariešu apvienība" attīstījusi par 185 000 eiro grantu, ko saņēmusi "Altum" sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmā. Pateicoties Eiropas sociālā fonda naudai, izveidots Vidusdaugavas pakalpojumu centrs, no kurienes "busiņi" ripos pa visu apkārtni. 

Kopumā nākamo piecu gadu laikā plānots atbalstīt 200 dažādus sociālās uzņēmējdarbības projektus. Tiem paredzēti 12 miljoni eiro.
Bet samarieši lepojas arī ar to, ka šie aprūpes auto tiek komplektēti un būvēti tepat Lielvārdē.
Aizsākot Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas notiks no 14.  līdz 16. septembrim, Brīvības pieminekļa Goda telpā tika svinīgi atklāta foto ekspozīcija par Brīvības pieminekli laikmetu griežos un uzstādīta Kultūras pieminekļa zīme.

Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis atzina, ka Goda telpa kļuvusi par vienu no populārākajām apmeklējuma vietām Rīgā, kā arī uzsvēra, ka ļoti labi izdevusies Brīvības pieminekļa restaurācija. 

2015. gadā Brīvības piemineklim - Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbolam - apritēja 80 gadi. Fotoizstādē skatāmas unikālas pieminekļa atklāšanas fotogrāfijas, valsts svētku svinības un dažādu ceremoniju norises pieminekļa piekājē vairāk nekā 80 gadu garumā. Foto materiāls atlasīts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu, Aizsardzības ministriju, Izglītības ministriju, Valsts kanceleju, 1991. gada barikāžu muzeju, Valsts policiju, Rīgas kuģniecības un vēstures muzeju, vēsturniekiem un profesionāliem fotogrāfiem.

Piektdien, 21. septembrī, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā ar itāļu dueta koncertu, bērnu radošo darbnīcu, preses konferenci un 8 jaunu mākslas izstāžu atklāšanām atzīmēs Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko 115 gadu jubileju.


PASĀKUMA PROGRAMMAS KOPSAVILKUMS:

13.00 Dueta *Passepartout Duo” (Itālija) koncerts Rotko centra koncertzālē
14.00 Preses konference Rotko centra konferenču zālē
15.00 Mākslinieces Silvas Veronikas Linartes izdotā dzīvesstāsta prezentācija Rotko centra konferenču sektorā
15.00 Bērnu radošā darbnīca Rotko centra pagalmā
16.00 Jaunās izstāžu sezonas atklāšana Rotko centra pagalmā
Ieeja pasākumos bez maksas

Jaunās izstāžu sezonas izstādes skatāmas līdz 2018. gada 4. novembrim.

Sīkāka informācija un izstāžu anotācijas:
http://www.rothkocenter.com/ekspozicijas
Reaģējot uz daudzo pasažieru sūdzībām par nesamērīgajām brauciena cenām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāk veikt pastiprinātas pārbaudes lidostas Rīga teritorijā.
Kaut gan VID kompetencē nav iespējas ietekmēt taksometru firmu noteiktos pārmērīgi augstos tarifus, dienesta inspektori pievērsīs uzmanību tam, vai taksometros ir jaunajām prasībām atbilstoši skaitītāji, vai par braucienu tiek izsniegti čeki.

VID šī gada pirmajos septiņos mēnešos taksometru pakalpojumu sniedzējiem ir veicis 15 apsekošanas un 95 tematiskās pārbaudes.
Pavisam veikts 110 kontrolbraucienu, un tikai 15 gadījumos taksometru šoferi ir izsnieguši čekus.
Tāpat tika konstatēts, ka vairākos desmitos gadījumu skaitītāji neatbilst jaunajām tehniskajām prasībām, kā arī nav nodrošināta darījumu izsekojamība.
Apmēram 40 gadījumos tika fiksēts, ka netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām.

Par pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem naudas sods piemērots 62 400 eiro apmērā. Princips “Konsultē vispirms” saistībā ar jaunajām tehniskajām prasībām taksometru skaitītājiem piemērots piecos gadījumos, bet saistībā ar citu normatīvo aktu ievērošanu konsultācijas sniegtas 46 gadījumos.
Godinot valsts simtgadi, Latvijas lidsabiedrība airBaltic vēlas vēl vairāk nest Latvijas vārdu pasaulē, dodot 14 jaunajām Airbus A220-300 lidmašīnām Latvijas mīlētāko pilsētu nosaukumus. airBaltic aicina ikvienu nobalsot par savu iemīļotāko pilsētu.

Ikviens interesents ir aicināts balsot par kādu no 76 Latvijas pilsētām, kas atrodas tuvākos un tālākos valsts nostūros, lai noskaidrotu 14 populārākās un iemīļotākās pilsētas, kas tiks iekļautas Airbus A220-300 vizuālajā noformējumā.
Iekāpjot un izkāpjot no lidmašīnām, jaunais dizains vairos ārvalstu tūristu uzmanību par mūsu valsti un jo sevišķi par šīm īpašajām pilsētām.

Jau no nedēļas sākuma katrs var izteikt savu viedokli, nobalsojot par sev tuvāko Latvijas pilsētu. Balsošana norisināsies līdz 21. septembrim.
Balso nospiežot uz šīs saites 

Līdz šim kopumā saņemtas 8 000 balsis.

Pašlaik populārāko pilsētu sarakstā atrodamas Cēsis, Kuldīga, Bauska, Ogre, Smiltene, Valmiera, Liepāja, Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Līvāni, Jēkabpils, Jelgava un Jūrmala. Pilsētas, kas ierindojas kā nākamās aiz Top 14, ir Madona, Aizpute un Limbaži.

Valsts kanceleja uzsāk laba servisa kustības kampaņu.
Tās laikā uzmanība tiks pievērsta valsts pārvaldes darbiniekiem, mudinot iedzīvotājus balsot par kompetentākajiem un atsaucīgākajiem klientu konsultantiem, tādējādi nosakot, kas šogad būs gada Klientu apkalpošanas Goda balvas saņēmēji.

Laba servisa kustība kļuvusi par tradīciju, un šis ir jau ceturtais gads, kopš iedzīvotājiem iespējams ne tikai klātienē pateikties vai uzslavēt valsts pārvaldē strādājošu klientu apkalpošanas speciālistu, bet savu “paldies” nodot arī balsojuma veidā vietnē www.mazaksslogs.gov.lv un mobilajā lietotnē “Futbols”. Tajās iestādēs, kurās izvietotas balsošanas urnas, savu balsi iespējams nodot arī ar balsošanas biļetena starpniecību. Balsošanas laiks ir no  12. septembra līdz 11. novembrim.

“Lepojamies ar šo kustību, jo īpaši - redzot, ka katru gadu arvien pieaug to iedzīvotāju skaits, kas balso par labākajiem klientu apkalpošanas speciālistiem. Nav tiesa, ka “latvietim latvietis visgardākais kumoss” - mēs protam arī priecāties par otru un novērtēt viņa sniegumu, pasakot paldies, paslavējot. Tieši par to ir šī balva. Un prieks ir ne tikai balvu saņēmējiem, bet arī katram, kurš ir balsojis un savu “paldies” padarījis paliekošāku. Mums ir nepieciešamas šāda veida iniciatīvas, jo tās veicina sabiedrības saliedēšanos, savstarpējas pieklājības kultūru. Un tādējādi mēs kā sabiedrība tikai augam,” pauž Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Pērn “Klientu apkalpošanas Goda balvu” saņēma Valsts ieņēmumu dienesta Bauskas klientu apkalpošanas centra galvenā nodokļu inspektore Iveta Liepa, Valsts asinsdonoru centra transfuzioloģijas māsa Lilija Obuševa un Valsts zemes dienesta Daugavpils klientu apkalpošanas centra konsultante Anna Urbanoviča. Savukārt atsaucīgākās iestādes titulu guva Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālā filiāle.

Sestdien, 22.septembrī, no plkst. 16.30 līdz 01.00 Jelgavas jaunajā tehniskās apskates stacijā, Aviācijas ielā 40, notiks šī gada noslēdzošais “Tehniskās apskates nakts" pasākums, kurā CSDD auto īpašniekiem piedāvās iespēju bez maksas veikt auto diagnostiku, lai pārliecinātos par sava spēkrata drošību.
Autovadītāji tiek aicināti pieteikties pasākumam CSDD e-pakalpojumos https://e.csdd.lv/tanaktspiet/.

Pasākums iesāksies ar Latvijā modernākās un plašākās reģionālās tehniskās apskates stacijas svinīgo atklāšanu, kam sekos autovadītāju vidū iecienītais “Tehniskās apskates nakts" pasākums.
CSDD pirmoreiz Jelgavas autovadītājiem piedāvās bez maksas veikt auto diagnostiku. 

Ikvienam interesentam būs iespēja drošos apstākļos uz “savas ādas" pārliecināties par drošības jostu lietošanas nepieciešamību, kā arī apreibinošo vielu negatīvo ietekmi uz cilvēka reakcijas un koordinācijas spējām aktivitātēs Opā kāp ārā un Reibuma brilles.

Lai gan regulāri tiek izgudrotas arvien jaunas diētas, kas sola ātru un vieglu rezultātu, un šķietami tās ir iecienījuši daudzi, Latvijā diētu popularitāte mazinās, liecina jaunākais 
"Veselības indekss".
Dati rāda, ka Latvijā vien katrs sestais iedzīvotājs mēdz ieturēt diētu.
Turklāt, ja 2016. gadā diētas mēdza ieturēt teju piektdaļa (18 %) aptaujāto, tad 2017. gadā - par procentu mazāk jeb 17 %, un šogad tie ir 16 %.

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, diētas ārste Lolita Neimane norāda, ka sabiedrībā valda dažādas izpratnes par vārdu "diēta" - vienam tas ir īstermiņa risinājums straujai novājēšanai, - šādos gadījumos cilvēki sāk meklēt dažādus risinājumus, ko mēdz dēvēt arī par "modes diētām" - Keto diēta, Montinjaka un Dikāna diētas ir tikai dažas no tām. Savukārt citam tas ir dzīvesveids, kad ikdienā tiek piedomāts pie veselīga, sabalansēta uztura. Pozitīva tendence, kas kļūst arvien izplatītāka, ir cilvēku izvēle ātro "modes diētu" vietā labprātāk interesēties par veselīgu uzturu ikdienā.
Līdzīga tendence novērota aptiekās. 

Sievietes cer vēlamo formu iegūt ar diētām, vīrieši ar sportu.

Veselības indekss liecina, ka visbiežāk diētas ietur iedzīvotāji 25 - 34 gadu vecumā (22 %), kamēr visretāk ar diētu ieturēšanu aizraujas iedzīvotāji 45 - 54 gadu vecumā (11 %). Neimane norāda, ka šāds rezultāts nav pārsteidzošs - arī ekspertes pieredzē par dažādām diētām un uztura jautājumiem biežāk interesējas sievietes.
"Jāatzīst gan, ka pēdējā laikā arvien biežāk pie manis pēc konsultācijas vēršas arī vīrieši, turklāt daudziem no viņiem ir normāls svars, bet viņi nāk, jo vēlas papildināt savas zināšanas par uzturu un vēlamās fiziskās formas saglabāšanu," skaidro eksperte. Viņa gan uzsver, ka vīriešu vidū fiziskās aktivitātes tomēr ir populārāks veids, kā rūpēties par fizisko formu, nekā diētu ieturēšana vai piedomāšana pie veselīga un sabalansēta uztura.

L. Neimane norāda, ka pie jebkuras diētas nozīme ir zināšanām, jo svarīgi ir uzņemt visas organismam nepieciešamās uzturvielas. Ja izvēlētas diētas rezultātā netiek uzņemtas kādas konkrētas uzturvielas, var meklēt alternatīvas to uzņemšanai - piemēram, uztura bagātinātāji. "Tā, piemēram, Keto diētas gadījumā cilvēks uzņem ļoti daudz taukvielu, bet pilnībā atsakās no ogļhidrātiem. Īstermiņā tas var strādāt, cilvēks var zaudēt svaru, taču ilgtermiņā tas var novest pie veselības pasliktināšanās - to pierādījuši arī dažādi pētījumi," norāda eksperte.
8. septembrī, Rīgas Zooloģiskajā dārzā norisinājās bērnu veselīgai augšanai veltīts pasākums “Audz liels, stiprs un vesels”, kurā ģimenes ar bērniem tika aicinātas veikt garuma un svara mērījumus, lai pārliecinātos par bērna atbilstību vecumam.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) endokrinoloģijas nodaļas medmāsas nosvēra un nomērīja 212 bērnus, no kuriem 124 bija meitenes un 88 zēni. Jaunākajam pasākuma dalībniekam bija vien astoņi mēneši, savukārt vecākajam - astoņpadsmit gadi. Kaut arī pasākuma mērķauditorija bija bērni, netrūka arī vecāku, kuri vēlējās pārbaudīt savus augšanas rādītājus.

BKUS endokrinoloģijas nodaļas medmāsa Kitija Balode: “Prieks, ka ir tik daudz vecāku, kuri seko līdzi savu bērnu augšanas mērījumiem un pasākumā bija ieradušies tikai pārliecināties, ka bērna attīstība notiek atbilstoši viņa vecumam. Tomēr bija arī vairāki gadījumi, kad tika konstatētas neatbilstības normai.”
Vidēji katram ceturtajam bērnam tika konstatēta augšanas rādītāju neatbilstība attiecīgā vecuma normām. Visbiežāk rādītāji bija lielāki nekā jābūt, proti bērni šobrīd aug garāki un ir smagāki.

Pasākuma “Audz liels, stiprs un vesels” mērķis ir vērst vecāku un līdzcilvēku uzmanību veselīgai bērna attīstībai un atgādināt, cik būtiski sekot līdzi bērna auguma un svara attiecībai, veicot regulārus mērījumus. Par mērījumu atbilstību bērna vecumam vecāki ir aicināti pārliecināties, izmantojot esaugu.lv mājas lapā esošo augšanas kalkulatoru.

Pirmdien, 10.septembrī Rīgas domes  sēdē deputāti vienbalsīgi apstiprināja lēmumu ozolu aleju pie Nacionālā teātra nodēvēt par Simtgades aleju, lai šādi iemūžinātu Latvijas Republikas proklamēšanas simtgadi.

Par Simtgades aleju plānots nosaukt teritoriju no Nacionālā teātra ēkas austrumu fasādes līdz pilsētas kanālam, ietverot arī teritoriju līdz ēkai Kronvalda bulvārī 4 - kādreizējai Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēkai.

Lēmums paredz, ka trīs mēnešu laikā Rīgas Ziemeļu izpilddirekcija izvietos ielas nosaukuma zīmes, savukārt Rīgas pilsētas būvvaldei divu mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas veiks Simtgades alejas tuvumā esošo adresācijas objektu adrešu maiņu.

Pie alejas tiks izvietotas informatīvas zīmes par alejas nosaukuma nozīmi. Jau šobrīd pie Nacionālā teātra ēkas no Kronvalda ielas puses ir pieejama informācija par ēkas nozīmi Latvijas valsts tapšanā.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 no 7. līdz 9. septembrim rīkoja akciju “Uzticības tālrunis tēviem”, lai sabiedrībā aktualizētu tēva lomu ģimenē un sniegtu viņiem informatīvu un psiholoģisku atbalstu.
Akcijas laikā saņemti 135 zvani un sniegtas 119 psiholoģiskās konsultācijas.
 
Uz uzticības tālruni zvanīt īpaši tika aicināti tēvi, kuriem bija iespēja saņemt atbalstu un informāciju par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar bērniem, kā arī citi, kas vēlējās dalīties viedoklī par tēva nozīmību un lomu bērna attīstībā un labklājībā.

Saņemtie zvani norāda, ka tēviem ir būtiski saņemt psiholoģisku atbalstu un informāciju – tēvi zvanot vēlējušies gan vienkārši aprunāties par tēva lomu ģimenē un dalīties savā pieredzē, gan runājuši par attiecību uzlabošanas stratēģijām ģimenē, kontakta veidošanu ar bērnu, pozitīvas disciplinēšanas metodēm, bērna grūtībām skolā.

Tāpat aktuāla bijusi arī tēma par saskarsmes ierobežošanu ar bērnu šķiršanās procesa laikā un pēc šķiršanās procesa.
Saņemti zvani arī par jautājumiem, kas saistīti ar bērnu vecumposma īpatnībām un bērna attīstību, interneta drošības jautājumiem un bērniem, kuru uzvedība norāda uz iespējamu atkarību izraisošu vielu lietošanu.

Akcijas laikā uz uzticības tālruni zvanījuši ne tikai tēvi, bet arī mātes un vecāsmātes, kurām bijis nepieciešams psiholoģisks un informatīvs atbalsts.

Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 strādā visu diennakti un ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona.
Pāvesta Franciska vizītes laikā tiks pastiprināta imigrācijas kontrole, tomēr robežkontrole uz valsts robežas netiks atjaunota.

Valsts robežsardzē norādīja, ka, lai arī medijos ir izskanējusi informācija par to, ka Igaunija uz savām robežām pāvesta vizītes laikā plāno ieviest robežkontroli, Latvijas Valsts robežsardze nav saņēmusi no Igaunijas kolēģiem šādu informāciju, kā to paredz Šengenas nosacījumi.
 
"Latvijā Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska vizītes laikā robežkontroles pie iekšējām robežām netiks atjaunota, bet mēs veiksim visus nepieciešamos pasākumus visās robežšķērsošanas vietās ar mērķi nodrošināt atbilstošas kompetences efektivitāti.
Tas ir – palielinoties ceļotāju plūsmai, tiks nodrošināti papildu cilvēki. Kā arī veiksim pastiprinātu imigrācijas kontroli, tajā skaitā arī iekšējo robežu tuvumā.
Cilvēkiem papildus neērtības tas nesagādās, vienīgais, neatkarīgi no tā, kad notiek kādi pasākumi kaimiņvalstīs vai nē, derīgam ceļošanas dokumentam līdzi ir jābūt vienmēr," skaidroja Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone.

Pāvests Francisks Latvijā ieradīsies 24.septembrī, kas pasludināta arī par oficiālu brīvdienu. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram