Kinorežisors Pīters Džeksonas veidos dokumentālu filmu par pasaulslaveno pagājušā gadsimta grupu “The Beatles”. Uz ekrāniem tā varētu iznākt jau nākamajā gadā.  

Režisors zināms arī kā “Gredzenu pavēlnieka” triloģijas radītājs.

Viņš jaunajā projektā izmantos 1969. gadā tapušos dokumentālos kinomateriālus, kas uzņemti lai radītu lenti “Let It Be”, taču tie netika izmantoti.

Paziņojums par jaunās filmas veidošanu sasaucās ar grupas pēdējā un leģendārā koncerta uz ēkas “Apple Corps” jumta 50. gadadienu. Koncerts toreiz ilga 40 minūtes, un to pārtrauca apkārtējo namu iedzīvotāju izsauktie policisti.

Paziņojumā uzsvērts, ka nepubliskotais kinomateriāls un 140 stundu garie mūzikas ieraksti ļaus radīt lielisku dāvanu visiem “bītlu” cienītājiem un faniem. 
Četrus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām Eiropas Parlaments atklājis jaunu tīmekļa vietni, kurā izskaidrota balsošanas norise katrā dalībvalstī un ārpus ES robežām.
Lapā www.eiropas-velesanas.eu atrodama info 24 valodās.
Mājaslapa veidota, lai ļautu visu būtisko informāciju atrast vienuviet. Šī ir pirmā reize, kad Eiropas Parlaments izveidojis šādu palīgrīku dalībai Eiropas vēlēšanās.
 
Mājaslapā jautājumu un atbilžu veidā izskaidroti balsošanas noteikumi katrā valstī. Tajā atrodama informācija par vēlēšanu datumu, vecuma ierobežojumiem, reģistrācijas termiņiem, nepieciešamajiem dokumentiem, iekļūšanai Parlamentā noteikto procentu barjeru, no katras valsts ievēlamo deputātu skaitu, kā arī vēlēšanu iestāžu kontaktinformācija. Tā kā šī informācija katrā valstī atšķiras, mājas lapā tā atrodama katras valsts oficiālajā(s) valodā(s) un angļu valodā.
 
Interneta vietnē atrodama informācija par iespējām balsot ārzemēs (citā ES dalībvalstī vai trešā valstī), kā arī par balsošanu pa pastu. Šī informācija varētu izrādīties īpaši noderīga tiem aptuveni trīs miljoniem ES pilsoņu, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē.
 
Vēl mājas lapā atrodami:
·         jautājumi un atbildes par Eiropas Parlamentu, vadošajiem kandidātiem un nākamajiem soļiem pēc vēlēšanām;
·         informācija par iespējām iesaistīties vēlēšanu kampaņā;
·         ar vēlēšanām saistītas ziņas no Parlamenta interneta vietnes;
·         saites uz Eiropas Parlamenta politisko grupu un Eiropas politisko partiju vietnēm.
Labā pagrieziena veikšana brīdī, kad luksoforā deg sarkanā gaisma, ir atļauta daudzviet Eiropā, arī tepat blakus - Lietuvā, bet pie mums vēl aizvien noris diskusijas par to, vai šāda satiksmes konstrukcija ir vajadzīga arī uz Latvijas ceļiem.
RīgaTV 24 raidījumā "Mana Balss" nozares eksperti apsprieda iesniegto iniciatīvu par labā pagrieziena veikšanu pie sarkanās gaismas un citus risinājumus, kas, iespējams, vēl efektīvāk spētu uzlabot satiksmes plūsmu un drošību uz ceļiem.

Iniciatīvas aprakstā uzskaitītas vairākas valstis (Nīderlande, Vācija, Beļģija u.c.), kurās līdz šim ir atļauts veikt labo pagriezienu pie sarkanās gaismas - to skaitā arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā.

Valsts Policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norādīja, ka tomēr nevajadzētu salīdzināt Latvijas braukšanas kultūru ar Lietuvā esošo, jo katrai valstij ir savas satiksmes regulēšanas tradīcijas.
Viņš atklāja, ka Lietuva ar 2020. gadu no šis opcijas atteiksies, jo tāds ir Eiropas Savienības uzstādījums. Arī paši lietuvieši ir izvērtējuši esošo opciju un ir gana skeptiski pret to - kustības intensitāte īpaši nepalielinoties un sastrēgumi arī būtiski nesamazinoties.
Krapsis atklāja, ka papildus radītais gājēju apdraudējums ir viens no iemesliem, kādēļ Lietuvas kolēģi arvien aktīvāk sākuši domāt par atteikšanos no labā pagrieziena veikšanas pie sarkanās gaismas: "Runājot no satiksmes drošības viedokļa, ir bijuši gana daudz ceļu satiksmes negadījumu, tieši ar uzbraukšanu gājējiem. Viens no pēdējiem traģiskajiem negadījumiem, ko kolēģis no Lietuvas stāstīja, bija, kad autobusa vadītājs nepamanīja gājējus, kas šķērsoja brauktuvi tajā brīdī, kad viņš grasījās veikt labo pagriezienu. Negadījuma rezultātā bojā gāja kundze gados ar mazu bērnu."

Ņemot vērā Lietuvas pieredzi un Eiropas Savienības uzstādījumu, Krapsis neredz vajadzību pēc šādas sistēmas ieviešanas arī Latvijā.

Diskusijai turpinoties par to, kā ar citiem veidiem uzlabot ceļu satiksmes drošību un plūsmu, Oskars Irbītis, inženieris, satiksmes drošības eksperts un RTU pasniedzējs, stāstīja par Eiropā valdošajām tendencēm ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.
Irbītis norādīja, ka daudzās Eiropas valstīs, kā viens no optimālākajiem krustojumu risinājumiem ir pāreja uz apļveida krustojumiem: "It kā šajos krustojumos negadījumu skaits nedaudz palielinās, bet sekas ir krasi mazākas. Izmainot braukšanas noteikumus aplī kā tādā, mēs varam panākt daudz lielāku caurplūstamību apļveida krustojumiem, tāpēc arī Eiropas valstīs aizvien vairāk ievieš šādas konstrukcijas krustojumus."
Savukārt izmantojot luksoforu konstrukcijas satiksmes regulēšanā, Eiropā novērojama tendence pāriet uz bezkonflikta risinājumiem. "Būtībā brauc tikai viens kustības virziens: aizbrauc vieni, pēc tam brauc nākošie. Šādā veidā negadījumu skaitu ir iespējams samazināt pat vairākas reizes," pauda Irbītis.

"Latvijas valsts ceļi" Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns piebilda, ka Latvijā arī tiek ieviesti šādi risinājumi, kā piemērus minot Valdlauču krustojumu, Ulbrokas krustojumu un apļveida krustojums pie Tukuma.

Par 2018. gada vārdu izvēlēts "zibmaksājumi", nevārdu - "influenceris", spārnoto teicienu - "Izkāp no telefona!", bet savārstījumu - politiķa Alda Gobzema teiktais: "Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt", informēja akcijas "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens" rīkotāji.

Gada nevārda pieteikumu bijis daudz, jo cilvēkiem šķiet vieglāk pateikt, kas kaitina un nepatīk gan valodā, gan visur citur. "Saglabājoties ilgtermiņa nepatikai pret nekritiski pārņemtiem tiešiem pārcēlumiem vai neveiksmīgu tulkojumu no citām valodām, ne ikreiz ir viegli acumirklī ieteikt ko vietā liekamu.
"Gada nevārds 2018" ir "influenceris". Varbūt kas mainīsies, kad sapratīsim, ko ar to galu galā domājam latviešu valodā - "viedokļa" vai "viedokļu" līderi," atzīmē žūrija.

"Izkāp no telefona!" par spārnoto teicienu atzīts ne tikai tāpēc, ka tas aizgājis tautā, bet ir arī tāds, kas spārno domāt, pārdomāt un iznākumā rīkoties uz labu. 

Salīdzinoši nesen ieviesta arī savārstījumu/samudžinājumu kategorija. Tā esot iemantojusi ievērojamu atsaucību. Šajā kategorijā tiek pieteikti teikumi, kas samudžinās ne vien tulkojumā, kur pārcelti tikai vārdi, neievērojot latviešu valodas sintakses vai vārdformu saskaņošanas sistēmu, bet arī tāpēc, ka neskaidrība valda pašā domāšanā.
Vienu no favorītiem izraudzījās Rīgas Latviešu biedrība, un šogad tas ir: "Valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem".

Priekšvēlēšanu laikā plaši tiražēto solījumu "Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt" gada savārstījumam izvēlējusies žūrija.

Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja tulks un tulkotājs Dens Dimiņš, "Baltic Media" Valodu centra latviešu valodas programmu vadītāja Iveta Grīnberga, literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane (Latvijas Rakstnieku savienība), literārais redaktors, tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis, valodniece un sociolingviste Vineta Poriņa, komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, publiciste Ingrīda Stroda, Valsts valodas komisijas vadītājs Andrejs Veisbergs un laikraksta "Diena" žurnālists, publicists Egīls Zirnis.

Zīmīgākos pamanītos vārdus un teicienus uz e-pasta adresi "gadavards@inbox.lv" var iesūtīt cauru gadu. 

Gada spārnotais teiciens 2017. gadā bija "vislabāk ir dzemdēt Latvijā", gada nevārds – "transporti", bet gada vārds – "straumēt/straumēšana". 
 
Sestdien, 26.janvārī Salacgrīvā norisināsies jaudīgākā ziemas sacensību seriāla „Noskrien ziemu” trešais posms, kas no visiem pārējiem atšķirsies ar to, ka tas norisināsies vakarā, kad Salacgrīvas ielas un jūras mala jau tīsies vakara tumsā.

„Pirms seriāla sākuma, veicām dalībnieku aptauju, kurā pārliecinošs vairākums nobalsoja par to, ka vienam no sacensību posmiem jābūt pa tumsu. Tā nu nolēmām, ka vakara/tumsas posms būs tieši Salacgrīvā. Trase, kuras garums ir 9,1 km vedīs pa Salacgrīvas pilsētas ieliņām un trīs reizes izvedīs pie jūras. Trase marķēta ar īpašām atstarojošām zīmēm, tādēļ, lai marķējums būtu labi redzams, dalībniekiem jālieto pieres lukturi. Tāpat esam pamainījuši starta kārtību un šoreiz nūjotāji/pārgājiena distances veicēji startēs 5 minūtes vēlāk, kā skrējēji”, par to, kas sagaida sacensību dalībniekus šajā nedēļas nogalē Salacgrīvā, stāsta sacensību seriāla „Noskrien ziemu” organizators Roberts Treijs.

Lai arī sacensības norisināsies sestdienas pēcpusdienā, aicinām dalībniekus Salacgrīvā ierasties jau rīta pusē, jo šeit patiesi ir ko redzēt un iepazīt.

Tā piemēram, pilsētā ir sava slavas aleja, kurā var izmēģināt vai Tavas plaukstas ir līdzīgas ar kādu no „Positivus” festivāla super-mākslinieku plaukstām. Turpat netālu ir Salacgrīvas pilsētas simbols – bāka. Sportistu zināšanai – Salaca ir nozīmīga lašupe, tādēļ dabas izglītības centrs „Ziemeļvidzeme” aicina ģimenes ar bērniem interaktīvā izstādē ar izzinošu saturu izpētīt laša ceļu no Baltijas jūras uz upi un atpakaļ uz jūru. Sava vieta pilsētā ir arī romantikas cienītājiem – apmeklējot Salacas pilskalnu un mīlestības paviljonu, iespējams pakāpties augstāk par zemi, lai nokļūtu senākajā vietā Salacgrīvā un izbaudītu tās piedāvātos panorāmas skatus. Bet mīlestības paviljonā iespējams noķert nedaudz romantikas.

Sacensību starta/finiša vieta – Salacgrīvas vidusskola. 
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes dati liecina, ka tikai nedaudz vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju tirdzniecības vietās spēj atšķirt vietējos piena produktus no importētajiem.
Piemēram, 63% aptaujas respondentu bija pārliecināti, ka produkta "Mājas saldējums" izcelsmes valsts ir Latvija, un vieni 17% zināja, ka to patiesībā ražo Lietuvā. Līdzīgi bija arī ar citiem produktiem ar it kā latvisku nosaukumu.

Pagājušajā gadā 44% jeb 88 tonnas no visa Latvijā pārdotā dzeramā piena bija ražotas ārvalstīs, kas salīdzinājumā ar citām Latvijai tuvējām valstīm ir augsts importa īpatsvars.
Tādējādi valsts nodokļos zaudē gandrīz vienu miljonu eiro gadā, ko dotu vietējo ražotāju pārstrādātā piena realizācija.

Ar mērķi informēt cilvēkus par to, kā atpazīt vietējo produkciju, un aicināt viņus importētā piena vietā izvēlēties vietējo, plānots īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu "Godīgs piens", kurā tirgotāji tiks mudināti veikalos pašmāju produktus novietot atsevišķā plauktā, lai tos var atšķirt no ievestajiem.

Tāpat Latvijas iedzīvotāji ir aicināti sociālajā tīklā "Facebook" atbalstīt kampaņu, lietojot tēmturi #GodīgsPiens.
Tieši pēc 100 dienām Zaķusalas TV torņa publiski pieejamā daļa un skatu laukums tiks slēgts apmeklētājiem.

Pērn torni ir apmeklējuši nepilni 30 000 apmeklētāju. Tradicionāli visvairāk apmeklētāju tornī viesojas vasaras un rudens mēnešos, bet ikdienas apmeklēju skaits vairākkārt palielinās valsts svētku laikā novembrī, kad tornis atvērts arī nakts stundās.

Torņa skatu laukuma pēdējā darba diena būs 4.maijs, kad no rīta augstākajā karoga mastā Eiropas Savienībā tiks pacelts valsts karogs, bet torņa pakājē LVRTC darbinieki, klienti, sadarbības partneri un ikviens interesents var pulcēties Baltā galdauta brokastīm.
TV torņa skatu laukums līdz pat 4.maijam būs atvērts apmeklētājiem katru dienu no 10.00 līdz 19.00.

Tornis un ekskursiju birojs darbību uzsāka pērnā gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē.
Mūsdienās TV tornis vēl arvien ir augstākais tornis Eiropas Savienībā, turklāt ir kļuvis par nozīmīgāko elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju kolokācijas punktu Baltijā, kas nodrošina gan radio un televīzijas apraidi pusei valsts teritorijas, gan datu pārraides, datu centra un cita veida elektronisko skaru pakalpojumus.

Plānots, ka torņa rekonstrukcija izmaksās aptuveni 50 miljonus eiro. 
23.janvārī sākās otrais pieteikšanās posms dalībai izglītības programmā Iespējamā misija (IM), kas darbojas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību katram bērnam Latvijā, radot nepieciešamās pārmaiņas klasēs, skolās un sabiedrībā.

Šobrīd īpaši tiek aicināti pieteikties pēdējo kursu studenti un jaunie speciālisti no dabaszinātņu, matemātikas un valodu jomām, kuriem ir vismaz bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā jomā.
Prasmīgi skolotāji ir nepieciešami visos LV reģionos, tāpēc aicinām pieteikties tos, kuri ir gatavi strādāt skolās dažādos Latvijas reģionos.

Kopš 5.decembra dalībai programmā reģistrējušies 228 interesenti, no kuriem 73 ir iesnieguši pieteikuma anketu un uzsākuši dalību atlasē. Kandidāti, kuri pieteicās pirmie, šajā nedēļā uzsāk pēdējo, ceturto atlases kārtu un pavisam drīz uzzinās par savām iespējām uzsākt dalību IM.

Dalība Iespējamā misijā ir tiem, kuri ir gatavi pagriezienam savā karjerā un vēlas pieņemt jaunus izaicinājumus! Tās ir praksē balstītas mācības un atbalsts tiem, kuri vēlas augt paši un ar savu darbu veidot Latvijas tagadni un nākotni.

Vairāk informācijas par nosacījumiem, atlases procesu un pieteikuma anketu: www.iespejamamisija.lv/piesakies

Papildu informācija:
antra.birzule@iespejamamisija.lv, tel. 29424640
Jau šajā nedēļas nogalē, no 25. līdz 27. janvārim tiks aizvadīts 2019. gada FIS Latvijas kausa 1. posms, kurš norisināsies Siguldas Pilsētas trasē.

Pirmajā sacensību dienā elites sportisti aizvadīs sacensības milzu slalomā, kamēr jaunieši pēcpusdienā sacentīsies supergiganta disciplīnā.

Aizraujošākā sacensību daļa gaidāma sestdien un svētdien, kad elites un U21 grupu atlēti startēs FIS kategorijas slaloma sacensībās.
Latvijas kausa sacensības FIS statusā norisināsies jau ceturto gadu.
Jāpiemin gan, ka Siguldas kalnu augstuma starpība un garums atļauj rīkot tikai FIS Entry League līmeņa sacensības.

Jauniešu grupu sportisti un meistari sestdienā aizvadīs sacensības milzu slaloma disciplīnā, kamēr svētdien arī viņiem priekšā kalnu slēpošanas klasika - slaloms.

Pagājušajā gadā pirmajā FIS Latvijas kausa posmā divas uzvaras slalomā izcīnīja Kristaps Zvejnieks, kurš šo sezonu izlaiž finansējuma trūkuma dēļ, kamēr meitenēm labākā pirmajā dienā bija Evelīna Gasūna, bet otrajā ātrākā bija Liene Bondare.
Noslēgusies aptauja, ko jau sešpadsmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS).

Šonedēļ ar materiālu, kas iesūtīts gada laikā kopš iepriekšējās akcijas noslēguma, strādā sabiedriskā kārtā piesaistīta žūrija, un pēc balsojuma par akcijas iznākumu vēstīs preses konferencē  28.janvārī, plkst.11 Rīgas Latviešu biedrības nama Kluba zālē.

Gada vārda kategorijā šoreiz daudz jaunvārdu ieteikumu, daļa ieteikti svešvārda tieša pārcēluma vietā, piemēram, "hipstera" vietā "jaunbārdis", Google vietā - "lūkotne" vai visai neparocīgā jaunienākušā "laikot" vietā - "tīkot".
Citi - nepelnīti piemirsti un atkal izcelti saulītē - kā "lakstīgs" ("vislabākais"), no kā lakstīgalai tāds vārds, vai "aizglabāt" - "konservēt". Vēl cita joma - lieta ir, vārda nav: no šejienes priekšlikums ieviest laika apstākļiem noderīgus apzīmējumus "apnullis", "zemnullis", "virsnullis".

Pie nevārdiem - lērums vārdu, kas pieteicējam šķiet latviešu valodā netīkami, nevajadzīgi vai pat skaužami. Pirmā grupa - nekritiski pārņemti citvalodu vārdi, lai gan iesniedzējam ne vienmēr ir skaidrs, ko tādā gadījumā likt nevārda vietā - ko iesākt ar "jūtūberi", "influenceri" vai "klimatonu", kas ir "24 stundu ilgs hakatons".
Otra - vārdi, kuru lietojums nešķiet īsti labs - "atrunāt" (līguma noteikumus); (cilvēka) "darbības"; "uzrunāt" ("cepure mani tūliņ uzrunāja - nopirku") u.c.

Spārnotajos teicienos, kā allaž, atainojas aizvadītā gada sabiedriskā dzīve - tur visbiežāk iekļūst reklāmas un saziņas līdzekļu devums. Diezgan daudz "čekas" un "maisu" - "čekas loterija", "Čekas maisiņš vajag?", tāpat Saeimas priekšvēlēšanu, vēlēšanu un pēcvēlēšanu retorikas, piemēram, "oligarhu iedētā ola", "deputāta kratīšana", "valstij jāsāk ar sevi".

Papildu kategorija “gada savārstījums" arvien attaisnojas kā vajadzīga - savārstījums ir dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2018.gadā, arī amizantas pārrakstīšanās vai pārteikšanās kļūdas.
Starp iesūtījumiem atrodam tādus paraugus kā "valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem", "galdi un to noma ar individuālu pieeju", "Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības tiks pārdēvētas par Marijas Sklodovskas Kirī vārdā nosauktajām darbībām" vai "lemj par koku publiskās apspriešanas rezultātiem".
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks” izsludina pieteikšanos 2019.gadam psihosociālās rehabilitācijas programmām cilvēkiem pēc onkoloģiskas slimības.

Psihosociālās rehabilitācijas mērķis ir veicināt katra cilvēka spējas pārvarēt slimības radītās emocionālās sekas, kā arī rast spēkus kvalitatīvai dzīvei pēc visa, kas pārdzīvots. Kopš 2018.gada psihosociālā rehabilitācija onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem ir valsts apmaksāta programma.

2019.gadā plānotas 35 programmas.
Informācija par tām pieejama www.dzivibaskoks.lv, pieteikšanās notiek elektroniski https://anketa.dzivibaskoks.lv/.

2019.gadā psihosociālā rehabilitācijas programmas specializētas pēc diagnožu grupām, ar mērķi pēc iespējas precīzāk un pilnvērtīgāk palīdzēt pārvarēt slimības sekas, nodrošinot atbilstošu speciālistu piesaisti, kā arī savstarpējo atbalstu no cilvēkiem ar līdzīgu pieredzi. 
Tāpēc aicinām visus, kas piesakās programmām, sekot līdzi to specializācijai.

Kā norāda „Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe, psihosociālās rehabilitācijas galvenais mērķis ir palīdzēt nostiprināt apziņu, ka dzīve PĒC vēža turpinās! „Šī programma palīdz restartēties atpakaļ dzīvē, jo tā veidota, lai  dalībnieki iegūtu zināšanas un informāciju  par diagnozi un veselīgu dzīvesveidu, gūtu psiholoģisko atbalstu grupu terapijas nodarbībā un individuāli, kā arī iesaistītos fiziskajās aktivitātēs.  Tāpēc aicinu pieteikties kādai no programmām, lai to izdarītu jums tikai ir jāaizpilda pieteikuma anketa, kas atrodama biedrības mājas lapā www.dzivibaskoks.lv, https://anketa.dzivibaskoks.lv/”, uzsver G.Berķe.

Kontaktinformācijai: dzivibaskoks@dzivibaskoks.lv, tel. 67625339
Latvenergo aicina pamatskolēnus un skolotājus pieteikties Fizikas gada vērienīgākajam notikumam – “FIZMIX Eksperiments” konkursam, kas noslēgsies ar Latvijas fizikas svētkiem 11. maijā.

Valsts izglītības satura centrs 2018./2019. mācību gadu pasludinājis par Fizikas gadu, tādējādi pievēršot pastiprinātu uzmanību fizikas apguvei. Konkurss, kā galvenais Fizikas gada notikums, popularitātē audzis ik gadu, pērn sasniedzot rekordlielu komandu pieteikumu skaitu – katra ceturtā Latvijas skola. 

“Fizikas gadā īpaši jānovērtē skolotāju loma fizikas apgūšanā. Tā kā fizika nav priekšmets, kuru var apgūt bez priekšzināšanām jebkurā vecumā, ir būtiski, ka interese par to tiek raisīta jau pamatskolā. Konkurss “FIZMIX Eksperiments” ir svarīgs skolotāju un skolēnu atbalsts mācību procesā, jo caur aizraujošu konkursu, kurā var iegūt zināšanas un arī vērtīgas balvas, bērni saglabā interesi par šo priekšmetu. Skolotāji tic, ka dalība konkursā var kļūt par skolēna karjeras izvēles pagrieziena punktu, un to pierāda arvien pieaugošais komandu pieteikumu skaits,” stāsta AS “Latvenergo” izpilddirektors Āris Žīgurs.

Lai piedalītos konkursā, līdz 8. februārim šajā portālā  jāreģistrē komanda, kurā ir  pieci 8. un/vai 9. klašu skolēni un viens skolotājs-konsultants.
No 11. februāra līdz 22. martam norisināsies atlases neklātienes kārta, kurā būs jāveic aizraujoši uzdevumi un jākrāj punkti, lai iekļūtu konkursa finālā Rīgā, kas notiks 11. maijā FIZMIX fizikas festivāla laikā.

Iepazīties ar konkursa nolikumu iespējams šajā vietā

Konkursā uzvarēs 7 komandas, kas saņems vērtīgas balvas no sadarbības partneriem un iegūs ceļazīmi uz piedzīvojumiem bagātu vasaras nometni.

Šogad un turpmāk “FIZMIX Eksperiments” skolēnus aicinās padziļināti pētīt kādu fizikas elementu.

Par šī gada centrālo tēmu izvēlēts LAIKS - galvenais mērīšanas sistēmas elements un viens no fizikas pamatelementiem. Laiks vienmēr ir bijis konstants, bet mūsdienās tas ir ieguvis teju paradoksālu nozīmi. Straujāka ikdiena un spraigāka dzīve arvien biežāk liek uzdot jautājumu “Kur pazūd laiks?”. Atbildes tiks meklētas konkursa 24. sezonā.
 
“FIZMIX Eksperiments” konkurss arī šogad tiks pielīdzināts atklātajai mācību olimpiādei, kas sniedz iespēju skolēniem un skolotājiem saņemt novērtējumu par konkursā ieguldīto darbu savās pašvaldībās. 
Uz Dailes teātra skatuves 12.februārī svinīgā un emocionālā ceremonijā tiks godināts komponists Mārtiņš Brauns, saņemot Mūzikas ierakstu gada balvu Zelta Mikrofons par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.

Brauns aktīvi muzicē joprojām. 2014.gadā viņa "Saule. Pērkons. Daugava" atzīta par Katalonijas neatkarības himnu, par ko autors godalgots ar Katalonijas Augsto kultūras balvu.

Visvairāk mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons 2019" nomināciju saņem grupas "Instrumenti", "Prāta vētra", "Raxtu raxti" un "The Sound Poets".
Aizvadītajā nedēļā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma zvanu no satraukta bērna, kurš stāstīja, ka dzīvoklī aizdegās putekļsūcējs, kuru viņš ir nodzēsis.

Notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī putekļsūcējā bija gruzdējuši putekļi un atkritumi.
Desmit gadus vecs bērns, kurš bija viens atstāts dzīvoklī, ugunsgrēku apdzēsa un dūmojošo putekļsūcēju iznesa kāpņutelpā.

Tikai bērna pareiza rīcība, atvienojot putekļsūcēju no elektrības un piezvanot uz 112, visticamāk pasargāja viņu no saindēšanās ar dūmiem vai pat izglāba viņa dzīvību.

VUGD aicina vecākus ar saviem bērniem pārrunāt to, kā rīkoties dažādās bīstamās situācijās.
Vecāki nedrīkst paļauties, ka šīs zināšanas bērniem iedos izglītības iestādes.
Tajās tiek sniegta vispārēja pamatinformācija, bet katram bērnam ir svarīgi saprast, kā šīs iegūtās zināšanas pielietot savā mājoklī.

Piemēram, bērnam redzamā vietā mājoklī var novietot zīmīti ar telefona numuriem: 112, vecāki, vecvecāki, brāļi/māsas u.c., uz kuriem zvanīt, ja notikusi nelaime.
Satraukuma brīžos ne tikai bērni, bet arī pieaugušie var aizmirst telefona numurus, kurus ikdienas situācijās atceras bez grūtībām.
Bērnam ir jāizstāsta, pie kuriem kaimiņiem viņš var vērsties pēc palīdzības, kuri kaimiņi viņu ielaidīs savā mājoklī un piezvanīs vecākiem.
Līdzās tam bērns ir jāiedrošina neslēpt savas rīcības sekas, jo bērni, baidoties no soda, nereti izvēlas noslēpt savu nodarījumu, tādējādi sevi un citus pakļaujot briesmām, jo netiek savlaicīgi par notikušo paziņots ugunsdzēsējiem glābējiem uz 112.

Vecākiem ar bērniem ir jāpārrunā savas ģimenes drošības plāns, kas ietver vienošanos par to, kas tiks darīts, ja mājoklī izceļas ugunsgrēks, kā katrs no ģimenes locekļiem izkļūs no mājokļa telpām, kāda būs rīcība, ja nebūs iespējams izkļūt no mājokļa utt.
Kopā ar bērniem ir jāuzzīmē sava mājokļa plāns un ceļi, kā iespējams izkļūt no katras mājokļa telpas. Lai nostiprinātu bērna zināšanas par rīcību, ja mājoklī izceļas ugunsgrēks, ugunsdzēsēji glābēji aicina izspēlēt iespējamo rīcību – ar aizvērtām acīm izrāpot no mājokļa, lai pārliecinātos, ka naktī bērns varēs orientēties telpā.
Lai mudinātu Latvijas iedzīvotājus tumšajā laikā rūpēties par savu un līdzcilvēkiem drošību uz ceļa diennakts tumšajā laikā un sliktas redzamības apstākļos, vadošais degvielas uzpildes staciju tīkls Neste aicina būt redzamiem un lietot gaismu atstarojošus elementus.
Drošības kampaņas “Esi pamanāms, paliec dzīvs!” ietvaros, sadarbībā ar raidījumu “Auto ziņas” veikts eksperiments, pārbaudot dažādus atstarojošus elementus, lai noskaidrotu, kurus no tiem vislabāk pamana automašīnu vadītāji.

Ikvienam, kurš rūpējas par savu drošību atrodoties uz ceļa diennakts tumšajā laikā vai sliktas redzamības apstākļos, ir pieejami dažāda veida atstarotāji, taču jāņem vērā konkrētā atstarotāja lielums, tā novietojums un atstarojošā materiāla kvalitāte.
Pareizi pielikts atstarotājs savlaicīgi brīdina auto vadītāju par gājēja atrašanos uz ietves, gājēju pārejas vai uz ceļa braucamās daļas.
Pat tad, ja vadītājs nav pārliecināts, vai tumsā spīdošais objekts ir cilvēks, vadītājs centīsies no tā izvairīties.
Jāņem vērā tas, ka atstarojošajiem elementiem nepieciešams būt autovadītāja acu augstumā, lai tas tiktu labāk pamanīts.

Veiktajā eksperimentā tika testēti vairāki atstarojoši elementi – cepure ar atstarojošu uzrakstu, aproce, piekariņš, veste un mobilā tālruņa gaisma, lai pārliecinātos par atstarotāju lomu gājēju drošībā.

Eksperiments uzrādīja šādus rezultātus:

- Atstarojošo aproci jeb lentu automobiļa vadītājs pamanīs jau no 500 m attāluma. To vislabāk ir aplikt ap roku vai kāju tajā ķermeņa pusē, kas atrodas tuvāk brauktuvei. Atstarojošās aproces pluss ir tas, ka to automobiļa vadītājs redzēs no visām pusēm.
- Atstarojoša veste tiks pamanīta no vairāk nekā 500 m liela attāluma. Šis ir piemērots risinājums, pārvietojoties pa nomaļākām vai slikti apgaismotām vietām, kā arī braucot ar divriteni. Vestes vislielākais pluss ir tas, ka atstarojošie elementi ir redzami no visām pusēm, un tās nēsātājs tiek pietiekami savlaicīgi pamanīts.
- Šajā eksperimentā pierādījās, ka atstarojošs piekariņš, kas piesprausts pie apģērba, nav pietiekami drošs, jo lielākais mīnuss ir tā redzamība tikai no vienas puses. Bez tam – tas var tikt aizklāts ar apģērbu, kas padara to neredzamu auto vadītājam, tādējādi mazinot drošību.
- Apģērbs ar atstarojošu elementu var netikt pamanīts pietiekami savlaicīgi, ja gaismu atstarojošais elements ir neliels vai nepietiekami gaismu atstarojošs, kā arī tas var būt redzams tikai no vienas puses. Lielākais mīnuss ir tas, ka šāda veida atstarotājs tiek pamanīts tikai tad, kad tiek pamanīts jau pats gājējs.
- Savukārt kabatas lukturītis vai mobilā tālruņa lukturītis ir labs variants, ja gaismas stars būs pavērsts kustības virzienā, to pamanīs automašīnu vadītāji. Ja tiek lietots šāda veida gaismeklis, tad svarīgi ir pārvietoties ceļa kreisajā pusē.

Salīdzinot visus augstāk minētos gaismu atstarojošos elementus, visefektīvākie un līdz ar to arī drošākie aizsarglīdzekļi ir atstarojošā aproce un atstarojošā veste.
Abi šie drošības elementi ir pamanāmi no pietiekami liela attāluma, lai vadītājs spētu attiecīgi reaģēt, kā arī abos elementos atstarojošais materiāls ir redzams no visiem skatu punktiem.
Lai mudinātu cilvēkus lasīt vilcienā un laiku ceļā pavadīt saturīgi, Imanta Ziedoņa muzeja bibliotēka projekta “Ceļā ar grāmatu” ietvaros sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un AS “Pasažieru vilciens”  dīzeļvilciena sastāvā atklājusi pirmo lasītavu.

Ar trīs grāmatu plauktiem un vairākiem desmitiem grāmatu aprīkotais vilciena sastāvs no 15. janvāra kursēs visos dīzeļvilcienu maršrutos, dodot iespēju cilvēkiem Latvijas reģionos lasīt vilcienā. 
  
Pirmais maršruts, kurā šodien devies ar lasītavu aprīkotais vilciena sastāvs, ir no Rīgas uz Siguldu, tā laikā pasažierus izklaidējot ar fonda “Viegli” mūziķu grāmatu lasījumiem, saviesīgām sarunām ar pasažieriem, tēju, cepumiem un citiem pārsteigumiem.    

Tā kā vilciena sastāvs nav piesaistīts konkrētam maršrutam, grāmatu plauktu varēs sastapt, gan braucot uz Daugavpili, gan Siguldu un citos maršrutos, kur kursē dīzeļvilcieni. Katrā grāmatā būs īpašs atpazīšanas zīmogs.
Plānots, ka grāmatu krājumi vilciena plauktos tiks papildināti un mainīti ik pēc trīs mēnešiem atbilstoši dažādām tēmām un aktualitātēm. Projekts “Ceļo ar grāmatu” tiek uzsākts ar tēmu “Ceļošana”, kas īpaši tuva bija Imantam Ziedonim. 

“Imants Ziedonis bija aizrautīgs ceļotājs, ticēja, ka ceļojot cilvēks kļūst bagātāks. Mūs bagātina gan ceļojuma iespaidi un sastaptie ceļabiedri, gan laiks, kuru pavadām ceļā, ja to piepildām ar ko jēgpilnu. Lasīšana ir viena no vērtīgākajām nodarbēm, sevišķi tiem ceļotājiem, kuri noteiktu ceļa posmu veic ikdienā un jaunus iespaidus vairs tik viegli negūst. Ceram, ka reiz šāds grāmatu plaukts būs gan katrā vilcienu sastāvā, gan stacijās un vēlāk arī autobusos, veidojot sadarbību ar bibliotēkām dažādās Latvijas vietās,” stāsta Imanta Ziedoņa muzeja Uzticības padomes locekle Žanete Grende.
Īpašo “lasītavas vilciena” sastāvu pasažieri varēs atpazīt pēc projekta uzlīmes vilciena vagonu ārpusē. 

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā izveidota sadaļa "Ja vēlies atgriezties Latvijā", kurā apkopota noderīga informācija Latvijas valstspiederīgajiem, kas dzīvo un strādā ārvalstīs, bet plāno vai apsver iespējas atgriezties Latvijā.

NVA direktora vietniece Kristīne Stašāne norādīja, ka, pirms pieņemt lēmumu atgriezties Latvijā, cilvēkiem jāzina, kas viņus sagaida - kāda situācija ir darba tirgū, kā viņi var realizēt savas profesionālās zināšanas un prasmes, kādas vakances un algas piedāvā darba devēji, kādi ir dzīves un sadzīves apstākļi.

Štašāne uzskata, ka aicināt atgriezties Latvijā ir liela atbildība, jo, lai cilvēki atgrieztos, viņiem ir jābūt pārliecībai par savu nākotni dzimtenē. 
Pēc viņas domām, nozīmīga loma ir arī citu valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, diasporu organizāciju, uzņēmējdarbības sektora un sabiedrības kopumā atbalstam.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai noderīgā informācija par valsts atbalstu būtu pieejama jebkurā diennakts laikā un jebkurā pasaules valstī, tāpēc NVA nolēma šādu informāciju apkopot un ievietot vienuviet, izveidojot NVA mājaslapā īpašu sadaļu ar vairākām apakšsadaļām.
Rīgā plānots sākt eksperimentu – vairākas ielas nekaisīt ar sāls maisījumu, par to stāsta sabiedriskais medijs. Sniegu tikai šķūrēs un izvedīs, neizmantojot nekādus pretslīdes materiālus. 
Par ielu uzturēšanu atbildīgais departaments nedēļas laikā izpētīs, kurās ielās varētu nekaisīt sāli, bet sniegu izvest.
Tas gan būs dārgāk par kaisīšanu, jo kubikmetra sniega izvešana maksā desmit eiro.

Kā šodien norādīja Rīgas domes satiksmes departamenta pārstāve Una - Ahuna Ozola, tad Rīgas iedzīvotāji, īpaši tie, kas nedzīvo blakus maģistrālajām ielām, bet tā saucamajām rajona nozīmes ielām, kas ir vairāk privātmāju rajons ar piebraucamajiem ceļiem, vēlas saglabāt tā sauktās baltās pasakas iespaidu. Netiek šīs brauktuves kaisītas, bet sniegs tiek šķūrēts un izvests. Šodien radās doma, ka varētu eksperimentālā kārtībā katrā rajonā pa pāris ielām, kurās nav sabiedriskā transporta kustība, piemēram, Ropažu iela. Tas nozīmē, ka pilnībā šajās ielās transportlīdzekļu vadītājiem būtu jāpārskata braukšanas maniere. Lai arī sniegs būtu nošķūrēts, to nav iespējams izdarīt līdz melnam asfaltam. Tātad kaut kāds sniedziņš saglabātos uz brauktuves.Var gadīties, ka var izveidoties atkala, var izveidoties sniega rises, un var būt slīdamība,” norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa piebilda, ka Rīgā nebūtu iespējams ieviest ziemeļu valstu praksi, ka sniegs tiktu šķūrēts, jo Latvijā ziemā laika apstākļi nav pietiekami stabili.

Kopš pērnā gada marta sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv turpinās parakstu vākšana “Par pilsētas ielām bez sāls».
To parakstījuši 6440 cilvēku, bet iniciatīvas iesniegšanai Saeimā vajadzīgi desmit tūkstoši parakstu. Ideja piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls kaisīšanas vietā izmantot smiltis. Tās mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūvi, kā arī nerada kairinājumu mājdzīvnieku pēdām, norāda iniciatīvas autors.
Nedēļas nogalē startēs Alūksnes rallijs. “Rally Alūksne” ir skatītāju un sportistu iemīļots posms un notiek jau kopš 2011. gada.

Sezonas pirmās sacensības “Rally Alūksne 2019” ieplānotas divas dienas ar svinīgo atklāšanu piektdien, lai jau vakarā aizvadītu divus nakts ātrumposmus. Savukārt sestdien, visas dienas garumā paredzēti astoņi ātrumposmi.

Tieši Alūksne ir tā vieta Latvijā, kur visātrāk pieejami atbilstoši apstākļi, lai organizētu ziemas ralliju.

Rally Alūksne organizatori stāsta, ka vākamgad sacensībām Alūksnē apritēs desmit gadi, tāpēc lēnām jāsāk gatavoties jubilejas gadam.

Katru gadu  organizatori cenšas uzlabot savu sniegumu, domājot gan par sportistiem, gan skatītājiem. 
“Rally Alūksne 2019” būs jau ierastās vietas, gan arī zināms, ka būs jauni un iepriekš sacensībās nebraukti ceļu posmi.”

Rallijam Alūksnē pieteikušies pasaules un Eiropas līmeņa sportisti. 
Piemēram, aizvadītās sezonas absolūtā Latvijas rallija čempiona, ukraiņa Valerija Gorbana ekipāža no Eurolamp World Rally Team, kā arī 2018. gada sezonas Latvijas un Igaunijas čempioni EMV4 ieskaitē Emīls Blūms un Didzis Eglītis no Rallyworkshop komandas.
Tāpat uz starta līnijas redzēsim arī Eiropas rallija junioru čempionu Mārtiņu Sesku, kurš pirmo reizi sacensībās piedalīsies ar stūrmani Krišjāni Cauni. Viņi startēs zem LMT Autosporta akadēmijas karoga un, iespējams, tā būs vienīgā reize, kad viņus varēs redzēt Latvijā. Šogad viņi piedalīsies Pasaules rallija čempionātā junioru ieskaitē.
Par savu dalību Alūksnē paziņojis arī Pasaules rallija čempiona Petera Solberga dēls Olivers Solbergs, kurš plāno startēt ar jaudīgo VW Polo R5 automašīnu.

Plašāka informācija pieejama šeit
Pēc trijiem mēnešiem – 15. aprīlī būs seriāla  “Troņu spēle”  astotās, noslēdzošās sezonas pirmizrāde. 
 
Septītās sezonas noslēguma sērija nāca klajā 2017. gada augustā un uzstādīja absolūtu rekordu – to vienlaikus skatījās 16,5 miljoni televīzijas skatītāju. Sezonu pavadīja vairākas informācijas noplūdes, tostarp arī paša telekanāla HBO vainas dēļ.

Skatītāji iemīļojuši seriālu interesantās aktieru izvēles un negaidīto sižeta pavērsienu dēļ, kuru starpā jāpiemin arī galveno varoņu bojāeja.
Seriāls nāk klajā kopš 2011. gada. Tas ir ieguvis vairākas «Emmy» balvas un ir visu laiku skatītākais televīzijas seriāls.

Tā galvenā intriga ir noslēgums, par kuru izteikti visdažādākie pieņēmumi. Jebkādas informācijas atklāšanai pat organizēti hakeru uzbrukumi.
Iniciatīvas "DiscoverEU" laikā 58 jaunieši no Latvijas par brīvu varēs apceļot Eiropu.

Šī ir jau otrā reize, kad Eiropas Komisija 18 gadīgiem jauniešiem piedāvā neformāli mācīties, ar “DiscoverEU” ceļojot pa visu Eiropu, plānojot savus ceļojumus, mācoties no savas pieredzes, gūstot iespējams pirmo patstāvīgas dzīves pieredzi, iepazīstot Eiropas kultūru dažādību un gūstot citas dzīvei noderīgas prasmes.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra informē, ka kopumā visā Eiropā “DiscoverEU” iniciatīvai pieteicās 78 702 jaunieši.
Ceļojumos jaunieši dosies laika periodā no 15. aprīļa līdz 31. oktobrim. “DiscoverEU” jauniešiem atmaksā ceļa izmaksas. Ēdināšana un dzīvesvieta jāsedz pašiem.

Pamatā ceļošana notiks ar vilcienu. Bet ceļošanas karte ļaus izmantot arī citus transporta līdzekļus, tostarp autobusus un prāmjus. Ar lidmašīnu būs atļauts lidot izņēmuma gadījumos un tad, ja nav pieejami citi transporta līdzekļi. Tas dos iespēju piedalīties iniciatīvā arī jauniešiem, kuri dzīvo attālos reģionos vai uz salas.

Šogad plānots, ka ar “DiscoverEU” atbalstu pa visu Eiropu ceļos 14 536 jaunieši. To, cik jauniešu no katras valsts saņem “DiscoverEU” ceļojumus, Eiropas Komisija nosaka proporcionāli iedzīvotāju skaitam katrā valstī un visā ES kopumā.

Plānots, ka “DiscoverEU” iniciatīva turpināsies un katru gadu pilngadību sasniegušie jaunieši varēs doties ceļojumus pa Eiropu, iepazīstot Eiropas kultūru dažādību, pārvietošanās brīvību u.c. Nākamā pieteikumu iesniegšanas kārta sāksies šajā vasarā.
Lai sāktu plašu diskusiju, iesaistot uzņēmējus, pašvaldības, valsts institūcijas un ekspertus, Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģionālā padome (ZRP) organizēs vairākas konferences, kurās tiks pārrunāts pašreizējais administratīvi teritoriālais Latvijas sadalījums un iespējamie uzlabojumi, kas šajā jomā būtu jāpanāk. Pirmā konference pagājušajā nedēļā notika Bauskā.

Tam, ka šāda diskusija nepieciešama, piekrita teju visi konferences dalībnieki, tostarp LTRK prezidents Aigars Rostovskis, uzsverot, ka “sabiedrībai obligāti jāiesaistās administratīvi teritoriālās reformas plāna veidošanā, jo reforma reformas dēļ nekādu labumu nedos”. Viņaprāt, Latvijai ir divi tālākās attīstības modeļi – vai nu samierināties ar Eiropas provinces lomu vai arī uzplaukt, attīstot ekonomiku, tā, lai citas valstis uz mums skatītos ar apbrīnu.
“Pašreiz daži tūkstoši uzņēmumi Latvijā nodokļos samaksā 90% no kopējās iekasēto nodokļu apjoma. Būtu jāstrādā tā, lai rodas vēl vismaz tik pat uzņēmumu, kas atnestu labumu, tādējādi būtiski palielinātos finansējums valsts ekonomikas un sociālajai attīstībai,” piebilst Rostovskis.

Konferences laikā Bauskā tika konstatēts, ka ir ļoti daudz ar pašreizējo administratīvi teritoriālo modeli saistītas problēmas, sākot ar to, ka vairāk nekā 50 no 119 pašvaldībām neizpilda likumā noteiktās normas par iedzīvotāju skaitu, līdz nepārdomātai un uz attīstību nevērstai līdzekļu tērēšanai reprezentatīviem objektiem.

Viens no jomas ekspertiem, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” Pētījumu biznesa virziena vadītājs un galvenais redaktors Jānis Turlajs kā reālāko modeli vērtē Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošanu. “Būtībā, piemēram, pētot iedzīvotāju piekļuves iespējams pakalpojumu saņemšanai un dzīves vides, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota.

Savulaik dāņu eksperts Holgers Pindts, konsultējot Latviju, atzina, ka tā nav pašvaldība, ja tajā nepietiek skolēnu vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai, taču, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, tikai pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi likuma normās, un nav brīnums, ka tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības kvalitāte. Konkrēts piemērs, kur mazajā skolā skolēns gadā pašvaldībai izmaksā 3000 eiro, bet, ja to vestu uz attīstības centrā esošu izglītības iestādi, tas izmaksātu tikai 1500 eiro,” tā Turlajs.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta Pašvaldību attīstības nodaļas vecākā eksperte Diāna Orlovska neslēpa, ka ieilgusī reforma, atteikšanās no otrā līmeņa pašvaldību veidošanas un pieļautie izņēmumi nav ļāvusi sasniegt iecerēto mērķi. “38 pašvaldībās dzīvo teju 80% no visas Latvijas iedzīvotājiem. Likumā noteikts, ka pašvaldība nevar būt mazāk par 4000 iedzīvotājiem, taču vairāki desmiti pašvaldību šim kritērijam neatbilst. Salīdzinājumam – savulaik Latvijā mazākais rajons bija ar 13 000 iedzīvotājiem,” sacīja Orlovska.

Diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu turpināsies reģionālajā konferencē Jēkabpilī 15.februārī, kā arī konferencē 5.aprīlī Jelgavā.

2.februārī aicināti uz zemledus makšķerēšanas sacensībām “Lielais Lubāna loms 2019”. 
Starptautisko mitrāju dienu ietvaros, jau otro gadu pēc kārtas tiek rīkotas zemledus makšķerēšanas sacensības, kas ikgadēji norisinās februāra mēnesī.

Sacensību vieta un laiks
 Sacensības organizē Lubāna mitrāja informācijas centrs un Dagnis Vasiļevskis;
 Sacensības notiks 2019. gada 2.februārī Lubāna ezerā, pie Lubāna mitrāja informācijas centra;
 Pulcēšanās un dalībnieku reģistrācija sacensību vietā Lubāna mitrāja informācijas centrā, Aiviekstes hidromezgsls, Ošupes pagasts, Madonas novads, no plkst. 8.30 līdz plkst. 9.30, sacensību atklāšana plkst.9.30. Makšķerēšanas laiks - četras stundas;

Ņemot vērā ledus situāciju, sacensību laiks var tikt mainīts. Par to, ne vēlāk, kā trīs dienu laikā pirms sacensību sākuma, organizatori informē Lubāna mitrāja informācijas mājas lapā www.lubanamitrajs.lv.

Sacensības notiek individuālā konkurencē. Sacensībās dalībnieku skaits netiek ierobežots. Dalībnieki tiek iedalīti trijās vecuma grupās:
1. Vīrieši, kuri vecāki par 16 gadiem;
2. Sievietes, kuras vecākas par 16 gadiem;
3. Jaunieši vecumā līdz 16 gadiem;
 
Dalībai sacensībās pieteikties līdz 1.februārim pa telefonu 29234956 vai elektroniski: lubanamitrājs@gmail.com
Uz tikšanos un ne asakas!
Mediķus par visdinamiskāko profesiju sauc teju puse Latvijas iedzīvotāju, no kuriem 14% akcentē tieši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvjus. Kā otra dinamiskākā profesija tiek minēti pārtikas veikalu kasieri un pārdevēji (24%), bet trešajā vietā – ugunsdzēsēji un glābēji (23%). Tiem seko policisti un šoferi – sabiedriskā transporta vadītāji, tālbraucēji.

Līdz ar saspringtu darba grafiku katrs otrais steidzīgais Latvijas iedzīvotājs laika taupīšanas nolūkos visbiežāk atsakās no tik nepieciešamās pusdienu pauzes un savu brīvo laiku ziedo virsstundu darbam, liecina Narvesen veiktā iedzīvotāju aptauja. 

Kopumā 40% respondentu atzīst, ka lielas slodzes gadījumā bieži neatliek laika ieturēt pilnvērtīgu maltīti, kā arī veikt citas veselībai nozīmīgas darbības – atvēlēt pietiekami daudz laika miegam (40%), atpūtināt acis pēc darba pie datora (40%) un izkustēties pēc darba monotonā pozā (37%).

Noslogotās darba dienās no pusdienām mēdz atteikties vairāk nekā puse ražošanas nozarē strādājošo (53%), katrs otrais tirdzniecības jomas pārstāvis un 49% banku, apdrošināšanas un finanšu sektora darbinieku.

Kā liecina aptaujas dati, steigā izlaista ēdienreize mēdz atstāt nelabvēlīgas sekas uz darbinieku labsajūtu un darba spējām. Gandrīz divas trešdaļas respondentu apstiprina, ka, izlaižot maltīti, izjūt enerģijas trūkumu un nogurumu (60%), kļūst nervozi un viegli aizkaitināmi (42%).


Mēneša Ķēriens!
Refleksija - Karavīrs


Aiz loga no sarkan-balt-sarkanā palicis tikai baltais. Varam teikt, ka 18.novembri un Latvijas simtgadi esam nosvinējuši godam.

Novembrī ne tikai paši sapurinām savu patriotismu, to dara arī mūziķi, kuriem šī ir iespēja paust savas sajūtas ar mūzikas palīdzību. Šajā reizē gribētu izcelt vienu bārdaini ar pavadošo grupu. Bārdainis, kura vārds ir Arturs Gruzdiņš un viņa pārstāvētā grupa Refleksija laida klajā dziesmu “Karavīrs”. Šī patiesībā ir sadarbība ar Nacionālajiem Bruņotajiem Spēkiem (NBS). Protams, NBS mūzikas radīšanā nepiedalījās, toties savu pirkstu pielika dziesmas video veidošanā un patriotiskas sajūtas radīšanā.

Dziesma "Karavīrs" ir gan grupas, gan NBS dāvana Latvijas valstij 100.dzimšanas dienā, tāpat dziesma runā par pateicību tiem, kurus mēs ikdienā neredzam, tos, kuri aizstāv mūs un mūsu robežas, viņu ģimenēm un mammām kā radītājām, un mātei - kā mātei Latvijai.
Vairāk par dziesmas “Karavīrs” domu un tapšanu, un radīšanu klausies intervijā zemāk:

Bet mēs tiekamies janvārī,
R.
_________________________________________________________________________



Somijā Ziemassvētku un gadumijas svinību laikā aktīvi izvērsta cepešu tauku vākšanas kampaņa. 
Somi jau trešo gadu pēc kārtas tiek aicināti svētkos izlietotās augu un dzīvnieku izcelsmes eļļas un taukus nodot īpašos savākšanas punktos.

Savāktos taukus izmantoja  kāda cita produkta ražošanas ķēdē -  cepešu tauki pārtop dīzeļdegvielā.
Cepešu tauku vākšanas mērķis šogad ir vismaz 100 000 kilogramu taukvielu, lai pēc tam tās pārstrādātu atjaunojamā dīzeļdegvielā.

Aprēķināts, ka ar vienas somu ģimenes svētku cepeša pārstrādātajiem taukiem var nobraukt apmēram trīs kilometrus.
Lietotāji saka, ka šī dīzeļa smarža pat neatgādina degvielas smaržu, vairāk tā atgādinot sveces degšanas smaržu.

Smaržīgais dīzelis vasarā darbinās arī Helsinku pilsētas ielu un parku pļaujmašīnas, ziemā – arī sniega tīrāmo mašīnu motorus.
Zinātnieki jau gadiem meklē melno stārķu populācijas sarukšanas cēloņus.
Un šāda pētījuma autori Igaunijā nonākuši pie pārsteidzošas atziņas – daudzi melnie stārķi cieš no vientulības.

Igaunijā pēdējos gadu desmitos būtiski samazinājies melno stārķu skaits, un to ligzdošana ir daudz mazāk sekmīga nekā citur Eiropā, ieskaitot Latviju un Lietuvu.

Lai noskaidrotu, kas notiek aizsargājamo putnu ligzdās, Dabaszinātņu universitāte sešus gadus analizējusi gandrīz pusmiljonu fotoattēlu.

Līdz šim uzskatīts, ka ligzdas bieži izlaupa caunas, taču šis faktors izrādījies maznozīmīgs.
Atklājās, ka aptuveni trešo daļu ligzdu aizņem vientuļi melnie stārķi, un pastāv iespēja, ka viņi var traucēt perējošajiem pāriem.
Avots: lsm.lv
Pirmdien, 7.janvārī, Liepājā, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš apmeklēs Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100.gadadienai veltīto atklāšanas pasākumu Liepājā uz Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku kuģa A – 53 “Virsaitis”.

No plkst.11.00 līdz 16.00  Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki aicina ikvienu Liepājas iedzīvotāju un viesi Promenādes ostas piestātnē apmeklēt Latvijas un sabiedroto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstādi.

“Neatkarības kara un Latvijas armijas 100.gadadienai veltītajam atklāšanas pasākumam Liepājā ir vēsturiski simboliska nozīme, jo tieši pirms 100 gadiem – 7.janvārī - Latvijas Pagaidu valdība Liepājā atradās uz tvaikoņa “Saratov”, pieņemot mūsu valsts pastāvēšanai nozīmīgu un vēsturisku lēmumu – “aizstāvēt savu zemi līdz pēdējai iespējai”. Aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju kopā ar mums – karavīriem – svinēt Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas simtgadi. Spēcīgi bruņotie spēki. Droša un aizsargāta Latvija,” ar gandarījumu norāda ģenerālleitnants L.Kalniņš. 

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki ir izstrādājuši Latvijas armijas un Neatkarības kara 100.gadadienas centrālo svinību plānu, kas norisināsies ne tikai šogad, bet iekļaus arī 2020.gadu, kad 1919.gada 11.augustā tika parakstīts Miera līgums.
Šajā pusotrā gadā tiks organizēti pasākumi hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.
Tāpat šajā laika periodā Latvijas pašvaldības ir aktīvi iesaistījušas dažādu vēsturisko pasākumu rīkošanā, uzsverot izšķirošo cīņu nozīmi  to teritorijās.

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība.
Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā.

Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 10.jūlijā tika izdota pavēle Nr.1 Latvijas armijai, ar kuru ģenerālis Dāvids Sīmansons paziņoja par savu stāšanos Latvijas armijas virspavēlnieka amatā.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Latvijas armijas simtgades logotips ir apļa formā izteikts oficiālais svinību simbols, kas lietojams visos ar Latvijas armijas svinībām saistītajos pasākumos 2019. gadā un 2020. gadā.

Logotipa arējā mala veidota valsts karoga krasās, tā simbolizējot Latvijas karavīru nesaraujamo saikni ar Latvijas valsti. Logotipa augšējā daļā puslokā ierakstīts svinību nosaukums “Latvijas armijai 100”, bet apakšējā daļā gada skaitļi.

Logotipa centrālais elements ir cilnis “Cīņa pret bermontiešiem uz Dzelzs tilta”, kas ietverts vienā no mūsu valsts neatkarības simboliem – Brīvības piemineklī. Cilnis godina Neatkarības kara laikā dzimušās Latvijas armijas karavīru varonību un viņu gatavību ziedot savu dzīvību, lai visiem kopā izdotos aizstāvēt un nosargāt Latvijas valsts neatkarību.
Stilizētais skaitlis logotipa labajā malā “11” valsts karoga krasās līdzinās starptautiski atzītajam victory jeb uzvaras simbolam, kas norada uz Latvijas armijas spožākajām uzvarām, atbrīvojot mūsu Tēvzemi no iebrucējiem.
Tas atgādina, ka izšķirīgā uzvara Latvijas Neatkarības karā izcīnīta tieši šajā datumā – 1919. gada 11. novembrī, kad Latvijas armija atbrīvoja Rīgu no bermontiešiem.
Trīs zvaigznes, kas attēlotas logotipa labajā malā, simbolizē mūsu valsts vēsturiskos novadus – Vidzemi, Kurzemi un Latgali – kas uzsver svinību nozīmīgu un norisi visos Latvijas reģionos.
 
Šogad Latvijā uz ceļiem parādīsies jaunas dažāda veida satiksmes drošības kontroles ierīces, apstiprināja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre.

Līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese plānots izvietot vidējās kustības ātruma radarus.  Provizoriskais datums projekta startēšanai varētu būt 1.aprīlis, norādīja Mistre.
Šādas iekārtas jau iepriekš Latvijā ir testētas. Šīs iekārtas konstatētu transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu.
Sistēma darbojas šādi – šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts.
Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.
Mistre skaidroja, ka Tīnūžu šoseja šādām iekārtām izvēlēta, jo tā ir pietiekami bīstama un tajā notiek negadījumi ar smagām sekām.

Tāpat Latvijā plānots iegādāties mērierīces, kas konstatē aizliedzošo luksofora signāla neievērošanu. Tāpat jau izvēlētas kontrolējamās vietas. Iekārtas darbosies līdzīgi kā stacionārie fotoradari, proti, ja autovadītājs neievēros aizliedzošo signālu, tad viņam nosūtīs paziņojumu par pieļauto pārkāpumu.

Mistre arī informēja, ka patlaban ir noslēgts līgums par viena speciāli aprīkota auto iegādi ar kura palīdzību policija kontrolēs, vai autovadītāji pie stūres nelieto mobilo tālruni. Provizoriski auto piegāde plānota februāra beigās vai marta sākumā.

Ekspertu sagatavotais priekšlikums paredz, ka tuvākajos gados uz ceļiem varētu uzstādīt 50 fotoradarus ar mērierīcēm, kā arī 50 fotoradarus-mulāžas. Mērierīču izvietojums fotoradaru ietvaros regulāri tiktu mainīts, līdz ar to autovadītāji nezinātu, vai ceļa malā stāvošais fotoradars konstatē pārkāpumu. Par šādu priekšlikumu būs jālemj valdībai, turklāt vēl ir jāvienojas par projekta finansējuma avotiem.
Patlaban uz ceļiem izvietoti 100 stacionārie fotoradari. Patlaban Valsts policijas rīcībā ir 12 pārvietojamie fotoradari.
Cēsu puses meitene Undīne Ozoliņa cieš no kustību un runas traucējumiem, tāpēc skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki 2019. gadā atbalstīs meiteni, kurai ziedojumi tika vākti arī 2015. gadā.

Latvijā garākais skrējiens nākamgad atzīmēs 30 gadus kopš pirmās reizes, kad tā dalībnieki dažas dienas pēc tautu vienojošā Baltijas ceļa lietainā vasaras naktī devās 107 kilometru garajā izaicinājumā.

Undīne Ozoliņa sirgst ar kaķa brēciena sindromu. Meitenei ir kustību traucējumi un valodas attīstības aizture. 2015. gadā skrējēju sabiedrība saziedoja 2600 eiro, lai Undīne varētu apmeklēt delfīnterapijas nodarbības Minskā un uzlabot runas spējas. Pēdējo četru gadu laikā mazā cēsiniece vienmēr bijusi līdzās skrējienam Rīga-Valmiera un sagaidījusi finišētājus pie Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa.

2016. gadā skrējēji 107 kilometru ceļā palīdzēja valmierietim Jēkabam Bluķim ar saziedotiem 3000 eiro, 2017. gadā tika savākti vairāk nekā 3000 eiro Burtnieku novadā dzīvojošās Lāsmas Zukules ārstēšanai, bet šogad skrējēji un brīvprātīgie palīgi ziedoja 4100 eiro piecgadīgās Kristas Spirģes staigāšanas prasmju attīstīšanai fonda “Ziedot” rehabilitācijas centrā “Poga”.

107 km garais skrējiensoļojums Rīga-Valmiera 2019. gadā atzīmēs 30 gadu jubileju, kopš 62 skrējēji pirmo reizi mēroja 107 kilometrus no Brīvības pieminekļa līdz Sīmaņa baznīcai. 
 
Emocionālais labdarības ultramaratons "Rīga-Valmiera" 2019. gadā risināsies 22. jūnijā, kad tiks noskaidroti arī Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā.

Valsts simtgadē skrējiens Līgosvētkos atgriezās pie vasaras formāta ar jaunu Vitas Devjatņikovas trases rekordu sievietēm (09:53:06) un nākamgad būs vēl tuvāk 20. jūnijam, kad apritēs 27 gadi kopš Georga Jermolajeva trases rekorda vīriem (08:01:38), kuru šoreiz izaicināt plāno Edgars Simanovičs.
Lai skrietu trases rekorda līmenī, Ginesa rekorda īpašniekam un vēsturiskā Grieķijas 246 kilometru Spartatlona TOP 10 finišētājam būs nepieciešams ne tikai atbilstošs sagatavošanās process, bet arī motivējoši konkurenti sacensību naktī. 
 
Godinot Valmierā dzimušo pirmo Latvijas olimpisko medaļnieku Jāni Daliņu, iespējams, ka 2019. gadā sacensībās startēs kāds no soļotājiem. Līdz šim trasē itin veiksmīgi sevi parādījuši nūjotāji, Sīmaņa baznīcu allaž sasniedzot ātrāk nekā noslēdzošie skrējēji.
 
Pirms pieciem gadiem atjaunotais skrējiensoļojums pieredzējis ne tikai pašmāju dalībnieku interesi, bet arī ciemiņus no tuvākām un tālākam ārzemēm. 107 kilometrus līdz Sīmaņa baznīcas kliņķim skrējuši gan Spānijas misijas karavīri, gan pasaules grūtākajos skrējienos rūdīti ultramaratonisti. Pavasarī plānota trases mērīšana un sertificēšana, lai sacensības iekļautu Starptautiskās ultramaratonu asociācijas (IAU) kvalitātes zīmi ieguvušo skrējienu sarakstā.

Nākamgad pie baznīcas uz sarkanā paklāja atbalstītāji ar aplausiem varētu sagaidīt pirmo sievieti, kas šajā ultramaratonā finišē piekto reizi. Bet pirmo reizi dalībniekus un brīvprātīgos atpakaļ uz Rīgu nogādās īpašs autobuss. 
Avots: Matīss Vecvagaris, ultrataka.lv

Facebook Draugiem Twitter Instagram