Šogad Ēnu diena, ko rīko praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija, notiks 10. februārī. Portālā “ēnudiena.lv”  jau reģistrējušies 29 tūkstoši jaunieši un 1044 uzņēmumi, kuri piedāvā aptuveni 7500 vakances. Ēnu dienas ietvaros skolēni četru līdz sešu stundu garumā vēros sev interesējošo profesiju pārstāvjus. 

Junior Achievement valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns stāsta: “Ēnu diena palīdz skolēniem veidot saikni starp izglītību un nākotnes darbu.  Tā parāda to, kā skolēnam iegūtās zināšanas nākotnē varētu noderēt konkrētā karjeras veidošanā. Ēnu dienas dalībniekiem būtu jāapzina nākotnes plānotā profesija, ar kuru viņi gribētu saistīt savu dzīvi, jāatrod kāda no piedāvātajām vakancēm portālā enudiena.lv, tad jāpiesakās un jāpārliecinās, vai izvēlētā profesija dzīvē strādā tā, kā skolēns to ir iztēlojies. Bieži vien stereotipi, kas izveidojušies par dažādām profesijām patiesībā atšķiras no realitātes.”

Katru gadu Ēnu dienā tiek akcentēta konkrēta sfēra, šogad uzmanība tiek vērsta uz inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju nozarēm. Šobrīd Latvijā tajās vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums, līdz ar to jauniešu uzmanība jāvērš tieši uz šīm jomām. Arī Latvijas darba tirgū pastāv situācija, ka darba devēju pieprasījums pēc kvalificētiem un motivētiem speciālistiem ir lielāks par piedāvājumu. Tāpēc katru gadu pieaug arī uzņēmēju skaits, kuri Ēnu dienā sniedz iespēju ielūkoties sava uzņēmuma darbībā jauniešiem, kuri vēl tikai meklē savu nākotnes nodarbošanos. 

Tomēr ne visas vakances tiek aizpildītas, situāciju skaidro Jānis Krievāns: “Jaunieši piesakās atpazīstamam uzņēmumam vai personai. Piemēram, inženieris lielos atpazīstamos uzņēmumos nestrādā savādāk, kā tad, ja viņš strādātu reģiona uzņēmumā. Piedāvātās vakances netiek aizpildītas tieši reģionu uzņēmumos. Savukārt uz atsevišķām atpazīstamām vakancēm, piemēram, kā šī gada pieprasītāko vietu - kruīza vadītāju - pieteikušies 136 jaunieši, tas nozīmē, ka būs milzīgs konkurss. Kad tiek saņemts atteikums, ēnotājiem ir jānoreaģē un jāpiesakās uz citām vakancēm.” 

“Pirmajā vieta no pieprasītāko nozaru topa ir aviācijai, kur iekļaujas nacionālā aviokompānija un Nacionālie bruņotie spēki. Jaunieši ļoti vēlas ēnot aviācijas nozares speciālistus. Otrajā vietā ir finanses un banku darbība, tāpat valsts pārvalde, arī izglītība. Tālāk veselības aprūpe un rehabilitācija jeb slimnīcas darbības sistēma, kur ierindojas ārsti, ķirurgi un dažādi speciālisti, kuri jauniešiem interesē. Tāpat ļoti populāra ir komunikācija un mediji. Inženierzinātnes, informācijas un tehnoloģijas arī ierindojas topa 10. vietā – jaunieši ir pieteikušies uz ļoti daudzām informācijas tehnoloģiju piedāvātajām profesijām, piemēram, ēnot programmētājus, programmēšanas projektu vadītājus.”

Lai gan Ēnu dienās lielākais dalībnieku skaits ir tieši vidusskolas vecumā, tiek aicināti piedalīties arī jaunāki skolēni, lai būtu iespējams izmēģināt dažādas nozares, ar kurām nākotnē varētu saistīt savu dzīvi.

Savukārt paši mazākie, piemēram, pirmās klases skolēni Ēnu dienā var aiziet pie vecākiem – uz viņu darba vietām un saprast, ko vecāki ikdienā dara, kādu izglītību viņi ir ieguvuši - šādus jautājumus Junior Achievement sagatavo, lai bērni var iet ēnu dienā jau no pirmās klases.

Ēnu diena ir visā pasaulē populāra karjeras izglītības akcija, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darbavietu un četru līdz sešu stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Gūtā pieredze atvieglo studiju virziena un nākotnes profesijas izvēli, palīdz sagatavoties darba tirgum, kā arī demonstrē saistību starp izglītību un karjeru. 

Sagatavoja Laima Ķevere

Ko tad īsti sola mums tik maz zināmais dzīvnieks un kā īsti mums vajadzētu rīkoties, lai būtu veiksmīgi, kamēr ugunīgais Pērtiķis staigās pa zemes virsu?

Ugunīgo Pērtiķi rietumu pasaulē labāk saukt par holērisko Pērtiķi, lai būtu labāk saprast tā dabu.
Sāksim ar to, ka pērtiķi ir bara dzīvnieki, tas nozīmē, ka mēs 2016. gadā varēsim redzēt, ka pasaulē pie politikas un uzņēmumu “šprices” sāks mēģināt nokļūt jauni līderi, kuri centīsies vecos bara vadoņus izspiest no amatiem un krēsliem. Tātad 2016. gadā būs jauni politiskie līderi, kuri būs savākuši savu baru, ar kura palīdzību sāks diktēt mums savus noteikumus.
Pasaule vēl vairāk polarizēsies un atzīmēs savas darbības robežas. Katrs pērtiķu bars cīnīsies par savu ietekmes teritoriju, par iespēju pārvaldīt savu pilsētu, ciematu, valsti. Ja partijā līderis nemācēs sevi pasniegt, aizstāvēt savas tiesības, viņš tiks nomainīts. Partiju darbība arī būs krietni agresīvāka gan ar citām partijām, gan, pats trakākais, arī partiju iekšienē. Jaunais, stiprais un holēriskais negribēs piekāpties vecajam. No bara atšķēlušies indivīdi šogad var  veidot jaunus politiskos spēkus.

Ņemsim vērā, ka pērtiķis no visiem dzīvniekiem ir vislīdzīgākais cilvēkam. Viltība viņam nav sveša,  pērtiķis tāpat kā cilvēks visu apšauba, nekam netic un negrasās ievērot nekādus noteikumus, ja viņam nekas nedraud. Ugunīgā Pērtiķa gads dāvās veiksmi tiem, kuri būs drosmīgi un nebaidīsies pamēģināt ko jaunu, veiksme būs tiem, kuri uzdrīkstēsies, veiksme – pārgalvīgajiem. Mūsu viens no svarīgākiem uzdevumiem, spēt noturēt interesi un azartu, jo Ugunīgā Pērtiķa gadā pastāv risks ātri zaudēt interesi un nodomāto nenovest līdz galam. Risks kļūt pārāk iedomīgiem un neņemt vērā noteikumus un tradīcijas, bet censties tos izmantot tikai savtīgos nolūkos vai traktēt kā pašam labpatīk.

Šogad mums nepatiks rutīna un vienveidība. Viena lieliska lieta – varēsim viegli pielāgoties jebkurai dzīves situācijai, ja tikai paši to vēlēsimies. Izrādās viss ir mūsu rokās un mums sevi tikai nedaudz jāmotivē un jācenšas noturēt uzmanība vienā virzienā un gads būs laimes un veiksmes pilns. Kopumā Ugunīgā Pērtiķa gads mūs neierobežo, liekot izvēlēties kaut ko vienu, mums ir iespēja savu dzīvi dažādot, ienesot tajā jaunus hobijus, varam apgūt jaunu profesiju un iegūt jaunas iemaņas, vienīgā bremze šogad varam būt mēs paši un nespēja izvēlēties.

Slikta tendence šogad būs mēģinājumi paņemt to, ko nedod vai nedrīkst, piesavināties un neatzīt nodarīto. Šogad jābūt īpaši uzmanīgiem pret savu mantu un lietām, jo vienmēr būs kāds, kurš paņems to, kas atrodas aiz sētas vai pat atslēgas. Slikti, ka ņēmējs par sekām šogad nedomās un atsevišķiem pērtiķēniem nespēsim iekustināt sirdsapziņu.

Šogad mēs būsim tik veikli un attapīgi, ka varēsim darīt vairākas lietas vienlaicīgi. Ugunīgais Pērtiķis vairāk apbalvos tos, kuri nebaidīsies no jauniem izaicinājumiem. Mēs ne tikai spēsim darīt vairākas lietas vienlaicīgi, bet arī bez grūtībām varēsim kontrolēt vairākus procesus.
Varētu teikt, ka Ugunīgais pērtiķis mums dāvās stratēģa un skaitļotāja talantu, diemžēl iedomība arī trīskāršosies. Šogad mums būs krietni labāka atmiņa pret detaļām, pamanīsim katru sīko niansi, kā arī mācēsim izmantot cilvēkus, laiku un apstākļus, lai sasniegtu savus mērķus. Šogad mums patiks jauni izaicinājumi, bet nepatiks pelēkā rutīna un vienveidība.

Tie, kuri pieraduši, ka visi klausa vecākos un ievēro zināmus noteikumus, būs vīlušies, jo šogad tie, kas būs iejutušies pērtiķa ādā spēlēs tikai pēc sev izdevīgiem noteikumiem. Šo vajadzētu atcerēties visiem, jo arī politiskajās un starpvalstu attiecībās nekas negarantē, ka tiks ievēroti iepriekš parakstītas vienošanās. Tikko tiks pamanīta kāda sprauga, tā tiks izmantota. Katra valsts tagad domās par savu izdevību un būs grūtāk vienoties (arī Eiropas Savienības valstīm) par vienotu nostāju daudzos jautājumos. Varētu teikt, ja šogad nesabruks Eiropas Savienība, tad tā pastāvēs vēl ļoti ilgi. Man gan nav šaubu, ka Eiropas Savienības valstis atradīs risinājumu, lai savienība turpinātos, bet būs ne mazums runu un mēģinājumu to sagraut. Cerēsim, ka visas pārmaiņas būs saistītas tikai ar valstu un partiju līderu nomaiņām. Būs maz valstu, kurās līderpozīciju saglabās iepriekšējie vadītāji. Politiskajās spēlītēs šogad būs grūti pateikt, kam taisnība, kam ne, tik viltīgi tiks pītas intrigas.

Pērtiķi ir ārkārtīgi ziņkārīgi, tas norāda, ka šogad mūs gaida jauni atklājumi. Drosmīgi varam meklēt jauno un mesties avantūrā, pat šķietami fantastiskā vai nereālā.
Sagatavojis astrologs Edijs Spāre 
Vējupītē Ādažu novadā ūdens piesārņojuma dēļ iekrāsojies rozā krāsā, ūdens Ādažu pilsētā, netālu no centra rajona, iekrāsojies rozā.

Dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde šodien saņēmusi satrauktu Ādažu novada iedzīvotāju sūdzības par ūdens piesārņojumu Vējupītē. Inspektori jau noņēmuši paraugus, rezultāti varētu būt zināmi pēc pāris dienām. 

VVD lūdz iedzīvotājus sazināties ar Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi, ja kādam ir informācija par piesārņojuma iespējamo izcelsmi, pa tālruni 67084278, 25666365 vai e-pastu: "lielriga@lielriga.vvd.gov.lv".

Salacgrīvā atvēra tirdzniecības – izstāžu zāle, kurā tiek piedāvāta vietējo uzņēmēju ražota produkcija, kā arī viņu sniegtie pakalpojumi, tas ir pašvaldības projekts “Radīts Salacgrīvas novadā”.

Veikals atrodas ļoti izdevīgā vietā, tieši ceļa “Via Baltica” malā, Rīgas ielā 13, Salacgrīvā, Veikalā TOP, veikala īpašnieki pirmo laiku sola atlaist nomas maksu. Vietējiem uzņēmējiem atbalstu arī sniedz pašvaldība, kas apņēmusies no privatizācijas fonda līdzekļiem segt tirdzniecības-izstāžu zāles darbību pirmajā gadā.

Salacgrīvas novada domē stāsta, ka pēc pirmā darbības gada varēs saprast, vai šāda zāle tiem ir nepieciešama.

Te izvietota gan vietējo uzņēmumu, gan mājražotāju produkcija. Iegādājami zivju konservi, tējas, medus, sīrupi, sukādes, konditorejas izstrādājumi, kastes mūzikas instrumentu pārvadāšanai, adījumi, krelles. Interesanti, ka Salacgrīvas pusē top tāda lieta kā sniega kurpes. Savu produkciju izstādījuši līdz 20 uzņēmējiem, bet uz pusi vairāk piedāvā savus pakalpojumus.
Šobrīd pasaulē aktīvas kļuvušas diskusijas par Zikas vīrusu. Tas izplatījies Dienvidamerikā un Centrālamerikā, bet konstatēts arī ceļotājiem no Eiropas. Slimība visplašāk skārusi Brazīliju, kur šogad notiks Olimpiskās spēles. 

Šo vīrusu pārnēsā Aedes albopictus un Aedes aegypti sugas odi, un ar to var inficēties pēc moskīta koduma. Tropu reģionam raksturīgās odu sugas mūsu klimatiskajos apstākļos nav dzīvotspējīgas.
Līdz ar to Latvijā Zikas vīruss ar šāda tipa odiem nevar izplatīties.
Taču Latvijas iedzīvotāji ar slimību var inficēties, ceļojot uz kādu no Zikas vīrusa izplatības reģioniem.

Slimības simptomi ir drudzis, izsitumi, locītavu sāpes, un iekaisušas acis, var būt arī galvas un acu sāpes, vemšana un neiroloģiskas komplikācijas. Simptomi ilgst no dažām dienām līdz nedēļai. Ja slimība attīstās līdz ļoti smagai formai, nepieciešama hospitalizācija. 

Ārlietu ministrija aicina ceļotājus, kuri apmeklē vīrusa skartās valstis, ievērot individuālus profilakses pasākumus, jo pret Zika vīrusu nav ne vakcīnu, ne medikamentu. Gan iekštelpās, gan ārpus tām jāizvairās no odu kodumiem, īpaši laikā no saullēkta līdz saulrietam, kad odu aktivitāte ir vislielākā. Īpaša piesardzība jāievēro grūtniecēm un cilvēkiem, kuri cieš no imūnsistēmas traucējumiem vai smagām hroniskām slimībām, kā arī tiem, kuri ceļo ar maziem bērniem.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centrs tūristiem aizsardzībai pret to kodumiem iesaka šādus pasākumus:

• uzturoties ārpus telpām, jāvalkā apģērbs ar garām piedurknēm un garās bikses
(vēlams, no bieza auduma), kā arī jālieto odu atbaidītāji – repelenti, precīzi ievērojot to lietošanas instrukcijas un nepārsniedzot atļauto daudzumu;
• atbilstoši Pasaules Veselības organizācija ieteikumiem, vēlams izvēlēties repelentu, kas satur DEET (N, Ndietil-m-toluamīdu) 30% koncentrācijā;
• repelenti ir kairinoši, tādēļ ar tiem nav ieteicams apstrādāt seju, acis vai muti, jutīgu vai bojātu ādu. Jāizvairās arī no repelentu iekļūšanas acīs un uz mutes gļotādām, šī iemesla pēc nevajadzētu ar tiem apstrādāt rokas bērniem. Pēc repelenta lietošanas vienmēr jānomazgā rokas;
• apstrādi ar repelentu vēlams atkārtot ik pēc 3–4 stundām, īpaši karstā un mitrā klimatā. (repelenta darbības ilgums ir garāks, ja ar to ir apstrādātas arī drēbes);
• ja 12 dienu laikā pēc atgriešanās no ceļojuma pa valstīm, kur reģistrēta vīrusa infekcija, novērojams drudzis un muskuļu sāpes, nepieciešams vērsties pie ārsta un informēt par ceļojumu.

Zikas vīruss ir Flaviviridae tipa vīruss, ko pirmo reizi atklāja rēzus pērtiķiem Ugandā 1947.gadā. Līdz pirmajiem slimības uzliesmojumiem 2007. un 2013.gadā  Zikas vīrusu uzskatīja par relatīvi vieglu slimību, kuras ietekme uz cilvēka veselību plašāk pētīta netika un joprojām nav zināma.
Pēdējā gada laikā vīruss strauji izplatās, un tā izplatība konstatēta jau 25 pasaules valstīs.
Atsevišķi Zikas vīrusa gadījumi reģistrēti Dānijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs, ceļotājiem atgriežoties no slimības skartajiem reģioniem.

Vairāk informācijas par vīrusu, tā radītajām sekām un izplatības teritorijām: http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi?id=276769
http://www.who.int/topics/zika/en/
http://www.spkc.gov.lv/aktualitates-celotajiem/1250/informacija-celotajiem-par-zika-virusslimibu

Sagatavoja Laima Ķevere

Lai noteiktu radioaktīvās vielas - radona - gāzes koncentrāciju Latvijā, Valsts vides dienests (VVD) kopā ar Radiācijas drošības centru (RDC) veiks mērījumus 500 mājsaimniecībās un dzeramā ūdens ņemšanas vietās visā Latvijā.
Šādus mērījumus jāveic saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu, kura nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem, tai skaitā arī nosacījumus attiecībā uz radonu, tā noteic arī tiesību aktu pārskatīšanu līdz 2018. gadam.

VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina Radio TEV informēja: „ Katrai Eiropas dalībvalstij nepieciešams noteikt radona gāzes koncentrāciju, īpaši mājsaimniecībās. Latvija ir viena no dalībvalstīm, kura to vēl nav izdarījusi, nav izstrādāts arī kopējais novērtējumus, aptverot visu valsti. Līdz 2018. gadam nepieciešams konstatēt radona koncentrācijas līmeni un jāizdara secinājumi, kā rīkoties, ja tiks konstatēti noteiktās normas pārsniegumi.”
"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) sadarbosies ar pašvaldībām un veiks radona gāzes koncentrācijas mērījumus dzeramā ūdens ņemšanas vietās, no kurām tas tiek piegādāts iedzīvotāju patērēšanai. VVD mērījumus veiks dzīvojamajā platībā - 500 mājsaimniecībās dažādās apdzīvotās vietās - tādā veidā gūstot informāciju par radona gāzes koncentrāciju Latvijā kopumā un katru no novadiem atsevišķi.  Lai dati būtu uzticami, mērījumi mājsaimniecībā tiks iegūti ilgstošā procesā, aptverot laika posmu no 6 līdz 10 mēnešiem, un, ņemot vērā Latvijas klimata īpatnības, kā apkures sezonas periods, kad mājsaimniecībās telpas tiek vēdinātas mazāk.  Iedzīvotāji varēs arī paši pieteikt savu mājsaimniecību šādam testam, par to VVD plašāku informācija sniegs februāra nogalē.

VVD sabiedrisko attiecību speciāliste skaidro: “Latvijas ģeoloģiskā situācija neliecina par to, ka radona koncentrācija varētu būt paaugstināta. Šobrīd ēkā vai dzīvoklī koncentrācija nedrīkst pārsniegt 200 Bq/m³.  – līdz šai robežai risks cilvēkam nedraud. Pēc mērījumu veikšanas un apkopošanas, kas visticamāk būs nākošā gada sākumā, VVD informēs par situāciju, ja būs nepieciešams, tiks izstrādāts plāns un ieteikumi, kā iespējamo koncentrāciju samazināt. Iespējamie varianti – ventilācijas nodrošināšana, tādā veidā, izvadot gāzi, veicot gaisa apmaiņu. ”

Pirmos radona mērījumus Latvijas mājokļos veica zviedru speciālisti. 1993. un 1994.gadā.gadā. Tika izvēlēti simts mājokļi dažādos Latvijas rajonos, izmērot radona saturu iekštelpu gaisā. Lielākā daļa mērījumu rādīja, ka radona koncentrācija nepārsniedz normu. Tomēr ir teritorijas, kur tā sastopamība ir paaugstināta, piemēram, gar Daugavu.

“Dabiskā radiācija ir visapkārt. Tā nāk no zemes, kosmosa un saules, cilvēka organisms katru dienu ir tai pakļauts un spēj to panest. Tas ir dabisks process, taču jāievēro mērvienības, kurās  radona koncentrācija nerada risku cilvēka organismam. Ir izpētīts, ka radons var ierosināt plaušu vēzi, taču tie ir tikai nedaudzi gadījumi pasaulē. Šī viela kaitējumu cilvēkam var izdarīt tikai tādā gadījumā, ja viņš ilgstoši uzturas telpās, kurās radona koncentrācija pārsniedz normas. Lai izslēgtu šos riskus pavisam, ir jāveic šādi mērījumi, pēc kuriem izdarīt secinājumus par tālāk veicamajiem uzdevumiem,” stāsta VVD pārstāve.

Radons ir gāze bez krāsas un smakas, tas ir 7,5 reizes smagāks par gaisu un šķīst ūdenī.
Tas nereti sastopams dzeramā ūdens gūšanas urbumos, kā arī mājokļos un sabiedriskās ēkās. Galvenais radona avots telpās ir ģeoloģiskā vide, no kuras caur augsni un konstrukciju nepietiekami blīvām vietām radons ieplūst telpās. Augsta tā koncentrācija var veidoties tikai zemes virsmas tuvumā, ne augstāk par dzīvojamās mājas otro vai trešo stāvu.

Radona koncentrāciju veido arī būvmateriāli ar paaugstinātu radona koncentrāciju - piemēram, granīts, marmors, māla ķieģelis, betons, cements.
Tieši radons ir galvenais komponents kopējā cilvēka uzņemtā radiācijas daudzumā.

Materiāli sagatavoja Lāsma Ķevere
Pasaules veselības organizācija iesaka, ka  lai cilvēks būtu vesels, nostiprinātu imunitāti - Dienā jānoiet 10 000 soļu vai 7 kilometri. Bet – katru dienu!

Tas ir aptuveni pusotras stundas gājiens, ko var arī sadalīt – puse no rīta un puse vakarā. Var arī pusstundu pavingrot, lai vaigos iesitas sārtums. 

Bet kā zināt, cik daudz tas ir? Te palīgā var nākt dažādas aplikācijas – meklētājā var ierakstīt podometrs jeb soļu skaitītājs un bez maksas savā tālrunī var iedabūt dažādas aplikācijas. Vienas tikai mērīs soļu skaitu, citas aprēķinās kalorijas, bet dažas spēs atcerēties arī noietos maršrutus.

Vēl kāda aplikācija - "Moves" jeb "Kustības" ir aplikācija, kas skaita lietotāja kustības.
Soli pa solim tiks reģistrētas visas dienas gaitā veiktās aktivitātes, un varēsiet novērtēt, cik daudz esat kustējušies – soļi, pakāpieni un pat mītie pedāļi – viss būs iegrāmatots. Aplikācija arī aprēķina to, cik daudz kaloriju sadedzināts.
Tas viss tiek pasniegts, kā viegli uztverama laika līnija, lai aplikācija būtu ērti lietojama. 

Soļojot ar ātrumu vismaz 8 km/h jūs sadedzināsiet vairāk kaloriju, nekā ja tādā pašā ātrumā, t. i., lēni skriesiet, raksta The Journal of Sports medicine and Physical fitness.
Un būsim reāli – stundu ir vieglāk staigāt, nekā skriet – ja vien protams cilvēks nav maratonists. 
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) paziņojis par reģistrācijas procedūras sākšanu Eiropas Savienības aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei Rucavas baltajam sviestam.

Ar baltā sviesta gatavošanu Latvijā nodarbojas Rucavas Tradīciju klubs, šis sviests no pārējiem atšķiras ar īpašu kulšanas metodi un ir īpaši vijīgs un smaržīgs.

Tas nozīmē, ka viena mēneša laikā pēc pieteikuma publicēšanas PVD mājaslapā jebkura persona var iesniegt iebildumu paziņojumu par Latvijā ražota produkta reģistrāciju aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, nosūtot to PVD.

Kā ziņots, ES nacionālo produktu reģistrā jau iekļauti Latvijas nacionālie ēdieni sklandrausis, salināta rupjmaize, Carnikavas nēģi, Latvijas pelēkie zirņi, kā arī Jāņu siers.

Kā ziņots, patlaban Eiropas Savienības (ES) Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir reģistrēti un pieteikti vairāk nekā 700 produkti, no tiem Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā ir apmēram 600 produkti, tostarp Latvijas pelēkie zirņi, bet Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā - vairāk nekā 60 produkti, kuru vidū arī sklandrausis, salināta rudzu rupjmaize un Carnikavas nēģi.

Uz ES preču zīmi var pretendēt tikai tādi ES valstu pārtikas produkti, kas tradicionāli tiek lietoti konkrētā teritorijā un kam vismaz 25 gadu garumā ir apliecinājums par receptes nodošanu no vienas paaudzes nākamajai. Šī preču zīme patērētājiem visā ES liek pievērst uzmanību konkrētajiem produktiem, jo tā norāda - šie produkti ir tradicionāli tikai vienam ES reģionam.

Līdz šim preču zīme Eiropā piešķirta virknei produktu, no kuriem Latvijā zināmākie ir Itālijas svaigais siers "Mozzarella" un "Pizza Napoletana", Spānijā ražotais īpašos apstākļos žāvētais šķiņķis "Jamon Serrano", kā arī Beļģijas augļu alus "Kriek". Preču zīmi EK piešķīrusi arī Lietuvas tradicionālajam ēdienam skilandim - cūkas kuņģī pildītai kapātai gaļai.
No šī gada marta Latvijas Reģionu Televīzija “Re:TV” demonstrēs jau ceturto raidījumu cikla “Es varu būt zaļš” sezonu. Lai veicinātu sabiedrības, īpaši jaunākās paaudzes interesi par iespējām un nepieciešamību dzīvot videi draudzīgāk, Re:TV komanda raidījumā aicina piedalīties skolēnus no visas Latvijas skolām.

Dalībai raidījumā var pieteikties 1. – 12. klašu skolēni. Konkursa pieteikumā brīvā formā jānorāda idejas apraksts – ar kādu labo darbu un radošām idejām skolēni (klase un klases audzinātājs/-a) palīdzēs uzlabot vides stāvokli Latvijā. Piemēram, pērn konkursa uzvarētāji no Gulbenes 2.vidusskolas izgatavoja iepirkuma maisiņus no audumu gabaliņiem un dāvināja tos Gulbenes iedzīvotājiem. Konkursa mērķis ir iedvesmot citus bērnus un jauniešus rīkoties līdzīgi, lai rosinātu ikdienā īstenot videi draudzīgu rīcību. 

Konkursa kārtībā tiks izvēlētas desmit klases, kuru iesniegtās idejas raidījumu cikla veidotāji uzskatīs par videi vērtīgākajām un radošākajām. Idejai noteikti jābūt realizējamai. Sākot ar šī gada martu, filmēšanas komanda dosies pie desmit izraudzītajām klasēm, lai dokumentētu procesu, kā skolēni realizē savu ideju.

Visas desmit klases, kuras piedalīsies raidījumos ar savām idejām, saņems veicināšanas balvas.
Savukārt pēdējā raidījumā, šī gada decembrī, vides eksperti un projekta īstenotāji, noskatoties visus

Re:TV komandas izveidotos sižetus, izvērtēs, kura ir bijusi veiksmīgākā, videi draudzīgākā un vērtīgākā idejas realizācija. Rezultātā viena klase saņems galveno pateicības balvu – apmaksātu braucienu un ekskursiju (līdz 25 personām) uz klases izvēlētu dabas izglītības centru, dabas taku vai dabas muzeju Latvijā.

Konkursā var piedalīties arī tie skolēni, kuri savas idejas realizēja jau iepriekšējā raidījuma sezonā. Pieteikumu ar “videi draudzīgās” idejas aprakstu, kontakttālruni, pārstāvētās mācību iestādes nosaukumu un atrašanās vietu sūtiet uz e-pastu redakcija@retv.lv līdz 22. februārim! Konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz 25. februārim Re:TV mājas lapā (www.retv.lv), sociālajos medijos un arī personīgi caur norādīto kontaktinformāciju.

Pirmais "Es varu būt zaļš" raidījums Re:TV ēterā būs redzams 12. martā, plkst. 20:30. 

Raidījumu ciklu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.
Valsts policijā atsaukušies vairāki liecinieki, kuru sniegtā informācija ir noderīga un palīdz izmeklēšanā par ceļu satiksmes negadījumu, kurā smagas traumas guva mūziķis Rolands Balodis-Ūdris.

Policija aicina atsaukties arī citus aculieciniekus, kuru sniegtā informācija var būt noderīga izmeklēšanas gaitā. Negadījuma aculieciniekus policija lūdz zvanīt pa tālruni 26 653 628 vai 110.

Jau ziņots, ka 17. janvārī Rīgā, Artilērijas ielas posmā starp Aleksandra Čaka un Krāsotāju ielu, "Subaru" markas automašīna uzbrauca gājējam, kurš ceļu satiksmes negadījumā guva smagas traumas.
Šoferis pēc negadījuma notikuma vietu nebija pametis.
Igaunija un Somija izstrādā sabiedriskā transporta biļešu sistēmu, kas ļautu izmantot vienotu sabiedriskā transporta biļeti gan Tallinā, gan Helsinkos.

Amatpersonas norāda, ka kopīgā biļešu sistēma ir solis uz abu valstu vienotu digitālo transporta pakalpojumu sniegšanu, kurā varētu tikt integrēti visi transporta līdzekļi un pakalpojumi, sākot no lidmašīnām un beidzot ar velosipēdu nomu un taksometru pakalpojumu "Uber".

Pēc Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministra vārdiem, pakalpojuma aktivizēšanai varētu izmantot ne vien kādu no transporta kartēm, bet arī bankas karti. Turklāt rēķins par visiem braucieniem tiktu sagatavots mēneša beigās.
Līdz ar jaunas sistēmas ieviešanu iedzīvotājiem arī rastos iespēja izplānot braucienu ar jebkādu transporta veidu, izmantojot tikai un vienīgi savu viedtālruni.
Pasaules pretvēža dienā, 4.februārī, onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks” izsludina atvērto durvju dienu. Visas dienas garumā ikviens interesents tiek aicināts uz biedrības biroju Rīgā, Melnsila ielā 13-1, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju par onkoloģijas nozari.

Lai sniegtu iespēju gan biedrības biedriem, gan jebkuram citam interesentam saņemt atbildes par pilnvērtīgu dzīvi un tiekšanos uz to, 4.februārī no plkst.10 līdz 12 biedrības telpās konsultēs Latvijas Onkoloģijas centra ārste psihoterapeite, un rehabilitācijas programmas „Spēka avots” lektore Maija Kārkliņa.

Savukārt pēcpusdienā no plkst.15 līdz 17 ar mākslas terapiju un tās lomu rehabilitācijas procesā iepazīstinās biedrības „Dzīvības koks” valdes locekle, sociālā darbiniece un mākslas terapijas vadītāja Ramona Kokina

. Konsultācijas atvērto durvju dienu ietvaros būs bez maksas.

Krūts vēža pacientēm būs iespējams bez maksas saņemt krūts protēzes, ko „Dzīvības koks” saņēmis dāvinājumā no dažādiem sadarbības partneriem un atbalstītājiem. Tāpat atvērto durvju dienā sievietes varēs saņemt bez maksas parūkas, ko ziedojušas privātpersonas.
Šogad aprit trīsdesmit gadi, kopš augstākais televīzijas tornis Eiropas Savienībā - Zaķusalas TV tornis - nodrošina regulāru TV un radio programmu apraidi.
 
"Tas, ka trīsdesmit gadoskopš torņa uzcelšanas TV tornis Zaķusalā vēl ar vien ir augstākais tornis Eiropas savienībā un trešais augstākais Eiropā, apliecina, cik inženiertehniski sarežģīta un vērienīga būve ir tornis," stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdespriekšsēdētājs Jānis Bokta, norādot, ka TV torni pērn apmeklējuši 15 000 tūristu.
 
Publiskai apskatei pieejamāsvietas ir TV torņa vestibils, skatu laukums 97 metru augstumā un tornim piegulošā teritorija - šodien šīs vietas izskatās tieši tāpat kā pirms trīsdesmit gadiem.
 
Svinot TV torņa darbības trīsdesmitgadi, torņa apmeklētājiem un citiem interesentiem tiks piedāvātas aktivitātes gan ikgadējās muzeju nakts laikā, gan valsts svētku mēnesī. Jau šobrīd LVRTC sociālajā vietnē "Facebook" ir izsludināts TV torņa foto konkurss,
kas ilgs līdz pat 30. decembrim.

Tallinas mūzikas nedēļas festivāls, "Music Estonia" un Igaunijas dziesmu konkurss "Eesti Laul" marta beigās rīkos pirmo profesionālo dziesmu rakstīšanas nometni Baltijā.

Nometnei aicināti pievienoties dziesmu autori un producenti no Igaunijas un kaimiņvalstīm. 16 izvēlētiem dziesmu autoriem būs iespēja sadarboties un radīt jaunu mūziku kopā ar astoņiem starptautiskiem profesionāļiem. Rakstnieki tiks sadalīti astoņās komandās, kurās būs iekļauts viens pieredzējis dziesmu autors un divi pazīstami reģionālie rakstnieki.

Komandas strādās kopā ar māksliniekiem un nometnē savas dziesmas ierakstīs. Pēc divām darba pilnām dienām katra komanda prezentēs visas radītās dziesmas "Tallin Muisc Week" konferencē.
Pieteikumus dziesmu rakstīšanas nometnei var iesniegt līdz 15. februārim. Pieteikšanās anketa atrodama šeit

Tallinas mūzikas nedēļa notiks jau astoto reizi, un tās programma būs baudāma no 28. marta līdz 3. aprīlim. 





Plašu popularitāti iemantojušās programmas „Skolas auglis” darbība tiks pagarināta par trim nedēļām, tas ir, līdz 26. februārim. Programmas ietvaros Latvijas skolu audzēkņi trīs reizes nedēļā bez maksas saņem dažādus augļus un dārzeņus, piemēram, ābolus, lielogu
dzērvenes un mizotus burkānus.

Programma iemantojusi plašu popularitāti. Sākotnēji - 2010./2011.gadā - tajā piedalījās 63% Latvijā esošo izglītības iestāžu, bet iepriekšējā mācību gadā programmā iesaistījušos izglītības iestāžu skaits jau pārsniedza
90%.

Lielāko daļu no “Skolas augļa” programmas izmaksām sedz Eiropas Savienība.



Daugavpils Universitātes vaboļpētnieki atklājuši unikālu vaboļu pasugu – Švarcera koksngrauzi "Pseudodoliops elegans schwarzeri".

Pasugu vācu entomologs Šulce pēc viena eksemplāra aprakstīja kā zinātnei jaunu 1934. gadā no Filipīnu arhipelāgā esošās Mindanao salas tropiskajiem lietus mežiem. Pērnā gada janvārī vietējie kukaiņu ievācēji pēc DU zinātnieku pasūtījuma vāca pētījumiem nepieciešamās vaboles Mindanao salas "Agusan del Norte" apkārtnē. Viņiem izdevās ievākt otru pašlaik pasaulē zināmo šīs pasugas īpatni. Atkārtota atrašana notikusi astoņdesmit divus gadus pēc tās atklāšanas.

Vaboļpētniekiem pagaidām nekas nav zināms par šīs sugas bioloģiju – nedz koku vai krūmu suga, uz kuras tā attīstās, nedz biotops, kur to meklēt. Ievāktais eksemplārs bija iekritis logu lamatās, kas izliktas tropu mežā starp džungļiem, tāpēc vabole varēja lidot no jebkuras koku vai krūmu sugas, vai no kādas kritalas.

Ap vienu centimetru garā vabole no virspuses ir melna, ar zilganu atspīdumu, bet uz segspārniem tai ir ar divas baltas šķērsjoslas. Tai ir rūsgansārtas kājas ar aptumšotām locītavu vietām un pēdiņām, kā arī diezgan gari, raibi taustekļi.

Atklājums būtiski maina priekšstatu par šīs pasugas izplatību. Vietā, kur jaunievāktais eksemplārs atklāts, vēl ir daudz neskartu tropisko mežu. Tāpēc ir cerība, ka līdz nākamā eksemplāra atklāšanai nebūs jāgaida astoņdesmit divi gadi un daudz ātrākā laikā izdosies atklāt šīs vaboles bioloģiju un sagatavot priekšlikumus tās aizsardzībai.


Par godu komponista Raimonda Paula 80.gadu jubilejai Rīgas Rātsnama zvani februārī sāks atskaņot maestro melodijas, kuras ieteikuši iedzīvotāji, visbiežāk izvēloties melodiju no kinofilmas "Ilgais ceļš kāpās".

Daudz neatpaliek "Vella kalpu dziesma" un "Manai dzimtenei".
Kopumā pašvaldībā saņemti ieteikumi par 58 maestro melodijām.

Vēl līdz 1.februārim Rīgas domes sociālo tīklu Rīgas domes profilos "Facebook" un "Twitter" var nodot ierosinājumus par to, kādas Paula melodijas iedzīvotāji vēlētos dzirdēt Rātsnama zvanu repertuārā. Savus ieteikumus var sūtīt arī uz Rīgas domes e-pastiem "nsa@riga.lv" un "apc@riga.lv" vai zvanīt pa bezmaksas informatīvo tālruni 80000800.

Plānots, ka Rātsnama zvani katru stundu spēlēs tikai maestro melodijas. To pielāgošanu zvanu skanējumam veic komponists Mārtiņš Brauns, kurš jau adaptējis patlaban atskaņotās zvanu melodijas. 

Gaidāms, ka visas jaunās melodijas regulāri sāks skanēt no februāra vidus, tomēr precīzu datumu pagaidām pateikt neesot iespējams, jo melodiju pielāgošana ir radošs process, kuru grūti prognozēt.

Pašlaik Rātsnama zvani no plkst.8 līdz 23 ik pēc stundas atskaņo kādu klasisku un tautā zināmu skaņdarbu, starp kuriem nav nevienas Paula melodijas.
No Vācijas atvestie un šīs valsts speciālistu uzstādītie 30 datorizētie zvani uz Rātsnama terases sāka skanēt 2006.gadā.
Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju Dienvidamerikas un Centrālamerikas valstīs turpina izplatīties Zikas vīrus.
Brazīlijā Zikas vīrusslimības gadījumi reģistrēti 14 štatos, savukārt Kolumbijā – piecos apgabalos. Zikas vīrusslimības uzliesmojumi līdz šim reģistrēti Āfrikas kontinentā (Gabonā, Ugandā, Centrālāfrikas Republikā, Kaboverdē), Dienvidaustrumāzijā (Pakistānā, Indonēzijā, Filipīnās, Malaizijā, Kambodžā un Taizemē) un kopš 2007. gada arī Klusā okeāna salās (Mikronēzijā, Kuka salās, Franču Polinēzijā, Jaunkaledonijā, Guamā, Samoa, Vanuatu un Zālamana salās).

Detalizēta informācija par Zikas vīrusa izplatību un skartajiem reģioniem ir pieejama Pasaules Veselības organizācijas mājas lapā , kā arī Eiropas Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta mājas lapā.

Ar Zikas vīrusu var inficēties no Aedes ģints odu kodieniem. Biežākie Zikas vīrusslimības simptomi ir drudzis, izsitumi, locītavu sāpes, iekaisušas acis; var būt arī galvassāpes, acu sāpes, vemšana un neiroloģiskas komplikācijas. Simptomi ilgst no dažām dienām līdz nedēļai. Smagas slimības formas gadījumā nepieciešama hospitalizācija.

Ārlietu ministrija aicina ceļotājus, kuri apmeklē vīrusa skartās valstis, ievērot individuālus profilakses pasākumus - gan iekštelpās, gan ārpus tām izvairīties no odu kodumiem, it īpaši laikā no saullēkta līdz saulrietam, kad odu aktivitāte ir vislielākā. Īpašu piesardzību aicinām ievērot grūtniecēm, cilvēkiem, kuri cieš no imūnsistēmas traucējumiem vai smagām hroniskām slimībām, kā arī tiem, kuri ceļo ar maziem bērniem.

Pirms došanās uz vīrusa skartajiem reģioniem Ārlietu ministrija aicina ceļotājus iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra sagatavoto informāciju un ieteikumiem ceļotājiem: tas ir šeit
 
Parlamentārajām komisijām izskatīšanai nodots likumprojekts "Par oficiālo elektronisko adresi".

Šī elektroniskā adrese līdzinās elektroniskajam pastam - tiks izsniegta viena adrese katrai - gan fiziskai, gan juridiskai personai.
Tā paredzēta tam, lai valdība nepieciešamības gadījumā spētu iniciēt dokumentu apmaiņu ar Latvijas iedzīvotājiem, juridiskām personām, dažādām valdības struktūrvienībām.

Pieeja adresei tiks apkalpota caur portālu www.latvija.lv. Portālam jau piemīt atsevišķas funkcijas dokumentu apmaiņā ar valsti - piemēram, veicot izrakstus no kāda reģistra PDF-faila formātā. Jaunajā sistēmā dokumenti un ziņojumi pienāks pēc valsts iniciatīvas, nesagaidot pieprasījumu.

E-adresi nebūs būs jāizmanto obligāti,  obligāti tas būs valsts struktūrvienībām, uzņēmuma reģistrā reģistrētajiem, kā arī rezervē esošajiem karavīriem. Privātpersonas var izmantot pēc vēlēšanās. Minimālais vecums - 14 gadi.
Paziņojumus par to, ka pienākusi vēstule no valsts, varēs saņemt ar īsziņu sevisa palīdzību.

Ka vēstīts projektā, likumam būtu jāstājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā. Līdz 2017. gada 31. decembrim visām valstiskajām struktūrvienībām būs jāreģistrējas sistēmā. Savukārt privātpersonu reģistrācija sāksies tikai 2018. gada 1. janvārī.
Ņemot vērā lielo interesi par iesaisti klientu apkalpošanas iniciatīvā "Uzslavē labu servisu", pieteikšanās tiek pagarināta līdz 4.februārim.

Iniciatīva Latvijā tiek īstenota 12.gadu, un tās laikā tiks noskaidroti un apbalvoti uzņēmumi un to darbinieki vairāk nekā 48 nominācijās.

Kampaņa norisināsies no 1.marta līdz 31.martam, kad ikviens Latvijas iedzīvotājs tiks aicināts uzslavēt uzņēmumus un dalīties pozitīvajā pieredzē saistībā ar klientu apkalpošanu.
Klientu servisa izcilības balvas tiks pasniegtas 14.aprīlī.

Iniciatīvai var pieteikties ikviens uzņēmums neatkarīgi no filiāļu skaita, darbības jomas vai klientu loka.
Tādējādi savu izcilo klientu apkalpošanu var parādīt gan piemājas veikala pārdevēja, gan bankas filiāles konsultants, gan valsts pārvaldes vai interneta veikala darbinieks.

Reģistrācija notiek iniciatīvas mājaslapā "www.labsserviss.lv".
 13.februārī, notiks “Aktīvā tūrisma centra Eži” organizēts slēpju maršs – no Brenguļiem līdz Valmiermuižai. Šogad marša tēma ir “RIO karnevāls: olimpiādi gaidot”.

Interesenti no plkst. 10.00 aicināti pulcēties sporta hallē “Kaimiņi” Brenguļu centrā. Došanās 16 km garajā maršrutā Brenguļi – Abula ieteka Gaujā – Baiļu kalns – Vanšu tilts – Gaujas Stāvie krasti – Daliņi – Valmiermuižas alus darītava, no plkst. 11.00.
Šogad slēpojuma tēma ir “RIO karnevāls: olimpiādi gaidot”.

Aicina dalībniekus padomāt par ārējo veidolu, tērpu, noskaņojumu un visu citu, kas vien saistās ar tematiku, un saposties slēpojumam tā, lai pašam un citiem arī prieks.

Slēpojums nav sacensības, tas ir pārgājiens ar mērķi baudīt dabu, kompāniju un procesu, informē organizatori.
Slēpojuma trase netiks marķēta vai speciāli sagatavota – dalībnieki sekos gidam vai slēpos pēc kartes.
Slēpojums veicams ar pārgājieniem un mežam paredzētām slēpēm.

Pie Abula ietekas Gaujā (maršruta vidū) tiks organizēts lielais ugunskurs ar karstalu (te varēs arī cept savas līdzpaņemtās desiņas). Finišs Valmiermuižas alus darītavā, kur sagaidāma jestra mūzika, dejas, alus degustācija un iespējams visādas citādas evērģēlības, atkarīgs no dalībniekiem. Slēpojuma mērķis – katram savs, svarīgi, lai būtu gandarījums par lieliski pavadītu dienu.

Pasākums notiks jebkādos apstākļos – ja sniegs būs jau gandrīz nokusis, dalībnieki tāpat slēpos, ja nebūs nemaz – ies vai nūjos.
Pieteikšanās: līdz 11.februārim, rakstot uz e-pastu ezi@ezi.lv, norādot arī telefona numuru.

Plašāka informācija organizētāju mājaslapā.
Slēpju maršs notiks jau sesto reizi.
Rīgā šodien  tiek sākts veikt pētījumu, ar kura palīdzību dažādās pilsētas apkaimēs iecerēts noskaidrot daudzdzīvokļu namu mikrorajonu iedzīvotāju pašsajūta kontekstā gan ar dzīvokļa, gan ēkas, gan apkārtējās vides mikroklimatu.

Vienlaikus pētījumā plānots noskaidrot iedzīvotāju zināšanas par savas dzīvesvietas – dzīvokļa un nama inženierinfrastruktūru un tehnisko stāvokli, kā arī attieksme pret ēku siltināšanu.

Pētījums tiek īstenots socioloģiskas aptaujas – tiešo interviju – veidā, aptaujājot vairāk nekā 3000 dzīvokļu iedzīvotājus dažādos Rīgas mikrorajonos, piemēram, Purvciemā, Ziepniekkalnā, Juglā, Imantā, Grīziņaklnā, kā arī pilsētas centra rajonos.

Iecerēts, ka intervijas ar daudzdzīvokļu namu mikrorajonu iedzīvotājiem norisināsies arī februārī un martā, pēc kā tiks apkopoti dati, savukārt pētījuma secinājumi un rezultāti tiks publiskoti šā gada aprīļa mēnesī.
Darbu veiks Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti 10 000 parakstu par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās. 
Parakstu vākšana portālā  sākta 2014.gada maijā.

Iniciatīvas iesniedzējs ir Jānis Veide, kurš iniciatīvu ar savāktajiem 10 000 parakstiem tagad arī iesniegs Saeimā.
Veide iepriekš norādīja, ka balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā. Visi pārējie balsojumi par likumprojektiem, lēmumiem un amatpersonām - Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešiem, Valsts kontrolieri, Latvijas Bankas prezidentu, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un citām amatpersonām - ir atklāti.

Viņš norādīja, ka Satversmes 36.pants nosaka - Valsts prezidentu ievēlē aizklātā balsojumā ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.

Iniciatīvas mērķis ir panākt, ka šis pants tiktu grozīts un vārds "aizklāti" tiktu aizstāts ar vārdu "atklāti", skaidroja Veide.
Viņaprāt, atklāts balsojums "izbeigtu neveselīgo ažiotāžu, kas izceļas pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kad daži deputāti maldina presi un vēlētājus par savu izvēli, līdz ar to metot ēnu uz visiem deputātiem. Pēdējās vēlēšanas nebija izņēmums."
Pērn "Google" meklētājā populārākais Latvijas iedzīvotāju vaicājums, kas sākas ar vārdiem "Kas ir...?", bija "Kas ir hibrīdkarš?", meklējot "Kāpēc...?", visvairāk tika jautāts "Kāpēc sieviete mīl vīrieti?", bet, sākot jautājumu ar "Kā...?", Latvijas iedzīvotājus visvairāk interesējis - "Kā gūt panākumus Latvijā?".
 
Pērn meklētākie vārdi Latvijā bija algas kalkulators, Rīgas svētki un Raimonds Vējonis. Latvijā atpazīstamu cilvēku vidū bija dziedātājs Intars Busulis, ekstrasense Džūlija Vanga, fotogrāfs Aleksandrs Sokolovs un basketbolists Kristaps Porziņģis.
 
Populārāko "Google"meklējumu vidū Latvijā pērn bija arī tādi vārdu savienojumi kā "Straujuma nezina", "alimentu nemaksātāji", "vasaras laiks 2015", "Eirovīzijas dziesmas 2015", "Mēness aptumsums" un citi.


Dānija, Somija un Zviedrija šogad atzītas par vismazāk korumpētajām valstīm, savukārt viskorumpētākās valstis pasaulē ir Somālija, Ziemeļkoreja un Afganistāna, liecina ikgadējais korupcijas uztveres indekss.
 
Situācija Latvijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, saglabājusies tāda pati, un no iespējamajiem 100 indeksa punktiem, kur 100 apzīmē pilnīgu korupcijas trūkumu, bet 1 absolūtu korumpētību, Latvija tāpat kā pērn novērtēta ar 55 punktiem.
 
Tomēr, pateicoties izmaiņām citās valstīs, Latvija reitinga tabulā no 43.vietas starp 167 vērtētajām valstīm pacēlusies uz 40.vietu, to dalot ar Kaboverdi, Kostariku un Seišelu salām.
 
Tomēr Latvija joprojām ievērojami atpaliek no Igaunijas, kas ar 70 punktiematrodas 23.vietā. Latviju apsteigusi arī Lietuva, kura ierindota 32.vietā. Turklāt abās pārējās Baltijas valstīs atšķirībā no Latvijas situācija gada laikā ir nedaudz uzlabojusies.
 
Tikmēr salīdzinājumam Krievija ar 29 punktiem atrodas 119.vietā. Savukārt Ukraina joprojām atzīta par korumpētāko Eiropas valsti un ar 27 punktiem ierindota 130.vietā.

Pirmie patvēruma meklētāji no Grieķijas, visticamāk, nākamnedēļ Latvijā vēl neieradīsies, bet tas varētu notikt ne ātrāk kā februāra otrajā nedēļā, šorīt sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Maira Roze.

Uz Latviju pārvietojamo patvērumu meklētāju atlases process ir sācies, bet par tā rezultātiem vēl pāragri spriest. Roze uzsvēra, ka Latvija patvēruma meklētājus atlasa pēc diezgan stingriem kritērijiem, turklāt uzreiz nav zināms, vai atlasītās personas būs gatavas pie mums braukt.

Turpmāk ik mēnesi Latvijā no Grieķijas un Itālijas ieradīsies 10-30 cilvēku liela patvēruma meklētāju grupa. Pagaidām neesot plānots no patvēruma meklētājiem atslogot citas Dienvideiropas valstis.
Rīgas domes Satiksmes departaments vērš autovadītāju uzmanību, ka sinoptiķi prognozē atkusi un šīs dienas laikā ievērojamus nokrišņus lietus veidā, līdz pat 6mm, līdz ar to uz ielām strauji veidojas peļķes.

Satiksmes departamentā informē, ka ,tā kā lietus ūdens pieņēmējsistēmas ir aizsalušas vai tikai daļēji funkcionē, uz brauktuvēm veidojas lielas peļķes. Tāpat peļķes veidojas no nokusušā sniega, kas atrodas uz ietvēm. Visvairāk sniega kušanas laikā ūdens peļķes veidojas vietās, kur nav lietus ūdens kanalizācijas sistēmas.
Ūdens atsūknēšanas tehnikas jau nosūtītas uz vairākām centra ielām, taču pārējās vietās atsūknēšana tiks veikta pakāpeniski. 

Iedzīvotāji tiek aicināti ziņot Satiksmes un vadības centram pa bezmaksas tālruni 80003600 un nosaukt konkrētu adresi, uz kurieni jāsūta tehnika. 

Sniega kušanas laikā uz brauktuvēm un ietvēm paredzama pastiprināta slīdamība, ņemot vērā, ka ielu un ietvju segums ir sasalis, bet gaisa temperatūra ir virs nulles grādiem strauji var veidoties apledojums, īpaši bruģa segumam.

Ielu un tiltu uzturēšanas tehnika veic maģistrālo ielu apstrādi ar pretslīdes materiāliem, taču autovadītājiem šajā laikā jābūt īpaši piesardzīgiem un jāizvēlas 
Valsts policija (VP) aicina iedzīvotājus sargāt savus personu un maksāšanas līdzekļu datus, jo pēdējā laikā aktivizējušās personas, kas, maldinot iedzīvotājus, izkrāpj personu datus un informāciju par pieeju internetbankai, maksājumu karšu numuriem, tādējādi uz cietušo personu vārda noformējot aizdevumus un iegādājoties preces.

Cilvēki tiek maldināti pēc dažādiem viltvāržu izstrādātiem “scenārijiem” - tiek piedāvāts darbs un darba vietas grāmatvedībai it kā nepieciešami konta dati, internetbankas pieejas dati, maksājumu kartes numura informācija un tamlīdzīgi. Tāpat tiek lūgts iesniegt pases kopijas, kā rezultātā krāpnieku rokās ir visas kārtis, lai to izmantotu noziedzīgiem mērķiem.

Nereti krāpnieki cilvēkus pierunā atvērt kontus, pieslēgt internetbanku, lai it kā izlīdzētu kādam cilvēkam, lai veiktu naudas pārvedumus no ārzemēm, saņemtu algu un citus maksājumus, aizbildinoties, ka pašiem kontu atvērt nav iespējams vai konts kādu iemeslu dēļ ir bloķēts. Arī šādos gadījumos, dati var tikt izmantoti noziedzīgiem mērķiem.

Krāpnieki cilvēkus uzrunājot uz ielas, kā arī dažādās interneta vietnēs – sociālajos tīklos, iepazīšanās portālos, atsaucoties arī uz sludinājumiem "ss.lv".
Lai tauta vienoti paustu atbalstu un cieņu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim laikā, kad prezidents rehabilitējas pēc sirds operācijas, izveidota mājaslapa "turiesprezident.lv", kurā iespējams uzaust īpaši prezidentam veltītu un ar labiem vārdiem spēcinātu Lielvārdes jostu, tā aicina digitālās aģentūras "Bright" pārstāve Zane Šneidere.

Jebkuram cilvēkam atlabšanas periods pēc slimības ir kā fiziski, tā morāli grūts, norādīja Šneidere, aicinot iedzīvotājus vienoties prezidentam veltītā uzmundrinājumā, lai viņš pēc iespējas ātrāk atveseļotos un varētu atgriezties darbā.

Ar katru veselības vēlējumu vai cieņas izpausmi mājaslapā tiek austa viena rindiņa īpaši prezidentam veltītā Lielvārdes jostā, kas būs atgādinājums par tautas atbalstu un dos enerģiju turpmākajam darbam.

Pēc mājaslapas darbības beigām uzaustā josta tiks noausta un pasniegta prezidentam, kad viņš būs atgriezies darbā. Paredzēts, ka dāvinājumam līdzi tiks nodots veltījuma veidotāju - visu vēlējumu autoru saraksts.

Jau vēstīts, ka, lai paustu atbalstu Vējonim atveseļošanās laikā, Valsts prezidenta kanceleja aicina iedzīvotājus sociālajās vietnēs lietot tēmturi "#PrezidentVeselojies".
Vienlaikus prezidenta kanceleja pateikusies iedzīvotājiem par līdzšinējiem laba vēlējumiem Vējonim.

Šeit pieejama saite uz lapu.

Pirms divām nedēļām tika sākta ziedojumu vākšanas astoņus gadus vecajai Sofijai, kuras dzīvību apdraud cīņa ar audzēju kreisajā nierē un metastāzēm abās plaušās.
Šobrīd no klīnikas Ķelnē saņemts rēķins par 40 000 eiro, kura apmaksa ļautu veikt Sofijai diagnostiku Vācijā un pēc tās sākt ārstēšanu.
Mazās Sofijas un viņas vecāku vienīgā cerība ir sabiedrības atbalsts, jo cerības uz valsts finansējumu šī rēķina apmaksai pielīdzināmas nullei, turklāt rēķina apmaksa jāveic šīs nedēļas laikā.

Kopš 2013.gada, kad meitenītei diagnosticēja audzēju, viņa pārcietusi 55 ķīmijas terapijas. Latvijas speciālisti šo gadu laikā ir centušies meitenītes veselības stāvokli uzlabot, taču pēdējās analīzes rāda, ka situācija ir pasliktinājusies, tādēļ bērna vecāki vienīgo cerību  meitas glābšanai saskata operācijā un cilmes šūnu pārstādīšanā Vācijā. 

Atgādināsim, ka audzēju kreisajā nierē Sofijai diagnosticēja 2013.gada novembrī, pēc kā tika nozīmēta pirmsoperācijas ķīmijas terapija.
Tā paša gada decembrī Sofijai tika veikta nefrektomija – nieres izņemšana, pēc kuras atkal sekoja neskaitāmas ķīmijas terapijas gada garumā. 2014.gada beigās Sofija tika izrakstīta no slimnīcas ar pozitīvu rezultātu – analīzes rādīja, ka pēc ārstēšanas kursa metastāzes nekur nav konstatētas.
Taču pusgadu vēlāk plaušu tomogrāfija diemžēl konstatēja negaidītāko – tā uzrādīja vairākus metastāžu perēkļus plaušās, un kopš tā brīža atkal tika sākta ķīmijas terapija, kas līdz šim būtiskus uzlabojumus nav devusi - lai gan pati lielākā metastāze no 12 mm vienu brīdi bija samazinājusies līdz 7 mm, tagad tā atkal palielinājusies. 

Sākotnēji  prognozētās izmaksas par Sofijas ārstēšanu Vācijā bija aptuveni 220 000 eiro.
Tagad Ķelnes klīnikas mediķi snieguši precīzākus nosacījumus ārstēšanai, proti, jāapmaksā 40 000 eiro, kas iekļauj sevī pilnu diagnostiku Vācijā, kā arī ārstēšanās pirmo fāzi.
Pēc tam, izanalizējot saņemtos izmeklējumu rezultātus, tiks sniegts precizēts ārstēšanās plāns un arī precizēta summa, kas pēc mediķu pašreizējām prognozēm svārstās no 150 000 līdz 250 000 eiro. 

Sofijas ģimene līdz pēdējam cerēja uz valsts finansējumu Sofijas ārstēšanai, līdzīgi kā tas pirms laika bija ar mazo Artūru, kuram nieru audzēju arī ārstēja Vācijā, taču sarunas par valsts finansējuma piešķiršanu, kā skaidro Sofijas mamma Nellija, no Latvijas mediķu puses tikšot sāktas tikai tad, kad viņiem tiks iesniegts detalizēts ārstēšanas plāns no Vācijas, kuru savukārt nav iespējams izveidot, kamēr nav veikta pilna diagnostika Vācijā.

Jāpiebilst, ka līdz šim Sofijas ģimene nav arī sagaidījuši nekādu iniciatīvu no meiteni ārstējošo mediķu puses, meklējot viņai labāko ārstēšanas veidu ārvalstīs – klīniku, kurā gatavi uzņemt Sofiju, vecākiem izdevās atrast, pateicoties «Labdarības lapas Snowflake» aktivitātēm. «Saprotu, ka vienīgais, uz ko vēl varam cerēt – sabiedrības atbalsts, lai savāktu 40 000 eiro un dotos uz Vāciju. Laika atlicis pavisam maz – ja rēķinu neapmaksāsim līdz 29.janvārim, nākamais mēnesis Sofijai var izrādīties arī pedējais,» atzīst Sofijas mamma.

Ar biedrības «Labdarības lapa Snowflake» atbalstu līdz šim brīdim Sofijas ārstēšanai ir izdevies savākt nedaudz vairāk kā 12000 eiro, un tas nozīmē, ka trūkst vismaz 28 000 eiro, nerunājot par ceļa izdevumiem.
Vēlmi palīdzēt Sofijai izteikusi arī labdarības organizācija «Ziedot.lv», kura apņēmusies savos sociālos tīklos un citos resursos publicēt informāciju par atbalsta sniegšanu Sofijai, izmantojot «Labdarības lapu Snowflake».

Ja vēlaties palīdzēt Sofija pēc iespējas ātrāk doties uz slimnīcu Vācijā un ar jaunām cerībām sagaidīt devīto dzimšanas dienu šā gada rudenī, ziedojumus ar norādi «Sofijas ārstēšanai» var veikt:

Biedrība "Labdarības lapa Snowflake"
Reģ.nr.: 40008234435
Banka: AS SWEDBANK
Konts: LV08HABA0551039748727
PAYPAL: snowflakechildren@gmail.com
Ziedojumu tālrunis: 90006180 (Maksa par zvanu 1.42 Eur)

Jāpiebilst, ka biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma statuss, kas paredz būtiskas nodokļu atlaides ziedotājiem.

Biedrība “Labdarības lapa Snowflake” izveidota uz sociālā tīkla Facebook Labdarības labas “Snowflakes” bāzes.
Šajā laikā palīdzēts vairāk kā 100 ģimenēm visā Latvijā, sagādājot viņām ne tikai apģērbu, mēbeles un citas sadzīves lietas, bet arī sniedzot finansiālu atbalstu gan ārstniecībai, gan citiem mērķiem.
Biedrības valdes locekles Linda Freiberga un Inga Karlinska šā gada decembrī saņēma balvu “Gada brīvprātīgais Jelgavā 2015”, jo labdarības jomā darbojas bez atlīdzības. 

Sīkāka informācija:
Linda Freiberga
Biedrības «Labdarības lapa Snowflake»
Valdes locekle
Tel.: 26168461
Inga Karlinska
Biedrības «Labdarības lapa Snowflake»
Valdes locekle
Tel.: 28660012


Facebook Draugiem Twitter Instagram