Uzņemta dokumentālā filma par kādreizējo Latvijas Tautas frontes līderi Daini Īvānu, tās pirmizrāde paredzēta 9.novembrī.

Par Latvijas pagātni un tagadni Īvāns filmā stāsta "bez noklusējumiem un politiski klišejiskiem tekstiem, kas ar milzu apjomu skalo cilvēku smadzenes medijos un presē ikdienā".
"Īvāns uzskata, ka vara degradē cilvēku, viņam ir savi argumenti, kuros šajā laikā ir būtiski ieklausīties. Viņš ir gatavs atzīt arī savas kļūdas un vilšanās, kas ir tik neraksturīgi mūsdienu politiskās domas līderiem. Viņš atzīst arī personiskos zaudējumus, kas upurēti uz sabiedriski politiskās cīņas altāra," pauž filmas veidotāji.

Tāpat filmas veidotāji akcentē, ka filma "Īvāns" tapusi gada garumā, filmēšanas grupai "izbaudot Īvāna uzticēšanos un viesmīlību viņa dzimtas mājās "Īvānos"".
Filmā redzami kadri no vēstures arhīviem un Īvāna personiski filmētajām ģimenes kinohronikām.

Filmas režisors ir Andrejs Verhoustinskis, scenārija autore - Nora Ikstena. Pēc pilmizrādes filma tiks izplatīta kinoteātros visā Latvijā.

Gatavojoties Lāčplēša dienai, pie Rīgas pils mūriem jau uzstādīts metāla siets svecīšu likšanai.

Jau vairākus gadus notiek diskusija par to, ka  tradīcija iedegt Rīgas pils mūrī svecīti bojā vēsturisko mantojumu - svecīšu izvietošana un pēc tam izkusušo sveķu tīrīšana drupina mūri.
Šogad Valsts akciju sabiedrība ''Valsts nekustamie īpašumi'' šim nolūkam pie Rīgas pils mūra uzstādījusi speciālu metāla sietu, un uz tā varēs izvietot ap 10 000 svecīšu.  

Lāčplēša dienā  - tas ir trešdien, daudzviet Latvijā notiek dažādi pasākumi, atceroties 1919. gada 11. novembri, kad tika izcīnīta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.

Viens no skaistākajiem pasākumiem jau 8 gadu notiks Cēsīs, tur uz pils parka kāpnēm ikviens tiek aicināts plkst.18.30 iedegt sveci  Latvijas kontūrā.

Bet Aizsardzības ministrija, gaidot Lāčplēša dienu  un valsts svētkus, aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti, pareizi to ir nēsāt ar stūriem uz augšu, V burta veidā.

Iedzīvotāji ir arī aicināti  piedalīties lentīšu locīšanas pasākumos Rīgā un reģionos, lai salocītu sarkanbaltsarkano lentīti sev, savai ģimenei un tuvajiem cilvēkiem. 

Limbažu policija lūdz iedzīvotāju palīdzību 1924.gadā dzimušās Almas Laiviņas meklēšanā. Sieviete šā gada 2.novembrī, ap pulksten 17:00 vakarā ar velosipēdu devusies prom no savas dzīvesvietas Salacgrīvas novadā, Liepupes pagastā, mājām “Tauriņi”. A.Laiviņa devusies nezināmā virzienā un šobrīd viņas atrašanās vieta nav zināma.

Policijas rīcībā informācija par pazudušo diemžēl ir visai skopa, zināms, ka viņa ir neliela auguma - aptuveni 150 cm gara, bija ģērbusies tumšas krāsas jakā un pārvietojas ar velosipēdu. Iespējams, ar sabiedriskā transporta palīdzību, viņa devusies uz kādu citu pilsētu.
Par sievietes prombūtni policiju informēja šodien un nekavējoties tika sākti meklēšanas pasākumi, pārbaudot visas iespējamās vietas, kur sieviete varētu atrasties, kā arī pārbaudīti maršruti pa kuriem viņa varētu būt devusies prom. Pašlaik meklēšanas pasākumi nav devuši vēlamo rezultātu un policija lūdz iedzīvotāju palīdzību.

Ja jūsu rīcībā ir jebkāda informācija, kas sekmētu A.Laiviņas atrašanās vietas noskaidrošanu, lūdzam informēt pa tālruņiem 110, 26339769 vai vērsties tuvākajā policijas iecirknī. 
Patlaban Ēģiptes kūrortos ir 460 tūristi no Latvijas - Šarm eš Šeihā atrodas 270, bet Hurgadā - 190 tūristi.

Kā informēja aviokompānijas "airBaltic" viceprezidents Jānis Vanags, šos tūristus Latvijā varētu nogādāt ar diviem reisiem, ja tiks dota atļauja veikt lidojumus.

Patlaban "airBaltic" reisus uz Šarmelšeihu neveic, kamēr netiks dota atļauja no kompetentajām iestādēm. Šodien Civilās aviācijas aģentūrā notiek sēde, kurā šis jautājums tiks izlemts. Lēmums var būt gan aizliedzošs, gan rekomendējošs.

Ja atļauja tiks dota, "airBaltic" esot gatava lidot uz Šarm eš Šeihu jau rīt. Pagaidām tūristi ir izmitināti viesnīcās.

Šos izdevumus segs "airBaltic" un tūroperators "Tez Tour".

Kā ziņots, sestdien 23 minūtes pēc pacelšanās no Šarm eš Šeihas Sīnāja pussalā nogāzās Krievijas aviolaineris, un katastrofā gāja bojā 224 cilvēki.
Līdzīgi kā citu valstu aviokompānijas "airBaltic" vakar atcēla lidojumus uz Ēģipti. 
Latvijā reģistrēti un laboratoriski apstiprināti kopumā trīs saslimšanas ar gripu,informē Slimību profilakses un kontroles centrā. 

Visi trīs pacienti  uzņemti slimnīcās.
No ambulatorām iestādēm vēl nav ziņu.

Gripas vīrusi sāk izplatīties, taču šobrīd par gripas epidēmiju nevar runāt.
Līdzīgā situācija arī citur Eiropā.
Starptautiskās konferences „Riga Conference 2015” pasākumu laikā nepieciešamības gadījumā galvaspilsētā tiks ierobežota vai slēgta transportlīdzekļu satiksme un gājēju kustība:

- 5. novembrī no plkst.19.30 līdz 22.00 Elizabetes ielā pretī iebrauktuvei Berga bazārā;
- 6. novembrī no plkst.11.00 līdz 12.30 Oskara Kalpaka bulvāra posmā no Elizabetes ielas līdz Antonijas ielai;
- 6. novembrī no plkst.10.30 līdz 15.00 pie ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 3;
- 6. un 7. novembrī Reimersa ielā;
- 6. un 7. novembrī Smilšu ielas posmā no Pulvertorņa līdz ēkai Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 14;
- 6. un 7. novembrī Uzvaras bulvāra un Valguma ielas krustojumā;
- 6. un 7. novembrī Valguma ielas un Akmeņu ielas krustojumā;
- 6. un 7. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenās ieejas zonā (Uzvaras bulvāra pusē).
 
Sabiedriskā transporta satiksme un gājēju kustība pie delegācijas pārstāvju apmeklējamiem objektiem tiks regulēta atbilstoši nepieciešamībai.
 
Tiks aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt (izņemot transportu ar speciālām caurlaidēm):
- no 5. novembra plkst.7.00 līdz 7. novembrim plkst.22.00 Reimersa ielas abās pusēs;
- 5. novembrī no plkst.16.00 līdz 20.00 un 6. novembrī no plkst.8.00 līdz 11.30 Brīvības bulvāra labajā pusē, posmā un virzienā no Apgabaltiesas ēkas līdz Elizabetes ielai;
- no 6. novembra plkst.7.00 līdz 7. novembrim plkst.23.30 Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai (abās ielas pusēs);
- no 6. novembra plkst.7.00 līdz 7. novembrim plkst.23.30 Smilšu ielas posmā no Pulvertorņa līdz ēkai Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 14 (abās ielas pusēs);
- no 6. novembra plkst. 7.00 līdz 7. novembrim plkst. 23.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieku stāvvietā (Akmeņu ielā).
Pamatojoties uz pasažieru plūsmas izpēti, no sestdienas, 7.novembra, tiks mainīti kustību saraksti atsevišķu pilnsabiedrības "Rīgas mikroautobusu satiksme" minibusu maršrutiem, kā arī tiks veiktas izmaiņas 263.minibusa maršrutā virzienā no Šampētera.

Izmaiņas skars vairāku minibusu kustības sarakstus, daļai minibusu paredzot biežāku kursēšanu, savukārt daļai minibusu reisu skaitu samazinot.

No sestdienas tiks mainīti 206.minibusa maršruta "Autoosta-Mežciems", 208.minibusa maršruta "Autoosta-Pļavnieki", 216.minibusa maršruta "Centrs-Ķengarags" kustību saraksti darba dienās un brīvdienās.

204.minibusa maršrutā "Centrs-Jugla", 270.minibusa maršrutā "Imanta-Pļavnieki", 244.minibusa maršrutā "Centrālā stacija-Iļģuciems", 280.minibusa maršrutā "Autoosta-Purvciems" būs izmaiņas darba dienu un sestdienu kustību sarakstos.

214.minibusa maršrutā "Centrālā stacija-Dreiliņi" tiks noteikts vienots kustību saraksts darba dienās un brīvdienās, savukārt 263.minibusa maršrutā "Mežciems-Šampēteris" tiks mainīti kustību saraksti darba dienās un brīvdienās, kā arī tiks veiktas izmaiņas maršrutā virzienā no Šampētera.

Turpmāk 263.maršruta minibusi virzienā no Šampētera kursēs pa maršrutu līdz Vietalvas ielai, tālāk pa Vietalvas ielu, Vestienas ielu, Pildas ielu un tālāk pa maršrutu. Izmainītajā posmā tiek iekļautas pieturvietas RP SIA "Rīgas satiksme" un 7.autobusu parks.

No 8.novembra sakarā ar pasažieru plūsmas izmaiņām tiks mainīti svētdienu un svētku dienu kustību saraksti 200.minibusa maršrutā "Stacijas laukums-Vecdaugava" un 224.minibusa maršrutā "Stacijas laukums-Mangaļsala".

Bet no 9.novembra tiks mainīti darba dienu un brīvdienu kustību saraksti 203.minibusa maršrutā "Jugla-Pļavnieki", 233.minibusa maršrutā "Centrs-Ziepniekkalns", 237.minibusa maršrutā "Esplanāde-Imanta" un 246.minibusa maršrutā "Centrs-Daugavgrīva".

Plašāka informācija par katra minētā maršruta izmaiņām pieejama uzņēmuma mājaslapā "http://rigasmikroautobusi.lv".
Eiropas Parlaments nolēma no   2017. gada 15.jūniju atcelt viesabonēšanu.  Līdz gala lēmumam gan bijušas visai spraigas diskusijas. Krišjānis Kariņš - Latvijas eiroparlamentārietis no atbildīgās komitejas skaidro, ka jau no nākamā gada 4x samazināsies viesabonēšanas cenas. Kā skaidro Kariņš, tad neesot pamata uztraukties, ka tādēļ augs esošie tarifi vai mobilo operatoru cenas.

Lai aizsargātu nozares operatorus pret iespēju, ka lietotāji varētu šo likumu izmantot ļaunprātīgi, piemēram, darbojoties „mūžīgā viesabonētāja režīmā” jeb ar Latvijas pieslēgumu faktiski dzīvot ārvalstīs, tad operatoriem pie zināmiem nosacījumiem varētu atļaut iekasēt nelielu piemaksu.
Arī interneta lietošana ārvalstīs kļūs stipri vien pieejamāka.
Kā norāda Kariņš, tad šis ir tas gadījums, kad uzvar  Eiropas Parlaments un arī patērētāji.

************************************************************

Kopš 1988. gada Eiropas Parlaments ik gadu piešķir Saharova balvu par vārda un domas brīvību cilvēkiem un kolektīviem, kas  sekmējuši cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību visā pasaulē. Šogad Saharova balvas laureāts ir  blogeris no Saūdu Arābijas Raifs Badawi. 
Viņš  savos rakstos atklāti runājis par to, ka Islāma autoritātes iesaistītas terorismā un cilvēktiesību pārkāpumos.  

2012. gadā viņš tika apcietināts par islāma zaimošanu savā tīmekļa vietnē un viņam tika piespriesti 10 gadi cietumā, 1000 sitieni ar pletni un prāvs naudas sods.
Pirmie 50 pletnes sitieni tika publiski veikti šogad janvārī, bet pārejies pārcelti, pateicoties starptautiskajiem protestiem. Raifa Badavi sieva kopā ar pāra trīs bērniem atradusi patvērumu Kanādā, viņa informē, ka Saūda Arābijas varas iestādes devušas zaļo gaismu pēršanas atsākšanai.

Eiropas Parlamentā Sandra Kalniete norāda, ka balva ir viena, tomēr uzmanība būtu pievēršama arī citiem kandidātiem.

Viņa norādīja, ka vairākām frakcijām un deputātu grupām bija iespējas izvirzīt savus kandidātus un, nenoliedzami, katrs no viņiem ir īpašs un ir pelnījis saņemt Saharova balvu. 

Šogad Saharova balvai tika virzītas vairākas personas: šogad nogalinātais Krievijas opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs,  Ukrainas lidotājas Nadeždas Savčenko, kura ir notiesāta un jau ilgāku laiku atrodas apcietinājumā Krievijā, Somālijas sieviešu tiesību aktīviste Edna Adana Ismaila, Amerikas Savienoto Valstu  specdienesta darbinieks Edvards Snoudens,  lielas auditoru kompānijas darbinieks Antuāns Deltūrs, kurš atklāja multinacionālo korporāciju krāpšanos ar nodokļiem Luksembrurgā, Stefānija Žibo, viena no Šveices lielākās investīciju bankas UBS AG darbiniece, kura izpauda informāciju par nodokļu krāpšanos un naudas atmazgāšanu šajā uzņēmumā. Kā arī  Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas kustība, kura aktīvi iesaistās politiskajās cīņās ar pašreizējo Venecuēlas prezidenta Hugo Čavesa partiju.
Ziemassvētkos brīnumus gaida visi, īpaši tos gaida bērni, ar lielām cerībām uzlūkojot visu, kas saistīts ar Ziemassvētku vecīti un viņa neierobežotajām iespējām. Šogad Rūķīšu pasts mazos pārsteigs ar slepenām vēstulēm – lai izlasītu vēstījumu no sniegotās Somijas, vēstules būs jāuzcep, vēsta projekta "Rūķīšu pasts" pārstāvji.

"Rūķīšu pasts" izveidos vēstuli, kuras tekstu mazais saņēmējs varēs izlasīt tikai ar vecāku palīdzību. “Piedāvājot Slepeno vēstuli, mēs aicinām vecākus piedalīties Ziemassvētku brīnuma radīšanā. Lai izlasītu noslēpto tekstu, vēstule ir jāuzkarsē cepeškrāsnī. Iedomājieties, cik aizraujošs būs piparkūku cepšanas pasākums, ja tā laikā varēs izlasīt arī Ziemassvētku vecīša vēstījumu! “ stāsta Rūķīšu pasta saimniece Elīna Pekšēna.

"Rūķīšu pasta" mājas lapā tiek piedāvātas piecu veidu vēstules. Mazajiem burtotājiem Ziemassvētku vecīša vēstuli iespējams pasūtīt rokrakstā ar drukātiem lielajiem burtiem. Pasūtītājs vēstules tekstu var  izvēlēties no gatavajiem paraugiem un papildināt ar personisku informāciju vai arī iesniegt pašsacerētu tekstu.


"Rūķīšu pasts" septīto gadu piedāvā ar roku rakstītas Ziemassvētku vecīša vēstules, kas izsūtītas no Somijas. Katra vēstule ir noformēta ar zīmējumiem, teksts rakstīts ar tinti. Vēstuļu aploksnes rotā krāšņa svētku marka un īsts Somijas vai pat Arktikas pasta zīmogs.

Šie pierādījumi mazos mudina turpināt ticēt Ziemassvētku vecīša pasakai, bet vecākajos brāļos un māsās rada pamatotu izbrīnu.

Pasūtīt pasaku – smaržīgu Ziemassvētku vecīša vēstuli no Somijas varēs līdz 2.decembrim.
Latvijas Dabas muzejā trešdien tiks atklāta fotoizstāde "Meža cūka – īsta cūka!", kurā liela uzmanība veltīta arī šo dzīvnieku izvešanai no Rīgas, jo tās mēdza atnākt pat līdz galvaspilsētas centram.
Mežacūka ir pasludināta par šā gada dzīvnieku.

Izstāde papildināta ar izglītojošu informāciju par meža cūkām un jaunākajām ziņām par Āfrikas cūku mēra izplatību Latvijā.

Izstāde Dabas muzejā būs skatāma līdz 2016. gada 1.maijam.
Britu smagā metāla grupa "Iron Maiden" nākamgad dosies vērienīgā pasaules koncertturnejā "The Book of Souls", kuras laikā 23.jūnijā uzstāsies Kauņā, "Žalgiris" arēnā.

Koncerttūrē grupa pārvietosies ar jaunākās paaudzes  lidmašīnu "Boeing 747-400", kuru dēvē arī par "Debesu pavēlnieci", to pilotēs "Iron Maiden" vokālists Brūss Dikinsons.

Šobrīd grupas vokālists Brūss Dikinsons iziet apmācību kursu, lai varētu vadīt tieši šo gigantisko, ar četriem dzinējiem aprīkoto gaisa putnu.

Turnejas laikā "Iron Maiden" apceļos sešus kontinentus, kopumā nolidojot vairāk nekā 88 500 kilometrus un viesojoties 35 valstī, ieskaitot pirmo uzstāšanos grupas vēsturē Ķīnā un Salvadorā.

Brūss Dikinsons saka: "Lielākie trumpji, ceļojot ar "Boeing 747", ir grandiozie izmēri un kapacitāte - tas atļaus mums pārvietot skatuves aprīkojumu un visu uz skatuves nepieciešamo pa gaisu, nevis zemi. Esam pamatīgi strādājuši pie loģistikas, lai iegūtu šo milzīgo lidmašīnu uz turnejas laiku, tāpēc tagad man nepieciešams papildināt savas zināšanas pilotēšanas jomā. Šobrīd es cītīgi studēju, lai iegūtu kvalifikāciju un varētu pildīt kapteiņa un pilota funkcijas lidmašīnā "Boeing 747". Apmācības notiek Kārdifā, Velsā, kur atrodas mans lidmašīnu apkalpošanas uzņēmums. Tur nupat arī ierīkojām lielisku "Boeing 747" lidmašīnas simulatoru, pie kura izmēģināšanas tulīt ķeršos klāt."
Valsts policija lūdz atsaukties divu auto vadītājus, kas redzējuši pagājušajā pirmdienā, 26.oktobrī, avāriju pie Garkalnes, kurā cieta 12 riteņbraucēji.

Viena no galvenajām izmeklēšanas versijām liecina, ka kravas automašīnas, kuru vadīja šoferis no Polijas, braukusi citas kravas mašīnas aizvējā. Saskaņā ar šo izmeklēšanas versiju Polijas pilsonis velosipēdistus un viņu pavadošo auto ieraudzījis vien brīdī, kad priekšā esošā automašīna pārkārtojusies uz blakus joslu.

Visdrīzāk, sadursme notikusi, jo Polijas pilsoņa vadītais kravas auto nav ievērojis pietiekami lielu distanci no priekšā esošās mašīnas un pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu.

Kā vēl viens negadījuma faktors tiek minēts tas, ka blakus joslā tajā brīdī atradusies vieglā automašīna, līdz ar to Polijas šoferis nav varējis nomainīt joslu, lai apbrauktu šķērsli.

Policija lūdz atsaukties vieglās automašīnas (shēmā B), kā arī smagās mašīnas (shēmā A pirmajā joslā), kas brauc pirms Polijas pilsoņa, šoferus, kā arī aicina atsaukties ikvienu, kam ir kāda informācija par šo transporta līdzekļu vadītājiem, zvanot uz tālruņa numuriem  67219782, 67086942, 26653628 vai 110.

Policija paziņojumā presei raksta, ka šie vadītāji pēc nelaimes nav ilgāk uzturējušies notikuma vietā. Taču policija vēlas iegūt šo autovadītāju liecības.

Ko iesākt ar 30 000 ASV dolāru jeb 27 000 eiro? Taivāniešu mākslinieks Lins Ši Pao šādu summu un četrus mūža gadus veltījis, lai iegādātos 25 tūkstošus lietotu mobilo telefonu un no tiem izveidotu mākslas darbu automašīnas izskatā.

Lai arī Lina mākslas darbs sver apmēram tikpat cik īsts auto, proti, divas tonnas, braucams tas nav. Tas tādēļ, ka skulptūras pamatā ir koka rāmis, pie kura vecie telefoni piestiprināti ar līmes un naglu palīdzību.

Kādam šāda izšķērdība varētu šķist nepamatota, tomēr Lins stāsta, ka viņa mākslas darba pamatā ir ideja pievērst sabiedrības uzmanību nepieciešamībai rūpēties par šāda veida atkritumu pārstrādi, kad tie vairs nav lietojami sākotnējam nolūkam.

Pirmo vispasaules diktātu latviešu valodā seši cilvēki uzrakstījuši bez kļūdām, bet 12 rakstītāji pamanījušies kļūdīties vairāk nekā 50 reizes.

Kāda kundze, kas uzrakstījusi diktātu bez kļūdām, atsūtījusi vēstuli, norādot, ka skolu beigusi pirms 38 gadiem, un viņai ir prieks, ka joprojām prot pareizi rakstīt.

Pirmajā vispasaules diktātā latviešu valodā, kas norisinājās 3. oktobrī, tiešsaistē un klātienē kopā piedalījās 920 dalībnieku dažādās pilsētās un valstīs. Daļa bija rakstījuši bez mīkstinājuma zīmēm, bet daļa nebija pabeiguši. Diktātā bija jāraksta fragments no Jāņa Joņeva romāna "Jelgava 94".

Diktātu bez kļūdām uzrakstīja seši cilvēki, bet no 51 līdz pat 84 kļūdām tika atrastas 12 rakstītāju darbos.


Oktobrī Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs uzsāka informatīvo kampaņu „HIV nešķiro – tas attiecas arī uz Tevi!”, kuras mērķis ir pakāpeniski mainīt sabiedrības attieksmi par HIV kā „nepareizu” slimību, skaidrot ar HIV profilaksi saistītos jautājumus un HIV eksprestesta nozīmību infekcijas agrīnai diagnostikai.
 
Tieši informētības veicināšana un izglītošana par HIV inficēšanās riskiem, profilaktiskajiem pasākumiem un agrīnu HIV diagnostiku jeb HIV testa veikšanu,uzskatāmi par vienu no galvenajiem HIV izplatības ierobežošanas pasākumiem.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka katru gadu tiek reģistrēti vidēji 300 jauni HIV gadījumi, bet AIDS gadījumi vidēji 130.
 
Eiropas Slimību un profilakses kontroles centrs atzinis, ka AIDS gadījumu skaits Latvijā ir augstāks nekā vidēji Eiropā, turklāt Latvija jauno AIDS gadījumu skaita ziņā ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā.
 
Kopējais HIV un AIDS gadījumu skaits Latvijā līdz šī gada 1. jūnijam sasniedz attiecīgi vairāk nekā 6000 un pusotru tūkstoti gadījumu. Vienlaikus nozares eksperti norāda, ka reālais HIV inficēto cilvēku skaits Latvijā varētu būt pat divas reizes lielāks.

Novembrī un decembrī Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Universitātē un biznesa augstskolā "Turība" notiks telpu orientēšanās pasākums piecos posmos.

Telpu orientēšanās ir gluži kā klasiskā orientēšanās, jo ar ēkas plāna palīdzību jāatrod īsākais ceļš starp noteiktā secībā apmeklējamiem kontrolpunktiem. Taču atšķirībā no orientēšanās mežā vai pilsētā telpu orientēšanās ir drošāka, jo nav iespējams apmaldīties nepazīstamā apvidū, saslapināt kājas purvā vai saskrāpēties brikšņos, kā arī dinamiskāka, jo distances ir īsākas, kontrolpunktu - vairāk, skriešana notiek ātrāk, ar vairāk pagriezienu, augšup un lejup pa kāpnēm utt., skaidro organizatori.

Šogad telpu orientēšanās sacensības atgriezīsies jaunā formātā. Notiks pieci posmi trīs universitātēs, kas apvienoti zem "Latvijas telpu orientēšanās līgas" nosaukuma.

12.novembrī telpu orientēšanās notiks Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, Kronvalda bulvārī 4. 
15.novembrī - biznesa augstskolā "Turība", Graudu ielā 68.
26.novembrī - Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, Aspazijas bulvārī 5.
28.novembrī notiks Rīgas telpu orientēšanās sacensības Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē, Āzenes ielā 12/1.
5.decembrī orientēšanās sacensības notiks Latvijas Universitātes akadēmiskajā centrā "Torņakalns", Jelgavas ielā 1.

Katram dalībniekam būs jāveic divas distances sev ērtā laikā. Katra posma rezultāti tiks summēti, un trīs labāko rezultātu kopvērtējums noteiks līgas uzvarētājus dažādās vecuma grupās.

Ir apritējis gads, kopš Eiropas Parlamentā  Latvijas iedzīvotāji ievēlēja astoņus  Eiropas Parlamenta deputātu.
Palūkosimies uz deputātu atskaiti par gada laikā paveikto un kādus ieguvumus tas dod Latvijai:

Iveta Grigule:
* strādājusi, lai  ES būtu ciešāka  sadarbība ar Centrālāzijas reģionu, tas ir būtisks atbalsts mūsu uzņēmējiem.
 
Sandra Kalniete: 
* parūpējusies par Latvijas lauksaimniekiem  - viņiem kompensācijai par zaudēto tirgu pērn piešķirti 7,7 miljoni eiro, šogad būs aptuveni 8,5 miljoni eiro;
* tāpat Kalniete politisko darbību mērķis ir  Krievijas atturēšana no tālākas agresijas un tās propagandas neitralizācija Latvijā.  
 
Krišjānis Kariņš:
* rosinājis un pārliecinājis eiroparlamentāriešus un ES dalībvalstis Eiropā izveidot Vienotu patieso labuma guvēju reģistru -  tiesībsargu rīcībā būs spēcīgs ierocis cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodokļu nemaksāšanu;
* panācis  ka  mobilo sakaru izmaksas, sazvanoties ārzemēs, būs ievērojami lētākas. Pārejas periodā no 2016.gada 30.aprīļa - līdz 4 x. No 2017.gada 15.jūnija - viesabonēšanas nebūs vispār! 
* iesniedzis būtiskus grozījumus Junkera Investīciju fonda likumā – tās būs labākas iespējas mazo dalībvalstu uzņēmumiem piekļūt Junkera Investīciju fonda finansējumam.
 
Artis Pabriks:
* no EP puses atbild par ES-Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu – tas pavērs jaunas iespējas mūsu valsts uzņēmējiem, jo būs mazāk barjeru preču, pakalpojumu un investīciju plūsmai;
* atbildīgajā EP komitejā aktīvi strādā pie patvēruma meklētāju krīzes risinājuma, kā arī - lai jau šogad tiktu ieviests Pasažieru datu reģistrs - tas mazinās terorisma draudus un palielinās arī Latvijas iedzīvotāju drošību.

 
Andrejs Mamikins: 
* tuvinājis ES un Gruzijas attiecības – ko var uzskatīt kā ieguvumu Latvijai gan ekonomikas, gan drošības ziņā; 
* kā EP Delegācijas priekšsēdētāja vietnieks strādājis, lai pēc 12 gadu pauzes notiktu oficiālā EP Delegācijas vizīte Baltkrievijā – tas savukārt  var aktivizēt arī mūsu valsts un Baltkrievijas ekonomisko sadarbību.
 
Inese Vaidere:  
* aktīvi iestājās, lai netiktu samazināts ES 2016.gada budžets. Jo Latvijai ES finansējums ir ļoti nozīmīgs, īpaši - lauksaimniecības, zinātnes un pētniecības, kohēzijas jomās;
* kopā ar kolēģiem uzsākusi parakstu vākšanu pret Austrumeiropas patērētāju diskrimināciju: viņuprāt, šim reģionam tiek piegādātas zemākas kvalitātes preces, nekā Rietumeiropai;
* strādā EP Vienota digitālā tirgus darba grupā – tas nozīmē, ka digitālās jomas uzņēmumi varēs bez liekiem ierobežojumiem darboties jebkur ES, pieaugs investīcijas tehnoloģijās un izglītotā darbaspēkā, bet digitālie produkti būs ērti lietojami visā ES, vienlaikus nodrošinot datu aizsardzību.
 
Roberts Zīle:
* veiksmīgi virzījis pozīciju, ka dzelzceļa projektam "Rail Baltica" jābūt vienai no ES transporta nozares prioritātēm;
* vēršoties pie Eiropas transporta komisāres, izdevies bloķēt Vācijas ideju, kas paredzēja tās teritorijā jebkuram ES valstu pārvadātājam maksāt šoferiem Vācijas līmeņa minimālo algu – mēs šobrīd to nevaram atļauties – un tā novērsti ievērojami papildus izdevumi Latvijas transporta nozares uzņēmējiem.
 
Tatjana Ždanoka:  
* līdzdarbojusies, lai dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādņu rezolūcijā tiktu iekļauta prasība, ka minimālajam ienākumam jānodrošina cilvēka cienīga dzīve – darījusi visu, lai tiktu izsvītrota ideja par minimālā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, turpretī iekļauta prasība EK līmenī risināt pusmūža darbinieku iekļaušanos darba tirgū;
* koordinē lietas, lai neatkārtotos gadījumi, kad ārzemēs mūsu valstpiederīgajiem piespiedu kārtā atņem bērnus un ievieto tos  sociālajās iestādēs, neinformējot Latvijas atbildīgās iestādes.

Tā ir tikai maza daļa no mūsu EP deputātu veikuma. Plašāk par LV deputātu darbu Eiropas Parlamentā uzzini šeit vai www.europarl.lv/lv/jaunumi/2015.html
Zemessargiem iedzīvotāji līdz šim saziedojuši gandrīz 30 tūkstošus eiro.

Par ziedojumiem plānots iepirkt ekipējumu. Akcijas rīkotāji uzsver, ka zemessargs nav algots kareivis, viņa pienesums valsts drošībai ir brīvprātīgs, un ikviens var atbalstīt zemessargus ar ziedojumu.

Aicinājumam ziedot līdz šim atsaukušies apmēram 600 ziedotāju. Ziedojumu piesaistei izveidota mājas lap zemessargam.lv.

Akcijas pirmais posms ilgs līdz valsts svētkiem - 18.novembrim. Akcijas rīkotāji cer sasniegt 133 tūkstošus eiro.

Jau ziņots, ka pēdējā laikā Zemessardzē pieteicies rekordliels skaits - šogad uzņemti jau teju tūkstotis iedzīvotāju.
No šodienas Bērnu klīniskās universitātes pieraksta tālrunis būs bez maksas, kā arī zvanītājus apkalpos vairāk operatoru.

Pierakstīties uz konsultācijām un izmeklējumiem no šodienas varēs pa bezmaksas tālruni 80708866.

Izvērtējot pēdējo mēnešu zvanu centra darba statistiku, redzams, ka visgarākais gaidīšanas laiks līdz savienojumam ir tieši dienas vidū, kad daudzi vecāki darba pārtraukumā vēlas pierakstīt bērnu pie ārsta. Tāpēc slimnīca aicina vecākus zvanīt pa tālruni laikā no plkst.18 līdz 20, kad ir samazināts gaidīšanas laiks.

Zvanu centra darbinieki pierakstu veic katru darba dienu no plkst.8 līdz 20.
Sākot no šodienas, tiks veikta AS "Rīgas siltums" siltumtīklos cirkulējošā tehniskā ūdens jeb siltumnesēja iekrāsošana ar fluorescējošu krāsvielu, lai konstatētu, vai kaut kur nenotiek noplūdes, informē "Rīgas siltums".
Krāsvielas pievienošana siltumnesējam notiek ik gadu. 

Pievienotā krāsviela siltumnesējā nav kaitīga veselībai, turklāt siltumnesējs cirkulē tikai siltumtīklos.

Gadījumā, ja karstā ūdens apgādes sistēmā parādās iekrāsots ūdens dzeltenzaļganā nokrāsā vai novērojamas noplūdes no siltumtīkliem, nekavējoties jāziņo pa "Rīgas siltuma" diennakts klientu palīdzības dienesta bezmaksas tālruni 80000090.
Valsts policija aicina atsaukties lieciniekus pirmdien Garkalnes novadā notikušajam negadījumam, kurā Polijas kravas auto šoferis ietriecās vairākos riteņbraucējos.

Ceļu satiksmes negadījuma aculieciniekus policija lūdz zvanīt uz tālruņa numuru 67219782, 67086942, 26653628 vai 110.

Jau ziņots, ka precīzus Garkalnes negadījuma iemeslus VP noskaidros izmeklēšanā, jo pilnīgai notikumu gaitas rekonstruēšanai būs nepieciešami ekspertu slēdzieni.

Jau ziņots, ka pirmdien uz Vidzemes šosejas Garkalnē, Polijas pilsoņa vadītai kravas automašīnai "Scania" saduroties ar vieglo automašīnu "Opel Vectra", tā pēc sadursmes ietriekusies vairākos riteņbraucējos, kuri bija devušies treniņa braucienā. Vieglā automašīna bijusi pavadošā automašīna riteņbraucēju grupai.

Kopumā negadījumā dažāda rakstura traumas guva 11 bērni, kā arī "Opel Vectra" vadītājs. Vissmagākās traumas guva 12 gadus vecs zēns, kurš brauca aiz "Opel Vectra".

Viena no sākotnējām izmeklēšanas versijām liecina, ka negadījums galvenokārt noticis divu faktoru dēļ - nav ievērota droša distance un nav ievērots atļautais braukšanas ātrums. Abi šie faktori kravas auto vadītājam nav ļāvuši laicīgi reaģēt, kad pirms viņa braucošā kravas automašīna pārkārtojusies un aiz tās pamanīti priekšā braucošie velosipēdisti un tos pavadošais transportlīdzeklis, norāda VP.

Patlaban ir zināms, ka 1966.gadā dzimušais kravas automašīnas vadītājs ir ievērojis atpūtas un darba grafikus, un šajā jomā pārkāpumi konstatēti nav. Zināms arī tas, ka vadītājs nav bijis alkoholisko dzērienu ietekmē.
Tiesa kravas automašīnas šoferi no Polijas nolēma apcietināt. Tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt.
Atakamas tuksnesis Čīlē ir sausākais tuksnesis pasaulē; tajā nokrišņu daudzums ir vidēji 0,01 cm gadā. Dažās tuksneša vietās nokrišņi nav novēroti vairāk nekā 400 gadus. Salīdzinot ar citiem tuksnešiem, izņemot polāros, Atakamas tuksnesis ir vēss. Tajā vidējā gaisa temperatūra svārstās no 0 °C līdz 25 °C.

Bet nu Atakamas tuksnesi noklājusi krāsainu ziedu sega.

Tās ir dabas parādības "El Ninjo" sekas - "El Ninjo" kas atkārtojas ik pēc dažiem gadiem un ir saistīts ar pakāpenisku Klusā okeāna ūdeņu sasilšanu, izraisa sausumu tropiskajos Klusā okeāna rietumos un spēcīgas lietusgāzes, un plūdus okeāna austrumu pusē. Taču plašajā tuksnesī Čīles ziemeļos tas licis uzplaukt tūkstošiem ziedu šķirņu - dzelteni, sarkani, violeti un balti.

Daudzo lietusgāžu dēļ tas ir iespaidīgākais skats pēdējo 40 vai 50 gadu laikā, saka Atakamas universitātes speciālisti.
Puķes uzziedējušas otro reizi šogad.

Kopš tuksnesī parādījās krāsainā ziedu sega, reģionu apmeklējuši par 40% vairāk tūristu nekā parasti.

Pēdējo reizi "El Ninjo" tika reģistrēts no 2009.gada jūnija līdz 2010.gada maijam. Tas izraisīja plašus musona lietus dienvidaustrumu Āzijā, sausumu Austrālijas dienvidos, Filipīnās un Ekvadorā, sniegputeņus ASV, karstuma viļņus Brazīlijā un postošus plūdus Meksikā.

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotais Ordeņu kapituls nupat pirmo reizi ir lēmis par valsts apbalvojumu piešķiršanu. Šoreiz Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju sarakstā nav esošo vai bijušo politiķu – iepriekšējā prezidenta laikā šādi lēmumi ir izraisījuši pretrunīgu reakciju.

Bijušie Amerikas Savienoto Valstu, Dānijas un Vācijas vēstnieki Latvijā, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, komponists Arturs Maskats ir starp tiem, kas saņēmuši šoruden augstākās – trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Pārējie ordeņa saņēmēji šoreiz ir saistīti ar medicīnu, izglītību un kultūru. Piemēram, aktieri Andris Keišs un Artūrs Skrastiņš, dziedātāja Margarita Vilcāne, fotogrāfs Andrejs Grants, diriģenti Aira Birziņa, Haralds Bārzdiņš un Mārtiņš Klišāns.
Esošo vai bijušo ministru šoreiz sarakstā nav.

Ordeņu kapituls izskaidro arī to, kā tiek vērtēts, vai cilvēkam piešķirams Triju Zvaigžņu ordenis vai Atzinības krusts. Piemēram, divi aktieri šoruden saņems ordeni, bet Normunds Laizāns – Atzinības krustu. Katram ordenim ir sava devīze. Un Trīs zvaigžņu ordeņa devīze ir “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”, kamēr Atzinības krusta kā viena no valsts augstākajiem apbalvojumiem devīze ir “Godaprāta cilvēki”. Divi no apbalvotajiem aktieriem ir no saviem kamiešiem iznesuši abu teātru, kur viņi darbojas, repertuāru, un tas bijis ērkšķains ceļš. Kamēr trešajam no viņiem tas bijis profesionāls, godprātīgi savam teātrim un Latvijai, kalpojot un ejot godprātīgo profesionālo ceļu, kas ir augstu novērtēts,” skaidro kapituls.
.
Viestura ordeņa otro šķiru ir saņēmis bijušais Valsts robežsardzes priekšnieks, tagad Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs, trešo šķiru – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš.
Savukārt Viestura ordeņa pirmo šķiru ir saņēmis NATO spēku virspavēlnieks Eiropā, ASV ģenerālis Filips Brīdlovs. Tā neesot vien formāla nodeva ģeopolitiskajai situācijai, apgalvo Ordeņu kapitula kanclere Karina Pētersone.

“Patiešām ģenerāļa Brīdlova ieguldījums tieši Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, viņa ieinteresētība, personīgais devums NATO spēku kaut vai mainīgai klātbūtnei ir ļoti nozīmīgs. Tāpēc šim piešķīrumam absolūti nav formāla protokola rakstura, tas ir pēc būtības.
Arī ārvalstu vēstnieki, kam piešķirti valsts augstākie apbalvojumi, - katra no viņiem darbība Latvijā bijis ļoti redzama, ieinteresēta, konkrēta un patiešām apbrīnojama,” stāsta Pētersone.

Ordeņu kapitula kanclere arī aicina apzināties, ka apbalvoto saraksts lielā mērā ir atkarīgs no pašas sabiedrības aktivitātes: “Kapituls tikai lemj. Būtībā visa apbalvoto personību kvalitāte, pirmkārt, ir atkarīga no tā, kādus cilvēkus mēs ieraugām sev blakus, un tad, cik pamatoti ir uzrakstīts pieteikums. Jo dažreiz pieteikumā nevar redzēt to, kādēļ šis cilvēks pelnījis valsts augtsāko apbalvojumu. Aicinu ar redzīgam acīm paraudzīties sev apkārt un ieraudzīt tos cilvēkus, kas būtu pelnījuši. Un rakstot pieteikumu, pamatot to nepieciešamību.”

Valsts augstākie apbalvojumi parasti tiek pasniegti divreiz gadā.

Ordeņus šodien nosauktie cilvēki no Valsts prezidenta rokām saņems 18.novembrī. 
Līdz 9.novembrim var pieteikties Atvērto durvju dienai Ādažu bāzē, kur tā notiks 13.novembrī, un tās laikā skolēni varēs iepazīties ar Ādažu garnizona vienībām un to uzdevumiem.

Plānots, ka būs iespējams aplūkot ieročus un tehniku, apmeklēt kazarmas, Medicīnas centru un Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolu. 

Savukārt šā gada gada pēdējās Atvērto durvju diena Lielvārdes Gaisa spēku aviācijas bāzē notiks 5.novembrī.

Lai piedalītos Atvērto durvju dienā Ādažu bāzē no plkst.12 līdz 15, skolu vadība tiek aicināta sūtīt pieteikumu uz e-pasta adresi "zane.zile@mil.lv", tajā norādot skolu, klasi, skolēnu vārdus un vārdus, kā arī kontaktpersonas datus.
Šodien tiek atzīmēti Eiropas Komisijas (EK) pretsmēķēšanas kampaņas "Beidz smēķēt, sāc augstāk mērķēt!" sasniegumi, 

Šodien ikviens, kurš atmetis smēķēšanu, aicināts sociālajos tīklos dalīties ar bildēm, kas liek justies labāk, kopš nesmēķē, izmantojot mirkļbirku #SparkleBright.

Kopš 2011.gada, kad minētā kampaņa tika sākta, tā ir palīdzējusi jauniešiem atmest smēķēšanu, veicinot daudzas priekšrocības viņu dzīvē bez tabakas dūmiem - labāku veselību, dzīves kvalitāti un labklājību, kā arī ietaupītus finanšu līdzekļus.

EK kampaņas pamatā ir īpaši izstrādāta tiešsaistes aplikācija "iCoach", kas šī gada februārī, kampaņas laikā, piesaistīja 26 296 jaunus reģistrētos lietotājus.

Aplikācija darbojas jau no 2011.gada, un 36% no "iCoach" lietotājiem apgalvo, ka ir atmetuši smēķēšanu trīs mēnešu laikā, kopš sākuši lietot aplikāciju.

Tāpat šodien tiks atklāta elektroniskā Eiropas karte, kurā ikviens, kurš atmetis smēķēšanu, var atzīmēt savu atrašanās vietu. Karte atrodama interneta vietnē "exsmokers.eu".

Smēķētāju ES joprojām ir daudz - smēķē 28% no iedzīvotāju kopskaita un 29% no 15-24 gadus veciem jauniešiem Eiropā.
No 30. oktobra Latvijas kinoteātros būs skatāma Skuba Films veidotā dokumentālā filma “Prāta Vētra: starp krastiem”.

Filmas veidotāji ir Audinga Kucinskaite, Sandijs Semjonovs, Undīne Buka, Gundars Rēders un Edgars Dubrovskis.

Filma “Prāta Vētra: starp krastiem” ir dokumentāls stāsts par četriem draugiem. Par četriem atšķirīgiem, taču sirdī līdzīgiem skolas biedriem. Viņi piedzima septiņdesmito gadu vidū, izauga ar padomju multenēm un tukšajiem veikalu plauktiem, mūsu valsts neatkarības priekšvakarā izveidojot jaunu grupu Prāta Vētra. Tas ir stāsts par Prātas Vētras un mūsu valsts ceļu. Par nepadošanos un spītību. Par neatlaidību, krišanu un atkal celšanos. Pirmo reizi grupa atklāti stāstīs par kopābūšanu, krīzēm un prieka brīžiem. Šī būs arī iespēja būt klāt grupas jaunākā albuma 7 soļi svaiga gaisa tapšanā Berlīnē.

Filmā būs redzami kadri no grupas privātajiem, kā arī Latvijas Televīzijas arhīviem.

“Filma ir mēģinājums atbildēt uz jautājumiem : kas ir tas, kas veido “Prāta Vētras” fenomenu, kādēļ cilvēki viņus mīl un reizē arī kritizē, kā grupa ir spējusi uzveikt daudzās krīzes un tomēr palikt kopā jau 25 gadus? Nu jau viņi ir daļa no mūsu nacionālās identitātes,” pauda Semjonovs.

Grupas Prāta Vētra albums 7 Steps of fresh air, par kuru stāstīts filmā, nupat ir iekļuvis šī gada 58th GRAMMY balvas pretendentu pirmās kārtas oficiālajā sarakstā, pretendējot nominācijā labākais POP albums kopā ar 300 citiem dažādu izpildītāju albumiem, tostarp Taylor Swift, Florence + The Machine un Calvin Harris jaunākajiem ierakstiem.

Šai balvai šogad pavisam tika pieteikts 21 000 ASV izdotu ierakstu no visas pasaules.
Ar svinīgu ceremoniju Valsts prezidenta rezidencē Melngalvju namā jau ceturto gadu pēc kārtas noslēdzās konkurss “Skaistākā lauku saimniecība”, kurā tika sadalīti 2015.gada skaistāko saimniecību tituli Latvijā.

Par skaistāko saimniecību šogad atzīta Saldus novada Zvārdes pagasta saimniecība “Vārpas” un tās saimnieki – Valdis un Ļuba Markevici.
 
„Vārpu“ saimnieki zemi tiešā nozīmē atkaroja džungļiem pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. Pirms tam tur atradās Zvārdes aviācijas mērķu poligons. Tagad „Vārpas“ nodarbojas ar aitkopību, ganāmpulks mērāms 300 sprogaiņos. Markevici balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina “Skaistākās lauku saimniecības 2015” statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2016.gada 15.-24.janvārī.
 
“Cilvēks veido vidi, kurā viņš dzīvo, un, kā zināms, vide veido cilvēku. Esmu pārliecināts - jo skaistākā, sakoptākā un patīkamākā vidē veidojas cilvēka personība, jo labāks viņš izaug. Mēs katrs no savas bērnības atceramies tuvinieku lauku sētu, kurā pavadījām kādu no vasarām – šīs atmiņas ir tik spilgtas tieši tāpēc, ka šajā vietā saimnieki darīja visu, lai palīdzētu mums katram tur justies kā mājās. Vēlu, lai katra jūsu saimniecība spēj radīt savu sētu tik skaistu, ka jūsu bērni un bērnu bērni arvien vēlētos ne vien pie jums ciemoties, bet arī turpināt jūsu iesākto,” stāsta Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
 

Kopš aprīļa ES dalībvalstis pašas var nacionālā līmenī lemt par ĢMO ( ģenētiski modificētu organismu)  audzēšanu savā teritorijā.  

Eiropas Komisija virzījusi šādu pat  procedūru piemērot arī attiecībā uz ģenētiski modificētas pārtikas un barības importu un lietošanu valstu teritorijā.
Vakar EP deputāti lēma par šo jautājumu balsojot un noraidīja priekšlikumu, paužot  bažas, ka šis tiesību akts varētu nebūt īstenojams praksē vai arī novest pie robežkontroles atjaunošanas starp dalībvalstīm. Viņi aicina Komisiju izstrādāt jaunu priekšlikumu.

Kaut arī audzēšana notiek atsevišķas dalībvalsts teritorijā, ģenētiski modificētās pārtikas vai barības pārvadājumi šķērso robežas. 

Tas nozīmē, ja lēmums būtu pieņemts, tad nāktos uz robežām atjaunot kontroles mehānismus, bet tas būtu pretrunā ar vienotā tirgus principiem. Tagad Eiropas Komisijai jāizstrādā jauns priekšlikums. 

Šeit var lasīt plašāk par ĢMO apriti.


Liepājā no vairākiem neaizslēgtiem dzīvokļiem pazudušas mantas, dažos gadījumos mantas nozagtas, kad dzīvokļa iemītnieki paši atradušies dzīvoklī. Mantas visbiežāk paņemtas no koridora.

 Policija strādā, lai aizturētu vainīgās personas, un vēlreiz aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un dzīvokļa durvis aizslēgt arī tad, kad esat mājās!

Brīvi iekļūstot mājoklī, zaglim ir nepieciešamas tikai pāris sekundes, lai paķertu vērtīgāko, kas acu priekšā atrodas jūsu koridorā (tās var būt arī atslēgas, redzamā vietā nolikts mobilais tālrunis, virsdrēbes, kā arī, protams, rokassomas un naudas maki).
Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti pievērst uzmanību aizdomīgām personām kāpņutelpās un to tuvumā, un, sastopoties ar tām, nekavējoties informēt policiju pa tālr.: , 110!

Bet otrā Latvijas galā - Līvānos brīdina par krāpniekiem, kuri uzdodas par ūdens kvalitātes pārbaudītājiem,  uzzināja Līvānu novada domē.

Dome informē, ka vairāki Līvānu iedzīvotāji pa tālruni saņēmuši informāciju par to, ka viņu dzīvokļos plānots veikt dzeramā ūdens kvalitātes pārbaudi.

Krāpnieki ierodas dzīvokļos un it kā veic ūdens kvalitātes pārbaudi, paziņojot, ka ūdens ir sliktas kvalitātes un nekavējoties nepieciešams uzstādīt ūdens filtrus. Ir cilvēki, kuri jau kļuvuši par šo krāpnieku upuriem un apvārdošanas rezultātā noslēguši līgumu par lielu naudas summu.
Eiropas Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā pirmo reizi iekļauts Latvijas pārtikas produkts  – Latvijas lielie pelēkie zirņi.

Galvenie faktori, kas nosaka Latvijas lielo pelēko zirņu īpašo kvalitāti, ir vietējie klimatiskie apstākļi, augsnes īpašī­bas, kā arī vēsturiskie faktori un cilvēkfaktori.

Latvieši gadu simtiem ir ēduši zirņus. Jau pirms mūsu ēras zirņi kopā ar miežiem un pupām ir bijis viens no galvenajiem ēdieniem, un tie savu nozīmi saglabāja līdz pat kartupeļu ēras sākumam 19. gadsimtā. Mūsdienās pelēkie tiek piedāvāti ar speķi kā īpaši latvisks ēdiens.

Pelēkie zirņi nu papildinās 1300 produktu plašo sarakstu no visas Eiropas, kurus aizsargā Eiropas Savienības likumi.

Latvijas lielie pelēkie zirņi no citām šķirnēm atšķiras ar īpaši lielu masu - 1000 zirņu masa sasniedz 380 gramus.
Savukārt Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts ir vienīgā vieta, kurā tiek veikta lielo pelēko zirņu selekcija pārtikas vajadzībām. 

Uz ES preču zīmi var pretendēt tikai tādi ES valstu pārtikas produkti, kas tradicionāli tiek lietoti konkrētā teritorijā un kam vismaz 25 gadu garumā ir apliecinājums par receptes nodošanu no vienas paaudzes nākamajai. Šī preču zīme patērētājiem visā ES liek pievērst uzmanību konkrētajiem produktiem, jo tā norāda - šie produkti ir tradicionāli tikai vienam ES reģionam.



Facebook Draugiem Twitter Instagram