Valmierā, Jāņa Daliņa stadionā no 10. līdz 11. jūnijam norisināsies Baltijā lielākās vieglatlētikas sacensības - Valsts prezidenta balva vieglatlētikā.

Šis ir jau 22. gads, kad Valmierā norisinās Valsts prezidenta balvas izcīņa. Kopš 2012. gada sacensībām ir jauns formāts, kas paredz, ka par Prezidenta balvu cīnās Baltijas valstu komandas. Kopumā sacensību gaitā tiks izcīnīti pieci kausi - individuāli labākais vieglatlēts un vieglatlēte, labākā vīriešu un sieviešu komanda, kā arī spēcīgākā komanda kopvērtējumā. Cīņā par individuālajām balvām drīkst iesaistīties arī citu valstu sportisti.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sociālās kampaņas “Ar korupciju nav nākotnes” ietvaros izveidots video klips. 

Video klipa autori ir profesionālās izglītības kompetences centra Ogres Valsts tehnikums audzēkņi, kuri sadarbībā ar video režisoru Tomu Ezerieti un Valsts policijas atbalstu realizēja KNAB sociālās kampaņas ideju video materiālā. 
Video klips jau skatāms KNAB twitter kontā @KNABinforme un KNAB Facebook lapā https://www.facebook.com/KNAB.LV .

Video klipa idejas pamats balstīts uz KNAB sociālās kampaņas “Ar korupciju nav nākotnes” vēstījumu, kas redzams izveidotajos plakātos. Luksofora sarkanā krāsa simbolizē prettiesisko jeb nepareizo izvēli, zaļā krāsa − likumīgo un taisnīgo izvēli, savukārt dzeltenā krāsa − izšķiršanos starp nepareizo un pareizo izvēli.

Video klips būs redzams korupcijas riskam īpaši pakļauto institūciju video ekrānos, kuras identificētas KNAB pārbaužu un sociālo aptauju rezultātā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kā arī citās publisku personu institūcijās. 

Sociālās kampaņas “Ar korupciju nav nākotnes” mērķis ir aicināt sabiedrību nepieļaut koruptīvas darbības un koruptīvu lēmumu pieņemšanu ikvienā dzīves jomā. Ikviena valsts vai pašvaldības apmaksāta darbinieka pienākums ir kvalitatīvi un efektīvi veikt savu darbu, nepieprasot un nepieņemot par to papildu maksājumu, prettiesisku labumu vai „kukuli”.

KNAB aicina iedzīvotājus un uzņēmējus, kuru rīcībā ir ziņas par prettiesiskas labumu pieprasīšanas gadījumiem, sniegt šo informāciju KNAB Ziņojumu centrā Brīvības ielā 104, Rīgā (bezmaksas uzticības tālrunis: 80002070), knab@knab.gov.lv.  Anonimitāte garantēta.

Videoklips redzams šeit. 
 Eiropas Savienības (ES) tirgus ir viens no lielākajiem garšvielu un garšaugu tirgiem pasaulē. Pārsvarā šīs preces ieved kā ražošanas izejvielas no reģioniem ārpus Eiropas. 

Šomēnes noslēdzies vairākus gadus ilgušais ES projekts "Garšvielu un garšaugu Eiropas tirdzniecības tīklu nosargāšana pret tīšu, nejaušu vai dabisku bioloģisko un ķīmisko piesārņojumu". Projektā kopā ar 10 dažādu citu valstu pētniekiem piedalījās arī Latvijas zinātniskais institūts BIOR.
Piesārņojums var notikt vairākos pārtikas ķēdes posmos un var radīt nopietnu risku lauksaimniekiem, pārstrādātājiem un patērētājiem. 

BIOR vadītājs Aivars Bērziņš norāda, ka vairāku ES valstu pētnieku uzmanība garšvielu un garšaugu kontrolei un iespējamiem riskiem pievērsta pēc  E.coli baktērijas infekcijas izplatības, kas bija saistīta ar dīgstiem, ievestiem no Ēģiptes.
Latvijas ķīmiķu un speciālistu komanda projektā pētīja tieši bioloģiskā piesārņojuma atklāšanas metodes, tā noturību garšvielās un kaltētos augos, kā arī uzdevums bija meklēt veidus, kā paaugstināt piesardzību no iespējamiem riskiem šajā šķietami nelielajā pārtikas grupā.

Pētnieki atlasīja tādus populārākos garšvielu pasaules produktus kā piparus, baziliku. Tāpat vairāk uzmanību pievērsa tām garšvielām un garšaugiem, kuri iepriekš bija nonākuši Eiropas ātrās brīdināšanas sistēmā par kādu piesārņojumu. Bez riskiem projektā meklētas arī garšvielu viltojumu noteikšanas iespējas.

Rīgas Centrāltirgus paviljonos sastaptie pircēji lielākoties atzina, ka patiešam mēdz apjautāties pārdevējiem par garšvielu izcelsmi un sastāvu. Tiesa gan, vairāk nevis satraucoties par kādiem veselības riskiem, bet gan bažījoties, ka vēlamā garšviela nebūs kvalitatīva.

Autors: Sintija Ambote
Jau otro gadu pēc kārtas Pasaules Dabas Fonds Latvijā īstenos kampaņu “Spoku tīkli”, kas veidota ar mērķi attīrīt Latvijas ezerus no pamestiem, pazaudētiem un nelegāliem zvejas rīkiem, kā arī informēt sabiedrību par šādu rīku negatīvo ietekmi uz zivju resursiem un ekosistēmu kopumā.

“Spoku tīklu” kampaņa tiks atklāt ar informatīvu pasākumu vietējiem iedzīvotājiem 10.jūnijā plkst. 12:00 Limbažu Lielezera pludmalē. 
 
Pagājušajā vasarā “Spoku tīklu” kampaņa notika pirmo reizi, tās laikā sadarbībā ar Pārgaujas novada pašvaldību tika apsekoti 5 ezeri: Ungura ezers, Raiskuma ezers, Sāruma ezers,  Auciema ezers un Riebiņa ezers. Kampaņas laikā ezeros tika atrasti tīkli, murdus, barotavas, ūdas, makšķerēšanas auklas ar visiem āķiem, kā arī grozi, tādejādi parādot, ka iekšzemes ūdeņi ir pilni ar dažādiem pamestiem zvejas rīkiem.  

Kampaņas ietvaros tika izveidota arī informatīva filmiņa, kurā redzama kampaņas norise, tā atrodama PDF Youtube vietnē: "Spoku tīkli" 2015.
 
“Kampaņas “Spoku tīkli” mērķis ir ne tikai attīrīt Latvijas ezerus, bet arī uzsākt diskusiju sabiedrībā – pamestie zvejas rīki ir cieši saistīti ar maluzvejniecības problēmu. Sabiedrības ieinteresētība un atsaucība pagājušā gada kampaņas laikā mums ļāva saprast, ka cilvēki nav vienaldzīgi un labi iesāktais darbs jāturpina, “ stāsta Pasaules Dabas Fonda direktors Jānis Rozītis.
 
Jau vairākus gadu desmitus zvejas rīku izgatavošanā izmanto dabā ļoti lēni sadalošos sintētiskos materiālus. Vairums no zvejas rīkiem tiek norauti, pazaudēti vai atstāti ezeros turpinot gūstīt zivis un citus ezera iemītniekus un pakļaujot tos neizbēgamai nežēlīgai bojāejai. Termins „Spoku tīkli” („Ghost Fishing” – eng.) apzīmē ūdenstilpnēs pazaudētos un atstātos zvejas rīkus, kas turpina nekontrolēti zvejot ūdens iemītniekus.
Pasaulē ir veikti vairāki pētījumi par „Spoku tīklu” ietekmi uz ekosistēmu, kuros skaidri norādīta to aizvien pieaugošā negatīvā ietekme un nepieciešamība veikt preventīvus pasākumus norauto un atstāto zvejas rīku meklēšanai un neitralizācijai.
 
Pirmie no pieciem plānotie “Spoku tīkli” pasākumi:
7.-10. jūnijs Limbažu novads (Augstrozes Lielezers);
14.-17. jūnijs Dagdas novads (Dagdas ezers un Ežezers)



Starptautiskā Olimpiskā komiteja panākusi vienošanos ar 27 starptautiskajām sporta veidu federācijām par strādāšanu kopā, veidojot jauno Olimpisko televīzijas kanālu.
 
Kā izteicās SOK prezidents Tomass Bahs, "tuvākajās nedēļās" tiks paziņots datums, kad jaunais digitālais kanāls sāks darbu. Kanāls pārraidīs 365 dienas gadā un 24 stundas diennaktī. Olimpiskais televīzijas kanāls pārraidīs sacensības tiešraidē, ziņas un vēsturiskas
olimpiskās pārraides.
 
Bahs pauda, ka kanāls "iezīmēs būtiskas pārmaiņas, kā Olimpiskā kustība visa gada garumā sadarbojas ar jauniešiem".


Nereti atkritumu konteineros var manīt izmestas grāmatas, turklāt nevis vienu vai divas, bet gadu desmitiem krātas mājas bibliotēkas. Skaidrojumi tam gan atšķiras – vieni saka, ka mainījušās cilvēku vērtības un grāmatas kļuvušas maznozīmīgas, bet citi uzsver – grāmatlasītāju aizvien netrūkst, tikai mainās mode.

Skaidrojot grāmatu izmešanas fenomenu, antropoloģe Silva Suhaņenkova norāda uz populāro grāmatu atšķirīgo vērtību: “Psiholoģiski grāmatas izmešana nav viegla. Bet grāmatu plaukta saturs mūsdienās ir krietni personiskāks, krietni vairāk stāsta par pašu cilvēku.”

Psihoterapeite Ināra Vārpa to saista ar laikmetu un ātro dzīves tempu: “Mēs katrs atceramies laiku, kad metām ārā ozolkoka mēbeles, to vietā likām skaidu plašu mēbeles. Šobrīd ir plašums un seklums – cilvēki grib dzīvot ātri, bet grāmata ir kaut kas ilgs.”

Apzinīgākiegrāmatas nevis izmet mēslainē, bet nogādā labdarības veikalos. “Stāsti ir dažādi - nomiruši vecāki un daudzas grāmatas palikušas. Citi pārvācas uz citu dzīvesvietu, arī nav, kur likt,” iemeslus grāmatu atdošanai uzskaita labdarības veikla "Otra elpa" pārstāve Mārīte Žagare.

Viņa arī noliedz, ka grāmatu vērtība būtu zudusi, jo ļoti daudz grāmatas lasa jaunieši, pievēršoties arī 70. un 80. gadu literatūrai, klasikai. 

Avots: lsm.lv
Ginesa rekordu grāmata bibliotēkās ir visvairāk zagtā grāmata. Un tas arī ir savdabīgs rekords.

10. Novembrī 1951 gadā galvenais Ginesa alus rūpnīcas vadītājs Hjū Bīvers bija izbraucis ar draugiem putnu medībās pie kādas upes Īrijā, kur viņam sanāca strīds ar vienu no viņiem par to, kurš ir vis ātrākais putns Eiropā. Pēc medībām, kad viņi centās atrast atbildi grāmatās, viņiem tas neizdevās.

Tad Hjū Bīvers iedomājās, ka pasaulē noteikti ir ļoti daudz cilvēku, kas nevar atrast atbildi uz dažādiem jautājumiem, un tā arī radās ideja par grāmatu, kuras saturā būs atbildes uz dažādiem jautājumiem. 
Kāds darba biedrs ieteica Bīvers  konsultēties ar diviem dvīņu brāļiem, kuru lielākais hobijs bija visādu faktu izpēte. Darba biedrs domāja, ka viņi spētu lieliski sadarboties šīs grāmatas veidošanā. Pēc sarunas ar abiem vīriem, Hjū Bīvers
 nolīga viņus darbā. Viņu darbs bija meklēt visādus rekordus.

27. Augustā 1955. gadā tikā pārdota pirmais grāmatas izlaidums.
Tā gada beigās šī grāmata bija visvairāk pārdotā grāmata Anglijā. Nākamajā gadā grāmata tika arī izlaista Amerikā, kur tika pārdoti 70,000 eksemplāri.

Tad arī Ginesa rekordu grāmata palika ļoti slavena un šodien tā ir sarakstīta 25 dažādās valodās.. Tajā ir atrodami visdažādākie rekordi pasaulē.

Ik gadus tiek organizētas īpašas rekordu uzstādīšanas ar visdažādāko tematiku, kurās visā pasaulē piedalās desmitiem tūkstošu cilvēku, uzstādot simtiem jaunu rekordu. 

Dažus rekordu paveidus izdevniecība tagad vairs nepublicē – piemēram, smagākos mājdzīvniekus, jo ir atklājies, ka saimnieki mēdz vārda tiešā nozīmē nežēlīgi pārbarot savus mīluļus, lai viņiem mājās būtu pašiem savs Ginesa rekordists. Kopš 1991. gada no reģistriem izslēgti ar alkohola dzeršanu saistītie rekordi, un arī tādas veselībai potenciāli bīstamas pārmērības kā koku un velosipēdu apēšana.
Šā gada oktobrī Rīga un Biķernieku trase debitēs vienā no jaunākajiem un prestižākajiem autosporta seriāliem - FIA pasaules rallijkrosa čempionātā ("World RX").

Trasē šobrīd pilnā sparā notiek būvniecības darbi, bet gala iznākums tiek solīts ļoti labs.

Biķernieku trase uzbūvēta 60tajos gados un ir morāli un arī fiziski novecojusi. 

Līdz šim Latvijā visaugstākā iespējamā - FIA pasaules čempionāta - līmeņa sacensības autosportā nav notikušas, no motoru sporta veidiem planētas meistarsacīkstes pie mums rīkotas tikai motokrosā. 

Pirmās sacensības jaunajā Biķernieku trasē paredzēts aizvadīt jūlija beigās, līdz 17. jūlijam trasei ir jābūt pilnībā pabeigtai. 
Šajā laikā daudziem putniem šķiļas mazuļi, daļa no tiem jau izšķīlusies un  dažreiz cilvēkiem gadās atrast kādu putnēnu. Ko darīt šādās situācijās?

Pie tam, pēdējā laikā vairākās pilsētās dzīvo kaijas un nereti pilsētnieki atrod kaiju mazuļus,

Kā liecina Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājaslapā pieejamā informācija, atrodot mazuli, nav vēlams to pārvietot, jo tā vecāki ir blakus. 

Kaiju mazuļi mēdz atstāt ligzdu, vēl pirms iemācījušies kārtīgi lidot.
Tādēļ šajā laikā pilsētnieki nereti savā pagalmā var atrast pelēcīgi brūnraibu sudrabkaijas mazuli (vistas izmērā), kas pametis savu uz ēkas jumta esošo ligzdu.
Ornitologi brīdina – neiztieciet to un atstājiet turpat. Pieaugušās kaijas turpina jauno putnu pieskatīt, aizsargāt un barot, līdz tas iemācās patstāvīgi lidot. Ja kaijas mazulis ir acīmredzami apdraudēts, to var pārvietot nelielā attālumā uz drošāku vietu.

Iespējama situācija, ka kaiju pieaugušie putni pārāk aktīvi aizsargā savu pēcnācēju, pikējot uz cilvēkiem un mājdzīvniekiem.
Tā kaijas cenšas aizbaidīt "uzbrucējus" prom no sava mazuļa. Šādā gadījumā vislabāk apiet jauno putnu ar līkumu.
Parasti sudrabkaijas pikē uz cilvēkiem ar kājām uz priekšu, īsi pirms galvas piebremzē un aizlido prom, tāpēc tās nevar nodarīt miesas bojājumus.
Vasaras brīvlaiks sācies ar svelmi.
Mazo ekspertu skolas (www.mazoekspertuskola.lv) pediatre Anna Birka atklāj – nereti bērni un vecāki tā aizraujas ar vasaras baudīšanu, ka piemirst par tik elementārām lietām kā galvassega vai pietiekams ūdens patēriņš. Ārste atgādina vēl pāris pamatnoteikumus, kas it sevišķi svarīgi gada siltajā sezonā.
 
“Pārkaršanas sekas var būt ārkārtīgi nopietnas. Slikta dūša, reiboņi, ģībšana, ādas apdegumi, iesnas un galvas sāpes ir tikai dažas no pazīmēm. Ārkārtīgi bīstama ir atūdeņošanās, tādēļ karstumu un stipru sauli nevajadzētu uztvert vieglprātīgi,” saka A. Birka.
 
Nost ar sintētiskiem lakatiem un vākiem! 30+ grādos liela kļūda ir pārklāt bērnu ratiņus ar vāku vai sintētisku, karsējošu materiālu un ļaut bērnam gulēt “pamperos”. Ņem vērā, ka ratiņos temperatūra ir vēl augstāka, nekā tā ir ārā. Mazajam vēl nav nostabilizējusies termoregulācija, tādēļ labāk ratiņu apsegšanai lieto kokvilnas autiņu vai dvielīti. Lielākam bērnam neļauj staigāt jakās.

Sargi galvu! Gan sev, gan mazajam liec cepuri vai lakatiņu, kā arī – saulesbrilles. Vislabāk D vitamīns tiek uzņemts bez sauļošanās krēma, tomēr vasarā šo vitamīnu var uzņemt arī ēnā. Tādēļ saulē obligāti lieto bērnam atbilstošu sauļošanās krēmu un izvairies būt intensīvā saulē no plkst. 11.00 līdz 15.00.

Ļauj pēdām elpot! Daļa joprojām staigā slēgtos apavos, lai gan vasara jau sen sākusies. Šis nav īstais laiks “stilot”! Ja ir iespēja, velc sadales, kas elpo. Kedas un slēgtas kurpes atstāj vēsākam laikam. Izvēlei par labu sandalēm ir arī estētiska un ētiska nozīme – citiem nav jāelpo sasvīdušu kāju smaka.

Aizņemies spāņu tradīcijas! Lai arī ierasti vairums iet pastaigāties pirms vai pēc pusdienām, karstumā izvēlies agrākus rītus vai vakarpusi. Arī siltajās zemēs, piemēram, Spānijā vai Itālijā, cilvēki cenšas pusdienlaiku pavadīt mājās. Kad temperatūra krītas un nav vairs tik karsti, peldini bērnu biežāk. Lielākiem bērniem ļauj skriet basām kājām!

Izvairies no traumām un slimībām!
* Ja dodaties izbraukumā ar velosipēdu, obligāti liec ķiveri.
* Pēdu rūdīšana ir apsveicama, tomēr pievērs uzmanību stikliem vai citām lauskām – ja redzi saplēstu pudeli, lūdz atvasi nekavējoties uzvilkt apavus.
* Uzmanīt bērnu peldes laikā nozīmē būt blakus ūdenī, nevis sēdēt krastā, ar acs kaktu vaktējot peldētāju.
* Mazākiem piemīt tendence visu bāzt mutē – uzpasē, lai rokās nenonāk kas indīgs, ass vai citādi bīstams.
* Ārpus mājas labāk neēd salātus ar majonēzi – tā samazināsi saindēšanās risku.
* Nespied bērnu ēst. Tā vietā iedod padzerties vieglu jogurtu, kefīru vai sulu.

Dzer pietiekami! Dzeriet daudz ūdens. Pudelītei ar šķidrumu vienmēr jābūt līdzi pastaigās. Svarīgi pieradināt bērnu, ka ūdens ir pirmais un svarīgākais padzēriens slāpju veldzēšanai.
Ja bērnam negaršo ūdens, atšķaidi to ar dabīgu ogu vai augļu sulu.

Kusties! Karstumā liels vilinājums ir nogulēt visu dienu mājās. Par spīti sagurumam dodies ar bērnu ārā, atrodi ēnu vai vietu, kur saule nekarsē tik spēcīgi, un uzspēlē kādu mierīgu vai vidējas intensitātes spēli, piemēram, klusos telefonus vai paslēpes.
Tradicionālo pagalma spēļu noteikumus meklē šajā mājas lapā.

 

Definīcija saka, ka nauda var but jeburš priekšmets, ko cilvēki savstarpēji akceptē par maksājuma līdzekli. Vēsturiski par naudu tika uzskatīti lopi, gliemežvāki, koka gabali, taču šobrīd ar naudu saprotam papīru un metāla monētas, kas stāv mūsu makā.
Taču cilvēki izdomājuši finansiālu vērtību piešķirt jaudīgām, datoru radītām ciparu kombinācijām un nosaukuši to par virtuālo valūtu.

Vispopulārākā virtuālā valūta pasaulē ir “bitcoin”, kas interneta vidē parādījās 2009.gadā un kas aizņem aptuveni 90% no visa virtuālās valūtas tirgus.

Bitcoinus lietotājs nopelna, atvēlot “Bitcoin”sistēmas darbībai vietu savā datorā jeb padaloties ar resursiem. Pēc tam lietotājs iegūtos bitcoinus var pārdot par dolāriem vai citām valūtām.
Šodien viens bitcoins maksā 545 dolārus.

Tomēr “Bitcoin” platformas netiek regulētas un bitcoinu vērtbā var mainīties ik dienu.

Virtuālā valūta strādā līdzīgi kā bankas karte. Kad maksājam par preci ar bankas karti, patiesībā maksājam ar virtuālo naudu, jo fiziski naudu neatdodam. Norēķinoties ar karti, bankai tiek nosūtīta informācija, bet vēlāk banka veic fizisko norēķinu. Kamēr neizņemam naudu no bankas konta, tā ir tikai cipari ekrānā.
Atšķirībā no bankas kartes, virtuālā valūta ir tiešs norēķins starp divām personām, neiesaistot banku vai kādu citu trešo personu.

Tieši tāpēc, ka darījumos netiek iesaistītas citas puses, tas dod vairākus bonusus. 
Tiek izslēgti nodokļi, kuri būtu jāmaksā, izmantojot reālo naudu, piemēram pievienotās vērtības nodoklis. Tāpat to var izmantot starptautiski, bez komisijas maksas, kā arī to var lietot neierobežoti.

Un ir arī mīnusi - darījumu veicēji neatskaitās nevienai iestādei. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests gan gribētu zināt, kur jums pēkšņi bankā radušies 2 miljoni eiro, lai gan jūsu alga ir 500 eiro.
Galvenā "bitcoin" priekšrocība ir anonimitāte, un tāpēc šī virtuālā nauda ir kļuvusi populāra kā  maksāšanas līdzeklis kriminālās aprindās, lai to izmantotu narkotiku, nelegālo ieroču, naudas atmazgāšanas un dažādos citos nelegālos darījumos. Un šī s naudas lietotāji nemaksā nodokļus.

Eiropas Parlamenta deputātiem bažas rada tas, ka "bitcoin" un citas virtuālās valūtas var kalpot par veidu, kā finansēt terorismu.
Tādēļ deputāti uzdevuši Eiropas Komisijai izveidot darba grupu, kas vērtēs iespējas regulēt virtuālās valūtas ar tiesību aktiem. 
Eiropas Komisija šobrīd jau apsver variantus, kā vislabāk attiecināt uz virtuālajām valūtām Eiropas Savienības direktīvu pret naudas atmazgāšanu. Par to plašāk spriedīs Eiropas Parlamenta deputāti jau šomēnes. .

Gan Latvijas Banka, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija iepriekš ir publiski paziņojušas, ka iesaka iedzīvotājiem izvairīties no "bitcoin" lietošanas. Tā kā šī valūta nav regulēta, neviens normatīvais akts neaizsargā patērētāju, kas ir laba augsne krāpniekiem. Tomēr ne visus šādi brīdinājumi ir atturējuši. Piemēram, pašmāju nacionālā aviokompānija "airBaltic" 2014. gadā kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas pieņem šo virtuālo naudu. 
Tāpat bitcoinus pieņem “WordPress”, ziedojumos pieņem arī “WikiLeaks”. 
Valsts asinsdonoru centrā (VADC) ir ļoti sarukuši 0 rēzus negatīvās un B rēzus negatīvās grupas asiņu krājumi. 
Atlikušas vien pāris desmiti devu.
Bet  gaidīti tiek arī citu asinsgrupu donori.

14. jūnijā pasaulē atzīmē Starptautisko pasaules asinsdonoru dienu, tāpēc sestdien, 11. jūnijā, Lūznavas muižā Rēzeknes novadā VADC organizē svētku pasākumu. Šī būs lieliska iespēja apvienot asins ziedošanu brīvdienās ar ekskursiju un izklaidi.

Donoru centrs dodas arī izbraukumos, lai asinis varētu ziedot tuvāk savai dzīvesvietai.
Centra mājaslapā  apskatāms saraksts, kur būs sastopams donoru busiņš un var uzzināt - kā kļūt par donoru.
ASV zemo cenu aviokompānijas "JetBlue" darbinieki aizlieguši iekāpt lidmašīnā kādai pasažierei, uzskatot, ka viņas šorti ir pārāk īsi.

Burleskas dejotāja Megija Makmafina pēc uzstāšanas Bostonā vēlējās doties uz Sietlu, ģērbusies tīģera krāsas džemperī, melnbaltos šortos un garajās zeķēs, bet pirms izlidošanas aviokompānijas darbiniece viņai paziņoja, ka "apģērbs nav piedienīgs". 

Lai izvairītos no iespējas, ka viņu neielaiž lidmašīnā, sieviete par 20 eiro lidostas veikalā iegādājās īpaši lielas sieviešu pidžamas bikses.

Pēc incidenta "JetBlue" sievietei  kompensēja par pidžamas biksēm iztērēto naudu un piedāvāja 145 eiro kredītu turpmākiem lidojumiem, tomēr viņa atzina, ka nevēlas vairāk izmantot šīs kompānijas pakalpojumus.
Sieviete pauda cerību, ka "JetBlue" atvainosies un ieviesīs skaidri saprotamus ģērbšanās noteikumus.
Šodien plkst.13 Kaņiera ezera laivu bāzē AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) atklās savos apsaimniekotajos ezeros īstenoto akciju "atlaid mammu!".

Pasākumā šodien klāt esošie tiks iepazīstināti ar akcijas mērķiem un konkursa gaitu, tiks prezentētas "atlaid mammu!" goda makšķernieka medaļas, kā arī zivju siles.

Šis būs pirmais lomu konkurss Latvijā plēsīgo zivju spiningotājiem, kas apvienos saudzējošas un estētiskas makšķerēšanas piekritējus. Lai piedalītos konkursā visas sezonas garumā, noķertā līdaka vai asaris nav jānogalina, bet jāizmēra un jānofotografē oficiālajā zivju silē. Pēc tam zivs saudzīgi jāatlaiž, un paveiktais jāiemūžina bildēs vai videoformātā.

Par lielākajām noķertajām un atlaistajām līdakām trīs kategorijās tiks piešķirtas "atlaid mammu!" medaļas. 
Zelta medaļa par zivi vairāk par vienu metru, sudraba - par zivi no 75 centimetriem līdz vienam metram, bronza - par zivi no pusmetra līdz 75 centimetriem.

Par citiem interesantiem un ievērību pelnījušiem lomiem tiks mammadaba.lv  mājaslapā.

Zivju un trofejzivju konkurss norisināsies LVM apsaimniekotajos ezeros - Kaņierī, Lielauces ezerā, Tērvetes ūdenskrātuvē un Gulbju ezerā.
No 6. līdz 9.jūnijam Latgali un Vidzemi šķērsos  armijas – gan Latvijas, gan ASV armijas militārā tehnika, tas notiek mācību   “Dragoon Ride II” ietvaros. Militārā tehnika dosies   uz Igauniju. Šo  mācību marša laikā iedzīvotājiem būs iespēja apskatīt ASV un Latvijas militāro tehniku. Tā būs aplūkojama  Daugavpilī,  Rēzeknē  arī pie Ludzas un Varakļānu vidusskolām, Gulbenē un  Smiltenē.

Nacionālie bruņotie spēki lūdz iedzīvotājus un autovadītājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām mācībām un iespējamiem satiksmes kustības īslaicīgiem apgrūtinājumiem.

Atgādināsim, ka  kopš aprīļa Latvijā sācies aktīvs militāro mācību periods, un daudzās no mācībām šogad piedalīsies arī  sabiedroto valstu karavīri ar savu militāro tehniku.

Tāpat NBS informē, ka jūnijā Latvijas gaisa telpā notiks zemie  gaisa kuģu – lidmašīnu un helikopteru - lidojumi, kuri ir nepieciešami, lai to piloti varētu uzturēt kvalifikāciju un atbilstošas spējas.

Zemos lidojumus Latvijas gaisa telpā lidmašīnas veic ne zemāk par 61 metru virs pārlidojamās virsmas, bet helikopteri – ne zemāk par 15 metriem virs pārlidojamās virsmas.

Zemos lidojumus  veic diennakts gaišajā laikā, tos uzsākot ne agrāk kā pulksten 08.00 un pabeidzot ne vēlāk kā pulksten 18.00 pēc vietējā laika.
Tos veic ne vairāk kā četri gaisa kuģi vienā grupā, un laika intervāls starp grupām ir ne mazāks par 30 sekundēm.

Šeit skatāma plašāka informācija par plānotajiem lidojumiem. 
 


Latvijas Institūts ar akciju "Līgo video stāstu medībās" mēģinās parādīt pasaulei, cik labi latvieši līdz mūsdienām ir saglabājuši vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijas.
 
Lai piedalītos "Līgo video stāstu medībās", nepieciešams uzfilmēt līdz divām minūtēm garu video stāstu, kurā īsi parādīta vismaz viena Jāņu svinēšanas tradīcija. Tā kā materiālus paredzēts izmantot komunikācijā gan Latvijā, gan arī ārvalstīs, video var veidot vai nu
latviešu, vai citā valodā, vai arī bez ierunāta teksta.
 
Gatavos stāstus jāievieto kādā no sociālajiem medijiem un jāizvieto "Facebook" kontā "Kaut kas mīļš no Latvijas", pievienojot tēmturi "#LīgoLīgo".


Latvijas iedzīvotāju mīļākā pagalma spēle ir paslēpes, noskaidrots iniciatīvas “Mīļākā pagalma spēle Latvijā” balsojumā. Otrajā vietā ierindojusies tautas bumba, savukārt trešajā – lecamās gumijas. Šodien, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, iecienītākās spēles atklātas vairākos Rīgas parkos un būs pieejamas visu vasaru bez maksas. Tas darīts, lai aicinātu vecākus pavadīt vairāk laika ar bērniem un veicinātu aktīvu atpūtu svaigā gaisā. 
 
“Vēlamies veicināt pagalma spēļu tradīciju, kas mūsdienās šķiet nepelnīti aizmirsta. Tomēr spēlēties ir svarīgi – īpaši tāpēc, ka pagalma spēles ne tikai rosina ģimenes un draugu kopā būšanu, bet arī uzlabo bērnu fizisko sagatavotību, iztēli un sociālās prasmes. Ne velti vecāki norāda, ka labākais viņu bērnībā bija svaigs gaiss un ar draugiem kopīgi spēlētās spēles, un novēl tādu pašu pieredzi arī savām atvasēm,” atklāj Gunta Jurča, “Latvijas mīļākā pagalma spēle” idejas autore.
 
Iniciatīva “Mīļākā pagalma spēle Latvijā” sākās jau aprīlī ar mērķi atbalstīt ģimeņu kopā būšanu un kvalitatīvu laika pavadīšanu svaigā gaisā. Aptaujā noskaidrots, ka divas trešdaļas vecāku darbadienās ar bērniem ārā pavada mazāk nekā stundu laika vai arī vispār to nedara. Vecākiem lielākoties nav pietiekami brīvā laika, taču daudzi vēlētos arī vairāk bezmaksas spēļu, drošu rotaļlaukumu un arī ideju spēlēm svaigā gaisā. Jo vairāk būs iespēju un ideju, kā pavadīt laiku ar bērniem svaigā gaisā, jo biežāk ģimenes to darīs.
 
Papildu rotaļu un spēļu laukumi ir īpaši nozīmīgi arī tāpēc, ka tikai četri no desmit bērniem vasaru pavada laukos, kamēr pārējie gada siltāko gadalaiku piedzīvo pilsētā – mājās (29%), bērnudārzā (28%) vai ārā, tomēr pilsētā (26%).

Četros Rīgas parkos no jūnija sākuma izvietotas krāsainas un bērniem saistošas pagalma spēles, kas pieejamas visu vasaru bez maksas. Lucavsalā bērnus priecēs “klasītes”, kuras zīmējis mākslinieks Dainis Rudens, un “klusie telefoni”. Ziedoņdārzā, blakus basketbola groziem, pieejama lielākā no spēlēm – košs “tautas bumbas” laukums. Ģimeņu iecienītajā Mežaparkā uzzīmēta “jūra bango”, savukārt Vērmanes dārzā –“augstāk par zemi”.
 


Mangaļsalas pludmalē sāksies baskāju skriešanas treniņi, gatavojoties ikgadējam Baltijas Baso pēdu ultramaratonam, kas šogad notiks ceturto reizi, informē Latvijas Baskāju skriešanas biedrība.

No 2. jūnija līdz 18. augustam katru ceturtdienas vakaru plkst.19 Mangaļsalas pludmalē tiks rīkoti bezmaksas baskāju skriešanas treniņi. Dalībai treniņā nav nepieciešama speciāla fiziskā sagatavotība.

Treniņos plānots iepazīties ar baskāju skriešanas tehnikas specifiku un veikt 2-8 km garu skrējienu gar jūru, taču distances garumu katrs dalībnieks var izvēlēties individuāli, izvērtējot savas spējas.

Baltijas Baso pēdu ultramaratona distances būs 53 km, 34 km un 11 km garumā. Sacensības tiek organizētas Kurzemes jūrmalā – posmā no Mazirbes līdz Rojai. Šogad sacensības notiks 27.augustā.

Lai iedvesmotu seniorus un ikvienu sabiedrības locekli novecot skaisti un, dzīvojot aktīvi, 16. jūnijā, Esplanādes parkā Rīgā pirmo reizi notiks īpaši vecākajai paaudzei veltīts festivāls Zelta ritmi.
 
Festivāls senioriem ir paredzēts kā ikgadējs pasākums, kas kopā pulcē sabiedrības vecāko paaudzi un vienlaikus citās vecuma grupās aktualizē jautājumu par skaistu novecošanu un pilnvērtīgām vecumdienām.
 
Kā atklāj profesors, gerontologs un festivāla “Zeltaritmi” vēstnesis Jānis Zaļkalns, “jo agrākā vecumā cilvēks sadzird un sāk piekopt veselīga dzīvesveida ieteikumus, jo lielākas garantijas, ka viņš novecos skaisti un dzīvos pilnvērtīgi arī vecumdienās. Šāds festivāls ir nepieciešams kā tradīcija – tā būtu uzruna, aicinājums skaistai novecošanai.”
 
Festivāla ietvaros notiks koncerts ar dziesmām un dejām, iedvesmas lekcijas, ko vadīs dažādu jomu speciālisti, notiks vingrošanas atklātās mācībstundas, kā arī radošo senioru rokdarbu tirdziņš.
 
Tāpat ikviens seniors varēs izmēģināt gleznošanu mākslinieka Jāņa Anmaņa vadībā, kā arī iedvesmoties aktīvam dzīvesveidam no Latvijā pazīstamās seniores, veselīga dzīvesveida piekritējas Ineses Ziņģītes, kura vadīs īpašu meistarklasi.



Vidzemē ar tiešsaistes kameru aprīkotajā zivjērgļa ligzdā ir izšķīlies pirmais mazulis.

Tiešsaistes kameras videomateriālā redzams, ka putnēns ir vēl pavisam mazs un vārgs, tomēr kāri stiepjas pēc vecāku sagādātās barības.

Ligzdā vēl atrodas divas olas, un, ņemot vērā, ka perēšana tiek sākta jau no pirmās olas izdēšanas, nākamie putnēni izšķilsies vēlāk.

Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011.gada. Šajā gadā zivjērglis pirmo reizi pie ligzdas tika manīts 29.martā, bet nedēļu vēlāk - jau divi putni. Pirmā ola tika izdēta 22.aprīlī, otrā ola 25.aprīlī, bet trešā - 27.aprīlī.

Tiešraidē zivjērgļu ģimeni un citus putnus vēro Latvijas Dabas fona mājaslapā. 

Foto: diena.lv



Vakardien Latvijā reģistrēta līdz šim lielākā ultravioletā radiācija šajā gadā, un tuvākajās dienās tā vēl pieaugs, jo saruks ozona slānis.

Ultravioletās radiācijas indeksa maksimālais rādījums vakardien, 29. maijā, bija 6,4 punkti. Rīt ozona slānis samazināsies līdz 300 Dobsona vienībām. Līdz ar to ultravioletā radiācija sasniegs vienu no augstākajiem līmeņiem novērojumu vēsturē.

Visintensīvākais ultravioletais starojums ir dienas vidū – laikā no plkst.12 līdz 15. Šajā periodā cilvēki ar jutīgu ādu saulē var apdegt 10-15 minūtēs. Lietojot aizsargkrēmu, saulē var atrasties ilgāk. No kaitīgā starojuma sevi var pasargāt, nēsājot galvassegu, saulesbrilles ar ultravioleto staru filtru un apģērbu, kas nosedz arī rokas un kājas.

Jāņem arī vērā, ka daudzas virsmas, it īpaši ūdens un baltas smiltis, atstaro ultravioleto radiāciju, tādēļ ēna reizēm aizsargā tikai par 50 procentiem.

Ultravioletā starojuma ietekmē āda ātrāk noveco, ievērojami palielinās risks saslimt ar ādas vēzi un acu slimībām. No saules ietekmes īpaši jāsargā bērni. Ļoti jāuzmanās arī cilvēkiem ar gaišu ādu un blondiem vai rudiem matiem, kuriem uz ādas ir daudz vasaras raibumu.

Avots: bns.lv

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 4.jūnijā un 5.jūnijā jau 46.reizi norisināsies latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus, kas katru gadu pulcē amatniekus no visas Latvijas.
Kā pastāstīja Brīvdabas muzeja Informācijas un izglītības nodaļas vadītājs Igors Ziemelis, tad gadatirgū būs meistaru un amatnieku preces un gadatirgus organizētāji ļoti domā, lai te nebūtu pārpirktas preces.

Šogad gadatirgū būs arī plaša kultūras programma.

Brīvdabas muzeja gadatirgus ir īpašs ne tikai ar amatnieku, bet arī latviešu tradicionālo ēdienu klāstu un lielo Latvijas pārtikas ražotāju un zemnieku dalību. Šogad, godinot īpašo gadatirgus tradīciju, kulinārā mantojuma pērli piparkūku, tiks rīkots piparkūku konkurss. Gardāko, skaistāko un gadatirgum visraksturīgāko piparkūku palīdzēs noteikt "Kūku karu" žūrija - Normunds Skauģis un Ilze Briede.

Muzejs būs īpaši domājis par pašiem mazākajiem gadatirgus apmeklētājiem.
Mazos priecēs plašais rotaļu klāsts, izjādes ar zirgiem, muzejā izvietota arī pārtinamā istaba. 

Sadarbojoties ar vides organizāciju "homo ecos:", gadatirgus norises laikā tiks īstenotas vairākas izzinošas un praktiskas vides saudzēšanas aktivitātes.

Tie autovadītāji, kas savus auto atstās stāvlaukumam atvēlētajā tuvējā pļavā, saņems autoeļļu absorbējošus paklājus, kurus varēs izvietot zem auto gan gadatirgus norises laikā, gan arī pēc tam.
Paklāji novērsīs augsnes piesārņojumu ar naftas produktiem. Savukārt, lai samazinātu fasētā dzeramā ūdens vides ietekmi, apmeklētājiem būs iespēja bez maksas uzpildīt savas ūdens pudeles ar dzeramo ūdeni. Zaļās iniciatīvas papildinās izzinošas un atraktīvas darbnīcas bērniem.

Savukārt žurnāls "Ievas Māja" būs parūpējies par īpašu izstādi "Katram savu tautastērpu", kas gadatirgus laikā būs apskatāma pie Izstāžu zāles.

Brīvdabas muzejs apmeklētājiem gadatirgus laikā būs atvērts no plkst.9 līdz 20, bet gadatirgus 4.jūnijā būs atvērtos no plkst.9 līdz 18, bet 5.jūnijā no plkst.9 līdz 17.

Kā stāsta Igors Ziemelis, tad muzejam ir divi uzdevumi: restaurēt un atrādīt muzeja krājumus kā arī  rīkot saturīgus pasākumus. Muzejs aicina ikvienu atnākt un palūkoties, kā mūsu senči dzīvojuši, jo arī pieaugušajiem bieži ir daudz jautājumi par senču dzīvesveidu 100 gadus atpakaļ. Vasarā muzejam būs pasākums, kur rādīs - kā klāj galdus.
"Tagad ir uzsaukums, rīkot Baltā galdauta svētkus. Bet agrāk latviešiem nebija raksturīgi galdauti, tā ir mode, ko esam paņēmuši no citām tautām. Mēs parādam to kā bija. Piemēram, nāk mums apmeklētāji uz Kurzemes sētu un ieejot mājās prasa: nu kāpēc jūs nevarat uzlikt kādu puķīti uz galda. Taču mēs neliekam tāpēc, ka 100 un 200 gadus atpakaļ tā nedarīja. Negrieza puķes un nelika uz galda. Tās ziedēja un auga kur tām paredzēts", stāsta muzeja speciālists, piebilstot, ka šādas un citas nianses ļoti daudzi nezina. Jau pieminētais galdauts latviešiem ienāca tikai no jaunās Latvijas, pēc agrārās reformas, kad zemnieki tika pie zemes un cēla savu māju, tad viņi sāka sekot vācu modei, klāt galdautu. 
"Mēs ar saviem pasākumiem gribam parādīt kā bija. Nesaku, ka tā vajag darīt, bet tā bija", skaidro Igors Ziemelis. Tāpat nereti nākot bērni un brīnās, ko tolaik jaunā paaudze esot darījusi laikā, kad nebija elektrības. To visu arī Brīvdabas muzejā var uzzināt un sajust vidi, kādā dzīvoja mūsu vec-vec-vectēvi.
Neparasts ķēriens gadījies makšķerniekiem  Kanādā. Divu zvejnieku tīklos nonākuši reti sastopami zilie omāri.
Viens no tiem tika atlaists, jo bija mazs, bet otrs patlaban tiek izrādīts Ziemeļsidnejā. Arī to zvejnieki sola atlaist omāru zvejas sezonas beigās.
Kā stāsta kāds zvejnieks, viņš zvejo jau 30 gadu, tad viņš nekad neko tādu nav redzējis.
Tikmēr zinātnieki piebilst, ka iespēja noķert zilo omāru ir viena no miljona.
Zvejnieku vidū tiek uzskatīts, ka zilais omārs lomā nes laimi.
Laikā līdz 6. jūnijam visos Rimi un Supernetto veikalos norit Labestības dienai veltīta kampaņa, kurā ikviens pircējs tiek aicināts dāvināt sev tuviem un mīļiem cilvēkiem lilijas.
Šajā laikā par katru iegādāto akcijas liliju jebkurā Rimi veikalā visā Latvijā labdarības kampaņai un bērnu veselībai tiks ziedots 1 eiro.

“Darīt labus darbus un palīdzēt piepildīt lielus sapņus, kas mums liekas ikdienišķi, nemaz nav grūti, ja ceļā uz tiem varam iepriecināt arī sev tuvos un mīļos cilvēkus. Mēs varam kādu patīkami pārsteigt un sagādāt prieku pavisam negaidīti, dāvinot ziedus. Labestības dienas akcijas laikā dāvātās lilijas ir īpašas, jo palīdzēs kādam bērnam, lai viņa dzīve kļūtu pilnvērtīgāka. Rimi veikalos šis jau ir otrais ziedu dāvināšanas gads – pērn uzsākām akciju Eņģeļi pār Latviju ietvaros, kur no katras iegādātās orhidejas Rimi ziedoja 1 eiro smagi slimiem bērniem, tāpēc iesāktos labos darbus turpinām kā labu un sirsnīgu tradīciju,” saka Inga Bite, Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja.

Ikvienam pircējam Rimi un Supernetto veikalos kampaņas laikā ir iespēja izvēlēties sev kādu no divu krāsu smaržīgajām Oriental lilijām podiņos – baltas vai sārtas.
Tās var atrast īpaši noformētos stendos ar akcijas Labestības diena atzīmi.

Lilijas daudzām tautām nozīmē brīvību un cerību, Senajā Ēģiptē tas ir bijis dzīvības simbols, jo tika uzskatīts, ka tām piemīt maģiskas īpašības – tās cilvēku padarot drosmīgāku, spēcīgāku, izturīgāku un uzticīgāku.

Ziedot Labestības dienai iespējams arī Rimi un Supernetto veikalos, ziedojot Mans Rimi naudas uzkrājumu Rimi kioskos vai mājas lapā www.mansrimi.lv, kā arī zvanot pa tālruni 90006486 (maksa par zvanu 1,42 eiro).
Septiņās Latvijas lielākajās pilsētās aprīļa beigās un maija sākumā norisinājās īpaša akcija –  Servisa diena, kurā bez maksas tika pārbaudīta gandrīz 1000 automašīnu atbilstība drošas satiksmes prasībām.  Veicot pārbaudes tika atklāts, ka vairāk nekā trešdaļai automašīnu ir problēmas kādā no drošības sistēmām. Visvairāk šādu defektu bija tieši Rīgā – gandrīz katrai otrajai automašīnai.

Zīmīga tendence novērojama riepu izvēlē. Aplūkojot akcijas dalībnieku transportlīdzekļus jāsecina, ka reģionos vairāk izvēlas braukt ar M+S vai iepriekšējās sezonas ziemas riepām, savukārt rīdzinieki vasaras sezonā biežāk maina riepas uz atbilstošām. Iespējams tāpēc reģionos katrai piektajai automašīnai bija problēmas ar atbilstošu riepu protektora dziļumu, savukārt Rīgā šādi trūkumi tika konstatētas tikai 0,5% akcijas dalībnieku.

Elektrosistēmu diagnostiska parāda, ka biežāk tika atklātas problēmas ar akumulatora bateriju un starteri. Vairāk nekā trešdaļai pārbaudīto automašīnu bija neatbilstošs lukturu regulējums.  

Šajās servisa dienās pirmo reizi notika bezmaksas pārbaudes ar diagnostikas testeri, pieslēdzoties pie automašīnas diagnostikas ligzdas OBD. Tādā veidā tika pārbaudītas aktīvās un pasīvās drošības sistēmas, piemēram, drošības spilveni, ABS un ESP.
Svarīga nianse – pārbaudes caur OBD notikās tieši tāda pati kā pie gadskārtējās tehniskās apskates CSDD. 

Jāatzīmē, ka akcijas laikā šo pārbaudi varēja veikt visi spēkrati, kuriem ir iespēja pieslēgt OBD, savukārt gadskārtējā tehniskajā apskatē CSDD, šo pārbaudi obligāti veic tikai automašīnām no 2012.gada izlaiduma, savukārt pārējiem ir iespēja brīvprātīgi veikt diagnostiku.

Servisa dienas turpmāk notiks divas reizes gadā – pirms vasaras un ziemas sezonas. 
Ultravioletā (UV) starojuma indekss šajā nedēļā Rucavā sasniedzis līdz šim augstāko atzīmi šogad - 7,3 punktus.

Saskaņā ar Starptautiskā Troposfēras izmešu monitoringa dienesta (TEMIS) datiem ozona slānis virs Latvijas šodien bija aptuveni 370 Dobsona vienību biezs, kas ir vairāk par vidējo līmeni, taču īslaicīgu  un pēkšņu UV starojuma pieaugumu, visticamāk, izraisīja mākoņi, kas saulainos brīžos no Saules uz zemi atstaro papildu UV starus.

Iepriekš augstākais UV strojuma indeksa rādītājs bija  23. maijā, tas sasniedza 6,2 punktus.

TEMIS prognozes liecina, ka turpmākajās dienās ozona slānis virs Latvijas kļūs plānāks, tādēļ UV starojums var vēl pastiprināties.
Rucava ir vienīgā vieta Latvijā, kur LVĢMC veic UV radiācijas mērījumus.

Ozona slāņa biezums ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē UV starojuma intensitāti uz zemes. 

No plkst.11 līdz 16 nav ieteicams ilgstoši uzturēties tiešos saules staros. Cilvēki ar jutīgu ādu dienas vidū saulē var apdegt 15 minūtēs. Lietojot aizsargkrēmu, saulē var atrasties ilgāk.
Saulainajās dienās vēlams nēsāt galvassegu, saulesbrilles un aizsargājošu apģērbu.
Šonedēļ Rīgas Zooloģiskajā dārzā ieradušies 14 Humbolta pingvīni no vairākiem Eiropas zoodārziem. Šeit tie uzturēsies trīs mēnešus ilgu karantīnas laiku līdz septembra sākumam, pirms aizceļošanas uz Āziju.
Karantīnas apstākļiem pielāgota Flamingu māja, kas ļaus zooloģiskā dārza apmeklētājiem aplūkot neparastos ciemiņus visu vasaru.
Savukārt zoodārza darbinieki varēs papildināt pieredzi un profesionālās zināšanas, kopjot un aprūpējot vienu no pasaulē apdraudētajiem putniem.

Putni pēc atbraukšanas jūtas labi. Pirms izlaišanas jaunajās telpās, zoodārza vetārsts un zoologi rūpīgi aplūkoja un pārbaudīja katru pingvīnu.
Pārcietuši medicīnisko apskati, pingvīni ātri sapulcējās grupā un pēc neilga laika droši metās baseinā, lai baudītu draisku peldi pēc turpat 20 stundu ilgā ceļojuma transporta kastēs.
Visu karantīnas laiku pingvīni saņems profilaktiskus medikamentus pret dažādām slimībām. Pingvīnu barošanai sagādātas labas kvalitātes 14-17 cm garas siļķes. Putnu barošana notiks vairākas reizes dienā.

Rīgas zoodārzs pingvīnu pārturēšanai karantīnas apstākļos izraudzīts jau vairākkārt, jo Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kurā nav konstatēta putnu gripa. Iepriekšējos gados zooloģiskā dārza darbinieki jau ieguvuši pieredzi, aprūpējot divas pingvīnu grupas karantīnas apstākļos. 2012. gadā karantīnas laiku Rīgā pavadīja trešie lielākie pingvīni pasaulē – Džentū pingvīni, bet 2013. gadā – grupiņa Humbolta pingvīnu.

Humbolta pingvīni iekļauti Pasaules Sarkanajā grāmatā un to aizsardzībai izveidota apdraudēto sugu Eiropa programma (EEP – European Endangered Species Programme), kas organizē un kontrolē sugas nebrīves populāciju. Tomēr savvaļas populācija turpina ievērojami samazināties. Putnus apdraud gan globālās klimata izmaiņas, gan putnu barības bāzes - zivju krājumu pārmērīga nozveja. Teritorijai neraksturīgās spēcīgās un plašās lietusgāzes noposta ligzdošanas vietas. Pingvīni nereti sapinas zvejas tīklos un tiek medīti gaļas dēļ, ko cilvēki lieto pārtikā un izmanto kā ēsmu zivīm. Tiek prognozēts, ka šī pingvīnu suga var izmirt jau pēc dažiem gadu desmitiem.

Savvaļā sastopami Dienvidamerikas rietumu piekrastē no Čīles līdz Peru, Humbolta straumes auksto ūdeņu zonā. Augumā tie sasniedz 56-66 cm, bet svars ap 4,5 kg.
Barību, lielākoties nelielas bara zivis – anšovus un sardīnes, meklē piekrastes ūdeņos. Ēd arī kalmārus un vēžveidīgos.
Medī parasti līdz 60 m dziļā ūdenī, bet ir novēroti gadījumi, kad barību meklē arī 150 m dziļumā.
Humbolta pingvīni ir veikli peldētāji un spēj sasniegt ātrumu līdz 32 kilometriem stundā. Viņiem ir lieliska redze gan zem ūdens, gan uz sauszemes.

Pagalms paver bezgalīgas iespējas spēlēties un ar izdomu radīt ap sevi aizraujošu pasauli. Tā ir vieta, kur gatavoties “lielajai dzīvei”, piedzīvojot pirmās uzvaras un zaudējumus. Zane Avotiņa, centra “Skalbes” un Mazo ekspertu skolas (www.mazoekspertuskola.lv) psiholoģe, norāda piecus būtiskākos iemeslus, kāpēc pagalma spēles ir vitāli svarīgas bērnu attīstībā.
 
“Diemžēl pagalma spēles kļuvušas par retu izklaidi – kopā ar vecākiem svaigā gaisā tās spēlē tikai 14% pirmsskolas vecuma bērnu, liecina nesen veiktā aptauja. Laikmets piedāvā mazajiem milzum daudz alternatīvu rotaļlietu un spēļu, taču aicinu vecākus atcerēties savu bērnību – visas labās lietas bija bez maksas, tostarp ķerenes, klasītes un lecamās gumijas no mammas vecajiem svārkiem,” saka. Z. Avotiņa. “Piekrītu, ka pagalms vairs nav tik droša vieta kā mūsu bērnībā, lai mazie spēlētos vieni paši. Tajā pašā laikā pagalma rotaļas var izspēlēt ar vecākiem praktiski jebkur citur, arī pilsētas parkos un dārzos.”
 
Kādēļ bērniem ir vērts spēlēt pagalma spēles?

*Laba veselība. Svaigs gaiss uzlabo un stiprina imūno sistēmu. Bērns iegūst rūdījumu, un organisms labāk spēj pretoties dažādām slimībām. Stiprāka imūnsistēma savukārt nozīmē labāku pašsajūtu – vesels bērns jūtas labāk, ātrāk mācās un apgūst jaunas zināšanas.
*Fiziskā sagatavotība. Rotaļas nodrošina papildu kustības, kas vairo prieku, mazina satraukumu, saspringumu un uzlabo fizisko formu. Pirmsskolas vecuma bērni, kas rūdījušies pagalmā, arī uzsākot skolas gaitas, būs sekmīgāki sportā un citās nodarbēs, kur nepieciešams spēks un izturība.
*Iztēle. Mājas pagalmā koka soliņš kļūst par drošu slēpni, nevīžīgi nosviestā kartona kaste pārtop bruņinieka vairogā, un rudais kaimiņu runcis nāk par sabiedroto, lai jātu kalnā pēc apburtās princeses sirds. Rotaļas un pagalma spēles ļauj iejusties cita ādā – vienu reizi bērns vada spēli, citreiz spēlē pretējā frontē. Lomu spēles ir svarīgas saskarsmes prasmju un radošās domāšanas attīstībai – indiāņu komanda spēj uzbūvēt labāko štābiņu pasaulē un ķengurs vienmēr ir “augstāk par zemi”.
*Stratēģiskā domāšana. Spēles māca risināt reālas problēmas, domāt tālredzīgi un loģiski, piemēram, atrast labāko veidu, kā izvairīties no noķeršanas vai paslēpties tā, lai spēlē uzvarētu.
*Sociālās un komunikācijas prasmes. Pagalms ir vieta, kur bērns atrod pirmos draugus, nokļūst konfliktsituācijā vai risina dilemmu. Spēles veicina sadarbību, sagādā daudz prieka, azarta un vairo lepnumu par komandas uzvarām. Tāpat arī tas ir labs veids, kā bērniem ļaut tikt galā ar problēmjautājumiem, tādā veidā nostiprinot pašapziņu.
 
“Bērnības spēles veicina fantāziju, jo atšķirībā no dažādām ierīcēm un animācijām nepiedāvā jau konkrētus šablonus – liek tos radīt pašam. Spēles brīnišķīgi veicina sociālās un komunikācijas iemaņas, kas apdraudētas mūsu sociālo tīklu laikmetā. Tā ir pilnvērtīga laika pavadīšana visai ģimenei kopā, kas bērna veselīgai attīstībai ir nepieciešams kā gaiss,” saka Anna Rozīte, TV raidījumu vadītāja, Babyroom pārstāve un Mazo ekspertu skolas mamma. “Zinātnieki ir pierādījuši, ka aktivitātes svaigā gaisā ir daudzkārt efektīvākas un labvēlīgāk ietekmē veselību nekā aktivitātes iekštelpās. Tieši tādēļ iespēju robežās kopā ar meitiņu ārā spēlējam “ķerenes”.”
 
No 1. jūnija populārākās pagalma spēles tiks atklātas un būs pieejamas ģimenēm vairākos Rīgas parkos. Tā ir daļa no iniciatīvas “Mīļākā pagalma spēle Latvijā”, kuras mērķis ir nodrošināt bērniem un vecākiem kvalitatīvu laika pavadīšanu svaigā gaisā.


Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas sabiedriskajās iestādēs 88% no pasniegtajiem ēdieniem ir organiskā pārtika, un šis īpatsvars ir augstākais pasaulē, vēsta ziņu portāls “The Local”.

Kopenhāgenas pašvaldības amatpersonas 2007.gadā izvirzīja mērķi panākt, lai pilsētas bērnudārzos, skolās un veco ļaužu pansionātos pasniegtā pārtika par 90% būtu organiska.

Šis mērķis jau ir pārsniegts Kopenhāgenas skolās un bērnudārzos, kur 94% ēdienu ir organiskā pārtika.  
 
Pāreja uz organisko pārtiku tika panākta bez budžeta līdzekļu palielināšanas, pērkot sezonas preces, samazinot atkritumos izmestās pārtikas daudzumu un izmantojot mazāk gaļas.

Veselīgas ēdienkartes nozīmi uzturā uzsvēr arī Valsts prezidentakundze Iveta Vējone, kura aicinājusi bērnu ēdienkartēs vairāk iekļaut lokāli un sezonāli audzētus pārtikas produktus, šādi ne tikai samazinot nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi, bet arī atbalstot vietējos ražotājus.

Vējone sveica topošo pavāru konkursa "domā Loģiski! radi Bio!" laureātus, kuri sacentās par labāko izstrādāto vienas nedēļas ēdienkarti sākumskolas skolēniem, izmantojot bioloģiskus produktus.


Šonedēļ Igaunijas pilsētā Narvā plānots atvērt pludmales bibliotēku, kurā atpūtnieki varēs lasīt grāmatas un avīzes, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs Err.ee.

Bibliotekāri šim projektam atlasījuši aptuveni 500 grāmatu, kuru vidū ir ne tikai vieglā lasāmviela, bet arī nopietna literatūra, grāmatas bērniem, žurnāli un avīzes.Tāpat bibliotēkā būs pieejamas galda spēles, kuras ir ērti spēlēt pludmalē.

Pludmales bibliotēka būs izmēģinājuma projekts, un līdzīgs projekts jau vairākus gadus darbojas Tartu pilsētā.
Facebook Draugiem Twitter Instagram