Sākot šā gada sākumā makšķerēšanas un zvejas noteikumu ievērošanas kontroli Latvijas ūdenstilpēs, Valsts vides dienests (VVD) konstatējis, ka daudzi makšķernieki šogad vēl nav nopirkuši jaunas makšķerēšanas kartes, tā  informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Derīgu makšķerēšanas karšu neesamība ir aktuāls pārkāpums īpaši gada sākumā, jo to derīguma termiņš saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem beidzas gada pēdējā dienā neatkarīgi no dienas, kad šī karte iegādāta.
Laikapstākļi ir piemēroti makšķerēšanai no ledus, taču gada pirmajās divās nedēļās daudzi makšķernieki darbojas bez 2016.gadā derīgām makšķerēšanas kartēm un ir neapmierināti, saņemot sodus neuzmanības vai kādu citu faktoru dēļ, 

 Karte nav nepieciešama personām vecumā līdz 16 gadiem un personām, kas vecākas par 65 gadiem, kā arī invalīdiem.
Ņemot vērā cilvēku interesi un atbilstošus laikapstākļus, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) kopā ar Drošas braukšanas skolu (DBS) Biķernieku trasē ikvienam autovadītājam turpina piedāvāt bezmaksas drošas ziemas braukšanas konsultācijas.
Tās nolūks ir uzlabot autovadītāju iemaņas un prasmes ziemas braukšanas apstākļos.

Četrās dienās drošas ziemas braukšanas konsultācijas apmeklējuši vairāk nekā 100 autovadītāju - trešdaļa no tiem ir sievietes un vairāk nekā 60% vīriešu. Vienlaikus ar konsultācijām tiek veikts arī pētījums par automobiļu riepu stāvokli. Biķernieku trases drošas braukšanas eksperts un konsultāciju vadītājs Normunds Lagzdiņš informē, ka autovadītāji ir zinošāki un informētāki nekā pērn gan par riepu vecumu un tā nozīmi, gan protektora dziļumu. Tomēr braukšanas prasmes ziemas apstākļos esot nepieciešams atsvaidzināt ikvienam autovadītājam.

Šogad 75% automašīnu riepu vecums ir no viena līdz pieciem gadiem, un tikai diviem auto riepas bija vecākas par desmit gadiem. No drošības viedokļa apmierina arī vairums fiksētie riepu protektoru dziļumi, kas pārsvarā ir no sešiem līdz desmit milimetriem. Pērn vecākās riepas izlaiduma gads bija 2000.gads, un uz konsultācijām bija ieradušās 10% automašīnu, kurām riepu protektora dziļums bija četri milimetri un mazāks.

CSDD aicina autovadītājus pieteikties drošas ziemas braukšanas konsultācijām no 18.janvāra līdz 29.janvārim darba dienās no plkst.17 līdz 20. Konsultāciju ilgums ir viena stunda. Pieteikšanās pa tālruņiem 67025800 vai 25714991.

Drošas braukšanas speciālisti nodarbību dalībniekiem skaidro drošas braukšanas pamatprincipus, stāsta par bremzēšanas ceļa garumu, tā ietekmējošiem faktoriem ziemas apstākļos, par šķēršļu apbraukšanu un par to, kā censties izvairīties no sadursmes, ja bremzēšanas ceļš ir nepietiekams.
Tāpat interesentiem tiek sniegti skaidrojumi par auto riepu stāvokli, to izvēli atbilstoši ikdienas braukšanas stilam.
Modernizējot atkritumu apsaimniekošanu, padarot estētiskāku un pievilcīgāku arī pilsētvidi, pēc Smiltenes novada pašvaldības ierosinājuma, SIA "ZAAO" Smiltenē izbūvējusi trīs pazemes atkritumu konteineru laukumus daudzdzīvokļu māju rajonos - Smilšu ielā 4a, Rīgas ielā 8 un Abulas ielā 8. Katrā laukumā ir iebūvēti trīs pazemes konteineri, divi no tiem paredzēti nešķirotiem sadzīves atkritumiem, bet viens – otrreizējai pārstrādei derīgam iepakojumam – papīram, polietilēnam, metālam. Papildus blakus novietots viens virszemes konteiners pudeļu un burku stiklam.

Aicinām apmeklēt Smiltenes 3D kinoteātri! Šonedēļ Smiltenes kinoteātrī tiks rādītas filmas "Zvaigžņu kari VII Spēks mostas", "Mafija: Izdzīvošanas spēle" un komēdija "Māsas". Vairāk informācijas: www.smilteneskino.lv

Rītdien,  plkst.18.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centra pagalmā atzīmēs 1991. gada barikāžu 25. gadadienu. Pasākuma īpašā viešņa būs izcilā latviešu dziedātāja un atmodas laika simbols - Ieva Akuratere.

23.janvārī plkst.16.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā gaidāms dāmu saksofonu kvarteta "n[ex]t move"  koncerts. 
Uz "Gada vārda" titulu pretendē tādi vārdi kā "Porzingis", "nelegālais imigrants", "velkamists", "Kremļa troļļi", "sankcijas" un citi, informē Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa.
 
Uz Gada nevārda titulu joprojām pretendē "nerīdzinieks", un pieteikti arī "tikumības grozījumi", "zelta retvīters" un stāsts par Latvijas Nacionālās bibliotēkas restorāna nosaukumu: "Kleever" ar variācijām.
 
2015. gada spārnotā teciena kategorijā pamanīts, piemēram, bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikums "Man tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā", jaunievēlētajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim izsprukušais "Nu, laikam vispirms jāierauj!", izteiciens "bēgļiem draudzīgs imidžs" un citi.
 
Gada vārdu, nevārdu, spārnoto teicienu vēl var pieteikt līdz sestdienai, 16. janvārim. Aptauja noslēgsies ar preses konferenci 25. janvārī.


"Zelta globusa" balvu kategorijā "Labākā dramatiskā filma" vakardien ieguvusi kinolente "The Revenant" ("Cilvēks, kurš izdzīvoja"). Filma uzvarējusi konkurencē ar kinolentēm "Carol", "Mad Max: Fury Road", "Room" un "Spotlight".

"Zelta globusa" ieguvēji bieži vien tiek apbalvoti arī ar Holivudas prestižāko godalgu - ASV Kinoakadēmijas jeb "Oskara" balvu.

"The Revenant" režisors Alehandro Gonsaless Injaritu tika godalgots kā gada labākais režisors, bet par labāko aktieri atzīts Leonardo di Kaprio par lomu šajā kinolentē.
"Esmu pārsteigts un lepns par to, ka pārdzīvoju šo filmu," teica Injaritu. Kinolente tika uzņemta skarbos dabas apstākļos Kanādā un Argentīnā.

Di Kaprio uzvara skatītāju zālē tika uzņemta ar skaļām ovācijām. Aktieris balvu veltīja iezemiešu ciltīm visā pasaulē. "Pienācis laiks atzīt jūsu vēsturi un pasargāt vietējo zemi no biznesa interesēm un cilvēkiem, kuri grib tās izmantot," viņš teica. Daudzi eksperti prognozē, ka di Kaprio šogad beidzot varētu saņemt savu pirmo "Oskara" apbalvojumu.

Balvu kā labākā dramatiskā aktrise saņēmusi Brī Lārsone par lomu filmā "Room".

Kategorijā "Labākais mūzikls vai komēdija" tika godalgota filma "The Martian", un Mets Deimons par lomu šajā kinolentē saņēma balvu kategorijā "Labākais aktieris mūziklā vai komēdijā".

Savukārt ar prestižo godalgu kā gada labākā mūzikla vai komēdijas aktrise tika apbalvota Dženifera Lorensa par lomu filmā "Joy".

Labākais otrā plāna aktieris - Silvestrs Stalone ("Creed")
Labākā otrā plāna aktrise - Keita Vinsleta ("Steve Jobs")
Labākā ārzemju filma - ungāru kinolente "Son of Saul"
Labākā animācijas filma - "Inside Out"
Labākais dramatiskais seriāls - "Mr Robot"
Labākais aktieris dramatiskajā seriālā - Džons Hamms par tēlojumu "Mad Men"
Labākā aktrise dramatiskajā seriālā - Taradži Hensone par lomu "Empire"
Labākais komēdijseriāls - interneta tirdzniecības giganta "Amazon" uzņemtais "Mozart In The Jungle"

Līdz 22. janvārim uzņēmēji, organizācijas un iestādes var pieteiktiesikgadējai karjeras izglītības programmai "Ēnu diena", kas šogad norisināsies 10. februārī.
 
Ēnu devēji aicināti reģistrēt savas vakances interneta vietnē www.enudiena.lv. Pieteikties uz piedāvātajām vakancēm ir sākuši arī skolēni, potenciālie ēnotāji, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 24. janvārim.

Šogad Ēnu dienas mērķis ir veicināt izpratni par darba tirgū pieprasītākajām profesijām un nozaru prasībām, tādējādi sniedzot iespēju arvien lielākam skolēnu skaitam Latvijā mērķtiecīgi plānot savu karjeru, bet ēnu devējiem - izdevību demonstrēt savas nozares iespējas nākotnes darba ņēmējiem.
 
Pagājušajā gadā Ēnu dienā piedalījās vairāk nekā 1000 ēnu devēju, kuri kopumā piedāvāja 6730 vakances.


Pēc 18 mēnešu ilgas cīņas ar vēzi, 69 gadu vecumā aizsaulē aizgājis leģendārais mūziķis Deivids Bovijs.
 
Pēdējās savas dzīves stundas mākslinieks pavadīja savās mājās, ģimenes lokā.
 
Bovijs ietekmējis kultūras pasauli teju 4 dekādes, viņa daiļradē iznākuši 25 albumi, un pēdējais, “Blackstar”, kas iznāca vēl nupat 8. janvārī mūziķa dzimšanas dienā, bijis Bovija atvadu vēstījums.

Jūra Latvijai pērn "nograuzusi" aptuveni piecus hektārus zemes.
 
Baltijas jūras Latvijas krasta līnija ir nepilni 500 kilometri, bet nozīmīgā apjomā piekraste tiek noskalota aptuveni 60 kilometru kopgarumā.
 
Ilgtermiņa prognoze liecina, ka līdz 2060. gadam Latvija samazināsies par aptuveni 9,2 kvadrātkilometriem. Ja šo daudzumu izteiktu kā vērtīgu zemes īpašumu pie jūras, runa būtu par daudziem miljoniem eiro.
 
Krasta procesi gan bijuši krietni lēnāki nekā citus gadus, jo piedzīvotas vien divas nozīmīgas vētras. Vietām jūra pienākusi tuvāk par pieciem sešiem metriem, citur gandrīz nemaz. Krietni paskalots Jūrkalnes un Ventspils novada piekrastē, dažādā apjomā - arī Vidzemes piekrastē no Saulkrastiem līdz pat Salacgrīvai.

No stratēģiski svarīgajiem objektiem šobrīd steidzami jāsargā Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Latvijas Dabas fonds (LDF) aicina ikvienu interesentu janvārī piedalīties putnu vērošanas kampaņā.

Putnu vērošana janvārī notiek jau desmit gadus, un ikviens ir aicināts vērot putnus un savus novērojumus reģistrēt portālā "Dabasdati.lv".
Kampaņas mērķis ir gūt visaptverošu priekšstatu par Latvijā ziemojošajiem putniem un norisēm dabā.

Šogad kampaņā ir arī jaunums - tiks vērtēts lielākais janvārī novēroto putnu sugu skaits, lielākais janvārī nofotografēto putnu sugu skaits, vērtīgākais novērojums.

Lai piedalītos akcijā, novērojumi Latvijā un tās teritoriālajos ūdeņos jāveic līdz 31.janvārim un jāreģistrē līdz 5.februārim novērojumu portālā "Dabasdati.lv".

Novērojumus iespējams reģistrēt arī ar mobilās lietotnes "Dabas dati" palīdzību, kas pieejama viedtālruņiem, kuriem ir "Android" vai "iOS" programmatūra.

Aizvadīto gadu laikā kopumā akcijas laikā ir reģistrētas 170 putnu sugas, kas ir puse no Latvijā fiksētajām putnu sugām.
No šodienas pie kalna Augusta Deglava ielā, Rīgā, dežūrēs Pašvaldības policijas darbinieki, kas iedzīvotājiem skaidros, ka kalnu ziemas priekiem pagaidām izmantot nevar, sociālajā tīklā "Facebook" raksta Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Mediji jau ziņoja, ka, palielinoties sniega daudzumam, rīdzinieki ignorējuši pašvaldības aizliegumu atrasties uz minētā kalna. Pēc projekta pabeigšanas piecus gadus ir aizliegts apbūvēt šo kalnu, un vismaz tuvāko gadu to nav ļauts izmantot arī ziemas priekiem. Teritorijā izvietotas attiecīgas aizlieguma zīmes, taču iedzīvotājus tas nav atturējis izmantot kalnu nobraucieniem ar kamaniņām.

Uz šo vakaru arī pārcelta iepriekš ar "Facebook" starpniecību iedzīvotāju organizētā lielizmēra sniegavīra velšana. Iedzīvotāji to vēlas velt kalna galā, taču Ušakovs jau iepriekš komentārā norādījis, ka tas nav atļauts, un aicinājis to darīt nogāzē.

Rīgas dome arī izsūtījusi paziņojumu medijiem, norādot iemeslus, kādēļ uz kalna pašreiz nav atļauts atrasties. "Bijušās izgāztuves vietā radītais veidojums izskatās pēc kalna. Bet patiesībā tā ir sarežģīta inženiertehniska būve, ko veido 900 000 kubikmetru atkritumu. Un tādēļ ir četri ļoti vienkārši iemesli, kāpēc šoziem braukt un slidināties no kalna nedrīkst," skaidrots paziņojumā.

Pirmkārt, kalnā ir ierīkoti daudzi tehniskie grāvji ar akām un pieci speciālie urbumi. Tas viss ir nepieciešams, lai uzraudzītu, kas notiek atkritumu kalna iekšienē, skaidro domē. "Bērns, kurš braukājas no kalna, protams, nevar izraisīt nobrukumu vai iebrukt (pa šo kalnu brauca pat traktori ar lāpstām), bet gūt traumas, piemēram, uz lūkām, var pavisam viegli," teikts paziņojumā.

Tāpat uz kalna nevar atrasties, jo saskaņā ar projekta prasībām kalns sākotnējā stadijā ir jāierobežo. Var uz laiku atvērt vārtus, bet žogu pat uz brīdi noņemt nedrīkst.
Tas nozīmē, ka, ņemot vērā kalna augstumu, braucienā no kalna var viegli sasniegt tādu ātrumu, ka nopietna trauma, saduroties ar žogu, ir neizbēgama.

Treškārt, atkritumu kalns ir pārklāts ar īpašu 50 centimetru biezu māla slāni, kurš darbojas kā "dabiskas un drošas aizsargbruņas". "Bet ar vienu noteikumu - ir nepieciešams laiks, lai slānis atbilstoši tehnoloģijai varētu sacietēt. Tam vajadzīgs vismaz gads. Ja kalns tiek izmantots kā masu izklaides un sportisko aktivitāšu vieta, nesen uzklātais māla slānis var pavisam ātri tikt sabojāts. Bojātās vietas būs jāklāj no jauna. Bet tas nozīmē ne tikai papildu izdevumus. Tas nozīmē, ka viss atkal būs jāsāk skaitīt no nulles. Un termiņš, kad kalnu varēs sākt izmantot pilnībā, ar katru remontu pārbīdīsies tālāk," skaidrots paziņojumā.

Ceturtkārt, virs māla apvalka 20 centimetru slānī ir uzbērta speciāla auglīga augsne, kurā pavasarī ir jāizdīgst zālājam. Ja tagad tiks sabojāts šis slānis, pavasarī zālītes nebūs un kalnu atkal varēs saukt par "plikpauri", norāda domē.

Kā ziņots, 18.decembrī bijušās izgāztuves vietā Deglava ielā atklāts no atkritumiem sapresētais kalns. Tas izbūvēts Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas projekta gaitā.

Zemā gaisa temperatūra vietām var ietekmēt elektroapgādi,  norādīja elektroenerģijas sadales sistēmas operatora "Sadales tīkls" komunikācijas direktore Renāte Meļķe.
Viņa sacīja, ka piektdien un turpmākajās dienās, kad Latvijā sals pārsniegs -25 grādu robežu, "Sadales tīkls" pastiprināti sekos līdzi nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšanai Latvijā. "Zemā temperatūra var ietekmēt elektroapgādi - var tikt traucēts elektroiekārtu darbs, līdz ar to nepieciešamības gadījumā bojājumu novēršanā tiks iesaistītas papildu elektromontieru brigādes. Notiek sazināšanās arī ar pašvaldībām," teica Meļķe.

Elektroapgādes kvalitātei kritiskā robeža sākas no -25 grādiem, līdz ar to, zemajai temperatūrai pārsniedzot vairākus aukstuma rekordus, valsts austrumu rajonos noslīdot līdz pat -30 grādiem , vietām var tikt traucēta elektroapgāde. 

Tā kā aukstajā laikā vietām var trūkt nospriegoti gaisvadu līniju vadi vai balstu atsaites, iedzīvotāji aicināti  nekādā gadījumā tiem netuvoties jo šāds iekārtu stāvoklis var apdraudēt iedzīvotāju dzīvību. Konstatējot bīstamu situāciju elektrolīniju un elektroiekārtu tuvumā, jāzvana uz Klientu servisam pa tālruni 80 200 404.

Augstākās izglītības iestādēs visā Latvijā šomēnes sākusies ziemas uzņemšana. Kopumā 42 augstākās izglītības iestādes piedāvā uzsākt studijas ziemā, un pieteikties var gan pilna, gan nepilna laika studijām, tāpat tālmācības programmām, turklāt studēt iespējams gan par personīgajiem, gan valsts budžeta līdzekļiem.

Šogad pirmo reizi ziemas uzņemšana notiks arī RTU Cēsu filiālē.
Jāpiebilst, ka šogad ziemas uzņemšanā tiek atvērta viena pavisam jauna studiju programma jaunajiem pedagogiem, ko īsteno Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija sadarbībā ar Liepājas Universitāti.

Vairāk informācijas par skolām un studiju programmām būs šeit. 

Dažas koledžas ziemas uzņemšanā piedāvā arī iespēju mācīties ne tikai augstākās, bet arī profesionālās izglītības vai arodizglītības programmās. Valsts policijas koledža uzņem arodizglītības programmā “Policijas darbs”, pēc kuras absolvēšanas var iestāties 1. līmeņa augstākās izglītības programmā. Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledža, Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Malnavas koledža, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža, Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža, Rīgas Celtniecības koledža piedāvā iespēju ziemā iestāties ESF finansētajās 2. vai 3. līmeņa profesionālās izglītības programmās “Jauniešu garantijas” ietvaros. Par  šīm programmām NIID.LV vietnē ir publicēts atsevišķs materiāls.
Godinot 25 gadus kopš 1991.gada janvāra barikāžu notikumiem, no 15.janvāra līdz 16.janvārim Doma laukumā notiks barikāžu rekonstrukcijas akcija, kuras laikā diennakti Doma laukumā degs ugunskuri, pie tiem dežūrēs brīvprātīgie, būs aplūkojama vēsturiskā barikāžu laika tehnika, uzstāsies pazīstamas mūzikas grupas un kolektīvi.

Barikāžu rekonstrukcijas akcijas laikā veselu diennakti pie ugunskuriem Doma laukumā pulcēsies un vēsturisko 1991.gada noskaņu centīsies restaurēt jaunsardzes jaunieši, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti, brīvprātīgie un bijušie barikāžu dalībnieki.

Pasākuma laikā Doma laukumā varēs aplūkot vēsturisko smago tehniku, kas bija novietota Doma laukumā arī barikāžu laikā 1991.gadā. Būs aplūkojamas smagās automašīnas "Kamaz", dažādu veidu traktori, Barikāžu muzeja autobuss "Ikarus", kā arī speciālais transports.

Doma laukumā uzstāsies pazīstami mūziķu kolektīvi.

Tāpat kā 1991.gadā, piedalīties pasākumā un uzmundrināt barikāžu rekonstrukcijas dalībniekus brīvprātīgā kārtā aicināti visi Latvijas mūziķi un kolektīvi, kas vēlas publiski apliecināt, ka dziesmu spēks spēj dot spēku un saliedēt tautu arī mūsdienās. Mūziķi un kolektīvi, kuri vēlas piedalīties barikāžu rekonstrukcijas "Muzikālajā maratonā", aicināti pieteikties, rakstot uz e-pasta adresi "ididit@ididit.lv".

Barikāžu rekonstrukcija Doma laukumā notiks no 15.janvāra plkst.15 līdz 16.janvāra plkst.15.

Kā ziņots, Latvijas Tautas frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem, bija unikāls nevardarbīgas pretošanās paraugs. Tas bija satraukuma pilns laiks, kad kopā pulcējās visi, kuri savā sirdī loloja ideju par brīvu Latviju.
Barikādes Rīgā sāka celt 1991.gada 13.janvāra vakarā. To mērķis bija aizsargāt Augstākās padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus. 16.janvārī sāka aktivizēties OMON vienība. Apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks.

Kopš 1997.gada 20.janvāris ir noteikts par barikāžu aizstāvju atceres dienu.
Rīgas domes Labklājības departaments aicina iedzīvotājus informēt par cilvēkiem, ja viņu redzeslokā nonāk cilvēki, kuri uzturas dienas un nakts laikā dzīvošanai nepiemērotos apstākļos - uz ielas, dārza būdās, šķūnīšos, pamestās ēkās, kāpņu telpās vai citās vietās.

Par šādiem cilvēkiem var ziņot Rīgas patversmes Mobilajai brigādei ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem pa tālruni 27023550.
Brīvdienās un ārpus darba laika policiju pa tālruni 110 vai pa ārkārtas situāciju tālruni 112.

Rīgas pašvaldība līdzfinansē septiņas naktspatversmes galvaspilsētā, un tajās tiek uzņemti visi cilvēki, kas vēršas pēc siltas pajumtes, arī vieglā alkohola reibumā. 

Tāpat rīdzinieki tiek aicināti ziedot siltos apģērbus, cimdus, apavus, siltas zeķes, segas, kas būtu labā stāvoklī, kuras var nodot Rīgas patversmēs - Maskavas ielā 208, Eiženijas ielā 1 un Katoļu ielā 57.
Tā kā uz Rīgas ūdenstilpēm veidojas noturīga ledus kārta, pašvaldība atcēlusi aizliegumu iedzīvotājiem uzturēties uz ledus vēl uz vairākām ūdenstilpēm noteiktā platībā.

Ņemot vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegto informāciju un faktisko ledus stāvokli, pagaidām aizliegums ir atcelts uz Bābelīša ezera, Velnezera, Gaiļezera, Dambjpurva ezera, Māras dīķa, Juglas upes posma no Brīvības gatves līdz Vidzemes alejai 1 (jāievēro 200 metru attālums no Dzelzceļa tilta un 300 metru attālums no Brīvības gatves tilta), Vecdaugavas posma no Mangaļu prospekta līdz Audupes ielai 3B.

Tāpat aizliegums atrasties uz ledus atcelts uz Daugavas posma no Krasta ielas līdz Grāpju pussalai, Daugavas posma no Raņķa dambja līdz Balasta dambim 5B (Āgenskalna līcis), Daugavas posma no Spailes ielas līdz Daugavgrīvas šosejai (Hapaka grāvis), Juglas ezera (ne tālāk par 300 metriem no krasta līnijas, 500 metru attālumā no Juglas upes ietekas, 200 metru attālumā no Langas upes iztekas, 200 metru attālumā no iztekas pie Ezermalas ielas 8A, kā arī posmā no Mīlgrāvja tilta līdz Zušu ielai 39A - 600 metru attālumā no krasta līnijas), kā arī uz Ķīšezera (ne tālāk par 300 metriem no krasta līnijas un 500 metru attālumā no Juglas upes ietekas un iztekas).

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs atgādina, ka simtprocentīgi drošs ledus nemēdz būt, tādēļ iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem jebkurā gadījumā. Radzevičs aicina arī zemledus makšķernieku apzinīgāko daļu iesaistīties sabiedrības izglītošanā un nepalikt vienaldzīgiem, redzot citu iedzīvotāju pārgalvīgu rīcību, īpaši uzmanot bērnus, lai viņi vieni paši neatrastos uz ūdenstilpju ledus.

Pašvaldības policija aicina par bīstamības periodā Rīgas administratīvajā teritorijā uz ledus pamanītajām personām informēt policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes dežūrdaļu jebkurā diennakts laikā, zvanot pa tālruni 28365842 vai 67026868.
Uz banknotēm ir vidēji deviņas reizes vairāk baktēriju nekā uz maksājumu kartēm, secināts pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" veiktajā izpētē.

"Zinātniski apstiprināts, ka nauda var kalpot kā transporta līdzeklis infekcijas slimību izplatībā. Arī pētījuma rezultātā apstiprinātie mikroorganismi ir iemesls dažādām zarnu trakta infekcijām, piemēram, caurejai, vemšanai, ādas infekcijām, piemēram, iekaisumiem, kā arī dažādām parazitārām slimībām un alerģiskām reakcijām. Personīgā higiēna ir ārkārtīgi svarīga pēc saskarsmes ar naudu un objektiem, kas pāriet no viena lietotāja pie otra," atzīmēja "BIOR" direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa.

pēc banku datiem, Latvijā un Lietuvā maksājumu kartes joprojām vairāk tiek lietotas tieši skaidras naudas izņemšanai, mazāk pirkumu veikšanai, kamēr Igaunijā pirkumu apmērs, kas veikts ar kartēm, ir lielāks nekā skaidras naudas apmērs, kas tiek izņemts bankomātos.

Pētījuma rezultātā apstiprinātie mikroorganismi ir iemesls dažādām zarnu trakta infekcijām, ādas infekcijām un parazitārām slimībām, kā arī alerģiskām reakcijām. Tāpēc pēc saskarsmes ar naudu un citiem objektiem, kas pāriet no viena lietotāja pie otra, ir ļoti būtiski ievērot personīgo higiēnu, aicināja "Bior" speciālisti.
17. janvārī gan visā pasaulē, gan arī vairākās vietās Latvijā ar daudz un dažādiem pasākumiem tiks svinēta "Pasaules sniega diena ”. Šogad Latvijā tā norisināsies jau piekto reizi. 

Pasaules sniega diena ir Starptautiskās Slēpošanas federācijas ikgadējs sniega festivāls, kas dod bērniem un viņu vecākiem iespēju iepazīt un arī izmēģināt visdažādākās aktivitātes uz sniega, radīt patīkamas atmiņas, kā arī iedvesmu turpināt nodarboties ar ziemas aktivitātēm nākotnē.

Sniega diena paliek arvien populārākā - tādēļ vairākās vietās Latvijā Sniega dienas pasākumi norisināsies visu nedēļas nogali trīs dienu garumā. Šogad “Pasaules sniega dienas” pasākumi norisināsies vairāk nekā pusē Latvijas - 68 pašvaldībās.

Lai piedalītos Sniega dienas pasākumos, var sekot līdzi savas pašvaldības sporta notikumiem, kā arī apmeklēt Latvijas slēpošanas savienības mājas lapu, kur apkopota informācija par plānotajiem pasākumiem 17. janvārī.


Jaunais gads Latvijā sācies ar pamatīgu salu, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests šajās dienās saņem aptuveni 10 izsaukumus dienā par dažādiem apsaldējumiem un ķermeņa atdzišanu. Rokas bez cimdiem paliek sarkanas jau dažu minūšu laikā, taču nopietnus apsaldējumus var iegūt jau pēc 15 minūtēm.

Arī Valsts apdegumu centrā līdz ar auksto laiku parasti ieplūst pacienti ar apsaldējumiem. Pagaidām gan pacientu pieplūdumu nemana.

Ar apsaldējumiem Valsts apdegumu centrā visbiežāk nonāk bezpajumtnieki. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests aicina nevienam uz ielas guļošam cilvēkam nepaiet garām, jo viņiem ir vislielākais risks nosalt.

Īpaši jāuzmana ir vecāki cilvēki, kas dzīvo vieni, jo dažādu traumu vai pēkšņu saslimšanu gadījumā viņi paši nespēj izsaukt palīdzību. 

Speciālisti brīdina, ka apsaldējumu sekas cilvēks var just ilgu laiku: gados vecākiem cilvēkiem trīs, četrus gadus pēc apsaldējuma, arī pēc virspusēja apsaldējuma, varētu būt tā, ka saglabājas jušanas traucējumi.

Mediķi atgādina - lai izvairītos no aukstuma ietekmes, ļoti svarīgi ir ģērbties atbilstošā apģērbā. Īpaši svarīgi ir apavi un cimdi. Dūraiņi ir siltāki par pirkstaiņiem. Tāpat jārūpējas, lai drēbes nebūtu mitras. Ja sākas drebuļi, noteikti jādodas siltās telpās.
Ķermeņa atdzišana ir bīstamāka cilvēkiem alkohola reibumā. Īpaši jāuzmanās ir cilvēkiem ar cukura diabētu vai centrālās nervu sistēmas bojājumiem.

Lai gan vēl nupat tikai esam attapušies no svētku svinēšanas, šodien klāt arī Zvaigznes jeb Trejkungu diena. Tradicionāli tā tiek uzskatīta par pēdējo Ziemassvētku dienu, kurā pieņemts ar godu atvadīties no svētku rotājumiem mājās.
 
Zvaigznes diena ir īstais laiks pēdējo reizi iedegt sveces. Gluži tāpat kā svētku egli, arī visus pārējos Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam gatavotos rotājumus, piemēram, Adventes vainagu, ir vēlams noglabāt nākamajam gadam, vai arī no tiem atbrīvoties.
 
Līdz ar jaunu gadu un jauniem notikumiem, arī mājoklim ir jāļauj nedaudz ieelpot, tāpēc Zvaigznes dienā atver logus, ielaiž svaigu gaisu un kārtīgi izvēdina māju. Pēc tam to var iesmaržināt ar kadiķa zariņu, kas aizdedzināts sveces liesmā, tādā veidā atbrīvojot mājokli no sliktām domām. 

Ložmetējkalnā no 8. līdz 10. janvārim norisināsies ziemas nometne "Baltais Vilks", pulcējot vairāk kā 150 skautus, gaidas un jaunsargus. 

Nometnē jauniešiem būs iespēja dzīvot ziemā trīs dienas ārā, guļot apkurināmās teltīs un pašiem rūpējoties par sadzīvi. Skauti un gaidas kopīgi veidos arī īpašu gaismu - vaduguņu iedegšanas akciju, tā pieminot 99 gadus kopš Ziemassvētku kaujām.

Kā zināms, Ziemassvētku kaujas bija vienas no nozīmīgākajām latviešu strēlniekubataljonu pastāvēšanas vēsturē. Šīs kaujas bija svarīgs solis ceļā uz Latvijas valsts veidošanu, latviešu strēlniekiem parādot vienotību, nenovērtējamu cīņassparu un drosmi.

Ikviens interesents 9. janvārī, sākot no plkst.15, var apmeklēt nometni, redzēt un uzzināt, kā tajā sokas skautiem un gaidām, kā arī apskatīt vēstures ekspozīciju par Ziemassvētku kaujām.


9.janvārī Latvijas permakultūras biedrība aicina uz pirmās Sēklu bibliotēkas atklāšanu Ikšķiles Brīvajā skolā. Sēklu bibliotēka būs vieta, kur bez maksas varēs saņemt sēklas, tās izaudzēt, un daļu no sēklu ražas atdot bibliotēkai.

Dārznieki un zemnieki vākuši un glabājuši sēklas vairākus tūkstošus gadu, taču pēdējo simt gadu laikā sēklu ģenētiskā daudzveidība aizvien sarūk, pateicoties lielākam uzsvaram uz komerciālām šķirnēm, hibrīdu un ģenētiski modificētām (ĢMO) sēklām. Latvijā daudzos mazdārziņos vēl glabājas vietējās šķirnes, un vecākai paaudzei vēl ir zināšanas par sēklkopības tradīcijām, kuras izzudīs, ja tās nenodos tālāk turpmākām paaudzēm.

Sēklu bibliotēka ļaus atdzīvināt sēklu glabāšanas tradīcijas un dalīties ar ģenētisko daudzveidību kopienas ietvaros.

Sēklu bibliotēkas citur pasaulē izveidotas, lai veicinātu iedzīvotāju pašu izaudzētas pārtikas patēriņu, attīstītu sēklu lolotāju tīklu kā kopienas sastāvdaļu, kā arī attīstīt un pielāgot vietējās šķirnes, kuras spēs reaģēt uz klimata pārmaiņām un ģenētiskās daudzveidības zudumu. Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, strauji izzūd ģenētiskā daudzveidība.

Ikšķiles Brīvās skolas Sēklu bibliotēka kalpotu kā modelis citām skolām un bibliotēkām, kuras vēlas uzsākt līdzīgas iniciatīvas.
Projekta ietvaros tiktu sagatavoti materiāli, kurus citas biedrības, skolas, un bibliotēkas varētu pārņemt un pielāgot savām vajadzībām.

Latvijas Permakultūra biedrības speciālisti jau no 2012.gada organizē publiskus sēklu maiņas pasākumus dažādās Latvijas vietās, tai skaitā 2015.gadā Ikšķiles Brīvajā skolā. Biedrības pārstāvji ir piedalījušies arī dažādās starptautiskās akcijās, konferencēs, kas veltītas lauksaimniecības šķirņu sēklu daudzveidības saglabāšanas pasākumiem.
Pieteikuma anketa pasākumam  http://www.brivaskola.lv

Papildu informācija:
Sandra Stabinge
Tālr.nr.: 29259942
Pirmdien, 2016.gada 11.janvārī Dabas aizsardzības pārvaldes apsaimniekotajās Līgatnes dabas takās tiks atzīmēta lācenes Ilzītes 15.dzimšanas diena.

Apmeklētāji aicināti pulcēties plkst. 14:00 Līgatnes dabas taku teritorijā esošajā dabas izglītības centrā “Pauguri”, lai dotos kopīgi sveikt lāceni ar īpašo torti, kas gatavota no dažādiem lāčiem veselīgiem produktiem – laša, riekstiem, medus, biezpiena un citiem.
Tradicionāli šo sveicienu radīs un pasniegs lācenes „audžumamma”, Līgatnes dabas taku darbiniece Velga Vītola. 

Pēc lācenes sveikšanas pasākuma dalībniekiem būs iespēja doties tematiskā pārgājienā, iepazīstot Līgatnes dabas takas un to iemītniekus, kā arī pēdējā laikā veiktos uzlabojumus infrastruktūrā.

Līgatnes dabas takas ir Latvijā unikāls un nozīmīgs vides izglītības objekts, kas izveidots, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar mūsu valstī mītošo savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un aizsardzības nepieciešamību. Aizvadītajā gadā Līgatnes dabas takas atzīmēja 40.pastāvēšanas gadadienu.

Savukārt lācene Ilzīte ir viena no atpazīstamākajām Līgatnes dabas taku iemītniecēm, jo ir vienīgais zināmais lācis, kuru kopš dzimšanas ir audzinājis cilvēks. Lācene Ilzīte filmēta daudzās dokumentālās un mākslas filmās, ievērojami dabas fotogrāfi viņu iemūžinājuši savās fotosesijās.

Lācenes dzimšanas diena ik gadu tiek atzīmēta vienā un tajā pašā datumā un kļuvusi par sirsnīgu satikšanās pasākumu Līgatnes dabas taku kolektīvam, atbalstītājiem un dzīvnieku draugiem.
Ņemot vērā cilvēku interesi un ziemīgos laika apstākļus, Biķernieku trasē autovadītājiem tiks sniegtas bezmaksas drošas ziemas braukšanas konsultācijas.

Tādējādi tiks turpināts pērn uzsāktais autovadītāju apmācības projekts, kura nolūks ir uzlabot autovadītāju iemaņas un prasmes ziemas braukšanas apstākļos.

Konsultācijas tiks sniegtas trešdien, 6.janvārī, no plkst.17 līdz 20, kā arī 7.janvārī un 8.janvārī. Konsultācijas būs pieejamas ari visas nākamās nedēļas darba dienās no plkst.17 līdz 20. Tām iepriekš jāpiesakās.

Nodarbībā drīkst piedalīties jebkurš autovadītājs ar savu transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ziemas riepām, kuram ir derīga tehniskā apskate un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Pieteikto dalībnieku reģistrācija notiks pie Sergeja Eizenšteina ielā 2, bet iebraukšana trasē – pa 8.vārtiem.
Līdz 24.janvārim Latvijas Galvassāpju biedrība turpina pērn uzsākto akciju, kuras laikā notiek bezmaksas konsultācijas.

Galvassāpju speciālistu konsultācijas notiks Rīgā, Valmierā, Daugavpilī un Liepājā.

Latvijas Galvassāpju biedrības jaunākā iedzīvotāju aptauja liecina, ka vismaz reizi mēnesī no galvassāpēm cieš 23% iedzīvotāju, savukārt piektā daļa pat vairākas reizes mēnesī. 27,9% respondentu ar galvassāpēm saskaras pāris reizes gadā, 1,5% tādas nav piedzīvojuši.
68,1% aptaujas dalībnieku uzskata, ka spēcīgas galvassāpes nav pietiekami nopietns iemesls, lai apmeklētu galvassāpju speciālistu vai ģimenes ārstu.

Lai uzveiktu galvassāpes mazliet vairāk nekā puse aptaujāto (54,9%) lieto bezrecepšu pretsāpju medikamentus, savukārt trešdaļa dodas pastaigā svaigā gaisā vai kārtīgi izvēdina telpu. 29,9% respondentu galvassāpes kliedē ar miegu, savukārt 16,2% aptaujāto galvassāpes cenšas ierobežot, dzerot ūdeni. 12,7% izvēlas lietot tautas medicīnas līdzekļus, 3,9% aptaujāto lieto ārsta parakstītus medikamentus.

Gandrīz puse aptaujāto norādīja, ka galvassāpju laikā nekad nav piedzīvojuši simptomus, kas varētu liecināt par migrēnu.
Madonā jau februāra nogalē durvis vērs Baltijā pirmā starptautiskā miesassargu skola, to plāno atvērt kāds rīdzinieks Iljass Mahamajevs, kurš Madonu izvēlējās piemērotas infrastruktūras dēļ. 
Pašam skolas dibinātājam ir pieredze miesassarga darbā Eiropas valstīs, viņš arī strādāja Somālijā, palīdzot sargāt kuģus no pirātiem.  

Skola gan uzņems tikai cilvēkus ar pieredzi, un pieteikušies jau trīs instruktori, kuriem pašiem ir plaša pieredze miera uzturēšanās misijās un operācijās pasaules karstajos punktos.
Teorētiskās apmācības notiks Madonas sporta skolā, izmantos arī Madonas sporta skolas šautuvi, un praktiskas apmācības notiks arī bijušajā PSRS armijas bāzē Mārcienas pagastā.

Baltijas valstīs tā varētu būt pirmā šāda līmeņa skola, jo līdz šim miesassargiem bijuši tikai kursi.

Skolā plānotas divu līmeņa apmācības – civilajiem miesassargiem, kuri nestrādās riska zonās, un tiem, kas strādās riska zonās.

Skolā neuzņems iesācējus, bet gan cilvēkus, kuri jau dienējuši armijā, kuriem ir pieredze kaujas vai starptautiskās miera uzturēšanas operācijās. Skolas kursantus pārbaudīs arī sadarbībā ar Valsts policiju un Interpolu, pārliecinoties par cilvēku piemērotību. Pēc skolas pabeigšanas viņiem izdos licenci uz gadu, kuru pēc tam varēs pagarināt uz diviem gadiem.

Pieteikumus kursanti varēs iesniegt skolas mājas lapā.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) par 2016.gada putnu ir izvēlējusies dižraibo dzeni (Dendrocopos major).

Dižraibais dzenis apdzīvo dažādus mežus un ir biežāk sastopamā no deviņām Latvijas dzeņu sugām.
Šogad plānots noskaidrot dižraibā dzeņa izplatību, tāpēc LOB aicina ikvienu iedzīvotāju ziņot par novērojumiem portālā Dabasdati.lv.

LOB norāda, ka Dižraibais dzenis ir viens no meža "lietussarga" sugām, jo tā izkaltie dobumi noder ne tikai paša ligzdai, bet pēc tam arī citām putnu sugām, piemēram, zīlītēm un citiem dzīvniekiem.

Pēdējos desmit gados dižraibā dzeņa populācija Latvijā bijusi stabila, bet, piemēram, mazo dzeņu skaits saskaņā ar LOB īstenotajām uzskaitēm ir samazinājies.
Pavisam Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas – tītiņš, pelēkā dzilna, zaļā dzilna, melnā dzilna, dižraibais dzenis, vidējais dzenis, baltmugurdzenis, mazais dzenis un trīspirkstu dzenis. Šogad LOB īpašu uzmanību pievērsīs biežāk sastopamajai no tām, bet palīdzēs iepazīt arī pārējās dzeņu sugas un aicinās saglabāt to dzīvesvietas.

Šobrīd notiek arī informācijas vākšana Eiropas ligzdojošo putnu atlantam, tāpēc par dzeņu novērojumiem ligzdošanas sezonā svarīgi ziņot portālā Dabasdati.lv.
Papildus novērojumu ievākšanai portālā Dabasdati.lv, "Gada putna" akcijas ietvaros paredzētas arī dzeņu vērošanas ekskursijas, zīmējumu konkurss bērniem un citas aktivitātes.

Gada putna akciju LOB rīko jau 21.reizi.
Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014) un dzeltenais tārtiņš (2015).
Šogadī aprit 25 gadi kopš 1991.gada barikādēm, un lai veicinātu tā laika atmiņu saglabāšanu un vēstures tālāknodošanu, Ministru kabinets aicina ikvienu doties uz kādu no piecām atmiņu studijām un izstāstīt savu barikāžu stāstu.

Savus barikāžu stāstus atmiņu studijās video kameras priekšā izstāstīt aicināti gan tie, kuri pašaizliedzīgi sargāja valsts stratēģiskos objektus, gan tie, kuri organizēja dežūras, gan arī tie, kuri rūpējās par siltu tēju, zeķēm un cimdiem tiem, kuri sargāja. Tāpat atmiņu stāstus par barikādēm var nodot arī savu vecāku, vecvecāku vai citu radinieku vārdā.

Iegūtie atmiņu stāsti tiks apkopoti un nodoti Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam tālākai saglabāšanai.

Atmiņu studijas no 8.līdz 9.janvārim darbosies Rīgā – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Universitātē un Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā, Liepājas Universitātē un Vidzemes augstskolā Valmierā.



Vidzemes augstskola, Valmiera, Tērbatas iela 10 – 7.janvāris no plkst. 15:00 līdz 19:00; 9.janvāris no plkst. 10:00 līdz 14:00. 7.janvārī plkst. 17:00 Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš lasīs lekciju interesentiem “Barikāžu nacionālais un starptautiskais konteksts. Ko zinājām un nezinājām”.

Liepājas Universitātē, Liepājā, Lielā ielā 14 – 8. un 9.janvāris no plkst. 10:00 līdz 18:00.

Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīga, Mūkusalas iela 3 – 8.janvāris no plkst. 9:00 līdz 20:00, 9.janvāris no plkst. 10:00 līdz 17:00.

Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljons (tuvāk ieejai no Kanāla puses) – 8. un 9.janvāris no plkst. 9:00 līdz 18:00.

Latvijas Universitāte Rīga, Raiņa bulvāris 19 (1.auditorija) – 8. un 9.janvāris no plkst. 9:00 līdz 20:00.

Visās atmiņu studijās kā brīvprātīgie darbosies studenti, kuri interesentiem palīdzēs sagatavot stāstus, uzdodot jautājumus.
Dažas nedēļas pirms prognozētā gripas epidēmijas sākuma beigušās valsts apmaksātās gripas vakcīnas.

Pieejamas ir tikai tās vakcīnas, par kurām cilvēkiem jāmaksā pilna cena – 6- 9 eiro.  Zāļu valsts aģentūrā (ZVA) atzīst, ka daudzu gadu laikā šāda situācija izveidojusies pirmo reizi.

ZVA apliecina, ka šobrīd valstī ražošanas problēmu dēļ netiek ievesta neviena no trim vakcīnām, kura iekļauta kompensējamo medikamentu sarakstā un šāda situācija esot arī citviet Eiropā. 

Kaut gan daļa ārstu  norāda, ka medikamentu atlaide nemotivē pacientus aktīvāk vakcinēties un pārsvarā potējas tie, kuru tuviniekus skārusi šīs slimība. 

Latvijā pret gripu vakcinējas pat mazāk nekā 1% iedzīvotāju, norāda Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).  
Cilvēkiem, kas ir vecāki par 65 gadiem, pēc speciālistu domām  būtu jāvakcinējas pret gripu, jo tā ir iedzīvotāju grupa, kas visvairāk pakļauta komplikācijām un arī visvairāk cieš.

Pagaidām gan Latvijā reģistrēti tikai atsevišķi saslimšanas gadījumi, laboratorijā apstiprināti mazāk nekā desmit. 
Gripa lielākos apmēros varētu būt  ne ātrāk kā janvāra vidū, uz janvāra beigām," prognozēja SPKC.

Taču ikviens var veikt profilaktiskus pasākumus – dzert daudz ūdeni vai tējas, bieži vēdināt telpas, mazgāt rokas un uzturēties vairāk svaigā gaisā. 
No 1. janvāra cietušajiem un viņu tuviniekiem būs pieejams bezmaksas atbalsta tālrunis 116006, kas darbosies katru dienu no plkst.7 līdz 22, nodrošinot iespēju minētajām personām saņemt emocionālo un psiholoģisko atbalstu, kā arī informāciju par tiesībām un citiem atbalsta dienestiem.

Atbalsta tālruņa darbību nodrošinās biedrība "Skalbes", ar kuru Juridiskās palīdzības administrācija ir noslēgusi deleģēšanas līgumu.

Iecere izveidot atbalsta tālruni radusies, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības, kas nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus.

Paredzēts, ka bezmaksas tālrunis būs nepieciešamās informācijas avots cietušajiem arī gadījumos, ja kriminālprocess vēl nav sākts. 
Šogad stājas spēkā jauni nosacījumi ātro kredītu izsniegšanai. Jauno prasību nolūks ir pasargāt patērētājus.

Grozījumi noteic, ka jebkura ar kredītu saistīto izdevumu summa, tai skaitā kredīta procenti, nokavējuma procenti, kredīta termiņa pagarinājuma maksas un citas ar kredītu saistītās izmaksas, kopā nedrīkst pārsniegt 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas. Šāds regulējums nodrošinās, ka patērētāji nenokļūst pārmērīgos parādos, kas nemitīgi aug.

Savukārt kredīta devēju pienākums būs stingrāk izvērtēt patērētāju maksātspēju un neizsniegt kredītu tiem, kuru maksātspēja ir nepietiekama.

Likumā tiek arī noteikts nokavējuma procentu ierobežojums, proti, nokavējuma procenti nevarēs būt lielāki par 36% virs aizņēmuma likmes gadā. Tas nodrošinās, ka nokavējuma procenti nepieaug tik strauji un lai situācijā, kad patērētājs nokavējis maksājumu, viņš spētu to tomēr samaksāt un segt savas saistības pret kredīta devēju.

Likumā tiek noteikts, ka kredītus nevar izsniegt naktī laikā no plkst.23 līdz 7 rītā. Ar šiem grozījumiem iecerēts no neapdomīgas rīcības pasargāt patērētājus, it sevišķi jauniešus un personas, kuras cieš no azartspēļu atkarības.
Facebook Draugiem Twitter Instagram