Šogad "Zemes pārtērēšanas diena", jeb diena, līdz kurai cilvēce konkrētajā gadā iztērējusi tik daudz resursus, cik Zeme spēj atražot gada laikā, sasniegta šodien, 2.augustā , ziņo organizācija "Greenpeace International".

Organizācijas pārstāvji norāda, ka kopš 70. gadiem, kad aizsākās šīs dienas atzīmēšana, tā pienāk aizvien agrāk. Tas nozīmē, ka cilvēce aizvien aktīvāk tērē planētas resursus, ievērojami pārsniedzot tās spējas dabīgi atražot mūsu iztērēto.

"2017. gadā vēl ir pieci mēneši, bet mēs jau esam iztērējuši tik daudz Zemes resursu, cik nepieciešams, lai planēta mūs uzturētu veselu gadu," teikts organizācijas izplatītā paziņojumā. 

Lai labotu cilvēces kļūdu un samazinātu resursu pārtēriņu, šogad "Greenpeace" aicina atteikties no plastmasas karotīšu lietošanas, to vietā daudzkārt izmantojot parastās. 
Organizācijas pārstāvji skaidro, ka patēriņa domāšanas mainīšana jāsāk ar mazumu, un atteikšanās no tāda šķietama nieka kā plastmasas karotītes palīdzēs atteikties arī no citiem liekiem priekšmetiem, kuru ražošana piesārņo vidi.

Salīdzinājumam "Zemes pārtērēšanas dienu" datumi iepriekš:

1987. gadā - 19. decembris
1990. gadā - 7. decembris
2000. gadā - 1. novembris
2010. gadā - 21. augusts
2016.gadā - 8.augustā
Šodien Jēkabpils reģionālajā slimnīcā sākas labdarības akcijas “Dzīvo vesels”.
Labdarības akcijas laikā  Jēkabpilī vienkopus pulcēsies ārsti un medicīnas personāls, lai bez maksas strādātu sabiedrības labā t.i. sniegtu konsultācijas un nodrošinātu nepieciešamās ķirurģiskās manipulācijas Jēkabpils pilsētā un apkārtējos novados dzīvojošiem pensionāriem, invalīdiem, politiski represētām personām. 

Šogad atsaucoties labdarības akcijas “Dzīvo vesels” iniciatora traumatologa– ortopēda Kaspara Ūdra aicinājumam ārsti- traumatologi- Dmitrijs Kirejevs, Aigars Vugulis, Aldis Šperliņš un pats Kaspars Ūdris– sniegs konsultācijas 120 pacientiem- pensionāriem, invalīdiem, politiski represētām personām- ar muguras, plecu, ceļu, plaukstu un elkoņu locītavu problēmām. Savu dalību akcijas norisē ir apstiprinājusi podoloģe Anete Meinarte, kas konsultēs 120 pacientus ar kāju, pēdu problēmām.
Lai arī pēdējos gados ir vērojama tendence samazināties kopējam ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaitam, tomēr Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija.

2016. gadā Latvijā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem notikuši 5,5 ugunsgrēki un gājuši bojā 4,4 cilvēki, kas ir divreiz  vairāk nekā vidēji citās valstīs, liecina jaunākie Starptautiskās Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu asociācijas Statistikas centra dati.

Kā liecina atbildīgo valsts dienestu uzkrātā informācija, tad vairāk nekā puse no Latvijā reģistrētām ugunsnelaimēm notiek dēļ neuzmanīgas apiešanās ar uguni, 2016. gadā tas bija iespējamais cēlonis 60,8 % gadījumos.
ASV tehnoloģiju milzis "Facebook" slēdzis divu  robotu darbu, jo tie sazinājušies šifrētā, kompānijas darbiniekiem nesaprotamā valodā.

"Facebook" mākslīgā intelekta pētījuma laboratorijas  pētnieki atklāja, ka divi zinātnieku radīti sarunu roboti – Bobs un Alise – novirzījušies no programmētāju radītā koda un izveidojuši paši savu komunikācijas formu.
Bobs Alisei sacījis: "Es varu varu es es pilnīgi viss cits", uz ko viņa partnere atbildējusi: "Bumbām ir nulle man man man man man man man man".

Lai gan šis teksts izskatās pēc vienkāršu kļūdu savirknējuma, eksperti norāda, ka Boba un Alises saruna, visticamāk, ir runas ātrai pierakstīšanai piemērota vienkāršota burtu sistēma, kurā izmanto īpašas rakstzīmes un saīsinājumus.

Abi  roboti tika radīti ar mērķi, lai tie spētu sarunāties gan ar datorizētām sistēmām, gan cilvēkiem, spējot tiem piedāvāt dažādu pakalpojumu rezervācijas un, piemēram, rekomendācijas restorānu izvēlē.

"Facebook" notikušo atteicies komentēt.
Uzbekistānā vakar, kad valsts augstskolās notika iestājeksāmeni, nedarbojas mobilais internets un nebija iespējams sūtīt īsziņas.

Mobilo sakaru operatoru mājaslapās bija lasāmi paziņojumi, ka profilaktisko darbu dēļ šie pakalpojumi nav pieejami.

Savukārt anonīms avots Uzbekistānas varas struktūrās teica, ka "profilakse" ir saistīta ar to, ka valsts augstskolās notiek iestājeksāmeni. Šādi atbildīgie centās izvairīties no krāpšanās mēģinājumiem eksāmenu laikā.
Ik gadu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) steidzas palīgā cilvēkiem, kuri ir nomaldījušies mežā.
Salīdzinot ar visa gada rādītājiem, vasaras mēnešos mežā apmaldījušos cilvēku skaits ir vislielākais, kas ir skaidrojams ar to, ka vasaras mēnešos cilvēki dodas mežā, lai sēņotu un ogotu, bet aizmirst par savu drošību.
Lai došanās mežā nebeigtos ar apmaldīšanos, pamatīgu izbīli vai pat veselības un dzīvības apdraudējumu, VUGD aicina iedzīvotājus ņemt vērā vairākus drošības ieteikumus!

2016.gadā pagājušajā gadā ugunsdzēsēji glābēji izglāba 70 mežos vai purvos apmaldījušos cilvēkus, bet VUGD palīdzība bija nepieciešama jau 24 cilvēkiem, kuri bija apmaldījušies. Iemesli, kādēļ cilvēki apmaldas ir dažādi – kāds aizraujas ar sēņošanu un ogošanu un nepamana, kur aizgājis, bet cits uzticas ierīcēm, kuras izlādējas vai sēņo sev nepazīstamās vietās. 

Lai neapmaldītos mežā, negūtu pamatīgu izbīli vai pat veselības un dzīvības apdraudējumu, VUGD aicina iedzīvotājus ņemt vērā šādus vienkāršus ieteikumus:

• pirms došanās mežā, informējiet savus piederīgos par to, kurā vietā plānojat sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad plānojat atgriezties no meža;
• ģērbjoties piedomājiet ne tikai par to, kā pasargāt sevi no ērcēm un čūskām, bet arī par to, lai glābējiem būtu vieglāk Jūs ieraudzīt, tāpēc apģērbam un galvassegai izvēlieties spilgtas un košas krāsas;
• ja iespējams, nedodieties mežā viens pats;
• neaizmirstiet līdzi paņemt personu apliecinošu dokumentu vai vismaz lapiņu ar uzrakstītu vārdu, dzīvesvietas adresi un kāda piederīgā telefona numuru. Neaizmirstiet paņemt līdzi pilnībā uzlādētu mobilo telefonu;
• neaizmirstiet par savu veselību – paņemiet līdzi pirmās palīdzības piederumus (tie neaizņems daudz vietas, bet būs ļoti noderīgi situācijās, ja kaut kas atgadīsies). Kā arī, ja ikdienā ir jālieto kāds medikaments, tad pārliecinieties, ka tas ir paņemts līdzi;
• paņemiet līdzi ūdens pudeli un šokolādi, jo tie apmaldīšanās gadījumā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju;
• paņemiet līdzi kabatas lukturīti, jo tas tumsā ne tikai palīdzēs nekrist panikā, bet arī palīdzēs glābējiem Jūs ātrāk atrast. Tāpat noderēs arī svilpīte un kompass, ar kuriem vajadzības gadījumā varēsiet norādīt savu atrašanās vietu un sekojot norādēm izkļūt no meža;
• ierodoties mežā palūkojieties visapkārt – dzelzceļš, ceļi, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā. Pievēršot uzmanību apkārt esošajām lietām un objektiem Jūs apmaldīšanās gadījumā palīdzēsiet glābējiem saprast kā esat pārvietojušies pa mežu un, kur Jūs atrodaties;
• esot mežā sekojiet līdzi laikam un nepalieciet mežā līdz tumsai, jo tad atrast izeju no sveša meža būs praktiski neiespējami;
• ja saprotat, ka esat apmaldījies un paša spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, nekrītiet panikā! Panika kļūs par Jūsu ļaunāko ienaidnieku, jo stresa situācijā nespēsiet objektīvi novērtēt radušos situāciju. Apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad uzsāciet atpakaļceļu. Nemēģiniet sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, jo tādējādi Jūs varat ieiet mežā vēl dziļāk;
• centieties saklausīt, kas Jums apkārt atrodas – ja tuvumā atrodas šoseja, ceļš vai dzīvojamā māja, tad nekautrējieties doties uz turieni un pajautāt pareizo virzienu līdzcilvēkiem.

Līdzīgi padomi noderēs gadījumos, ja esat apmaldījies purvā – meklējot atpakaļceļu rūpīgi pārbaudiet ik vietu, kur plānojat spert soli un vislabāk to ir darīt ar garāka koka palīdzību. Ja tomēr iekrītat purvā vai akacī, tad tikai mierīgas un apdomātas darbības palīdzēs Jums izglābties.
Strauji un haotiski vicinot rokas un kājas Jūs tikai vēl dziļāk iestigsiet purvā vai iegrimsiet akacī. Tāpēc šādos gadījumos mēģiniet atrast jebko, aiz kā Jūs varētu pieturēties vai aizķerties un lēnām izvilkt sevi ārā.

Ja saprotat, ka pašu spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, tad nekavējoties zvaniet glābējiem pa tālruni 112 un nosauciet tiem pēc iespējas konkrētākus orientierus – kurā vietā iegājāt mežā, cik ilgi uzturaties mežā, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus esat šķērsojis vai, kam esat pagājis garām.
Atcerieties, ka jebkurš sīkums var palīdzēt glābējiem Jūs atrast!
Ja var spriest pēc abonementu skaita, tad noteikti.

Zviedrijas kompānija "Spotify"  paziņoja, ka tai tagad ir 60 miljoni maksas abonentu, un tagad "Spotify" abonentu skaita ziņā vairāk nekā divkārt pārspēj tuvāko konkurentu "Apple Music", kas jūnija sākumā lepojās ar 27 miljoniem abonentu.

"Apple Music" savu abonentu skaita pieaugumu tomēr sasniedzis ļoti strauji, jo ASV tehnoloģiju gigants "Apple" izveidoja šo servisu tikai pirms diviem gadiem. "Spotify", kas sāka darboties 2008.gadā.

Nākamais "Spotify" konkurents ir Parīzē bāzētā "Deezer", kas 2016.gada janvārī paziņoja, ka tai ir seši miljoni maksas abonentu.
Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" sociālajā tīklā "Facebook" publiskojis aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu "Sēnīte" Inčukalna novadā.

"Liepkalni" īpašnieks Dagnis Čākurs pastāstīja, ka viņu uzrunājuši nekustamo īpašumu realizētāji par iespēju iegādāties "Sēnīti".
Čākurs īpašumu aplūkojis trīs reizes un secinājis, ka to iespējams attīstīt.

Kā liecina "Liepkalnu" publiskais aicinājums "Facebook", apskatot "Sēnītes" īpašumu, maiznīcas īpašniekam radusies ideja par publiskas akciju sabiedrības (AS) dibināšanu, kur ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no "Sēnītes" īpašniekiem.

Kā liecina restorānu kompleksa "Sēnīte" pārdošanas sludinājums portālā "ss.lv", īpašums atrodas Inčukalna novadā Vidzemes šosejas malā. Sludinājumā norādītā īpašuma cena ir 580 000 eiro.

Pērn atpazīstamākā „Sēnītes” kompleksa daļa – kupolveida restorāns, kas jau vairākus gadu desmitus stāv tukšs, atzīta par valsts nozīmes kultūras pieminekli, taču ēku kompleksa pašreizējie īpašnieki šo lēmumu apstrīdējuši administratīvajā tiesā.
Pabeigts darbs pie režisora Jāņa Norda jaunās spēlfilmas “Ar putām uz lūpām”, kas no šī gada 10. novembra būs skatāma Latvijas kinoteātros.
Filmas galveno lomu atveidotāji ir aktieri – Vilis Daudziņš un Ieva Puķe, bet radošā kolektīva kodolu veido komanda, kas strādājusi pie skatītāju iemīļotās un starptautiski godalgotās filmas “Mammu, es Tevi mīlu”.

“Ar putām uz lūpām” ir attiecību trilleris. Tas stāsta par aktiera Viļa Daudziņa atveidoto Didzi – bijušo policistu un kaujas suņu treneri, kurš dažu dienu laikā nonāk neapskaužamā situācijā. Viņš tur aizdomās sievu (aktrise Ieva Puķe) par neuzticību, kamēr viņa mīļotie suņi inficējas ar kādu bīstamu slimību.

Režisora Jāņa Norda otrā spēlfilma “Mammu, es tevi mīlu" guva plašu skatītāju atzinību Latvijas kinoteātros, ka arī tika apbalvota vairākos nozīmīgos pasaules kinofestivālos. 2014.gadā filma ieguva arī Lielo Kristapu kā labākā spēlfilma.

*******

No 1. augusta sākas biļešu iepriekšpārdošana uz režisora Vara Braslas jauno ģimenes spēlfilmu „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, kura atklāj Nacionālā Kino centra programmu „Latvijas filmas Latvijas simtgadei” un Latvijas kinorepertuārā parādīsies no 18. augusta.

Filma „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” stāsta par lielpilsētas puiku Oskaru, kuram vasara jāpavada mazpilsētiņā pie vectēva. Tur, par laimi, ir arī dators, bet… tā procesoram pārāk maz kodolu! Oskaram šķiet, ka krūzītes mazgājas pašas, viņš nesper ne soli bez mobilā telefona un dusmojas uz vectēvu. Drīz astoņgadīgais puika tiek ierauts notikumos, kas atklāj deputāta Modrīša manipulācijas. Vecmāmiņa Irma Kode spiesta dziedāt un dejot repu, mazdēls staigāt ar čībām, bet vectēvs itin bieži sastapties ar pašvaldības policistu. Tad iesaistās arī Oskars…

Bērnu lomās – Markuss Jānis Eglītis no Carnikavas un Eva Ozola no Kuldīgas. Pieaugušo lomās Mārtiņš Vilsons, Akvelīna Līvmane, Mārtiņš Meiers, Lauris Dzelzītis, Uldis Dumpis, Alise Polačenko, Vizma Kalme, Inese Pudža un citi. Kaķa Bambāna lomā ventspilnieks Samuraj Lux Hugo Boss, otrā plāna kaķa lomā rīdzinieks Muris. Epizodēs piedalās arī citi dzīvnieki.

„Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” ir pirmā Latvijas simtgades filma, kas nonāk uz ekrāniem, atklājot 16 pilnmetrāžas filmu programmu, kas veltīta valsts jubilejai.
Filmas veidotāji aicina bērnus, tuvojoties pirmizrādei, uzdāvināt kino biļeti arī savam vectētiņam un vecmāmiņai.
Putekļusūcējs – robots, iespējams, uzsūc daudz vairāk, nekā domājam, vēsta "The New York Times".

Jaunākie putekļusūcēju – robotu modeļi, veicot tīrīšanu, uzkrāj datus. Tie identificē sienu un mēbeļu izvietojumu. Tas robotiem palīdz izvairīties no sadursmēm ar dažādiem objektiem, taču tādejādi tiek izveidota mājokļa karte, ko "iRobot" apsver pārdot "Amazon", "Apple" vai "Google".

Šādas informācijas pārdošana var radīt priekšrocības dažādiem tirgotājiem. Sekas nav grūti iedomāties, piemēram, zinot, ka telpā neatrodas klubkrēsls, nākamreiz, atverot sociālo tīklu "Facebook", šī būs pirmā reklāma, ko lietotājs pamanīs. Galu galā, iespējams, var tikt atpazīti arī zīmoli, ko konkrētā persona iegādājusies.

"iRobot" norādījis, ka "ar klientu saistītiem datiem nodrošināta pilnīga konfidencialitāte." Pašlaik pircēji robotus var lietot, neizmantojot internetsavienojumu.
Portāls lsm atgādina, ka pagājuši divarpus mēneši, kopš notiek regulāri lidojumi no Rīgas uz Liepāju un atpakaļ.
 Šajā laikā aviokompānija „airBaltic” ir apkalpojusi vairāk nekā divus tūkstošus pasažieru. 

SIA „Aviasabiedrība Liepāja” valdes loceklis Agris Sprūde ir optimistiski noskaņots, jo, sākoties vasarai un zinot Liepājas priekšrocības atpūtai pilsētā un pie jūras, pasažieru skaits pieaug. 
Sprūde gan norāda, ka pasažieru skaits ir ļoti svārstīgs – un bieži 72 vietīgā lidmašīna nav piepildīta.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā uzskata, ka šobrīd būtiskākais ir būt pārliecinātiem, ka avioreisi turpināsies ilgtermiņā un nebūs tikai uz īsu brīdi.
Cilvēki interesējas par lidojumiem, zināms, ka lidmašīnu izmanto mūziķi, kuri lido uz koncertzāli „Lielais dzintars”.

Lidostas vadība uzskata, ka par to, kā sokas ar lidojumiem, varēs spriest sezonas noslēgumā.

Lidojumi pašlaik notiek trīs reizes nedēļā, agri no rīta un vēlu vakarā. Agrie rīta lidojumi plkst. 5.45 no Liepājas ir izvēlēti, lai nodrošinātu iespēju ērti lidot uz citiem galamērķiem. 
Latvijas sportists Daniels Laizāns aizvadītajā nedēļas nogalē triumfējis Maskavā notikušajā pasaules čempionātā ielu vingrošanā.
.
Laizāns ar katru gadu progresē savā rezultātā, jo 2015.gadā viņš pasaules čempionātā guva trešo vietu, bet pērn bija otrais.

Pasaules Ielu vingrošanas federāciju 2011.gadā Latvijā izveidoja Māris Šlēziņš un vēsturē pirmais pasaules čempionāts notika Grīziņkalnā, kad sacentās desmit valstu pārstāvji.
Arī nākamie divi pasaules čempionāti risinājās Rīgā, bet šoreiz tas ceturto gadu pēc kārtas notika "Lužņiku" kompleksā Maskavā.
"Swedbank" draudzīgo bankomātu tīklā, kurā naudu var izņemt bez maksas, paliek tikai SEB banka, jo  no 1.augusta draudzīgajā tīklā vairs neiekļaut DNB bankas bankomātus.

"Swedbank" klientiem turpmāk jāņem vērā, ka par DNB bankas bankomātos izņemto naudu būs jāmaksā komisija.
Tāpat kā citos bankomātos Latvijā un pasaulē, komisija būs 2,85 eiro, plus 2% no izņemtās summas.

Savukārt DNB banka informēja, ka tās klientiem nekas nemainās – ar DNB maksājumu kartēm arī turpmāk varēs izņemt skaidru naudu gan SEB bankas, gan "Swedbank" bankomātos ar tādiem pašiem nosacījumiem kā DNB bankas bankomātos.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) speciālisti ceturtdien, darba vizītē Latgalē mērīs televīzijas (TV) un radio apraides uztveršanu Latvijas-Baltkrievijas pierobežā.

 LVRTC kopumā pēdējo piecu gadu laikā apraides infrastruktūras attīstīšanā, uzlabošanā un uzturēšanā, tostarp arī sabiedriskā radio apraides uzlabošanā gan Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, gan citviet Latvijā, ir investējis 1,3 miljonus eiro.

Tāpat LVRTC ik gadu veic uztveršanas mērījumus visā Latvijas teritorijā un ir konstatēts, ka mazāk nekā 1% valsts teritorijas TV uztveršana bezmaksas zemes ciparu apraidē ir problemātiska.
Tās ir ģeogrāfiski īpašas vietas, kurās iedzīvotāji var saskarties ar problēmām zemes ciparu televīzijas, kā arī atsevišķu radioprogrammu uztveršanā ar standarta ierīcēm.
Šādas vietas ir Krāslavā, Sabilē, Kandavā, Vidzemes augstienē, Turaidā, kā arī Liepājas apkaimē robežā ar Lietuvu.
Saeimas šodien galīgajā lasījumā pieņēma nodokļu reformas likumus, paredzot virkni būtisku izmaiņu, kas tiks īstenotas no nākamā gada.

Deputāti šos likumus sāka vērtēt ceturtdien, bet darbu noslēdza nākamajā dienā. Kopumā Saeimas pieņēmusi 12 ar reformu saistītus likumus, izvērtējot vairāk nekā 300 priekšlikumus. Šos ierosinājumus iepriekš vērtēja arī valdība, un bieži vien deputāti piekrita Ministru kabineta viedoklim, taču dažos jautājumos atbalstīja arī konceptuālas izmaiņas. Daļa priekšlikumu, kas neattiecoties uz reformu, ir atlikti uz nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas laiku, kad tie tikšot izvērtēti pamatīgāk.

Kopumā deputātu darbs Saeimas sēdēs ar šiem likumiem virzījās samērā raiti - gan ceturtdien, gan piektdien sēdes ar pārtraukumiem ilga ap četrām stundām.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrunā parlamentam pateicās par sapratni un atbalstu, to, ka šīs vairāk nekā pusgadu ilgais darbs pie reformas iegūst jaunu vērtību.
Tagad svarīgs uzdevums ir efektīvi izmantot šos rīkus, lai ekonomika augtu, uzlabotos iedzīvotāju labklājība, piebilda premjers. Viņš arī pateicās opozīcijai, kas iesniedza pragmatiskus priekšlikumus, kā arī valdības sociālajiem partneriem. Kučinskis akcentēja, ka pieņemtā reforma ir kompromiss. Pateicības vārdus teica arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), uzsverot, ka citu būtisku izmaiņu nodokļu reformā drīzumā nebūšot, jo šajā jomā ir būtiska stabilitāte.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) uzsvēra, ka šis ir pirmais solis nodokļu reformas pilnveidošanas virzienā, bet tas ir ļoti nozīmīgs. Tālāk būs svarīgs darbs, ieviešot šīs jaunas normas dzīvē.

Apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Būtiski grozījumi veikti arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Likuma grozījumi nosaka, ka sociālās iemaksas tiek palielinātas par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs.

Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksās obligātās iemaksas 5% apmērā no šīs autoratlīdzības tās saņēmēja pensiju apdrošināšanai.

Nākamgad minimālo algu palielinās līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā.
Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 eiro - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī.

No nākamā gada tiks ieviests lielāks IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu - no līdzšinējiem 175 eiro nākamgad to paaugstinās uz 200 eiro mēnesī. 2019.gadā nodokļa atvieglojums būs 230 eiro, bet 2020.gadā to paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī.

Iedzīvotājiem kopējo attaisnoto izdevumu apmēru par medicīnas, izglītības pakalpojumiem un ziedojumiem turpmāk ierobežos līdz 600 eiro gadā par katru ģimenes locekli, taču ne vairāk kā 50% apmērā no maksātāja gada apliekamā ienākuma. Patlaban no valsts var atgūt IIN līdz 215 eiro gadā par izglītības un medicīnas pakalpojumiem, savukārt par zobārstniecību un plānotajām operācijām - pilnā apmērā. Savukārt attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem un dzīvības apdrošināšanas prēmijām atgūtās summas limits varēs būt līdz 10% no gada apliekamā minimuma, bet ne vairāk par 4000 eiro gadā.

Nākamgad mainīsies IIN likme arī patentmaksām - tā būs no 50 līdz 100 eiro mēnesī iepriekšējo 43 līdz 100 eiro vietā. Savukārt samazināto patentmaksu no nākamā gada 1.janvāra varēs maksāt arī pirmās un otrās grupas invalīdi.

Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms. Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.

Ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" kompensēs nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam. kā rezultātā, piemēram, degvielas litrs sadārdzināsies par 4 līdz 5 centiem.

Grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem uzņēmumiem paredz saglabāt vienotu nodokļa likmi 15% apmērā no apgrozījuma, bet maksimālo apgrozījumu samazināt no līdzšinējiem 100 000 uz 40 000 eiro gadā. Izmaiņas arī paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieks no 2019.gada 1.janvāra drīkstēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

Vienlaikus izmaiņas paredz samazināt gada apgrozījuma slieksni no līdzšinējiem 50 000 līdz 40 000 eiro gadā, līdz kuram uzņēmējam atļauts nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam. Tāpat tiks samazināts PVN darījumu atšifrēšanas slieksnis no līdzšinējiem 1430 līdz 150 eiro.

Savukārt reversais PVN no 2018.gada tiks piemērots arī būvmateriālu, metālizstrādājumu, sadzīves tehnikas un spēļu konsoļu piegādēm, tādējādi paplašinot to nozaru loku, kurām piemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību.

Kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiks ieviests pienākums reizi gadā VID sniegt informāciju par klientiem fiziskajām personām, kuru konta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedza 15 000 eiro.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz 2018 gada 1.janvārī ieviest diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Patlaban IIN noteikts 23% apmērā, tomēr ar likuma grozījumiem paredzēts no nākamā gada ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro būs 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Nodokļa likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Ienākuma izmaksātājs, no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 1667 eiro mēnesī ieturēs nodokli 23% apmērā, bet ja šie ienākumi pārsniegs 55 000 eiro taksācijas gadā, piemēram, taksācijas gada ienākumi ir 65 000 eiro, IIN no taksācijas gada ienākuma tiks aprēķināts un maksāts rezumējošā kārtībā.

Vienota IIN likme 20% apmērā tiek noteikta arī kapitāla ienākumam, t.sk., ienākumam no kapitāla pieauguma. Iepriekš tie bija 10% un 15%. Tomēr, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu gadījumos, ja maksātājs gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, piemēros IIN likmi 15% apmērā.

IIN likme mainīsies arī patentmaksām, nosakot, ka patentmaksa ir no 50 eiro līdz 100 eiro mēnesī iepriekšējo 43 eiro līdz 100 eiro mēnesī vietā.

Likuma grozījumi arī paredz aplikt ar IIN izložu un azartspēļu laimestus, ja laimesta vērtība pārsniedz 3000 eiro, izņemot momentloterijas "Simtgades loterija", preču un pakalpojumu loteriju laimestus.

Tāpat, lai saņemtu IIN atvieglojumus attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, likuma grozījumos tiek pagarināts dzīvības apdrošināšanas līguma periods no pieciem uz desmit gadiem.

Likumā arī precizēts neapliekamā ienākuma apmērs darba devēja piešķirtajam bēru pabalstam - no 213,43 eiro līdz 250 eiro un darba devēja dāvanām taksācijas perioda laikā - no 14,23 eiro līdz 15 eiro.

Turpmāk arī tiks noteikts gan procentuāls - 50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma, gan summārs ierobežojums - 600 eiro gadā par maksātāju un katru maksātāja ģimenes locekli - kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām un bērnu interešu izglītībai.

Likuma grozījumi arī paredz, ka sākot ar 2018.gada 1.janvāri, samazināto patentmaksu - 17 eiro gadā vai deviņi eiro pusgadā - būs tiesīga maksāt arī persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīta par personu ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti.

Pensionāra neapliekamais minimums tiek paaugstināts nākamgad līdz 250 eiro mēnesī, 2019.gadā - līdz 270 eiro mēnesī un sākot no 2020.gada - līdz 300 eiro mēnesī.
IIN maksātāju ērtākai lietošanai, kapitāla pieauguma deklarācijas iesniegšanas termiņa noteikšanai noteiktais ienākumu no kapitāla aktīvu atsavināšanas apmērs ir noapaļots līdz apaļiem skaitļiem - 1000 eiro. Tāpat tiks mainīti kapitāla pieauguma deklarācijas iesniegšanas termiņi.

Grozījumi likumā paredz, ka tad, ja maksātāja kopējais kapitāla pieauguma ienākums ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, tas deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma sniedz līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam. Savukārt, ja maksātāja kopējais kapitāla pieauguma ienākums ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro, tad deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma sniedz par taksācijas gadu līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārim.
 Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, paredzot virkni izmaiņu mikrozuzņēmumu regulējumā, salīdzinot ar esošajiem noteikumiem.

Grozījumi MUM likumā paredz ar nākamo gadu MUN likmi noteikt 15% apmērā un maksimālo mikrouzņēmuma apgrozījumu noteikt 40 000 eiro apmērā.

Grozījumi likumā paredz saglabāt vienkāršotu MUN maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.

Tāpat likuma grozījumos noteikta maksimālā darba alga līdz 720 eiro mēnesī vienam darbiniekam.

Grozījumos arī paredzēts, ka aplikt ar nodokļiem vispārējā kārtībā varēs tos darbiniekus, kuru kopējie ienākumi no mikrouzņēmumiem pārsniegs 10 800 eiro taksācijas gadā.

Likuma grozījumi arī paredz, ka no MUN maksātāja valsts budžetā iemaksātā MUN 80% tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Turklāt darbiniekiem būs jādod tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, šo informāciju ietverot darba līgumā.

Likuma grozījumi paredz, ka fiziskā persona vienlaicīgi varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, kas paredz ar nākamo gadu ieviest pilnīgi jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumu, kā arī paredz UIN atvieglojumus ziedojumiem.
Likumam bija  iesniegti 112 priekšlikumi.

Likums paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību.

Likums arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Arī pārējai peļņai, kura tiek novirzīta tādu izdevumu segšanai, kas nenodrošina turpmāku uzņēmuma attīstību, tiks piemērota 20% UIN likme.

Salīdzinot ar līdzšinējo regulējumu, kur taksācijas periods ir gads, jaunajā likumā būs noteikts, ka taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis. Ņemot vērā, ka vairāki ar UIN apliekamie objekti tiek vērtēti pret pirmstaksācijas pārskata gada rādītājiem, un tie tiek vērtēti kopumā par visu pārskata gadu, tad atsevišķi ar UIN apliekamie objekti jāietver tikai pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā.

Vienlaikus jaunais UIN modelis neparedz avansa maksājumu veikšanu, izņemot pārejas posmā par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam, kas ievērojami uzlabos uzņēmumu naudas plūsmu.

Lai pēc iespējas novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu plānošanu, likumā iestrādāta norma attiecībā uz nodokļu bāzes samazināšanas pasākumu novēršanu.

Attiecībā uz ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām, likums paredz, ka nodokļu maksātājs, kas ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, ir tiesīgs pārskata gadā izvēlēties vienu no trim atvieglojumiem.

Pirmais variants paredz neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem.

Otrs variants paredz neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi.

Trešais variants paredz samazināt taksācijas periodā aprēķināto UIN, kas aprēķināts par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm, par 75% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātās UIN summas par aprēķinātajām dividendēm.
Gada laikā neto alga jeb tie ienākumi, ko strādājošais saņem „uz rokas”, auguši teju par 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 

Tiesa, vidējās algas apmērs valstī reālos skaitļos joprojām nav nekāds lielais – tikai 675 eiro mēnesī.
Turklāt vidējo algas līmeni uz augšu ceļ Rīgas rādītāji – tur vidēji samaksa par darbu  martā sasniedza 761 eiro mēnesī „uz rokas”, kamēr Latgalē oficiālā vidējā alga knapi aizvelk līdz 461 eiro. 

Latgalē vidējās algas lielums ir zemākais valstī un tas sasniedz tikai 60% no galvaspilsētā strādājošā vidējā atalgojuma.

Lai arī vienmēr starp reģioniem un Rīgu ir bijušas atšķirības atalgojuma līmenī, proti, Rīgā tas vienmēr ir bijis augstāks, tomēr pēdējā laika tendence liecina, ka diemžēl plaisa starp strādājošajiem Kurzemē, kā arī Latgalē, pēdējos gados ir tikai augusi. 

Pretēja situācija ir vērojama Zemgalē un Vidzemē.
Šajos reģionos atalgojuma pieauguma temps ir bijis straujāks nekā Rīgā un tas ļāvis atalgojuma plaisu ar galvaspilsētu tomēr mazināt. 

Protams, ka, vētījot algas apmērus, netiek ņemts vērā nelegāli saņemtās jeb tā saucamās „aplokšņu” algas, kas realitātē, visdrīzāk, privātajā sektorā strādājošo ienākumus palielina. 
Taču jebkurā gadījumā pēdējo gadu tendence ir viennozīmīga – algas apmērs stabili aug, turklāt visā valstī. 
Tie, kas vairāk nekā divas stundas dienā atrodas pie auto stūres, pamatīgi riskē ar savu smadzeņu veselību un var saskarties ar sava intelekta līmeņa strauju sarukšanu, vēsta izdevums «The Sunday Times».

Pētnieki noskaidrojuši, ka iemesls, kāpēc auto ilgstoša vadīšana negatīvi ietekmē cilvēka smadzenes, ir tāds, ka garos pārbraucienos smadzenes kļūst mazāk aktīvas un ilgtermiņā ievērojami zaudē savas veiktspējas kvalitāti.

Piecu gadu laikā tika izanalizēti vairāk nekā pusmiljons Lielbritānijas iedzīvotāju vecuma kategorijā no 37 līdz 73 gadiem. 93 tūkstoši no tiem pie auto stūres dienā pavadīja divas vai trīs stundas.

Rezultātā atklājās, ka indivīdiem, kas pie auto stūres pavada ilgāk par divām stundām, intelekta līmenis piecu gadu laikā pazeminājās ievērojami ātrāk nekā tiem, kas auto vada retāk vai nevada vispār.
Trešdien, 2.augustā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Latvijas Institūts sāks iniciatīvu "Baltijas simtgades ceļā!".

23.augustā, lai sagādātu pārsteigumu Latvijas kaimiņiem to simtgadē, uz Igaunijas, Lietuvas un Somijas galvaspilsētām no Rīgas svinīgā "Baltijas ceļā" dosies trīs kūkas. Kūku ceļojums pa vēsturisko Baltijas ceļa maršrutu tiks iemūžināts video, kas vēlāk pārtaps neparastā apsveikumā Latvijas kaimiņu tautām viņu valstu simtgadēs.

Lai kopīgi radītu šo video sveicienu, ikviens tiek aicināts iesaistīties "Baltijas simtgades ceļā!", bet kūku pieturas punktu saraksts un pieteikšanās forma būs pieejama no 2.augusta mājaslapā "www.baltijassimtgadescels.lv" .

23.augustā latvieši nostājās plecu pie pleca ar lietuviešiem un igauņiem Baltijas ceļā, lai iestātos par neatkarību. Pateicoties šai spējai apvienoties, nākamgad šīm valstīm ir iespēja svinēt savu valstu simtgades. 
Sākusies pieteikšanās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) organizētajam Cēsu “Tehniskās apskates nakts” pasākumam.
Pierakstīties var CSDD e-pakalpojumos (e.csdd.lv) vai arī autovadītājiem ierodoties CSDD klientu apkalpošanas centros.

Sestdien, 5.augustā, Cēsīs tehniskās apskates stacijā  (Magoņu ielā 25) notiks šī gada pirmais “Tehniskās apskates nakts” pasākums. 

CSDD piedāvās autovadītājiem bez maksas pārbaudīt sava auto tehnisko stāvokli, kā arī pievērst uzmanību tā nozīmei ceļu satiksmē ikdienā. 

Tiem autovadītājiem, kuri netiks uz Cēsu “Tehniskās apskates nakts” pasākumu, būs iespēja pierakstīties uz bezmaksas auto diagnostiku arī citās Latvijas pilsētās – Rēzeknē (12.augustā), Tukumā (19.augustā), Rīgā (26.augustā), kā arī, ņemot vērā cilvēku lielo interesi par pasākumu iepriekšējos gados, CSDD 2.septembrī izsludinājusi papildu tehniskās aspaktes nakti tikko atvērtajā un modernajā Siguldas tehniskās apskates stacijā.
Šodien dienas otrajā pusē paredzēts mainīt satiksmes organizāciju zem pārvada pār Vidzemes šoseju pie pagrieziena uz Cēsīm.

Līdz šim satiksme zem pārvada tika organizēta pa vienu joslu ar luksoforiem. Turpmāk satiksme Veclaicenes virzienā zem pārvada būs nepārtraukta bez luksoforiem, bet spēkā paliek gabarītu ierobežojumi - platums 3,25 metri un augstums 4,3 metri.
Savukārt satiksme Rīgas virzienā būs novirzīta pa pārvada nobrauktuvēm bez luksoforiem un bez gabarītu ierobežojumiem.

Autovadītāji aicināti rūpīgi sekot ceļa zīmju norādēm, jo, no Veclaicenes puses braucot Rīgas virzienā, uz nobrauktuvēm vairs nebūs galvenā ceļa priekšrocības.

Aktuālā informācija par satiksmes apgrūtinājumiem valsts autoceļu tīklā un uzziņas ir pieejamas pa diennakts bezmaksas tālruni 80005555, mājaslapā "lvceli.lv", kā arī lietotnē "Waze".
Vasarā divkāršojas gadījumu skaits, kad ceļojumu laikā ģimenes piedzīvo sarežģījumus, bērnu veselības un nelaimes gadījumu dēļ.
Apdrošinātāji  vērš uzmanību, ka piekto daļu visu ceļojumu atlīdzību veido tieši saslimšanas un nelaimes gadījumi ar bērniem, tādēļ aicina jau laikus padomāt par iespējamiem riskiem un rīcību problēmsituācijās attiecīgā valstī. 

Statistika liecina, ka visbiežāk ceļojumos saslimst bērni no diviem līdz četriem gadiem. Paši mazākie ceļotāji nav tik izturīgi pret slimībām un daudz spēcīgāk reaģē uz atšķirīgiem klimatiskiem apstākļiem. 
Otra bērnu vecuma grupa, kas visvairāk cieš ceļojumos, ir pirmsskolas vecuma bērni (5-6 gadi). Viņi ir īpaši aktīvi un vēlas būt patstāvīgi, tāpēc visbiežāk raksturīgas traumas un savainojumi.
 
Pēc  datiem, gandrīz puse visu bērnu saslimšanas gadījumu ārzemju atvaļinājumos tiek fiksēta Turcijā.
Slimības katrā valstī var atšķirties. 

Novērots, ka , piemēram,  novērojuši, ka Taizemē tiek fiksēti pērtiķu kodumi, Sarkanajā jūrā bieži gadās medūzu izraisīti apdegumi. 

Īpaša diagnoze ceļojumu laikā ir vējbakas. Lidsabiedrības var neuzņemt lidmašīnās ar šo slimību saslimušos. Ceļojuma apdrošināšana šādos gadījumos ir ļoti būtiska, jo, atbilstoši polisei, sedz izdevumus.
7 no 10 Latvijas iedzīvotājiem apgalvo, ka atpazīst populārākos graudaugus – auzas, rudzus, kviešus un miežus, tomēr praksē zināšanas nedaudz atpaliek no pašvērtējuma, secināts  nesen veiktajā aptaujā.
Visbiežāk rudzi tiek jaukti ar kviešiem, savukārt vislabāk tiek atpazītas auzas.
 
Pārbaudot zināšanas praksē, pārliecinošākais rezultāts ir auzām – 8 no 10 respondentiem tās attēlā atpazinuši pareizi. Savukārt rudzu un miežu vārpas vizuāli atpazīst uz pusi mazāk iedzīvotāju – vien 4 no 10, bet kviešus – tikai trešdaļa. Visticamāk, tas skaidrojams ar to, ka auzas atšķiras no klasiskās graudaugu formas, proti, tām ir nevis vārpa, bet skara.
 
“Latvijā ievērojamos daudzumos nav ne naftas, ne gāzes, toties ir auglīgas zemes. Graudaugu sējumi aizņem nedaudz vairāk nekā pusi no Latvijas aramzemes, un pavisam drīz gaidāms aktīvs ražas novākšanas laiks. Īpaši darbīgs tas būs Zemgalē, kuru ne velti dēvē par Latvijas maizes klēti. Aicinām šo brīdi izmantot, lai kopā ar ģimeni vai draugiem dotos uz laukiem un klātienē novērtētu Latvijas “zeltu” – labību. Pārvērtiet ražas laiku par lielisku izglītojošu aktivitāti, lai atkārtotu vai no jauna uzzinātu, kas vērtīgs aug mūsu pašu zemē,” iesaka  aptaujas rīkotāji. 
 
Kā izrādās, vislabākās iemaņas dažādu graudaugu atpazīšanā ir jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kā arī iedzīvotājiem virs 55 gadiem.
 
45% aptaujāto ir piesardzīgāki un norāda, ka graudaugus atpazīst vien daļēji, kamēr 29% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka dažādos graudaugos neorientējas vispār.
 
Augstāk savas zināšanas vērtē lauku reģionu iedzīvotāji, no kuriem teju puse norāda, ka labi atpazīst graudaugus.

Jautāti, no kā tiek ražoti dažādi graudaugu produkti, piemēram, manna, grūbas, kuskuss un bulgurs, iedzīvotāji viszinošākie bija par tradicionālo mannu – 62% norādījuši pareizi, ka tā top no kviešiem. Savukārt vien puse aptaujāto zina, ka grūbas patiesībā ir slīpēti miežu graudi.
 
Vēl samērā mazpazīstami ir Latvijā nesen ienākušie kuskuss (smalkas kviešu miltu pērlītes) un bulgurs (kviešu putraimi), kuri abi pārsvarā top no cietajiem jeb durum kviešiem. Attiecīgi vien 29% iedzīvotāju zina, ka kuskuss ir kviešu produkts, savukārt 21% – ka arī bulguru gatavo no kviešu graudiem.  
Kaut arī patlaban Latvijā aktīvā reproduktīvā vecumā esošu sieviešu skaits samazinās, ģimenes top kuplākas.

Labklājības ministrijas pārstāve norādīja, ka šāda tendence, izsakot prognozes sekmīgas dzimstības veicināšanas un ekonomiskās stabilitātes apstākļos, nozīmētu, ka kopējam jaundzimušo skaitam, visticamāk, nevajadzētu būtiski samazināties.

Pēc ministrijas datiem, patlaban vērojams pakāpenisks dzimstības intensitātes pieaugums, proti, vidējais bērnu skaits vienai sievietei, kuram, lai notiktu dabiska paaudžu nomaiņa, attīstītās valstīs būtu jābūt statistiski ap 2,1-2,2 bērnu uz vienu sievieti. Latvijā vidējais bērnu skaits uz sievieti nepārtraukti palielinājies līdz 1,74 2016. gadā, kas Eiropas kontekstā ir viens augstākajiem rādītājiem.

Pastāvīgi  pieaug arī bērnu skaits ģimenē, piemēram, 2006.gadā 52% no visām ģimenēm bija ar vienu bērnu, bet 2016.gadā vairs tikai 41%. Pārējās ģimenēs bija divi un vairāk bērnu. Turklāt palielinājies arī ģimeņu īpatsvars, kurās 2016.gadā dzimušie bērni ir trešie un nākamie, proti, tādas ir 20% no visām ģimenēm.
Lai cilvēks ar ierobežotām kustības spējām varētu braukt ar vilcienu  ,  viņam 48 stundas iepriekš ir jāpiesaka mobilais pacēlājs  -  Tieši tik daudz laika ir nepieciešams, lai sagatavotu   pacēlāju un divus pavadošos darbiniekus– par to vēsta telekompānija LNT. 

Šāda iespēja Latvijā pastāv kopš 2011. gada un darbosies tik ilgi, kamēr visus vecos vilcienus nenomainīs jauni zemās grīdas vilcieni.

Ik gadu mobilais pacēlājs tiek izmantots aptuveni 150 reizes.
Tas ir pieejams bezmaksas deviņās lielākajās stacijās – Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī, kā arī atpūtnieku iecienītajos Dubultos, Vaivaros un Saulkrastos.

”Latvijas dzelzceļš” skaidro, ka jaunus pacēlājus iegādāties neplāno, jo kad būs iepirkti zemās grīdas vilcieni, tie vairs nebūs nepieciešami.
Lielbritānijas valdība šodien  paziņoja, ka no 2040.gada aizliegs valstī pārdot jaunus ar benzīna un dīzeļdzinējiem aprīkotus automobiļus un mikroautobusus, tādējādi cenšoties samazināt gaisa piesārņojumu.

Benzīna un dīzeļdzinēju automašīnu, kā arī mikroautobusu tirdzniecības aizliegums ir līdzīgs Francijas valdības ierosinājumam.

Tikmēr vides aizsardzības grupa "ClientEarth" brīdina, ka veselības problēmas, ko izraisa nelikumīgs gaisa piesārņojums, novērojamas jau tagad, tāpēc nepieciešama steidzama rīcība.
Jau 45. reizi pēc kārtas pasauli priecēs Pirelli erotiskais kalendārs.
Varētu pat teikt – jubilejas izdevums.
Taču, 2018. gada riepu firmas kalendārs šoreiz pārspēs pats sevi! Galvenokārt ar modeļu izvēli!

Nākamā gada Pirelli kalendārs būs ieturēts pasakas “Alise brīnumzemē” motīvos. 
Un kalendārā būs tikai un vienīgi tumšādaini modeļi. 
Tas nav viss! Pirmo reizi visu četrdesmit piecu gadu laikā Pirelli kalendārā būs vīrieši. Cik nu erotiski, cik nē, bet vīrieši. 
Šodien uz Nacionālās bibliotēkas ēkas jumta būs snaiperi – taču tikai tāpēc, ka te šodien notiks  Filmēšana mākslas filmai “Uzbrukums”, kas stāsta par OMON vienības kaujinieku uzbrukumu Latvijas Iekšlietu ministrijai 1991.gada janvārī.

Snaiperi pa jumtu lodās no 16 līdz 22 un no  8 vakarā  filmēšanas vajadzībām tiks izmantoti arī šaušanai līdzīgi trokšņu efekti.

Filmas veidotāji  aicina cilvēkus nesatraukties.
Facebook Draugiem Twitter Instagram