Latvijas Okupācijas muzejs meklē leģionārus, kuri brīvprātīgi atgriezās Latvijā 1946.gadā.

Sabiedrības palīdzība faktu noskaidrošanā nepieciešama, jo Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Andrejs Edvīns Feldmanis veic pētījumu un veido dokumentālo filmu par latviešu leģionāriem Zedelgemā.

Otrā pasaules kara beigās sabiedroto gūstā angļiem padevās 11 727 latviešu leģionāri, kuri tika novietoti kara gūstekņu nometnē Beļģijā, Flandrijas provinces pilsētiņā Zedelgemā.
1946.gada 6.aprīlī padomju armijas pārstāvjiem angļi nodeva 199 karavīrus, kuri brīvprātīgi vēlējās atgriezties dzimtenē.
Apmēram 30 latviešu leģionāri tika atvesti uz Rīgu un novietoti filtrācijas nometnē Ganību dambī 40.

Okupācijas muzejs lūdz atsaukties šos karavīrus, viņu tuviniekus vai personas, kuras kaut ko zina par šo notikumu.

Personas, kuras var sniegt kādu informāciju, muzejs aicina sazināties, zvanot 66 117 657.

Kā skaidro Feldmanis, muzeja rīcībā ir dokumenti, taču vēsturniekiem vajag cilvēkus, lai noskaidrotu, kas ar šiem leģionāriem notika tālāk.
Filmu "Zedelgema" paredzēts pabeigt rudenī un pirmizrādīt jau 11.novembrī kinoteātrī "K.Suns".
Nākamnedēļ, no 21.septembra līdz 27.septembrim, visā Eiropā un arī Latvijā norisināsies Veselības nedēļa, kuras laikā iedzīvotāji tiks mudināti piedalīties dažādās fiziskajās aktivitātēs.

Kā informēja Latvijas Tautas sporta asociācijas ģenerālsekretāre Gaļina Gorbatenkova, Latvija šajā kampaņā piedalās jau ceturto gadu un tās dalībnieku skaits ar katru gadu pieaug.

Gorbatenkova stāstīja, ka Veselības nedēļas laikā notiks dažādi bezmaksas pasākumi un aktivitātes visā Latvijā, kuros aicināti piedalīties visi iedzīvotāji neatkarīgi no vecuma, dzimuma un sportiskās sagatavotības. Pasākumu organizatori piedāvās fiziskās aktivitātes iedzīvotājiem visas nedēļas garumā, piemēram, skriešanu, nūjošanu, pārgājienus, riteņbraukšanu, lēkšanu ar lecamauklu.

Pasākums tiek organizēts, lai parādītu, ka ir daudzi vienkārši un visiem pieejami veidi, kā ikdienā nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, kas vērstas uz cilvēka veselības uzlabošanu.

Vairāk informācijas par pasākumiem iespējams atrast mājaslapā "www.sportsvisiem.lv" vai pašvaldību mājaslapās.
Oktobra sākumā Latvijā norisināsies ikgadējās Eiropas Putnu vērošanas dienas,  informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrībā (LOB).

Ikviens interesents 3. un 4.oktobrī ir aicināts pievienoties kādā no 25 bezmaksas pasākumiem dažādās Latvijas vietās. Turklāt nav obligāti zināt visas putnu sugas - to kopā ar pieredzējušiem ekspertiem būs iespēja iemācīties, uzsver LOB.

Putnu vērošanas pasākumi 3.oktobrī notiks Ķemeru nacionālajā parkā, Sātiņu zivju dīķos, Rīgā, Kolkas ragā, Papes dabas parkā, pie Lubāna ezera un citur. Tās būs gan ekskursijas, izturības pārgājieni, putnu vērošana.

4.oktobrī pasākumi notiks tajās pašās vietās, kur 3.oktobrī, kā arī Rāznas nacionālajā parkā, Ķeipenes apkārtnē, Randu pļavās.

Savukārt pie Lubāna mitrāja informācijas centra notiks pūču būru gatavošana, bet dabas izglītības centrā "Rāzna" paredzētas radošas aktivitātes ģimenēm ar bērniem.

Eiropas Putnu vērošanas dienas ir ikgadējs pasākums, kas ietver simtiem aktivitāšu dažādās valstīs. Pērn Eiropas Putnu vērošanas dienās piedalījās vairāk nekā 23 000 cilvēku no 33 valstīm. Latvijā ap 780 dalībnieku kopā reģistrēja 91 102 putnus no 153 sugām.
Šodien kinoteātrī "Kino Citadele" tiks atklāts nacionālais filmu festivāls "Lielais Kristaps", kas ilgs līdz 25.oktobrim.
Festivāla oficiālā atklāšana sāksies plkst.19 kinoteātrī "Kino Citadele" ar triju filmu pirmizrādēm.

Nacionālais filmu festivāls "Lielais Kristaps" apkopo, demonstrē un vērtē gada laikā paveikto Latvijas kino - pilnmetrāžas spēlfilmas, dokumentālās un spēles īsfilmas, animācijas un televīzijas dokumentālās filmas. Tiek apbalvoti arī labākie kinoprofesiju pārstāvju veikumi - labākais operatora darbs, mūzika, kostīmu mākslinieks un citi.

Šogad festivāls piedāvās ikvienam skatītājam iepazīties ar pilnu Latvijas jaunākā kino kopainu. Pirmo reizi "Kino Citadele" tiks izrādītas visas festivālam iesniegtās filmas bez iepriekšējas to atlases.

Festivāla žūriju - "Lielā Kristapa forumu" - veido 400 audiovizuālajā nozarē aktīvi strādājošie, profesionālo organizāciju un radošo savienību biedri.
Tādējādi tiek atjaunota tradīcija, kura saistās ar festivāla pirmsākumiem - toreiz kino profesionāļi sanāca vienkopus lielā zālē un balsoja, vienkārši paceļot roku, nosakot, kura filma pelnījusi iegūt Kristapa statueti.

Balsošana par filmām notiks aizklāti, speciāli izveidotā vietnē tīmeklī. Foruma dalībnieki ir, piemēram, aktrises Aurēlija Anužīte, Elita Kļaviņa, Helga Dancberga, aktieri Juris Bartkevičs, Juris Žagars, Intars Rešetins, režisori Rolands Kalniņš, Ivars Seleckis, Jānis Streičs, Juris Poškus un citi nozares profesionāļi.

Šogad festivālā būs skatāmas 87 filmas - viena spēlfilma, 11 dokumentālās filmas, 21 spēles īsfilma, desmit animācijas filmas un 18 dokumentālās īsfilmas, kā arī 26 dokumentālās televīzijas filmas. Visas konkursam pieteiktās filmas līdz 15.oktobrim būs skatāmas "Lielā Kristapa" filmu seansos kinoteātrī "Kino Citadele", bet no 15.oktobra līdz 25.oktobrim filmu izlase tiks izrādīta Rīgas Starptautiskā kino festivāla laikā kinoteātrī "Splendid Palace".

"Lielā Kristapa" balvu pasniegšanas ceremonija notiks 25.oktobrī kinoteātra "Kino Citadele" lielajā auditorijā un tiks tiešraidē translēta LTV1. Balvas filmām tiks piešķirtas piecās kategorijās, savukārt labākajiem kinoprofesiju pārstāvjiem - 13 kategorijās. Būs arī skatītāju balsojums, kurā piedalīsies 80 000 "Forum Cinemas" lojālie klienti, kas izlems, kura no filmām saņems "Lielā Kristapa" Skatītāju balvu.

Festivālu rīko Latvijas Kinomatogrāfistu savienība kopš 1977.gada, un patlaban ir atjaunota tradīcija to rīkot katru gadu.
No šīs nedēļas sākuma reģionālo vietējo maršrutu autobusu pārvadājumu tarifi tiek vienādoti vairākos Vidzemes, Zemgales un Latgales plānošanas reģiona novados un atsevišķos maršrutos biļetes cenas kāpums gaidāms pat par 25 eirocentiem,  informēja Autotransporta direkcijā (ATD).

Līdz šim reģionālo autobusu pārvadājumos bijuši 24 dažādi tarifi, tādēļ to vienādošanas rezultātā braukšanas maksa, braucot dažāda garuma distances, vietām paliks nemainīga, samazināsies vai cituviet pat nedaudz palielināsies.

ATD skaidro, ka, vienādojot sabiedriskā transporta tarifus, iedzīvotāji par braucienu sabiedriskajā transportā maksās pēc vienādiem principiem neatkarīgi no vietas, kur tie atrodas. Tāpat iedzīvotājiem būs iespēja iegādāties abonementa biļeti, kas regulārajiem pasažieriem par braucienu sabiedriskajā transportā ļaus maksāt lētāk, un perspektīvā plānots ieviest arī vienotu biļeti braucienam gan ar vilcienu, gan autobusu.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers uzrunājis Eiropas Parlamentu  par stāvokli Eiropas Savienībā, un  paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu.
Kā norādīja Junkers, vienošanās par 160 000 bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

Iepriekš bija plānots, ka Latvija uzņems 250 bēgļus, tostarp 200 no Itālijas un Grieķijas un vēl 50 no bēgļu nometnēm, kas ir ārpus Eiropas Savienības, taču jaunais Eiropas Komisijas piedāvājums paredz Latvijai uzņemt papildu 526 bēgļus.
Kvotas bēgļu uzņemšanai noteiktas, ņemot vērā valsts iekšzemes kopproduktu, iedzīvotāju skaitu, bezdarba līmeni un jau apstrādāto patvēruma meklētāju pieteikumu skaitu.

Tikmēr Eiropas Parlamenta birojs Latvijā aicina  vidusskolēnus piedalīties projektā "Nost ar plāno!" un rast efektīvāko risinājumu plāno plastmasas maisiņu patēriņa ierobežošanai.  

Saskaņā ar Eiropas Parlamentā apstiprinātajiem noteikumiem ES dalībvalstīm, t.sk. Latvijai būtiski jāsamazina plāno maisiņu patēriņš. Un šī ir iespēja skolēniem praktiski iesaistīties sabiedrībai nozīmīgos jautājumos, kas aktuāli visā Eiropas Savienībā.

Katrs Latvijas iedzīvotājs gadā izlieto 466 plastmasas maisiņus. Projektā “Nost ar plāno” tiek cerēts uz jaunās paaudzes radošo pieeju. 

Piedalīties konkursā var jebkura Latvijas vidusskolēnu klase, tikai jāpiesakās līdz 21.septembrim – informāciju par pieteikšanos var atrast Eiropas parlamenta Facebook lapā 
Trešdien, 16. septembrī, Eiropas Mobilitātes nedēļu atklās “Ar velo uz darbu”, kurā iedzīvotāji aicināti ikdienas gaitās doties ar velosipēdu, kā arī mudināt kolēģus, draugus un radus pārvietoties ar šo videi draudzīgo transporta veidu.
 
Rīta agrumā Skolas ielas velo ceļš krustojumā ar Ģertrūdes ielu kļūs par velobraucēju Slavas aleju. Tur riteņbraucēji tiks lutināti ar našķiem un dzērieniem, muzikāli uzmundrinās Dj Artis Dvarionas un dziedātāja Agnese Rakovska, piešķirot velobraucējiem īpašās “Ar velo uz darbu dienas” atpazīšanas zīmes.
 
Nesteidzīgākie riteņbraucēji būs aicināti uz brīdi piestāt, lai velodarbnīcā novērtētu braucamrīka tehnisko stāvokli un veiktu nelielu veloapkopi. 
 
Divriteņi kļuvuši par mūsdienīgu pilsētu neatņemamu sastāvdaļu un atpazīšanas zīmi, tie ir ātri, ērti un lēti — nav jāstāv sastrēgumos, nav jāmaksā par degvielu un stāvvietām, tie aizņem mazāk vietas, mazāk trokšņo un mazāk piesārņo, un arī braucēji atpazīstami pat tad, kad nokāpuši no velo — viņi ir mundrāki, veselīgāki un dzīvespriecīgāki.

Kā intervijā Radio TEV norādīja Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks, lai veicinātu visu satiksmes dalībnieku - autobraucēju, riteņbraucēju un arī gājēju sapratni vienam pret otru -,  svarīgi "pamēģināt pastaigāt otra kurpēs" un "pierīvēties vienam pie otra kā satiksmes dalībniekiem", kā veiksmīgu piemēru minot ar riteņbraukšanas tradīcijām bagāto Nīderlandes sabiedrību. Silenieks arī uzsvēra infrastruktūras nozīmi satiksmes pilnveidošanā.

Eiropas Mobilitātes nedēļa noslēgsies 22. septembrī, kas ir arī “Diena bez auto” - tad būs daļēji ierobežota satiksme Krišjāņa Barona ielā, kur notiks dažādi izglītojoši un interesanti pasākumi.
Vairāk informācijas un pieteikties pasākumam "Ar velo uz darbu" iespējams šeit

Daudziem ir gadījies, ka, atverot virtuves skapīti, atskārt - Tavs Nutella šokolādes krēms ir apēsts! Visu dienu esi sapņojis par gardu maizīti, bet kāds ir pasteidzies pirmais...

Nebīsties vairs! Ir izgudrots Nutella sargs, kas neļaus nevienam ķerties pie iemīļotā našķa burciņas. Pārdošanas vietnē Ebay ir iespējams iegādāties "Nutella slēdzenes". Tās sastāv no akrila rāmīša, ko uzliek uz burciņas un aizslēdz ar piekaramo atslēdziņu, kas bloķē burkas vāku.

Slēdzenes izgudrotājs ir vācieties Daniels Šobloks (Daniel Schobloch), un izgudrojuma ideja viņam iešāvās prātā nejauši. Daniela kolēģis bieži sūdzējās par to, ka bērni apēd visu krēmu un viņam nekad nepaliek pāri. Daniels uzmeistaroja slēdzeni, un kolēģis vairs nebija vienīgais, kuram tā bija nepieciešama. Pieprasījums auga, līdz Daniels izlēma tās saražot vairumā un pārdot vietnē Ebay.  Šobrīd jau pārdotas 1000  "Nutella slēdzenes". 

Regulāras pastaigas spēj ievērojami uzlabot pašsajūtu un veselību, turklāt šai aktivitātei nav nepieciešams ne īpašs ekipējums, ne fiziskā sagatavotība.

Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts akadēmiskajā izdevumā „PLoS Medicine”, ik nedēļu pavadot 150 minūtes, pastaigājoties straujā solī, cilvēks savam mūžam pievieno 3,4 gadus. Pastaiga ir veids, kā vienlaikus var pavīt laiku aizraujoši un noderīgi – soļošana spēj uzlabot garastāvokli, samazināt svaru, normalizēt asinsspiedienu un sniegt virkni citu priekšrocību.

Hārvārdas universitātes pētnieki 13 gadus novērojuši vairāk nekā 34 000 sieviešu, pētot viņu ikdienas ieradumus, diētu un sportisko aktivitāšu intensitāti. Pētījums ļauj secināt, ka tās sievietes, kuras lietoja standarta uzturu, taču ik dienu veltīja vienu stundu pastaigai, varēja veiksmīgāk saglabāt veselīgu svaru un pilnvērtīgu vielmaiņu.

Zinātnieki norāda, ka mērenas intensitātes pastaiga uz asinsspiedienu iedarbojas tikpat labvēlīgi kā skriešana. Iekļaujot pastaigas ikdienas rutīnā, samazinās paaugstināta asinsspiediena risks, tādējādi izvairoties no sirds-asinsvadu saslimšanām un citām veselības problēmām.

Pastaiga uzlabo asinsriti un samazina dažādu asinsvadu saslimšanu risku, tādā veidā palīdzot atvairīt demences – kognitīvos traucējumus, kas var piemeklēt cilvēku, kļūstot vecākam. Regulāras fiziskās aktivitātes ir viens no labākajiem veidiem, kā cīnīties, piemēram, pret Alcheimera slimību – izplatītāko demences veidu. Turklāt sports spēj aizkavēt slimības attīstību arī tad, ja saslimšana jau notikusi.

Pastaiga palīdz novērst osteoporozi – saslimšanu, kas samazina kaulu blīvumu, kā arī osteoartrītu – deģeneratīvu saslimšanu, kas izraisa sāpes, pietūkumu un stīvumu locītavās. Turklāt regulāra staigāšana palīdz uzturēt veselus skrimšļus, līdz ar to nodrošinot veselīgus ceļgalus.

Pētījumos konstatēts, ka sievietēm, kas velta pastaigām aptuveni septiņas stundas nedēļā, ir par 14% mazāks risks saslimšanai ar krūts vēzi. Savukārt vīriešiem regulāra soļošana samazina risku saslimt ar prostatas vēzi. Tāpat secināts, ka gadījumos, kad vēzis veiksmīgi pieveikts, pastaigas spēj samazināt iespēju, ka tas atgriezīsies.

Tad, ja cilvēks dodas pastaigā kopā ar kādu, labas kompānijas rezultātā staigāt var daudz ilgāk un biežāk, kā arī pieveikt lielākus maršrutus. Tāpat līdzīga tendence novērojama starp suņu īpašniekiem.
Ja nav iespējams atlicināt laiku garākai pastaigai, rezultātu sniegs vairākas desmit minūšu ilgas pastaigas visas dienas garumā. Turklāt zinātnieki uzsver, ka vairāki īsi treniņi visas dienas garumā ir tikpat efektīvi kā viens garš treniņš.

Rudenīgais laiks īpaši labvēlīgs pastaigām būs šonedēļ, kad sinoptiķi sola neraksturīgi siltu laiku! 

Avots: medicine.lv


Kļuvis zināms, kurā valstī pensionāriem ir vislabākās vecumdienas.
 
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) Iedzīvotāju fonda un starptautiskās organizācijas «HelpAge International» pēdējā pētījumā aprēķināts globālais novecošanas indekss 96 valstīm. To aprēķina, ņemot vērā ienākumu stabilitāti, nabadzības līmeni, veselības stāvokli, sabiedriskā transporta pieejamību, fizisko drošību un paredzamo dzīves ilgumu, kā arī nodarbinātību un izglītību.
 
Topa pirmajā vietā ierindojas Šveice. Otro vietu ieņem Norvēģija, kas pagājušajā gadā bija topa pirmajā vietā. Pēc tam seko un vispatīkamāk vecumdienas sagaidīt Zviedrijā, Vācijā un Kanādā. Kā sestā ierindojas Nīderlande, septītā Islande un secīgi Japāna, ASV un Lielbritānija.

Laiks, ko cilvēki pavada ceļā uz un no darba turpmāk tiks ieskaitīts darba laikā, tā lēmusi Eiropas Savienības tiesa.

Tiek prognozēts, ka tiesas lēmumam būs ļoti liela ietekme, jo tūkstošiem darba devēju šo laiku neuzskata par darbu. Tas nozīmē, ka daudzi uzņēmumi turpmāk pārkāps Eiropas Savienības regulas, ja viņi neieviesīs nepieciešamos uzlabojumus.

Visdrīzāk darba devēji centīsies pārplānot darbinieku darba laiku. Īpaši tas attieksies, piemēram, uz sociālajiem darbiniekiem, gāzes iekārtu montieriem un pārdošanas speciālistiem, jo darba devējam būs jāplāno, lai viņu pirmais un pēdējais klients būtu maksimāli tuvāk mājām.

Tiesas lēmums izriet no lietas Spānijā, kur skatīja prasību pret uzņēmumu, kas ievieš drošības iekārtas. Kompānija pirms četriem gadiem bija spiesta slēgt vairākus reģionālos birojus, jo darbiniekiem līdz klientiem bija jāmēro garš ceļš.

Avots: skaties.lv

Lielbritānijas karaliene Elizabete II   9.septembrī, kļūst par visilgāk valdījušo britu valsts galvu, kas tronī pavadījusi 63 gadus septiņus mēnešus un divas dienas. Viņa beidzot  apsteigs savu vecvecmāti karalieni Viktoriju, kurai šis savdabīgais sasniegums piederēja pēdējos 116 gadus. Elizabete otrā ļāvusi noprast, ka negrasās šo faktu īpaši atzīmēt. Šodiena  būs parasta karaliskā darba diena.

Britu karaļnama vēsturnieki  izskaitļojuši, ka karaliene pārspēs Viktorija termiņu tronī trešdien puspiecos pēc Griničas  laika jeb pusseptiņos vakarā  pēc Latvijas laika. Tieši stundu skaits ir zināms aptuveni, jo tiek skaitīts no Elizabetes tēva karaļa Džordža sestā nāves brīža 1953.gada 6.februārī. Nav gan precīzs laiks, bet tiek pieņemts, ka tas notika starp pieciem un pussešiem  vakarā.

Elizabete kāpa tronī vien 26 gadu vecumā un saņēma mantojumā faktiski brūkošu koloniālu  impēriju, kas  vēl desmitgadēm ilgi cita no kādreizējās lielvalsts statusa zaudēšanas.

Tagad Elizabete aptaujās  tiek atzīta par labāko karalieni, kas britiem jebkad bijusi. Bet vēl pirms nepilniem 20 gadiem sabiedrībā vairākums sliecās attiekties no monarhijas.

Krīzi izraisīja tautā  mīlētās, bet no karaļnama ar šķiršanos aizgājušās troņmantnieka Velsas prinča Čarlza sievas princeses Diānas traģiskā nāve. Elizabete sākotnēji šo notikumu  ignorēja, bet piekrītot toreizējā premjera Tonija Blēra ieteikumam sarīkoja karaliskas bēres  un sēroja līdz ar nāciju.  Briti tad atkal atzina, ka monarhija ir daļa no viņu nacionālās identitātes, un aptaujas liecina, ka republikāņiem pagaidām nopietnu izredžu nav.

Lai arī par britu karalieni mēdz teikt, ka viņa valda, bet nepārvalda par viņas lielo svaru gan  politiskos, gan ekonomiskos procesos šaubās retais. Piemēram, tieši Elizabetei piedēvē vairāku  līgumu tostarp ar Ķīnu un arābu valstīm sekmēšanu, kas ļāva Londonai saglabāt finanšu metropoles statusu un sekmēja ieguldījumus ekonomikā.

„Karaliskā ģimene cītīgi cenšas palikt  politiski neitrāla, taču  dažkārt tas vairāk palīdz ieeļļot valstij svarīgus  darījumus un starptautisku līgumus. Jo cilvēkiem galda otrā  pusē   nav jādomā, ka viņi varbūt runā ar ideoloģiskiem pretiniekiem. Viņiem pretim ir neitrāli Lielbritānijas pārstāvji, nevis potenciāli politiskie pretinieki,” skaidro investīciju analītiķis Maiks Ingrems.

Vēsturnieki tagad salīdzina Viktorijas laiku valdīšanu ar viņas mazmazmeitas Elizabetes II darbību, atrod daudz līdzību. Abas sāka valdīt ļoti jauns, valdīja ilgi, un viņu ietekme uz valsts un sabiedrības izmaiņām bija ievērojamas. 

„Viktorijas laikā tika aizsākat karaliskās ģimenes tuvināšanās tautai. Viktorija daudz izmantoja tobrīd augošās preses ietekmi un kļuva par morālu autoritāti, kā arī padarīja monarhiju saprotamāku cilvēkiem. Elizabetes laikā šī tendence ir ieguvusi jaunu attīstību un visilgāk valdījušais monarhs ir kļuvis arī vispopulārākais  un ne mazāk populāra ir arī karaliskā ģimene kopumā,” norāda Kensigtonas pils muzeja pārzine Deidre Mērfija.

Pagaidām karaliene Elizabete II nav ļāvusi noprasts, ka varētu doties pensijā un ļaut beidzot pavaldīt jau pensija vecumu sasniegušajam troņmantniekam Čārlzam.

 Par monarhijas nākotni tādā gadījumā pareģotāju aplēses atšķiras. No vienas puses briti ir lepni, ka viņiem ir tik solīds un daudzviet  pasaulē novērtēts karaļnams, taču no otras puses tas izmaksā diezgan dārgi. Turklāt, izņemot Elizabeti II, citas  karaliskās personas ik pa laika dod iemeslus pārdomām, vai Apvienotajai karalistei patiešām karaļi arvien būtu nepieciešami.




Trešdien Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans-Klods Junkers iepazīstinās Eiropas Parlamenta deputātus ar plāniem par bēgļu sadali ES dalībvalstīm. Junkers  vēlas nākt klajā ar prasību ievērojami palielināt to patvēruma meklētāju skaitu, kuri sadalāmi pa visām ES dalībvalstīm. 

Ņemot vērā iepriekš izstrādāto kvotu formulu, Latvijai kopumā var nākties uzņemt 6000 bēgļu, tā uzskata Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins, kurš darbojas Ārlietu komitejā. Viņš  uzsvēra, ka Latvija jau sen zināja, ka bēgļi būs jāuzņem.

“Tas ir vecs stāsts un zināms jau sen. Ir tāds dokuments “Līgums par ES darbību”, ko paraksta ikviena valsts, stājoties savienībā. Tautas valodā runājot, tas ir dokuments, kā funkcionē Eiropas savienība. Tur, 78.pantā  ir teikts, ka Es īsteno kopēju patvēruma meklētāju papildus aizsardzības politiku, lai varētu piešķirt attiecīgu statusu jebkuram trešās valsts pilsonim, ja tas lūdz starptautisku aizsardzību. Vēl ir punkts: ja kāda valsts saskaras ar ārkārtēju situāciju, ko raksturo pēkšņs bēgļu pieplūdums, tad var tikt paredzēti pagaidu pasākumi attiecīgu dalībvalstu labā. Un ir vēl 80.pants, kas tieši attiecās uz Latviju – skaidrošu vienkāršā valodā: Latvijas valsts, stājoties ES, parakstīja minēto dokumentu un jau tad mums bija zināms, ka nāksies uzņemt patvēruma meklētājus. Un ja radīsies situācija, kad bēgļu pieplūdums ir liels un pēkšņs, kā tas ir tagad ar Itālijas un Grieķijas bēgļiem, tad vadoties pēc 80.pantā rakstītā, citas dalībvalstis, vadoties pēc solidaritātes principa, uzņem bēgļus”, skaidro Mamikins.
 
Deputāts arī skaidro, kāda ir formula, pēc kuras nosaka, cik bēgļus katrai dalībvalstij būtu jāuzņem:
“Ir 4 kritēriji – pirmais ir valsts lielums, platība. Otrs kritērijs ir IKP, jo iekšzemes kopprodukts ir atšķirīgs. Teiksim Luksemburga – valsts ir mazāka par Latviju, taču bagātāka. Trešais – bezdarba līmenis, jo mazāks ir bezdarba līmenis, jo vairāk bēgļu varam uzņemt. Un ceturtais ir faktors: cik bēgļu jau ir uzņemts.”

Te Andrejs Mamikins skaidro, ka ja Latvija savulaik būtu paudusi gatavību uzņemt bēgļus no Ukrainas, kā to darījušas vairākas ES valstis, Latvijai šajā bēgļu uzņemšanā nebūtu nepieciešams piedalīties. "Bet tolaik mēs teicām nē, jo baidījāmies no Donbasa, Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītājiem," situāciju raksturoja deputāts. Viņš arī norādīja, ka, ņemot vērā bēgļu apjoma straujo pieaugumu ES, Latvijai uzņemamo bēgļu skaits paliks tikai lielāks.

Tāpat Mamikins uzsvēra, ka Latvija vairāku gadu garumā no dažādiem fondiem, kas saistīti ar bēgļiem, saņēmusi ievērojamas naudas summas, taču viņam neesot pārliecības, vai pieejamais finansējums ir lietderīgi izmantots. 
“Naudu mēs esam saņēmuši milzīgu. Piemēram, no 2007.-2013.gadam, Latvija apguvusi 33 miljonus eiro no 4 fondiem: Eiropas bēgļu fonda, bēgļu atgriešanas fonds, trešo valstu pilsoņu integrācijas fonds un ārējo robežu fonds. 33 miljonus esam noēduši konferencēs, braukuši pieredzes apmaiņās, trenējušies uzņemt bēgļus un tā tālāk. Pie tam no 2014-2020.gadam tikai Latvijai bija paredzēti vairāk kā 29 miljoni eiro no Eiropas patvērumu, migrācijas un integrācijas fonda. Kā lai mēs tagad Junkeram sakām: mums naudas vairāk nav?” retoriski vaicā Mamikins, piebilstot, ka pastāv risks -  šo naudas summu Latvijai var nākties atdot.

EK prezidents Žans Klods – Junkers  tuvākajā laikā izklāstīs priekšlikumus nelegālās imigrācijas krīzes risināšanai. Priekšlikumi tiks likti galdā 14.septembrī gaidāmajā dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē. 

Junkera pakete ietvers jaunu pastāvīgu patvēruma meklētāju pārdales shēmu, kura paredzēs automātisku jaunieceļojušo nelegālo imigrantu sadali pa dalībvalstīm, stāsta amatpersonas. Vienlaikus paredzētas jaunas normas, kas liegs patvērumu pieprasīt ES kandidātvalstu pilsoņiem.
Paredzēts izveidot arī īpašu fondu, kas būs paredzēts situācijas stabilizācijai Ziemeļāfrikas valstīs, no kurienes ierodas liels skaits nelegālo imigrantu, kas šobrīd pārpludina Eiropu.

Šonedēļ visas Eiropas ceļu policijas tīkla jeb TISPOL dalībvalstis, tostarp Latvija, veiks pastiprinātu autovadītāju kontroli, lai uzraudzītu vai šoferi un viņu pasažieri lieto drošības jostas. 

TISPOL prezidents Aidans Reids  aicina autovadītājus uzņemties atbildību par savu un līdzcilvēku drošību un pirms braukšanas vienmēr pārliecināties, ka katrs pasažieris ir piesprādzējis drošības jostu.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis atgādina: “Būtiski atcerēties, ka piesprādzēta drošības josta efektīvi pasargā no negadījuma sekām. Avārijas laikā nepiesprādzēts pasažieris ar savu ķermeni var smagi savainot vai pat nogalināt klātesošos, taču piesprādzēta drošības josta ķermeni nofiksē un notur sēdeklī. 

Šogad laikā līdz 5. septembrim vairāk nekā 20 000 satiksmes dalībniekiem sastādīti protokoli par nepiesprādzēšanos. 
Gandrīz kā lidmašīnu pilotiem lidojuma simulatorā, arī topošajiem ceļa būves inženieriem prasmes darbā ar dažāda veida ceļa būves tehniku būs iespējams apgūt simulatoru klasē. Sākot ar šo mācību gadu, šāda iespēja ir Smiltenes tehnikumā, kur tapis jauns mācību korpuss ceļa būves mašīnu mehāniķiem un ceļu būvtehniķiem, par to informē Vidzemes televīzija. 

Jaunajiem ceļa būves speciālistiem šeit būs iespējams mācīties strādāt arī ar greidera un buldozera simulatoriem.

Katrs no tiem ir piedāvā vairākus uzdevumus, kuru mērķis ir pārbaudīt uzdevuma veicēja zināšanas un prasmes.

Jaunās iekārtas ir milzīgs ieguvums ne tikai Smiltenes tehnikumam, bet visai Latvijas ceļa būves nozarei, jo līdzīgu simulatoru Latvijā šobrīd nav.

Ne velti interesi par iespēju apmācīt savus darbiniekus jau izrādījusi vairāki ceļa būves uzņēmumi, jo šādi iespējams ekonomēt gan degvielu, gan pati tehnika.

Katrs iegādātais simulators Smiltenes tehnikumam izmaksājis ap 50 000 eiro, taču mācību iestādes vadība uzskata, ka ieguldītie līdzekļi ilgtermiņā noteikti atmaksāsies.
Jauno bobslejistu un skeletonistu testi notiks sestdien, 12.septembrī, plkst. 12 Rīgā, Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžā.

Tiek aicināti spēcīgi, ātri un sevis apliecināt griboši jaunieši, vēlams no 17 līdz 26 gadu vecumam, augumā no 1,70 m un garāki.

Vēlams, lai kandidāti spētu 30 metrus gaitā noskriet vismaz 3,20 sekundēs, tālumā no vietas varētu aizlēkt vismaz 2,75 m.

Atlases testu programmā: 30 m skrējiens gaitā, tāllēkšana no vietas un bobsleja trenažiera stumšana.
Meteoroloģiskā vasara - periods, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir augstāka par +15 grādiem, - šogad Latvijā sākās un beidzās vēlāk nekā parasti, un vasaras ilgums bija 67 dienas jeb trīs dienas mazāk par normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Meteoroloģiskā vasara šogad sākās vien 29.jūnijā - desmit dienu vēlāk nekā ierasts, - savukārt tā noslēdzās 3.septembrī jeb nedēļu vēlāk par ilggadējo vidējo datumu.

Periods, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili pārsniedz +15 grādu, Latvijā mēdz būt ļoti dažāds. Piemēram, 1976. un 1978.gadā meteoroloģiskā vasara turpinājās tikai 16-18 dienu, bet dažos gados tā ilgusi vairāk nekā simts dienu, 2002.gadā - pat 107 dienas.

Kalendārās vasaras - jūnija, jūlija un augusta - vidējā gaisa temperatūra šogad Latvijā bija +16,0 grādu, kas ir divas grāda desmitdaļas virs normas. Jūnijs un jūlijs bija vēsāks nekā parasti, bet augusts - siltāks.

Jūnijā tika pārspēti astoņi aukstuma rekordi, jūlijā - 17 karstuma un trīs aukstuma, augustā - 52 karstuma un 17 aukstuma rekordi. Šovasar kopumā laboti 69 maksimālās un 28 minimālās gaisa temperatūras rekordi.

Nokrišņu daudzums vasarā bija tikai 63 procenti no ilggadējā vidējā rādītāja. Jūnijā lietus daudzums bija aptuveni puse, augustā - nepilna trešdaļa no normas, bet jūlijā nokrišņu bija nedaudz vairāk nekā ierasts.

Vēja ātrums visos vasaras mēnešos bija mazāks par normu, novērojumu stacijās reģistrēto brāzmu spēks ne reizi nepārsniedza 20 metru sekundē.

2014.gada vasara sākās veselu mēnesi agrāk par normu un noslēdzās nedaudz agrāk nekā ierasts, tās garums bija 95 dienas, vidējā gaisa temperatūra - nepilnu grādu virs normas.
Ir izveidots Latvijas slavenību popularitātes sociālajos tīklos reitings “Celebrity box” Social Media (SM) Top 100.

Pirmajā desmitniekā atrodas videoemuārists Stass Davidovs, basketbolists Kristaps Porziņģis, dziedātāji Markus Riva un Lauris Reiniks, reperis Gacho (Gatis Irbe), hokejists Zemgus Girgensons, šovmenis Renārs Zeltiņš, BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs, dziedātājs Dons (Arturs Šingirejs) un dīdžejs Toms Grēviņš.
 
“Celebrity box” SM Top 100 ir simt populāru personu, kuru vidū ir mūziķi, aktieri, sportisti, modeļi, dīdžeji, sabiedrībā pazīstamas personas, pasākumu vadītāji, emuāristi, dizaineri un televīzijas raidījumu dalībnieki. Galvenais kritērijs, lai noteiktu vietu novērtējuma tabulā, bija draugu un sekotāju skaits sociālajos tīklos Draugiem, Facebook, Twitter un Instagram.
 
Pilna “Celebrity box” SM Top 100 versija ir pieejama šeit
 
Reitinga “Celebrity box” SM Top 100 analīze liecina, ka daudzām sabiedrībā pazīstamām personām parastais Facebook profils jau ir par šauru, jo vienam lietotājam nevar būt vairāk par 5000 “draugu”.
Tāpēc dažas Latvijas slavenības sāk veidot oficiālās lapas, kam var būt neierobežots skaits sekotāju. Turklāt populāras personas, kas vēlas būt liela skaita sociālo tīklu lietotāju uzmanības lokā, ne vien cenšas saziņai izmantot jau daudziem pierastos Facebook, Draugiem un Twitter, bet arī aktīvi apgūst Instagram.
Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar biedrību "Psiholoģijas un attīstības centrs "Mājas"" šodien sāk inovatīvu apmācību programmu pirmsskolas bērnu vecākiem, lai izglītotu par bērnu psiholoģisko un emocionālo attīstību pirmsskolas vecumā.

Programmā paredzētas desmit nodarbības. Pieteikties var, aizpildot anketu vietnē www.milestibasmaja.lv. Papildu informācija pieejama pa tālruni 26 039 700.

Apmācību programmā, ko vadīs psiholoģe Ina Grasmane un mākslas terapeite Līga Ruttule, iekļautas psiholoģiski terapeitiskas metodes. Programma ir balstīta uz inovatīvu mīlestības pedagoģiju - pirmsskolas vecuma bērnu apmācīšanas un audzināšanas sistēmu, lai audzinātu izglītotu un radošu cilvēku, kurš dzīvo un attīstās saskaņā ar savu iekšējo būtību.

Katra no desmit nodarbībām tiek veltīta noteiktai tēmai, piemēram, satikšanās ar bērnu viņa jūtās un kopā pārdzīvojums, kas mazina sāpju varu pār bērna dzīvi; darbs ar bērnu bailēm un dusmām; bērna vainas sajūta un tās ietekme uz bērna dzīvi, kā arī citas tēmas.

Mūsdienās izglītības un tradicionālā audzināšanas sistēma var novirzīt bērnu no viņa iekšējā, patiesā "es" un viņa "patiesās būtības". Reizēm gan vecāku audzināšanas metodes, gan tradicionālā izglītības sistēma izvirza prasības, kuru izpilde tiekot autoritatīvi pieprasīta. Bieži bērni savu izpildāmo darbību jēgu un prasības nespējot saskaņot ar iekšējo, vienreizējo būtību un talantiem. Tādēļ programmas idejas pamatu veido ideja par nepieciešamību atjaunot bērna saikni ar viņa iekšējo, radošo būtību, kas var palīdzēt arī bērniem, kuriem ir psiholoģiski un psihosomatiski traucējumi, skaidro programmas organizatori.

Vairāk informācijas par šo programmu, kā arī citiem Rīgas pašvaldības organizētajiem pasākumiem rīdziniekiem iespējams uzzināt mājaslapā www.veseligsridzinieks.lv.

30 cilvēki guvuši traumas tradicionālajā spilvenu kaujā Vestpointas militārajā akadēmijā, ASV.

Traumas gūtas, jo šoreiz studenti spilvenos sabāzuši dažādus cietus priekšmetus, tostarp ķiveres. Vienam no ievainotajiem lauzta kāja, vairākiem gūtas sejas traumas, bet citiem izmežģītas locītavas.

Spilvenu kauja ir tradīcija, kas notiek pēc pirmā kursa studentu vasaras treniņnometnes. Tā ir fiziski smags pārbaudījums, tādēļ tradicionāli kaujas bijušas veids, kā atbrīvoties no uzkrātās spriedzes.

Lai arī šogad spilvenu kaujās bijuši cietušie, Militārā akadēmija jau paziņojusi, ka tradīciju, kas aizsākta 1897. gadā, negrasās pārtraukt.




Pūļa finansēšanas vietnē "Kickstarter" pieteikta 20 000 ASV dolāru vērta ideja guvusi krietni lielāku atsaucību, nekā sākotnēji cerējuši tās autori, proti, lai uzsāktu multifunkcionālu tūrisma jaku ražošanu, cilvēki idejas autoriem pārskaitījuši deviņus miljonus ASV dolāru.

Čikāgas uzņēmējs Hirals Sangavi 9,32 miljonus ASV dolāru savācis 58 dienās, lai gan sākotnēji "Kickstarter" vietnē bija lūdzis tikai 20 000 ASV dolāru. Hirala idejas pamatā ir mulfinkcionāla, bet vienlaikus ērta ceļotāju jaka, kurai, piemēram, ir iešūts piepūšams kakla spilvens, acu aizsegs miegam un speciāla kabatiņa, kurā iespējams vienreizēji uzlādēt mobilo telefonu.

Pašlaik aptuveni 45 000 ceļotāji jau paspējuši pasūtīt 70 000 jakas, kuru cena ir 89 un 120 ASV dolāri.
Kā apliecinājuši "Kickstarter" pārstāvji, Hirala ideja ir veiksmīgākais vietnes projekts apģērbu segmentā, kā arī iegūto līdzekļu ziņā ceturtā visu laiku veiksmīgākā iecere "Kickstarter" platformā.

Vienības velobrauciena laikā svētdien slēgs vairāku valsts ceļu posmus Vidzemē, aģentūru BNS informēja "Latvijas Valsts ceļos".
6. septembrī Siguldā un tās apkaimē no plkst.8 līdz plkst.18 notiks Vienības velobrauciens. Sacensību dienā uz atšķirīgiem laika posmiem tiks slēgti vairāki valsts autoceļi:
Vidzemes šoseja (A2) no Sēnītes līdz pagriezienam uz Cēsīm no plkst.11 līdz 12.30;
Valmieras šoseja (A3) no Sēnītes līdz Stalbei no 13 līdz 17;
autoceļš Ragana–Turaida (P7) no plkst.13 līdz 17;
autoceļš no Turaidas līdz Siguldai (P8) no 13 līdz 17;
autoceļš Umurga–Cēsis–Līvi (P14) no Valmieras šosejas līdz Cēsīm no 12 līdz 13.
Latvijas vīriešu basketbola izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis ceturtdien pēc komandas treniņa paziņoja 12 spēlētājus, kuri pārstāvēs valstsvienību Eiropas čempionātā (EČ), kam vienas grupas turnīrs sestdien sāksies Rīgā.

Kopš augusta vidus valstsvienībās treniņos un pārbaudes spēlēs piedalījās 15 kandidāti, no kuriem trīs sastāvā neiekļuva - Dāvis Rozītis, Andrejs Šeļakovs un Mārtiņš Laksa.

Savukārt sastāvā iekļauti - Jānis Strēlnieks, Dairis Bertāns, Jānis Blūms, Kristaps Janičenoks, Mareks Mejeris, Rolands Freimanis, Kaspars Bērziņš, Mārtiņš Meiers un četri EČ finālturnīra debitanti - Kaspars Vecvagars, Haralds Kārlis, Žanis Peiners, Jānis Timma,
Bagatskis atzina, ka treneriem lēmums par sastāva izvēli bija ļoti grūts, jo spēlētāji divus mēnešus strādāja smagi un agresīvi.
"Treneru lēmums bija vienbalsīgs. Mani tas priecē, jo tas apliecina to, ka mūsu filozofija, sapratne un virziens ir kopīgs," sacīja Bagatskis, komentējot sastāva izvēli.

Līdz čempionāta sākuma atlikušas divas dienas. Bagatskis norādīja, ka šajā laikā galvenais ir nomierināties. 
Gatavošanās posmā Latvijas izlase aizvadīja deviņas pārbaudes spēles, no kurām pēdējā bija pagājušajā nedēļā, kad savā laukumā ar rezultātu 85:69 izdevās uzveikt Maķedoniju.

Iepriekš astoņās pārbaudes spēlēs Latvijas izlase izcīnīja četras uzvaras.

EČ grupu turnīrā Latvijas valstsvienība spēļu secībā sacentīsies ar Beļģijas (5.septembrī), Lietuvas (6.), Čehijas (7.), Ukrainas (9.) un Igaunijas (10.) komandām (visu spēļu sākums "Arēnā Rīga" plkst.18.30).

Grupas četras labākās komandas turpinās cīņu EČ finālturnīra otrajā posmā, kas no 11. līdz 20.septembrim notiks Lillē (Francijā). Čempioni un vicečempioni kvalificēsies Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm, bet 3.-7.vietas ieguvēji - olimpiskajam kvalifikācijas turnīram.

Pirms nedēļas Ministru prezidente Laimdota Straujuma devās uz Briseli, lai ar Eiropas lauksaimniecības komisāru Filu Koganu apspriestu risinājums Latvijas piensaimniecības nozares atbalstam. Komisārs solījis tos izstrādāt nedēļas laikā.

Briselē tiekoties ar komisāru, Straujuma viņu informējusi par situāciju piensaimniecības nozarē un tās ciestajiem zaudējumiem, kā arī panākumiem, apgūstot jaunus tirgus pēc Krievijas noteikto ierobežojumu ieviešanas.
Pagaidām gan Kogans esot atturējies nosaukt konkrētus atbalsta mehānismus.

Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sarunā ar Hoganu norādījis, ka piena nozare veido 25% no Latvijas lauksaimniecības sektora, savukārt piensaimniecības attīstībā no 2007.gada līdz 2013.gadam ieguldīti ap 200 miljoniem eiro. Līdz ar to svarīgi šo ieguldījumu šī brīža grūtību dēļ nepazaudēt.

Taču kopumā Latvijas zemniekiem, ne tikai piena ražotājiem joprojām aktuāls ir jautājums par tiešmaksājumiem.

Tas ir viens no Eiropas Savienības atbalsta mehānismiem lauksaimniekiem. Iepriekšējo gadu budžetā Baltijas lauksamniekiem piešķirtie līdzekļi bija zemākie uz vienu hektāru visā savienībā, un kā norāda Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Sandra Kalniete, šogad bijušas spraigas diskusijas, lai situāciju labotu un šāda nevienlīdzība neatkārtotos.

“Izmaiņas jau ir sākušās. No 2009.gada līdz 2014.gadam ritēja ārkārtīgi intensīvas sarunas par lauksaimniecības politiku. Sarunu rezultātā mums izdevās paaugstināt tiešmaksājumus zemniekiem par 50%. un tas bija laikā, kad Eiropas savienības lauksaimniecības budžets tika samazināts par 19%. Paaugstinājums strauji ies uz augšu no 2017.gada. Un jau 2020/21 gadā mēs sasniegsim maksimumu – kas ir vidēji 196 eiro par hektāru zemniekiem, kas patiešām nodarbojas ar lauksaimniecību. Vēl bez tam ir paredzēts miljards eiro nākamajiem sešiem gadiem dažādām lauku attīstības programmām.”

Tikmēr nākamnedēļ EP sesija lems par nākamā gada budžet,  Itālijas un Grieķijas bēgļu krīzes risinājumu.  
Būs arī ikgadējā Eiropas Komijas prezidenta atskaite. 
Bet vēl  šonedēļ EP vadība apspriedīs Grieķijas palīdzības programmu un EP iesaistīšanos.

Šīm un citām aktualitātēm seko līdz Eiropas Parlamenta Facebook lapā
Tīreļpurvā 9.septembrī atklās brīvdabas izstādi par latviešu strēlniekiem, kā arī izziņas taku 7,2 kilometru garumā.

Atzīmējot vēsturiskos notikumus, Ziemassvētku kauju muzejā Tīreļpurvā 9.septembrī atklās brīvdabas izstādi "Latviešu strēlnieku bataljoniem 100" un vēsturisko cīņu vietu izzinošu taku, kas izveidota Ziemassvētku kauju vietās.

Godinot visus, kas savā laikā ir karojuši Tīreļpurvā vai rūpējušies par šo vietu saglabāšanu nākošajām paaudzēm, pie "Mangaļu" mājām tiks atklāta piemiņas plāksne.

Vēsturisko cīņu vietu izzinošās takas maršruts piesaistīts objektiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām un apmeklētājiem ļaus labāk izprast Ziemassvētku kauju vietu saglabātības unikalitāti.

Takas maršrutā uzstādītas 13 informatīvas planšetes, kas ļaus iepazīt vēstures liecības - fortifikācijas būvju paliekas, vēsturiskas inženiertehniskas būves un precīzi identificējamas vēsturisku notikumu vietas, kuras līdz šim nebija pieejamas. Izveidotā vēstures taka ved pa 1.latviešu strēlnieku brigādes uzbrukuma ceļu 1917.gada 5.janvārī.

Izstādes un takas izveides projekta autors ir vēsturnieks, Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs - Dagnis Dedumietis.
Labdarības programmas "Palīdzi trūcīgiem mazuļiem" ietvaros Tukumā uzstādīts interaktīvs ziedošanas stends, kurā saziedotie līdzekļi papildus nonāks Tukuma reģiona trūcīgajām ģimenēm.

Atbalsts ģimenei tiek sniegts nedēļu pirms bērna kopšanas pabalsta saņemšanas, jo, kā norāda "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, šis periods maznodrošinātajām ģimenēm ir finansiāli viskritiskākais. Šajā laikā projekta ietvaros ģimenēm katru mēnesi tiek nodrošinātas autiņbiksītes un piena maisījumi 16 eiro vērtībā, kas sedz vienas nedēļas izdevumus šīm mazulim ikdienā nepieciešamajām precēm. Lai varētu sniegt palīdzīgu roku visām akcijā iesaistītajām ģimenēm, nepieciešami 32 000 eiro mēnesī.

Programmas mērķis ir palīdzēt aptuveni 2000 bērniem no maznodrošinātām ģimenēm visā Latvijā.

Stends ceturtdien uzstādīts veikalā "Maxima", Kurzemes ielā 36, un atradīsies tur trīs nedēļas.

Līdz šim stends ir bijis uzstādīts Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Madonā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī un Limbažos.
Sabiedrisko mediju portālā lsm.lv noslēdzies balsojums par gada labāko Latvijas peldvietu. Saņemot 43 procentu balsu, cīņā par Piekrastes balvu triumfēja Limbažu Lielezera peldvieta, pārspējot pārējās finālistes - Dubultu, Ventspils, Kuldīgas un Lucavsalas peldvietas.

Limbažu Lielezera peldvieta 24.septembrī saņems Latvijas Vides aizsardzības fonda pasniegto atzinības zīmi "Piekrastes balvu" - īpašu karogu, kas nākamajā sezonā plīvos peldvietā pie vienīgā ezera, kurš tika finālistu vidū. Zilais karogs Lielezera pludmalei piešķirts sesto gadu pēc kārtas. 

Pludmalē ir ne tikai bērnu rotaļu laukums, spēka trenažieri, volejbola laukumi, bet arī dabas un sajūtu taka, putnu vērošanas tornis un pat laivu nomas vieta. Atsevišķā bērnu peldētava aprīkota ar īpašu drošības pontonu.

Balsojumā no Limbažu peldvietas nedaudz atpalika Dubultu pludmale, taču ar 34 procentiem balsu tai nācās ierindoties otrajā vietā. Trešā iedzīvotāju balsojumā bija Ventspils pludmale (14%), kur risināsies Zilā karoga sezonas noslēguma pasākums. Savukārt Kuldīgas (8%) un Lucavsalas (1%) pludmales noslēdza finālistu piecinieku.
Lai ieraudzītu daudzdzīvokļu namu pagalmu īstos vaibstus  un apzinātu reālo situāciju,  no septembra līdz oktobra beigām notiks sociāli mākslinieciska foto/video akcija  „Pagalmu kultūrslānis”.

Akcijas mērķis ir pievērst uzmanību daudzdzīvokļu namu pagalmu padomju mantojumam un nesakārtotās vides radītajām problēmām, raisot diskusijas un publicējot foto un videomateriālus sabiedrisko mediju interneta portālā www.lsm.lv jaunajā rubrikā „Pagalmu kultūrslānis”.

Akcija aicina iedzīvotājus doties ar fotoaparātu, videokameru vai diktofonu uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem, lai fiksētu reālo atmosfēru  un palīdzētu apjaust padomju mantojuma atstātās sekas (salauztos soliņus, aizaugušās puķudobes, sarūsējušo un savu laiku nokalpojušo rotaļu un sporta laukumu aprīkojumu atliekas u.tml.). Septembris ir īstais laiks, lai aplūkotu, kādā vidē pie mājas pēc vasaras atpūtas atgriežas bērni, kur notiek ikdienas spēles un rotaļas, kur atpūšas jaunie vecāki vai vecvecāki, un aizdomāties, kā katrs no mums var palīdzēt pagalmiem atdzimt?

Materiālus var sūtīt Anetei Lesītei, LTV Kultūras redakcijas žurnālistei un Pagalmu sakopšanas kustības autorei uz e-pastsu  anete.lesite@gmail.com.

Akcijas uzdevums – parādīt pagalmus kā mūsdienu sabiedrības spoguļattēlu, piesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrības uzmanību daudzdzīvokļu namu realitātei, uzzināt, ko iedzīvotāji drīkst un ko nedrīkst darīt paši saviem spēkiem pagalmu labiekārtošanā, kā atrast speciālistu palīdzību, kas ietilpst pašvaldības, kas apsaimniekotāju un kas pašu namu iedzīvotāju pienākumos, domājot tieši par kopīgo atpūtas un ikdienas pastaigu un rotaļu vietu – pagalmu.

Akcijas „Pagalmu kultūrslānis” laikā uzņemtos foto, video un aprakstus plānots ievietot portālā www.lsm.lv, izveidot sižetus LTV Kultūras ziņās un, atkarībā no iedzīvotāju aktivitātes vēstot pat saviem pagalmiem, arī citos raidījumos, raisot diskusijas, pēc tam atsūtīto informāciju un vizuālos materiālus apkopojot, lai pievērstu valsts atbildīgo institūciju, īpaši Rīgas domes un citu pašvaldību, kā arī apsaimniekotāju uzmanību faktam, ka pagalmi iet bojā.
 
Darbosimies ar cerību, ka laba ideja pievelk citas vērtīgas idejas, un ka cilvēku spēja un vēlme līdzdarboties apkārtējās vides sakopšanā un labiekārtošanā ir iespējama un kā magnēts spēj un spēs pievilkt atbalstītājus.
Uzdosim jautājumus un meklēsim atbildes – vai kādam ir arī daudzdzīvokļu namu pagalmu glābšanas plāns? Ja nav, varbūt tāds steidzami jārada, lai kultūrslānis neaprok mūs pašus gruvešos vai nepazudina nezālēs? Pagalmu kultūrslāņa atziņas praktiski nākotnē iedzīvotājiem palīdzētu arī ātrāk atrisināt sarežģītās pagalmu problēmas dēļ zemes piederības jautājumiem, neesošajām topogrāfijām, iedzīvotāju parakstu vākšanas, projektu izstrādes un labiekārtojuma elementu dārdzības, daudzo atļauju nepieciešamības un būvnormatīvu un dažādu citu noteikumu ievērošanas kaut vai smilšukastes,  jaunu soliņu un šūpoļu uzlikšanā vai apstādījumu izveidē.

Aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju vai viesi iesaistīties akcijā „Pagalmu kultūrslānis”, doties pagalmos, fotografēt, filmēt, iztaujāt un sūtīt iegūtos materiālus.

Foto un video akcijā īpaši aicinām iesaistīties  topošos vai esošos fotogrāfus, māksliniekus, audiovizuālo un multimediju jomu pārstāvjus, ainavu arhitektus, arhitektus, vides speciālistus, dārzniekus, žurnālistus, sociālantropologus, kulturologus, rakstniekus vai ikvienu citu, kurš jūt interesi un vēlmi piedalīties!

No „Pagalmu kultūrslāņa” ietvaros uzņemtajām fotogrāfijām ir mērķis nākamgad izveidot izstādi un mākslinieciski sociāli aktuālu akciju/piketu.
2015. gada 2. septembrī Centrālā statistikas pārvalde uzsāks tautas mikroskaitīšanu, kuras mērķis ir noskaidrot, cik precīzi oficiālā statistika atspoguļo iedzīvotāju skaitu Latvijā, republikas nozīmes pilsētās un novados.

CSP atlasījusi 15 tūkstošus mājokļu Latvijā, un 2015. gada tautas mikroskaitīšanā noskaidros, cik pastāvīgo iedzīvotāju dzīvo šajos mājokļos. Aptaujā piedalās to mājokļu iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2015. gada tautas mikroskaitīšanā.

No 2. septembra līdz 15. septembrim iedzīvotāji varēs aizpildīt aptaujas anketu elektroniski CSP vietnē https://eintervija.csb.gov.lv. Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski, līdz 15. decembrim CSP intervētājs aptaujās mājokļa iedzīvotājus telefonintervijā vai klātienē.

2011. gada tautas skaitīšanā Latvijas teritorijā tika saskaitīts 2 070 371 iedzīvotājs. Pēdējo četru gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 88,5 tūkstošiem. Tikai 9 no 110 novadiem iedzīvotāju skaits ir pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kritums ir Latgales reģionā (par 7,7%).

Kopš 2011. gada sākuma starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājies par 54,8 tūkstošiem, dabiskās kustības rezultātā – par 33,7 tūkstošiem. Šajā laikā no Latvijas kopā izceļojuši 97,0 tūkstoši iedzīvotāju, bet no citām valstīm ieceļojuši 42,2 tūkstoši. Pēdējos gados aptuveni 65% ieceļotāju bija Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriezās no ārvalstīm.

2021. gada Latvijas tautas skaitīšana būs jauna pieeja iedzīvotāju datu apkopošanai, kas atbilst Eiropas valstu statistikas labākajai praksei. Turpmāk tautas skaitīšanā iedzīvotāji vairs netiks aptaujāti. Visu nepieciešamo informāciju CSP iegūs galvenokārt no administratīvajiem reģistriem, daļu anketas jautājumu iekļaujot citos CSP apsekojumos. Tādējādi tautas skaitīšanas dati būs ātrāk pieejami datu lietotājiem, un būtiski samazināsies datu vākšanas izmaksas.

2015. gada tautas mikroskaitīšana ir iekļauta Pasākumu plānā 2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai (apstiprināts ar MK rīkojumu 02.06.2015 Nr. 280), un tās veikšanas tiesiskais pamats ir Valsts statistiskās informācijas programma 2015. gadam (MK 16.12.2014. noteikumi Nr.767) un Valsts statistikas likums. Mikroskaitīšanas virsmērķis ir nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulas (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu veiksmīgu izpildi 2021. gadā.

Plašāka informācija par 2015. gada tautas mikroskaitīšanu pieejama vietnē www.csb.gov.lv/skaitisana

Tautas mikroskaitīšanas bezmaksas konsultatīvais tālrunis: 80000320

E-pasts: skaitisana@csb.gov.lv

Konsultantu darba laiks: no 2. septembra līdz 15. septembrim katru dienu no plkst. 8.30 līdz 20.00; no 16. septembra līdz 15. decembrim darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00.
Rīgas Improvizācijas teātris šodien uzņems jaunus dalībniekus Rīgas improvizācijas teātra studijā.

Improvizācijas teātra nodarbībās liela uzmanība tiek veltīta komandas saliedētības, atbrīvotības, empātijas un dažādu citu iemaņu attīstīšanai, kas uzlabo komunikācijas spējas - tieši tāpēc šāda veida vingrinājumi ir populāri, arī darbojoties citās nozarēs, un tiek izmantoti daudzos personības attīstības semināros.

Starp iemaņām, kuru attīstīšanai pievērsta īpaša uzmanība, minama prasme uzstāties auditorijas priekšā, pielāgošanās, efektīva uzklausīšana, partneru sadarbība stresa apstākļos, kreativitāte, ideju pilnveidošana, komandas vienotība un mērķu sasniegšana.
Nodarbība notiks šovakar.

Pieteikties var elektroniskajā pastā "raimonds@improvizacijas.lv".

Improvizācijas teātris ir skatuves žanrs, kurā tiek izpildītas iepriekš nesagatavotas epizodes un garākas izrādes, spontāni īstenojot auditorijas ieteikumus.
Facebook Draugiem Twitter Instagram