Šī gada būtisks jauninājums būvniecības kvalitātes vadības procesā ir būvuzraugu reģistra ieviešana VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) būvniecības objektos. Šo pieredzi uzņēmums pārņēma no Igaunijas kolēģiem, lai nodrošinātu, ka būvuzraudzība katrā objektā atrastos visu darba laiku.
Būvuzraugu reģistrācija notiek ar aplikācijas palīdzību, šiem datiem tiešsaistē var sekot LVC projektu vadītāji, par to  informēja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Edgars Strods.
 
“Uzskatām, ka lai nodrošinātu pilnvērtīgu būvdarbu procesa uzraudzību, būvuzraudzības komandas pārstāvjiem jābūt būvlaukumā visā būvniecības gaitā, tāpēc ieviesām sistēmu, kas palīdz mums pārliecināties, ka būvuzraudzība notiek kā tas ir paredzēts,” norādīja Strods.
 
Lai arī šogad nozarē ir jūtams resursu trūkums, LVC kvalitātes prasības nekādā gadījumā netiks pazeminātas, kvalitātes uzraudzība notiek visa būvniecības procesa laikā, neatbilstoši materiāli un tehnoloģijas netiek pieļautas, uzsvēra Strods.
 
Būvniecības sezona valsts autoceļu tīklā rit veiksmīgi, šonedēļ darbs notiek 114 objektos, no tiem 57 objekti ir vietējās nozīmes autoceļu posmi ar grants un daļēju grants/asfalta segumu. Patlaban darbi jau ir pabeigti 14 objektos, kas bija šīs būvniecības sezonas plānā. Kopumā no šogad valsts autoceļu tīklā plānotajiem 150 objektiem, darbi uzsākti vai jau pabeigti 128 objektos.
 
Veicot būvdarbu kvalitātes kontroli, pērn tika nolemts veikt pārbūvi vairākos jau pabeigtos autoceļu posmos:

Deformācijas šuves:
uz Ventspils šosejas (A10) pārbūvēt deformācijas šuves uz tilta pār Vašleju (68. km) un uz pārvada pār dzelzceļu (65. km), būvnieks piegādātāju apvienība Strabag un A.C.B. Būvnieki jau ir veikuši pārbūvi par saviem līdzekļiem.

Asfalta virskārtas pārbūve:
uz vietējās nozīmes autoceļa Subinaite–Pertniki–Dūņukrogs (V588), posmā no Subinaites līdz Dūņukrogam – 6465 m², būvnieks SIA Ošukalns. Būvnieki jau ir veikuši pārbūvi par saviem līdzekļiem;
uz reģionālā autoceļa Vecumnieki–Nereta–Subate (P73) posmā no Krastiem līdz Ērberģei (29,20.-40,33. km) – 3850 m², būvnieks SIA Strabag. Būvnieki jau ir veikuši pārbūvi par saviem līdzekļiem;
augustā plānots veikt pārbūvi uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) posmā Ķeguma teritorijā – 1700 m², SIA Ostas celtnieks.
 
Ir arī posmi, kuros pēc būvdarbu veikšanas ir konstatēti defekti, taču tie tiek novēroti, lai konstatētu šo defektu cēloņus un izvēlētos atbilstošu metodi to novēršanai. Tādi defekti – plaisas – ir uz Vecpiebalgas ceļa un Klaipēdas šosejas.
 
Šogad pabeigtajos objektos tiek plānotas gala pārbaudes lai pārliecinātos, ka tajos viss atbilst LVC prasībām. Būvniecības laikā radušās atkāpes no prasībām tiek novērstas būvniecības procesā.  Šajā sezonā būvniekiem ir piemēroti 12 līgumsodi, lielākā daļa par satiksmes organizācijas pārkāpumiem.
 
I
 
 
Šī gada augustā un septembrī jau septīto reizi norisināsies Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) ikgadēji rīkotā “Tehniskās apskates nakts”. 

“Tehniskās apskates nakts” norisināsies Daugavpilī (11.08.), Liepājā (18.08.), Rīgā (26.08.), savukārt noslēgsies Jelgavas (22.09.) jaunuzceltajā tehniskās apskates stacijā. Nu jau septīto gadu auto īpašniekiem tiks piedāvāta iespēja bez maksas veikt gan auto diagnostiku, lai pārliecinātos par sava spēkrata drošību.

Ja klients vēlēsies, varēs veikt arī sava auto tehnisko apskati, pirms tam veicot nepieciešamos maksājumus.

Pasākuma mērķis ir mudināt autobraucējus piedalīties ceļu satiksmē ar drošiem un tehniskā kārtībā esošiem transportlīdzekļiem.

Arī šogad CSDD reģionālajās nodaļās – Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā – auto diagnostiku varēs veikt pēc iepriekšēja pieraksta vai nu CSDD e-pakalpojumos vai arī klātienē – jebkurā CSDD nodaļā.

Savukārt Rīgā, ņemot vērā iepriekšējā gada lielo pieprasījumu, pasākums noritēs svētdienā no plkst. 12.00 līdz 24.00. Tāpat kā pērn – arī šogad Rīgā iepriekšējā pierakstīšanās uz auto diagnostiku nav plānota. Par “Tehniskās apskates nakts” aktualitātēm aicinām sekot CSDD sociālajos tīklos un mājas lapā.

Sešu gadu laikā tehniskās apskates naktīs ir pārbaudīti vairāk nekā 8600 automobiļi.

Aicinot šoferus pievērst uzmanību auto tehniskajam stāvoklim un tā nozīmei ceļu satiksmes drošībā ikdienā, augustā turpināsies arī CSDD uzsāktā kampaņa “Mēs par drošu auto!”. Saplēstas riepas un pilnībā nodiluši protektori, izrūsējuši caurumi auto virsbūvē un detaļās, ar koka tapām aizdarinātas bākas – baisā realitāte, kas ik dienu paveras tehniskajā apskatē, kā arī automobiļu kontrolēs uz ceļa.
Tāpēc CSDD kampaņā aicina autovadītājus būt atbildīgiem – uzturēt savu auto kārtībā arī ikdienā, ne tikai pirms tehniskās apskates, jo pat elementāru drošības pasākumu neievērošana var novest pie traģiskām sekām.
31.jūlijā Rīgā, Kr. Barona ielā 59/61 notiks Latvijā pirmā beziepakojuma preču jeb “zero waste” veikala “Burka”atklāšana. Durvis vērs jauna, unikāla vieta, kas dos iespēju pirkt pārtikas preces uz svara, izmatojot savu taru. 

Iepērkoties beziepakojuma preču veikalā “Burka”, cilvēki samazinās radīto atkritumu daudzumu, kā arī ietaupīs uz iepakojuma rēķina, jo preces iepakojuma izmaksas var sastādīt līdz pat 40% no tās vērtības.

Veikala interjers ir izveidots no atjaunojamiem resursiem, demonstrējot, ka tā vietā, lai mestu ārā vecās paletes un salūzušās mēbeles, tās ir iespējams pārveidot un izmantot atkārtoti. 

Veikala atklāšana pieskaņota vispasaules akcijas “jūlijs bez plastmasas” nobeigumam.

Milzīgie plastmasas kalnu atkritumi ir kļuvuši par vienu no lielākajām mūsdienu ekoloģiskajām problēmām, tāpēc ir radusies “Zero waste” filozofija jeb dzīvesveids bez atkritumiem, kas liek pārdomāt savu patēriņu un mēģināt radīt pēc iespējas mazāk atkritumu.
25. jūlijā pārdošanā nonāks jauns žurnāls "Kā darītu Mīlestība". Žurnāla idejas un projekta autores ir Latvijā iecienītā sieviešu grāmatu autore Inese Prisjolkova un iedvesmas blogere Ginta Filia Solis.
Kad nezini, kā labāk darīt, pajautā - kā darītu Mīlestība.

Šis ir žurnāls mums, sievietēm. Par sievišķību, par spēku, par gudrību un viedumu, par attiecībām ar sevi un partnerattiecībām, par bērniem, par mūsu izvēlēm. Par kritieniem, par celšanos, par sievietes būtību. Par vērtībām. Par mīlestību, saka žurnāla veidotājas. 

Žurnāla pirmajā numurā būs intervija ar mākslinieci un viedo zināšanu glabātāju Ainu Tobi, ar mūziķi Andri Kiviču, ar rotu mākslinieci Vinetu Lunu Vitu, ar Valguma pasaules saimniekiem Viesturu un Vitu, ar gongu meistari Diānu Tulu, ceļojumu apraksts par Sokotras salu, skaistumkopšanas lapa, horoskopi, Imanta Liepiņa joku lapa un Ineses Prisjolkovas sagatavotās 100 dienas sievišķībai.

Izplatīšanas tīkli: grāmatnīcas "Jānis Roze", Latvijas Pasts, Pavasara studija, klātienes pasākumi.
Ziemeļeiropā UV starojuma aktivitāte ir tikpat spēcīga kā Vidusjūras zemēs.
Nemaz nav nepieciešams ceļot, lai nopietni kaitētu acu un ādas veselībai. Pētījumā pierādīts, ka tieši ziemeļeiropiešiem piemīt netikums aizmirst par aizsardzību esot saulē. Bioloģiski ziemeļeiropiešu āda nav adaptējusies tik lielai saules intensitātei, tāpēc cilvēki sevi un savu veselību pakļauj nopietnam riskam.

Saulainajā laikā puse jeb 51% vīriešu nēsā saulesbrilles, kas ir pat nedaudz vairāk, nekā sievietes - 46%.
Viszemākā saulesbriļļu nēsāšana ir bērniem. Turklāt, ja pat bērni nēsā saulesbrilles, lielākoties tās ir bez pārklājuma, kas aizsargā no UV stariem.

Visizteiktākā saulesbriļļu nēsāšana ir cilvēkiem vecumā no 15 - 44 gadiem, pēc tam tā atkal sarūk.

Saulesbriļļu lietošanu ikdienā nedaudz ietekmē arī iedzīvotāju finansiālais stāvoklis - tās nēsā 42% cilvēku, kuriem ikmēneša ienākumi ir zem 300 eiro, savukārt, tie, kam ienākumi ir augstāki - nedaudz vairāk - 56% respondentu, tās nēsā regulāri.

Pētījums atklāj, ka saulesbrilles nav ikdienišķs pirkums.
Vidēji tiek iegādātas 1-2 reizes gadā, savukārt 30% aptaujāto saulesbrilles kalpo vairākus gadus.

62% respondentu atzina, ka šis ir pārdomāts pirkums un brilles iegādājas optikas veikalos, taču arvien populārāk, īpaši jaunu cilvēku vidū, kļūst saulesbriļļu iegāde apģērbu un modes preču veikalos. Viņi lielāku uzmanību pievērš izskatam ne stiklu pārklājumiem vai acu aizsardzībai. Tikai nedaudz - 3% cilvēku - saulesbrilles iegādājas interneta veikalos, lielākā daļa respondentu kā galveno iemeslu nepirkšanai min - nav iespējams pamērīt, pat lētāka cena nespēj to kompensēt.

“Svarīgi pievērst uzmanību, kur iegādājas saulesbrilles - kvalitatīvas optiskās briļļu lēcas bloķē 70% līdz 100% UV starojuma, pasargājot ne vien acis, bet arī jūtīgo ādu ap acīm, kam ar aizsargkrēma lietošanu nepietiek. Izvēloties saulesbrilles, jāskatās pēc abreviatūras “CE”, kas nozīmē, ka briļļu kvalitāte atbilst Eiropas Savienības prasībām un pietiekami aizsargā no ultravioletā starojuma. Taču mūsdienās ļoti daudzos optikas veikalos iespējams pārbaudīt vai saulesbrilles aiztur UV starojumu, vai tomēr nē,” skaidro optometriste  Agnese Aleksejeva.

Galvenie kritēriji, pēc kuriem cilvēki izvēlas saulesbrilles: briļļu funkcionalitāte un kvalitāte (56%), zemas cenas (53%), plaša izvēle (43%). Tāpat lielu uzmanību pievērš izdevīgiem akcijas piedāvājumiem un optometrista ieteikumiem. Savukārt vismaznozīmīgākais kritērijs, izvēloties saulesbrilles - jaunākie modeļi un kolekcijas.

“Ja skatāmies uz tautību, tad tā neietekmē saulesbriļļu nēsāšanas paradumus, tās, procentuāli, ļoti līdzīgi nēsā latvieši - 45% un cittautieši - 54%. Vairāk varam runāt par modeļu un stilu izvēli. Latviešiem būs atturīgāki modeļi, iegādājoties vairāk domās ar ko no apģērba kopā vilks, lai nebūtu pārāk uzkrītoši. Te gan varam vilkt paralēles ar ienākumiem, jo dārgāku zīmolu saulesbrilles izvēlas, jo vairāk meklē dizaina detaļas, kas izceļas. Savukārt citu tautību cilvēki lielākoties meklē kaut ko ar ko atšķirties - krāsas, formas, lēcu krāsas, izteiksmīgāki rāmji,” atklāj stiliste Aleksandra Plahova.
Lai varētu strādāt produktīvi, turklāt - nekaitējot veselībai, darba drošības speciālisti un psihologi iesaka ieviest darba laikā reizi stundā piecas līdz desmit minūtes garas pauzes. Šajos atpūtas brīžos var ne tikai izstaipīties, iedzert kafiju, pastaigāties vai paklausīties mūziku, bet arī uzspēlēt kādu mobilo spēli.

Pierādīts, ka video spēles, tostarp spēles mobilajos telefonos, var efektīvi izmantot ne vien izklaidei, bet arī darba produktivitātes veicināšanai.

Piemēram, Notingemas Tentas universitātes profesors Marks Grifits norāda, ka šo spēļu spēlēšana attīsta cilvēkos argumentācijas prasmes, emocionālo noturību, mērķtiecību, telpisko un radošo domāšanu, kā arī uzlabo reakciju, koordināciju un koncentrēšanās spējas.
Ne velti vairāki tehnoloģiju giganti, piemēram, "Facebook" un "Google" integrē spēles savā darba vidē, uzskatot, ka tas palīdz strādāt efektīvāk.

Mobilās vai cita veida spēles balstās uz impulsiem, tādēļ tās ļauj viegli gūt prieku un apmierinājumu.
Tas patiešām palīdz atbrīvot prātu un pārslēgt uzmanību. Taču ir ļoti svarīgi apzināties un kontrolēt savu rīcību - kad, ko un cik ilgi spēlēt. Ja izklaide traucē darbam, labāk doties īsā pastaigā vai atrast citu atpūtas veidu, skaidro psiholoģe Ilva Vanaga.

Pastāv uzskats, ka viens no veidiem, kā ātri un efektīvi atbrīvot prātu, ir vienkāršas spēles, kurās to vai citu rezultātu var sasniegt ātri. Iespējams, tieši tāpēc pasaulē populārāko mobilo spēļu topos ir atrodamas tādas spēles kā "Angry Birds", "Candy Crush Saga", "Monster Strike", "Pokemon Go", kā arī šis tas klasiskāks - "Space Impact" un "Čūska" jeb "Snake".

Taču var izmēģināt arī mazāk zināmas spēles, kas, neraugoties uz vienkāršību, spēj aizraut uz ilgu laiku. Tās gan nodrošina izklaidi, kas uzlabo garastāvokli un mazina trauksmi, gan attīsta kognitīvās spējas, tā ievērojami uzlabojot darba produktivitāti.

"Threes!" - ciparu faniem

Šī spēle, kas ir veidota kā ciparu puzzle, lieliski attīsta loģisko domāšanu. Ideja ir ļoti vienkārša: tev jāsavieno dotie skaitļi, lai to summa dalītos ar trīs. Bāzes vienības ir viens un divi, kas kopā veido trīs. Trīs un trīs kopā veido seši, seši un seši - divpadsmit u.tml. Tā skaitļi kļūst aizvien lielāki un lielāki, kas nav slikti - jo lielāks skaitlis, jo vairāk punktu vari iegūt. Tajā pašā laikā, palielinoties skaitļu nomināliem, iespējas tos veiksmīgi savienot samazinās. Tāpēc, lai sasniegtu augstāko iespējamo skaitli - 6144, ir krietni jānopūlas. Bez īpašas spēles stratēģijas izstrādes neiztikt!

"Slither.io" - bonusu medniekiem

Ja atceries "Čūsku", kas bija populāra tā dēvētajos podziņtelefonos, zini - šī ir daudz labāka! Šī spēle ļauj uzlabot plānošanas, socializēšanās prasmes un veicināt sacensību garu, jo tiek spēlēta tiešsaistē - tev sava "čūska" ir jāsargā nevis no sienām jeb telefona ekrāna malām, bet no citu spēlētāju "čūskām", kas mēdz būt ļoti garas un izveicīgas.
Lai šajā spēlē sasniegtu augstāko iespējamo rezultātu, pieredzējuši virtuālo "čūsku dīdītāji" iesaka ņemt vērā vairākas būtiskas nianses. Pirmkārt, vienmēr sargā savas "čūskas" galvu, īpaši veidojot lamatas pretiniekiem! Otrkārt, izmanto jebkuru iespēju iegūt punktus - baro savu "čūsku" ar visu, kas pagadās ceļā, tostarp mirdzošajām pretinieku atliekām, kas rodas, kad tie ietriecas tavā vai jebkurā citā "čūskā", un ne tikai. Treškārt, kad sakrāti 1000 punkti, samazini "čūskas" kustības ātrumu - kustoties pārāk ātri, vari zaudēt punktus, tava "čūska" var strauji notievēt, kā arī "avarēt".
Starp citu - šī ir viena no trim pirmajām mobilajām spēlēm pasaulē. Tā pasaulei tika prezentēta līdz ar mobilo telefonu "Nokia 3210", kas tiek uzskatīts par vienu no veiksmīgākajām šī ražotāja izgudrojumiem.

"Dots & Co: A Puzzle Adventure" - stratēģiem

Šīs spēles ideja ir savienot pēc iespējas vairāk, bet ne mazāk kā trīs, vienādas krāsas punktus. Tos var savienot gan horizontālās, gan vertikālās līnijās, gan dažādās to kombinācijās, piemēram, kvadrāta formā. Ar katru nākamo līmeni šis uzdevums kļūst aizvien sarežģītāks, tāpēc te lieti noder "īpašās spējas", kuras var iegūt spēles gaitā. Tomēr uz veiksmi vien šeit paļauties nevar - lai iegūtu pēc iespējas vairāk punktu, jādomā vismaz divi soļi uz priekšu. Jāpiebilst, ka kopumā šajā spēlē ir 320 oriģināli līmeņi, tāpēc garlaicīgi nav ne mirkli!

"Mini Metro" - plānotājiem

Šī spēle lieliski attīsta projektu plānošanas prasmes, jo tavs uzdevums ir izbūvēt metro tīklu strauji augošā pilsētā. Jāatzīst, tas nav nemaz tik vienkārši paveicams darbs, jo šīs pilsētas iedzīvotāju skaits nepārtraukti palielinās, radot metro stacijās sastrēgumus, attiecīgi - tev visu laiku ir jāplāno aizvien jaunas un jaunas metro līnijas. Tāpat, lai efektīvi mazinātu šos "sastrēgumus", spēlētājiem ir iespēja iegādāties papildu metro vagonus un būvēt tiltus, lai iedzīvotāji varētu ērti nokļūt attālākās pilsētas vietās. Tādējādi, jo gudrāk tu plānosi metro tīklu un izmantosi pieejamos resursus, jo vairāk iedzīvotāju varēsi pārvadāt un vairāk punktu nopelnīt.
Spēli īpaši interesantu padara fakts, ka katru reizi tu vari plānot metro tīklu citā pilsētā. Kopumā tev ir iespēja izvēlēties vienu no 18 pasaules metropolēm - Berlīni, Honkongu, Londonu, Ņujorku, Sanktpēterburgu u.c.

"Bad Piggies" - inženieriem

Šī spēle īpaši uzrunās cilvēkus, kuri aizraujas ar "Lego" un cita veida konstruktoriem. Vizuāli tā ļoti atgādina pirms pāris gadiem ļoti populāro mobilo spēli "Angry Birds" (kā nekā, tā ir šīs spēles franšīze), taču šoreiz stāsts ir par un cūkām, kuras medī olas. Protams, šajā medību procesā viss nenotiek, kā plānots - sūri, grūti izstrādāto "dārgumu" karti saplosa ventilators. Tāpēc savs uzdevums ir palīdzēt cūkām atrast visus šīs kartes fragmentus, būvējot ļoti sarežģītus mehānismi, kas veidoti kā aizraujoša un visnotaļ izaicinoša puzzle.
Pirmo reizi Rīgā ieradušies Gran Turismo pasaules tūres dalībnieki ar tādām ekskluzīvām automašīnām kā Ferrari, Porsche, McLaren un Lamborghini, lai parādītu gandrīz 30 000 zirgspēku jaudu mūsu galvaspilsētas ielās, kā arī 3 dienu sacensībās Biķernieku trasē. 

“Gran Turismo" ir super auto īpašnieku klubs, kurš pulcē biedrus no visas pasaules. Gran Turismo Baltica ir privāts pasākums, taču piektdien no 12.00 līdz 17.00 trase tiks atvērta arī citiem interesentiem, un dalībnieki aicina visus ierasties.

Gran Turismo apvieno 4 800 dalībniekus no visām Eiropas valstīm, Dienvidāfrikas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Āzijas un Austrālijas.
Tā ir slēgta kopiena, kurā jauni biedri tiek uzņemti tikai pēc īpašām rekomendācijām. Katra biedra īpašumā jābūt vismaz vienam ekskluzīvajam auto.
11. augustā, tieši simts dienas pirms Latvijas valsts simtās dzimšanas dienas, visā Latvijā un pasaulē pakalnos, jūru un upju krastos, pilsdrupu estrādēs, parkos un pļavās notiks Zaļumballes.
Tām gatavojas dejotāji, lauku kapelas, orķestru muzikanti, ziņģētāji un tautas mūzikas ansambļi vairāk nekā 140 vietās visos Latvijas novados, kā arī Krievijā, Omskas apgabala Taras rajona Augšbebru ciemā, un Īrijā, Lough Ramor Camping Virdžīnijā.

Novērtējot zaļumballes fenomenu Latvijā un citviet pasaulē, pētnieku grupa Serde izveidojusi īpašu zaļumballes tradīciju burtnīcu, kurā apkopotas dažādas zaļumbaļļu tradīcijas, notikumi un cilvēku pieredzes stāsti.

Jau senlaikos latvieši ir pratuši rast laiku, lai pulcētos zaļumos uz deju vakaru.
Kaimiņš uzrunājis kaimiņu, dodoties kopīgā pāris kilometru garā pastaigā uz lampiņām izgaismoto estrādi. Visur, kur cilvēki pulcējušies uz zaļumballēm, skanējušas ziņģes un dažādos laikos atļautas un aizliegtas dziesmas, kas izdejotas mājas ballītēs un kopīgās satikšanās reizēs.

Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs ceturtdien, 26.jūlijā, rīko zaļumballes ieskandināšanas pasākumu, kas notiks Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.

Ilgstoši pieturoties augstai gaisa temperatūrai, ir uzkarsuši arī melnie autoceļu segumi un atsevišķās vietās uz valsts autoceļiem veidojas izsvīduma vietas, kuras var būt slidenas. 

Latvijas autoceļu uzturētājs apstrādā izsvīdumu vietas, tās vienmērīgi nokaisot ar smilti vai sīkām šķembām, tādējādi uzlabojot transporta riteņu un asfalta seguma virsmas saķeri. Pēc nepieciešamības darbs tiek veikts atkārtoti.

Ceļu segumam uzkarstot vairāk par +50 grādiem melnā seguma sastāvā esošais bitumens kļūst mīksts un tas sāk kust. I
zsvīdumu iespējamība ir uz tiem ceļiem, kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī un kur bedres tiek labotas ar bitumena emulsiju.

Izsvīduma vietas visbiežāk novērojamas uz šādiem autoceļu posmiem:
P77 Ventspils-Dundaga 1,3 km-19 km;
P103 Dobele-Bauska 19 km-19.2 km;
P116 Kuldīga-Skrunda-Embūte 2,3 km - 6,8 km;
P118 Kuldīgas apvedceļš 0 km - 9,3 km;
P121 Tukums-Kuldīga 26,5 km -27,4 km; 39,2 km-40,4 km; 11 km-45,9 km;
V36 Juglas papīrfabrikas ciemats-Ulbroka 0,9 km - 1 km;
V1098 Dobele-Krimūnas-Zaļenieki-Ūziņi 3 km-12 km;
V1430 Vāne-Saldus 19,4 km - 27,2 km.

Aicinām autovadītājus būt uzmanīgiem un izvēlēties ceļa apstākļiem atbilstošu braukšanas ātrumu.
Tāpat aicinām par izsvīduma vietām uz valsts autoceļiem informēt VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centru, zvanot pa diennakts bezmaksas tālruni 8000 5555.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020.gada vairs neveiks automašīnu tehniskā stāvokļa kontroles, sacīja Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalne.
Viņa skaidroja, ka atbilstoši apstiprinātajai CSDD darbības stratēģijai 2018.-2020.gadam plānots, ka vēlākais līdz 2020.gadam CSDD vairs neveiks automašīnu tehniskās stāvokļa kontroles apskates funkciju, bet tikai uzraudzību.

Greiškalne norādīja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem no 2023.gada tehniskās kontroles veicējus izvēlēsies konkursā, izsludinot publisko iepirkumu.

Jau ziņots, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome, tās ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD.

Lai novērstu valsts nepamatotu iejaukšanos tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, novērstu konkurences ierobežojumus un negatīvo ietekmi uz patērētājiem, padome rosina šo tirgu atvērt brīvai konkurencei.
Kā optimālo sistēmu konkrētajam tirgum iestāde piedāvā valstij saglabāt uzņēmumu akreditācijas un uzraudzības funkciju, kamēr pakalpojuma sniegšanu uzticēt privātajam sektoram - servisiem un remontdarbnīcām -, kas vienlaikus varētu gan identificēt un novērst transportlīdzekļa defektus, gan veikt tehnisko kontroli.

Padome noliedza pieņēmumus, ka atvērtā tirgū samazinātos ceļu satiksmes drošība. Proti, citu ES dalībvalstu pieredze un prakse apstiprina, ka drošība uz ceļiem nav atkarīga no tirgus modeļa. 
Sociālās vietnes “Instagram” lietotājiem ir iespēja iemūžināt savas gaitas īsos video un foto stāstos jeb “storijos”, kurus vietne piedāvā papildināt gan ar tekstu un asprātīgām uzlīmēm, gan ar skaņu, tēmturiem un kustbildēm.

Līdz šim ”Instagram” lietotājiem radot savus “stāstus”, vajadzējis samierināties ar  kustbildēm no ārzemju popkultūras apcirkņiem.
Tādēļ, lai  šīs sociālās vietnes lietotāji, gremdējoties atmiņās par Dziesmu un deju svētkiem, varētu izdaiļot “Instagram” notvertos mirkļus tautiskās noskaņās, radīta  īpaša šiem  svētkiem veltīta Instagram kustbilžu sērija, kur  iekļauta virkne Dziesmu un deju svētkiem raksturīgu elementu.
Pastāvēšanas gaitā e-vēstules no vienkārša teksta ir attīstījušās par pievilcīgiem paziņojumiem, kas ietver visu veidu fontus, stilus un iegultos attēlus.

Iespēju ziņā e-vēstules tagad līdzinās tīmekļa lapām, un tas nozīmē, ka sūtītāji var ievietot paziņojumos elementus, lai sekotu līdzi tam, kas notiek jūsu pastkastē.

Nesen IT drošības incidentu novērošanas institūcija Cert.lv brīdināja, ka, iespējams, Latviju un citas Baltijas valstis varētu sasniegt e-pastu krāpniecības kampaņa, kura pavasarī aizsākās Somijā, tāpēc lietotāji Latvijā tiek aicināti pārliecināties vai to e-pastu sistēmā nav uzstādīti aizdomīgi pāradresācijas iestatījumi, kā arī vai nav novērojami aizdomīgi pieslēgšanās gadījumi sistēmai.

Prinstonas universitātes pētnieki izanalizēja aptuveni tūkstoš reklāmas sūtījumu. V
iņi noskaidroja, ka 70 % paziņojumu bija ietverti reklāmas izsekotāji — automātiski lejupielādējošies elementi, piemēram, neredzami attēli, kas ne tikai informē sūtītāju, kad un cik reižu jūs atvērāt e-vēstuli, bet arī vaicājuma virknē nosūta personas datus (piemēram, jūsu e-pasta adresi).
Pat vairāk — izsekošanas domēna vaicājums izpauž jūsu IP adresi, kas ļauj noteikt jūsu aptuveno atrašanās vietu.

Šādas tehnoloģijas ļauj reklāmas sūtījumu veidotājiem efektīvāk virzīt savus paziņojumus. Piemēram, izsekošana ir ārkārtīgi noderīga tā dēvētajā A/B testēšanā, kas palīdz noteikt, uz kāda temata un veida (piemēram, ar vai bez emocijzīmēm) paziņojumiem ļaudis pārsvarā noklikšķina. Turklāt reklāmu izsekotāji var ietvert pārlūka sīkdatnes, lai pazītu jūs citās vietnēs, kas pat nav saistītas ar sūtījuma tematu.

Tādā veidā reklāmas tīkls iegūst vairāk informācijas par jūsu interesēm un var pārdot šo informāciju reklāmdevējiem. Piemēram, ja atvērāt e-vēstuli par atlaidēm teniskurpēm, internetā jūs var sākt vajāt sporta apavu reklāmas.

Taču mums ir labas ziņas arī e-pasta pakalpojumu lietotājiem: rīki, kas bloķē tīmekļa izsekotājus, ļoti labi darbojas arī pret e-pasta izsekošanu, un jūs varat izmantot virtuālo privāto tīklu, lai slēptu savu īsto IP adresi.

Lūk, daži padomi no Kaspersky Lab ekspertiem, lai palīdzētu aizsargāties pret izsekošanu caur e-pastu, Kaspersky Lab ir starptautisks uzņēmums, kas jau 20 gadus strādā informācijas drošības jomā.

Pasta klientā izslēdziet attēlu automātisko lejupielādi, un lejupielādējiet attēlus tikai no uzticamiem sūtītājiem.

Ja paziņojumi bez attēliem šķiet pārāk garlaicīgi, izmantojiet rīku, kas bloķē izsekošanu, piemēram, privāto pārlūkošanu programmatūrā Kaspersky Internet Security.

Virtuālā privātā tīkla lietošana palīdzēs noslēpt no reklāmdevējiem jūsu īsto IP adresi.


No 23.jūlija līdz 5.augustam norisināsies vēl nepieredzēta Daugavas ūdenstūrisma maršruta izpētes ekspedīcija ar mērķi pirmo reizi izstrādāt publiski pieejamu, vienotu karti Latvijas lielākās upes ūdenstūrisma ceļam.

Ekspedīcijā ar plostiem dosies 5 vides ekspertu komanda un 10 brīvprātīgie palīgi, mērojot ūdens ceļu no Daugavas augšteces Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā, līdz Mangaļsalas bākai Rīgā, kopā veicot 352 kilometrus. 

Ekspedīciju organizē Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied Zeme” sadarbībā ar vietējās rīcības grupām no 21 pašvaldības un biedrību “Ūdensmalu attīstībai” sadarbības projekta “DaugavAbasMalas” ietvaros. 

Ekspedīcijas komanda dokumentēs un mērīs tūrisma ūdensceļu, apstāšanās vietas, drošas Daugavas HES apiešanas vietas, kā arī 1km attālumā no krasta - kultūrvēsturiskos objektus un tūrisma pakalpojumu sniedzējus Daugavas abos krastos.

Par ekspedīcijas gaitu tiks uzņemta videofilma, fotoreportāža un panorāmas attēli. Tās norisei līdzi varēs sekot projekta “DaugavAbasMalas” Facebook lapā un drīzumā arī mājaslapā daugavabasmalas.lv.

Ekspedīcijas rezultātā taps ikvienam pieejama, viegli lietojama, interaktīva karte, ar kuras palīdzību interesenti varēs atkārtot šo maršrutu pa posmiem vai kopumā. Plānots, ka karte tiks publiskota līdz šī gada beigām. Tiks radīta arī unikāla Daugavas ūdensceļa zīme, kā arī izstrādāts pētījums par normatīvajiem aktiem, kas regulē ūdensmalu labiekārtošanu. Tāpat pēc ekspedīcijas taps hidrotehniķa atzinumi par pašvaldību norādītajām ūdenstūrisma pieturvietām un to marķēšanu.

Projekts “DaugavAbasMalas” norisinās no 2018. gada jūlija līdz 2019. gada maijam, un tā ietvaros 21 pašvaldībā notiks vairāk kā 30 dažādi Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstības izpētes pasākumi ar mērķi paplašināt ap Daugavu esošo vietu ekonomisko potenciālu, tūrisma aktivitātes, uzņēmējdarbības attīstību un nodarbinātību. 

1. Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, apmēram 10% avāriju cēlonis ir transportlīdzekļu sliktais tehniskais stāvoklis.
2. Gandrīz puse autovadītāju sava spēkrata remontu veic pirms došanās uz tehnisko apskati vai tikai pēc tās, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) veiktā aptauja*.
3. Saskaņā ar CSDD datiem ar pirmo reizi tehnisko apskati iziet 55% automobiļu. Tas liek secināt, ka lielai daļai automobiļu, kas ikdienā piedalās ceļu satiksmē, ir būtiski vai bīstami bojājumi.

Lai mudinātu autovadītājus ikdienā rūpēties par sava spēkrata tehnisko stāvokli un atgādinātu, ka katrs šoferis ir atbildīgs par sava auto drošību ceļu satiksmē, CSDD uzsāk kampaņu “Mēs par drošu auto!”.

“Viens no drošas satiksmes garantiem ir drošs auto. Diemžēl ir autovadītāji, kuri vai nu neapzinās situācijas nopietnību, esot ceļu satiksmē, vai vienkārši ir pavirši gan pret sava spēkrata tehnisko stāvokli, gan pret savu un citu satiksmes dalībnieku dzīvībām,” uzsver CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš. 

“Saplēstas riepas un pilnībā nodiluši protektori, izrūsējuši caurumi auto virsbūvē un detaļās, ielauztas balstiekārtas – no tehniskajās apskatēs un kontrolēs uz ceļiem redzētā kļūst baisi, iedomājoties, ka šādas automašīnas brauc mums pretim. Vēl biedējošāki ir transportlīdzekļu vadītāji, kuri pašrocīgi veic dažādus “radošus uzlabojumus”, cenšoties novērst radušās problēmas. Piemēram, ar koka tapām aizdarina pilošo benzīna bāku vai ar savilcējiem piestiprina izrūsējušo un nost krītošo izpūtēju,” pārbaudēs pieredzēto komentē J. Liepiņš.

Eksperts norāda, ka šādu transportlīdzekļu dalība satiksmē ir bumba ar laika degli. Nelaime var notikt brīdī, kad nāksies strauji reaģēt negaidītā situācijā, kas galarezultātā var novest pie traģiskām sekām, iesaistot arī citus satiksmes dalībniekus.

CSDD veiktajās pārbaudēs uz ceļiem vidēji katram desmitajam automobilim tiek atklāti lielāki vai mazāki bojājumi, kas galvenokārt saistīti ar bremžu sistēmas un balstiekārtas darbību, kā arī neatbilstošām gaismām.
Savukārt pēc CSDD tehniskās apskates datiem, dienā vidēji 13 automobiļiem tiek aizliegta turpmāka dalība ceļu satiksmē, no kuriem lielākajai daļai (62%) ir problēmas ar bremžu sistēmu. 

CSDD aicina būt atbildīgam un gudram autovadītājam – uzturi savu auto kārtībā arī ikdienā, ne tikai pirms tehniskās apskates! Pat elementāru drošības pasākumu neievērošana var novest pie traģiskām sekām. Par vienkāršām drošības pārbaudēm var parūpēties ikviens pats:
• pārliecinies, ka auto lukturi ir noregulēti un tie nežilbina pretimbraucējus, 
• rūpējies, lai automašīnas lukturi ir notīrīti un darbotos,
• pirms došanās ceļā palūkojies, vai zem Tava auto nav eļļas, degvielas vai cita šķidruma pleķis,
• rūpīgi apskati riepas, vai tās ir atbilstošas braukšanai – nav saplaisājušas, deformētas vai nodilušas,
• negaidot nokrišņus, pārbaudi, vai vējstikla slotiņas nodrošina redzamību,
• pārbaudi spiedienu riepās, ievērojot norādes uz auto uzlīmes vai automašīnas lietotāja rokasgrāmatā,
• atceries – ja kaut kas grab vai klab, dodies pie sava meistara! 
Latvijā šajās dienās ir ļoti karsts un karstumā  ir grūti aizmigt, biežāk jāmostas un karstuma dēļ nevar izgulēties, portāls la.lv apkopojis ārzemju presē dotos padomus, kā cīnīties ar karstumu un tajā pat laikā labāk izgulēties.
Mūsu favorīti ir trešais, ceturtais un astotais padoms. 

1. Izvēlies pareizu audumu gultasveļai
Priekšroku dod kokvilnas un satīna audumam, poliesteri un zīdu vajadzētu noglabāt skapja tālākajos plauktos, kad aiz loga iestāsies vēsāks laiks. Tāpēc gan satīns, gan kokvilna der ideāli – tie ir “viegli” un labi elpojoši audumi.

2. Izmanto ledusskapi
Ja termometra stabiņš ir pakāpies virs 30 grādu atzīmes, ieliec gultasveļu (spilvena pārvalku, palagu utt) saldētavā uz 15 minūtēm pirms gulētiešanas. Aizmigt uz atdzesētas gultasveļas ir ļoti patīkami.

3. Atceries par tādu lietu kā termofors!
Termoforu var izmantot dažādi – gan siltuma, gan vēsuma radīšanai. Piepildi to ar ūdeni, bet pēc tam ieliec ledusskapī. Kad ūdens tajā pietiekoši atdzisīs, liec to zem palaga, zem spilvena vai nu jebkur, lai tas atvēsinātu tavu ķermeni.

4. Ventilators jāizmanto pareizi
Noliec ventilatoru pie atvērta loga un noregulē to tā, lai tā lāpstiņas kustētos pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. Karstais gaiss nevis vienkārši “klejos” pa telpu, bet tiks uzpūsts ārā. Tāpat pie loga var novietot divus ventilatorus – vienu pretī otram. Gaisa plūsmas krustosies un glābs no karstā gaisa.

5. Izmanto ledu
Paņem trauku, kuru piepildi ar ledus klucīšiem un noliec pretī ventilatoram. Neslēdz to uz pilnu jaudu, ļauj tam pūst ledus auksto gaisu.

6. Pamēģini ēģiptiešu metodi
Samērcē palagu, ļauj tam nedaudz izžūt, bet ne pilnībā – tam jāpaliek mitram. Izmanto to segas vietā. Tas palīdzēs tavam ķermenim būt vēsumā.

7. Neaizmirsti par kompresēm
Izmanto vēsas kompreses, lai atveldzētos. Uzliec tās uz kakla, uz locītavām un zem ceļgaliem.

8. Guli viens!
Protams, diez vai tavs partneris būs priecīgs par šādu lēmumu, bet tas ir fakts, ka cilvēkiem guļot blakus temperatūra ir lielāka, jo jūs abi izdalat arī ķermeņa siltumu.

9. Dzer ūdeni
Pirms miega dzeriet ūdeni. Ja tu naktī stipri svīdīsi, no rīta tavs organisms būs atūdeņojies.

10. Ieej vēsā dušā vai vannā
Nomazgājiet no sevis sviedrus un zem vēsās ūdens strūklas, sajūtieties labāk. Desmit – divdesmit minūtes pēc vēsas dušas jūs jutīsieties patīkami atvēsināts un varēsiet viegli aizmigt.

11. Izslēdz visas elektroierīces
Izslēdz visu, kas rada papildus siltumu – naktslampiņas, televizoru, datorus.

12. Guli tuvāk zemei
Ja iespējams, guli tuvāk zemei, jo tur gaiss vienmēr ir vēsāks, nekā tuvāk griestiem. Ja tu dzīvo divstāvu mājā un otrais stāvs karstās dienās stipri uzkarst, naktīs labāk dodies gulēt uz pirmo stāvu.

13. Ēd mazāk gaļas
Karstuma laikā centies ēst vairāk augļus un dārzeņus. Jo tādu produktu pārstrādei kā gaļa ķermenis ražo daudz siltuma, tāpēc vasarā pēc iespējas vajadzētu atturēties no tādiem ēdieniem un izvēlēties “vieglāku” pārtiku.

14. Guli ārā
Ja tavam dzīvoklim vai mājai ir balkons vai pat pašam savs pagalms vai iespēja iziet uz jumta, vari gulēt arī tur: līdz ar tumsas iestāšanos zeme mazliet atdziest un laukā vēsums, protams, iestājas ātrāk nekā telpās. Vienīgais, no kā tev jānodrošinās – lai tevi nesakož insekti!
Par spīti tam, ka krāna ūdens kvalitāti Latvijā uzrauga un eksperti atzīst, ka to var droši dzert, liela daļa iedzīvotāju joprojām to vāra, vai arī dod priekšroku fasētam dzeramajam ūdenim. 
Veselības inspekcijas pārbaužu rezultāti gan liecina, ka krāna ūdens kvalitāte ir laba.

Šobrīd katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ikdienā dzer fasēto ūdeni, tā liecina aptaujas. Tas atstāj ietekmi uz vidi.
Latvijā dzeramā ūdens cena ļoti atšķiras. Tas var maksāt apmēram 1 eiro par kubikmetru vai 1 eiro par litru. 

Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas pārstāvji cilvēku paradumus skaidro ar sabiedrībā valdošiem stereotipiem. Lai tos kliedētu, šobrīd sākta skaidrojoša kampaņa ”Ū vitamīns”.

No virszemes – Rīgas HES ūdens krātuves – ūdens daļēji tiek piegādāts tikai Rīgā. Tā attīrīšanai tiek izmantota ozonēšana. Visur citur Latvijā ūdens tiek ņemts no pazemes.

Tomēr, ūdens cietība, garša un smarža var atšķirties, atkarībā no dažādu mikroelementu klātbūtnes. Latvijas ūdenim ir raksturīgs paaugstināts dzelzs, kalcija, kālija, nātrija saturs. Bet ekspertu vērtējumā, veidojot kaļķa nogulsnes, tas vairāk kaitē veļas mašīnām un tējkannām, nevis cilvēkam.
Lietuvā parakstīta skolēna “Kultūras pases” koncepcija, kas paredz, ka skolēni kalendārā gada laikā kultūras un izglītojošu pasākumu apmeklēšanai varēs izmantot 15 eiro.
No septembra līdz decembrim kultūras pase piecu eiro vērtībā paredzēta visiem sākumskolu audzēkņiem, bet no jaunā gada – pilnīgi visiem skolēniem.

Jau šomēnes tiks izsludināta “Kultūras pases” pakalpojumu pieteikumu atlase, ko rīkos Kultūras ministrijas ekspertu grupa.
Piedāvājumā tiks iekļautas izglītojošas programmas, izrādes, koncerti un izstādes. Piedāvāt šos pakalpojumus varēs gan valsts institūcijas, gan nevalstiskās organizācijas, un eksperti šos piedāvājumus saskaņā ar noteiktiem kritērijiem sakārtos atbilstoši vecuma grupām, priekšroku dodot inovatīviem un interaktīviem projektiem, kas veicinātu skolēnu kultūras apvāršņa paplašināšanos un kultūras pieredzes daudzveidību.

Piedāvājums tiks publicēts internetā, lai skolas un klases no tā varētu izvēlēties sev vajadzīgāko.

Veidojot koncepciju, lietuvieši ņēmuši vērā Latvijas, Vācijas, Islandes un citu valstu pieredzi, bet summa noteikta, ņemot vērā Lietuvas ekonomisko situāciju. Lēsts, ka par 15 eiro gada laikā skolēni varēs izraudzīties vidēji četrus kultūras vai mākslas pasākumus.

Kā norāda Kultūras ministrija, ar pašvaldībām panākta vienošanās, ka tās savu iespēju robežās segs transporta izdevumus nokļūšanai uz kultūras pasākumiem.
Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību Eiropas Savienībā (ES), tāpēc Eiropas Komisija (EK) nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES  notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Lai noskaidrotu ES dalībvalstu iedzīvotāju viedokli un novērtētu nepieciešamību veikt  izmaiņas pastāvošajā kārtībā, EK aicina ikvienu līdz 16. augustam piedalīties aptaujā.

Aptaujas anketa pieejama EK interneta vietnē tas ir šeit

Pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienas gaisma būtu ilgāk. Pāreja uz vasaras laiku notiek pavasarī, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu; savukārt vasaras laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji tiek pagriezti stundu atpakaļ.

Ideja par vasaras laiku pirmo reizi radās 18. gadsimta beigās.
Taču regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika ieviesta 20. gadsimta 60. un 70. gados. Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1981. gada 1. aprīli, pieskaņojoties lielai daļai pasaules valstu, ieviesa regulāru pāreju uz vasaras laiku.

No 1996. gada ES dalībvalstīs noteikta vienota vasaras laika skaitīšana – no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Kopējais ES tirgus, transporta tīkli un telekomunikācijas vairs neļauj kaut vienai dalībvalstij skaitīt laiku atšķirīgi no pārējām.
Latvijas Romas katoļu baznīca līdz 22.jūlijam aicina pieteikties brīvprātīgos, kuri gatavi palīdzēt pāvesta vizītes laikā Rīgā, aģentūru LETA informē baznīcas pārstāvji.Rīgā pāvesta vizītes norises vietās pie Rīgas pils, Brīvības pieminekļa, Doma laukumā, Rīgas Domā un Rīgas Sv.Jēkaba katedrālē kopā būs nepieciešami 160 brīvprātīgie. Viņu pienākumos ietilps palīdzēt pārraudzīt sabiedrisko kārtību un parādīt ceļu, kā arī sniegt nepieciešamo informāciju garāmgājējiem, tūristiem un citiem interesentiem.Pieteikties par brīvprātīgo Rīgā var ikviens vidusskolēns, students vai pieaugušais, kurš šim uzdevumam varēs veltīt laiku 7.septembrī, kad būs sagatavošanās tikšanās, kā arī 24.septembrī no plkst.7 līdz pēcpusdienai.Tiem, kuri pieteiksies par brīvprātīgajiem Rīgā, ir jārēķinās ar to, ka, visticamāk, nevarēs paspēt aizbraukt un piedalīties pāvesta Franciska svinētajā dievkalpojumā Aglonā.Brīvprātīgie, kuri vēlas palīdzēt pāvesta vizītes laikā Rīgā, ir aicināti pieteikties pie Rīgas katoļu draudžu prāvestiem, aizpildīt un atsūtīt brīvprātīgo veidlapas līdz 22.jūlijam. Savukārt tie, kas vēlas būt brīvprātīgie Rīgā no citām Latvijas pilsētām un apdzīvotām vietām, aicināti rakstīt uz e-pastu "riga.brivpratigais@gmail.com."Kā ziņots, pāvests Francisks 22.-25.septembrī apmeklēs Baltijas valstis un 24.septembrī viesosies Latvijā.Dienas pirmajā pusē viņam ir plānota tikšanās ar valsts prezidentu un valsts augstākajām amatpersonām, sabiedrības pārstāvjiem Rīgas pilī, pēc tam sekos ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa, ekumenisks dievkalpojums Rīgas Domā un Rīgas Sv.Jēkaba katedrāles apmeklējums.Dienas otrajā pusē viņš dosies uz Aglonu, kur svinēs svēto misi.24.septembri valdība pasludinājusi par oficiālo brīvdienu un vizītes nodrošināšanai no valsts budžeta piešķirti 806 202 eiro.
Lai esošo resursu ietvaros efektīvāk nodrošinātu savu pamatfunkciju – neatliekamās palīdzības sniegšanu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā, vienlaikus saglabājot esošo brigāžu skaitu un izvietojumu.
 
NMPD direktore Liene Cipule uzsver: “Mūsu mērķis ir sakārtot savu darbu tā, lai varam ātrāk ierasties un labāk reaģēt tajos brīžos, kad iedzīvotājiem visvairāk nepieciešama neatliekamā palīdzība. 80% no visiem izsaukumiem saņemam dienas laikā, taču tieši dienā ir visgrūtāk nokomplektēt brigādes un operativitāte ir zemāka. Mūsu uzdevums ir stiprināt brigāžu darbu dienas laikā, lai varam savlaicīgi ierasties pie pacientiem un reaģēt uz visiem izsaukumiem.”
 
Dienestā pavisam ir 188 brigādes. Dienā šīs brigādes izpilda teju tūkstoti izsaukumu, bet naktī izsaukumu ir četras reizes mazāk (vidēji 240). Taču atalgojuma sistēma, kas paredz par darbu naktīs 75% piemaksu, vairāk motivē personālu darbam nakts stundās, nevis dienā, kad izsaukumu ir ievērojami vairāk un pacientiem brigāžu palīdzība vajadzīga biežāk. 
 
Plānotās izmaiņas paredz līdz gada beigām pārveidot 18 esošās diennakts brigādes par dienas brigādēm, tādējādi nodrošinot principu – jo vairāk izsaukumu, jo vairāk brigāžu.  Šīs izmaiņas, pirmkārt, ļaus veiksmīgāk nokomplektēt brigādes darbam dienas laikā, tā nodrošinot savlaicīgu palīdzību pacientiem. Otrkārt, izmaiņas ļaus palielināt brigāžu personāla atalgojumu par darbu dienas laikā, lai motivētu darbiniekus strādāt tad, kad  izsaukumu ir visvairāk. 
 
NMPD uzsver – darba organizācijas izmaiņas nekādi nemaina neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu iedzīvotājiem. Arī turpmāk dienests jebkurā diennakts stundā reaģēs uz visiem izsaukumiem kā līdz šim.

Ja nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, iedzīvotājiem jāzvana uz ārkārtas tālruni 113. Dispečeri īpašā datorprogrammā redz visas mediķu brigādes un nekavējoties nosūta tuvāko brīvo. Situācijās, ja vietējā brigāde ir aizņemta vai aizvedusi pacientu uz slimnīcu, izsaukumā tiek nosūtīta cita brigāde, kura tajā brīdī atrodas vistuvāk. 
 
NMPD atgādina - uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana nekavējoties, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja neelpo vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi, ir gūta smaga trauma, ir stipra asiņošana, ir pēkšņa, dzīvību apdraudoša saslimšana (infarkts, insults u.c.) u.c. kritiskas situācijas.
 
Vienlaikus NMPD aicina iedzīvotājus stiprināt sadarbību ar savu ģimenes ārstu, bet ja vienkāršāku saslimšanu gadījumos ārsta padoms nepieciešams vakaros vai nakts stundās – zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Kā rāda NMPD dati – tajos novados, kur iedzīvotājiem ir laba sadarbība ar ģimenes ārstiem, tiek reģistrēti arī mazāk izsaukumu. Iedzīvotāji savlaicīgi ar ģimenes ārsta palīdzību risina veselības jautājumus un rūpējas par profilaksi, līdz ar to retāk nonāk situācijās, kad nepieciešama neatliekamā palīdzība.
Latvijā “Olimpiskā diena 2018” šogad notiks 21.septembrī.
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) aicina pašvaldību sporta dzīves vadītājus un reģionālos Olimpiskos centrus pieteikties pasākuma organizēšanai.
 
Šogad “Olimpiskās dienas 2018” devīze Latvijā ir “Teniss vieno!” un tā ir veltīta Olimpiskā sporta veida – tenisa popularizēšanai.

Vienlaicīgi visās Latvijas “Olimpiskās dienas 2018” norises vietās pasākums sāksies ar Olimpisko rīta vingrošanu, kuras mērķis ir dalībniekus pamodināt un sagatavot turpmākās dienas aktivitātēm, kā arī atgādināt par pareizi veiktu rīta vingrošanu kā ļoti svarīgu ikdienas sastāvdaļu.
 
Izglītības iestāžu audzēkņi iepazīsies ar tenisu un tā spēles noteikumiem, piedalīsies stafetēs un citās sporta sacensībās, kā arī radošajos konkursos. Papildus vienojošajiem pasākumiem, organizētāji “Olimpiskās dienas 2018” norises vietās tiek aicināti izstrādāt savu individuālo pasākumu programmu, lai plašāk popularizētu Olimpiskos sporta veidus un Olimpiskās idejas.
 
“Olimpskās dienas 2018” pasākumi būs bez maksas.   
Ar “Olimpiskās dienas 2018” sarīkošanas nolikumu var iepazīties LOK mājaslapā internetā www.olimpiade.lv, sadaļā “Olimpiskā diena”.
 
Zināšanai:

“Olimpiskās dienas” norisi Starptautiskā Olimpiskā komiteja atbalsta kopš 1987.gada, aicinot pasaules valstu nacionālās Olimpiskās komitejas atzīmēt SOK dzimšanas dienu. LOK aicinājumam pievienojās 1992.gadā.
Olimpiskā diena ir vienīgais vispasaules pasākums, ko ik gadus organizē Olimpiskā kustība. Lielākā daļa nacionālo Olimpisko komiteju piecos kontinentos izmanto šo iespēju, lai popularizētu Olimpiskās vērtības – izcilību, draudzību, cieņu.
LOK “Olimpisko dienu” rīko apliecinot atbalstu Olimpiskajiem ideāliem, veselīgam dzīves veidam un Godīgas spēles principiem sportā.
Ar 2008.gadu “Olimpiskajā dienā” ir iespēja tuvāk iepazīties ar Olimpiskajiem sporta veidiem, klātienē satikt Olimpiešus un kopā ar viņiem izmēģināt dažādus sporta veidus.
Vasara ir atvaļinājumu laiks, kas ļoti daudziem saistās ar iespēju doties tuvos un tālos ceļojumus.
Apdrošinātāji tikmēr norāda uz biežākajiem riskiem, ar kuriem ceļotāji sastopas, tos raksturojot ar piemēriem. 

Ceļojums tiek pārtraukts vai atcelts slimības dēļ

Sen gaidītais ceļojums Ozoliņu pārim kopā ar bērniem uz Turcijas kūrortu ieplānots jau pirms pāris mēnešiem. Taču dienu pirms plānotā ceļojuma, saslima ģimenes jaunākā, 7 gadus vecā meita Ketlīna. Bērnam bija augsta tempertūra un ļoti sāpēja kakls, ārsts konstatēja angīnu un stingri noteica, ka ceļojumā doties nedrīkst. Tūroperators šādā gadījumā neatmaksā ceļojuma izdevumus, taču laicīga ceļojuma apdrošināšana un atcelšanas riska iekļaušana sedza Ozoliņu ģimenes zaudējumus, kas šajā gadījumā sastādīja 2800 eiro.

Ārkārtas situācijas ģimenē saīsina Jūsu plānotās brīvdienas 

Divu nedēļu plānotais ģimenes ceļojums pa Eiropu ar automašīnu jau ir gandrīz pusē, kad Andris, ģimenes galva, saņem nepatīkamu zvanu - viņa tēvs ir piedzīvojis sirdslēkmi un atrodas slimnīcā smagā stāvoklī. Tiek nolemts, ka ģimene steidzami atgriezīsies mājās, lai varētu būt klāt un atbalstīt slimnieku. Tā rezultātā tiek atteiktas visas iepriekš rezervētās un apmaksātās naktsmājas, kas kopumā sastādīja 1670 eiro. Apdrošinātāju izmaksātā ceļojumu apdrošināšanas atlīdzība ļāva ģimenei turpināt ceļojumu pēc divām nedēļām, kad tēvs bija atveseļojies. 

Saslimšana vai nelaimes gadījums atrodoties ārzemēs

Aleksandrs un Eva baudot brīvdienas Barselonā, devās apskatīt Gaudi arhitektūru, kad taksometrs, braucot atpakaļgaitā, nejauši notrieca Aleksandru un viņš tika hospitalizēts. Slimnīcā viņam tika konstatēts apakšstilba lūzums un smadzeņu satricinājums. Viņš saņēma pirmo palīdzību, tika izrakstīti nepieciešamie medikamenti. Aleksandra ārstēšanās, kā arī medikamentu izmaksas sedza apdrošinātājs. Tā kā Aleksandram bija arī nelaimes gadījuma apdrošināšana, viņš saņēma arī kompensāciju par gūtajām traumām.

Ārkārtas medicīnas gaisa transporta pakalpojumi

Iecerētais kalnu pārgājiens Čīlē nelāgi beidzās Zanei – paslīdot uz akmens viņa krita un guva lūzumus abās kājas. Vietējā slimnīcā nepieciešamo palīdzību Zanei nevarēja nodrošināt, tāpēc ar helihoptera palīdzību viņa tika nogādātā galvaspilsētas slimnīcā. Ārstēšanās un pārvešanas izmaksa sastādīja 25 000 eiro, kurus Zanes gadījumā sedza apdrošinātājs.

Nozaudēta vai bojāta bagāža

Lidojumu laikā bagāža mēdz tikt pazaudētas, bojātas, reizēm arī nozagtas un tas noteikti var sabojāt ilgi gaidīto atvaļinājumu. Taču Ainas kundzes ceļojuma bagāžā, kuru viņa nesagaidīja Hītrovas lidostā Londonā, atradās ne tikai dāvanas mazbērniem un ikdienai nepieciešamas lietas, bet arī asinsspiediena zāles, kuras ārsts bija izrakstījis regulārai lietošanai. Sazinoties ar apdrošinātāju, Ainas kundze saņēma konsultāciju, kur gūt palīdzību, lai iegūtu ārsta palīdzību nepieciešamo medikamentu iegādei, kā arī, atgriežoties Rīgā, viņai tika kompensētas izmaksas par pirmās nepieciešamības lietu iegādi, lai gan Ainas kundzes čemodāns pēc divām dienām bija atradies Hītrovas lidostā. 
Ienākumu līmenim augot un ceļojumu iespējām kļūstot arvien pieejamākām, Latvijā pieaudzis to iedzīvotāju, skaits, kas sava atvaļinājuma laikā šogad plāno doties ceļojumā uz ārzemēm. Ārvalstis par sava atvaļinājuma brauciena galamērķi šogad izvēlējušies jau 44% atpūtnieku, turklāt 20% šādu lēmumu pieņēmuši, neskatoties uz esošām nenokārtotām finansiālām saistībām, - liecina Finanšu institūta veiktā aptauja.
 
“Ārvalstu ceļojuma plānošana, neskatoties uz faktu, ka ir kavēti maksājumi, nepārprotami norāda uz vieglprātīgu attieksmi maksājuma termiņu ievērošanā, kā arī atbildības trūkumu pret naudas aizdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Bieži vien šādas rīcība var izvērsties nopietnās finansiālās problēmās, un atstāt arī tālejošākas sekas, par ko sākotnēji iedzīvotāji nemaz nepadomā. Vēsturiskie kavējumi var apgrūtināt vai pat liegt pakalpojuma un aizņēmuma saņemšanu nākotnē iespējami daudz kritiskākās dzīves situācijās, jo norāda uz disciplīnas trūkumu vai arī grūtībām tikt galā ar jau esošo izdevumu apmēru,” skaidro Finanšu institūta eksperti.
 
Kā norāda eksperti, došanās atvaļinājumā uz ārzemēm, mājās atstājot parādus un kavētus maksājumus, var izvērsties personīgam budžetam īpaši traumējošs lēmums arī tādēļ, ka  ceļojot personas izdevumi vēl turpinās pieaug.

Nav noslēpums, ka līdz ar citādāku ikdienas ritējumu, atvaļinājuma laikā lielākoties sagaidāmas izmaiņas arī izdevumu dinamikā. To apstiprina arī veiktā aptauja -  71% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņu izdevumi ceļojot parasti pieaug, bet 42% pēc lieliski pavadīta atvaļinājuma ir jutuši finansiāli rūgtu nožēlu. Un kā nu ne, atgriešanās ikdienā pēc bezrūpības baudīšanas atpūtas laikā var būt krietni smagāka, ja līdzi nāk galvassāpes par to, ko iesākt ar pamatīgo robu finansēs.
 
Pozitīvi gan vērtējams fakts, ka vairums iedzīvotāju atvaļinājumā radītos papildus tēriņus parasti sedz no saviem uzkrājumiem (77%) un retāk noslogo nākamo mēnešu darba algu vai plānotos papildus ienākumus(16%). Tomēr satraucošākas tendences novērojamas to ceļotāju vidū, kuriem ir kavēti maksājumi – šādi atpūtnieki būtiski biežāk (30%) nekā iedzīvotāji, kam attiecīgu sarežģījumu nav (12%), cer uz nākamo mēnešu algu, turklāt piektdaļa maksājumu kavētāju (20%) šim mērķim ieplānojuši ņemt aizņēmumu, jo iepriekš veiktu uzkrājumu gluži vienkārši nav. 

Interesanti, ka, neskaitot avio biļešu un naktsmītnes izmaksas, lielākie tēriņi Latvijas iedzīvotājiem ceļojot lielākoties ir saistīti ar ekskursijām un dažādām izklaides aktivitātēm (56%), kā arī maltīšu ieturēšanu kafejnīcās un restorānos (54%). 
 
Vācijas vēstniecība uz Rīgu ir atvedusi Berlīnes lāčus.
Gandrīz 150 "United Buddy Bears“ lāči Doma laukumā aicina visus uz izstādes atklāšanu 12. jūlijā plkst. 12.30!

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies arī  Latvijas lāča apgleznotājs mākslinieks Kaspars Zariņš un atsevišķo valstu lāču krustavecāki. 

Gandrīz 150 "United Buddy Bears“ lāči Rīgā uzturēsies no 12. jūlija līdz 22. augustam. Tā būs viņu pirmā vizīte Baltijā, kas ir Vācijas dāvana Latvijas
iedzīvotājiem valsts simtgadē. 

"United Buddy Bears“ simbolizē toleranci un saprašanos starp tautām.
Ar šādu moto divmetrīgie Berlīnes lāči apceļo pasauli, un kopš 2002. gada, kad viņi pirmo reizi bija skatāmi Berlīnē, lāčus ar sajūsmu ir sveikuši aptuveni 40 miljoni izstādes apmeklētāju 30 pilsētās visos kontinentos. 

Katru no kopumā turpat vai 143 valstis simbolizējošajām lāču figūrām ir apgleznojis kāds pazīstams attiecīgās valsts mākslinieks. Latvijas lāča figūru apgleznoja Kaspars
Zariņš, tā pamatvēstījums ir laimes un optimisma sajūtas. 

"United Buddy Bears“ īpašā misija ir palīdzēt trūkumā nonākušiem bērniem. Tāpēc Rīgā "United Buddy Bears“ kopā ar Bērnu slimnīcas fondu vāks ziedojumus
mazajiem pacientiem, kuri ārstniecībai nevar saņemt valsts finansējumu.
Plašāka informācija par "United Buddy Bears" atrodama šeit: www.buddy-baer.com
Noslēdzoties valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem, vienu no saspringtākajiem darba cēlieniem noslēguši arī Latvijas Televīzijas darbinieki. Visu radošo un tehnisko spēku darbs vairāku mēnešu garumā nu beidzies, un Latvijas Televīzija padarīto vērtē atzinīgi.

LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte  norāda, ka bez ārējo sadarbības partneru piesaistes nodrošināt pārraides tādā apjomā un kvalitātē būtu neiespējami: "Lai nodrošinātu visu to, ko skatītāji Dziesmu un deju svētku laikā varēja vērot LTV ēterā un platformās, strādāja lielākā daļa LTV darbinieku, taču tikai mūsu spēkiem to nebūtu iespējams izdarīt, tādēļ mūsu vadībā darbojās arī palīgi no Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Baltkrievijas."

Deviņu dienu laikā darbs 19 tiešraidēs (atsevišķi neskaitot ikdienas pieslēgumus Dziesmu un deju svētku studijai Brīvības laukumā) pierādījis sabiedriskās televīzijas radošās un tehniskās spējas.

Lai piedāvātu vislabākās kvalitātes koncertierakstus, 11 no 19 notikumiem tika ierakstīti HD izšķirtspējā. Šobrīd visi materiāli glabājas sabiedrisko mediju satura atskaņotāja replay.lv arhīvā.
Visi materiāli par svētkiem ir pieejami bez ierobežojumiem visā pasaulē.

Šajos svētkos tika izmantots arī jauns tehnoloģiskais risinājums. Deju lieluzveduma "Māras zeme" skatītāji, iespējams, ievēroja, ka daži kadrējumi ir citādāki nekā ierasts citās reizēs.
Lai tos nodrošinātu un piedāvātu dejas vērot no vēl nebijušiem leņķiem, LTV īrēja īpašu tehnoloģisko risinājumu, kas Latvijā vēl ne reizi nav ticis izmantots - "spider cam" jeb zirnekļkameru.
Tā sekoja līdzi visiem dalībnieku veidotajiem rakstiem no stadiona augšas, un ļāva nodrošināt nevis vienkārši statisku kadru, bet "skrēja līdzi" dejotāju emocijām.
No 2019. gada Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt Eiropas Savienībā derīgu ceļošanas dokumentu ar divreiz garāku derīguma termiņu un vairāk iespējām.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) rosinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos ir atbilstoši un saskaņā ar Eiropas Savienībā un arī Latvijā virzīto ideju, ka personas apliecība (eID) ir uzskatāma par katras personas personu apliecinošu pamatdokumentu.

PMLP rosinātie grozījumi paredz, ka no 2019. gada, kad ir plānots sākt jauna dizaina personības apliecību izsniegšanu ar pasei pielīdzinātu (10 gadi) derīguma termiņu un paplašinātām iespējām to izmantot elektroniskā vidē gan attālināti, gan klātienē, valsts nodevas noteikšanu 15 eiro apmērā.
Šobrīd valsts nodeva par personas apliecības izsniegšanu (derīguma termiņš 5 gadi) ir noteikta 14,23 eiro apmērā.

Rūpējoties par mazāk aizsargātām sabiedrības grupām (vecuma pensionāriem, I un II grupas invalīdiem, kā arī bērniem un jauniešiem līdz 20 gadu vecumam), plānots samazināt personas apliecības izsniegšanas nodevu no 7,11 eiro uz 5 eiro.

Jaunā parauga eID kartēs plānots neierobežots e-parakstu skaits, kā arī ar iespēja izmantot to elektroniskai identifikācijai citu ES valstu e-pakalpojumu saņemšanai.
Nupat pētījumu kompānija "Kantar TNS" publicēja jaunākos radio auditorijas pētījumu datus, kuri zināmā mērā šokēja visu mediju nozari.

Pētījums atklāja, ka vidēji viena radio stacija Latvijā, iedzīvotāju vecuma grupā no 16 līdz 74 gadiem, sasniedz vairāk kā divas reizes lielāku auditorijas daļu, nekā tika uzskatīts līdz šim.

Ja pēc 2017. gada rudens datiem vidēji viena stacija spēja sasniegt 6.86% no visas mērķa auditorijas vecuma grupā no 16-74 gadiem, tad pēc jaunākajiem pētījuma datiem - viena stacija vidēji sasniedz 14.91% no minētās auditorijas. Tas nozīmē, ka vidējais radio klausītāju skaits nedēļā (Reach%) vienai radio stacijai Latvijā ir it kā pieaudzis par 117.34%!
Savukārt, nedēļā radio klausās 88% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas ir it kā 7,2% pieaugums pret iepriekšējo periodu 2017. gada rudenī. Šokam bija gan pozitīvais aspekts, jo beidzot tika atzīta radio lielā loma mediju tirgū, it sevišķi auditorijas sasniegšanā (uzrunāšanā), gan arī rūgta pēcgarša, jo pēc būtības jau nekas nav mainījies, radio Latvijā vienmēr tāds ir bijis, tikai līdz šim tam nebija oficiāla apstiprinājuma.

Iepriekšējos 23 gadus radio auditorijas pētījumiem izmantoja tā saukto "dienasgrāmatu metodi" un visbeidzot 2018. gadā "Kantar TNS" ieviesa jaunu metodoloģiju pārejot uz telefonu intervijām un aptaujām internetā. Jaunā aptaujas metodika nodrošina daudz lielāku respondentu loku, kas pēc būtības ļauj daudz objektīvāk un detalizētāk izpētīt radio klausīšanās paradumus un ļauj novērtēt arī mazo, nišas programmu vietu radio tirgū, tādējādi iegūstot daudz precīzākus un visaptverošākus datus gan par radio klausīšanās paradumiem, gan radio vietu mediju nozarē kopumā.

Pamatojoties uz līdzšinējiem mediju tirgus datiem, radio nozare, aiz televīzijas un interneta, ir tikusi uzskatīta kā trešais populārākais mediju kanāls. Jaunie dati atklāj, ka tas ir nepamatoti, jo, piemēram, atbilstoši "Kantar TNS" datiem, 2018. gada ziemas - pavasara periodā internetu regulāri izmantoja vidēji 80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas faktiski nozīmē, ka radio patēriņš ir lielāks nekā interneta patēriņš.
Arī salīdzinot lielāko radio grupu sasniegtās nedēļas auditorijas apjomu un populārāko interneta portālu sasniegtās nedēļas auditorijas, redzams, ka tikai viena interneta portālu grupa spēj konkurēt ar radio grupām. Radio un interneta patēriņa salīdzinājumā ļoti būtiski ir tas, ka radio nozares patēriņš balstās gandrīz 100% Latvijā veidotajā saturā (izņemot mūziku), ko nevar teikt par internetu.
Tas arī pierāda un apstiprina sabiedrības ieinteresētību un pieprasījumu pēc Latvijā veidotā satura, kas ir vienīgais instruments Latvijas mediju konkurencē ar globālajiem satura veidotājiem un izplatītājiem.

Iepriekš minēto, maldīgo priekšstatu rezultātā, radio nozare līdz šim ir tikusi neadekvāti zemi novērtēta gan no reklāmdevēju puses, gan arī kopējās Latvijas mediju telpas ietvaros, kuras atbalstam ir veidoti dažādi instrumenti un piešķirti līdzekļi satura veidošanai.

Latvija savā ziņā ir unikāla valsts Eiropas un pat pasaules kontekstā, jo Latvijā radio ir nozīmīgāks un efektīvāks medijs nekā vairumā citu valstu, un to šobrīd arī apstiprina reprezentatīvie "Kantar TNS" dati. Šiem jaunajiem apstākļiem ir jākalpo par pamatu attieksmes maiņai pret radio, jo ir acīm redzami, ka radio ir viena no retajām mediju platformām, kura ātri un efektīvi sasniedz lielu sabiedrības daļu, tādējādi nodrošinot gan reklāmdevēju intereses, gan arī apmierinot sabiedrības vajadzību pēc objektīvas un vispusīgas informācijas.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš 
Līdz 2050. gadam pasaulē izplatītākās un kvalitatīvākās Arabikas šķirnes kafijas audzēšanai piemērotās platības kalnos var samazināties par 50%, vēl pēc 20 gadiem izzūdot pavisam, un aptuveni 25 miljonus mazo kafijas audzētāju atstājot bez ģimenes rūpala un vienīgā iztikas avota.
Somijā  Pasaules baristu čempionātu vairākkārtējs uzvarētājs Matts Perger (Matt Perger) kopā ar domubiedriem no dažādiem augiem un citiem produktiem mēģināja izveidot kafijas aizstājēju, pagaidām gan ne visai veiksmīgi.

Pēc ilgstošiem mēģinājumiem tika radīts dzēriens – kafija bez kafijas. Tas sastāv no tumši un vidēji grauzdēta miežu iesala, kaltētām vīģēm, fermentētas zaļās tējas un ceratonijas jeb karoba (kakao līdzīgas pupiņas) pulvera. “Tomēr jāsecina, ka pat izcili kafijas speciālisti, izmantojot augstvērtīgas izejvielas, nespēj atdarināt īstu kafiju – ne pēc garšas, ne smaržas,” atzīst vairāki eksperti.
Arī eksperimentā iesaistītais kafijas speciālists Matts Pergers atzina, ka jācenšas kafijas krūmus uz planētas saglabāt, cik ilgi vien iespējams, jo aizstāt kafiju izrādās ir neiespējami.
 
Īpaši jūtīga pret klimata pārmaiņām ir tieši kafijas mīļotāju iecienītā Arabikas šķirnes kafija.
To apdraud sausums, pārmērīgs lietus, salnas un spēcīgs vējš, kā arī kaitēkļi un augu slimības, kuru izplatību veicina klimata pārmaiņas.

Ja vidējā gaisa temperatūra pasaulē ik gadu turpinās pieaugt, līdz 2050. gadam Arabikas šķirnes kafijas audzēšanai piemērotās platības samazināsies.
 
Kafijas audzēšanā nepieciešams liels roku darbs, kas ir smags un nav pārāk labi apmaksāts. Globālās problēmas pasaulē ir līdzīgas – jaunieši nevēlas pārņemt vecāku saimniecības un, meklējot vieglāku dzīvi, lielāku peļņu, pārceļas uz lielpilsētām. Kafijas krūmu kopēji noveco, un pēc vērojumiem vidējais kafijas audzētāju vecums atsevišķās kafijas audzēšanas valstīs sasniedz 60 gadus. Šie ir iemesli, kāpēc vairāki uzņēmumi izvēlas investēt ilgtspējīgas saimniekošanas attīstības programmās.


 
Pirms 30 gadiem Zviedrijā tika radīts revolucionārs atklājums – alkilātu degviela. Tagad tā pieejams arī Latvijas degvielas uzpildes staciju veikalu plauktos. Paredzēta mazajiem dzinējiem – dārza tehnikai.

Alkilāta degviela tika izgudrota Zviedrijā pirms 30 gadiem, kad Zviedrijas uzņēmuma ‘Aspen’ dibinātājs Rolands Elmangs, kurš iepriekš strādāja uzņēmumā ‘Volvo’ kā degvielas speciālists, iedomājās, ka vajadzētu ražot motorzāģiem piemērotāku degvielu. Viņš nolēma, ka izmantos tikai dažas degvielas sastāvdaļas, un tas izdevās. Tagad viņam ir vairāki sekotāji visā pasaulē – vairāki uzņēmumi ražo alkilātu degvielu.

Salīdzinājumā parastais benzīns tiek ražots, izmantojot jēlnaftas rafinēšanas procesu, kura ietvaros dažādas frakcijas tiek dažādos veidos apstrādātas un pēc tam apvienotas. Tāpēc benzīns ir nevis homogēna viela, bet gan vairāku vielu maisījums. Degvielas uzpildes stacijās pieejamais parastais benzīns satur aptuveni simt dažādu vielu ar dažādu ietekmi uz dzinēja darbību, cilvēku veselību un vidi. Daudzas sastāvdaļas ir īpaši bīstamas un toksiskas cilvēkiem un videi.

Vārds “alkilāts” cēlies no vārda alkilācija, kas ir process alkilāta ieguvei. Alkilāts tiek ražots sintētiski no tīrajām gāzēm, kas rodas jēlnaftas rafinēšanas laikā. Tādējādi tiek iegūts ļoti tīrs benzīns, kura sastāvā ir aptuveni desmit vismazāk kaitīgo vielu un kurš tādēļ praktiski nesatur bīstamās sastāvdaļas, piemēram, benzolu, aromātiskos ogļūdeņražus, sēru un olefīnus.
Alkilāts ir viens no tīrākajiem naftas pārstrādes produktiem, kādu vispār iespējams iegūt. Šajā degvielā nav sēra, šķīdinātāja un pat benzola, kas ir kancerogēnākā viela degvielas sastāvā. Rezultātā no dzinēja nākošajiem izmešiem nav tik spēcīga aromāta.

Alkilātu degvielas sastāvā nav arī etanola, kas ir pazīstams kā dzinējam nedraudzīga viela – tas ir labs šķīdinātājs. Degvielas uzpildes stacijās nopērkamā benzīna sastāvā ir 5% etanola. Ja benzīns tiek lietots vecākās iekārtās, kuru materiāli nav paredzēti saderībai ar etanolu, tiek bojātas (šķīdinātas) gumijas un plastmasas detaļas, rodas noplūdes, gumijas daļiņas veido aizsērējumus u.tml. Tāpat etanols absorbē ūdeni no atmosfēras mitruma, un degvielas sistēmā tiek veicināta korozijas veidošanās, kas atkal var radīt būtiskus dzinēja darbības traucējumus un dārgu remontu.

Vēl viena praktiska priekšrocība – parastā degviela vienmēr ir jāiztukšo no instrumenta pēc sezonas. Pretējā gadījumā nākamās sezonas sākumā nāksies apmeklēt servisu, jo parastā degviela degradējas un rodas nosēdumi, kas rada bojājumus degvielas sistēmā.
Savukārt alkilātu degvielu var “aizmirst” un nākamajā pavasarī instrumentu būs tik pat viegli iedarbināt kā parasti. ‘Aspen’ alkilātu degvielu var glabāt līdz pieciem gadiem.

No nākamā gada personām, kuras neveiks sociālās iemaksas un nebūs veikuši arī brīvprātīgās iemaksas, pienāksies pakalpojumu pamatgrozs, kurā plānots iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Kā ceturtdien žurnālistus informēja veselības ministre Anda Čakšu, no nākamā gada veselības aprūpes pakalpojumi tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnajā grozā.

Čakšai gan par šo dalījumu joprojām esot dalītas jūtas, jo no vienas puses kā ārste viņa vēlētos "visiem visu uzreiz", tomēr kā ministrei viņai jāsaprot dažādie ieguvumi, kas gūti kompromisa dēļ. Papildu finansējums veselības aprūpē ļāvis uzlabot pacientu iespēju nokļūt pie ārsta, kā arī palielināt atalgojumu mediķiem, norāda ministre.

Viņa informēja, ka pamatgrozā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

Vienlaikus ministre atgādināja, ka no nākamā gada joprojām par visiem valsts pakalpojumiem būs jāturpina maksāt arī līdzmaksājumi, kā tas bijis līdz šim.
Grozu saturs vēl jāapstiprina valdībā.

Kā ziņots, personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt no šī gada 1.septembra.

Pēc iemaksu veikšanas persona varēs saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros attiecīgā kalendāra gada laikā.
Veselības apdrošināšanas iemaksas būs veicamas par kārtējo kalendāra gadu un diviem iepriekšējiem kalendāra gadiem, ja veselības apdrošināšanas iemaksas par tiem nav maksātas.
Piemēram, iedzīvotājs 2019.gadā valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu varēs saņemt, ja būs samaksāts par 2019.gadu 154,80 eiro un par 2018.gadu 51,60 eiro.

Jau ziņots, ka pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.

Jau tagad likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ierakstīts, ka obligāto iemaksu daļa, kas atbilst vienam procentpunktam no obligāto iemaksu likmes, ir paredzēta veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai.
Facebook Draugiem Twitter Instagram