Jau desmito gadu pēc kārtas notiks „Latvijas lielākā ķirbja čempionāts”, kurā čempionāta organizētāji, veikalu tīkls „Maxima Latvija”, aicina pieteikties dalībai ķirbju audzētājus no visas Latvijas.
Pieteikties čempionātam iespējams vēl tikai vienu nedēļu – līdz 20. oktobrim. 

Lai piedalītos čempionātā, dalībniekiem jānomēra sava ķirbja apkārtmērs gan horizontāli, gan vertikāli.
Šie dati kopā ar ķirbja atrašanās vietu un savu tālruņa numuru jānorāda pieteikuma anketā - tā atrodas šeit.

Par kvalificēšanos finālam katrs dalībnieks tiks informēts personīgi.

Šogad pasākums notiks 27. oktobrī Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kur ikviens varēs noskaidrot, vai iepriekšējā gada rekords – dagdēnietes Innas Kozlovskas izaudzētais 232 kilogramus smagais ķirbis – tiks pārspēts vai nē.

Ziemas sākumā Baltijas valstīs, tātad arī Latvijā, tikai pa retam iestāsies sals un sniegs, savukārt ziemas otrajā pusē aukstums no Skandināvijas mūs sasniegs biežāk, stāsta sinoptiķis Toms Bricis, kurš pētījis  ASV meteoroloģijas organizācijas "AccuWeather" prognozes.

Ziemas sākumā Eiropu no Britu salām uz Baltiju vai Eiropas centrālo daļu šķērsos cikloni, kas var atnest rudens-ziemas vētras, tomēr kopumā spēcīgu vētru iespējamība šajā sezonā Baltijā ir mazāka, nekā pērn.
Ticamāk, ka stipras vētras biežāk skars Spāniju, Alpu reģionu, Franciju, Vāciju un Čehiju. Cikloni, kas izraisīs šīs vētras, Eiropā ienesīs mitrākas gaisa masas, kas ziemas otrajā pusē Baltijā izraisīs biežāku snigšanu.

"AccuWeather" norāda, ka pagājušajā ziemā Eiropas dienvidu un centrālajai daļai bija raksturīgas plašu ciklonu izraisītas vētras, kas reģionam pāri virzījās lēni. Šogad biežāk būšot īslaicīgas, nokrišņiem bagātas vētras.
Portugāli un lielāko daļu Vidusjūras piekrastes sagaida silta ziema, gaisa temperatūra biežāk būs virs klimatiskās normas.

Britu salām prognozē ātru ziemas iestāšanos, turklāt Apvienotās Karalistes ziemeļos un Īrijā visas ziemas garumā būs regulāri aukstuma viļņi.

Ziemas sākumā ir arī lielāka vētru iespējamība un lielākos vētru atnestos postījumus prognozē decembrī, kad ciklonu trajektorija no Atlantijas okeāna virzīsies pāri Britu salām uz kontinentālo Eiropu.
Ziemas otrajā pusē ciklonu trajektorija novirzīsies vairāk uz dienvidiem, tādēļ lielāko ziemas daļu spēcīgākās vētras, kā jau iepriekš minēts, gaidāmas lielā daļā Spānijas, Francijas, Alpos, Vācijā un Čehijā.

Skandināvijā šoziem bieži valdīs anticikloni, tādēļ tur prognozē, ka gaisa temperatūra ziemas lielāko daļu turēsies zem klimatiskās normas.
Gada tumšākajos mēnešos iedzīvotājiem jāatceras pie apģērba un somas pielikt atstarotājus, lai parūpētos par savu drošību.

Pie tam šobrīd pieejami ne vien tradicionālie atstarotāji, bet dažādi gaumīgi elementi, piemēram, brošas. Tās izskatās kā visparastākās brošas, savukārt tumsā pārvēršas par atstarotāju, jo gatavotas no speciāla materiāla. 

Gājējiem jāņem vērā, ka automašīnu tuvās gaismas apgaismo tikai 25-50 metrus, savukārt tālās līdz 150 metriem. Bremzēšanas ceļš nereti ir garāks. 

Vislabāk pamanāmi ir balti vai citi gaisu toņu atstarotāji.
Atstarotāju vislabāk piestiprināt tajā ķermeņa pusē, kas atrodas tuvāk brauktuvei.

savukārt autovadītājiem jāatceras, ka katrā automašīnā jābūt vestei.
Bērniem visdrošāk izvēlēties apģērbu un aksesuārus, kuros jau ir iestrādāti atstarojoši elementi.

Šogad jau sastādīti vairāk nekā pieci tūkstoši administratīvo protokolu par atstarotāju nelietošanu. Policija var piemērot sodu no 7 līdz 30 eiro, taču svarīgāk ir atcerēties, ka atstarotājs var glābt dzīvību.



Latvija ir otrā labākā valsts, kur būt automašīnas vadītājam, izpētot savu lietotāju atsauksmes, secinājusi lietotnes "Waze" komanda.

Braukšanas pieredze Latvijā novērtēta ar 7,3 ballēm. Pirmajā vietā ar vērtējumu 7,9 ierindota Nīderlande. Savukārt trešajā vietā ar vērtējumu 7,2 ir ASV.

Vissliktākā vieta, kur braukt ar automašīnu, pēc "Waze" aprēķiniem, ir Salvadora. Tā saņēmusi vērtējumu 2,1. Pirmspēdējā vietā ievietota Gvatemala. Savukārt trešajā vietā no beigām ir Venecuēla.

Izvērtējot savu 50 miljonu lietotāju pieredzi 32 valstīs, "Waze" radījis pirmo "Autovadītāja apmierinātības indeksu" 10 ballu skalā. Tas ticis rēķināts, ņemot vērā satiksmes sastrēgumu biežumu un smaguma pakāpi, kā arī ceļu un infrastruktūras kvalitāti. Faktors indeksa noteikšanai bijis arī braucēja drošība un degvielas uzpildes staciju un stāvvietu pieejamība. 
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir uzdevis ministrijai un atbildīgajiem dienestiem nodrošināt, ka ziemas periodā preventīvā kaisīšana tiek nodrošināta ne vien uz valsts galvenajiem autoceļiem, bet arī uz zemākas klases autoceļiem, kas ved uz skolām un slimnīcām, informē Satiksmes ministrijā.

"Ziemas periodā ir jāgādā, ka skolēni tiek droši nogādāti līdz skolām, bet slimnieki un ātrās medicīniskās palīdzības transports var nokļūt līdz slimnīcām. Reģionos uz šīm iestādēm bieži vien ved ne tikai galvenie autoceļi, bet arī B un vēl zemākas klases ceļi. Šiem ceļu posmiem ziemā būs jānodrošina preventīvā uzturēšana," teica Matīss.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” un VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” būs arī jāizvērtē, vai ir kādi C klases autoceļi, kas nodrošina nokļūšanu uz skolām un slimnīcām, un kuriem tamdēļ arī jāpievērš pastiprināta uzmanība ziemas periodā.

Tāpat kā gada sākumā, arī šajā ziemas periodā preventīvā kaisīšana būs jānodrošina uz A un A1 klases autoceļiem, kas pārsvarā ir valsts galvenās nozīmes autoceļi.
Par godu Vispasaules roku mazgāšanas dienai, kura tiks atzīmēta ceturtdien, Bērnu klīniskās universitātes slimnīca šodien prezentēja mājaslapu mazgarokas.lv.
 
Lai arī roku mazgāšana šķiet pašsaprotama ikdienas sastāvdaļa, bērnudārzos audzinātājas saskaras ar dažādām situācijām - daudzi bērni ne tikai nav iemācīti regulāri mazgāt rokas, bet pat nevēlas to darīt. Turklāt mediķi ir pierādījuši, ka netīras rokas bieži vien ir vairāku slimību cēlonis.
 
Lai aktualizētu roku higiēnas nepieciešamību un iemācītu pareizas roku mazgāšanas iemaņas, izstrādāta īpaša tematiska mājaslapa mazgarokas.lv, kur var uzzināt 8 galvenos roku mazgāšanas soļus, jaunākajai paaudzei iespējams iemācīties īpašu roku mazgāšanas dziesmiņu, kā arī pieejams “Izkrāso pats” trafarets, kurā attēlota ziepju burbulītes un negantā mikroba cīņa.
 
Savukārt vecāki var noskaidrot labākos paņēmienus, kā iemācīt bērnam roku higiēnu. Ļoti nozīmīgs faktors bērnu izglītošanā par roku higiēnu ir tieši vecāku labākas prakses piemērs - arī vecākiem pašiem regulāri jāmazgā rokas un jācenšas to vismaz dažas reizes dienā darīt
kopā ar bērniem.


Ceturtdien Rīgā notiks sociālais eksperiments “Ieskaties acīs”, kura laikā ikvienam būs iespēja nodibināt acu kontaktu ar svešu, tikko sastaptu cilvēku vienas minūtes garumā.
 
Rīgas eksperiments norisināsies vispasaules lielākā acu kontaktaeksperimenta ietvaros. Rīgas notikumā piedalīsies desmit līdz 20 brīvprātīgo un nezināms skaits interesentu vai garāmgājēju.
 
Kā skaidro psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis, “neskatoties uz to, ka tehnoloģijas mums dod aizvien lielākas iespējas “būt kontaktā”, diemžēl mūsdienās cilvēciskie kontakti kļūst aizvien virspusējāki. Mēs daudz vairāk skatāmies savos mobilo telefonu vai datoru ekrānos. No vienas puses, to var saprast, jo ekrānā skatīties ir drošāk. Tomēr vienlaikus mēs atsvešināmies viens no otra. Šis eksperiments ir vienkārši atgādinājums, uzaicinājums ieskatīties acīs un satikties skatienā. 


Ceturtdien, 15. oktobrī, Smiltenes pilsētas Kultūras centrā notiks “Valmieras kinostudijas” muzikālā izrāde bērniem “Detektīvi Minjoni”, savukārt nākamsestdien, 24. oktobrī, kultūras centrā pašdarbības kolektīvu koncerts “Ir jākrāso”.

Taču vēl šosestdien ikviens aicināts doties uz Smiltenes pilsētas centru, kur notiks RUDENS GADATIRGUS.  Tajā varēs iegādāties amatnieku, zemnieku un mājražotāju piedāvāto produkciju.

Svētdien, 18. oktobrī, pie Smiltenes norisināsies orientēšanās kluba ''Azimuts'' rudens maratona sacensības. Marķējums uz sacensību centru sākas no Mežoles ielas gala. Sacensībās aicināti piedalīties dalībnieki no Vidzemes novadiem, kā arī attālāku novadu un pilsētu garāku distanču cienītāji jebkurā vecumā!

Savukārt Smiltenes evanģēliski luteriskās baznīcas dārzā svētdien notiks koncertizrāde “Dievs, Tava zeme deg!”, kurā skatītāji varēs atgriezties 1944. gadā, kad no Latvijas devās prom bēgļu pajūgi. Skatītāji aicināti ierasties ģērbtiem šim laikam līdzīgos tērpos.

Un vēl līdz 22. oktobrim Smiltenes novada iedzīvotāji, valsts un pašvaldības iestādes, novada uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas aicinātas pieteikt apbalvošanai cilvēkus nominācijās „Smiltenes novada Goda cilvēks”, kā arī „Gada balvā” dažādās jomās - Izglītībā, Kultūrā,  Sportā, Tautsaimniecībā, Veselības aizsardzībā un sociālajā aprūpē, Sabiedriskajā darbībā un Tūrismā.

Izstrādāta mobilā aplikācija, ar kuras palīdzību būs iespējams ziņot par pārkāpumiem vides jomā.

Ar aplikācijas palīdzību ikviens varēs ziņot par iespējamu augsnes, gaisa un ūdens piesārņojumu, kā arī par dažādām aizdomīgām aktivitātēm un vērā ņemamiem vides aizsardzības pārkāpumiem, piemēram, atkritumiem, nelegāliem zvejas un makšķerēšanas rīkiem, upju un ezeru aizsargjoslu pārkāpumiem.

Visi ziņojumi nonāks VVD, kā arī sabiedrībai būs iespēja sekot līdzi iesūtīto ziņojumu statusam no brīža, kad informācija iesūtīta līdz pārkāpuma novēršanai.

Aplikācija darbosies ar sociālo tīklu "Facebook" un "Draugiem.lv" pasi un ar iesūtītajiem ziņojumiem būs iespējams dalīties "Facebook" un mikroblogošanas vietnē "Twitter".

 Konstatējot vides pārkāpumu, tas būs jānofotografē, jāapraksta un jānosūta VVD. Līdzko VVD būs izvērtējis ziņojuma saturu, tas parādīsies interaktīvajā kartē, vietā, kur šis pārkāpums ir fiksēts.
Tādējādi tiks ietaupīts VVD inspektoru darba laiks, meklējot pārkāpumu, un vajadzības gadījumā būs iespējams sazināties ar ziņojumu autoriem.

Aplikācija tiks prezentēta trešdien, 14.oktobrī.
No 19.oktobra darba dienās tiks piemērota 25% atlaide biļetēm dienas vilcienos un kopumā atlaide tiks piemērota četrdesmit sešiem vilcienu reisiem.

Pasažieru pārvadājumu departamentā skaidro, ka šī atlaide jau regulāri tiek piemērota ziemas sezonā darba dienu vilcieniem, lai pasažieriem nodrošinātu pieejamāku pakalpojumu. Šosezon atlaide būs spēkā līdz 2016.gada 23.aprīlim.

Atlaides biļetēm vienam braucienam tiks piemērotas deviņpadsmit elektrovilcieniem maršrutā Rīga-Tukums-Rīga, vienpadsmit elektrovilcieniem maršrutā Rīga-Aizkraukle-Rīga, astoņiem elektrovilcieniem maršrutā Rīga-Jelgava-Rīga un deviņiem elektrovilcieniem maršrutā Rīga-Skulte-Rīga.

Maršrutu sarakstos pie biļešu kasēm dienas vilcieni, kuriem piemērota minētā atlaide, ir atzīmēti ar zaļas krāsas atzīmi. Arī mājaslapā "www.pv.lv" un mobilajās aplikācijās šie vilcieni ir atzīmēti ar zaļas krāsas atzīmi.
Biļetes ar atlaidi tiks noformētas arī vilcienos, ja pasažieri iekāps stacijās, kurās nav biļešu kases.
No šodienas līdz 18.oktobrim notiks tradicionālā, jau 7tā -  "Labo darbu nedēļa", kuras mērķis ir veicināt palīdzēšanas kultūru Latvijā.
Tās organizatori aicina reģistrēt savus ieplānotos labos darbus īpaši izstrādātās kartēs  portālā  jeb palidzesim.lv. lapā var arī iesūtīt lūgumus pēc palīdzības.

Akcijas mērķis ir vairot prieku un labestību caur labiem darbiem, vienlaicīgi veicinot arī palīdzēšanas kultūru Latvijā. "Labo darbu nedēļa" ir aicinājums rūpēties par dzīvniekiem, līdzcilvēkiem, atbalstīt viņus, izdarīt kādu labu darbu vai vien pateikt labu vārdu, kas bieži vien kādam ir svarīgāk, nekā mums šķiet.

Akcijas noslēgums paredzēts 18.oktobrī "Arēnā Rīga", kurā katram "Dinamo Rīga" līdzjutējam būs iespēja izdarīt savu labo darbu.

Katru gadu akcija kļūst plašāka - pērn akcijā piedalījušies vairāk kā 15 000 Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā 120 skolas un jauniešu apvienības no visas Latvijas.
Lai latviešu bērni Lielbritānijā nepazaudētu saikni ar Latviju un galvenais pašu latviešu valodu, Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni nolēmuši palīdzēt nesen izveidotajai bērnu sestdienas skolai Lesterā.

Šobrīd jaunieši vāc dažādas bērnu grāmatas latviešu valodā, kas jau oktobra beigās ceļos uz Angliju un tiks izmantotas, kā mācību materiāls latviešu valodas, kultūras un vēstures apguvei.

Aicinājumu ziedot bērnu grāmatas latviešu valodā izteikusi nu jau divus gadus Anglijā dzīvojošā siguldiete Dace Dundure, kas pati ir skolotāja  un Lesteres latviešu skoliņas veidotāja. Skola savu darbu sāka pavasari.

Sestdienas skoliņu Lesterā apmeklē latviešu bērni vecumā no trīs līdz 14 gadiem. Grāmatas ziedo un no citiem kopā vāc Siguldas Valsts ģimnāzijas 10.a klases jaunieši.

Siguldas jaunieši savākuši jau teju pusotru simtu bērnu grāmatu. Labdarības akcija ilgs vēl pāris nedēļas.
Katru gadu, sākoties sēņošanas sezonai, parādās ziņas par to, ka kāda ģimene atkal ir saindējusies pēc šo produktu lietošanas uzturā.
Lai arī sēņošana iet uz beigām, tomēr joprojām mežā atrodamas sēnes un  nu jau gadu ir palīgs sēņošanā -  -  mobilo aplikāciju "Sēnes Latvijā".

Mobilajā aplikācijā "Sēnes Latvijā" apkopoti visu valstī sastopamo sēņu attēli, nosaukumi un apraksti.

Ar aplikācijas palīdzību iespējams atpazīt sēni gan pēc nosaukuma latviešu un latīņu valodās, gan pēc attēla, gan citām pazīmēm - augšanas sezonas, vietas, sēnes veida vai izmantojuma.
"Sēnes Latvijā" pieejama "Android" un "iPhone" mobilo tālruņu operētājsistēmu lietotājiem.

Aplikācijā ietverti arī padomi sēņošanā,  kā arī receptes sēņu pagatavošanai un konservēšanai. Sēņotājiem noderīga iespēja ir atzīmēt kartē labākās sēņu vietas, izmantojot viedtālruņus. 
Talsu TV vēsta, ka Rojas pusē iespējams tiks sasniegts Ginesa rekords.

728 – pēc pēdējiem statistikas datiem tik iedzīvotāju dzīvo nelielā piekrastes ciemā Rojas novadā. Un tieši tikpat olu izcepts rudens ražas gadatirgū, lai pretendētu uz ierakstu Ginesa rekordu grāmatā.

Rekorda tapšanā piedalījās gan vietējie iedzīvotāji, gan interesenti no citiem novadiem.
To, vai 728 olu cepšana ir Ginesa rekorda cienīga, speciāla komisija izvērtēs 12 nedēļu laikā pēc organizatoru iesniegtajām fotogrāfijām un citiem materiāliem. 
Bērnu slimnīca un Bērnu slimnīcas fonds lūdz sabiedrību ziedot, lai varētu uzsākt īpašu pirms laika dzimušo bērnu aprūpes programmu, vienlaikus tiek gaidīta atbilde no Veselības ministrijas, lai šos pakalpojumus turpmāk apmaksātu valsts.

Jaundzimušo uzraudzības  Programma paredz uzlabot šo bērnu veselības stāvokli ne tikai pēc dzimšanas, bet arī ilgtermiņā.  

60 tūkstoši eiro nepieciešami, lai aprīkotu ārstu kabinetus, arī apmācībām un materiāliem, ko valsts neapmaksātu. Tos vāks uzsāktajā kampaņā "Drošais apmetnis", akcijas  patronese ir Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone, 

Latvijā pirms laika piedzimst ap 1000 bērnu jeb 5,2 līdz 6,4% no kopējo jaundzimušo skaita.

Lai programmu veiksmīgi ieviestu Rīgā, Liepājā, Valmierā un Jēkabpilī,  nepieciešams vairāk nekā 60 000 eiro.

Tāpēc ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts ziedot pa tālruni 90006988 vai mājaslapā www.bsf.lv.
Pēdējo mēnešu laikā ir saņemtas ziņas un fotogrāfijas par dažu līdaku ar ārēji redzamām potenciālām slimības pazīmēm atrašanu Burtnieka ezerā.

Līdakas ar ārēji redzamām potenciālām slimības pazīmēm, kas izpaužas kā bojājumu izraisīti plankumi uz to ādas. Cilvēki raizējas, bet nezina, vai pamatoti.

Lai noteiktu infekcijas ierosinātāju, būs nepieciešamas laboratoriskās analīzes, ko veic pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR laboratorijās (parazitoloģija, mikrobioloģija, virusoloģija, histoloģija). 

Pagaidām Burtnieku novada pašvaldībā nav saņemtas oficiālas sūdzības par šādām zivīm, taču pašvaldība ir ieinteresēta risināt radušos situāciju un noskaidrot lietas apstākļus.

Pašvaldība lūdz visus, kuri noķer vai atrod zivis, par kurām varētu rasties aizdomas, ka tās ir slimas, zvanīt Burtnieku novada pašvaldības policijas vecākajam inspektoram pa makšķerēšanas licencēs norādīto tālruņa numuru (22017227), ziņot Valsts vides dienesta Valmieras reģionālajai vides pārvaldei vai Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldei Valmierā.
Šovakar Rīgā viesosies vairāku valstu labākie iluzionisti, lai piedalītos vispasaules iluzionistu cīņā "Olybet MagicMania",  informēja pasākuma rīkotāja Dace Pecolli.

Pasākums sāksies plkst.19.30 "Olympic Voodoo Casino" telpās.

Desmit lieliski iluzionisti no 8 valstīm sacentīsies divās kategorijās - skatuves triki un tuvplāna triki.

Iluzionisti Pecolli ir veikuši rūpīgu atlasi, lai atvestu uz Latviju vienus no talantīgākajiem pasaules iluzionistiem. Izvēlē svarīgs faktors bija ne tikai profesionālā meistarība, bet arī oriģinalitāte.

Piemēram, iluzionists no Itālijas sava priekšnesuma laikā paliks augumā aizvien mazāks un mazāks, savukārt iluzionists no Beļģijas iejutīsies dīdžeja lomā un veiks neticamas manipulācijas ar mūzikas diskiem, savukārt dalībniece no Krievijas pārsteigs ar pasaulē populāriem ātrās tērpu transformācijas trikiem. Konkursā būs pārstāvēta arī Latvija.

Pecolli stāstīja, ka šis pasākums ir unikāls arī ar to, ka skatītājiem nebūs jāiegādājas ieejas biļete, galvenais būs smaids un parole "Olybet MagicMania". 

Pasākuma "Olybet MagicMania" laikā apmeklētājiem būs arī iespēja fotografēties kopā ar izcilā aktiera Šona Konerija oficiālo dubultnieku no Anglijas Niku Ričmondu, kā arī ļauties iluzionisma virtuoza no Dānijas Joahima Solberga maģiskajam valdzinājumam. Viņš ir biežs viesis Dānijas televīzijā, jo māk izcili manipulēt ne tikai ar priekšmetiem, bet arī ar cilvēku prātiem.
Pērkot kontrabandas cigaretes, tiek atbalstīta organizētā noziedzība, kas šo naudu tērē ne tikai greznam dzīvesveidam, bet arī novirza starptautiskajam terorismam, to Latvijas Radio  norādīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis.

Viņš atzīmēja, ka nelegālo cigarešu tirgus daļa pēdējo gadu laikā sarukusi un ir zem 30% no kopējā cigarešu tirgus.

VID nelegālo smēķu rūpala apkarošanā ir daudz darījis – ar izmaiņām likumos, kontroles pastiprināšanu un citādi. Taču Latvijā arvien ir liels nelegālo cigarešu īpatsvars, kas skaidrojams ar to, ka Latvijai ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju. No tās ienāk lielākā daļa cigarešu – līdz 70% no kopējā kontrabandas apjoma.
 
Čerņeckis uzsvēra, ka Baltkrievijā cigaretes ir piecas līdz desmit reizes lētākas nekā Latvijā – tas "noziedzīgajai pasaulei ir liels vilinājums" - ar nelegālo rūpalu var nopelnīt lielu naudu. Taču, pērkot nelegālos smēķus, tiek atbalstīta organizētā noziedzība un arī starptautiskais terorisms.
 
VID pārstāvis atzina, ka Latvijas iedzīvotāji ir samērā lojāla attieksme pret nelegālu cigarešu  iegādi, ko rāda arī nesen SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

Lai varētu cīnīties ar kontrabandu, VID aicina Latvijas iedzīvotājus informēt dienestu par jebkādām aizdomām un/vai novērotām aizdomīgām darbībām, zvanot pa tālruni 80009070 vai rakstot uz e-pasta adresi "parkapumi@vid.gov.lv".
VID sola anonimitāti un pārbaudīs jebkuras aizdomas.

No 10.līdz 29.oktobrim notiks ikgadējās militārās mācības "Detonators 2015", kuru laikā tiks veikta bijušo munīcijas noliktavu teritorijas Cekulē attīrīšana no sprādzienbīstamiem priekšmetiem.

Mācībās piedalīsies vairāk nekā 130 karavīru no septiņu valstu - Latvijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Luksemburgas, Vācijas un Zviedrijas - bruņotajiem spēkiem. Savukārt Francijas bruņoto spēku pārstāvji piedalīsies kā novērotāji.


Līdz 18.oktobrim norisināsies mācību sagatavošanās posms, kura laikā notiks dalībnieku ierašanās un sagatavošanās, tai skaitā lekcijas par biežāk sastopamo munīciju bijušo munīcijas noliktavu teritorijā Cekulē. Savukārt no 19. līdz 23.oktobrim norisināsies mācību aktīvais posms, kura laikā notiks praktiska teritorijas pārmeklēšana un sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšana.

Bijušo munīcijas noliktavu teritorija Cekulē ir viena no lielākajām ar nesprāgušo munīciju piesārņotajām teritorijām Latvijā, kas militārām vajadzībām tika izmantota no 1920.gada līdz 1995.gadam. Noliktavas tika uzbūvētas Latvijas armijas vajadzībām, vēlāk tās izmantoja gan PSRS, gan Vācijas bruņotie spēki. 2.pasaules kara laikā Sarkanās armijas partizāni noliktavas uzspridzināja, kā rezultātā to apkārtnē nonāca liels daudzums nesprāgušās munīcijas. Vācu armijas karavīri pēc sprādziena neveica teritorijas attīrīšanu, bet uzbēra 1 līdz 2 metru biezu smilšu slāni. Kopš 2.pasaules kara beigām noliktavas izmantoja PSRS armija.

Teritorijas virsmas attīrīšana tika uzsākta 1994.gadā. Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti katru gadu tur atrod un iznīcina vairākus simtus sprādzienbīstamu priekšmetu.
Apkures sezonu šoruden uzsākta ar zemākiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem, kas saistīts ar dabasgāzes tirdzniecības cenas samazinājumu visa gada garumā, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Analizējot pēdējos 12 mēnešus, dabasgāzes tirdzniecības cena ir samazinājusies par 29%, un tas nozīmē arī vērā ņemamu siltumenerģijas tarifu samazinājumu. Latvijas apdzīvotajās vietās, kur siltumenerģijas pakalpojuma sniedzējiem tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, par siltumu būs jāmaksā līdz pat 19% mazāk.

Piemēram, Aizkrauklē, Ādažos, Baložos, Dobelē, Grobiņā, Ikšķilē, Jūrmalā, Ķekavā, Lielvārdē, Ozolniekos un Rīgā tarifu samazinājums ir robežās no 16-19%, citviet – zemāks.

Šajā apkures sezonā nav sagaidāms siltumenerģijas tarifu būtisks pieaugums.
Sestdien, 10. oktobrī,  Salacgrīva pie sevis gaida nēģu cienītājus, jo jau tradicionāli oktobra otrajā sestdienā notiks Nēģu diena.
Paredzētas dažādas aktivitātes gan pilsētā, gan uz nēģu tačiem pie Salacas un arī Svētupes, tomēr pašiem nēģu zvejniekiem tādas īstas svētku sajūtas nav. Līdzšinējie laiksapstākļi viņiem nav nesuši labus lomus.

Lai nēģis nāktu iekšā upē, vajadzīgs nejauks, lietains laiks, pie tam ar jūras vēju. Patlaban ūdens līmenis abās nēģu upēs - Salacā un Scētupē - ir zems, lietus nelīst, pamatā valda austrumvējš, un tālab lomi arī ir pieticīgi.

Protams, nēģu zvejnieki kaunā nepaliks. Nēģi ir sakrāti, un katrs zvejnieks pie sava tača tos gatavos pēc savas receptes. 

Līdzās gastronomiskām baudām interesenti varēs skatīt filmas par nēģu ķeršanu, pastaigāt pa tačiem gan Salacā, gan Svētupē. Starp citu, šie tači ir liels retums, jo Latvijā tādus nēģu zvejā izmanto tikai Salacā un Svētupē. Interesenti varēs arī apskatīt zvejas rīkus, ar kuriem šīs zivis  ķēra agrāk un tagad. 

Pirmoreiz Salacgrīvā būs sastopams nēģu karalis, ar kuru varēs arī nofotografēties.
Apmeklējot visus tačus un savācot zīmodziņus tajos, varēs piedalīties balvu izlozē.
Aktīviem cilvēkiem piedāvās izbraukt ar laivām pa Salacu.
Mākslinieciski noskaņotie aicināti biedrības „Mežābele” dāmu uzraudzībā piedalīties nēģa adīšanā. avukārt dabas mīļotājiem Dabas aizsardzības pārvalde piedāvā pirmo dabas pētnieku pārgājienu, kas sāksies pie Kuivižu mola un beigsies pie Salacgrīvas. Dabas izglītības centrā „Ziemeļvidzeme” varēs iesaistīties dažādās ar dabas izzināšanu saistītās aktivitātēs.
Līdz  2017.gada beigām, pēc Eiropas Parlamenta deputāta Arta Pabrika domām būtu jābūt pabeigtam ASV un ES  Transatlantiskajam tirdzniecības līgumam.

Vairākkārt par šo tematu  izskanējuši dažādi , nereti spekulatīvi viedokļi. Artis Pabriks neslēpj, ka sarunas par šo līgumu ilgušas gadiem un patiešām nav vienkārši vienoties par dažādām normām un prasībām, kas katrai valstij ir citādas, taču ir jāpanāk kompromiss. Ir bijuši jau 10 sarunu raundi, un nākamais tiek plānots oktobrī/novembrī.
Paralēli ASV risina sarunas par līdzīgu līgumu ar Āzijas valstīm, un 12 Klusā okeāna reģiona valstis panākušas vienošanos par vērienīgo brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV . Apjoma ziņā šis būs lielākais brīvās tirdzniecības līgums pasaulē. Kā skaidro Pabriks – ASV – ES līgums ir  ir nākamais lielākais. 

“Šis līgums mums ir nepieciešams, tas padara mūs konkurētspējīgākus pasaulē. Tāpat tas ļautu kvalitatīvāk risināt arī vides aizsardzības un citus jautājumus”, skaidro Pabriks, piebilstot, ka nekādi esošie standarti ES netiks mazināti. Jo esot virkne standartu, kas ir augstāki pie mums, un ir arī tādi, kas ir augstāki ASV. Kā piemēru Pabriks minēja kosmētiku, kas ASV tirgū tiek stingrāt vērtēta un kontrolēta, nekā ES. 

Latvijas eiroparlamentārietis   noraidīja apgalvojumu, ka līgums ir izdevīgs  tikai lieliem, globāliem uzņēmumiem, jo tie  jau tagad darbojas sev interesējošajos tirgos, arī bez šī līguma. Patiesībā ir pretēji – līgums  tieši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas Latvijā ir lielākā daļa, padarīs pieejamāku ASV tirgu, kas veido ievērojamu daļu no pasaules ekonomikas. 

Šī līguma sakarā patērētāji uztraucas, ka Eiropā ieplūdīs preces ar zemiem standartiem, šo apgalvojumu Pabriks noraida:
“Mēs gribam vienoties par augstākiem standartiem. Mēs pārņemam to, kas ir labāks ASV, savukārt viņi to, kas ir labāks Eiropā. Cilvēkiem ir bažas par, piemēram, ģenētiski modificēto pārtiku, taču daudzi nezina, ka arī ES ražo produktus un pārdod tādus, kuru sastāvā ir ĢMO.”

Tāpat EP deputāts aicina arī dažādas organizācijas un ražotājus  nākt  un izteikt savus priekšlikumus, ierosinājumus un debatēt, lai aizstāvētu savas intereses, nevis gaidīt, kad kāds līgums tiek noslēgts un tad sūdzēties. 
“Ir jānāk un jārunā, kaut vai Pārtikas ražotāju federāciju aicinu nākt uz sarunām Briselē, jo interese ir pārāk maza. Bieži mēs nezinām, ko paši vēlamies. Jo man kā politiķim gan šī līguma sakarā, gan citos jautājumos grūti pārstāvēt mūsu valsti un intereses, ja man cilvēki nepasaka, ko viņi vēlas. Nevar piketēt un teikt “negribu līgumu”, jo tirdzniecība vienmēr būs un pastāvēs. Pasakiet, ko jūs gribat, kas jūs interesē, kam šajā līgumā būtu jābūt, un mēs pie tā varam strādāt”, aicina EP deputāts. 

Līdz ar ziedojumu ierobežojumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs  virza priekšlikumu ļaut partijām ziedot arī telefoniski.
 
Plānots, ka ar telekomunikāciju operatoru starpniecību partijām varētu ziedot līdz 10 eiro lielu summu. Šāda prakse ir arī citās valstīs, no kurām šī pieredze arī aizņemta.

Jau ziņots, ka KNAB iesniedzis priekšlikumu Politisko partiju finansēšanas likumā, prasot tajā iekļaut normu, ka fiziskā persona var vienai partijai ziedot ne vairāk kā 30% no saviem ienākumiem.

Atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs gan iepriekš skeptiski vērtēja KNAB virzītās izmaiņas.

Pēc viņa teiktā, gadā ir vien pāris gadījumu, kad personas ziedotās summas apmērs pārsniedz viņa ienākumu iespējas.
Līdz ar to labot likumu tikai atsevišķu pārkāpumu dēļ būtu "amorāli", iepriekš sprieda Dolgopolovs, piebilstot, ka tad jau labāk būtu palielināt valsts finansējumu partijām.
 
Drošības eksperti norāda, – par spīti brīdinājumiem un daudzajiem medijos aprakstītajiem krāpšanas gadījumiem, krāpnieki sociālās saziņas vietnē Facebook atrod arvien jaunus upurus. Pietiek apmānīt tikai 1% lietotāju, kuriem ir savs konts, lai krāpnieki iztukšotu kabatas 10 miljoniem cilvēku.
Viens no jaunākajiem krāpšanas veidiem sociālajā tīklā – vēstules par lietotāja konta bloķēšanu.

Facebook lietotājs saņem paziņojumu, ka viņa profils var tikt bloķēts pamanītas ļaunprātības dēļ. Lai izvairītos no bloķēšanas, lietotājam ir jāievada savi pieslēgšanās dati norādītajā adresē, kas ved uz viltotu vietni.

Kad ierakstīts viss prasītais, nākamajā vietnes logā nepareizā angļu valodā tiek lūgts atjaunināt maksājumu informāciju, norādot kredītkartes datus. Taču šiem paziņojumiem nav nekā kopīga ar Facebook, līdz ar to upuri vieglprātīgi atklāj krāpniekiem savus pieslēgšanās datus un kredītkartes informāciju.
“Šis krāpšanas veids lieliski atklāj, cik ļoti ievainojami varam būt sociālajos tīklos – tā vietā, lai meklētu informāciju par to, kādos gadījumos var tikt bloķēts konts, no kā par to ir jāsaņem paziņojums un kā vispār notiek viss bloķēšanas process, lietotāji nobīstas un dara to, ko viņiem lūdz. Krāpnieki vienkārši izmanto lietotāju bailes zaudēt Facebook kontu, jo šeit taču ir draugi, fotogrāfijas, ieraksti un komentāri,” skaidro  speciālisti.

Sastopoties ar krāpniekiem sociālajā tīklā, antivīrusu programmu  radītāji iesaka vēstuli nekavējoties bloķēt. 

Ja tomēr iekļūstat krāpnieku tīklos, ieteicams pēc iespējas ātrāk nomainīt pieslēgšanās paroli, lai krāpnieki nevarētu pieslēgties jūsu profilam un jūsu vārdā apkrāpt jūsu kontaktos esošos draugus. Īpaši svarīgi ir nomainīt e-pasta paroli, ja šo pašu paroli izmantojat, pieslēdzoties gan pie e-pasta, gan Facebook. Ja māc bažas, ka krāpnieki tomēr ir varējuši ļaunprātīgi izmantot jūsu pieslēgšanās datus, brīdiniet savus draugus par izveidojušos situāciju.

Ja krāpnieku vēstule jums tomēr nav raisījusi nekādas aizdomas un bažas rodas tikai pēc tam, kad jau ievadīti arī kredītkartes dati, nekavējoties vērsieties savā bankā, lai bloķētu kredītkartes kontu. 
Pagājušajā nedēļā reģistrēts pirmais gripas slimnieks, tomēr runāt par šīs slimības sezonas sākumu ir krietni pāragri,  sacīja Slimību profilakses un kontroles centra direktore Inga Šmate.
Gripas sezonas sākumu speciālisti neprognozē ātrāk par decembri.

Parasti gripas sezona sākas pēc skolnieku ziemas brīvlaika - janvāra sākumā, un tā ilgst līdz martam-aprīlim.

Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās: drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C; stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos ("kaulu laušana"); sauss klepus un rīkles iekaisums; sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula; izteikts nespēks, apetītes zudums.

Lai izvairītos no gripas, ir bieži jāmazgā rokas, sevišķi pēc publisku vietu apmeklēšanas, vajag bieži vēdināt telpas un nodarboties ar sportu. Jo fizisko aktivitāšu laikā organisma aizsargspējas pret baciļiem pastiprinās. 
Jau trešdienas rītā uz Zemes sākās magnētiskā vētra, kas joprojām turpinās, tādēļ daudzviet Latvijā un pasaulē novērota šī gada spilgtākā ziemeļblāzma.

Ziemeļblāzmu izraisījuši uzliesmojumi uz Saules, kas rada magnētisko vētru uz Zemes.

Magnētisko vētras intensitāti novērtē ar K indeksu, kas aizvadītajā naktī sasniedza sesto, brīžiem septīto no iespējamiem deviņiem līmeņiem.

Parasti Latvijā arī, sākot no sestā līmeņa, iespējams vērot ziemeļblāzmu jeb kāvus. Ja magnētiskā vētra ir vājāka, tad ziemeļblāzma redzama tikai tālāk uz ziemeļiem no Latvijas. 

Prognozes liecina, ka ir 60% iespējamība, ka stipra magnētiskā vētra vidējos platuma grādos turpināsies visu šo dienu un nākamo nakti, tādēļ, visticamāk, arī nākamajā naktī  Latvijas debesīs būs iespējams redzēt krāšņos ziemeļblāzmas radītos skatus.

Šogad kāvi Latvijā manīti jau vismaz astoņas reizes, krāšņākais gaismu šovs bija 17.marta vakarā un naktī uz 18.martu.
Maluzvejnieki kļūst arvien viltīgāki, izveicīgāki, bieži darbojas grupās, un viņi ir ļoti labi aprīkoti. Tāpēc Valsts vides dienests, lai spētu cīnīties tikpat augstā līmenī, izsludinājis iepirkuma konkursu piecu bezpilota lidaparātu jeb dronu iegādei – tos izmantos cīņā ar maluzvejniekiem, lai no gaisa labāk kontrolētu zveju Baltijas jūrā un jūras piekrastē. Pieredzi dienests esot pārņēmis no kolēģiem Igaunijā.
 
Kad droni – aptuveni 1,3 kilogramu smagi aparāti - būs iegādāti, tos izdalīs četrām piejūras pārvaldēm Liepājā, Ventspilī, Rīgā un Valmierā. Vēl vienu dronu nosūtīs zvejas kontroles departamenta mobilās grupas vajadzībām jūrā. Projekta laikā dienests arī plāno apmācīt inspektorus pareizi lietot
dronus un fiksēt pierādījumus.

Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs norāda, ka dronus cīņā ar maluzvejniekiem pielieto daudzas valstis, un viņš šādu lidrobotu iegādi sauc par ļoti atbalstāmu pasākumu. Viņš uzsvēr, ka šādam lidaparātam ir arī psiholoģiska ietekme, jo cilvēkam vienmēr jārēķinās, ka jebkurā brīdī viņam var pārlidot pāri lidaparāts, nofotografēt gan viņa pašu, gan konstatēt ūdenī viņa ieliktos rīkos.

Austrijā noslēdzies ikgadējais pasaules bārdaiņu čempionāts. Starptautiska žūrija izvēlējusies krāšņākos sejas apmatojuma īpašniekus trijās kategorijās – labākā bārda, ūsas un kombinētais sejas rotājums.

Vairāk nekā 300 sejas apmatojuma entuziasti no visas pasaulesnedēļas nogalē  pulcējās Leogangas pilsētā Austrijā. Katrā no kategorijām tika nominēta labākā bārda vai ūsas.

Konkurence notika gan tradicionālos stilos, tādos kā, piemēram, Ernesta Hemingveja stila bārda, Salvadora Dalī ūsas vai Garibaldi vaigubārda. Tāpat tika novērtēta arī inovatīva pieeja un jaunu formu meklējumi. 

Vairāk interesantu sejas apmatojuma īpašnieku no pasākuma aplūkojami šeit.






No piektdienas līdz svētdienai Rīgā, Doma laukumā, norisināsies labdarības koncerts par godu leģendārās grupas "The Beatles" solista Džona Lenona 75 gadu jubilejai, kurā piedalīsies vairāk nekā 30 grupu un solistu. Trīs dienās mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Gruzijas savā interpretācijā izpildīs 108 Liverpūles četrinieka dziesmas.

Šādi koncerti norisināsies arī Liverpūlē, Londonā, Ņujorkā,Madridē, Maskavā un citās pilsētās, taču Rīga ir vienīgā pilsēta visā pasaulē, kura rīko triju dienu festivālu Džona Lenona piemiņai.

Rīkotāji uzsver, ka šis ir bezpeļņas pasākums, ieeja tajā ir bez maksas, tomēr rīkotāji aicina ziedot. Daļa no festivāla laikā saziedotajiem līdzekļiem tiks piešķirts jauno un talantīgo mākslinieku izstāžu rīkošanai.

"Galvenais šī pasākuma uzdevums - ar mūzikas palīdzību ikvienam atgādināt "The Beatles" filozofiju, kas mainīja visas pasaules redzējumu: "Esiet atvērti, esiet patiesi, esiet cienīgi, esiet sirsnīgi, mīliet un uzticieties"," saka festivāla organizatori.

Līdz gada beigām eiropas Parlamentam jāpieņem enerģētikas savienības vispārīga pamata stratēģija, lai padarītu Eiropu mazāk atkarīgu no Krievijas gāzes importa, dažādojot enerģijas piegādes avotus un izmantojot atjaunojamo enerģiju. 

Kā skaidro eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš, tad Krievija nodrošina aptuveni trešdaļu no ES enerģijas vajadzībām, taču apmēram puse no gāzes, ko ES importē no "Gazprom", tiek transportēta caur Ukrainu, ar kuru Maskavai šobrīd ir konflikts.

Tāpēc Krievija vēlas atrast jaunas iespējas, lai piegādātu gāzi Eiropai – savam maksātspējīgākajam klientam, apejot Ukrainu.  Un iespēja ir atrasta  -  Krievijas lielākā gāzes kompānija  “Gazprom” kopā ar piecām Eiropas enerģētikas kompānijām, iecerējušas Baltijas jūrā izbūvēt vēl vienu gāzes vadu. 

Paziņojums jau ar satraukumu uzņemts  vairākās valstīs, kas šo lēmumu tulko kā vēlmi Krievijas gāzi uz Eiropu sūtīt apejot Ukrainu. Politiķi skaidro, ka šis ir politikā balstīts lēmums, lai kaitētu Ukrainai, jaunais cauruļvads “Nord Stream 2” Ukrainas budžetam būs nopietns trieciens, jo Krievijas gāzes tranzīts ienes Ukrainai vairāk nekā miljardu eiro. 

Krievijas gāzes kompānijas "Gazprom" un vairāki Eiropas enerģētikas uzņēmumi nesen nāca klajā ar plāniem divkārt palielināt gāzes vada "Nord Stream", kas savieno Krieviju un Vāciju, transporta jaudu.

Vairāki EP deputāti pauž bažas, ka jaunais projekts  kaitēs Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un citu dalībvalstu politiskajām, drošības un ekonomiskajām interesēm.

"Neskatoties uz ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju, vairākas Eiropas energokompānijas ir noslēgušas vienošanos ar "Gazprom" par gāzes vada "Nord Stream" paplašināšanu, kas faktiski palielinātu Eiropas atkarību no viena piegādātāja," uzsvēra Kariņš, 

Šeit pieejama Krišjāņa Kariņa uzstāšanās Eiropas Parlamenta debatēs par šo jautājumu.  “Šis ir pirmais solis ceļā uz šī projekta apturēšanu. Cīņa ir uzsākta,” pēc debatēm norādīja K. Kariņš, kurš Eiropas Parlamentā strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.

Facebook Draugiem Twitter Instagram