Sākot no šī gada 1.novembra, visās Eiropas Savienības valstīs būs obligāta prasība ražotājiem ierīkot uzlabotās avārijas bremzēšanas sistēmu (AEBS) un joslu uzraudzības sistēmu (LDW) visiem N3 kategorijas transporta līdzekļiem. Izņēmums ir transporta līdzekļi ar vairāk nekā trim asīm.
N3 kategorijā ietilpst kravas automobiļi, kas paredzēti kravu pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai un kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas.

AEBS ir drošības sistēma, kas ar radara un kameras palīdzību nosaka priekšā esoša šķēršļa lielumu, ātrumu, attālumu un pēc tam ar skaņas signālu un paziņojumu displejā brīdina autovadītāju vai arī pati veic bremzēšanu, ja joprojām draud sadursme ar šķērsli. Savukārt joslu uzraudzības sistēma brīdina šoferi ar skaņas signālu, ja kravas auto neapzināti šķērso joslu sadalošo līniju neuzmanības dēļ.

Kā norāda SIA "Scania Latvia" valdes loceklis Aigars Pušinskis, lai izpildītu Eiropas Savienības tiesisko regulējumu uzlabotās avārijas bremzēšanas sistēmas jomā, "Scania" jau kopš 2013.gada septembra piedāvā aprīkot kravas auto ar "Scania" AEBS - uzlaboto avārijas bremzēšanas sistēmu, savukārt joslu uzraudzības sistēma LDW kā drošības papildaprīkojums "Scania" spēkratiem pieejams kopš 2007.gada.

Par to, kā darbojas "Scania" AEBS un LDW, varēs uzzināt septembrī notiekošajās "Scania" jaunumu dienās piecās Latvijas pilsētās, kurās inženieri iepazīstinās ar šo drošības sistēmu tehnisko risinājumu atbilstoši jaunajām likumdošanas prasībām. Interesentiem būs iespēja testa braucienu laikā pārliecināties par joslu uzraudzības brīdinājuma sistēmas un avārijas bremzēšanas sistēmas darbības principiem, kā arī iepazīties ar "Scania" kravas auto tehniskajiem, apkopes un šoferu apmācību piedāvātajiem risinājumiem, kas palīdz ievērojami samazināt ekspluatācijas izmaksas, jo īpaši degvielas izmaksas.

"Scania" jaunumu dienas notiks Valmierā (9.septembrī), Rīgā (15.septembrī), Liepājā (17.septembrī), Rēzeknē (22.septembrī) un Daugavpilī (23.septembrī).
Bauskas, Tukuma un Aknīstes novadi ir pirmie, kuros ir ieviesti vienādotie vietējo maršrutu autobusu tarifi. Autobusu cenas novados ir mainījušās par dažiem centiem, tomēr lielākas izmaiņas tarifos būs tuvākā mēneša laikā Vidzemē, kur cenas atsevišķos maršrutos pazemināsies par eiro un vairāk. Pakāpeniski tarifi tiks mainīti visā Latvijas teritorijā. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija gan bažījas, ka cenas kļūs pārāk zemas.

Reģionālie vietējās nozīmes maršrutu autobusi pasažierus vadā sava plānošanas reģiona robežās. Līdz šim tiem bija 24 dažādi braukšanas tarifi, taču Autotransporta direkcija, pildot valdības deklarācijas prasības, ir sākusi tarifu vienādošanu. 24 tarifu vietā būs četri.

„Šobrīd mēs esam izvērtējuši un secinājuši, ka tie 24 tarifi ir daudz par sarežģītu gan sistemātiski, lai ieviestu dažādus uzlabojumus un ērtības, kas ir, piemēram, abonementu biļetes, vai vienotā biļete savienojumam ar vilcienu vai savienojumam ar citiem autobusiem, un nonācām pie secinājuma, ka ir nepieciešams vienādot tarifus. Bet, vienādot tarifus, neaizejot tā, kā starppilsētu maršrutos, bet ņemot vērā atšķirības starp pilsētu centriem un novadu centriem," stāsta Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Rīgas reģionā minimālā brauciena summa būs 80 centi, republikas nozīmes pilsētu apkārtnē – 60 centi, reģionu centros – 50 centi, taču citur 40 centi. Braucot tālāk par 33 kilometriem, cena par kilometru samazināsies. Tas nozīmē, ka īsajos maršrutos cenas var pieaugt, bet garajos - samazināties.

„Visbiežāk pieaugums skars pirmos kilometrus vai pirmās pieturas. Tātad tos pasažierus, kas ikdienā brauc tikai vienu vai divas pieturas. Bet tas pieaugums būs 5, 10, vai, maksimums, 15 eirocenti. Vidējā distance jeb 7 līdz 33 kilometri, un, ja mēs paskatāmies statistiski, tad lielākā daļa pasažieru brauc šos 12 līdz 20 kilometrus, lielākajā daļā valsts cenas nemainīsies, vai arī, ja mainīsies, tad tas pieaugums būs maksimums 5 līdz 10 eirocenti pārsvarā,” stāsta Godiņš.

Bauskas, Aknīstes un Tukuma novadi ir pirmie, kuros ir ieviesti jaunie reģionālo autobusu tarifi. Bauskā pasažierus vadā firma SIA „Aips”, kuras valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs stāsta, ka cenas ir mainījušās minimāli:
„Mainās nedaudz tiem pasažieriem, kuri brauc pavisam nelielus attālumus. Pieaugums varētu būt apmēram pieci centi, bet garākos attālumos samazinās maksa.”

Aknīstes novadā pasažierus pārvadā pašvaldības uzņēmums „Aknīstes pakalpojumi”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Vītols stāsta, ka pārsvarā cenas maršrutos ir palikušas nemainīgas, taču citos samazinājušās vai palielinājušās par dažiem centiem. Arī Tukuma novadā būtiski cenas nav mainījušās, stāsta „Tukuma auto” pārstāvji. Bauskas, Aknīstes un Tukuma pasažieru pārvadātājiem pret cenu vienādošanu iebildumu nav. Viņuprāt, cenu vienādošana ir pasažieriem labvēlīga.

Autotransporta direkcijas vadītājs Kristiāns Godiņš stāsta, ka vietās, kur cenas paaugstināsies, pasažieriem sadārdzinājumu kompensēs iespēja iegādāties abonementus, kas brauciena cenu varētu samazināt par 10 vai 15 procentiem. Tālākajos braucienos cenu samazinājums būs vairāk jūtams, it īpaši Vidzemē.
Piemēram, maršrutā Valka-Aumeistari-Smiltene no pirmās līdz pēdējai pieturai cena samazināsies pat par vienu eiro un 15 centiem. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas direktors Ivo Ošenieks gan pauž bažas, ka cenas būs pārāk zemas.

„Nav nekādi aprēķini veikti par to, modelēta situācija, kas var notikt ar šīm ieņēmumu daļām. Lai izlīdzinātu cenas, faktiski brauciens daudzās vietās attiecībā pret esošo cenu samazināsies. Līdz ar to pasažieru pārvadātājiem ir jautājums, kurš tad nofinansēs šo iztrūkstošo ieņēmumu daļu, ja jau mēs zinām, ka faktiski nākamā gada budžetā ir nepietiekami līdzekļi paredzēti,” bažīgs ir Ošenieks.

Lielākā daļa Vidzmes un Zemgales pasažieru pārvadātāju tarifus izlīdzinās nākamā mēneša laikā. Atsevišķās vietās gan tarifi tiks mainīti pakāpeniski, lai cenu pieaugums nebūtu pārāk straujš.

Jaunie reģionu vietējo maršrutu autobusu tarifi:



 
Autors: Māris Klūga, Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents
Iedomājieties, cik ērti būtu nopirkt vienu biļeti dažādiem transporta veidiem visā Eiropā.

Taču lai arī Eiropas Parlaments jūlija sākumā izskatīja iespējas iesviest integrētu biļeti visā Eiropas Savienībā dažādiem transporta veidiem, šī ideja tiek pretrunīgi vērtēta.

Un ne tikai Latvijā, kur vēl līdz šim nav izdevies pat ieviest vienotu vilcienu un autobusu biļeti, lai gan par to tiek runāts jau sen. Kā galvenie traucējošie faktori tiek minēti vairāki.

Piemēram, Eiropā būs sarežģīti veidot savstarpējo norēķinu sistēmu, turklāt patlaban transporta sistēmu integrācija Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs atrodas dažādās attīstības pakāpēs. Bez vainas neesot arī transporta kompānijas, kuras savā starpā nespējot vienoties par kopsaucēju.

Eiropas Parlamentā pirms mēneša vienotās biļešu sistēmas piekritēji pauda pārliecību, ka būtiski jāuzlabo situācija, un šādi arī būtu  vieglāk stimulēt eiropiešus pariet no personiskā transporta uz sabiedrisko, kā arī izmantot citas alternatīvas.

 Tas arī ļautu izvairīties no sastrēgumiem, jo dati rāda: pirms pāris gadiem 72,2 % ceļotāju izmantoja vieglās automašīnas, turpretī autobusus izmantoja 8,2 % ceļotāju, bet dzelzceļu — 6,5 % ceļotāju. Situācija līdz šim nav daudz mainījusies.

Lai ceļš uz šo mērķi būtu vieglāks, nepieciešama vienota informācijas sistēma, kas kā secināts Briselē, patlaban nav pieejama.

Pasažieriem, pamatojoties uz izsmeļošu informāciju, vajadzētu būt iespējai tiešsaistē rezervēt un apmaksāt viņu individuālajam vajadzībām pielāgotu ērtāko un ātrāko, un no saimnieciskā viedokļa izdevīgāko maršruta izvēlni, un ceļot tikai ar vienu biļeti.

Beigu beigās arī Eiropas Parlamentā tiek secināts, ka galvenā problēma ir tā, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju rīcībā bieži vien nav valsts līmeņa kustības grafika, jo transporta uzņēmumu apvienībām ir reģionāla struktūra.

Tāpēc tiek paredzēts, ka pirmajā posmā reģionālos kustību grafikus savstarpēji savienotu valsts līmeņa kustības grafika ietvaros, lai otrajā posmā paredzētu pārrobežu tīkla izveidošanu.


EP deputāts no Latvijas Roberts Zīle skaidro, ka transporta kompānijas savā starpā nespēj vienoties par kopsaucēju, jo pat dzelzceļa jomā vien trīs Baltijas valstis ir slikti integrētas.

Kā pozitīvu piemēru Zīle Šveices valstij piederošo dzelzceļa kompāniju "SBB", kas nodrošinot ne tikai dzelzceļa pakalpojumus, bet arī auto īri un vēl virkni citu risinājumu. Līdz ar to klients varot "izveidot sev tīkamu un labi integrētu ceļojumu, vienalga kāds ir tā garums un mērķis.
Rīgas dome šonedēļ sākusi realizēt vienu no lielākajiem projektiem pašvaldībā - atjaunot Krišjāņa Barona ielas segumu.

Rekonstrukcijas mērķis ir ielu pārveidot tā, lai tā būtu pievilcīga ikvienam iedzīvotājam - tirgotājiem, kafejnīcu īpašniekiem, māmiņām ar bērniem, velobraucējiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī pilsētas viesiem.

Ielas segums tiks atjaunots trīs posmos. Šajā sezonā segums tiks atjaunots ielas posmā no Aspazijas bulvāra līdz Brīvības ielai. Brauktuves segums būs tikai bruģis - arī tajās vietās, kur patlaban ir asfaltbetona segums. Savukārt brauktuves abās pusēs ar speciālu bruģi tiks iezīmēta un izveidota rekomendējošā velojosla. Autovadītāji pa šo joslu drīkstēs braukt, taču viņiem būs jārēķinās ar velobraucējiem.

Otrajā posmā paredzēta ietvju atjaunošana, jo tās patlaban ir nolietojušās un vietām pat neapmierinošā stāvoklī. Trešais posms paredz ielas labiekārtošanu - uz ietvēm un skvēros tiks izvietoti puķupodi, soliņi atpūtai, kā arī labiekārtoti līdz šim pamestie vai neapkoptie laukumi.

Pēc seguma atjaunošanas tiks veiktas izmaiņas satiksmes organizācijā un autovadītājiem jārēķinās, ka maksimālais atļautais braukšanas ātrums būs 30 kilometri stundā.

Paralēli šim norit arī darbs pie citiem apjomīgiem projektiem ielas tuvumā - dzīvojamo māju un komercdarbības kompleksa un futbola stadiona būvniecības projekta. Līdz ar ielas atjaunošanu būs iespēja attīstīt Vidzemes tirgu, arī citiem vietējiem tirgotājiem būs dota iespēja attīstīt uzņēmējdarbību.

Ar mērķi izglītot un informēt jauniešus, viņu vecākus un pedagogus par smēķēšanas patieso negatīvo ietekmi uz jaunieša organismu Veselības ministrija  un Slimību profilakses un kontroles centrs Latvijas skolās turpinās pagājušajā gadā aizsākto domapmaiņu pēcpusdienu ciklu "Brīvs".

Skolēniem būs iespēja pašiem prezentēt savu viedokli, zināšanas par smēķēšanu, uzzināt ģimenes ārsta viedokli par smēķēšanas sekām un kopā ar psihologu saprast smēķēšanas iemeslus. Iepriekšējā gada pozitīvā pieredze iezīmē nepieciešamību šādus pasākumus turpināt, tāpēc SPKC arī šogad turpina aktivitātes skolās, kur speciālistiem ir iespēja klātienē uzrunāt jauniešus. Arī viena no iepriekšējā gada "Brīvs" komandas dalībniecēm - ģimenes ārste Ilze Grauze - norāda, ka "jauniešiem ir savs viedoklis par smēķēšanu un ir būtiski, ka, viesojoties skolās, varam jauniešu viedokli papildināt ar zināšanām, kā smēķēšana ietekmē veselību". 

Dati liecina, ka 2013. gadā smēķēt bija pamēģinājuši 72% skolēnu vecumā no 14 līdz 16 gadiem. Jo agrākā vecumā tiek sākta smēķēšana, jo lielāks ir nodarītais kaitējums un lielāks atkarības rašanās riska. Tieši šī iemesla dēļ ar domapmaiņu pēcpusdienu ciklu plānots uzrunāt jauniešus vecumā no 11 līdz 15 gadiem, lai iepazīstinātu viņus ar smēķēšanas ēnas pusēm un popularizētu viedokli, ka dzīve bez tabakas ir labāka.

Cikla laikā līdz gada beigām plānots viesoties 50 skolās visā Latvijā.  Līdz 15. septembrim skolām ir iespēja pieteikties dalībai pasākuma ciklā, zvanot pa tālruni 67625339 vai rakstot e-pastu "bps@bps.lv". Papildus informāciju iespējams iegūt SPKC mājaslapā.

Pasaules Dabas Fonds, sadarbojoties ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vides un izglītības speciālistiem, ir izveidojis unikālu un inovatīvu rīku – Baltijas jūras kalkulatoru – kas ērti un saprotami ļauj izmērīt dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru. Kalkulators palīdz izprast mājsaimniecību ietekmi uz Baltijas jūras aizaugšanu, kā arī sniedz padomus, kas ļauj šo ietekmi mazināt.
 
Viena no būtiskākajām Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām ir eitrofikācija jeb pastiprināta aizaugšana ar ūdensaugiem. Šis process bija novērojams arī šovasar. Tās rezultātā plašus jūras apgabalus smacē ziedošās aļģes, kas samazina ūdens caurredzamību un iznīcina sugas.
 
Jaunizveidotais Baltijas jūras eitrofikācijas kalkulators ļaus ikvienam iedzīvotājam praktiski aprēķināt un padziļināti izprast to, kā tādas ikdienišķas lietas kā pārtikas, mājokļa vai transporta izvēle ietekmē Baltijas jūras veselību.
 
“Pasaules Dabas Fonds kalkulatoru šovasar jau demonstrējis dažādos publiskos pasākumos un cilvēki bieži ir pārsteigti, ka izvēles, kas nešķiet tieši saistītas ar jūru – piemēram, pusdienu šķīvja saturs vai gadā veikto lidojumu skaits – būtiski ietekmē Baltijas jūras eitrofikāciju,” norāda viens
no kalkulatora veidotājiem Jānis Brizga. “Mūsu mērķis bija izveidot praktisku palīgu, kas ļauj katram izvērtēt savas ikdienas izvēles un izprast, ka Baltijas jūras eitrofikācija ir pavisam reāls process, ko ietekmē katrs no mums”.
 
Latvijā jūras eitrofikācijas kalkulators tiks piedāvāts izglītības iestādēm kā palīgs vides mācību stundās. Jau pavasarī notika vairāki semināri, kuru laikā vides mācībasskolotājiem no visas Latvijas bija iespēja iepazīties ar jauno kalkulatoru. Kalkulators pieejams visiem interesentiem arī Pasaules Dabas Fonda mājas lapā.

Lielākā daļa jeb 67% iedzīvotāju uzskata, ka 1. septembrim jābūt oficiālai brīvdienai, liecina aptauju dati.
 
Aptaujātie iedzīvotāji atzīmējuši, ka 1. septembris ir gaiši svētki, kas saista ikvienu cilvēku, jo kāds šajā dienā sāk savas pirmās skolas gaitas, kāds turpina, bet kādai ģimenei tā ir iespēja sanākt visiem kopā.
 
1. septembris ir svētki, ko īpaši svin lielākā daļa jeb 74% aptauja sdalībnieku. Gandrīz puse uz svinībām pulcēsies mājās, savukārt katrs trešais dosies uz kafejnīcu vai restorānu.
 
Savukārt attiecībā uz tēriņiem vairāk nekā puse jeb 60% respondentu atzīst - lai vienu bērnu pilnvērtīgi sagatavotu skolas gaitām, ir nepieciešams vairāk nekā 71 eiro. Tomēr tik lielu summu gatavs tērēt vien katrs trešais aptaujātais. Turklāt, kā atzīst vecāki, lielākie tēriņi, sākot jauno mācību gadu, ir tieši bērniem pirmajās klasēs, proti, no sešiem līdz astoņiem gadiem.



Jūlija un augusta mēnešos Latvijas Pauerliftinga federācija jau otro gadu organizēja sacensības svaru stieņa spiešanā guļus uz reižu skaitu „Latvijas spēcīgākā pilsēta”. Kopā Latvijā tika uzspiesti 2 097 830 kg, no tiem Valmierā 251 750 kg, Bauskā 
226 080 kg un Rīgā 206 880 kg. 

Šovasar par spēcīgākās pilsētas titulu cīnījās 12 Latvijas pilsētas. Katrā sacensību pilsētā iedzīvotājiem tika dotas trīs stundas, kuru laikā ikvienam pilsētas pārstāvim bija iespēja piedalīties sacensībās un pēc iespējas vairāk reižu individuāli uzspiest svaru stieni. Jauniešiem līdz 18 gadiem un sievietēm svaru stienis svēra 20 kg, bet vīriem bija jāuzveic 50 kg smags svaru stienis. Dalībnieku kopā paveiktais veidoja katras pilsētas rezultātu. 

Valmieras iedzīvotāji jau otro gadu izcīnīja pilsētai titulu „Latvijas spēcīgākā pilsēta”, kopā paceļot 251 750 kg. Šovasar par otro spēcīgāko pilsētu kļuva Bauska ar kopā paceltajiem 226 080 kg. Sacensību pēdējā posmā Rīgā, kas norisinājās Grīziņkalnā kopā ar Ghetto Basket superfinālu, pilsētas iedzīvotāji un viesi kopā uzspieda 206 880 kg. Šis rezultāts ļāva Rīgai kļūt par trešo spēcīgāko pilsētu Latvijā. 

Rēzeknē pilsētas iedzīvotāji kopā uzspieda 190 800 kg, Ventspilī – 187 120 kg, Alūksnē – 165 120, Liepājā – 153 150 kg, Ludzā – 151 790 kg, Gulbenē - 145 880 kg, Siguldā – 143 260 kg, Saulkrastos – 138 730 kg un Cēsīs - 137 270 kg. 

Sacensības notika gan starp pilsētām, gan arī nosakot spēkā izturīgākos dalībniekus. Katrā posmā ar medaļām tika apbalvoti trīs labākie vīri, dāmas un jaunieši. Savukārt Rīgā 5. septembrī notiks Rekordu diena, kad dalībnieki varēs uzlabot savu iepriekšējo sniegumu 
kādā no posmiem un cīnīties par absolūti spēcīgākā godu. Informācija par sacensību norisi un rezultātiem ir pieejama Latvijas Pauerliftinga federācijas mājas lapā.


Plašu atpazīstamību guvušais „Īgnais kaķis” jeb Grumpy Cat kļūs par pirmo kaķi, kurš iemūžināts Tiso kundzes Vaska figūru muzejā. 
Īgnais kaķis jau šogad debitēs muzejā Sanfrancisko un par to pasaulei pastāstīja pats sociālajā tīklā Twitter, veidojot ziņojumu savā īpaši drūmajā stilā.
 
Īgnais kaķis par interneta sensāciju kļuva 2012. gadā, kad portālā Reddit izplatījās bilde, kur kaķis savilcis pavisam īgnu sejiņu. Īgnais kaķis manāms arī vairākos virālos Youtube video un nu jau izmantots neskaitāmās interneta bildēs jeb mīmos.
 
Savu debiju Tiso muzejā pats Īgnais kaķis komentē sekojoši: "Tas ir patiess pagodinājums... Es to ienīstu." Neraugoties uz šādu reakciju, kaķis pats atklās savu vaska figūru Sanfrancisko, pirms tā dosies ceļojošā izstādē uz vēl citām ASV vietām.

Atkārtoti mērījumi par bezvadu interneta pieejamību Eiropas Savienības  dalībvalstīs liecina, ka Rīga saglabā Eiropas bezmaksas WiFi galvaspilsētas titulu. Aprēķini veikti, ņemot vērā cilvēku skaitu uz vienu bezmaksas WiFi punktu.
Latvijas galvaspilsēta ar ~444 cilvēkiem uz vienu WiFi punktu apsteigusi tādas pilsētas kā Tallina (~975 cilvēki), Valleta (~1074 cilvēki), Lisabona (~1090 cilvēki),  Viļņa (~2162 cilvēki) un citas.

Ar brīvpieejas interneta tīkla izbūvi un bezmaksas pakalpojuma ieviešanu Latvija kļuvusi par paraugu daudzām Eiropas valstīm, ko pierādījusi starptautisko mediju interese. Piemēram, Vīnē līdz 2016. gadam plānots ierīkot 400 jaunus WiFi punktus, taču Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem vēl plašāks bezmaksas WiFi internets pieejams trīs gadus. Tāpēc būtisks ir iedzīvotāju novērtējums, un aptaujas liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas interneta lietotāji atzīst, ka pieejamības, kvalitātes un lietošanas ērtuma ziņā Latvijā ir labāks publiskais WiFi tīkls nekā ārzemēs.

Kopumā Lattelecom Latvijā ierīkojis vairāk nekā 4500 WiFi punktus, no kuriem Rīgas parkos, ārstniecības iestādēs, sabiedriskā transporta pieturvietās un citās sabiedriskās vietās teju 1500 punkti pieejami bez maksas.


Vakardien nopietni sabojāta "Google" pašvadāmā automašīna, kas iebrauca Spānijas ikgadējās tomātu kaujas norises vietā.

Pēdējos mēnešos pakalpojumam "Google Street View" fotografētas Spānijas interesantākās apskates vietas, sākot ar Alhambras pili un beidzot ar "pasaulē bīstamāko pārgājienu taku" klintīs. Taču amerikāņu kompānija pieņēma neapdomīgu lēmumu sniegt ieskatu slavenajā "La Tomatina" festivālā, kura dalībnieki stundas garumā apmētā viens otru ar tomātiem.

Kauju dalībnieki apmētāja mašīnu ar tomātiem un lēkāja pa to. "Street View" komanda devās uz "La Tomatina" festivālu ar mērķi uzņemt attēlus pēc tomātu kaujas beigām, bet tur vēl bija vairāki cilvēki, kad ieradās mašīna. Tā iejuka pūlī un tika diezgan nopietni sabojāta. Tviterī ievietotajos 360 grādu kameras attēlos redzams, ka vairāki cilvēki uzrāpušies uz automašīnas. Tika sabojāti mašīnas stiklu tīrītāji, spoguļi un fotokameras, bet pats auto bija sabuktēts.

"Google" pārstāvis pauda atvieglojumu, ka neviens cilvēks neesot cietis. Kamerām nodarīto bojājumu dēļ vēl nav zināms, vai varēs izmantot festivālā uzņemtos attēlus.

No 28. septembra līdz 4. oktobrim vienlaicīgi gandrīz simts pasaules valstīs norisināsies starptautiska izglītības akcija – lielākā mācību stunda, kurā piedalīsies arī skolas Latvijā.

Pasaules lielākā stunda ir aicinājums pievērst uzmanību globālajiem ilgtspējīgās attīstības mērķiem, kas izstrādāti, apzinoties, ka nekad agrāk pasaules sabiedrība nav bijusi tik ciešā savstarpējā sasaistē, bet vienlaicīgi arī tik ļoti trausla. Tādēļ šie mērķi neuzrunā tikai daļu no valstīm, bet ikvienu jebkur, tai skaitā Latvijā.

Temati ir jāaptver septiņos virzienos: nabadzība, veselība un labklājība, izglītība un prasmes dzīvei un darbam, taisnīga pasaule, veicinot dzimumu līdztiesību un miera kultūru, ilgtspējība un vides aizsardzība un globālā atbildība.

Visi mācību stundu plāni, kas būs sagatavoti Latvijas skolās, tiks apkopoti elektroniskā publikācijā, desmit interesantākos publicēs akcijas starptautiskajā mājas lapā.

Pasaules lielākā mācību stunda ir daļa no kampaņas "Projekts – Ikviens" (Project Everyone), ko atbalsta UNICEF, UNESCO un citas ANO aģentūras.

Eiropas sporta nedēļas laikā 12. septembrī norisināsies ceturtā Spēka diena, kuras laikā varēs pievilkties 80 spēka punktos visā Latvijā.

Spēka dienas moto šogad būs "Parādi savu spēku! Nāc un pievelcies!". Tā notiks kā viens no Eiropas sporta nedēļas pasākumiem. Centrālais Spēka dienas pasākums no plkst. 10 līdz 18 notiks Stacijas laukumā Rīgā, kur paredzēta plaša sportisko aktivitāšu un izklaides programma visai ģimenei. Plānots, ka šogad Spēka dienā piedalīsies rekordliels dalībnieku skaits - 8000 cilvēku.

Šogad ar savu piemēru cilvēkus iedvesmos Spēka dienas vēstneši - dziedātāja Samanta Tīna, aktieris Lauris Dzelzītis un LNT sporta žurnālists Jānis Traubergs, kuri līdz Spēka dienai trenēsies pēc īpaši sagatavotas programmas, lai apliecinātu, ka ikviens dažu nedēļu laikā var kļūt spēcīgāks, ja vien to patiešām vēlas. Ielu vingrotāju sporta biedrības un "Latvijas Dzelzceļa" aizsāktā Spēka diena ar katru gadu pulcē arvien vairāk dalībnieku. Tāpēc šogad izvirzīti augsti mērķi, jo ir zināms, ka spēks, kas nepieciešams pievelkoties, piemīt teju ikvienam Latvijas iedzīvotājam, vai tas būtu zemnieks lauku sētā, vai mamma, kas auklē bērnus. Stipru valsti veido stipri cilvēki, tādēļ ikviens tiek aicināts Spēka dienā doties uz sev tuvāko spēka punktu, lai pievilktos kaut vienu reizi - arī tā tiks ieskaitīta kopējā rezultātā un palīdzēs parādīt Latvijas iedzīvotāju spēku.

Lai pārbaudītu savas spējas vēl pirms Spēka dienas un noskaidrotu, kas darāms, lai tās uzlabotu, mājaslapā www.spekadiena.lv visiem interesentiem ir iespēja veikt spēka testu un saņemt Latvijas Ielu vingrotāju biedrības sagatavotu treniņprogrammu atbilstoši savam fiziskās sagatavotības līmenim.

"Eiropas sporta nedēļa 2015" šogad pirmo reizi vienlaikus notiks 31 Eiropas valstī. Tā norisināsies no 7. septembra līdz 13. septembrim. Šajā laikā Latvijā nedēļas garumā tiks organizētas sportiskas un veselīgam dzīvesveidam veltītas aktivitātes visdažādākajām mērķauditorijām.

12 gadus vecs taivāniešu zēns izstādē paklupis un nejauši izsitiscaurumu 1,5 miljonus ASV dolāru jeb 1,3 miljonus eiro vērtā itāļu vēlīnā baroka laikmeta gleznā.
Itāļu gleznotāja Paolo Porporas 17. gadsimta darbs "Ziedi" bija izlikts izstādē Taibei, kur bija aplūkojamas vēl 54 nozīmīgas gleznas.
 
Videonovērošanas kameru ierakstā redzams, kā puisis paklūp uz platformas gleznas priekšā un, mēģinot noturēt līdzsvaru, ar roku izsit caurumu gleznā. Viņš bezpalīdzīgi palūkojas apkārt un tad lēni aiziet prom no mākslas darba. Izstādes organizētāji nolēmuši nepieprasīt kompensāciju no zēna ģimenes.
 
Vērtīgi muzeju eksponāti vairākkārt cietuši no apmeklētāju neuzmanības. 2006. gadā kāds brits Kembridžas muzejā paklupa atsaitējušos kurpju auklu dēļ. Krītot viņš parāva sev līdzi 300 gadus vecu vāzi. Tajā pašā gadā amerikāņu biznesa magnāts Stīvs Vinns netīšām ar elkoni izbakstīja caurumu spāņu gleznotāja Pablo Pikaso 121 miljonu eiro vērtā gleznā.







Sagatavošanās ceļam uz skolu ir svarīgs un atbildīgs vecāku uzdevums, kurā jāiegulda daudz laika, pacietības un iejušanās spēju. Droša dalība satiksmē jāiemācās gan tiem bērniem, kuri dodas uz skolu kājām, gan tiem, kurus ved ar auto vai sabiedrisko transportu.
Kā norāda satiksmes drošības eksperts un LTV raidījuma „Zebra” vadītājs Pauls Timrots, pirmo klašu skolēni parasti vēl nav piemēroti ceļu satiksmei, jo tajā ir daudz sarežģītu situāciju. Mazā auguma dēļ viņi nevar labi pārskatīt apkārtējo vidi un arī paši nav pietiekami labi ieraugāmi. Vecākiem vajadzētu pamēģināt uz ielas pietupties, lai saprastu satiksmi no bērna redzes leņķa.

Daži ieteikumi:

Paredzētais ceļš uz skolu vai autobusa pieturu kopīgi jāizstaigā gan stundu sākuma, gan beigu laikā, jo satiksme var atšķirties.

Nelaidiet bērnu vienu pašu tūlīt pēc pirmās skolas dienas un arī vēlāk laiku pa laikam pakontrolējiet, vai viņš izturas tā, kā kopīgi esat mācījušies.

Vecāku uzvedība uz ielas bērnu ietekmē visvairāk, tāpēc vienmēr rādiet viņam labu piemēru!
Izvēlieties pēc iespējas drošāku ceļu uz un no skolas, pat ja tas ir nedaudz garāks.

Paskaidrojiet bērnam, ka arī uz gājēju pārejām ir jābūt uzmanīgam, jo daudzi automašīnu vadītāji neievēro ceļu satiksmes noteikumus.

Ja bērns uz skolu dodas ar sabiedrisko transportu, parūpējieties, lai viņš laicīgi iziet no mājas un paspēj līdz pieturvietai bez steigas.

Ja tas iespējams, bērnu uz skolu ar auto vediet tikai izņēmuma gadījumos! Ja jums tomēr tas jādara regulāri, tad nekad nepieturiet un negaidiet bērnu autobusu pieturvietās vai tieši skolas priekšā. Lieciet bērnam vienmēr izkāpt un iekāpt nedaudz tālāk no minētajām vietām. Jūsu bērns ar kājām var aiziet nelielu ceļa gabalu kopā ar citiem bērniem, turklāt tā viņš ātrāk iemācīsies patstāvīgi pārvietoties pa ielām.

Izkāpšanai un iekāpšanai mašīnā vienmēr pieturiet tajā ceļa pusē, kurā atrodas skola, lai bērnam nav jāšķērso iela, turklāt vienmēr lieciet bērnam izkāpt un iekāpt mašīnā pa labās puses durvīm.

Uzmaniet, lai bērns automašīnā vienmēr, arī īsos braucienos, ir piesprādzēts un apgādāts ar sēdeklīti vai paliktni, ja tāds nepieciešams. Vienmēr paši brauciet piesprādzējušies!

Noskatieties arī video par bērna ceļu uz skolu
Sestdien jau trešo reizi notiks Baltijas Baso pēdu ultramaratons, dalībniekiem piedāvājot trīs distances - 53 km, 34 km un 11 km garumā gar Baltijas jūras krastu posmā no Mazirbes līdz Rojai.

Rīkotāji vēlas pievērst uzmanību dabiskai, veselīgai sportošanai un fiziskām aktivitātēm dabā. Skriešanai basām pēdām ir īpaša nozīme veselīga dzīvesveida uzturēšanā – tā tiek uzskatīta par vismazāk traumatisko, turklāt arī par visdabiskāko, visekonomiskāko un videi draudzīgāko skriešanas veidu. Sacensībās ir aicināti piedalīties arī visi tie, kas vēl nav gatavi sacensību distanci veikt basām pēdām, piedaloties skrējienā sev ērtos apavos. Tomēr skrējēji, kas distanci veiks basām pēdām, tiks vērtēti atsevišķā kategorijā.\

Ar katru gadu skrējiena dalībnieku skaits turpina pieaugt, un šogad pieteikties ir iespējams līdz piektdienai, 28. augustam. Plašāka informācija par sacensībām, kā arī sacensību nolikums un pieteikuma forma ir atrodama mājaslapā www.bbultramarathon.com. Tāpat papildu informācija atrodama
pasākuma Facebook lapā.



Sestdien Igaunijas ziemeļu daļā, Rakverē, notika jau trešie Panku dziesmu svētki, kuros pankroka klasiku kopā ar kolorītās subkultūras pārstāvjiem izpildīja arī profesionāli kori.

Aizvadītajā pasākumā piedalījušies vairāk kā 2000 cilvēku, kas kopīgi dziedāja ne tikai pasaules, bet arī igauņu panku mūzikas iemīļotākās dziesmas.

Festivāla organizatori uzsver, ka pasākumam nav nekāda politiska vēstījuma, tā galvenā ideja ir svinības par godu brīvībai, panku kultūrai un koru tradīcijām.

Pasākumā piedalījās gan akadēmiskie, gan pusprofesionālie kori, kuru dalībnieki pieskaņoja savu ģērbšanās stilu pasākuma noskaņai.


Starp Eiropas parlamenta daputātiem ir ..ziņotāji.

Nē, nē, viss kārtībā – vienkārši izstrādājot Parlamenta nostāju attiecībā uz likumdošanas aktu priekšlikumiem, svarīgu lomu spēlē EP deputāti, kas tiek dēvēti par ziņotājiem jeb referentiem. Taču viņi nav vienīgie, kas iesaistīti Parlamenta nostājas izstrādē.

Viņiem pievienojas arī ēnu ziņotāji, koordinatori un atzinumu sagatavotāji. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu vairāk par viņu funkcijām.

Kad kāda no Parlamenta komitejām ir nolēmusi sagatavot ziņojumu,  tiek iecelts par ziņojuma izstrādi atbildīgais EP deputāts – ziņotājs.

Ziņotāja uzdevums ir izstrādāt ziņojumu, kas pauž Parlamenta nostāju par konkrēto tiesību akta projektu. Komiteja balso, lai lemtu, vai pieņemt šo ziņojumu un tā grozījumus. Komitejas balsojumam seko visu deputātu balsojums plenārsesijā.

Strādājot pie ziņojuma, ziņotājs konsultējas ar citiem EP deputātiem un ekspertiem. Bieži tiek rīkotas ekspertu uzklausīšanas, kas kalpo par ieguldījumu darbā pie ziņojuma.

Lai sekotu ziņojuma izstrādes gaitai, politiskās grupas var nozīmēt ēnu ziņotājus jeb ēnu referentus. Ēnu ziņotajs ir persona, kas atbildīga par konkrēto jautājumu savā politiskajā grupā un viņa uzdevums ir meklēt kompromisa risinājumus savas grupas vārdā.

Politiskās grupas vienu deputātu no sava vidus var iecelt par koordinatoru.
Koordinators darbojas kā politiskās grupas galvenais pārstāvis konkrētajā komitejā. Kopā ar citiem koordinatoriem tiek sagatavoti komitejā pieņemamie lēmumi. Koordinators mobilizē grupas locekļus svarīgiem balsojumiem un var izteikt priekšlikumu par ēnu referenta iecelšanu.

Ja komiteja tiek lūgta izteikt viedokli par kādas citas komitejas gatavoto ziņojumu, tā ieceļ deputātu, kurš atbildīgs par atzinuma sagatavošanu.

Šis ir tikai viens piemērs, kā darbojas Eiropas Parlaments, kas, starp citu, tūdaļ – 7. Septembrī sāks darbu pēc vasaras atpūtas.

Seko līdzi aktualitātēm – eiropas parlamenta interneta lapā, kas pieejama arī latviešu valodā vai Eiropas Parlamenta facebook kontā.
Latvietis plāno nopeldēt 50 kilometru distanci turp un atpakaļ starp Sebu un Negrosas salām Filipīnās, vēsta laikraksts "Sun Star Cebu". 38 gadus vecais Mārtiņš Slišāns plāno sākt peldēt rītdien plkst. 20 pēc vietējā laika un pabeigt distanci 16 stundu laikā līdz trešdienas plkst. 14.

"Tā būs nepārtraukta distance. Es šķērsošu Tanjona šaurumu uz Negrosas salu. Kad es sasniegušu Negrosu, es pieskarošos jūras dibenam, griezīšos atpakaļ un peldēšu atpakaļ uz Sebu," laikrakstam stāstīja Slišāns. "Ir grūti prognozēt, cik ilgu laiku tas aizņems, bet mans mērķis ir 16 stundas. Mans peldēšanas stils ir uzlabojies, jo es daudz trenējos un esmu kļuvis ātrāks, salīdzinot ar iepriekšējo reizi, kad es to darīju," sacīja Slišāns.

Par galveno izaicinājumu peldētājs uzskata spēcīgās straumes šaurumā. "Būtībā tur vienmēr ir straumes. Tāpat peldēt lielu distanci vienmēr ir liels izaicinājums, jo nekad nevar zināt, kādi pārsteigumi sagaida. Pagājušo reizi man trāpījās divus kilometrus gara medūzu zupa. To dzēlieni ir ļoti sāpīgi. Bet es ar tām peldu jau kādu gadu, tāpēc esmu jau pieradis," stāstīja Slišāns.

Ar savu peldēšanu Slišāns vēlas pievērst uzmanību Filipīnu skaistajai jūras ekosistēmai, kā arī protestēt pret atkritumu izmešanu jūrā. "Peldēt plastmasas maisiņos, autiņbiksītēs un citos atkritumos ir pretīgi. Es vienkārši ceru, ka cilvēki, kas atpūšas pie jūras, ir pietiekoši atbildīgi, lai pienācīgi izmestu savus atkritumus, nevis piesārņotu mūsu ūdeņus," piebilda peldētājs. Ceļojumā peldētāju pavadīs atbalsta komanda.

Pirmo garo peldēšanas distanci Slišāns veica 2010. gadā, kad viņš veiksmīgi aizpeldēja 22 kilometru distanci no Sebu salas līdz Negrosai. 2013. gada maijā Slišāns nopeldēja 34 kilometrus no Boholas salas līdz Sebu salai.
Pēc "Sun Star Cebu" rakstītā, Slišāns ar sievu Lauru pirms pieciem gadiem pārcēlies uz dzīvi Moalboalā, Filipīnu Sebu salā.
No šodienas platformā www.filmas.lv ikviens var legāli un bez maksas skatīties vairāk nekā 60 Latvijas filmas. Projekts "Latvijas filmas tiešsaistē" radīts, lai palīdzētu Latvijas filmām nokļūt pie skatītājiem un apgūtu jaunus ceļus filmu izplatīšanā. Pašlaik portālā ievietotas vairāk nekā 60 filmas, un filmu kolekciju plānots papildināt. Tās varēs skatīties visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets, jebkurā diennakts laikā. 

"Internets kā virtuālais kinoteātris, kas pieejams 24 stundas diennaktī, ieņem arvien lielāku nozīmi kinocienītāju ikdienā, kļūstot par ļoti nozīmīgu kino izplatīšanas platformu. Esam gandarīti, ka, pateicoties Latvijas filmu producentu atsaucībai, radusies iespēja padarīt sabiedrībai pieejamu plašu Latvijas filmu kolekciju gan pieaugušajiem, gan bērniem. Pamatā tie ir pēdējā dekādē tapuši darbi - spēlfilmas, animācija un dokumentālās filmas, kuras tiešām vērts iepazīt," atzīmēja NKC vadītāja Dita Rietuma.

Filmas portālā ir sakārtotas tematiskos blokos. Pirmā tematiskā programma "Vasaras filmas" atgādinās, kādai jābūt īstai vasarai - bezbēdīgi relaksētai kā Nila Skapāna animācijas filmā "Raganas poga" vai tveicīgu kaislību piesātinātai kā Viestura Kairiša spēlfilmā "Tumšie brieži". Vasarā virmo vētraini attiecību samezglojumi - kā Anda Miziša spēlfilmā "Medības", vasarā notiek Dziesmu svētki - kā Lailas Pakalniņas spēlfilmā "Ķīlnieks" vai arī nenotiek gandrīz nekas, kā Pakalniņas dokumentālajā filmā "Pa Rubika ceļu". Vasara ir arī kāzu laiks, kā to atgādina Viestura Kairiša īsfilma "Kāzas" ar Jaunā Rīgas teātra aktieriem un slēptām parafrāzēm par Raiņa lugas "Spēlēju, dancoju" motīviem. JRT aktieri redzami arī spēlfilmā "Seržanta Lapiņa atgriešanās", ar kuru pilnmetrāžas formāta režijā debitēja Gatis Šmits.

Portāls www.filmas.lv ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datubāze, kas kopš 2006. gada veidota sadarbībā ar Rīgas Kino muzeju. Portālā pieejama kataloga informācija par gandrīz 2600 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar 1920. gadu.

Režisors Uģis Olte un operators Valdis Celmiņš atgriezušies no Ziemeļkorejas ar materiālu, kas uzņemts divu dienu laikā grupas "Laibach" koncertos Phenjanā. Kā ziņots, slovēņu grupa "Laibach" ir pirmā rietumvalstu grupa, kura koncertējusi Ziemeļkorejā. Grupas koncerti notika 19. un 20. augustā.

Uzfilmēto materiālu nav paredzēts izrādīt kā reportāžu, bet iekļaut filmā par grupu. Tā paredzēta kā mākslas darbs, kas iet pāri robežām. Koncertu filmēšana notikusi ar "īsti dokumentālu piegājienu", lai parādītu tieši to, kā Ziemeļkorejā ir norisinājušies šie pirmie Rietumu mūzikas koncerti un ka grupa no Eiropas "spēj pārvarēt dzelzs priekškaru un ielauzties noslēgtajā Ziemeļkorejā".
Latviešu kino mākslinieki iepriekš filmējuši arī grupas mēģinājumus Slovēnijā, lai parādītu arī gatavošanos koncertiem.

Plānots, ka filmas veidošana varētu tikt noslēgta šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Filmu plānots izrādīt Latvijā un citās Eiropas valstīs, kā arī Ziemeļkorejā. Filma plānota kā Latvijas un Norvēģijas, iespējams, arī Horvātijas kopražojums. Tās scenārija autori ir Olte un Mortens Traviks. Finansējumu filmas tapšanai iepriekš piešķīris arī Nacionālais kino centrs.


Dismalande, kas rada iespaidu kā Disnejlendas ļaunais dvīņu brālis, apmeklētājā neradīs nekāda prieka, tieši pretēji – riebumu un vēlmi ātrāk to pamest. Bet tieši tāds “atrakciju parks” ir atvēries Londonā, kur par 3 britu mārciņām jeb gandrīz 5 eiro vari “izbaudīt”, kā tas ir – iziet cauri murgam!

Atrakciju parks radīts kā alternatīva prastajai, ar cukuru pārsātinātai banalitātei, kas ir parasta diena laukā ar ģimeni. Tā ir jauna pasaule, kas būvēta haosā, kur var paslēpties no visa. Tā vietā, lai barotu ar burgeriem, apmeklētājam tiek piedāvāts muzejs. Suvenīru veikaliņu parka autori nomainījuši ar bibliotēku. Parks sevī ietver pieaugušo tēmas, mokošu tēlainību un neiedomājamu daudzumu stroboskopa, kā arī dūmu efektus un lamāšanos. Teritorijā nav iespējams iekļūt, ja līdzi ir naži, krāsu baloniņi, narkotikas, kā arī advokāti no Volta Disneja korporācijas.

Īpatnējais atrakciju parks uzbūvēts slepeni, un to izdarījis mākslinieks, kas slēpjas zem pseidonīma Banksijs (Bansky). Ar viņu šajā projektā piedalījušies vēl vairāk kā 50 mākslinieku no visas pasaules, un tur atrodami visdažādākie brīnumi – sākot no miniatūrām ekspozīcijām, beidzot ar milzu apskates objektiem.

Dabas aizsardzības pārvalde izstrādājusi viedtālruņu lietotni "Dabas tūrisms", lai sniegtu informāciju par tūrisma iespējām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā.

Lietotne viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem būtiski atvieglos apskates objektu, piemēram, taku, skatu torņu atrašanu dabā, kā arī sniegs detalizētu informāciju par objektu pieejamību un citiem tūrisma pakalpojumiem. Lietotne ir pieejama četrās valodās (latviešu, lietuviešu, krievu un angļu), kas sniedz iespēju arī valsts viesiem brīvi iegūt informāciju par dabas tūrismu Latvijā. Tajā ietverta informācija par dabas takām, velo maršrutiem, kā arī laivošanas un putnu, dzīvnieku vērošanas iespējām, skatu vietām, platformām un torņiem, informācijas centriem un punktiem, kā arī autostāvvietām, sabiedriskā transporta iespējām, nakšņošanas un ēdināšanas iespējām un citiem pakalpojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir populārs tūristu galamērķis visā pasaulē, arī Latvijā. Līdz šim galvenokārt informācija par atpūtas iespējām Latvijas dabā un nacionālajos parkos bija pieejama tikai mājaslapās un bukletos, bet ne mobilās lietotnes veidā. Taču, ņemot vērā tūristu informācijas izmantošanas paradumus, Dabas aizsardzības pārvalde, piesaistot finansējumu, radījusi mūsdienīgu rīku saudzīgai un izzinošai atpūtai dabā.

Lietotne bez maksas pieejama gan "iPhone", gan "Android" tālruņiem "App Store" un "Google Play" vietnēs. 

Pirmdien, 24.augustā, Ņujorkas laikmetīgās mūzikas interneta radiostacija "Q2" 24 stundas pārraidīs vienīgi latviešu mūsdienu klasisko mūziku īpašā latviešu mūzikas maratonā "24 Hours of Latvian New Music with "Jaunā mūzika: Latvijā"".

Maratonam varēs pieslēgties mājaslapā "www.wqxr.org/"Q2"" vai "www."Q2"music.org" un to klausīties visā pasaulē.

Maratona programmu ir sakārtojis tā mākslinieciskais vadītājs un iniciators "Q2" producents Alekss Ambrouzs, kuru interesē latviešu mūzika. Vairāku gadu garumā "Q2" stacija ir saņēmusi starptautiski izdotus latviešu mūsdienu mūzikas diskus, kā arī Latvijā ražotus diskus no Latviešu mūzikas informācijas centra, Latvijas Radio 3 "Klasika", latviešu koriem, vokālistiem, instrumentālistiem un citiem ansambļiem.

Maratona tehniskā puse esot strauji attīstījusies šovasar, taču ideja par to pakāpeniski veidojusies kopš 2011.gada marta, kad "Q2" tika intervēts komponists Pēteris Vasks. Vaska, Santas Ratnieces, Ērika Ešenvalda, Uģa Prauliņa, Riharda Dubras, Indras Rišes un daudzu citu latviešu mūsdienu komponistu mūzikas ieraksti, kā arī latviešu mākslinieku, koru un orķestru ieraksti esot bieži skanējuši "Q2" un tās filiāles kanālā "WQXR" atsevišķos raidījumos un tematiskās programmās.

24.augusta maratons būs pirmā reize kad latviešu laikmetīgā mūzika "Q2" stacijā skanēs nepārtraukti 24 stundas. Latvija ir trešā valsts pēc Polijas un Somijas, kura ir saņēmusi šādu atzinību. "Q2" maratona mājaslapā latviešu mūsdienu mūzika esot raksturota kā "dinamiska un krāsaina".

Par programmu rakstīts, ka tā "pārraidīs 21.gadsimta latviešu skaņumākslas intriģējošākos un spilgtākos paraugus no Pētera Vaska mūzikas ikoniskā majestātiskuma līdz Ērika Ešenvalda, Indras Rišes un Artura Maskata krāšņajām partitūrām un Jēkaba Jančevska, Raimonda Tigula un Santas Ratnieces izsmalcinātajām skaņu gleznām," norādījis laikraksts. Šo un citu latviešu komponistu skaņdarbu atskaņotāji būs valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris "Latvija", jauniešu koris "Balsis", klavieru trio "Rix", kamerorķestris "Kremerata Baltica" un citi izpildītāji.

Pašlaik "Q2" staciju un tās filiālstacijas klausās vismaz 16 miljoni klausītāju.

Raidījums tiks atkārtots arī sestdien, 29.augustā.
Slovēnijas retro avangarda grupa "Laibach" vakar un šodien sniedz   koncertus Ziemeļkorejā, kļūstot par pirmo Rietumu rokgrupu, kas paviesojusies komunistiskajā valstī. 

Lai grupa varētu uzstāties, bijušas gadu ilgas sarunas  starp Phenjanu un norvēģu mākslinieku un režisoru Mortenu Traviku, kurš sagatavojis tūri.

Ziemeļkorejas mūziku un mūzikas grupas stingri uzrauga varasiestādes, lai gan ārzemju mūzika, it īpaši no Dienvidkorejas, kļūst arvien pieejamāka, pateicoties slepus ievestajiem pārnēsājamiem mūzikas atskaņotājiem un ierakstiem CD un USB atmiņas karšu formātā.
Un interesanti, ka Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā notiekošos grupas koncertus filmēs Latvijas "Vides filmu studija".
. "Šobrīd vēl nav izkristalizējies, kāds tieši būs filmas formāts - dokumentālā vai koncertfilma. Pamatdoma ir vedot stāstu par fenomenu, kā grupa no Eiropas lauž dzelzs priekškaru, bet filmā būs arī daudz mūzikas", saka filmas veidotāji.

 "Vides filmu studija" iepriekš filmējusi videoklipu grupas "Laibach" dziesmai "The Whistleblowers" kas guvis starptautisku atzinību un atpazīstamību. 

 "Laibach" ir pasaulē vispazīstamākā slovēņu rokgrupa, taču bieži saņem pārmetumus par divdomīgi tulkojamas politiskas un nacionālistiskas simbolikas izmantošanu.
 Daži mūziķus sauc par fašistiem, taču citi ir pārliecināti, ka viņi savā daiļradē kritizē totalitārisma ideoloģiju.


Ministru prezidente Laimdota Straujuma pirmdien, 24.augustā,  dosies uz Briseli, lai tiktos ar lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu un runātu par Eiropas Komisijas turpmāko atbalstu Latvijas piena ražotājiem un pārstrādātājiem, kuri cietuši no Krievijas sankcijām.

Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro.

*****************

Maskava grasās padarīt sarežģītākus noteikumus, kas Eiropas Savienības pilsoņiem būs jāievēro, ieceļojot Krievijas teritorijā.
Krievijas Federālā tūrisma aģentūra ("Rosturizm") piedāvājusi ieviest  identifikācijas metodi pēc  pirkstu nospiedumiem ES pilsoņiem. Iestādes vadītājs Oļegs Safonovs sacija, ka tā esot atbilde uz analoģisko un, pēc viņa teiktā, klaji nedraudzīgo ES soli.
Vienlaikus Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis atvieglot ieceļošanas noteikumus  Brazīlijas, Indijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas - pilsoņiem.

******************

Ministru kabinets  atbalstīja ANO Vispārējās konvencijas par Kioto protokolu Dohas grozījumus, kas nosaka mērķus siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai līdz 2020.gadam.
Jāatgādina, ka Kioto protokols tika izveidots kā līdzeklis cīņā pret globālo sasilšanu. Tas tika pieņemts 1997. gada 11. decembrī Kioto, Japānā,  protokolu parakstījusi 191 valsts.

Dohas grozījumi tika izstrādāti jau pirms vairākiem gadiem. 
Dohas grozījumu oficiāla stāšanās spēkā ir viens no primārajiem ES mērķiem. 

Jūnijā grozījumi tika apstiprināti arī Eiropas Parlamentā, kur notika plašas debates.  Deputāti izteica atbalstu mērķiem, tomēr izskanēja arī nožēla, ka ES ir viena cīņā ar klimata pārmaiņām un ka lielāko piesārņojumu radošās valstis neizrāda aktivitāti grozījumu parakstīšanā.
Debatēs uzstājās arī Latvijas pārstāvis Krišjānis Kariņš, norādot, ka ES rada vien desmito daļu no kopējām emisijām. Līdz ar to pat gadījumā, ja Eiropa emisijas samazina līdz nullei, 50% mērķis joprojām netiks sasniegts. Viņš aicināja saprast, ka Eiropa viena pati nevar panākt negatīvo klimata izmaiņu mazināšanos. 

Dohas grozījumā paredzēto saistību izpildi Latvijā koordinēs VARAM.
Daudziem autovadītājiem ir zināmas tādas vietas uz ceļiem, kur regulāri notiek avārijas. Šīs vietas tiek definētas kā melnie punkti. Kamēr citās Eiropas valstīs par bīstamiem krustojumiem brīdina ar speciālu ceļa zīmi “melnais punkts”, tikmēr Latvijā šāda ceļa zīme nemaz Ceļu satiksmes noteikumos (CSN) nav paredzēta. Pie mums melnos punktus cenšas likvidēt, aicinot vadītājus samazināt atļauto braukšanas ātrumu, aizliedzot veikt pagriezienus vai rekonstruējot krustojumus.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem ir 58 melnie punkti. Labā ziņa ir tāda, ka pēdējo gadu laikā bīstamo vietu skaitam ir tendence samazināties.
Pirms trīs gadiem Latvijā bija 68 melnie punkti, bet pirms sešiem gadiem pat 174.

LVC skaidro, ka par melno punktu tiek definēta vieta, kur trīs gadu laikā ir notikuši vairāk nekā septiņi ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem trijos ir gājuši bojā cilvēki.
Bīstamo vietu mazināšana nav ātrs un lēts process, jo nereti nākas pārbūvēt visu krustojumu. Šogad tiekot strādāts pie 10 melno punktu likvidēšanas.

Viens no melnajiem punktiem ir uz Ventspils šosejas ar Tukuma autoceļu, tur ir plānota rotācijas apļa izbūve. Medemciemā uz Jelgavas šosejas joprojām ir atļauts kreisais pagrieziens, bet, visticamāk, jau nākamgad tur tiks veikti pārbūves darbi, pagrieziens tiks likvidēts.
Nupat kā drošāks padarīts kāds krustojums uz Tallinas šoseja pirms Ādažiem, kur ticis aizliegts kreisais pagrieziens, braucot virzienā no Rīgas. Šī ceļa malā atrodas gan kokaudzētava, gan privātmāju ciemats.

Lielā daļā gadījumu bīstamību uz ceļiem rada nevis pats krustojums, bet apstāklis, ka autovadītāji neievēro CSN. Daudzos gadījumos šā iemesla dēļ ar ceļa zīmju nomaiņu melnā punkta likvidēšanai ir par maz. 
Atsevišķās vietās drošību uz ceļa šogad izdevies uzlabot, uzstādot stacionāros fotoradarus. Tomēr daudziem krustojumiem līdz rekonstrukcijai vēl kāds laiks būs jāpagaida, jo cīņa ar melno punktu likvidēšanu notiek pakāpeniski daudzu gadu garumā.

Autori: Uldis Birziņš, LTV
30.augustā  Vidzemes koncertzālē "Cēsis" notiks Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas rīkotais Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncerts "Vidzemes talanti".

Koncertā piedalīsies 18 Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi un konkursu laureāti no Jaunpiebalgas, Cēsīm, Limbažiem, Madonas, Ogres, Smiltenes, Staiceles un Valmieras. Jaunie talanti uzstāties kopā ar Vidzemes kamerorķestri un diriģentu Andri Veismani. 

Koncertā būs dažādu instrumentu - vijoles, klarnetes, marimbas, čella, klavieru, flautas, akordeona, tubas, fagota, mežraga, vibrafona, saksofona - spēle.

Aranžijas solo instrumentiem ar orķestri rakstījis Starptautiskās "Sinfonia Baltica" prēmijas laureāts, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas skolotājs un komponists Andris Riekstiņš.

Jauno mākslinieku un kamerorķestra izpildījumā būs dzirdami J.Mediņa, E.Mlinarska, J.S.Baha, V.A.Mocarta, I.Berkoviča, G.F.Hendeļa, J.Haidna un citu komponistu skaņdarbi.

 Daudzās ģimenēs mācību gada sākums tiek atzīmēts, dodoties svētku pusdienās vai vakariņās. Lai palīdzētu ar skolas lietu iegādi SOS ciematos dzīvojošām ģimenēm, ap 30 restorānu un kafejnīcu šogad nolēmušas iesaistīties īpašā labdarības akcijā. "Ēd brašāk - palīdzi knašāk!". Restorāni, kuri piedalās akcijā, apņēmušies 10% no saviem svētku dienas ieņēmumiem ziedot SOS bērnu ciematu ģimenēs augošo bērnu atbalstam un sagatavošanai skolas gaitām.

Šīs labdarības akcijas idejas autors ir Valmieras SOS bērnu ciemata direktors Edijs Pētersons, kurš jau ilgus gadus ir labos draugos ar restorānu "Vairāk Saules" šefpavāru Endiju Bērziņu. Jau iepriekš abiem bijusi laba sadarbība, organizējot mazāka apmēra akcijas, taču šogad bijusi iecere iekustināt labdarībā ar citus kolēģus. Pavārs kopumā uzrunājis ap 60 pazīstamāku un mazāk pazīstamu ēstuvju šefpavārus. Pagaidām akcijai ir atsaukušies amata brāļi no aptuveni 30 restorāniem un kafejnīcām Rīgā, Jūrmalā, Valmierā, Jelgavā un Mārupē.

Ja kādam rodas interese piedalīties akcijā, to vēl var pagūt izdarīt, piesakoties SOS bērnu ciematu asociācijā.

6. augustā šefpavārs Endijs Bērziņš uz īpašām brokastīm bija ielūdzis gan savus kolēģus - Mārtiņu Sirmo, Lauri Aleksejevu, Andri Rūmīti, Valteru Zirdziņu, Kasparu Jansonu un Māri Jansonu, gan mediju pārstāvjus un arī sešus bērnus no Valmieras SOS ciemata. Tieši šie bērni bija uzaicināti pabrokastot ar zināmajiem pavāriem, jo visiem ir pastiprināta uzmanība par ēst gatavošanu. Viens no SOS bērnu ciemata puišiem jau apgūst pavārmākslu.

Akcijā "Ēd brašāk - palīdzi knašāk!" piedalīsies restorāni : "Vairāk Saules", "3 prir", "Bibliotēka Nr.1", "Valtera restorāns", "36. līnija", "Hercogs", "Muusu", "K.I.D.", "Fazenda", "Mercato", "Ostas Skati", "Mazā Kaņepe", "Stock Pot", "BBārs", "Neptūns", kafejnīcas "Annas Dārzs", "Austra" un "Lapsas māja", kā arī kafejnīca "Jauna Saule" un restorāns "Rātes Vārti" Valmierā. 
Eiropas Parlamentam ir viens no pasaulē lielākajiem mutiskās tulkošanas dienestiem. Tulkiem ir nozīmīga loma EP darbā. Ja sākotnēji Eiropas Kopienas oficiālās valodas bija tās četru dibinātājvalstu valodas -- vācu, franču, nīderlandiešu un itāļu, tad tagad ikdienas darbs norit 24 valodās, radot 552 valodu kombinācijas.

Papildus oficiālajām valodām saziņa bieži notiek kandidātvalstu valodās, kā arī krievu, ķīniešu, arābu, japāņu u.c. valodās.

Tāpēc EP vajadzīgi tulki – vēl līdz 1.septembrim var pieteikties pastāvīgam darbam ES institūcijās.

Tāpat ir sākusies pieteikšanās praksei Eiropas Parlamentā! Augstskolu absolventi var papildināt zināšanas, taču pats aizraujošākais – klātienē izprast un piedzīvot, kā darbojas ES, tās institūcijas. Jāpiebilst, ka ir arī konkurētspējīga stipendija. Prakses iespējas arī Eiropas Parlamenta informācijas birojā Rīgā.

Praksei var pieteikties augstskolu absolventi, ir arī vietas jauniešiem, kas nupat beiguši vidusskolu, un arī cilvēki ar funkcionāliem vai attīstības traucējumiem var meklēt savu prakses vietu. Prakses vietu ik gadu iekāro 25000 cilvēku, taču reāli apstiprinājumu saņem ap 600. 

Ideālā praktikanta trīs nepieciešamās īpašības raksturo Alans Krespinets, kas atbild par informācijas apriti ar praktikantiem: “Praktikantam jābūt daudzpusīgam, jāspēj izrādīt iniciatīvu un arī jāspēj strādāt komandā.”

Prakse, protams, negarantē vietu darbam EP, taču, kā arī mums iepriekšējos raidījumos stāstījuši vairāki praktikanti, tā ir nenovērtējama pieredze.

Visērtāk visu informāciju var iegūt EP mājas lapā vai apmeklējot “facebook” kontu: Eiropas parlaments Latvijā. 

Facebook Draugiem Twitter Instagram