Latvijas Banka rīt, 1. decembrī, laidīs apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu ar stārķa attēlu.

Eiro piemiņas monētā pārdzimis mākslinieces Olgas Šilovas veidotais ligzdu vijošā stārķa tēls, ar kuru Latvijas Banka savulaik uzsāka īpaša dizaina 1 lata apgrozības monētu sēriju.

Saskaņā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības sniegto informāciju pašlaik Latvijā ligzdo ap 14 tūkstošiem balto stārķu pāru un 180–240 melno stārķu pāru. Kā norādīja Latvijas Ornitologu biedrības pārstāvis Viesturs Ķerus, «vai tas būtu baltais stārķis Latvijas laukos, vai melnais stārķis mežos, Latvijas iedzīvotājiem rūp šo putnu liktenis. Gan stārķus, gan citus putnus nereti apdraud nepārdomāta dzīšanās pēc naudas, bet arī dabas aizsardzība bez naudas mūsdienās nav iespējama. Tāpēc esam priecīgi, ka Latvijas Banka izdod šo monētu, kas varēs kalpot kā simbolisks atgādinājums – mūsu labklājībai izšķiroša būs māka pelnīt naudu, saglabājot Latvijas dabas vērtības.»

Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un citās eiro zonas dalībvalstīs.

Nākamgad eiro piemiņas monētā pārdzims mākslinieka Gunāra Lūša veidotais govs tēls, kas kā zemes un lauku simbols ilgus gadus rotāja 2 latu apgrozības monētas.

Šodien Vidzemes slimnīcā notiks sarīkojums, svinot slimnīcas 40.dzimšanas dienu jeb 40 gadus kopš jaunā slimnīcas kompleksa atklāšanas Jumaras ielā.

Pasākumā, klātesot arī bijušajiem darbiniekiem un sadarbības partneriem, tiks svinēta slimnīcas notikumiem bagātā vēsture, pārcilātas kopīgās atmiņas un svarīgākie notikumi pa desmitgadēm. Tiks sumināti tie 33 darbinieki, kuri slimnīcā nostrādājuši ilgāk par 40 gadiem.

Atgādinot par slimnīcas sākotni, iekārtota neliela fotoizstāde - melnbalto kadru stāsts par norisēm no pirmā buldozera brauciena topošajā būvlaukumā 1970.gadā līdz jaunās poliklīnikas atslēgu pasniegšanai 1984.gadā. Slimnīcas dinamiskās attīstības būtiskākie fakti, ko papildina fotoattēli, apkopoti īpašajā jubilejas avīzē.

Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un pacientu drošību, Vidzemes slimnīca veikusi nozīmīgas investīcijas medicīnas tehnoloģijās un infrastruktūrā, un darbinieku apmācībā, piesaistot Eiropas fondu finansējumu un ieguldot arī uzņēmuma līdzekļus.

Šodien, līdzīgi kā vēsturiskajā slimnīcas atklāšanas svinīgajā sēdē, kad pirmo reizi tika parādīta slimnīcas jaunā emblēma, ar kuru uzņēmums strādāja 40 gadus, tiks prezentēts jaunais Vidzemes slimnīcas logo.
Rīgas domes goda zīmi "Gada policists" piešķirs Rīgas pašvaldības policijas inspektoram Retam Bolam.

Savukārt policijas goda zīme "Par Centību" tiks piešķirta Rīgas pašvaldības kārtībniecei Jeļenai Zariņai.

Iedzīvotāji, izvirzot Bolu goda zīmes saņemšanai, ir norādījuši, ka viņš ir profesionālis, kas spēj ātri risināt problemātiskas situācijas, ir atsaucīgs, izrāda iniciatīvu arī sniedzot palīdzību uz ceļa, spējot palīdzēt gan automašīnu tehnisku problēmu jautājumos, gan izskaidrojot Ceļu satiksmes noteikumu prasības. Par Bolu ir teikts, ka viņš ceļ Rīgas pašvaldības policijas prestižu iedzīvotāju acīs, labi un pareizi piemēro normatīvos aktus, sadarbojas ar Valsts policijas darbiniekiem un ar mediķiem konfliktos ar agresīviem pacientiem, ir pozitīvs piemērs arī ārpus amata pienākumu pildīšanas.

Savukārt kārtībniecei Zariņai izteikta pateicība par saliedētu darbu, kā rezultātā esot izdevies novērst masveida kautiņu, par profesionālu rīcību, par aktīvu piedalīšanos Lielajā talkā, veicot teritorijas labiekārtošanu. Zariņa tiek raksturota kā atbildīga savu pienākumu pildītāja, kurai ir labs kontakts ar bērniem, pedagogiem, prasīga, saprotoša, zinoša savā darbā un atsaucīga darbiniece, kas apzinīgi pilda savus pienākumus.
Īstenojot dažādas informatīvas aktivitātes, Latvijas Urologu asociācija aizvadījusi Movembri jeb Ūsu mēnesi. Kopīgi ar partneriem no sporta, vīriešu skaistumkopšanas un filmu industrijas, informatīvās aktivitātes veiktas ar mērķi izglītot Latvijas vīriešus par regulāras veselības pārbaudas nozīmību. Noslēdzošā Movembra aktivitāte ir profesionāļu vadībā tapis video ar vairāku sabiedrībā pazīstamu vīriešu piedalīšanos.

Video, kurš tapis “Film Angels Studio” pazīstamā kinorežisora Jāņa Kalēja vadībā, filmējušies aktieris Andris Keišs, pludmales volejbolists Aleksandrs Samoilovs, žurnālists Haralds Burkovskis, politiķis Mārtiņš Bondars un urologs Alvis Laukmanis. Video katrs no dalībniekiem aicina ikvienu vīrieti pievērts uzmanību un neatstāt novārtā savu veselību gan sevis paša, gan savas ģimenes dēļ.

Kaut arī Movembra sociālā kampaņa, kļūst arvien atpazīstamāka, tomēr, lai uzlabotos situācija Latvijā, nepieciešams par šo tēmu runāt atklāti un regulāri. Kā liecina pēdējie „Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistikas dati par 2014. gadu, ar prostatas vēža simptomiem pērn tika diagnosticēti 1123 jauni pacienti, savukārt nāves gadījumu skaits sasniedza rekordlielu skaitli – 409.

Jau trešo gadu Ūsu mēneša aktivitātēs iesaistījās arī hokeja klubs “Dinamo Rīga”. 24. novembrī norisinājās “Dinamo Rīga” mājas spēle, kuras ietvaros ikviens apmeklētājs tika aicināts piedalīties atraktīvā erudīcijas konkursā, iegūt nozīmīgu informāciju par savu veselību un izmērīt ūsu kuplumu, kur raženāko ūsu īpašnieki piedalījās publiskā skatītāju balsojumā un saņēma dāvanas no kampaņas atbalstītājiem – “Rīgas Bārddziņa” un “Lumberjack”. Visas spēles garumā bija pieejama “Lumberjack” improvizētā vīriešu frizētava – meistari piedāvāja bez maksas sakopt vīrišķīgo sejas rotu, kā rezultātā vairāki hokeja spēles apmeklētāji ieguva pavisam jaunu tēlu.

Latvijas Urologu asociācija plāno veikt arvien plašākas aktivitātes gan Ūsu mēneša ietvaros, gan ikdienā. “Esam gandarīti, ka ar katru gadu mūsu atbalstītāju pulks pieaug, cilvēki nav vienaldzīgi un labprāt iesaistās aktivitātēs. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam uzlabot situāciju Latvijā un kļūt veselīgāki un ar dzīvi apmierinātāki,” stāsta “Latvijas Urologu asociācijas” biedrs, urologs Pēteris Vaganovs.
 

Šeit var lejuplādēt  video materiālu. Vai skaties: http://ej.uz/LUA_Video
 
Šeit var lejuplādēt un apskatīt fotoattēlus no tematiskās “Dinamo Rīga” spēles.
Šodien noslēdzam raidījumu ciklu, kurā skaidrojām Eiropas Parlamenta nozīmi mūsu ikdienā.

Aptaujas liecina, ka teju 66% Latvijas iedzīvotāju jūtas kā pilntiesīgi Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, tomēr ne visi līdz galam izprot Eiropas Parlamenta nozīmi. 

Skaidrs, ka Latvijas likumdošana atkarīga no mūsu Saeimas darba, bet arī EP ietekmē mūsu ikdienu ar saviem lēmumiem.
Nu jau 10 gadus EP ir arī Latvijas pārstāvji. 

Eiropas Parlamentams lemj par teju 85 jomām, lūk daži piemēri:
- pateicoties parlamenta lēmumiem un to ieviešanai arī Latvijā, mēs brīvi varam ceļot, studēt, sākt uzņēmējdarbību jebkurā ES valstī; tālsarunas ar citām Eiropas valstīm tagad maksā niecīgu daļu no tā, ko maksājām pirms 10 gadiem – pie tam no 2017.gada plānots noteikt, ka par tālruņa izmantošanu ārzemēs maksāim gandrīz tikpat, kā par sarunām savā valstī; ievērojami kritušās ir lidmašīnas biļešu cenas;  Latvijas lauksaimnieki turpmāk varēs saņemt tikpat lielus atbalsta maksājumus cik viņu kolēģi tā sauktajās vecajās ES valstīs; pieņemti lēmumi sabiedrības veselības uzlabošanai - piemēram, cigarešu pārdošanas un lietošanas ierobežojumi; parlaments nolēmis uzlabot arī ceļu drošību, nosakot, ka turpmāk jaunās automašīnas būs jāaprīko ar sistēmu, kas Csn brīdī automātiski informēs glābējus par mašīnas atrašanās vietu.

Taču ir arī jomas, par ko Eiropas Parlaments nelemj un nevar ietekmēt – to dara katras valsts valdība.
Piemēram, EP nenosaka, kādas pensijas saņems mūsu pensionāri un kādi būs pabalstu apmēri.
Tāpat veselības aprūpes organizēšana, kultūra un izglītība ir jomas, par kurām atbildība gulstas uz mūsu valdības pleciem. Un arī dalībvalstu nacionālie budžeti un to plānošana ir katras valsts pārziņā.

EP darbam var sekot līdz sociālajos tīklos un latviešu valodā lasīt aktualitātes un skaidrojumus par to, kas notiek EP un kā šie lēmumi vēlāk izskatīsies mūsu dzīvē. 

Baltijas valstu ceļu policijas darbinieki šodien  rīkos reidus, lai pastiprināti uzmanītu drošības līdzekļu – bērnu sēdeklīšu un drošības jostu – lietojumu, kā arī veiktu riepu protektoru dziļuma pārbaudi un ātruma kontroli.

Reidi notiks Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijā visas šīs dienas garumā.

Tiks pārbaudīts, vai, pārvadājot bērnus, tiek izmantoti bērnu sēdeklīši vai paliktņi, kā arī, vai autovadītāji un pasažieri lieto drošības jostas. 
Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī aizmugurējos sēdekļos sēdošajiem pasažieriem, jo policijas pieredze liecina, ka tieši aizmugurējo sēdekļu pasažieri bieži neuzskata par vajadzīgu piesprādzēties.

Ministru Kabineta noteikumi nosaka, ka transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām no 1.decembra līdz 1.martam, un šo riepu protektoru dziļumam jābūt vismaz 4mm. 
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests plkst. 10  visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu  sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus 

Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama. 

VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tās izdzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību .

Latvijā kopumā uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā.
Vairums šoferu atzīst, ka īsti neatceras, kad saņēmuši izziņu, ka veselības stāvoklis ir piemērots auto vadīšanai un vai izziņa maz ir derīga?

Tomēr daļa aptaujāto šoferu atzīst, ka labprāt saņemtu sms vai epastu, kas atgādinātu – ka medicīniskās izziņas termiņš tuvojas beigām.

Sods par braukšanu ar beigušos izziņu ir 40 eiro, tiesību atņemšana uz vietas -  uz laiku, kamēr situācija tiek atrisināta.

Šobrīd ārsti vairs neizdod uz rokas izziņas, bet datorizēti ievada sistēmā. Pēc Ministru kabineta noteikumiem pēc komisijas apmeklējuma ārstiem ir pienākums divu dienu laikā informāciju ievadīt kopējā sistēmā. 

Šoferiem līdz 60 gadiem šādas izziņas derīgas 10 gadus, pēc 60 –  3 gadus.

Komisija maksā 30 eiro – un komisijas ietvaros jāapmeklē psihiatrs, narkologs, okulists, ķirurgs, neirologs un ģimenes ārsts.

Patlaban bez derīgas medicīniskās izziņas brauc aptuveni 7% autovadītāju. 

Tie šoferi, kuri baidās palaist termiņu garām – var reģistrēties CSDD sistēmā un pirms medicīniskā izziņa būs beigusies, šoferiem uz epastu atnāks atgādinājums. 
Par Latvijas BMX riteņbraukšanas tēvu dēvētais Jānis Siliņš saņems balvu par mūža ieguldījumu sportā, tas šodien  kļuva zināms pēc Latvijas Gada balvas sportā žūrijas balsojuma. Profesionālajā karjerā 70 gadu vecais Siliņš ir izveidojis BMX klubu un sacensību sistēmu, kas arvien veiksmīgi darbojas.

Treneris un sporta pedagogs Siliņš iniciēja Latvijas BMX federācijas dibināšanu 1988.gadā un viņš astoņdesmito gadu beigās attīstīja ideju par BMX kā jauniešu un ģimenes sporta veidu, kas vēlāk Latvijai nodrošināja divas olimpiskās zelta medaļas. 

Balvu Siliņam pasniegs 23.decembrī Gada balvu sportā pasākumā Dzelzceļa muzejā. 

Žūrija nobalsoja arī par pretendentiem uz pārējām Latvijas Gada balvām sportā, kas kopumā tiks pasniegtas 15 nominācijās. Citu balvu ieguvēji kļūs zināmi vien svinīgajā noslēguma ceremonijā. 
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotajā streikā piektdien piedalīsies aptuveni puse no visiem izglītības darbiniekiem valstī. Skolām un bērnudārziem ir jāpaziņo vecākiem, vai bērnus izglītības iestāde piektdien uzņems. Ja kaut daļa pedagogu strādā, skolām ir jānodrošina bērnu pieskatīšana.

"Ja skola streiko pilnībā, tas nozīmē, ka faktiski skola ir ciet, un attiecīgi tad bērnu šī skola var neuzņemt. Savukārt, ja skola streiko daļēji, tas nozīmē, ka daži pedagogi streiko, daži pedagogi strādā, tas nozīmē, ka skola uzņem visus bērnus un nodrošina tad gan bērnu pieskatīšanu, gan izglītības procesu," stāsta Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs.

Pēc viņa teiktā: ja ir gadījumi, kad vecāki savlaicīgi no skolas nespēj vai nevar saņemt informāciju, tad ir jāvēršas pašvaldībā. 

Galvenās streika rīkotāju prasības ir budžetā rezervēto deviņu miljonu eiro novirzīšana mazo skolu atbalstam un pirmsskolas pedagogu atalgojumam, kā arī papildu finansējums zinātnei. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile iepriekš paudusi pārsteigumu par šādu arodbiedrības lēmumu.
Aukstums un sniegs sasniedzis ne tikai mūsu zemi, bet kādu laiku arī Kanāda auksts, snieg un  līdz ar aukstumu, Kanādā, vairākās pilsētās uz ielām parādījušis apģērbti laternu stabi – ar ziemas jakām un cepurēm. 

Bet šīs jakas nav pazaudētas: bariņš entuziastu tās izvieto pilsētā, lai salstošie trūkumcietēji un bezpajumtnieki tās var paņemt. 

Idejas autori  jau vairākus gadus katru rudeni vāc jakas, mēteļus un vestes, kuras ziedot salstošajiem. 
Katrai jakai pievienota zīmīte “Es neesmu pazudusi! Ja tu esi palicis bez siltām mājām, paņem mani un sasildies!”

Nākamgad entuziasti  cer projektu ne vien turpināt, bet arī katrai jakai pievienot 5 dolāru ēdiena kuponu, lai salstošajiem cilvēkiem tiek vismaz viena silta maltīte.

Šī ir lieliska ideja, kuru var realizēt arī Latvijā.
Tenesī štatā, Memfisā, cilvēkus šokē milzīgi zirnekļu tīkli, kas pārklājuši laukus un zemi apmēram 800 metru garumā, izveidojot tīklu palagu pār dzīvojamo rajonu. 

Pārsteidzošo balto tīklu šķiet zirnekļi izmanto, lai masveidā pārvietotosuz citu dzīvesvietu. Miljoniem zirnekļu ir kopīgi izveidojuši milzīgo, teju kilometru garo "bēgšanas ceļu", par kuru vietējie iedzīvotāji nav sajūsmā.

Šie zirnekļi nekož, nav cilvēkiem indīgi, tādēļ uztraukumam nav pamata, šis vienkārši ir pārsteidzošs dabas fenomens, kas noteikti vēl ilgi tiks pieminēts vēsturē, tā teicis Akronas Universitātes biologs Tods Blakledžs, kurš min, ka tīklus varētu būt izveidojuši riteņzirnekļi (Argiope catenulata).

Šāda zirnekļu ''ceļošana'' nav novērota tikai Amerikas Savienotajās Valstīs, bijuši gadījumi arī Lielbritānijā un Austrālijā. Zirnekļi šādi ne tikai turpina populāciju, bet arī izvairās no dabas katastrofām. Kad 2012. gadā Austrālijā bija plūdi, miljoniem zirnekļu šādi
bēga, lai nenoslīktu.

Ķīnā top lielākais dzīvnieku klonēšanas centrs pasaulē, kur tiks klonēti meklētājsuņi, zirgi, mājdzīvnieki, kā arī govis. Klonēšanas centrs atradīsies biznesa parkā Ķīnas pilsētā Tjandzjiņā, un zinātnieki zinātnieki pie darba varēs ķerties jau 2016. gada pirmajā pusē.

Klonēšanas centrā atradīsies nevien pētnieciskās laboratorijas, bet arī vietas gēnu uzglabāšanai, kā arī muzejs. Plānots, ka klonēšanas centrā tiks radīti 100 000 embriju gadā, ar laiku sasniedzot miljonu embriju gadā. Idejas autori uzskata, ka tādējādi Ķīnas zemnieki beidzot varēs saņemt pietiekami daudz govju gaļas iegūšanai.

Ķīnas zinātnieki jau kopš 2000 .gada klonē aitas, liellopus un cūkas. Pirmais dzīvnieku klonēšanas centrs Ķīnā tika atklāts jau 2014. gadā Šandongas provincē. Pirmajā projektā tika klonēti Tibetas mastifa šķirnes kucēni. Klonēšanas centra idejas autori norāda, ka aizvien vairāk uzņēmumu interesējas par dzīvnieku klonēšanas iespējām komerciālu mērķu vārdā. Piemēram, 2009. gadā Dienvidkorejā tika klonēti meklētājsuņi narkotiku meklēšanai lidostās.

Pēdējo mēnešu un nedēļu notikumi – teroristu uzbrukumi un draudi sarīkot jaunus uzbrukumus – smagi skāruši tūrisma nozari. Daudzi populāri objekti Eiropā, jo īpaši Francijā un Beļģijā, tagad ir neierasti tukši.

Līdzīga situācija ir vērojama arī Ēģiptē un citās Ziemeļāfrikas valstīs. Toties Ņujorkas iedzīvotāji un viesi varot justies droši – tā vismaz paziņojis Ņujorkas itāliešu mafijas Gambīno ģimenes pārstāvis. Daudzi mediji citē Džovanni Gambīno, kurš apgalvo, ka Daesh teroristi baidās no itāliešu mafijas, tāpēc nemaz nemēģinot izveidot savas šūniņas Ņujorkā.

Aviobiļešu cenas uz Parīzi, Berlīni un Briseli nokritušas sen neredzēti zemu. Iespējams, tieši terorisma draudu dēļ būtiski kritušas vairāku aviokompāniju biļešu cenas uz Eiropas lielākajām pilsētām. Piemēram, lidojumi no Rīgas uz Parīzi abos virzienos ar vienu no zemo cenu aviokompānijām Wizzair decembrī iespējams iegādāties pat par 19 eiro. Savukārt Ryanair lidojumu no Rīgas uz Vācijas galvaspilsētu Berlīni iespējams iegādāties, sākot no pieciem eiro.

Šodien atklāts sabiedrības balsojums par 2015. gada labākajiem mediķiem.
 
"Gada balva medicīnā" Latvijā norisināsies jau sesto gadu, un tajā tiks godināti mediķi par apzinīgu un pašaizliedzīgu darbu pacientu veselības labā.
 
Ikviens Latvijas iedzīvotājs līdz nākamā gada 15. janvārim ir aicināts nobalsot par savu labākā mediķa kandidātu nominācijās "Gada ārsts", "Gada zobārsts", "Gada ārsta palīgs", "Gada māsa", "Gada vecmāte", "Gada farmaceits" un "Gada funkcionālais speciālists".
 
Balsot var Latvijas ārstu Biedrības mājaslapā

Līdz šim produktus, kas tiek dēvēti par "jauno pārtiku" regulēja 1997. gadā pieņemti tiesību akti. Lai pielāgotos zinātniskajai un tehnoloģiskajai attīstībai pārtikas nozarē, kā arī veicinātu inovācijas, Eiropas Parlaments  apstiprināja jaunus tiesību aktus, jo pa šiem 20 gadiem daudz kas pasaulē mainījies.
Piemēram, godži ogas un čia seklas, kas ir teju katrā smūtija, arī ir jauna pārtika, un tā ir populāra ne tikai ēdienu blogeru un pavāru ikdienā, bet jau arī vairums mājsaimniecēm.

Tāpat arī prognozes liecina, ka nākamo desmit gadu laikā pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par apmēram 60 procentiem un uztura zinātnieki secinājuši, ka visdaudzsološākie pasaules pabarošanā ir kukaiņi un aļģes.  

Piemēram, zinātnieki jau radījuši pirmo – jaunās pārtikas piemēru – burgeru, no govs gaļas, bet gaļa tika izaudzēta mākslīgi no govs cilmes šūnām. Tādējādi dažas no govs paņemtas šūnas izveido vairākas tonnas gaļas. 

Jaunā pārtika savij kopā zinātni, kulināriju un arī politiku, jo arī jaunajai pārtikai jāatbilst vispārpieņemtajām normām par pārtikas nekaitīgumu un drošību – un tieši tāpēc vajadzīgi Eiropas Parlamenta likumu normas, jo pirms laist šos jaunos produktus ražošanā – vajadzēs pārbaudīt, vai tie ir droši lietošanai uzturā. Ja iestādes nevarēs noteikt, vai to lietot uzturā ir droši, tas ES tirgos nenonāks. 

Tomēr ne visa jaunā pārtika ir jauna – ir produkti, kas uzturā lietoti jau tūkstošiem gadu citur pasaulē un jauni ir tikai Eiropā. Ar šādiem gadījumiem saskārusies Meksika ar čia sēklām, ko šajā valstī lieto jau kopš Kristus dzimšanas, taču čia  sēklu ieviešana Eiropas tirgū nebija viegla. 
Taču kā uzsver Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Inese Vaidere, kura strādā ar šiem jautājumiem, tad Latvijā vispirms vajadzētu izmantot visas tradicionālās iespējas pārtikas nodrošināšanai un iegūšanai, tikai tad ķerties pie cita veida pārtikas. 


ASV izplatīja brīdinājumu saviem pilsoņiem visā pasaulē par “palielinātiem terorisma draudiem” pēc Parīzē notikušajiem teroraktiem.

Francijā un Beļģijā vēl arvien tiek meklēts Beļģijā dzimušais Salahs Abdeslams aizdomās par līdzdalību koordinētajās apšaudēs un spridzinātāju pašnāvnieku uzbrukumos Parīzē, kuros 13.novembrī tika nogalināti 130 cilvēki un par kuriem ir uzņēmies atbildību džihādistu grupējums “Islāma valsts”.

ASV pēc šiem teroraktiem ir pastiprinātas trauksmes stāvoklī.

"Pašreizējā informācija liecina, ka ISIL jeb “Daesh” (“Islāma valsts”), “Al-Qaeda”, “Boko Haram” un citi teroristu grupējumi turpina plānot teroristu uzbrukumus daudzos reģionos," teikts ASV Valsts departamenta brīdinājumā ceļotājiem.
"ASV pilsoņiem jābūt modriem, kad viņi atrodas sabiedriskās vietās vai izmanto transportu,” brīdināja Valsts departaments, iesakot amerikāņiem izvairīties no lieliem pūļiem vai cilvēku pārpilnām vietām un “būt sevišķi uzmanīgiem brīvdienu sezonas laikā”.
Atsaucoties uz neseniem uzbrukumiem Dānijā, Francijā, Mali, Nigērijā un Turcijā, Valsts departaments arī atzīmēja “vientuļo vilku” uzbrukumu draudus, ko var sarīkot ar teroristu grupējumiem nesaistītas, bet to iedvesmotas personas.

Brīdinājumā, kas ir spēkā līdz 24.februārim, teikts, ka "teroraktu iespējamība turpināsies, jo “ISIL/Daesh” (“Islāma valsts”) locekļi atgriežas no Sīrijas un Irākas”, kur viņi karojuši.

"Ekstrēmisti ir vērsušies pret lieliem sporta pasākumiem, teātriem, atklātiem tirgiem un aviācijas pakalpojumiem," piebilda brīdinājuma autori.

Valsts departaments bieži izplata brīdinājumus ASV tūristiem atsevišķās valstīs, bet šis ir rets pasaules mēroga brīdinājums.

CSDD šodien sāk   sociālo kampaņu "Skaties ceļam acīs!", skaidrojot, cik  bīstami ir pie stūres lietot mobilo tālruni.

CSDD un Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" veiktais pētījums liecina, ka viedtālruņus un citas mobilās ierīces pie stūres lieto katrs ceturtais autovadītājs. No viņiem 75% tos lieto sarunām, 43% - īsziņu sūtīšanai un lasīšanai, bet 16% - brīvi lieto  internetu .

CSDD neizslēdz iespēju, ka jādiskutē par bargākiem sodiem šoferiem, kuri pie stūres lieto mobilo telefonu.

Speciālisti norāda, ka, braucot ar ātrumu 90 kilometri stundā, tas ir 35 metru garš aklais brauciens, jo paskatīšanās vien uz mobilo tālruni prasa 1,4 sekundes.

CSDD pārstāvis Jānis Aizpors LTV “Rīta panorāmai” pastāstīja, ka citu valstu pieredze liecina, ka mobilo ierīču lietošana pie stūres izraisa ne mazums negadījumu, Vācijā izpētīts, ka tieši viedtālruņu un citu mobilo ierīču lietošana vainojama 10% negadījumu, Skandināvijā – 20%-25% negadījumu.
Latvijas situācija līdzīga Eiropai un mūsu valstī mobilo ierīču lietošana varētu būt vainojama 15%–20%  negadījumu.  
Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni un informētību par uzņēmējdarbības sākšanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) īpaši topošajiem uzņēmējiem izveidojis mājaslapas sadaļu "Kā uzsākt savu uzņēmējdarbību?".

Šeit  vienuviet apkopota svarīgākā informācija, kas nepieciešama, lai uzņēmējdarbību sāktu sekmīgi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Šajā sadaļā izskaidrotas uzņēmējdarbības reģistrācijas iespējas izvēlētajā darbības veidā un jomā, atbilstošākā nodokļu maksāšanas režīma izvēle, darbinieku un darba rīku reģistrēšana, elektroniskās saziņas ar VID sākšana, kā arī uzskaitītas publiski pieejamās datubāzes ikviena uzņēmēja papildu informācijai un darījumu drošībai.

Kopumā tie ir pieci soļi, kas jāveic topošajam uzņēmējam, lai ideja par savu uzņēmumu vai saimniecisko darbību kļūtu par realitāti.
Pie katra no pieciem soļiem pievienotas arī saites uz tām VID un citu iestāžu mājaslapu sadaļām, kurās iespējams iegūt plašāku un detalizētāku informāciju par attiecīgo uzņēmējdarbības aspektu.

Latvijas 97. gadadienā, 18.novembrī, Smiltenes novada dome pasniedza 21 apbalvojumu tiem novada ļaudīm, kuri ar savu nesavtīgo darbu un augstiem sasniegumiem ir devuši nozīmīgu ieguldījumu Smiltenes novada attīstībā un popularizēšanā Latvijā un pasaulē.
Nominācijas "Smiltenes novada Goda cilvēks" laureāti ir bijušie sporta skolotāji Ilga un Ivars Eisleri, kuri ir devuši nenovērtējamu ieguldījumu veselas, fiziski aktīvas sabiedrības audzināšanā, Smiltenes izglītības iestāžu un Smiltenes pilsētas popularizēšanā, daudzu spilgtu personību veidošanā.

25. novembrī plkst. 18.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā Jaunā Liepājas teātra izrāde bērniem “Svētkus meklējot”.

27. un 28.novembrī Smiltenes pilsētas kultūras centrā Smiltenes un Jaunpiebalgas novadu amatierteātru skate, kurā tiks rādītas septiņas izrādes. 27.novembrī sākums plkst. 18.30, 28.novembrī izrādes sāksies no plkst. 11.00. Ieeja uz katru no izrādēm – 1 EUR.

5. decembrī Smiltenes pilsētas centrā notiks Ziemassvētku egles iedegšana. Visas dienas garumā Smiltenē paredzētas dažādas aktivitātes – gan radošās darbnīcas, gan labdarības koncerts u.c. 
Mazos smilteniešu gaida dažādas rotaļas un aktivitātes, kā arī tikšanās ar Ziemassvētku vecīti. Detalizētāka informācija sekos Smiltenes novada mājas lapā www.smiltene.lv

10. decembrī no plkst. 10.00 līdz 13.00 Valsts asinsdonoru centrs (VADC) rīko asins donoru dienu Smiltenes kultūras un sporta centrā, Smiltene, Gaujas iela 1. Aicinām ziedot asinis visu asins grupu donorus.
Pikšķerētāji jeb lētticīgo makšķerētāji interneta pasaulē atrod arvien jaunus veidus, kā apmānīt interneta lietotājus. Agrāk ļoti populāras bija krāpniekvēstules, kuru sūtītāji centās izmantot saņēmēju empātiju un līdzjūtību: saņēmām saucienus pēc palīdzības no nelaimīgiem "bagātniekiem", kuri nevarot rīkoties ar savos kontos esošajiem līdzekļiem, vai arī pēkšņi uzradās tāls "radinieks", kurš aizgājis aizsaulē un atstājis milzīgu mantojumu.

"Pēdējā laikā populārākas ir krāpniekvēstules, kas kopē lielo korporāciju – YouTube, LinkedIn, Skype uncitu – paziņojumus. Vērojama interesanta tendence – sūtīt īsas vēstules, vien pāris teikumus, lai vēstules saturs izraisītu pēc iespējas mazāk aizdomu, jo
agrāk tieši lauzītā angļu valoda uzreiz norādīja uz to, ka tā ir krāpniekvēstule.”

Drošības eksperti novēro, ka interneta krāpnieki arvien vairāk piestrādā arī pie e-pasta vēstules izskata. Viņi ievieto uzņēmuma logotipu, vēstules beigās ievieto oficiālu korporatīvo paziņojumu. Taču to, ka tā ir krāpniekvēstule, nodod sūtītāja adrese un e-pasta
vēstulē ievietotā hipersaite, kas ved uz pavisam citu vietni, nekā tiek minēts vēstulē.

Lai izvairītos no nepatikšanām un sāpīgām sekām, drošības eksperti iesaka neklikšķināt uz vēstulēs norādītajām hipersaitēm. Labāk pieslēgties konkrētajai interneta vietnei un pārbaudīt, vai patiešām esat saņēmuši vēstuli vai citu paziņojumu, par kuru vēsta saņemtā e-pasta vēstule. Bieži vien krāpniekus nodod arī citas detaļas: lietotājs netiek uzrunāts vārdā, e-pasta vēstulē viņš tiek mudināts kaut ko izdarīt, piemēram, "Jūsu atbildi gaida X" vai arī "Jūs neesat izlasījis vēstuli Youtube".

Kā liecina Pasaules Veselības organizācijas informācija, galvassāpes ir visizplatītākie nervu sistēmas darbības traucējumi.

PVO savā pēdējā ziņojumā norādījusi, ka 47% pieaugušo vismaz reizi gadā ir sastapušies ar galvassāpēm. Katram desmitajam respondentam vecumā no 18 - 65 gadiem galvassāpju iemesls ir bijusi migrēna.

Jaunākie pieejamie dati par situāciju Latvijā liecina, ka ar migrēnu sirgst pacienti lielākoties vecumā no 25 līdz 34 gadiem (41,4%) - būtiski vairāk sievietes (87,9% no tiem, kas cieš no migrēnas). Katram ceturtajam līdz piektajam aptaujātajam migrēnas lēkmes ir 4 līdz 8 reizes mēnesī. Turklāt katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam galvassāpju epizožu ilgums visbiežāk ir 13 līdz 24 stundas, tikpat daudziem - 25 līdz 48 stundas.

Atkārtoti un ilgstoši galvassāpju uzliesmojumi negatīvi ietekmē ar migrēnu sirgstošā cilvēka dzīves kvalitāti - ģimenes, sociālo, kā arī darba dzīvi. Tajā pašā laikā, kā liecina galvassāpju ekspertu novērojumi, nereti cilvēki ar galvassāpēm nomokās pat trīs gadus ilgi, pirms vēršas pie speciālista.

Lai izglītotu sabiedrību par mūsdienās izplatīto slimību - migrēnu - un aicinātu cilvēkus rūpēties par savu veselību un neizturēties vieglprātīgi pret galvassāpēm, Latvijas Galvassāpju biedrība rītdien, 24.novembrī, plkst.11.00 visus interesentus aicina uz sociālās kampaņas par migrēnu atklāšanu. Pasākums notiks Rīgā, Latvijas Dzelzceļa stacijas centrālajā laukumā, iekštelpās tieši pie galvenās ieejas.

Nereti ar migrēnu sirgstošajiem ir jāsaskaras arī ar neizpratni no līdzcilvēkiem, jo pastāv dažādi stereotipi. Tādēļ kampaņas ietvaros ir izgatavots migrēnas simulators, ar kura palīdzību tiks pievērsta līdzcilvēku uzmanība un uzskatāmi tiks demonstrēts, kā lēkmes laikā jūtas ar migrēnu sirgstošais. Kā pirmie migrēnas simulatoru izmēģinās sabiedrībā zināmi cilvēki, tādējādi aicinot sabiedrību pievērst uzmanību šai problēmai.



Latvijā iestājusies meteoroloģiskā ziema - diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili noslīdējusi zem nulles, liecina faktiskā laika dati un prognozes.
Par meteoroloģisko ziemu sauc laika periodu, kurā diennakts vidējā gaisa temperatūra pastāvīgi ir zemāka par nulli.

Sagaidāms, ka izmanīgākie slēpošanas trašu īpašnieki līdz nākamās nedēļas nogalei spēs sapūst pietiekami daudz sniega, lai varētu uzņemt pirmos apmeklētājus.

Savukārt astronomiskā ziema sākas ziemas saulgriežos (21. vai 22. decembrī) un beidzas ar pavasara saulgriežiem (19., 20. vai 21. martā). Astronomiskās ziemas sākums parasti sakrīt ar laiku, kad dienas paliek pa minūtei vien garākas un gaišākas.

Saskaņā ar seno tautu tradīcijām ziemas saulgrieži ir ziemas vidus, nevis sākums. Ziemas saulgriežus senlatvieši dēvējuši gan par Ziemassvētkiem, gan par Bluķa vai Dvēseļu vakaru. Saskaņā ar ticējumiem vietām Latvijā Bluķa vakari atzīmēti laikā no Mārtiņiem līdz Sveču dienai, tomēr galvenokārt periodā no ziemas saulgriežiem līdz Jaungadam vai Zvaigznes dienai.


Info no Ārlietu ministrijas:

 21. novembrī Briselē noteikts visaugstākais drošības līmenis – Nr.4, pārējā Beļģijas teritorijā noteikts drošības līmenis Nr.3, atceltas visas sporta sacensības un koncerti.

Stingri iesakām neapmeklēt masu pasākumus - koncertus, seminārus, sporta pasākumus, tūristu iecienītus objektus, tirdzniecības centrus, kā arī atturēties no sabiedriskā transporta lietošanas. Tāpat aicināt uzturēt uzlādētus mobilos tālruņus, lai vajadzības gadījumā ir iespējams sazināties.

Aicinām sekot aktuālajai informācijai medijos. Ārkārtas situācijā aicinām nekavējoties sazināties ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni: +371 26 33 77 11 vai e-pastu: palidziba@mfa.gov.lv  

Ārlietu ministrija stingri iesaka jebkurai personai, kura dodas uz ārvalstīm, pirms ceļošanas iegādāties dzīvības un veselības apdrošināšanas polisi, kas paredz arī personas repatriāciju slimības vai nāves gadījumā, kā arī reģistrēties konsulārajā reģistrā.

 
Sestdien vairākās vietās Rīgā tiks ierobežota satiksme.

21.novembrī no plkst.19.30 līdz plkst.22.15 notiks "Staro Rīga" skrējiens pa maršrutu: Pils laukums – Muitas iela – Citadeles iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – nobrauktuve uz Ķīpsalu – Zunda krastmala – uzbrauktuve uz Vanšu tilta – Vanšu tilts – Citadeles iela – Pils laukums.

Ņemt vērā, ka skrējiena maršrutā un maršrutu šķērsojošajās ielās tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvos transportlīdzekļus), savukārt, sabiedrisko transportlīdzekļu satiksme tiks regulēta vai slēgta atbilstoši nepieciešamībai.
21.novembrī no plkst.13.00 līdz plkst. 23.00 tiks aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot transportlīdzekļus ar pasākuma organizatora izsniegtām caurlaidēm un operatīvo transportu) Pils laukumā. Atstātie transportlīdzekļi tiks pārvietoti uz tuvāko iespējamo stāvēšanai atļauto vietu.

No plkst.20.00 līdz plkst.22.15 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar pasākuma organizatora izsniegtām caurlaidēm un operatīvo transportu): Torņa ielas posmā, no Citadeles ielas līdz Pils ielai; Pils ielas posmā, no Torņa ielas līdz Muitas ielai; Muitas ielas posmā, no Pils ielas līdz Citadeles ielai; Citadeles ielas posmā, no Muitas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai.

21.novembrī no plkst.13.00 līdz plkst.23.00 tiks slēgta gājēju ietve uz Vanšu tilta posmā un virzienā no Citadeles ielas līdz nobrauktuvei uz Ķīpsalu.

Par pasākumu atbildīgs Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.
Kopumā 40 skolas no visas Latvijas piedalījušās Eiropas Parlamenta Informācijas biroja (EPIB) Latvijā projektā vidusskolām "Nost ar plāno!", kura mērķis bija rast efektīvāko risinājumu plāno plastmasas maisiņu patēriņa ierobežošanai.
„Izmantojot iespēju praktiski iesaistīties sabiedrībai nozīmīgos jautājumos, kas šobrīd aktuāli visā Eiropas Savienībā, jaunieši ir pierādījuši, ka Latvijas vide ir viņu prioritāte – skolēni ieguldījuši pamatīgu darbu, idejas ir inovatīvas un radošas. Piemēram, Krimuldas skolēni ir izstrādājuši jaunu ceļa zīmi, taču arī pārējo uzvarētāju darbi ir izcili!” gandarījumu pauž EPIB Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Konkursa žūrija, kuras sastāvā bija EPIB, projekta partnera Latvijas Zaļā punkta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionu administrāciju pārstāvji, par konkursa uzvarētajiem atzinusi 9 skolu komandas:

No Rīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona:
1.vieta: Ostvalda vidusskolas komandai;
2.vieta: 92. vidusskolas komandai;
3.vieta: 71. vidusskolas komandai;

No Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģiona:
1.vieta: Vaboles vidusskolas komandai;
2.vieta: Daugavpils 15. vidusskolas komandai;

No Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona:
1.vieta: Limbažu 3.vidusskolas komandai;
2.vieta: Krimuldas vidusskolas komandai;

No Liepājas atkritumu apsaimniekošanas reģiona:
1.vieta: Grobiņas ģimnāzijas komandai;

No Malienas atkritumu apsaimniekošanas reģiona:
1.vieta: Cesvaines vidusskolas komandai.

Visi projekta "Nost ar plāno!" uzvarētāji balvā saņems lielisku piedzīvojuma pasākumu radošuma treneres Vitas Brakovskas vadībā.

VARAM divu komandu darbus ir novērtējusi īpaši augstu, un tām piešķirs ministrijas goda rakstus - Vaboles vidusskolas 10. klases komandai un Grobiņas ģimnāzijas 11.b klases komandai.

Eiropas Parlamenta Informācijas biroja projekta vidusskolām "Nost ar plāno!" mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar Eiropas Parlamenta (EP) pieņemtajiem lēmumiem, veicināt izpratni par konkrēto problēmu un iedvesmot zaļākai domāšanai.

Projekta ietvaros dalībnieki saņēma sadarbībā ar ekspertiem sagatavotu mācību materiālu, lai skolēniem palīdzētu izprast esošo situāciju un izstrādāt projektu - efektīvu risinājumu sabiedrības informēšanai. Pēc tam izstrādātais projekts pašiem bija jāīsteno un radošā veidā jāapkopo rezultāti.

466 – tik daudz plastmasas maisiņu gadā vidēji izlieto katrs Latvijas iedzīvotājs. Līdz ar EP lēmumu šie paradumi būs būtiski jāmaina. Saskaņā ar EP apstiprinātajiem noteikumiem ES dalībvalstīm, t.sk. Latvijai būtiski jāsamazina plāno maisiņu patēriņš. Dalībvalstis var izvēlēties vienu no EP apstiprinātajiem veidiem:
- panākt, lai gada vidējais "plāno" maisiņu patēriņš no 2019. gada nepārsniegtu 90, bet no 2025. gada – 40 maisiņus uz iedzīvotāju;
- nodrošināt, ka no 2018. gada šos maisiņus pircējiem vairs neizsniedz bez maksas.
Patlaban Salacgrīvā notiek aktivitātes, lai nākamā gada sākumā varētu atvērt tirdzniecības un izstāžu zāli, kurā tirgotu pašu novadā ražotu produkciju un piedāvātu vietējo uzņēmēju sniegtos pakalpojumus. 

Ir panākta vienošanās ar SIA „Firma Madara 89” īpašnieku, ka viņa veikalā Salacgrīvā viena telpa tiks atvēlēta vietējās produkcijas tirdzniecības-izstāžu zālei. Pie tam uzņēmējs ir tik pretimnākošs, ka sola pirmos trīs mēnešus neprasīt nomas maksu. Pēc tam vēl arī pašvaldība ir gatava veselu gadu maksāt šos rēķinus no privatizācijas fonda.

Salacgrīvas pašvaldības vadītājs Didzis Straubergs uzskata, ka šis būs tāds sava veida eksperiments.

Ja pa šo laiku uzņēmēji būs sapratuši, ka šāds veikals viņiem ir izdevīgs, viņi paši vienosies, kā segt izdevumus turpmāk. 

Līdzīgs projekts, lai celtu saulītē vietējo ražojumus, jau pusotru gadu īstenots  Limbažos.
Bet nedēļas nogalē vairākas pašvaldības no bijušā Cēsu rajona apvienosies, lai Cēsu pusē atvērtu vietējo ražotāju veikaliņu "Ķimene", tas atradīsies Cēsīs, Rīgas ielā. 
Kopš mēneša sākuma Cēsu centrālā bibliotēkā piedāvā iespēju doties uz aklo randiņu ar grāmatu.

Lasītāji var izvēlēties kādu no iesaiņotajām grāmatām, neredzot tās vāku un paļaujoties vien uz dažiem atslēgvārdiem, kuri liecina par grāmatas piederību konkrētam žanram. 

Kā atzīst bibliotekāre Krista Lauberga, lasītājiem bieži vien ir grūtības izvēlēties tīkamu lasāmvielu, tāpēc bibliotēka nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu - akciju "Aklais randiņš ar grāmatu". "Vispār šādas idejas nāk no ārzemēm, kur grāmatu veikalos ievieš šādas akcijas. Es tā iedomājos, ka tas ir diezgan riskanti - nopirkt nezināmu grāmatu, tāpēc iedomājos, ka mēs varētu kaut ko tādu realizēt šeit, bibliotēkā, jo nekad nekas tāds nav bijis," norāda Krista Lauberga.

Līdz šim akcija guvusi lielu atsaucību, pie lasītājiem nonākušas jau aptuveni 50 grāmatas. Zem biezā papīra parasti slēpjas jaunākie un pasaulē iecienītākie literārie darbi. Kā izrādās, arī lasītājiem aklais randiņš ar grāmatu ir iepaticies.

"Mums ir arī izveidota tāda kā atgriezeniskā saite, iekšā ir ielikta lapiņa ar uzrakstu "Un kā tev patika mūsu randiņš?". Tad cilvēks, ja viņš vēlas, var uzrakstīt savas atsauksmes, un brīnumainā kārtā tās atsauksmes arī nāk un ir pozitīvas," saka Krista Lauberga.
"Akcijas noslēgumā mēs šīs lapiņas ieskenēsim un arī izplatīsim sociālajos tīklos, kad varēs visi akcijas gan dalībnieki, arī tie, kuri varbūt nobijās un neizmantoja šo akciju, tad varēs izlasīt un iepazīties ar citu cilvēku vērtējumu, kā tad galu galā viņiem ir paticis šis aklais randiņš ar grāmatām," stāsta Cēsu centrālās bibliotēkas sociālo mediju speciāliste Lāsma Vasmane.

"Aklais randiņš ar grāmatu" ir akcija pieaugušajiem, taču plānots šādu aktivitāti organizēt arī mazajiem bibliotēkas apmeklētājiem.
Lai arī Eiropas Savienība (ES) ir jau vienojusies par vairākām nepieciešamajām procedūrām patvēruma meklētāju uzņemšanai, joprojām nepieciešama aktīvāka dalībvalstu iesaiste šo cilvēku reģistrācijā, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete, kura darbojas EP darbojas Ārlietu komitejā.

Viņa arī uzsvēra, ka ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība ES ārējo robežu nostiprināšanai un kontrolei, lai tajās ik pēc kilometra nebūtu 100 metrus plata plaisa. 
Kalniete norāda, ka cilvēki, kuri ierodas Eiropā, bēg tieši no "Daesh" jeb tā dēvētās "Islāma valsts". 

ES jau ir spērusi nepieciešamos soļus, lai uzlabotu cilvēku uzņemšanu, taču attiecīgās procedūras prasa zināmu laiku, tostarp šo cilvēku reģistrācija. Kā norāda deputāte, tad nedēļā ierodas vairāki tūkstoši cilvēku, šo cilvēku reģistrācijai nepieciešami milzīgi resursi. Pie tam ir rudens ar aukstu laiku, tādēļ šiem cilvēkiem jānodrošina patvērums. 

Kā uzsver Kalniete  - tieši šajā reģistrācijas procesā ir jānošķir patvēruma meklētāji no ekonomiskajiem migrantiem. Tādēļ patlaban Parlaments  virzās uz kopēju ES migrācijas politiku.

Un vēl - Līdzās mūsu nacionālajiem ēdieniem sklandrausim, salinātai rupjmaizei, Carnikavas nēģiem un Latvijas pelēkajiem zirņiem arī Jāņu siers iekļauts Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistrā. Uz šo preču zīmi var pretendēt tikai tādi ES valstu pārtikas produkti, kas tradicionāli tiek lietoti konkrētā teritorijā un kam vismaz 25 gadu garumā ir apliecinājums par receptes nodošanu no vienas paaudzes nākamajai. 

Bet visā pasaulē parādās arī tā sauktie jaunie produkti, tas nozīmē, ka līdzās mūsu tradicionālajiem ēdieniem var parādīties arī, piemērām, grillētas medūzas, circeņi un prusaki. Par to plašāk nākamajā raidījumā. 
Vidzemes augstienē lauku reģionu mājās, kurās ūdeni ņem no akām, izveidojusies krīzes situācija - akas ir izžuvušas, jo zemē aizvien ir zems ūdens līmenis. lai tas atjaunotos, vajadzīgs ilgstošs lietus vai bieza un pavasarī kūstoša sniega sega.

Līdzīga situācija Latvijā esot piedzīvota pagājušā gadsimta 50.gados, šādi sausuma periodi nav kaut kas ārkārtējs. Dabā ik pa brīdim kaut kas tāds notiekot reizi 50 vai 100 gados.
Meteorologu novērojumi liecina, ka pirmajos divos šā gada rudens mēnešos nolijusi tikai puse no nokrišņu normas.

Oktobris bijis sausākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē, kas sniedzas gandrīz 100 gadus senā pagātnē. Tie nokrišņi, kas nolīst novembrī un kas gaidāmi tuvākajā periodā, tik ātri nepaaugstinās gruntsūdeņu līmeni, lai akas piepildītos ar ūdeni.

Gulbenes novada Lejasciema pagasta pārvalde ir gatava nodrošināt dzeramā ūdens piegādi iedzīvotājiem.
Pašlaik ar lūgumu palīdzēt saistībā ar ūdens trūkumu akā ir vērsusies viena ģimene, kurai divas reizes ar ūdens cisternu piegādāts ūdens.
Vairāk neviena mājsaimniecība pagasta pārvaldē līdz šim nav griezusies pēc palīdzības.

Lejasciema pagasta iedzīvotājiem ir iespēja izmantot veļas mazgāšanas un dušas pakalpojumus, kas pieejami Lejasciema veco ļaužu dzīvojamajā mājā Lejasciemā, Rīgas ielā 6. Šo pakalpojumu var izmantot ikviens pagasta iedzīvotājs, it īpaši situācijā, kāda izveidojusies šoruden, kad māju akās ir ļoti maz ūdens.

Tikmēr Apes novada pašvaldība centusies risināt aku izžūšanas problēmu, lūdzot atbalstu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), taču atbalsts netika gūts.
Apes novads ir starp tām pašvaldībām, kurās daļai iedzīvotāju akās šajā vasarā un rudenī trūkst ūdens.

Lai risinātu dzeramā ūdens problēmu Apes pilsētas daļā, kur dzeramais ūdens tiek gūts no akām, jau šogad pašvaldība sākusi gatavot darba uzdevumu tehniskā projekta izstrādei un nākamā gada pavasarī varētu sākt ūdensvada ierīkošanu.

Ilgtermiņā vienīgais risinājums, lai izvairītos no situācijas, ka akās trūkst ūdens, ir aku padziļināšana vai dziļurbumu veidošana, kas savukārt saistās ar izmaksām vairāku tūkstošu eiro apmērā, atzīst Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
"Pirmais posms - ir jāapzinās, cik daudz cilvēku tas skar šodien, kāda ir speciālistu prognoze par turpmāko, un tad ir jāizdomā, ko darīt. Vienīgais risinājums jau droši vien ir dziļurbumi," uzskata Jaunsleinis.
Viņš norāda, ka pašvaldību pienākums ir atbalstīt un sniegt palīdzību un dzeramo ūdeni piegādāt. Pašvaldību savienībā neviens oficiāli nav vērsies.
Facebook Draugiem Twitter Instagram