9.decembrī notika Ghetto Games 7. Sezonas Gada balva, kurā Latvijā lielākās ielu kultūras un jauniešu kustības vadītājs Raimonds Elbakjans izteica pateicību sadarbības partneriem, tostarp 17 pašvaldībām. Par labāko Ghetto Games norises vietu 2015. gadā tika atzīta Smiltene.

Kā Smiltenes novada pašvaldībai atzīst “Ghetto Games” vadītājs R.Elbakjans, “Mēs iekšējā balsojumā nolēmām, ka Smiltene ir 2015. gada labākā norises vieta. To noteica vietējā iniciatīva, jo cilvēki ļoti iesaistās un uzņemšana vienmēr ir ļoti sirsnīga un cilvēcīga. Smiltene ir ļoti laba vieta tieši centrālā laukuma dēļ, kurā var organizēt lielas aktivitātes. Paldies Aldim Pukstam par aktivitāti un līdzdarbošanos pasākuma organizēšanā!”

Daudziem vēl spilgtā atmiņā palicis Smiltenes pilsētas svētku pasākums 2015.gada jūnijā, kad visas dienas garumā Baznīcas laukumā norisinājās spraigas basketbola un florbola komandu spēles, kā arī citas aktivitātes.

Ghetto Games sezonas noslēgumā balvu Smiltenes vārdā saņēma Smiltenes sporta kluba “Motonams” prezidents Aldis Puksts. “Balva ir negaidīta! Šī ir pirmā reize, kad šāda balva tiek pasniegta, iepriekš nekas tamlīdzīgs nav bijis. Smiltenes Ghetto Games ievērības ziņa noteikti nebija lielākās, bet organizatoriski ļoti sakārtotas. Tas bija pamatīgs komandas darbs, paldies visiem, kuri iesaistījās Ghetto Games organizēšanā!” saka Aldis.

11.decembrī A.Puksts pasniedza Smiltenes iegūto balvu Smiltenes novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim. Aldis pateicas par sadarbību Smiltenes sporta klubam “Motonams”, Pārslai Jansonei, Ilzei Jēkabsonei, Jānis Šepteram, Smiltenes NKUP, Smiltenes “Klondaikai”, Smiltenes televīzijai, laikrakstam “Ziemeļlatvija” un citiem.

Ghetto šobrīd ir lielākā ielu kultūras un jauniešu kustība valstī. Zem Ghetto karoga tiek organizēti teju 70 pasākumi sezonā. Tūkstošiem jauniešu ir iespēja pozitīvā vidē regulāri sportot un veselīgi pavadīt laiku.

 1.janvārī stāsies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi.
To mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem; ieviest jaunas, satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamas normas; saskaņot Ceļu satiksmes noteikumu normas ar grozījumiem Valsts standartos par ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem.

Par jauno Ceļu satiksmes noteikumu projektu iepriekš notikušas konsultācijas, par tiem diskutēts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdēs, tie saskaņoti ar valsts un nevalstiskā sektora organizācijām.

Braukšana ar velosipēdu. Būtiski uzsvērt, ka velo jomā svarīga ir gan drošība, gan arī esošās infrastruktūras nodrošināto iespēju sabalansēšana ar satiksmes dalībnieku vajadzībām un vēlmēm. Līdz ar jaunajām iespējām un tiesībām velosipēdistiem, aicinām ikvienu satiksmes dalībnieku, īpaši autovadītājus, būt uzmanīgiem un vērīgiem.

Galvenie jaunumi velo jomā:
-precīzāk noteikta atļautā velosipēdu atrašanās vieta satiksmē: braukšana ar velosipēdiem atļauta pa tiem paredzēto infrastruktūru. Piemēram, pa velojoslu (brauktuves daļa, kas paredzēta braukšanai tikai ar velosipēdiem). Ja šīs infrastruktūras nav vai tā attālināta no ceļa, velosipēdistiem jābrauc pa brauktuvi;
-braukšana ar velosipēdu pa ietvi: atļauta kā izņēmuma gadījums, ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. Gājējiem uz ietves ir priekšroka un velosipēdistiem jāizvēlas braukšanas ātrums, kas neapdraud un netraucē gājējus. Braukšana pa ietvi jebkurā gadījumā atļauta bērniem līdz 12 gadu vecumam un viņu pavadītājiem;
-ar velosipēdiem atļauts braukt pa sabiedriskā transporta joslām, ja uzstādīta attiecīgā papildzīme;
-ielas un gājēju pārejas šķērsošana: nenokāpjot no velosipēda, atļauts šķērsot brauktuvi pa ietves vai nomales iedomāto turpinājumu, kā arī, netraucējot gājējus un gājēju ātrumā, pa gājēju pārejām – gan pa tādām, kas aprīkotas ar luksoforu, gan pa neregulējamām (bez luksofora). Pirms brauktuves šķērsošanas velosipēdistam savlaicīgi jāsamazina ātrums, nepieciešamības gadījumā – jāaptur braucamais un jāpārliecinās par drošību;
-precīzāk noteikti kreisā pagrieziena veikšanas varianti: jāizvēlas drošākais pagrieziena veikšanas veids, lai neradītu satiksmei bīstamas situācijas, izvērtējot ceļa veidu (vienvirziena, divvirzienu, joslu skaits, atļautie braukšanas virzieni tajās utml.) un satiksmes intensitāti;
-novēršot juridisko normu dublēšanos, jaunie Ceļu satiksmes noteikumi saskaņoti ar Ceļu satiksmes likumu – atbilstoši likumam braukt ar velosipēdu ceļu satiksmē patstāvīgi atļauts no 10 gadu vecuma, jābūt velosipēdista apliecībai;
-nolūkā uzlabot uz velosipēdistiem attiecināmo Ceļu satiksmes noteikumu struktūru, nodalītas uz velosipēdistiem un mopēdistiem attiecināmās normas. Piemēram, mopēdi ir mehāniskie transportlīdzekļi, tādēļ uz tiem attiecināmas tādas pašas normas, kā uz pārējiem motorizētajiem transportlīdzekļiem;

Ātrums, satiksmes organizēšana un bērnu pārvadāšana. Nolūkā uzlabot kopējo ceļu satiksmes drošību, noteikts:

-atļautais maksimālais braukšanas ātrums uz grants ceļiem – 80 km/h (iepriekš – 90 km/h);
-aizliegts izmainīt, aizsegt, pārklāt ar aizsargmateriāliem vai citā veidā apslēpt transportlīdzekļu numura zīmes;
-ieviestas jaunas ceļa zīmes. Piemēram, zīmes, kas apzīmē apdzīvotu vietu sākumu un beigas. Proti, līdztekus jau esošajām ceļa zīmēm – melns uzraksts uz balta fona (un pārsvītrots uzraksts), turpmāk apdzīvotas vietas beigas un sākumu varēs apzīmēt arī ar melnu ēku kontūrām uz balta fona (un pārsvītrotām ēku kontūrām). Tāpat ieviesta zīme, kas informē un aicina ceļa remonta laikā ievērot “rāvējslēdzēja” principu;
-ieviestas jaunas (vizuāli nedaudz atšķirīgas) ceļa zīmes, kas apzīmē dzīvojamo zonu sākumu un beigas. Esošās ceļa zīmes, kas apzīmē dzīvojamo zonu sākumu un beigas ceļu īpašniekiem (valdītājiem) jānomaina līdz 2018.gada 1.janvārim;
-ieviesti vairāki jauni ceļa horizontālie apzīmējumi. Piemēram, uz ceļa uzzīmēta lidmašīna norāda ceļu / virzienu uz lidostu;
-iespēja uzstādīt un izmantot maināmās informācijas ceļa zīmes;
-aizliegts pārvadāt bērnus līdz trīs gadu vecumam automobilī, kas nav aprīkots ar drošības jostām.
Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana. Nolūkā uzlabot krustojumu pārredzamību un padarīt vienkāršāku to šķērsošanu:
-aizliegta transportlīdzekļu stāvēšana un apstāšanās krustojumos, tajā skaitā apļveida krustojumos un tuvāk par 5 metriem no krustojuma robežas (krustojuma robeža – vieta, kur pirms krustojuma sākas ielas malas noapaļojums);
-aizliegta transportlīdzekļu stāvēšana un apstāšanās uz gājēju un velosipēdu ceļiem.

Elektromobiļi. Nolūkā popularizēt elektromobilitāti:

-izstrādātas speciālas, vizuāli atšķirīgas valsts reģistrācijas numura zīmes elektromobiļiem;
-elektromobiļiem ar šīm numura zīmēm atļauts braukt pa sabiedriskā transporta joslām.
Jaunieši aicināti pieteikties "Jauniešu garantijas" profesionālās izglītības programmās, kurās gada vai pusotra gada laikā bez maksas var iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju. Līdz šim "Jauniešu garantijas" programmu absolvējuši jau 1793 jaunieši.

Mācības 2016.gada sākumā piedāvā sākt 29 profesionālās izglītības iestādes, piedāvājot apgūt 56 dažādas profesijas.

Lai bez maksas iegūtu profesiju kādā no "Jauniešu garantijas" izglītības programmām, jaunietim jābūt vecumā no 17 līdz 29 gadiem ar pamatskolas, vidusskolas vai vidējo profesionālo izglītību.

2016.gada ziemas uzņemšanā var pieteikties arī tie jaunieši, kas strādā algotu darbu vai ir pašnodarbināti. Pieteikties mācībām var arī tie jaunieši, kas mācās vakarskolā, iegūst vidējo izglītību tālmācībā vai studē nepilna laika studiju programmās.
Mācības programmā ļauj saņemt dažāda veida atbalstu, tai skaitā stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī.
Audzēknim tiek nodrošināti nepieciešamie mācību līdzekļi, bezmaksas dzīvošana dienesta viesnīcā, karjeras atbalsta pasākumi. Mācības ietver arī 15 nedēļu ilgu kvalifikācijas praksi, kuras laikā tiek apmaksāti ceļa izdevumi un naktsmītne, ja tas pamatoti nepieciešams.

Atsevišķās "Jauniešu garantijas" mācību programmās tiek īstenotas darba vidē balstītas mācības.

Dokumentus izvēlētajā profesionālās izglītības iestādē var iesniegt līdz mācību sākumam.
Pusotru gadu ilgajās profesionālās izglītības programmās mācības sāksies 11.janvārī, savukārt gadu ilgajās programmās - 22.februārī.
Vakar sākās   balsojums par Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Zvaigžņu spēles sākumsastāvu dalībniekiem.
Balsojums ilgs līdz 21.decembrim. 

Tajā tiks noteikti Rietumu un Austrumu konferenču komandu sākumsastāvi. Balsošana notiek īpaši atvērtajā spēles mājaslapā "khlallstar.com", kurā katrs cilvēks var balsot reizi dienā. Tomēr katrā balsojumā nedrīkst tikt iekļauti vairāk par diviem viena kluba spēlētājiem.
Latvijas komandas Rīgas "Dinamo" spēlētāji iekļauti Rietumu konferences balsojumā.

Pārējo maiņu sastāvi tiks noteikti pēc tam, kad noskaidros pirmos pieciniekus.

KHL Zvaigžņu spēle 23.janvārī risināsies Maskavā.

Pagājušajā gadā līdzjutēju balsojumā uzvarēja Maskavas CSKA komandas uzbrucējs Aleksandrs Radulovs. Mačā, kurā nepiedalījās neviens Latvijas hokejists, uzvaru ar rezultātu 18:16 guva Austrumu konferences komanda.

Pirmā KHL Zvaigžņu spēle notika Maskavā, Sarkanajā laukumā, otrā tika aizvadīta Minskā, trešā notika Sanktpēterburgā, bet ceturtā - 2012.gadā Rīgā. Piektajā KHL sezonā Zvaigžņu spēli aizvadīja Čeļabinskā, sestā notika Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā, bet septītā - šogad Sočos.
11. decembrī, RTU Ķīpsalas peldbaseinā iecerētā veselīga dzīvesveida aktivitāte “Nakts Peldējums” ir izraisījusi lielu interesi sabiedrībā un pasākuma organizatori sagaida ap 700 dalībnieku, kas vienosies kopīgam stafetes peldējumam vairāku stundu garumā.

Reģistrēto dalībnieku vidū ir gan jauni, gan gados pieredzējuši peldēšanas aktivitāšu cienītāji – jaunākajam pasākuma dalībniekam ir tikai trīs gadi, bet vecāko dalībnieku dzīves gadi sniedzas pāri 70.

Tāpat pasākumā savu dalību ir apstiprinājuši arī vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, tai skaitā Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš, IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs, Ghetto Games vadītājs Raimonds Elbakjans un citi.

Galvenais vadmotīvs šī pasākuma norisei ir atgādināt par peldēšanu kā veselīgu un aktīvu fizisko nodarbi, taču, lai tas gada tumšajos mēnešos spētu ieintriģēt, speciāli šim notikumam tiek domāts par īpašu baseina izgaismojumu, kas peldētājiem un arī skatītājiem padarīs šo pasākumu par vizuāli baudāmu un neaizmirstamu pieredzi. Tāpat peldējuma laikā dalībnieku un skatītāju uzmundrinājumam būs dažādas aktivitātes, par kurām rūpēsies pasākuma vadītājs un DJ.

“Nakts Peldējuma” ietvaros klātesošie varēs arī uzzināt plašu informāciju par un ap peldēšanu. Būs iespēja uzklausīt nozares profesionāļus, kuri iepazīstinās ar peldēšanas nozīmi un ietekmi uz cilvēka veselību, stāju, kā arī uz fizisko un garīgo attīstību.
Nav aizmirsts arī par sportisko garu, jo šīs nakts peldējums ietver gan visu celiņu kopsummā garākās kolektīvi nopeldētās distances rekorda uzstādīšanu, gan arī katra peldētāja individuāli fiksēto rezultātu.

Šeit pieejama pasākuma lapa, kurā viss par reģistrēšanos, pieteikšanos un norisi. 
Latvijas Pasts kā Ziemassvētku vecīša īpašais draugs aicina ikvienu bērnu rakstīt un nosūtīt vēstuli Ziemassvētku vecītim. Savukārt bērnu vecāki tiek aicināti pārliecināties, ka uz vēstules norādīta precīza Ziemassvētku vecīša adrese, sūtītāja adrese un uzlīmēta atbilstoša nomināla pastmarka.

Latvijas Ziemassvētku vecītis dzīvo Rūķupē, Pāvilostas novadā. Latvijas Pasts Ziemassvētku vecīša pastkastītē nogādā viņam adresētās vēstules. Arī visas atbildes, ko Ziemassvētku vecītis bērniem rakstīs – Latvijas Pasts nogādās adresātiem, ja vien būs norādīta precīza sūtītāja adrese. Tāpat arī Latvijas Pasts atbalsta Rūķupes akciju „Piepildīsim Lielo dāvanu maisu”, kuras laikā ikviens - gan skolas, gan bērnudārzi, gan individuāli – tiek aicināts sagatavot dāvanas tiem, kuriem Ziemassvētku prieks nebūs tik košs, kā gribētos. 

Ar Latvijas Pasta starpniecību, Ziemassvētku vecītis Rūķupē līdz šim ir saņēmis 65 vēstules, kuru starpā ir pat vēstules no Ukrainas un Portugāles, bet vairums – no Latvijas. Ziemassvētku vecītis ir atbildējis jau uz 36 vēstulēm. Pasts atgādina, ka neprecīza un nepareiza adrese var būt iemesls ne tikai ilgai vēstules ceļošanai, bet arī sūtījuma nenonākšanai līdz adresātam.   

Ziemassvētku vecīša adrese:
Ziemassvētku vecītis Rūķupē
Ziemupes pasts, Vērgales pagasts, Pāvilostas novads, Latvija, LV-3463

Santa Klausa adrese: 
Santa Claus 
Arctic Circle 
96930 
Rovaniemi 
Finland

Salatēva adrese:
162390
Россия
Вологодская область
Город Великий Устюг
Дом Деда Мороза
Deviņgadīgā jelgavniece Lauma ir aktīva un sirsnīga meitene, kura aizrautīgi nodarbojas ar daiļslidošanu. Likās – viņai priekšā skaista, patīkamiem piedzīvojumiem bagāta dzīve, bet šā gada novembris nāca ar negaidītu un traģisku vēsti – Laumai ārsti konstatēja retu slimību – kaulu vēzi jeb Jūinga sarkomu.
Šobrīd ļaundabīgais audzējs vēl ir tādā stadijā, kad iespējama sekmīga cīņa ar to, tādēļ vecāki vēlas tuvāko mēnešu laikā meitiņai veikt operāciju ārzemēs, taču tam nepieciešami vērā ņemami finanšu līdzekļi – vairāk kā 50 000 eiro, un bez sabiedrības atbalsta diemžēl neiztikt. 

Lauma šā gada sākumā aktīvi sāka trenēties Jelgavas Ledus sporta skolā, un ātri vien ar savām daiļslidošanas prasmēm uzrādīja labus rezultātus. Tā kā treniņu grafiks bija ļoti intensīvs, meitene reizēm stāstījusi vecākiem par sagurumu muskuļos, taču, kad oktobrī Laumas kreisā kāja sapampa, tika veiktas pārbaudes, kuras pēc dažām nedēļām sniedza šausminošu slēdzienu –deviņgadīgā meitene sirgst ar Jūinga sarkomu. 

Šī saslimšana iekļauta Eiropas reto slimību sarakstā, turklāt, lai to sekmīgi ārstētu, nepieciešama ne tikai savlaicīga audzēja diagnostika, bet arī operatīva ārstēšana. Laumai ieteikts ķīmijas terapijas kurss, kuru viņa sāka novembra vidū. 

Pēc pirmās terapijas meitenīte zaudēja matus un jutās slikti, taču analīzes uzrāda, ka situācija uzlabojas. Ārsti prognozē, ka būs nepieciešamas četri līdz seši ķīmijas terapijas kursi, pēc kuriem Laumu operēs.

Diemžēl divi Latvijas ortopēdi no šāda veida operācijas atteikušies, bet no kāda pat izskanējis pieļāvums, ka labākais veids ir amputēt kāju ar audzēju. Zinot, ka ir gados jauni Jūinga sarkomas pacienti, kuriem sekmīgi veikta operācija, ievietojot pēc tās protēzi, kas aug līdz ar pacientu, Laumas vecāki meklējuši speciālistus ārpus Latvijas robežām. Viens no tiem – Krievijā, sniedzis visus nepieciešamos ieteikumus, savukārt šobrīd notiek saziņa ar vairākām slimnīcām Vācijā, kurās nākamā gada februāra otrajā pusē Laumai varētu veikt operāciju.Viena no tām ir ārstniecības iestāde Minhenē, kurā pirms kāda laika sarkoma tika ārstēta populārajam Latvijas mūziķim Pitam Andersonam un kuram arī sabiedrības palīdzēja savākt, medicīniskajām manipulācijām nepieciešamos līdzekļus. Pašreiz ir skaidrs, ka operācijai nepieciešami vismaz 50 000 eiro, bet laika gaidīt nav, tādēļ Laumas ģimene – viņas mamma, tētis un mazais brālis – cer, ka ar sabiedrības atbalstu izdosies savākt operācijai vajadzīgo summu. 

Ļausim šajā pirmssvētku laikā notikt brīnumam!

Ziedojumus ar norādi «Laumas ārstēšanai» var veikt:

Biedrība "Labdarības lapa Snowflake"
Reģ.nr.: 40008234435
Banka: AS SWEDBANK
Konts: LV08HABA0551039748727
PAYPAL: snowflakechildren@gmail.com
Ziedojumu tālrunis: 90006180 (Maksa par zvanu 1.42 Eur)

Jāpiebilst, ka biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma statuss, kas paredz būtiskas nodokļu atlaides ziedotājiem.

Biedrība “Labdarības lapa Snowflake” izveidota uz sociālā tīkla Facebook Labdarībaslabas “Snowflakes” bāzes.
Šajā laikā palīdzēts vairāk kā 100 ģimenēm visā Latvijā, sagādājot viņām ne tikai apģērbu, mēbeles un citas sadzīves lietas, bet arī sniedzot finansiālu atbalstu gan ārstniecībai, gan citiem mērķiem.


Valsts policija papildinājusi pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas.

Jaunās izvietošanas vietas izvēlētas ņemot vērā tendenci, ko savā ikdienas darbā pamanījuši kā ceļu policisti, tā arī citi satiksmes dalībnieki. Novērots, ka ceļa posmos, kur notiek atklāta satiksmes kontrole autovadītāji lielākoties brauc godprātīgi, savukārt vietās, kur satiksmi kontrolē slēptā veidā, pārkāpēju skaits aug.

"Aizvien ir liela daļa autovadītāju, kuri policistu klātbūtnē ievēro ceļu satiksmes noteikumus, tomēr, kad nav policijas klātbūtne, atļaujas šos noteikumus ignorēt. Diemžēl tāda braukšanas kultūras iezīme nav retums – bieži autovadītāji ceļu satiksmes noteikumus uzskata par mazāk svarīgiem, kurus cenšas ievērot, lai nedabūtu sodu, nevis, lai rūpētos par drošību uz ceļa," norāda Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Lai preventīvi iedarbotos uz tiem autovadītājiem, kuri pasākuši šādu praksi, Valsts policija papildinājusi iespējamās pārvietojamo fotoradaru atrašanās vietas, šoreiz uzsvaru liekot ceļa posmiem dažus kilometrus pirms vai aiz stacionārajām ātruma mērierīcēm.
Šāds lēmums tika pieņemts arī ņemot vērā to, ka atļautā ātruma pārsniegšana ir viens no ceļu satiksmes negadījumu iemesliem, kas vienlaikus ir arī ietekmējošais apstāklis, kas negadījuma sekas var padarīt par smagām.

Neskatoties uz to, ka ceļu satiksmes noteikumi paredzēti pašu satiksmes dalībnieku drošībai, aizvien ir daļa autovadītāju, kuri noteikumus ievēro vien tad, kad zina, ka būs kontrole, citkārt – ne vienmēr. Par to liecina arī novembra ātruma pārkāpēju statistika.

Zīmīgi, ka visi ātruma pārkāpēju “rekordisti” ārpus apdzīvotām vietām fiksēti tieši ar Valsts policijas pārvietojamiem fotoradariem, kuru atrašanās vieta iepriekš nav paredzama, norāda Valsts policija.
Informācija, kas tiek izplatīta interneta portālos par it kā ļaunprātīgu iedzīvotāju inficēšanu ārzemēs nav oficiāli apstiprināta un šīs informācijas avots nav Slimību profilakses un kontroles centrs, uzsvērts centra trešdien izplatītajā paziņojumā.

SPKC nav saņēmis informāciju par reāliem inficēšanās gadījumiem šādā veidā ar HIV vai AIDS, un speciālisti aicina iedzīvotājus uzticēties tikai oficiāliem informācijas avotiem.

SPKC atgādina, ka, ja pastāvētu reāls sabiedrības veselības apdraudējums Latvijā vai kādā no citām valstīm ļaunprātīgu rīcību rezultātā, SPKC par to būtu saņēmis paziņojumu un, sadarbojoties ar citām institūcijām, veiktu nepieciešamos pasākumus, tajā skaitā sabiedrības informēšanu.
SPKC speciālisti aicina kritiski izvērtēt dažādos interneta resursos pieejamo informāciju.

Ja kāds Latvijas iedzīvotājs ir cietis no šāda veida vardarbības, obligāti par to jāziņo Valsts policijā, lai sadarbojoties kompetentām institūcijām tiktu novērst sabiedrības apdraudējums. Savukārt, ja esat nejauši sadūrušies ar nezināmas izcelsmes šļirci, piemēram, veicot dārza uzkopšanas darbus, līdzi ņemot šļirci un adatu, ar kuru notikusi saduršanās, ieteicams 48 stundu laikā ierasties stacionārā „Latvijas Infektoloģijas centrs” uzņemšanas nodaļā (Rīgā, Linezera ielā 3; tālr.: 67014552), lai speciālisti varētu izvērtēt iespējamo risku inficēties un nepieciešamības gadījumā nozīmētu izmeklēšanu un ārstēšanu.
Amerikāņu popzvaigzne Keitija Perija ir 2015.gada visvairāk pelnošā mūziķe, aprēķinājis biznesa žurnāls "Forbes". "Forbes" aprēķini balstīti uz intervijām ar mūziķu menedžeriem un aģentiem, kā arī pašu izpildītāju nosauktajiem skaitļiem. Vērā ņemts laiks no 2014.gada jūnija līdz 2015.gada jūnijam.

Perijas ieņēmumi gada laikā sasnieguši 124 miljonus eiro.
Otrajā vietā ierindojas popgrupa "One Direction" ar 130 miljoniem dolāru (119 miljoniem eiro). Grupa "Forbes" aplūkotajā periodā izlaida jaunu albumu un devās koncertturnejā.

Pagājušā gada līderis "Dr.Dre" no pirmās vietas nokritis līdz 28.vietai.

"Forbes" šīgada visvairāk pelnošo mūziķu saraksts:

1. Keitija Perija - 135 miljoni dolāru (124 miljoni eiro);
2. "One Direction" - 130 miljoni dolāru (119 miljoni eiro);
3. Gērts Brukss - 90 miljoni dolāru (82 miljoni eiro);
4. Teilora Svifta - 80 miljoni dolāru (73 miljoni eiro);
5. "The Eagles" - 73,5 miljoni dolāru (67 miljoni eiro);
6. Kalvins Heriss - 66 miljoni dolāru (60 miljoni eiro);
7. Džastins Timberleiks - 63,5 miljoni dolāru (58 miljoni eiro);
8. "Diddy" - 60 miljoni dolāru (55 miljoni eiro);
9. "Fleetwood Mac" - 59,5 miljoni dolāru (54,5 miljoni eiro);
10. "Lady Gaga" - 59 miljoni dolāru (54 miljoni eiro).
Šī gada Eiropas cilvēka Latvijā titulam ir izvirzīti pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Toms Šmēdiņš, mācītājs Juris Cālītis, kā arī skolotāja Iveta Ratinīka.

Par šiem trim kandidātiem vēl notiks sabiedriskais balsojums šajā lapā.

Tomēr līdz šim tieši šī trijotne aptauja ir minēta visbiežāk.
Piemēram, Samoilovu un Šmēdiņu slavē gan par sportiskajiem panākumiem, gan darbu sava sporta veidā attīstībā. „Labākais pludmales volejbola pāris Latvijā un pasaulē,” teikts kādā no balsotāju komentāriem. „Apsveicams ir abu pašaizliedzīgais darbs  ar volejbola jaunatni,” norāda kāds cits balsotājs.

Savukārt mācītājs Juris Cālītis ir ieguvis ievērību ar savu, kā raksta aptaujas dalībnieki, cilvēkmīlestību, līdzcietību un parauga cienīgu attieksmi bēgļu jautājumos. „Cilvēks ar lielo C. Demokrāts, līdzcietīgs, aktīvs - visas nosauktās ir Eiropas pamatvērtības”, „Cālīša kunga cilvēkmīlestība ir neizmērojama, tāpat kā saskaņa starp viņa vārdiem un darbiem” – šādi komentāri ir rakstīti par Cālīti.

Visbeidzot, skolotāja Iveta Ratinīka saņēmusi atzinību par mācīšanu domāt kritiski un bez bailēm paust savu viedokli. „Uzdrīkstējās izraisīt diskusiju par izglītības normām, kas rezonēja sabiedrībā, kultūrā”, „simbolizē tās Eiropas izglītības vērtības, kas arvien vairāk tiek pakļautas šaubām un nicinājumam, bet ir tik ļoti vajadzīgas” – raksta viņas izvirzītāji.

Gada Eiropas cilvēka Latvijā titulu piešķir jau 18 gadus un to saņem cilvēks, kurš ar saviem darbiem devis vislielāko ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanā Eiropā un vērtību integrēšanā Latvijā. Iepriekšējos gados balsojumā uzvarēja eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga, bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs, arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, mūziķis Renārs Kaupers, sportists Aigars Apinis, politiķis Valdis Dombrovskis, kā arī pērn – bokseris Mairis Briedis.

Uzvarētājs kļūs zināms 29. decembrī.
Drošības riski ir vienādi visur – gan skolā un mājās, gan tirdzniecības centrā, gan rotaļu laukumā un tāpat arī internetā.

Gadījumā ar internetu vai citām tiešsaistes saziņas tehnoloģijām ir sarežģītāk, jo mēs neredzam personu, ar kuru veicam saziņu. Tādēļ mums ir nepieciešams attīstīt citas iemaņas, lai kompensētu šo ‘aklo vistiņu’ spēli un šīs iemaņas sauc par informācijas iemaņām.
 
Lai cik tas arī nebūtu savādi, ir daudzi cilvēki, kuri nekad neaizmirst aiztaisīt logus un aizslēgt mājas durvis, tomēr interneta vidē šī piesardzība pazūd kā nebijusi. Daudzi rīkojas bezatbildīgi un nolaidīgi, jo uzskata, ka visas darbības ir anonīmas – vairumam no mums nav ne jausmas par to,  ka internetā veiktajām darbībām ir iespējams izsekot.

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par drošības riskiem internetā jauniešu vidū. Un ir izveidota videofilmiņa par šiem riskiem.
Informatīvā videofilma stāsta par bērnu un pusaudžu apdraudējumiem internetā un galvenokārt ir domāta darbam ar skolēniem klases audzināšanas stundās u.tml.




Laikā kopš 1993.gada līdz 2014.gada beigām Saeimas deputāti plenārsēdēs norunājuši 30 miljonus vārdu, kas tagad apkopoti vietnē saeima.korpuss.lv, kur parlamentāriešu sacīto iespējams meklēt un analizēt pēc kādiem konkrētiem atslēgvārdiem.

Lai saprastu, ko deputāti sarunājuši, nepieciešams mākslīgais intelekts. Tāpēc Rīgas Stradiņa universitātei, sadarbojoties ar Mākslīgā intelekta laboratoriju, ir izstrādāta metode jeb digitālais rīks.

Digitālajā rīkā apkopotas tās Saeimas sēžu stenogrammas, kas bija līdz 2014.gada beigām. Savukārt šī sasaukuma Saeimas stenogrammu datorizēšanai būtu nepieciešami papildus līdzekļi.

Šo par diezgan interesantu instrumentu Latvijas politisko procesu analīzei sauc politologs Ivars Ijabs. Viņa ieskatā šī rīka galvenais mērķis nav politiķus apcelt un turēt pie teiktā vārda, turklāt to cilvēku, kuri interesējas par deputātu teikto pirms desmit gadiem, nav daudz. Tajā pat laikā politiskā diskursa analīze ir interese un perspektīva.

Par noderīgu instrumentu žurnālistu un pētnieku darbam to sauc arī žurnāliste, Inga Spriņģe. Viņa apliecināja, ka nesen pētot tā dēvēto tikumības grozījumus, nācies lasīt Saeimas sēžu stenogrammas un šāds rīks būtu noderējis.

Turklāt varētu rosināt šādu instrumentu uzturēt pašai Saeimai, saka Spriņģe, piebilstot, ka parlamenta Preses dienests līdz šim bijis atsaucīgs dažādam jaunām idejām.

Lai gan viņa novērtē paveikto darbu, tomēr žurnāliste ir piesardzīga, jo sabiedrība īpaši neinteresējas par politiķu diskusijām, bet pirms vēlēšanām biežāk “uzķeras” uz reklāmām. Tomēr tas noteikti ir vajadzīgs, un būtu noderīgs pētniekiem un žurnālistiem.
Atvērts ziedojumu konts palīdzībai patvēruma meklētājiem Latvijā, liecina sociālā tīkla "Facebook" grupas "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvja Egila Grasmaņa paziņojums plašsaziņas līdzekļiem.

Ziedojumu konts paredzēts līdzekļu vākšanai dažādām neatliekamām patvēruma meklētāju Latvijā vajadzībām, informē iniciatīvas autori. Ziedojumu konts atvērts sadarbībā ar biedrību "Kaņepes Kultūras centrs".

"Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvis Egils Grasmanis norāda, ka "Facebook" grupa ir izveidota šī gada septembrī. Tās mērķis ir sniegt palīdzību patvēruma meklētājiem un bēgļiem, kuri ierodas Latvijā.

Kopš grupas izveides tās dalībnieki un citi atbalstītāji ir ziedojuši dažādas mantas un laiku, lai uzlabotu patvērumu meklētāju situāciju un veicinātu viņu iepazīšanos ar Latviju.
Taču pašlaik ir skaidrs, ka ziedojumi varētu palīdzēt šo palīdzību sniegt koordinētāk un efektīvāk, ātrāk reaģējot arī atsevišķās neatliekamās situācijās.

Grasmanis norāda, ka kaut arī patvēruma meklētāji saņem valsts atbalstu, ir situācijas, kurās nepieciešama papildu palīdzība.

Pašlaik plānots, ka, piesaistot ziedojumus, būs iespējams centralizēti iegādāties papildu pārtiku patvēruma meklētājiem, piemēram, rīsus, cukuru, eļļu, miltus. Tāpat saziedotie līdzekļi tikšot izmantoti transporta izdevumiem patvēruma meklētājiem no Muceniekiem uz Rīgu un atpakaļ dalībai dažādos integrācijas pasākumos un citām vajadzībām.

Pārskatu par izdevumiem no ziedojuma konta "Facebook" grupa sniegs reizi mēnesī. Ziedojuma konta "LV63HABA0551040979831" saņēmējs ir biedrība "Kaņepes Laikmetīgās Kultūras centrs".
Smiltene tikusi pie sava kinoteātra -  tur šonedēļ jauno Latvijas filmu nedēļa! Darbu uzsācis arī Smiltenes 3D kinoteātris – jaunākās filmas un multfilmas visām gaumēm! Vairāk info: www.smilteneskino.lv

Neformālā grupa “SPORTS Smiltenē” sadarbībā ar Smiltenes novada domi un Smiltenes novada sporta pārvaldi jau piekto gadu rīko Smiltenes novada gada balvu sportā. Ikviens aicināts nobalsot par savu favorītu sešās nominācijās. Smiltenes mājaslapā var  iepazīties ar visiem kandidātiem un izdarīt savu izvēli. 

Aicinām ikvienu apmeklēt Ziemassvētku tirdziņu Smiltenē! Tirdziņš notiks šī gada 19.decembrī no plst. 8.00–15.00 Smiltenes pilsētas centrā. 
No plkst. 10.00-11.00 kultūras programma "Īsa pamācība Ziemas Saulgriežu svinēšanā".

Smiltenes novada dome aicina ikvienu iedzīvotāju, uzņēmumu un iestādi piedalīties akcijā „Radīsim Ziemassvētku noskaņu Smiltenes novadā”. Izvērtējamos svētku noformējumus akcijai var pieteikt līdz 22. decembrim.

31. decembrī aizvadīsim Vecgada vakaru un sagaidīsim Jauno, 2016.gadu! No plkst. 23.00 lustēšanās kopā ar Smiltenes Tautas teātra “Aizkulišu orķestri, uguns šovs, laimes liešana, atskats uz aizvadītā gada spilgtākajiem notikumiem, laimes vēlējumi un astroloģiskā prognoze Plkst.00.00 Salūts, 00.30 Svētku balle Smiltenes pilsētas Kultūras centrā kopā ar grupu “Propelleris” un DJ Ģirtu Jaunzemu
Latvijas Okupācijas muzejs otrdien rīkos zibakciju "Iededz gaismu "Nākotnes namā"".

Akcijas mērķis ir atgādināt, ka par spīti šķēršļiem, kas radīti muzeja paplašināšanas projektam, ēkas piebūve muzejam ir nepieciešama. Muzeja darbinieki un atbalstītāji nostāsies jaunās piebūves kontūrā un iedegs lukturīšus, lai iezīmētu ēkas atrašanās vietu pilsētas vidē.

Akcijas laikā ikviens interesents varēs uzzināt to, kur atradīsies ēkas piebūve, kā arī to, cik liela tā būs.

Akcija no plkst.18.30 līdz 18.45 norisināsies pie muzeja ēkas Latviešu strēlnieku laukumā.

Kā ziņots, Rīgas domes Sēžu zālē 14.decembrī notiks publiska diskusija par Okupācijas muzeja rekonstrukcijas ieceri, lai informētu sabiedrību.
To tagad varēs uzināt pavisam viegli.

Šodien Rīgas Stradiņa universitātē notiks Saeimas debašu datoranalīzes rīka atklāšana.
Saeimas debašu korpusā jeb lingvistiskajā "ķermenī" ietverti visi vārdi, kurus deputāti teikuši no tribīnes, kā arī klieguši no zāles periodā no 1993. līdz 2015.gadam. Kopumā tie ir 13 000 000 vārdu.

Ar jauno rīku būs iespējams analizēt politisko diskursu.

“Esam apvienojuši vienkopus visas Saeimas stenogrammas kopš 1993.gada. Un tagad jebkuram lietotājam ir iespēja ļoti viegli internetā atrast, ko, kad un kurš deputāts, kurā sēdē un kādā sakarā ir runājis par kādu interesējošu jautājumu. Piemēram, mēs varam meklētājā ierakstīt vārdus “māmiņu algas” un atrast visu, ko Saeima ir teikusi šajos pāri par 20 gados savās sēdēs: ko viņi piedāvā, kāda ir likumdošanas iniciatīva. Varam ierakstīt arī “nodokļu paaugstināšana” vai “nodokļu pazemināšana” un salīdzināt, kuras partijas ko atbalsta,” pastāstīja projekta vadītājs Sergejs Kruks.
Vakar Rīgā, Berģos, plīsis 100 gadus vecs ūdensvads, kura dēļ būtiski ierobežota satiksme uz Vidzemes šosejas.
Avārija bija nopietna - plīsis 80 centimetru diametra ūdensvads, un visā pilsētā bija pazemināts ūdens spiediens. 

Arī šorīt bojātā ūdensvada dēļ iebraukšana Rīgā pa Vidzemes šoseju pie Berģiem ir slēgta, jo, veicot bojājumu novēršanu, ir radīti nopietni ceļa seguma bojājumi.
Plīsums radījis  lielus izskalojumus zem brauktuves, tādējādi lielos apmēros bojājot ceļa segumu.

Jau ir nomainīts bojātais cauruļvada posms un pašlaik tiek saskaņoti nepieciešami remontdarbi ar citām valsts institūcijām, lai sakārtotu minēto ceļa posmu autotransporta plūsmas nodrošināšanai.

Tikmēr autovadītāji ziņoja, ka avārijas dēļ bija izveidojušies milzīgi sastrēgumi, izbraucot no Rīgas Vidzemes virzienā, - sastrēgumi bija vērojami gan Vidzemes šosejas sākumā Berģos, gan arī uz mazākiem ceļiem, kas no Rīgas izved uz galvaspilsētas apvedceļu.
Nedēļas nogalē Rīgā norisinājās svinīga ceremonija, kurā tika nosaukta tā pašvaldība, kas nākamgad būs epicentrs svarīgākajiem Latvijas jauniešu pasākumiem un jaunatnes politikas aktivitātēm, un par "Latvijas Jauniešu galvaspilsētu 2016" kļuvusi Jelgava.
 
Saskaņā ar konkursa nolikumu nākamajā gadāJelgavā notiks vairāki valsts nozīmes jauniešu pasākumi - pieredzes apmaiņas seminārs jaunatnes lietu speciālistiem no visas Latvijas, Eiropas jaunatnes nedēļas un Eiropas informācijas tīkla jauniešiem "Eurodesk" aktivitātes "Time to Move", kā arī Starptautiskās jaunatnes dienas pasākums 12. augustā un citi pasākumi.
 
Līdztekus tam Jelgavai būs jāorganizē jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanas un pieredzes apmaiņas dienas starp pašvaldībām.

Kolumbijas piekrastē netālu no Kartahenas atrasts pirms vairāk nekā 300 gadiem nogrimušais spāņu kuģis ar milzīgu zelta un citu dārgumu kravu. Kā paziņojis Kolumbijas prezidents Manuels Santoss, "tās ir vērtīgākās bagātības, kādas atrastas cilvēces vēsturē".

Spāņu kuģis San Jose nogrima 1708. gada jūnijā kaujā arbritu spēkiem, kas mēģināja iegūt kuģa kravu - zeltu, sudrabu un dārgakmeņus no Spānijas Amerikas kolonijām.San Jose ticis dēvēts par nogrimušo kuģu Svēto Grālu un bagātību mednieki gadiem to meklējuši, bet līdz šim visi centieni bijuši nesekmīgi.

Eksperti atraduši kuģa vraku vietā, kur līdz šim nebija meklēts. Kuģa krava ir vērta vismaz miljardu ASV dolāru.

Drošības policija pirmo reizi sagatavojusi un savā mājaslapā publicējusi rekomendācijas iedzīvotājiem par to, kā rīkoties terorisma draudu un terorakta gadījumā.

Mājaslapā www.dp.gov.lv publicētie ieteikumi nav saistīti ar paaugstinātiem terorisma draudiem, bet domāti sabiedrības informēšanai un izpratnes veidošanai. Šie ieteikumi tapuši, ņemot vērā terorisma tendenču analīzi, tostarp izvērtējot nesen Parīzē notikušos teroraktus. Tomēr jāpatur prātā, ka terorisma draudu līmenis Latvijā patlaban ir zems.

Latvijā terorisma draudu līmeņi tiek apzīmēti ar krāsu kodiem. Zilais kods nozīmē zemu līmeni, dzeltens - paaugstinātu, oranžs - augstu, bet sarkans - īpaši augstu. 

Pie zema terorisma draudu līmeņa Drošības policija iedzīvotājiem rekomendē ievērot ikdienas vispārējās drošības prasības un pievērst uzmanību personām, kuras veic aizdomīgas fotografēšanas un filmēšanas aktivitātes kritiskās infrastruktūras un cilvēku masveida pulcēšanās objektos vai to tiešā tuvumā, kā arī sabiedriskajā transportā. Tāpat jāpievērš uzmanība bez uzraudzības atstātiem priekšmetiem minētajos objektos, kā arī sabiedriskajā transportā.

Kritiskā infrastruktūra ir objekti, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanai, piemēram, Saeimas ēku komplekss, Ministru kabinets, lielo uzņēmumu infrastruktūra.

Iedzīvotājiem pie šāda draudu līmeņa uzmanība jāpievērš aizdomīgām personām, kuras izrāda pastiprinātu interesi par kritiskās infrastruktūras un cilvēku masveida pulcēšanās objektos īstenotajiem drošības pasākumiem.

Sagatavotas arī rekomendācijas par to, kā rīkoties terorakta gadījumā. Šādā gadījumā Drošības iesaka pievērst uzmanību avārijas izejām un telpām, kurās iespējams patverties, kā arī turēties tālāk no logiem. Tāpat jāpievērš uzmanība apkārt notiekošajam, jo ir iespējami vairāki atkārtoti sprādzieni vai uzbrukumi. 

Pamest terorakta vietu vislielākās iespējas ir tieši pirmajās minūtēs, tāpēc noteikti nevajag censties meklēt savas mantas. Ja nav iespējams aizbēgt, tad ir jānoslēpjas, jāizslēdz tālruņa skaņa un jāziņo atbildīgajām iestādēm par savu atrašanās vietu. Savukārt, ja redzams, ka cilvēks līdzās ir šoka stāvoklī un nebēg, Drošības policija iesaka palīdzēt viņam izglābties.

Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sagatavojis rekomendācijas, kas paredzēts iedzīvotājiem saistībā ar ārkārtas gadījumiem. Bukleti un plakāti ar informāciju tiks nogādāti valsts un pašvaldību iestādēs janvārī.



Rīgas logo konkursā noteikts uzvarētājs, tomēr šī cilvēka piedāvātais logo variants nekļūs par pastāvīgu galvaspilsētas simboliku, bet gan 2016.gada laikā tiks izmantots Rīgas svētku noformējumā.

Konkursa vērtēšanas komisija par uzvarētāju atzinusi logo ar devīzi "Rīga - šeit cilvēki satiekas". Darba autors ir jelgavnieks Igors Bičkovs. K

Konkursa uzvarētāja noteikšanā sakrita gan žūrijas komisijas, gan iedzīvotāju vērtējums sociālā tīkla "Facebook" Rīgas domes kontā, norāda domē. Par darbu "Rīga - šeit cilvēki satiekas" tika atdotas 1967 balsis.
Taču visvairāk cilvēku izmantoja iespēju neatbalstīt nevienu no piedāvātajiem logo. Šādu izvēli pauduši 4447 sociālo tīklu lietotāji. Ņemot vērā lielo skaitu balsotāju, kas izteikušies pret visiem piedāvātajiem variantiem, uzvarējušais darbs nekļūs par Rīgas oficiālo logo, nolēma žūrija.

"Uzvarētājs saņems 1.vietai paredzēto godalgu, un mēs šo logo, attiecīgi pielāgojot, visu 2016.gadu izmantosim pilsētas svētku noformējumā - Lieldienās, Jāņos, pilsētas svētkos, Ziemassvētkos. Šādam nolūkam labi piemērots ir gan logo, gan tā devīze "Rīga - šeit cilvēki satiekas", žūrijas lēmumu skaidro Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņš norāda, ka Rīga pagaidām vēl uz kādu laiku paliek bez sava logotipa. "Kā to radīt, par to domāsim atsevišķi," skaidro Rīgas mērs.

Rīgas pašvaldības izsludinātajā konkursā galvaspilsētas logotipa izvēlei bija iesniegti 159 pieteikumi. Galīgais lēmums tika pieņemts pēc 51% žūrijas vērtējuma un 49% sabiedrības pārstāvju balsojuma sociālajos tīklos. Konkursa naudas balva ir 3500 eiro.

13. decembrī ģimenes aicinātas piedalīties Latvijas Ģimeņu Sporta festivālā Rīgā, Olimpiskajā sporta centrā. 

Pasākuma laikā būs iespēja piedalīties atraktīvās un sportiskās aktivitātēs. Paralēli darbosies arī dažādas radošās un izzinošās darbnīcas. Minionu slimnīcā būs iespēja pārbaudīt bērna stāju un pēdas stāvokli, bet bērniem būs iespēja iejusties ārsta lomā un "ārstēt" savu mīļāko rotaļlietu.

Ģimeņu aktivitātēs var piedalīties ģimenes, kurās ir vismaz viens pieaugušais un vismaz viens bērns no 6-16 gadiem. Pasākumā notiks loterija, kur būs iespēja laimēt vērtīgas balvas, bet festivāla noslēgumā visas ģimenes saņems piemiņas balvas.
Dalība festivālā bez maksas.

Lai veicinātu tautas sporta attīstību mūsu valstī, kā arī piesaistītu fiziskām aktivitātēm arvien plašāku iedzīvotāju daļu, Latvijas Tautas sporta asociācija jau kopš 2007. gada organizē Latvijas Ģimeņu Sporta festivālus, kuri tiek organizēti 4-6 reizes gadā dažādās Latvijas pilsētās (Rēzeknē, Rīgā, Ventspilī, Cēsis, Lielvārdē, Kuldīgā u.c.) un ar katru gadu to dalībnieku skaits pieaug.



Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis iekļauts ietekmīgā politikas analīzes medija "Politico" veidotajā Eiropas Savienības līderu sarakstā.

Saraksts veidots, tajā iekļaujot nevalstisko organizāciju, valdību un Eiropas Savienības institūciju līderus, kuru ikdienas darbs ievērojami maina un veido Eiropas politiku un kultūras izpratni.

Sarakstā iekļauti 28 cilvēku vārdi, tostarp pieminēts pretrunīgi vērtētais Ungārijas premjers Viktors Orbans, "Refugees welcome" kustības izveidotāji no Vācijas, kā arī Beļģijas hiphopa un elektroniskās mūzikas mākslinieks Stromae.

Kā raksta "Politico", laikā, kad Eiropā valstis populisma stilā cīnās par lielāku nacionālo suverenitāti, Dombrovskis spējis peldēt pretēji straumei un nezaudēt Eiropas ideju.

Tāpat izdevums skaidro, ka Dombrovskis Latvijas ekonomikas krīzes laikā ne tikai spējis noturēt savas premjera pozīcijas, bet smagajos apstākļos arī panācis savas partijas pozīciju saglabāšanu varas elitē.

Pilns "Politico" izveidotais līderu saraksts pieejams šeit


Rīgas Tehniskajā universitātē sestdien, 5. decembrī, notiks Eiropas jauno inženieru sacensību "EBEC" pirmā kārta "EBEC Riga", kurā piedalīsies 32 RTU studentu komandas un četras vidusskolēnu komandas.

Starts paredzēts 2 kategorijās: konstruēšanas kategorijā, izmantojot piedāvātos materiālus, fizikas likumus un loģisko domāšanu, noteiktā laika posmā būs jāuzkonstruē ierīce, kas veiks konkrētu uzdevumu. Savukārt situāciju analīzes kategorijas komandām tiks dota problēma, kurai atrasto risinājumu pēc tam būs jāprezentē žūrijai. Tiks vērtēta gan risinājuma oriģinalitāte, gan iespējas ieviest risinājumu reālajā dzīvē.

Divas labākās komandas abās kategorijās tiks izvirzītas sacensību otrajai kārtai - Baltijas reģionālajām sacensībām, kurās komandām būs jāsacenšas ar Igaunijas, Lietuvas un Krievijas labākajām komandām. Savukārt sacensību fināls, kurā cīnīsies 30 radošākās un inovatīvākās komandas no 25 Eiropas universitātēm, nākamā gada vasarā notiks Belgradā, Serbijā. 


Sākusies pretendentu pieteikšanās nākamā gada neparastākajām kāzām, kas Latvijai var nest Ginesa rekordu, - vienlaikus lidojumā gaisa balonā salaulājot visvairāk pāru.

Neparastās kāzas notiks mīlestības tēmai veltītā un Latvijā nebijušā ziemas gaisa balonu festivālā "Love Cup", kas laikā no 11.februāra līdz 14.februārim notiks Jēkabpilī un tai līdzās esošajos Salas, Krustpils un Viesītes novados.

Festivāls vienkopus pulcēs 30 vadošos balonu pilotus ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm.

Vairāku dienu garumā gaisa balonu piloti sacentīsies dažādās disciplīnās, taču par mīlestības tēmai veltītā ziemas gaisa balonu festivāla "Love Cup" kulmināciju kļūs 14.februāris, kad pāriem no visas Latvijas būs iespēja laulāties lidojuma laikā gaisa balonā.
Precēties gatavie pāri var pieteikties līdz 14.decembrim.
Ziemassvētku egli Melngalvju namā kopā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un Ivetu Vējoni 9.decembrī iedegs 16 ģimenes no visas Latvijas.

Šajā  tradicionālajā egles iedegšanas pasākumam izvēlētas ģimenes, kuras ir stipras, kuplas, aktīvas un radošas. Tās pēc prezidenta aicinājuma izvirzīja Latvijas Pašvaldību savienība. Ģimenēs aug trīs līdz astoņi bērni, tostarp aizbildnībā esoši un audžubērni.
Vējonis norāda, ka viņam ir "patiess prieks turpināt iepriekšējo Latvijas prezidentu iedibināto tradīciju un pirmssvētku gaisotnē tikties ar ģimenēm, kuras ir paraugs un iedvesmas avots daudziem citiem.

Piedalīties svinīgajā pasākumā Melngalvju namā aicināta Baumaņu ģimene no Amatas novada, Dambīšu ģimene no Auces novada, Fedotovu ģimene no Daugavpils, Rodertu ģimene no Dundagas novada, Precinieku ģimene no Carnikavas novada, Purviņu ģimene no Kuldīgas novada, Kalniņu ģimene no Raunas novada, Klušu ģimene no Rēzeknes novada, Kravcunu ģimene no Rīgas, Kleinu ģimene no Saldus novada, Kabluku ģimene no Alūksnes novada, Puriņu ģimene no Salacgrīvas novada, Rutkovsku ģimene no Jelgavas, Hopneru ģimene no Skrundas novada, Smilgu ģimene no Valmieras un Liepājnieku ģimene no Ventspils.

Pasākuma laikā paredzēts muzikāls priekšnesums Melngalvju namā un egles iedegšana Rātslaukumā aptuveni plkst.18.
Līdz 7. decembrim ikviens Latvijas iedzīvotājs var piedalīties Labdarības akcijā "Zvaigzne austrumos", šīs akcijas mērķis ir sagatavot un nogādāt 6000 dāvaniņas karadarbībā cietušajiem bērniem pasaules karstajos punktos.
Vairāk informācijas var meklēt mājas lapā zvaigzneaustrumos.lv

Bet būtība ir šāda – jāņem kurpju kaste, kurā jāsapako dāvanas, bet jāatceras, ka uz robežas kastes pārbaudīs un tāpēc būtu labi, ja tās ir atveramas. Kastē var likt jebko, kas patiktu karā cietušajiem bērniem – tā var būt krāsojamā grāmata, kāds kārums, vēlams, lai tā būtu arī kāda mīkstā rotaļlieta – jo psihologi norāda, ka šādas mīļummantas kara bērniem ļoti palīdz un noder. 

Kad kaste piepildīta ar dāvaniņām, tad lūgums kastē ievietot arī 5 eiro – par kastes nogādāšanu.

Kad kaste gatava, to var nodot punktos visā Latvijā – sev tuvāko meklē mājaslapā – zvaigzneasutrumos.lv

Šeit skaties vairāk un plašāk. 

Saeima ārkārtas sēdē pirmdien galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu.
Par nākamā gada budžetu balsoja 61 deputāts, savukārt 34 parlamentārieši bija pret.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,69 miljardi eiro.

Lai nodrošinātu nepieciešamo izdevumu apmēru nākamgad, tika pārskatīti nozaru ministriju bāzes izdevumi, samazinot tos par 3%. 
Salīdzinājumā ar šo gadu budžeta ieņēmumi pieaugs par teju 215 miljoniem eiro, bet izdevumi - par 148 miljoniem.

Par prioritātēm nākamgad izvirzītas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana. Papildu finansējums nākamajā gadā būs Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp zemessardzes un jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Papildu nauda būs arī policistu, ugunsdzēsēju, glābēju un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai.

Tāpat papildu finansējums budžetā piešķirts veselības aprūpei, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī 10 miljoni eiro mediķu algu palielināšanai. Papildu līdzekļi novirzīti arī pašvaldību ceļu un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.

Valsts budžetā nākamgad paredzēts finansējums minimālās darba algas celšanai - no līdzšinējiem 360 eiro to plānots paaugstināt līdz 370 eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums tiks saglabāts līdzšinējo 75 eiro apmērā.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nākamgad tiks saglabāts līdzšinējā 23% apmērā, savukārt nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu no līdzšinējiem 165 palielināsies līdz 175 eiro, taču šo nodokļa atvieglojumu vairs nevarēs piemērot par pilngadīgām un darbspējīgām personām, kas nestudē.

Tāpat Saeima vienojās, ka nākamgad Valsts kases amatpersonām prēmijas varēs izmaksāt avansā, ja valsts parāda vadības procesā pēc gada pirmajiem deviņiem mēnešiem būs panākts ietaupījums budžetā un tas tiks prognozēts arī gadā kopumā. 

Visiem strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem, no 2017.gada tiks noteikts obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas no minimālās mēneša darba algas.

Saeima arī atbalstīja vairākus pasākumus nevienlīdzības mazināšanai – pakāpeniski ieviest gada diferencēto neapliekamo minimumu, kas būs atkarīgs no personas gūto ar nodokli apliekamo kopējo ienākumu apmēra. Tāpat tiks ieviests solidaritātes nodoklis, un tas attieksies uz sociāli apdrošinātām personām – darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz kalendāra gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 48600 eiro gadā. Nodokļa ieņēmumi tiks ieskaitīt pamatbudžetā.
Savukārt, lai nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, ņemot vērā tirgus vērtību un attiecīgi arī kadastrālo vērtību pieaugumu lauksaimniecības zemju īpašniekiem, paredzēts tiks ieviesta speciālā kadastrālā vērtība, ko piemēros lauku zemēm, kas pārsniedz trīs hektārus.

Nākamgad tiks paaugstināts akcīzes nodoklis benzīnam un dīzeļdegvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un smēķējamajai tabakai, ar pievienotās vērtības nodokli tiks aplikti namu pārvaldīšanas izdevumi, kā arī tiks palielināts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis un nodokļi un nodevas azartspēlēm. Tāpat noteikts, ka valsts uzņēmumi nākamgad dividendēs maksās 90% no peļņas.

Finansējums nākamgad arī piešķirts lai pilnveidotu ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus. Pastiprinātu uzmanību plānots pievērst kases aparātu, kases sistēmu, speciālo ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanai un kontrolei, kā arī paredzēts uzlabot informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm un nodokļu administrāciju.

Tāpat, lai cīnītos ar krāpšanu nodokļu jomā, no nākamā gada vieglajiem taksometriem būs jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, kā arī ievērojami lielāks ceļa nodoklis būs jāmaksā par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 tonnām.

Savukārt, lai novērstu krāpšanos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksā, Saeima atbalstījusi priekšlikumu ieviest PVN apgrieztās maksāšanas kārtību par mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem un integrālās shēmas ierīču piegādēm. Tāpat nodokļa reversā maksāšanas kārtība attieksies uz vairākiem kokmateriālu veidiem, ko paredzēts izmantot kā koksnes kurināmo.

Tāpat Saeima, vērtējot galīgajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, atbalstījusi vairākus ierosinājumus par finansējuma piešķiršanu dažādiem pasākumiem un projektiem, kā arī atalgojuma palielināšanai. Deviņus miljonus plānots novirzīt pedagogu darba samaksai valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs no nākamā gada 1.septembra, un atbalstīti ierosinājumi piešķirt papildu līdzekļus Valsts probācijas dienesta, Tiesībsarga biroja, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieku, Valsts kontroles revidentu atalgojuma palielināšanai.

Deputāti arī atbalstījuši priekšlikumu par 20 tūkstošu eiro piešķiršanu, lai nākamgad varētu turpināt Goda ģimenes apliecības ieviešanu.
Tāpat 150 tūkstoši eiro tiks piešķirti vardarbībā cietušo bērnu sociālajai rehabilitācijai, bet 85,5 tūkstoši eiro virtuālās realitātes iekārtas iegādei Gaiļezera Bērnu slimnīcai, lai nodrošinātu treniņus un apmācības bērniem ar attīstības traucējumiem un ierobežotu funkcionēšanu, kā arī speciālu gultu iegādei agrīnās rehabilitācijas īstenošanai bērniem ar smagiem vai vidēji smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Atbalstīts arī priekšlikums par 55 tūkstošu eiro piešķiršanu diviem projektiem – "Latvijas ārlietu simtgade: atskats un nākotnes perspektīvas" un "Latvijas drošības un ārpolitikas gadagrāmata 2017". Tāpat 50 tūkstošus eiro paredzēts piešķirt Imanta Ziedoņa muzejam, 343 tūkstošus eiro Ventspils augstskolai Irbenes radioteleskopu uzturēšanai un 80 tūkstošus eiro Rēzeknes Augstskolai augstas veiktspējas divu datorlaboratoriju izveidei.

Savukārt 2,3 miljonus eiro nolemts novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai, lai līdz 2016.gada 31.maijam pašvaldības varētu segt izdevumus par privāto bērnudārzu apmeklēšanu tiem vecākiem, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā.
Saeima arī atbalstīja ierosinājumu par nepilnu 40 tūkstošu eiro finansējuma piešķiršanu Latvijas Olimpiešu sociālajam fondam un 467 tūkstošu eiro piešķiršanu filmas "Dvēseļu putenis" uzņemšanas turpināšanai.

Finanšu līdzekļus deputāti lēma piešķirt arī vairāku baznīcu un katedrāļu remontam, restaurācijai un uzturēšanai, tostarp 215 tūkstošus Aglonas bazilikai. Tikmēr 22 tūkstošus eiro plānots novirzīt Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļai arābu valodas un kultūras studijām, savukārt 243 tūkstošus – Latvijas Radio bigbenda turpmākajai darbībai. Finansējums 50 tūkstošu eiro apmērā novirzīts, lai saglabātu Latvijas Radio korespondenta vietu Briselē, bet 300 tūkstoši eiro - Pasaules Bankas pētījumam par Latvijas nodokļu sistēmu.

Saeima atbalstījusi arī finansējuma piešķiršanu dažādu sporta veidu federācijām bērnu un jauniešu sporta attīstībai, kā arī vairāku sporta būvju izveidošanai un rekonstrukcijai, tostarp 952 tūkstoši eiro paredzēti Rēzeknes Olimpiskā centra būvniecībai. Tāpat deputāti lēma piešķirt naudu bērnu rotaļu un sporta laukumu izveidei vairākās pašvaldībās.
Tāpat atvēlēti vairāk nekā 700 tūkstoši eiro, lai no nākamā gada palielinātu darba samaksu Ministru kabineta locekļiem, parlamentārajiem sekretāriem, kā arī Saeimas komisiju un frakciju vadītājiem.
Saeima sēdē pirmdien izskatīja kopumā 1247 priekšlikumus - budžeta likumprojektam 496, vidēja termiņa budžeta ietvaram ietvaram 464 un 277 pavadošajiem likumprojektiem.
Talsu novada atpazīstamības zīme jau daudzus gadus ir krāšņais Talsu brunča raksts jeb svītrkods un pilsētas simbols – Talsu saulīte. Lai gan šos ornamentus pašvaldība regulāri izmantoja dažādās aktivitātēs, līdz šim tie nebija reģistrēti Valsts dizainparaugu reģistrā. Un tas nozīmēja, ka šos simbolus varēja izmantot jebkurš, bet nu situācija mainījusies. Gan Talsu novada svītru kods un Talsu saulīte patentēti.

Patentēšanu rosinājusi uzņēmēju palielinātā interese par svītrkoda izmantošanas iespējām un talsenieki sapratuši, kā jāparūpējas, lai viņu dizainu nepārņem arī citi novadi.

Talsu novads nav vienīgais Latvijā, kas patentējis savus simbolus kā dizaina paraugu. To izdarījusi arī Sigulda, Ventspils, Jelgava, Jūrmala un citas pašvaldības.


Facebook Draugiem Twitter Instagram