Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs un politisko grupu vadītāji 29. oktobrī, nolēma 2015. gada Saharova balvu par domas brīvību piešķirt blogerim Raifam Badavi no Saūda Arābijas. 

Raifs Badavi ir Saūda Arābijas blogeris, cilvēktiesību aktīvists un tīmekļa vietnes "Saūda Arābijas brīvie liberāļi" dibinātājs.
2012. gadā viņš tika apcietināts par islāma zaimošanu savā tīmekļa vietnē un viņam tika piespriesti 10 gadi cietumā, 1000 sitieni ar pletni un prāvs naudas sods.

Pirmie 50 pletnes sitieni publiski veikti 2015. gada janvārī, bet pārejies pārcelti, pateicoties starptautiskajiem protestiem. Šonedēļ Raifa Badavi sieva Ensafa Haidara, kura kopā ar pāra trīs bērniem atradusi patvērumu Kanādā, paziņoja, ka Saūda Arābijas varas iestādes devušas zaļo gaismu pēršanas atsākšanai.

EP šā gada februārī pieņēma rezolūciju, kurā stingri nosoda Raifa Badavi pēršanu un aicina Saūda Arābijas iestādes viņu "atbrīvot nekavējoties un bez nosacījumiem, jo viņš ir ieslodzītais pārliecības dēļ, proti, ieslodzīts un notiesāts tikai tāpēc, ka izmantojis vārda brīvību".

Kopā ar Badavi šā gada Saharova balvai bija izvirzīta arī Venecuēlas demokrātiskā opozīcijas kustība, kuru pārstāv koalīcija "Mesa de la Unidad Democrática" un politiskie ieslodzītie, kā arī nogalinātais Krievijas opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs.
Apbalvošanas ceremonija notiks 16. decembrī Strasbūrā. 

EP Saharova balvu piešķir kopš 1988. gada par vārda un domas brīvību cilvēkiem un kolektīviem, kas ievērojami sekmējuši cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību visā pasaulē.

Ķīna beigusi  viena bērna politiku, valsts oficiālā aģentūra „Xinhua” paziņojusi, ka turpmāk ikvienam pārim valstī būs atļauts radīt divus bērnus, to  Pekinā nolēmusi Komunistiskā partija.

Vēsturiskās izmaiņas ir notikušas „ar nolūku sabalansēt sabiedrības attīstību un atbildot uz sabiedrības novecošanas izaicinājumiem”.

Ļaudis, kas jau iepriekš bija iestājušies par to, ka „viena bērna politika”, ir atceļama, partijas lēmumu apsveica, tomēr norādīja, ka arī „divu bērnu politika” ir iegrožojoša. Turklāt būs nepieciešamas dažas desmitgades, lai labotu „viena bērna politikas” radītās sekas.

„Viena bērna politika” tika nodibināta 1970.gadu izskaņā, kas vairums pāriem bija ļauts radīt vienu bērnu. Gadiem tika uzskatīts, ka „viena bērna politika” ir Ķīnas atslēga uz ekonomikas attīstību.

Patlaban Ķīna ir iedzīvotāju ziņā lielākā valsts pasaulē – 1,37 miljardi. Tomēr šobrīd tā ir novecojoša valsts ar sarūkošu darbaspēku.
Portāls "The Guide to Sleeping in Airports", kas ik gadu veido labāko un sliktāko pasaules lidostu sarakstu, paziņojis arī šī gada uzvarētājus. Sliktākā 2015. gada lidosta ir Nigērijas Port Harcourt starptautiskā lidosta, kas drīzāk atgādina bēgļu nometni. Savukārt labākā ir Singapūras Changi lidosta, kas pirmajā vietā atrodas jau vairākus gadus un kurā pieejamas visas iespējamās ekstras.

Port Harcourt lidosta novērtēta kā sliktākā lidosta Āfrikā un arī pati sliktākā lidosta pasaulē. Turklāt tā būtu uzvarējusi arī kā viskorumpētākā lidosta, ja būtu bijusi šāda nominācija. Lidostas terminālis esot nepatīkams, un apkalpojošais personāls neizpalīdzīgs. Ielidošanas termināls esot vien brezenta telts, kurā it kā esot gaisa kondicionieris, bet tas jau ilgu laiku kā salūzis. Ērtību neesot nekādu. Lielākā daļa pasažieru centušies šajā lidostā pavadīt pēc iespējas mazāk laika. Labā ziņa esot, ka daļa lidostas nesen renovēta, kas nozīmē, ka terminālī var redzēt īstas sienas, logus un durvis, nevis tikai brezentu.

Desmit labāko lidostu topā iekļuvušas gaisa kuģu ostas ar servisu, kāds piedienētos pieczvaigžņu viesnīcai. Līdere jau gadiem ir Singapūras Changi Starptautiskā lidosta. No tās esot ļoti ērti nokļūt pilsētas centrā, tajā pieejami visdažādākie luksusa pakalpojumi, tostarp zivtiņu spa, sauna, tauriņu dārzs, dušas un vannas.

Jāpiebilst, ka pasaules labāko lidostu topā dominē Āzijas lidostas – pirmajā pieciniekā ir iekļuvušas arī Seulas, Tokijas, Taipejas un Honkongas lidostas. Labākā no Eiropas lidostām ir Minhenes lidosta, kas ir sestajā vietā, un Helsinku lidosta Somijā, kas ierindojusies septītajā.
Savukārt Eiropas labāko lidostu sarakstā iekļauta arī Tallinas lidosta, kas iekļuvusi prestižajā piektajā vietā.

Nigērijas Port Harcourt lidosta




Singapūras Changi Starptautiskā lidosta

Latvijā ir viegli nodarboties ar biznesu, un šajā jomā veiktas vērā ņemamas reformas. Šādu optimistisku vēsti, kas kardināli atšķiras no ierasti dzirdamās kritikas, pauž prestižā Pasaules Bankas pētījuma Doing Business jaunākais izlaidums. 
 
Jaunākajā pētījumā 189 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 22. vietā, pakāpjoties par vienu pozīciju augstāk nekā pagājušajā gadā.
 
Pasaules Banka Latviju novērtē kā vienu no Top 30 līderēm, kas veikušas nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības uzlabošanā. Starp tām minēta kredītbiroja izveide,kura mērķis ir veicināt atbildīgu aizņemšanos, uzslavēti alternatīvi strīdu risināšanas mehānismi kā šķīrējtiesas un mediācijas process.

Pētījums veikts, aptaujājot uzņēmējus. Tomēr viņu pārstāvošās organizācijas uzskata, ka lielam gandarījumam nav pamata. Valdība esot ieslīgusi pašapmierinātībā, bet topošais budžets biznesam esot pat kaitniecisks. 

Tomēr lielākais pamats būt kritiskiem ir tiešo konkurentu sniegums. Dienvidu kaimiņi lietuvieši prestižajā mērījumā ir 20., bet ziemeļu kaimiņi igauņi – augstajā 16. vietā. Tikmēr jau desmito gadu pirmo vietu nemainīgi ieņem Singapūra.


Ūdensvada remontdarbu dēļ, kas saistīti ar vairāku liela diametra aizbīdņu nomaiņu, piektdien, 30.oktobra, vakarā ap plkst. 22 tiks pārtraukta centralizētā ūdensapgāde Brīvības ielas posmā no Tallinas ielas līdz Gaisa tiltam, kā arī šim posmam pieguļošajos kvartālos,  pavēstīja Rīgas ūdensapgādes kompānijas "Rīgas ūdens" sabiedrisko attiecību speciālists Arturs Mucenieks.

Ūdensapgādi plānots atjaunot līdz sestdienas, 31.oktobra, dienas beigām.

Norādītais ūdensapgādes pārtraukuma ilgums ir orientējošs. Ūdensapgādes pārtraukums var beigties pirms norādītā laika vai turpināties ilgāk, ja neparedzētu apstākļu dēļ remontdarbi ieilgs.

Pēc ūdensapgādes atjaunošanās centralizētajā ūdensvadā iespējama ūdens uzduļķošanās. 

"Rīgas ūdens" lūdz iedzīvotājus nodrošināties ar ūdens rezervēm. Remontdarbu laikā dzeramais ūdens būs pieejams arī no autocisternām. Par cik autocisternu skaits ir ierobežots, to atrašanās vieta būs mainīga. Informāciju par autocisternu atrašanās vietu varēs saņemt, zvanot uz bezmaksas tālruni 80002122.

Ja nezini kur likt dārza karaļus - ķirbjus, tad uzdāvini tos Valmieras "Kristīgajam žēlsirdības fondam", kas tos izmantos ēdienu gatavošanā trūcīgajiem.
No ķirbjiem pagatavojami gan dažādi deserti, tie izmantojami sautējumos, zupās, krēmos un citos ēdienos.

Fonds lieliem ķirbju daudzumiem var aizbraukt pakaļ.

Ja Tev ir ķirbji un vēlies tos dāvināt - zvani: 29475320, Intai. 
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) vairāku gadu laikā Latvijas iedzīvotājiem plāno izplatīt vairāk nekā miljons bukletu par rīcību ārkārtas gadījumos.

Bukleta izdošanai piešķirti nepilni 56 tūkstoši eiro, un VUGD sadarbībā ar Iekšlietu ministriju (IeM) un Aizsardzības ministriju (AM) jau izstrādājuši tā saturu.

Bukletā paredzētas visas potenciālās darbības, ar kādām varētu saskarties Latvijas iedzīvotāji. Viņi tiks uzskatāmi informēti par pareizu rīcību attiecīgos notikumos.

Rīcība dažādos ārkārtas gadījumos aprakstīta vienkāršā valodā, lai to varētu uztvert arī mazi bērni un veci cilvēki. Bukletā varēs uzzināt par to, kā dienesti un institūcijas informē un brīdina iedzīvotājus ārkārtas situācijās, kā arī to, kā cilvēkiem jāevakuējas. Tāpat aprakstīts, kādas lietas nepieciešams paņemt līdzi no mājām, ja kādu laika periodu jāatrodas citviet.

Bukletā pievērsta uzmanība arī rīcībai ēkas sagruvumu gadījumos un pirmās palīdzības sniegšanai.

Viesnīcas kanalizācijas izbūves dēļ līdz gada beigām būtiski ierobežos satiksmi 11.novembra krastmalā
Mārstaļu ielā Vecrīgā ieplānots būvēt viesnīcu. Saistībā ar kanalizācijas tīklu izbūves darbu sākšanu no šodienas, 28.oktobra, līdz pat 29. decembrim Rīgā tiks būtiski ierobežota transportlīdzekļu satiksme 11. novembra krastmalas posmā un virzienā no Dzelzceļa tilta līdz Akmens tiltam. Nepieciešamības gadījumā arī pretējā ielas posma virzienā var tikt ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante stāsta, ka, iebraucot no Salu tilta puses, jau pie autoostas braukšanas virzienā trīs joslu vietā būs divas, tas jāievēro arī, braucot no ''Stockman” puses.

'Jāņem vērā, ka būs liegts kreisais pagrieziens apgriezties braukšanai pretējā virzienā, kas atrodas starp Dzelzceļa un Akmens tiltu. Apgriešanās ir pārcelta 400 metrus tālāk – aiz Akmens tilta. Ierobežojumi būs arī tiem, kas brauc no Akmens tilta un vēlas veikt kreiso manevru; jārēķinās, ka tajā posmā divu joslu vietā būs tikai viena. Sagaidām, ka tuvākajā laikā sakarā ar šiem būvdarbiem būs ievērojami satiksmes ierobežojumi.

Darbu veicējiem uzdots nodrošināt transportlīdzekļiem apbraucamo ceļu un ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu (kuri atrodas ielas ierobežotajā posmā) transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī sabiedriskā un operatīvā transporta satiksmi.
Gumijnieki ir teju vai neatņemama katra cilvēka garderobes sastāvdaļa lietainajā laikā. Tie ne tikai kalpo kā funkcionāli apavi, kas sargā no lietus, bet ir pieejami pievilcīgos dizainos, kas rada vēlmi tos valkāt ne tikai slapjdraņķī, bet arī ikdienā.
 
Aizvadītajā nedēļas nogalē Stacijas laukumā Rīgā norisinājās pirmais oficiālais gumijnieku "meet-up" kopā ar Youtube blogeri Evelīnu Lukšu, kuras kanālam ir gandrīz 27 tūkstoši sekotāju. Kopumā pasākums Stacijas laukumā pulcēja ap 150 cilvēku, kur jaunieši parādīja kā atraktīvi var izrotāt un nēsāt gumijas zābakus, kā arī demonstrēja tos modes skatē.
 
Lai gan šķiet, ka gumijas zābaku un elegantu apģērbu, piemēram, garu svārku vai kleitas, kombinācija nebūtu saderīga, tas tomēr var izskatīties stilīgi. Var izvēlēties melnus, bēšus, olīvkrāsas vai citas krāsas vienkrāsainus zābakus.  
Kārtas vienmēr ir lielisks veids kā saglabāt siltumu aukstajās,lietainajās dienās, un to var lieliski darīt arī ar gumijniekiem. Tos var vilkt ar garajām zeķēm un džinsiem, savukārt mugurā – siltu džemperi un pa virsu vieglu mēteli.
 
Turklāt lietaina diena ir īstais laiks, kad nēsāt raibi rakstainus legingus salikumā ar neitrālas vai košas krāsas gumijniekiem. Tērpu var vilkt ar apjomīgiem adījumiem, lai visu dienu justos omulīgi.

Šodien Rīgas Zooloģiskajā dārzā jau desmito gadu pēc kārtas norisinājās par tradīciju kļuvušais „Latvijas lielākā ķirbja čempionāts”, kurā no desmit raženākajiem dārza karaļiem par uzvarētāju kļuva Innas Kozlovskas Jaunokrā izaudzētais 165,5 kg smagais ķirbis.
 
Šī gada čempionam piekāpās otrās vietasieguvējs Gatis Badovskis no Skrundas ar 157,5 kg lielu ķirbi, bet godpilno trešo vietu ieņēma Daina Badovska ar 155 kg smago ķirbi. Šogad konkursam pieteiktie dižķirbji nākuši no Skrundas, Jaunokras, Carnikavas, Ādažiem, kā arī citām Latvijas pilsētām un novadiem.
 
Šogad sacensībās par diženo dārza milžu svēršanu un mērīšanu rūpējās spēka vīri Agris Kazeļņiks un Aivars Šmaukstelis Jāņa Romanovska virsvadībā. Pēc uzvarētāju paziņošanas un svinīgās apbalvošanas milzu ķirbis tika piešķirts kā kārums launagā Rīgas Zooloģiskā dārza iemītniekiem – skudrulāčiem Larijam un Mērijai  un Amūras tīģeriem Toram un Odinam. 
31. oktobrī 17:00 Launkalnes tautas namā - Liepas amatierteātra izrāde "Meitiņa".

Savukārt Smiltenes Kultūras centrā šajā pašā laikā viesosies Radošo Projektu Teātris ar Šekspīra izrādi “Liela brēka, maza vilna”. Uzvedumā piedalīsies 35 radoši cilvēki no visdažādākajām nozarēm, kā arī Bērnu un jauniešu radošā apvienība „Opā-Opā”, kurā darbojas bērni no Latvijas audžuģimenēm.

Sestdien 17:30 ikviens aicināts piedalīties nakts pārgājienā “SPOCĪNS JOCĪNS”. Tikšanās vieta pie Smiltenes novada tūrisma informācijas centra Dārza ielā 3. Iepriekšēja pieteikšanās obligāta līdz 29. oktobrim pa tālruni 29395200 vai e-pastu: tourism@smiltene.lv vai santa@kustibuprieks.lv. Pieteikties var arī klātienē Smiltenes novada tūrisma informācijas centrā. Vietu skaits pārgājienā ierobežots!

7. novembrī noritēs orientēšanās kluba "Azimuta" 40. jubilejas sezonas noslēguma pasākums Smiltenes novada tautas orientēšanās sacensībās:

13:00 skolēnu grupu apbalvošana
14:00-16:00 orientēšanās četrās izvēles distancēs. Apvidū 40 kontrolpunkti. Brīvais starts.
18:00 sezonas uzvarētāju un citu labāko apbalvošana dažādās nominācijās, "Azimuta" labāko jauniešu, Latvijas izlases dalībnieku sumināšana.

Pēc 7 gadu pauzes 4. septembrī klajā nāca Ainara Mielava un grupas “Pārcēlāji” jaunā skaņu plate “Atsaukties”. Smiltenes pilsētas Kultūras centrā koncerts gaidāms 7. novembrī 19:00.



Apstiprinot regulu par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu atcelšanu, no 2016.gada 30.aprīļa to cena saruks līdz četrām reizēm, informē  Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš.

Viņš skaidroja, ka pārejas periods saistībā ar gaidāmo viesabonēšanas maksas atcelšanu Eiropas Savienībā sāksies 2016.gada 30.aprīlī, un jau tad viesabonēšanas cenas saruks līdz četrām reizēm, savukārt no 2017.gada 15.jūnija tās plānots atcelt pavisam.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas mobilo sakaru operatoru tarifus nevarēs izmantot, ārvalstīs dzīvojot pastāvīgi.

"Bet tas nav paredzēts tā, ka paņem telefonu Latvijā, pārvācies uz Īriju un dzīvo tur par Latvijas tarifu. Mēs nevarējām vienoties konkrēti vai tur būs nedēļa vai mēnesis, 100 minūtes vai 300 minūtes mēnesī vai gadā [cik daudz varēs izmantot savas valsts tarifu, atrodoties citā valstī], tas paliek Eiropas Komisijas ziņā precizēt, bet tā doma ir tāda, ka jāatrod godīgs izmantošanas princips, kas kaut kā uzsver to, ka tas ir ceļošanas priekšrocība nevis pastāvīgā dzīves priekšrocība, izmantojot šos lētos tarifus," skaidroja EP deputāts.

Gala balsojums Eiropas Parlamenta plenārsesijā  plānots 28.oktobrī.


Svētdien, 1.novembrī, Latvijā tiks atzīmēta "Bāreņu svētdiena", kas ir īpaša diena, kad rūpēs par bāreņiem iestājas kristīgās draudzes 70 pasaules valstīs.

"Bāreņu svētdienas" galvenā vēsts ir aicinājums atbalstīt bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus, kļūstot par adoptētājiem, aizbildņiem, audžuģimenēm, viesģimenēm, kā arī brīvprātīgajiem darbiniekiem bērnunamos.

Šī gada "Bāreņu svētdienā" plānots īpaši izcelt viesģimenes. Cilvēki, kuri ir ieguvuši viesģimenes statusu, var uzņemt bāreņus savās mājās uz laiku vai arī apciemot viņus bērnunamos. 

Latvijas bērnunamos dzīvo vairāk nekā 1500 bērnu.
Jau trešo gadu Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra organizētās  informatīvās kampaņas “Mīli savu sirdi!” ietvaros no 6.-21. novembrim Latvijas kafejnīcās un restorānos notiks akcija “Te mīl Tavu sirdi!”.

Tās mērķis ir pievērst lielāku uzmanību uzturam, ko lietojam ikdienā, ņemot vērā, ka mūsu sirds un asinsvadu veselība ir atkarīga ne tikai no iedzimtības un ģenētikas, bet arī no dzīvesveida un ēšanas paradumiem. Tādēļ restorānos un kafejnīcās tiks piedāvāti ēdieni, kas gatavoti, ņemot vērā veselīga un sirdij tīkama uztura principus.

Arī ēdiena pagatavošanas veidam būs  sirdij draudzīgs - tvaicēšana, sautēšana, vārīšana, viegla apcepšana. Mediķi atgādina, mīlot savu sirdi -  uzturā jālieto daudz augļu un dārzeņu, pākšaugu, graudaugu un riekstu, divas reizes nedēļā vēlams ēst zivis, savukārt jāizvairās no treknas gaļas un taukvielām bagātiem piena produktiem un konditorejas izstrādājumiem.
Slimību profilakses un kontroles centrs nolēmis gada laikā pētīt skolēnu mutes veselību, šim mērķim atvēlot 100 000 eiro. 

Tāpat centrs  uzsācis kampaņu "Man ir tīri zobi!" - un atgādina , ka līdz 18 gadu vecumam valsts apmaksā zobārstniecības pakalpojumus bērniem, tāpēc kampaņa aicinās jauniešus izmantot šo iespēju un regulāri vismaz divas reizes gadā apmeklēt zobārstu, kā arī vienu reizi gadā apmeklēt zobu higiēnistu.

7, 11 un 12 gadu vecumā zobu higiēnista pakalpojumus valsts apmaksā divas reizes gadā. 

Un vēl – ja Tu regulāri aizmirsti par zobu tīrīšanu, tev var palūidzēt aplikācija Zobs - , kas ikdienu īpašos laikos Tev atgādinās par zobu tīrīšanu. Tāpat dos virkni padomu. 

Vēl aplikācija mudinās pieņemt izaicinājumu: 30 dienas tīrot zobus no rīta un vakarā (vai jebkurā citā laikā, bet galvenais – divreiz dienā) reģistrējot savu veikumu un esot vienam no pirmajiem simts censoņiem, kuri varēs saņemt arī balvas.
Novembrī 15 Latvijas pašvaldības - Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Mārupes, Olaines, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadā un Rīgas pilsētā -  notiks Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta "Rail Baltica II" ietekmes uz vidi ziņojuma sabiedriskā apspriešana.

"RB Latvija" vadība preses konferencē 28.oktobrī Rīgā prezentēs iespējamos tehniskos risinājumus autoceļu, upju šķērsojumiem, vienotiem transporta koridoriem, dzīvnieku pārejām u.c., kā arī informēs par galvenajiem secinājumiem vides izpētē. 
Joprojām ne tikai Latvijai līdz galam nav atrisināts bēgļu jautājums, arī daudzviet Eiropā bēgļu temats tiek viļāts kā karsts kartupelis pa muti. ES līderi izrādījuši vienotību, taču līdz galam dažos jautājumos tomēr nevar vienoties – jo plāns pārvietot 160 tūkstošus bēgļu, joprojām nav pilnībā ieviests. Atbalstu bēgļiem pauduši vairāk kā 5000 kino industrijas pārstāvji, viņu vidū tādas zvaigznes kā Daniels Kreigs, Žileta Binjoša un citi, viņi  parakstījuši petīciju, kurā aicina ES valstis rīkoties vienoti. Daži no kino elites un arī petīcijas parakstītājiem bija ieradušies Eiropas Parlamentā, lai nodoti skaidru vēstījumu – būt vienotiem palīdzības sniegšanā.


Jautāsiet - kas vieno Eiropas Parlamentu un kino? Tā ir LUX kino balva, kurai katru gadu tiek izvirzītas labākās filmas no visas Eiropas. 

Pagājušajā gadā LUX balvu saņēma poļu režisora Pāvela Pavļikovska filma "Ida", kura izpelnījās arī vairākas citas prestižas kino balvas, tajā skaitā Oskaru par labāko ārzemju filmu.
Balvas saņēmēju ar savu balsojumu nosaka Eiropas Parlamenta deputāti un filma tiek subtitrēta 24 oficiālajās ES valodās un pielāgota cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem.

Šobrīd zināmi 3 Eiropas Parlamenta šī gada LUX filmu balvas laureāti.

Šobrīd visur Eiropā tiek rīkoti publiski seansi, lai šīs filmas noskatītos. 

Tā ir Francijas – Vācijas filma “Medi-terr-anea” pēta imigrāciju no citāda skatu punkta. Filma attēlo briesmas, ar kurām saskaras patvēruma meklētāji.

Filma “Mācība” apskata labo un ļauno. Jauna un ideālistiska skolotāja cenšas skolēniem rādīt pareizo ceļu, bet vai tas ir iespējams, ja viņai pašai gadās no šī ceļa noiet?

Un trešā Eiropas Parlamenta kino balvas pretendente ir arī “Oskara” balvai virzītā  filma "Mustang", par 5 māsām, kuras tiek ieslodzītas, par savas seksualitātes iepazīšanu, dzīvojot diezgan konservatīvā sabiedrībā.  

Visas 3 filmas tiks subtitrētas arī latviešu valodā un LUX kino dienu ietvaros izrādītas visās ES valstīs. Un Eiropas Parlamenta deputāti jau sākuši balsot.
Uzvarētājfilma tiks paziņota 25.novembrī Strasbūrā. 

Latvijā filmas būs skatāmas no  20.-22.novembrim bez maksas.
Sekojiet līdzi informācijai par pieteikšanos Eiropas Parlaments Latvijā Facebook lapā. 
Līdz 6.novembrim ikviena skola vai izglītības pārvalde var pieteikt skolotājus konkursam "Gada sporta skolotājs",  konkursa mērķis ir atrast labāko, profesionālāko sporta skolotāju valstī, veicināt šīs profesijas prestižu, kā arī motivēt un veidot pozitīvu attieksmi sabiedrībā attiecībā uz fiziskajām aktivitātēm.

Dalībai konkursā profesionālāko sporta skolotāju var pieteikt jebkura valsts vai pašvaldības dibināta skola vai pašvaldības izglītības pārvalde vai departaments. Pieteikuma anketa un sporta stundas videoieraksts digitālā formātā konkursam jāiesniedz līdz 6.novembrim.
Valsts augu aizsardzības dienests veiktajās pārbaudēs SIA “RIMI Latvia” tirdzniecības vietā Rīgā konstatēja no Nīderlandes ievestajiem  pīlādžiem jeb ugunsērkšķiem slimību -  bīstamo bakteriālo  iedegu.

Pagaidām  veikalam atpakaļ atdots tikai viens  pīlādža pods, lai arī šajā tīklā kopumā bija iztirgoti vairāk nekā 100 dekoratīvo pīlādžu, kam konstatēta  slimība. 

Pieņemts lēmums iznīcināt visu augu partiju. Tādēļ patērētāji, kas šo augus "Rimi" iegādājuši, aicināti tos atdot veikalam, lai bīstamo slimību neizplatītu tālāk Latvijā.

Slimība var pārnesties uz citiem augiem – piemēram, ābelēm, bumbieriem. 

Augu vislabāk var atpazīt pēc tā, ja ir saglabājies pirkuma čeks vai arī pati pavadošā informācija, kas ir uz podiņa, kur varbūt var izlasīt šī auga latīnisko nosaukumu, teica tīkla pārstāve, norādot, ka vēl iespējams "Rimi" mājaslapā atrast konkrētās preces svītrukodu, ko var salīdzināt ar kodu uz podiņa.

Bakteriālā iedega ir augu karantīnas organisms, kas izraisa ļoti bīstamu augļkoku slimību. Tā var izraisīt postījumus līdz pat 80% apmērā no augļu dārza stādījumiem. Inficētais augs aiziet bojā. Baktērija piemērotos apstākļos ātri izplatās un ir grūti ierobežojama. Slimība izplatās ar kukaiņu starpniecību, ar lietu un vēju, ar inficētiem instrumentiem. 
Šobrīd pabeigti aptuveni 35% no visu plānoto darbu apmēra Krišjāņa Barona ielas atjaunošanā,  pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta Būvdarbu vadības nodaļas vadītājs Uģis Broža.

Pirmās kārtas būvdarbu posma termiņš ir šā gada 29.decembris, bet darbu izpilde notiek straujos tempos. Tāpēc bažas par to, ka varētu nepaspēt pagaidām nav.

Tostarp viņš pastāstīja, ka Rīgā vēl ir veikta seguma atjaunošana četrās ielās - posmos Raiņa bulvārī, Sporta ielā, Artilērija ielā un Avotu ielā. "Šajos posmos darbi jau ir pabeigti, ir nelieli sakopšanas darbi atlikuši, bet pamatdarbi ir pabeigti un bez kavēšanās. kopsummā esam apmierināti gan ar termiņu, gan ar darba kultūru," klāstīja Broža.

Runājot par nākamā gada lielākajiem projektiem, Broža atzīmēja, ka tiks rekonstruēta Brīvības iela - posmā no Brīvības pieminekļa līdz Lāčplēša ielai un posmā no VEF tilta līdz Juglai.
Novembra sākumā plānots pilnībā atvērt Salu tilta brauktuvi - visas trīs joslas abos braukšanas virzienos, arī uz  Salu tilta darbi norit ļoti labi un patlaban pilnībā pabeigta brauktuves asfaltēšana un tiek skrūvētas vidējās tilta robežbarjeras,  darbu izpildes termiņš ir 1.decembris, bet tas tiks apsteigts.
Kinoteātros visā Latvijā būs skatāma jauna pašmāju spēlfilma "Romeo n' Džuljeta", kuras pamatā ir stāsts par mūsdienu jauniešu attiecību līkločiem.

"Romeo n' Džuljeta" ir režisora Māra Martinsona un scenāriju autora Nila Saksa darbs, kuri kā filmas sižetisko vadlīniju izraudzījušies visā pasaulē labi zināmo Viljama Šekspīra traģēdiju , tikai šoreiz darbība pārcelta uz mūsdienām, uz reālo Latvijas vidi Jūrmalā un Rīgā, kur gandrīz skaitliskā līdzsvarā dzīvo divu valodu kopienas. Filmā satiekas nevis divas naidīgi noskaņotas dzimtas, bet gan divu nāciju jaunieši, kas dzīvo vienā valstī, bet dažādās sabiedrībās.

Jaunā pašmāju spēlfilma ir domāta jauniešiem.

Filmas režisors min, ka ļoti vēlētos, lai šī filma Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem būtu atspēriena punkts raudzīties uz ieilgušajām nacionālajām problēmām no cita skatu punkta. Lai cilvēki negaidītu valdības viedokli par šo konfliktu atrisināšanu, bet sāktu paši ar sevi. Viņš uzskata, ka šī filma varētu kļūt par ļoti aktuālu un nepieciešamu Latvijai.

Filmas mūzikas autori ir Māra Upmane-Holšteine, Andis Ansons, bet tituldziesmu radījuši Raimonds Pauls un Guntars Račs.
Vasarā  Latvijā savu darbu uzsāka kolektīvo ieguldījumu platforma. Tā ir interneta lapa projektubanka.lv,  kas kopā saved radošu un inovatīvu ideju autorus ar cilvēkiem, kuri šīs idejas vēlas finansiāli atbalstīt.

Pirmajos piecos mēnešos savāktie 17 tūkstoši eiro -   un tikušas atbalstītas septiņas idejas.
Ar Projektu bankas starpniecību izdevies atrast finansējumu gan cilvēkiem, kuri uzsākuši sulu ražošanas biznesu, gan bērnu lasītprasmju veicināšanas spēlei, gan publisko klavieru uzstādīšanai Valmierā.

Kā stāsta idejas autori, tad ziedojumu summas ir no 5 līdz 100 eiro, bet vidējais ieguldījums ir ap 20 eiro, stāsta Projektu bankas idejas autors Māris Cīrulis.

Šobrīd uz ieguldītāju dāsnumu cer arī filmas “Kriminālās ekselences fonds” autori. 
Finansējumu gaida arī Sandris Akmans, kurš vēlas izveidot bišu dravu radošām un drošām skolēnu ekskursijām.
Uz Projektu bankas atbalstu cer vīru kopa “Vilki”, kam nepieciešama nauda latviešu karavīru dziesmu albuma "Cīņai sveiks!" ierakstīšanai. 

Rindā gaida vēl vairākas interesantas idejas, kuras var aplūkot lapā projektubanka.lv

Projekta autorus ikviens interesents var atbalstīt kaut vai ar dažiem eiro.
Organizatori cer, ka Latvijas sabiedrība ir gatava ne tikai iesaistīties labdarības akcijās, bet arī palīdzēt tiem, kuri vēlas radīt jaunus produktus, kas būs noderīgi visai sabiedrībai kopumā.

Starp citu, Latvijā tapušais tehnoloģiju projekts "Airdog" finansējumu savāca starptautiskajā kolektīvo ieguldījumu platformā “Kickstarter”.

 
Šodien sākas skatītāju balsojums par labāko izrādi, aktieri un aktrisi. "Spēlmaņu nakts" notiek jau 22. reizi. 23.novembra vakarā uz Dailes teātra skatuves tiks godināti sezonas spilgtākie un veiksmīgākie individuālie sniegumi un Latvijas profesionālo teātru iestudējumi, kā arī pasniegta balva “Par mūža ieguldījumu teātra mākslā”.

Latvijas teātru balva "Spēlmaņu nakts" par mūža ieguldījumu teātra mākslā piešķirta Latvijas Nacionālā teātra aktieriem - Uldim Dumpim un Ģirtam Jakovļevam. 

Skatītāji līdz 20.novembrim var balsot mājas lapā un izteikt savu viedokli, no tā būs atkarīgas arī skatītāju simpātiju balvas.

Balsojuma kastes pieejamas 11 teātros visā Latvijā -  Latvijas Nacionālajā teātrī, Dailes teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Valmieras Drāmas teātrī, Liepājas teātrī, Daugavpils teātrī, Leļļu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, "Dirty Deal Teatro" un Ģertrūdes ielas teātrī.



Pavasarī veterinārārsti Latvijā ziņoja par kādu ļoti bīstamu tendenci – aizvien vairāk suņu konstatēja dzīvībai bīstamu slimību barības vada paplašināšanos jeb dilatāciju. Situācija nav uzlabojusies. Arī pētījums, kas šobrīd norit, lai izskaidrotu šīs slimības pēkšņo uzliesmojumu Latvijā, pagaidām vēl nav nesis rezultātus. 

Barības vada paplašināšanās jeb dilatācijas pazīmes:

balss izmaiņas,
izmaiņas ēšanā (ēdot izstiepj kaklu, atkāpjas no bļodas),
grūtības norīt barību,
atraugāšanās, kā laikā var iztecēt šķidrums, barība vai putas,
apetīte var saglabāties, bet svars zūd,
klepus, smakšana.
Slimībai progresējot, dzīvnieks nevar uzņemt barību un ūdeni. Viss tiek atgrūsts pēc norīšanas.

Kā saimnieks var ķepainim līdzēt? Ir speciāli statīvi, kur sunīti ievieto iekšā gluži kā krēslā, kur suns gluži kā cilvēks pie galda sēž vai stāv ar taisnu muguru. "Tad viņš kaut kā mēģina ēst, un barība pa taisno krīt kuņģī iekšā. Baro ar mazākām porcijām, baro biežāk," skaidro veterinārārsts Jānis Baltkājis. "Visdrīzāk tā būtu kāda šķidrāka pārtika, nevis sausā barība, un arī pēc ēšanas dzīvnieku aiz priekšķepām patur vertikālā pozīcijā 10–15 minūtes, lai barība nokļūst kuņģī."
Minējumi, kādēļ ir pieaugusi saslimstība ar šo slimību, ir dažādi, taču pagaidām tie ir un paliek tikai minējumi. Jo zinātniska pamatojuma tam nav.

"Neviens nezina. Tā ir tāda problēma, kas šogad kaut kā ir aktualizējusies daudz vairāk. Pieļauju, ka ir kāds faktors, kas to provocē, bet kuru mēs īsti nezinām," atzīst dakteris. "Ir tendence vainot kādu suņu barības firmu – kurš vaino vienu, kurš citu, bet tā nav tā problēma. Drīzāk problēma ir vienveidīga barošana. Vēl varbūt ir kādi faktori, kuri nav zināmi."

Objektīva situācijas analīze šobrīd nav pieejama. Vien ir skaidrs, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, saslimušo skaits ir pieaudzis. Ja iepriekšējos gados tie bija no diviem līdz trim pacientiem gadā, tad šobrīd pacientu skaits visās lielajās klīnikās ir krietni pieaudzis.
Gaismas festivāls "Staro Rīga" šogad notiks no 18. līdz 21.novembrim, un tā devīze būs "Gaismu sauca... Latvijas māju sajūtu meklējot".

Festivālā būs skatāmas četras gaismu instalāciju programmas: festivāla pamatprogramma "Latvijas māju sajūtu meklējot", starptautiskā projekta "Baltic Light Chain" ("Baltijas gaismas ķēde") darbu programma, līdzdalības akcijas "Rīgas karnevāls" gaismas instalācijas un 2014.gada festivālā uzsāktā ārvalstu gaismas festivālu starptautiskā programma. 

Festivāla pamatprogrammā "Staro Rīga" aicinās ikvienu domāt un kopīgi meklēt Latvijas māju sajūtu - kādai jābūt mūsu kopīgajai dzīves telpai, mūsu mājām, mūsu valstij.

Festivāla pamatprogrammas "Latvijas māju sajūtu meklējot" gaismas objekti tiks izvietoti uz Brīvības ielas ass no 11.novembra krastmalas līdz Stabu ielai.

Starptautiskā projektā "Baltic Light Chain" tapušie Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un Polijas jauno mākslinieku darbi būs apskatāmi Vērmanes dārzā, bet ārvalstu gaismas festivālu starptautiskās programmas instalācijas, kas izrādītas Eiropas gaismas festivālos, tiks izvietotas Vecrīgā.

Līdzdalības akcijas "Rīgas karnevāls" darbus, ko veidos Rīgas iedzīvotāji, uzņēmēji un iestādes, varēs aplūkot visā Rīgā.

Gaismas festivāla "Staro Rīga 2015" objekti būs aplūkojami no 18. līdz 21.novembrim katru dienu no plkst. 18 līdz 23.

Gaismas festivāls "Staro Rīga" šogad notiek UNESCO Starptautiskā gaismas un gaismas tehnoloģiju gada zīmē.
Šajā gadā sabiedrība aicināta novērtēt gaismas tehnoloģiju nozīmi cilvēces kultūras un mākslas attīstībā, uzsverot tehnoloģiju nozīmi ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana, katra cilvēka dzīvē un ikdienā. Pēc UNESCO iniciatīvas visā pasaulē īpaša uzmanība tiks pievērsta gaismas un gaismas tehnoloģiju nozīmei cilvēces labklājības sekmēšanā, tostarp informācijas pieejamības, sabiedrības veselības veicināšanā un globālo vides aizsardzības mērķu sasniegšanā.
Pēdējā laikā būtiski augusi interese par iestāšanos Zemessardzē.

Šogad Zemessardzē pirmajos deviņos mēnešos tika uzņemti jau 898 biedri, salīdzinot ar pērnā gada 812.

Taču līdz ar uzstādīto rekordu, nepieciešams arī papildu aprīkojums. 

“21. gadsimta jebkurai karadarbībai nakts redzamības ierīces ir neatņemama sastāvdaļa, it īpaši vieglajiem kājniekiem,” stāsta zemessargs un blogeris Rihards Rušenieks.
“Ja vienībai nav nakts redzamības spējas, bet pretiniekam ir, tad diennakts tumšajā laikā faktiski esam atklāti mērķi. Patriotisms un vēlme cīnīties ir visa pamats, bet bez moderna ekipējuma mūsdienu simetriskā augstas intensitātes konfliktā nav ko meklēt.”
“Vēlēšanās prast aizstāvēt savu valsti ir jābūt ikvienam, jo šeit mēs nerunājam tikai par valsti kā tādu, bet par vēlēšanos aizstāvēt savu māti, tēvu, ģimenes locekļus, draugus un radus,” pamatojumu iestāties Zemessardzē skaidro Artūrs Pizičs – Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dabaszinātņu laborants.

Lai nodrošinātu nepieciešamo ekipējumu, Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Ziedot.lv un citiem domubiedriem ir rīko ziedojumu kampaņu, mudinot sabiedrību tieši iesaistīties valsts aizsardzības stiprināšanā.
 
Kā jau ziņots šī kampaņa ir iespēja ikvienam Latvijas iedzīvotājam parādīt, ka valsts drošība ir svarīga un ka ikkatrs var sniegt savu artavu tās stiprināšanā.

Kampaņa ļaus ātri un efektīvi nodrošināt nepieciešamā ekipējuma iegādi, atbalstot tos, kuri papildus savai pamatnodarbei ir brīvprātīgi uzņēmušies pienākumu stāties mūsu valsts sardzē.

Lai iegūtu papildus informāciju un paustu savu atbalstu, aicinām apmeklēt kampaņas oficiālo mājaslapu, vai zvanot pa ziedojuma tālruni 90006886 (1 zvans – 1,42 EUR).
 Paradoksāli, bet viena daļa pasaules cieš no bada vai pārāk vienveidīgas pārtikas uzņemšanas – tikmēr cita pasaules daļa pērk un ēd par daudz un daļu pārtikas vienkārši izmet.

Latvijā katrs piektais iedzīvotājs nopērk vairāk, nekā spēj apēst.  Turklāt jaunieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem izmet lielāku pārtikas daudzumu. Savukārt, cilvēki, kas vecāki par 55 gadiem, cenšas izmantot visus iegādātos produktus.

Grēko ne tikai iedzīvotāji, arī ražotāji izmet nestandarta izmēra burkānus, sīpolus un citas ēdamas lietas, jo nereti lielveikalu ķēdes izvirza prasību – piegādāt vienāda, standarta izmēra dārzeņus vai augļus.

Romas pāvests Francisks, uzrunājot Eiroparlamenta deputātus teica: “Uz kādu cieņu cilvēks var cerēt, ja viņam nav pat ēdiena, lai izdzīvotu? Mums ir jāpievērš uzmanība resursiem, ko Dievs mums devis, un jāsaimnieko prātīgi. Ir netaisnīgi, ka miljoniem cilvēki visur pasaulē mirst no bada, bet tajā pašā laikā tonnām ēdiena ik dienu tiek izsviests atkritumos.”

Tam piekrīt arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete:
“Šobrīd gandrīz 50% no saražotās pārtikas netiek vispār izmantoti. Tā dažādos veidos tiek iznīcināta. Gan beidzas lietošanas termiņi, gan netiek izpirkta. Cilvēki ārkārtīgi nevīžīgi izturas pret pārtiku, tāpēc vajadzētu pievērst daudz lielāku uzmanību tam kā mēs ēdam un ko ražojam”. 

Septembrī Apvienoto Nāciju organizācija  vienojās par nepieciešamību tuvāko 15 gadu laikā samazināt globālo pārtikas atkritumu daudzumu uz pusi. 

Arī pavārs Mārtiņš Sirmais uzskata, ka cilvēki pērk vairāk kā vajadzīgs:
“Nav vajadzīgs pirkt pārtiku tikai tāpēc, ka tai ir atlaide, nav kara laiki, kad jātur mājās vairāki iepakojumi, tad arī nebūs pārtikas izmešu”, uzskata Latvijā populārais pavārs, kurš pats dzīvojot ar pustukšu ledusskapi un uz veikalu dodas tad, kad mājās viss jau beidzies. 

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu visi pārtikas atkritumi ir 3. kategorijas blakusprodukti, kurus ir nepieciešams atdalīt no kopējās sadzīves atkritumu plūsmas galvenokārt tāpēc, ka pārtikas atkritumi, sadaloties bez skābekļa  apstākļos sadzīves atkritumu poligonos rada metāna gāzi (CH4), kas ir viena no siltumnīcefekta gāzēm ar 21 reizes spēcīgāku ietekmi uz klimata mainību nekā oglekļa dioksīds (CO2). 

Šos atkritumus kompostējot, var iegūt organisko mēslojumu, tāpat tos var izmantot biogāzes  ražošanā. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pirmo reizi veikusi pētījumu ar mērķi apzināt, kā pārtikas atkritumus varētu samazināt par trešdaļu tuvāko piecu gadu laikā. Rezultāti gan vēl ir jāapkopo.

Pēdējos gados gan ir dzirdēts, ka, daži Latvijas veikalu tīkli Rīgā, daļu bojātās pārtikas piegādā Zooloģiskajam dārzam, bet veikalu tīkls "Mego" piedāvā privātpersonām, kurām ir mājdzīvnieki, slēgt līgumu par bojātās pārtikas saņemšanu, galvenais - sunim vai kaķim ir jābūt izveidotai pasei. 

Ceļu satiksmes drošības direkcija sāk kampaņu "Esi gaismas vest-nesis". 

CSDD atgādina, ka uz Latvijas ceļiem joprojām cieš un iet bojā cilvēki – kājāmgājēji un velosipēdisti.

Gada tumšajos mēnešos – oktobrī, novembrī un decembrī – bojā iet tikpat daudz cilvēku, cik pirmajos deviņos mēnešos kopā. CSDD norāda, ka autovadītājs gājēju, bez gaismu atstarojošas vestes, uz ceļa pamana tikai 25–40 metru attālumā.
Ja autovadītājs brauc ar ātrumu 90 km/h, šo ceļa posmu viņš veic divas sekundēs un šajā laika sprīdī paspēt nobremzēt nav iespējams.
Lai iespējami vairāk ražotāju varētu piedalīties pārtikas kvalitātes shēmās jeb "Zaļajā karotītē" un "Bordo karotītē", tiek paplašināts shēmā iekļaujamo produktu klāsts.

Turpmāk pārtikas kvalitātes shēmās būs iekļauti arī svaigi un mizoti kartupeļi un citi dārzeņi, skābēti un sālīti dārzeņi, kafija, tēja un manna.

 "Zaļo karotīti'' piešķir produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā un kuriem 75% no ražošanā izmantotajām izejvielām ir vietējās.
Savukārt "Bordo karotīti'' piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, bet produktu ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās. 
Noslēdzot Vides mēnesi, Latvijas Dabas muzejā svētdien norisināsies ģimenes diena "Vesels ēdis!".

Dalībniekiem tiks piedāvātas dažādas aktivitātes par gudru pārtikas izvēli, kas ir gan laba veselībai, gan saudzīga videi.

Varēs pārbaudīt zināšanas dažādu Latvijā audzētu dārzeņu atpazīšanā, uzzināt, kādas labības aug Latvijā un ko no tām ražo, kā arī sakārtot savu veselīgas maltītes šķīvi. 

Ģimenes dienas laikā varēs iepazīties ar žurnāla "National Geographic Latvija" rīkoto foto izstādi "Pārtikas neredzamā puse", kas izteiksmīgos attēlos parādīs, kā pārtikas ražošana pasaulē ietekmē vidi un cilvēkus.

Meklējot atbildes uz jautājumu, kur ņemt pietiekami daudz pārtikas 9 miljardiem iedzīvotāju 2050. gadā, kad mūsu būs par diviem miljardiem vairāk, no 2014. gada maija līdz decembrim žurnāla “National Geographic Latvija” tika publicēta īpaša rakstu sērija astoņu mēnešu garumā stāstot, kā to izdarīt, nepārslogojot planētu.

Viena no izstādē iekļautajām fotogrāfiju sērijām “Piecu soļu plāns – kā pabarot pasauli?” mudina domāt par draudiem videi ar ko “parasti iztēlojamies mašīnas un skursteņus, nevis pusdienas.

Tomēr patiesība ir tāda, ka mūsu nepieciešamība pēc ēdiena rada vienu no lielākajiem draudiem planētai,” teikts izstādes aprakstā, turpinājumā piedāvājot arī plānu:

Nepalielināt lauksaimniecības pēdas nospiedumu.
Izaudzēt vairāk jau esošajās saimniecībās.
Efektīvāk izmantot resursus.
Mainīt uzturu.
Samazināt pārtikas izšķērdēšanu.
Facebook Draugiem Twitter Instagram